17.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 273/1

(1)

Patlaban esošā augļu un dārzeņu nozares kopējā tirgus sistēma ir paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 2200/96 (1996. gada 28. oktobris) par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (2), Padomes Regulā (EK) Nr. 2201/96 (1996. gada 28. oktobris) par augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopīgo organizāciju (3) un Padomes Regulā (EK) Nr. 2202/96 (1996. gada 28. oktobris), ar ko ievieš Kopienas atbalsta shēmu noteiktu citrusaugļu ražotājiem (4).

(2)

Ņemot vērā gūto pieredzi, augļu un dārzeņu nozares sistēma ir jāmaina, lai sasniegtu šādus mērķus: paaugstināt nozares konkurētspēju un tirgus orientāciju, kas dotu ieguldījumu ilgtspējīgas iekšējā un ārējā tirgū konkurētspējīgas nozares izveidošanā, audzētājiem samazināt ar tirgus krīzēm saistītās ienākumu svārstības, Kopienā palielināt augļu un dārzeņu patēriņu un turpināt nozares veiktos pasākumus, kas vērsti uz vides saglabāšanu un aizsardzību.

(3)

Ņemot vērā to, ka minētos mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs augļu un dārzeņu tirgus kopējā rakstura dēļ, un to, ka dēļ vajadzības pēc kopīgas turpmākas rīcības minētos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(4)

Komisija ir iesniegusi atsevišķu priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju, kurā sākotnēji varētu iekļaut dažus horizontālus noteikumus attiecībā uz augļu un dārzeņu nozari un noteikumus, kas attiecas uz vairākiem citiem lauksaimniecības produktiem, proti, par pārvaldības komiteju. Ir ieteicams šos noteikumus saglabāt Regulās (EK) Nr. 2200/96 un (EK) Nr. 2201/96. Tomēr šie noteikumi būtu jāatjaunina, jāvienkāršo un jāsaskaņo tā, lai būtu viegli iekļaujami regulā, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju.

(5)

Pašreizējās sistēmas izmaiņu spektrs nosaka, ka skaidrības labad visus citus noteikumus, kas tieši attiecas uz augļu un dārzeņu nozari, vajag iekļaut atsevišķā regulā. Gadījumos, kad šādiem noteikumiem zināmā mērā ir horizontālas iezīmes un tie paredzēti arī attiecībā uz citiem lauksaimniecības ražojumiem, piemēram, noteikumi par tirdzniecības standartiem un tirdzniecību ar trešām valstīm, arī tie būtu jāatjaunina un jāvienkāršo, lai vēlāk tie būtu vienkārši iekļaujami minētajā regulā, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju. Tāpēc ar šo regulu nebūtu jāatceļ vai jāgroza spēkā esoši horizontāli juridiskie instrumenti, ja vien tie nav novecojuši, kļuvuši lieki vai to būtības dēļ minētās darbības nebūtu jāveic Kopienas līmenī.

(6)

Šīs regulas darbības jomā būtu jāiekļauj produkti, uz kuriem attiecas augļu un dārzeņu, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopīgā organizācija. Tomēr noteikumi par ražotāju organizācijām un starpnozaru organizācijām un nolīgumiem ir spēkā tikai attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas augļu un dārzeņu tirgus kopīgā organizācija, un šī atšķirība būtu jāsaglabā. Augļu un dārzeņu tirgus kopīgās organizācijas joma būtu jāpaplašina, tajā iekļaujot dažus kulinārijas garšaugus, tādējādi ļaujot tiem gūt labumu no sistēmas sniegtajām iespējām. Uz timiānu un safrānu pašlaik attiecas Padomes Regula (EEK) Nr. 827/68 (1968. gada 28. jūnijs) par tirgus kopējo organizāciju dažiem produktiem, kas uzskaitīti Līguma II pielikumā (5), tādēļ tie būtu jāizņem no minētā saraksta.

(7)

Dažiem produktiem būtu jānosaka tirdzniecības standarti, jo īpaši attiecībā uz to definīciju, kvalitāti, klasifikāciju, šķirošanu pēc izmēra, iepakojumu, iesaiņošanu, glabāšanu, transportēšanu, noformējumu, tirdzniecību un marķējumu, kas nodrošina, ka tirgū tiek piegādāti pienācīgas un vienādas kvalitātes produkti. Turklāt, lai novērstu ļaunprātīgu darbību iespējas attiecībā uz patērētājiem piedāvājamo produktu kvalitāti un autentiskumu, kā arī būtiskus tirgus darbības traucējumus, ko tās varētu izraisīt, var būt jāpieņem konkrētas modernas analīžu metodes un citi īpaši pasākumi attiecīgo standarta raksturlielumu noteikšanai.

(8)

Patlaban konkrēti noteikumi par turpmāk uzskaitīto produktu ražošanu, sastāvu un marķēšanu noteikti Padomes Direktīvā 2001/112/EK (2001. gada 20. decembris), kas attiecas uz pārtikai paredzētām augļu sulām un dažiem līdzīgiem produktiem (6), un Padomes Direktīvā 2001/113/EK (2001. gada 20. decembris), kas attiecas uz cilvēku uzturam paredzētiem augļu džemiem, želejām un marmelādēm un saldinātu kastaņu biezeni (7). Tomēr šie noteikumi nav pietiekami atjaunināti, lai ņemtu vērā attiecīgo starptautisko standartu izmaiņas, un tādēļ tie būtu jāgroza, lai tos atjauninātu.

(9)

Augļu un dārzeņu ražošanā un tirdzniecībā būtu pilnībā jāņem vērā vides apsvērumi, tostarp audzēšanas paņēmieni, atkritumu apsaimniekošana un no tirgus izņemto produktu iznīcināšana, jo īpaši attiecībā uz ūdens kvalitātes aizsardzību, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un lauku ainavas saglabāšanu.

(10)

Ražotāju organizācijas ir galvenie dalībnieki augļu un dārzeņu nozares sistēmā, kuras decentralizēto darbību tās nodrošina savā līmenī. Palielinoties pieprasījuma koncentrācijai, piedāvājuma grupēšana ar šo organizāciju palīdzību joprojām ir ekonomiski vajadzīga, lai nostiprinātu ražotāju pozīcijas tirgū. Šādai grupēšanai būtu jānotiek brīvprātīgi, un būtu jāpierāda tās lietderība ar ražotāju organizāciju piedāvāto pakalpojumu klāstu un efektivitāti to biedriem. Tā kā ražotāju organizācijas darbojas vienīgi savu biedru labā, būtu jāuzskata, ka saimnieciskos jautājumos tās darbojas biedru vietā un viņu vārdā.

(11)

Līdzšinējā pieredze liecina, ka ražotāju organizācijas ir piemērots piedāvājuma grupēšanas instruments. Tomēr ražotāju organizācijas nav visās dalībvalstīs vienlīdz izplatītas. Lai paaugstinātu ražotāju organizāciju pievilcīgumu, visos iespējamos gadījumos būtu jāparedz to darbības lielākas izvēles iespējas. Šādas izvēles iespējas būtu īpaši jāattiecina uz ražotāju organizācijas produkcijas klāstu, tiešās pārdošanas pieļaujamo apjomu un noteikumu attiecināšanu uz organizācijās neiesaistītajiem ražotājiem, kā arī uz atļauju ražotāju organizāciju apvienībām veikt tās biedru darbības un darbības deleģēt, tostarp filiālēm, abos šajos gadījumos ievērojot vajadzīgos nosacījumus.

(12)

Dalībvalstij būtu jāatzīst ražotāju organizācija par spējīgu palīdzēt sasniegt kopējās tirgus organizācijas mērķus vienīgi tad, ja šīs organizācijas statūti tai un tās biedriem izvirza noteiktas prasības. Lai izveidotu darbības fondus un tie normāli funkcionētu, ražotāju organizācijām būtu jāuzņemas vadība pār visu augļu un dārzeņu ražošanu, ko veic to biedri.

(13)

Ražotāju grupām dalībvalstīs, kas Eiropas Savienībai pievienojušās 2004. gada 1. maijā vai pēc minētās dienas un kuras vēlas iegūt ražotāju organizāciju statusu saskaņā ar šo regulu, būtu jādod iespējas izmantot pārejas periodu, kura laikā tās var saņemt valsts vai Kopienas finansiālu atbalstu apmaiņā pret noteiktām ražotāju grupas saistībām.

(14)

Lai ražotāju organizācijām uzliktu lielāku atbildību jo īpaši par to finansiālajiem lēmumiem un tām piešķirtie valsts resursi atbilstu turpmākajām vajadzībām, būtu jānosaka šo resursu izmantošanas termiņi. Piemērots risinājums ir ražotāju organizāciju izveidoto darbības fondu kopīga finansēšana. Konkrētos gadījumos būtu jādod iespējas paplašināt finansējamo jomu. Lai samazinātu Kopienas izdevumus, būtu jānosaka ierobežojumi palīdzībai, ko piešķir ražotāju organizācijām, kas veido darbības fondus.

(15)

Reģionos, kur ražošanas organizācija ir vāji attīstīta, būtu jāatļauj papildu valsts finanšu iemaksas. Dalībvalstīm, kam ir jo īpaši nelabvēlīga situācija struktūru ziņā, šie ieguldījumi būtu jākompensē no Kopienas līdzekļiem ar Kopienas atbalsta shēmu starpniecību.

(16)

Lai šādas atbalsta shēmas vienkāršotu un samazinātu to izmaksas, visos iespējamos gadījumos procedūras un noteikumus par tiesībām gūt kompensāciju par darbības fondu izdevumiem var būt lietderīgi saskaņot ar lauku attīstības programmu attiecīgajiem noteikumiem un procedūrām, prasot no dalībvalstīm paredzēt valsts stratēģiju darbības programmām.

(17)

Lai palielinātu ražotāju organizāciju un to apvienību ietekmi un nodrošinātu vēlamo tirgus stabilitāti, dalībvalstīm to reģionos noteiktos apstākļos būtu jāatļauj ražotājiem, kas nav organizāciju vai apvienību biedri, piemērot noteikumus, jo īpaši attiecībā uz ražošanu, tirdzniecību un vides aizsardzību, ko attiecīgā reģiona organizācija vai asociācija pieņēmusi saviem biedriem. Ja ir dots attiecīgs pamatojums, noteiktas izmaksas, kas saistītas ar noteikumu piemērošanu, būtu jāsedz attiecīgajiem ražotājiem, jo viņi gūs labumu no šo noteikumu piemērošanas paplašināšanas. Tomēr šie noteikumi nebūtu jāattiecina uz bioloģiskajiem ražotājiem, nesaņemot piekrišanu no nozīmīga skaita šādu ražotāju. Ir jāļauj ātri paplašināt šādu noteikumu piemērošanas loku krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumu gadījumā, lai krīzes situācijā varētu nekavējoties rīkoties.

(18)

Dažiem augļiem un dārzeņiem noteiktas vairākas jaukta atbalsta shēmas Regulās (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 2202/96. Šo shēmu daudzums un dažādība radījusi to administrēšanas grūtības. Lai gan tās paredzētas dažiem konkrētiem augļiem un dārzeņiem, tās nav devušas iespējas pilnībā ņemt vērā ražošanas reģionālos apstākļus un tās neaptver visu veidu augļus un dārzeņus. Tāpēc ir lietderīgi augļu un dārzeņu audzētāju atbalstam rast citu instrumentu.

(19)

Turklāt augļu un dārzeņu atbalsta shēmas nav pilnībā iekļautas Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (8). Tas radījis zināmus šīs shēmas administrēšanas sarežģījumus un neelastību.

(20)

Lai augļu un dārzeņu nozares atbalsta sistēma kļūtu efektīvāka, elastīgāka un vienkāršāka, ir ieteicams esošās atbalsta shēmas atcelt un augļu un dārzeņu ražošanu pilnībā iekļaut shēmā, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003. Šim nolūkam jāparedz, ka lauksaimnieki, kas ir audzējuši augļus un dārzeņus atsauces periodā, ir tiesīgi uz vienotā maksājuma shēmu. Tāpat būtu jāparedz, ka dalībvalstis nosaka pamatsummas un hektāru skaitu, par ko ir tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu, pamatojoties uz augļu un dārzeņu tirgum piemērotu reprezentatīvu periodu un atbilstīgiem objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Attiecībā uz augļu un dārzeņu stādījumu platībām, tostarp pastāvīgiem stādījumiem, kā arī uz dēstu audzētavām būtu jādod tiesības piedalīties vienotā maksājuma shēmā. Attiecīgi būtu jāgroza valstīm noteiktie maksimāli pieļaujamie apjomi. Lai attiecīgajām nozarēm dotu laiku pielāgoties integrācijai vienotā maksājumu shēmā, ir jāparedz pārejas periods. It īpaši ir jāparedz noteikumi savstarpēji nesaistītiem maksājumiem par augļiem un dārzeņiem un pagaidu platībatkarīgajiem atbalsta maksājumiem par produktiem, kas paredzēti apstrādei un par kuriem var saņemt atbalstu saskaņā ar pastāvošajām atbalsta shēmām, kā arī par avenēm un zemenēm. Pēdējiem minētajiem papildus Kopienas atbalstam var piešķirt arī valsts papildmaksājumus. Tāpat būtu jāparedz, ka Komisijai jāpieņem sīki izstrādāti īstenošanas noteikumi un visi vajadzīgie pārejas pasākumi saistībā ar iepriekš minēto.

(21)

Augļu un dārzeņu ražošana nav prognozējama, un šie produkti ātri bojājas. Pārpalikums tirgū, arī tad, ja tas nav pārāk liels, var radīt ievērojamus tirgus traucējumus. Ir izmantotas dažas shēmas izņemšanai no tirgus, bet tās bijušas sarežģīti administrējamas. Krīžu pārvarēšanai būtu jāievieš daži papildu pasākumi, kas ir ļoti vienkārši piemērojami. Šajos apstākļos visu šādu pasākumu iekļaušana ražotāju organizāciju darbības programmās ir šķietami piemērotākā pieeja, kam būtu jāveicina arī audzētāju vēlme iesaistīties ražotāju organizācijās. Tomēr, lai krīzes pārvarēšanas pasākumus varētu attiecināt arī uz ražotājiem, kas nav ražotāju organizāciju biedri, dalībvalstīm būtu jāļauj uz pārejas periodu šādos gadījumos nodrošināt valsts atbalstu. Tomēr atbalstam būtu jābūt mazākam nekā tam, ko sniedz ražotāju organizāciju biedriem, lai dalību šādās organizācijās padarītu pievilcīgu. Pārejas perioda beigās šā valsts atbalsta darbība būtu jāpārskata.

(22)

Galda kartupeļu iekļaušana shēmā, kas noteikta ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003, nozīmē, ka, lai nodrošinātu pienācīgu kopējā tirgus darbību, kura pamatā ir vienotas cenas, Līguma noteikumi par valsts atbalstu jāattiecina arī uz galda kartupeļiem un jāparedz pārejas periods, lai nozare varētu pielāgoties.

(23)

Padomes Regulā (EK) Nr. 2826/2000 (2000. gada 19. decembris) par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū (9) dažiem pasākumiem paredzēts Kopienas atbalsts līdz 50 % apmērā. Lai veicinātu augļu un dārzeņu patēriņu bērnu vidū, kas atrodas izglītības iestādēs, šajā gadījumā attiecīgi jāpalielina šā patēriņa daļa.

(24)

Starpnozaru organizācijas, kas izveidotas pēc kāda atsevišķa uzņēmuma vai jau apvienotu uzņēmumu iniciatīvas, ja tās nodrošina ievērojamu augļu un dārzeņu nozares dažādu profesionālo kategoriju biedru proporciju, var piedalīties darbībā, ņemot vērā tirgus realitātes un sekmējot komerciālu pieeju, kas uzlabos pārskatu par ražošanu, jo īpaši attiecībā uz ražošanas organizēšanu, ražojumu noformējumu un tirdzniecību. Tā kā šo organizāciju darbība var palīdzēt Līguma 33. panta mērķu sasniegšanā un jo īpaši šīs regulas mērķu sasniegšanā, būtu jābūt iespējai, tiklīdz attiecīgas darbības formas ir definētas, īpaši atzīt tās organizācijas, kuras pierāda pietiekamu pārstāvību un veic praktisku darbību, lai sasniegtu šos mērķus. Ražotāju organizāciju un to asociāciju pieņemto noteikumu piemērošanas paplašināšanā, tos attiecinot uz citiem ražotājiem un paredzot šādas attiecināšanas izmaksu dalīšanu, būtu jāiekļauj arī starpnozaru organizācijas, ņemot vērā izvirzīto mērķu līdzību.

(25)

Vienota Kopienas tirgus izveidošana ir saistīta ar tirdzniecības sistēmas ieviešanu pie Kopienas ārējām robežām. Šādā tirdzniecības sistēmā būtu jābūt iekļautai ievedmuitai un principā būtu jāstabilizē Kopienas tirgus. Minētās tirdzniecības sistēmas pamatā būtu jābūt saistībām, par kurām ir panākta vienošanās daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā.

(26)

Lai augļiem un dārzeņiem izmantotu ievešanas cenu sistēmu, ir jāpieņem īpaši noteikumi, lai ņemtu vērā Kopienas starptautiskās saistības.

(27)

Lauksaimniecības ražojumu tirdzniecības ar trešām valstīm apjoma uzraudzībai attiecībā uz dažiem produktiem var būt nepieciešams ieviest eksporta un importa licencēšanas sistēmas, kā arī garantiju iesniegšanu, lai nodrošinātu, ka darījumi, par kuriem izsniegtas licences, tiek faktiski arī veikti. Tādēļ Komisijai būtu jābūt pilnvarām ieviest licencēšanas sistēmas attiecībā uz šādiem ražojumiem.

(28)

Lai novērstu vai neitralizētu tādu kaitīgu ietekmi uz Kopienas tirgu, ko varētu izraisīt dažu lauksaimniecības produktu imports, par šādu produktu importu būtu jānosaka papildu ievedmuita, ja tiek izpildīti konkrēti nosacījumi.

(29)

Zināmos apstākļos ir lietderīgi piešķirt Komisijai pilnvaras noteikt un pārvaldīt tarifu kvotas, kas izriet no starptautiskiem līgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līgumu, vai no citiem Padomes tiesību aktiem.

(30)

Muitas nodokļu sistēmas dēļ var iztikt bez visiem pārējiem aizsardzības pasākumiem pie Kopienas ārējām robežām. Iekšējā tirgus un nodokļu mehānisms izņēmuma apstākļos var izrādīties nepiemērots. Šādos gadījumos, lai Kopienas tirgus nepaliktu bez aizsardzības pret iespējamiem traucējumiem, Kopienai būtu jāspēj nekavējoties veikt visus vajadzīgos pasākumus. Šādiem pasākumiem būtu jāatbilst Kopienas starptautiskajām saistībām.

(31)

Lai nodrošinātu šāda tirdzniecības režīma pienācīgas darbības iespējas, būtu jānosaka tā reglamentācija vai, ja to prasa situācija tirgū, jāparedz aizliegums izmantot noteikumus, kas attiecas uz ievešanu un izvešanu pārstrādei.

(32)

Lai turpinātu nodrošināt tiesisku pamatojumu eksporta kompensācijām par cukuru, kas ir dažu augļu un dārzeņu pārstrādes produktu sastāvā, kā tas noteikts 16. panta 1. punkta b) apakšpunktā Regulā (EK) Nr. 2201/96, attiecīgais produktu saraksts būtu jāpievieno tam, kas atrodas VII pielikumā Padomes Regulā (EK) Nr. 318/2006 (2006. gada 20. februāris) par cukura tirgu kopīgu organizāciju (10).

(33)

Direktīvas 2001/112/EK un 2001/113/EK un Regulas (EEK) Nr. 827/68, (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96, (EK) Nr. 2826/2000, (EK) Nr. 1782/2003 un (EK) Nr. 318/2006 būtu attiecīgi jāgroza.

(34)

Tā kā lauksaimniecības ražojumu kopējie tirgi pastāvīgi attīstās, dalībvalstīm un Komisijai būtu pastāvīgi jāveic informācijas apmaiņa par attiecīgajām norisēm.

(35)

Piešķirot valsts atbalstu, būtu apdraudēta uz kopējām cenām pamatotā vienotā tirgus pareiza darbība. Tādēļ Līguma noteikumi, ar ko reglamentē valsts atbalstu, parasti būtu jāpiemēro produktiem, uz kuriem attiecas šī regula. Tomēr būtu jāparedz vienreizējs valsts atbalsts tomātu pārstrādes nozarei Itālijā un Spānijā, lai atbalstītu tās pielāgošanu šīs regulas noteikumiem.

(36)

Izdevumi, kas dalībvalstīm radušies, pildot no šīs regulas piemērošanas izrietošās saistības, būtu jāsedz Kopienai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (11).

(37)

Augļu un dārzeņu nozares sistēmā paredzēts, ka jāievēro konkrētas saistības. Lai garantētu šo saistību ievērošanu, vajadzīgi kontroles pasākumi un sodu piemērošana gadījumos, kad šādas saistības netiek ievērotas. Tāpēc Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt attiecīgus noteikumus, tostarp arī noteikumus par nepamatotu maksājumu atgūšanu un dalībvalstu pienākumu sniegt informāciju. Augļu un dārzeņu nozarē vairs nebūs vajadzīgs īpašs inspektoru korpuss, un, ieviešot šo jauno sistēmu, tas tādēļ būtu jālikvidē.

(38)

Jāatceļ ar Regulu (EK) Nr. 2202/96 izveidotā atbalsta shēma. Tādējādi minētā regula zaudē jebkādu nozīmi un tāpēc būtu jāatceļ.

(39)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (12).

(40)

Vienkāršošanas labad būtu jālikvidē atsevišķās svaigu augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu komitejas, un tās būtu jāaizstāj ar vienu augļu un dārzeņu komiteju, kas jāizveido ar Regulu (EK) Nr. 2200/96.

(41)

Pāreja no esošā režīma uz šajā regulā paredzētajiem pasākumiem varētu izraisīt grūtības, kas nav apskatītas šajā regulā. Lai risinātu tādas sarežģītas situācijas, Komisijai būtu jādod iespēja pieņemt pārejas posma pasākumus. Turklāt būtu jāparedz nepārtraukta to ražotāju organizāciju un ražotāju organizāciju apvienību atzīšana, kas atzītas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2200/96, un iespējama to darba programmu turpināšana, kas apstiprinātas saskaņā ar minēto regulu, kā arī būtu jāparedz līdzīgi noteikumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2200/96 atzītām ražotāju grupām un to atzīšanas plāniem.

(42)

Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2008. gada 1. janvāra. Taču, lai tirdzniecības gada laikā nepārtrauktu pilnīgi nepabeigtās atbalsta shēmas augļu un dārzeņu pārstrādes produktiem un svaigiem citrusaugļiem, šīs atbalsta shēmas būtu jāturpina izmantot līdz 2007.–2008. tirdzniecības gada beigām,

a)

ir piemērojami visos tirdzniecības posmos, tostarp importējot un eksportējot, ja vien Komisija neparedz citādi;

b)

nosaka, jo īpaši ņemot vērā attiecīgo produktu īpatnības, nepieciešamību nodrošināt apstākļus šo produktu netraucētai nokļūšanai tirgū un patērētāju intereses saņemt patiesu un pārskatāmu informāciju par produktu, jo īpaši informāciju par izcelsmes valsti, šķiru un attiecīgā gadījumā produkta šķirni (vai tirdzniecības tipu);

c)

var attiekties uz kvalitāti, klasifikāciju, šķirošanu pēc izmēra, iepakojumu, iesaiņošanu, glabāšanu, transportēšanu, noformējumu, tirdzniecību un marķējumu.

a)

tā ir izveidota pēc lauksaimnieku iniciatīvas Regulas (EK) Nr. 1782/2003 2. panta a) punktā paredzētajā nozīmē, kuri ir viena vai vairāku Regulas (EK) Nr. 2200/96 1. panta 2. punktā minēto produktu audzētāji un/vai tādu produktu audzētāji, kas paredzēti vienīgi pārstrādei;

b)

tās mērķis ir izmantot videi draudzīgas audzēšanas prakses, ražošanas metodes un ražošanas atkritumu pārstrādes pieredzi, īpaši – lai aizsargātu ūdens kvalitāti, augsni un ainavu, kā arī saglabātu vai veicinātu bioloģisko daudzveidību;

c)

tai ir viens vai vairāki no šiem mērķiem:

d)

tās statūtos noteiktas īpašas prasības saskaņā ar šā panta 2. punktu; kā arī

e)

to atzinusi attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar 4. punktu.

a)

ievērot noteikumus, ko ražotāju organizācija pieņēmusi attiecībā uz ražošanas pārskatiem, pašu ražošanu, tirdzniecību un vides aizsardzību;

b)

attiecībā uz konkrētajā saimniecībā ražotajiem produktiem, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, var būt tikai vienas ražotāju organizācijas biedrs;

c)

visu attiecīgo produkciju pārdot ar ražotāju organizācijas starpniecību;

d)

sniegt ražotāju organizācijai informāciju, ko tā pieprasījusi statistikas vajadzībām, jo īpaši par audzēšanas platībām, novāktās ražas daudzumu, ražību un tiešo pārdošanu;

e)

veikt statūtos paredzētās iemaksas, lai izveidotu un papildinātu 8. pantā paredzēto darbības fondu.

a)

pārdot ne vairāk kā noteiktu daļu savas produkcijas un/vai produktus tieši saimniecībās un/vai ārpus tām patērētājiem personīgām vajadzībām; šo daļu nosaka dalībvalstis ne mazāk kā 10 % apjomā;

b)

paši vai ar kādas citas ražotāju organizācijas, ko izraudzījusi pašu organizācija, starpniecību pārdot produkcijas daudzumu, kas ir maznozīmīgs, salīdzinot ar viņu organizāciju pārdodamās produkcijas apjomiem;

c)

paši vai izmantojot citas tādas ražotāju organizācijas starpniecību, kuru nozīmējusi pašu organizācija, pārdot produktus, uz kuriem to īpašību dēļ parasti neattiecas attiecīgās organizācijas komerciālā darbība.

a)

to noteikumu noteikšanas, pieņemšanas un grozīšanas kārtību, kuri minēti 2. punktā;

b)

finansiālu iemaksu noteikšanu organizācijas biedriem, kas vajadzīgas ražotāju organizācijas finansēšanai;

c)

noteikumus, ka ļauj tās biedriem ražotājiem demokrātiski uzraudzīt savu organizāciju un tās lēmumus;

d)

sankcijas par statūtos noteikto pienākumu pārkāpšanu, īpaši par iemaksu neveikšanu vai ražotāju organizācijas noteikumu neievērošanu;

e)

noteikumus jaunu biedru uzņemšanai, jo īpaši par minimālo dalības laiku;

f)

grāmatvedības un budžeta noteikumus, kas vajadzīgi organizācijas darbībai.

a)

tās atbilst prasībām, kas noteiktas 3. pantā, un iesniedz par to attiecīgus pierādījumus;

b)

tām ir obligātais minimālais biedru skaits, ja to rīcībā ir tirgojamās produkcijas minimālais apjoms vai vērtība, ko nosaka dalībvalstis, un ja tās iesniedz par to attiecīgus pierādījumus;

c)

ir pietiekami pierādījumi tam, ka tās pastāvēšanas laikā pienācīgi veic savas darbības gan efektivitātes, gan piedāvājuma koncentrācijas ziņā, tādējādi dalībvalstis šim nolūkam var nolemt, uz kuriem 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem produktiem vai produktu grupām būtu jāattiecina produktu organizācijas darbība;

d)

tās saviem biedriem efektīvi nodrošina tehnisku palīdzību, lai izmantotu videi draudzīgu audzēšanas pieredzi;

e)

tās efektīvi vajadzības gadījumā apgādā savas organizācijas biedrus ar tehniskiem līdzekļiem to produkcijas ievākšanai, glabāšanai, iepakošanai un tirdzniecībai;

f)

nodrošina pienācīgu viņu darbības komerciālo un grāmatvedības vadību; kā arī

g)

tās attiecīgajā tirgū neieņem dominējošu stāvokli, ja vien tas nav vajadzīgs, lai sasniegtu Līguma 33. panta mērķus.

a)

nolemj, vai atzīt ražotāju organizāciju, trīs mēnešos pēc pieteikuma un visu attiecīgo pierādījumu iesniegšanas;

b)

ar regulāriem starplaikiem veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka ražotāju organizācijas ievēro šo sadaļu, bet šīs regulas noteikumu neievērošanas vai pārkāpumu gadījumos nosaka sankcijas, ko piemēro šādām organizācijām, un vajadzības gadījumos pieņem lēmumu par atzīšanas atsaukšanu;

c)

reizi gadā paziņo Komisijai par visiem lēmumiem saistībā ar atzīšanas piešķiršanu, atteikumu vai atsaukumu.

a)

dalībvalsts uzskata, ka apvienība spēj efektīvi veikt šīs darbības; kā arī

b)

apvienība attiecīgajā tirgū neieņem dominējošu stāvokli, ja vien tas nav vajadzīgs, lai sasniegtu Līguma 33. panta mērķus.

a)

atbalstu, lai veicinātu to veidošanos un atvieglotu administratīvo darbu;

b)

atbalstu, tiešu vai caur kredīta iestādēm, lai segtu daļu no investīcijām, kas vajadzīgas atzīšanas iegūšanai un kas ir noteiktas 1. punkta otrajā daļā minētajā atzīšanas plānā.

a)

attiecīgi 10 %, 10 %, 8 %, 6 % un 4 % no pārdotās produkcijas vērtības ražotāju grupu gadījumā dalībvalstīs, kas iestājās Eiropas Savienībā 2004. gada 1. maijā vai pēc minētās dienas; un

b)

attiecīgi 5 %, 5 %, 4 %, 3 % un 2 % no pārdotās produkcijas vērtības ražotāju grupu gadījumā Kopienas attālākajos reģionos, kā tas minēts Līguma 299. panta 2. punktā, vai nelielajās Egejas jūras salās, kā tas minēts Regulas (EK) Nr. 1405/2006 1. panta 2. punktā.

a)

biedru vai pašu ražotāju organizāciju finansiāliem ieguldījumiem;

b)

Kopienas finansiālu atbalstu, ko var piešķirt ražotāju organizācijām.

a)

ražošanas plānošana;

b)

produkcijas kvalitātes uzlabošana;

c)

produktu komercvērtības paaugstināšana;

d)

svaigu vai pārstrādātu produktu patēriņa veicināšana;

e)

vides aizsardzības pasākumi un videi labvēlīgas ražošanas metodes, tostarp bioloģiskā lauksaimniecība;

f)

krīžu novēršana un pārvarēšana.

a)

izņemšana no tirgus,

b)

nenogatavojušos augļu un dārzeņu novākšana vai ražas nenovākšana;

c)

informācija un komunikācija;

d)

mācību pasākumi;

e)

ražas apdrošināšana;

f)

atbalsts savstarpējā atbalsta fondu administratīvo izmaksu segšanai.

a)

darbības programmās iekļauj divas vai vairākas ar vidi saistītas darbības; vai

b)

vismaz 10 % no darbības programmu izdevumiem attiecas uz darbībām, kas saistītas ar vidi.

a)

to iesniegušas vairākas Kopienas ražotāju organizācijas, kas darbojas dažādās dalībvalstīs pēc starptautiskām programmām;

b)

to iesniegusi viena vai vairākas ražotāju organizācijas, kuras iesaistījušās starpnozaru programmās;

c)

tā attiecas tikai uz īpašu atbalstu bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanai, uz kuru attiecas Padomes Regula (EEK) Nr. 2092/91 (1991. gada 24. jūnijs) par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (15);

d)

to attiecībā uz pasākumiem, kas veicami ne ilgāk kā līdz 2013. gada beigām, iesniegusi ražotāju organizācija kādā no dalībvalstīm, kas Eiropas Savienībai pievienojusies 2004. gada 1. maijā vai pēc minētās dienas;

e)

tā ir pirmā darbības programma, ko iesniegusi atzīta ražotāju organizācija, kas apvienojusies ar citu atzītu ražotāju organizāciju;

f)

tā ir pirmā darbības programma, ko iesniegusi atzīta ražotāju organizāciju apvienība;

g)

to ir iesniegušas ražotāju organizācijas dalībvalstīs, kurās ražotāju organizācijas pārdod mazāk nekā 20 % augļu un dārzeņu produkcijas;

h)

to iesniegusi kāda Kopienas attālākā reģiona ražotāju organizācija;

i)

tā attiecas vienīgi uz konkrētu atbalstu darbībām, ar ko veicina augļu un dārzeņu patēriņu bērnu vidū, kas atrodas izglītības iestādēs.

a)

bez maksas nodoti labdarības organizācijām un fondiem, ko dalībvalstis apstiprinājušas palīdzības sniegšanai personām, kuru tiesības uz valsts palīdzību ir noteiktas ar attiecīgās valsts likumiem galvenokārt tāpēc, ka tām trūkst vajadzīgo iztikas līdzekļu;

b)

bez maksas nodoti soda izciešanas iestādēm, skolām, valsts izglītības iestādēm un bērnu atpūtas nometnēm, kā arī slimnīcām un veco ļaužu pansionātiem, ko izraudzījušās dalībvalstis un kas veic visu vajadzīgo, lai nodrošinātu, ka šādi iedalītais produktu daudzums ir papildinājums tam daudzumam, kuru šīs iestādes parasti iepērk.

a)

situācijas analīzi: stiprās un vājās puses, kā arī attīstības potenciāls;

b)

izvēlēto prioritāšu pamatojumu;

c)

darbības programmu mērķus un instrumentus, efektivitātes rādītājus;

d)

darbības programmu novērtējumu;

e)

ražotāju organizāciju pienākumu sniegt savas darbības pārskatu.

a)

3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos noteikumus;

b)

9. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētos noteikumus par prasībām pasākumu īstenošanai.

a)

ir spēkā vismaz vienu tirdzniecības gadu;

b)

ir iekļauti pilnīgajā sarakstā I pielikumā;

c)

ir saistoši ne vairāk kā trīs tirdzniecības gadus.

a)

nerada kaitējumu citiem ražotājiem attiecīgajā dalībvalstī vai Kopienā;

b)

netiek nepiemēroti tādiem produktiem, ja vien šie noteikumi īpaši neattiecas uz tiem, kas piegādāti pārstrādei saskaņā ar līgumu, kas parakstīts pirms tirdzniecības gada sākuma, izņemot noteikumus par produkcijas pārskatu, kas minēti 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

c)

nav pretrunā spēkā esošajiem Kopienas un attiecīgās valsts noteikumiem.

a)

ja tā uzskata, ka to attiecināšana uz pārējiem ražotājiem nepieļauj konkurenci nozīmīgā iekšējā tirgus daļā vai apdraud brīvo tirdzniecību vai ir apdraudēti Līguma 33. panta mērķi;

b)

ja tā konstatē, ka Līguma 81. panta 1. punkts attiecas uz noteikumiem, ko attiecina uz pārējiem ražotājiem; Komisijas lēmumu attiecībā uz minētajiem noteikumiem piemēro tikai no dienas, kad tas konstatēts;

c)

ja pārbaudē tiek konstatēts, ka nav ievēroti šīs nodaļas noteikumi.

a)

administratīvās izmaksas, kas saistītas ar 14. panta 1. punkta noteikumu piemērošanu;

b)

organizācijas vai apvienības veikto pētījumu, tirgus izpētes un tirdzniecības reklāmas izmaksas, un ir visu šīs zonas ražotāju interesēs.

a)

sastāv no pārstāvjiem, kuri veic ekonomiskas darbības, kas saistītas ar 1. panta 2. punktā Regulā (EK) Nr. 2200/96 minēto produktu ražošanu un/vai tirdzniecību, un/vai pārstrādi;

b)

ir izveidota pēc visu vai dažu to organizāciju vai apvienību iniciatīvas, kas tajā ietilpst;

c)

veic divas vai vairākas no turpmāk minētajām darbībām vienā vai vairākos Kopienas reģionos, ņemot vērā patērētāju intereses:

d)

kuru atzinusi attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar 21. pantu.

a)

tās darbojas vienā vai vairākos attiecīgās dalībvalsts teritorijas reģionos;

b)

tās pārstāv ievērojamu daļu no augļu un dārzeņu ražošanas un/vai tirdzniecības, un/vai pārstrādes un no augļiem un dārzeņiem pārstrādāto produktu daļu attiecīgajā reģionā vai apgabalos un, ja iesaistīts ir vairāk nekā viens apgabals, tās var uzrādīt minimālo pārstāvniecības līmeni katrā apgabalā katrai nozarei, ko tās apvieno;

c)

tās veic divas vai vairākas 20. panta c) punktā minētās darbības;

d)

tās pašas nenodarbojas ar augļu un dārzeņu audzēšanu, pārstrādi vai tirdzniecību vai augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirdzniecību;

e)

tās neiesaistās jebkādos 22. panta 4. punktā minētajos nolīgumos, lēmumos un saskaņotās darbībās.

a)

lemj, vai piešķirt atzīšanu trīs mēnešu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas ar visiem atbilstošajiem apstiprinošiem dokumentiem;

b)

ar regulāriem starplaikiem veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka ražotāju organizācijas ievēro atzīšanas noteikumus un nosacījumus, bet šīs regulas noteikumu neievērošanas vai pārkāpumu gadījumos nosaka sankcijas, ko piemēro šādām organizācijām, un vajadzības gadījumos pieņem lēmumu par atzīšanas atsaukšanu;

c)

atzīšanu atsauc, ja:

d)

divu mēnešu laikā paziņo Komisijai par visiem lēmumiem atzīšanu piešķirt, noraidīt vai atsaukt.

a)

nolīgumi, lēmumi un saskaņotās darbības ir paziņotas Komisijai;

b)

divu mēnešu laikā pēc visas vajadzīgās informācijas saņemšanas Komisija nav konstatējusi, ka nolīgumi, lēmumi vai saskaņotās darbības ir Kopienas noteikumiem neatbilstīgas.

a)

nolīgumi, lēmumi un saskaņotas darbības, kas Kopienā var izraisīt jebkāda veida sadalīšanos tirgū;

b)

nolīgumi, lēmumi un saskaņotas darbības, kas var apdraudēt tirgus organizācijas pareizu darbību;

c)

nolīgumi, lēmumi un saskaņotas darbības, kas var radīt konkurences traucējumus un nav vajadzīgi kopīgās lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanai, uz ko vērsta starpnozaru organizācijas darbība;

d)

nolīgumi, lēmumi un saskaņotas darbības, kas ietver cenu fiksēšanu, neskarot starpnozaru organizāciju veiktās darbības kādu īpašu Kopienas noteikumu piemērošanai;

e)

nolīgumi, lēmumi un saskaņotas darbības, kas var radīt diskrimināciju vai likvidēt konkurenci attiecībā uz ievērojamu attiecīgo produktu daudzumu.

a)

ir kāds no šādiem mērķiem:

b)

tie ir spēkā vismaz vienu tirdzniecības gadu;

c)

tie var būt saistoši ne ilgāk kā trīs tirdzniecības gadus;

d)

tie nerada kaitējumu citiem uzņēmumiem attiecīgajā dalībvalstī vai Kopienā.

a)

noteikt jebkādu maksu, kas ir līdzvērtīga muitas nodoklim;

b)

noteikt kvantitatīvus ierobežojumus vai tiem līdzvērtīgus pasākumus.

a)

imports realizēts par zemāku cenu nekā tā, ko Kopiena ir paziņojusi Pasaules Tirdzniecības organizācijai (“sprūda” cena); vai

b)

gada importa apjoms pārsniedz noteiktu līmeni (“sprūda” apjoms).

a)

produktus, kuriem nosaka papildu ievedmuitu;

b)

citus 1. punkta piemērošanas nodrošināšanai nepieciešamos kritērijus.

a)

metode, kuras pamatā ir pieteikumu iesniegšanas hronoloģiskā secība (“rindas kārtībā”);

b)

metode, pēc kuras sadale notiek proporcionāli daudzumiem, kas ir pieprasīti, iesniedzot pieteikumus (izmantojot “vienlaicīgas pārbaudes metodi”);

c)

metode, pēc kuras ņem vērā tradicionālos tirdzniecības modeļus (izmantojot “tradicionālo/jaunpienācēju metodi”).

a)

garantijām attiecībā uz produkta īpašībām, izcelsmes vietu un izcelsmi;

b)

tā dokumenta atzīšanu, kuru izmanto a) punktā minēto garantiju apstiprināšanai;

c)

nosacījumiem, saskaņā ar kuriem izsniedz importa licences, un to derīguma termiņu.

a)

ja pasākumu ir ieviesusi Padome, Komisija ierosina Padomei to atcelt vai grozīt. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu;

b)

visos pārējos gadījumos Kopienas aizsargpasākumus atceļ vai groza Komisija.

a)

II sadaļas īstenošanas noteikumiem, jo īpaši iekļaujot:

b)

III sadaļas īstenošanas noteikumiem, jo īpaši iekļaujot:

c)

IV sadaļas īstenošanas noteikumiem;

d)

noteikumiem par administratīvajām un fiziskajām kontrolēm, kas dalībvalstīm jāveic par to, kā tiek ievērotas saistības, kas izriet no šīs regulas;

e)

administratīvu sankciju piemērošanas sistēmu tādiem gadījumiem, kad tiek konstatēta no šīs regulas izrietošo saistību neievērošana. Minētās administratīvās sankcijas ir samērīgas ar konstatēto neatbilstību smaguma pakāpi, apjomu, ilgumu un atkārtošanos;

f)

noteikumiem par tādu nepamatotu maksājumu atgūšanu, kas izmaksāti, piemērojot šo regulu;

g)

ziņošanas noteikumiem par veiktajām pārbaudēm un to rezultātiem;

h)

noteikumiem par V sadaļas īstenošanu, tostarp par šajā sadaļā īpaši minētajiem pasākumiem;

i)

noteikumiem par to, kāda informācija vajadzīga 44. panta piemērošanai, kāda ir tās sniegšanas forma, saturs, laiks un termiņi, kā arī noteikumus par informācijas un dokumentu nosūtīšanu vai publiskošanu;

j)

pasākumiem, kuru mērķis ir atvieglot pāreju no režīma, kas noteikts Regulā (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 2202/96, uz šajā regulā noteikto režīmu, tostarp pasākumiem šīs regulas 55. panta īstenošanai.

a)

dalībvalstis var turpināt sniegt valsts atbalstu saskaņā ar pastāvošo sistēmu, lai ražotu un tirgotu svaigus un dzesinātus kartupeļus, uz kuriem attiecas KN kods 0701, līdz 2011. gada 31. decembrim;

b)

Spānija un Itālija 2007./2008. tirdzniecības gadā var sniegt līdz EUR 15 miljonu lielu valsts atbalstu, lai palīdzētu tomātu pārstrādes nozarei pielāgoties šīs regulas noteikumiem;

c)

dalībvalstis līdz 2010. gada 31. decembrim var sniegt valsts atbalstu saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

1)

regulas 1. panta 2. punktā tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

2)

regulas I līdz VI sadaļu, 43. un 44. pantu, 47. līdz 57. pantu un I līdz V pielikumu svītro;

3)

regulas 46. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“46. pants

1.   Komisijai palīdz Augļu un dārzeņu pārvaldības komiteja (turpmāk “Komiteja”).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.”

1)

regulas 1. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“3.   Tirdzniecības gadus 2. punktā minētajiem produktiem vajadzības gadījumā nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 46. panta 2. punktā minēto procedūru.”;

2)

regulas I un II sadaļu, 23. līdz 32. pantu un I un III pielikumu svītro.

1)

regulas 5. panta 3. punktam pievieno ar šādu daļu:

“Attiecībā uz augļu un dārzeņu patēriņa veicināšanu īpaša uzmanība ir jāvelta šā patēriņa veicināšanai to bērnu vidū, kas atrodas izglītības iestādēs.”;

2)

regulas 9. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Pirmajā daļā minētā finansējuma daļa ir 60 % attiecībā uz augļu un dārzeņu patēriņa veicināšanu, kura paredzēta tikai bērniem izglītības iestādēs.”

“—

vajadzības gadījumā šīs direktīvas pielāgošana attiecīgo starptautisko standartu attīstībai.”

“—

vajadzības gadījumā šīs direktīvas pielāgošana attiecīgo starptautisko standartu attīstībai.”

1)

regulas 33. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

2)

regulas 37. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Augļiem un dārzeņiem, galda kartupeļiem un dēstu audzētavām pamatsummu aprēķina un pielāgo saskaņā ar VII pielikuma M punktu.”;

3)

regulas 40. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“2.   Ja force majeure vai ārkārtas apstākļiem bija nelabvēlīga ietekme visā atsauces periodā, dalībvalsts pamatsummu aprēķina, pamatojoties uz periodu no 1997. līdz 1999. gadam.

Par cukurbietēm, cukurniedrēm un cigoriņiem pamatsummu aprēķina, pamatojoties uz reprezentatīvajam periodam iepriekšējo tuvāko tirdzniecības gadu, ko izraugās saskaņā ar VII pielikuma K punktu. Par banāniem pamatsummu aprēķina, pamatojoties uz reprezentatīvajam periodam iepriekšējo tuvāko tirdzniecības gadu, ko izraugās saskaņā ar VII pielikuma L punktu. Par augļiem un dārzeņiem, galda kartupeļiem un dēstu audzētavām pamatsummu aprēķina, pamatojoties uz reprezentatīvajam periodam iepriekšējo tuvāko tirdzniecības gadu, ko izraugās saskaņā ar VII pielikuma M punktu. Šajos gadījumos mutatis mutandis piemēro 1. punktu.”;

4)

regulas 42. panta 8. punktam pievieno šādu daļu:

“Tomēr gadījumos, kad piemēro 5. punktu, dalībvalsts var izlemt, ka attiecībā uz 2007. gadu neizmantotās tiesības uz maksājumu, kas atbilst lauksaimnieka deklarētajam hektāru skaitam un ko izmanto galda kartupeļiem vai augļiem un dārzeņiem, neieskaita atpakaļ valsts rezervē.”;

5)

regulas 43. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

6)

regulas 44. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu tekstu:

““Hektārs, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu” ir arī:

7)

regulas 45. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Tomēr dalībvalstīs, kur 2007. gadā neizmantoja 71. pantā paredzēto iespēju un kur neizmanto 51. panta otrajā daļā minēto iespēju, neizmantotās tiesības uz maksājumu, kas atbilst lauksaimnieka deklarētajam hektāru skaitam un ko izmanto galda kartupeļiem vai augļiem un dārzeņiem, neieskaita atpakaļ valsts rezervē.”;

8)

regulas 51. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“51. pants

Zemes lauksaimnieciska izmantošana

Lauksaimnieki var izmantot saskaņā ar 44. panta 3. punktu deklarētos zemes gabalus visādu veidu lauksaimnieciskai darbībai, izņemot pastāvīgos stādījumus. Tomēr lauksaimnieki var izmantot šos zemes gabalus turpmāk minētajiem:

Atkāpjoties no pirmajā daļā paredzētā, dalībvalstis var līdz 2007. gada 1. novembrim izlemt, ka līdz dalībvalsts noteiktajai dienai, taču ne vēlāk kā līdz 2010. gada 31. decembrim, zemes gabalus vienā vai vairākos dalībvalsts reģionos arī turpmāk nelieto:

9)

regulas 60. panta 8. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“8.   Ja dalībvalsts izlemj atkāpties no 51. panta otrās daļas, tā līdz 2007. gada 1. novembrim var arī pieņemt lēmumu par šā panta 1. līdz 7. punkta piemērošanu tam pašam laikposmam. Visos citos gadījumos šā panta 1. līdz 7. punktu nepiemēro.”;

10)

regulas 63. panta 3. punktam pievieno šādu daļu:

“Attiecībā uz augļu un dārzeņu, galda kartupeļu un dēstu audzētavu maksājumu komponenta iekļaušanu vienotā maksājuma shēmā dalībvalstis līdz 2008. gada 1. aprīlim var pieņemt lēmumu izmantot pirmajā daļā paredzēto izņēmumu.”;

11)

regulas 64. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“2.   Atbilstīgi katras dalībvalsts izvēlei Komisija saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka maksimāli pieļaujamos daudzumus katram tiešajam maksājumam, kas minēts attiecīgi 66. līdz 69. pantā.

Šis maksimāli pieļaujamais daudzums ir vienāds ar katra tiešā maksājuma daļu valstij noteiktajā maksimāli pieļaujamajā daudzumā, kas minēts 41. pantā, kura pareizināta ar samazinājuma procentuālajām daļām, ko dalībvalstis piemēro saskaņā ar 66. līdz 69. pantu.

Fiksētā maksimāli pieļaujamā daudzuma kopējo apjomu atskaita no valstij noteiktā maksimāli pieļaujamā daudzuma, kas minēts 41. pantā, saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru.”;

12)

regulas 65. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.   Attiecībā uz tiesībām, kuras jāpiešķir lauksaimniekiem pēc visiem iespējamajiem 41. pantā paredzētajiem atvilkumiem, pamatsummas daļu, kas rodas no katra tiešā maksājuma, kurš paredzēts 66. līdz 69. pantā, samazina par procentuālo daļu, kas jānosaka dalībvalstīm minētajos pantos noteiktajās robežās, un – attiecībā uz 68.b pantā paredzētajiem tiešajiem maksājumiem – tas izdarāms laikposmā, ko dalībvalsts ir noteikusi saskaņā ar minēto pantu.”;

13)

pēc 68.a panta iekļauj šādu pantu:

“68.b pants

Pārejas posma maksājumi par augļiem un dārzeņiem

1.   Līdz 2007. gada 1. novembrim dalībvalstis var pieņemt lēmumu līdz 2011. gada 31. decembrim saglabāt līdz 50 % tiešā maksājuma daļas valstij noteiktajā maksimāli pieļaujamajā daudzumā, kas minēts 41. pantā, attiecībā uz noteiktiem tomātiem, ko piegādā pārstrādei un par kuriem paredzētas tiesības uz palīdzību saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 2201/96 paredzēto atbalsta shēmu.

Šādā gadījumā, ievērojot tā maksimāli pieļaujamā daudzuma robežas, kas noteikts saskaņā ar 64. panta 2. punktu, attiecīgā dalībvalsts katru gadu veic papildmaksājumu lauksaimniekiem.

Papildmaksājumu piešķir lauksaimniekiem, kas audzē tomātus atbilstīgi IV sadaļas 10.g nodaļā paredzētajiem nosacījumiem.

2.   Līdz 2007. gada 1. novembrim dalībvalstis var pieņemt lēmumu:

Šādā gadījumā, ievērojot tā maksimāli pieļaujamā daudzuma robežas, kas noteikts saskaņā ar 64. panta 2. punktu, attiecīgā dalībvalsts katru gadu veic papildmaksājumu lauksaimniekiem.

Papildmaksājumu piešķir lauksaimniekiem, kuri audzē vienu vai vairākus tālāk minēto augļu vai dārzeņu veidus, ko piegādā pārstrādei un par ko paredzētas tiesības uz palīdzību saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 2201/96 un Regulā (EK) Nr. 2202/96 paredzētajām atbalsta shēmām, kā noteikusi attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar IV sadaļas 10.g nodaļā paredzētajiem nosacījumiem:

3.   Daļa valstij noteiktajā maksimāli pieļaujamajā daudzumā, kas minēts 1. punktā attiecībā uz tomātiem, ir šāda:

4.   Daļa valstij noteiktajā maksimāli pieļaujamajā daudzumā, kas minēts 2. punktā attiecībā uz augļu un dārzeņu kultūrām, kas ir citas nekā ikgadējās kultūras, ir šāda:

14)

regulas 71.g pantu svītro;

15)

regulas 71.k panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Tomēr attiecībā uz augļu un dārzeņu maksājumu komponenta iekļaušanu vienotā maksājuma shēmā jaunās dalībvalstis līdz 2008. gada 1. aprīlim vai līdz tā gada 1. augustam, kas ir iepriekšējais gads pirms vienotā maksājuma shēmas piemērošanas, var pieņemt lēmumu izmantot pirmajā daļā paredzēto izņēmumu.”;

16)

regulas IV sadaļai pēc 10.f nodaļas pievieno šādas nodaļas:

“10.g NODAĻA

PĀREJAS POSMA MAKSĀJUMI PAR AUGĻIEM UN DĀRZEŅIEM

110.t pants

Platībatkarīgais pārejas atbalsts

1.   Ja piemēro 68.b panta 1. punktu vai 143.bc panta 1. punktu laikposmā, kas paredzēts šajos noteikumos, saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajiem nosacījumiem platībatkarīgo pārejas atbalstu var piešķirt lauksaimniekiem, kas audzē noteiktus tomātus, kuri paredzēti pārstrādei, kā dalībvalstis noteikušas.

2.   Ja piemēro 68.b panta 2. punktu vai 143.bc panta 2. punktu laikposmā, kas paredzēts šajos noteikumos, saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajiem nosacījumiem platībatkarīgo pārejas atbalstu var piešķirt lauksaimniekiem, kas ražo noteiktus augļu un dārzeņu produktus, kuri uzskaitīti 68.b panta 2. punkta trešajā daļā, kuri paredzēti pārstrādei, kā dalībvalstis noteikušas.

110.u pants

Atbalsta summa un tiesības saņemt atbalstu

1.   Dalībvalstis, balstoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, nosaka atbalsta apmērus par katru hektāru, kur audzē tomātus, un 68.b panta 2. punkta trešajā daļā uzskaitītos augļus un dārzeņus.

2.   Maksājumu kopsumma nekādā gadījumā nepārsniedz maksimāli pieļaujamo daudzumu, kas noteikts saskaņā ar 64. panta 2. punktu vai 143.bc pantu.

3.   Atbalstu piešķir vienīgi tad, ja ievēro platības, kuru ražu ar līgumu paredz pārstrādei vienā no to produktu veidiem, kas uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 2201/1996 1. panta 2. punktā.

4.   Dalībvalstis Kopienas atbalsta piešķiršanai var paredzēt papildu objektīvus un nediskriminējošus kritērijus, tostarp tādus, kas ir nosacījums lauksaimniekiem, kuri ir ražotāju organizāciju vai tādu ražotāju grupu biedri, kuras attiecīgi ir atzītas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1182/2007 (2007. gada 26. septembris) 4. vai 7. pantu (20).

5.   Dalībvalstis līdz 2007. gada 1. novembrim paziņo Komisijai par lēmumu piemērot 68.b vai 143.bc pantu, par summu, ko saglabā saskaņā ar minētajiem pantiem, un par kritērijiem, kas minēti šā panta 1. punktā.

10.h NODAĻA

PĀREJAS POSMA MAKSĀJUMI PAR MĪKSTAJIEM AUGĻIEM

110.v pants

Maksājumi par mīkstajiem augļiem

1.   Platībatkarīgo pārejas atbalstu piešķir laikposmā, kas beidzas 2012. gada 31. decembrī, par zemenēm ar KN kodu 0810 10 00 un par avenēm ar KN kodu 0810 20 10, kuras piegādā pārstrādei.

2.   Atbalstu piešķir vienīgi tad, ja ievēro platības, kuru ražu ar līgumu paredz pārstrādei vienā no to produktu veidiem, kas uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 2201/1996 1. panta 2. punktā.

3.   Kopienas atbalsta summa ir EUR 230 par hektāru gadā.

4.   Dalībvalstis papildus Kopienas atbalstam var maksāt valsts atbalstu. Kopienas un valsts atbalsta kopsumma nepārsniedz EUR 400 par hektāru gadā.

5.   Atbalstu maksā, tikai ievērojot valstij maksimāli garantētās platības, kas dalībvalstīm noteiktas šādi:

Ja kādā noteiktā dalībvalstī noteiktā gadā to platību apjoms, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu, pārsniedz valstij maksimāli garantētās platības, tad 3. punktā minētā atbalsta summa tiek samazināta proporcionāli starpībai, par kādu tiek pārsniegtas valstij maksimāli garantētās platības.

6.   Pārejas posma maksājumiem par augļiem nepiemēro 143.a un 143.c pantu.

17)

regulas 143.b panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Jaunās dalībvalstis vēlākais līdz pievienošanās dienai var pieņemt lēmumu tiešos maksājumus, kas nav IV sadaļas 5. nodaļā paredzētais atbalsts par enerģijas kultūrām un nav IV sadaļas 10.h nodaļā paredzētais pārejas posma atbalsts par augļiem, 9. punktā minētajā piemērošanas laikā aizstāt ar vienoto platībmaksājumu, ko aprēķina saskaņā ar 2. punktu.”;

18)

regulas 143.b panta 3. punkta trešo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

19)

pēc 143.ba panta pievieno šādu pantu:

“143.bb pants

Atsevišķs maksājums par augļiem un dārzeņiem

1.   Atkāpjoties no 143.b panta, jaunās dalībvalstis, kas piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, līdz 2007. gada 1. novembrim var pieņemt lēmumu piešķirt atsevišķu maksājumu par augļiem un dārzeņiem lauksaimniekiem, kam ir tiesības uz maksājumu saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu. To piešķir, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, kas ir paredzēti VII pielikuma M punkta pirmajā daļā, un ievērojot šajā punktā paredzēto reprezentatīvo periodu.

2.   Atsevišķu maksājumu par augļiem un dārzeņiem piešķir, ievērojot valstij noteikto maksimāli pieļaujamo daudzuma daļu, kas minēta 71.c pantā attiecībā uz augļiem un dārzeņiem.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, katra attiecīgā jaunā dalībvalsts var izlemt līdz 2007. gada 1. novembrim, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, piemērot atsevišķam maksājumam par augļiem un dārzeņiem zemāku maksimāli pieļaujamo daudzumu nekā to, kas minēts VII pielikuma K punktā.

4.   Līdzekļus, kas ir pieejami, lai piešķirtu atsevišķu maksājumu par augļiem un dārzeņiem saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, neiekļauj 143.b panta 3. punktā minētajā gada finanšu līdzekļu kopapjomā.

5.   Regulas 143.a un 143.c pantu nepiemēro atsevišķam maksājumam par augļiem un dārzeņiem.

6.   Faktiska vai paredzama mantojuma gadījumā atsevišķo maksājumu par augļiem un dārzeņiem piešķir lauksaimniekam, kas manto saimniecību, – ar nosacījumu, ka attiecīgajam lauksaimniekam ir tiesības pretendēt uz to saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu.

143.bc pants

Pārejas posma maksājums par augļiem un dārzeņiem

1.   Atkāpjoties no 143.b panta, jaunās dalībvalstis, kas piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, līdz 2007. gada 1. novembrim var pieņemt lēmumu līdz 2011. gada 31. decembrim saglabāt līdz 50 % tiešā maksājuma daļas valstij noteiktajā maksimāli pieļaujamajā daudzumā, kas minēts 41. pantā, attiecībā uz tomātiem ar KN kodu 0702 00 00.

Šādā gadījumā, ievērojot to maksimāli pieļaujamo daudzumu, kas noteikts saskaņā ar 144. panta 2. punktā paredzēto procedūru, attiecīgā dalībvalsts katru gadu veic papildmaksājumu lauksaimniekiem.

Papildmaksājumu piešķir lauksaimniekiem, kas audzē tomātus atbilstīgi IV sadaļas 10.g nodaļā paredzētajiem nosacījumiem.

2.   Atkāpjoties no 143.b panta, jaunās dalībvalstis, kas piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, līdz 2007. gada 1. novembrim var pieņemt lēmumu:

Šādā gadījumā, ievērojot to maksimāli pieļaujamo daudzumu, kas noteikts saskaņā ar 144. panta 2. punktu, attiecīgā dalībvalsts katru gadu veic papildmaksājumu lauksaimniekiem.

Papildmaksājumu piešķir lauksaimniekiem, kuri ražo vienu vai vairākus tādu augļu vai dārzeņu produktus, ko ir noteikusi attiecīgā dalībvalsts un kuri ir uzskaitīti 68. b panta 2. punkta trešajā daļā.

3.   Līdzekļus, kas ir pieejami, lai piešķirtu pārejas posma maksājumu par augļiem un dārzeņiem saskaņā ar 1. un 2. punktu, neiekļauj 143.b panta 3. punktā minētajā gada finanšu līdzekļu kopapjomā.

4.   Regulas 143.a un 143.c pantu nepiemēro pārejas posma maksājumam par augļiem un dārzeņiem.”;

20)

regulas 145. pantā pēc d) punkta c) apakšpunkta iekļauj šādu punktu:

21)

regulas 155. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“155. pants

Citi pārejas noteikumi

Turpmākus pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu pāreju no 152. un 153. pantā minētajās regulās un Regulās (EEK) Nr. 404/93, (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96, (EK) Nr. 2202/96 un (EK) Nr. 1260/2001 paredzētajiem pasākumiem uz šajā regulā paredzētajiem pasākumiem, jo īpaši tiem, kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1259/1999 4. un 5. panta un tās pielikuma un Regulas (EK) Nr. 1251/1999 6. panta piemērošanu, kā arī pāreju no Regulā (EEK) Nr. 1035/72 minētajiem uzlabošanas plānu noteikumiem uz šīs regulas 83. līdz 87. pantā paredzētajiem noteikumiem, var pieņemt saskaņā ar šīs regulas 144. panta 2. punktā minēto procedūru. Regulas un pantus, kas minēti 152. un 153. pantā, turpina piemērot VII pielikumā minēto pamatsummu noteikšanai.”;

22)

pielikumus groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

1)

regulas 32. panta 1., 2. un 4. punktā aiz vārdiem “VII pielikums” iekļauj vārdus “vai VIII pielikums”;

2)

pēc VII pielikuma pievieno šādu pielikumu:

a)

var turpināties līdz tās beigām; vai

b)

to var mainīt, lai izpildītu šīs regulas prasības; vai

c)

to var aizstāt ar jaunu darbības programmu, kas apstiprināta saskaņā ar šo regulu.