EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32007E0528

Padomes Vienotā rīcība 2007/528/KĀDP ( 2007. gada 23. jūlijs ), lai Eiropas Drošības stratēģijas sakarā atbalstītu Konvenciju par tādu noteiktu parastu ieroču lietojuma aizliegumu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par pārlieku traumatīviem vai par tādiem, kuru darbība nav prognozējama

OV L 194, 26.7.2007, p. 11–17 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/joint_action/2007/528/oj

26.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 194/11


PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2007/528/KĀDP

(2007. gada 23. jūlijs),

lai Eiropas Drošības stratēģijas sakarā atbalstītu Konvenciju par tādu noteiktu parastu ieroču lietojuma aizliegumu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par pārlieku traumatīviem vai par tādiem, kuru darbība nav prognozējama

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 14. pantu un 2. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma Eiropas Drošības stratēģiju, kurā aicināts nodibināt efektīvā daudzpusējībā balstītu starptautisku kārtību. Pastāvot pasaules mēroga apdraudējumiem, pasaules mēroga tirgiem un pasaules mēroga masu informācijas līdzekļiem, ES drošība un pārticība ir aizvien atkarīgāka no efektīvas daudzpusējas sistēmas. Viens no ES mērķiem ir panākt stiprākas starptautiskās sabiedrības attīstību, attīstīt starptautiskas iestādes, kas funkcionē labi, un likumos balstītu starptautisku kārtību.

(2)

Eiropas Drošības stratēģijā ir atzīts, ka ANO Statūti ir galvenais starptautisko attiecību pamats. Viena no Eiropas prioritātēm ir stiprināt ANO, nodrošināt tās spējas pildīt uzticētos pienākumus un efektīvi darboties.

(3)

Ženēvā 1980. gada 10. oktobrī noslēgtā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1980. gada Konvencija par tādu noteiktu parastu ieroču lietojuma aizliegumu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par pārlieku traumatīviem vai par tādiem, kuru darbība nav prognozējama, kurā grozījumi izdarīti 2001. gada 21. decembrī, (turpmāk CCW) reglamentē dažu parastu ieroču lietojumu bruņotos konfliktos, kurus uzskata par tādiem, kas kauju dalībniekiem rada pārliecīgas ciešanas vai nodara neprognozējamu postu civiliedzīvotājiem. CCW pamatā ir starptautisko tiesību princips, ka bruņotos konfliktos iesaistītu pušu tiesības izvēlēties karadarbības metodes vai līdzekļus nav neierobežotas, un princips, kas aizliedz bruņotos konfliktos izmantot tādus ieročus, šāviņus un kara materiālus, kā arī karošanas metodes, ar ko var izraisīt liekus ievainojumus vai nevajadzīgas ciešanas.

(4)

ANO Ģenerālā asambleja 2006. gada 6. decembrī pieņēma rezolūciju par CCW, aicinot drīzumā par grozītās konvencijas un tai pievienoto protokolu pusēm kļūt visas valstis, kas vēl nav to izdarījušas, lai pēc iespējas drīzāk nodrošinātu cik vien iespējams plašu iesaisti minētajos instrumentos un tādējādi beigu beigās panāktu to vispārēju pieņemšanu.

(5)

Jaunāko protokolu, kas pievienots CCW – V protokolu par spridzekļiem, kas atlikuši pēc kara (turpmāk “V protokols”) –. CCW dalībvalstu sanāksme pieņēma 2003. gada 28. novembrī. V protokols – pirmais instruments, par ko notikušas daudzpusējas sarunas un kas pievēršas neeksplodējušu un pamestu lādiņu problēmai, – ir paredzēts, lai izskaustu dienišķus draudus, ko tādas kara paliekas rada iedzīvotājiem, kam jābūvē ēkas, kā arī humānās palīdzības sniedzējiem, kuri viņiem palīdz. Kopš protokola pieņemšanas 23 valstis ANO ģenerālsekretāram kā CCW depozitārijam ir darījušas zināmu, ka uzņemas ar V protokolu uzliktās saistības. Saskaņā ar CCW 5. panta 3. punktu V protokols ir stājies spēkā 2006. gada 12. novembrī. V protokola stāšanās spēkā rāda, ka CCW ir potenciāls kļūt par dinamisku instrumentu, lai reaģētu uz ieroču tehnoloģijas progresu un pārmaiņām bruņotu konfliktu būtībā un gaitā.

(6)

Kaut arī ir gūti lieli panākumi, lai sasniegtu vispārēju pieņemšanu, gandrīz puse ANO dalībvalstu vēl nav ratificējušas CCW un tai pievienotos protokolus vai citādi tiem pievienojušās. Joprojām maz valstu ir pievienojies Āfrikā, Āzijā, jo īpaši Dienvidaustrumāzijā, un Tuvajos Austrumos. Turklāt puse to valstu, kas vēl nav CCW puses, ir valstis, kurās problēmas rada mīnas un spridzekļi, kas palikuši pēc kara (ERW). Prioritārs mērķis ir panākt, lai valstis, kas ir konvencijas puses, laikā no 2006. līdz 2011. gadam vispārēji pieņemtu CCW un visus tai pievienotos protokolus.

(7)

Ženēvā no 2006. gada 7. līdz 17. novembrim notikušajā trešajā CCW dalībvalstu pārskatīšanas konferencē ir pieņemts CCW vispārējas pieņemšanas rīcības plāns, kurā ir nosprausti mērķi pastiprināti īstenot CCW un tai pievienotos protokolus, veicinot konvencijas vispārēju pieņemšanu un stiprinot tās pušu savstarpēju sadarbību, kā arī sponsoru programmu.

(8)

CCW vispārējas pieņemšanas rīcības plānā ir apzināts tas, cik svarīga vieta būs atvēlēta reģionāliem ANO miera un atbruņošanās centriem, kā arī attiecīgi reģionu organizācijām, lai koordinētu reģionālas darbības saskaņā ar katra reģiona raksturīgākām iezīmēm, galvenokārt tajos reģionos, kur vēl joprojām daudzas valstis nav pieņēmušas CCW.

(9)

Finanšu un administratīvais pamatnolīgums, kas noslēgts starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un ANO, no otras puses, rada sistēmu, lai ANO un Kopiena varētu pastiprināti izvērst sadarbību, tostarp programmatiskas partnerattiecības,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

1.   Lai atbalstītu CCW vispārējas pieņemšanas rīcības plānu, kuru CCW dalībvalstis pieņēmušas trešajā CCW pārskatīšanas konferencē, Eiropas Savienība atbalsta CCW, tiecoties sasniegt šādus mērķus:

i)

veicināt CCW un tai pievienoto protokolu vispārēju pieņemšanu;

ii)

panākt, lai CCW dalībvalstis to pilnībā īstenotu.

2.   Lai sasniegtu 1. punktā minētos mērķus, ES veiks šādas darbības:

a)

organizēt ievadsemināru, līdz septiņiem reģionu semināriem un nobeiguma sanāksmi, tiecoties palielināt CCW dalībnieku skaitu, kā arī nodrošināt publikācijas visās oficiālajās ANO valodās un – vajadzības gadījumā – jebkurā citā valodā;

b)

sniegt finanšu ieguldījumu sponsoru programmā, kas pieņemta trešajā CCW dalībvalstu pārskatīšanas konferencē.

Sīki izstrādāts 2. punktā minēto darbību apraksts ir dots pielikumā.

2. pants

1.   Prezidentvalsts, kam palīdz ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis (ĢS/AP), ir atbildīga par šīs vienotās rīcības īstenošanu. Komisiju iesaista pilnībā.

2.   Vienotās rīcības 1. panta 2. punktā minēto darbību tehnisku īstenošanu veic:

a)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Atbruņošanas lietu birojs (“ANO ODA”) – attiecībā uz ievadsemināru, nobeiguma sanāksmi, reģionu semināriem un publikācijām;

b)

Ženēvas Starptautiskais humānas atmīnēšanas centrs (“GICHD”) – attiecībā uz iemaksām sponsoru programmā saskaņā ar trešās CCW dalībvalstu pārskatīšanas konferences lēmumu.

Abas struktūras veiks savus uzdevumus ĢS/AP vadībā ar prezidentvalsts palīdzību. Lai to nodrošinātu, ĢS/AP noslēdz vajadzīgos nolīgumus ar ANO ODA un GICHD.

3.   Prezidentvalsts, ĢS/AP un Komisija cits citu regulāri informē par šīs vienotās rīcības īstenošanu, ievērojot savas pilnvaras.

3. pants

1.   Finanšu atsauces summa 1. panta 2. punktā minēto pasākumu īstenošanai ir EUR 828 000, ko segs no Eiropas Kopienu 2007. gada vispārējā budžeta.

2.   Izdevumus, ko finansē ar 1. punktā paredzēto summu, pārvalda saskaņā ar Kopienas procedūrām un noteikumiem, kurus piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam.

3.   Komisija pārrauga 2. punktā minētā ES ieguldījuma pienācīgu īstenošanu. Komisija šajā nolūkā noslēdz finansēšanas nolīgumus ar ANO ODA un GICHD. Finansēšanas nolīgumos paredz, ka ANO ODA un GICHD jānodrošina ES ieguldījuma publiskums atbilstīgi ieguldījuma apjomam.

4.   Komisija cenšas noslēgt 3. punktā minētos nolīgumus cik drīz vien iespējams pēc šīs vienotās rīcības stāšanās spēkā. Tā dara Padomei zināmu informāciju par jebkādām grūtībām šajā procesā, kā arī finansēšanas nolīgumu noslēgšanas datumu.

4. pants

Prezidentvalsts, kam palīdz ĢS/AP, ziņo Padomei par šīs vienotās rīcības īstenošanu, pamatojoties uz ziņojumiem, ko reizi divos mēnešos sagatavo ANO ODA un GICHD. Minētie ziņojumi būs Padomes veiktā novērtējuma pamatā. Komisija ir pilnībā iesaistīta. Komisija ziņo par šīs vienotās rīcības īstenošanas finanšu aspektiem.

5. pants

Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

Tā zaudē spēku 18 mēnešos pēc divu 3. panta 3. punktā minēto finansēšanas nolīgumu noslēgšanas dienas vai 12 mēnešos pēc tās pieņemšanas dienas, ja šajā laikā nav noslēgti abi finansēšanas nolīgumi.

6. pants

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2007. gada 23. jūlijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

L. AMADO


PIELIKUMS

1.   Mērķis

Galvenais šīs vienotās rīcības mērķis ir atbalstīt vispārēju CCW pieņemšanu, veicinot to, lai CCW pievienotos valstis, kas nav tās parakstītājas valstis, un uzlabot CCW īstenošanu.

Ar palīdzību, ko ES sniedz CCW, konkrēti pievērsīsies jomām, kas apzinātas CCW vispārējas pieņemšanas rīcības plānā un sponsoru programmā, ko pieņēma Ženēvā no 2006. gada 7. līdz 17. novembrim notikušajā trešajā CCW dalībvalstu pārskatīšanas konferencē.

2.   Projekts

Projekta uzdevums

Palielināt CCW dalībvalstu skaitu, izmantojot reģionu seminārus un stiprinot CCW un tās protokolu īstenošanu, piešķirot līdzekļus sponsoru programmai.

Ievadseminārs un reģionu semināri notiks, lai sekmētu CCW dalībvalstu skaita palielināšanos un gatavotos CCW īstenošanai konkrētu attiecīgo reģionu valstu līmenī. Ievadseminārā un semināros paredzēts izskaidrot, kādus ieguvumus un sekas radītu pievienošanās CCW, un izprast to valstu vajadzības, kuras nav CCW dalībvalstis.

Reģionu semināri arī kalpos par forumiem, kur pārrunāt ar atbruņošanos un ieroču neizplatīšanu saistītus jautājumus, ietverot arī SALW, – jautājumus par ieroču munīciju, tirdzniecības starpniecību, marķēšanu un to atrašanās vietas noteikšanu. Tajos aplūkos arī dažus konkrētus starptautisko humanitāro tiesību principus.

Dodot ieguldījumu sponsoru programmā, ES, inter alia, atbalstīs gan valstis, kas ir CCW un tās protokolu parakstītājas valstis, gan valstis, kas nav parakstītājas valstis – lai tās varētu izmantot iespēju piedalīties ar CCW saistītās darbībās un iepazīties ar darbu, ko veic saistībā ar CCW. ES atbalsta visus sponsoru programmā noteiktos darbības mērķus.

Projekta rezultāti

i)

Vairāk valstu no visiem ģeogrāfiskiem reģioniem kļūs par CCW dalībvalstīm (Vidusāzijas, Rietumāfrikas un Austrumāfrikas, Āfrikas raga, Lielo ezeru reģiona un Dienvidāfrikas valstis; Dienvidaustrumāzijas, Tuvo Austrumu un Vidusjūras baseina, Latīņamerikas un Karību jūras baseina, kā arī Klusā okeāna salu valstis).

ii)

Labāk varēs īstenot CCW un tai pievienotos protokolus.

iii)

Jomās, kas attiecas uz CCW, būs nostiprināti reģionu tīkli, tajos iesaistītas būtiskas reģionu organizācijas un tīkli.

iv)

Visu semināru rezultātus, nolasītās lekcijas, gūtās mācības un ieteikumus publicēs oficiālajās ANO valodās un – vajadzības gadījumā – jebkurā citā valodā.

Projekta apraksts

Projektā ir paredzēts organizēt vienu ievadsemināru Ņujorkā, līdz septiņiem reģionu semināriem un nobeiguma sanāksmi Ženēvā, publicēt materiālus un dot ieguldījumu sponsoru programmā.

i)   Ievadseminārs

Ievadseminārs notiks Ņujorkā visām valstīm, kas nav CCW dalībvalstis, un jo īpaši tām valstīm, uz ko attiecas Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts Vācijas demarši (1) Eksperti, arī no ES iestādēm, no dalībvalstīm un Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas (“ICRC”) izklāstīs CCW tiesisko pamatu un to, kādus ieguvumus un sekas radītu pievienošanās CCW. Semināra mērķis būs vairot izpratni par CCW mērķa valstīs, kā arī par šo vienoto rīcību un reģionu semināriem, kas šajā sakarā tiks organizēti. Tas arī nodrošinās ES noderīgus komunikācijas kanālus.

Paredzētās ievadsemināra un nobeiguma sanāksmes izmaksas – EUR 22 184.

ii)   Reģionu semināri

ĀFRIKA

a)

Austrumāfrikā un Rietumāfrikā CCW parakstītājām valstīm un valstīm, kas nav parakstītājas valstis – seminārs par CCW, lai panāktu lēmumu pieņēmēju un reģionu organizāciju dalību. Būs uzaicināti pārstāvji no Kamerūnas, Čadas, Ekvatoriālās Gvinejas, Gambijas, Ganas, Gvinejas, Bisavas Ginejas, Kotdivuāras, Gabonas, Kenijas, Mauritānijas, Nigērijas (2), Santomē un Prinsipi, Sudānas un Tanzānijas.

Vairāki lektori, arī no ICRC, dalībniekus informēs par CCW tiesisko pamatu un to, cik svarīgi ir pievienoties CCW. Uz semināru būs uzaicināta arī viena vai divas reģiona valstis, kas ir CCW puses, atkarībā no tā, cik tās ir svarīgas un ieinteresētas konvencijas vispārējā pieņemšanā.

Paredzētās izmaksas – EUR 106 036.

b)

Āfrikas Raga, Lielo ezeru reģiona un Dienvidāfrikas valstīm, kas nav konvencijas parakstītājas valstis, – seminārs par CCW, lai panāktu lēmumu pieņēmēju un reģionu organizāciju dalību. Būs uzaicināti pārstāvji no Angolas, Botsvānas, Burundi, Centrālāfrikas Republikas, Komoru salām, Kongo, Kongo Demokrātiskās Republikas, Eritrejas, Etiopijas, Madagaskaras, Malāvijas, Mozambikas, Namībijas, Ruandas, Somālijas, Svazilendas, Zambijas un Zimbabves.

Vairāki lektori, arī no ICRC, dalībniekus informēs par CCW tiesisko pamatu un to, cik svarīgi ir pievienoties CCW. Nākt klajā ar priekšlasījumiem seminārā būs uzaicināta arī viena vai divas reģiona valstis, kas ir CCW puses, atkarībā no tā, cik tās ir svarīgas un ieinteresētas konvencijas vispārējā pieņemšanā.

Paredzētās izmaksas – EUR 61 685.

LATĪŅAMERIKAS UN KARĪBU JŪRAS BASEINA VALSTIS

c)

Latīņmerikas un Karību jūras valstīm, kas nav konvencijas parakstītājas valstis, – seminārs par CCW, lai panāktu lēmumu pieņēmēju un reģionu organizāciju dalību. Būs uzaicināti pārstāvji no Argentīnas, Antigvas un Barbudas, Bahamu salām, Barbadosas, Belizas, Dominikas, Dominikānas Republikas, Grenādas, Gvajānas, Haiti, Jamaikas, Meksikas, Senkitsas un Nevisas, Senlusijas, Senvinsentas un Grenadīnām, Surināmas, Trinidādas un Tobāgo.

Vairāki lektori, arī no ICRC, dalībniekus informēs par CCW tiesisko pamatu un to, cik svarīgi ir pievienoties CCW. Nākt klajā ar priekšlasījumiem seminārā būs uzaicināta arī viena vai divas reģiona valstis, kas ir CCW puses, atkarībā no tā, cik tās ir svarīgas un ieinteresētas konvencijas vispārējā pieņemšanā.

Paredzētās izmaksas – EUR 55 769.

KLUSĀ OKEĀNA SALU VALSTIS

d)

Klusā okeāna salu valstīm, kas konvenciju nav parakstījušas, – seminārs par CCW, lai panāktu lēmumu pieņēmēju un reģionu organizāciju dalību. Būs uzaicināti pārstāvji no Fidži, Kiribati, Maršala salām, Mikronēzijas, Niues, Palau, Papua-Jaungvinejas, Samoa, Zālamana salām, Tongas, Tuvalu un Vanuatu.

Vairāki lektori, arī no ICRC, dalībniekus informēs par CCW tiesisko pamatu un to, cik svarīgi ir pievienoties CCW. Nākt klajā ar priekšlasījumiem seminārā būs uzaicināta arī viena vai divas reģiona valstis, kas ir CCW puses, atkarībā no tā, cik tās ir svarīgas un ieinteresētas konvencijas vispārējā pieņemšanā.

Paredzētās izmaksas – EUR 129 781 (3)

VIDUSĀZIJA

e)

Vidusāzijā konvencijas parakstītājām valstīm un valstīm, kas to nav parakstījušas, – seminārs par CCW, lai panāktu lēmumu pieņēmēju un reģionu organizāciju dalību. Būs uzaicināti pārstāvji no Afganistānas (4), Armēnijas, Azerbaidžānas, Kazahstānas, Kirgizstānas un Tadžikistānas.

Vairāki lektori, arī no ICRC, dalībniekus informēs par CCW tiesisko pamatu un to, cik svarīgi ir pievienoties CCW. Nākt klajā ar priekšlasījumiem seminārā būs uzaicināta arī viena vai divas reģiona valstis, kas ir CCW puses, atkarībā no tā, cik tās ir svarīgas un ieinteresētas konvencijas vispārējā pieņemšanā.

Paredzētās izmaksas – EUR 72 174.

DIENVIDAUSTRUMĀZIJA

(f)

Dienvidaustrumāzijā konvencijas parakstītājām valstīm un valstīm, kas to nav parakstījušas, – seminārs par CCW, lai panāktu lēmumu pieņēmēju un reģionu organizāciju dalību. Būs uzaicināti pārstāvji no Butānas, Brunejas, Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas, Indonēzijas, Malaizijas, Mjanmas, Nepālas, Singapūras, Taizemes, Austrumtimoras un Vjetnamas (5).

Vairāki lektori, arī no ICRC, dalībniekus informēs par CCW tiesisko pamatu un to, cik svarīgi ir pievienoties CCW. Nākt klajā ar priekšlasījumiem seminārā būs uzaicināta arī viena vai divas reģiona valstis, kas ir CCW puses, atkarībā no tā, cik tās ir svarīgas un ieinteresētas konvencijas vispārējā pieņemšanā.

TUVO AUSTRUMU UN VIDUSJŪRAS BASEINA VALSTIS

g)

Tuvos Austrumos un Vidusjūras baseinā – konvencijas parakstītājām valstīm un valstīm, kas to nav parakstījušas, – seminārs par CCW, lai panāktu lēmumu pieņēmēju un reģionu organizāciju dalību. Būs uzaicināti pārstāvji no Alžīrijas, Bahreinas, Ēģiptes (6), Irānas, Irākas, Kuveitas, Libānas, Lībijas, Omānas, Kataras, Saūda Arābijas, Sīrijas Arābu Republikas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Jemenas.

Vairāki lektori, arī no ICRC, dalībniekus informēs par CCW tiesisko pamatu un to, cik svarīgi ir pievienoties CCW. Nākt klajā ar priekšlasījumiem seminārā būs uzaicināta arī viena vai divas reģiona valstis, kas ir CCW puses, atkarībā no tā, cik tās ir svarīgas un ieinteresētas konvencijas vispārējā pieņemšanā.

Paredzētās izmaksas – EUR 47 677.

iii)   Nobeiguma sanāksme

Kad būs notikuši iepriekš aprakstītie semināri, Ženēvā notiks nobeiguma sanāksme, lai apkopotu gūtās mācības un konkrēti noteiktu, kā atbalstīt valstis, kas ir gatavas ratificēt CCW. Tajā piedalīsies ES prezidentvalsts un ES iestādes, kā arī ANO ODA, UNIDIR, ICRC un GICHD eksperti.

iv)   Publikācijas

Oficiālās ANO valodās un, vajadzības gadījumā, citās valodās sagatavos un publicēs bukletu par ievadsemināra un reģionu semināru gaitu un rezultātiem, kā arī tajos gūtās mācības. Bukletā būs ieteikumi turpmākam darbam. IRCC zināšanas un centieni šajā jomā būs īpaši izcelti.

Paredzētās izmaksas – EUR 29 851.

v)   Atbalsts sponsoru programmai

ES atbalstīs sponsoru programmu, kas pieņemta trešajā CCW dalībvalstu konvencijas pārskatīšanas konferencē.

ES atbalstu sponsoru programmai sniegs minētās programmas galvenajiem mērķiem, un tie ir:

stiprināt CCW un tās protokolu īstenošanu,

veicināt CCW un tās protokolos ietverto normu un principu vispārēju ievērošanu,

atbalstīt CCW un tās protokolu vispārēju pieņemšanu,

stiprināt CCW dalībvalstu savstarpēju sadarbību, informācija apmaiņu un konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar CCW un tās protokoliem.

Sponsoru programma pēc lūguma varētu dot iespēju sniegt padomus un tehnisku palīdzību CCW īstenošanā ieinteresētām valstīm (sponsoru programma, 4. paragrāfa iv) punkts).

Ar trešās CCW dalībvalstu konvencijas pārskatīšanas konferences lēmumu tehniska sponsoru programmas apsaimniekošana ir uzticēta GICHD.

Paredzētās izmaksas – EUR 250 000.

3.   Īstenošanas laiks

Paredzētais vienotās rīcības īstenošanas laiks ir 18 mēneši.

4.   Palīdzības saņēmēji

Ar vispārēju pieņemšanu saistīto palīdzību saņem valstis, kas nav CWC puses (gan parakstītājas valstis, gan valstis, kas nav parakstītājas valstis).

Sponsoru programmai atvēlēto līdzekļu saņēmējas valstis ir valstis, kas pievienojušās CCW, gan arī valstis, kas nav tai pievienojušās saskaņā ar iepriekš definētajiem programmas pamatmērķiem.

5.   Īstenotājstruktūra

Prezidentvalsts, kam palīdz ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis, ir atbildīga par šīs vienotās rīcības politisku īstenošanu un pārraudzību. Prezidentvalsts tehnisku īstenošanu uztic:

ANO ODA – ievadsemināra, nobeiguma sanāksmes, reģionu semināru un publikāciju tehnisku īstenošanu.

Reģionu semināri tiks organizēti ar reģionālo ANO Miera un atbruņošanās centru atbalstu. Vajadzības gadījumā, veicot darbības, ANO ODA sadarbojas ar vietējām dalībvalstu un Komisijas pārstāvniecībām. Visās paredzētajās darbībās izmantos ICRC, CCW sekretariāta un UNIDIR zināšanas. AP personiskais pārstāvis, cieši sadarbojoties ar prezidentvalsti, organizēs ievadsemināra un nobeiguma sanāksmi.

GICHD, saskaņā ar trešās CCW dalībvalstu konvencijas pārskatīšanas konferences lēmumu – atvēlēt līdzekļus sponsoru programmai. Prezidentvalsts, kam palīdzēs ĢS/AP, pārstāvēs ES neoficiālā koordinācijas komisijā, kā paredzēts trešajā CCW dalībvalstu konvencijas pārskatīšanas konferencē pieņemtajā lēmumā par sponsoru programmas izveidi. Neoficiālās koordinācijas komisijas un GICHD attiecīgos uzdevumus noteiks saskaņā ar trešās CCW dalībvalstu konvencijas pārskatīšanas konferences lēmumu.

6.   Vajadzīgo līdzekļu tāme

ES ieguldījums 100 % apjomā segs šajā pielikumā aprakstīto darbību īstenošanu. Plānotās izmaksas ir šādas:

EUR

Ievadseminārs un nobeiguma sanāksme

22 184

—   

Reģionu semināri

Austrumāfrikas un Rietumāfrikas valstis

106 036

Āfrikas raga, Lielo ezeru reģiona un Dienvidāfrikas valstis

61 685

Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstis

55 769

Klusā okeāna salu valstis un Dienvidaustrumāzija

129 781

Vidusāzija

72 174

Tuvo Austrumu un Vidusjūras baseina valstis

47 677

Publikācijas

29 851

Administratīvie izdevumi

36 671

Neparedzēti izdevumi

16 082

Atbalsts Sponsoru programmai

250 000

KOPĒJĀS IZMAKSAS

828 000

7.   Bāzes finansējuma summa darbību izmaksu segšanai

Darbību kopējās izmaksas ir EUR 828 000.


(1)  1. grupa: valstis, kas nav konvencijas parakstītājas valstis, uz kurām attiecas ERW: Angola, Azerbaidžāna, Burundi, Čada, Kongo Demokrātiskā Republika, Eritreja, Etiopija, Bisavas Gvineja, Irāka, Kuveita, Libāna, Mauritānija, Mozambika, Nepāla, Saūda Arābija, Sīrija, Jemena un Zambija. 2. grupa: konvencijas parakstītājas valstis, uz kurām attiecas ERW: Afganistāna, Sudāna, Vjetnama. 3. grupa: konvencijas parakstītājas valstis, uz kurām ERW (praktiski) neattiecas: Ēģipte, Islande un Nigērija. 4. grupa: attiecīgi, citas valstis (± 65).

(2)  CCW parakstītāja valsts.

(3)  Paredzētās izmaksas kopējam Klusā okeāna salu valstu un Dienvidaustrumāzijas valstu semināram.

(4)  CCW parakstītāja valsts.

(5)  CCW parakstītāja valsts.

(6)  CCW parakstītāja valsts.


Top