7.8.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/63

---

PADOMES LĒMUMS 2007/533/TI

(2007. gada 12. jūnijs)

par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 30. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, 31. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Šengenas Informācijas sistēma (“SIS”), kas izveidota saskaņā ar IV sadaļu 1990. gada 19. jūnija Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (2) (“Šengenas Konvencija”), un tās nākamā stadija, SIS 1+, ir būtisks līdzeklis Šengenas acquis noteikumu piemērošanai, kā tie iekļauti Eiropas Savienības sistēmā.

(2)

Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas izveide (“SIS II”) ir uzticēta Komisijai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2424/2001 (3) un Padomes Lēmumu 2001/886/TI (2001. gada 6. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi (4). SIS II aizstās SIS, kas izveidota saskaņā ar Šengenas Konvenciju.

(3)

Šis lēmums veido vajadzīgo juridisko pamatu SIS II pārvaldībai attiecībā uz jautājumiem, uz ko attiecas Līgums par Eiropas Savienību (“ES līgums”). Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1987/2006 (2006. gada 20. decembris) par SIS II izveidi, darbību un izmantošanu (5) veido vajadzīgo juridisko pamatu SIS II pārvaldībai attiecībā uz jautājumiem, uz ko attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums (“EK līgums”).

(4)	Tas, ka tiesisko pamatu, kas vajadzīgs SIS II pārvaldībai, veido atsevišķi instrumenti, neskar principu, ka SIS II ir vienota informācijas sistēma, kam kā tādai būtu jādarbojas. Tādēļ dažiem šo instrumentu noteikumiem vajadzētu būt identiskiem.

(5)	SIS II vajadzētu būt papildu pasākumam, kas palīdz uzturēt augstu drošības līmeni ES brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, atbalstot policijas un tiesu iestāžu operatīvo sadarbību krimināllietās.

(6)

Vajadzētu precizēt SIS II mērķus, tās tehnisko uzbūvi un finansējumu, paredzēt noteikumus par tās darbību, izmantošanu un noteikt pienākumus, sistēmā ievadāmo datu veidus, datu ievadīšanas mērķus, ievadīšanas kritērijus, iestādes, kam ir tiesības piekļūt datiem, brīdinājumu sasaisti, kā arī turpmākus noteikumus par datu apstrādi un personas datu aizsardzību.

(7)	SIS II ir jāietver centrālā sistēma (centrālā SIS II) un attiecīgo valstu sistēmas. Ar centrālās SIS II un saistītās sakaru infrastruktūras darbību saistītie izdevumi būtu jāsedz no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

(8)	Jāsagatavo rokasgrāmata ar sīki izstrādātiem noteikumiem noteiktas papildinformācijas apmaiņai attiecībā uz darbību, kas jāveic atbilstīgi brīdinājumam. Valsts iestādēm katrā dalībvalstī būtu jānodrošina šādas informācijas apmaiņa.

(9)

Pārejas posmā Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par centrālās SIS II un sakaru infrastruktūras sastāvdaļu darbības pārvaldību. Tomēr nolūkā nodrošināt sekmīgu pāreju uz SIS II Komisija var šo atbildību pilnībā vai daļēji deleģēt divām publiskā sektora struktūrām. Ilgtermiņā un saskaņā ar ietekmes novērtējumu, kurā ietverta plaša alternatīvu analīze no finansiālā, operatīvā un organizatoriskā viedokļa, un saskaņā ar Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem būtu jāizveido pārvaldības iestāde, kas ir atbildīga par šiem uzdevumiem. Pārējas posmam nevajadzētu būtu ilgākam par pieciem gadiem no šā lēmuma piemērošanas dienas.

(10)

SIS II vajadzētu būt brīdinājumiem par personām, kuras meklē, lai apcietinātu nolūkā tās nodot vai izdot. Papildus brīdinājumiem ir lietderīgi paredzēt tādas papildinformācijas apmaiņu, kas nepieciešama nodošanas un izdošanas procedūrās. SIS II jo īpaši būtu jāapstrādā dati, kas minēti 8. pantā Padomes Pamatlēmumā 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (6).

(11)	Vajadzētu būt iespējām SIS II pievienot tulkojumu papildu datiem, kas ievadīti, lai personu nodotu saskaņā ar Eiropas apcietināšanas orderi un lai izdotu.

(12)

SIS II vajadzētu būt brīdinājumiem par pazudušajām personām, lai nodrošinātu šo personu aizsardzību vai novērstu draudus, par personām, kuras meklē sakarā ar tiesvedību, par personām un priekšmetiem diskrētām pārbaudēm vai īpašām pārbaudēm un par priekšmetiem aizturēšanai vai izmantošanai par pierādījumiem krimināllietās.

(13)

Brīdinājumi SIS nebūtu jāglabā ilgāk kā nepieciešams, lai īstenotu mērķus, kuriem tie sniegti. Parasti brīdinājumi par personām būtu automātiski jādzēš no SIS II pēc trim gadiem. Brīdinājumi par priekšmetiem, kas ievadīti saistībā ar diskrētām pārbaudēm vai īpašām pārbaudēm, būtu automātiski jādzēš no SIS II pēc pieciem gadiem. Brīdinājumi par priekšmetiem aizturēšanai vai izmantošanai par pierādījumiem krimināllietās būtu automātiski jādzēš no SIS II pēc desmit gadiem. Lēmums saglabāt brīdinājumus par personām būtu jāpieņem, pamatojoties uz visaptverošu individuālu izvērtējumu. Dalībvalstīm būtu jāpārskata brīdinājumi par personām noteiktā termiņā un jāveido statistika par to brīdinājumu skaitu, kuru saglabāšanas termiņš ir pagarināts.

(14)

Ar SIS II vajadzētu būt iespējai apstrādāt biometriskos datus, lai palīdzētu ticami identificēt attiecīgas personas. Šajā sakarā ar SIS II vajadzētu būt arī iespējai apstrādāt to personu datus, kuru identitāte ir ļaunprātīgi izmantota, lai novērstu nepareizas identifikācijas dēļ radušās grūtības, ievērojot attiecīgus drošības pasākumus, jo īpaši attiecīgās personas piekrišanu un stingru to mērķu ierobežošanu, kā dēļ šādus datus var apstrādāt.

(15)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai brīdinājumam pievienot norādi, t. s. karodziņu, ar ko norāda, ka saskaņā ar brīdinājumu veicamā darbība netiks veikta tās teritorijā. Ja brīdinājumus izdod apcietināšanai nodošanas nolūkā, nekas šajā lēmumā nebūtu jāinterpretē kā atkāpe no Pamatlēmuma 2002/584/TI vai liegums to piemērot. Lēmums brīdinājumam pievienot karodziņu būtu jāpamato vienīgi ar minētajā pamatlēmumā paredzētajiem atteikuma iemesliem.

(16)

Ja brīdinājumam pievienots karodziņš un ja kļūst zināma tās personas atrašanās vieta, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā to nodot, tad atrašanās vieta vienmēr būtu jāpaziņo izdevējai tiesu iestādei, kas var pieņemt lēmumu pārsūtīt Eiropas apcietināšanas orderi kompetentai tiesu iestādei saskaņā ar Pamatlēmumu 2002/584/TI.

(17)	Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai veikt brīdinājumu sasaisti SIS II. Tam, ka dalībvalsts izveido saites starp diviem vai vairāk brīdinājumiem, nevajadzētu ietekmēt veicamo darbību, saglabāšanas periodu vai piekļuves tiesības brīdinājumiem.

(18)

Datus, kas apstrādāti SIS II, piemērojot šo lēmumu, nevajadzētu nodot vai darīt pieejamus trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām. Tomēr it lietderīgi stiprināt sadarbību starp Eiropas Savienību un Interpolu, veicinot pases datu efektīvu apmaiņu. Ja personas datus no SIS II nodod Interpolam, minētajiem personas datiem būtu jānodrošina atbilstīga līmeņa aizsardzība, ko garantē nolīgums, kurā noteikti stingri aizsardzības pasākumi un nosacījumi.

(19)

Visas dalībvalstis ir ratificējušas Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi. Minētā konvencija noteiktā apjomā atļauj izņēmumus un ierobežojumus attiecībā uz tajā noteiktajām tiesībām un pienākumiem. Personas dati, ko apstrādā saistībā ar šā lēmuma īstenošanu, būtu jāaizsargā saskaņā ar minētās konvencijas principiem. Vajadzības gadījumā konvencijā izklāstītie principi būtu jāpapildina vai jāprecizē šajā lēmumā.

(20)	Ja policijas iestādes apstrādā personas datus, īstenojot šo lēmumu, būtu jāņem vērā principi, kas ietverti Eiropas Padomes Ministru komitejas 1987. gada 17. septembra Rekomendācijā Nr. R (87) 15, ar ko reglamentē personas datu izmantošanu policijā.

(21)

Komisija ir iesniegusi Padomei priekšlikumu pamatlēmumam par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās, kurš būtu jāpieņem līdz 2006. gada beigām un jāpiemēro personas datiem, ko apstrādā atbilstīgi otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmai, kā arī ar to saistītai papildinformācijas apmaiņai atbilstīgi šim lēmumam.

(22)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic Kopienas iestādes un struktūras, un šādu datu brīvu apriti (7) un jo īpaši tās noteikumus par apstrādes konfidencialitāti un drošību piemēro personas datu apstrādei, ko veic Kopienas iestādes vai struktūras, tām pildot savus pienākumus saistībā ar SIS II operatīvo pārvaldību, īstenojot darbības, uz kurām pilnībā vai daļēji attiecas Kopienas tiesību akti. Kopienas tiesību akti attiecas uz daļu no SIS II veiktās personas datu apstrādes. Lai konsekventi un vienveidīgi piemērotu noteikumus par fizisko personu pamattiesību un brīvību aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi, ir nepieciešams precizējums, ka gadījumos, kad Komisija apstrādā personas datus, īstenojot šo lēmumu, uz to attiecas Regula (EK) Nr. 45/2001. Regulā (EK) Nr. 45/2001 izklāstītie principi vajadzības gadījumā būtu jāpapildina vai jāprecizē šajā lēmumā.

(23)	Ciktāl tas attiecas uz konfidencialitāti, ierēdņiem un citiem darbiniekiem, kuri ir nodarbināti un strādā saistībā ar SIS II, būtu jāpiemēro attiecīgie noteikumi Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

(24)

Ir lietderīgi, ka valstu uzraudzības iestādes uzrauga dalībvalsts veiktās personas datu apstrādes likumību, bet Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kas iecelts atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam 2004/55/EK (2003. gada 22. decembris), ar ko ieceļ neatkarīgu uzraudzības struktūru, kas paredzēta EK līguma 286. pantā (8), būtu jākontrolē Kopienas iestāžu un struktūru darbības saistībā ar personas datu apstrādi, ņemot vērā Kopienas iestāžu un struktūru ierobežotos uzdevumus attiecībā uz pašiem datiem.

(25)	Gan dalībvalstīm, gan Komisijai būtu jāizstrādā drošības plāns, lai atvieglinātu saistību izpildi drošības jomā, un tām būtu jāsadarbojas, lai no kopīga skatu punkta risinātu drošības jautājumus.

(26)

Noteikumi par datu aizsardzību, kas paredzēti 1995. gada 26. jūlija Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (9) (turpmāk – “Eiropola Konvencija”), attiecas uz SIS II datu apstrādi, ko veicis Eiropols, tostarp Apvienotās uzraudzības iestādes, kura izveidota saskaņā ar Eiropola Konvenciju, pilnvaras uzraudzīt Eiropola darbības un noteikumi par atbildību sakarā ar personas datu nelikumīgu apstrādi, ko veicis Eiropols.

(27)

Noteikumi par datu aizsardzību, kas paredzēti Lēmumā 2002/187/TI (2002. gada 28. februāris), ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem (10), attiecas uz SIS II datu apstrādi, ko veicis Eurojust, tostarp Apvienotās uzraudzības iestādes, kura izveidota saskaņā ar minēto lēmumu, pilnvaras uzraudzīt Eurojust darbības un noteikumi par atbildību sakarā ar personas datu nelikumīgu apstrādi, ko veicis Eurojust.

(28)

Pārredzamības nodrošināšanai Komisijai vai, ja tā ir izveidota, pārvaldības iestādei ik pēc diviem gadiem būtu jāizstrādā ziņojums par centrālās SIS II un sakaru infrastruktūras tehnisko darbību, tostarp to drošību, un par papildinformācijas apmaiņu. Komisijai ik pēc četriem gadiem būtu jāveic vispārējs novērtējums.

(29)

Dažus SIS II aspektus – piemēram, tehniskus noteikumus datu ievadīšanai, tostarp attiecībā uz datiem, kas vajadzīgi brīdinājumu ievadīšanai, atjaunināšanai, dzēšanai un meklēšanai, noteikumus attiecībā uz brīdinājumu savietojamību un prioritāti, karodziņu pievienošanu, brīdinājumu sasaisti un papildinformācijas apmaiņu –, ņemot vērā šādu aspektu tehnisko būtību, detalizācijas pakāpi un nepieciešamību veikt regulāru atjaunināšanu, nevar pilnībā reglamentēt ar šo lēmumu. Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz šiem aspektiem tāpēc būtu jādeleģē Komisijai. Tehniskajos noteikumos brīdinājumu meklēšanai būtu jāņem vērā valstu sistēmu sekmīga darbība. Atkarībā no tā, kāds ir Komisijas veiktais ietekmes novērtējums, būtu jāpieņem lēmums par to, ciktāl īstenošanas pasākumi var būt pārvaldības iestādes kompetencē, tiklīdz tā ir izveidota.

(30)	Šajā lēmumā būtu jānosaka procedūra, lai pieņemtu pasākumus, kas vajadzīgi tā īstenošanai. Īstenošanas pasākumu pieņemšanas procedūrai vajadzētu būt tādai pašai gan šajā lēmumā, gan Regulā (EK) Nr. 1987/2006.

(31)

Ir lietderīgi paredzēt pārejas noteikumus attiecībā uz brīdinājumiem, kas izdoti SIS 1+ un ko pārnes uz SIS II. Dažus Šengenas acquis noteikumus būtu jāturpina piemērot ierobežotu laiku līdz tam, kad dalībvalstis ir izskatījušas šo brīdinājumu savietojamību ar jauno juridisko sistēmu. Prioritārā kārtā būtu jāizskata brīdinājumu par personām savstarpēja saderība. Turklāt jebkādām izmaiņām, papildinājumam, labojumam vai atjauninājumam brīdinājumā, kas pārnests no SIS 1+ uz SIS II, kā arī jebkādai atsaucei uz šādu brīdinājumu būtu nekavējoties jāizraisa tūlītēja pārbaude par brīdinājuma saderību ar šā lēmuma noteikumiem.

(32)	Jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz budžeta daļu, kas iezīmēta SIS darbībām un kas nav daļa no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

(33)

Ņemot vērā to, ka veicamās rīcības mērķus – proti, vienotas informācijas sistēmas izveidi un pārvaldību – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Eiropas Savienības līmenī, Padome var pieņemt pasākumus saskaņā ar EK līguma 5. pantā noteikto un ES līguma 2. pantā minēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar EK līguma 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(34)	Šajā lēmumā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(35)

Saskaņā ar 5. pantu Protokolā par Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā, kurš pievienots ES līgumam un EK līgumam, un 8. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (11) Apvienotā Karaliste piedalās šajā lēmumā.

(36)

Saskaņā ar 5. pantu Protokolā par Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā, kurš pievienots ES līgumam un EK līgumam, un 6. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (12) Īrija piedalās šajā lēmumā.

(37)	Šis lēmums neskar pasākumus Apvienotās Karalistes un Īrijas daļējai dalībai Šengenas acquis īstenošanā, kā noteikts, attiecīgi, Lēmumā 2000/365/EK un Lēmumā 2002/192/EK.

(38)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (13) – šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta G punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (14) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai.

(39)

Būtu jāparedz procedūra, kā Islandes un Norvēģijas pārstāvjiem iesaistīties to komiteju darbībā, kuras palīdz Komisijai īstenot tai piešķirtās izpildu pilnvaras. Tāda procedūra ir iecerēta minētajam nolīgumam pievienotajās Eiropas Savienības Padomes un Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes vēstuļu apmaiņās par komitejām, kas palīdz Eiropas Komisijai īstenot tai piešķirtās izpildes pilnvaras (15).

(40)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, – šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā, to lasot saistībā ar 4. panta 1. punktu Padomes Lēmumos 2004/849/EK (16) un 2004/860/EK (17).

(41)	Būtu jāparedz procedūra, kā Šveices pārstāvjiem iesaistīties to komiteju darbībā, kas palīdz Komisijai īstenot tai piešķirtās izpildu pilnvaras. Tāda procedūra ir iecerēta Kopienas un Šveices vēstuļu apmaiņā, kas pievienota minētajam nolīgumam.

(42)	Šis lēmums ir akts, kas pieņemts atbilstīgi Šengenas acquis vai kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā un 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā.

(43)	Apvienotajai Karalistei, Īrijai un Šveicei šis lēmums būtu jāpiemēro no dienas, ko nosaka saskaņā ar procedūrām, kuras izklāstītas attiecīgos instrumentos par Šengenas acquis piemērošanu minētajām valstīm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

SIS II izveide un vispārējais mērķis

1.   Ar šo izveido otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (“SIS II”).

2.   Saskaņā ar šo lēmumu SIS II mērķis ir nodrošināt augstu drošības līmeni ES brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, tostarp dalībvalstu teritorijā nodrošināt sabiedrības drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanu un saglabāšanu un piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (“EK līgums”) IV sadaļas noteikumus par personu pārvietošanos to teritorijās, izmantojot šīs sistēmas izplatīto informāciju.

2. pants

Darbības joma

1.   Ar šo lēmumu paredz nosacījumus un kārtību tādu brīdinājumu ievadīšanai un apstrādei SIS II, kas izdoti attiecībā uz personām un priekšmetiem, un papildinformācijas un papildu datu apmaiņai ar mērķi policijas un tiesu iestādēm sadarboties krimināllietās.

2.   Tāpat ar šo lēmumu paredz noteikumus par SIS II tehnisko uzbūvi, dalībvalstu un 15. pantā minētās pārvaldības iestādes atbildību, vispārēju datu apstrādi, attiecīgo personu tiesībām un atbildību.

3. pants

Definīcijas

1.   Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a)	“brīdinājums” ir datu kopums, ko ievada SIS II un kas kompetentajām iestādēm ļauj identificēt personu vai priekšmetu, lai konkrēti rīkotos;

b)

“papildinformācija” ir informācija, ko neglabā SIS II, bet kas ir saistīta ar SIS II brīdinājumiem un ar ko apmainās: i) lai dalībvalstis var savstarpēji apspriesties vai informēt cita citu, ievadot brīdinājumu; ii) pēc pozitīvas atbildes saņemšanas, lai varētu attiecīgi rīkoties; iii) ja nav iespējams veikt prasīto rīcību; iv) apsverot SIS II datu kvalitāti; v) apsverot brīdinājumu savietojamību un prioritāti; vi) saistībā ar piekļuves tiesībām;

c)	“papildu dati” ir dati, ko glabā SIS II un kas saistīti ar SIS II brīdinājumiem un nekavējoties pieejami kompetentajām iestādēm, ja SIS II meklēšanas rezultātā atrod personas, par kurām dati ir ievadīti SIS II (“datu subjekts”);

d)	“personas dati” ir jebkura informācija par identificētu vai identificējamu fizisku personu (datu subjektu); identificējama persona ir persona, ko tieši vai netieši var identificēt;

e)

“personas datu apstrāde” (“apstrāde”) ir jebkura darbība vai darbību kopums, kas ar vai bez automatizētiem līdzekļiem veiktas ar personas datiem, kā datu vākšana, reģistrācija, organizēšana, saglabāšana, piemērošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, atklāšana, izmantojot pārsūtīšanu, izplatīšanu vai citādi padarot tos pieejamus, saskaņošana vai savienošana, piekļuves liegšana, dzēšana vai iznīcināšana.

2.   Jebkādu šajā lēmumā esošo atsauci uz Pamatlēmumu 2002/584/TI uzskata par atsauci arī uz attiecīgiem noteikumiem nolīgumos, kas saskaņā ar ES līguma 24. un 38. pantu noslēgti starp Eiropas Savienību un trešām valstīm par personu nodošanu, pamatojoties uz apcietināšanas orderi, ja minētie noteikumi paredz šāda apcietināšanas ordera pārsūtīšanu, izmantojot Šengenas Informācijas sistēmu.

4. pants

SIS II tehniskā arhitektūra un darbības veidi

1.   SIS II veido:

a)	centrāla sistēma (“centrālā SIS II”), ko veido: — tehniskā nodrošinājuma vienība (“CS-SIS”), kurā ietverta datubāze, “SIS II datubāze”, — vienota valsts saskarne (“NI-SIS”);

b)	valsts sistēma katrā dalībvalstī (“N.SIS II”), ko veido valsts datu sistēmas, kuras ir saistītas ar centrālo SIS II. N.SIS II var ietvert datu datni (“valsts eksemplārs”), kas ir pilnīga vai daļēja SIS II datubāzes kopija;

c)	CS-SIS un NI-SIS savstarpējo sakaru infrastruktūra (“sakaru infrastruktūra”), kas nodrošina SIS II datiem atvēlētu kodētu virtuālu tīklu un Sirene biroju savstarpēju datu apmaiņu, kā minēts 7. panta 2. punktā.

2.   SIS II datus ievada, atjaunina, dzēš un meklē, izmantojot dažādās N.SIS II sistēmas. Valsts eksemplāru dara pieejamu, lai veiktu automatizētu meklēšanu katras dalībvalsts teritorijā, kas lieto tādu eksemplāru. Veikt meklēšanu citu dalībvalstu N.SIS II datu datnēs nav iespējams.

3.   Galvenā CS-SIS, ar ko veic tehniskās uzraudzības un administrācijas uzdevumus, atrodas Strasbūrā (Francijā), un CS-SIS dublējums, kurš spēj nodrošināt visas galvenās centrālās CS-SIS funkcijas šīs sistēmas avārijas gadījumā, atrodas Sankt Johann im Pongau (Austrijā).

4.   CS-SIS nodrošina pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai ievadītu un apstrādātu SIS II datus, tostarp veiktu meklēšanu SIS II datubāzē. Dalībvalstīm, kas lieto valsts eksemplāru, CS-SIS nodrošina:

a)	valsts eksemplāru tiešsaistes atjaunināšanu;

b)	valsts eksemplāru un SIS II datu bāzes sinhronizāciju un saskanību;

c)	kārtību valsts eksemplāru inicializēšanai un rekonstrukcijai.

5. pants

Izmaksas

1.   Centrālās SIS II un sakaru infrastruktūras izveides, darbības un uzturēšanas izmaksas finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

2.   Šīs izmaksas ietver attiecībā uz CS-SIS veikto darbu, kas nodrošina 4. panta 4. punktā minēto pakalpojumu nodrošināšanu.

3.   Katras N.SIS II izveides, darbības un uzturēšanas izmaksas finansē no attiecīgās dalībvalsts budžeta.

II NODAĻA

DALĪBVALSTU ATBILDĪBA

6. pants

Valstu sistēmas

Katra dalībvalsts ir atbildīga par savas N.SIS II izveidi, pārvaldību un uzturēšanu, kā arī par savas N.SIS II sasaistīšanu ar NI-SIS.

7. pants

N.SIS II birojs un Sirene birojs

1.   Katra dalībvalsts norīko iestādi (“N.SIS II birojs”), kam ir galvenā atbildība par attiecīgu N.SIS II.

Minētā iestāde ir atbildīga par N.SIS II netraucētu darbību un drošību, nodrošina kompetentu iestāžu piekļuvi SIS II un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šim lēmumam.

Katra dalībvalsts izdod brīdinājumus ar sava N.SIS II biroja starpniecību.

2.   Katra dalībvalsts izraugās iestādi, kas nodrošina visas papildinformācijas apmaiņu (“Sirene birojs”) saskaņā ar Sirene rokasgrāmatas noteikumiem, kā minēts 8. pantā.

Minētie biroji arī koordinē SIS II ievadītās informācijas kvalitātes pārbaudi. Šajos nolūkos tiem ir piekļuve SIS II apstrādātajiem datiem.

3.   Dalībvalstis informē pārvaldības iestādi par attiecīgās valsts N.SIS II biroju un Sirene biroju. Pārvaldības iestāde publicē šo biroju sarakstu kopā ar 46. panta 8. punktā minēto sarakstu.

8. pants

Papildinformācijas apmaiņa

1.   Papildinformācijas apmaiņu veic saskaņā ar Sirene rokasgrāmatu un izmantojot sakaru infrastruktūru. Ja sakaru infrastruktūra nav pieejama, dalībvalstis var papildinformācijas apmaiņai izmantot citus atbilstīgi nodrošinātus tehniskos līdzekļus.

2.   Papildinformāciju izmanto vienīgi nolūkā, kādā tā ir nosūtīta.

3.   Uz dalībvalsts lūgumu sniegt papildinformāciju atbild iespējami īsā laikā.

4.   Sīki izstrādātus papildinformācijas apmaiņas noteikumus pieņem saskaņā ar 67. pantā paredzēto procedūru kā “Sirene rokasgrāmatu”, neskarot instrumentu, ar ko izveido pārvaldības iestādi.

9. pants

Tehniskā atbilstība

1.   Lai nodrošinātu datu ātru un efektīvu pārsūtīšanu, katra dalībvalsts, izveidojot savu N.SIS II, ievēro protokolus un tehniskās procedūras, kas izveidoti, lai nodrošinātu tās N.SIS II savietojamību ar CS-SIS. Minētos protokolus un tehniskās procedūras izveido saskaņā ar 67. pantā minēto procedūru, neskarot instrumentu, ar ko izveido pārvaldības iestādi.

2.   Ja dalībvalsts izmanto valsts eksemplāru, tā ar CS-SIS sniegtu pakalpojumu palīdzību nodrošina, ka dati, ko glabā valsts eksemplārā, veicot 4. panta 4. punktā minēto automātisko atjaunināšanu, ir identiski un saskaņoti ar SIS II datubāzi un ka meklēšana attiecīgās valsts eksemplārā sniedz līdzvērtīgu rezultātu SIS II datubāzē veiktai meklēšanai.

10. pants

Drošība – dalībvalstis

1.   Katra dalībvalsts attiecībā uz N.SIS II pieņem vajadzīgos pasākumus, tostarp drošības plānu, lai:

a)	fiziski aizsargātu datus, tostarp izstrādājot ārkārtas rīcības plānus kritiskās infrastruktūras aizsardzībai;

b)	liegtu nepilnvarotām personām piekļuvi datu apstrādes iekārtām, ko izmanto personas datu apstrādei (piekļuves kontrole);

c)	nodrošinātu to, ka nepilnvarotas personas nelasa, nekopē, negroza vai nedzēš datu nesējus (datu nesēju kontrole);

d)	liegtu datu neatļautu ievadīšanu datubāzē, kā arī liegtu ievadīto personas datu neatļautu lasīšanu, grozīšanu vai dzēšanu (glabāšanas kontrole);

e)	nepieļautu to, ka nepilnvarotas personas lieto datu automatizētas apstrādes sistēmu ar datu pārraides ierīču palīdzību (lietošanas kontrole);

f)	nodrošinātu to, ka personām, kam ir pilnvaras lietot automatizētās apstrādes sistēmu, ir pieejami vienīgi tie dati, kuriem tām atļauts piekļūt, un ka šīs personas tiem piekļūst tikai ar individuālām un unikālām lietotāju identitātēm un konfidenciāliem pieejas veidiem (datu pieejamības kontrole);

g)

nodrošinātu to, ka visas iestādes, kurām ir piekļuves tiesības SIS II vai datu apstrādes iekārtām, izstrādā profilus, raksturojot to personu funkcijas un pienākumus, kuras ir pilnvarotas piekļūt, ievadīt, atjaunot, dzēst un meklēt datus, un pēc 60. pantā minēto valstu uzraudzības iestāžu lūguma šos profilus nekavējoties dara tām pieejamus (personālie profili);

h)	nodrošinātu to, ka var pārbaudīt un noteikt, kurām iestādēm personas datus var pārraidīt, izmantojot datu pārraides ierīces (datu pārraides kontrole);

i)	nodrošinātu to, ka vēlāk iespējams pārbaudīt un noteikt, kādi personas dati ir ievadīti automatizētā datu apstrādes sistēmā, kurā brīdī un kura persona tos ir ievadījusi, un kādā nolūkā (ievades kontrole);

j)	nodrošinātu to, ka personas datu pārraides un datu nesēju pārsūtīšanas laikā nav iespējama personas datu neatļauta lasīšana, kopēšana, grozīšana vai dzēšana, to jo īpaši nodrošinot ar attiecīgiem kodēšanas paņēmieniem (pārsūtīšanas kontrole);

k)	uzraudzītu šajā punktā minētos drošības pasākumus un veiktu vajadzīgos organizatoriskos pasākumus saistībā ar iekšējo uzraudzību, lai nodrošinātu atbilstību šim lēmumam (paškontrole).

2.   Dalībvalstis pieņem 1. punktā minētajiem pasākumiem līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz drošību saistībā ar papildinformācijas apmaiņu.

11. pants

Konfidencialitāte – dalībvalstis

Katra dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem piemēro savus noteikumus par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas prasības attiecībā uz konfidencialitāti visām personām un visām struktūrām, kam jāstrādā ar SIS II datiem un papildinformāciju. Šis pienākums ir spēkā arī pēc tam, kad šīs personas vairs neieņem attiecīgo amatu vai netiek nodarbinātas vai kad šo struktūru darbība ir izbeigta.

12. pants

Ierakstu glabāšana attiecīgās valstīs

1.   Katra dalībvalsts, kas nelieto valsts eksemplārus, nodrošina, ka katra piekļuve personas datiem un visas personas datu apmaiņas ar CS-SIS ir ierakstītas N.SIS II, lai pārbaudītu, vai meklēšana ir vai nav likumīga, lai uzraudzītu datu apstrādes likumību un pašuzraudzības nolūkos, nodrošinot N.SIS II pareizu darbību, datu integritāti un drošību.

2.   Dalībvalstis, kas lieto valsts eksemplārus, nodrošina, ka 1. punktā minētajiem mērķiem reģistrē katru piekļuvi SIS II datiem un visas SIS II datu apmaiņas. Tas neattiecas uz 4. panta 4. punktā minētajiem procesiem.

3.   Ierakstos konkrēti uzrāda brīdinājumu vēsturi, datu pārraides datumu un laiku, meklēšanā izmantotos datus, atsauci uz pārraidītajiem datiem un gan kompetentās iestādes, gan par datu apstrādi atbildīgās personas vārdu.

4.   Ierakstus lieto vienīgi 1. un 2. punktā minētajā nolūkā un dzēš ne ātrāk kā pēc gada un ne vēlāk kā pēc trim gadiem no to izveides dienas. Ierakstus, kuros ietverta brīdinājumu vēsture, dzēš vienu līdz trīs gadus pēc brīdinājumu dzēšanas.

5.   Ierakstus var glabāt ilgāk, ja tie vajadzīgi uzraudzības procedūrām, kas jau ir iesāktas.

6.   Kompetentajām valsts iestādēm, kuru pienākumos ir pārbaudīt, vai meklēšana ir likumīga, uzraudzīt datu apstrādes likumību, veikt pašuzraudzību, nodrošināt N.SIS II pareizu darbību, datu integritāti un drošību, atbilstīgi to kompetencei un pēc to lūguma nodrošina piekļuvi šiem ierakstiem, lai tās varētu pildīt savus pienākumus.

13. pants

Pašuzraudzība

Dalībvalstis nodrošina, ka katrai iestādei, kurai ir tiesības piekļūt SIS II, veic pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šim lēmumam, un vajadzības gadījumā sadarbojas ar valsts uzraudzības iestādi.

14. pants

Personāla apmācība

To iestāžu personālu, kam ir tiesības piekļūt SIS II, pienācīgi apmāca par datu drošību un datu aizsardzības noteikumiem, kā arī informē par jebkuru attiecīgi piemērojamu kriminālatbildību un sodiem, pirms tiem piešķir atļauju apstrādāt SIS II uzglabātos datus.

III NODAĻA

PĀRVALDĪBAS IESTĀDES PIENĀKUMI

15. pants

Darbības pārvaldība

1.   Pēc pārejas posma beigām pārvaldības iestāde, ko finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, ir atbildīga par centrālās SIS II darbības pārvaldību. Pārvaldības iestāde sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina to, ka centrālās SIS II vajadzībām vienmēr tiek izmantota vislabākā pieejamā tehnoloģija, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi.

2.   Pārvaldības iestāde ir atbildīga arī par šādiem uzdevumiem, kas saistīti ar sakaru infrastruktūru:

a)	uzraudzību;

b)

drošību;

c)	dalībvalstu un nodrošinātāja attiecību koordinēšanu.

3.   Komisija ir atbildīga par visiem pārējiem uzdevumiem, kas saistīti ar sakaru infrastruktūru, jo īpaši:

a)	uzdevumiem saistībā ar budžeta izpildi;

b)	iegādi un atjaunināšanu;

c)	jautājumiem, kas saistīti ar līgumiem.

4.   Pārejas posmā, pirms pārvaldības iestāde sāk pildīt savus pienākumus, Komisija ir atbildīga par centrālās SIS II darbības pārvaldību. Saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (18), Komisija var minēto uzdevumu un uzdevumus saistībā ar budžeta izpildi deleģēt valstu publiskajām struktūrām, kuras atrodas divās dažādās valstīs.

5.   Katra 4. punktā minētā valsts publiskā struktūra atbilst šādiem atlases kritērijiem:

a)	tai jāpierāda ilgtermiņa pieredze tādas liela mēroga informācijas sistēmas darbības nodrošināšanā, kura veic 4. panta 4. punktā minētās funkcijas;

b)	tās personālam ir jābūt būtiskai pieredzei tādas informācijas sistēmas pakalpojumu un drošības jomā, kura pielīdzināma 4. panta 4. punktā minētajām funkcijām;

c)	tās personālam ir jābūt pietiekami nokomplektētam, pieredzējušam, kā arī ar atbilstīgām profesionālām un valodas iemaņām, lai strādātu tādā starptautiskas sadarbības vidē, kādu prasa SIS II;

d)	tai jābūt pieejamām drošām un īpaši uzbūvētām infrastruktūrām, jo īpaši lai varētu dublēt un garantēt liela mēroga IT sistēmu nepārtrauktu darbību; un

e)	tās administratīvajai videi ir jābūt tādai, kas ļauj pareizi veikt uzticētos uzdevumus un izvairīties no interešu konfliktiem.

6.   Pirms jebkādas 4. punktā minētās deleģēšanas un regulāri pēc tam Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par deleģēšanas nosacījumiem, precīzu tās piemērošanas jomu un par struktūrām, kurām deleģēti uzdevumi.

7.   Ja Komisija saskaņā ar 4. punktu pārejas posmā deleģē savu atbildību, tā nodrošina, ka, veicot šo deleģēšanu, pilnībā ir ievēroti ierobežojumi, kas paredzēti Līgumā noteiktajā iestāžu sistēmā. Komisija jo īpaši nodrošina, ka šāda deleģēšana nelabvēlīgi neietekmē nevienu ar Eiropas Savienības tiesību aktiem saistītu efektīvu kontroles mehānismu – ne Tiesas, ne Revīzijas palātas, ne Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja kontroles mehānismu.

8.   Centrālās SIS II darbības pārvaldība ir visi uzdevumi, kas vajadzīgi, lai saskaņā ar šo lēmumu nodrošinātu centrālās SIS II darbību 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā, jo īpaši uzturēšanas darbi un tehniski pielāgojumi, kas vajadzīgi sistēmas nevainojamai darbībai.

16. pants

Drošība

1.   Pārvaldības iestāde attiecībā uz centrālo SIS II un Komisija attiecībā uz sakaru infrastruktūru pieņem vajadzīgos pasākumus, tostarp drošības plānu, lai:

a)	fiziski aizsargātu datus, tostarp izstrādājot ārkārtas rīcības plānus kritiskās infrastruktūras aizsardzībai;

b)	liegtu nepilnvarotām personām piekļuvi datu apstrādes iekārtām, ko izmanto personas datu apstrādei (piekļuves kontrole);

c)	nodrošinātu to, ka nepilnvarotas personas nelasa, nekopē, negroza vai nedzēš datu nesējus (datu nesēju kontrole);

d)	liegtu datu neatļautu ievadīšanu datubāzē, kā arī liegtu ievadīto personas datu neatļautu lasīšanu, grozīšanu vai dzēšanu (glabāšanas kontrole);

e)	nepieļautu to, ka nepilnvarotas personas lieto datu automatizētas apstrādes sistēmu ar datu pārraides ierīču palīdzību (lietošanas kontrole);

f)

nodrošinātu to, ka personām, kam ir pilnvaras lietot datu automatizētās apstrādes sistēmu, ir pieejami vienīgi tie dati, kuriem tām atļauts piekļūt, un ka šīs personas tiem piekļūst tikai ar individuālām un unikālām lietotāju identitātēm un konfidenciāliem pieejas veidiem (datu pieejamības kontrole);

g)	izstrādātu profilus, raksturojot to personu funkcijas un pienākumus, kuras ir pilnvarotas piekļūt datiem vai datu apstrādes iekārtām, un pēc 61. pantā minētā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja lūguma šos profilus nekavējoties dara tam pieejamus (personālie profili);

h)	nodrošinātu to, ka var pārbaudīt un noteikt, kurām iestādēm personas datus var pārraidīt, izmantojot datu pārraides ierīces (datu pārraides kontrole);

i)	nodrošinātu to, ka vēlāk iespējams pārbaudīt un noteikt, kādi personas dati ir ievadīti automatizētā datu apstrādes sistēmā, kurā brīdī un kura persona tos ir ievadījusi (ievades kontrole);

j)	nodrošinātu to, ka personas datu pārraides un datu nesēju pārsūtīšanas laikā nav iespējama datu neatļauta lasīšana, kopēšana, grozīšana vai dzēšana, jo īpaši ar attiecīgiem kodēšanas paņēmieniem (pārsūtīšanas kontrole);

k)	uzraudzītu šajā punktā minētos drošības pasākumus un veiktu vajadzīgos organizatoriskos pasākumus saistībā ar iekšējo uzraudzību, lai nodrošinātu atbilstību šim lēmumam (paškontrole).

2.   Pārvaldības iestāde veic 1. punktā minētajiem pasākumiem līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz drošību saistībā ar papildinformācijas apmaiņu, izmantojot sakaru infrastruktūru.

17. pants

Konfidencialitāte – pārvaldības iestāde

1.   Neskarot Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 17. pantu, pārvaldības iestāde piemēro pienācīgus noteikumus par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas prasības attiecībā uz konfidencialitāti visam iestādes personālam, kam jāstrādā ar SIS II datiem, atbilstīgi standartiem, kas pielīdzināmi šā lēmuma 11. pantā paredzētajiem. Šis pienākums ir spēkā arī pēc tam, kad šīs personas vairs neieņem attiecīgo amatu vai netiek nodarbinātas vai kad šo struktūru darbība ir izbeigta.

2.   Pārvaldības iestāde veic 1. punktā minētajiem pasākumiem līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz konfidencialitāti saistībā ar papildinformācijas apmaiņu, izmantojot sakaru infrastruktūru.

18. pants

Ierakstu glabāšana centrālā līmenī

1.   Pārvaldības iestāde nodrošina, ka 12. panta 1. un 2. punktā minētajiem mērķiem reģistrē katru piekļuvi CS-SIS saglabātajiem personas datiem un visas minēto datu apmaiņas.

2.   Ierakstos konkrēti uzrāda brīdinājumu vēsturi, datu pārraides datumu un laiku, meklēšanā izmantotos datus, atsauci uz pārraidītajiem datiem, kā arī par datu apstrādi atbildīgās iestādes nosaukumu.

3.   Ierakstus lieto vienīgi 1. punktā minētajā nolūkā un dzēš ne ātrāk kā pēc gada un ne vēlāk kā pēc trim gadiem no to izveides dienas. Ierakstus, kuros ietverta brīdinājumu vēsture, dzēš vienu līdz trīs gadus pēc brīdinājumu dzēšanas.

4.   Ierakstus var glabāt ilgāk, ja tie vajadzīgi uzraudzības procedūrām, kas jau ir iesāktas.

5.   Kompetentajām iestādēm, kuru pienākumos ir pārbaudīt, vai meklēšana ir likumīga, uzraudzīt datu apstrādes likumību, veikt pašuzraudzību, nodrošināt CS-SIS pareizu darbību, datu integritāti un drošību, atbilstīgi to kompetencei un pēc to lūguma ir nodrošināta piekļuve šiem ierakstiem, lai tās varētu pildīt savus pienākumus.

19. pants

Informācijas kampaņa

Komisija sadarbībā ar valstu uzraudzības iestādēm un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju līdz ar SIS II darbības sākšanu veic arī informācijas kampaņu, lai sabiedrību informētu par tās mērķiem, glabātajiem datiem, iestādēm, kam ir piekļuves tiesības, un personu tiesībām. Pārvaldības iestāde pēc tās izveides sadarbībā ar valstu uzraudzības iestādēm un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju šādas kampaņas regulāri atkārto. Dalībvalstis sadarbībā ar savām valstu uzraudzības iestādēm izstrādā un īsteno vajadzīgo politiku, lai informētu savus pilsoņus par SIS II kopumā.

IV NODAĻA

DATU KATEGORIJAS UN BRĪDINĀJUMU APZĪMĒŠANA AR KARODZIŅIEM

20. pants

Datu kategorijas

1.   Neskarot 8. panta 1. punktu vai šā lēmuma noteikumus par papildu datu saglabāšanu, SIS II ir ietverti tikai to kategoriju dati, ko ir iesniegusi katra dalībvalsts un kas ir vajadzīgi 26., 32., 34., 36. un 38. pantā noteiktajiem nolūkiem.

2.   Datu kategorijas ir šādas:

a)	personas, attiecībā uz kurām izdots brīdinājums;

b)	šā lēmuma 36. un 38. pantā minētie priekšmeti.

3.   Informācija par personām, attiecībā uz kurām brīdinājums ir izdots, ir ne vairāk kā šādi dati:

a)	uzvārds(-i) un vārds(-i), vārds(-i) piedzimstot un iepriekš lietoti vārdi un pseidonīmi, ko var ievadīt atsevišķi;

b)	īpašas fiziskās pazīmes, kas ir objektīvas un nemainīgas;

c)	dzimšanas vieta un datums;

d)

dzimums;

e)	fotogrāfijas;

f)	pirkstu nospiedumi;

g)	valstspiederība(-as);

h)	norāde, vai attiecīgā persona ir bruņota, varmācīga vai izbēgusi;

i)	brīdinājuma iemesls;

j)	brīdinājuma izdevēja iestāde;

k)	norāde uz lēmumu, kas ir brīdinājuma pamatā;

l)	veicamā rīcība;

m)	saite(-es) ar citiem brīdinājumiem, kas izdoti SIS II saskaņā ar 52. pantu;

n)	noziedzīgā nodarījuma veids.

4.   Tehniskos noteikumus, kas vajadzīgi, lai 2. un 3. punktā minētos datus ievadītu, atjauninātu, dzēstu un lai tajos veiktu meklēšanu, izstrādā saskaņā ar 67. pantā minēto procedūru, neskarot instrumentu, ar ko izveido pārvaldības iestādi.

5.   Tehniskie noteikumi, kas vajadzīgi, lai veiktu 3. punktā minēto datu meklēšanu, ir līdzīgi noteikumiem par meklēšanu CS-SIS, valstu eksemplāros un 46. panta 2. punktā minētajās tehniskajās kopijās.

21. pants

Proporcionalitāte

Pirms brīdinājuma izdošanas dalībvalsts nosaka, vai gadījums ir atbilstīgs, piemērots un pietiekami svarīgs, lai brīdinājums būtu jāievada SIS II.

22. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz fotogrāfijām un pirkstu nospiedumiem

Uz fotogrāfiju un pirkstu nospiedumu, kā minēts 20. panta 3. punkta e) un f) apakšpunktā, izmantošanu attiecas šādi noteikumi:

a)	fotogrāfijas un pirkstu nospiedumus ievada tikai pēc īpašas kvalitātes pārbaudes, lai apstiprinātu, ka ir ievērots obligāts datu kvalitātes standarts; īpašu kvalitātes pārbaudes specifikāciju izveido saskaņā ar 67. pantā minēto procedūru, neskarot instrumentu, ar ko izveido pārvaldības iestādi;

b)	fotogrāfijas un pirkstu nospiedumus izmanto vienīgi tam, lai apstiprinātu tāda trešās valsts valstspiederīgā identitāti, kurš identificēts SIS II burtciparu meklēšanas rezultātā;

c)

tiklīdz tas tehniski iespējams, pirkstu nospiedumus var arī izmantot, lai identificētu trešās valsts valstspiederīgo, pamatojoties uz viņa biometrisko identifikatoru. Pirms šo funkciju SIS II īsteno, Komisija pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu sniedz ziņojumu par vajadzīgās tehnoloģijas pieejamību un par to, vai tā spēj pareizi darboties.

23. pants

Prasība ievadīt brīdinājumu

1.   Brīdinājumu attiecībā uz personu nevar ievadīt, ja nav 20. panta 3. punkta a), d) un l) apakšpunktā un – attiecīgā gadījumā – k) apakšpunktā minēto datu.

2.   Ievada arī visus pārējos 20. panta 3. punktā minētos datus, tiklīdz tie ir pieejami.

24. pants

Vispārīgi noteikumi par brīdinājumu apzīmēšana ar karodziņiem

1.   Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar 26., 32. vai 36. pantu ievadīta brīdinājuma īstenošana nav saderīga ar attiecīgas valsts tiesību aktiem, starptautiskām saistībām vai būtiskām valsts interesēm, tā var pieprasīt brīdinājumam pievienot karodziņu, ar ko norāda, ka saskaņā ar brīdinājumu veicamā darbība netiks veikta tās teritorijā. Karodziņu pievieno tās dalībvalsts Sirene birojs, kura ievadījusi brīdinājumu.

2.   Lai dalībvalstīm dotu iespēju pieprasīt, ka karodziņu pievieno saskaņā ar 26. pantu izdotam brīdinājumam, visām dalībvalstīm automātiski paziņo par jebkādu jaunu šajā kategorijā izdotu brīdinājumu, veicot papildinformācijas apmaiņu.

3.   Ja īpaši steidzamos un nopietnos gadījumos brīdinājuma izdevēja dalībvalsts lūdz veikt rīcību, brīdinājuma izpildītāja dalībvalsts apsver, vai tā var ļaut atcelt pēc tās lūguma pievienoto karodziņu. Ja brīdinājuma izpildītāja dalībvalsts var to darīt, tā veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka rīcību var veikt nekavējoties.

25. pants

To brīdinājumu apzīmēšana ar karodziņiem, kas saistās ar personu apcietināšanu nolūkā tās nodot

1.   Ja uz gadījumu attiecas Pamatlēmums 2002/584/TI, karodziņu, ar ko norāda apcietināšanas nepieļaušanu, pievieno vienīgi brīdinājumam, kas saistās ar personas apcietināšanu nolūkā to nodot, ja kompetentā tiesu iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktiem Eiropas apcietināšanas ordera izpildei ir atteikusies to izpildīt, balstoties uz neizpildes pamatojumu, un ja ir pieprasīts brīdinājumam pievienot karodziņu.

2.   Tomēr pēc kompetentas tiesu iestādes lūguma atbilstīgi valsts tiesību aktiem – vai nu balstoties uz vispārēju instrukciju, vai kādā īpašā gadījumā – var pieprasīt pievienot karodziņu arī brīdinājumam par personu apcietināšanu nolūkā to nodot, ja ir acīmredzams, ka Eiropas apcietināšanas ordera izpilde būs jāatsaka.

V NODAĻA

BRĪDINĀJUMI ATTIECĪBĀ UZ PERSONĀM, KO MEKLĒ, LAI TĀS APCIETINĀTU NOLŪKĀ TĀS NODOT VAI IZDOT

26. pants

Brīdinājumu izdošanas mērķi un nosacījumi

1.   Datus par personām, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā tās nodot, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, vai par personām ko meklē, lai apcietinātu nolūkā tās izdot, ievada pēc izdevējas dalībvalsts tiesu iestādes lūguma.

2.   Datus par personām, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā tās nodot, arī ievada, pamatojoties uz apcietināšanas orderi, kas izdots atbilstīgi nolīgumiem, kuri saskaņā ar ES līguma 24. un 38. pantu noslēgti starp Eiropas Savienību un trešām valstīm par personu nodošanu, pamatojoties uz apcietināšanas orderi, un ar kuriem paredzēta apcietināšanas ordera pārsūtīšana, izmantojot Šengenas Informācijas sistēmu.

27. pants

Papildu dati par personām, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā tās nodot

1.   Ja personu meklē, lai apcietinātu nolūkā to nodot, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, izdevēja dalībvalsts SIS II ievada Eiropas apcietināšanas ordera oriģināleksemplāra kopiju.

2.   Izdevēja dalībvalsts var ievadīt Eiropas apcietināšanas ordera tulkojuma kopiju vienā vai vairākās Eiropas Savienības oficiālajās valodās.

28. pants

Papildinformācija par personām, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā tās nodot

Dalībvalsts, kas SIS II ievadījusi brīdinājumu par personu apcietināšanu nolūkā to nodot, Pamatlēmuma 2002/584/TI 8. panta 1. punktā minēto informāciju paziņo visām dalībvalstīm, veicot papildinformācijas apmaiņu.

29. pants

Papildinformācija par personām, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā tās izdot

1.   Dalībvalsts, kas SIS II ievadījusi brīdinājumu par personu apcietināšanu nolūkā to izdot, veicot papildinformācijas apmaiņu, visām dalībvalstīm paziņo šādu informāciju:

a)	iestādi, kas izdevusi apcietināšanas pieprasījumu;

b)	vai ir apcietināšanas orderis vai dokuments ar līdzīgu juridisku spēku, vai izpildāms spriedums;

c)	noziedzīgā nodarījuma veidu un juridisko kvalifikāciju;

d)	aprakstu par apstākļiem, kādos izdarīts noziedzīgais nodarījums, tostarp tā laiku, vietu un tās personas līdzdalības pakāpi noziedzīgajā nodarījumā, par kuru ir izdots brīdinājums;

e)	ja iespējams, noziedzīgā nodarījuma sekas;

f)	jebkādu citu informāciju, kas ir noderīga vai vajadzīga brīdinājuma izpildei.

2.   Šā panta 1. punktā minētos datus neiesniedz, ja jau ir sniegti 27. un 28. pantā minētie dati un ja tos uzskata par pietiekamiem, lai attiecīgā dalībvalsts varētu izpildīt brīdinājumu.

30. pants

To brīdinājumu pārveide, kas attiecas uz personām, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā tās nodot vai izdot

Ja apcietināšanu nav iespējams izdarīt – vai nu tāpēc, ka brīdinājuma saņēmēja dalībvalsts atsakās saskaņā ar 24. vai 25. pantā izklāstītajām procedūrām par apzīmēšanu ar karodziņiem, vai arī tāpēc, ka attiecībā uz brīdinājumu par personas apcietināšanu nolūkā to izdot vēl nav pabeigta izmeklēšana –, tad brīdinājuma saņēmējai dalībvalstij brīdinājums jāuzskata par brīdinājumu nolūkā paziņot attiecīgās personas atrašanās vietu.

31. pants

Rīcība, pamatojoties uz brīdinājumu par personu, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā to nodot vai izdot

1.   Ja uz gadījumu attiecas Pamatlēmums 2002/584/TI, tad saskaņā ar 26. pantu SIS II ievadītu brīdinājumu kopā ar 27. pantā minētajiem papildu datiem uzskata par Eiropas apcietināšanas orderi, kas izdots saskaņā ar minēto pamatlēmumu, un tam ir tāds pats juridisks spēks kā minētajam orderim.

2.   Ja uz gadījumu neattiecas Pamatlēmums 2002/584/TI, tad saskaņā ar 26. un 29. pantu SIS II ievadītam brīdinājumam ir tas pats juridiskais spēks kā pieprasījumam par pagaidu apcietināšanu saskaņā ar 16. pantu 1957. gada 13. decembra Eiropas Konvencijā par izdošanu vai 15. pantu 1962. gada 27. jūnija Beniluksa Līgumā par izdošanu un savstarpēju palīdzību krimināllietās.

VI NODAĻA

BRĪDINĀJUMI PAR PAZUDUŠĀM PERSONĀM

32. pants

Brīdinājumu izdošanas mērķi un nosacījumi

1.   Datus par pazudušām personām, kuras jāaizsargā un/vai kuru atrašanās vieta ir jānoskaidro, ievada SIS II pēc brīdinājuma izdevējas dalībvalsts kompetentas iestādes lūguma.

2.   Var ievadīt datus par šādu kategoriju pazudušām personām:

a)	pazudušas personas, kas jāaizsargā: i) viņu pašu aizsardzībai; ii) lai novērstu draudus;

b)	pazudušas personas, kas nav jāaizsargā.

3.   Šā panta 2. punkta a) apakšpunktu piemēro vienīgi personām, kas jāinternē pēc kompetentas iestādes lēmuma.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punktu jo īpaši piemēro nepilngadīgām personām.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka SIS II ievadītie dati norāda, pie kuras no 2. punktā minētajām kategorijām pieder pazudusī persona.

33. pants

Rīcība, pamatojoties uz brīdinājumu

1.   Ja konstatē 32. pantā minētās personas atrašanās vietu, kompetentās iestādes, ievērojot šā panta 2. punktu, paziņo šīs personas atrašanās vietu brīdinājuma izdevējai dalībvalstij. Šā lēmuma 32. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajos gadījumos tās var attiecīgo personu nogādāt drošībā, lai neļautu turpināt ceļojumu, ja to atļauj attiecīgās valsts tiesību akti.

2.   Datu paziņošanai par pazudušu personu, kuras atrašanās vieta ir konstatēta un kura ir pilngadīga – ja tā nav datu paziņošana starp kompetentajām iestādēm –, ir vajadzīga minētās personas piekrišana. Tomēr kompetentās iestādes var ieinteresētajai personai, kas ziņoja par personas pazušanu, paziņot par brīdinājuma dzēšanu sakarā ar to, ka persona ir atrasta.

VII NODAĻA

BRĪDINĀJUMI PAR PERSONĀM, KO CENŠAS ATRAST, LAI TĀS VARĒTU PALĪDZĒT TIESAS PROCESĀ

34. pants

Brīdinājumu izdošanas mērķi un nosacījumi

Lai darītu zināmu turpmāk minēto personu uzturēšanās vietu vai pastāvīgo dzīvesvietu, dalībvalstis pēc kompetento iestāžu lūguma SIS II ievada datus par:

a)	lieciniekiem;

b)	personām, kurām izsniegta pavēste vai kuras cenšas atrast ar mērķi izsniegt šādu pavēsti, lai tās ierastos tiesu iestādēs nolūkā atbildēt par nodarījumiem, kuru dēļ notiek viņu kriminālvajāšana;

c)	personām, kurām jāizsniedz spriedums krimināllietā vai citi dokumenti saistībā ar kriminālvajāšanu, lai tās sauktu pie atbildības par nodarījumiem, kuru dēļ notiek viņu kriminālvajāšana;

d)	personām, kurām jāizsniedz pavēste ierasties, lai izciestu brīvības atņemšanas sodu.

35. pants

Rīcība, pamatojoties uz brīdinājumu

Pieprasīto informāciju dara zināmu pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij, veicot papildinformācijas apmaiņu.

VIII NODAĻA

BRĪDINĀJUMI PAR PERSONĀM UN PRIEKŠMETIEM SAISTĪBĀ AR DISKRĒTĀM PĀRBAUDĒM VAI ĪPAŠĀM PĀRBAUDĒM

36. pants

Brīdinājumu izdošanas mērķi un nosacījumi

1.   Lai nodrošinātu diskrētas pārbaudes vai īpašas pārbaudes atbilstīgi 37. panta 4. punktam, datus par personām vai transportlīdzekļiem, kuģiem, gaisakuģiem un konteineriem ievada saskaņā ar brīdinājuma izdevējas dalībvalsts tiesību aktiem.

2.   Šādu brīdinājumu var izdot saistībā ar kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem un nolūkā novērst draudus sabiedriskai drošībai:

a)	ja ir skaidra norāde, ka attiecīgā persona ir nodomājusi izdarīt vai izdara smagu noziedzīgu nodarījumu, piemēram, Pamatlēmuma 2002/584/TI 2. panta 2. punktā minētos nodarījumus; vai

b)	ja personas vispārējs novērtējums, īpaši ņemot vērā līdz šim izdarītos noziedzīgos nodarījumus, ļauj uzskatīt, ka šī persona arī turpmāk izdarīs smagus noziedzīgus nodarījumus, piemēram, Pamatlēmuma 2002/584/TI 2. panta 2. punktā minētos nodarījumus.

3.   Turklāt saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem brīdinājumu var izdot pēc to iestāžu lūguma, kuras ir atbildīgas par valsts drošību, ja ir konkrēta norāde, ka 37. panta 1. punktā minētā informācija ir vajadzīga, lai novērstu nopietnus draudus, ko rada attiecīgā persona, vai citus nopietnus draudus valsts iekšējai vai ārējai drošībai. Dalībvalsts, kas izdod brīdinājumu saskaņā ar šo punktu, par to informē pārējās dalībvalstis. Katra dalībvalsts nosaka, kurām iestādēm šī informācija jānosūta.

4.   Var izdot brīdinājumus par transportlīdzekļiem, kuģiem, gaisa kuģiem un konteineriem, ja ir skaidra norāde, ka tie ir saistīti ar 2. punktā minētajiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem vai 3. punktā minētajiem nopietniem draudiem.

37. pants

Rīcība, pamatojoties uz brīdinājumu

1.   Lai veiktu diskrētas pārbaudes vai īpašas pārbaudes, turpmāk norādīto informāciju vai tās daļu var apkopot un paziņot brīdinājuma izdevējai iestādei, ja dalībvalstī veic robežkontroli vai citas policijas un muitas kontroles:

a)	to, ka ir atrasta persona vai transportlīdzeklis, kuģis, gaisakuģis vai konteiners, par ko izdots brīdinājums;

b)	pārbaudes vietu, laiku vai iemeslu;

c)	ceļojuma maršrutu un galamērķi;

d)	personas, kas pavada attiecīgās personas, vai transportlīdzekļa, kuģa vai gaisakuģa pasažierus, par ko ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tās ir saistītas ar attiecīgajām personām;

e)	lietoto transportlīdzekli, kuģi, gaisakuģi vai konteineru;

f)	transportētos priekšmetus;

g)	apstākļus, kādos persona vai transportlīdzeklis, kuģis, gaisakuģis vai konteiners ir atrasts.

2.   Šā panta 1. punktā minēto informāciju paziņo, veicot papildinformācijas apmaiņu.

3.   Apkopojot 1. punktā minēto informāciju, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai neapdraudētu pārbaudes diskrētumu.

4.   Veicot īpašās pārbaudes, 36. pantā minētajos nolūkos personas, transportlīdzekļus, kuģus, gaisakuģus, konteinerus un transportējamos priekšmetus var pārbaudīt atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem. Ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem īpašas pārbaudes nav atļautas, šajā dalībvalstī tās automātiski aizstāj ar diskrētām pārbaudēm.

IX NODAĻA

BRĪDINĀJUMI PAR PRIEKŠMETIEM, KO MEKLĒ, AI KONFISCĒTU VAI IZMANTOTU PAR PIERĀDĪJUMU KRIMINĀLPROCESĀ

38. pants

Brīdinājumu izdošanas mērķi un nosacījumi

1.   SIS II ievada datus par priekšmetiem, ko meklē, lai konfiscētu vai izmantotu par pierādījumu kriminālprocesā.

2.   Ievada datus par šādām viegli identificējamu priekšmetu kategorijām:

a)	transportlīdzekļiem, kuru motora tilpums pārsniedz 50 cm3, kuģiem un gaisakuģiem;

b)	piekabēm, kuru pašmasa pārsniedz 750 kg, dzīvojamām kabīnēm, rūpniecības iekārtām, piekaramiem motoriem un konteineriem;

c)	šaujamieročiem;

d)	nozagtām, piesavinātām vai pazudušām oficiālu dokumentu veidlapām;

e)	nozagtiem, piesavinātiem, pazudušiem vai anulētiem personu apliecinošiem dokumentiem, piemēram, pasēm, identifikācijas kartēm, transportlīdzekļa vadītāja apliecībām, uzturēšanās atļaujām un ceļošanas dokumentiem;

f)	nozagtām, piesavinātām, pazudušām vai anulētām transportlīdzekļu reģistrācijas apliecībām un transportlīdzekļu numura zīmēm;

g)	banknotēm (reģistrētām naudaszīmēm);

h)	nozagtiem, piesavinātiem, pazudušiem vai anulētiem vērtspapīriem un maksāšanas līdzekļiem, piemēram, čekiem, kredītkartēm, obligācijām un akcijām.

3.   Tehniskos noteikumus, kas vajadzīgi, lai 2. punktā minētos datus ievadītu, atjauninātu, dzēstu un lai tajos veiktu meklēšanu, izstrādā saskaņā ar 67. pantā minēto procedūru, neskarot instrumentu, ar ko izveido pārvaldības iestādi.

39. pants

Rīcība, pamatojoties uz brīdinājumu

1.   Ja meklēšanā konstatē brīdinājumu par atrastu priekšmetu, tad iestāde, kas to konstatējusi, sazinās ar brīdinājuma izdevēju iestādi, lai vienotos par veicamajiem pasākumiem. Šādā nolūkā var arī paziņot personas datus saskaņā ar šo lēmumu.

2.   Šā panta 1. punktā minēto informāciju paziņo, veicot papildinformācijas apmaiņu.

3.   Dalībvalsts, kura atradusi priekšmetu, veic pasākumus saskaņā ar saviem tiesību aktiem.

X NODAĻA

PIEKĻUVES TIESĪBAS UN BRĪDINĀJUMU SAGLABĀŠANA

40. pants

Iestādes, kurām ir tiesības piekļūt brīdinājumiem

1.   Piekļuve SIS II ievadītajiem datiem un tiesības veikt tiešu meklēšanu šajos datos vai SIS II datu eksemplārā ir vienīgi iestādēm, kas ir atbildīgas par:

a)	robežkontroli saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (19);

b)	citām attiecīgajā dalībvalstī veiktajām policijas un muitas pārbaudēm, koordinēšanu attiecībā uz šādām pārbaudēm, ko veic norīkotas iestādes.

2.   Tomēr tiesības piekļūt SIS II ievadītajiem datiem un tiesības veikt tiešu meklēšanu šajos datos var būt arī attiecīgās valsts tiesu iestādēm – tostarp tām, kuras ir atbildīgas par valsts apsūdzības celšanu krimināllietās un par tiesas izmeklēšanu pirms apsūdzības izvirzīšanas –, pildot attiecīgās valsts tiesību aktos paredzētos uzdevumus, kā arī šādu iestāžu darbības koordinēšanas iestādēm.

3.   Šajā pantā minētās iestādes iekļauj 46. panta 8. punktā minētajā sarakstā.

41. pants

Eiropola piekļuve SIS II datiem

1.   Eiropas Policijas birojam (Eiropolam) atbilstīgi tā kompetencei ir tiesības piekļūt datiem, kas ievadīti SIS II saskaņā ar 26., 36. un 38. pantu, un veikt tiešu meklēšanu minētajos datos.

2.   Ja Eiropola veiktā meklēšanā konstatē, ka SIS II ir brīdinājums, Eiropols informē brīdinājuma izdevēju dalībvalsti, izmantojot Eiropola Konvencijā noteiktos kanālus.

3.   SIS II meklēšanā iegūtās informācijas izmantošanai ir vajadzīga attiecīgās dalībvalsts piekrišana. Ja attiecīgā dalībvalsts atļauj izmantot šādu informāciju, darbības ar šo informāciju reglamentē Eiropola Konvencija. Eiropols var šādu informāciju sniegt trešām valstīm un trešām struktūrām vienīgi ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu.

4.   Saskaņā ar Eiropola Konvenciju Eiropols var lūgt attiecīgajai dalībvalstij turpmāku informāciju.

5.   Eiropols:

a)	saskaņā ar 12. pantu reģistrē katru savu piekļuvi un meklēšanu;

b)	neskarot 3. un 4. punktu, nesasaista SIS II daļas un nepārsūta tur esošos datus, kuriem tas var piekļūt, nevienai datorsistēmai datu vākšanai un apstrādei, kas darbojas Eiropola pakļautībā vai Eiropolā, kā arī neveic nekādu SIS II daļu lejupielādi vai citādu kopēšanu;

c)	tiesības piekļūt SIS II ievadītajiem datiem nodrošina vienīgi īpaši pilnvarotam Eiropola personālam;

d)	pieņem un piemēro 10. un 11. pantā paredzētos pasākumus;

e)	ļauj Apvienotajai uzraudzības iestādei, kas izveidota ar Eiropola Konvencijas 24. pantu, pārbaudīt Eiropola darbību, īstenojot tiesības piekļūt SIS II ievadītajiem datiem un veikt meklēšanu šajos datos.

42. pants

Eurojust piekļuve SIS II datiem

1.   Eurojust valstu locekļiem un viņu asistentiem atbilstīgi viņu pilnvarām ir tiesības piekļūt datiem, kas SIS II ievadīti saskaņā ar 26., 32., 34. un 38. pantu, un veikt meklēšanu šajos datos.

2.   Ja Eurojust valsts locekļa veiktā meklēšanā konstatē, ka SIS II ir brīdinājums, attiecīgais valsts loceklis informē brīdinājuma izdevēju dalībvalsti. Šādā meklēšanā iegūtu informāciju var sniegt trešām valstīm un trešām struktūrām vienīgi ar brīdinājuma izdevējas dalībvalsts piekrišanu.

3.   Neko šajā pantā neinterpretē kā tādu, kas ietekmē Lēmuma 2002/187/TI noteikumus par datu aizsardzību un Eurojust valstu locekļu vai viņu asistentu atbildību par šādu datu neatļautu vai nepareizu apstrādi, vai kā tādu, kas ietekmē saskaņā ar minēto lēmumu izveidotās Apvienotās uzraudzības iestādes pilnvaras.

4.   Saskaņā ar 12. pantu dokumentē ikvienu piekļuvi vai meklēšanu, ko veic Eurojust valsts loceklis vai asistents, un reģistrē ikvienu to datu izmantošana, kam viņi ir piekļuvuši.

5.   Nekādas SIS II daļas nesaista un tajā iekļautos datus, kuriem piekļūst valstu locekļi vai viņu asistenti, nepārsūta nevienai datorsistēmai datu vākšanai un apstrādei, kas darbojas Eurojust pakļautībā vai pašā Eurojust, kā arī neveic nekādu SIS II daļu lejupielādi.

6.   Tiesības piekļūt SIS II ievadītajiem datiem nodrošina vienīgi valstu locekļiem un viņu asistentiem, un šīs tiesības neattiecina uz Eurojust personālu.

7.   Pieņem un piemēro 10. pantā un 11. pantā paredzētos pasākumus drošības un konfidencialitātes nodrošināšanai.

43. pants

Piekļuves apjoms

Lietotāji, tostarp Eiropols, Eurojust valstu locekļi un viņu asistenti, var piekļūt vienīgi tiem datiem, kas ir vajadzīgi attiecīgo lietotāju uzdevumu veikšanai.

44. pants

Par personām izdotu brīdinājumu saglabāšanas laiks

1.   Saskaņā ar šo lēmumu SIS II ievadītos brīdinājumus par personām saglabā vienīgi tik ilgi, cik vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus, kādiem tie ievadīti.

2.   Dalībvalsts, kas izdod brīdinājumu, trīs gados pēc tā ievadīšanas SIS II izvērtē vajadzību to saglabāt. Attiecībā uz brīdinājumiem par personām, kuri izdoti atbilstīgi 36. pantam, šis termiņš ir viens gads.

3.   Ikviena dalībvalsts vajadzības gadījumā saskaņā ar saviem tiesību aktiem nosaka īsākus izvērtēšanas termiņus.

4.   Izvērtēšanas termiņā brīdinājuma izdevēja dalībvalsts pēc visaptveroša, individuāla novērtējuma, ko dokumentē, var pieņemt lēmumu brīdinājumu saglabāt ilgāk, ja tas ir vajadzīgs nolūkos, kuru dēļ brīdinājums izdots. Šajā gadījumā 2. punkts attiecas arī uz termiņa pagarinājumu. Par brīdinājuma termiņa pagarināšanu paziņo CS-SIS.

5.   Brīdinājumus automātiski dzēš, tiklīdz beidzas 2. punktā minētais izvērtēšanas termiņš, izņemot gadījumu, kad brīdinājuma izdevēja dalībvalsts saskaņā ar 4. punktu ir paziņojusi CS-SIS par brīdinājuma termiņa pagarināšanu. CS-SIS četrus mēnešus iepriekš automātiski informē dalībvalstis par paredzamo datu dzēšanu sistēmā.

6.   Dalībvalstis glabā statistiku par to brīdinājumu skaitu, kuru saglabāšanas termiņš ir pagarināts saskaņā ar 4. punktu.

45. pants

Par priekšmetiem izdotu brīdinājumu saglabāšanas termiņš

1.   Saskaņā ar šo lēmumu SIS II ievadītos brīdinājumus par priekšmetiem saglabā vienīgi tik ilgi, cik vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus, kādiem tie ievadīti.

2.   Saskaņā ar 36. pantu ievadītus brīdinājumus par priekšmetiem saglabā ne ilgāk kā piecus gadus.

3.   Saskaņā ar 38. pantu ievadītus brīdinājumus par priekšmetiem saglabā ne ilgāk kā desmit gadus.

4.   Šā panta 2. un 3. punktā minētos saglabāšanas termiņus var pagarināt, ja tas ir vajadzīgs nolūkos, kuru dēļ brīdinājums izdots. Šādā gadījumā 2. un 3. punkts attiecas arī uz termiņa pagarinājumu.

XI NODAĻA

VISPĀRĪGI DATU APSTRĀDES NOTEIKUMI

46. pants

SIS II datu apstrāde

1.   Šā lēmuma 20., 26., 32., 34., 36. un 38. pantā paredzētos datus dalībvalstis var apstrādāt vienīgi mērķiem, kādi noteikti katrai brīdinājumu kategorijai, kā minēts norādītajos pantos.

2.   Datus var kopēt vienīgi tehniskos nolūkos, ja šāda kopēšana ir vajadzīga, lai 40. pantā minētās iestādes varētu veikt tiešu meklēšanu šajos datos. Uz šādām kopijām attiecas šis lēmums. Vienas dalībvalsts izdotus brīdinājumus nedrīkst pārkopēt no šīs valsts N.SIS II uz citām valsts datu datnēm.

3.   Šā panta 2. punktā minētās tehniskās kopijas, kuru rezultātā veidojas datubāze, kas nav tiešsaistē, drīkst saglabāt laiku, ka nav ilgāks par 48 stundām. Ārkārtas situācijās šo termiņu var pagarināt līdz ārkārtas situācijas beigām.

Dalībvalstis uztur šādu kopiju pastāvīgi atjauninātu uzskaitījumu, šo uzskaitījumu dara pieejamu attiecīgās valsts uzraudzības iestādei un nodrošina, ka attiecībā uz šīm kopijām piemēro šo lēmumu, jo īpaši tā 10. pantu.

4.   Piekļuvi datiem atļauj vienīgi saskaņā ar 40. panta minēto attiecīgo valstu iestāžu kompetenci un vienīgi attiecīgi pilnvarotam personālam.

5.   Attiecībā uz 26., 32., 34., 36. un 38. pantā paredzētajiem brīdinājumiem ikvienai šajos brīdinājumos ietvertās informācijas apstrādei citiem mērķiem nekā tiem, kādēļ tā ievadīta SIS II, jābūt saistītai ar konkrētu gadījumu un pamatotai ar vajadzību novērst tūlītējus nopietnus draudus sabiedriskai kārtībai un drošībai, ar svarīgiem valsts drošības apsvērumiem vai ar vajadzību novērst smagu noziedzīgu nodarījumu. Šādā nolūkā jāsaņem brīdinājuma izdevējas dalībvalsts iepriekšēja atļauja.

6.   Datus nedrīkst izmantot administratīviem nolūkiem.

7.   Datu izmantošanu, kura neatbilst 1. līdz 6. punktam, uzskata par nelikumīgu izmantošanu atbilstīgi katras dalībvalsts tiesību aktiem.

8.   Katra dalībvalsts nosūta pārvaldības iestādei to savu kompetento iestāžu sarakstu, kurām saskaņā ar šo lēmumu ir atļauts tieši veikt meklēšanu SIS II ievadītajos datos, kā arī jebkuras izmaiņas šajā sarakstā. Minētajā sarakstā attiecībā uz katru iestādi norāda, kuros datos un kādos nolūkos tās drīkst veikt meklēšanu. Pārvaldības iestāde nodrošina saraksta gadskārtēju publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9.   Ja vien Eiropas Savienības tiesību aktos nav paredzēti īpaši noteikumi, tad attiecīgās valsts N.SIS II ievadītajiem datiem piemēro attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus.

47. pants

SIS II dati un valsts datnes

1.   Šā lēmuma 46. panta 2. punkts neskar dalībvalsts tiesības savās datnēs glabāt SIS II datus, saistībā ar kuriem tās teritorijā ir veiktas darbības. Tādus datus valsts datnēs saglabā ne ilgāk kā trīs gadus, izņemot gadījumus, kad attiecīgās valsts īpašos tiesību aktos ir paredzēts ilgāks saglabāšanas termiņš.

2.   Šā lēmuma 46. panta 2. punkts neskar dalībvalsts tiesības savās datnēs saglabāt datus par konkrētu brīdinājumu, ko šī dalībvalsts ir izdevusi SIS II.

48. pants

Informācija brīdinājuma neizpildes gadījumā

Ja pieprasīto rīcību nav iespējams veikt, brīdinājuma saņēmēja dalībvalsts nekavējoties informē brīdinājuma izdevēju dalībvalsti.

49. pants

SIS II apstrādāto datu kvalitāte

1.   Brīdinājuma izdevēja dalībvalsts ir atbildīga par to, lai dati būtu precīzi, nebūtu novecojuši un būtu likumīgi ievadīti SIS II.

2.   Vienīgi brīdinājuma izdevēja dalībvalsts ir tiesīga grozīt, papildināt, labot, atjaunināt vai dzēst ievadītos datus.

3.   Ja dalībvalstij, kura nav brīdinājuma izdevēja dalībvalsts, ir pierādījumi, ka datos ir faktu kļūda vai ka dati saglabāti nelikumīgi, tad attiecīgā valsts iespējami drīz, bet ne vēlāk kā desmit dienās pēc tam, kad tai kļuvis zināms minētais pierādījums, apmainoties ar papildinformāciju, par to informē brīdinājuma izdevēju dalībvalsti. Brīdinājuma izdevēja dalībvalsts pārbauda šo informāciju un vajadzības gadījumā attiecīgo ierakstu nekavējoties labo vai dzēš.

4.   Ja dalībvalstis divos mēnešos nespēj vienoties, tad dalībvalsts, kura nav izdevusi brīdinājumu, jautājumu nodod Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kas kopā ar attiecīgajām valstu uzraudzības iestādēm darbojas kā starpnieks.

5.   Dalībvalstis apmainās ar papildinformāciju, ja persona iesniedz pretenziju, ka nav tā persona, par kuru izdots brīdinājums. Ja pārbaudē konstatē, ka tās tiešām ir divas dažādas personas, pretenzijas iesniedzēju informē par 51. pantā minētajiem noteikumiem.

6.   Ja par kādu personu SIS II jau ir ievadīts brīdinājums, tad dalībvalsts, kas datubāzē ievada jaunu brīdinājumu, par brīdinājuma ievadīšanu vienojas ar dalībvalsti, kas ievadījusi pirmo brīdinājumu. Vienošanos panāk, veicot papildinformācijas apmaiņu.

50. pants

Personu ar līdzīgām īpašībām atšķiršana

Ja, ievadot jaunu brīdinājumu, konstatē, ka SIS II jau ir dati par personu ar tādu pašu identitātes apraksta elementu, piemēro šādu procedūru:

a)	Sirene birojs sazinās ar lūguma iesniedzēju nodaļu, lai noskaidrotu, vai brīdinājums attiecas uz vienu un to pašu personu;

b)

ja dažādu avotu pārbaudē atklājas, ka jaunā brīdinājuma subjekts un persona, kas jau norādīta SIS II, patiešām ir viena un tā pati persona, Sirene birojs piemēro 49. panta 6. punktā minēto procedūru vairāku brīdinājumu ievadīšanai. Ja pārbaudē atklājas, ka tās ir divas dažādas personas, Sirene birojs apstiprina lūgumu ievadīt otro brīdinājumu, pievienojot vajadzīgos elementus, lai novērstu nepareizu identifikāciju.

51. pants

Papildu dati, ko izmanto attiecībā uz ļaunprātīgi izmantotu identitāti

1.   Ja personu, uz kuru faktiski attiecas brīdinājums, var sajaukt ar personu, kuras identitāte ir izmantota ļaunprātīgi, brīdinājuma ievadītāja dalībvalsts ar minētās personas skaidru piekrišanu brīdinājumam pievieno datus par pēdējo minēto personu, lai izvairītos no nepareizas identifikācijas negatīvām sekām.

2.   Datus par personu, kuras identitāte ir izmantota ļaunprātīgi, izmanto vienīgi šādos nolūkos:

a)	lai ļautu kompetentajai iestādei atšķirt personu, kuras identitāte ir izmantota ļaunprātīgi, no personas, uz kuru faktiski attiecas brīdinājums;

b)	lai personai, kuras identitāte ir izmantota ļaunprātīgi, ļautu konstatēt, ka tās identitāte ir izmantota ļaunprātīgi, un pierādīt savu īsto identitāti.

3.   Šā panta nolūkiem SIS II drīkst ievadīt un turpmāk apstrādāt vienīgi šādus personas datus:

a)	uzvārds(-i) un vārds(-i), vārds(-i) piedzimstot un iepriekš lietoti vārdi un pseidonīmi, ko var ievadīt atsevišķi;

b)	īpašas fiziskas pazīmes, kas ir objektīvas un nemainīgas;

c)	dzimšanas vieta un datums;

d)

dzimums;

e)	fotogrāfijas;

f)	pirkstu nospiedumi;

g)	valstspiederība(-as);

h)	personas dokumenta(-u) numurs(-i) un izdošanas datums(-i).

4.   Tehniskos noteikumus, kas vajadzīgi 3. punktā minēto datu ievadīšanai un turpmākai apstrādei, paredz saskaņā ar 67. pantā minēto procedūru, neskarot instrumentu, ar ko izveido pārvaldības iestādi.

5.   Šā panta 3. punktā minētos datus dzēš vienlaikus ar atbilstīgo brīdinājumu vai agrāk, ja attiecīgā persona to lūdz.

6.   Šā panta 3. punktā minētajiem datiem var piekļūt vienīgi iestādes, kurām ir tiesības piekļūt attiecīgajam brīdinājumam. Minētās iestādes to var darīt vienīgi tādēļ, lai novērstu nepareizu identifikāciju.

52. pants

Brīdinājumu sasaiste

1.   Jebkura dalībvalsts var veikt to brīdinājumu sasaisti, kurus tā ievada SIS II. Šāda sasaiste nodrošina divu vai vairāk brīdinājumu savstarpēju saistību.

2.   Sasaistes izveidošana neietekmē nedz konkrētas darbības, kas jāveic saskaņā ar katru no sasaistītajiem brīdinājumiem, nedz katra saistītā brīdinājuma saglabāšanas termiņu.

3.   Sasaistes izveidošana neietekmē šajā lēmumā paredzētās piekļuves tiesības. Iestādēm, kurām nav tiesību piekļūt noteiktu kategoriju brīdinājumiem, nav iespējas skatīt sasaisti ar brīdinājumu, kuram tām nav piekļuves.

4.   Dalībvalsts veic brīdinājumu sasaisti vienīgi tad, ja ir skaidra operatīva vajadzība.

5.   Dalībvalsts var veikt brīdinājumu sasaisti saskaņā ar saviem tiesību aktiem ar nosacījumu, ka ir ievēroti šajā pantā izklāstītie principi.

6.   Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka citas dalībvalsts veikta brīdinājumu sasaiste ir pretrunā tās tiesību aktiem vai starptautiskām saistībām, tā var veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sasaistei nevar piekļūt no attiecīgās valsts teritorijas vai arī ka tai nevar piekļūt šīs valsts iestādes, kuras atrodas ārpus tās teritorijas.

7.   Tehniskos noteikumus par brīdinājumu sasaisti pieņem saskaņā ar 67. pantā minēto procedūru, neskarot instrumentu, ar ko izveido pārvaldības iestādi.

53. pants

Papildinformācijas nolūks un saglabāšanas termiņš

1.   Lai atbalstītu papildinformācijas apmaiņu, dalībvalstis saglabā atsauci uz lēmumiem, pamatojoties uz kuriem Sirene birojs ir ievadījis brīdinājumu.

2.   Personas datus, kas Sirene biroja datnēs glabājas pēc informācijas apmaiņas, saglabā vienīgi tik ilgi, cik vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus, kādiem attiecīgie dati sniegti. Tos noteikti dzēš ne vēlāk kā vienu gadu pēc tam, kad no SIS II ir dzēsts attiecīgais brīdinājums.

3.   Šā panta 2. punkts neskar dalībvalsts tiesības savās datnēs saglabāt datus, kas attiecas uz konkrētu šīs dalībvalsts izdotu brīdinājumu vai uz brīdinājumu, saistībā ar kuru tās teritorijā ir veikta darbība. Laiku, cik ilgi atļauts datnēs glabāt šādus datus, reglamentē attiecīgās valsts tiesību akti.

54. pants

Personas datu nodošana trešām personām

Datus, kas atbilstīgi šim lēmumam apstrādāti SIS II, nenodod un nedara pieejamus trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām.

55. pants

Datu apmaiņa ar Interpolu attiecībā uz zagtām, nelikumīgi piesavinātām, pazaudētām vai spēkā neesošām pasēm

1.   Atkāpjoties no54. panta, ar Interpola locekļiem var apmainīties ar informāciju par SIS II ievadīto zagto, nelikumīgi piesavināto, pazaudēto vai spēkā neesošo pasu numuriem, izdevējvalstīm un dokumentu veidiem, izveidojot sasaisti starp SIS II un Interpola datubāzi attiecībā uz nozagtiem vai pazudušiem ceļošanas dokumentiem, ja starp Interpolu un Eiropas Savienību noslēdz attiecīgu nolīgumu. Nolīgumā paredz, ka dalībvalsts ievadītu datu pārsūtīšanai ir vajadzīga šīs dalībvalsts piekrišana.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā nolīgumā paredz, ka kopīgi izmantojamiem datiem Interpola locekļi var piekļūt vienīgi no tām valstīm, kuras nodrošina personas datu pienācīgu aizsardzības līmeni. Pirms šā nolīguma noslēgšanas Padome lūdz Komisijas atzinumu par personas datu aizsardzības līmeņa un pamattiesību un brīvību ievērošanas pietiekamību attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi, ko veic Interpols un valstis, kas norīkojušas locekļus uz Interpolu.

3.   Šā panta 1. punktā minētajā nolīgumā var paredzēt arī dalībvalstu piekļuvi, izmantojot SIS II, datiem Interpola datubāzē attiecībā uz nozagtiem vai pazudušiem ceļošanas dokumentiem saskaņā ar attiecīgiem šā lēmuma noteikumiem, ar ko reglamentē SIS II ievadītus brīdinājumus par zagtām, nelikumīgi piesavinātām, pazaudētām vai spēkā neesošām pasēm.

XII NODAĻA

DATU AIZSARDZĪBA

56. pants

Īpašu kategoriju datu apstrāde

Ir aizliegts apstrādāt to kategoriju datus, kuras uzskaitītas 6. panta pirmajā teikumā Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi.

57. pants

Eiropas Padomes Datu aizsardzības konvencijas piemērošana

Personas datus, kas apstrādāti, piemērojot šo lēmumu, aizsargā saskaņā ar Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi un tās turpmākajiem grozījumiem.

58. pants

Tiesības uz piekļuvi, neprecīzu datu labošanu un nelikumīgi glabātu datu dzēšanu

1.   Personu tiesības piekļūt datiem, kas uz šīm personām attiecas un kas ir ievadīti SIS II saskaņā ar šo lēmumu, īsteno saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā attiecīgās personas atsaucas uz minētajām tiesībām.

2.   Ja attiecīgas valsts tiesību akti to paredz, valsts uzraudzības iestāde pieņem lēmumu par to, vai un kādā kārtībā informācija ir jādara zināma.

3.   Dalībvalsts, kas nav brīdinājuma izdevēja dalībvalsts, informāciju par šādiem datiem var darīt zināmu vienīgi tad, ja tā iepriekš dod iespēju brīdinājuma izdevējai dalībvalstij darīt zināmu savu nostāju. To dara, apmainoties ar papildinformāciju.

4.   Datu subjektam informāciju nedara zināmu, ja tas ir noteikti nepieciešams, pildot likumīgu pienākumu sakarā ar brīdinājumu vai sargājot trešo personu tiesības un brīvības.

5.   Ikvienai personai ir tiesības uz to, ka tiek dzēsti uz šo personu attiecīgi dati, kuros ir faktu kļūda vai kuri saglabāti nelikumīgi.

6.   Attiecīgo personu informē, tiklīdz iespējams, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 60 dienās pēc dienas, kad persona iesniegusi pieteikumu piekļuves saņemšanai, vai agrāk, ja to paredz attiecīgās valsts tiesību akti.

7.   Tiklīdz iespējams, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc dienas, kad persona iesniegusi pieteikumu par datu labošanu vai dzēšanu, vai agrāk, ja to paredz attiecīgās valsts tiesību akti, attiecīgo personu informē par pasākumiem, kas veikti, īstenojot personas tiesības attiecībā uz datu labošanu un dzēšanu.

59. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

1.   Ikviena persona var vērsties tiesā vai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem kompetentā iestādē, lai sakarā ar brīdinājumu, kas attiecas uz konkrēto personu, iegūtu piekļuvi informācijai, labotu, dzēstu vai iegūtu to vai saņemtu kompensāciju.

2.   Neskarot 64. pantu, dalībvalstis savstarpēji apņemas īstenot galīgos lēmumus, ko pieņem tiesa vai 1. punktā minētās iestādes.

3.   Komisija līdz 2009. gada 23. augustam izvērtē šajā pantā paredzētos noteikumus par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

60. pants

N.SIS II uzraudzība

1.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka neatkarīga iestāde (“valsts uzraudzības iestāde”) neatkarīgi uzrauga, cik likumīgi SIS II notiek personas datu apstrāde attiecīgās valsts teritorijā un to nosūtīšana no attiecīgās valsts teritorijas, kā arī papildinformācijas apmaiņa un turpmākā apstrāde.

2.   Attiecīgās valsts uzraudzības iestāde nodrošina, ka vismaz reizi četros gados tiek veikta attiecīgās valsts N.SIS II veikto datu apstrādes operāciju revīzija saskaņā ar starptautiskiem revīzijas standartiem.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka tu valstu uzraudzības iestādēm ir pietiekami resursi, lai pildītu ar šo lēmumu noteiktos uzdevumus.

61. pants

Pārvaldības iestādes uzraudzība

1.   Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs pārbauda, vai pārvaldības iestāde veic personu datu apstrādi saskaņā ar šo lēmumu. Attiecīgi piemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 46. un 47. pantā minētos pienākumus un pilnvaras.

2.   Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs nodrošina, ka vismaz reizi četros gados tiek veikta pārvaldības iestādes veikto personu datu apstrādes operāciju revīzija saskaņā ar starptautiskiem revīzijas standartiem. Šādas revīzijas ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, pārvaldības iestādei, Komisijai un valstu uzraudzības iestādēm. Pirms ziņojuma pieņemšanas pārvaldības iestādei dod iespēju izteikt savus apsvērumus.

62. pants

Sadarbība starp valstu uzraudzības iestādēm un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju

1.   Attiecīgo valstu uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, rīkojoties saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām, aktīvi sadarbojas, pildot savus pienākumus, un nodrošina SIS II koordinētu uzraudzību.

2.   Attiecīgo valstu uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, rīkojoties saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām, apmainās ar svarīgu informāciju, palīdz cits citam veikt revīzijas un pārbaudes, izskata šā lēmuma interpretācijas vai piemērošanas grūtības, analizē problēmas, ko rada neatkarīga uzraudzība vai datu subjektu tiesību īstenošana, sagatavo saskaņotus priekšlikumus, meklējot kopīgus risinājumus visām problēmām, un pēc vajadzības palīdz apzināt datu aizsardzības tiesības.

3.   Šai nolūkā attiecīgo valstu pārraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs tiekas vismaz divreiz gadā. Šādu sanāksmju un ar tām saistītu pakalpojumu izmaksas sedz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs. Pirmajā sanāksmē pieņem reglamentu. Pēc vajadzības kopīgi izstrādā pārējās darba metodes. Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un pārvaldības iestādei reizi divos gados nosūta kopīgu darbības pārskatu.

63. pants

Datu aizsardzība pārejas posmā

Ja pārejas posmā Komisija tai uzticētos pienākumus deleģē citai struktūrai saskaņā ar 15. panta 4. punktu, tā nodrošina, lai Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam būtu tiesības un iespējas pilnībā veikt uzticētos uzdevumus, tostarp veikt pārbaudes uz vietas vai īstenot visas citas pilnvaras, kas Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam uzticētas ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 47. pantu.

XIII NODAĻA

ATBILDĪBA UN SANKCIJAS

64. pants

Atbildība

1.   Katra dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem ir atbildīga par jebkuru kaitējumu personai, kas radies, izmantojot N.SIS II. Tas attiecas arī uz kaitējumu, ko radījusi brīdinājuma izdevēja dalībvalsts, ja tā ievadījusi datus ar faktu kļūdām vai datus saglabājusi nelikumīgi.

2.   Ja dalībvalsts, pret kuru ceļ prasību, nav brīdinājuma izdevēja dalībvalsts, tad brīdinājuma izdevējai dalībvalstij pēc pieprasījuma ir jāatmaksā naudas summas, kas izmaksātas kā kompensācija, ja vien dalībvalsts, kura lūdz kompensāciju, nav pārkāpusi šo lēmumu, izmantojot datus.

3.   Ja tas, ka dalībvalsts neievēro šā lēmuma uzliktos pienākumus, rada kaitējumu SIS II, kaitējumā vainojamo dalībvalsti sauc pie atbildības par kaitējumu, ja vien un ciktāl pārvaldības iestāde vai cita(-as) dalībvalsts(-is), kas piedalās SIS II, nav veikusi(-šas) pienācīgus pasākumus, lai novērstu kaitējumu vai mazinātu tā ietekmi.

65. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nodrošina, ka par SIS II datu ļaunprātīgu izmantošanu vai jebkuru papildinformācijas apmaiņu, kas ir pretrunā šim lēmumam, piemēro efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

XIV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

66. pants

Uzraudzība un statistika

1.   Pārvaldības iestāde nodrošina to procedūru ieviešanu, ar kuru palīdzību uzrauga SIS II darbības atbilstību sistēmas izveides mērķiem saistībā ar darbības efektivitāti, izmaksu lietderīgumu, drošību un pakalpojumu kvalitāti.

2.   Tehniskās apkopes, ziņošanas un statistikas nolūkos pārvaldības iestādei ir piekļuve vajadzīgajai informācijai, kas attiecas uz apstrādes darbībām, kuras veic centrālā SIS II.

3.   Katru gadu pārvaldības iestāde publicē statistiku, norādot ierakstu skaitu pa brīdinājumu kategorijām, saņemto pozitīvu atbilžu skaitu pa brīdinājumu kategorijām un piekļuves gadījumu skaitu kopsummā, kā arī pa dalībvalstīm.

4.   Divus gadus pēc SIS II darbības sākšanas un pēc tam reizi divos gados pārvaldības iestāde iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par centrālās SIS II tehnisko darbību un sakaru infrastruktūru, tostarp tās drošību un papildinformācijas divpusēju un daudzpusēju apmaiņu starp dalībvalstīm.

5.   Trīs gadus pēc SIS II darbības sākšanas un pēc tam reizi četros gados Komisija sagatavo vispārēju izvērtējumu par papildinformācijas divpusēju un daudzpusēju apmaiņu starp centrālo SIS II un dalībvalstīm. Šajā vispārējā izvērtējumā iekļauj sasniegto rezultātu analīzi salīdzinājumā ar mērķiem, izvērtējumu par to, vai pamatojums joprojām ir spēkā, par šā lēmuma piemērošanu saistībā ar centrālo SIS II, centrālās SIS II drošību un turpmāko darbību iespējamo ietekmi. Komisija izvērtējumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Dalībvalstis iesniedz pārvaldības iestādei un Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu 3., 4. un 5. punktā minētos ziņojumus.

7.   Pārvaldības iestāde iesniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu 5. punktā minētos vispārējos izvērtējumus.

67. pants

Regulatīvā komiteja

1.   Ja ir atsauce uz šo punktu, Komisijai palīdz regulatīvā komiteja, kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par projektu termiņā, kuru priekšsēdētājs var noteikt atbilstīgi jautājuma steidzamībai. Atzinumu sniedz, pieņemot lēmumu ar balsu vairākumu, kāds EK līguma 205. panta 2. punktā paredzēts lēmumiem, kuri Padomei jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsu skaitu komitejā nosaka minētais pants. Priekšsēdētājs nebalso.

2.   Komiteja pēc priekšsēdētāja priekšlikuma pieņem savu reglamentu, pamatojoties uz standarta reglamentu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.   Komisija pieņem paredzētos pasākumus, ja tie atbilst komitejas atzinumam. Ja paredzētie pasākumi neatbilst komitejas atzinumam vai ja atzinums nav sniegts, Komisija tūlīt iesniedz Padomei priekšlikumu par veicamajiem pasākumiem.

4.   Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt lēmumu par priekšlikumu divos mēnešos no dienas, kad tas nodots Padomei. Ja minētajā termiņā Padome ar kvalificētu balsu vairākumu ir norādījusi, ka tā iebilst priekšlikumam, Komisija to izskata atkārtoti. Tā var iesniegt Padomei grozītu priekšlikumu, atkārtoti iesniegt priekšlikumu vai ierosināt tiesību akta projektu. Ja minētā termiņa beigās Padome nav pieņēmusi ierosināto īstenošanas aktu vai norādījusi iebildumus īstenošanas pasākumu priekšlikumam, ierosināto īstenošanas aktu pieņem Komisija.

5.   Šā panta 1. punktā minētā komiteja veic savas funkcijas no 2007. gada 23. augusta.

68. pants

Grozījumi Šengenas acquis noteikumos

1.   Saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas ES līgums, no 71. panta 2. punktā minētās dienas šis lēmums aizstāj Šengenas Konvencijas 64. un 92. līdz 119. pantu, izņemot tās 102.A pantu.

2.   Saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas ES līgums, no 71. panta 2. punktā minētās dienas šis lēmums aizstāj arī turpmāk norādītos Šengenas acquis noteikumus, ar kuriem īsteno minētos pantus (20):

a)	Izpildu komitejas Lēmums (1993. gada 14. decembris) par finanšu regulu par Šengenas Informācijas sistēmas (C.SIS) ierīkošanas un darbības izmaksām (C.SIS) (SCH/Com-ex (93) 16);

b)	Izpildu komitejas Lēmums (1997. gada 7. oktobris) par Šengenas Informācijas sistēmas attīstību (SCH/Com-ex (97) 24);

c)	Izpildu komitejas Lēmums (1997. gada 15. decembris), ar ko groza Finanšu regulu par C.SIS (SCH/Com-ex (97) 35);

d)	Izpildu komitejas Lēmums (1998. gada 21. aprīlis) par C.SIS ar 15/18 saiknēm (SCH/Com-ex (98) 11);

e)	Izpildu komitejas Lēmums (1997. gada 25. aprīlis) par līguma piešķiršanu SIS II provizoriskam pētījumam (SCH/Com-ex (97) 2, rev. 2);

f)	Izpildu komitejas Lēmums (1999. gada 28. aprīlis) par C.SIS uzstādīšanas izmaksām (SCH/Com-ex (99) 4);

g)	Izpildu komitejas Lēmums (1999. gada 28. aprīlis) par Sirene rokasgrāmatas atjaunināšanu (SCH/Com-ex (99) 5);

h)	Izpildu komitejas Deklarācija (1996. gada 18. aprīlis), ar ko nosaka ārvalstnieka jēdzienu (SCH/Com-ex (96) decl. 5);

i)	Izpildu komitejas Deklarācija (1999. gada 28. aprīlis) par SIS struktūru (SCH/Com-ex (99) decl. 2 rev.);

j)	Izpildu komitejas Lēmums (1997. gada 7. oktobris) par Norvēģijas un Islandes iemaksām Centrālās Šengenas informācijas sistēmas ierīkošanai un darbībai (SCH/Com-ex (97) 18).

3.   Saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas ES līgums, atsauces uz aizstātajiem Šengenas Konvencijas pantiem un attiecīgajiem Šengenas acquis noteikumiem, ar ko īsteno minētos pantus, uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu.

69. pants

Atcelšana

No 71. panta 2. punktā minētās dienas tiek atcelts Lēmums 2004/201/TI, Lēmums 2005/211/TI, Lēmums 2005/719/TI, Lēmums 2005/727/TI, Lēmums 2006/228/TI, Lēmums 2006/229/TI un Lēmums 2006/631/TI.

70. pants

Pārejas posms un budžets

1.   Brīdinājumus pārnes no SIS 1+ uz SIS II. Prioritāti piešķirot brīdinājumiem par personām, dalībvalstis nodrošina, ka to brīdinājumu saturs, kurus pārnes no SIS 1+ uz SIS II, pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā trīs gados no 71. panta 2. punktā minētās dienas atbilst šim lēmumam. Šajā pārejas posmā to brīdinājumu saturam, kurus pārnes no SIS 1+ uz SIS II, dalībvalstis var turpināt piemērot Šengenas Konvencijas 94., 95. un 97. līdz 100. pantu, ievērojot šādus noteikumus:

a)	ja brīdinājumu, kas pārnests no SIS 1+ uz SIS II, groza, papildina, labo vai atjaunina, dalībvalstis nodrošina, ka brīdinājums atbilst šim lēmumam no brīža, kad to groza, papildina, labo vai atjaunina;

b)	ja ir atsauce uz brīdinājumu, kas pārnests no SIS 1+ uz SIS II, dalībvalstis nekavējoties izskata šāda brīdinājuma atbilstību šim lēmumam, tomēr tā, lai nekavētu darbības, kas jāveic, pamatojoties uz šo brīdinājumu.

2.   Saskaņā ar 71. panta 2. punktu noteiktajā dienā tā budžeta atlikumu, kas apstiprināts saskaņā ar Šengenas Konvencijas 119. pantu, atmaksā dalībvalstīm. Atmaksājamās summas aprēķina, pamatojoties uz dalībvalstu iemaksām, kā noteikts Izpildu komitejas Lēmumā (1993. gada 14. decembris) par finanšu regulu par Šengenas Informācijas sistēmas ierīkošanas un darbības izmaksām.

3.   Šā lēmuma 15. panta 4. punktā minētajā pārejas posmā šajā lēmumā esošās atsauces uz pārvaldības iestādi uzskata par atsaucēm uz Komisiju.

71. pants

Stāšanās spēkā, piemērojamība un pāreja

1.   Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Dalībvalstīm, kas piedalās SIS 1+, to piemēro no dienas, ko nosaka Padome ar to Padomes locekļu vienprātīgu lēmumu, kuri pārstāv to dalībvalstu valdības, kas piedalās SIS 1+.

3.   Šā panta 2. punktā minētās dienas nosaka, kad:

a)	ir pieņemti vajadzīgie īstenošanas pasākumi;

b)	visas dalībvalstis, kas pilnībā piedalās SIS 1+, Komisijai ir paziņojušas, ka tās veikušas tehniskos un tiesiskos pasākumus, kas vajadzīgi SIS II datu apstrādei un papildinformācijas apmaiņai;

c)

Komisija ir paziņojusi, ka sekmīgi pabeigta visaptveroša SIS II pārbaude, ko veic Komisija kopā ar dalībvalstīm, un Padomes sagatavošanas struktūras ir apstiprinājušas iesniegtos pārbaudes rezultātus apliecinājušas, ka SIS II darbības līmenis ir vismaz līdzvērtīgs SIS 1+ panāktajam darbības līmenim;

d)	Komisija ir veikusi vajadzīgos tehniskos pasākumus, lai centrālo SIS II varētu pieslēgt attiecīgo dalībvalstu N.SIS II.

4.   Komisija informē Eiropas Parlamentu par tās pārbaudes rezultātiem, kas veikta saskaņā ar 3. punkta c) apakšpunktu.

5.   Lēmumu, ko Padome pieņem saskaņā ar 2. punktu, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  2006. gada 25. oktobra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp. Konvencijā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1160/2005 (OV L 191, 22.7.2005., 18. lpp.).

(3)  OV L 328, 13.12.2001., 4. lpp.

(4)  OV L 328, 13.12.2001., 1. lpp.

(5)  OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.

(6)  OV L 190, 18.7.2002., 1. lpp.

(7)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(8)  OV L 12, 17.1.2004., 47. lpp.

(9)  OV C 316, 27.11.1995., 2. lpp.

(10)  OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp.

(11)  OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(12)  OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(13)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(14)  OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(15)  OV L 176, 10.7.1999., 53. lpp.

(16)  Padomes Lēmums 2004/849/EK (2004. gada 25. oktobris) par Nolīguma parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (OV L 368, 15.12.2004., 26. lpp.).

(17)  Padomes Lēmums 2004/860/EK (2004. gada 25. oktobris) par Nolīguma parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (OV L 370, 17.12.2004., 78. lpp.).

(18)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(19)  OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.

(20)  OV L 239, 22.9.2000., 439. lpp.

---