20.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 159/42

(1)

Komisija ar Regulu (EK) Nr. 1888/2006 (2) piemēroja antidempinga pagaidu maksājumus konkrētu Taizemes izcelsmes sagatavotu vai konservētu cukurkukurūzas graudu importam uz Kopienu.

(2)

Pēc antidempinga pagaidu maksājumu pieņemšanas Komisija turpināja izmeklēšanu attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm. Izmeklēšanas galīgie atzinumi un secinājumi ir izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 682/2007 (3), ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš uzlikts konkrētu Taizemes izcelsmes sagatavotu vai konservētu cukurkukurūzas graudu importam.

(3)

Izmeklēšana apstiprināja pagaidu atzinumus par iespējamu dempingu saistībā ar konkrētu Taizemes izcelsmes sagatavotu vai konservētu cukurkukurūzas graudu importu.

(4)

Pēc antidempinga pagaidu maksājumu pieņemšanas divi Taizemes ražotāji eksportētāji, kas sadarbojas, piedāvāja cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu.

(5)

Šajās saistībās ražotāji eksportētāji piedāvāja pārdot attiecīgo izstrādājumu, kā definēts Regulā (EK) Nr. 682/2007, noteiktās daudzuma robežās tādā cenu līmenī, kas novērš dempinga kaitējošo ietekmi, vai augstākā cenu līmenī. To izstrādājumu veidu skaits, uz kuriem saistības attiecas, ir ierobežots ar tiem izstrādājumu veidiem, kurus katrs no attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem reprezentatīvā daudzumā izveda izmeklēšanas periodā. Katram izstrādājumu veidam, uz kuru attiecas saistības, tika piedāvāta atšķirīga minimālā importa cena, ņemot vērā, ka izmeklēšanas periodā dažādu produktu veidiem cenas ievērojami atšķīrās.

(6)

Atbilstoši saistībām ražotāji eksportētāji piedāvāja ierobežot eksportu uz Kopienu noteikta daudzuma robežās, jo izmeklēšanas periodā viņi pārdeva ne tikai attiecīgos sevis saražotos izstrādājumus, bet arī attiecīgos izstrādājumus, kurus saražojuši citi ražotāji. Noteiktās daudzuma robežas katram ražotājam eksportētājam tika noteiktas līmenī, kas atbilda daudzumam, kuru tas no sevis paša saražotajiem attiecīgajiem izstrādājumiem izveda uz Kopienu izmeklēšanas periodā. Attiecīgā izstrādājuma importam, kas pārsniedz šīs daudzuma robežas vai uz kuru neattiecas saistības, piemēro attiecīgo antidempinga maksājumu.

(7)

Turklāt, lai novērstu cenu pārkāpuma risku, ko rada šķērskompensācija, ražotāji eksportētāji piedāvājās nepārdot izstrādājumu, uz ko attiecas saistības, Eiropas Kopienā tiem pašiem klientiem, kuriem tie pārdod citus izstrādājumus.

(8)

Ražotāji eksportētāji arī regulāri sniedz Komisijai sīku informāciju par savu eksportu uz Kopienu, kas nozīmē, ka Komisija var efektīvi uzraudzīt saistību izpildi. Turklāt, ievērojot šo uzņēmumu tirdzniecības struktūru, Komisija uzskata, ka risks apiet saskaņotās saistības ir neliels.

(9)

Pēc piedāvāto saistību atklāšanas sūdzību iesniegusī Kopienas ražošanas nozare iebilda pret piedāvātajām saistībām. Kopienas ražošanas nozare iebilda, ka attiecīgā izstrādājuma cenas ir nepastāvīgas un tāpēc attiecīgais izstrādājums neatbilst saistībām. Turklāt Kopienas ražošanas nozare iebilda, ka, tāpēc ka ražotāji eksportētāji pārdeva citus izstrādājumus kopā ar izstrādājumu, uz kuru attiecas saistības, Eiropas Kopienā vieniem un tiem pašiem klientiem, pastāv liels šķērkompensācijas risks, t. i., izstrādājumi, uz kuriem neattiecas saistības, var tikt pārdoti par mākslīgi zemām cenām, lai kompensētu minimālās cenas izstrādājumiem, uz kuriem attiecas saistības. Šo iemeslu dēļ Kopienas ražošanas nozare secināja, ka saistības šajā gadījumā nebūtu piemērots pasākums.

(10)

Jāatzīmē, ka Kopienas ražošanas nozares sniegtā informācija par cenas nestabilitāti nebija pārliecinoša. Patiesi, Kopienas ražotāja piemērotā vidējā cena Kopienā periodā, uz ko attiecas šī antidempinga izmeklēšana, saglabājās salīdzinoši zema. Kaut arī Kopienas ražošanas nozare apstiprināja, ka cenas dažās dalībvalstīs bija nestabilākas nekā citās, tā atzina, ka šos datus ievērojami iespaidoja Taizemes eksportētāju dempinga cenas. Šajā sakarā jāatzīmē, kā tas norādīts 5. apsvērumā, ka piedāvātās minimālās importa cenas un antidempinga maksājumi, kas piemērojami, pārsniedzot šo daudzuma ierobežojumu, vai uz kuriem neattiecas saistības, novērš dempinga kaitējošo ietekmi un var faktiski darboties kā stabilizējošs tirgus faktors.

(11)

Saistībā ar 7. apsvērumā norādīto šķērskompensācijas risku saistības ietver nosacījumu, atbilstoši kuram ražotāji eksportētāji piedāvājās nepārdot citus izstrādājumus Eiropas Kopienā tam pašam klientam, kuram tie pārdod izstrādājumu, uz kuru attiecas saistības. Tādēļ piedāvātās saistības pietiekami ierobežo šādu risku.

(12)

Ņemot to vērā, Taizemes ražotāju eksportētāju piedāvātās saistības ir pieņemamas.

(13)

Lai Komisija varētu efektīvi uzraudzīt to, kā uzņēmums ievēro saistības, kad attiecīgajam muitas dienestam tiek iesniegts pieprasījums par laišanu brīvā apgrozībā atbilstīgi saistībām, atbrīvojumu no antidempinga maksājuma saņem ar noteikumu, ka i) ir iesniegts saistību faktūrrēķins, kurā norādīta vismaz tā informācija, kas minēta Regulas (EK) Nr. 682/2007 II pielikumā; ii) importētos izstrādājumus ir tieši ražojuši, nosūtījuši un par tiem izrakstījuši rēķinu minētie uzņēmumi pirmajam neatkarīgajam klientam Kopienā; un iii) muitā deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst aprakstam saistību faktūrrēķinā. Ja šāds faktūrrēķins netiek iesniegts vai tas neatbilst muitā uzrādītajiem izstrādājumiem, tad jāmaksā attiecīgais antidempinga maksājums.

(14)

Lai nodrošinātu saistību ievērošanu, importētājiem ar minēto regulu ir darīts zināms, ka minētajā regulā paredzēto nosacījumu neizpildīšana vai tas, ka Komisija atsauc saistību pieņemšanu, var par attiecīgajiem darījumiem radīt muitas parādu.

(15)

Saistību pārkāpuma vai atsaukšanas gadījumā vai tad, ja Komisija atsauc saistību pieņemšanu, saskaņā ar pamatregulas 8. panta 9. punktu automātiski piemēro pamatregulas 9. panta 4. punktā noteikto antidempinga maksājumu,