30.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/14

(1)

Saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta IV pielikuma 4. nodaļas 2. punktu jebkādas lauksaimniecības produktu privātas vai valsts rezerves, kas pievienošanās dienā ir brīvā apgrozībā Čehijā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Slovākijā (turpmāk tekstā – “jaunās dalībvalstis”) un kas pārsniedz daudzumu, kuru varētu uzskatīt par normālu krājumu pārnešanu, ir jālikvidē uz jauno dalībvalstu rēķina. Normālu krājumu pārnešanu katram produktam nosaka, pamatojoties uz katra tirgus organizācijas kritērijiem un mērķiem.

(2)

Saskaņā ar katra tirgus organizācijas īpašiem kritērijiem un mērķiem, kā arī attiecību starp cenām jaunajās dalībvalstīs pirms pievienošanās un Kopienas cenām, normāla krājumu pārnešana jāizvērtē, ņemot vērā atšķirīgus faktorus katrā nozarē.

(3)

Lieko krājumu apjomu aprēķina, pamatojoties uz izmaiņām iekšzemes ražošanas apjomā, kam pieskaita importu un no kā atņem eksportu, pēdējos divpadsmit mēnešos pirms pievienošanās, tas ir, no 2003. gada 1. maija līdz 2004. gada 30. aprīlim, salīdzinājumā ar vidējām izmaiņām iekšzemes ražošanas apjomā, kam pieskaita importu un no kā atņem eksportu, iepriekšējos trīs divpadsmit mēnešu laikposmos.

(4)

Komisija aicināja jaunās dalībvalstis iesniegt komentārus par vispārīgo aprēķināšanas metodi un izvirzīt argumentus par specifiskām situācijām, kas pamatotu liekos krājumus. Pirmajā posmā Komisija izvērtēja komentārus par vispārīgo metodi un izstrādāja metodi, kuras pamatā ir vispārējā situācijas analīze, lai izveidotu horizontālo pieeju, kas jāpiemēro visām dalībvalstīm. Otrajā posmā tika izvērtēti jauno dalībvalstu iesniegtie specifiskie argumenti. Pamatojoties uz šā novērtējuma rezultātu, tika pielāgoti horizontālās pieejas rezultāti.

(5)

Jāpielāgo aprēķina rezultāti, lai ņemtu vērā to, ka daži produkti, piemēram, sviests un sviesta eļļa, dažādas kvalitātes rīsi, apiņi, sēklas, vīna spirts, tabaka un labība ir savstarpēji aizstājami un var tikt uzskatīti par vienu grupu, tāpēc atsevišķu produktu krājumu apjoma palielināšanos vienā grupā var kompensēt ar citu produktu krājumu samazinājumu tajā pašā grupā.

(6)

Jaunās dalībvalstis norādīja, ka aprēķināšanas laikposmā ražošanā un tirdzniecībā, iespējams, bija novērojama izaugsme, jo īpaši jomās, kurās valsts ekonomikas attīstību ietekmēja gaidāmā pievienošanās Eiropas Savienībai. Ja šādu tendenci neņemtu vērā, varēja rasties lieko krājumu pārvērtēšanas risks. Tāpēc aprēķināšanu pielāgoja, ieviešot mehānismu, lai ņemtu vērā minēto tendenci gan ražošanas, gan tirdzniecības jomā. (Šis mehānisms jāpiemēro arī līdzīgām tendencēm iekšējā patēriņa jomā.)

(7)

Aprēķināšanu veic, pamatojoties uz oficiāliem datiem, kurus, ja tie ir pieejami, dalībvalstis katru mēnesi nosūta EK Statistikas birojam. Gadījumos, ja šādi dati nav pieejami vai ir nepilnīgi, jāpiemēro vislabākā novērtēšanas metode, izmantojot citus pieejamos informācijas avotus, kas izveidoti ciešā sadarbībā ar jaunajām dalībvalstīm.

(8)

Citi izmantotie informācijas avoti ir ikgadējie EK Statistikas biroja dati, dalībvalstu iesniegtās bilances par attiecīgajiem produktiem un dati, ko dalībvalstis oficiāli nosūtījušas Eiropas Komisijai un kurus apstiprinājusi valsts statistikas iestāde.

(9)

Pēc jauno dalībvalstu pieprasījuma tika ņemtas vērā atsevišķas, katrai valstij raksturīgas situācijas, jo īpaši konkrēti specifiski apstākļi, kuru dēļ izveidojās liekie krājumi.

(10)

Jāievieš robežvērtība, kas attiecināma uz situācijām, kurās radušies lieko krājumu apjomi ir salīdzinoši zemi salīdzinājumā ar to, ko varētu uzskatīt par normālu krājumu pārnešanu. Tas ietver kļūdas robežu attiecībā uz statistisko informāciju, kas apkopota īpašos apstākļos laikposmā pirms pievienošanās, kā arī šīs pieejas sarežģītību un darbības jomu. Tādējādi jaunajām dalībvalstīm neuzliek maksājumu par atsevišķa produkta lieko krājumu apjomu, ja tas nepārsniedz 10 % no tā apjoma, kas uzskatāms par minētā produkta normālu krājumu pārnešanu attiecīgajā jaunajā dalībvalstī.

(11)

Ņemot vērā 2003. gada Pievienošanās akta IV pielikuma 4. nodaļas 2. punkta mērķi, vispiemērotākā metode lieko krājumu finansiālo seku aprēķināšanai ietver rīcībā esošo izmaksu novērtējumu katrā attiecīgajā nozarē. Gadījumos, ja produktiem piemēro eksporta kompensācijas pirmajā gadā pēc pievienošanās, ir lietderīgi noteikt finansiālās sekas, pamatojoties uz starpību starp vidējo cenu iekšējā un ārējā tirgū, ko atspoguļo vidējā eksporta kompensācija divpadsmit mēnešu laikposmā uzreiz pēc pievienošanās.

(12)

Produktiem, kuriem nepiemēroja eksporta kompensācijas, piemēram, konservētām sēnēm, ķiplokiem, augļu sulām, un kuriem dažās jaunajās dalībvalstīs ir izveidojušies ievērojami liekie krājumi, līdzvērtīgas pieejas labad ir lietderīgi par pamatu izmantot cenu starpību starp vidējo cenu iekšējā un ārējā tirgū. Ņemot vērā to, ka finansiālās sekas, kas rodas, nosakot liekos krājumus dažādiem lauksaimniecības produktiem atsevišķās jaunajās dalībvalstīs, ir īslaicīgas, attiecīgajām dalībvalstīm jāveic atbilstoši maksājumi Kopienas budžetā. Jānosaka datums, kurā jāveic minētie maksājumi.

(13)

Ņemot vērā iespējami svarīgas finansiālās sekas, ar ko var saskarties dalībvalsts, ir pamatoti attiecīgajām dalībvalstīm pagarināt minēto maksājumu termiņu par četriem gadiem.

(14)

Attiecīgās pārvaldību komitejas nav izteikušas atzinumus to priekšsēdētāju noteiktajos termiņos,