19.4.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 102/14

---

KOMISIJAS LĒMUMS

(2004. gada 20. oktobris)

saistībā ar EK Līguma 81. panta 1. punktā izklāstīto procesu

(Lieta COMP/C.38.238/B.2) – Spānijas – Jēltabaka

(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 4030)

(Autentisks ir tikai teksts spāņu, angļu un itāliešu valodā)

(2007/236/EK)

Komisija 2004. gada 20. oktobrī pieņēma lēmumu lietā saskaņā ar EK Līguma 81. pantu. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 (1) 30. pantu Komisija šai sakarā publicē pušu nosaukumus un lēmuma galveno saturu, tai skaitā noteiktos sodus, ievērojot uzņēmumu likumīgās intereses attiecībā uz to komercnoslēpumu aizsardzību. Lēmuma nekonfidenciālās versijas pilns teksts lēmuma autentiskajās valodās un Komisijas darba valodās ir atrodams DG COMP tīmekļa vietnē http://europa.eu.int/comm/competition/index_en.html

LĒMUMA KOPSAVILKUMS

1.   IEVADS

Lēmums skar divus horizontālus tiesību pārkāpumus, no kuriem vienu ir izdarījuši apstrādes uzņēmumi un otru – jēltabakas ražotāju pārstāvji Spānijā.

Apstrādātāju tiesību pārkāpums attiecas uz nolīgumiem un/vai saskaņotu rīcību starp četriem uzņēmumiem, kas Spānijā nodarbojas ar jēltabakas pirmapstrādi, t. i. Compañía española de tabaco en rama, S.A. (Cetarsa), Agroexpansión S.A. (Agroexpansión), World Wide Tobacco España (WWTE) un Tabacos españoles S.L. (Taes) (turpmāk tie kopā tiek dēvēti par “apstrādātājiem”) un Deltafina SpA (Deltafina, apstrādes uzņēmums Itālijā), kas ir spēkā tieši, vai kopš 1999. gada ar ANETAB asociācijas starpniecību. Slepenā karteļa mērķis bija ik gadu laika posmā starp 1996. un 2001. gadu noteikt (maksimālās) vidējās piegādes cenas visiem jēltabakas veidiem un savstarpēji sadalīt visus jebkuras šķirnes iepērkamās jēltabakas daudzumus. Pēdējo trīs gadu laikā apstrādātāji arī savstarpēji vienojās par cenu robežām katrai jēltabakas šķirnei pēc kvalitātes, kā tas norādīts “audzēšanas līgumu” pielikumos ietvertajās shēmās, un piemērojamajiem papildnosacījumiem (t. i., vidējām minimālajām cenām katram ražotājam un ražotāju grupai).

Ražotāju tiesību pārkāpums attiecas uz nolīgumiem un/vai saskaņotu rīcību starp trīs Spānijas lauksaimniecības apvienībām (2): ASAJA, UPA un COAG un Lauksaimniecības kooperatīvu konfederāciju CCAE  (3) (turpmāk tie kopā tiek dēvēti par “ražotāju pārstāvjiem”). Karteļa mērķis bija ik gadu vismaz laika posmā starp 1996. un 2001. gadu noteikt cenu robežas katrai jēltabakas šķirnei, kā tas norādīts “audzēšanas līgumu” pielikumos ietvertajās shēmās, un piemērojamos papildnosacījumus.

2.   LIETAS IZCELSME UN IZSKATĪŠANA

Komisija uzsāka izskatīt lietu ex officio, veicot pārbaudes vairāku Spānijas apstrādātāju un citu tirgus dalībnieku uzņēmumos laikā no 2001. gada 3. oktobra līdz 5. oktobrim.

2002. gada 16. janvāra vēstulē četri Spānijas apstrādātāji un to asociācija ANETAB paziņoja par savu apņēmību sadarboties ar Komisiju saskaņā ar 1996. gada Paziņojumu par soda naudu nepiemērošanu un iesniedza vairākus memorandus, kuri saturēja liecības par attiecīgajiem faktiem. Tie arī informēja Komisiju par to, ka no 2001. gada 3. oktobra tie pārtrauc šādu praksi.

Procedūru gaitā pusēm, tostarp Spānijas Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrijai (“Lauksaimniecības ministrijai”), tika adresēti vairāki lūgumi attiecībā uz Spānijas likumdošanu attiecībā uz lauksaimniecības produktiem.

2003. gada 11. decembrī Komisija uzsāka šīs lietas izskatīšanu un pieņēma Iebildumu, uz kuru pusēm tika dota iespēja atbildēt rakstiski vai mutiskajā uzklausīšanā 2004. gada 29. martā.

3.   PUSES

3.1.   Apstrādātāji

Lēmums attiecas uz četriem Spānijas apstrādātājiem (Cetarsa, Agroexpansión, WWTE un Taes) un Deltafina, kā arī uz dažu no šo uzņēmumu mātes uzņēmumiem.

Cetarsa ir valsts uzņēmums, kuram līdz 1990. gadam bija tiesisks monopols uz jēltabakas pirmapstrādi Spānijā. Tas vēl joprojām ir lielākais Spānijas ražotājs, kas 2001. gadā iepirka 67,6 % no visas Spānijā šajā gadā iepirktās jēltabakas.

Agroexpansión 1988. gadā kā ģimenes uzņēmumu nodibināja šā uzņēmuma priekšsēdētājs. 1997. gada pirmajā pusē visu tā kapitālu iegādājās uzņēmums Intabex Netherlands BV (Intabex), kas ir uzņēmumam Dimon Inc. (Dimon) pilnībā piederošs meitasuzņēmums. 2001. gadā Agroexpansión iepirka ap 15 % no visas šajā gadā Spānijā iepirktās jēltabakas.

Kopš 1998. gada maija uzņēmumu WWTE par aptuveni 90 % kontrolē ASV starptautiskais uzņēmums Standard Commercial Corporation (SCC) caur diviem tam pilnībā piederošiem meitasuzņēmumiem: Standard Commercial Tobacco Co. Inc. (SCTC) un Trans-Continental Leaf Tobacco Corporation (TCLT). Laikā no 1995. gada līdz 1998. gada maijam uzņēmumam SCC ar TCLT starpniecību piederēja divas trešdaļas WWTE kapitāla. 2001. gadā WWTE iepirka ap 15,7 % no visas šajā gadā Spānijā iepirktās jēltabakas.

Taes ir uzņēmuma Universal Corporation Group filiāle. Līdz 2002. gada decembrim uzņēmumam Universal Leaf Tobacco Company Inc. (Universal Leaf), kas ir Universal Corporation pilnībā piederošs meitasuzņēmums, piederēja 90 % Taes akciju kapitāla. Kopš 2002. gada decembra Taes ir uzņēmumam Universal Leaf pilnībā piederošs meitasuzņēmums. 2001. gadā Taes iepirka ap 1,6 % no visas tai gadā Spānijā iepirktās jēltabakas.

Deltafina ir Itālijas uzņēmumam Universal Corporation pilnībā piederošs meitasuzņēmums; līdz ar to tā ir Taes māsas uzņēmums. Tas atbild par Universal grupas darbību Eiropā. Uzņēmums iepērk lielāko Taes Spānijā iepirktās tabakas daļu, kā arī nozīmīgu daļu abu pārējo Spānijas apstrādātāju tabakas.

Lēmums attiecas arī uz uzņēmumu WWTE un Agroexpanión mātes uzņēmumiem, kas kopā un katrs atsevišķi atbild par savu meitasuzņēmumu rīcību.

Pēc pušu uzklausīšanas Komisija nolēma pārtraukt lietu pret Universal Corporation, Universal Leaf, Intabex un ANETAB. Attiecībā uz Universal Corporation, Universal Leaf un Intabex Komisija uzskatīja, ka tai nav pietiekamu pierādījumu par šo uzņēmumu izšķirošu iespaidu uz uzņēmumiem Deltafina un Taes (ciktāl tas skar Universal Corporation un Universal Leaf) un Agroexpansión (ciktāl tas skar Intabex). Turpretim Dimon, kas ir Agroexpansión sākotnējais mātesuzņēmums, ir jānes atbildība. Attiecībā uz ANETAB, Komisija uzskatīja, ka tai nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka ANETAB rīcība atšķirtos no četru uzņēmumu rīcības, kas ir tās locekļi.

3.2.   Ražotāji

Lēmums attiecas arī uz trīs lauksaimniecības apvienībām (ASAJA, UPA un COAG), kā arī lauksaimniecības kooperatīvu konfederāciju CCAE, kas visas pārstāv tabakas ražotājus.

Pēc pušu noklausīšanās Komisija nolēma pārtraukt lietu pret FNCT, ACOTAB un TABARES, secinot, ka šie uzņēmumi darbojās kā ASAJA (ciktāl tas skar FNCT) un UPA (ciktāl tas skar ACOTAB un TABARES) nozaru filiāles.

4.   NOZARE: SPĀNIJAS JĒLTABAKA

ES ražotā jēltabaka veido ap 5 % no pasaulē ražotās jēltabakas. Vadošās tabakas ražotājvalstis, kas ir ES dalībvalstis, ir Grieķija, Itālija un Spānija, kuru ražošanas apjoms attiecīgi ir 38 %, 37 % un 12 % no ES ražotā kopapjoma. Tabakas ražošanu ES regulē kvotu sistēma (skat. turpmāk).

Jēltabaka, kā to ražo tabakas audzētāji, nav viendabīgs produkts. Kopienas likumdošanā tiek izšķirtas astoņas šķirnes. Spānijā visizplatītākā šķirne ir Bright. Katras šķirnes tabaka tiek šķirota pēc kvalitātes. Šķiras nosaka nozares ietvaros un, visbeidzot, savstarpēju tirdzniecības sarunu rezultātā. Pēc žāvēšanas ražotāji pārdod apstrādātājiem tabakas partijas, kuru cena ir atkarīga no tabakas kvalitātes.

5.   TIESISKAIS REGULĒJUMS

Gan jēltabakas ražošanu, gan tās pārdošanu apstrādātājiem nosaka Kopienas un valstu tiesību akti.

5.1.   Jēltabakas KTO

Jēltabakas kopējā tirgus organizācija (“jēltabakas KTO”) tika izveidota 1970. gadā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 727/70 (4). 1992. gadā to aizvietoja Padomes Regula (EEK) Nr. 2075/92 (5), kurā 1998. gadā veica ievērojamus grozījumus ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1636/98 (6) un Regulu (EK) Nr. 2848/98 (7).

KTO jēltabakas sektorā nosaka i) kvotu sistēmu ražošanā un ii) ražotāju ienākumu aizsardzību, piemērojot piemaksu sistēmu jēltabakas ražotājiem.

Piemaksas tiek piešķirtas tikai par tabaku, kas tiek ražota kvotu ietvaros (ar noteiktiem pielāgojumiem). Kopš 1998. gada daļu Kopienas piemaksas (t. s. mainīgo daļu) saista ar ražotās tabakas kvalitāti, kas atspoguļojas tās cenā. Par mainīgās piemaksas daļas izmaksu atbild ražotāju grupas.

Saskaņā ar KTO katram ražotājam vai ražotāju grupai un katram pirmapstrādātājam jānoslēdz t. s. “audzēšanas līgums” katra gada kampaņas sākumā (starp martu un maiju, kad tabakas stādi tiek pārstādīti), kurā vienojas par katras šķirnes un šķiras “līgumcenām”. Šajā stadijā cenas bieži tiek noteiktas noteiktās robežās. Spānijā līgumcenas tiek noteiktas kā cenu robežas, kurās var mainīties cena uz noteiktas šķirnes (piem., Bright) kvalitatīvi atšķirīgām šķirām. Audzēšanas līgumā noteiktās cenu robežas ir diezgan plašas. Jāievēro, ka galīgo cenu (vai “piegādes cenu”) var noteikt tikai ražas novākšanas laikā (t. i., starp oktobri un janvāri), un tā var ievērojami atšķirties no “audzēšanas līguma cenas” atkarībā no kvalitātes, daudzuma un tirdzniecības sarunu rezultāta.

Kopienas tiesību akti atbalsta nozares organizāciju veidošanos, kuru ietvaros ražotāji un apstrādātāji var sadarboties, lai nodrošinātu efektīvu tirgus funkcionēšanu. Darbības, kuru rezultātā tiek noteiktas cenas un kvotas ir tieši aizliegtas. Neviena no asociācijām, kas figurē lietā, nav nozares organizācija Kopienas tiesību aktu nozīmē.

5.2.   Valsts tiesību akti

Spānijā 1982. gada likums un 1985. gada Karaļa dekrēts paredz sodu par tirdzniecības sarunu vešanu un tipveida audzēšanas līgumu slēgšanu starp ražotāju pārstāvjiem un apstrādātājiem. Šā vispārējā tiesiskā regulējuma mērķis (tai skaitā Lauksaimniecības ministrijas vēlāk veikto pasākumu mērķis) bija (līdz 2000. gadam), ja ne vairāk, tad veicināt kopējas sarunas starp ražotājiem un apstrādātājiem par audzēšanas “līgumcenām”. Kopš 2000. gada ir spēkā jauni tiesību akti, kas paredz, ka pusēm, kas noslēgušas audzēšanas līgumus, individuāli jāvienojas par līgumcenām.

6.   DARBĪBAS, PRET KURĀM IR VĒRSTS LĒMUMS

6.1.   Apstrādātāju kartelis

Četri Spānijas apstrādātāji un Deltafina vienojās par (maksimālajām) cenām, ko tie maksās par katras tabakas šķirnes piegādi, neņemot vērā šķiru pēc kvalitātes (“(maksimālās) vidējās piegādes cenas”) un katra apstrādātāja iepirkto tabakas daudzumu. Šādi rīkojoties, apstrādātāju nolūks bija izvairīties no stāvokļa, ka ražotāji sarunu rezultātā varētu pacelt cenas virs apstrādātājiem pieņemama līmeņa. Šis lēmums attiecas uz laika posmu starp 1996. un 2001. gadu. Sākot ar 1998. gadu, viņi papildus ieviesa sarežģītu monitoringa un izpildes mehānismu (kas ietvēra arī regulāru informācijas apmaiņu un obligātu tabakas pārsūtīšanu), kas regulēja to rīcību piegādes procesā. Laikā no 1999. gada līdz 2001. gadam ražotāji savstarpēji vienojās arī par “līgumcenām” (cenu robežām un papildnosacījumiem), kurus tie vēlāk piedāvāja ražotāju pārstāvjiem, slēdzot ikgadējo tipveida audzēšanas līgumu.

6.2.   Ražotāju kartelis

Ražotāju pārstāvji vienojās par “līgumcenām” (cenu robežām un papildnosacījumiem), kurus tie vēlāk piedāvāja apstrādātājiem sarunās, slēdzot tipveida audzēšanas līgumu.

Papildus cenu nosacījumi tikai izteikti minimālo vidējo cenu veidā katram ražotājam, kā arī ražotāju grupai attiecībā uz katru tabakas šķirni, neņemot vērā šķiru pēc kvalitātes. Jāievēro, ka ņemot vērā cenu būtību, vidējās minimālās cenas ražotāju grupai jebkurā gadījumā varētu pacelt sarunu rezultātā, veicot piegādes.

7.   JURIDISKAIS NOVĒRTĒJUMS

Lēmumā Komisija secina, ka aprakstītās darbības veido divus dažādus (vienreizēju un ilgstošu) Līguma 81. panta pārkāpumus.

Visi tiesību pārkāpēji, par kuriem iet runa lēmumā, ir uzņēmumi, uzņēmumu asociācijas vai uzņēmumu asociāciju asociācijas Līguma 81. panta nozīmē.

Nolīgumi un/vai saskaņotas darbības, kuras tieši vai netieši nosaka darījumu cenas, vai kurās notiek iepirkto daudzumu sadalīšana, pēc savas dabas ierobežo konkurenci. Šāda rīcība ir tieši paredzēta EK Līguma 81. panta 1. punktā.

Šāda rīcība var vismaz potenciāli ietekmēt tirdzniecību starp Spāniju un dalībvalstīm, jo tā attiecas uz visu Spānijas tirgu kopumā un produktu (jēltabaku), kas ir apstrādātas tabakas starpprodukts un kas tiek plaši eksportēts.

Lēmumā runa ir par to, kā lēmumā minētajai praksei piemērot Padomes 1962. gada 4. aprīļa Regulu Nr. 26, ar ko piemēro konkrētus konkurences noteikumus lauksaimniecības produktu ražošanai un tirdzniecībai (8) (“Regula Nr. 26”). Tajā secināts, ka minētās ierobežojošās darbības nevar uzskatīt par “nepieciešamām”, lai sasniegtu Kopienas lauksaimniecības politikas mērķus un, sekojoši, uz tām pilnībā attiecināms Līguma 81. panta 1. punkts.

Visbeidzot lēmumā ir secināts, ka ne saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ne saskaņā ar ministrijā pieņemto darba kārtību apstrādātājiem nebija jāvienojas par maksimālajām jēltabakas piegādes cenām vai savstarpēji jādalās ar iepirktajiem tabakas daudzumiem. Jo vairāk, tiesību akti neparedz, ka apstrādātāji un ražotāji kolektīvi vienojas par “līgumcenām” (cenu robežām vai papildnosacījumiem), kā arī neliedz tiem savstarpēji konkurēt. Tādējādi uz nolīgumiem un/vai saskaņotām darbībām starp ražotāju pārstāvjiem, no vienas puses, un apstrādātājiem, no otras puses, attiecas Līguma 81. panta 1. punkts.

8.   DELTAFINA ATBILDĪBA UN WWTE UN AGROEXPANSIÓN MĀTESUZŅĒMUMU ATBILDĪBA

Lēmumā tiek secināts, ka uzņēmums Deltafina pilnībā ietilpa apstrādātāju kartelī; nebūdams aktīvs Spānijas apstrādātājs, tas ieņēma dominējošu stāvokli Spānijas jēltabakas tirgū vairāku apstākļu dēļ, starp kuriem var minēt šādus: 1) tas bija svarīgākais trīs Spānijas apstrādātāju klients, 2) tas bija lielākais tabakas gala pircējs Spānijā un 3) tas bija grupas Universal meitasuzņēmums, kas atbildēja par Eiropas tirgu.

Lēmumā arī tiek secināts, ka uzņēmumiem Dimon (Agroexpansión vārdā) un SCC, TCLT un SCTC (WWTE vārdā) bija izšķirošs iespaids uz savām filiālēm attiecīgajā laika periodā, un tāpēc tās kopā un katra atsevišķi ir atbildīgas par savu meitasuzņēmumu rīcību.

9.   SODA NAUDAS

9.1.   Pārkāpuma smagums

Nosakot pārkāpuma smagumu, jāņem vērā, ka jēltabakas ražošana Spānijā veido 12 % Kopienas ražošanas kopapjomā. Tirgus apjoms ir diezgan neievērojams (2001. gadā Spānijā iepirktās tabakas kopvērtība bija EUR 25 miljoni) un galvenokārt aptver vienu Spānijas reģionu – Estremadūru.

Tomēr pārkāpums tiek vērtēts kā ļoti nopietns, jo tas skar cenu noteikšanu uz jēltabakas šķirām Spānijā un (ciktāl tas attiecas uz apstrādātājiem) daudzumu savstarpēju sadalīšanu.

Lai gan Komisijas rīcībā nav neapgāžamu pierādījumu par apstrādātāju un ražotāju pārkāpumu radītajām sekām tirgum, var teikt, ka no 1998. gada apstrādātāju kartelis tika pilnībā realizēts un varēja reāli ietekmēt tirgu.

Sakarā ar minēto Komisija secina, ka abi pārkāpumi ir kvalificējami kā ļoti nopietni. Vienlaikus, nosakot soda naudas lielumu, Komisija ņem vērā relatīvi ierobežoto tirgus apjomu.

9.2.   Īpatsvars un pārkāpumu novēršanas pasākumi

i)

Ciktāl tas skar apstrādātāju karteli (tai skaitā Deltafina), Komisija uzskata, ka soda naudas jāsamazina, ņemot vērā katras iesaistītās puses dalības mēru nelikumīgajā rīcībā un tirgus stāvokli. To ievērojot, Komisija secina, ka uzņēmumam Deltafina jāpiespriež augstākais sākotnējais sods, ņemot vērā tā tirgus stāvokli, kā tas iepriekš skaidrots 8. punktā. Spānijas apstrādātāju dalības mērs nelikumīgajā rīcībā var visumā tikt uzskatīts par līdzīgu. Tomēr nosakot sākotnējās soda naudas apjomu, jāņem vērā, cik liels bija katrs apstrādātājs un kāda bija tā tirgus daļa. Uzņēmums Cetarsa, kura tirgus daļa bija ap 67 % no Spānijā iepirktās jēltabakas, ir neapšaubāmi lielākais Spānijas pirmapstrādes uzņēmums, kas iedalāms atsevišķā kategorijā un kam nosakāms lielākais soda naudas sākotnējais apjoms. Abiem uzņēmumiem Agroexpansión un WWTE ir līdzīgas tirgus daļas, katra no kurām ir aptuveni 15 %, un tām piespriežami vienādi soda naudas sākotnējie apjomi. Visbeidzot, uzņēmumam Taes, kas ir ievērojami mazāks apstrādātājs ar tirgus daļu 1,6 %, jāpiespriež mazākais soda naudas apjoms. Tā kā Agroexpansión un WWTE ietilpst lielo uzņēmumu grupā, uz kuriem šis Lēmums arī tiek attiecināts, to soda naudas tiek attiecīgi reizinātas ar 2 un 11/2, lai pietiekami nodrošinātu pārkāpuma novēršanu.

ii)

Attiecībā uz ražotāju pārstāvju rīcību lēmumā ir secināts, ka piemērojamām soda naudām jābūt simboliska rakstura šādu apsvērumu dēļ. Lai gan piemērojamie valsts tiesību akti nenoteica, ka ražotāju pārstāvjiem un apstrādātājiem kopīgi jāvienojas par cenu robežām un papildnosacījumiem, tipveida “audzēšanas līgumos”, kuri tika slēgti laikā no 1995. līdz 1988. gadam, bija minēts, ka visi ražotāju pārstāvji kopīgi ved sarunas par cenu shēmām un tabakas tirdzniecības papildnosacījumiem atsevišķi ar katru apstrādātāju. 1999. gadā Lauksaimniecības ministrija pat apstiprināja cenu shēmas, par kurām iepriekš bija vienojušies ražotāju pārstāvji un četri apstrādātāji. Šīs shēmas tika pievienotas “tipveida” līgumam, kuru tajā gadā publicēja Official Gazette. Visbeidzot, 2000. un 2001. gadā Lauksaimniecības ministrija aicināja abu nozaru pārstāvjus uz vairākām sanāksmēm – no kurām dažas tika rīkotas pašā ministrijā – ar nolūku vienoties par cenu shēmām. Šādi rīkojoties, ministrija, ja ne vairāk, tad atbalstīja ražotājus turpināt kopīgi vest sarunas par šīm shēmām. Pamatojoties uz minēto, Lēmumā atzīts, ka tiesību akti, kuru kontekstā notika kopīgās sarunas par tipveida līgumiem, varēja radīt diezgan daudz neskaidrību par ražotāju rīcības likumību. Jo vairāk, sarunas par tipveida līgumiem un to rezultāti sabiedrībai bija zināmi, un neviena varas iestāde neapšaubīja to atbilstību Kopienas vai Spānijas likumiem, pirms tika uzsākta šīs lietas izskatīšana. Tāpēc lēmumā katram ražotāju pārstāvim tiek noteikta simboliska soda nauda EUR 1 000 apmērā. Tā kā ražotāju pārstāvjiem tiek noteiktas simboliskas soda naudas, citu kritēriju piemērošana viņu soda naudu noteikšanai nav vajadzīga. Ņemot vērā iepriekš minēto, sākotnējie soda naudu apmēri tiek noteikti šādi: — Deltafina EUR 8 000 000 — Cetarsa EUR 8 000 000 — WWTE EUR 1 800 000 × 1,5 = 2 700 000 — Agroexpansión EUR 1 800 000 × 2 = 3 600 000 — Taes EUR 200 000 — ASAJA EUR 1 000 — UPA EUR 1 000 — COAG EUR 1 000 — CCAE EUR 1 000

9.3.   Pārkāpuma ilgums

Apstrādātāju un Deltafina realizētie tirdzniecības ierobežojumi turpinājās vairāk kā piecus gadus un piecus mēnešus. Tāpēc soda naudas katram ražotājam tiek palielinātas par 50 %.

Līdz ar to tiek ieturēti šādi pamata soda naudu apjomi:

—	Deltafina	EUR 12 000 000
—	Cetarsa	EUR 12 000 000
—	WWTE	EUR 4 050 000
—	Agroexpansión	EUR 5 400 000
—	Taes	EUR 300 000

9.4.   Vainu pastiprinoši apstākļi

Komisijas lietā esošie dokumenti faktiski pierāda, ka uzņēmums Deltafina ieņēma vadošo lomu, plānojot, ieviešot, realizējot un izskatot domstarpības nolīgumos par (maksimālajām) vidējām piegādes cenām un daudzumiem starp apstrādātājiem pēc 1996. gada. Tas arī darbojās kā uzticības persona attiecībā uz apstrādātāju pret konkurenci vērstajiem nolīgumiem. Šo apstākļu dēļ soda nauda uzņēmumam Deltafina tiek palielināta par 50 %.

9.5.   Vainu mīkstinoši apstākļi

Spānijas likumu konteksts, kurā tika praktizēti tirdzniecības ierobežojumi un slēgti nolīgumi, veido vainu mīkstinošu apstākli apstrādātājiem attiecībā uz to vienošanos par cenu robežām un papildnosacījumiem pirms publiskajām sarunām par tipveida audzēšanas līgumu ar ražotāju pārstāvjiem.

Slēdzot slepenus nolīgumus par (maksimālajām) vidējām piegādes cenām un daudzumu sadalīšanu savā starpā, apstrādātāji pārkāpa attiecīgās tiesību aktu robežas publiskām sarunām un līgumu slēgšanu ar ražotāju pārstāvjiem. Tomēr Komisija uzskata, ka publiskās sarunas zināmā mērā noteica apstrādātāju rīcības kontekstu, un tāpēc tās var uzskatīt par vainu mīkstinošu apstākli apstrādātājiem.

Tāpēc var uzskatīt, ka minētais apstāklis ļauj samazināt apstrādātājiem (tai skaitā uzņēmumam Deltafina) piemērojamās soda naudas pamata apjomu par 40 % no citkārt piespriežamās soda naudas.

Soda naudu apmēri, ņemot vērā vainu pastiprinošos un vainu mīkstinošos apstākļus, ir šādi:

—	Deltafina	EUR 13 200 000
—	Cetarsa	EUR 7 200 000
—	WWTE	EUR 2 430 000
—	Agroexpansión	EUR 3 240 000
—	Taes	EUR 180 000
—	ASAJA	EUR 1 000
—	UPA	EUR 1 000
—	COAG	EUR 1 000
—	CCAE	EUR 1 000

9.6.   Soda naudas augstākā robeža

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 32. panta 2. punktu soda nauda, kas uzliekama katram uzņēmumam un uzņēmumu asociācijai, nedrīkst pārsniegt 10 % no iepriekšējā gada apgrozījuma.

Šajā gadījumā uzņēmumi SCC, SCTC, TCLT un Dimon, kas ir uzņēmumu WWTE un Agroexpansión mātes uzņēmumi, ir kopīgi atbildīgi par to filiālēm uzliktajām soda naudām, un, nosakot 10 % robežu, jāņem vērā to apgrozījums, darbojoties visā pasaulē.

Tā kā uzņēmuma Cetarsa 2003. gada apgrozījums bija EUR 48,42 miljoni, tam uzliktā soda nauda ir samazināma līdz EUR 4,842 miljoniem. Citiem uzņēmumiem uzliktās soda naudas šai sakarā nav samazināmas.

9.7.   1996. gada Paziņojuma par soda naudu nepiemērošanu attiecināšana

Gan apstrādātāji, gan ražotāju pārstāvji ir lūguši uz tiem attiecināt soda naudu nepiemērošanu saskaņā ar Komisijas 1996. gada Paziņojumu par soda naudu nepiemērošanu karteļu lietās dažādās izmeklēšanas stadijās.

Cetarsa, Agroexpansión, WWTE, Taes un Deltafina lūdza uz tām attiecināt 1996. gada Paziņojumu par soda naudu nepiemērošanu pirms tika iesniegts Paziņojums par iebildumiem, un tās sniedza Komisijai informāciju, galvenokārt, par tirgus darbību, lūguma iesniedzēju ierobežojošām darbībām esošo faktu kontekstā.

Ņemot vērā īpaši vērtīgo sadarbību lietas izskatīšanas gaitā (īpaši attiecībā uz uzņēmuma Deltafina lomu), kā arī to, ka uzņēmums neapstrīdēja faktus, kā tie bija izklāstīti Iebildumā, uzņēmumam Taes tiek noteikts 40 % samazinājums no citkārt uzliekamās soda naudas, ja tas nebūtu sadarbojies ar Komisiju, saskaņā ar 1996. gada Paziņojuma D sadaļas 2. punkta pirmo un otro rindkopu.

Ņemot vērā Komisijai sniegto informāciju, bet tā kā uzņēmumi apstrīdēja faktus, atbildot uz Iebildumu, uzņēmumiem Cetarsa un WWTE soda naudas tiek samazinātas par 25 %.

Ņemot vērā Komisijai sniegto informāciju, bet tā kā uzņēmums apstrīdēja faktus un apstrādātāju karteļa slepeno dabu, atbildot uz Iebildumu, uzņēmumam Agroexpansión soda nauda tiek samazināta par 20 %.

Visbeidzot, ņemot vērā ierobežotu sadarbību ar Komisiju lietas izskatīšanas gaitā, uzņēmumam Deltafina soda nauda tiek samazināta par 20 %,

Kopumā soda naudas, kas tiek uzliktas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. pantu, ir šādas:

—	Deltafina	EUR 11 880 000
—	Cetarsa	EUR 3 631 500
—	WWTE	EUR 1 822 500 (SCC, SCTC un TCLT atbild visas kopā un katra atsevišķi)
—	Agroexpansión	EUR 2 592 000 (Dimon atbild kopā un atsevišķi)
—	Taes	EUR 108 000
—	ASAJA	EUR 1 000
—	UPA	EUR 1 000
—	COAG	EUR 1 000
—	CCAE	EUR 1 000

---

(1)  OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.

(2)  Asociación agraria de jóvenes agricultores (ASAJA), Unión de pequeños agricultores (UPA) un Coordinadora de organizaciones de agricultores y ganaderos (COAG).

(3)  Confederación de cooperativas agrarias de España (CCAE).

(4)  OV L 94, 28.4.1970., 1 lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 860/92 (OV L 91, 7.4.1992., 1. lpp.).

(5)  OV L 215, 30.7.1992., 70. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 864/2004 (OV L 161, 30.4.2004., 48. lpp.).

(6)  OV L 210, 28.7.1998., 23. lpp.

(7)  OV L 358, 31.12.1998., 17. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1809/2004 (OV L 318, 19.10.2004., 18. lpp.).

(8)  OV 30, 20.4.1962., 993/62. lpp.

---