27.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 86/1

(1)

2004. gada 2. novembra vēstulē (reģistrēta 2004. gada 18. novembrī ar numuru CP 212/2004) kabeļu operators Essent Kabelcom, turpmāk tekstā – “Essent”, iesniedza Komisijai neoficiālu sūdzību. Sūdzība attiecas uz valsts līdzekļu piešķiršanu stikla šķiedras piekļuves tīklam (“Fibre-to-the-Home” jeb FTTH-tīkls) Apingedamā, Ziemeļnīderlandē. Essent vēlāk apstiprināja, ka sūdzība jāuzskata par oficiālu.

(2)

Essent, kas ir otrais lielākais kabeļu operators Nīderlandē un ekspluatē arī kabeļu tīklu Apingedamā, jau 2004. gada septembrī bija arī iesniedzis prasību kādā no Nīderlandes tiesām (2). Pamatojoties uz EK līguma 88. panta 3. punktu, tiesa uzdeva Apingedamas pašvaldībai ziņot Komisijai par plānoto atbalsta piešķiršanu, sadarboties ar Komisiju un apturēt turpmāku tīkla izveidi.

(3)

2005. gada 3. oktobrī reģistrētā vēstulē Nīderlandes iestādes paziņoja Komisijai par pasākumu “tiesiskās noteiktības iemeslu dēļ”, norādot, ka pasākums nav atbalsts. 2005. gada 31. martā Komisija pieprasīja Nīderlandes iestādēm sniegt papildu informāciju. Iestādes pēc termiņa pagarinājuma sniedza atbildi 2005. gada 4. augusta vēstulē, kas reģistrēta 2005. gada 16. augustā.

(4)

2005. gada 20. oktobra vēstulē Komisija informēja Nīderlandes iestādes, ka tā ir pieņēmusi lēmumu uzsākt Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz minēto pasākumu (“lēmums uzsākt izmeklēšanas procedūru”). Lēmums tika darīts zināms 2005. gada 16. decembraEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Tajā Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus par pasākumu.

(5)

Nīderlandes iestādes uz lēmumā uzsākt izmeklēšanas procedūru iekļauto lūgumu iesniegt apsvērumus atbildēja 2006. gada 3. janvāra vēstulē. Komisija saņēma apsvērumus no šādām ieinteresētajām pusēm:

(6)

Ieinteresēto pušu apsvērumi 2006. gada 3. maijā tika nosūtīti Nīderlandes iestādēm. Šīs iestādes 2006. gada 7. jūnijā informēja Komisiju par to, ka tām nav papildu apsvērumu attiecībā uz saņemtajiem apsvērumiem.

(7)

Apingedamas pašvaldība uzskata, ka ir nepieciešama valsts intervence, lai, izveidojot stikla šķiedras tīklu (Fibre to the Home, FTTH) Apingedamā (4), nodrošinātu modernu platjoslas pakalpojumu vispārēju pieejamību uzņēmējsabiedrībām un iedzīvotājiem. Pašvaldība norāda, ka Essent un telekomunikāciju operators KPN Apingedamā nodrošina piekļuvi internetam, bet nesniedz modernus platjoslas pakalpojumus. Pašvaldība pieņēma lēmumu finansiāli piedalīties projektā pēc tam, kad tirgus dalībnieki nebija izrādījuši interesi par dalību projektā saskaņā ar tirgus nosacījumiem.

(8)

Plānotā stikla šķiedras tīkla pasīvais slānis (piekļuves tiesības, caurules, stikla šķiedra utt.) piederētu publiskam fondam (“Stichting Glasvezelnet Appingedam”, turpmāk tekstā – “fonds”, ko izveidotu un kontrolētu pašvaldība. Ieguldījums pasīvajā slānī tiek lēsts aptuveni 4,9 miljonu euro apmērā. Apingedamas pašvaldība nodrošinās aizdevumu vai garantiju aizdevumam šādā apmērā. Atklāts konkurss par pasīvā slāņa izbūvi sākotnēji nebija paredzēts. Tomēr, kā norādīts Nīderlandes iestāžu 2005. gada 4. augusta vēstulē, pašvaldība nolēma šādu konkursu izsludināt.

(9)

Balstoties uz pasīvo slāni, tiktu ekspluatēts aktīvais slānis, kura operators būtu tikai vairumtirgotājs attiecībā pret pakalpojumu sniedzējiem, kuri savukārt platjoslas pakalpojumus piedāvātu gala lietotājiem (mājsaimniecībām un uzņēmumiem). Aktīvā slāņa (telekomunikāciju iekārtas, tīkla pārvaldība utt.) izmaksas tiek lēstas aptuveni 1 līdz 1,3 miljonu euro apmērā. Aktīvo komponentu aptuvenais dzīves cikls ir 5 līdz 8 gadi.

(10)

Nīderlandes iestādes sākotnēji norādīja, ka aktīvā slāņa īpašnieks un finansētājs būs privātu ieguldītāju dibināts fonds (“Stichting Damsternet”). Sākotnējā projekta posmā nebija zināmi visi potenciālie ieguldītāji. Kā norāda iestādes, interesi bija izrādījuši [...] (5),[…] un [...].

(11)

Tomēr 2005. gada 4. augusta vēstulē Nīderlandes iestādes norādīja, ka pašvaldība atklāta konkursa kārtībā piešķirs tīkla aktīvā slāņa lietošanas tiesības, tostarp tīkla ekspluatēšanas tiesības, kādam operatoram (turpmāk tekstā – “operators”). Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju nav paredzēts, ka, izņemot operatoru, tieša piekļuve pasīvajam slānim būtu vēl kādam elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējam.

(12)

Šajā brīdī nav skaidrs, ar kādiem finansiāliem nosacījumiem lietošanas tiesības tiks piešķirtas. Komisijai iesniegtajā lietošanas līguma projektā ir noteikts, ka lietošanas tiesību īpašnieks maksās fondam ikgadējo lietošanas nodevu. Jebkurā gadījumā fonds pieprasīs “maksājumu, kas atbilst augstākais 80 % no gadā radītās naudas plūsmas”. Ja naudas plūsma būs negatīva, fonds maksājumu nepieprasīs. Šādā gadījumā tas pieprasīs tikai minimālo maksājumu, kā tas noteikts lietošanas līguma pielikumā. Tomēr pielikumā maksājumu summas vēl nav noteiktas.

(13)

Ja Apingedamā tiktu izveidots platjoslas tīkls, elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēji mazumtirdzniecības līmeņa platjoslas pakalpojumu piedāvāšanai gala lietotajiem varētu izmantot vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi. Līdz ar to plānotā pašvaldības finansētā platjoslas tīkla ieviešana Apingedamā ietekmētu gan vairumtirdzniecības, gan mazumtirdzniecības tirgus.

(14)

Platjoslas pakalpojumu mazumtirdzniecības tirgū Apingedamā platjoslas pakalpojumus gala lietotajiem piedāvā gan KPN, gan Essent. Lielākais lejupielādes ātrums, kādu šobrīd piedāvā Essent, ir 5 Mbit/s, bet KPN – līdz 6 Mbit/s. Gan Essent, gan KPN piedāvā trīs pakalpojumu paketi (telefonija, internets, digitālā/analogā televīzija). Arī citi interneta pakalpojumu piedāvātāji spēj piedāvāt platjoslas pakalpojumus, kas balstīti uz KPN vairumtirdzniecības piedāvājumiem. Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju Essent 2006. gadā piedāvās lejupielādes ātrumu līdz 8 Mbit/s un tās visattīstītākajam produktam – pat līdz 15 Mbit/s (6). Turklāt gan KPN, gan Essent ir tehniskās iespējas, lai turpinātu paplašināt piedāvāto pakalpojumu joslas kapacitāti, balstoties uz saviem šābrīža tīkliem.

(15)

Attiecībā uz vairumtirdzniecības tirgiem Apingedamas pašvaldības intervences mērķis ir ar operatora starpniecību vairumtirdzniecības līmenī nodrošināt piekļuvi stikla šķiedras tīklam un platjoslas pakalpojumus, izmantojot stikla šķiedras pieslēgumu ar lielu joslas platumu (7). Attiecībā uz vairumtirdzniecības tirgiem, kas norādīti Komisijas ieteikumā par attiecīgajiem tirgiem (8), ierosinātais pasākums, kā liekas, tiešā vai netiešā veidā ir saistīts ar diviem noteiktiem tirgiem – ar vairumtirdzniecības tirgu atsaistītai piekļuvei pieslēguma tīklam (ieteikumā norādītais 11. tirgus veids) un platjoslas piekļuves vairumtirdzniecības tirgu (ieteikumā norādītais 12. tirgus veids). Apingedamā KPN piedāvā vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi infrastruktūrai un pakalpojumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu platjoslas pakalpojumus (9).

(16)

Lēmumā par izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Komisija izteica šaubas par pasākuma saderīgumu ar kopējo tirgu, pamatojoties uz Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Attiecībā uz pasākuma nepieciešamību lēmumā par izmeklēšanas uzsākšanu tika apšaubīts, vai Apingedamas situācijā bija elementi, kas atbilda “tirgus nepilnību” situācijai.

(17)

Lēmumā tika konstatēts, ka platjoslas piekļuve Apingedamā faktiski jau ir pieejama, lai gan šobrīd piedāvātie platjoslas pakalpojumi nav pilnībā salīdzināmi ar plānotā tīkla pakalpojumiem. Bez tam tika konstatēts, ka pastāv būtiska pārklāšanās starp jau esošo tīklu un paredzētā pasākuma tīklu pārklājumu un pakalpojumiem.

(18)

Komisija norādīja, ka ir grūti iedomāties lietojumus vai pakalpojumus fiziskām personām un uzņēmējsabiedrībām, kas nevarētu tikt izvērsti, izmantojot ar jau esošajiem tīkliem sniegtos platjoslas pakalpojumus. Tika uzskatīts, ka aizstājamības līmenis starp mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības pakalpojumiem, ko sniegtu ar paredzētā FTTH tīkla palīdzību, un pakalpojumiem, kas tiek sniegti ar esošajiem tīkliem, ir augsts. Līdz ar to pasākuma radītā konkurences traucējuma iespēja pārskatāmā nākotnē bija liela.

(19)

Ar Nīderlandes iestāžu plānoto pasākumu būtu saistīts nopietns risks, ka valsts intervences rezultātā tirgus dalībnieki pārstātu veikt un plānot ieguldījumus. Tāpēc lēmumā par izmeklēšanas procedūras uzsākšanu bija konstatēts, ka šajos apstākļos ir apšaubāms, vai paredzētā pasākuma un atbalsta pasākuma piemērošana atbilstu plānotajam mērķim.

(20)

Komisija saņēma apsvērumus no trim ieinteresētajām personām: Essent, VECAI un kādas nozares organizācijas, kura vēlējās palikt anonīma.

(21)

Kabeļa operators Essent, atsaucoties uz CPB  (10) publicēto ziņojumu, norāda, ka Apingedamas situācijā nav runa par tirgus nepilnībām. CPB veica izmeklēšanu saistībā ar iespējamajām platjoslas tirgus nepilnībām Nīderlandē (11) un secināja, ka Nīderlandes platjoslas tirgū nepastāv nozīmīgas tirgus nepilnības. Saskaņā ar ziņojumu politikas pasākumu balstīšana uz tirgus nepilnību argumentu nav pamatota. Kā uzskata Essent, Ekonomikas ministrs atbalstīja CPB secinājumu savā 2005. gada 5. decembra vēstulē Nīderlandes parlamentam, kas tika iesniegta Komisijai.

(22)

Essent arī norāda, ka Apingedamu nevar uzskatīt par nomaļu reģionu ar nelabvēlīgiem sociālekonomiskajiem apstākļiem. Pakalpojumus, ko pašvaldība vēlas piedāvāt izglītībai, veselības aprūpei un veco ļaužu aprūpei, faktiski iespējams nodrošināt ar esošajiem tīkliem. Essent atbalsta Komisijas secinājumu par to, ka ir grūti iedomāties FTTH piedāvātus lietojumus vai pakalpojumus, ko nevarētu piedāvāt ar jau esošajiem tīkliem. Turklāt platjoslas piekļuves cenas Apingedamā, ka uzskata Essent, nav augstākas par cenām jebkur citur Nīderlandē.

(23)

Nīderlandes kabeļuzņēmumu nozares organizācija VECAI uzskata, ka plānotais valsts atbalsts ir nesaderīgs ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Valsts finansējums šajā sektorā, kā uzskata VECAI, tiešā veidā izkropļotu konkurenci tirgū, kurā tā ir ļoti sīva.

(24)

Kā uzskata VECAI, Nīderlandē platjoslas pakalpojumu tirgū nav runa par tirgus nepilnību situāciju. Lai pamatotu šo apgalvojumu, VECAI arī atsaucas uz CPB ziņojumu un arī Essent minēto ekonomikas ministra vēstuli. Šobrīd pieejamās infrastruktūras ir spējīgas nodrošināt augsti attīstītus platjoslas pakalpojumus. Plānotie ieguldījumi, kā uzskata VECAI, drīzāk pārklātos ar jau esošajām infrastruktūrām, nevis tās papildinātu.

(25)

VECAI arī norāda, ka Apingedamu nevar uzskatīt par nomaļu reģionu. Turklāt, kā norāda VECAI, tas, ka pašvaldība ir gan aktīva infrastruktūras īpašniece, gan “publiska institūcija” (atļauju piešķiršana, piekļuves tiesības u.t.t.), var zināmos apstākļos radīt interešu konfliktu. Atbalstot platjoslas iniciatīvu, pastāv risks, ka radīsies konflikts starp publiskajām un privātajām darbībām.

(26)

Nozares organizācija, kas vēlējās palikt anonīma, uzskata, ka Komisijai būtu jāatbalsta atvērto pasīvo piekļuves infrastruktūru attīstība. Kā uzskata asociācija, pakalpojumu un infrastruktūras nodalīšana var mazināt šķēršļus ienākšanai tirgū, palielināt konkurenci, kā arī stimulēt jaunradi. Asociācija uzskata, ka konkurences noteikumu mērķim jābūt vispārējās labklājības palielināšanai, nevis esošo tirgus dalībnieku aizsargāšanai.

(27)

Nozares organizācija uzskata, ka nav nepieciešamības pēc valsts intervences, ja esošo infrastruktūru īpašnieki vienojas padarīt infrastruktūru pieejamu visiem elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem un sniegt piekļuvi godīgi un atbilstoši izmaksām. Pretējā gadījumā patiešām ir runa par tirgus nepilnībām, un būtu jāatļauj iejaukties valsts iestādēm.

(28)

Atbildot uz lūgumu sniegt apsvērumus lēmumā par izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, Nīderlandes iestādes neatspēkoja nevienu no argumentiem, uz kuriem, uzsākot procedūru, norādīja Komisija. Nīderlandes iestādes iesniedza vairākus dokumentus (izmeklēšanas ziņojumus), kam bija jāizskaidro pasākuma pamatojums un tīkla izmantošanas iespējas.

(29)

Šajos ziņojumos uzsvars ir likts uz iecerētā tīkla iespējamo izmantošanu. Nīderlandes iestādes uzskata, ka izvēle par labu stikla šķiedras tīklam tika izdarīta, pamatojoties uz faktu, ka šobrīd pieejamā infrastruktūra nepiedāvā vēlamo platjoslas jaudu un pakalpojuma kvalitāti. Plānotā infrastruktūra darītu iespējamu ātru interneta pieslēgumu, video konferences, “video pēc pieprasījuma”, interaktīvas spēles/TV un IP-VPT  (12) -pakalpojumus.

(30)

Pakalpojumus un lietojumus, ko varētu piedāvāt ar plānotā FTTH tīkla palīdzību, uzskata par būtiskiem pašas pašvaldības uzdevumu veikšanai (piemēram, e-pārvaldības pakalpojumus), veselības aprūpes sektoram (piemēram, telemedicīna un sadarbība starp dažādām veselības aprūpē iesaistītām iestādēm), kā arī izglītībai (piemēram, teleapmācība). Šajā sakarā Nīderlandes iestādes norāda, ka Apingedamā ir daudz bezdarbnieku un gados vecāku cilvēku, kam nepieciešama piekļuve attīstītiem platjoslas pakalpojumiem.

(31)

Nīderlandes iestādes ir nosaukušas vairākus argumentus, norādot, ka pasākums nav valsts atbalsts un ka projekts attiecas tikai uz “publiskas infrastruktūras” nodrošināšanu.

(32)

Kā norāda Nīderlandes iestādes, pasākums neietilpst Līguma 87. panta 1. punkta piemērošanas jomā, bet drīzāk būtu jāaplūko kā valsts pārvaldes tipisks uzdevums nodrošināt vispārēju “publisku” infrastruktūru, kas pieejama visām pusēm ar vienādiem nosacījumiem.

(33)

Komisija uzskata, ka par tādu gadījumu būtu runa, ja infrastruktūra būtu nepieciešama tādu pakalpojuma sniegšanai, kas ietilpst valsts pienākumos pret sabiedrību, un aprobežotos ar šī pakalpojuma vajadzību izpildi. Turklāt pakalpojumam jābūt tādam, ko tirgus visdrīzāk nevar nodrošināt, jo tas ir ekonomiski nerentabls un veids, kādā tas tiek sniegts, nedod labumu nevienam konkrētam uzņēmumam.

(34)

Tāpēc Komisija uzskata, ka projektu nevar kvalificēt kā vispārēju infrastruktūru, kam nav piemērojama valsts atbalsta uzraudzība. Pretēji noteiktām infrastruktūrām transporta nozarē, kas ar līdzvērtīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem ir pieejamas visiem potenciālajiem lietotajiem un ko tirgū nesniedz (neražo un/vai nepārvalda) ar pilnībā komerciāliem nosacījumiem, šāda tipa infrastruktūru faktiski izveido konkrēti tirgus dalībnieki, kaut arī ne obligāti ar nosacījumiem, ko Apingedamas pašvaldība ir paredzējusi attiecīgajam pasākumam.

(35)

Kā rāda KPN un Essent klātbūtne Apingedamā, vietējā tīkla piedāvāšana elektronisko komunikāciju nodrošināšanai nav tipisks valsts pārvaldes iestādes uzdevums – šādus tīklus parasti piedāvā lietotāji, kas sniedz elektronisko komunikāciju pakalpojumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Līdz ar to plānotais pasākums zināmā mērā pārklājas ar tirgus iniciatīvām vai pakalpojumiem, kas jau ir pieejami.

(36)

Šādos pasākumos konkurences izkropļošanas gadījumi nav izslēgti, bet tie jākonstatē katrā gadījumā atsevišķi. Tirgus situācija Apingedamā ir tāda, ka pasākums izkropļo vai draud izkropļot konkurenci, konkurējot ar esošajiem privāto uzņēmumu tīkliem un tādējādi mazinot nākotnes privātos ieguldījumus līdzīgās iekārtās.

(37)

Tāpēc Komisija uzskata, ka Apingedamas projekts ietilpst valsts atbalsta uzraudzības piemērošanas jomā un nav uzskatāms par vispārēju infrastruktūru, kas ietilpst valsts ierastajos pienākumos pret sabiedrību.

(38)

Lai gan Nīderlandes iestādes nav tieši atsaukušās uz vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu, tiek noskaidrots, vai FTTH tīkla nodrošināšanu Apingedamā var par tādu uzskatīt.

(39)

Dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojuma identificēšanu. To darot, jāņem vērā Kopienas tiesu prakse, kurā noteikti vispārējie pamatprincipi (13).

(40)

Attiecīgā pasākuma gadījumā līgumiskās attiecības starp aktīvā slāņa operatoru un pašvaldību/fondu drīzāk ir klasiskās privātās-publiskās attiecības, nevis vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojuma pasūtīšana un īstenošana. To var izsecināt arī no Nīderlandes valdības ar pasākumu saistītiem paziņojumiem un dokumentiem, kuros nekad neparādās jēdziens “vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojums” vai līdzīga norāde. Atšķirībā no gadījumiem, kad Komisija pieņēma lēmumu, ka valsts finanšu palīdzība ir vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojums – skat. lēmumu lietā Pyrénées-Atlantiques,  (14) – šajā lietā ne fondam, ne operatoram nav dots skaidrs uzdevums sniegt vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu, nodrošinot platjoslas pakalpojumu pieejamību vispārējai sabiedrībai, iedzīvotajiem un uzņēmumiem lauku un attālinātos apvidos, kur nav neviena cita operatora, kas piedāvātu vispārēji un arī cenas ziņā pieejamus platjoslas pakalpojumus.

(41)

Lietā Pyrénées-Atlantiques pasākuma tiešais mērķis bija ar vairumtirdzniecības tīkla starpniecību radīt plašai sabiedrībai piekļuvi platjoslas pakalpojumiem apvidū ar ierobežotu platjoslas pārklājumu. Šie nosacījumi neattiecas uz Apingedamu, kur platjoslas pakalpojumus jau sniedz ar divu tīklu palīdzību.

(42)

Tā kā pasākums nav vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojums, Komisija neuzskata par nepieciešamu novērtēt pasākumu atbilstoši Altmark lietā (15) vērā ņemtajiem kritērijiem.

(43)

Nīderlandes iestādes norāda, ka pašvaldības un fonda ieguldījumi ir nepieciešami tieši tāpēc, ka tirgus dalībnieki nevēlas ieguldīt pasīvajā FTTH tīklā Apingedamā, jo sagaidāmā peļņa no ieguldījuma ir nepietiekama, lai attaisnotu ieguldījumus atbilstoši tirgus nosacījumiem.

(44)

Kā norāda Nīderlandes iestādes, pašvaldība ir lūgusi vairākas bankas finansēt ieguldījumu pasīvajā tīklā, bet visas bankas, izņemot Bank Nederlandse Gemeenten (BNG) ir atteikušās finansēt projektu. BNG ir gatava piešķirt aizdevumu pašvaldībai, jo BNG ir izvērtējusi tikai aizdevuma saņēmēja, proti, pašvaldības, kredītspēju, bet ne fonda veikto FTTH izveidošanu vai visu projektu kā tādu.

(45)

Tādējādi pašvaldības ieguldījums fondā un fonda ieguldījums pasīvajā tīklā neiztur “tirgus ieguldītāja testu”, jo, kā to pieredzēja pašvaldība, vēršoties pie privātiem ieguldītājiem, tirgus operators nebūtu ieguldījis pasīvā tīklā.

(46)

Savos sākotnējos iesniegumos pirms Komisijas lēmuma par izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Nīderlandes iestādes norāda, ka nevienā no četriem līmeņiem šo projektu nevar uzskatīt par valsts atbalstu. Fonds no tā negūtu nekādas priekšrocības, un pat ja gūtu, tas neietekmētu tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tās arī norāda, ka atbalsts nav piešķirts ne aktīvā slāņa operatoram, ne mazumtirdzniecības pakalpojuma sniedzējiem. Operatoram būtu jānosaka tirgus cenām atbilstošas vairumtirdzniecības cenas mazumtirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem, kas šos pakalpojumus sniedza jau iepriekš ar esošajam infrastruktūrām. Ja Komisija vēlētos saņemt pašvaldības garantiju tam, ka operators piemēro tirgus cenas, tad pašvaldība to varētu noteikt līgumā starp fondu un operatoru.

(47)

Visbeidzot Nīderlandes iestādes norāda, ka pretēji ATLAS lietai (16) tīkls Apingedamā tiks galvenokārt izmantots, lai sniegtu pakalpojumus mājsaimniecībām/iedzīvotājiem, kas neveic ekonomisku darbību. Ja Apingedamā tiek sniegts atbalsts uzņēmumiem, tad šim atbalstam piemēro atļauto atbalsta intensitāti, kā noteikts Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulā (EK) Nr. 69/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (17).

(48)

Komisija lēmumā par izmeklēšanas procedūras uzsākšanu (18) jau norādīja, ka Nīderlandes iestādes nav iesniegušas informāciju, kas pamatotu šos argumentus. Pēc procedūras uzsākšanas Nīderlandes iestādes nav iesniegušas papildu pierādījumus, lai pamatotu argumentus turpmāk minētajiem punktiem.

(49)

Saskaņā ar Līgumu un saskaņā ar pastāvīgo tiesu praksi par valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē ir runa, ja pasākums

(50)

Apingedamas pašvaldība nodrošinās aizdevumu vai aizdevuma garantiju. Līdz ar to vismaz daļu no šā tīkla pasīvā slāņa finansēšanas līdzekļiem nodrošinās Apingedamas pašvaldība. Šos līdzekļus tādējādi jāuzskata par valsts līdzekļiem (19).

(51)

Pašvaldības nodrošinātais aizdevums vai garantija sniedz priekšrocības vairākiem tirgus dalībniekiem:

(52)

Pašvaldība ir izveidojusi un kontrolē fondu, kuram piederēs tīkla pasīvais slānis. Savukārt fonds dara pasīvo slāni pieejamu operatoram. Pasīvā slāņa izveidi un iznomāšanu var uzskatīt par ekonomisku darbību, un fondu līdz ar to var kvalificēt kā uzņēmumu Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē.

(53)

Saskaņā ar Komisijai pieejamo informāciju pasīvo slāni finansē pašvaldība bez jebkāda ieguldījuma no fonda puses. Fonds, kā šķiet, nemaksā arī tīkla lietošanas maksu. Kā norādīts 43. un 45. apsvērumā, Apingedamas pašvaldības ieguldījums pasīvajā tīklā nešķiet atbilstošs tirgus ekonomikas ieguldītāja principam. Līdz ar to valsts finansējums, ko sniedz pašvaldība, rada fondam priekšrocības Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē.

(54)

Nīderlandes iestādes ir apliecinājušas, ka pasīvās infrastruktūras lietošanas atļauja tiks piešķirta atklāta konkursa kārtībā. Atklāta konkursa gadījumā konkursa uzvarētāja priekšrocības Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē var samazināties līdz minimumam.

(55)

Lai gan atklātā konkursā operators no projekta neiegūtu pārmērīgu peļņu, tam tomēr būtu piekļuve pasīvajam tīkla ar nosacījumiem, kas iepriekš minēto iemeslu dēļ neietekmēs pamatizmaksas, kas radušās pašvaldībai un/vai fondam, izveidojot šo tīklu, un kas nepalielinās pašvaldības ieņēmumus no šā projekta. Lai gan, kā norādīts 8. un 9. apsvērumā, nav skaidrs, ar kādiem ekonomiskajiem nosacījumiem lietošanas atļauja tiks piešķirta, visdrīzāk šīs piekļuves cena valsts intervences dēļ būs zemāka par pamatizmaksām un acīmredzot nebūs balstīta uz tirgus cenām par piekļuvi līdzīgam pasīvajam tīklam.

(56)

Operators varēs ekspluatēt valdības apmaksātu tīklu un ienākt vairumtirdzniecības pakalpojumu tirgū ar nosacījumiem, kas citos apstākļos nebūtu pieejami. Līdz ar to valsts intervence sniedz operatoram ekonomisku priekšrocību.

(57)

Pat ja piekļuve optiskajam tīklam ar operatora starpniecību tiek nodrošināta visiem ieinteresētajiem elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem caurskatāmos un vienlīdzīgos apstākļos, ir visai iespējams, ka šīs piekļuves cena būs zemāka par pamatizmaksām valsts intervences dēļ un acīmredzot nebūs balstīta uz tirgus cenām par salīdzināmiem vairumtirdzniecības platjoslas pakalpojumiem. Līdz ar to pakalpojumu sniedzējiem tiks piešķirta priekšrocība – iespēja ienākt liela ātruma mazumtirdzniecības platjoslas pakalpojumu tirgū ar nosacījumiem, kas citos apstākļos nebūtu pieejami.

(58)

No iepriekš minētā var secināt, ka operatoram, pakalpojuma sniedzējam un citiem telekomunikāciju pakalpojuma sniedzējiem piešķirtās priekšrocības var pārvērsties arī priekšrocībās Apingedamas mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Uz mājsaimniecībām noteikumi par valsts atbalstu neattiecas, bet attiecīgā ģeogrāfiskā apgabala uzņēmumi var gūt labumu no plašāka pakalpojumu piedāvājuma un zemākām cenām, nekā tās ar tīri komerciāliem nosacījumiem tiktu piedāvātas par nomas līnijām vai satelīta pieslēgumiem. Turklāt tie var gūt priekšrocību salīdzinājumā ar pārējo Nīderlandes reģionu uzņēmumiem. Turklāt Nīderlandes iestādes ir norādījušas, ka visi gala lietotāji ir mazie vai vidējie uzņēmumi, bet nav pamatoti paskaidrojušas, kāpēc šai grupai būtu jāsniedz atbalsts. Bez tam valsts atbalsts neaprobežojas tikai ar gala lietotājiem.

(59)

Nīderlandes iestādes ir vairākkārt norādījušas, ka atbalsts uzņēmumiem Apingedamā nepārsniedz Regulā (EK) Nr. 69/2001 noteikto atbalsta intensitāti. Komisija atzīst, ka katra uzņēmuma – gala lietotāja gūtās priekšrocības nepārsniedz de minimis robežu. Tomēr nevar izslēgt iespēju, ka atbalsts pārsniedz Regulā noteiktos ierobežojumus vai ir pretrunā ar noteikumiem par atbalstu kumulāciju.

(60)

Valsts paredzētā intervence maina Apingedamā pastāvošos tirgus nosacījumus, ar subsīdijas palīdzību ļaujot ienākt vairumtirdzniecības tirgū ātriem platjoslas pakalpojumiem (operatoram) un ar pakalpojumu sniedzēju starpniecību dodot iespēju ienākt zemākajos tirgos, tostarp, mazumtirdzniecības platjoslas un mazumtirdzniecības telekomunikāciju pakalpojumu tirgos. Pieņemot lēmumu par ieguldījumiem tīklā un uzturēšanā, esošie pakalpojumu sniedzēji Essent un KPN ir balstījuši savus aprēķinus uz pieņēmumu, ka citiem elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem būtu pilnībā jāapmaksā jauna tīkla izveide vai jāmaksā tirgus cena par piekļuvi vairumtirdzniecības pakalpojumiem, bet paredzētās valsts intervences gadījumā tas tā vairs nebūs. Tas, ka jauns tīkls acīmredzot kļūtu pieejams ar nosacījumiem, kas paredz zemākas cenas nekā tirgus cenas, izkropļotu konkurenci arī zemāka līmeņa mazumtirdzniecības platjoslas un elektronisko komunikāciju pakalpojumu tirgos.

(61)

Tā kā intervence var ietekmēt citu dalībvalstu telekomunikāciju operatorus un pakalpojumu sniedzējus, pasākums ietekmē tirdzniecību. Telekomunikāciju tirgi ir atvērti konkurencei starp elektronisko komunikāciju pakalpojamu sniedzējiem un pakalpojumu sniedzējiem, kuri parasti veic darbības saistībā ar tirdzniecību starp dalībvalstīm. Dažādi Nīderlandē darbojošies kabeļu operatori un interneta pakalpojumu sniedzēji veido daļu no starptautiskām operatoru grupām, kas darbojas visā Eiropā un ir veikušas ieguldījumus ne vien Nīderlandē, bet arī citās valstīs.

(62)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka projekts, kas finansēts no valsts līdzekļiem, piešķir ekonomiskās priekšrocības fondam, operatoram un pakalpojuma sniedzējiem, un tas vismaz daļēji radīs ekonomiskās priekšrocības arī Apingedamas uzņēmumiem. Projekts izkropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(63)

Tā kā ir konstatēts, ka pasākumos paredzēts atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē, ir jāizvērtē, vai pasākumus var uzskatīt par saderīgiem ar kopējo tirgu.

(64)

Līguma 87. panta 1. punktā ir noteikts vispārējs valsts atbalsta aizlieguma princips. Līguma 87. panta 2. un 3. punktā ir noteikti izņēmumi attiecībā uz Līguma 87. panta 1. punktā noteikto vispārējo nesaderīguma principu.

(65)

Līguma 87. panta 2. punktā ir noteikts, kādos gadījumos var piemērot atkāpi no 87. panta 1. punktā paredzētā valsts atbalsta aizlieguma principa. Neviens no 87. panta 2. punktā noteiktajiem izņēmumiem šajā gadījumā nav piemērojams. Attiecībā uz 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu jānosaka, ka projektu nevar uzskatītu par sociāla rakstura atbalstu un ka atbalsts nav paredzēts tikai individuāliem lietotājiem.

(66)

Izņēmumi, kas paredzēti Līguma 87. panta 3. punkta b) un d) apakšpunktā, arī nav piemērojami. Jānorāda arī, ka Apingedama atrodas apgabalā, kas var saņemt reģionālo atbalstu (20) un tādēļ principā var saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Komisija ir noteikusi vadlīnijas reģionālajam atbalstam, turpmāk tekstā – “vadlīnijas”  (21), pamatojoties uz Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. 67. apsvērumā minēto iemeslu dēļ pasākumu nevar attaisnot arī, pamatojoties uz šīm vadlīnijām.

(67)

Pasākums nav balstīts uz precīzi definētu reģionālā atbalsta shēmu un turklāt tas sniedz labumu tikai vienam noteiktam sektoram vienas attiecīgā reģiona pašvaldības teritorijā. Vadlīnijās ir noteikts, ka “individuālam ad hoc atbalstam [..], kas sniedz labumu tikai vienai tautsaimniecības nozarei, var būt būtiska ietekme uz konkurenci attiecīgajā tirgū (šajā gadījumā: uz citiem operatoriem), pastāvot iespējamībai, ka ietekme uz reģionālo attīstību varētu būt ierobežota. [..] Komisija uzskata, ka šis atbalsts [..] neatbilst [..] [vadlīniju] priekšnoteikumiem”  (22).

(68)

Komisija turklāt ir noteikusi citas vadlīnijas un nostādnes, kurās paredzēti noteikumi valsts atbalstam, uz kuru varētu attiekties Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētā. Nevienas no šīm vadlīnijām šim gadījumam nav piemērojamas. Tā kā pasākumam nav piemērojamas nevienas no esošajām pamatnostādnēm vai vadlīnijām, Komisija uzskata, ka novērtējumam par pasākuma saderīgumu ar kopējo tirgu jābūt balstītam uz Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu (23).

(69)

Saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu par atbalstu, kas ir saderīgs ar kopējo tirgu, var uzskatīt “palīdzību, kas veicina atsevišķu saimniecisko darbību vai atsevišķu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādai palīdzībai nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm”.

(70)

Atbalstam var būt piemērojama 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētā atkāpe, ja pasākums ir paredzēts, lai sasniegtu vispārējas intereses mērķi tam nepieciešamā un samērīgā veidā.

(71)

Tādēļ Komisija novērtēs,

Šajā gadījumā ir jānovērtē arī,

(72)

Komisijai ir jānovērtē, vai platjoslas tirgū Nīderlandē, jo īpaši Apingedamā, ir runa par tirgus nepilnībām, ko varētu novērst ar valsts atbalstu. Nesenie dati (24) apstiprina, ka Nīderlandē platjoslas tirgū pastāv liela konkurence un ļoti dažāds piedāvājums. Šeit ir visaugstākais platjoslas piekļuves rādītājs Eiropas Savienībā (apmēram 30 % 2006. gada vidū, un šis rādītājs strauji pieaug).

(73)

Nīderlandes platjoslas tirgum ir raksturīga strauja attīstība. Elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēji, kabeļu operatori un interneta pakalpojumu sniedzēji Nīderlandes tirgū gatavojas piedāvāt lielas jaudas platjoslas pakalpojumus (25). Ir sagaidāms, ka bez valsts atbalsta tiks ierīkoti “nākamās paaudzes tīkli”  (26). Turklāt trešās paaudzes mobilo tālruņu operatori šobrīd nodarbojas ar mobilo platjoslas pakalpojumu ieviešanu Nīderlandē. Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šo pakalpojumu pārklājums jau atbilst apmēram 70 % Nīderlandes teritorijas (27).

(74)

Balstoties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju par faktiem (CPB ziņojums, Komisijas ziņojums, ESAO analīze u.t.t.), ir labi redzams, ka tirgus spēki tirgū nodrošina pienācīgu pārklājumu un vēlamo pakalpojumu daudzumu Nīderlandes platjoslas tirgū (28). Turklāt ierosinātais pasākums kā valsts ieguldījums draud atbaidīt privātos ieguldītājus un neuzlabos vispārējo platjoslas pakalpojumu piedāvājumu.

(75)

CPB ziņojumā ir nepārprotami norādīts, ka kopumā Nīderlandes platjoslas tirgū nepastāv tirgus nepilnības, ka uzņēmumiem ir pienācīgs stimuls ieguldīt platjoslā un ka vislabākā valdības politika būtu neiejaukties un paļauties uz tirgus norisēm. Ziņojumā ir konstatēts, ka esošās tirgus nepilnības ir ierobežotas un galvenokārt attiecas uz tirgus norisēm un minimālām ražošanas problēmām. Saskaņā ar ziņojumu Nīderlandes regulatora OPTA veiktā kontrole un īpašās subsīdijas izpētei un attīstībai pienācīgi risina abas minētās problēmas (29).

(76)

Attiecībā jo īpaši uz Apingedamu gan KPN, gan Essent mazumtirdzniecības tirgū piedāvā mazumtirdzniecības platjoslas pakalpojumus. Essent šobrīd piedāvā pakalpojumus ar ātrumu līdz 5Mbit/s, bet KPN – līdz 6 Mbit/s. Gan Essent, gan KPN piedāvā trīs pakalpojumu paketi (telefonija, internets un digitālā/analogā televīzija). Abiem uzņēmumiem ir tehniskās iespējas, ko tie izmantos, lai, izmantojot esošos tīklus, vēl vairāk palielinātu piedāvāto pakalpojumu platjoslas jaudu, ja būtu pieprasījums pēc šādiem pakalpojumiem. Arī citiem interneta pakalpojumu sniedzējiem ir iespējas piedāvāt platjoslas pakalpojumus, izmantojot KPN vairumtirdzniecības pakalpojumus.

(77)

Attiecībā uz vairumtirdzniecības tirgiem regulējošā iestāde OPTA noteiktiem tirgiem ir noteikusi ierobežojumus spēcīgajam operatoram KPN. KPN piedāvā arī vairumtirdzniecības piekļuvi savam tīklam un pakalpojumiem platjoslas pakalpojumu sniegšanai (30). Attiecīgie kabeļu operatori, jo īpaši Essent, arī piedāvā vairumtirdzniecības platjoslas piekļuvi trešajām pusēm Nīderlandes tirgū (31).

(78)

Citos gadījumos, kuros Komisijai bija jānovērtē valsts atbalsts platjoslai, tā nonāca pie secinājuma, ka valsts atbalsts vairumtirdzniecības tīkliem varētu būt atbilstošs un samērīgs līdzeklis, lai risinātu problēmas saistībā ar tirgus nepilnībām un/vai nepietiekamu finansējumu. Šajos gadījumos, kas lielākoties attiecas uz “baltajām” vai “pelēkajām” zonām (32), tirgus neatbalstīja konkurējošu platjoslas pakalpojumu piedāvājumu vai arī bija runa par strukturāliem traucējumiem platjoslas izveidē. (33)

(79)

Nīderlandes iestādes kā argumentu min to, ka “nākotnes satura pakalpojumiem un lietojumiem” ir nepieciešami tīkli ar lielāku jaudu nekā to, ko nodrošina esošie vara kabeļu tīkli vai hibrīda vara/stikla šķiedras kabeļu tīkli. Veiktais pētījums liecina par to, ka ir grūti iedomāties lietojumus, ko plašai sabiedrībai nebūtu iespējams piedāvāt ar jau esošajiem tīkliem. (34) Tas nozīmē, ka aizstājamības pakāpe starp pakalpojumiem, ko varētu sniegt ar “nākamās paaudzes tīkliem”, un esošo tīklu sniegtajiem pakalpojumiem ir augsta un iespēja, ka pasākums tuvākajā nākotnē varētu izkropļot konkurenci, ir liela.

(80)

Kopsavilkumā var secināt, ka Apingedamā platjoslas tirgū nepastāv tirgus nepilnības, kuru novēršanai būtu nepieciešams finansiāls valsts atbalsts.

(81)

Lai gan Apingedama atrodas Nīderlandes perifērijā, valsts intervence notiek rajonā, kurā ar dažādu elektronisko komunikāciju pakalpojumu un tīklu palīdzību jau ir pieejami mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības platjoslas pakalpojumi ar tādiem nosacījumiem un par tādām cenām, kas salīdzināmas ar citu reģionu nosacījumiem un cenām.

(82)

Jau minētajā CPB ziņojumā ir izdarīts secinājums, ka nav atrastas pazīmes, kas norāda uz “būtisku ģeogrāfisko vai sociālo “digitālo plaisu” Nīderlandē. Platjoslas pakalpojumi ir pieejami gandrīz visos reģionos. Vairumam patērētāju ir iespēja izvēlēties no aptuveni 80 interneta abonementiem blīvi apdzīvotos apgabalos līdz apmēram 30 attālākajos rajonos.” Ziņojumā arī norādīts, ka, iespējams, pastāv sociālais sadalījums (vecāki cilvēki mazāk izmanto platjoslas pakalpojumus), tomēr valdība interneta izmantošanu no šo personu puses var arī stimulēt ar pieprasījumam atbilstošiem pasākumiem, piemēram, ar informācijas kampaņām (35).

(83)

Tādējādi attiecīgais pasākums nav vērsts uz kohēzijas politikas mērķa īstenošanu. Valsts atbalsts nav nepieciešams, lai Apingedamā veicinātu platjoslas pakalpojumu piedāvājumu, un tas nesamērīgi izkropļo konkurenci. Ņemot vērā to, ka pasākums nav paredzēts, lai sasniegtu vispārējas intereses mērķi, tas neatbilst saderīguma ar kopējo tirgu kritērijiem atbilstīgi Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktam.

(84)

Minēto iemeslu dēļ Komisija secina, ka pasākums ir valsts atbalsts fondam, stikla šķiedras pieslēguma tīkla operatoram un mazumtirdzniecības platjoslas pakalpojumu sniedzējiem. Tā kā atbalsts nav paredzēts noteikta veida ekonomiskās darbības veicināšanai vai noteiktu reģionālās tautsaimniecības nozaru attīstībai, nemainot tirdzniecības nosacījumus tādā apmērā, ka tiktu kaitēts vispārējam interesēm, atbalsta pasākums nevar tikt attaisnots, pamatojoties ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, un līdz ar to nav saderīgs ar kopējo tirgu,