24.2.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 58/1

---

PADOMES LĒMUMS

(2007. gada 12. februāris),

ar ko laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam kā daļu no Vispārējās programmas “Drošība un brīvību garantēšana” izveido īpašu programmu “Terora aktu un citu ar drošību saistītu risku profilakse, gatavība tiem un to seku pārvarēšana”

(2007/124/EK, Euratom)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 308. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 203. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Terora aktu un citu ar drošību saistītu risku profilakse, gatavība tiem un to seku pārvarēšana ir būtiski aspekti iedzīvotāju un kritiskas infrastruktūras aizsardzībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

(2)	Pārskatītais Eiropas Savienības Rīcības plāns terora aktu apkarošanai, ko Eiropadome pieņēmusi 2004. gada 17. un 18. jūnijā, par prioritāriem jautājumiem, inter alia, atzina terora aktu profilaksi un to seku pārvarēšanu, kā arī kritiskas infrastruktūras aizsardzību.

(3)

Padome 2004. gada 2. decembrī pieņēma pārskatīto Eiropas Savienības Solidaritātes programmu par teroristu draudu un uzbrukumu sekām, kurā uzsvērts, cik svarīgi ir risku un draudu novērtējumi, kritiskas infrastruktūras aizsardzība, terora draudu atklāšanas un apzināšanas mehānismi, kā arī politiska un operatīva gatavība un seku pārvarēšanas jaudas.

(4)

Padome 2005. gada decembrī pieņēma lēmumu, ka Kritiskas infrastruktūras aizsardzības Eiropas programmas (EPCIP) pamatā būs “visu apdraudējumu” pieeja, terora aktu draudu profilaksi uzskatot par prioritāti. 2005. gada decembra Eiropadomē pieņēma arī jaunu terora aktu apkarošanas stratēģiju, kurā iekļauti četri virzieni: profilakse, aizsardzība, vajāšana un reaģēšana.

(5)

Kopienas mehānisms pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā, kas izveidots ar Padomes Lēmumu Nr. 2001/792/EK, Euratom  (2) (2001. gada 23. oktobris), attiecas uz tūlītēju reaģēšanu visās nopietnās ārkārtas situācijās, bet tas nav īpaši izstrādāts, lai novērstu terora aktus, sagatavotos tiem un pārvarētu to sekas.

(6)	Eiropadomes 2004. gada novembrī pieņemtajā Hāgas programmā (3) ir aicināts veikt integrētu un koordinētu krīžu pārvarēšanu ES iekšienē attiecībā uz krīzēm, kam ir pārrobežu sekas.

(7)	Kopiena atbilstīgi savai kompetencei palīdz veikt vajadzīgus pasākumus, lai novērstu terora aktus pret demokrātijas, tiesiskuma, atvērtas sabiedrības vērtībām un mūsu pilsoņu un sabiedrību brīvībai, un pēc iespējas mazinātu jebkura uzbrukuma sekas.

(8)	Lai panāktu lielāku efektivitāti, rentabilitāti un pārskatāmību, īpaši pasākumi, novēršot terora aktus, gatavojoties tiem un pārvarot to sekas, būtu jāracionalizē un jāfinansē no vienas programmas.

(9)	Attiecībā uz juridisku noteiktību un saskaņotību, kā arī uz savstarpēju papildināmību ar citām finanšu programmām, būtu jādefinē termini “profilakse un gatavība”, “seku pārvarēšana” un “kritiska infrastruktūra”.

(10)

Galvenā atbildība par kritiskas infrastruktūras aizsardzību gulstas uz dalībvalstīm, īpašniekiem, ekspluatētājiem un lietotājiem (ar lietotājiem saprotot organizācijas, kas ekspluatē un izmanto infrastruktūru uzņēmējdarbības un pakalpojumu sniegšanas nolūkos). Dalībvalstu iestādes nodrošinās vadību un koordināciju, izstrādājot un īstenojot valstiski saskaņotu pieeju kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, ievērojot savu jurisdikciju un ņemot vērā pastāvošās Kopienas kompetences. Tādējādi galvenā atbildība par riska un draudu novērtējuma veikšanu gulstas galvenokārt uz dalībvalstīm.

(11)

Komisijas rīcības, vajadzības gadījumā līdztekus starptautiskiem projektiem, ir būtiskas, lai panāktu integrētu un koordinētu EK pieeju. Turklāt ir noderīgi un piemēroti atbalstīt projektus dalībvalstīs, ciktāl tie var sniegt noderīgu pieredzi un zināšanas turpmākai rīcībai Kopienas mērogā, konkrēti, riska un draudu novērtējumu ziņā. Šajā sakarā ir derīgi pieņemt visu apdraudējumu pieeju, par prioritāti uzskatot teroristu draudus.

(12)	Ir derīgi arī paredzēt trešo valstu un starptautisku organizāciju līdzdalību starptautiskos projektos.

(13)

Jānodrošina papildināmība ar citām Kopienas un Savienības programmām, piemēram, ar Eiropas Savienības Solidaritātes fondu un Civilās aizsardzības finanšu instrumentu, Kopienas mehānismu pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā, Septīto pamatprogrammu zinātnes, tehnoloģiju attīstības un demonstrāciju pasākumiem un ar struktūrfondiem.

(14)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka programmas Eiropas mēroga vai iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā paredzēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā ietverto proporcionalitātes principu šajā lēmumā ir paredzēti vienīgi tādi pasākumi, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(15)

Programmas izdevumiem vajadzētu būt saderīgiem ar finanšu shēmas 3. pozīcijā paredzēto maksimāli pieļaujamo apjomu. Programmas formulējumā ir jāparedz elastība, lai varētu veikt iespējamas paredzēto rīcību korekcijas, reaģējot uz vajadzību pārmaiņām laikā no 2007. līdz 2013. gadam. Tādēļ lēmumā būtu jāiekļauj tikai vispārējas paredzēto rīcību definīcijas un to attiecīgie administratīvie un finanšu pasākumi.

(16)

Tāpat būtu arī jāveic pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, kā arī pasākumi, lai atgūtu zaudētos, kļūdaini izmaksātos vai nepareizi izmantotos līdzekļus, saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Kopienu finanšu interešu aizsardzību (4), Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96 (5) (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko veic Komisija, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (6).

(17)

Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (7) un Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (8) (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, kas aizsargā Kopienas finanšu intereses, piemēro, ņemot vērā vienkāršības un konsekvences principu budžeta instrumentu izvēlē, mazinot tādu gadījumu skaitu, kad Komisija ir tieši atbildīga par to īstenošanu un apsaimniekošanu, un pareizi samērojot resursus ar administratīvo nastu, kas saistīta ar to izmantošanu.

(18)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (9), atšķirot pasākumus, uz ko attiecas vadības komitejas procedūra, no tiem, uz ko attiecas padomdevējas komitejas procedūra; noteiktos gadījumos un efektivitātes stiprināšanas nolūkā padomdevējas komitejas procedūra ir uzskatāma par atbilstīgāku.

(19)	Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā šā lēmuma pieņemšanai nav paredzētas citas pilnvaras, izņemot tās, kas paredzētas attiecīgi 308. un 203. pantā.

(20)	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir sniegusi savu atzinumu (10).

(21)	Lai nodrošinātu programmas efektīvu un savlaicīgu īstenošanu, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2007. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo lēmumu izveido īpašu programmu “Terora aktu un citu ar drošību saistītu risku profilakse, gatavība tiem un to seku pārvarēšana”, turpmāk “programma”, atbalstot dalībvalstu centienus, lai novērstu, sagatavotos un aizsargātu iedzīvotājus un kritisko infrastruktūru no teroristu uzbrukumiem un citiem ar drošību saistītiem starpgadījumiem, kā daļu no Vispārējās programmas “Drošība un brīvību garantēšana”.

2.   Programma attiecas uz laikposmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

3.   Šo lēmumu nepiemēro jautājumiem, uz ko attiecas Civilās aizsardzības finanšu instruments nopietnām ārkārtas situācijām.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā ir izmantotas šādas definīcijas:

a)	“profilakse un gatavība” attiecas uz pasākumiem, lai novērstu un/vai mazinātu riskus, kas saistīti ar terora aktiem, un citus riskus saistībā ar drošību;

b)	“seku pārvarēšana” attiecas uz to pasākumu koordinēšanu, kas pieņemti, lai reaģētu uz incidentu, kas saistīts ar drošību, un lai samazinātu tā seku ietekmi, jo īpaši saistībā ar teroristu uzbrukumiem, lai nodrošinātu krīžu pārvarēšanas un drošības darbību pareizu koordināciju.

c)

“kritiska infrastruktūra” ietver jo īpaši fiziskos resursus, pakalpojumus, informācijas tehnoloģiju iekārtas, tīklus un infrastruktūras resursus, kuru iznīcināšanai vai pārtraukšanai būtu nopietna ietekme uz sabiedrībai būtiskām funkcijām, tostarp uz piegādes ķēdi, veselību, drošumu, drošību, iedzīvotāju ekonomisku vai sociālu labklājību vai uz Kopienas vai tās dalībvalstu darbību.

3. pants

Vispārēji mērķi

1.   Šī programma palīdz atbalstīt dalībvalstu centienus, lai novērstu, sagatavotos un aizsargātu iedzīvotājus un kritisko infrastruktūru no teroristu uzbrukumiem un citiem ar drošību saistītiem starpgadījumiem.

2.   Programmas mērķis ir palīdzēt nodrošināt aizsardzību tādās jomās kā krīžu pārvarēšana, vide, sabiedrības veselības aizsardzība, transports, pētniecība un tehnoloģiju izstrāde un ekonomiskā un sociālā kohēzija, terora aktu un citu ar drošību saistīto risku jomā brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

4. pants

Konkrēti mērķi

1.   Saskaņā ar programmas vispārējiem mērķiem un, ja uz to neattiecas citi juridiski instrumenti, tā stimulē, veicina un attīsta profilakses, gatavības un seku pārvarēšanas pasākumus, kuru pamatā ir, inter alia, visaptveroši draudu un riska novērtējumi, ņemot vērā dalībvalstu uzraudzību un pienācīgi ņemot vērā esošo Kopienas kompetenci šajā jomā, un kuru mērķis ir novērst vai samazināt riskus saistībā ar terora aktiem un citus ar drošību saistītus riskus.

2.   Attiecībā uz to risku profilaksi un gatavību tiem, kas saistīti ar terora aktiem un citiem ar drošību saistītiem riskiem, programmas mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un kritisko infrastruktūru, jo īpaši veicot šādas darbības:

a)	stimulējot, veicinot un atbalstot riska novērtējumus saistībā ar kritisko infrastruktūru, lai uzlabotu drošību;

b)	stimulējot, veicinot un atbalstot metodiku izstrādi kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, jo īpaši riska novērtēšanas metodiku izstrādi;

c)	veicinot un atbalstot kopējus operatīvus pasākumus, lai uzlabotu pārrobežu piegādes ķēžu drošību, ar noteikumu, ka konkurences noteikumi iekšējā tirgū netiek izkropļoti;

d)	veicinot un atbalstot drošības standartu izstrādi, kā arī apmaiņu ar prasmēm un pieredzi iedzīvotāju un kritiskās infrastruktūras aizsardzības jomā;

e)	Kopienas mērogā veicināt un atbalstīt koordināciju un sadarbību kritiskās infrastruktūras aizsardzībā.

3.   Attiecībā uz seku pārvarēšanu programmas mērķi ir:

a)	stimulēt, veicināt un atbalstīt zinātības un pieredzes apmaiņu, lai noteiktu paraugpraksi ar mērķi koordinēt reaģēšanas pasākumus un lai panāktu sadarbību starp dažādām krīžu pārvarēšanā un drošības rīcībās iesaistītām pusēm;

b)	veicināt kopīgas mācības un praktiskus scenārijus, kuros ietverti drošības un drošuma komponenti, lai uzlabotu koordināciju un sadarbību starp atbilstīgām iesaistītajām pusēm Eiropas līmenī.

5. pants

Atbilstīgas rīcības

1.   Lai sasniegtu 3. un 4. pantā paredzētos vispārējos un konkrētos mērķus, programma ar gada programmā noteiktajiem nosacījumiem sniedz finanšu atbalstu šādiem rīcību veidiem:

a)	Komisijas sākti un vadīti Eiropas mēroga projekti;

b)	starptautiski projekti, kuros ir iesaistīti partneri vismaz no divām dalībvalstīm vai vismaz no vienas dalībvalsts, un no valsts, kas vai nu pievienojas, vai ir kandidātvalsts;

c)

dalībvalstu valsts mēroga projekti, kas: i) gatavo starptautiskus projektus un/vai Kopienas rīcības (“sākuma pasākumi”); ii) papildina starptautiskus projektus un/vai Kopienas rīcības (“papildu pasākumi”); iii) veicina novatorisku metožu un/vai tehnoloģiju izstrādi, kuras, iespējams, varētu izmantot arī Kopienas mēroga rīcībās, vai izstrādā šādas metodes vai tehnoloģijas, lai nodotu citām dalībvalstīm un/vai valstīm, kas vai nu pievienojas, vai ir kandidātvalstis.

2.   Finanšu atbalstu konkrēti var sniegt:

a)	operatīvas sadarbības un koordinācijas rīcībām (kontaktu tīkla uzlabošana, savstarpējas uzticības un sapratnes stiprināšana, ārkārtas rīcības plānu izstrāde, informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņa un izplatīšana);

b)	analītiskiem, pārraudzības, novērtējuma un revīzijas pasākumiem;

c)	tehnoloģiju un metodoloģiju izstrādei un nodošanai, jo īpaši attiecībā uz informācijas apmaiņu un savietojamību;

d)	apmācībai, personāla un speciālistu apmaiņai; un

e)	informēšanas un izplatīšanas darbībām.

6. pants

Dalība programmā

1.   Šajā programmā var piedalīties struktūras un organizācijas, kam dalībvalstīs ir juridiskas personas statuss. Uz peļņu orientētas struktūras un organizācijas var pretendēt uz dotācijām vienīgi sadarbībā ar bezpeļņas organizācijām vai valsts organizācijām. Nevalstiskas organizācijas drīkst prasīt finansējumu 5. panta 2. punktā minētajiem projektiem ar noteikumu, ka tās nodrošina pietiekamu konfidencialitāti.

2.   Attiecībā uz starptautiskiem projektiem – trešās valstis un starptautiskas organizācijas drīkst piedalīties kā partneri, bet tām nav ļauts iesniegt projektus.

7. pants

Intervences veidi

1.   Kopienas finanšu atbalstam var būt šādas juridiskas formas:

a)	dotācijas;

b)	publiskā iepirkuma līgumi.

2.   Kopienas dotācijas piešķir saistībā ar izsludinātiem konkursiem, izņemot pienācīgi pamatotus ārkārtējas steidzamības gadījumus, vai, ja atbalsta saņēmēja īpatnību dēļ nav citas iespējas, un tās izmaksā kā operatīvas dotācijas vai rīcību dotācijas.

Gada darba programmā norāda minimālo dotācijām piešķiramo gada izdevumu daļu. Minimālā daļa ir vismaz 65 %.

Maksimāli pieļaujamā projektu izdevumu līdzfinansējuma likmi konkrēti norāda gada darba programmā.

3.   Ir paredzēti izdevumi papildu pasākumiem, izmantojot publiskā iepirkuma līgumus, un šajā gadījumā par pakalpojumiem un precēm maksā no Kopienas līdzekļiem. Tas, inter alia, aptver izdevumus par informēšanu sakarā ar projektiem, politikas jomām, programmām un tiesību aktiem, par to paziņošanu, gatavošanu, īstenošanu, pārraudzību, kontroli un novērtējumu.

8. pants

Īstenošanas pasākumi

1.   Komisija īsteno Kopienas finanšu atbalstu saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, turpmāk “Finanšu regula”.

2.   Lai īstenotu programmu, Komisija, ievērojot 3. pantā definētos vispārējos mērķus, līdz septembra beigām pieņem gada darba programmu, norādot konkrētus mērķus, tematiskas prioritātes, sniedz 7. panta 3. punktā paredzēto papildu pasākumu aprakstu un, vajadzības gadījumā, citu rīcību sarakstu.

Gada darba programmu 2007. gadam pieņem trīs mēnešus pēc šā lēmuma stāšanās spēkā.

3.   Gada darba programmu pieņem saskaņā ar 9. panta 3. punktā minēto procedūru.

4.   Ar rīcību dotācijām saistītās novērtējuma un piešķīruma procedūrās, inter alia, ņem vērā šādus kritērijus:

a)	atbilstību gada darba programmai, 2. pantā paredzētiem vispārējiem mērķiem un dažādās jomās veiktajiem pasākumiem, kā paredzēts 4. un 5. pantā;

b)	ierosināto rīcību kvalitāti, ņemot vērā koncepciju, organizāciju, izklāstu un gaidītos rezultātus;

c)	prasītā Kopienas finansējuma apjomu un tā atbilstību gaidītajiem rezultātiem;

d)	gaidīto rezultātu ietekme uz 3. pantā definētiem vispārējiem mērķiem un dažādās jomās veiktiem pasākumiem, kā paredzēts 4. un 5. pantā.

5.   Lēmumus par rīcībām, kas iesniegtas saskaņā ar 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu pieņem Komisija saskaņā ar 9. panta 3. punktā minēto vadības procedūru. Lēmumus par 5. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta darbībām pieņem Komisija saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto konsultāciju procedūru.

Lēmumus par pieteikumiem uz dotācijām, kuros iesaistītas uz peļņu orientētas struktūras vai organizācijas, pieņem Komisija saskaņā ar 9. panta 3. punktā minēto vadības procedūru.

9. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja (turpmāk “komiteja”).

2.   Ja izdarīta atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu.

3.   Ja izdarīta atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais laikposms ir trīs mēneši.

4.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

10. pants

Papildināmība

1.   Sinerģijas, konsekvenci un papildināmību tiecas nodrošināt ar citiem Eiropas Savienības un Kopienas instrumentiem, inter alia, ar īpašajām programmām “Noziedzības profilakse un apkarošana” un “Krimināltiesības”, Septīto pamatprogrammu zinātnes, tehnoloģiju attīstības un demonstrācijas pasākumiem, Eiropas Savienības Solidaritātes fondu un Civilās aizsardzības finanšu instrumentu.

2.   Programmai var būt kopīgi resursi ar citiem Eiropas Kopienas un Savienības instrumentiem, jo īpaši ar programmu “Noziedzības profilakse un apkarošana”, lai īstenotu rīcības, kas atbilst gan programmas, gan citu Kopienas/Savienības instrumentu mērķiem.

3.   Saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības nesaņem citu Savienības/Kopienas finanšu instrumentu finansējumu tam pašam mērķim. Nodrošina, ka programmas atbalsta saņēmēji sniedz Komisijai informāciju par finansējumu, ko tie saņēmuši no Eiropas Savienības vispārējā budžeta un citiem avotiem, kā arī informāciju par jau iesniegtiem finansējuma pieteikumiem.

11. pants

Budžeta resursi

Budžeta resursus, kas atvēlēti šajā programmā paredzētajām rīcībām, iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžeta gada apropriācijās. Budžeta iestāde apstiprina pieejamās gada apropriācijas, nepārkāpjot finanšu shēmā paredzēto apjomu.

12. pants

Pārraudzība

1.   Komisija nodrošina, ka katrai programmas finansētai rīcībai atbalsta saņēmējs iesniedz tehniskus un finanšu ziņojumus par darba progresu un ka nobeiguma ziņojumu iesniedz trīs mēnešos pēc rīcības noslēguma. Komisija nosaka ziņojumu formu un struktūru.

2.   Komisija nodrošina, ka līgumos un nolīgumos, kas noslēgti saistībā ar šīs programmas īstenošanu, jo īpaši paredzēta Komisijas (vai tās pilnvarotu pārstāvju) veikta pārraudzība un finanšu kontrole, vajadzības gadījumā izmantojot pārbaudes uz vietas, tostarp izlases pārbaudes, kā arī paredzētas Revīzijas palātas revīzijas.

3.   Komisija nodrošina, ka piecus gadus kopš pēdējā maksājuma sakarā ar jebkuru rīcību Kopienas finanšu atbalsta saņēmējs glabā Komisijai pieejamus visus rīcības izdevumus apliecinošos dokumentus.

4.   Pamatojoties uz 1. un 2. punktā minēto ziņojumu un pārbaužu uz vietas rezultātiem, Komisija nodrošina, ka vajadzības gadījumā tiek koriģēts sākotnēji apstiprinātais finanšu atbalsts vai tā piešķiršanas nosacījumi, kā arī maksājumu grafiks.

5.   Komisija nodrošina, ka tiek veikti visi citi vajadzīgie pasākumi, lai pārbaudītu, vai finansētās rīcības veic pareizi un atbilstīgi šim lēmumam un Finanšu regulai.

13. pants

Kopienas finanšu interešu aizsardzība

1.   Komisija nodrošina, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas rīcības, Kopienas finanšu intereses tiek aizsargātas ar pasākumiem, lai novērstu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, piemērojot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepamatoti izmaksātas summas, kā arī, konstatējot pārkāpumus – ar efektīvām, samērīgām un preventīvām sankcijām saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95, Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96 un Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

2.   Attiecībā uz Kopienas rīcībām, ko finansē saskaņā ar šo lēmumu, uz Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem, tostarp uz saistībā ar šo programmu paredzēto līgumsaistību pārkāpumiem, ko, izdarot nepamatotus izdevumus, rada kāda uzņēmēja rīcība vai bezdarbība, kas kaitē vai varētu kaitēt Eiropas Savienības vispārējam budžetam vai tās pārvaldītiem budžetiem, piemēro Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96.

3.   Komisija nodrošina, ka rīcībai piešķirtā finanšu atbalsta apjomu samazina, pārtrauc vai atgūst, ja tā konstatē pārkāpumus, tostarp neatbilstību šim lēmumam vai individuālam lēmumam vai līgumam, vai nolīgumam, ar ko piešķir attiecīgo finanšu atbalstu, vai, ja tā atklāj, ka bez Komisijas apstiprinājuma rīcībā ir veikti grozījumi, kas neatbilst projekta būtībai vai īstenošanas nosacījumiem.

4.   Ja nav ievēroti termiņi vai rīcības īstenošanas gaita attaisno tikai daļu piešķirtā finanšu atbalsta, Komisija nodrošina, ka atbalsta saņēmēju konkrētā termiņā lūdz sniegt paskaidrojumus. Ja atbalsta saņēmējs nesniedz pieņemamu atbildi, Komisija nodrošina, ka atlikušo finanšu atbalstu var atcelt un var prasīt atmaksāt jau izmaksātās summas.

5.   Komisija nodrošina, ka jebkādu nepamatotu maksājumu atmaksā Komisijai. Summām, ko neatmaksā laikus, piemēro procentu likmi saskaņā ar Finanšu regulas nosacījumiem.

14. pants

Novērtēšana

1.   Programmu regulāri pārrauga, lai pārbaudītu saskaņā ar to veiktu darbību īstenošanu.

2.   Komisija nodrošina regulāru un neatkarīgu programmas novērtēšanu, ko veic pieaicināti eksperti.

3.   Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei:

a)	gada ziņojumu par programmas īstenošanu;

b)	vēlākais līdz 2010. gada 31. martam – starpposma novērtējuma ziņojumu par programmas īstenošanas rezultātiem un tās kvalitātes un kvantitātes aspektiem;

c)	vēlākais līdz 2010. gada 31. decembrim – paziņojumu par programmas turpināšanu;

d)	vēlākais līdz 2015. gada 31. martam – veikuma novērtējuma ziņojumu.

15. pants

Projektu publicēšana

Komisija katru gadu publicē to rīcību sarakstu, ko finansē saskaņā ar šo programmu, kopā ar katra projekta īsu aprakstu.

16. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

---

(1)  Atzinums sniegts 2006. gada 14. decembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 297, 15.11.2001., 7. lpp.

(3)  OV C 53, 3.3.2005., 1. lpp.

(4)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(5)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(6)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(7)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).

(8)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1248/2006 (OV L 227, 19.8.2006., 3. lpp.).

(9)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(10)  OV C 65, 17.3.2006., 63. lpp.

---