7.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 307/207

(1)

Ar 2004. gada 23. janvāra vēstuli, kas reģistrēta 23. februārī, Komisija saņēma sūdzību par iespējamu atbalstu attiecībā uz celtniecības projektu Hāksbergenā Nīderlandē. Ar 2004. gada 15. aprīļa vēstuli Komisija lūdza Nīderlandes iestādes sniegt skaidrojumu par pasākumu. Ar 2004. gada 18. maija vēstuli, kas reģistrēta 25. maijā, Nīderlande informēja Komisiju, ka drīzumā sniegs paziņojumu par pasākumu.

(2)

Ar 2004. gada 25. jūnija vēstuli, kas reģistrēta 2004. gada 30. jūnijā, Nīderlande paziņoja Komisijai par Hāksbergenas pašvaldības nodomu piešķirt atbalstu būvniecības uzņēmumiem, kuri iesaistīti Marktpassageplan projektā. Ar 2004. gada 12. jūlija vēstuli Komisija lūdza papildinformāciju, kura tika sniegta 2004. gada 8. oktobra sanāksmē, kurā piedalījās Komisija, un 2004. gada 30. decembra vēstulē, kas reģistrēta 2005. gada 10. janvārī. Nīderlande iesniedza papildinformāciju ar 2005. gada 11. maija vēstuli, kas reģistrēta 2005. gada 18. maijā.

(3)

Ar 2005. gada 21. septembra vēstuli Komisija informēja Nīderlandi par to, ka tā nolēmusi uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā izklāstīto procedūru attiecībā uz atbalstu.

(4)

Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (1). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus par atbalstu. No ieinteresētajām personām apsvērumi netika saņemti.

(5)

Nīderlandes atbilde uz formālās pārbaudes procedūras uzsākšanu tika iesniegta ar 2005. gada 29. decembra vēstuli, kas reģistrēta 2006. gada 5. janvārī.

(6)

Hāksbergenas pilsētas dome, pašvaldība, kurā ir 24 000 iedzīvotāji un kura atrodas Overijseles provincē netālu no Vācijas robežas, jau kopš deviņdesmito gadu sākuma ir vēlējusies sakopt pilsētas nesakārtoto centru. Ar konsultantu palīdzību tika izpētīti dažādi celtniecības plāni, lai nodrošinātu kvalitatīvu dzīvokļu un komerctelpu būvniecību. Tomēr ne sākotnējais būvniecības uzņēmums, ar kuru pašvaldība bija paredzējusi īstenot projektu, ne pati pašvaldība nespēja iegādāties projekta uzsākšanai nepieciešamos zemes gabalus.

(7)

Deviņdesmito gadu beigās seši būvniecības uzņēmumi iegādājās attiecīgos zemes gabalus un apvienojās. Tie izstrādāja būvniecības projektu, kurā bija paredzēta 58 dzīvokļu un 11 komerctelpu izbūve. Projektā būvniecības uzņēmumiem nebija paredzēts veikt sabiedriskos celtniecības darbus, piemēram, infrastruktūras izveidi, kas vēlāk tiktu nodota pašvaldībai. Projektā bija paredzēts būvniecības uzņēmumiem tikai izbūvēt dzīvokļus un veikalus, kurus vēlāk pārdotu vai iznomātu privātajiem ieguldītājiem. Tomēr aprēķini liecināja, ka projekts nebūtu rentabls.

(8)

Vietējā pašvaldība, ņemot vērā sešu būvniecības uzņēmumu ierosinātā pašvaldības centra atjaunošanas projekta lielo nozīmību un zinot, ka tā saņems provinces finansiālu ieguldījumu, piekrita atbalstīt projektu, galvenokārt sedzot paredzētos projekta zaudējumus. Pašvaldība ir jau parakstījusi sadarbības līgumu ar būvniecības uzņēmumiem, bet līgumā paredzētais atbalsts vēl nav piešķirts.

(9)

Valsts atbalsts galvenokārt paredzēts kā pašvaldības piešķirtas subsīdijas 2,98 miljonu euro apmērā būvniecības uzņēmumiem (1. pasākums). Šī summa ietver finansiālu atbalstu 453 780 euro (NLG 1 000 000) apmērā, kuru province piešķir šim projektam, un tā paredzēta plānoto projekta zaudējumu segšanai, kas aprēķināti, pamatojoties uz paredzamajām izmaksām un ieņēmumiem.

(10)

Viens no sadarbības līguma nosacījumiem paredz, ka projekta beigās neatkarīgs eksperts aprēķinās faktiskās izmaksas un ieņēmumus. Ja šī eksperta ex post aprēķinātie faktiskie zaudējumi izrādīsies mazāki par paredzētajiem zaudējumiem, uz kuru pamata tika piešķirtas subsīdijas, pašvaldībai jāatmaksā tikai 50 % no subsīdiju daļas, kas pārsniedz faktiskos zaudējumus. Citiem vārdiem, projekta izstrādātāji var paturēt 50 % no subsīdijām, kas nesedz faktiskos zaudējumus. Šis nosacījums turpmāk tiks dēvēts par “daļējas līdzekļu atmaksas nosacījumu”. Ja faktiskie zaudējumi ir lielāki nekā paredzētie zaudējumi, pašvaldības piešķirtās subsīdijas netiks palielinātas.

(11)

Papildus atbalstam subsīdiju veidā (1. pasākums) Komisija ir arī uzsākusi procedūru attiecībā uz trim pārējiem pasākumiem, kuri varētu ietvert atbalstu. Otrais pasākums ir dažu pašvaldībai piederošu zemes gabalu nodošana būvniecības uzņēmumiem bez maksas (2) (2. pasākums). Saskaņā ar Nīderlandes iestāžu paziņojumu zemes gabalu vērtība bija 233 295 euro, bet Komisija nesaņēma vērtējuma ziņojumu. Turklāt pašvaldība ir atbildīga par 35 % no izmaksām, kas varētu rasties no prasībām par zaudējumu saskaņā ar Reģionālās plānošanas likuma (Wet op de Ruimtelijke Ordening) 49. pantu pēc projekta pabeigšanas (3. pasākums). Atbildība par pārējiem 65 % būs būvniecības uzņēmumu ziņā. Visbeidzot, nebija skaidrs, vai pašvaldība zemes gabalus un ēku projekta izstrādātājiem pārdos par bilances vērtību vai par to tirgus vērtību (4. pasākums).

(12)

Pabeidzot projektu, pašvaldība bez maksas saņems vairākus zemes gabalus, kas saskaņā ar būvniecības atļauju tiks pārveidoti par sabiedrisko telpu. Paziņojumā nebija ietverts precīzs attiecīgo zemes gabalu vērtējums (2a. pasākums).

(13)

Minēto pasākumu saņēmēji ir projektā iesaistītie būvniecības uzņēmumi.

(14)

Pirmais tiešais atbalsta saņēmējs, Rabo Vastgoed B.V., pieder lielai uzņēmumu grupai, kura darbojas starptautiskā līmenī, galvenokārt finanšu sektorā. Šis uzņēmums ir atbildīgs par 25 % projekta.

(15)

Pamatojoties uz sadarbības līgumu, otrs tiešais atbalsta saņēmējs ir Centrum Haaksbergen B.V., uzņēmums, kuru šī projekta īstenošanai izveidoja pieci būvniecības uzņēmumi. Šie pieci uzņēmumi veiks visas Centrum Haaksbergen B.V uzticētās būvniecības darbības, tādējādi tas ir galvenokārt īpašs juridisks instruments bez “faktiskām” ekonomiskām darbībām. Tādējādi var secināt, ka Centrum Haaksbergen piešķirtās subsīdijas tiks nodotas šiem pieciem uzņēmumiem. Saskaņā ar Nīderlandes iestāžu paziņojumu katrs uzņēmums ir atbildīgs par 15 % projekta. Nīderlande ir arī norādījusi, ka RoTij Bouwontwikkeling Oost B.V. darbojas valsts līmenī, turpretim četri pārējie uzņēmumi (Besathij B.V., Bouwbedrijf Assink Eibergen B.V., Bouwbedrijf Deeterink B.V. un Bouwburo Jan Scharenborg B.V.) ir reģionāli vai vietēji tirgus dalībnieki.

(16)

Pat ja šajā lēmumā atbalsta saņēmēji tiek dēvēti par “būvniecības” uzņēmumiem, tie nenodarbojas tikai ar būvniecības darbiem. To darbība ietver visus nekustamo īpašumu projektu īstenošanas posmus.

(17)

Attiecīgie tirgi ir dzīvojamo ēku būvniecības un pārdošanas tirgus un komerctelpu būvniecības un iznomāšanas tirgus. Tā kā Hāksbergena atrodas tuvu Vācijas robežai, iespējams, ka atsevišķi Nīderlandes un Vācijas piegādātāji un klienti, kas darbojas šajos tirgos, darbojas arī kaimiņvalstī.

(18)

Komisija uzsāka formālo pārbaudes procedūru, jo bija šaubas par to, vai visi pasākumi, kurus pilsētas dome plānoja īstenot, atbilst valsts atbalstam, un nebija pārliecības, ka atbalsts uzskatāms par savietojamu ar kopējo tirgu.

(19)

Attiecībā uz valsts pasākuma klasificēšanu kā atbalstu, Komisija jo īpaši norādīja, ka “daļējas līdzekļu atmaksas nosacījums” būvniecības uzņēmumiem piešķir priekšrocības.

(20)

Attiecībā uz iespējamiem atbrīvojumiem no vispārējā aizlieguma saņemt valsts atbalstu saskaņā ar 87. panta 1. punktu Komisija vispirms atzīmē, ka 87. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētais automātiski piemērojamais izņēmums nav piemērojams šī atbalsta pasākumiem. Tāpat nevar uzskatīt, ka atbalsts 87. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē cita starpā tiek piešķirts projektam ar sociālu ievirzi, jo jaunu dzīvokļu iegāde nav paredzēta mazturīgām personām.

(21)

Attiecībā uz 87. panta 3. punktā paredzētajiem izņēmumiem Komisija atzīmēja, ka Hāksbergenas pašvaldība neatrodas īpaši atbalstāmā teritorijā un tāpēc tai nepienākas reģionālais atbalsts, pamatojoties uz 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu. Līdz ar to nepiemēro 87. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzēto izņēmumu. Komisija ir izstrādājusi dažādas vadlīnijas un pamatnostādnes, nosakot noteikumus attiecībā uz atbalstu, kuru var sniegt, piemērojot 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto izņēmumu. Neviena no šīm vadlīnijām nav piemērojama attiecīgajā gadījumā. Tika aplūkots arī izņēmums attiecībā uz pamestajām pilsētu teritorijām (3). Tomēr projektam nevar piemērot šo izņēmumu, jo, cita starpā, Hāksbergena nav pilsētas teritorija minētā Komisijas paziņojuma nozīmē. Protams, uz teritoriju neattiecas arī Eiropas URBAN II programma. Visbeidzot, kultūras izņēmums, kas paredzēts 87. panta 3. punkta d) apakšpunktā, nav piemērojams, jo šis projekts paredzēts jaunu ēku celtniecībai, nevis esošu ēku renovācijai vai kādam citam ar kultūru saistītam nolūkam.

(22)

Komisija nesaņēma ieinteresēto personu apsvērumus.

(23)

Atbildot uz formālās pārbaudes procedūras uzsākšanu, Nīderlande iesniedza papildinformāciju par pašvaldības veikto zemes gabalu nodošanu bez maksas (attiecīgi 2. pasākums un 2a. pasākums). Zemes gabalu nodošana būvniecības uzņēmumiem (2. pasākums) bez maksas attiecas uz 674 m2 lielu teritoriju. Savukārt pašvaldība saņems 1 077 m2 (2a. pasākums). Nīderlandes iestādes ir iesniegušas eksperta ziņojumu, saskaņā ar kuru konkrētās zemes vērtība ir 135 euro/m2.

(24)

Attiecībā uz cita pašvaldībai piederoša zemes gabala un ēkas pārdošanu būvniecības uzņēmumiem (4. pasākums) Nīderlandes iestādes ir sniegušas informāciju, kas norāda, ka darījuma cena bija ievērojami augstāka nekā summa, ko pašvaldība par šiem īpašumiem samaksājusi pirms dažiem gadiem.

(25)

Piecos pārbaudītajos pasākumos skaidri redzams, ka tiek iesaistīti valsts līdzekļi. Subsīdijas (1. pasākums) ir tieša pašvaldības resursu nodošana. Īpašumtiesību uz zemes gabaliem un ēku nodošana maina pašvaldības aktīvu kopējo vērtību (2., 2a un 4. pasākums). Visbeidzot, piešķirot garantiju, kura ietver maksājumu nākotnē, un neprasot attiecīgas garantiju prēmijas maksāšanu, arī 3. pasākumā izmanto pašvaldības līdzekļus.

(26)

Pašvaldības piešķirtās subsīdijas (1. pasākums) nodrošina ieguvumu uzņēmumiem, jo tie saņem finansējumu, kuru nesaņemtu, darbojoties tirgus apstākļos.

(27)

Pašvaldības veikto zemes bezmaksas nodošanu (2. pasākums) kompensē lielākas teritorijas daļas pretēja nodošana (2a pasākums), kas paredzēta tajā pašā līgumā. Pamatojoties uz Nīderlandes iesniegto eksperta izvērtējumu, pašvaldība saņems zemi, kuras tīrā vērtība ir 54 405 euro (4). Tādējādi šie divi pasākumi kopā būvniecības uzņēmumiem nav ieguvums.

(28)

Pašvaldība būs atbildīga par 35 % no izmaksām, kas varētu rasties no prasībām par zaudējumiem, kas radušies pēc projekta (3. pasākums). Komisijas paziņojuma par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (5) 2.1.2 punktā ir noteikts: “Ieguvums no valsts garantijas ir tāds, ka ar garantiju saistīto risku uzņemas valsts. To, ka valsts uzņemas risku, parasti vajadzētu atlīdzināt ar atbilstošu prēmiju. Ja valsts no šīs prēmijas atsakās, gan uzņēmums gūst labumu, gan valsts novirza resursus. Tātad, pat, ja saskaņā ar garantiju valsts neveic maksājumus, tas vienalga var būt valsts atbalsts saskaņā ar 87. panta 1. punktu. Atbalstu piešķir brīdī, kad sniedz garantiju, nevis brīdī, kad garantiju izmanto vai kad saskaņā ar garantijas noteikumiem veic maksājumus. To, vai garantija ietver valsts atbalstu, un, ja tā ir, kāds varētu būt valsts atbalsta lielums, novērtē brīdī, kad piešķir garantiju.” Šajā gadījumā Komisija atzīmē, ka kompensācijas maksājumu risku, kas rodas no prasībām par zaudējumu, daļēji uzņemas valsts un ka pašvaldība nesaņem prēmiju par šo daļējo garantiju. Tādējādi šis pasākums uzņēmumus atbrīvo no izmaksām, kādas tiem parasti rastos būvniecības projekta gadījumā, vai nu garantiju/apdrošināšanas prēmijas veidā, vai, ja netiek ņemta apdrošināšana, iespējamo maksājumu, lai kompensētu zaudējumus, nosacījumu veidā. Tādējādi tas ir ieguvums.

(29)

Attiecībā uz pašvaldības veikto zemes gabalu un īpašuma pārdošanu būvniecības uzņēmumiem (4. pasākums) Nīderlandes iestāžu iesniegtā papildinformācija par cenu, kādu pašvaldība maksājusi, iegādājoties šos aktīvus, ir pietiekama, lai kliedētu radušās šaubas par lēmumu uzsākt lietas izskatīšanu par iespējamo pārdošanu par bilances vērtību. Papildu dokumentos norādīts, ka pašvaldība ir ieguvusi ievērojamu kapitāla pieaugumu īsā laika posmā. Līdz ar to nav zaudēta iespējamā peļņa. Tādējādi darījums būvniecības uzņēmumiem nenodrošina ieguvumu.

(30)

Tātad divi pasākumi būvniecības uzņēmumiem nodrošina ieguvumu (1. un 3. pasākums), turpretim citi ne (2., 2a. un 4. pasākums). Tāpēc pēdējie nav valsts atbalsts un turpmāk pārbaudīti netiks.

(31)

Iepriekšējos punktos pārbaudīts iespējamais būvniecības uzņēmumu ieguvums. Komisijai arī jāpārbauda, vai ieguvumu nav daļēji guvuši dzīvokļu un komerctelpu pircēji vai īrnieki. Proti, viņi var pirkt vai iznomāt šīs telpas, kuras citādi varbūt nepastāvētu vai vismaz būtu daudz dārgākas. Tomēr šis ieguvums būtu netiešs un izkliedēts. Jebkurā gadījumā ir maz ticams, ka uz jebkādu ieguvumu, ko gūst 58 mājsaimniecības, būs iespējams attiecināt noteikumus, kas attiecas uz valsts atbalstu par netieša atbalsta saņēmējiem, kuri veic ekonomiskas darbības. Uzņēmējiem, piemēram, šiem 11 mazumtirdzniecības veikaliem, jebkurš ieguvums būtu ļoti mazs un jebkurā gadījumā nepārsniegtu noteikumos definēto minimālo līmeni. Tāpēc Komisija pārbaudīs tikai iespējamo valsts atbalstu būvniecības uzņēmumiem.

(32)

Pasākums ir nepārprotami selektīvs, jo to piemēro tikai šajā projektā iesaistītiem uzņēmumiem.

(33)

Pateicoties valsts atbalstam, uzņēmumi apņemsies īstenot citādi zaudējumus radošu projektu, kurš ietver dzīvokļu un komerctelpu būvniecību un pārdošanu vai nomu. Līdz ar to atbalsts tieši kropļo konkurenci, jo jauni dzīvokļi un komerctelpas papildinās tirgus piedāvājumu.

(34)

Iespējama konkurences papildu kropļošana, ja valsts atbalsts pārsniegs saistībā ar šo projektu uzņēmumiem radīto zaudējumu summu. Ar šo “papildu” subsīdiju tie varētu, piemēram, piedāvāt zemākas cenas turpmākos būvniecības projektos un/vai izmantot to citām darbībām. Komisija norāda, ka šī papildu kropļošana nepastāvētu, ja, pamatojoties uz eksperta aprēķinātiem faktiskajiem zaudējumiem projekta beigās, uzņēmumiem būtu pilnībā jāatmaksā tā subsīdiju daļa, kura pārsniedz faktiskos zaudējumus. Tā norāda, ka “daļējas līdzekļu atmaksas nosacījums” ļauj uzņēmumiem paturēt 50 % no subsīdijām, kas pārsniedz zaudējumus. Šo papildu kropļojumu nedrīkst ignorēt.

(35)

Komisija atzīmē, ka Hāksbergena atrodas tuvu Vācijas robežai. Tāpēc dzīvokļu un komerctelpu būvniecības un pārdošanas tirgū piedalās arī daži Vācijas būvniecības uzņēmumi. Tomēr tā arī norāda, ka vairāki attiecīgie uzņēmumi darbojas arī starptautiskā mērogā. Līdz ar to ir iespējama ietekme uz tirdzniecību.

(36)

Līdz ar to subsīdija (1. pasākums) un daļējā garantija (3. pasākums) saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu uzskatāma par valsts atbalstu. Zemes gabalu neto bezmaksas nodošana (2. un 2a pasākumi kopā), kā arī zemes gabala un ēkas pārdošana (4. pasākums) nav valsts atbalsts.

(37)

Nīderlande tās paziņojumā neatsaucās ne uz vienu īpašu atbrīvojumu no vispārējā aizlieguma attiecībā uz valsts atbalstu, kuru var apstiprināt, pamatojoties uz 87. panta 1. punktu.

(38)

Kā norādīts iepriekš, Komisija, pieņemot lēmumu par formālās pārbaudes procedūras uzsākšanu, izteica šaubas par to, vai atbalsts uzskatāms par saderīgu 87. panta 2. punkta un 3. punkta a), b) un d) apakšpunkta nozīmē vai saskaņā ar vadlīnijām un pamatnostādnēm, kas izveidotas, pamatojoties uz 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Atbildot uz šo lēmumu, Nīderlande neizteica nekādus apsvērumus par atbalsta saderību. Arī Komisijas veiktās turpmākās analīzes gaitā šajā sakarā jauni aspekti netika atklāti. Tādēļ Komisija secina, ka atbalstu, pamatojoties uz iepriekšminēto juridisko pamatu, nevar uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu.

(39)

Attiecībā uz iespējamo saderību, pamatojoties uz 86. panta 2. punktu, Komisija uzskata, ka konkrētā atbalsta veicinātās ekonomiskās darbības, proti, augstas kvalitātes dzīvokļu un komerctelpu, kam piekļuve netiek ierobežota konkrētai sociālai kategorijai, būvniecība un pārdošana vai noma noteikti nav uzskatāma par vispārējas ekonomiskas intereses pakalpojumiem. Arī Nīderlande nav paziņojusi, ka šis būtu šāds gadījums. Tādējādi šim atbalstam nevar piemērot 86. panta 2. punktu.

(40)

Šai sakarā Komisija pārbaudīs, vai atbalsts 1. un 3. pasākumā nav tieši saderīgs, pamatojoties uz 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kur paredzēts, ka “atbalstu, lai veicinātu noteiktu tautsaimniecības darbību vai noteiktu tautsaimniecības teritoriju attīstību, kur šāds atbalsts nelabvēlīgi neietekmē tirdzniecības nosacījumus tādā mērā, kas ir pretēji kopējām interesēm” var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu.

(41)

Pārbaudot, vai atbalsts ir tieši saderīgs saskaņā ar 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, Komisija, pirmkārt, ņem vērā Kopienas mērķus un, otrkārt, analizē, vai ieteiktais atbalsta pasākums ir atbilstīgs un proporcionāls paredzētajiem mērķiem un vai tas neatstāj nesamērīgu ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību.

(42)

Attiecībā uz mērķiem, kuru sasniegšanai tiek īstenots projekts, Komisija atzīmē šādus novērojumus: Nīderlandes varas iestādes norādīja, ka saskaņā ar 2001. gada pārskatu 65 % Hāksbergenas iedzīvotāju jūtas nedroši un tādēļ izvairās no pašvaldības centra. Šo nedrošības sajūtu apstiprina arī policijas reģistrētie pārkāpumi. Projekts, kurā pirmajā stāvā paredzētas komerctelpas un virs tām dzīvokļi, kā arī jaunās dzīvojamās ēkas vietā, kas līdz šim bijusi pamesta, ir izstrādāts jo īpaši, lai risinātu šo nedrošības sajūtas problēmu. Nīderlandes iestādes arī norādīja, ka trīs veikalu ielas jau ir veiksmīgi izveidotas ap centru, kurš joprojām tomēr ir komerciāli neattīstīts un šo trīs ekonomiski veiksmīgo teritoriju vidū veido zināma veida barjeru. Projekts ir paredzēts, lai centru padarītu pievilcīgāku un tādējādi novērstu esošo veikalu saimnieciskās darbības turpmāku pasliktināšanos un pamestību. Tādējādi var secināt, ka projekts pozitīvi ietekmēs kopējās intereses, kā pašvaldība paziņoja, atbalstot valsts atbalsta piemērošanu.

(43)

Attiecībā uz atbalsta proporcionalitāti Komisija norāda, ka atbalsts ir paredzēts uzņēmumu to zaudējumu segšanai, kas radušies īstenojot projektu, kurš citādi nebūtu uzsākts. Atbalsts ir proporcionāls, ciktāl tas sedz faktiskos sešu uzņēmumu zaudējumus, kuri pārdos vai iznomās dzīvokļus un telpas par cenām, kas atbilst parastajām cenām līdzvērtīgos īpašumos šajā teritorijā. Tomēr projektā ir ietverts potenciāls “papildu” atbalsts, kas radies “daļēja līdzekļu atmaksas nosacījuma” rezultātā. Šis pašvaldības un būvniecības uzņēmumu sadarbības līguma nosacījums nozīmē, ka faktiskos projekta zaudējumus speciālists projekta beigās aprēķinās, pamatojoties uz izdevumiem un ieņēmumiem. Ja faktiskie zaudējumi ir mazāki kā novērtētie zaudējumi, uz kuru pamata projekta gaitā piešķiramas subsīdijas (1. pasākums), pašvaldībai jāatmaksā tikai 50 % no subsīdiju daļas, kas pārsniedz faktiskos zaudējumus. Līdz ar to būvniecības uzņēmumi var paturēt 50 % no tās subsīdiju daļas, kas nesedz faktiskos zaudējumus. Piemēram, ja faktiskie zaudējumi ir ap nulli paredzēto 2,98 miljonu euro vietā, uzņēmumi atmaksās 1,49 miljonus euro un līdzvērtīgu summu paturēs sev. Valsts resursu apjoms, kas pārsniedz faktiskos zaudējumus, nav nepieciešams projekta īstenošanai. Tāpēc var secināt, ka tikai tāds līguma nosacījums, ka pilnīgi jāatmaksā subsīdijas, kas pārsniedz faktisko zaudējumu, varētu ierobežot valsts atbalstu līdz nepieciešamajam minimumam, un tādējādi to varētu uzskatīt par proporcionālu. Komisija arī atzīmē, ka šāds “pilnīgas atmaksas nosacījums” attiecināms arī uz atbalstu, kas ietverts daļējā garantijā (3. pasākums), ne tikai subsīdijās (1. pasākums), kā tas ir ar pašreizējo “daļējo līdzekļu atmaksas nosacījumu”.

(44)

Attiecībā uz konkurences kropļojuma apmēru un ietekmi uz tirdzniecību, Komisija atzīmē, ka atbalsts palielina tirgus piedāvājumu par 58 dzīvokļiem un 11 komerctelpām, kuras tiks piedāvātas par cenām, kas atbilst parastajām īpašuma cenām šajā reģionā. Tā norāda, ka konkurences kropļojums un ietekme uz tirdzniecības apstākļiem, kuru rada šāds lokāls, ierobežots projekts, ir maza un nenomāc iepriekš norādīto pozitīvo ietekmi.

(45)

Kā norādīts saistībā ar papildu konkurences kropļojumiem, Komisija uzskata, ka valsts atbalsts, tādā apmērā, kas sedz faktiskos radītos zaudējumus, nesniedz šiem sešiem uzņēmumiem resursus, kurus tie varētu izmantot turpmākos projektos, lai kropļotu konkurenci un ietekmētu tirdzniecību. Tomēr šis secinājums neattiecas uz atbalsta summu, kas pārsniedz faktiskos zaudējumus. Kā norādīts iepriekš, “daļējas līdzekļu atmaksas nosacījums” pieļauj šādu “papildu” atbalstu.

(46)

Komisija secina, ka atbalsta daļa, kas sedz faktiskos projekta izdevumus, kurus ex post aprēķinājis neatkarīgs eksperts, veicina noteiktu tautsaimniecības darbību vai noteiktu tautsaimniecības teritoriju attīstību, kur šāds atbalsts nelabvēlīgi neietekmē tirdzniecības nosacījumus tādā mērā, kas ir pretēji kopējām interesēm. Tāpat arī tiek secināts, ka atbalsta daļa, kas pārsniedz faktiskos projekta zaudējumus, kurus ex post aprēķinājis neatkarīgs eksperts, nav nepieciešama projekta īstenošanai un vienlaikus nelabvēlīgi ietekmē tirdzniecības nosacījumus.

(47)

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem apsvērumiem, Komisija secina, ka tā atbalsta daļa, kas sedz faktiskos projekta zaudējumus, kurus neatkarīgs eksperts aprēķinājis ex post, līdz maksimālajai summai 2,98 miljoni euro apmērā (1. pasākums), pieskaitot attiecīgu garantijas prēmiju (3. pasākums), ir saderīga ar kopējo tirgu, pamatojoties uz 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Atbalsta daļa, kas pārsniedz faktiskos projekta zaudējumus, kurus neatkarīgs eksperts aprēķinājis ex post, nav saderīga ar kopējo tirgu, pamatojoties uz 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu vai uz jebkuru citu atbrīvojumu. Tāpēc tas nav saderīgs ar kopējo tirgu.