18.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 81/13

(1)

Ar 2001. gada 8. februāra vēstuli, kas reģistrēta 2001. gada 9. februārī, Itālijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā paziņoja Komisijai par iepriekš minēto pasākumu saskaņā ar EK Līguma 88. panta 3. punktu.

(2)

Ar 2001. gada 21. augusta vēstuli, kas reģistrēta 2001. gada 24. augustā, 2001. gada 3. decembra vēstuli, kas reģistrēta 2001. gada 5. decembrī, un 2002. gada 11. aprīļa vēstuli, kas reģistrēta 2002. gada 17. aprīlī, Itālijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā nosūtīja Komisijai plašāku informāciju, ko tā ar 2001. gada 9. aprīļa un 2001. gada 27. septembra vēstulēm un neoficiālās apspriedēs prasīja no Itālijas iestādēm.

(3)

Ar 2002. gada 5. jūnija vēstuli Komisija paziņoja Itālijai par savu lēmumu saistībā ar šo atbalstu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

(4)

Komisijas lēmumu uzsākt šo procedūru publicēja Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija uzaicināja ieinteresētās trešās personas iesniegt apsvērumus par minēto atbalstu.

(5)

Attiecībā uz šo lietu apsvērumus no ieinteresētām trešām pusēm Komisija nav saņēmusi.

(6)

Ar 2002. gada 16. septembra vēstuli, kas reģistrēta 2002. gada 17. septembrī, Itālija nosūtīja Komisijai plašāku informāciju par plānoto atbalstu.

(7)

Uzņēmums Cooperativa Agricola Moderna Scrl ir viens no tiem, kam ir tiesības saņemt glābšanas atbalstu, ko pārbaudījusi un apstiprinājusi Komisija lietā N 354/2000 (3). Apstiprinošajā lēmumā bija paredzēts glābšanas atbalstu pārveidot pārstrukturēšanas atbalstā ar nosacījumu, ka sešu mēnešu laikā pēc atbalsta saskaņošanas Itālija iesniedz uzņēmuma pārstrukturēšanas plānu saskaņā ar 23. punktu Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (še turpmāk “pamatnostādnes”) (4). Itālijas iestādes ir izpildījušas šo prasību un iesniegušas kooperatīva pārstrukturēšanas plānu. Tādēļ šajā lēmumā galvenā uzmanība ir pievērsta pārstrukturēšanas atbalstam.

(8)

Saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu izmaksātais glābšanas atbalsts ITL 900 000 000 (EUR 464 810) apmērā tika pārveidots subsīdijā kapitāla dotācijas veidā.

(9)

Cooperativa Agricola Moderna Scrl ir maza kooperatīvā sabiedrība, kurā ir 69 dalībnieki, kas specializējas vīna ražošanā un graudaugu audzēšanā (izejvielu ražošana). Pašlaik tā apsaimnieko 75 hektārus, kas tai pieder, un 207 hektārus, ko nomā, un saņem produkciju no vēl 178 hektāriem.

(10)

Saskaņā ar Itālijas iestādēm uzņēmuma Cooperativa Agricola Moderna Scrl galvenais darbības veids ir vīnogu audzēšana vīna ražošanai (80 % no tās pārdošanai paredzētās bruto produkcijas). Attiecīgais tirgus ir vīna tirgus. Kopumā vīna ražošana Markes reģionā 23 500 hektāru platībā, kur 13 000 hektāru platībā ražo vīnogas ar reģistrētu izcelsmes apzīmējumu, ir ITL 147 miljardu vērtībā. Ar saviem 125 hektāriem vīnogu audzētavas Cooperativa Agricola Moderna Scrl aizņem 0,53 % reģiona kopējās platības, kas atvēlēta vīnogu audzēšanai, un no tiem 96 % ir atvēlēti vīnogām ar reģistrētu cilmes vietas nosaukumu, kas vidēji veido 0,38 % reģiona produkcijas (dati par pēdējiem trim gadiem).

(11)

Vīna nozarē pašreiz ir tendence sagādāt patēriņam labākas kvalitātes vīnu (reģistrētu cilmes vietas nosaukumu vīna patēriņš pieaug, bet galda vīna – samazinās) (5). Starptautiskie tirgi nepārtraukti paplašinās, un Itālijas vīna reputācija ārzemēs uzlabojas, kaut arī tas sastopas ar sīvu konkurenci no tradicionālo ražotāju un citu valstu puses, kas ienāk nozarē. Gandrīz trīs ceturtdaļas Itālijas vīna nozares uzņēmumu eksportē vīnu uz ārzemēm: pārsvarā tie ir mazi un vidēji uzņēmumi ar gada apgrozījumu, kas nepārsniedz 50 miljardus. Markes reģiona vīnam ar reģistrētu cilmes vietas nosaukumu ir labas izredzes gūt panākumus. Vīns Verdicchio dei Castelli di Jesi, kas novērtēts kā viens no labākajiem Itālijas baltajiem vīniem, kopā ar Rosso Conero ir viens no populārākajiem Markes reģiona vīniem Itālijā un visā pasaulē. Eksportētais apjoms sasniedz 30 % (6). Vīna tirgus attīstības nākotnes izredzes saistībā ar pārstrukturēšanu vieš mērenu optimismu, jo nav sagaidāms, ka samazinātos pieprasījums pēc augstas kvalitātes vīniem, kas ražoti noteiktos ģeogrāfiskos apgabalos. Uzņēmuma Cooperativa Agricola Moderna Scrl pārstrukturēšanas plānā paredzēts daļu ražošanas pārveidot šāda vīna iegūšanai.

(12)

Saskaņā ar Itālijas iestādēm šī kooperatīva finanšu grūtības ir izraisījušas:

(13)

Saskaņā ar Itālijas iestādēm uzņēmuma Cooperativa Agricola Moderna Scrl zaudējumus var apkopot šādi (grozītais variants):

(14)

Saskaņā ar programmu N 354/2000 Komisija atļāva Itālijai izmantot tālāk uzskaitītos kritērijus, lai novērtētu piecu uzņēmumu grūtību apjomu, kas saņem glābšanas atbalstu. Atbilstošajiem uzņēmumiem bija jāatbilst vismaz diviem rentabilitātes indeksiem un diviem finanšu un struktūras indeksiem.

Konkrētajā gadījumā uzņēmums Cooperativa Agricola Moderna Scrl atbilst šīm prasībām. Uzņēmumu novērtēja kā nonākušu grūtībās, pamatojoties uz šīm attiecībām: finanšu izmaksas/apgrozījums, apgrozījums/krājumi, apgrozāmie līdzekļi-krājumi/kārtējās saistības, īstermiņa banku kredīti/kārtējās saistības.

(15)

Uzņēmuma Cooperativa Agricola Moderna Scrl pārstrukturēšanas plāns paredz pārveidot daļu vīnogu audzētavas, lai ražotu vīnus ar reģistrētu izcelsmes apzīmējumu, kas ir visraksturīgākie šim reģionam (Verdicchio dei Castelli di Jesi un Rosso Conero), un investēt iekārtās, lai samazinātu darbaspēka izmaksas un palielinātu uzņēmuma rentabilitāti. Plānotie pasākumi ir:

(16)

Investīcijas vīnogu audzētavas atjaunošanai un pārstrukturēšanai, kam veltīts plāns, kuru paredzēts īstenot piecu gadu laikā, ir šādas:

(17)

Kooperatīvu biedri palielināja uzņēmuma akciju kapitālu vēl par ITL 100 miljoniem (EUR 51 650). Tādējādi 2000. finanšu gadā akciju kapitāls pieauga no ITL 92,7 miljoniem (EUR 47 880) līdz ITL 192,7 miljoniem (EUR 99 520). Bez tam kooperatīvu biedri izsniedza kooperatīvam kredītu ITL 500 miljonu (EUR 258 230) apmērā.

(18)

Pārstrukturēšanas atbalsts sedz arī konsultāciju un pārstrukturēšanas plāna uzraudzības izmaksas, kopā veidojot ITL 120 000 000 (EUR 61 975). Šos pienākumus uz trijiem gadiem uzticēja kooperatīvam Moncaro. Tādēļ pārstrukturēšanas plāna finanšu struktūra būs šāda:

(19)

Pārveidojot glābšanas atbalstu ITL 900 000 000 (EUR 464 811) apmērā par subsīdijām kapitāla dotāciju veidā, būs iespējams samazināt iepriekš minēto parādu par ITL 792 000 000 (EUR 409 034) un daļēji segt vīnogu novākšanas mašīnas iegādi un pārstrukturēšanas plāna uzraudzības izmaksas.

(20)

Lai to segtu, kooperatīvs ir nolēmis samazināt savu ražošanas jaudu vīna nozarē. Uz 2001. gada 31. decembri tā vīnogu audzēšanas jauda, ņemot vērā audzētās šķirnes un tiesību aktos noteiktās ražošanas normas attiecībā uz dažādiem vīniem ar reģistrētu izcelsmes apzīmējumu, bija 1 674,10 tonnas. Piecu gadu laikā plānojot samazinājumu par 16 % saskaņā ar pamatnostādņu 74. punkta i) apakšpunktu, ražošanas jauda tiks samazināta līdz 1 406,20 tonnām. Šādu līmeni uzturēs līdz 2005. gadam; pārstrukturēšanas plānu iesniedza 2001. gada sākumā.

(21)

Negatīva bilance kooperatīvam bija tikai 1996. gadā. Tādēļ Komisijai bija šaubas par faktisko parādsaistību apjomu un kooperatīva grūtībām laika posmā no 1995.–1999. gadam.

(22)

Komisijai bija šaubas par uzņēmuma spējām atjaunot dzīvotspēju, samazinot ražošanas jaudu par 16 %, un īpaši attiecībā uz Itālijas iesniegtajiem skaitļiem, kas parādīja, ka ražošanas samazinājumam būtu nenozīmīga ietekme uz uzņēmuma saimniecisko stāvokli (ņemot vērā pārdošanas kritumu tikai par 1-2 % 2002.-2005. gadā).

(23)

Komisijai bija šaubas arī attiecībā uz plānoto atbalsta apjomu, kas šķita pārsniedzam minimāli nepieciešamo, lai varētu veikt pārstrukturēšanu. Īpaši nolūkā aprēķināt patiesās vajadzības Komisija apšaubīja to, ka amortizācijas fonda rezerves, kas nebija atskaitītas, varētu tikt uzskatītas par zaudējumiem un, ņemot vērā pārstrukturēšanas plānu, izteica šaubas par to, vai ir pieļaujams piešķirt atbalstu investīcijām iekārtās ražošanas jomā, kas nav deficītā.

(24)

Nobeigumā Komisija pauda zināmu neizpratni attiecībā uz pārstrukturēšanas plāna uzraudzības izmaksām, jo nevarēja izslēgt to, ka, uzticot kooperatīvam veikt šos pienākumus, ir saņemts netiešs atbalsts.

(25)

Ar 2002. gada 16. septembra vēstuli Itālija sniedza plašāku informāciju un paskaidrojumus.

(26)

Attiecībā uz kooperatīva ilgstošajām grūtībām Itālija apstiprināja, ka uzņēmums Cooperativa Agricola Moderna Scrl atbilda reģionā noteiktajiem četriem kritērijiem, kas apstiprināti valsts atbalsta N 354/2000 kontekstā. Tā atsaucās uz kooperatīvo sabiedrību īpašo raksturu, kas kopumā cenšas līdzsvarot savus rēķinus pat tad, ja atrodas grūtībās, ko apliecina arī lielās finanšu izmaksas ļoti augstā parādsaistību līmeņa dēļ, un parādīt ienākumus no pamatdarbības, lai segtu finanšu izmaksas.

(27)

Itālija norādīja, ka, lai līdzsvarotu savus rēķinus laikposmā no 1994.–1999. gadam, uzņēmums veica pasākumus attiecībā uz dažiem budžeta posteņiem: a) samazināja atmaksu par produkciju no kooperatīva biedru zemes (līdz likmēm, kas zemākas par tirgus cenām), kas rezultātā no kooperatīva biedriem prasīja būtisku finanšu ieguldījumu (ITL 434 miljoni), un b) samazināja atskaitījumus amortizācijas fondā līdz 50 % no nepieciešamā, lai uzturētu mašīnas un citas iekārtas atbilstošā darba kārtībā. Līdz ar to trūka finanšu līdzekļu stādījumu atjaunošanai un bija nelabvēlīga ietekme arī uz finanšu administrēšanu.

(28)

Turklāt ienākumi nākamajos finanšu gados nesedza smagos zaudējumus 1996. finanšu gadā (ITL 182 miljoni jeb 13 % no apgrozījuma). Sakarā ar to, ka ienākumi no lauksaimniecības produktu ražošanas bija mazāki nekā aplēsēs, 1998. un 1999. gadā bija jāsedz neparedzēto izdevumu saistības ITL 78 miljonu un ITL 134 miljonu apmērā.

(29)

Atjaunojot dzīvotspēju, neraugoties uz ražošanas jaudas samazinājumu, Itālija uzsvēra un apstiprināja, ka prasība piecu gadu periodā samazināt uzņēmuma vīna ražošanas jaudu par 16 % (maksimālo ražošanas līmeni noturot 1 406,20 tonnu vīnogu robežās) neradīja attiecīgu procentuālo produkcijas pašizmaksas samazinājumu tādā apjomā, kādā produkcijas struktūras maiņa uz labākas kvalitātes vīnogām radītu daudz mazāku pārdošanas ienākumu samazinājumu. Procedūras gaitā Itālija apstiprināja iesniegtos aprēķinus.

(30)

Attiecībā uz to, vai atbalsts investīcijām mašīnās ir atbilstīgs (konkrēti, vīnogu novākšanas mašīnas iegādei), Itālija norādīja, ka šis pirkums ir būtisks uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanā, tā kā ar šo mašīnu varētu mehanizēt noteiktas kultivēšanas un ražas novākšanas operācijas, samazinot nepieciešamo cilvēkstundu skaitu vīnogu audzētavas darbībā, un līdz ar to, samazinot ražošanas izmaksas (par ITL 185 miljoniem), uzņēmuma vīnogu audzēšanas daļu atkal padarīt rentablu.

(31)

Itālija iesniedza tabulu, kurā redzams, ka iekārtu reālās izmaksas, kas paredzētas stāvi slīpajām vīnogu audzētavas platībām, salīdzinājumā ar references summām, saskaņā ar kurām valsts atbalsts tika izmaksāts, radīja ienākumu zaudējumu ITL 179 363,240 apmērā.

(32)

Itālija arī sniedza paskaidrojumus attiecībā uz konsultāciju un pārstrukturēšanas plāna uzraudzības izmaksām. Summa ITL 120 000 000 apmērā sedza finanšu situācijas un aktīvu no analīzes izmaksas 1994.–1999. gadam, pārstrukturēšanas plāna izstrādi, prognozes aprēķinus līdz 2005. gadam, tehnisko un administratīvo palīdzību, kas nepieciešama, lai īstenotu plānā noteiktos pasākumus, veikto pasākumu monitoringu un iespējamu koriģējošu pasākumu novērtējumu. Attiecībā uz konsultāciju un pārstrukturēšanas plāna uzraudzības izmaksu apjoma un atbilstības noteikšanu Itālija atsaucas uz 1994. gada 10. oktobra prezidenta dekrētu Nr. 645, kurā noteikta profesionālu ekonomistu pakalpojumu maksa.

(33)

Saskaņā ar Līguma 87. panta 1. punktu ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada var draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm..

(34)

Minētais atbalsts atbilst šai definīcijai tiktāl, ciktāl tas, piešķirot ekonomiskas priekšrocības noteiktam uzņēmumam, tiek finansēts no valsts līdzekļiem (reģionālajiem fondiem) un var ietekmēt tirdzniecību attiecībā uz Itālijas stāvokli vīna nozarē (Itālija ir Eiropas Savienības otrā lielākā vīna ražotāja un 1998. gadā veidoja 32 % ES produkcijas).

(35)

Tomēr gadījumos, kas paredzēti Līguma 87. panta 2. un 3. punktā, šādus pasākumus, ar ierobežojumu, var uzskatīt par saderīgiem ar kopējo tirgu.

(36)

Šajā gadījumā vienīgais iespējamais ierobežojums ir noteikts 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā, saskaņā ar kuru atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tiek konstatēts, ka tas atvieglo noteiktu ekonomisko darbību vai noteiktu ekonomisko rajonu attīstību, ja šāds atbalsts nelabvēlīgi neietekmē tirdzniecības nosacījumus tādā mērā, kādā tas ir pretrunā ar vispārējām interesēm.

(37)

Ņemot vērā tā raksturu, lai no iepriekš minētā ierobežojuma iegūtu, šim atbalstam ir jāatbilst Kopienas pamatnostādņu noteikumiem par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai.

(38)

Pamatnostādnēs ir paredzēti šādi vispārīgi nosacījumi pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanai:

(39)

Norādot uz to, ka nav Kopienas definīcijas tam, kas ir “grūtībās nonācis uzņēmums” (4. punkts), pamatnostādnes paredz, ka glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsta novērtēšanas nolūkā, Komisija uzskata, ka uzņēmums ir nonācis grūtībās, ja tas nespēj ne ar saviem līdzekļiem, ne ar finansējuma palīdzību, ko tas var iegūt no sava īpašnieka/akcionāriem vai kreditoriem, apturēt zaudējumus, kam bez ārējas valsts iestāžu iejaukšanās, gandrīz noteikti ir lemts zaudēt biznesu īsā vai vidējā termiņā. Grūtībās nonākuša uzņēmuma parastās pazīmes ir zaudējumu pieaugums, apgrozījuma samazināšanās, produkcijas krājumu palielināšanās, jaudas pārpalikums, naudas plūsmas samazināšanās, parādu palielināšanās, procentu likmju pieaugums un neto aktīvu vērtības kritums vai vienādība ar nulli.

(40)

Šajā gadījumā uzņēmuma grūtības jau bija atzītas glābšanas atbalsta programmas nozīmē (N 354/2000, ko Komisija apstiprināja ar Lēmumu SG(2000) D/106283), pamatojoties uz iepriekš 14. punktā izklāstīto novērtējuma metodi, kas veido atļaujas lēmuma neatņemamu daļu. Paziņoja, ka kooperatīvs ir nonācis grūtībās uz šādu kritēriju pamata: finanšu izmaksas/apgrozījums, apgrozījums/krājumi, apgrozāmie līdzekļi-krājumi/kārtējās saistības, īstermiņa banku kredīti/kārtējās saistības.

(41)

Neraugoties uz to, ar šo lēmumu iepriekš apstiprinātais glābšanas atbalsts un šai lēmumā paredzētais pārstrukturēšanas atbalsts ir novērtēts un saskaņots atšķirīgā veidā un šajā gadījumā glābšana un pārstrukturēšana ir viena pasākuma divas daļas, kaut arī tie ir saistīti ar atšķirīgiem procesiem (pamatnostādņu 9. punkts). Tādēļ Komisija uzskata, ka fakts, ka uzņēmums ir nonācis grūtībās, ir acīmredzams (tādā mērā, kādā tas bija iepriekš konstatēts).

(42)

Turklāt šo secinājumu apstiprina detalizēta Itālijas sniegtās informācijas analīze. Rēķinu līdzsvarošana, kas bija pamatā Komisijas aizdomām, ir grāmatvedības metode, kas šajā gadījumā un atsevišķi vērtēta nesniedz pilnīgu ainu par uzņēmuma patieso finanšu stāvokli. Uzņēmuma Cooperativa Agricola Moderna Scrl rēķinu līdzsvarošana bija mākslīga, un to panāca, pateicoties tam, ka kooperatīva biedri amortizēja būtisku zaudējumu daļu, pieņemot zemākas atlīdzības likmes par produkciju no viņu zemes (8), un pateicoties nepieciešamo atskaitījumu neveikšanai amortizācijas fonda rezervēs, kas – lai gan ir atļauts saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem (9) – liecina par to, ka uzņēmums nespēja finansēt normālu ražošanas iekārtu atjaunošanu no pašu naudas plūsmas.

(43)

Apliecinājums tam, ka uzņēmums bija nonācis grūtībās, ir īstermiņa parāds un naudas plūsmas trūkums, kas saistīts ar apgrozījuma krišanos. Tā kā 2000. gadā parādi bija ITL 1 254 832 000 (EUR 648 070), zaudējumus nesošā finanšu administrēšana (-ITL 238 951 430 2000. gadā) (EUR 123 408) un likviditātes indekss 0,555, pastāvot krītošam apgrozījumam, šķiet, ka uzņēmums Cooperativa Agricola Moderna Scrl nespēj atjaunot dzīvotspēju ar saviem vai savu biedru līdzekļiem, kuri faktiski vairākkārt jau tika izmantoti (aizņēmumu un samazinātu atmaksas likmju veidā par produkciju no viņu zemes).

(44)

Atbalsta piešķiršana ir atkarīga no pārstrukturēšanas plāna pieņemšanas, kam jānotiek pēc iespējas īsākā laikā, un saprātīgā laikposmā, pamatojoties uz reāliem apsvērumiem par nākotnes darbības nosacījumiem, tam jāatjauno uzņēmuma ilgstoša dzīvotspēja. Īpaši jāveic tirgus pētījums. Dzīvotspējas uzlabojums jāpanāk galvenokārt ar iekšējiem pasākumiem. Pārstrukturēšanai jāietver attiekšanās no tiem pasākumiem, kas strukturāli nestu zaudējumus arī pēc pārstrukturēšanas (pamatnostādņu 32. punkts).

(45)

Itālijas iestādes ir iesniegušas pārstrukturēšanas plānu kopā ar tirgus pētījumu un kooperatīva izredžu novērtējumu ar valsts finansējumu ITL 900 000 000 apmērā un bez tā.

(46)

Pārstrukturēšanas plānā, kas izklāstīts še 15. punktā un paredzēts trim gadiem, norādīti uzņēmuma krīzes cēloņi un noteikta virkne iekšējo pasākumu dzīvotspējas atjaunošanai.

(47)

Plānotie pasākumi ir šādi:

(48)

Komisijai bija šaubas par to, cik atbilstīgi ir sniegt atbalstu investīcijām iekārtās, kas nešķita būtiskas dzīvotspējas atjaunošanai (vīnogu novākšanas mašīna). Tomēr sniegtās informācijas detalizēta pārbaude parādīja, ka ražošanas mehanizācija ir uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanas galvenā sastāvdaļa. Saskaņā ar Itālijas iesniegtajiem aprēķiniem, šīs iekārtas iegāde vīnogu audzētavas darbībā katru gadu ļautu ietaupīt ITL 185 000 000, kas veidotu 80 % kooperatīva pārdošanai paredzētās bruto produkcijas bez ražošanas paplašināšanas.

(49)

Itālija ir apņēmusies 5 gadu laikā samazināt kooperatīva vīna ražošanas jaudu par 16 %. Komisijai bija šaubas par Itālijas apgalvojumu, ka šis ražošanas samazinājums neradīs būtisku pārdošanas ienākumu samazinājumu. Tomēr uzmanīga Itālijas iesniegto tabulu izskatīšana (še 50. un 51. punkts) ļāva secināt, ka pievēršanās vīnogu šķirņu audzēšanai ar reģistrētu izcelsmes apzīmējumu (Verdicchio Superiore, Verdicchio Riserva, Verdicchio Passito), kam būs labāka tirgus cena, dos labākus ienākumus, tā lielā mērā atsverot plānoto jaudas samazinājumu. Tādēļ plānotais jaudas samazinājums neapdraud uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanu.

(50)

Pārdošanas ienākumu aprēķins bez ražošanas jaudas samazinājuma:

(51)

Pārdošanas ienākumu aprēķins ar ražošanas jaudas samazinājumu:

(52)

Pamatnostādņu 32. punktā ir noteikts, ka pārstrukturēšanai jāietver attiekšanās no tiem pasākumiem, kas strukturāli nestu zaudējumus arī pēc pārstrukturēšanas. Tā kā būtībā uzņēmumam ir finansiāla rakstura grūtības, šajā gadījumā attiecīgie ražošanas pasākumi strukturāli nenes zaudējumus, un, iegādājoties minēto iekārtu, uzņēmums var palielināt savu peļņas apjomu no vīnogu audzēšanas. Tādēļ pārstrukturēšanas plāns neatkāpjas no pamatnostādņu noteikumiem.

(53)

Saskaņā ar pamatnostādņu 35.–39. punktu ir jāveic pasākumi, lai, cik iespējams, mazinātu jebkādu nelabvēlīgu atbalsta ietekmi uz konkurentiem (kompensējoši pasākumi), parasti, klātbūtnes ierobežošanas veidā, kura uzņēmumam ir tirgū. Šāda vispārīga principa piemērošanas metode lauksaimniecības nozarē ir noteikta pamatnostādņu 5. nodaļā. Principā, sakarā ar to, ka atbalsts pat ļoti maziem uzņēmumiem lauksaimniecības nozarē var izkropļot konkurenci, Komisija prasa, lai visi pārstrukturēšanas atbalsta saņēmēji veiktu kompensējošus pasākumus jaudas samazinājuma veidā. Izejvielu ražošanas gadījumā tiek prasīts vai nu jaudas samazinājums, vai slēgšana uz laiku ne mazāku par pieciem gadiem.

(54)

Attiecībā uz pasākumiem, kas vērsti uz noteiktu produkciju vai ražotājiem, parasti jaudas samazinājumam jābūt 16 % apmērā no tā, kam pārstrukturēšanas atbalsts faktiski tiek piešķirts. Valsts subsidētajos rajonos to var samazināt līdz 14 %. Šajā gadījumā Itālija ir paredzējusi 5 gadu laikā samazināt jaudu par 16 % no uzņēmuma ražošanas jaudas. Tādējādi šis nosacījums ir ievērots.

(55)

Pamatojoties uz pamatnostādņu 40. punktu, atbalsta apjoms un intensitāte jāierobežo līdz stingram pārstrukturēšanas izmaksu minimumam, ņemot vērā uzņēmuma esošos finanšu līdzekļus. Tādēļ tiek prasīts, lai atbalsta saņēmēji dotu ievērojamu ieguldījumu pārstrukturēšanas plānā gan no saviem pašu resursiem, gan arī no ārēja finansējuma. Lai ierobežotu kropļojošo ietekmi, jāizvairās no tā, ka uzņēmumam virs normas tiek piešķirta skaidra nauda, ko varētu izmantot agresīvām, tirgu kropļojošām darbībām, kas nav saistītas ar pārstrukturēšanas procesu.

(56)

Lai pārbaudītu šīs prasības izpildi saskaņā ar pamatnostādnēm, Komisija ņēma vērā šādus faktorus.

(57)

Kopumā pārstrukturēšanas plāns saņems šādu valsts atbalstu:

(58)

Ar daļu no ITL 900 000 000 segs jau esošās faktiskās izmaksas (zaudējumus nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ, zaudējumus nesošās investīcijas, neatbilstošas amortizācijas fonda rezerves), bet daļu izmantos pārstrukturēšanas plāna īstenošanai (uzraudzības izmaksas un maksājums iekārtas iegādei). Būtībā atbalsta apjomu noteiks tādu, kāds vajadzīgs, lai dzēstu uzņēmuma parādus un finansētu pārstrukturēšanai nepieciešamās investīcijas.

(59)

Uzņēmuma iesniegtais uzņēmējdarbības plāns parāda to, ka nākamajos finanšu gados pēc pārstrukturēšanas naudas plūsma nebūs pietiekama, lai ļautu uzņēmumam veikt agresīvas darbības, kas nav tieši saistītas ar pārstrukturēšanas plānam paredzētajām investīcijām. Turklāt, būdams mazs uzņēmums, kam ir neliela nozīme reģiona vīna nozarē (0,38 % no reģiona produkcijas), tas nodrošinās to, ka atbalstam nebūs būtiskas ietekmes uz konkurenci.

(60)

Itālijas sniegtie paskaidrojumi (skat. iepriekš 30. punktu) attiecībā uz plāna uzraudzības izmaksām ir pārliecinājuši Komisiju par to, ka plānotie maksājumi ir atbilstoši, un ir kliedējuši jebkādas šaubas par kooperatīvam Moncaro samaksātajām summām, kas sniedzis attiecīgos pakalpojumus, ko varētu uzskatīt par atbalstu.

(61)

Attiecībā uz kooperatīva un tā biedru ieguldījumu pārstrukturēšanas plānā, ir jāuzsver tas, ka saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu vismaz 50 % no investīcijām finansēs pats kooperatīvs. Lai piesaistītu nepieciešamos līdzekļus, 2000. gadā kooperatīva biedri palielināja akciju kapitālu par ITL 100 000 000 un aizdeva kooperatīvam ITL 500 000 000. Līdz ar to attiecīgo pamatnostādņu prasību var uzskatīt par izpildītu.

(62)

Ar pamatnostādņu 48. punktu nosaka, ka pārstrukturēšanas atbalstu piešķir tikai vienu reizi. Itālija ir apliecinājusi, ka ņem vērā šo principu.

(63)

Pasākums atbilst Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai,

a)

pēdējo piecu gadu laikā atmaksa par produkciju no kooperatīva biedru zemes bija cenās, kas bija zemākas par tirgus vērtību, kas nozīmēja to, ka kooperatīva biedri amortizēja faktiskos zaudējumus ITL 434 233 484 (EUR 224 262,88) apmērā;

b)

lai garantētu to, ka padarītais darbs tiek apmaksāts saskaņā ar pastāvošajiem darba līgumiem, kooperatīvs atskaitīja tikai 50 % no nepieciešamajām amortizācijas fonda rezervēm, kas paredzētas mašīnām, iekārtām un zemes uzlabošanai. Piecu gadu laikā kopējie zaudējumi ir ITL 375 911 000 (EUR 194 142).