23.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 85/1

(1)

Līdz ar Amsterdamas Līguma stāšanos spēkā 1999. gada 1. maijā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam tika pievienots Protokols par valsts apraides sistēmu dalībvalstīs (še turpmāk – “protokols”).

(2)

2000. gada 5. aprīlī Komisija saņēma sūdzības vēstules formā no Dānijas komerctelevīzijas uzņēmuma “SBS Broadcasting SA/TvDanmark” (“TvDanmark”) par valsts finansējuma piešķiršanu valsts apraides organizācijai “TV2/DANMARK” (“TV2”). 2000. gada 3. maijā saņemtā sūdzība tika izskatīta sēdē. 2001. gada 28. februāra, 2001. gada 3. maijā un 2001. gada 11. decembrī sūdzētājs iesniedza papildu informāciju sūdzības sakarā.

(3)

2001. gada 15. novembrī Komisija publicēja Paziņojumu par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei (Paziņojums par radio un televīziju) (2), kurā tika iekļauti pamatprincipi un metodes, kas tiek pielietoti, izvērtējot vai sabiedriskās apraides darbību finansēšana atbilst Līguma noteikumiem.

(4)

Komisija savā 2002. gada 5. jūnija vēstulē Dānijas varas iestādēm pieprasīja informāciju, uz ko Dānijas varas iestādes 2002. gada 10. jūlijā sniedza rakstisku atbildi. Notika divas tikšanās ar Dānijas valsts iestāžu pārstāvjiem, 2002. gada 25. oktobrī un 2002. gada 19. novembrī. Papildu informācija tika nosūtīta rakstiskā formā 2002. gada 19. novembrī un 2002. gada 3. decembrī.

(5)

2003. gada 24. janvārī Komisija informēja Dāniju par savu lēmumu par procedūras uzsākšanu saskaņā ar ES Līguma 88. panta 2. daļu attiecībā uz valsts finansējuma piešķiršanu Dānijas valsts apraides organizācijai “TV2”.

(6)

Komisijas lēmums par procedūras uzsākšanu 2003. gada 14. martā tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3) Komisija uz aicināja visas ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes šīs lietas sakarā.

(7)

2003. gada 24. martā Dānijas varas iestādes nosūtīja Komisijai piezīmes par šo lietu rakstiskā formā. Turklāt tika saņemtas piezīmes no vairākām ieinteresētajām pusēm. “TvDanmark” iesniedza savas piezīmes 2003. gada 14. aprīļa vēstulē. Eiropas komerctelevīzijas uzņēmumu apvienība, “Association of Commercial Television in Europe” (ACT), iesniedza savas piezīmes savā 2003. gada 14. aprīļa vēstulē. Komerciālās raidorganizācijas “Antena 3 TV” un “Gestevisión Telecinco” iesniedza savas piezīmes 2003. gada 16. aprīļa vēstulē. Komerciālā raidorganizācija “TV3” iesniedza savas 2003. gada 14. aprīļa vēstulē. Komisija šīs piezīmes nosūtīja uz Dāniju, kas savukārt sniedza rakstisku atbildi 2003. gada 12. septembrī.

(8)

Turklāt 2003. gada 15. decembrī un 2004. gada 6. janvārī sūdzības iesniedzējs Komisijai nosūtīja papildu informāciju rakstiskā formā. 2003. gada 17. decembrī notika sūdzības iesniedzēja un Komisijas tikšanās ar mērķi saņemt papildinformāciju par sūdzības iesniedzēja 2003. gada 15. decembra vēstules saturu. Komisija šo informāciju nodeva Dānijas valdībai, kura atbildēja ar 2004. gada 15. marta vēstuli. 2004. gada 9. februārī notika Dānijas varas iestāžu un Komisijas pārstāvju tikšanās.

(9)

Saskaņā ar lēmumu par oficiālas izmeklēšanas uzsākšanu šis lēmums attiecas uz laika posmu no 1995. gada līdz 2002. gadam.

(10)

Dānijā ir divas valsts apraides organizācijas, “Danmarks Radio” (“DR”) un “TV2”. “DR” ir finansēts gandrīz vienīgi ar licenču līdzekļiem un ieņēmumiem no reklāmas.

(11)

“TV2” tika dibināts 1986. gadā (4) kā neatkarīgs, ar valsts aizņēmumiem finansēts uzņēmums. Uzņēmums sāka raidīt visā valstī 1988. gada 1. oktobrī. Tas raida zemes raidītāju kanālā “TV2” un 2000. gadā sāka raidīt arī satelītkanālā “TV2 Zulu”. 2002. gada beigās “TV2 Zulu” no sabiedriska apraides kanāla tika pārveidots par maksas komerckanālu. Valdība turklāt ir atzinusi vēl astoņas reģionālās “TV2” raidstacijas. “TV2” raida reģionālo “TV2” raidstaciju programmas savā valsts mēroga virszemes apraides kanālā.

(12)

Bez valsts apraides organizācijām Dānijas valsts mēroga televīzijas tirgū ir arī komerctelevīzijas uzņēmumi “TvDanmark” un “TV3/3+”. Komerctelevīzijas kanāli ir “TV2” konkurenti valsts mēroga televīzijas reklāmas tirgū. “TvDanmark” ir “SBS Broadcasting S.A.” nodaļa un raida divos Dānijas kanālos. “TvDanmark” kopš 1997. gada raida arī kanālā “TvDanmark2” tīklā, kurā raida 10 vietējās komerctelevīzijas stacijas, un kopš 2000. gada arī Apvienotās Karalistes licencētā satelītkanālā “TvDanmark1”. Satelītkanāli “TV3” un “3+” sāka raidīt 1992. gadā. Tie pieder uzņēmumam “Modern Times Group” (“MTG”).

(13)

Izmeklēšanā apskatītajā laika posmā no 1995. līdz 2002. gadam sabiedriskās apraides mērķi tika noteikti saskaņā ar Radio un televīzijas apraides likumu (“Apraides likumu”) (5).

(14)

“TV2” uzdevums ir veidot un raidīt valsts mēroga un reģionālos televīzijas raidījumus. Apraide ir veicama ar radioiekārtu, tai skaitā satelītu vai kabeļu sistēmu, palīdzību. “TV2” sabiedrisko raidījumu pienākumus nosaka kultūras ministrs (6).

(15)

Visi “TV2” kanāla raidījumi tiek uzskatīti par sabiedriskās televīzijas raidījumiem (7). Apraides likuma 6.a panta 1. daļā ir teikts: “Sabiedriskas raidorganizācijas uzdevums ir ar televīzijas, radio vai interneta u.tml. palīdzību nodrošināt Dānijas iedzīvotājiem plašu programmu un pakalpojumu spektru, kam jāietver ziņu, informatīvi, izglītojoši, mākslas un izklaides raidījumus. To pienākums ir nodrošināt raidījumu augstu kvalitāti, vispusību un daudzveidību. Raidījumu programmas veidošanā noteicošās ir informācijas un vārda brīvība (…), turklāt īpaša uzmanība jāpievērš dāņu valodai un kultūrai”.

(16)

Plašāka definīcija ir iekļauta “TV2” statūtos (8). Statūti nosaka pienākumus, kas “TV2” kā programmas raidošam uzņēmumam ir jāveic, informējot par notiekošo mākslā un kultūrā, dāņu filmu industrijā, tehnoloģiju attīstībā (turklāt nodrošinot raidījumu pieejamību invalīdiem), kā arī veidojot programmas bērniem, jauniešiem un etniskajām minoritātēm. “TV2” pienākums ir sniegt iedzīvotājiem ziņojumus par ārkārtas pasākumiem.

(17)

Saskaņā ar Apraides likuma 6.a panta 3. daļu “TV2” sabiedriski informatīvo uzņēmumu darbība tiek finansēta ar no “TV2” licenču tirdzniecības, reklāmu izvietošanas un ar citā veidā iegūto līdzekļu palīdzību”.

(18)

Radio un televīzijas apraides likuma 5. pants nosaka, ka uzņēmuma pienākums ir veidot raidījumus arī par citiem valsts apgabaliem. 6. pantā ir noteikta vietējā radio un televīzijas darbība. Izvirzītās prasības nosaka licences izsniegšanas noteikumus. Prasības pret programmu veidošanu, kas tiek izvirzītas šādas licences saņēmējiem, ir noteiktas Rīkojumā Nr. 874 par Eiropas raidījumu programmām un Rīkojums Nr. 1349 par vietējiem radio un televīzijas uzņēmumiem (9). Saskaņā ar šiem rīkojumiem raidstacijām, kas ir saņēmušas televīzijas licenci, ir jāraida vietējie raidījumi vismaz vienu stundu dienā un jāveido savi raidījumi dāņu valodā vai dāņu skatītājiem. Ņemot vērā to, ka “TV3”, “3+” un “TvDanmark” 1. kanāls raida, izmantojot Apvienotās Karalistes raidīšanas licenci, šie noteikumi attiecas tikai uz “TvDanmark2”.

(19)

“TV2” ir veikusi virkni izmaiņu uzņēmuma komercdarbībā, uz ko uzņēmumam kopš 1997. gada 1. janvāra ir īpašas tiesības (10). Tā rezultātā komercuzņēmuma darbības spektrs iekļauj arī tehniskā aprīkojuma pielietošanu, jaunu uzņēmumu dibināšanu vai investīcijas pastāvošo uzņēmumu kapitālā. Izmeklēšanas posmā šī uzņēmuma darbība ietvēra, piemēram, reklāmu izvietošanu, programmu tirdzniecību, aprīkojuma iznomāšanu, preču tirdzniecību, interneta aktivitātes un sporta tiesību tālākpārdošanu.

(20)

Kopš 2001. gada janvāra viens no “TV2” pienākumiem ir grāmatvedības atskaitēs nošķirt sabiedriskā uzņēmuma darbību no “jebkādas cita veida darbības”, ja šīs pēdējās apgrozījums pārsniedz 5 % no uzņēmuma kopējā kapitāla apgrozījuma un DKK 3 miljonus gadā (paziņojums Nr. 740). Saskaņā ar šo paziņojumu ir jāveic visu izdevumu grāmatvedība, un to preču un pakalpojumu cenas, kas neietilpst sabiedriskā uzņēmuma kategorijā, jānosaka, ņemot vērā tirgus pētījumu rezultātus. Kapitāla plūsmu starp sabiedrisko uzņēmumu un citu veidu uzņēmumiem nosaka tirgus ekonomikas apstākļi un investēšanas principi, turklāt šiem nolūkiem nedrīkst tikt lietoti licenču līdzekļi (11).

(21)

Izmeklēšanas posmā “TV2” saņēma DKK 4 067,7 miljonus no licenču līdzekļiem.

(22)

Valsts kultūras ministrs nosaka uz vienu vai vairākiem gadiem licenču nodevu apmēru, kas ir jāmaksā visiem iedzīvotājiem, kam pieder radio vai televīzijas uztvērēji (12). Televīzijas licenču nodevas iekasē “DR”, un šie līdzekļi tiek sadalīti starp “DR” un “TV2” pēc ministra tālāka lēmuma, kas tiek pieņemts ņemot vērā masu mēdiju vienošanos ar valdību.

(23)

Kultūras ministrs izstrādā noteikumus par aplikšanu un atbrīvošanu no nodevām, maksājumu termiņiem un prasībām, kā arī soda naudas procentiem u.tml. Saskaņā ar likumu par pakalpojumu maksas noteikšanu par nokavētu licences nodevas maksājumu tiek pieskaitīti soda naudas procenti. Informācija par nenomaksātajām nodevām un soda naudas procentiem tiek nodota Finanšu pārvaldei. Nodevas, saskaņā ar nodokļa likuma nosacījumiem par individuālo nodokļu iekasēšanu, var tikt, piemēram, atskaitītas no parādnieka algas.

(24)

Līdz 1997. gadam “TV2” visi līdzekļi tika piešķirti ar “TV2-Fonden” starpniecību, kuru dibināja valdība un kas darbojās kā neatkarīga vienība ar mērķi piešķirt “TV2” līdzekļus. Vēl viena neatkarīga vienība, kas darbojās šajā laika posmā, bija “TV2 Reklame A/S”, kas nodarbojās ar “TV2” reklāmu laika pārdošanu un šos ieņēmumus nodeva “TV2-Fonden”. No licenču pārdošanas un reklāmas iegūtie līdzekļi no fonda tālāk tika pārskaitīti “TV2” saskaņā ar kultūras ministra paziņojumā noteikto. Kopš 1997. gada “TV2” līdzekļus no licencēm saņem no “DR”.

(25)

Papildus no licencēm iegūtajiem līdzekļiem “TV2” tika piešķirti arī DKK 58 milj. no “Radiofonden” ar mērķi tos ieguldīt dāņu filmu industrijā. 1997. gadā “TV2” no “TV2-Fonden” saņēma DKK 167 milj. ciparu sistēmas iekārtu iegādi raidījumu producēšanai un 50 milj. izdevumu segšanai.

(26)

“TV2” turklāt ir atbrīvots no uzņēmuma peļņas nodokļa maksāšanas saskaņā ar likumu par uzņēmējdarbību. Izmeklēšanas laika posmā no šī nodokļu atvieglojuma “TV2” ieguva DKK 159,4 milj. 2001. gada janvārī Dānijas valdība deva rīkojumu neitralizēt nodokļu maksājumu pienākumus “TV2” komercdarbībai. “TV2” varēja pārskaitīt 30 % no savas gada peļņas no cita veida darbības kādām citām valsts apraides organizācijām. Šī nodokļu likme atbilst parastajai uzņēmuma peļņas nodokļu likmei, ko Dānija ieviesa 2000. gadā.

(27)

“TV2” dibināšanas izmaksas un darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi tika iegūti ar valsts aizdevuma palīdzību. Saskaņā ar vienošanos par aizdevuma piešķiršanu “TV2” būtu jāveic aizņēmuma atmaksu pa daļām līdz visas summas nomaksai. Taču visā izmeklēšanas laika posmā “TV2” ir bijis atbrīvots no procentu likmju maksāšanas un drīkstēja atlikt aizņēmuma daļu iemaksas. Kapitāla kopsumma, ko uzņēmums ieguva līdz ar atbrīvošanu no procentu likmju un daļu iemaksas izmeklēšanas laika posmā, bija DKK 341,8 milj.

(28)

Līdz 1996. gada beigām valsts sniedza drošības garantijas aizņēmumam, ko “TV2-Fonden” saņēma “TV2” darbības nodrošināšanai. Valsts garantētie aizņēmumi tika piešķirti “TV2”, jo “TV2-Fonden” tika slēgts. “TV2” ieguvums no šīs valsts garantijas sasniedza DKK 9,8 milj.

(29)

Dānijā ir trīs zemes raidītāju frekvences, kas atvēlētas valsts apraides organizācijām. Viena no frekvencēm pieder “TV2”, otra – “DR”, un trešā frekvence ir atvēlēta ciparu televīzijai.

(30)

“TV2” maksā nodevu IT un Televīzijas pārvaldei, kā Zinātnes, tehnoloģijas un attīstības ministrijas pakļautībā esošai valsts iestādei, par iespēju lietot rezervēto zemes raidītāju frekvenci (13). Šīs nodevas apmērus nosaka likums par finansēm. Izmeklēšanas laika posmā “TV2” ik gadus maksāja no DKK 2 milj. līdz 4 milj. nodevās par frekvenci. Tā kā otru zemes raidītāju frekvenci izmanto otrs valsts apraides organizācija, un trešā frekvence līdz šim vēl nav tikusi lietota, “TV2” maksāto nodevu apmērs nevar tikt salīdzināts ar nodevām, ko par šādu frekvenci būtu jāmaksā komerciāla televīzijas uzņēmumam.

(31)

Dānijā ir arī frekvences ar tikai reģionāla mēroga segumu. 1997. gadā valdība piedāvāja iespēju savienot reģionālās frekvences, lai iegūtu plašāku pārklājumu (tīklu) (14). Laika posmā no 1998. līdz 2001. gadam visām vietēja mēroga komerctelevīzijas stacijām bija jāmaksā ikgadēja valsts nodeva par iespēju raidīt šādā tīklā (15). “TV2” reģionālie uzņēmumi tika atbrīvoti no nodevu maksāšanas, jo raida “TV2” valsts mēroga frekvences “logos”. Komerctelevīzijas uzņēmums “TvDanmark” bija vienīgais operators, kas maksāja šo nodevu par savu otro raidījumu kanālu. Kopējā “TvDanmark” iemaksātā nodevu summa ir DKK 85,0 milj.

(32)

Visiem antenu iekārtu uzņēmumiem ir pienākums raidīt “TV2” sabiedriskās televīzijas programmas ar savām iekārtām (“must-carry”).

(33)

Veicot pētījumus, Komisija atklāja, ka šie pasākumi, izņemot “must carry” statusu, paredz valsts atbalstu pēc EK līguma 87. panta 1. daļu.

(34)

Komisija izteica šaubas par šo pasākumu atbilstību vienošanās noteikumiem, jo valsts atvēlētais “TV2” finansējums pārsniedza kopējās sabiedriskās televīzijas izmaksas un tāpēc varēja tikt izmantotas arī papildus subsīdijām “TV2” komercdarbībai. Komisija pēc izmeklēšanas veikšanas nonāca pie secinājuma, ka daži “TV2” komercpasākumi ir nesuši uzņēmumam zaudējumus, un tāpēc komisija formālā izmeklēšanas procedūrā pieņems lēmumu par to, vai “TV2” zaudējumus nesušie komerciālie pasākumi ir bijuši saistīti ar parastiem tirgus ekonomikas operatora pasākumiem.

(35)

Komisija turklāt izteica aizdomas par “TV2” iespējamo konkurenci traucējošo pozīciju reklāmu tirgū. Kā minēts ziņojumā par radio un televīziju, “sabiedriskā radio un televīzijas uzņēmumi, kuru zaudējumus sedz valsts atbalsts, varētu censties noteikt savas cenas reklāmas tirgū vai cenas par citiem komercdarījumiem, tādējādi samazinot konkurentu peļņu. Šāda veida rīcība no sabiedriskā radio un televīzijas uzņēmumu puses nevar tikt uzskatīta par sabiedriskās televīzijas pienākumu daļu. Gadījumā, ja valsts apraides organizācija pazemina komercdarījumu cenas zem to izmaksas sedzoša līmeņa, kas šādā gadījumā komercoperatoram būtu jāsedz no saviem līdzekļiem, šāda rīcība nozīmē, ka uzņēmumam tiek piešķirta pārāk liela kompensācija no valsts puses par sabiedriskās televīzijas pakalpojumu sniegšanu, un tādējādi tiek »grozīti Eiropas Savienības tirdzniecības un konkurences apstākļi, apdraudot kopējās intereses« un tiek pārkāpti Protokola noteikumi”

(36)

“TvDanmark” izteica viedokli, ka, tā kā valsts atsakās no ieņēmumiem no šīs aktivitātes, valsts atbalsts vienai valsts mēroga raidstacijai nosaka valsts atbalstu. Konkurējošo frekvenču segums sasniedz lielākais 77 %. “TvDanmark” piezīmēja, ka apstākļos, kad raidtīkla nodeva tika pieprasīta vienīgi no “TVDanmark2” un ne no “TV2” vietēja mēroga stacijām, lai gan ekonomikas un uzņēmējdarbības ziņā tie ir vienlīdzīgā situācijā, liecina par valsts atbalsta piešķiršanu “TV2” vietējā mēroga raidstacijām. Pēc “ACT”, “Antena 3 TV” un “Telecinco” domām, saskaņā ar ES raidstaciju neitralitātes principu, nodeva būtu jāmaksā ikvienam raidtīklam.

(37)

“ACT”, “Antena 3 TV” un “Telecinco” izteica savas piezīmes arī attiecībā uz atbrīvošanu no peļņas nodokļa, paziņojot, ka pienākums pārskaitīt 30 % no komercuzņēmuma peļņas “TV2” valsts apraides organizācijām nevar tikt uzskatīts par vienlīdzīgu šī nodokļa iemaksai valsts kasē, jo tādā veidā tiek ietekmēta konkurence televīzijas tirgū.

(38)

Attiecībā uz sabiedriskās televīzijas uzdevumu definīciju, “ACT”, “Antena 3 TV” un “Telecinco” piezīmēja, ka “TV2” kā valsts apraides organizācijas raksturojums nevar tikt atzīts par likumīgu tā kā ne ar ko neatšķiras no komercoperatoru raksturojuma. Tika uzsvērts, ka valsts nevar piemērot vienādas prasības sabiedriskajiem un privātajiem televīzijas uzņēmumiem, tai pat laikā formāli atzīstot tikai sabiedrisko televīzijas uzņēmumu pienākumus par sabiedriskās televīzijas uzdevumiem. “ACT” pievērsa Komisijas uzmanību tam, ka EK līguma 86. panta 2. daļā minētais neatkarīgas savienības princips būtu jāievieš praksē, nevis tikai formāli jāinterpretē. Šo viedokli “TvDanmark” pamato ar “TV Zulu” gadījumā acīmredzami pieļauto kļūdu. “TV2 Zulu” no sabiedriskās televīzijas kanāla pārtopot par komerckanālu, netika veiktas nekādas īpašas izmaiņas programmā.

(39)

“ACT” piezīmēja, ka noteikumi par pilnvarotā uzdevumu atzīšanu par izpildītiem tikai gadījumā, ja pastāv tiesisks mehānisms sabiedriskās televīzijas pienākumu kontrolei, rada apstākļus, kuros sabiedriskais operators ir spiests izpildīt viņam uzticētos uzdevumus. Šajā gadījumā, pēc “ACT” domām, šie nosacījumi nav izpildīti.

(40)

Runājot par proporcionalitātes jautājumu, “ACT” izvirzīja Komisijai ierosinājumu izpētīt, vai sabiedriskās televīzijas tīkla izmaksas atbilst privātam investoram pieņemamām izmaksām par šādiem pakalpojumiem.

(41)

“TvDanmark” piezīmēja, ka Komisijai aprēķinos par pārlieku liela atbalsta piešķiršanu būtu jāpievērš uzmanība “TV2” priekšrocībai peļņas nodokļa atvieglojuma, bezprocentu aizdevumu bez iemaksas, valsts aizņēmuma garantijas un bezmaksas raidīšanas ziņā, tā kā tie sniedz “TV2” nelikumīgu priekšrocību attiecībā pret komercoperatoriem.

(42)

“TvDanmark” izvirzīja jautājumu par ierobežoto televīzijas reklāmas tirgus peļņas pieaugumu, un vienlaicīgu, neattaisnojamu “TV2” kapitāla pieaugumu. “TV2” reklāmas peļņas pieaugums par 13 % laika posmā no 1998. līdz 2002. gadam sakrīt ar vispārēja ekonomiska krituma posmu šajā jomā. “TV2”, salīdzinājumā ar konkurentiem, mazākā mērā izjūt reklāmas peļņas krišanos, tā kā tieši “TV2” nosaka cenas.

(43)

Attiecībā uz jautājumu par reklāmas tirgu “TvDanmark” paziņoja, ka “TV2” cenu prakse rada komercoperatoriem apstākļus, kuros viņi nespēj nosegt privātuzņēmumu izdevumus. “TvDanmark” ir spiests nolaist savu pēc TPR kritērijiem vērtēto televīzijas reklāmu cenu par apm. 30–40 % zem “TV2” līmeņa, lai tiktu pieņemts reklāmas tirgū (“TV2” televīzijas reklāmai ir lielāka vērtība gan pēc TPR, gan GPR kritērijiem labāka pārklājuma dēļ) (16). Dēļ “TV2” ekskluzīvā stāvokļa, piemēram, pārklājuma vai programmu budžeta jautājumos, reklāmas tirgus klienti vienmēr ieguldīs daļu sava reklāmai atvēlētā budžeta “TV2”, lai sasniegtu lielāku efektu, t.i. vairāk kontaktu, plašāku auditoriju un/vai stabila budžeta nosegtu frekvenci. “TvDanmark” iesniegtie dati pierāda, ka “TvDanmark” ir cietis zaudējumus laika posmā no 1997. līdz 2002. gadam. Uzņēmums apgalvo, ka “TV2” negodīgā konkurence ir kavējusi “TvDanmark” peļņas iegūšanu, kas varēja tikt ieguldīta labāku programmu finansēšanā un līdz ar to reklāmas tirgus klientu piesaistīšanā.

(44)

“TV2” piedāvātās atlaides ir tik lielas, ka “TV2” zemes raidītāju kanāla reklāmas laika pircēji bieži vien saņem papildus atlaides, nopērkot reklāmas laiku arī “TV2 Zulu” (reklāmas pakete). Reklāmas cenas Dānijā ir apm. 40–50 % zemākas nekā, piemēram, Norvēģijā un Zviedrijā, kas ir pamatojams ar “TV2” īpašo 1: 1 un 1: 2 reklāmu atlaižu paketēm. “TvDanmark”, pamatojot savu paziņojumu, iesniedza “Copenhagen Economics” izstrādātu analītisku pētījumu par Dānijas televīzijas reklāmas tirgus cenu. Šī pētījuma atskaitē tiek salīdzinātas vidusmēra un augstākā tirgus cena un secināts, ka konkurence pastāv tikai pārpalikušā pieprasījuma daļā, un tāpēc būtu salīdzināmas tikai maksimālās cenas. “TvDanmark” turklāt pievienoja arī informāciju par “TV2” cenu salīdzinājumu ar citiem masu mēdiju uzņēmumiem, t.sk. citās valstīs.

(45)

“TV3” paziņoja, ka uzņēmums ir spiests palielināt reklāmas laika cenu atlaides, lai noturētos reklāmas tirgū, jo “TV2” piedāvā ārkārtīgi lielas atlaides reklāmdevēju budžetiem, ja viņi ievieto savu reklāmu arī “TV2”.

(46)

Sakarā ar “PreussenElektra” lietas (17) tiesas spriedumu Dānijas valdība izvirzīja jautājumu par to, vai “TV2” piešķirtie licenču līdzekļi ir uzskatāmi par valsts līdzekļiem EK līguma 87. panta traktējumā.

(47)

Dānijas varas iestādes atzina, ka “TV2” raidījumiem piešķirtā frekvence nevar tikt uzskatīta par īpašu priekšrocību, tā kā arī vietējām televīzijas stacijām ir piešķirtas frekvences. “TV2” nav saņēmis nekādas īpašas priekšrocības šajā ziņā. “TV2” tāpat kā citas raidstacijas maksā nodevu par frekvences izmantošanu.

(48)

Attiecībā uz piešķirtajām pilnvarām, Dānijas varas iestādes precizēja, ka, EK līguma 86. panta 2. daļa nenosaka nekādas prasības par īpašas kontroles sistēmas ieviešanu, kas nodrošinātu sabiedriskas televīzijas pienākumu izpildi. Turklāt Dānijā pastāvošā kontroles sistēma darbojas, novēršot pārlieku kompensēšanu un subsīdiju piešķiršanu. Valsts revīzija ir veikusi “TV2” grāmatvedības administratīvo un finanšu revīziju.

(49)

Jautājumā par proporcionalitāti Dānijas varas iestādes atzīmēja, ka no “TV2-Fonden” pārskaitītie DKK 167 milj. bija paredzēti televīzijas tīkla pāriešanai uz ciparu sistēmu. Tādēļ šie līdzekļi nevar tikt uzskatīti par brīvi lietojamu uzņēmuma kapitālu.

(50)

Sakarā ar uzņēmuma peļņas nodokļa atvieglojumu Dānijas varas iestādes paziņoja, ka komercuzņēmuma peļņa bija ļoti nenozīmīga un metode, kas tika izvēlēta “TV2” komercpasākumu peļņas nodokļa atvieglojumu neitralizēšanai, novērš šo pasākumu ekonomisku labumu nodokļu atvieglošanas rezultātā, tādējādi izlīdzinot ekonomisko situāciju.

(51)

Dānijas varas iestādes piekrita Komisijas ievada vērtējumam, kurā Komisija atzīmēja, ka valsts finansējums pārsniedz sabiedriskās televīzijas darbības izmaksas. Tai pat laikā Dānijas puse apstrīdēja viedokli, ka, lai gan kompensācija pārsniedz “TV2” sabiedriskās televīzijas izdevumus, šie līdzekļi nevar tikt uzskatīti par valsts līdzekļiem sekojošu iemeslu dēļ.

(52)

Liekā summa nevar tikt uzskatīta par pārlieku kompensāciju, bet gan par “TV2” apgrozījuma atspoguļojumu. Šis kapitāls turklāt bija nepieciešams kā buferis neparedzēta reklāmas peļņas krituma gadījumā, un “TV2” saskaņā ar likumu nevar saņemt aizdevumu, kas pārsniedz 4 % no gada apgrozījuma. Turklāt valsts rīkojās, vadoties pēc “tirgus ekonomiskas investora” principa, un “TV2” šā brīža kapitāls nepārsniedz apjomu, ko parasts tirgus ekonomikas investors būtu investējis šādā gadījumā. Šāda veida kapitāla pārpalikumi nav pretrunā ar EK līgumu, jo piešķirtais kapitāls netiek lietots “TV2” komercpasākumu subsidēšanai.

(53)

Attiecībā uz “TV2” darbībām reklāmas tirgū, Dānijas varas iestādes precizēja, ka “TV2” vienmēr noteicis reklāmas laika cenas tā, lai iegūtu pēc iespējas labāku peļņu. Cenas tiek noteiktas vadoties tikai un vienīgi pēc piedāvājuma un pieprasījuma kritērijiem. Katru gadu cenas tiek noteiktas, ņemot vērā “TV2” reklāmas nodaļas vērtējumu par skatītāju komerciāli aktīvo grupu (vecumā no 21 līdz 50 gadiem), programmu plānojumu, ekonomiskās situācijas izmaiņām un konkurences situāciju tirgū. “TV2” izdevumi un pieejamo licenču līdzekļu apjoms šajā gadījumā netiek ņemti vērā.

(54)

“TV2” ir augstākās reklāmas cenas Dānijas tirgū, tāpēc runām par reklāmas cenu apzinātu samazināšanu, kas turklāt būtu palielinājusi nepieciešamību pēc papildus valsts finansējuma, nav pamata.

(55)

Dānijas varas iestādes iesniedza “RBB Economics” atskaiti par Dānijas televīzijas reklāmas tirgus konkurenci. Šajā atskaitē tiek secināts, ka “TV2” vidusmēra cenas faktiski atrodas virs konkurentu cenu līmeņa, un “TV2” un “TvDanmark” reklāmas cenu starpības pamatā ir programmu izvēle un spēja piesaistīt skatītājus.

(56)

Lai noteiktu, vai augstāk apskatītie pasākumi atbilst EK līguma 87. panta 1. punktā minētajam, Komisijai jāpieņem lēmums par to vai tie:

(57)

Jautājumā par licenču līdzekļiem, pirmkārt jāpiemin, ka līdz 1997. gadam “TV2” saņēma šos līdzekļus no “TV2-Fonden”, fonda, ko bija dibinājusi un kontrolēja valsts. Kopš 1997. gada “TV2” šos līdzekļus saņem no “DR”, kas tos iekasē no radio un televīzijas uztvērēju īpašniekiem.

(58)

Šajā sakarā būtu jāatzīmē, ka pēc ES tiesas prakses (18) un Komisijas lēmumu pieņemšanas prakses (19) noteikumiem, finansiālie līdzekļi ir uzskatāmi par valsts atbalstu, ja līdzekļi pastāvīgi atrodas zem varas iestāžu kontroles un tāpēc ir pieejami attiecīgām valsts iestādēm.

(59)

Konkrētajā gadījumā starp licenču nodevas maksātājiem un “TV2” nav līgumattiecību. Pirmkārt, par licenču nodevu iekasēšanu no radio un televīzijas uztvērēju īpašniekiem un to tālāku nodošanu “TV2” rūpējas “DR”, valsts kontrolēta sabiedriska organizācija. Otrkārt, “TV2” licenču līdzekļu daļu nosaka valsts kultūras ministrs. Tādējādi valsts iestāde nosaka, cik liela summa no licenču līdzekļiem ir jāpiešķir “TV2”. Turklāt gadījumos, kad licences nodevu nākas iekasēt no nemaksātājiem, to veic valsts, vadoties pēc nodokļu un citu valsts nodevu maksājumu piedzīšanas noteikumiem. “TV2” piešķirtos licenču līdzekļi jebkurā laikā ir pieejami valsts iestāžu pārbaudei un tāpēc tie var tikt uzskatīti par valsts līdzekļiem.

(60)

Pretēji Dānijas varas iestāžu apgalvojumam, Komisija uzskata, ka, pamatojoties uz augstāk minētajiem iemesliem, šo lietu nevar salīdzināt ar “PreussenElektra” lietu (20).

(61)

Arī “Radiofonden” līdzekļi, kas tika īpašā kārtā pārskaitīti “TV2” ir uzskatāmi par licenču līdzekļiem, kas tika nodoti “TV2” rīcībā pēc valsts lēmuma. Līdzīga situācija ir arī ar “TV2-Fonden” līdzekļiem, kas tika pārskaitīti “TV2” īpašā kārtā, kad fonds tika slēgts, tā kā šie “TV2-Fonden” līdzekļi tika nodoti “TV2” rīcībā saskaņā ar valsts lēmumu. Tā kā šie līdzekļi joprojām ir pieejami valsts kontrolei un ir attiecīgu valsts iestāžu rīcībā, tie var tikt uzskatīti par valsts līdzekļiem.

(62)

Līdzekļi, kas rodas uzņēmumam pēc peļņas nodokļa atvieglojumiem, ir uzskatāmi par valsts līdzekļiem, tā kā šī summa ir nenomaksāta valsts nodokļu summa (21).

(63)

Izmeklēšanā apskatītais “TV2” bezprocentu aizņēmums bez iemaksas ir izsniegts tieši no valsts budžeta. Piešķirot bezprocentu aizdevumu un atliekot aizņēmuma daļu iemaksu, valsts zaudē ieņēmumus, un tāpēc ir skaidrs, ka šie līdzekļi tiek ņemti no valsts līdzekļiem atbilstoši 87. panta 1. punktam. Turklāt arī šī aizņēmuma garantiju sniedz Dānijas valsts. Valsts garantijas priekšrocība ir tāda, ka valsts uzņemas visu ar garantiju saistīto risku. Gadījumā, kad valsts uzņemas šo risku, parasti tiek iemaksāta kompensācija attiecīgas atlīdzības veidā. Ja valsts atceļ šīs kompensācijas iemaksu, tas rada priekšrocību “TV2” un valsts līdzekļu noplūdi (22).

(64)

Valsts ir piešķīrusi “TV2” zemes raidītāju frekvenci, par kuru “TV2” maksā frekvences nodevu attiecīgai valsts iestādei. Izmeklēšanā apskatītajā laika posmā ikgadējā nodeva ir no DKK 2 milj. līdz 4 milj.

(65)

Tā kā izmeklēšanai trūkst piemēru zemes raidītāju frekvences nodevu salīdzināšanai, tā var tikt salīdzināta tikai ar nodevu, kas tiek maksāta par atļauju paplašināt sasniedzamo auditoriju, izveidojot raidītāju tīklu. Nodeva par frekvenci, ko “TV2” maksā par zemes raidītāja frekvences izmantošanu ir vērā ņemami zemāka nekā “TvDanmark” maksātā raidītāju tīkla nodeva, kas svārstījās no DKK 5 milj. 1997. gadā līdz DKK 30 milj. 2001. gadā, neskatoties uz to, ka “TvDanmark” ar savu reģionālo raidītāju tīklu sasniedz tikai 77 % pārklājumu. Tādējādi “TV2” ir varējusi sasniegt Dānijas iedzīvotāju auditorijas lielāku daļu par zemāku cenu.

(66)

Tāpēc Komisija atzīst, ka nodeva par frekvenci neatspoguļo tirgus apstākļus. Neņemot vērā attiecīgās tirgus daļas apstākļus nodevas apmēra aprēķinos valsts ir atteikusies no valsts budžeta ienākumu daļas no nodevām.

(67)

“TV2” programmu raidīšanai nacionālā mērogā nav nepieciešams vietējo frekvenču tīkls, tāpēc uzņēmumam nav jāmaksā nodeva par raidītāju tīklu. Tā kā valstij nav iemesla šīs nodevas pieprasīšanai no “TV2”, uzņēmums nav arī ticis atbrīvots no tās maksāšanas, un līdz ar to netiek izmantoti valsts līdzekļi.

(68)

Tāpat Komisija nesaskata nekādu valsts līdzekļu izmantošanu ar likumu noteiktajā principā, pēc kura visiem antenu iekārtu uzņēmumiem ir pienākums raidīt sabiedriskās televīzijas programmas ar šo antenu palīdzību (“must-carry”). Šajā gadījumā neiet runa ne par valsts atvieglotiem nodokļiem, nedz arī par kādas naudas summas pārskaitīšanu antenu operatoriem. Raidītāju iekārtu pieejamība nesniedz “TV2” nekādu ekonomisku labumu no valsts līdzekļiem (23).

(69)

Nav šaubu par to, ka licenču ieņēmumi, īpašie līdzekļu pārskaitījumi no “TV2-Fonden” un “Radiofonden”, uzņēmuma peļņas nodokļa atvieglojums, bezprocentu un bez iemaksas aizdevumi un valsts garantijas aizņēmumiem, kā arī zemes raidītāju frekvences pieejamība labvēlīgos apstākļos sniedz “TV2” ekonomisku un finansiālu priekšrocību, kas atbrīvo uzņēmumu no parasti budžetā iekļautās regulāro izdevumu segšanas nastas. Tā kā “TV2” ir minētās priekšrocības attiecībā pret konkurentiem, kuri nesaņem līdzīgus atbalstus, šie pasākumi ir uzskatāmi par selektīviem un konkurenci ietekmējošiem saskaņā ar ES Līguma 87. panta 1. punktu. Dānija ir nodrošinājusi kompensācijas piešķiršanu “TV2” par sabiedriskās televīzijas pakalpojumu neto izmaksām, un tas pilnībā atbilst principiem, pēc kuriem ES Tiesa sprieda “Altmark” lietā (24).

(70)

Valsts līdzekļi, kas kompensē dienesta pienākumu neto izdevumus ar tīri ekonomisku interesi, saskaņā ar 87. panta 1. punktu netiek uzskatīti par valsts atbalstu, ja kompensācijas nosacījumi nesniedz uzņēmumam nekādu reālu priekšrocību. “Altmark” lietas spriedumā ES tiesa paziņoja, ka šādos apstākļos ir jānodrošina četru nosacījumu izpildi:

(71)

Ja pirmais no minētajiem punktiem apskata jautājumu par to, cik lielā mērā “TV2” uzņēmums ir izmantojis dienesta atbalstu ekonomiskās interesēs, Komisijas uztverē trešais un ceturtais no minētajiem nosacījumiem šajā gadījumā nav izpildīts. Pirmkārt, kritēriji atbalsta summas aprēķināšanai nav objektīvi un vispusīgi izstrādāti iepriekš. Kompensācijas apmērus nosaka masu mēdiju vienošanās uz četriem gadiem un nav nekāda pieejama valsts budžeta, kas radītu saikni starp kompensāciju un izmaksāšanu. Turklāt “TV2” saņem virkni nekontrolējamu priekšrocību (nodokļu atvieglojumi, atbrīvošana no aizdevuma daļu iemaksas utt.). Otrkārt, “TV2” nav ticis izvēlēts par valsts apraides organizāciju, pamatojoties uz piedāvājumu, un nav tikusi veikta nekāda veida situācijas analīze, kas nodrošinātu kompensācijas apjoma noteikšanu pēc labi organizēta un aprīkota ar producēšanas iekārtām vidusmēra uzņēmuma, kas atbilstu sabiedriskās televīzijas pienākumu izpildei, izdevumu analīzes, turklāt ņemot vērā uzņēmuma ienākumus un mērenu peļņu šo pienākumu izpildes rezultātā.

(72)

Kā minēts 10.-12. apsvērumā “TV2” konkurē ar citiem sabiedriskās un privātās televīzijas uzņēmumiem televīzijas tirgū. Tā kā “TV2” valsts atbalsta ziņā ir priekšrocība attiecībā pret konkurentiem, kas nesaņem šādus līdzekļus, šis valsts atbalsts ir uzskatāms par selektīvu un konkurenci traucējošu saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu.

(73)

Valsts atbalstu piešķiršana ir aprakstīta EK līguma 87. panta 1. punktu, attiecībā uz tirdzniecības sakaru starp dalībvalstīm ietekmēšanu. Tas notiek gadījumos, kad attiecīgajam uzņēmumam ir tirdzniecības sakari citās Eiropas Savienības valstīs.

(74)

EK Tiesa ir izstrādājusi šī jēdziena plašu definīciju. Arī gadījumā, ja attiecīgais uzņēmums neko neeksportē, tas neizslēdz tirdzniecības sakaru ietekmēšanas iespēju. Kādas dalībvalsts sniegtais atbalsts kādam uzņēmumam var ietekmēt tā uzņēmējdarbības paplašināšanu, kas savukārt samazina citu uzņēmumu iespējas tirgū. Tādējādi saņemtais atbalsts dod uzņēmumam iespējas ieņemt stāvokli tirgū, ko varēja iekarot citu dalībvalstu konkurenti (25).

(75)

Radio un televīzijas paziņojuma 18. punktā Komisija, balstoties uz ES Tiesas praksi, paziņoja, ka “valsts sniegts finansējums sabiedriskā radio un televīzijas uzņēmumam parasti ietekmē arī tirdzniecības sakarus starp dalībvalstīm. Tas ir skaidri redzams, kad iet runa par programmu tiesību izmantošanu un pārdošanu, kas bieži vien notiek starptautiskā mērogā. Valsts apraides organizācijas ar tiesībām pārdot reklāmas laiku ir reklāmas robežas pārsniedzoša ietekme, it īpaši kādas vienas valodas apgabalos, kas pārsniedz nacionālās robežas. Turklāt radio un televīzijas uzņēmumu īpašnieku struktūra var atrasties vairāk kā vienā dalībvalstī.”.

(76)

Konkrētajā lietā apskatāmais “TV2” aktīvi darbojas starptautiskajā tirgū, tā kā uzņēmums veic televīzijas programmu apmaiņu ar “European Broadcasting Union” un piedalās “Eurovision-systemet” (26). “TV2” konkurē tiešā veidā ar komerctelevīzijas uzņēmumiem, kas aktīvi darbojas starptautiskajā televīzijas tirgū un pieder starptautiskām īpašnieku grupām. No ES Tiesas prakses pieredzes izriet, ka gadījumā, kad atbalsts stiprina uzņēmuma stāvokli attiecībā pret citiem uzņēmumiem, ar ko tas konkurē Savienības tirgū, tiek uzskatīts, ka valsts atbalsts ietekmē tirdzniecības sakarus (27). “TV2” saņemtie finansiālie līdzekļi ir snieguši šim uzņēmumam priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem attiecībā uz televīzijas tiesību iegādi un investēšanu programmās, kas vēlāk var tikt pārdotas. Turklāt valsts atbalsta piešķiršana ir sniegusi “TV2” priekšrocības arī attiecībā pret konkurentiem Eiropas Savienībā, samazinot konkurentu iespējas ienākt Dānijas tirgū. Tāpēc Komisija ir nonākusi pie secinājuma, ka “TV2” labā veiktie pasākumi ietekmē tirdzniecības sakarus starp dalībvalstīm, kā tas ir aprakstīts EK līguma 87. panta 1. punktā.

(77)

Tā kā visi 87. panta 1. punkta nosacījumi ir izpildīti, un vismaz divi no ES Tiesas nosacījumiem “Altmark” lietā nav izpildīti, Komisija secina, ka “TV2” finansiālie pasākumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu saskaņā ar 87. panta 1. punktu.

(78)

Tā kā “TV2” sāka raidīt 1989. gadā, visi pasākumi “TV2” labā ir veikti pēc Dānijas pievienošanās Eiropas Savienībai. Šie pasākumi, tai skaitā licenču līdzekļu piešķiršana, veido jaunu valsts atbalsta formu un nevis jau agrāk pastāvējušu valsts atbalsta formu, kas ir minēta EK līguma 88. panta 1. punktā.

(79)

EK līguma 86. panta 2. punktā ir teikts, ka “uz uzņēmumiem, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi vai kas darbojas kā dalībvalstu fiskāli monopoli, attiecas šajā Līgumā ietvertie noteikumi, un jo īpaši noteikumi par konkurenci, ja šo noteikumu piemērojums de iure vai de facto netraucē veikt tiem uzticētos uzdevumus. Tie nedrīkst ietekmēt tirdzniecības attīstību tiktāl, lai kaitētu Kopienas interesēm”.

(80)

Tiesas prakses pieredze ir pierādījusi, ka 86. panta noteikumiem var būt izņēmuma gadījumi, kad valsts atbalsts netiek liegts uzņēmumiem, kam šie līdzekļi tiek piešķirti vienkāršas ekonomiskas intereses dēļ. Tiesas spriedumā “Altmark” lietā netiešā veidā tika atzīts, ka valsts atbalsts izsniegts, lai kompensētu uzņēmuma izdevumus, kas radušies nodrošinot pakalpojumus, vadoties pēc vienkāršas ekonomiskas intereses principiem, un tas nav pretrunā ar kopējo tirgu, ja atbalsts atbilst EK līguma 86. panta 2. punkta nosacījumiem (28).

(81)

Saskaņā ar Tiesas praksi (29) EK līguma 86. pantā ir viens izņēmums, kas ir apskatāms šaurā kontekstā. Tiesa ir precizējusi, ka atbalsta sniegšanas pasākums var tikt uzskatīts par šādu izņēmuma gadījumu, ja atbilst visiem zemāk minētajiem nosacījumiem:

(82)

Komisijas Paziņojums par radio un televīziju satur tos principus un metodes, vadoties pēc kurām augstāk minētie nosacījumi ir izpildāmi. Attiecīgajā lietā uzmanību būtu jāpievērš tam vai:

(83)

Kā minēts Paziņojuma par radio un televīziju 33. punktā, dalībvalstīm ir jādefinē sabiedriskās televīzijas pienākumi. Ņemot vērā televīzijas nozares īpašo raksturu, Komisija atzīst, ka “plaša” definīcija, kas televīzijas uzņēmumam dod uzdevumu raidīt vispusīgas un daudzveidīgas programmas, saskaņā ar tā pilnvarām, ir pieļaujama saskaņā ar EK līguma 86. panta 2. punktu. Šāda definīcija atbilst mērķim nodrošināt sabiedrības demokrātisko, sociālo un kultūras interešu izpildi un saglabāt masu mēdiju plurālismu, tai skaitā kultūras un valodu dažādību. Komisijas kontrole pār iespējamo kļūdu pieļaušanu sabiedrisko uzdevumu definēšanā.

(84)

Saskaņā ar likumu “TV2”, kā sabiedriska pienākuma izpildītājam, ir pienākums “ar televīzijas, radio un interneta u.tml. palīdzību nodrošināt Dānijas iedzīvotājiem plašu programmu un pakalpojumu klāstu, kas sevī ietver ziņu, informatīvos, izglītojošos, mākslas un izklaidējošos raidījumus”. Kā minēts 15. apsverumā, valsts apraides organizācijas uzdevumi ir plašāk definēti “TV2” statūtos un likumā par radio un televīziju.

(85)

Lai gan “TV2” televīzijas pienākumi ir skaidri un diezgan plaši definēti, Komisija atzīst, ka šī “plašā” definīcija pilnībā sakrīt ar Paziņojumu par radio un televīziju.

(86)

Komisija tāpat uzskata, ka “TV2” uzticētie pienākumi dāņu filmu producēšanas atbalstīšanai pilnībā atbilst sabiedriskās televīzijas pienākumiem, tā kā “TV2” raida sabiedriskajā televīzijā tās filmas, kuru izplatīšanas tiesībās ir ieguldījusi līdzekļus.

(87)

Komisija nepiekrīt ieinteresēto pušu piezīmēm par to, ka “TV2” sabiedriskās televīzijas pienākumi nevar tikt uzskatīti par pakalpojumu ar parastu ekonomisku ieinteresētību, jo šie pienākumi neatšķiras no prasībām, ko komerctelevīzijas operatoriem nosaka raidīšanas atļauja. Komisija uzskata, ka ir jāizšķir starp raidīšanas atļaujas nosacījumiem, kas ir jāizpilda komerctelevīzijas uzņēmumiem ar parastu ieinteresētību, un valsts dotiem uzdevumiem ar parastu ieinteresētību sabiedriskam vai privātam uzņēmumam (30). Ir skaidrs, ka “TV2” ir zināmi sabiedriskās televīzijas pienākumi likuma priekšā. Turklāt “TV2” visi konkurenti – “TV3”, “3+” un “TvDanmark1” – raida ar vienu britu raidīšanas licenci. Tāpēc Dānijas noteikumi uz šiem kanāliem neattiecas. Tikai uz “TvDanmark2” attiecas Dānijas noteikumi šajā sakarā. Turklāt jāatzīmē, ka tas nav nekas neparasts, ka Dānijas raidtīklu noteikumi sakrīt ar citu valstu prasībām ētikas un sabiedriskās morāles principu nodrošināšanai. “TV2” detalizētais pienākumu apraksts uzņēmuma statūtos ir daudz plašāks par šādām minimālajām prasībām.

(88)

Papildus pienākumam raidīt sabiedriskās televīzijas un radio raidījumus ar noteiktu saturu, “TV2” sabiedrisko pakalpojumu definīcija ietver sevī arī pienākumu sniegt citus ziņu, informatīva, mākslas un izklaides rakstura pakalpojumus ar internetu un tml.

(89)

Informācijas dienesta pakalpojumi atšķiras no televīzijas dienesta pakalpojumiem, kā ir teikts Paziņojumā par radio un televīziju, “sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma uzdevumi ietver zināmus pakalpojumus, kas neatbilst “programmu” jēdzienam tā tradicionālajā nozīmē, bet sniedz tiešsaistes informācijas pakalpojumus, kas, attīstot un daudzveidojot pasākumus ciparu tehnoloģiju laikmetā, tai pat laikā apmierina sabiedrības demokrātiskās, sociālās un kultūras vajadzības”.

(90)

Konkrētajā gadījumā Komisija atzīmē, ka “TV2”, kā daļu no saviem sabiedrisko pakalpojumu pienākumiem, ir izveidojis interneta mājas lapas aktivitātes. Šajā interneta mājas lapā lietotāji tiek informēti par “TV2” sabiedriskās televīzijas raidījumu programmu. Turklāt “TV2” ir izveidojis arī komerciālu interneta mājas lapu ar spēlēm utt.

(91)

Komisija atzīst, ka “TV2” interneta mājas lapu, kas informē lietotājus par “TV2” sabiedriskās televīzijas raidījumu programmu, pieder pie “TV2” sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma uzdevumiem. Tāpēc nav kļūdaini uzskatīt šī pasākuma vadīšanu par uzņēmuma sabiedrisko pienākumu daļu.

(92)

Turpretī “TV2” komerciālā interneta mājas lapa ir uzskatāma par tīri komerciālu pasākumu, tā kā tā piedāvā individuāla pieprasījuma interaktīvos produktus, kā piemēram, “čata telpas”, kas ne ar ko neatšķiras no līdzīgiem komerciāliem produktiem. Pakalpojumi, kas neapmierina sabiedrības demokrātiskās, sociālās un kultūras vajadzības, nevar tikt uzskatīti par pakalpojumiem ar parastu ekonomisku ieinteresētību saskaņā ar 86. paragrāfa 2. daļu. Arī Dānijas varas iestādes atzina, ka šie pasākumi nav iekļaujami “TV2” sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma pienākumos.

(93)

Konkrētais gadījums atbilstu EK līguma 86. panta 2. punktā minētajam izņēmuma gadījumam, ja sabiedrisko pakalpojumu pienākuma pilnvaras “TV2” tiktu dotas ar oficiālu tiesas aktu. Komisija atzīmē, ka ar Dānijas likuma par radio un televīziju 6 a. un 6 b . paragrāfiem, kā arī ar “TV2” statūtiem formāli šim uzņēmumam ir nodotas sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma pilnvaras. Taču, tā kā likuma definīcijā nav skaidri noteikts, kāda veida pasākumus jāveic šim sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumam, būtu nepieciešama papildus pilnvara katram pasākumam, ko “TV2” vēlas veikt kā sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums. Komisija atzīmē, ka “TV2” izmeklēšanā apskatītajā laika posmā nav lūgusi papildus pilnvaru piešķiršanu kādiem pasākumiem papildus saviem sabiedriskās televīzijas pasākumiem. Interneta mājas lapa ar spēlēm utt. tādējādi ir pieskaitāma pie komercpasākumiem, turpretī interneta mājas lapa, kurā lietotāji izmanto “TV2” sabiedriskās televīzijas programmu, var tikt uzskatīta par sabiedrisko pakalpojumu pasākumu, tā kā nevar tikt nodalīta no valsts apraides organizācijas. Tāpēc Komisija secina, ka “TV2” sabiedrisko pakalpojumu pasākumi izmeklēšanā apskatītajā laika posmā tika noteikta pareizi.

(94)

Kā teikts Paziņojuma par radio un televīziju 41.–43. punktā, sabiedrisko pakalpojumu pilnvaras ir nevis vienkārši formāli jānodod televīzijas uzņēmuma izpildei, bet gan jāapstiprina tieslietu aktos, ar kuriem šīs pilnvaras tiek piešķirtas. Tā kā Komisija nevar spriest par to, vai iespējamās kvalitātes prasības ir izpildītas, ir vēlams šim nolūkam sameklēt atbilstošu valsts iestādi, un tas ir dalībvalsts ziņā noteikt, vai attiecīgo valsts iestādi ar attiecīgo uzņēmumu nesaista kādas kopīgas intereses un var tikt nodrošināta efektīva pārraudzība.

(95)

Komisija piezīmē šajā sakarā, ka 2000. gadā Valsts revīzija veica īpašu “TV2” sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma satura un rakstura izmeklēšanu, kā arī uzņēmuma pilnvaru pielietojumu praksē. Šajā pārbaudē netika atklāti kādi “TV2” sniegto sabiedrisko pakalpojumu trūkumi. Laika posmā no 2001. līdz 2002. gadam pastāvēja Sabiedrisko pakalpojumu padome, kurai bija jākontrolē “TV2” sabiedrisko pakalpojumu pienākumu izpilde, lai gan padome savā īsajā pastāvēšanas laikā nav sastādījusi nevienu atskaiti par šo jautājumu. Komisija nav atradusi nekādas norādes arī uz to, ka “TV2” nebūtu veikusi savus pienākumus vai ka “TV2” darbība nesaskanētu ar pakalpojumu ar parastu ekonomisku ieinteresētību principu saskaņā ar EK līguma 86. panta 2. punktu.

(96)

Saskaņā ar 2002. gada 3. jūnijā noslēgto masu mēdiju vienošanos “TV2” vairs nav jāiesniedz ikgadēju sabiedrisko pakalpojumu budžeta vai grāmatvedības atskaiti. Tā vietā Dānijas valdība vēlas noslēgt ar “TV2” sabiedrisko pakalpojumu līgumu, kas uzliek “TV2” pienākumu iesniegt ikgadēju atskaiti par sabiedrisko pakalpojumu līguma pienākumu izpildi. Šīs ikgadējās atskaites būs jāiesniedz un jāapstiprina Radio un televīzijas padomē.

(97)

Jautājumā par valsts apraides organizācijas finanšu kontroli Komisija atzīmē, ka visā izmeklēšanā apskatītajā laika posmā “TV2” grāmatvedības atskaites pārbaudīja Valsts revīzija. Revīzija bija veikusi gan finansiālo, gan administratīvo pārbaudi, lai gan Valsts revīzijai nebija pilnvaru “TV2” sabiedrisko pakalpojumu izmaksu pārāk lielās kompensācijas atcelšanai.

(98)

Komisijai ir pilnvaras novērtēt pārmērīgās kompensācijas apjomu. Komisija vēlas atzīmēt, ka Dānijā ir pieņemta direktīva par uzņēmumu darbības caurskatāmību. Komisija ir saņēmusi pietiekami atklātus datus no Dānijas varas iestādēm, kas ļauj izvērtēt, vai valsts finansējums ir pārsniedzis sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu segšanai nepieciešamo līdzekļu summu.

(99)

Saskaņā ar Pārredzamības direktīvu (31) dalībvalstīm ir jānodrošina atsevišķu grāmatvedības atskaišu ieviešanu sabiedrisko pakalpojumu pasākumiem un pasākumiem, kas nepieder pie šīs kategorijas. Dažādo pasākumu izdevumi un ieņēmumi ir skaidri jādefinē pēc objektīviem izmaksu aprēķinu principiem.

(100)

Komisija uzskata, ka televīzijas sektorā var būt grūti un dažreiz pat neiespējami nodrošināt šādu grāmatvedības nodalījumu izdevumu ziņā, kad atšķirīgo pasākumu ieguldījums ir vienlīdzīgs. Šajā sektorā dalībvalstis var uzskatīt televīzijas uzņēmumu kopējo programmu klāstu par sabiedrisko pakalpojumu pilnvaru daļu, tai pat laikā atzīstot, ka no tā tiek gūts komerciāls labums (32).

(101)

Valsts atbalsts, kas tiek piešķirts kompensācijas veidā sabiedrisko pakalpojumu pilnvaru izpildīšanai, nedrīkst pārsniegt sabiedrisko pakalpojumu pasākumu neto izdevumus. Veicot neto izdevumu aprēķinu, ir jāņem vērā arī citi sabiedrisko pakalpojumu pasākumu tieši vai netieši ienākumi. Vērtējot atbalsta proporcionalitāti, ir jāņem vērā sabiedrisko pakalpojumu pasākumu rezultātā iegūtā neto peļņa.

(102)

Turklāt ir iespējamas izmaiņas tirgū, kas nelabvēlīgi ietekmē sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu izpildi. Gadījumā, ja valsts apraides organizācijas ieņēmumu zaudējumi tiek segti no valsts budžeta, uzņēmums, piemēram, var mēģināt ietekmēt reklāmu vai citu tirgus pasākumu cenas, kas nepieder pie sabiedrisko pakalpojumu uzdevumiem un turklāt var samazināt konkurentu peļņu. Tāpēc Komisija uzskata, ka gadījumā, ja valsts apraides organizācija pazemina pakalpojumu, kas nepieder pie sabiedrisko pakalpojumu pienākumiem, cenas zem līmeņa, kas nepieciešams, lai nosegtu šī pasākuma izdevumus, un kas parastam operatoram tādā gadījumā būtu jāsedz no saviem līdzekļiem, liecina par to, ka sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma pienākumiem tiek piešķirta pārāk liela kompensācija.

(103)

Komisijai jāveic proporcionalitātes novērtējums, kas sastāv no diviem aspektiem. Pirmkārt Komisijai ir jāaprēķina “TV2” sabiedrisko pakalpojumu pasākumu neto izmaksas, TV2, un izpētīt, vai par šiem pasākumiem ir piešķirta pārāk liela kompensācija. Otrkārt Komisijai jāpārbauda visa ar šo jautājumu saistītā informācija, kas var norādīt uz to, vai “TV2” ir ietekmējusi komerctirgu, piemēram, reklāmas tirgus, cenas ar mērķi samazināt konkurentu peļņu.

(104)

Izvērtējot proporcionalitātes jautājumu Komisijai vispirms ir jānosaka pakalpojumu ar parastu ekonomisku ieinteresētību izmaksas. Tā kā “TV2” veic arī komerciālus pasākumus, uzņēmumam jāveic atsevišķas grāmatvedības atskaites par dažādajām aktivitātēm. Kopš 2001. gada “TV2” saskaņā ar likumu bija jāievieš atsevišķas grāmatvedības atskaites saviem sabiedriskās televīzijas un komerciālajiem pasākumiem.

(105)

Tālāk Komisijas uzdevums ir neto izdevumu aprēķinos atskaitīt visu komercdarbības neto peļņu no sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma bruto izmaksām. Šajā gadījumā Dānijas varas iestādes iesniedza datus par “TV2” komercdarbību un sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma pasākumiem atbilstoši Paziņojuma par radio un televīziju 56. punktā aprakstītajai metodei. Dati uzrāda, ka lielākā daļa no “TV2” komercpasākumiem ir bijusi saistīta ar sabiedrisko pakalpojumu pasākumiem (33). Tāpēc nav bijis iespējams skaidri nodalīt komercpasākumus. Šādā gadījumā Komisija atņem komercpasākumu neto ieņēmumus no sabiedrisko pakalpojumu pasākumu neto izmaksu apjoma. Interneta komercpasākumi ir vienīgais pasākumu veids, kuru var skaidri nodalīt no sabiedrisko pakalpojumu pasākumiem. “TV2”zaudējumi no interneta komercpasākumiem kopš 1997. gada sākuma sastāda DKK –11,3 milj.

(106)

Visbeidzot Komisijai ir jāizvērtē, vai valsts atbalsts kopumā pārsniedz neto izmaksas par pakalpojumiem ar parastu ekonomisku ieinteresētību.

(107)

Tāpēc Komisija šajā gadījumā ir atņēmusi sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma ieņēmumus (ieņēmumus no reklāmas un citiem komercpasākumiem) no sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma bruto izmaksu apjoma, lai iegūtu sabiedrisko pakalpojumu neto izmaksu summu. Valsts finansējums tiek atņemts no sabiedrisko pakalpojumu neto izmaksām. Aprēķins ir apskatāms zemāk ievietotajā tabulā.

1. tabula

Sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma izdevumu un kompensāciju aprēķini no 1995. līdz 2002. gadam, pamatojoties uz grāmatvedības datiem

(108)

Kā redzams augstāk ievietotajā tabulā, finansējums pārsniedz izmaksas par DKK 628,2 milj. (EUR 84,4 milj.).

(109)

Komisija piezīmē, ka pēc “TvDanmark” domām arī citi pasākumi “TV2” labā, kā piemēram, atbrīvošana no aizdevuma procentu likmes maksājumiem, nodokļu atvieglojumi un valsts mēroga raidīšanas frekvences pieejamība ar labvēlīgiem noteikumiem, būtu jāņem vērā novērtējot kompensācijas pārmērību. Minētās priekšrocības ir apkopotas zemāk ievietotajā tabulā:

2. tabula

Aprēķinātais ieguvums no nodokļu atvieglojuma, aizņēmuma procentu likmes un raidīšanas frekvences nodevas atcelšanas

(110)

Komisija piekrīt viedoklim, ka, izskatot lietu, šie pasākumi ir jāņem vērā. Taču aprēķinot kompensācijas pārmērību, šie dati nav jāpievieno 1. tabulas datiem. Līdzīgi kā Komisijas nostājā “RAI” lietā (36) 4, šīs papildu priekšrocības var tikt uzskatītas par kompensācijas līdzekļiem, kas būtu bijuši finansēti. Ņemot vērā sabiedrisko pakalpojumu valsts finansējuma proporcionalitātes novērtējumu, šīs izmaksas nav iekļaujamas aprēķinos, jo gadījumā, ja šīs summas tiktu samaksātas, tās tiktu uzrādītas kā papildus izdevumu summa sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma darba uzsākšanai, ko “TV2” saņēma kompensācijas veidā. Neto rezultātā tas neko nemainītu. Taču jāpārliecinās, vai šīs priekšrocības ir tikušas izmantotas tikai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai un nav kalpojušas komercpasākumu atbalstam. Šis jautājums tiek apskatīts 128.–130. apsvērumā.

(111)

Dānijas valdība iesniedza argumentus pārliekā finansējuma pamatošanai. Pirmkārt, tiek uzsvērts, ka bija nepieciešams palielināt “TV2” kapitālu, lai pasargātu uzņēmumu no iespējamās reklāmas ieņēmumu samazināšanās un tādā veidā nodrošinātu “TV2” uzticēto sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu izpildi. Otrkārt, valdība uzskata, ka peļņa atspoguļo “TV2” uzņēmuma veiksmīgo darbību, un tāpēc rīkojās līdzīgi tirgus ekonomikas privātajiem investoriem, uzbūvējot pamatkapitālu, kas bija nepieciešams “TV2” kapitāla struktūras optimizācijai.

(112)

Kā pirmo argumentu Dānijas varas iestādes min faktu, ka kapitālam bija nepieciešama bufera izveidošana pret iespējamiem reklāmas ieņēmumu zaudējumiem. Šajā sakarā Dānijas varas iestādes pamato savu argumentu ar to, ka Valsts revīzija savā 1996. gada atskaitē atzīmēja, ka “TV2” būtu jāpalielina savs pamatkapitāls, lai nodrošinātos pret iespējamiem reklāmas ieņēmumu zaudējumiem.

(113)

Komisija atzīst, ka uzņēmumam var būt nepieciešama šādas rezerves izveide, lai nodrošinātu savu sabiedrisko pakalpojumu pienākumu izpildi. Taču šāda rezerve ir jāizveido ar noteiktu mērķi, turklāt tā ir jāsaskaņo ar noteikumiem vistuvākajā laikā, kad konstatētā pārmērīgās kompensācijas summa būtu jāatmaksā. Tas nodrošinās to, lai valsts apraides organizācija nesasniegtu nelikumīgas priekšrocības. Komisija atzīmē, ka šajā gadījumā runa nav par šādu specifisku līdzekļu rezervju izveidošanu, bet gan pamatkapitāla uzkrāšanu. Un pamatkapitāls var tikt lietots dažādiem mērķiem, ne tikai, lai nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanu.

(114)

Dānijas varas iestādes min piemēru par to, ka “TV2” nebūtu spējīga noturēties negaidītu reklāmas peļņas zaudējumu gadījumā, kā 1999. gada gadījumā. Togad “TV2” pieredzēja savas reklāmas peļņas krišanos par DKK 104 milj. jeb par 9,3 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Komisija atzīmē, ka tajā gadā licenču līdzekļi tika palielināti par DKK 57 milj. jeb par 16 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. “TV2” samazināja arī savus programmu izdevumus, kā to būtu darījis jebkurš komerctelevīzijas uzņēmums ieņēmumu samazināšanās gadījumā. Kopumā “TV2” nebija spiests izmantot savu līdzekļu rezerves. Tas pierāda to, ka “TV2” gadījumā uzņēmuma pamatkapitāla palielināšana nav nepieciešama.

(115)

Tāpēc Komisija uzskata, ka nav bijis nepieciešams kapitāla uzkrājums “TV2” pienākumu izpildei. Turklāt, lai pasargātu uzņēmumu no iespējamiem reklāmas ieņēmumu zaudējumiem, būtu jāizveido caurskatāma līdzekļu rezerve un nevis jāiegulda lielāka atbalsta summa. Šī iemesla dēļ Komisija nevar pieņemt Dānijas varas iestāžu pirmo argumentu.

(116)

Kā otro argumentu Dānijas varas iestādes min “TV2” ikgadējās peļņas ieguldīšanu uzņēmuma “TV2” akcijās, un to, ka peļņa atspoguļo “TV2” uzņēmuma veiksmīgo darbību.

(117)

Saskaņā ar tiesas praksi Komisijai ir jālemj, cik lielā mērā pārvaldes orgānu mēroga privātie investori būtu veikuši līdzīga apjoma investīcijas (37).

(118)

Pirmkārt Komisija vēlas pieminēt, ka Dānijas valsts pieņēma lēmumu dibināt “TV2” ar aizdevuma nevis ar pamatkapitāla palīdzību. Kopš tā laika Dānijas valsts ir turklāt sniegusi “TV2” aizdevumus darbības nodrošināšanai. Tā kā Dānija šajā gadījumā ir uzņēmuma vienīgais akcionārs, Dānijas valsts ir arī vienīgais kreditors, kas cieš zaudējumus bankrota gadījumā. Tāpēc no investora skatījuma Dānijas valstij bija jācenšas panākt labākie rezultāti no saviem ieguldījumiem, vai nu pagarinot kompensāciju sniegšanu pa daļām, vai arī investīciju formā.

(119)

Komisija atzīmē, ka visā izmeklēšanā apskatītajā laika posmā Dānija ir atteikusies no savām tiesībām saņemt aizdevuma procentus un turklāt ir atcēlusi arī aizņēmumu daļu iemaksas. Turpretī “TV2” ir uzkrājis pamatkapitālu, tai pat laikā turpinot nemaksāt aizdevuma procentu likmes un daļu iemaksas, kas rezultātā sastāda vērā ņemamu papildus kapitālu, kas nebija iepriekš paredzēts kādam noteiktam nolūkam. Turklāt Dānijas valsts nav pieprasījusi savu daļu no uzkrātā kapitāla. Šādā veidā Dānija nav centusies iegūt kādu atdevi no saviem ieguldījumiem, kā to parasti būtu darījis uzņēmuma īpašnieks vai kreditors.

(120)

Dānijas varas iestādes turklāt nav sniegušas nekādu pamatojumu tam, ka būtu tīri stratēģiski saprātīgi peļņu no jauna investēt “TV2” uzņēmumā nevis pieprasīt savu daļu aizņēmuma procentu likmju vai atmaksas daļu veidā. Šādu lēmumu parasts investors būtu pieņēmis tikai gadījumā, ja uzskatītu, ka peļņas ieguldīšanas no jauna uzņēmumā palielinātu viņa jau veikto investīciju vērtību. Šajā konkrētajā gadījumā Dānijas varas iestādes nav piedāvājušas noteiktu plānu vai skaidru, gatavu rīcības stratēģiju, kas apstiprinātu parastu investora interesi. Nav saskatāmas arī kādas citas norādes par to, ka “TV2” būtu plānojis paplašināt savus pasākumu mērogu, kā rezultātā investīciju vērtība pieaugtu.

(121)

Komisija atzīmē, ka TV2 fonds tika slēgts 1997. gadā, un, ka “TV2” drīkstēja paturēt tajā atlikušos līdzekļus. Komisija nepiekrīt kultūras ministra lēmumam dot “TV2” lielāku finansiālu brīvību, kas vēlreiz pamato valsts neskaidro lēmumu investēt peļņas līdzekļus no jauna “TV2”.

(122)

Tāpēc Komisija uzskata, ka tā kā konkrētajā gadījumā neviens investors nav pieprasījis savu peļņas daļu, veicot “TV2” neto izdevumu aprēķinu nav jāņem vērā kādi kapitāla peļņas punkti.

(123)

Komisija nevar piekrist tām atsaucēm, ko Dānijas varas iestādes izmanto, lai uzrādītu, ka ir rīkojušās līdzīgi privātinvestoriem, ieguldot gada peļņu no jauna “TV2” uzņēmumā. Dānijas varas iestādes izmanto “TV2” peļņas rezultātus, kā novērtējumu uzņēmuma veiksmīgai darbībai. Konkrētajā gadījumā ir jāuzsver, ka Dānijas varas iestādes jau iepriekš ir finansējis “TV2”, nododot uzņēmuma rīcībā vērā ņemamus līdzekļus darba izdevumu segšanai. Šo līdzekļu kopums tiešā veidā ietekmē “TV2” sasniedzamos rezultātus. Ir apšaubāmi, vai atskaišu datu analīze ietekmē lēmumus gadījumos, kad valsts ir gan finansētāja, gan investora lomā. Tā kā valsts finansējuma apjoms nav atkarīgs no izmaksām, atskaišu dati vienmēr var tikt uzlaboti, vienkārši palielinot valsts ieguldījumu apjomu. Taču tā kā pārmērīgi ieguldījumi parasti veicina uzņēmumu efektivitātes zudumu, kas savukārt nozīmē zaudējumus valsts kasei, ir apšaubāmi, vai palielināts finansējums rada labākus rezultātus.

(124)

Komisija tāpēc neuzskata, ka Dānijas varas iestāžu rīcība ir pielīdzināma privātinvestoru parastai rīcībai līdzīgā situācijā. Nevar tikt atzīts, ka Dānijas varas iestādes ir rīkojušās šādā veidā, iepriekš veicot pamatīgu pētījumu un analīzi, lai palielinātu savu investīciju maksimālo atdevi. Turklāt peļņa nav ieguldīta “TV2” pamatkapitālā caurskatāmos apstākļos konkrēta mērķa sasniegšanai, kā to nosaka kapitāla ieguldījumu noteikumi. Kā tika paskaidrots augstāk, Dānijas varas iestādes nepieprasīja savu investīciju peļņas daļu, un ar šo “TV2” peļņas ieguldījumu no jauna uzņēmumā nebija saistīta nekāda tirgus ekonomikas stratēģija.

(125)

Vienīgais izņēmums ir kapitāla ieguldīšana ar mērķi iegādāties ciparu iekārtas “TV2” producēšanas vajadzībām. Komisija atzīmē, ka Dānijas varas iestādes apgalvo, ka šis kapitāls nav uzskatāms par brīvi lietojamiem līdzekļiem. Saskaņā ar “TV2” 1997. gada grāmatvedības atskaiti, “Medieforliget” pieņēma lēmumu par to, ka “TV2” ir jāiegādājas producēšanas ciparu iekārtas līdz 2000. gada beigām. Tika atvēlēta summa DKK 300 milj. apmērā gan “TV2”, gan tā reģionālo staciju ciparu iekārtu iegādei. 1997. gadā “TV2” šim nolūkam tika pārskaitīti DKK 167 milj. Tāpēc Komisija piekrīt, ka šo līdzekļu piešķiršana ir balstīta uz konkrēta lēmuma un ar precīzu mērķi.

(126)

Piešķirtie līdzekļi tikai daļēji tika izlietoti saskaņā ar pieņemto lēmumu. Līdz 2000. gada beigām, kad ciparu iekārtu iegādei bija jābūt veiktai, no saņemtajiem DKK 167 milj. “TV2” ciparu iekārtās bija ieguldījusi tikai DKK 14,3 milj. Līdz izmeklēšanā apskatītā laika posma beigām ciparu iekārtās bija ieguldīti tikai DKK 95 milj. Taču 2003. gada 1. janvārī atlikušie DKK 72 milj. tika nodoti “TV2” ziņā, bez to izmantošanas nosacījumiem. Tāpēc Komisijas uzskata, ka atlikuma summa, kas var tikt salīdzināta ar jebkuru citu “TV2” izdevumu finansējuma avotu, var tikt uzskatīta par pārmērīgu kompensāciju. Šī atlikuma summa tāpēc ir pieskaitīta pie pārmērīgām kompensācijām.

(127)

Ņemot vērā augstākminēto, Komisija saskaņā ar proporcionalitātes novērtējuma pirmo daļu uzskata, ka “TV2” faktiski ir saņēmis pārmērīgu kompensāciju DKK 628,2 milj.(EUR 84,3 milj.) apmērā.

(128)

Kā jau tika minēts ievada daļā, “TV2” veic arī virkni komercpasākumu. Taču ņemot vērā uzņēmuma daudzpusējos pasākumus, tie ir diezgan margināli. Šo komercpasākumu izmaksas ir novērtētas pēc metodes, ko nosaka Paziņojums par radio un televīziju, un tāpēc nav ņemta vērā pilnā izmaksu summa. Jautājumā par priekšrocībām, ko “TV2” saņem no frekvences lietošanas, Komisija atzīmē, ka tas pilnībā atbilst sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu vajadzībām. Turklāt Komisija uzskata, ka finansējuma izmaksas (aizdevumu procentu priekšrocība), saskaņā ar Paziņojumu par radio un televīziju, var tikt pilnībā pamatotas ar sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma specifiku.

(129)

Lai neitralizētu nodokļu atvieglojumu, no kā sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums gūst zināmu labumu, 30 % no komercpasākumu peļņas ir jāpārskaita sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumā. Šāds lēmums ir spēkā tikai kopš 2001. gada. Tāpēc Komisija atzīst, ka, iespējams, ir notikusi televīzijas tirgus ietekmēšana, jo “TV2” nebija jāņem vērā uzņēmumu peļņas nodokļi nosakot savas komercpakalpojumu cenas. Šī priekšrocība šobrīd vairs nepastāv, jo ir stājies spēkā augstāk minētais neitralizēšanas mehānisms”, un pārskaitītā daļa atbilst faktiskajam nodokļu procentu apmēram. Tas nerada sarežģījumus pārmērīgas kompensācijas apjoma aprēķinos, jo apkopotie ieņēmumi no šiem komercpasākumiem tiek izmantoti, lai samazinātu neto izmaksas par sabiedrisko pakalpojumu pasākumiem.

(130)

“TV2” ir guvis zaudējumus no interneta pasākumiem. Tā kā šie pasākumi neietilpst sabiedrisko pakalpojumu pienākumos, nav iespējams valsts atbalsts šim nolūkam. Turklāt, ja nav citu šādā veidā veiktu pasākumu, uzņēmumam nav ienākumu no komercpasākumiem un līdz ar to nav ar ko nosegt interneta pasākumu zaudējumus.

(131)

Kā ir paskaidrots Paziņojumā par radio un televīziju, Komisija uzskata, ka konkurenci ierobežojoša rīcība no sabiedrisko radio vai televīzijas uzņēmumu puses nevar tikt uzskatīta par nepieciešamu sabiedrisko pakalpojumu pienākumu daļu. Paziņojuma 58. punktā ir teikts, ka “gadījumā, ja valsts apraides organizācijas ieņēmumu zaudējumi tiek segti no valsts budžeta, uzņēmums, piemēram, var mēģināt ietekmēt reklāmu vai citu tirgus pasākumu cenas, kas nepieder pie sabiedrisko pakalpojumu uzdevumiem un turklāt var samazināt konkurentu peļņu. Tāpēc Komisija uzskata, ka gadījumā, ja valsts apraides organizācija pazemina pakalpojumu, kas nepieder pie sabiedrisko pakalpojumu pienākumiem, cenas zem līmeņa, kas nepieciešams, lai nosegtu šī pasākuma izdevumus, un kas parastam operatoram tādā gadījumā būtu jāsedz no saviem līdzekļiem, tas liecina par to, ka sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma pienākumiem tiek piešķirta pārāk liela kompensācija.”

(132)

“TvDanmark” ir iesniegusi informāciju, kas pierāda, ka šis uzņēmums nespēj nosegt savus komerctelevīzijas pasākumu izdevumus ar tām cenām, ko nosaka “TV2”. “TvDanmark” salīdzina savas izmaksas ar “TV2” noteiktajām TRP 21-50 cenām.

(133)

Lai šāds salīdzinājums būtu iespējams, Komisijai būtu jānosaka, vai “TvDanmark” situācija var tikt uzskatīta par līdzvērtīgu “TV2”, un vai “TvDanmark” ir efektīvs pakalpojumu operators.

(134)

Pirmkārt, Komisijai jāizvērtē, vai “TvDanmark” stāvoklis ir līdzvērtīgs “TV2”. Šajā sakarā Komisija ir veikusi sekojošas piezīmes: “TV2” skatītāju auditorija sastāda apmēram 35 %, turpretī “TvDanmark” auditorija ir apm. 15 %. Arī attiecībā uz reklāmu ir novērojamas vērā ņemamas atšķirības starp uzņēmumiem. “TV2” reklāmas tirgus daļa ir aptuveni 60 %, turpretī “TvDanmark” reklāmas tirgus daļa ir tikai ap 8 %. “TV2” reklāmas līdzekļu apgrozījums ir pieckārt lielāks par “TvDanmark” reklāmas līdzekļu apgrozījumu. Turklāt “TV2” ir vienīgā raidstacija, kas sasniedz 100 % Dānijas iedzīvotāju, turpretī “TvDanmark2” sasniedz 77 % iedzīvotāju un “TvDanmark1” vēl mazāk. Ņemot vērā augstākminēto “TvDanmark” nevar tikt tiešā veidā salīdzināts ar “TV2”.

(135)

Otrkārt Komisijai jāpieņem lēmums par to, vai “TvDanmark” ir efektīvs pakalpojumu operators tirgū. To, vai kāds uzņēmums ir efektīvs operators tirgū, var secināt veicot vienkāršu datu analīzi un operatoru rādītāju salīdzinājumu ar attiecīgās dalībvalsts vidusmēra rezultātiem. Veicot šādu analīzi ir jāņem vērā uzņēmumu atšķirīgais mērogs un īpašās izmaksu struktūras. Taču, kā tika minēts iepriekš, pakalpojumu operatoru stāvoklis Dānijas tirgū nav tik vienlīdzīgs, lai varētu veikt tiešu salīdzinājumu, balstoties tikai uz grāmatvedības atskaišu datiem. Komisija tāpēc uzskata, ka konkrētajā gadījumā nav iespējams veikt uz grāmatvedības datiem balstītu analīzi.

(136)

Tā vietā Komisija ir izanalizējusi “TvDanmark” un “SBS Broadcastings” rezultātu datus. Pēc šādas analīzes veikšanas Komisija nevar ar pārliecību apgalvot, vai uzņēmuma zaudējumi ir saistīti ar “TvDanmark” sākotnēji augstām izmaksām, ko uzņēmums joprojām nav pilnībā atpelnījis, vai arī ar “TvDanmark” neefektīvo darbību. Neskatoties uz vairākiem informācijas pieprasījumiem, Komisija nav saņēmusi datus par vēl kādu trešo televīzijas uzņēmumu, “TV3”, lai tādējādi veiktu salīdzinājumu arī ar trešo pakalpojumu operatoru tirgū. Komisija tāpēc nevar droši apgalvot, vai “TvDanmark” zaudējumi ir radušies “TV2” cenu politikas rezultātā, vai arī pie tiem vai pie tiem vainojami citi faktori, kurus ietekmē pats “TvDanmark” uzņēmums.

(137)

Tā kā nevar pilnīgi droši apgalvot, vai “TvDanmark” ir efektīvs operators un tā kā nav iespējams veikt tiešus divu pakalpojumu operatoru salīdzinājumus, Komisija uzskata, ka šajā gadījumā augstāk minētie veiktie novērtēšanas pasākumi nav snieguši izšķirošu rezultātu. Tāpēc tika veikta sīkāka “TV2” cenu politikas un reklāmas tirgus datu analīze, lai pieņemtu lēmumu par to, vai izmeklēšanā apskatāmajā laika posmā “TV2” ir veikusi kādus pasākumus ar nolūku maksimāli paaugstināt savu reklāmas peļņu.

(138)

Komisija sākumā salīdzināja abu operatoru cenas un veica “TV2” cenu politikas analīzi. Veiktā analīze koncentrēta uz laika posmu no 1998. līdz 2002. gadam, kad pēc sūdzības iesniedzēja domām “TV2” sāka dempingot reklāmas tirgus cenas. Tālāk tika veikta Dānijas reklāmu izmaksas analīze salīdzinājumā ar ES un it īpaši pārējām Skandināvijas valstīm. Un visbeidzot tika veikts visu Skandināvijas valstu un visu masu mēdiju kontaktcenu (38) salīdzinājums.

(139)

Dānijas konkurences kontroles iestādes šobrīd izmeklē “TV2” rīcību reklāmas tirgū. Veiktais novērtējums nav saistīts ar šīs izmeklēšanas rezultātiem.

(140)

Skatītāju auditorija un tās interešu grupas, programmu saturs, reklāmas laika un kanālu finansēšanas noteikumi ir faktori, kas ietekmē reklāmas tirgus konkurenci. Tāpēc dažādu televīzijas uzņēmumu cenas ir atšķirīgas. Raidstacijas pārdod arī virkni dažādu “produktu”, kuru cenas ir atšķirīgas (39).

(141)

Cenas, ko raidstacijas aprēķina, paredz arī vērā ņemamas atlaides. Tāpēc nav iespējams salīdzināt televīzijas reklāmu cenas pēc cenrāža. Reklāmas ievietošana televīzijā lielākoties (ap 90 % no visiem valsts mēroga reklāmas paziņojumiem) tiek izvietoti, noslēdzot gada līgumu, kuriem televīzijas kanāli piemēro gada pakalpojumu atlaides. Turklāt pastāv virkne citu atlaižu (jauniem reklāmas pasūtītājiem, mazāk pievilcīgiem reklāmas laikiem, lielāka apjoma atlaide utt.). Ar šo vienošanos noslēgšanu un izpildi nodarbojas tā saucamie masu mēdiju biroji.

(142)

Lai būtu iespējams salīdzināt dažādās raidstacijas, ir jānosaka vidusmēra cena. Zemāk redzamajā tabulā apskatāmas vidusmēra cenas mērķa grupai TRP 21-50. Šīs cenas tiek noteiktas dalot attiecīgo raidstaciju valsts mēroga reklāmas pakalpojumu apgrozījumu ar sasniegto TRP 21-50 skaitu (40):

3. tabula

(143)

Saskaņā ar tabulā apkopotajiem datiem “TvDanmark” cena par TRP 21-50 ir apm. 30-40 % zem “TV2” cenas līmeņa. Kā Komisija minēja lēmumā par valsts atbalsta sniegšanu “France 2” un “France 3”, starp vidusmēra pakalpojumu skaitu un vidusmēra neto cenu par televīzijas reklāmas pakalpojumu ir novērojama pozitīva sakarība (42). Cenu starpība starp televīzijas uzņēmumiem var tikt pamatota ar raidstaciju relatīvo spēju piesaistīt skatītājus. Šādā situācijā būtiski izvērtēt, vai faktiskā cenu starpība atspoguļo tirgus apstākļus.

(144)

Atšķirībā no Francijas gadījuma, Dānijas gadījumā ir iespējams analizēt tikai novērojumus par diviem attiecīgajiem operatoriem. Lineārās regresijas līknes rādītājus var aprēķināt pēc šo divu pakalpojumu operatoru cenām, un šādam rezultātam nav pārāk lielas statistiskas vērtības. Tādā veidā nav iespējams noteikt, cik lielā mērā līknes rādītāji ir precīzi.

(145)

Lai izpētītu, vai faktiskā cenu starpība starp šiem diviem operatoriem atspoguļo situāciju tirgū, tika piemērots korekcijas faktors, kas neitralizētu “TV2” noteicošo lomu tirgū. Masu mēdiju biroju izstrādāja līdzsvarošanas faktora aprēķinu, kas atspoguļo atšķirību starp “TvDanmark” un “TV2” vēlamās mērķa auditorijas sasniegšanai ar 100 TRP 21-50. “TvDanmark” rādītāji atbilst aptuveni 70 % no “TV2” (pie 100 TRP 21-50 nosacījuma). Kad šis faktors tiek likts lietā, cenu starpība samazinās. Jāpiemin, ka “TV2” cenu līmenis pastāvīgi atrodas nedaudz virs “TvDanmark”. Tāpēc jāsecina, ka cenu starpība atspoguļo tirgus apstākļus. Taču nedrīkst aizmirst, ka šādu korekcijas faktoru nevar piemērot visos gadījumos, kad ir novērojama atšķirība starp raidstacijām.

(146)

Turklāt Komisija vēlas atzīmēt, ka sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka faktiskā konkurence televīzijas reklāmu tirgū nenotiek par pakalpojuma cenrāžu cenām vai vidusmēra GRP un TRP cenām, kā tika minēts iepriekš. Turpretī pakalpojumu operatori, pēc “TvDanmark” domām, konkurē tā saucamo marginālo cenu ziņā. Šīs marginālās cenas esot “TV2” noteicošās lomas tirgū patiesais iemesls. Lai sasniegtu reklāmas kampaņas mērķi, reklāmas izvietotājiem pietiek iegādāties zināmu daļu ratingpoint no “TV2”. Šiem tā saucamajiem inframarginālajām vienībām nepastāvēja konkurence, un “TV2” no tā guva lielāku peļņu. Tā rezultātā pakalpojumu operatori konkurēja par atlikušajiem ratingpoint un līdz ar to marginālcenām. “TvDanmark” apgalvo, ka šīs cenas bija zemākas par pakalpojuma vidusmēra cenu, kas sniegtas augstāk apskatāmajā tabulā.

(147)

Ja neņem vērā jautājumu par šī apgalvojuma patiesumu, Komisija uzskata, ka šāda rīcība ir bijusi iespējama dēļ “TV2” spēcīgās pozīcijas tirgū. Dotajā gadījumā būtu jāizlemj, vai šāda “TV2” rīcība reklāmas tirgū ir bijusi pamatota ar mērķi maksimāli palielināt savu peļņu. Iespējams, ka “TV2” pazemināja savas pakalpojumu cenas, lai saglabātu lielo tirgus piedāvājumu apjomu, taču tas nenozīmē, ka uzņēmums nav tiecies iegūt maksimālu peļņu no šī pasākuma.

(148)

Ņemot vērā visu augstākminēto var secināt, ka izmeklēšanā apskatītajā laika posmā “TV2” cenas ir bijušas augstākas par “TvDanmark” cenām par attiecīgo pakalpojumu. Taču skaidrs ir arī tas, ka faktiskais cenu līmenis šajā laika posmā bija krities, lai gan cenrāža cenas bija paaugstinātas. “TV2” atlaidēm ir bijusi liela ietekme.

(149)

Taču no cenu analīzes nevar secināts, vai cenu līmeņa izmaiņas faktiski veicināja kopējo reklāmas ieņēmumu apjomu un tādējādi palielināja valsts finansējuma nepieciešamību. Lai noskaidrotu šo jautājumu, Komisija veikusi pētījumu par “TV2” cenu politiku un tās ietekmi uz uzņēmuma kopējo reklāmas ieņēmumu apjomu.

(150)

Kā jau tika paskaidrots šajā nodaļā, “TV2” izmeklēšanā apskatītajā laika posmā veikusi vairākkārtēju cenu paaugstināšanu un pazemināšanu (izmantojot lielākas atlaides). Zemāk ievietotā tabula sniedz pārskatu par “TV2” kopējo reklāmas ieņēmumu apjoma izmaiņām laika posmā no 1998. līdz 2002. gadam, kad, pēc sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem, “TV2” ir ietekmējusi cenu līmeni Dānijas tirgū:

4. tabula

(151)

1997. gadā “TV2” pieņēma stratēģisku lēmumu par nepieciešamību palielināt uzņēmuma darbību un līdz ar to paaugstināt savas cenas 1998. gadā. Atkārtota cenu paaugstināšana tika veikta 1999. gadā. Dānijas varas iestādes apgalvo, ka 1999. gadā tirgus konkurence bija tik sīva, ka cenu paaugstināšanas rezultātā “TV2” radās problēmas, un uzņēmuma reklāmu ieņēmumi kritās par apm. 10 % attiecībā pret iepriekšējo gadu.

(152)

2000. gadā “TV2” paredzēja vērā ņemamu konkurences pieaugumu, un tāpēc uzņēmums savas cenas nepaaugstināja. “TV2” ieviestās atlaižu sistēmas dēļ kritās faktiskās cenas. Tā rezultātā “TV2” palielināja darbību par 33 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Veiktās cenu politikas dēļ “TV2” valsts mēroga reklāmas ieņēmumi pieauga par 8,4 %. 2001. gadā “TV2” atkal paaugstināja savas cenas. Neskatoties uz paaugstinātajām cenām, uzņēmuma ieņēmumi un darbības apjoms kritās līdz 1999. gada līmenim. 2002. gadā “TV2” no jauna pazemināja savas cenas un kopējā apgrozījumā saņēma mazāku atdevi. Taču no kopējā reklāmas tirgus atdeve bija vēl lielāka.

(153)

No augstākminētā var secināt, ka lielu atlaižu akcijas veicina faktiskās cenas pazemināšanos. “TV2” ir spējis kompensēt cenu krišanos, paplašinot darbību. Tā kā konkurentiem nebija pieejamas šādas rezerves, viņiem nav bijusi līdzīga iespēja. Lai noturētos tirgū, tie bija spiesti sekot “TV2” nosacījumiem. Laikā, kad “TV2” paaugstināja savas cenas, uzņēmumam bija mazāks reklāmas līdzekļu apgrozījums. Kad “TV2” pazemināja cenas, uzņēmums turpretī varēja palielināt kopējo apgrozījumu. Komisija secina, ka “TV2” veiktie cenu pazemināšanas pasākumi, sniedza lielākus kopējos ieņēmumus. Tāpēc nevar apgalvot, ka “TV2” cenu politika liecina par uzņēmuma mērķi maksimāli palielināt savus ienākumus.

(154)

Dānijas pakalpojumu operatoru cenu salīdzinājums un “TV2” cenu politikas analīze nesniedz pamatu secinājumiem par to, cik lielā mērā Dānijas televīzijas reklāmas tirgus cenas ir bijušas pazeminātas. Tik zems cenu līmenis var norādīt uz to, ka “TV2” izmantoja savas priekšrocības, lai ietekmētu kopējo televīzijas reklāmu izdevumus zem līmeņa, kas atbilst parastas konkurences situācijai.

(155)

Lai noskaidrotu šo jautājumu, Komisija ir veikusi pētījumu par ES valstu reklāmas tirgus ekonomikas datiem un salīdzinājusi tos ar Dānijas datiem. Tā kā Dānijas televīzijas reklāmas tirgu vislabāk var salīdzināt ar Ziemeļeiropas valstu situāciju, Komisija salīdzināja Dānijas un citu Ziemeļvalstu (Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas) datus (43). Tika apskatīti finanšu dati par televīzijas reklāmas izdevumiem sekojošās kategorijās: 1) televīzijas reklāmu izdevumu % attiecība pret kopējiem reklāmu izdevumiem, 2) televīzijas reklāmu izdevumi uz vienu iedzīvotāju, un 3) televīzijas reklāmas izdevumu procentuālā attiecība pret IKP. Zemāk ievietotā tabula sniedz pārskatu par šiem apstrādātajiem datiem (44):

5. tabula

Statistika par televīzijas reklāmu izdevumiem Dānijā, ES un citās Ziemeļvalstīs

(156)

No augstāk ievietotās tabulas datiem var secināt, ka kopējo reklāmas izdevumu apjoma televīzijas reklāmas daļa ir zemāka Dānijā (27 %) nekā vidēji ES valstīs (37 %). Dati tai pat laikā norāda uz to, ka pastāv atšķirība starp Dienvidu un Ziemeļeiropas valstīm (45). Dienvidu dalībvalstīs televīzijas reklāmu izdevumi ir daudz augstāki nekā ziemeļu dalībvalstīs (46). Šāda situācija ir novērojama arī attiecībā uz IKP apjoma televīzijas reklāmu daļu (47). Arī dati par televīzijas reklāmas izdevumiem uz iedzīvotāju liecina par atšķirību starp dalībvalstīm (48). Salīdzinot Ziemeļvalstu datus, var secināt, ka Dānijas izdevumu līmenis sakrīt ar pārējo Ziemeļvalstu līmeni.

(157)

Ņemot vērā augstāk minēto, Komisija secina, ka nav noteiktas un neapšaubāmas norādes uz to, vai Dānijas reklāmas tirgus tiek sistemātiski un konsekventi ietekmēts ar “TV2” cenu politikas izmaiņām.

(158)

Sūdzības iesniedzējs iesniedza datus par kontakta cenu salīdzinājumu (pēc CPM  (49) starp vairākiem masu mēdiju veidiem vienā valstī. Sūdzības iesniedzēja iesniegtajos datos tiek salīdzināti izdevumi, kas nepieciešami 1 000 skatītāju sasniegšanai ar reklāmas palīdzību Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas presē un televīzijā (50).

(159)

Šie dati liecina, ka Dānijas televīzijas reklāmu cenas ir zemākas par Zviedrijas un Norvēģijas cenām (51), taču situācija ir pretēja preses reklāmu cenu datos (52).

(160)

Komisija šobrīd nevar novērtēt, cik lielā mērā šie dati atbilst patiesībai, un oficiālu pieejami datu nav. Tā kā runa ir par diezgan aprobežotiem datiem, kas neņem vērā kulturālās atšķirības, Komisija uz to pamata nevar pieņemt lēmumu par dažādo masu mēdiju kontakta cenu līmeni Skandināvijas valstīs.

(161)

Tāpēc Komisija secina, ka izmeklēšanā apskatītajā laika posmā “TV2” cenas ir bijušas augstākās Dānijas reklāmas tirgū, tāpēc uzņēmums varēja noteikt savu produkcijas cenu par 15–40 % augstāku par konkurentu līmeni, atkarībā no mērķa auditorijas. Salīdzinājumā ar Zviedriju un Norvēģiju, Dānijas cenas ir par apm. 20 % zemākas.

(162)

Ņemot vērā veiktos pētījumus, Komisija secina, ka no valsts atbalsta perspektīvas nav skaidru norādījumu uz to, ka “TV2” mērķis būtu iegūt maksimālu reklāmas peļņu, un ka šāda rīcības dēļ būtu bijis nepieciešams lielāks valsts atbalsta apjoms. Komisija uzskata, ka, lai gan, ņemot vērā apstākļus, “TV2” būtu bijis jācieš zaudējumus no reklāmas pasākumiem, šie zaudējumi nepārsniedz jau konstatēto pārmērīgās kompensācijas apjomu.

(163)

Pamatojoties uz augstākminētajiem iemesliem, Komisija ir izdarījusi secinājumu, ka atbalsts, kas tika apskatīts šajā gadījumā, ir pārlieku liels un sniedzis “TV2” papildus summu DKK 628,2 milj. (EUR 84,3 milj.), un tāpēc šis atbalsts nav pieņemams kopējā tirgus apstākļos saskaņā ar Līguma 86. panta 2. daļu, un ir jāatgriež valsts kasē. Jautājumā par to, no kā šī summa ir pieprasāma, Komisija atzīmē, ka 2003. gada decembrī “TV2” mainīja savu juridisko statusu un tika pārveidots par akciju sabiedrību “TV2/DANMARK A/S” (“TV2 A/S”), un pilna atbalsta summa tika pārskaitīta “TV2 A/S”. Tādējādi liekā kompensācijas summa šobrīd atrodas “TV2 A/S” rīcībā un ir pieprasāma no šī uzņēmuma. Liekā kompensācijas summa ir aprēķināta, pamatojoties uz uzņēmuma stāvokli uz katra gada beigu datiem (31. decembris). Šis datums ir jāuzskata par sākuma punktu atmaksājamo daļu aprēķinos,