7.3.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 55/33

1)

Padome 2006. gada 14. februārī pārbaudīja atjaunināto Austrijas stabilitātes programmu laikposmam no 2005. līdz 2008. gadam.

2)

Austrijā pēdējos desmit gados faktiskā IKP pieaugums bija vidēji 2,2 % gadā, kas atbilst eiro zonas pieaugumam kopumā. Lai arī darba vietu radīšana nebija tik dinamiska kā eiro zonā, Austrijā joprojām ir viens no zemākajiem bezdarba līmeņa rādītājiem visā ES. Budžeta izteiksmē 2001. un 2002. gadā valsts ir panākusi tādu valsts finanšu stāvokli, kas ir “ar pārpalikumu vai tuvu līdzsvaram”. Tomēr jaunākajām attīstības tendencēm raksturīga atgriešanās pie deficīta (1,2 % no IKP 2003. gadā un 1 % no IKP 2004. gadā).

3)

Padome savā 2005. gada 18. janvāra atzinumā par iepriekšējo atjaunināto stabilitātes programmu laikposmam no 2004. līdz 2008. gadam aicināja Austriju budžeta konsolidācijas gaitā enerģiskāk rīkoties programmas pirmajos gados un sīkāk aprakstīt īpašos pasākumus, kas ļautu sasniegt ievērojamu budžeta konsolidāciju abos pēdējos programmas gados.

4)

Atbilstīgi sākotnējiem rezultātiem 2005. gadā valsts budžeta deficīts bija 1,7 % no IKP, kas ir par 0,2 procentu punktiem mazāk, nekā plānots atjauninātajā programmā un par 0,1 procentu punktu mazāk, nekā bija prognozējuši Komisijas dienesti. Neskatoties uz ievērojamiem nodokļu samazinājumiem, rezultāts, kas labāks par plānoto, ir sasniegts, pateicoties tādām attīstības tendencēm ieņēmumu daļā, kas labākas par sākotnēji plānotajām. Arī izdevumi bija lielāki, nekā plānots, bet tikai nedaudz.

5)

Programmā kopumā ievērots jaunajā rīcības kodeksā (2) sniegtais stabilitātes un konverģences programmas struktūras paraugs un datu iesniegšanas prasības.

6)

Saskaņā ar atjaunināto programmu sagaidāms, ka faktiskais IKP pieaugums palielināsies no 1,75 % 2005. un 2006. gadā līdz 2,5 % 2008. gadā. Pieaugums 2005. un 2006. gadā, kas bija lēnāks par sākotnēji prognozēto un kura dēļ palielinājās potenciālā un faktiskā ražošanas apjoma negatīvā starpība, ir saistīts ar mazāk aktīvu starptautisko tirdzniecību un augstākām naftas cenām. Ekonomiskās aktivitātes palielināšanās programmas pēdējos gados tiek prognozēta, pamatojoties uz ieguldījumu un privātā patēriņa pieaugumu. Gan īstermiņa, gan vidēja termiņa scenārijs atspoguļo ticamus pieauguma pieņēmumus. Tomēr prognozes attiecībā uz algotā darbā gūtiem ienākumiem varētu šķist nedaudz optimistiskas. Paredzēts, ka inflācija samazināsies no 2,3 % 2005. gadā līdz 1,5 % 2008. gadā, kas šķiet ticami.

7)

Programmā budžeta stratēģija raksturota kā “trīslīmeņu”. Pirmkārt, tā cenšas sasniegt līdzsvarotu budžetu visa ekonomiskā cikla laikā. Otrkārt, līdz 2010. gadam stratēģija paredz nodokļu sloga samazināšanos līdz 40 % no IKP. Treškārt, tā paredz pieauguma palielināšanos, veicinot ieguldījumus pētniecībā, izglītībā un infrastruktūrā. Atjauninātās programmas mērķis ir valsts budžeta deficīta samazinājums no 1,9 % no IKP 2005. gadā līdz 0 % 2008. gadā un primārā pārpalikuma palielinājums no 1,1 % no IKP līdz 2,7 %. Tā kā paredzams, ka laikposmā no 2005. līdz 2008. gadam ieņēmumi samazināsies par 0,9 procentu punktiem no IKP, paredzētā konsolidācija būs atkarīga no izdevumu ierobežošanas, izdevumu un IKP attiecībai samazinoties par 2,8 procentu punktiem. Izdevumu samazinājuma lielākā daļa tiks attiecināta uz kategorijām “citi primārie izdevumi” un “sociālie pabalsti”. Salīdzinot ar iepriekšējo programmu, atjauninātā programma kopumā apstiprina plānotās korekcijas virzībā uz mazāk labvēlīgu makroekonomisko scenāriju.

8)

Paredzams, ka programmas darbības laikā strukturālā bilance (t.i. cikliski koriģētā bilance, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus), ko aprēķina atbilstīgi kopīgi pieņemtajai metodoloģijai un pamatojoties uz programmas datiem, uzlabosies vidēji par aptuveni 0,5 % no IKP gadā. Programmā izvirzīts vidēja termiņa mērķis budžeta stāvoklim — 0 % no IKP apmērā strukturālā izteiksmē, un to ir paredzēts sasniegt līdz 2008. gadam. Attiecībā uz atbilstību programmas vidēja termiņa mērķis ir saderīgs ar Stabilitātes un izaugsmes paktā un rīcības kodeksā noteiktajiem eiro zonas un VKM II dalībvalstu mērķiem un atbilstīgi atspoguļo parāda attiecību un vidējo potenciālā ražošanas apjoma pieaugumu ilgtermiņā.

9)

Budžeta pielāgošana, kas paredzēta 2005. un 2006. gadam, šķiet ticama, jo tā pamatojas uz tiesiskiem pasākumiem. Tomēr šķiet, ka atjauninātajā programmā apskatītie politikas pasākumi pilnībā nevar pamatot konsolidācijai 2007. un 2008. gadā. Gandrīz puse no plānotajiem izdevumu ierobežojumiem attiecas uz kategoriju “citi primārie izdevumi” un programmā nav sniegta informācija par to, kā tieši to panāks. Turklāt paredzētā uzlabojuma ticamība lielā mērā ir atkarīga no Austrijas Valsts stabilitātes pakta efektivitātes. Tomēr pieredze ar iepriekšējo paktu palīdz tikai nedaudz, lai noteiktu, vai mērķi tiks sasniegti.

10)

Ņemot vērā riska novērtējumu, programmā paredzētais budžeta stāvoklis varētu nebūt pietiekams, lai līdz 2008. gadam sasniegtu programmas vidēja termiņa mērķi. Tomēr, ja budžeta stratēģiju īstenos tā, kā paredzēts programmā, šķiet iespējams līdz programmas laikposma beigām sasniegt tādu budžeta stāvokli strukturālā izteiksmē, ko varētu uzskatīt par atbilstīgu paktā noteiktajam. Turklāt šķiet, ka programmā paredzētā budžeta pozīcija nodrošina pietiekamu drošības rezervi, lai novērstu 3 % IKP deficīta robežvērtības pārsniegšanu ar normālām makroekonomiskām svārstībām visā programmas darbības laikā. Koriģēšanas temps attiecībā uz programmā norādīto programmas vidējā termiņa mērķi pilnībā atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam, kurā noteikts, ka eiro zonas un VKM II dalībvalstīm strukturālās bilances gada uzlabojumam jābūt 0,5 % apmērā no IKP, kas ir attiecīgais kritērijs, un ka korekcijai jābūt lielākai ekonomiski labvēlīgos laikos un tā varētu būt mazāka ekonomiski nelabvēlīgos laikos. Lai gan Komisijas dienesti apgalvo, ka šīs korekcijas gada vidējais temps varētu būt lēnāks, nekā paredzēts programmā, tā tomēr atbilst pakta prasībām, jo īpaši ņemot vērā potenciālā un faktiskā ražošanas apjoma negatīvu starpību visā programmas darbības laikā.

11)

Pēc aprēķiniem parāda attiecība 2005. gadā sasniedza 63,4 % no IKP, kas ir nedaudz virs Līgumā noteiktās atsauces vērtības — 60 % no IKP. Programmā ir aplēsts, ka parāda attiecība programmas darbības laikā kritīsies par 3,9 procentu punktiem, tādējādi atgriežoties zem atsauces vērtības. Riski attiecībā uz paredzamo parāda attiecības attīstību kopumā šķiet līdzsvaroti. No vienas puses, deficīts, kas pārsniedz plānoto, varētu apdraudēt programmā paredzēto korekciju virzības ievērošanu. No otras puses, atjauninātajā programmā nav iekļauti iespējamie ieņēmumi no privatizācijas. Ņemot vērā riska novērtējumu, šķiet, ka parāda attiecība samazinās pietiekami un tuvinās atsauces vērtībai.

12)

Attiecībā uz valsts finanšu stabilitāti, Austrijai, šķiet, ir neliels risks, ka to apdraudēs sabiedrības novecošanas dēļ radītas prognozētās budžeta izmaksas (3). Paredzams, ka parāda līmenis, kas šobrīd pārsniedz 60 % no IKP, samazināsies un līdz 2050. gadam saglabāsies mazāks par atsauces vērtību, pieņemot, ka tiks īstenota plānotā budžeta konsolidācija. Nesenajai pensiju reformai Austrijā vajadzētu dot ievērojamu ieguldījumu un apturēt valsts izdevumu turpmāku pieaugumu. Tomēr, ja strukturālais deficīts valsts finansēs netiks koriģēts, tas varētu apdraudēt valsts finanšu stabilitāti. Tādēļ plānotās valsts finanšu konsolidācijas īstenošana vidēja termiņa laika posmā ir būtiska, lai samazinātu valsts finanšu stabilitātes apdraudējumu.

13)

Plānotie pasākumi valsts finanšu jomā kopumā atbilst vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm laikposmam no 2005. līdz 2008. gadam. Jo īpaši šie pasākumi atbilst pamatnostādnēm, kurās ieteikts aizsargāt ekonomisko un finanšu stabilitāti un veicināt efektīvu resursu izvietošanu, kas vērsti uz pieauguma un nodarbinātības veicināšanu.

14)

Austrijas Valsts reformu programmā, kas iesniegta 2005. gada 19. oktobrī, valsts finanšu stabilitātes panākšana ir noteikta kā viens no galvenajiem Austrijas uzdevumiem. Tomēr tā neizskaidro nekādus turpmākos pasākumus, kas būtu paredzēti šā uzdevuma veikšanai. Šajā ziņā stabilitātes programma ir daudz sīkāk izstrādāta, sniedzot informāciju par dažiem pasākumiem, kuriem jāveicina valsts finanšu konsolidācija. To pasākumu mikroekonomikas un nodarbinātības jomā, kas noteikti Valsts reformu programmā, ietekme uz budžetu ir plaši atspoguļota stabilitātes programmas budžeta prognozēs. Tajā ir uzsvērti pasākumi, ar kuru palīdzību paredzēts uzlabot valsts pārvaldes un veselības aprūpes sistēmas efektivitāti. Tā papildina tos ar priekšlikumiem par izmaiņām valsts finanšu institucionālajos aspektos, proti, divām visaptverošām tiesību aktu reformām Austrijā budžeta izstrādes procesa regulēšanai, ar kurām paredzēts no 2007. gada ieviest vidēja termiņa budžeta shēmu un no 2011. gada pāriet no uz ieņēmumiem balstīta budžeta uz tādu budžetu, kas orientēts uz mērķiem. Šie pasākumi atbilst prioritātēm, kas noteiktas Valsts reformu programmā.