17.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/7

(1)

Šobrīd spēkā esošie pasākumi attiecībā uz dažu Horvātijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs un neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu ir galīgie antidempinga maksājumi, kas noteikti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 348/2000 (2), kā arī viena Horvātijas eksportētāja saistība, kas tika pieņemta ar Komisijas Lēmumu 2000/137/EK (3). Maksājuma likme importam no Horvātijas ir 23 % un importam no Ukrainas – 38,5 %.

(2)

2002. gada 23. novembrī Komisija ar Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī  (4) publicētu paziņojumu par uzsākšanu paziņoja, ka uzsāk starpposma pārskatu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami dažu Horvātijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam, un uzsāka izmeklēšanu.

(3)

Izmeklēšana tika uzsākta pēc Eiropas Savienības bezšuvju tērauda cauruļu nozares aizsardzības komitejas pieprasījuma to ražotāju vārdā, kas saražo vairāk nekā 75 % kopējās Kopienas produkcijas.

(4)

Jāņem vērā, ka tajā pašā dienā, 2002. gada 23. novembrī, tika uzsākta cita pārskatīšana sakarā ar spēkā esošajiem pasākumiem attiecībā uz tā paša ražojuma, t.i., atsevišķu bezšuvju cauruļvadu un cauruļu, importu, kuru izcelsmes valstis ir Polija, Krievija, Čehijas Republika, Rumānija un Slovākijas Republika (5). Pasākumi pret Poliju, Čehijas Republiku un Slovākijas Republiku tika izbeigti ES paplašināšanās rezultātā 2004. gada 1. maijā. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1322/2004 (6) esošie pasākumi attiecībā uz dažu bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu, kura izcelsme ir Krievijā un Rumānijā, no 2004. gada 21. jūlija uz laiku tiek apturēti. Šo pasākumu pārskatīšana joprojām turpinās.

(5)

Komisija oficiāli paziņoja par izmeklēšanas uzsākšanu Horvātijas un Ukrainas ražotājiem eksportētājiem, Kopienas importētājiem, piegādātājiem un lietotājiem, kurus, kā tika noskaidrots, skar šī procedūra, kā arī Horvātijas un Ukrainas iestādēm. Ieinteresētajām pusēm tika dota iespēja darīt zināmu savu viedokli rakstiski un pieprasīt tikt uzklausītiem laikā, kas noteikts paziņojumā par izmeklēšanas uzsākšanu.

(6)

Komisija izsūtīja anketas visām pusēm, kuras, kā tika noskaidrots, skar šī procedūra, kā arī visiem pārējiem uzņēmumiem, kas paziņojumā par uzsākšanu noteiktajā termiņā paziņoja par savu ieinteresētību. Atbildes tika saņemtas no pieciem Kopienas ražotājiem, viena importētāja, viena ražotāja eksportētāja Horvātijā, trīs ražotājiem eksportētājiem Ukrainā, kā arī trīs tirgotājiem, kas ir saistīti ar Ukrainas ražotājiem.

(7)

Komisija savāca un pārbaudīja visu informāciju, kas tika uzskatīta par nepieciešamu, lai noteiktu dempingu un tā izraisīto kaitējumu, kā arī veica pārbaudes šādu uzņēmumu telpās:

(8)

Dempinga un zaudējumu izmeklēšana attiecās uz laika posmu no 2001. gada 1. oktobra līdz 2002. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods” vai “IP”). To tendenču pārbaude, kas ir būtiskas kaitējuma novērtēšanā, attiecās uz laika posmu no 1999. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“aplūkojamais periods”).

(9)

Ražojumi, uz ko attiecas pārskatīšana, ir šādi:

(10)

Izmeklēšanā konstatēts, ka visas minētās ražojumu kategorijas ir pietiekami līdzīgas, lai veidotu vienu ražojumu, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā. Tādēļ un šīs antidempinga izmeklēšanas nolūkos visas attiecīgā ražojuma kategorijas tiek uzskatītas par vienu ražojumu.

(11)

Tāpat kā iepriekšējā izmeklēšanā, netika atrastas nekādas atšķirības starp attiecīgo ražojumu un bezšuvju cauruļvadiem un caurulēm, kas tiek ražotas un pārdotas Horvātijas iekšējā tirgū.

(12)

Līdzīgā kārtā netika atrastas nekādas atšķirības starp attiecīgo ražojumu un bezšuvju cauruļvadiem un caurulēm, ko ražo Kopienas ražotāji un kas tiek pārdotas Kopienas tirgū. Abiem ražojumiem piemīt tās pašas fiziskās un ķīmiskās īpašības, kā arī izmantošanas veidi. Turklāt abi ražojumu tipi atbilst tādiem nozares standartiem kā DIN, API vai ASTM. Līdz ar to tie tiek uzskatīti par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(13)

Horvātijas gadījumā visu attiecīgā ražojuma eksportu uz Kopienu veica viens ražotājs eksportētājs, Mechel Željezara Ltd. Mechel Željezara Ltd. ir jaunais nosaukums, kas tika dots uzņēmumam, kurš sadarbojās sākotnējās izmeklēšanas laikā ar nosaukumu Željezara Sisak d.d., taču īpašnieku maiņas rezultātā (7) kopš spēkā esošo pasākumu ieviešanas divas reizes oficiāli mainīja savu nosaukumu.

(14)

Sākotnējās izmeklēšanas laikā tika pieņemta saistība no Mechel Željezara Ltd., kas darbojas ar tā sākotnējo nosaukumu (8). Tā kā izmeklēšana tika uzsākta ar mērķi pārskatīt pasākumu līmeni un formu, šī pārskata izmeklēšana attiecas arī uz minēto saistību (skat. turpmāk tekstā 135. līdz 137. apsvērumu).

(15)

Vispirms tika noskaidrots, vai Mechel Željezara Ltd. līdzīgu ražojumu pārdošanas apjomi vietējā tirgū bija reprezentatīvi salīdzinājumā ar uzņēmuma kopējo eksporta apjomu Kopienā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdošanas apjomi vietējā tirgū tika uzskatīti par reprezentatīviem, jo kopējais pārdošanas apjoms vietējā tirgū veidoja vismaz 5 % no uzņēmuma kopējā eksporta uz Kopienu.

(16)

Pēc tam, definējot ražojumu tipus atbilstīgi KN kodiem, ar kuriem ražojums ir klasificēts, tika pārbaudīts, vai katra ražojuma tipa pārdošanas apjomi vietējā tirgū ir reprezentatīvi. Konkrēta ražojuma tipa pārdošanas apjomi vietējā tirgū tika uzskatīti par pietiekami reprezentatīviem, ja šāda ražojuma tipa kopējais pārdošanas apjoms vietējā tirgū izmeklēšanas periodā veidoja 5 % vai vairāk no salīdzināma ražojuma tipa eksporta apjoma uz Kopienu. Tika konstatēts, ka visu tipu ražojumiem, ko uzņēmums pārdeva eksportam uz Kopienu, bija reprezentatīvi pārdošanas apjomi vietējā tirgū.

(17)

Nosakot attiecīgā ražojuma tipa rentablās pārdošanas neatkarīgiem pircējiem apjoma proporcionālu daļu, tika arī pārbaudīts, vai katra tipa ražojumu pārdošanas darījumi vietējā tirgū varēja tikt uzskatīti par veiktiem parastajā tirdzniecības apritē. Gadījumos, kad kāda ražojuma tipa pārdošanas apjoms, pārdodot par neto cenu, kas ir vienāda vai pārsniedz vienības izmaksas, veidoja vairāk kā 80 % no šī tipa ražojumu kopējā pārdošanas apjoma un šī ražojumu tipa vidējā svērtā cena bija vienāda ar vienības izmaksām vai pārsniedza tās, normālā vērtība tika balstīta uz faktisko cenu vietējā tirgū, kas tika aprēķināta kā visa šī tipa ražojuma pārdošanas apjoma vietējā tirgū IP laikā vidējā svērtā cena neatkarīgi no tā, vai pārdošanas darījumi bija rentabli. Tā notika divu ražojumu tipu gadījumā.

(18)

Gadījumā, kad viena tipa ražojumu rentablās pārdošanas apjoms veidoja ne vairāk kā 80 %, bet ne mazāk kā 10 % no kopējā šī tipa ražojumu pārdošanas apjoma vai šāda pārdošanas apjoma vidējā svērtā cena bija mazāka par vienības izmaksām, normālā vērtība tika balstīta uz faktisko cenu vietējā tirgū, kas tika aprēķināta kā vienīgi šo ražojumu tipu rentablu pārdošanas darījumu vidējā svērtā vērtība. Tā notika viena ražojumu tipa gadījumā.

(19)

Ceturtā ražojuma tipa gadījumā izmeklēšanas periodā mazāk nekā 10 % no kopējā pārdošanas apjoma vietējā tirgū veidoja rentabli darījumi. Tādēļ tika pieņemts, ka šī tipa ražojumi tika pārdoti nepietiekamā daudzumā, lai cenas vietējā tirgū sniegtu pietiekamu pamatu normālās vērtības aprēķināšanai, un bija jāizmanto cita metode. Šai gadījumā tika izmantota saliktā normālā vērtība saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu. Normālā vērtība tika aprēķināta, eksportējamo produkcijas tipu ražošanas izmaksām, kur nepieciešams, tās pielāgojot, pieskaitot saprātīgu procentuālo vērtību par pārdošanas, vispārējām un administratīvajām izmaksām (“SG&A”), kā arī saprātīgu peļņas normu, balstoties uz reālajiem līdzīga ražojuma ražošanas un noieta datiem parastajā tirdzniecības apritē, ko veicis izmeklēšanā iesaistītais ražotājs eksportētājs saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta pirmo teikumu.

(20)

Izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka Mechel Željezara Ltd. eksportētie ražojumi tika pārdoti tikai tieši neatkarīgiem pircējiem Kopienā.

(21)

Tādēļ eksporta cena tika noteikta, balstoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo eksporta cenu par attiecīgo ražojumu, kad tas tiek pārdots pirmajam neatkarīgajam Kopienas pircējam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(22)

Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzināšanā izmantoja rūpnīcas cenu. Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzināšanu, tika ņemta vērā pienācīga pielaide korekciju veidā attiecībā uz atšķirībām, kas ietekmē cenu salīdzināšanas iespējas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu.

(23)

Līdzīgā veidā tika piemērotas un ar pārbaudītiem pierādījumiem apliecinātas nepieciešamas pielaides attiecībā uz atšķirībām transporta izmaksās, pārkraušanas, iekraušanas un papildizmaksās, kredītizmaksās un komisijas maksās.

(24)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu pielāgotās svērtās vidējās vērtības normālā vērtība pa ražojumu tipiem tika salīdzināta ar katra attiecīgā ražojuma veida pielāgoto svērto vidējo eksporta cenu.

(25)

Šis salīdzinājums norādīja uz dempinga esamību. Izsakot dempinga starpību procentos no CIF cenas uz Kopienas robežas pirms atmuitošanas, tā ir šāda:

(26)

Šī dempinga starpība ir mazāka par dempinga starpību, kas tika konstatēta sākotnējā izmeklēšanā. Tā kā sadarbības līmenis bija augsts (viss attiecīgā ražojuma eksports no Horvātijas uz Kopienu), atlikusī dempinga starpība tika noteikta tajā pašā līmenī, kāds tika noteikts uzņēmumam Mechel Željezara Ltd, proti, 38,9 %.

(27)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu antidempinga izmeklēšanas pasākumos attiecībā uz Ukrainas izcelsmes importu tiem ražotājiem eksportētājiem, kas spēj pierādīt, ka atbilst šīs regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktam, t.i., ka līdzīga ražojuma ražošanā un pārdošanā prevalē tirgus ekonomikas nosacījumi, normālā vērtība jānosaka saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu.

(28)

Uzziņas nolūkos še turpmāk ir sniegts īss TER kritēriju kopsavilkums:

(29)

TER pieprasījumi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu tika saņemti no divām uzņēmumu grupām:

(30)

Pieprasījumi tika analizēti, balstoties uz pieciem kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā.

(31)

Pirmās grupas gadījumā tika konstatēts, ka ražotāja grāmatvedības uzskaite ir neuzticama, jo bija vērojamas būtiskas neprecizitātes un 1. SGS minēto grāmatvedības noteikumu nepareizs lietojums. Tika konstatēts, ka šis uzņēmums ir maksātnespējīgs un ietilpst tādu uzņēmumu kategorijā, kas atbilstoši likuma par bankrotu nosacījumiem bauda īpašu statusu, kas šādu uzņēmumu darbībai liedz juridisku noteiktību. Tādēļ tika noteikts, ka šīs grupas uzņēmumi neatbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta otrajam un ceturtajam kritērijam.

(32)

Otrās grupas gadījumā tika konstatēts, ka abiem ražotājiem nebija skaidras grāmatvedības uzskaites sistēmas, kurai tiktu veikts neatkarīgs audits saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, un kas tiktu izmantota visiem nolūkiem, jo abos uzņēmumos bija vairākas pamata grāmatvedības uzskaites sistēmas, kas tika izmantotas dažādiem mērķiem. Turklāt tika atklāts, ka no ārpustirgus ekonomikas laika ir saglabājušies tādi ievērojami kropļojumi kā bezprocentu kredīti, ko nepiedzen valsts, ievērojama apjoma nodokļu atlaišana un nodokļu parādi, kas ietekmē uzņēmumu grupas izmaksu struktūru un finanšu situāciju. Tādēļ tika noteikts, ka šīs grupas uzņēmumi neatbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta otrajam un trešajam kritērijam.

(33)

Tā kā uzņēmumam vai uzņēmumu grupai ir jāatbilst vismaz pieciem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, lai tiem tiktu piešķirts tirgus ekonomikas režīms (TER), kas šai gadījumā nenotika, abām uzņēmumu grupām TER tika atteikts.

(34)

Abas uzņēmumu grupas apgalvoja, ka Komisija savu lēmumu attiecībā uz TER piešķiršanu pieņēma pēc pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktā trīs mēnešu perioda un ka tādēļ šis lēmums nav spēkā. Šai sakarā jāmin, ka Komisija vairākkārt pagarināja termiņu attiecīgajiem Ukrainas ražotājiem eksportētājiem, kuriem bija nopietnas grūtības ar TER pieprasījuma veidlapu aizpildīšanu uzsākšanas paziņojumā noteiktajā termiņā. Jāmin arī, ka saņemtie TER pieprasījumi bija nepilnīgi un bija nepieciešami būtiski paskaidrojumi un papildu informācija, kas aizkavēja izmeklēšanu. Visbeidzot, analīzes veikšanu aizkavēja vairākas sarežģītas problēmas ar uzņēmumu struktūras un noieta kanālu noskaidrošanu, kā arī nopietnas problēmas ar uzņēmuma kontiem. Ņemot vērā augstākminēto, lēmumu attiecībā uz saņemtajiem TER pieprasījumiem trīs mēnešu laikā pēc izmeklēšanas uzsākšanas pieņemt nebija iespējams.

(35)

Šai sakarā jāmin, ka augstāk minēto termiņu neievērošanai nav nekādu tūlītēju juridisku seku, jo uzņēmumiem vienādā mērā tika dota iespēja paust savu viedokli. Turklāt jāmin, ka iepriekšminētās uzņēmumu grupas neizvirzīja nekādas prasības par negatīvām sekām, kas radušās tādēļ, ka TER lēmuma pieņemšanai bija nepieciešams ilgāks laiks.

(36)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek secināts, ka pamatots lēmums attiecībā uz TER var tikt pieņemts arī pēc trīs mēnešu perioda beigām un attiecīgo uzņēmumu grupu prasības tika noraidītas.

(37)

Komisijas iegūtos datus abas uzņēmumu grupas turpināja apstrīdēt, taču nespēja izvirzīt nekādus argumentus, kas varētu mainīt lēmumu attiecībā uz TER.

(38)

Kopienas ražotājiem tika dota iespēja izteikt savus komentārus un tie augstāk minētos faktus neapstrīdēja.

(39)

Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu valstīm, kas atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam tiek piemērots valsts mēroga maksājums (ja vispār tiek piemērots kāds maksājums), izņemot tos gadījumus, kad uzņēmumi spēj pierādīt, ka viņu eksporta cenas, apjomi, kā arī pārdošanas nosacījumi tiek noteikti brīvi, ka valūtas apmaiņa tiek veikta pēc tirgus kursa un jebkura valsts iejaukšanās nav tāda, kas ļautu apiet antidempinga pasākumus, ja eksportētājiem tiek piešķirtas atšķirīgas nodokļu likmes.

(40)

Tie paši Ukrainas ražotāji, kas neatbilda TER kritērijiem, pieprasīja attiecināt uz viņiem individuālu režīmu (“IT”) saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu. Komisija pēc tam atrada un pārbaudīja visu informāciju, kas tika uzskatīta par nepieciešamu, lai noteiktu, vai abas uzņēmumu grupas ir tiesīgas saņemt IT. Tika noskaidrots, ka abas uzņēmumu grupas izpildīja pamatregulas 9. panta 5. punktā izvirzītos noteikumus un tādēļ tika lemts, ka IT ir piešķirams abām uzņēmumu grupām.

(41)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, normālā vērtība tiem ražotājiem eksportētājiem, kam TER nav piešķirts, jānosaka, balstoties uz to ražojumu cenām vai attiecīgo salikto vērtību analogā valstī, kas ir salīdzināmas ar ražojumu cenām, ko uz Kopienu eksportē Ukrainas ražotāji eksportētāji.

(42)

Sākotnējā izmeklēšanā par analogu valsti tika izmantota Horvātija. Paziņojumā par izmeklēšanas uzsākšanu Horvātija atkal tika paredzēta kā analoga valsts, lai noteiktu normālo vērtību Ukrainai. Tā kā neviena no ieinteresētajām pusēm neiebilda pret šo izvēli, tika nolemts, ka Horvātija tiks izmantota par analogo valsti arī šīs izmeklēšanas ietvaros.

(43)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, normālā vērtība Ukrainai tika noteikta, balstoties uz pārbaudītu informāciju, kas tika saņemta no vienīgā ražotāja analogā valstī, t.i. balstoties uz visām samaksātajām vai maksājamajām cenām par līdzīga tipa ražojumiem Horvātijas iekšējā tirgū vai līdzīga tipa ražojumu saliktās vērtības Horvātijā. Nosakot normālo vērtību Ukrainai, tika izmantota tā pati metode, kas ir aprakstīta 15. līdz 19. apsvērumā.

(44)

Tika noskaidrots, ka Horvātijā netiek ražoti tāda tipa ražojumi ar KN kodu 7304 31 99 (auksti stieptas vai auksti velmētas caurules). Kopumā šī tipa ražojumu eksports veidoja tikai 6,2 % no kopējā Ukrainas attiecīgā ražojuma eksporta uz Kopienu. Tomēr vienas uzņēmumu grupas gadījumā izmeklēšanas periodā šī tipa ražojumu eksporta apjoms uz Kopienu veidoja aptuveni 40 % no tās kopējā attiecīgā ražojuma eksporta apjoma uz Kopienu.

(45)

Balstoties uz pieejamajiem datiem tika secināts, ka citi ražojumu tipi, uz kuriem attiecās izmeklēšana, nebija salīdzināmi ar šo ražojumu tipu un ka šī konkrētā ražojumu tipa normālās vērtības aprēķināšana, balstoties uz citu ražojumu tipu normālo vērtību, neļauj iegūt ticamus datus. Tika arī noskaidrots, ka sarežģītāka ražošanas procesa dēļ šī ražojumu tipa normālā vērtība būtu ievērojami augstāka nekā citiem ražojumu tipiem. Kaut arī auksti stieptu un auksti velmētu cauruļu eksporta cenas vidēji bija augstākas nekā citu ražojumu tipu eksporta cenas, šī ražojumu tipa iekļaušana aprēķinos, visticamāk, radītu augstāku dempinga starpību. Kā minēts 127. apsvērumā, kaitējuma starpība ir ievērojami zemāka nekā dempinga starpība, kas tika aprēķināta, neiekļaujot šo ražojumu tipu, tādēļ tā tiek ņemta par pamatu antidempinga pasākumu līmeņa noteikšanai. Ņemot to vērā, tika nolemts, ka turpināt šī jautājuma izskatīšanu nav nepieciešams. Līdz ar to ražojumu tips ar KN kodu 7304 31 99 turpmākajos aprēķinos netika iekļauts.

(46)

Abas Ukrainas uzņēmumu grupas savu eksporta produkciju Kopienā izplatīja ar saistīta trešās valsts tirdzniecības uzņēmuma palīdzību. Līdz ar to eksporta cena saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu tika aprēķināta, balstoties uz saistītā tirdzniecības uzņēmuma noteiktajām tālākpārdošanas cenām pirmajiem neatkarīgajiem klientiem Kopienā.

(47)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzināšanu, tika ņemta vērā pienācīga pielaide korekciju veidā attiecībā uz atšķirībām, kas tika pieteiktas un, kā tika pierādīts, ietekmēja cenu salīdzināšanas iespējas. Kur tas bija nepieciešams, šīs korekcijas tika veiktas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu attiecībā uz transporta izmaksām, pārkraušanas, iekraušanas un papildizmaksām, kredītizmaksām un komisijas maksām. Eksporta izmaksu korekcijas attiecībā uz iekšzemes transportu, apdrošināšanu, pārkraušanu un papildizmaksām tika veikti, balstoties uz analogā valstī noteiktajām izmaksām.

(48)

Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumam izmantoja rūpnīcas cenu.

(49)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu, pielāgotās svērtās vidējās vērtības normālā vērtība pa ražojumu tipiem, kas tika ņemta no analogas valsts ražotāja Mechel Željezara Ltd., tika salīdzināta ar uzņēmuma katra attiecīgā ražojuma veida pielāgoto svērto vidējo eksporta cenu.

(50)

Šis salīdzinājums norādīja uz dempinga esamību. Izsakot dempinga starpību procentos no CIF cenas uz Kopienas robežas pirms atmuitošanas, tā ir šāda:

(51)

Tā kā sadarbības līmenis bija augsts (vairāk kā 80 % attiecīgā ražojuma eksporta no Ukrainas uz Kopienu), robežas starpība tika noteikta tādā pašā līmenī, kā sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem OJSC Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant (NTRP) un CJSC Nikopolsky seamless tubes plant“Nikotube”, proti, 97,3 %.

(52)

Tāpat kā dempinga gadījumā, izmeklēšanā centās noskaidrot, vai apstākļi attiecībā uz Kopienas ražotājiem ir mainījušies tādā mērā, kas ļautu izdarīt citādu secinājumu, nekā tas tika izdarīts sākotnējās izmeklēšanas laikā.

(53)

Sākotnējās izmeklēšanas laikā Kopienas nozari veidoja desmit ražotāji.

(54)

Šī pārskata izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka bezšuvju cauruļvadus un caurules ražoja:

(55)

Šiem citiem ražotājiem tika nosūtīta anketa, taču sadarbības piedāvājums netika saņemts. Neviens cits attiecīgā ražojuma ražotājs savu ieinteresētību Eiropas Komisijai nav darījis zināmu.

(56)

Izmeklēšanas laikā to piecu Kopienas ražotāju, kas pilnībā sadarbojās izmeklēšanas ietvaros, produkcijas izlaide bija 797 456 tonnas. Šis apjoms veido vairāk nekā 70 % no kopējā Kopienas produkcijas izlaides apjoma, un tādēļ šie uzņēmumi veido Kopienas nozari saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punktu un 5. panta 4. punktu.

(57)

Importa datiem par pamatu tika ņemta Eiropas Kopienu Statistikas biroja informācija par to ražojumu apjomu un vērtību, kuru KN kods ir ex 7304 10 10, ex 7304 10 30, 7304 31 99, 7304 39 91 un 7304 39 93. Kopienas nozares dati tika iegūti no pārbaudītām piecu sadarbībā iesaistīto Kopienas ražotāju aizpildītajām anketām.

(58)

Kopienas patēriņa dati, t.i. Kopienas ražotāju produkcijas noiets Kopienas tirgū, citu Kopienas ražotāju noiets Kopienas tirgū, kā arī imports no trešajām valstīm, liecina, ka attiecīgā ražojuma patēriņš Kopienā no 1 104 619 tonnām 1999. gadā pieauga līdz maksimālajai atzīmei, 1 233 357 tonnām 2001. gadā. Patēriņš samazinājās līdz 1 103 805 tonnām izmeklēšanas periodā, kas ir nedaudz mazāk nekā 1999. gadā.

(59)

Vispirms tika noteikts, vai imports no Horvātijas un Ukrainas ir jāvērtē kumulatīvi saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu.

(60)

Importa dinamika apjoma un tirgus daļas izteiksmē no attiecīgajām valstīm ir šāda:

(61)

Tika konstatēts, ka dempinga starpības, kas tika noteiktas attiecībā uz importu no katras attiecīgās valsts (25. un 50. apsvērums), pārsniedza de minimis slieksni, kas noteikts pamatregulas 9. panta 3. punktā. Turklāt, neskatoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, importa apjomi no šīm valstīm izmeklēšanas perioda laikā nebija nenozīmīgi – Horvātijas tirgus daļa bija 2,1 %, bet Ukrainas – 3,4 %. Izmeklēšanas periodā Horvātijas importa kopējā daļa bija 5,9 %, bet Ukrainas – 9,6 %.

(62)

Kumulatīvais novērtējums tika atzīts par piemērotu, ņemot vērā konkurences apstākļus gan starp abu valstu izcelsmes importētajām precēm, gan starp šo importu un Kopienas produkciju. To pierāda fakts, ka izmeklēšanas periodā, neskatoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, Horvātijas un Ukrainas ražojumu cenas joprojām bija ievērojami zemākas par Kopienas cenām un ka abās valstīs ražotie bezšuvju cauruļvadi un caurules tika pārdotas pa līdzīgiem noieta kanāliem. Vēl jo vairāk – izmeklēšanā tika pierādīts, ka no abām attiecīgajām valstīm importētajai produkcijai piemita tādas pašas fiziskās un ķīmiskās īpašības kā līdzīgam ražojumam. Visbeidzot, no abām attiecīgajām valstīm importētajai produkcijai un līdzīgam ražojumam bija vērojamas vienādas cenu attīstības tendences (skatīt 67. un 74. apsvērumu).

(63)

Viens Horvātijas ražotājs apgalvoja, ka no Horvātijas importētā produkcija nerada nekādu kaitējumu, jo Horvātijas tirgus daļa ir minimāla, un līdz ar to kumulatīvais vērtējums nav nepieciešams. Kā jau tika minēts, izmeklēšanas periodā Horvātijas imports nepārprotami pārsniedza de minimis līmeni un nebija nebūtisks. Kaut arī Ukrainas importa apjoms attiecīgā perioda sākumā patiešām ievērojami samazinājās, jāņem vērā, ka pēc tam abu valstu importam bija visnotaļ līdzīga attīstības tendence.

(64)

Šo iemeslu dēļ tiek secināts, ka visi pamatregulas 3. panta 4. punktā minētie kritēriji ir izpildīti un viss Horvātijas un Ukrainas izcelsmes imports jāvērtē kumulatīvi.

(65)

Kā tika paskaidrots, pēc pasākumu ieviešanas 2000. gadā attiecīgo valstu tirgus daļa ievērojami samazinājās no 12,1 % 1999. gadā līdz 4,2 % 2000. gadā, pēc tam pakāpeniski pieaugot līdz 5,5 % izmeklēšanas periodā.

(66)

Tika veikts salīdzinājums starp Kopienas ražotāju un attiecīgo valstu eksportētāju pārdošanas cenām IP laikā Kopienas tirgū. Tas tika veikts pēc atlaižu atskaitīšanas. Kopienas ražotāju cenas tika piemērotas rūpnīcas cenām, bet importa cenas – CIF cenai uz Kopienas robežas pēc importa nodokļa nomaksas un pirms antidempinga maksājuma veikšanas, ar korekcijām atkarībā no tirdzniecības līmeņa un pārkraušanas izmaksām, pamatojoties uz izmeklēšanas laikā iegūto informāciju, jo īpaši no sadarbībā iesaistītajiem neatkarīgajiem importētājiem.

(67)

Salīdzinājums pierādīja, ka izmeklēšanas periodā attiecīgā importētā produkcija Kopienas tirgū tika pārdota par cenām, kas bija zemākas par Kopienas ražotāju cenām, izsakot tās procentos no Kopienas cenām: Ukrainas gadījumā – par 34,1 %, bet Horvātijas gadījumā – par 23,3 %. Pat ņemot vērā antidempinga maksājumus, cenas joprojām ir ievērojami zemākas – 10 % Ukrainas importa gadījumā un 6,5 % Horvātijas importa gadījumā. Jāņem vērā, ka importa produkcijas vidējā cena laikā no 2000. gada līdz izmeklēšanas periodam pieauga (skatīt tabulu zemāk) atbilstoši vispārējai cenu pieauguma tendencei ES tirgū. Tomēr, kā norādīts 74. apsvērumā, no attiecīgajām valstīm importētās produkcijas cenas nepieauga tādā mērā, kā Kopienas ražotāju cenas.

(68)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, importa par dempinga cenām ietekmes novērtējums uz Kopienas nozari ietvēra visu to ekonomisko faktoru un indeksu novērtējumu, kuriem bija saistība ar situāciju nozarē no 1999. gada (bāzes gads) līdz izmeklēšanas periodam.

(69)

Zemāk dotie Kopienas dati ir piecu sadarbībā iesaistīto Kopienas ražotāju sniegtās informācijas apkopojums.

(70)

Ražošanas, ražošanas jaudas un jaudas izlietojuma dinamika ir šāda:

(71)

Kā redzams tabulā, ražošana laikā no 1999. gada līdz 2001. gadam palielinājās, sasniedzot maksimālo līmeni 2001. gadā, bet pēc tam, izmeklēšanas periodā, ievērojami samazinājās. Kaut arī produkcijas eksporta noiets palielinājās un tādējādi tika nedaudz kompensēts noieta samazinājums Kopienas tirgū, ražošanas apjomu un ražošanas jaudas samazināšanās izmeklēšanas periodā nebija novēršama.

(72)

Šai tabulā attēloti produkcijas krājumi katra perioda beigās.

(73)

Attiecīgajā periodā produkcijas krājumi palielinājās. Jāņem vērā, ka Kopienas ražotāji parasti ražo produkciju pēc pasūtījuma, līdz ar to Kopienas ražotāju izveidotie krājumi nav īpaši būtisks indikators, novērtējot situāciju Kopienas nozarē. Tomēr tika atklāts, ka produkcijas krājumu palielināšanās arī ir krītošā Kopienas ražotāju pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazināšanās rezultāts.

(74)

Šai tabulā sniegti dati par Kopienas ražotāju pārdoto produkciju neatkarīgajiem Kopienas pircējiem.

(75)

Laikā no 1999. gada līdz 2001. gadam Kopienas ražotāju noiets palielinājās par 12 %, bet pēc tam izmeklēšanas periodā ievērojami kritās līdz līmenim, kas bija zemāks nekā 1999. gadā. Noieta apjomu izmaiņas būtu jāvērtē, ņemot vērā patēriņu tai pašā laikposmā, kas laikā no 1999. līdz 2001. gadam palielinājās par 12 % un pēc tam, izmeklēšanas periodā, atkal samazinājās. Tomēr pieprasījums laikā no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam nepieauga tik daudz kā noieta apjoms.

(76)

Pēc antidempinga pasākumu ieviešanas 2000. gadā Kopienas ražotāji spēja atgūt zaudēto tirgus daļu. Laikā no 1999. līdz 2000. gadam Kopienas ražotāju tirgus daļa pieauga no 46,8 % līdz 50,7 % no Kopienas patēriņa. Tomēr pēc šī salīdzinošā atgūšanās perioda Kopienas ražotāju tirgus daļa atkal samazinājās. Laikā starp 2000. gadu un izmeklēšanas periodu to daļa Kopienas patēriņā samazinājās līdz 45,7 %, jo Kopienas tirgū atkal sāka nonākt imports par dempinga cenām.

(77)

Sastopoties ar pieaugošu importu un Kopienas noieta samazināšanos sākot ar 2000. gadu, Kopienas ražotāju iespējas paaugstināt attiecīgās produkcijas ražošanas apjomus bija zaudētas. Tā vietā ražotāji izmeklēšanas periodā bija spiesti samazināt ražošanas jaudu un darbinieku skaitu, jo Kopienas ražotāju eksporta pieaugums nespēja kompensēt noieta krišanos Kopienas tirgū.

(78)

Attiecīgajā periodā Kopienas ražotāju vidējās noieta cenas pieauga, tomēr augstākas cenas nespēja nodrošināt pietiekamu rentabilitāti, kā tas paskaidrots turpmāk.

(79)

Šeit izmantotā peļņas koncepcija ietver peļņu pirms nodokļiem atbilstoši attiecīgā ražojuma noieta Kopienas tirgū nestajai peļņai.

(80)

Kā redzams, pēc antidempinga pasākumu ieviešanas Horvātijas un Ukrainas izcelsmes bezšuvju cauruļvadiem un caurulēm Kopienas ražotāji spēja palielināt savas cenas, rezultātā sākot gūt peļņu 2000. un 2001. gadā. Tomēr Kopienas ražotāji nespēja sasniegt tādu peļņas normu, kāda varēja būt gaidāma, ja tirgū nebūtu importa par dempinga cenām (t.i., 5 %), kā tas ir noteikts regulā, ar kuru tiek ieviesti pašlaik spēkā esošie pasākumi. Vēl jo vairāk – izmeklēšanas periodā peļņas norma samazinājās un uzņēmumi atkal sāka ciest zaudējumus. Šī peļņas samazinājuma iemesls, neskatoties uz augstākām noieta cenām, bija pieaugošas izejmateriālu cenas un darbaspēka izmaksas uz vienu vienību, kas pieauga, neskatoties uz darbinieku skaita samazināšanu šai laikposmā. Kopienas ražotāji nespēja novirzīt šīs izmaksas uz saviem klientiem, kā tas būtu bijis jādara, rēķinoties ar lētā importa par dempinga cenām radīto konkurenci.

(81)

Pēc nelielas pozitīvas tendences, kas bija vērojama 2000. un 2001. gadā, izmeklēšanas periodā Kopienas ražotāju finansiālā situācija atkal sāka pasliktināties, paralēli pieaugot importam par dempinga cenām no Horvātijas un Ukrainas. 2001. gadā sasniegtā peļņas norma bija tikai nedaudz virs nulles un tālu no līmeņa, kas ļautu nodrošināt pietiekamu atkārtoto ieguldījumu finansēšanu.

(82)

Šai tabulā redzamas ienākumu no ieguldījumiem, naudas plūsmas un ieguldījumu attīstības tendences.

(83)

Jāatzīmē, ka šai tabulā sniegtie ienākumu no ieguldījumiem dati lielā mērā atbilst rentabilitātes datiem. Laikā no 1999. līdz 2000. gadam ienākumi no ieguldījumiem palielinājās, bet posmā līdz izmeklēšanas periodam atkal samazinājās. Arī naudas plūsmas dinamika aptuveni atbilst ienākumu tendencei, proti, sasniedza augstāko līmeni 2001. gadā, pēc tam samazinoties. Tā kā attiecīgais ražojums veido mazāk kā 1 % no Kopienas ražotāju kopējā apgrozījuma un Kopienas ražotāji savas ražošanas līnijas izmanto arī citu tērauda ražojumu ražošanai, šie skaitļi paši par sevi netiek uzskatīti par būtiskiem. Tomēr tie ir ilustratīvi tajā nozīmē, ka divi sadarbībā iesaistītie Kopienas ražotāji, kas attiecīgo ražojumu ražoja ievērojami lielākos apjomos, nekā citi Kopienas ražotāji, uzrādīja tendences, kas ir līdzīgas ienākumu no ieguldījumiem, naudas plūsmas un ieguldījumu tabulā redzamajām tendencēm.

(84)

Pēc antidempinga pasākumu ieviešanas 2000. gadā Kopienas ražotāji veica zināmus ieguldījumus, taču, kā tika atklāts, šie ieguldījumi galvenokārt tika veikti iekārtu atjaunošanā. Izmeklēšanas periodā ieguldījumu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem ievērojami samazinājās.

(85)

Kopienas ražotāju spēja piesaistīt kapitālu gan no ārējiem finansējuma sniedzējiem, gan mātes uzņēmumiem attiecīgajā periodā tomēr būtiski necieta, jo attiecīgais ražojums veido mazāk nekā 1 % no Kopienas ražotāju kopējā apgrozījuma un Kopienas ražotāji savas ražošanas iekārtas izmantoja arī dažādu citu tērauda ražojumu ražošanai.

(86)

Kā redzams tabulā, Kopienas darba ražīgums un darbinieku skaits pieauga laikā no 2000. līdz 2001. gadam, kad pieauga arī produkcijas izlaide. Tomēr izmeklēšanas periodā darbinieku skaits atkal tika ievērojami samazināts līdz līmenim, kas bija zemāks par 1999. gada līmeni. Ievērojami samazinoties produkcijas izlaidei, samazinājās arī darba ražība.

(87)

Darba algas attiecīgajā periodā bija salīdzinoši stabilā līmenī un mainījās vienīgi atbilstoši inflācijai.

(88)

Pēc antidempinga pasākumu ieviešanas 2000. gadā Kopienas ražotāji spēja atgūt zaudēto tirgus daļu un uzturēt vidējās pārdošanas cenas ilgtspējīgā līmenī. Tomēr no 2001. gada Kopienas ražotāju finanšu veiktspēja atkal sāka pasliktināties. Tādēļ var secināt, ka Kopiena tā arī nav atguvusies pēc dempinga pagātnē.

(89)

Dempinga starpības ir norādītas sadaļā par dempingu (skatīt 25. un 50. apsvērumu). Ir skaidri redzams, ka šīs noteiktās robežas krietni pārsniedz de minimis līmeni. Turklāt, ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomu un cenu, reālās dempinga starpības sekas nevar uzskatīt par nebūtiskām.

(90)

Jāatceras, ka pēc antidempinga pasākumu ieviešanas attiecībā uz Horvātijas un Ukrainas izcelsmes attiecīgās produkcijas importu, Kopienas nozare nekavējoties atguvās. Laikā starp 1999. un 2001. gadu Kopienas nozares vidējās noieta cenas Kopienas tirgū pieauga par 14 %. Tai pašā laikā pieauga arī noieta apjoms un produkcijas izlaide. Rezultātā Kopienas nozare varēja veikt atsevišķus nepieciešamos ieguldījumu un pieņemt darbā vairāk darbinieku.

(91)

Tomēr izmeklēšanas periodā situācija atkal ievērojami pasliktinājās. Noiets Kopienas tirgū laikā no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās par 12 %, un Kopienas nozarei nācās būtiski pielāgoties jaunajiem apstākļiem, samazinot produkcijas izlaidi, ražošanas jaudu un darbinieku skaitu. No 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam Kopienas nozares tirgus daļa turpināja samazināties, sasniedzot līmenī, kas zemāks par 1999. gada līmeni. Izmeklēšanas periodā novēroto samazināšanās tendenci apstiprina arī kritums ražošanas jaudas izmantošanā, stagnējošā darba algu dinamika un pieaugošais krājumu apjoms, kā rezultātā ražotāji nonāca 1999. gadam līdzīgā situācijā, kad vēl nebija ieviesti pasākumi pret attiecīgo valstu izcelsmes importu.

(92)

Tāda pati tendence ir vērojama arī ieguldījumu, ienākumu no ieguldījumiem un naudas plūsmas dinamikā – nelielais uzlabojums 2000. un 2001. gadā nebija pietiekams, jo ienākumi no ieguldījumiem sasniedza tikai 1 % un negatīvā naudas plūsma tikai pirms brīža bija kļuvusi pozitīva, taču tad izmeklēšanas periodā atkal sekoja lejupslīde. Uzņēmumu spēja piesaistīt kapitālu būtiski necieta tikai tāpēc, ka uzņēmumi piederēja lielākām korporatīvām struktūrām, un šī iemesla dēļ to nevar uzskatīt par attiecīgā ražojuma nozares dzīvotspējas rādītāju.

(93)

Kopienas ražotāju finanšu situācija nedaudz uzlabojās, izkļūstot no zaudējumiem 1999. gadā, un 2000. un 2001. gadā tika gūta neliela peļņa, taču izmeklēšanas periodā uzņēmumi jau atkal cieta zaudējumus.

(94)

Kā var secināt no iepriekšminētā, uzņēmumu rādītāji nedaudz uzlabojās pēc antidempinga pasākumu ieviešanas 1999. gadā, taču izmeklēšanas periodā tie visi atkal pasliktinājās, izņemot pārdošanas cenas, līdz ar to dempinga radītais kaitējums ir acīmredzams.

(95)

Ilgstošais pārdošanas cenu pieaugums, kas bija vērojams visa attiecīgā perioda laikā, neļāva gūt pietiekamu peļņu, ko pilnībā neitralizēja augošās ražošanas izmaksas, it īpaši izejmateriālu cenas un darbaspēka izmaksas uz vienu produkcijas vienību. Turklāt Kopienas ražotāji nespēja novirzīt cenu pieaugumu uz saviem klientiem, kas būtu bijis jādara, ņemot vērā lētā importa par dempinga cenām nonākšanu tirgū. Tā rezultātā Kopienas ražotāju situācija pasliktinājās un izmeklēšanas periodā tie darbojās ar zaudējumiem.

(96)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek secināts, ka izmeklēšanas periodā Kopienas ražotāji joprojām cieta materiālus zaudējumus pamatregulas 3. panta izpratnē.

(97)

Sākotnējiem pasākumiem bija jābeidzas 2005. gada 18. februārī. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 11. panta 7. punktu tika noskaidrots, vai ir iespējams, ka esošo pasākumu izbeigšana novestu pie dempinga un kaitējuma turpināšanās. Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika veikta analīze, vai apstākļi attiecībā uz dempingu un kaitējumu ir būtiski mainījušies un vai iespējams ticami apgalvot, ka šīm pārmaiņām ir ilgstošs raksturs.

(98)

Tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā Kopienas tirgū attiecīgais ražojums joprojām tika tirgots par dempinga cenām (25. un 50. apsvērums). Šai sakarā jānorāda, ka procedūras ietvaros aplūkoto valstu izcelsmes importa dempinga starpība bija līdzīga dempinga starpībai, kas tika konstatēta sākotnējā izmeklēšanā. Turklāt attiecīgajās valstīs joprojām ir milzīgas ražošanas jaudas, kas izmeklēšanas periodā netika izmantotas. Tika arī novērots, ka Kopienas tirgū joprojām tika pārdots ievērojams no Horvātijas un Ukrainas importētas produkcijas apjoms un ka šīs produkcijas tirgus daļa kopš 2000. gada ir nepārtraukti palielinājusies. Šis fakts apliecina Horvātijas un Ukrainas ražotāju nepārprotamo ieinteresētību Kopienas tirgū. Ņemot vērā visu iepriekšminēto, jāsecina, ka nav pamata šaubām par to, ka konstatētajam dempinga līmenim piemīt ilgstošs raksturs un dempinga turpināšanās ir ļoti iespējama, ja tiks pieļauta sākotnējo antidempinga pasākumu izbeigšana.

(99)

Neskatoties uz to, ka Kopienas ražotāji spēja nedaudz atgūties no, cita starpā, Horvātijas un Ukrainas izcelsmes importa par dempinga cenām, tika konstatēts, ka Kopienas ražotāji joprojām cieta būtisko kaitējumu pamatregulas 3. panta izpratnē. Izmeklēšanas laikā konstatētā kaitējuma starpība ir palielinājusies salīdzinājumā ar sākotnējās izmeklēšanas laikā konstatēto, jo par dempinga cenām tirgotās importa produkcijas cenas joprojām bija ievērojami zemākas par Kopienas ražotāju cenām, neskatoties uz izmaksu pieaugumu visā pasaulē. Ņemot vērā importu par dempinga cenām iespaidu uz rentabilitāti (79. apsvērums) un Kopienas ražotāju tirgus daļu (74. apsvērums), kas laikā no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam atkal samazinājās, jāsecina, ka kaitējumu izraisošajiem apstākļiem piemīt ilgstošs raksturs un, pieļaujot sākotnējo pasākumu izbeigšanu, ir ļoti iespējams, ka kaitējums turpināsies.

(100)

Tika arī noskaidrots, vai šīs izmeklēšanas laikā joprojām pastāv tā pati cēloņsakarība starp Horvātijas un Ukrainas izcelsmes importa produkcijas dempingu un kaitējumu Kopienas ražotājiem. Bez importa produkcijas dempinga tika izpētīti arī citi zināmie faktori, tādējādi nodrošinot to, ka citu faktoru radītie iespējamie zaudējumi netiktu piedēvēti importam par dempinga cenām.

(101)

Neskatoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, kas vispirms sekmēja importa apjoma samazināšanos 2000. gadā, Horvātijas un Ukrainas ražotāju eksportētāju tirgus daļa attiecīgajā periodā pieauga no 4,2 % līdz 5,5 %. Viņu tirgus daļa turpināja pieaugt, neskatoties pat uz patēriņa krišanos laikā no 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam. Tai pašā laikā, no 2000. gada līdz izmeklēšanas periodam, Kopienas ražotāji savu tirgus daļu zaudēja. Izmeklēšanas periodā tiem nācās ievērojami samazināt produkcijas izlaidi un piedzīvot rentabilitātes kritumu. Attiecīgo valstu izcelsmes importa pieaugums, produkciju tirgojot par ievērojami zemākām cenām salīdzinājumā ar Kopienas ražotāju cenām, un Kopienas ražotāju stāvokļa pasliktināšanās noritēja vienlaicīgi. Līdz ar to attiecīgās produkcijas imports turpinātu radīt kaitējumu Kopienas ražotājiem.

(102)

Kopienas ražotāju ciesto kaitējumu varēja palielināt arī imports, kura izcelsme ir citās trešās valstīs, piemēram, Čehijas Republikā, Polijā un Slovākijas Republikā, kas izmeklēšanas laikā vēl nebija Kopienas sastāvā, kā arī Rumānijā un Krievijā.

(103)

Jāņem vērā, ka visa attiecīgā perioda garumā attiecībā uz minēto piecu valstu importu spēkā bija gan antidempinga maksājumi no 9,8 % līdz 38,2 %, gan saistības. Šobrīd tiek veikta attiecībā uz Krievijas un Rumānijas izcelsmes importu spēkā esošo pasākumu pārskatīšana (4. apsvērums).

(104)

Krievijas izcelsmes importa tirgus daļa izmeklēšanas periodā bija 3,3 %. Krievijas produkcijas importa cenas, ieskaitot antidempinga maksājumus, bija apmēram par 20 % zemākas nekā Horvātijas un Ukrainas izcelsmes importa cenas. Ņemot vērā Krievijas izcelsmes importa cenas, šķiet, arī šis imports ir papildinājis Kopienas ražotājiem nodarīto kaitējumu, tomēr, ņemot vērā Krievijas importa tirgus daļu, kas ir mazāka nekā attiecīgo valstu importa daļa, Krievijas importu nevar uzskatīt par vienīgo Kopienas ražotājiem nodarītā kaitējuma cēloni. Savukārt Rumānijas izcelsmes importa tirgus daļa izmeklēšanas periodā bija 3,5 %. Rumānijas izcelsmes importa cenas, ieskaitot antidempinga maksājumus, bija augstākas nekā Horvātijas un Ukrainas izcelsmes importa cenas, tomēr joprojām zemākas par Kopienas nozares cenām, līdz ar to var secināt, ka arī Rumānijas izcelsmes imports daļēji vainojams Kopienas nozarei nodarītajos zaudējumos, taču tika secināts, ka jebkuras Krievijas un Rumānijas izcelsmes importa sekas nav tādas, kas varētu mainīt secinājumu, ka pastāv reāla un pamatota saikne starp Horvātijas un Ukrainas izcelsmes bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu par dempinga cenām un Kopienas ražotājiem nodarīto būtisko kaitējumu.

(105)

Arī bijušo kandidātvalstu Polijas, Čehijas Republikas un Slovākijas izcelsmes importa cenas, ieskaitot antidempinga maksājumus, bija krietni augstākas nekā Horvātijas un Ukrainas izcelsmes importa cenas, taču joprojām zemākas par Kopienas ražotāju cenām. Šo valstu izcelsmes importa tirgus daļa izmeklēšanas periodā bija 14,2 %. Kaut arī šo valstu izcelsmes imports varēja papildināt radīto kaitējumu, no tā cenu līmeņa var secināt, ka tā iespaids uz kaitējuma apmēriem varēja būt ļoti neliels.

(106)

Ņemot vērā to, ka Horvātijas un Ukrainas izcelsmes importa cenas bija ievērojami zemākas par Kopienas ražotāju cenām, nav pierādījumu tam, ka iepriekšminētais imports, kura lielākās daļas cenas bija nedaudz zemākas par Kopienas ražotāju cenām, varētu pārraut cēloņsakarību starp Horvātijas un Ukrainas izcelsmes importu par dempinga cenām un Kopienas ražotājiem nodarīto kaitējumu.

(107)

Imports no citām trešām valstīm izmeklēšanas periodā kopā veidoja 8,9 % lielu tirgus daļu. Ņemot vērā šī importa augsto cenu līmeni, kas lielākajā daļā gadījumu ievērojami pārsniedza Kopienas ražotāju cenas, nav pierādījumu tam, ka šis imports varētu pārraut cēloņsakarību starp Horvātijas un Ukrainas izcelsmes importu par dempinga cenām un Kopienas ražotājiem nodarīto kaitējumu.

(108)

Citi Kopienas ražotāji, kas izmeklēšanas laikā nesadarbojās ar Komisiju, saskārās ar tādām pašām problēmām saistībā ar pieaugošajām izejmateriālu cenām, kas lika viņiem paaugstināt produkcijas cenas līdz maksimāli iespējamajam līmenim. Nav atrasti pierādījumi tam, ka Kopienas ražotājiem nodarīto kaitējumu varētu būt izraisījuši šie konkurenti.

(109)

Kopienas tirgū patēriņa krišanās ir vērojama jau kopš 2001. gada. Tomēr Kopienas ražotāju noiets procentuāli ir krities vairāk nekā patēriņš un Kopienas ražotāju tirgus daļa, toties attiecīgo valstu produkcijas daļa tirgū šai periodā turpināja pieaugt. Tādēļ tiek secināts, ka šis faktors nevarētu pārraut cēloņsakarību starp Horvātijas un Ukrainas izcelsmes importu par dempinga cenām un Kopienas ražotājiem nodarīto kaitējumu. Izmeklēšanas laikā netika atklāti citi faktori, kas varētu izraisīt Kopienas ražotājiem nodarīto kaitējumu.

(110)

Balstoties uz augstāk izklāstīto visu zināmo Kopienas ražotājus ietekmējošo faktoru analīzi, tiek secināts, ka cēloņsakarība starp Horvātijas un Ukrainas izcelsmes importu par dempinga cenām un Kopienas ražotājiem nodarīto kaitējumu, kas tika konstatēta iepriekšējās izmeklēšanas gaitā, joprojām pastāv.

(111)

Tika izpētīts, vai eksistē neapgāžami pierādījumi, kas liktu secināt, ka antidempinga maksājumu saglabāšana attiecībā uz attiecīgo valstu importu nav Kopienas interesēs. Komisija izsūtīja anketas gan importētājiem, gan attiecīgās produkcijas lietotājiem rūpniecībā. Pilnībā aizpildīta anketa tika saņemta no viena importētāja, Spānijas uzņēmuma Comercial de Tubos, S.A.

(112)

Lietotāji neatsūtīja nevienu aizpildītu anketu. Izmeklēšanas laikā par savu ieinteresētību neziņoja neviens piegādātājs. Balstoties uz sadarbībā iesaistīto pušu sniegto informāciju, tika izdarīti turpmāk izklāstītie secinājumi.

(113)

Jāatceras, ka iepriekšējās izmeklēšanas laikā tika uzskatīts, ka antidempinga pasākumu ieviešana nav pretrunā Kopienas interesēm. Turklāt fakts, ka šī izmeklēšana tiek veikta pārskatīšanas veidā, analizējot situāciju, kurā antidempinga pasākumi jau kādu laiku ir īstenoti, ļauj novērtēt jebkādu negatīvu ietekmi uz attiecīgajām pusēm, ko šobrīd spēkā esošie antidempinga pasākumi varētu radīt.

(114)

Jāatzīmē, ka ar jēdzienu “Kopienas nozare” tiek saprasti pieci uzņēmumi, kas nodarbina ap 2 470 darbinieku un ražo un pārdod bezšuvju cauruļvadus un caurules. Jāatzīmē, ka izmeklēšanas periodā Kopienas nozares ekonomiskie rādītāji liecināja par finanšu rādītāju pasliktināšanos. Neskatoties uz bezšuvju cauruļvadu un cauruļu patēriņa pieaugumu Kopienā 2000. un 2001. gadā, kas gan atkal samazinājās izmeklēšanas periodā, Kopienas nozare nav spējusi atgūt finansiālu stabilitāti.

(115)

Nozare nenoliedzami daļēji atguvās 2000. un 2001. gadā, tomēr, ņemot vērā valdošo finanšu situāciju nozarē, skaidrs, ka antidempinga pasākumi joprojām atbilst Kopienas nozares interesēm.

(116)

Sadarbībā iesaistītajam importētājam nebija principiālu iebildumu pret antidempinga pasākumu turpināšanu. Netika saņemts neviens iebildums no importētājiem, kas nodarbojās ar attiecīgā ražojuma importu no Horvātijas un Ukrainas.

(117)

Antidempinga pasākumu mērķis ir godīgas tirdzniecības atjaunošana. To mērķis nav aizkavēt importu vai traucēt EK valstīs importējošo uzņēmumu darbību. Patiesībā ikviens pasākums, ko var ieviest, ir jāīsteno tādā līmenī, lai imports varētu turpināties, taču par cenām, kas nav dempinga cenas vai kas nerada kaitējumu, lai kuras no tām būtu zemākas.

(118)

Tā kā Kopienas tirgū arī turpmāk varēs nonākt importa produkcija par godīgi noteiktām cenām, pastāv iespēja, ka importētāji varēs turpināt ierasto darbību pat tad, ja pret importu par dempinga cenām tiek ieviesti attiecīgi pasākumi.

(119)

Izmeklēšanas laikā par savu ieinteresētību neziņoja neviens piegādātājs. Līdz ar to tiek secināts, ka nav pamatotu iemeslu neieviest antidempinga pasākumus, jo tas ir piegādātāju interesēs.

(120)

Iepriekšējās izmeklēšanas laikā tika secināts, ka jebkādi antidempinga pasākumu izraisīti cenu efekti nebūtu būtiski attiecībā uz rūpniecības nozares produkcijas lietotājiem, kas ražojumu izmantošanas ķēdē atrodas tālāk. Secinājums tika pamatots ar to, ka bezšuvju cauruļvadi un caurules veido tikai nelielu daļu no lietotājuzņēmumu (tai skaitā ķīmiskās, naftas un ķīmijas rūpniecības uzņēmumu, elektrostaciju, autobūves un celtniecības uzņēmumu) produkcijas kopējām izmaksām. Ņemot vērā, ka iepriekš izdarītie secinājumi nav apstrīdēti un attiecīgo produkciju izmantojošie uzņēmumi neuzskatīja par vajadzīgu sadarboties ar Komisiju šai izmeklēšanā, ir paredzams, ka jebkurš antidempinga pasākumu radīts cenu efekts neradīs būtisku iespaidu uz rūpniecības nozares lietotājiem, kas ražojumu izmantošanas ķēdē atrodas tālāk.

(121)

Jāatzīmē, ka Komisijas Lēmumā 2003/382/EK (9) tika konstatēts, ka daži Kopienas ražotāji līdz 1995. gadam bija iesaistījušies pret konkurenci vērstā apvienībā par atsevišķām attiecīgā ražojuma daļām. Līdz ar to ne sākotnējā izmeklēšana, kas ilga no 1997. gada 1. novembra līdz 1998. gada 31. oktobrim (tā attiecas uz periodu no 1997. gada janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām), ne šī izmeklēšana nesaskārās ar pret konkurenci vērstām uzņēmēju darbībām.

(122)

Pret bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu vērstu pasākumu turpināšana acīmredzami ir Kopienas ražotāju interesēs. Attiecībā uz importētājiem/tirgotājiem un šo produkciju izmantojošajām nozarēm jāatzīst, ka paredzamais pasākumu iespaids uz bezšuvju cauruļvadu cenu ir ļoti neliels.

(123)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek secināts, ka nav pamatotu iemeslu, kas liegtu ieviest antidempinga maksājumus bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam no attiecīgajām valstīm.

(124)

Ņemot vērā iepriekšminētos secinājumus par dempingu, tā radīto kaitējumu un Kopienas interesēm, pasākumu ieviešana ir nepieciešama, lai novērstu turpmāko kaitējumu, ko Kopienas ražotājiem rada importētās produkcijas tirgošana par dempinga cenām.

(125)

Pasākumi ir jāievieš tādā mērā, kāds ir nepieciešams, lai novērstu kaitējumu, ko rada attiecīgās produkcijas imports, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību. Aprēķinot maksājuma likmi, kas būtu pietiekama, lai novērstu kaitējumu radošā dempinga sekas, tika pieņemts, ka jebkuriem pasākumiem vajadzētu ļaut Kopienas ražotājiem segt savas ražošanas izmaksas un gūt tādu pirmsnodokļu peļņu, ko ticami varētu gūt šīs nozares uzņēmums, darbojoties normālas konkurences apstākļos (t.i., gadījumā, ja tirgū nebūtu importa par dempinga cenām) un pārdodot līdzīgu produkciju Kopienas tirgū. Šajos aprēķinos tika izmantota pirmsnodokļu peļņas norma 5 % apmērā no apgrozījuma. Tas ir tieši tikpat, cik sākotnējā procesa laikā, jo netika atklāti nekādi faktori, kas liecinātu par to, ka šī likme ir jāmaina. Balstoties uz šo likmi, tika aprēķināta līdzīga ražojuma cena, kas neradītu kaitējumu Kopienas ražotājiem. Kaitējumu neradošā cena tika iegūta ražošanas izmaksām pieskaitot augstākminēto peļņas normu 5 % apmērā.

(126)

Pēc tam tika noteikts nepieciešamais cenas palielinājums, salīdzinot zemākās cenas aprēķinu vajadzībām iegūto svērto vidējo importa cenu ar vidējo kaitējumu neradošo cenu. Jebkura starpība, kas radās šī salīdzinājuma rezultātā, pēc tam tika izteikta procentos no vidējās CIF importa vērtības.

(127)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tika secināts, ka pret Horvātijas un Ukrainas izcelsmes attiecīgā ražojuma importu spēkā esošie antidempinga maksājumi ir jāgroza. Jaunie antidempinga maksājumi ir jānosaka tādā līmenī, kas atbilstu atklātajam kaitējuma apmēram, jo, kā tika konstatēts, visu Horvātijas un Ukrainas uzņēmumu dempinga starpības bija augstākas par aprēķināto kaitējuma apmēru. Tā kā sadarbības līmenis bija augsts (vairāk kā 80 % no attiecīgā ražojuma importa no Ukrainas uz Kopienu), robežas starpība Ukrainai ir jānosaka tādā līmenī, kāds tika noteikts sadarbībā ar Komisiju iesaistītajiem uzņēmumiem – OJSC Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant (NTRP) un CJSC Nikopolsky seamless tubes plant“Nikotube”.

(128)

Šajā regulā atsevišķiem uzņēmumiem noteiktās antidempinga maksājumu likmes tika noteiktas, balstoties uz iepriekšējā izmeklēšanā iegūtajiem datiem. Tādēļ šie maksājumi atbilst šīs izmeklēšanas laikā konstatētajai situācijai attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Ar šādām maksājumu likmēm (atšķirībā no valsts mēroga maksājuma, kas attiecas uz “visiem citiem uzņēmumiem”) tiek aplikts vienīgi attiecīgo valstu izcelsmes un attiecīgo uzņēmumu ražoto ražojumu imports, un šos maksājumus ir tiesīgas prasīt vienīgi norādītās juridiskās personas. To citu uzņēmumu ražotās produkcijas imports, kuri nav īpaši minēti šīs regulas operatīvajā daļā, norādot uzņēmuma nosaukumu un adresi, kā arī ar šiem atsevišķi minētajiem uzņēmumiem saistīto uzņēmumu imports nevar tikt aplikts ar šādām maksājuma likmēm; tas jāapliek ar maksājuma likmēm, kas tiek attiecinātas uz “visiem citiem uzņēmumiem”.

(129)

Jebkura prasība par aplikšanu ar minēto atsevišķo uzņēmumu antidempinga maksājumu (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jauna ražošanas vai tirdzniecības uzņēmuma izveidošanas) nekavējoties jāadresē Komisijai (10), norādot visu nepieciešamo informāciju, it īpaši norādot visas izmaiņas, kas saistītas ar ražošanu, vietējā tirgū pārdotās un eksportētās produkcijas noietu, kas savukārt ir saistītas ar, piemēram, uzņēmuma nosaukuma maiņu vai ražotāja un tirgotāja maiņu. Ja nepieciešams, regulā tiks ieviesti attiecīgi grozījumi, atjaunojot to uzņēmumu sarakstu, kas tiek aplikti ar individuālām maksājuma likmēm.

(130)

Tiek ierosināta šādu antidempinga maksājumu ieviešana:

(131)

Balstoties uz ieteiktajiem pasākumiem, tiks sākts jauns piecu gadu pasākumu īstenošanas periods. Līdz ar to pasākumi netiks pārtraukti 2005. gada 18. februārī, kā tas ir noteikts 2004. gada 27. augustā (11) publicētajā paziņojumā par gaidāmo pasākumu pārtraukšanu.

(132)

Pēc tam, kad tika atklāti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika secināts, ka antidempinga pasākumu līmenis ir jāgroza, Horvātijas valdība informēja Komisiju par to, ka vienīgais Horvātijas ražotājs, Mechel Željezara Ltd., ir likvidēts un pārtraucis ražošanu 2004. gada rudenī. Tā vietā Horvātijas Privatizācijas Fonds (CPF), par privatizācijas procesiem valstī atbildoša valsts iestāde, ir nodibinājusi jaunu juridisko personu – Valjaonice Cijevi Sisak d.o.o (“Valjaonice”). Jaunizveidotais uzņēmums ražošanu vēl nav uzsācis un joprojām pārņem Mechel Željezara Ltd. īpašumā bijušos aktīvus.

(133)

Tomēr, kā iespējams secināt no saņemtās informācijas, Valjaonice ražošanas kapacitāte salīdzinājumā ar Mechel Željezara Ltd. nemainīsies un jaunizveidotais uzņēmums nepārprotami ir apņēmības pilns turpināt attiecīgā ražojuma ražošanu. Līdz ar to ražošanas pārtraukšanas fakts nevar tikt uzskatīts par ilgstošu un neapstrīdamu un tādēļ neliek apšaubīt izmeklēšanā iegūtos datus.

(134)

Tomēr, ja uzņēmuma situācijā notiek kādas pārmaiņas, kas attaisno uz šo uzņēmumu attiecināto pasākumu pārskatīšanu, šāda pārskatīšana tiks uzsākta.

(135)

Ar savu Lēmumu Nr. 2000/137/EK Komisija cita starpā pieņēma saistību no vienīgā Horvātijas ražotāja. Šī saistība attiecībā uz Mechel Željezara Ltd. tika aplūkota šajā pārskatā.

(136)

Ar saistību Mechel Željezara Ltd. apņēmās pārdot saviem neatkarīgajiem klientiem noteiktu attiecīgā ražojuma apjomu par pārskatītām cenām. Turklāt Mechel Željezara Ltd. arī apņēmās nodrošināt, ka uzņēmuma ražojumu grupu cenas atbildīs Kopienā izmantotajai cenu struktūrai.

(137)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu saistības mērķis ir novērst kaitējumu radoša importa par dempinga cenām sekas, ko panāk, eksportētājam paceļot produkcijas cenas vai samazinot par dempinga cenām tirgotā eksporta apjomu. Izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka šai gadījumā sākotnēji pieņemtās saistības ietvaros Horvātijas eksportētājs nepaaugstināja savas cenas līdz līmenim, kas neradītu kaitējumu, un tādējādi atjaunotu godīgu tirdzniecību Kopienas tirgū. Tādēļ šai gadījumā Mechel Željezara Ltd. izteiktā saistība netiek uzskatīta par piemērotu un efektīvu dempinga kaitējumu radošo seku novēršanas līdzekli. Kā tika minēts iepriekš, Mechel Željezara Ltd. nesen tika likvidēts, līdz ar to uzņēmuma izteiktā saistība tiek uzskatīta par spēku zaudējušo.

(138)

Pēc tam, kad tika atklāti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika secināts, ka esošā antidempinga starpība ir jāgroza, Ukrainas uzņēmumi Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant (NRTP), CJSC Nikopolsky seamless tubes plant“Nikotube” un ar tiem saistītais tirdzniecības/holdinga uzņēmums “Interpipe” iesniedza apvienotu saistību saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu.

(139)

Ukrainas uzņēmumi ražo vairāku veidu tērauda ražojumus, ko var pārdot kopā ar attiecīgo ražojumu, tādējādi radot potenciālu šķērskompensāciju risku, t.i., ka visas cenu piedāvājumā ietvertās cenas formāli tiktu ievērotas, bet citu ražojumu, kas nav attiecīgais ražojums, cenas tiktu pazeminātas, pārdodot tos kopā ar attiecīgo ražojumu. Turklāt, ņemot vērā cenu nestabilitāti, minimālās eksporta cenas, ko uzņēmums gatavojās piedāvāt, bija tādā līmenī, kas nenovērsa dempinga kaitējumu radošās sekas. Līdz ar to šo piedāvājumu nevarēja pieņemt.

(140)

Turklāt, Ukrainas uzņēmums Dnipropetrovsk Tube Works (DTW) informēja, ka tas piedāvā saistību, bet nenorādīja ne tās veidu, ne minimālo cenu. Tādēļ šo piedāvājumu nevarēja ņemt vērā.

(141)

Visas ieinteresētās puses tika informētas par visiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika plānots ierosināt grozījumus spēkā esošajā regulā. Uzņēmumiem tika dota iespēja izteikt savus apsvērumus un tikt uzklausītiem. Saņemtie uzņēmumu apsvērumi tika saņemti un, kur tas bija nepieciešams, ņemti vērā,

1.

Regulas 1. panta 2. punktā doto tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

2.

Regulas 2. pantu svītro.

European Commission

Directorate-General for Trade

Direction B

Office J-79 5/16

B-1049 Brussels