16.9.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 240/45

(1)

Pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1013/97 par atbalstu noteiktām kuģu būvētavām pārstrukturēšanas periodā, Komisija 1997. gada 6. augusta (4) lēmumā apstiprināja pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanu Spānijas valsts kuģu būvētavām 1,9 miljardu euro apmērā. Saskaņā ar lēmumu un Padomes Regulu (EK) Nr. 1013/97 atbalsta apstiprinājuma noteikumi paredzēja, ka vairs netiks nodrošināts atbalsts pārstrukturēšanas mērķiem.

(2)

2000., 2001. un 2002. gadā valsts akciju sabiedrība “Sociedad Estatal de Participationes Industriales” (turpmāk “SEPI”) veica kapitāla ieguldīšanu “IZAR Construcciones navales” (turpmāk “IZAR”) par kopējo summu 1 477 miljoniem euro. 2002. gada 8. novembra un 2003. gada 14. janvāra vēstulē Komisija pieprasīja informāciju šīs lietas sakarā.

(3)

Ar 2003. gada 27. maija lēmumu Komisija uzsāka EK Līguma 88. panta 2. punktā noteikto procedūru (turpmāk “atklāšana”) attiecībā uz darījumiem, kuros “SEPI” ieguldīja “IZAR”1 477 miljonus euro. Komisija ar 2003. gada 28. maijā datētu vēstuli informēja Spānijas varas iestādes par lēmumu.

(4)

2003. gada 11. jūlija, 2003. gada 29. jūlija, 2003. gada 11. augusta, 2004. gada 19. janvāra, 2004. gada 23. februāra, 2004. gada 14. aprīļa un 2004. gada 26. jūlija vēstulēs Spānija iesniedza savus komentārus par procedūras atklāšanu.

(5)

Pēc procedūras atklāšanas Komisija saņēma izteikumus no “Royal Van Lent Shipyard” vēstulē, kas datēta ar 2003. gada 24. septembri, no puses, kura vēlējās palikt anonīma, vēstulē, kas datēta ar 2003. gada 24. septembri, un no “IZAR” vēstulē, kas datēta ar 2003. gada 6. oktobri. Šie komentāri tika pārsūtīti Spānijai ar 2003. gada 13. oktobrī datētu vēstuli. Spānija iesniedza komentārus ar 2003. gada 10. novembrī datētu vēstuli. 2003. gada 17. novembrī“IZAR” iesūdzēja (5) Komisiju Pirmās instances tiesā, pieprasot procedūras atklāšanas anulēšanu.

(6)

2000. gada jūlijā “SEPI” nolēma apvienot visas valstij piederošās militārās un civilās kuģu būvētavas un saistītos uzņēmumus, kas tajā laikā darbojās kā uzņēmumi, vienā grupā. Tādēļ visas civilās kuģu būvētavas un saistītos uzņēmumus 2000. gada 20. jūlijā nopirka “BAZAN”, un pēc tam tie tika pievienoti “BAZAN”, kas vēlāk nomainīja nosaukumu uz “IZAR”.

(7)

“IZAR” civilās aktivitātes pārsvarā notiek “Astilleros de Cadiz” (“Cadiz”), “Astilleros de Puerto Real” (“Puerto Real”), “Astilleros de Sestao” (“Sestao”), “Astilleros de Sevilla” (“Sevilla”), “Juliana Constructora Gijonesa” (“Juliana”), “Fábrica de Manises” (“Manises”), “Astilleros de Fene” (“Fene”). “IZAR” ir arī trīs, galvenokārt, militāras kuģu būvniecības vietas: Elferrola, Kartahena un Sanfernando.

(8)

Izmeklēšana aptver sekojošu “SEPI” sniegto kapitāla ieguldīšanu: 1 322,227 miljonus euro (220 miljardus ESP), ko 2000. gada 28. jūlijā izsniedza “BAZAN”, 105,171 miljonus euro, ko 2001. gadā izsniedza “IZAR”, un 50,000 miljonus euro, ko 2002. gadā izsniedza “IZAR”.

(9)

Atklāšanas lēmumā Komisija atzīmēja, ka kapitāls, ko “IZAR” saņēma no “SEPI”, var ietvert ekonomiskus labumus civilajai kuģu būvniecībai, ko tie maz ticams bija saņēmuši no komerciāliem avotiem. Tāpēc pasākumos, iespējams, varēja tikt iekļauts atbalsts. Šāds atbalsts, iespējams, traucēs konkurencei.

(10)

Pamatojoties uz civilo kuģu būvētavu neseno vēsturi, Komisija apšaubīja, ka civilās kuģu būvētavas saņēmušas finansiālu atbalstu no kapitāla ieguldīšanas, kas tika dots “IZAR”, un šaubījās, vai šāds atbalsts būtu saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalsta saņemšanu kuģu būvei. Tādēļ valsts atbalsta procedūras mērķis ir noskaidrot, vai kāda kapitāla daļa, kas tika piešķirta “IZAR”, ir devusi labumu civilajām kuģu būvētavām vai citiem civilajiem uzņēmumiem.

(11)

Komisija saņēma izteikumus no trim pusēm. Puse, kas pieprasīja anonimitāti, iesniedza kopēju piezīmi par šo lietu un valsts atbalsta lietu C-40/00 (6). Tā uzsvēra, ka izmeklētais atbalsts radījis nopietnus traucējumus atpūtas kuģu tirgū. Vēl viena kopēja piezīme par šo lietu un lietu C-40/00 tika saņemta no “Royal van Lent Shipyard B.V.”. Uzņēmums izsaka pretenzijas par to, ka Spānijas valdības sniegtie atbalsti pēdējo gadu laikā ir bijuši ļoti kaitīgi daudziem konkurentiem gigantjahtu tirgū.

(12)

Komisija saņēma izteikumus arī no “IZAR”. “IZAR” uzskata, ka minētā kapitāla ieguldīšana atbilst EK Līguma 296. pantam un ka jebkādas problēmas saistībā ar traucējumiem tirdzniecībā vajadzētu risināt EK Līguma 298. pantā noteiktās sadarbības procedūras kontekstā. “IZAR” tāpat uzskata, ka “SEPI” ieguldītais kapitāls nav valsts līdzekļi un jebkurā gadījumā atbilst tirgus investoru principam. Visbeidzot, “IZAR” uzskata, ka iespēja atgūt jebkādu Spānijas valsts kuģu būvētavām 1997. gadā izsniegto atbalstu ir nepieņemama, jo tas ir spēkā esošs atbalsts.

(13)

Procedūras laikā Spānija Komisijai iesniedza sekojošus argumentus par to, kāpēc, pēc tās uzskatiem, minētajā kapitāla ieguldīšanā nebija iesaistīts valsts atbalsts.

(14)

Pirmkārt, Spānija uzskata, ka “SEPI” darbojās kā privāts investors tirgus ekonomikā ar mērķi palielināt peļņu, un ka Komisija nepierādīja, ka “SEPI” līdzekļi nāk no valsts vai var tikt piedēvēti valstij.

(15)

Turklāt, kapitālu ieguldīja “BAZAN” uzņēmuma, kas bija militārs uzņēmums, plāna ietvaros. Kapitālu ieguldīja, lai segtu vairākas ar 1998. gadā izstrādāto plānu saistītas izmaksas. Jo īpaši, […] (7) miljoni euro attiecās uz tā dēvēto sociālo izmaksu piešķiršanu saistībā ar agrāko “BAZAN” darbinieku priekšlaicīgajām pensijām. Šo naudas summu no 2000. līdz 2002. gadam maksāja apdrošināšanas kompānijām, kas izmaksā pensijas. Šo saistību pieaugošās izmaksas, pēc Spānijas uzskatiem, izskaidro papildus kapitāla ieguldīšanu, ko “SEPI” sniedza “IZAR” 2001. un 2002. gadā.

(16)

Turklāt, vēl papildus apmēram […] miljoni euro ir izlietoti sociālajām izmaksām, ko “BAZAN” tieši veica dažu priekšlaicīgi pensionētu darbinieku pensiju izmaksām.

(17)

Ieguldītā kapitāla atlikusī daļa – […] miljoni euro – saskaņā ar Spānijas izteikumiem, bija nepieciešama, lai segtu ieguldījumus jaunās kompānijas “IZAR” militārajās jomās, kā arī augošajai vajadzībai pēc apgrozāmā kapitāla militārajai būvei.

(18)

Spānija tāpat paziņoja, ka šos pasākumus jāanalizē EK Līguma 296. panta kontekstā, jo kapitāls tika nodots “BAZAN”, kas, saskaņā ar Spānijas uzskatiem, kapitāla ieguldīšanas laikā bija tikai militāra kompānija.

(19)

Spānija turklāt izteicās, ka nav iespējams, ka kāda no 1997. gadā apstiprinātā atbalsta daļām kļūtu nesavienojama gadījumā, ja Komisija paziņotu, ka Spānijas valsts kuģu būvētavām ticis izsniegts papildu nelegāls atbalsts.

(20)

Reaģējot uz trešo pušu iesniegtajiem izteikumiem, Spānija pilnībā piekrīt “IZAR” apgalvojumiem un noliedz, ka “IZAR” ir nozīmīgas aktivitātes luksusa jahtu sektorā.

(21)

Vēlākā procedūras posmā Spānija iesniedza Komisijas pieprasīto papildu informāciju, t.i., “IZAR” civilo uzņēmumu paredzamos zaudējumus laikā no 2000. gada 1. jūlija līdz 2003. gada 31. decembrim, kā arī informāciju par “IZAR” pieskaitāmajām izmaksām šajā periodā.

(22)

Saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu, ar kopējo tirgu nav saderīga nekāda palīdzība, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Saskaņā ar Eiropas tiesu nodibinātajām precedentu tiesībām, ietekmētās tirdzniecības kritērijs atbilst, ja saņēmēja firma veic saimniecisko darbību, kas ietver tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(23)

Saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta e) apakšpunktu, par saderīgu ar kopējo tirgu var uzskatīt citu kategoriju palīdzību, ko Padome pēc Komisijas priekšlikuma var noteikt ar lēmumu, kuru pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu. Komisija atzīmē, ka Padome pamatojoties uz to, pieņēma Regulu (EK) Nr. 1540/98 (turpmāk “kuģu būves regula”), kas bija spēkā no 1999. gada 1. janvāra līdz 2003. gada 31. decembrim. Lai gan Regulas (EK) Nr. 1540/98 termiņš izbeidzās 2003. gada 31. decembrī un regula nav saistīta ar Komisijas paziņojumu par piemērojamiem noteikumiem nelikumīgas valsts palīdzības (8) novērtēšanā, Komisija pamatotas prakses nolūkos – izmantojot tās plašo novērtējuma starpību – plāno piemērot minēto regulu šajā lietā.

(24)

Kuģu būve ir saimnieciska darbība, kurā ietverta tirdzniecība starp dalībvalstīm. Tādēļ palīdzība kuģu būvei atbilst EK Līguma 87. panta 1. punkta saturam.

(25)

Komisija atzīmē, ka saskaņā ar kuģu būves regulu, “kuģu būve” nozīmē pašpiedziņas jūras tirdzniecības kuģu būvi. Komisija turklāt atzīmē, ka “IZAR” būvē šādus kuģus, kā rezultātā tas ir uzņēmums, ko ietver regula. Komisija turklāt atzīmē, ka minētās Regulas 2. pantā noteikts, ka atbalstu, kas ir piešķirts kuģu būvei, kuģu remontam un kuģu pārbūvei, var uzskatīt par atbilstīgu kopējam tirgum vienīgi tad, ja tas atbilst šīs regulas noteikumiem. Šis noteikums attiecas ne tikai uz atbalstu, kas piešķirts šādās darbībās iesaistītiem uzņēmumiem, bet arī uz iesaistītajām personām.

(26)

1997. gada augustā, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1013/97, Komisija izņēmuma kārtā apstiprināja pārstrukturēšanas atbalsta paketi Spānijas valsts civilajām kuģu būvētavām, lai tās līdz 1998. gada beigām atjaunotu to dzīvotspēju. Ieskaitot agrāk apstiprināto atbalstu, kopējā pakete bija 318 miljardi pesetu (1,9 miljardi euro).

(27)

Sniedzot savu piekrišanu, Padome uzsvēra atbalsta paketes vienreizējo raksturu. Spānijas valdība bija uzņēmusies saistības, ka kuģu būvētavas vairs nesaņems nekādu turpmāku pārstrukturēšanas, glābšanas, zaudējumu atlīdzināšanas vai privatizācijas atbalstu. Šis apstāklis tika atspoguļots noteikumos, kas bija pievienoti Komisijas lēmumam par atbalsta piešķiršanu. Tas tika arī uzsvērts ar atkāpi kuģu būves regulas 5. panta 1. punkta otrajā apakšpunktā. Šajā noteikumā minēts, ka uzņēmumam, kam šāds atbalsts piešķirts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1013/97, nevar tikt piešķirts glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsts.

(28)

Tā rezultātā, atbalsts, kas pārsniedz to atbalstu, kas noteikts sākotnējā 1997. gada augusta Komisijas lēmumā, būtu jāuzskata par nesaderīgu ar kopējo tirgu, ja vien to neapstiprina cits tiesiskais pamats.

(29)

Komisija atzīmē, ka kuģu būvētavas “Sestao”, “Puerto Real”, “Sevilla”, “Cadiz” un “Juliana” bija uzņēmumi, ko ietvēra Regula (EK) Nr. 1013/97 un iepriekšminētais 1997. gada Komisijas lēmums. “Manises” un “Fene” (kādreizējais “Astano”) ir saistītie uzņēmumi, jo tās izmeklēšanas periodā piederēja kuģu būves kompānijai “IZAR”, tādēļ tie arī ir ietverti kuģu būves regulā saskaņā ar tās 1. panta g) apakšpunktu.

(30)

Lēmumā par formālas procedūras atklāšanu Komisija nolēma, ka “SEPI” rīkojās valsts vārdā, t.i., tā rīcība dažādos darījumos ir piedēvējama valstij. Spānija ir apstrīdējusi šo lēmumu un paziņojusi, ka “SEPI” darbojas neatkarīgi no valsts, tādēļ tā rīcība nevar tikt piedēvēta valstij. Pēc Spānijas viedokļa, “SEPI” jebkurā gadījumā rīkojās kā tirgus investors, tādēļ “SEPI” dotos līdzekļus šajā gadījumā nevar uzskatīt par valsts atbalstu.

(31)

Komisija atzīmē, ka “SEPI” ir valsts akciju sabiedrība, kas ir tieši atkarīga no Finanšu ministrijas. Kā tādu to var uzskatīt par valsts uzņēmumu, kā to nosaka 2000. gada 26. jūlija Komisijas Direktīva 2000/52/EK, grozot Direktīvu 80/723/EEK par finansiālo attiecību caurredzamību starp dalībvalstīm un atklātām akciju sabiedrībām (9), jo tā īpašuma tiesību vai finansiālās līdzdalības dēļ, valsts iestādes var tieši vai netieši dominējoši ietekmēt “SEPI”.

(32)

Tiesa ir noteikusi, kad līdzekļi tiek uzskatīti par valsts līdzekļiem. Tā ir, piemēram, noteikusi, ka pat, ja summas atbilst apspriežamajam pasākumam un tās vienmēr neatrodas valsts kasē, fakts, ka tās pastāvīgi atrodas valsts kontrolē un tādēļ ir pieejamas kompetentajām varasiestādēm, ir pietiekams iemesls, lai tās kategorizētu kā valsts līdzekļus (Tiesas spriedums lietā C-83/98 P Francija pret “Ladbroke Racing” un Komisiju (10)). Šis gadījums pilnībā attiecas uz “SEPI” līdzekļiem.

(33)

Tiesa tālāk ir pieņēmusi lēmumu (Tiesas spriedums C-482/99, “Stardust marine” (11)), nosakot kritērijus valstij piedēvējamiem atbalsta līdzekļiem, kurus saņēmis valsts uzņēmums. Saskaņā ar tiesu, secinājumus var izdarīt no rādītāju kopuma, kas rodas lietas apstākļos, un konteksta, kādā pasākums tika pieņemts.

(34)

Tiesas noteiktie rādītāju piemēri ir atklātas akciju sabiedrības integrācija valsts administrācijas struktūrās, tās darbības veids un tā realizācija normālos konkurences apstākļos tirgū ar privātajiem uzņēmējiem, uzņēmuma juridiskais statuss (vai tas ir saskaņā ar publiskajām tiesībām vai parastajām uzņēmumu tiesībām), valsts iestāžu veiktā uzņēmuma administrācijas kontroles intensitāte vai jebkurš cits rādītājs, kas šajā lietā norāda varas iestāžu līdzdalību pasākumu pieņemšanā, vai ticamības trūkumu par šo iestāžu nelīdzdalību, ņemot vērā arī pasākuma apjomu, tā saturu vai tajā ietvertos apstākļus.

(35)

“SEPI” ir uzņēmums ar īpašu juridisko statusu, piemēram, tā gada pārskati nav pieejami Spānijas valsts reģistrā. Uzņēmuma kontroli veic tā direktoru valde, kas lielā mērā sastāv no ministriem un citām ar valdību tieši saistītām personām. Uzņēmuma darbībā ietverta valsts uzņēmumu privatizācija, kas ir cieši ar sabiedrisko kārtību saistīta darbība. Turklāt, “SEPI” ir saistīta darbības vēsture ar kuģu būvētavām, kas darbības dēļ var tikt piedēvēta valstij, piemēram, piegādājot daļu no apstiprinātā pārstrukturēšanas atbalsta 1997. gadā un nelikumīgo atbalstu 1998. gadā (12). Var arī minēt, ka “SEPI” citos apstākļos nodrošina valsts atbalstu, piemēram, Spānijas ogļu rūpniecībai (13).

(36)

No iepriekšminētā 31. un 32. punkta var secināt, ka “SEPI” līdzekļi ir valsts līdzekļi. Turklāt no iepriekšminētā 33.–35. punkta var secināt, ka šajā lietā izmeklēto līdzekļu piegādāšana kuģu būves uzņēmumiem ir jāuzskata par attiecināmu uz valsti, ciktāl tie ir piegādāti pēc noteikumiem, kas ir neatbilstīgi tirgus ekonomikas principiem.

(37)

Galvenais princips, kas attiecināms uz finansiāliem darījumiem starp valsti un atklātām akciju sabiedrībām, ir tā sauktais tirgus ekonomikas investoru princips. Nosakot, ka “SEPI” līdzekļi ir valsts līdzekļi, ir svarīgi, ka “SEPI” ekonomiskajos darījumos ar tā kuģu būves filiālēm (vai nu filiāles ir uzņēmumi ar ekonomiskām aktivitātēm, vai šo uzņēmumu mātes uzņēmumi) darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas investoru principu.

(38)

Tirgus ekonomikas investoru princips detalizēti izskaidrots Komisijas paziņojumos dalībvalstīm (14) EEK Līguma 92. un 93. panta piemērošanā un Komisijas 1980. gada 25. jūnija Direktīvas 80/723/EEK par finansiālu attiecību caurredzamību starp dalībvalstīm un atklātām akciju sabiedrībām 5. pantā (15). Tāpat Tiesa, piemēram, lietā C-40/85 (16) ir paziņojusi, ka piemērots veids, lai noteiktu, vai pasākums ir valsts palīdzība, ir pielietot kritēriju, kādā mērā uzņēmums tādos pašos apstākļos spētu iegūt apspriežamās summas privātkapitāla tirgū. Turpinājumā teikts, ka “īpaši, ja līdzīgos apstākļos privāts akciju īpašnieks, ņemot vērā iespēju iegūt peļņu un atstājot malā visu sociālo, reģionālo politiku un nozares apsvērumus, būtu parakstījies uz apspriežamo kapitālu”.

(39)

Komisija neizslēdz iespēju, ka “SEPI” dotie līdzekļi nesatur atbalsta naudu tikmēr, kamēr “SEPI” darbība atbilst tirgus investoru principam. Tādēļ Komisija saistībā ar novērojamo kapitāla ieguldīšanu novērtēs, vai “SEPI” darbojās saskaņā ar tirgus investoru principu.

(40)

Spānija apgalvo, ka 2000. gada 28. jūlijā, kad “BAZAN” notika galvenā kapitāla ieguldīšana, tas bija pilnībā militārs uzņēmums, jo nebija vēl apvienojies ar civilajiem kuģu būves uzņēmumiem, ko tas nesen bija ieguvis. Tādēļ Spānija uzskata, ka jebkāds “BAZAN” izdalītais atbalsts būtu EK Līguma 296. pantā noteiktā ierobežojums.

(41)

Komisija tam nepiekrīt un atzīmē, ka brīdī, kad tika piešķirts atbalsts, “BAZAN” piederēja visas saistītās civilās kuģu būvētavas un saistītie uzņēmumi. Nav būtiski, vai “BAZAN” piederēja civilie uzņēmumi 100 % piederošu filiāļu veidā, vai kā īpašums. Tāpat jāatzīmē, ka civilie uzņēmumi pēc diviem mēnešiem tika pievienoti “BAZAN”. Būtiski ir, vai saņēmēja līdzekļu galējais izlietojums potenciāli var radīt konkurences traucējumus civilo kuģu būvētavu starpā kopējā tirgū.

(42)

Procedūras atklāšanā Komisijai radās šaubas, vai ar “BAZAN” agrāko darbību (pirms 2000. gada jūlija) saistītās sociālās izmaksas bija saistītas tikai ar ražošanu militāriem mērķiem, jo “BAZAN” agrāk ir izgatavojis arī dažus civilos kuģus. Tādēļ Komisija apšaubīja, vai šo izmaksu segšanai izsniegtie līdzekļi atbilst EK Līguma 296. pantam.

(43)

Komisija atzīmē, ka ar “BAZAN” agrāko darbību saistītās sociālās izmaksas patiešām sedz daļu no kopējiem piegādātajiem līdzekļiem. Spānija ir spējusi pierādīt, ka […] miljoni euro tika izsniegti ārējām apdrošināšanas kompānijām, lai segtu kādreizējo militāro kuģu būvētavu darbinieku priekšlaicīgajām pensijas. Šī summa sedz daļu no 2000. gadā izsniegtajiem līdzekļiem, kā arī visus 2001. un 2002. gadā izsniegtos līdzekļus. Papildu kapitāla ieguldīšanas pamatā 2001. un 2002. gadā bija neparedzēti paaugstinātās izmaksas šīm priekšlaicīgajām pensijām. Spānija tāpat pierādīja, ka papildus […] miljonus euro “BAZAN” tieši izmaksāja atsevišķiem priekšlaicīgi pensijā aizgājušiem darbiniekiem.

(44)

Tomēr ar “BAZAN” militāro pagātni saistītās sociālās izmaksas nesedz visu “SEPI” izsniegto līdzekļu daudzumu. Turklāt Komisijai nav iesniegti pārliecinoši argumenti par nepieciešamību pēc lielāka daudzuma apgrozāmo līdzekļu militārajām kuģu būvētavām, vai pārliecinošs arguments, kāpēc ieguldījumi militārajā kuģu būvē pilnībā jāfinansē ar pašu līdzekļiem, tā vietā, lai tie būtu pārsvarā aizņēmumi, kā to paredz normāla tirgus prakse. Tādēļ Spānija uzskatāmi nepierādīja, ka pilnīgs “SEPI” sniegtais līdzekļu izlietojums “IZAR” bija paredzēts militārajiem mērķiem.

(45)

Spānija Komisijai iesniegusi “IZAR” civilo uzņēmumu finansiālo rezultātu novērtējumu laika posmam no 2000. līdz 2003. gadam. Šī informācija norāda “IZAR” civilo uzņēmumu kopējo zaudējumu summu 290 miljonu apmērā, kā norādīts 1. tabulā.

1. tabula

“IZAR” civilo uzņēmumu aplēšu rezultāti laika posmā no 2000. līdz 2003. gadam (17)

(46)

Rezultāti tika sniegti pēc ārkārtas ienākumiem, kas īpaši skāra “Puerto Real”, “Sestao” un “Sevilla”, jo šiem uzņēmumiem bija pozitīva bilances vērtība laikā, kad “BAZAN” tos nopirka par simbolisku samaksu. Pēc tabulas var secināt, ka “IZAR” ir sedzis zaudējumus, kas radušies to civilajos uzņēmumos, par kopējo summu 290 miljoni euro laika posmā no 2000. gada 1. jūlija līdz 2003. gada 31. decembrim.

(47)

Turklāt Spānija ir iesniegusi informāciju saistībā ar “IZAR” galvenajām izmaksām, kas nav asignētas civilajiem uzņēmumiem 1. tabulā redzamo rezultātu aprēķināšanai. Galveno izmaksu kopējā summa laika posmā no 2000. līdz 2003. gadam ir […] miljons euro. “IZAR” civilo uzņēmumu apgrozījuma daļa šī perioda laikā bija […] %. Izmantojot to kā atrisinājumu, lai sadalītu galvenās izmaksas, nozīmētu papildu zaudējumus civilajiem uzņēmumiem 74 miljonu euro apmērā konkrētajā periodā.

(48)

Kopumā “IZAR” civilie uzņēmumi ir radījuši iespējamos zaudējumus 364 miljonu euro apmērā laika posmā no 2000. līdz 2003. gadam.

(49)

Kad “BAZAN” ieguva civilos uzņēmumus, tam bija ierobežoti finansiālie līdzekļi (līdz 1999. gada beigām pašu līdzekļi bija 100 miljoni euro). Turklāt “BAZAN” bijuši zaudējumi (balstoties uz “IZAR” gada pārskatu) militārajos uzņēmumos […] miljonu euro apmērā laika posmā no 2000. līdz 2002. gadam. Tādēļ var konstatēt, ka “IZAR” civilo uzņēmumu zaudējumus vajadzēja segt ar kapitāla ieguldīšanu, kas tika veikta 2000. gadā.

(50)

Nākamā problēma, kurai nepieciešams novērtējums, ir jautājums, vai līdzīgos apstākļos privātais akciju īpašnieks, ņemot vērā peļņas iegūšanas paredzamību un atstājot malā visu sociālo, reģionālo politiku un nozares apsvērumus, varētu būt nodrošinājis līdzekļu izlietojumu. Tiesa ir noteikusi, ka piemērots veids, kā noteikt, vai kapitāla ieguldīšana ir valsts atbalsts, ir lietot kritēriju, lai noteiktu, kādā mērā uzņēmums būtu spējīgs iegūt apspriežamās summas privātā kapitāla tirgū jeb tā saucamo privātā investora testu (18).

(51)

No Spānijas iesniegtās informācijas ir skaidrs, ka civilie uzņēmumi, ko “BAZAN” iegādājās 2000. gada jūlijā, atradās ekonomiskās grūtībās (skat. 2. tabulu).

2. tabula

Bilances vērtība un finanšu risks (Spānijas aplēsums) 2000. gada jūlijā

(52)

Turklāt nebija pazīmju, kas liecinātu, ka sarežģītā civilo uzņēmumu finansiālā situācija, kas jau vairākus gadus nesa zaudējumus, uzlabotos. Tādēļ var izslēgt, ka civilie uzņēmumi, kas atradās “BAZAN”/“IZAR” īpašumā, nestu pieņemamu peļņas likmi, sakarā ar to iepriekšējo sniegumu un paredzamo pārstrukturēšanas pasākumu trūkumu. To apstiprina arī Spānijas sniegtā informācija, kurā ziņots, ka katrs “IZAR” civilais uzņēmums kopš 2000. gada katru gadu ar nelieliem izņēmumiem nesa darbības zaudējumus.

(53)

Šī iemesla dēļ var konstatēt, “IZAR” nebūtu varējusi iegūt aizņēmumus vai kapitālu privātajos kapitāla tirgos, lai segtu savu civilo uzņēmumu zaudējumus. Tādēļ kapitāla nodrošināšana šiem uzņēmumiem nesaskanēja ar privāto investoru testu. Šī paša iemesla dēļ “SEPI” nebūtu varējis sagaidīt peļņu no šī kapitāla. Tādēļ tas, ka “SEPI” piešķīra šos līdzekļus “IZAR”, nebija saskaņā ar tirgus ekonomikas investoru principiem. Tādēļ civilajos uzņēmumos ieguldītais kapitāls sastāda valsts atbalstu uzņēmumam “IZAR”. Šis valsts atbalsts bija nelikumīgs, ņemot vērā, ka par to netika ziņots Komisijai.

(54)

Turklāt var secināt, ka šis atbalsts nebija saskaņā ar kopējo tirgu, jo tas nevar tikt sankcionēts kā pārstrukturēšanas atbalsts, jo tas kuģu būvētavām nav atļauts, pamatojoties uz iepriekšminētajiem iemesliem. To nevar sankcionēt arī citiem saistītajiem uzņēmumiem, “Fene” un “Manises”, jo Spānija neiesniedza pārstrukturēšanas plānu. Atbalstu nevar arī sankcionēt ne ar vienu citu Kuģu Būves Regulas noteikumu. Turklāt, balstoties uz pieejamo informāciju, atbalstu nevar sankcionēt balstoties uz jebkuru citu EK Līguma 87. panta 2. un 3. punktā paredzēto izņēmumu.

(55)

Kā tika noteikts lēmumā par valsts palīdzību lietā C-40/00, aizdevumu 192,1 miljonu euro apmērā “IZAR” ar procentiem atmaksāja “SEPI”2000. gada 12. septembrī. 1999. gadā līdzekļi tika piešķirti uzņēmumiem “Juliana”, “Cadiz” un “Manises”, kurus pēc tam 2000. gada jūlijā pārņēma “BAZAN”/“IZAR”. Kā noteikts lēmumā lietā C-40/00, informācija saistībā ar šo aizdevumu atmaksu tiktu izmantota pašreizējā izmeklēšanā.

(56)

Saskaņā ar informāciju, kas saņemta no Spānijas, uzrādītie civilo uzņēmumu zaudējumi 2000. gadā, iepriekš redzamajā 1. tabulā, neietver sevī minēto aizdevumu atmaksāšanu.

(57)

Skaidri redzams, ka līdzekļi, kurus “SEPI” piešķīra 1999. gadā, snieguši labumu civilajiem uzņēmumiem “Juliana”, “Cadiz” un “Manises”. Tā kā šo aizdevumu atmaksa tika veikta no “IZAR” kopējiem kontiem, šie trīs uzņēmumi, kas vēlāk kļuva par viena uzņēmuma struktūrvienībām, guva labumu, jo nebija jāapmaksā minētie aizdevumi. Tādējādi ir skaidrs, ka “IZAR”, maksājot no saviem resursiem, atbrīvoja “Juliana”, “Cadiz” un “Manises” no aizdevumu atmaksas finansiālā sloga.

(58)

Komisija ir novērtējusi, vai “IZAR” atmaksātos aizdevumus varētu finansēt ar līdzekļiem, kas iegūti, “IZAR” ņemot jaunu aizdevumu pēc tirgus nosacījumiem. Attiecībā uz šo aspektu, Komisija uzskata, ka bez kapitāla ieguldīšanas 2000. gadā, kas, kā iepriekš norādīts, ir izmantota “IZAR” civilo aktivitāšu atbalstīšanai, “IZAR” finansiālā situācija būtu bijusi daudz sliktāka nekā tā bija. Šī iemesla dēļ var izslēgt iespēju, ka “IZAR” būtu varējis saņemt aizdevumu pēc tirgus nosacījumiem, ja tas nebūtu saņēmis pretlikumīgo un nesaderīgo atbalstu 364 miljonu ieguldītā kapitāla veidā.

(59)

Tādēļ “IZAR” 192,1 miljonu euro atmaksa “SEPI” būtu jāuzskata par papildu izmeklējamā ieguldītā kapitāla izmantošanas veidu par labu “IZAR” civilajiem uzņēmumiem. To pašu iepriekš izklāstīto zaudējumu segšanas iemeslu dēļ šāda līdzekļu izmantošana civilajiem uzņēmumiem nav saskaņā ar tirgus ekonomikas investoru principu, un attiecīgā summa, kas izmantota no “IZAR” ieguldītā kapitāla, sastāda “IZAR” nesaderīgo valsts atbalstu.

(60)

Balstoties uz iepriekš minēto novērtējumu, Komisija secina, ka “IZAR” civilie uzņēmumi ir guvuši labumu no “SEPI” 2000. gada kapitāla ieguldīšanas uzņēmumā “IZAR”, saņemot zaudējumu segumu 364 miljonu euro apmērā, kā izklāstīts 0. paragrāfā, kā arī palīdzības atmaksu 192,1 miljonu euro apmērā, kā izklāstīts 51. paragrāfā. Tādējādi kopējā palīdzības summa ir 556,1 miljoni euro. Papildus “SEPI” kapitāla ieguldīšana 2001. un 2002. gadā uzņēmumā “IZAR” tika izmantota, lai segtu negaidīto pieaugumu priekšlaicīgo pensiju izdevumos bijušajās militārajās kuģu būvētavās, un tā neveido atbalstu.

(61)

Tādēļ, ka šaubas par papildu nesaderīgo valsts atbalstu Spānijas valsts civilajām kuģu būvētavām ir apstiprinātas, Komisijai ir jānovērtē, kā minēts procedūras atklāšanā, vai daļa no pārstrukturēšanas atbalsta, kas piešķirts 1997. gadā, tiks uzskatīta par nesavienojamu un būs jāatgūst.

(62)

Šajā jautājumā Komisija uzskata, ka, ņemot vērā Spānijas un “IZAR” izteiktos komentārus šīs procedūras ietvaros, nav pamata uzskatīt par nesaderīgu daļu no pārstrukturēšanas atbalsta, kas piešķirts 1997. gadā. Tam ir sekojošs pamatojams: saskaņā ar atbalstu apstiprinošo lēmumu (19), Komisijas tiesības pieprasīt 1997. gadā piešķirtā atbalsta piedziņu beidzās ar pēdējo pārraudzības atskaiti (20), kas datēta ar 1999. gada 13. oktobri. Tādēļ 1997. gadā apstiprinātais atbalsts kļuva par spēkā esošu atbalstu līdz ar pārraudzības perioda beigām.

(63)

Spānija uzstāj, ka kapitāla ieguldīšana atbilst 296. pantam un tādējādi ir ārpus valsts atbalsta noteikumu ietvariem, jo “BAZAN” kuģu būvētavu iegādes laikā bija militārs uzņēmums.

(64)

Nevar apstrīdēt, ka civilo uzņēmumu uzturēšanai pēc 2000. gada jūlija bija nepieciešama finansiāla palīdzība. Tikai fakts, ka tā bija daļa no kuģu būvniecības uzņēmuma, kas bija iesaistīts militārā būvniecībā, nemaina šo kuģu būvētavu dabu un saistītos uzņēmumus. Tādēļ šādu uzņēmumu atbalsts atbilst Līguma 87. pantam.

(65)

Komisija secina, ka Spānija ir nelikumīgi piešķīrusi atbalstu 556 miljonu euro apmērā, kas ir pretrunā ar Līguma 88. panta 3. punktu. To veido: “SEPI” 2000. gada kapitāla ieguldījums 1 322 miljonu euro apmērā uzņēmumā “IZAR”, no kuriem 556,1 miljoni euro deva labumu “IZAR” civilajiem uzņēmumiem.

(66)

Atbalsts ir jāatgūst pilnībā no tās pašreizējā īpašnieka “IZAR”,