32003R1234

Komisijas Regula (EK) Nr. 1234/2003

(2003. gada 10. jūlijs),

ar ko groza I, IV un XI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001 un Regulai (EK) Nr. 1326/2001 attiecībā uz transmisīvajām sūkļveida encefalopātijām un dzīvnieku barošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSEs) profilakses, kontroles un apkarošanas noteikumus [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1139/2003 [2], un jo īpaši tās 23. pantu,

tā kā:

(1) Regulas (EK) Nr. 999/2001 7. pantā noteikti konkrēti aizliegumi attiecībā uz dzīvnieku barošanu. Komisijas Regulā (EK) Nr. 1326/2001 [3], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 270/2002 [4], kā pārejas pasākumu paredzēts tas, ka Regulas (EK) Nr. 999/2001 7. pants neattiecas uz dalībvalsti, kamēr nestājas spēkā lēmums, ar ko attiecīgajai dalībvalstij nosaka govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) statusu, un kamēr dalībvalstī netiek efektīvi īstenoti Kopienas noteikumi par dzīvnieku barošanu saistībā ar TSEs.

(2) Padomes 2000. gada 4. decembra Lēmumā 2000/766/EK par konkrētiem aizsardzības pasākumiem attiecībā uz transmisīvajām sūkļveida encefalopātijām un dzīvnieku olbaltumvielu izbarošanu [5], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2002/248/EK [6], paredzēts aizliegums izbarot pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas tiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kurus tur nobarošanai vai audzē pārtikas ražošanai. Ievērojot konkrētus nosacījumus, minētais aizliegums tomēr neattiecas uz virkni pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu, kā zivju milti, hidrolizēti proteīni un dikalcija fosfāts, kuru lietošana nerada TSEs risku un netraucē kontrolēt olbaltumvielas, kas potenciāli rada TSEs risku.

(3) Attiecīgi Komisijas 2000. gada 29. decembra Lēmumā 2001/9/EK par kontroles pasākumiem, kas vajadzīgi, lai īstenotu Padomes Lēmumu 2000/766/EK par konkrētiem aizsardzības pasākumiem attiecībā uz transmisīvajām sūkļveida encefalopātijām un dzīvnieku olbaltumvielu izbarošanu [7], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2002/248/EK, paredzēti nosacījumi pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu lietošanai barībā, uz ko neattiecas Lēmumā 2000/766/EK noteiktais aizliegums.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regulā (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas nav paredzēti cilvēku uzturam [8], kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 808/2003 [9], paredzētas dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības aizsardzības prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanu, pārvadāšanu, uzglabāšanu, pārkraušanu, apstrādi un izmantošanu vai iznīcināšanu, ietverot nosacījumus to lietošanai dzīvnieku barošanā. Minēto regulu sāk piemērot no 2003. gada 1. maija.

(5) Ņemot vērā to, ka ir grūti, tomēr ir iespējams diferencēt zivju miltus un pārējās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas, kas potenciāli rada TSEs risku, kā arī to, ka ar Regulu (EK) Nr. 1774/2002 ieviesti jauni noteikumi par visu pārstrādāto dzīvnieku olbaltumvielu kontroli, nosacījumi zivju miltu izmantošanai, kādi pašlaik noteikti Lēmumā 2001/9/EK, ir jāvienkāršo.

(6) Zinātniskās vadības komiteja (ZVK) 1999. gada 17. septembra atzinumā par pārstrādi vienas sugas ietvaros un atkal 2000. gada 27. un 28. novembra atzinumā par zinātnisko pamatojumu aizliegumam lietot dzīvnieku olbaltumvielas visu lauksaimniecības dzīvnieku barībā norādīja uz to, ka nav bijis TSE gadījuma starp lauksaimniecības dzīvniekiem, kas nav atgremotāji un no kuriem iegūst pārtiku, tādiem kā cūkas un mājputni.

(7) dzīvnieku olbaltumvielas no šādiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kas nav atgremotāji, pašlaik ir aizliegtas un ierobežotas, ievērojot Lēmumus 2000/766/EK un 2001/9/EK, jo ar pašreizējiem testiem nav iespējams tās nošķirt no aizliegtajām atgremotāju olbaltumvielām. Tomēr noteiktas olbaltumvielas neapdraud potenciāli inficējošo pārstrādāto dzīvnieku olbaltumvielu kontroli barībā un tādēļ to izmantošana dzīvnieku barībā ir jāatļauj.

(8) 2003. gada 6. un 7. martā ZVK pieņēma atzinumu un ziņojumu par no liellopu kauliem iegūtā dikalcija fosfāta un trikalcija fosfāta drošumu, to lietojot par dzīvnieku barību vai kā mēslošanas līdzekli. Tā kā uzskata, ka trikalcija fosfāts nerada TSE risku, ja ir ievēroti konkrēti pārstrādes nosacījumi, un tā kā tas neapdraud potenciāli inficējošo dzīvnieku olbaltumvielu kontroli, trikalcija fosfāta lietošana ir jāatļauj.

(9) Tā kā vēl nav pieņemts lēmums par GSE statusa noteikšanu dalībvalstīm, skaidrības labad Lēmumā 2000/766/EK paredzētie noteikumi ir jāattiecina uz visām dalībvalstīm neatkarīgi no to GSE statusa nākotnē. Turklāt šie noteikumi ir jāatjaunina, lai ņemtu vērā Regulu (EK) Nr. 1774/2002.

(10) Lai nodrošinātu, ka GSE netiek ienesta trešās valstīs ar potenciāli inficētu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu starpniecību, un lai novērstu risku, ka tās ar krāpšanu nonāk Kopienā, ir jāaizliedz atgremotāju izcelsmes pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu eksports, izņemot gadījumus, kad tās izmantotas lolojumdzīvnieku barībā.

(11) Ja un tad, kad kļūs pieejami vajadzīgie kontroles līdzekļi un pamatoti pierādījumi tam, ka pašreizējo noteikumu īstenošana ir apmierinoša visās dalībvalstīs, būs jāpārskata aizliegums lietot zivju miltus atgremotājiem, putnu olbaltumvielas lauksaimniecības dzīvniekiem, kas nav atgremotāji, un lietot cūku olbaltumvielas lauksaimniecības dzīvniekiem, kas nav atgremotāji.

(12) Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 999/2001; Turklāt Lēmumi 2000/766/EK un 2001/9/EK ir jāatceļ.

(13) Šajā regulā paredzētie pasākumi saskan ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 999/2001 I, IV un XI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Svītro Regulas (EK) Nr. 1326/2001 1. panta 2. punktu.

3. pants

Atceļ Lēmumu 2000/766/EK un Lēmumu 2001/9/EK. Atsauces uz atceltajiem lēmumiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

4. pants

Šī regula stājas spēkā 2003. gada 1. septembrī.

Šīs regulas noteikumus pārskata, ņemot vērā jaunākos zinātniskos datus un jaunas kontroles metodes.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2003. gada 10. jūlijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

David Byrne

[1] OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.

[2] OV L 160, 28.6.2003., 22. lpp.

[3] OV L 177, 30.6.2001., 60. lpp.

[4] OV L 45, 15.2.2002., 4. lpp.

[5] OV L 306, 7.12.2000., 32. lpp.

[6] OV L 84, 28.3.2002., 71. lpp.

[7] OV L 2, 5.1.2001., 32. lpp.

[8] OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp.

[9] OV L 117, 13.5.2003., 1. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 999/2001 I, IV un XI pielikumu groza šādi:

1. I pielikumu aizstāj ar šādu tekstu:

“I PIELIKUMS

ĪPAŠAS DEFINĪCIJAS

1. Šajā regulā piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1774/2002 [1], Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 [2] un Padomes Direktīvā 79/373/EEK [3] noteiktās definīcijas:

a) Regulā (EK) Nr. 1774/2002:

i) "lauksaimniecības dzīvnieks" 2. panta 1. punkta f) apakšpunktā;

ii) "lolojumdzīvnieku barība" I pielikuma 41. punktā;

iii) "pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas" I pielikuma 42. punktā;

iv) "želatīns" I pielikuma 26. punktā;

v) "asins pagatavojumi" I pielikuma 4. punktā;

vi) "žāvētu asiņu milti" I pielikuma 6. punktā; un

vii) "zivju milti" I pielikuma 24. punktā;

b) "barības" definīcija Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 4. punktā;

c) "kompleksās barības" definīcija Direktīvas 79/373/EEK 2. panta d) apakšpunktā.

2. Šajā regulā izmanto arī šādas definīcijas:

a) "autohrons GSE gadījums": tas ir govju sūkļveida encefalopātijas gadījums, kas nav skaidri pierādīts, jo inficēšanās notikusi pirms dzīva dzīvnieka ievešanas;

b) "atsevišķie taukaudi": ir iekšējie un ārējie ķermeņa tauki, kas izņemti kaušanas un gaļas sadalīšanas procesā, un jo īpaši svaigi tauki no liellopu sirdīm, taukplēvēm, nierēm un apzarņa, kā arī tauki no gaļas sadalīšanas telpām;

c) "kohorta": ir liellopu grupa, kas

i) dzimuši tajā pašā ganāmpulkā, kur inficētais liellops, un tas noticis 12 mēnešus pirms vai pēc inficētā dzīvnieka dzimšanas, vai

ii) kaut kad pirmā dzīves gada laikā ir turēti kopā ar inficēto dzīvnieku un kaut kad var būt ēduši to pašu barību, ko inficētais dzīvnieks ēdis pirmā dzīves gada laikā.”

2. 4. Ar šādu tekstu aizstāj IV pielikumu:

“IV PIELIKUMS

DZĪVNIEKU BAROŠANA

7. panta 1. punktā paredzētā aizlieguma darbības jomas paplašināšana

1. Aizliegumu, kas paredzēts 7 panta 1. punktā, paplašina attiecībā uz to, ka

a) lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot plēsējus kažokzvērus, izbaro:

(a) pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas;

(b) atgremotāju izcelsmes želatīnu;

(c) asins pagatavojumus;

(d) hidrolizētus proteīnus;

(e) dzīvnieku izcelsmes dikalcija fosfātu un trikalcija fosfātu;

(f) barību, kas satur (a) līdz (e) punktā uzskaitītos proteīnus;

b) atgremotājiem izbaro dzīvnieku olbaltumvielas un barību, kas satur šādas olbaltumvielas.

2. I. Atkāpes no 7. panta 1. un 2. punktā paredzētajiem aizliegumiem un īpaši nosacījumi šādu atkāpju piemērošanai.

A. Aizliegumus, kas paredzēti 7. panta 1. un 2. punktā, neattiecina uz:

a) i), ii) un iii) punktā minēto olbaltumvielu izbarošanu dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un uz barību, kas iegūta no šādām olbaltumvielām, ja šīs olbaltumvielas vajadzības gadījumā ir apstrādātas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 19. pantu:

i) uz zivju miltiem – saskaņā ar B punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

ii) uz hidrolizētiem proteīniem, kas iegūti no dzīvnieku, kas nav atgremotāji, un atgremotāju ādām, – saskaņā ar C punktā izklāstītajiem nosacījumiem saskaņā ar C punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

iii) uz dikalcija fosfātu un trikalcija fosfātu – saskaņā ar D punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

b) i), ii) un iii) punktā minēto olbaltumvielu izbarošanu atgremotājiem, un uz tādu produktu izbarošanu atgremotājiem, kas iegūti no šādām olbaltumvielām, ja šīs olbaltumvielas attiecīgā gadījumā ir apstrādātas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 19. pantu:

i) uz pienu, piena produktiem un jaunpienu;

ii) uz olām un olu produktiem;

iii) uz želatīnu, kas iegūts no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji;

c) uz asins pagatavojumu un žāvētu asins miltu izbarošanu zivīm, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, ja šie produkti attiecīgā gadījumā ir apstrādāti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 19. pantu, un uz barību, kas iegūta no šādām olbaltumvielām saskaņā ar E punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

B. Nosacījumi zivju miltu un tos saturošas barības lietošanai to lauksaimniecības dzīvnieku barošanā, kas nav atgremotāji,, izņemot plēsējus kažokzvērus.

a) Zivju miltus ražo pārstrādes uzņēmumos, kuri ir paredzēti tikai no zivīm iegūtu produktu ražošanai un kurus šim mērķim saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 17. pantu ir apstiprinājusi kompetentā iestāde.

b) Pirms laišanas brīvā apgrozībā Kopienā katram importēto zivju miltu sūtījumam veic analīzes saskaņā ar Komisijas Direktīvu 98/88/EK [*] OV L 318, 27.11.1998., 45. lpp..

c) Barību, kas satur zivju miltus, ražo uzņēmumos, kuri neražo barību atgremotājiem un kurus šim mērķim ir apstiprinājusi kompetentā iestāde.

Tomēr, atkāpjoties no minētā nosacījuma:

i) īpaša atļauja kompleksās barības gatavošanai no barības, kas satur zivju miltus, nav vajadzīga barības maisījumu mājražotājiem,

- ja tos reģistrējusi kompetentā iestāde,

- ja tie tur tikai dzīvniekus, kas nav atgremotāji,

- ja tie gatavo komplekso barību lietošanai tikai savā saimniecībā un

- ja barība, kas pagatavota ar zivju miltiem, satur mazāk nekā 50 % kopproteīna;

ii) kompetentā iestāde var atļaut ražot atgremotāju barību uzņēmumos, kas ražo arī zivju miltus saturošu barību citām dzīvnieku sugām, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

- neiesaiņotu un iesaiņotu barību, kas paredzēta atgremotājiem, ražo telpās, kas fiziski nodalītas no telpām, kur ražo zivju miltus saturošu barību,

- neiesaiņotu barību, kas paredzēta atgremotājiem, glabā telpās, kas fiziski nodalītas no telpām, kur glabāšanas, transportēšanas un pakošanas laikā atrodas zivju miltus saturoša barība,

- dokumentāciju, kurā sīki atspoguļoti zivju miltu iepirkumi un izlietojums, kā arī zivju miltus saturošas barības pārdošana, vismaz piecus gadus glabā pieejamu kompetentajai iestādei un

- atgremotājiem paredzētajai barībai tiek veikti regulāri testi, lai nodrošinātu to, ka tā nesatur aizliegtās olbaltumvielas, tostarp zivju miltus.

d) Zivju miltus saturošas barības marķējumā un pavaddokumentos skaidri norāda: "satur zivju miltus – nedrīkst izbarot atgremotājiem".

e) Zivju miltus saturošu neiesaiņotu barību pārvadā transportlīdzekļos, kuros tajā pašā laikā nepārvadā barību atgremotājiem. Ja transportlīdzekli pēc tam lieto atgremotājiem paredzētas barības pārvadāšanai, to rūpīgi iztīra saskaņā ar procedūru, ko kompetentā iestāde apstiprinājusi, lai izvairītos no infekcijas tālākas izplatības.

f) Saimniecībās, kur tur atgremotājus, ir aizliegts lietot un glabāt zivju miltus saturošu barību.

Atkāpjoties no minētā nosacījuma, kompetentā iestāde var atļaut lietot un glabāt zivju miltus saturošu barību saimniecībās, kurās tur atgremotājus, ja to apmierina tas, kādā veidā saimniecībā tiek veikti pasākumi, lai novērstu zivju miltus saturošas barības izbarošanu atgremotājiem.

C. Nosacījumi, ar kādiem lauksaimniecības dzīvnieku, kas nav atgremotāji, barošanā var lietot hidrolizētos proteīnus, kas iegūti no tādu dzīvnieku ādām, kuri nav atgremotāji, vai no atgremotāju ādām, un ar kādiem var lietot barību, kas šādas olbaltumvielas satur, izņemot plēsēju kažokzvēru barošanu.

a) Hidrolizētus proteīnus ražo pārstrādes uzņēmumā, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 17. pantu apstiprinājusi kompetentā iestāde.

b) Barību, kas satur hidrolizētus proteīnus, ražo uzņēmumos, kuri neražo barību atgremotājiem un kurus šim mērķim ir apstiprinājusi kompetentā iestāde.

Tomēr, atkāpjoties no minētā nosacījuma:

i) īpaša atļauja kompleksās barības ražošanai no barības, kas satur hidrolizētus proteīnus, nav vajadzīga barības maisījumu mājražotājiem,

- ja tos reģistrējusi kompetentā iestāde,

- ja tie tur tikai tādus dzīvniekus, kas nav atgremotāji,

- ja tie gatavo komplekso barību lietošanai tikai savā saimniecībā un

- ja barība, kuras ražošanā izmantoti hidrolizēti proteīni, satur mazāk nekā 50 % kopproteīna;

ii) kompetentā iestāde var atļaut ražot atgremotāju barību uzņēmumos, kas ražo arī hidrolizētus proteīnus saturošu barību citām dzīvnieku sugām, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

- neiesaiņotu un iesaiņotu barību, kas paredzēta atgremotājiem, ražo telpās, kas fiziski nodalītas no telpām, kur ražo hidrolizētu proteīnus saturošu barību,

- neiesaiņotu barību, kas paredzēta atgremotājiem, glabā telpās, kas fiziski nodalītas no telpām, kur glabāšanas, transportēšanas un pakošanas laikā atrodas hidrolizētus proteīnus saturoša barība,

- dokumentāciju, kurā sīki atspoguļoti hidrolizēto proteīnu iepirkumi un izlietojums, kā arī hidrolizētus proteīnu saturošas barības pārdošana, vismaz piecus gadus glabā pieejamu kompetentajai iestādei.

c) Hidrolizētus proteīnus saturošas barības marķējumā un pavaddokumentos skaidri norāda: "satur hidrolizētus proteīnus – nedrīkst izbarot atgremotājiem".

d) Hidrolizētus proteīnus saturošu neiesaiņotu barību pārvadā transportlīdzekļos, kuros tajā pašā laikā nepārvadā barību atgremotājiem. Ja transportlīdzekli pēc tam lieto atgremotājiem paredzētas barības pārvadāšanai, to rūpīgi iztīra saskaņā ar procedūru, ko kompetentā iestāde apstiprinājusi, lai izvairītos no infekcijas tālākas izplatības.

f) Saimniecībās, kur tur atgremotājus, ir aizliegts lietot un glabāt hidrolizētus proteīnus saturošu barību.

Atkāpjoties no minētā nosacījuma, kompetentā iestāde var atļaut lietot un glabāt hidrolizētus proteīnus saturošu barību saimniecībās, kurās tur atgremotājus, ja to apmierina tas, kādā veidā saimniecībā tiek veikti pasākumi, lai novērstu hidrolizētus proteīnus saturošas barības izbarošanu atgremotājiem.

D. Nosacījumi dikalcija fosfāta, trikalcija fosfāta un tos saturošas barības lietošanai to lauksaimniecības dzīvnieku barošanā, kas nav atgremotāji, izņemot plēsējus kažokzvērus.

a) Dikalcija fosfātu un trikalcija fosfātu ražo pārstrādes uzņēmumā, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 17. pantu apstiprinājusi kompetentā iestāde.

b) Barību, kas satur dikalcija fosfātu vai trikalcija fosfātu, ražo uzņēmumos, kuri negatavo barību atgremotājiem un kurus šim mērķim ir apstiprinājusi kompetentā iestāde.

Tomēr, atkāpjoties no minētā nosacījuma:

i) īpaša atļauja kompleksās barības ražošanai no barības, kas satur dikalcija fosfātu vai trikalcija fosfātu, nav vajadzīga barības maisījumu mājražotājiem,

- ja tos reģistrējusi kompetentā iestāde,

- ja tie tur tikai tādus dzīvniekus, kas nav atgremotāji,

- ja tie gatavo komplekso barību lietošanai tikai savā saimniecībā un

- ja barība, kuras ražošanā izmantots dikalcija fosfāts vai trikalcija fosfāts, satur mazāk nekā 10 % kopējā fosfora;

ii) kompetentā iestāde var atļaut ražot atgremotāju barību uzņēmumos, kas ražo arī dikalcija fosfātu vai trikalcija fosfātu saturošu barību citām dzīvnieku sugām, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

- neiesaiņotu un iesaiņotu barību, kas paredzēta atgremotājiem, ražo telpās, kas fiziski nodalītas no telpām, kur ražo dikalcija fosfātu vai trikalcija fosfātu saturošu barību,

- neiesaiņotu barību, kas paredzēta atgremotājiem, glabā telpās, kas fiziski nodalītas no telpām, kur glabāšanas, transportēšanas un pakošanas laikā atrodas dikalcija fosfātu un trikalcija fosfātu saturoša barība,

- dokumentāciju, kurā sīki atspoguļoti dikalcija fosfāta vai trikalcija fosfāta iepirkumi un izlietojums, kā arī dikalcija fosfātu vai trikalcija fosfātu saturošas barības pārdošana, vismaz piecus gadus glabā pieejamu kompetentajai iestādei.

c) Dikalcija fosfātu vai trikalcija fosfātu saturošas barības marķējumā un pavaddokumentā skaidri norāda: "satur dikalcija/trikalcija fosfātu – nedrīkst izbarot atgremotājiem".

d) Dikalcija fosfātu vai trikalcija fosfātu saturošu neiesaiņotu barību pārvadā transportlīdzekļos, kuros tajā pašā laikā nepārvadā barību atgremotājiem. Ja transportlīdzekli pēc tam lieto atgremotājiem paredzētas barības pārvadāšanai, to rūpīgi iztīra saskaņā ar procedūru, ko kompetentā iestāde apstiprinājusi, lai izvairītos no infekcijas tālākas izplatības.

e) Saimniecībās, kur tur atgremotājus, ir aizliegts lietot un glabāt dikalcija fosfātu vai trikalcija fosfātu saturošu barību.

Atkāpjoties no minētā nosacījuma, kompetentā iestāde var atļaut lietot un glabāt dikalcija fosfātu vai trikalcija fosfātu saturošu barību saimniecībās, kurās tur atgremotājus, ja to apmierina tas, kādā veidā saimniecībā tiek veikti pasākumi, lai novērstu dikalcija fosfātu vai trikalcija fosfātu saturošas barības izbarošanu atgremotājiem.

E. Nosacījumi, ar kādiem zivjaudzētavā audzētu zivju barošanai var izmantot asins pagatavojumus, žāvētu asiņu miltus un barību, kas satur šādas olbaltumvielas, kuras nav atgremotāju izcelsmes olbaltumvielas.

a) Asinīm jābūt iegūtām ES apstiprinātās kautuvēs, kurās nekauj atgremotājus un kuras ir reģistrētas kā tādas kautuves, kurās nekauj atgremotājus, un šīm asinīm jābūt tieši pārvestām uz pārstrādes uzņēmumu transportlīdzekļos, kas paredzēti tikai tādu asiņu pārvadāšanai, kuras nav atgremotāju asinis. Ja transportlīdzekli lieto atgremotāju asiņu pārvadāšanai, pēc tīrīšanas un pirms tādu asiņu pārvadāšanas, kas nav atgremotāju asinis, kompetentajai iestādei tas ir jāpārbauda.

Atkāpjoties no minētā nosacījuma, kompetentā iestāde var atļaut kaut atgremotājus kautuvēs, kurās savāc asinis, kas nav atgremotāju asinis, žāvētu asiņu miltu un asins pagatavojumu ražošanai, lai tos izmantotu zivju barībā, ja šajās kautuvēs ir apstiprināta kontroles sistēma. Kontroles sistēmā jāietver vismaz tas, ka:

- to dzīvnieku kautuve, kuri nav atgremotāji, ir fiziski nodalīta no atgremotāju kautuves,

- to asiņu savākšana, glabāšana, pārvadāšana un iepakošana, kuras nav atgremotāju asinis, notiek telpās, kas fiziski nodalītas no telpām, kurās savāc, uzglabā, pārvadā un iepako atgremotāju asinis, un

- no asinīm, kas nav atgremotāju asinis, notiek regulāra paraugu ņemšana un tām veic analīzes, lai noteiktu atgremotāju olbaltumvielu klātbūtni.

b) Asins pagatavojumus un žāvētu asiņu miltus ražo uzņēmumos, kuros apstrādā tikai asinis, kas nav atgremotāju asinis, un kurus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 17. pantu apstiprinājusi kompetentā iestāde.

Atkāpjoties no minētā nosacījuma, kompetentā iestāde var atļaut ražot asins pagatavojumus, ko izmanto zivju barībā, uzņēmumos, kuri pārstrādā atgremotāju asinis un kuros infekcijas tālākas izplatības novēršanai pastāv atzīta kontroles sistēma. Kontroles sistēmā ietver vismaz to, ka:

- to asiņu pārstrāde, kas nav atgremotāju asinis, notiek slēgtā sistēmā, kas fiziski nodalīta no atgremotāju asins pārstrādes,

- neiesaiņotu izejvielu un neiesaiņotu gatavo asins pagatavojumu, kuru izcelsme nav no atgremotājiem, pārvadāšana, glabāšana un iepakošana notiek telpās, kas ir fiziski nodalītas no telpām, kurās glabāšanas, pārvadāšanas un iepakošanas laikā atrodas neiesaiņotas atgremotāju izcelsmes izejvielas un galaprodukti, un

- no asinīm, kas nav atgremotāju asinis, notiek regulāra paraugu ņemšana un tām veic analīzes, lai noteiktu atgremotāju olbaltumvielu klātbūtni.

c) Barību, kas satur asins pagatavojumus vai žāvētu asiņu miltus, ražo uzņēmumos, kur ražo zivju barību, bet kur neražo barību citiem lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot plēsējus kažokzvērus, un šos uzņēmumus minētajam mērķim ir apstiprinājusi kompetentā iestāde.

d) Tādas barības marķējumā, pievienotajā tirdzniecības pavadzīmē vai veselības sertifikātā, kura satur asins pagatavojumus vai žāvētu asiņu miltus, pēc vajadzības skaidri norāda attiecīgi "satur asins pagatavojumus – izbarojama tikai zivīm" vai "satur žāvētu asiņu miltus – izbarojama tikai zivīm".

e) Transportlīdzekļus, ko lieto neiesaiņotas, asins pagatavojumus vai žāvētus asins miltus saturošas zivju barības pārvadāšanai, neizmanto citu lauksaimniecības dzīvnieku barības pārvadāšanai, izņemot plēsējus kažokzvērus, ja vien transportlīdzekli pēc tīrīšanas nav pārbaudījusi kompetentā iestāde.

f) Asins pagatavojumus vai žāvētus asins miltus saturošas zivju barības lietošana un glabāšana aizliegta saimniecībās, kurās tur citus lauksaimniecības dzīvniekus, izņemot plēsējus kažokzvērus.

3. II. Vispārēji īstenošanas nosacījumi

A. Sešdesmit dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas dalībvalstis dara pieejamu pārējām dalībvalstīm un Komisijai atjauninātu sarakstu, kur ietver ES apstiprinātas kautuves, kuras ir reģistrētas kā kautuves dzīvniekiem, kas nav atgremotāji, un ietver arī apstiprinātus pārstrādes uzņēmumus, kuros ražo hidrolizētus proteīnus, dikalcija fosfātu, trikalcija fosfātu, zivju miltus, asins pagatavojumus vai žāvētu asiņu miltus, izņemot barības maisījumu mājražotājus, kam atļauts gatavot šīs olbaltumvielas saturošu barību un kuri darbojas saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem. Visus grozījumus sarakstā nekavējoties dara pieejamus pārējām dalībvalstīm un Komisijai.

B. a) a) Neiesaiņotas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, izņemot zivju miltus, un neiesaiņotu barību, kas satur šādas olbaltumvielas, glabā speciālās telpās un transportē speciālos transportlīdzekļos. Noliktavu vai transportlīdzekli citiem mērķiem drīkst lietot tikai pēc tīrīšanas, kad to ir pārbaudījusi kompetentā iestāde.

b) Neiesaiņotus zivju miltus, neiesaiņotus hidrolizētus proteīnus, kas minēti I daļas A punkta a) apakšpunkta ii) punktā, neiesaiņoto dikalcija fosfātu un neiesaiņoto trikalcija fosfātu, kas minēts I daļas A punkta a) apakšpunkta iii) punktā, žāvētu asiņu miltus un asins pagatavojumus, kas minēti I daļas A punkta c) apakšpunktā, uzglabā un transportē glabātuvēs un transportlīdzekļos, kas speciāli paredzēti šim nolūkam.

c) Atkāpjoties no b) apakšpunkta,

i) glabātuves vai transportlīdzekļus drīkst izmantot to pašu olbaltumvielu saturošas barības glabāšanai un transportēšanai;

ii) glabātuves vai transportlīdzekļus citiem mērķiem drīkst lietot tikai pēc tīrīšanas, kad tos ir pārbaudījusi kompetentā iestāde, un

iii) transportlīdzekļus, kas pārvadā zivju miltus, drīkst lietot citiem mērķiem, ja infekcijas tālākas izplatības novēršanai uzņēmumā darbojas kontroles sistēma, ko atzinusi kompetentā iestāde. Kontroles sistēmā ietver vismaz:

- dokumentāciju par pārvadāto materiālu un transportlīdzekļa tīrīšanu un

- regulāru paraugu ņemšanu un pārvadātās barības analīzes, lai noteiktu zivju miltu klātbūtni.

Kompetentā iestāde veic biežas pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos, ka kontroles plānu pareizi piemēro.

C. Uzņēmumos, kuros ražo barību lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot plēsējus kažokzvērus, nedrīkst ražot barību, tostarp lolojumdzīvnieku barību, kas satur pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kuras nav zivju milti vai žāvētu asiņu milti, kas nav atgremotāju izcelsmes asinis, vai atgremotāju izcelsmes asins pagatavojumus.

Lolojumdzīvnieku barību un plēsējiem kažokzvēriem paredzēto barību, kas satur zivju miltus, hidrolizētus proteīnus, kuri minēti I daļas A punkta a) apakšpunkta ii) punktā, dikalcija fosfātu un trikalcija fosfātu, kas minēts I daļas A punkta a) apakšpunkta iii) punktā, kā arī žāvētu asiņu miltus un asins pagatavojumus, kas minēti I daļas A punkta c) apakšpunktā, ražo un pārvadā saskaņā ar noteikumiem, kuri minēti attiecīgi I daļas B punkta c) un e) apakšpunktā, C punkta b) un d) apakšpunktā, D punkta b) un d) apakšpunktā un E punkta c) un e) apakšpunktā.

D. Ir aizliegts eksportēt uz trešām valstīm pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no atgremotājiem un produktus, kas šādas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas satur.

Pārējo pārstrādāto dzīvnieku olbaltumvielu un asins pagatavojumu eksports, kā arī tādu produktu eksports, kas satur šādas olbaltumvielas, atļauts tikai ar šādiem nosacījumiem:

- tie ir paredzēti tādam lietojumam, kas nav aizliegts ar 7. pantu,

- pirms to izvešanas ar trešo valsti ir panākta rakstiska vienošanās, kurā ietverta trešās valsts apņemšanās ievērot galīgo izlietojumu un neveikt pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu, asins pagatavojumu un šādas olbaltumvielas saturošu produktu atkārtotu izvešanu lietojumam, kas aizliegts ar 7. pantu.

Lai efektīvi īstenotu šo regulu, dalībvalstis, kuras atļauj šādu izvešanu, informē Komisiju un pārējās dalībvalstis Pastāvīgajā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejā par visiem noteikumiem un nosacījumiem, kas saskaņoti ar attiecīgo trešo valsti.

Šajā punktā minētos pasākumus neattiecina uz zivju miltiem, ja tie atbilst B punktā paredzētajiem nosacījumiem, uz produktiem, kas satur šādus miltus, un uz lolojumdzīvnieku barību.

E. Kompetentā iestāde veic dokumentu pārbaudes un fiziskas pārbaudes, tostarp barības testus visā ražošanas un sadales ķēdē saskaņā ar Padomes Direktīvu 95/53/EK [**] OV L 265, 5.11.1995., 17. lpp., lai pārbaudītu atbilstību tās noteikumiem un šīs regulas noteikumiem. Ja konstatē jebkādu aizliegto dzīvnieku olbaltumvielu klātbūtni, piemēro Padomes Direktīvu 95/53/EK.

F. Barībai, uz kuru attiecas šis pielikums, piemēro Regulas (EK) Nr. 1774/2002 noteikumus par pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu ražošanu un izmantošanu.”

3. XI pielikumā C daļa ir svītrota.

[1] OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp.

[2] OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

[3] OV L 86, 6.4.1979., 30. lpp.

--------------------------------------------------