32002D1513

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1513/2002/EK

(2002. gada 27. jūnijs)

par sesto Eiropas Kopienas pamatprogrammu attiecībā uz pētniecības, tehnoloģijas attīstības un izstāžu pasākumiem, kas veicina Eiropas pētniecības telpas izveidi un jauninājumus (no 2002. līdz 2006. gadam)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 166. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [3],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru [4],

tā kā:

(1) Lai izpildītu Līguma 2. pantā noteiktos uzdevumus, Līguma 163. pantā paredzēts, ka Kopienas mērķis ir stiprināt Kopienas rūpniecības zinātnisko un tehnoloģisko pamatu un sekmēt to, ka tā kļūst konkurētspējīgāka starptautiskā mērogā, vienlaikus veicinot pētījumus, kas tiek uzskatīti par vajadzīgiem atbilstīgi citām Kopienas politikas jomām.

(2) Līguma 164. pantā ir uzskaitītas darbības, kas Kopienai jāveic šo mērķu sasniegšanai, papildinot dalībvalstīs veiktās darbības.

(3) Līgumā ir paredzēta daudzgadu pamatprogrammas pieņemšana, kurā nosaka visus Kopienas pētniecības, tehnoloģijas attīstības un izstāžu (RTD) pasākumus. Šajā pamatprogrammā tiek pilnīgi ievērots subsidiaritātes princips, kā noteikts Līguma 5. pantā.

(4) Ievērojot Līguma 165. pantu, Kopienai un dalībvalstīm ir jākoordinē pētījumi un tehnoloģijas attīstība, lai nodrošinātu to, ka valstu politika un Kopienas politika ir savstarpēji vienota.

(5) Komisija 2000. gadā sniedza divus paziņojumus, attiecīgi, par Eiropas pētniecības telpas izveides iespējām un mērķiem un par Eiropas pētniecības telpas faktisku izveidi un pamatnostādnēm attiecībā uz Eiropas Savienības pētījumiem laikposmā no 2002. līdz 2006. gadam. Komisija 2000. gadā arī sniedza paziņojumu par jauninājumiem ekonomikā, kuras pamatā ir zinātnes atziņas.

(6) Eiropadomes sanāksmēs Lisabonā 2000. gada martā, Santa Maria de Feirā 2000. gada jūnijā un Stokholmā 2001. gada martā tika pieņemti secinājumi, kuru nolūks bija ātri izveidot Eiropas pētniecības un jauninājumu telpu, lai panāktu ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, lielāku nodarbinātību un sociālo kohēziju, kur Savienības galīgais mērķis līdz 2010. gadam ir kļūt par pasaulē konkurētspējīgāko un dinamiskāko ekonomiku, kuras pamatā ir zinātnes atziņas.

Ņemot vērā Līguma 6. pantā noteiktās saistības, Eiropadomes sanāksme Gēteborgā 2001. gada jūnijā vienojās par ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un Lisabonas stratēģijai pievienoja trešo dimensiju, kas ir vides dimensija.

Eiropadomes sanāksmē Lisabonā jo īpaši tika pasvītrots, cik svarīga ir Komisijas e-Eiropas iniciatīva, kuras mērķis ir izveidot informācijas sabiedrību visiem, bet Eiropadomes sanāksmē Stokholmā tika arī uzsvērta vajadzība pēc īpašiem centieniem jauno tehnoloģiju jomā, īpaši biotehnoloģijā.

(7) Eiropas parlaments [5], [6], Padome [7], [8], Ekonomikas un sociālo lietu komiteja [9] un Reģionu komiteja [10] arī ir atbalstījušas Eiropas pētniecības telpas izveidi.

(8) Komisija 2000. gada 19. oktobrī ir iesniegusi ārējā novērtējuma slēdzienus attiecībā uz Kopienas pasākumu īstenošanu un to rezultātiem, kas veikti piecu gadu laikā pirms šā novērtējuma, kā arī savus apsvērumus.

(9) Sestajai pamatprogrammai ir jāstrukturē pētniecība un tehnoloģijas attīstība Eiropā, to skaitā dalībvalstīs, asociētās kandidātvalstīs un citas asociētās valstīs, kā arī jāveic būtisks ieguldījums Eiropas pētniecības telpas izveidē un jauninājumos.

(10) Saskaņā ar Līguma 166. panta 1. punktu ir jāizstrādā zinātnes un tehnoloģijas mērķi un jānosaka attiecīgās prioritātes attiecībā uz paredzētajiem pasākumiem, maksimālais apjoms un sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz Kopienas finansiālo līdzdalību sestajā pamatprogrammā, kā arī attiecīgās līdzdalības daļas katrā paredzētajā pasākumā, un jānorāda attiecīgo pasākumu vispārīgās nostādnes, kas tiks īstenotas saskaņā ar mērķi aizsargāt Kopienas finansiālās intereses. Svarīgi ir nodrošināt sestās pamatprogrammas pareizu finanšu vadību.

(11) Ir ieteicams īpaši uzsvērt mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vajadzības, paturot prātā Eiropas Mazo uzņēmumu hartu, kuru apstiprināja Eiropadomes sanāksmē Feirā un kuras principu un astotās darbības nostādnes nolūks ir stiprināt mazo uzņēmumu tehnoloģiskās spējas, kā arī sekmēt piekļuvi labākajiem pētījumiem un tehnoloģijām.

(12) Aptverot visas jomas no pamatizpētes līdz lietišķajiem pētījumiem, sestajai pamatprogrammai ir ievērojami jāveicina zinātnes un tehniskā izcilība un sadarbības koordinācija Eiropas pētījumu jomā. Pamatprogrammā jāuzsver, cik svarīga ir asociēto kandidātvalstu iesaiste Kopienas pētniecības politikā un Eiropas pētniecības telpā.

(13) Kā pakāpienu uz izcilību var izmantot arī īpašus mērķprojektus un koordinācijas pasākumus, lai atvieglotu mazākiem zinātniski izciliem pētījumu dalībniekiem, tostarp MVU, kā arī pētījumu dalībniekiem no asociētajām kandidātvalstīm, piekļuvi šīs pamatprogrammas pasākumiem.

(14) Jāatvieglo attālāko reģionu dalība Kopienas RTD pasākumos ar attiecīgiem mehānismiem, kas pielāgoti to īpašajai situācijai.

(15) Lai panāktu savstarpēju ieguvumu, ir svarīga Eiropas pētniecības pasākumu starptautiskā un pasaules dimensija. Sestā pamatprogramma ir atvērta dalībai valstīm, kuras šai nolūkā ir noslēgušas vajadzīgos nolīgumus, kā arī projektu līmenī zinātniskas sadarbības nolūkos tā ir atvērta atsevišķiem dalībniekiem no trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, pamatojoties uz savstarpēju izdevīgumu. Veic īpašus pasākumus, lai atbalstītu zinātniekus un iestādes no jaunattīstības valstīm, Vidusjūras valstīm, tostarp Rietumbalkāniem, kā arī no Krievijas un jaunajām neatkarīgajām valstīm (JNV).

(16) Kopīgajam pētniecības centram jāveicina pamatprogrammas īstenošana, kur iespējams, nodrošinot atbalstu Kopienas politikas formulēšanai un īstenošanai, kas orientēta uz patērētājiem, to skaitā šīs politikas ieviešanas uzraudzību tā īpašās kompetences jomās.

(17) pētniecības pasākumos, ko veic sestās pamatprogrammas ietvaros, jāievēro ētikas pamatprincipi, tostarp tie principi, kas minēti 6. pantā Līgumā par Eiropas Savienību un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(18) Pēc Komisijas paziņojuma "Mobilitātes stratēģija Eiropas pētniecības telpā" jāveicina pētnieku mobilitāte, lai sekmīgi izveidotu Eiropas pētniecības telpu.

(19) Pēc Komisijas paziņojuma "Sievietes un zinātne" un Padomes 1999. gada 20. maija [11] un 2001. gada 26. jūnija [12] rezolūcijām un Eiropas Parlamenta 2000. gada 3. februāra rezolūcijas [13] par šo jautājumu tiek īstenots rīcības plāns, lai stiprinātu un palielinātu sieviešu lomu zinātnē un pētniecībā, un ir vajadzīga turpmāka pastiprināta rīcība.

(20) Komisijai ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei regulāri ziņojumi par sestās pamatprogrammas ieviešanu. Ir ieteicams, ka Komisija laikus un pirms sava septītās pamatprogrammas projekta iesniegšanas izdara veikto pasākumu īstenošanas neatkarīgu novērtējumu, kas jāveic atvērtības garā, respektējot visus iesaistītos dalībniekus, ievērojot sestās pamatprogrammas ieguldījumu Eiropas pētniecības telpas izveidē.

(21) Sestās pamatprogrammas īstenošana var izraisīt Kopienas līdzdalību programmās, ko uzsākušas vairākas dalībvalstis, vai kopuzņēmumu izveidi, vai citus pasākumus Līguma 169. līdz 171. panta nozīmē.

(22) Ir notikusi apspriešanās ar Komiteju zinātniskās un tehniskās pētniecības jautājumos (CREST),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Ar šo tiek pieņemta daudzgadu pamatprogramma attiecībā uz Kopienas pētniecības, tehnoloģijas attīstības un izstāžu pasākumiem, turpmāk tekstā — "sestā pamatprogramma", laikposmam no 2002. līdz 2006. gadam.

2. Sestā pamatprogramma ietver visus Kopienas pasākumus, kas paredzēti Līguma 164. pantā.

3. Sestā pamatprogramma sekmē Eiropas pētniecības telpas izveidi un jauninājumus.

4. Lēmuma I pielikumā ir izstrādāti zinātnes un tehnoloģijas mērķi un ar tiem saistītās prioritātes, kā arī norādītas paredzēto pasākumu vispārējās nostādnes.

2. pants

1. Maksimālais kopējais Kopienas finansiālās līdzdalības apjoms visā sestajā pamatprogrammā ir EUR 16270 miljoni. Lēmuma II pielikumā ir noteikta katram pasākumam piešķirtā daļa.

2. Kopienas finansiālās līdzdalības noteikumi ir saskaņā ar Eiropas Kopienu vispārējam budžetam piemērojamo Finanšu regulu, papildinot to ar III pielikuma noteikumiem.

3. pants

Visi pētījumi, ko veic atbilstīgi sestajai pamatprogrammai, jāveic saskaņā ar ētikas pamatprincipiem.

4. pants

Ikgadējā ziņojumā, kas Komisijai jāiesniedz atbilstīgi Līguma 173. pantam, Komisija sīki ziņo par sestās pamatprogrammas īstenošanas panākumiem un jo īpaši par paveikto, sasniedzot mērķus un ievērojot prioritātes, kā noteikts katrā I pielikuma nodaļā; ietver arī informāciju par finanšu aspektiem un par līdzekļu izmantošanu.

5. pants

Sesto pamatprogrammu īsteno ar konkrētām programmām. Šajās programmās nosaka precīzus mērķus un sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus.

6. pants

1. Komisija ar neatkarīgu kvalificētu ekspertu palīdzību pastāvīgi un sistemātiski uzrauga sestās pamatprogrammas un tās konkrēto programmu īstenošanu.

2. Pirms nākamās pamatprogrammas projekta iesniegšanas Komisija izdara ārējo novērtējumu, ko veic neatkarīgi augsti kvalificēti eksperti, attiecībā uz Kopienas pasākumu īstenošanu un panākumiem piecu gadu laikā pirms šā novērtējuma.

Komisija paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai šā novērtējuma secinājumus kopā ar saviem apsvērumiem.

Luksemburgā, 2002. gada 27. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

P. Cox

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. Arias Cañete

[1] OV C 180 E, 26.6.2001., 156. lpp. un OV C 75 E, 26.3.2002., 132. lpp.

[2] OV C 260, 17.9.2001., 3. lpp.

[3] OV C 107, 3.5.2002., 111. lpp.

[4] Eiropas Parlamenta 2001. gada 14. novembra atzinums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī), Padomes 2002. gada 28. janvāra kopējā nostāja (OV C 113 E, 14.5.2002., 54. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2002. gada 15. maija lēmums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī). Padomes 2002. gada 3. jūnija lēmums.

[5] 2000. gada 18. maija rezolūcija (OV C 59, 23.2.2001., 250. lpp.).

[6] 2001. gada 15. februāra rezolūcija (OV C 276, 1.10.2002., 271. lpp.).

[7] 2000. gada 15. jūnija rezolūcija (OV C 205, 19.7.2000., 1. lpp.).

[8] 2000. gada 16. novembra rezolūcija (OV C 374, 28.12.2000., 1. lpp.).

[9] 2000. gada 24. maija atzinums (OV C 204, 18.7.2000., 70. lpp.).

[10] 2000. gada 12. aprīļa atzinums (OV C 226, 8.8.2000., 18. lpp.).

[11] OV C 201, 16.7.1999., 1. lpp.

[12] OV C 199, 14.7.2001., 1. lpp.

[13] OV C 309, 27.10.2000., 57. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

ZINĀTNES UN TEHNOLOĢIJAS MĒRĶI, PASĀKUMU UN PRIORITĀŠU VISPĀRĒJĀS NOSTĀDNES

IEVADS UN VISPĀRĒJS APRAKSTS

Sesto pamatprogrammu ("šo programmu") veiks, lai veicinātu Līguma 163. panta 1. punktā noteiktā mērķa sasniegšanu, kurš ir "stiprināt Kopienas rūpniecības zinātnisko un tehnoloģisko pamatu un sekmēt to, ka tā kļūst konkurētspējīgāka starptautiskā mērogā, vienlaikus veicinot pētījumus, kas tiek uzskatīti par vajadzīgiem atbilstīgi citām šā Līguma nodaļām".

Lai šo mērķi efektīvāk sasniegtu un lai sekmētu Eiropas pētniecības telpas izveidi un jauninājumus, šī programma tiks veidota trīs šādās sadaļās, atbilstīgi kurām tiks veikti četri 164. pantā noteiktie pasākumi:

- Kopienas pētniecības koncentrēšana un integrēšana,

- Eiropas pētniecības telpas strukturēšana,

- Eiropas pētniecības telpas pamatu stiprināšana.

Pasākumi atbilstīgi šīm trim sadaļām sekmēs pētniecības darba un pasākumu integrāciju Eiropas līmenī, kā arī veicinās dažādo Eiropas pētniecības telpas dimensiju strukturēšanu. Tiks nodrošināta to pasākumu koordinācija, kas veikti atbilstīgi šīm sadaļām.

Lai palīdzētu MVU attīstībai uz zinātnes atziņām balstītā sabiedrībā un lai palīdzētu MVU ekonomiskā potenciāla izmantošanā paplašinātā un labāk integrētā Eiropas Savienībā, MVU, tostarp mazie un ļoti mazie uzņēmumi, kā arī amatniecības uzņēmumi, tiks mudināti piedalīties visās jomās un instrumentos atbilstīgi sestās pamatprogrammas III pielikumam, jo īpaši to darbību kontekstā, kas tiek veiktas prioritārajās tematiskajās jomās "pakāpiena uz izcilību" garā. Tiks nodrošināta nemanāma pāreja no piektajā pamatprogrammā izmantotās kārtības uz sesto pamatprogrammu.

Pasākumos tiks nodrošināta starptautiska līdzdalība. Dalība būs atvērta visām valstīm, kas šai nolūkā ar Kopienu ir noslēgušas asociācijas līgumus. Citas trešās valstis var piedalīties šajā programmā, noslēdzot divpusējus sadarbības nolīgumus.

Pētnieki un organizācijas no trešām valstīm arī var piedalīties projektos, katru konkrēto gadījumu izvērtējot atsevišķi. Sīki izstrādāti nosacījumi, atbilstīgi kuriem atsevišķi dalībnieki no trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, kas ir iesaistīti pētniecībā, var piedalīties šajā programmā, kā arī finansēšanas sistēma, tiks precizēti lēmumā, kurš tiks pieņemts, ievērojot Līguma 167. pantu.

Dalība šīs programmas pasākumos tiks veicināta, publicējot vajadzīgo informāciju par to saturu, nosacījumiem un procedūrām, un šī informācija tiks savlaicīgi un pilnīgi darīta pieejama iespējamajiem dalībniekiem, tostarp dalībniekiem no asociētajām kandidātvalstīm un citām asociētajām valstīm.

Šīs programmas īstenošanas laikā un ar to saistītajos pētījumos tiks ievēroti ētikas pamatprincipi, arī dzīvnieku labturības prasības. Tie ietver, inter alia, principus, kas atspoguļoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, cilvēka cieņas un cilvēka dzīvības aizsardzību, personas datu un privātās dzīves aizsardzību, kā arī vides aizsardzību saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un, ja vajadzīgs, starptautiskām konvencijām, piemēram, Helsinku deklarāciju, Eiropas Padomes Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu, kas parakstīta 1997. gada 4. aprīlī Ovjēdo, un Papildu protokolu par aizliegumu klonēt cilvēku, kas parakstīts Parīzē 1998. gada 12. janvārī, Apvienoto Nāciju Konvenciju par bērnu tiesībām, UNESCO pieņemto Vispārējo deklarāciju par cilvēka genomu un cilvēktiesībām, kā arī atbilstīgas Pasaules veselības organizācijas (PVO) rezolūcijas, Amsterdamas protokolu par dzīvnieku aizsardzību un labturību, tāpat saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, noteikumiem un ētikas pamatnostādnēm valstīs, kurās pētniecība notiks.

1. EIROPAS PĒTNIECĪBAS TELPAS KONCENTRĒŠANA UN INTEGRĒŠANA

Pasākumi šajā sadaļā, kas būs lielākā daļa no darbībām atbilstīgi šai programmai, ir paredzēti, lai integrētu pētniecības darbu un pasākumus Eiropas līmenī. To galvenais uzsvars būs uz septiņām skaidri noteiktām tematiskajām prioritārajām jomām, bet plašākā zinātnes un tehnoloģijas pētniecības jomā tiks veikti turpmāki konkrēti pasākumi.

Kopīgais pētniecības centrs (KPC) nodrošinās atbalstu Kopienas politikas formulēšanai un īstenošanai, kas orientēts uz patērētājiem, to skaitā šīs politikas īstenošanas uzraudzību savas konkrētās kompetences jomās.

1.1. Tematiskās prioritātes

Tiek noteiktas septiņas šādas prioritārās tematiskās jomas:

1) zinātnes par dzīvību, genomika un biotehnoloģija veselībai;

2) informācijas sabiedrības tehnoloģijas;

3) nanotehnoloģijas un nanozinātnes, uz zinātnes atziņām balstīti daudzfunkcionāli materiāli un jauni ražošanas procesi un ierīces;

4) aeronautika un kosmoss;

5) pārtikas kvalitāte un drošība;

6) ilglaicīga attīstība, globālās izmaiņas un ekosistēmas;

7) pilsoņi un pārvalde sabiedrībā, kas balstīta uz zinātnes atziņām.

1.2. Konkrēti pasākumi, kas aptver plašāku pētniecības jomu

1.2.1. Atbalstīšanas politika un zinātnes un tehnoloģijas vajadzību paredzēšana

Pasākumi, ar ko atbalsta Kopienas politiku un pētniecību atbilstīgi jaunām un potenciālām zinātnes un tehnoloģijas vajadzībām.

1.2.2. Horizontālās pētniecības pasākumi, iesaistot MVU

Šie konkrētie pasākumi ir paredzēti, lai palīdzētu Eiropas MVU to tradicionālajās vai jaunajās jomās palielināt to tehnoloģiskās iespējas un attīstīt spēju darboties Eiropas un starptautiskā mērogā.

1.2.3. Konkrēti pasākumi starptautiskās sadarbības atbalstam

Atbalstot Kopienas ārējās attiecības un attīstības politiku, tiks veikti konkrēti pasākumi, lai sekmētu starptautisko sadarbību pētniecībā. Principā tiks iesaistītas trīs šādas trešo valstu grupas:

a) jaunattīstības valstis;

b) Vidusjūras valstis, to skaitā Rietumbalkānu valstis;

c) Krievija un jaunās neatkarīgās valstis (JNV).

1.3. Kopīgā pētniecības centra pasākumi, kas neattiecas uz kodoljautājumiem

Kopīgā pētniecības centra darbībai ir izvēlētas divas šādas konkrētas pētniecības jomas:

a) pārtika, ķimikālijas un veselība;

b) vide un ilgtspējība.

2. EIROPAS PĒTNIECĪBAS TELPAS STRUKTURĒŠANA

Pasākumi šajā jomā ir šādi:

2.1. Pētniecība un jauninājumi

Atbilstīgi šai sadaļai tiks veikti pasākumi, lai stimulētu tehnoloģijas jauninājumus, pētniecības rezultātu izmantošanu, zināšanu un tehnoloģiju nodošanu un tehnoloģiju uzņēmumu izveidi Kopienā un visos tās reģionos, papildinot pasākumus, kas saistās ar jauninājumiem sadaļā "Kopienas pētniecības koncentrēšana un integrēšana".

2.2. Cilvēku resursi un mobilitāte

Pasākumi, lai atbalstītu pasaules klases cilvēku resursu izveidi visos Kopienas reģionos, sekmējot starptautisku mobilitāti mācību nolūkos, kā arī speciālo zināšanu uzkrāšanu vai zināšanu nodošanu starp dažādām nozarēm, veicinot izcilības attīstību un palīdzot padarīt Eiropu pievilcīgāku vislabākajiem trešo valstu pētniekiem. Ar piemērotiem atbalsta pasākumiem jāattīsta potenciāls, ko sniedz visi sabiedrības locekļi, īpaši sievietes.

2.3. Pētniecības infrastruktūras

Pasākumi, lai sekmētu piekļuvi pētniecības infrastruktūrām un to optimālu izmantošanu, kā arī lai atbalstītu attīstītu Eiropas nozīmes pētniecības iestāžu noteikšanu, plānošanu un, pienācīgi pamatotos gadījumos, to izveidi.

2.4. Zinātne un sabiedrība

Pasākumi, lai veicinātu saskanīgas attiecības starp zinātni un sabiedrību, kā arī sabiedrības izglītošanu attiecībā uz jauninājumiem, kas ir rezultāts jaunām attiecībām un apzinātam dialogam starp pētniekiem, žurnālistiem, rūpnieciskajiem ražotājiem, lēmumu pieņēmējiem politikā un pilsoņiem.

3. EIROPAS PĒTNIECĪBAS TELPAS PAMATU STIPRINĀŠANA

Pasākumi, lai palielinātu koordināciju un atbalstītu pētniecības un attīstības politikas saskaņotu veidošanos Eiropā. Tajos paredz finansiālu atbalstu pasākumiem, piemēram, valstu programmu uzsākšanai.

Turpmāk dots sīkāks to pasākumu apraksts, kurus veic atbilstīgi šīm trijām sadaļām.

I. EIROPAS PĒTNIECĪBAS KONCENTRĒŠANA UN INTEGRĒŠANA

Pasākumi, ko veic atbilstīgi šai sadaļai, veido lielāko daļu no pētniecības pasākumiem šajā programmā, un to nolūks ir veicināt Līguma vispārējo mērķi: stiprināt Kopienas rūpniecības zinātnisko un tehnisko pamatu, lai tā kļūtu konkurētspējīgāka starptautiskā mērogā, vienlaikus veicinot pētījumus, kas tiek uzskatīti par vajadzīgiem sakarā ar citām šā Līguma nodaļām. Lai radītu Eiropas pievienoto vērtību, savācot resursu kritisko daudzumu, šī programma koncentrēsies uz septiņām skaidri noteiktām prioritārajām tematiskajām jomām, kurās Kopienas pētniecība tiks integrēta, apvienojot to un padarot to saskaņotāku Eiropas līmenī.

Visos pasākumos atbilstīgi šai sadaļai īpaša uzmanība tiks pievērsta tehnoloģiskajiem jauninājumiem un ļoti jaunradošu uzņēmumu sākotnējai attīstībai tādās jomās, kas ir būtiski svarīgas Eiropas konkurētspējai. Attiecībā uz tematiem, kas ir cieši saistīti ar vienu vai vairākiem jautājumiem tematiskajā prioritātē, tiks veikta zinātniskās izpētes darbība visaugstākajā zinātnes atziņu līmenī. Vajadzīgais uzsvars tiks likts arī uz mērījumu un testēšanas aspektiem. Ja tas saistīsies ar attiecīgo pasākumu, pienācīgi tiks ņemts vērā ilgtspējīgas attīstības princips, kā arī paredzēto pasākumu sociālekonomiskie, ētiskie un plašāki kultūras aspekti un dzimumu vienlīdzība.

Lai papildinātu pasākumus tematiskajās prioritātēs, īpaši horizontālās pētniecības pasākumi pievērsīsies MVU, jauninājumiem un starptautiskajai sadarbībai, kā arī atbildīs Kopienas politikas mērķiem un nākotnes un potenciālajām pētniecības vajadzībām.

1.1. Tematiskās prioritātes

1.1.1. Zinātnes par dzīvību, genomika un biotehnoloģija veselībai [1]

Mērķis

Pasākumi, ko veic šajā jomā, ir paredzēti, lai ar integrētās pētniecības līdzekļiem palīdzētu Eiropai izmantot lielus sasniegumus, kuri panākti, atkodējot dzīvu organismu genomus, jo īpaši veselības aizsardzībā un pilsoņu labā, kā arī lai palielinātu Eiropas biotehnoloģijas rūpniecības konkurētspēju. Piemērošanas jomā uzsvars tiks likts uz pētniecību, kuras mērķis ir izmantot pamatzināšanas faktiskā piemērošanā ("pārejas" pieeja), lai sekmētu reālu, konsekventu un saskaņotu attīstību medicīnā Eiropas mērogā un uzlabotu dzīves līmeni.

Darbības pamatojums un Eiropas pievienotā vērtība

"Pēcgenomikas pētniecība", kuras pamatā ir cilvēka genoma un citu organismu genomu analīze, attīstīsies līdz plašai tās piemērošanai dažādās ar veselību saistītās jomās un, jo īpaši, jaunu diagnostikas instrumentu izveidē un jaunā ārstēšanā, kas palīdzēs apkarot slimības, kuras šobrīd nav kontrolējamas, piedāvājot lielu potenciālo tirgu. Šie pētījumi var arī ietekmēt pētījumus tādās jomās kā vide un lauksaimniecība.

Medicīnas jomā mērķis ir izstrādāt uzlabotas, uz pacientiem orientētas stratēģijas slimību novēršanai un kontrolei un veselīgai dzīvei un novecošanai. Turklāt šajā kontekstā uzmanība attiecīgi tiks pievērsta bērnu slimībām un to ārstēšanai. Tāpat īpaša Eiropas prioritāte ir saskaņoti mobilizēt pasākumus, lai apkarotu vēzi un cīnītos ar lielākajām lipīgajām slimībām, kas saistās ar nabadzību. Šie pētījumi, kas neaprobežojas tikai ar genomiku un citām pamata pētījumu jomām, tādēļ koncentrēsies uz jaunizveidoto tehnoloģiju pārvēršanu tādā piemērošanā, kas uzlabo klīnisko praksi un veselības aizsardzību.

Lai Savienība varētu uzlabot savu stāvokli šajā jomā un gūtu pilnīgu labumu no paredzamās notikumu attīstības ekonomiskajām un sociālajām sekām, kā arī sekmētu starptautiskās diskusijas, ir gan ievērojami jāpalielina investīcijas, gan jāintegrē Eiropā veiktā pētniecība saskaņotā darbībā.

Paredzētie pasākumi

Kopienas pasākumi, kas tiks veikti šai nolūkā, pievērsīsies šādiem aspektiem.

A. Modernā genomika un tās piemērošana veselībā.

a) Pamatzināšanas un pamatinstrumenti funkcionālajā genomikā attiecībā uz visiem organismiem:

i) gēnu izteikšana un proteomika;

ii) strukturālā genomika;

iii) salīdzināmā genomika un populāciju ģenētika;

iv) bioinformātika;

v) daudzdisciplīnu pieejas funkcionālajā genomikā bioloģisko pamatprocesu pētīšanai.

b) Genomikas un biotehnoloģijas jomas zinātnes atziņu un tehnoloģiju piemērošana veselības uzlabošanai:

i) tehnoloģiskā bāze jaunas diagnostikas, profilakses un terapeitisko instrumentu jomas attīstībai (tostarp farmakogenomiskas pieejas, mātes šūnu pētniecība un alternatīvas metodes testēšanai, ko veic ar dzīvniekiem).

B. Galveno slimību apkarošana.

a) Pieeja, kas orientēta uz genomikas zinātnes atziņu un tehnoloģiju piemērošanu medicīnā, to skaitā, ja vajadzīgs, dzīvnieku un augu genomikas izmantošanu, galvenokārt šādās jomās [2]:

i) diabēta, nervu sistēmas slimību (piemēram, Alcheimera slimības, Parkinsona slimības un jaunās Kreicfelda-Jakoba slimības un, ja vajadzīgs, garīgo slimību), sirds un asinsvadu slimību un retu slimību apkarošana;

ii) rezistences pret antibiotikām un citiem medikamentiem apkarošana;

iii) cilvēka attīstības, smadzeņu un novecošanas procesa pētniecība.

b) Īstenos plašāku pieeju, kas nav ierobežota tikai ar genomiku un citām pamatpētījumu jomām, attiecībā uz:

i) vēzi, koncentrējoties uz tādu stratēģiju izveidi, kas orientētas uz pacientiem, no profilakses līdz diagnosticēšanai un ārstēšanai, to skaitā uz šādiem trijiem savstarpēji saistītiem komponentiem:

- vajadzīgo tīklu un iniciatīvu izveide, lai koordinētu valstu pētījumus,

- atbalsts klīniskajiem pētījumiem, kuru mērķis ir apstiprināt jaunas un uzlabotas iejaukšanās,

- atbalsts "pārejas" pieejai;

ii) triju ar nabadzību saistītu infekcijas slimību (AIDS, malārijas un tuberkulozes) apkarošanu, kas ir prioritāras saistībā ar slimību apkarošanu Eiropas Savienībā un starptautiskā mērogā.

1.1.2. Informācijas sabiedrības tehnoloģijas (IST)

Mērķis

Šajā jomā veicamie pasākumi atbilstīgi Lisabonā notikušās Eiropadomes secinājumiem un e-Eiropas iniciatīvas mērķiem ir paredzēti, lai sekmētu gan datortehnikas, gan programmatūras tehnoloģiju attīstību Eiropā un piemērošanu informācijas sabiedrības radīšanas procesā, lai palielinātu Eiropas rūpniecības konkurētspēju un dotu Eiropas pilsoņiem visos Eiropas Savienības reģionos iespēju gūt pilnīgu labumu no tādas sabiedrības attīstības, kuras pamatā ir zinātnes atziņas. Koncentrēšanās uz nākamās paaudzes IST ļaus IST lietojumus un pakalpojumus padarīt pieejamus visiem un ļaus attīstīt tādas jaunās paaudzes tehnoloģijas, kas būs vairāk orientētas uz lietotājiem.

Darbības pamatojums un Eiropas pievienotā vērtība

Divdesmit pirmā gadsimta sākumā informācijas un komunikāciju tehnoloģijas ir radikāli pārveidojušas ekonomikas un sabiedrības darbību un radījušas jaunus ražošanas, tirdzniecības un sakaru veidus.

Šī ir kļuvusi par Eiropas Savienības otru vissvarīgāko ekonomikas nozari, kuras ikgadējais tirgus apgrozījums ir EUR 2000 miljardi un kurā ir nodarbināti 2 miljoni Eiropas iedzīvotāju, šim skaitam nemitīgi pieaugot.

Eiropa ir labā stāvoklī, lai vadītu un veidotu ne tikai tehnoloģiju attīstību nākotnē, bet arī to ietekmi uz mūsu dzīvi un darbu. Eiropas rūpniecības konkurētspēja nākotnē un Eiropaspilsoņu dzīves līmenis lielā mērā ir atkarīgs no nākotnes centieniem IST pētniecībā, lai sagatavotu izstrādājumu, procesu un pakalpojumu nākamo paaudzi.

Tādi rūpnieciski un tirdznieciski panākumi, ko Eiropa ir sasniegusi mobilajos sakaros attiecībā uz globālās mobilo sakaru sistēmas (GSM) standartu, netiks atkārtoti, ja vien netiks veikti saskaņoti centieni šajā jomā, ieguldot pētniecības resursu kritisko daudzumu, integrējot valsts un privātā sektora pasākumus Eiropas mērogā.

Lai nodrošinātu maksimālu ekonomisku un sociālu ietekmi, centieni jākoncentrē uz to tehnoloģiju nākamo paaudzi, kurās datori, saskarnes un tīkli būs vairāk integrēti ikdienas vidē un ar vieglu un "dabisku" saskarsmi darīs pieejamu virkni pakalpojumu un lietojumu. Šajā "visaptverošās zināšanu sistēmas" (interaktīvās automatizētās vides) redzējumā lietotājs, cilvēks, atrodas tādas sabiedrības nākotnes attīstības centrā, kuras pamatā ir zinātnes atziņas.

Kopienas pasākumi koncentrēsies uz tehnoloģiskajām prioritātēm, ar ko būs iespējams šo redzējumu īstenot. To mērķis būs mobilizēt pētnieku kopienu konkrētām iniciatīvām, piemēram, mobilo sakaru sistēmu nākamo paaudžu attīstībai, lai sasniegtu vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus, vienlaikus spējot reaģēt uz jaunām tirgus, kā arī sabiedriskās kārtības un pilsoņu vajadzībām un prasībām.

Paredzētie pasākumi

Tādēļ veicamie pasākumi tiks vērsti uz šādām tehnoloģijas prioritātēm:

Pētījumu integrēšana pilsoņiem un uzņēmējiem prioritārajās tehnoloģiskajās jomās

Sasniegumi pētījumos, kas gaidāmi pamattehnoloģiju attīstībā, kuru mērķis ir rast risinājumus galvenajām sabiedrības un ekonomiskajām pārmaiņām un kuri ir vērsti uz potenciālo sabiedrību, kuras pamatā ir zinātnes atziņas, to skaitā ietekmi attiecībā uz darba un darba vides pilnveidošanu un, attiecīgi, turpmākais darbs, kur uzsvars uz:

a) tehnoloģiju pētījumiem, kas pievēršas galvenajām drošības problēmām, kuras rada "pilnīga ciparu" pasaule, un vajadzībai nodrošināt pilsoņu tiesības un privāto dzīvi;

b) "visaptverošām zināšanu sistēmām", kas piedāvā piekļuvi informācijas sabiedrībai visiem, neatkarīgi no vecuma un stāvokļa (piemēram, invaliditātes vai citu personīgu apstākļu dēļ), kā arī interaktīvām un automātiskām sistēmām attiecībā uz veselību, mobilitāti, drošību, brīvo laiku, tūrismu, piekļuvi kultūras mantojumam un tā saglabāšanu un attiecībā uz vidi;

c) elektronisko un mobilo biznesu, kā arī tehnoloģijām, kas paredzētas drošiem darījumiem un infrastruktūrām, jauniem instrumentiem un jaunām darba metodēm, mācību tehnoloģijām (piemēram, e-mācības) un uzņēmuma zinātnes atziņu pārvaldības sistēmām, integrētām biznesa vadības sistēmām un e-valdību, ņemot vērā lietotāju vajadzības;

d) plaši izplatītām sistēmām un platformām, to skaitā sistēmas, kuru pamatā ir globālo resursu informācijas datu bāzes (GRID), kas nodrošina efektīvus risinājumus sarežģītām problēmām tādās jomās kā vide, enerģija, veselība, transports un rūpniecības plānošana.

Sakaru un skaitļošanas tehnikas infrastruktūras

Mobilo, bezvadu, optiskās un platjoslas komunikāciju infrastruktūras un skaitļošanas tehnikas un programmatūras tehnoloģijas, kas ir uzticamas, plaši piemērojamas un ko var pielāgot, lai tās atbilstu pieaugošajām lietojumu un pakalpojumu prasībām. Darbs tiks koncentrēts šādās jomās:

a) bezvadu un mobilo sakaru sistēmu un tīklu jaunā paaudze; satelītu sakaru sistēmas; viscauroptiskās tehnoloģijas; sakaru tīklu integrācija un pārvaldība, to skaitā savietojamu tīklu risinājumi; paaugstinātas ietilpības tehnoloģijas, kas vajadzīgas sistēmu, infrastruktūru un pakalpojumu izveidei, īpaši audiovizuālajos lietojumos. Darbs sekmēs arī nākamās Interneta paaudzes attīstību;

b) programmatūras tehnoloģiju izstrādes, dalītās un iestrādātās sistēmas, kas vajadzīgas daudzfunkcionāliem un sarežģītiem pakalpojumiem, kur iesaistīti sarežģītu plaša mēroga sistēmu inženierijas un kontroles vairāki dalībnieki, lai nodrošinātu ticamību un noturīgumu.

Komponenti un mikrosistēmas

Samazinātu un zemu izmaksu sastāvdaļas, kuru pamatā ir jauni materiāli un kur integrēta paplašināta funkcionalitāte, koncentrējoties uz:

a) nanoelektronikas, mikroelektronikas un optoelektronikas un fotonisko sastāvdaļu izveidi un ražošanu, to skaitā tās, ko izmanto informācijas uzglabāšanai, maksimāli samazinot un pazeminot izmaksas un strāvas patēriņu mikroelektroniskajām un mikrosistēmu sastāvdaļām, kā arī ņemot vērā IST sistēmu ietekmi uz vidi;

b) nanoelektroniku, mikrotehnoloģijām, displejiem, mikrosistēmām un jaunu materiālu un kvantu ierīču starpdisciplināriem pētījumiem; jauniem skaitļošanas modeļiem un koncepcijām.

Informācijas vadība un saskarnes

Pētījumi attiecībā uz informācijas vadības instrumentiem un saskarnēm, lai vienmēr un visur atvieglotu saskarsmi ar pakalpojumiem un lietojumiem, kuru pamatā ir zinātnes atziņas, tiek vērsti uz:

a) zinātnes atziņu atveidojuma un vadības sistēmām, pamatojoties uz kontekstu un semantiku, to skaitā uz izziņas sistēmu, kā arī līdzekļiem, lai radītu, organizētu, pārmeklētu, atrastu, koplietotu, saglabātu un izplatītu ciparveida saturu;

b) daudzjutīgām saskarnēm, kas spēj saprast un tulkot cilvēka vārdisko, žestu un dažādo sajūtu dabīgo izteiksmi virtuālajai videi, kā arī uz daudzvalodu un daudzkultūru sistēmām, kas ir būtiski svarīgas, lai Eiropas mērogā izveidotu sabiedrību, kuras pamatā ir zinātnes atziņas.

1.1.3. Nanotehnoloģijas un nanozinātnes, daudzfunkcionāli materiāli, kuru pamatā ir zinātnes atziņas, un jauni ražošanas procesi un ierīces

Mērķis

Šajā jomā veicamo pasākumu nolūks ir palīdzēt Eiropai sasniegt tādu spēju kritisko daudzumu, kas vajadzīgas, lai attīstītu un izmantotu vadošās tehnoloģijas izstrādājumos, kuru pamatā ir zinātnes atziņas, pakalpojumos un ražošanas procesos nākamajos gados, īpaši, lai panāktu lielāku ekoloģisko efektivitāti un bīstamu vielu samazināšanu vidē.

Darbības pamatojums un Eiropas pievienotā vērtība

Ražojošā rūpniecība Eiropā šobrīd saražo preces un pakalpojumus, kuru vērtība gadā ir apmēram EUR 4000 miljardi gadā. Pasaules tirgū, kur konkurence arvien pieaug, tai ir jāsaglabā un jāpalielina sava konkurētspēja, vienlaikus ievērojot ilgtspējīgas attīstības prasības. Lai tas būtu iespējams, ievērojams ieguldījums jāveic progresīvo tehnoloģiju izveidē, attīstībā un izplatīšanā — tas attiecas uz nanotehnoloģijām, uz daudzfunkcionāliem materiāliem, kuru pamatā ir zinātnes atziņas, un uz jauniem ražošanas procesiem.

Atrodoties kvantu inženierijas, materiālu tehnoloģijas un molekulārās bioloģijas priekšgalā, un tā kā tās ir viens no nākamās rūpnieciskās revolūcijas paredzamajiem centriem, ievērojams ieguldījums jāveic nanotehnoloģijās.

Eiropai ir ievērojama pieredze dažās nozarēs, piemēram, nanoražošanā un nanoķīmijā, un tai ir jāpalielina un jāsaskaņo centieni šajā jomā.

Attiecībā uz materiāliem, mērķis ir izstrādāt attīstītus materiālus, no kuriem sagaidāms ievērojams vērtības pieaugums lietojumiem tādās nozarēs kā transports, enerģija, elektronika un biomedicīnas nozare un kam te ir potenciāls tirgus vairākos desmitos miljardu eiro.

Elastīgu, integrētu un tīru ražošanas sistēmu izveidei arī būs vajadzīgi ievērojami pētījumi attiecībā uz jauno tehnoloģiju piemērošanu ražošanā un pārvaldē.

Paredzētie pasākumi

Nanotehnoloģijas un nanozinātnes:

a) ilgtermiņa starpdisciplīnu pētījumi, lai izprastu parādības, apgūtu procesus un izstrādātu pētniecības instrumentus;

b) supramolekulārās struktūras un makromolekulas;

c) nanobiotehnoloģijas;

d) inženierijas metodes nanometra mērogā, lai radītu materiālus un sastāvdaļas;

e) apstrādes un kontroles ierīču un instrumentu izveide;

f) lietojumi tādās jomās kā veselība, ķīmija, enerģija un vide.

Daudzfunkcionāli materiāli, kuru pamatā zinātnes atziņas:

a) zinātņu pamatatziņu attīstība;

b) tehnoloģijas, kas saistās ar ražošanu un pārveidi, to skaitā daudzfunkcionālu materiālu, kuru pamatā zinātnes atziņas, un biomateriālu pārstrādi;

c) atbalsta inženierija.

Jauni ražošanas procesi un ierīces:

a) jaunu procesu un elastīgu un attīstītu ražošanas sistēmu izveide, iestrādājot sasniegumus virtuālās ražošanas tehnoloģijās, tostarp modelēšanā, interaktīvajās sistēmās ar palīdzību lēmumu pieņemšanā, precīzijas inženierijā un novatoriskajā robotikā;

b) sistēmpētījumi, kas vajadzīgi ilgtspējīgai atkritumu pārvaldībai un riska kontrolei ražošanā un rūpniecībā, to skaitā bioprocesus, kas ļautu samazināt pamatresursu patēriņu un piesārņojumu;

c) jaunu koncepciju attīstība, lai optimizētu rūpniecisko sistēmu, izstrādājumu un pakalpojumu aprites ciklu.

1.1.4. Aeronautika un kosmoss

Mērķis

Šajā jomā veicamo uzdevumu mērķis ir divējāds: integrējot pētniecības centienus, stiprināt Eiropas aeronautikas un kosmosa rūpniecības zinātniskos un tehnoloģijas pamatus un veicināt tās konkurētspēju starptautiskā mērogā, kā arī palīdzēt izmantot Eiropas pētniecības potenciālu šajā jomā, lai uzlabotu drošību un vides aizsardzību.

Darbības pamatojums un Eiropas pievienotā vērtība

Kosmiskās aviācijas rūpniecībā ir divas tehnoloģiski un ekonomiski nodalītas nozares, bet tās ir cieši saistītas attiecībā uz to rūpniecisko un politisko ietekmi un iesaistītajām pusēm; tāpat tās ir tāda piemēra nozares, kurās Eiropai ir tradicionāli panākumi un ekonomiskais un tirdznieciskais potenciāls.

Tomēr Amerikas Savienoto Valstu investīcijas kosmiskās aviācijas rūpniecībā ir trīs līdz sešas reizes lielākas, atkarībā no nozares.

Arvien prasīgākā konkurences vidē paredzamās aviācijas prasības visā pasaulē ir apmēram 14000 jaunu lidaparātu nākamajos 15 gados, kas nozīmē EUR 1000 miljardu lielu tirgu. Centieniem, lai integrētu rūpnieciskās spējas un attīstības pasākumus, kas ir ļāvuši Eiropai sasniegt panākumus šajā jomā, tagad ir jāpievieno līdzīgi centieni, lai integrētu pētījumus prioritārajās tēmās un priekšmetos.

Paturot to prātā, Eiropas, tās valstu un privātā sektora pētījumi jāoptimizē kopēja redzējuma un stratēģisku pētījumu kopumā.

Attiecībā uz kosmosu, ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Eiropa un kosmoss. Pāršķirot jaunu lappusi", Kopiena atbalstīs pētniecību, kuras nolūks ir izmantot kosmosu tirgus un sabiedrības labā.

Paredzētie pasākumi

Aeronautika

Kopienas pētījumi aeronautikā, to skaitā gaisa transporta sistēmas, pievērsīsies pētījumiem un tehnoloģiskās attīstības pasākumiem, kas nepieciešami, lai:

a) palielinātu Eiropas rūpniecības konkurētspēju attiecībā uz civilajiem lidaparātiem, dzinējiem un aprīkojumu;

b) samazinātu aviācijas ietekmi uz vidi, samazinot degvielas patēriņu, CO2, NOX un citus ķīmiskos piesārņotājus un piesārņojumu ar troksni;

c) palielinātu lidaparātu drošību, ņemot vērā ievērojamu gaisa satiksmes palielinājumu;

d) palielinātu gaisa transporta sistēmas jaudu un drošību, atbalstot "vienoto Eiropas gaisa telpu" (gaisa satiksmes kontroles un vadības sistēmas).

Kosmoss

Kopienas darbības attiecībā uz kosmosu, ko veic ciešā sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru (ESA), citām kosmosa aģentūrām, pētniecības centriem un rūpniecību, lai stiprinātu ievērojamā ieguldījuma saskaņotību, pievērsīsies šādiem jautājumiem:

a) pētījumi attiecībā uz satelīta informācijas sistēmām un pakalpojumiem, kas saistās ar Galileo satelītnavigācijas projektu;

b) pētījumi attiecībā uz satelīta sistēmām, kas saistās ar vides un drošības globālo monitoringu (GMES) platformu, ņemot vērā lietotāju vajadzības;

c) padziļināti pētījumi, lai integrētu kosmosu un zemi sakaru jomā.

1.1.5. Pārtikas kvalitāte un drošība

Mērķis

Šajā jomā veicamo pasākumu mērķis ir palīdzēt izveidot integrētu zinātnes un tehnoloģijas pamatu, lai attīstītu videi draudzīgu ražošanas un izplatīšanas ķēdi attiecībā uz drošāku, veselīgāku un dažādāku pārtiku, tostarp pārtiku no jūras dzīvniekiem un augiem, un kontrolētu ar pārtiku saistītus riskus, īpaši izmantojot biotehnoloģijas instrumentus, ņemot vērā pēcgenomikas pētījumu rezultātus, kā arī lai kontrolētu vides izmaiņu izraisītus veselības apdraudējumus.

Darbības pamatojums un Eiropas pievienotā vērtība

Nesenā pārtikas krīze un jo īpaši govju spongiozā encefalopātija (BSE) parādīja gan pārtikas drošības jautājumu sarežģītību, gan arī to, ka vairākumā gadījumu tiem ir starptautiskas un pārrobežu sekas.

Eiropas iekšējā tirgus integrācija attiecībā uz lauksaimniecību un pārtiku liek pievērsties to problēmu risināšanai, kas šajā jomā rodas, un tādēļ veikt attiecīgus pētījumus Eiropas mērogā. Tāpēc ir izveidota Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde [3].

Pilsoņi un patērētāji cer, ka pētījumi palīdzēs nodrošināt, lai pārdotā pārtika un produkti būtu augstas kvalitātes, veselīgi un tos varētu droši patērēt. Tāpēc jāpievēršas visai pārtikas ražošanas ķēdei "no lauku saimniecības līdz galdam", tostarp, ja vajadzīgs, zinātnes par augiem un dzīvniekiem un biotehnoloģijas piemērošanai šajā jomā. Jāņem vērā prasības attiecībā uz dzīvnieku labturību un veselību.

Šai nolūkā vajadzīga vispilnīgākā, precīzākā un atjaunotākā zinātniskā informācija. Neņemot vērā sabiedrības veselības aspektu, tas attiecas uz uzplaukumu nozarē, kurā ikgadējais apgrozījums ir apmēram EUR 600 miljardi un 2,6 miljoni darbavietu.

Tā kā mazie uzņēmumi veido lielu daļu no pārtikas nozares, veikto pasākumu veiksme būs atkarīga no zinātnes atziņu un procesu pielāgošanas šo uzņēmumu īpatnībām.

Eiropai ir jāspēj dot arī ievērojams ieguldījums pētniecības centienos tajos jautājumos, kas šobrīd ir aktuāli pasaules mērogā, kā arī saskaņots devums starptautiskajās diskusijās par šiem jautājumiem, pamatojoties uz visprecīzākajām un vispilnīgākajām zināšanām.

Tas pats attiecas uz dažādajiem to problēmu aspektiem, kas saistās ar vides faktoru ietekmi uz veselību (piemēram, endokrīnās sistēmas darbības traucējumiem, kancerogēnām vielām), par ko Eiropas pilsoņi ir norūpējušies arvien vairāk un kas bieži parādās starptautiskā mērogā. Visu šo iemeslu dēļ un arī lai gūtu labumu no vislabāko speciālo zināšanu avotu kombinācijas komplicētās jomās, attiecīgie pētījumi jāveic Eiropas līmenī, nodrošinot patiesu valstu pasākumu koordināciju.

Paredzētie pasākumi

Kopienas pasākumi aptvers pētījumus, to skaitā, ja vajadzīgs, pēcgenomikas pētījumus saistībā ar dažādiem aspektiem veselības apdraudējuma kontrolē un saistībā starp veselību un pārtiku:

a) drošākas un videi draudzīgākas ražošanas metodes un veselīgāki, barojoši, funkcionāli un dažādi pārtikas produkti un dzīvnieku barība, pamatojoties uz tādām sistēmām kā integrētā ražošana, saimniekošana ar mazāk izejmateriāliem, tostarp bioloģiskā lauksaimniecība, un zinātnes par augiem un dzīvniekiem un biotehnoloģiju izmantošana;

b) ar pārtiku saistītu slimību un tās izraisītu alerģiju epidemioloģija, ietverot diētas ietekmi uz bērnu veselību, un pārtikas izraisītas alerģijas cēloņu analīzes metodes;

c) pārtikas, piemēram, jaunu produktu, bioloģiskās lauksaimniecības produktu, funkcionālās pārtikas, produktu, kas satur ģenētiski modificētus organismus, un produktu, kas radušies saistībā ar jaunākajiem biotehnoloģijas sasniegumiem, ietekme uz veselību;

d) "atpazīšanas" procesi visā ražošanas ķēdē, piemēram, saistībā ar ģenētiski modificētiem organismiem, to skaitā procesi saistībā ar jaunākajiem biotehnoloģijas sasniegumiem;

e) ķīmisko piesārņotāju un esošu vai potenciālu patogēnu mikroorganismu (piemēram, vīrusu, baktēriju, rauga, sēnīšu, parazītu un jaunu prionu veida vielu, ietverot pirmskaušanas diagnosticējošas pārbaudes attiecībā uz BSE un skrepi slimību) analīzes, atklāšanas un kontroles metodes;

f) dzīvnieku barības, tostarp produktu, kas satur ģenētiski modificētus organismus, un dažādas izcelsmes subproduktu izmantošanas šajā barībā ietekme uz cilvēka veselību;

g) vides veselības apdraudējums (ķīmiskais, bioloģiskais un fiziskais) no pārtikas aprites un atļautu vielu dažādas noplūdes, ietverot vietēju vides katastrofu un piesārņojuma ietekmi uz pārtikas produktiem, īpaši pievēršoties kumulatīvajiem riskiem, pārnešanas ceļiem uz cilvēku, ilgtermiņa ietekmi un pakļaušanu mazām devām, kā arī ietekmi uz sevišķi jutīgām grupām, īpaši bērniem.

1.1.6. Ilgtspējīga attīstība, globālās izmaiņas un ekosistēmas

Mērķis

Šajā jomā veicamās darbības ir paredzētas, lai stiprinātu zinātnes un tehnoloģiskās spējas, kas vajadzīgas, lai Eiropa varētu īstenot ilgtspējīgu attīstību, kas tika uzsvērta Gēteborgā notikušajā Eiropadomē, kā arī integrētu savus vides, ekonomiskos un sociālos mērķus, īpašu uzmanību pievērošot atjaunīgai enerģijai, transportam un Eiropas sauszemes un jūras resursu ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Šajos pasākumos jāiesaistās dalībvalstīm, asociētajām kandidātvalstīm un citām asociētajām valstīm, lai varētu dot ievērojamu ieguldījumu starptautiskajos centienos izprast un kontrolēt globālās izmaiņas un saglabāt ekosistēmu līdzsvaru.

Darbības pamatojums un Eiropas pievienotā vērtība

Lai īstenotu ilgtspējīgu attīstību globālā mērogā, ir jāveic, jo īpaši, šādi pasākumi:

a) tādu tehnoloģiju un risinājumu izveide, attīstība un izplatīšana, piemēram, izmaiņu veicināšana enerģijas patēriņa veidos (kuras rezultāts būtu Eiropa, kas apzinās enerģijas nozīmi), un jaunas pieejas izstrāde attiecībā uz mobilitāti, lai ļautu nodrošināt dabas resursu saglabāšanu un racionālāku, efektīvāku un ilgtspējīgāku izmantošanu, kur būtu mazāk atkritumu un emisiju, kā arī ekonomisko darbību ietekmes samazināšana uz vidi. Stratēģiskas nozīmes nozares šajā kontekstā ir enerģija un transports, īpaši šo nozaru pilsētu un reģionālās attīstības aspekti;

b) ekosistēmu un globālo izmaiņu mehānismu un ietekmes (piemēram, klimata pārmaiņas) labāka izpratne, to skaitā šo mehānismu ietekme uz sauszemes un jūras resursiem, kā arī ar to saistītu prognozēšanas spēju attīstība.

Attiecībā uz tehnoloģiju, kā pasvītrots Komisijas Zaļajā grāmatā"Uz Eiropas enerģijas piegādes drošības stratēģiju" un Komisijas Baltajā grāmatā"Eiropas transporta politika 2010. gadam. Laiks izlemt", divas jomas, kas tiek uzskatītas par prioritātēm, ir enerģija un transports, kas rada vairāk nekā 80 % no kopējām siltumnīcas efektu izraisošajām gāzu emisijām un vairāk nekā 90 % no CO2 emisijām.

Atbilstīgi 1992. gada Apvienoto Nāciju Pamatkonvencijas par klimata pārmaiņām 1997. gada Kioto protokolam Eiropas Savienībai laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam ir jāsamazina tās siltumnīcas efektu izraisošās gāzu emisijas par 8 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Šajā nolūkā ir jāattīsta ilgtspējīgas enerģijas un transporta jauninājumu risinājumi. Citas nozīmīgas saistības ir ietvertas starptautiskos dokumentos, piemēram, 1992. gada ANO Konvencijā par bioloģisko dažādību, 1994. gada ANO Konvencijā par neauglīgu platību rašanās apkarošanu valstīs, kuras nopietni skar sausums un/vai neauglīgu platību rašanās, īpaši Āfrikā, un 1987. gada Monreālas protokolā par vielām, kas noplicina ozona līmeni, kā arī Eiropas Savienības stratēģijā par ilgtspējīgu attīstību, to skaitā sesto vides rīcības programmu.

Minētā mērķa sasniegšanai īstermiņā ir vajadzīgi ievērojami centieni sākt izmantot tehnoloģijas, kas pašreiz tiek izstrādātas. Lai nodrošinātu Eiropas devuma koordināciju ar pasaules centieniem, ir vajadzīga Kopienas rīcība.

Papildus šim mērķim ilgtspējīgas attīstības ilgtermiņa īstenošanai nākamajās desmitgadēs attiecīgajos ekonomiskajos apstākļos ir jānodrošina attiecīgi vispiemērotākie enerģijas avoti un pievadi. Tam būs vajadzīga ilgstoša ilgtermiņa izpēte.

Būs arī vajadzīgi vidēja termiņa un ilgtermiņa pētījumi, lai izveidotu ilgtspējīgas Eiropas transporta sistēmas un gūtu panākumus globālo izmaiņu un bioloģiskās dažādības un ekosistēmu aizsardzības kontekstā, kam arī jāveicina sauszemes un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana. Globālo izmaiņu kontekstā integrētas, ilgtspējīgas lauksaimniecības un meža ekosistēmu izmantošanas stratēģijas ir īpaši svarīgas šo ekosistēmu saglabāšanai, un tās ievērojami sekmēs Eiropas ilgtspējīgu attīstību.

Paredzētie pasākumi

Kopienas centieni attiecībā uz RTD koncentrēsies uz pasākumiem šādās jomās.

I. Ilgtspējīgas enerģijas sistēmas [4].

a) Īstemiņā un vidējā termiņā, īpaši pilsētas vidē:

i) tīra enerģija, īpaši atjaunīgās enerģijas avoti un to integrācija enerģētikas sistēmā, to skaitā uzglabāšana, sadale un lietošana;

ii) enerģijas ietaupījums un energoefektivitāte, to skaitā to sasniegšana, izmantojot atjaunojamas izejvielas;

iii) alternatīvas dzinēja degvielas;

b) vidējā termiņā un ilgtermiņā:

i) kurināmā elementi, to skaitā to izmantošana;

ii) jaunas tehnoloģijas enerģijas nesējiem, transportam un uzglabāšanai Eiropas līmenī, jo īpaši ūdeņraža tehnoloģija;

iii) jaunas un uzlabotas koncepcijas atjaunīgās enerģijas tehnoloģijās ar nozīmīgu enerģijas potenciālu nākotnē, kam vajadzīga ilgtermiņa pētniecība;

iv) CO2 samazināšana saistībā ar tīrākiem degizrakteņu kurināmā uzņēmumiem.

II. Ilgtspējīgs sauszemes transports [5]

a) Videi draudzīgu, drošu un konkurētspējīgu transporta sistēmu un pasažieru un kravas transporta veidu, kā arī tīra pilsētas transporta izveide, pilsētā racionāli izmantojot automašīnas:

i) jaunas tehnoloģijas un koncepcijas sauszemes transportam, to skaitā novatoriskas vilces sistēmas un kurināmā elementu integrācija transporta nolūkiem;

ii) uzlabotas dizaina un ražošanas metodes, lai panāktu uzlabotu kvalitāti, drošību, pārstrādājamību, komfortu un izmaksu lietderību;

b) dzelzceļa un jūras transporta efektivitātes un konkurētspējas uzlabošana, pievēršoties transporta veidu savietojamībai un nodrošinot attīstītu un drošu pasažieru un kravas transportu:

i) dažādu transporta veidu integrēšana un to savstarpējās attiecības mainīšana, īpaši pilsētu un reģionālā kontekstā, to skaitā jaunu mobilitātes vadību un transporta loģistikas sistēmas, lai padarītu dzelzceļa un jūras transportu efektīvāku (piemēram, veicinot pārvadātāju sadarbību un savietojamību);

ii) drošības palielināšana un satiksmes sastrēgumu novēršana (īpaši pilsētās), integrējot jauninājumus elektronikā un programmatūras risinājumos, kā arī izmantojot attīstītas satelītnavigācijas sistēmas un telemātikas risinājumus.

III. Globālās izmaiņas un ekosistēmas

Kopiena savās darbībās vispirms pievērsīsies šādiem aspektiem:

a) visu avotu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un atmosfēras piesārņotāju mehānismi, to skaitā avoti saistībā ar enerģijas piegādi, transportu un lauksaimniecību, kā arī ietekme uz klimatu, ozona noplicināšanos un oglekļa dioksīda piesaisti (okeānos, mežos un augsnē), jo īpaši, lai uzlabotu prognozes un izvērtētu šīs ietekmes mīkstināšanas iespējas;

b) ūdens aprites cikls, to skaitā ar augsni saistīti aspekti;

c) jūras un sauszemes bioloģiskās daudzveidības, jūras ekosistēmu funkciju, ģenētisko resursu izpratne, zemes un jūras ekosistēmu ilgtspējīga apsaimniekošana un mijiedarbība starp cilvēka darbībām un minētajām ekosistēmām;

d) neauglīgu platību rašanās un dabas katastrofu mehānismi;

e) stratēģijas ilgtspējīgai zemes apsaimniekošanai, to skaitā integrētu piekrastes zonas apsaimniekošana (ICZM) un integrētas koncepcijas lauksaimniecības un mežu resursu daudzmērķu izmantošanai, kā arī integrēta mežsaimniecības ķēde;

f) operatīvā prognozēšana un modelēšana, to skaitā globālo klimata pārmaiņu novērošanas sistēmas.

Pētījumus atbilstīgi šai prioritātei papildinās modernizētu riska novērtējuma metožu un vides kvalitātes novērtējuma izstrāde, to skaitā vajadzīgie pirmsnormatīvie pētījumi attiecībā uz mērījumiem un pārbaudēm šai nolūkā.

1.1.7. Pilsoņi un pārvalde sabiedrībā, kuras pamatā ir zinātnes atziņas

Mērķis

Šajā jomā veicamo pasākumu mērķis ir apvienot saskaņotā darbībā visā to bagātībā un dažādībā Eiropas pētniecības iespējas ekonomikas, politikas, sociālajās un humanitārajās zinātnēs, kas vajadzīgas, lai izveidotu sapratni par sabiedrības, kuras pamatā ir zinātnes atziņas, rašanos un jauniem attiecību veidiem starp pilsoņiem vai starp pilsoņiem un iestādēm, kā arī pievērstos jautājumiem, kas ar to saistīti.

Darbības pamatojums un Eiropas pievienotā vērtība

Eiropadomē Lisabonā 2000. gada martā Eiropas Savienība noteica sev ambiciozu mērķi kļūt par "viskonkurētspējīgāko un visdinamiskāko ekonomiku pasaulē, kuras pamatā ir zinātnes atziņas, spējot panākt noturīgu ekonomisko izaugsmi ar vairāk un labākām darbavietām un lielāku sociālo kohēziju".

Šajā perspektīvā Lisabonas Eiropadome pasvītroja, ka "cilvēku resursi ir Eiropas galvenais spēks", uzsverot to, ka Eiropas izglītības un mācību sistēmām ir "jāpielāgojas tādas sabiedrības vajadzībām, kuras pamatā ir zinātnes atziņas, gan vajadzībai paaugstināt nodarbinātības līmeni un uzlabot kvalitāti".

Eiropas pāreja uz sabiedrību, kuras pamatā ir zinātnes atziņas, un tās ilgtspējīgā attīstība visu pilsoņu dzīves līmeņa labā būs vieglāka, ja tā tiks pareizi saprasta un vadīta. Tādēļ vajadzīgi ievērojami pētījumi jautājumos, kas attiecas uz integrētu un ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību, pamatojoties uz taisnīguma un solidaritātes pamatvērtībām un kultūru dažādību, kas ir raksturīga Eiropas sabiedrības modelim, kā arī pētījumi jautājumos saistībā ar uzņēmējdarbību un mazo uzņēmumu izveidi, izaugsmi un attīstību.

Tāpēc pētījumiem ekonomikas, politikas, sociālajās un humanitārajās zinātnēs jo īpaši jāpalīdz nodrošināt eksponenciāli pieaugošā informācijas un zināšanu daudzuma pārvaldīšanu un izmantošanu, kā arī izpratni par procesiem, kas šajā jomā norisinās.

Eiropā šis jautājums rodas īpaši saistībā ar nākamo paplašināšanos, demokrātijas darbību un jauniem pārvaldes veidiem, kā arī iepriekšminētā vispārējā kontekstā. Tas ir saistīts ar attiecībām starp pilsoņiem un iestādēm sarežģītā politiskajā un lēmumu pieņemšanas vidē, ko raksturo valstu, reģionālo un Eiropas lēmumu pieņemšanas līmeņu līdzāspastāvēšana un pilsoniskās sabiedrības un tās pārstāvju pieaugošā loma politiskajās diskusijās.

Šādiem jautājumiem ir acīmredzama un patiesa Eiropas dimensija, un daudz var iegūt, apskatot tos globālā perspektīvā, ņemot vērā vēsturisko dimensiju un kultūras mantojumu.

Šo Eiropas dimensiju tikai sāk ņemt vērā pētījumos, ko veic valstu līmenī, un tai vēl netiek pievērsta tik liela uzmanība, kā vajadzētu.

Šķiet, ir ļoti piemēroti pievērsties šiem aspektiem Eiropas mērogā. Turklāt Eiropas Savienības līmenī veiktas darbības ļaus nodrošināt vajadzīgo metodiskās saskaņotības līmeni un garantēt to, ka no Eiropā pastāvošo pieeju bagātīgās dažādības un Eiropas daudzējādības tiek gūts viss iespējamais.

Paredzētie pasākumi

Kopienas pasākumi pievērsīsies šādām tēmām.

Sabiedrība, kuras pamatā ir zinātnes atziņas, un sociālā kohēzija:

a) pētījumi ar atsauci uz Lisabonas Eiropadomē un nākamajās Eiropadomēs noteiktajiem mērķiem, īpaši sistemātiska analīze attiecībā uz vislabākajām metodēm, kā uzlabot zināšanu veidošanu, nodošanu un izmantošanu Eiropā;

b) varianti un iespējas tādas sabiedrības izveidei, kuras pamatā ir zinātnes atziņas, kas kalpo Lisabonas, Nicas un Stokholmas Eiropadomēs uzsvērtajiem Eiropas Savienības mērķiem, īpaši attiecībā uz dzīves līmeņa, sociālās, nodarbinātības un darba tirgus politikas, mūžizglītības un sociālās kohēzijas, un ilgtspējīgas attīstības stiprināšanas uzlabošanu, pienācīgi ievērojot dažādos sociālos modeļus Eiropā un ņemot vērā aspektus attiecībā uz sabiedrības novecošanos;

c) dažādība pārejas dinamikā un ceļos uz sabiedrību, kuras pamatā ir zinātnes atziņas, vietējā, valsts un reģionālā līmenī.

Pilsonība, demokrātija un jauni pārvaldes veidi, jo īpaši palielinātas integrācijas un globalizācijas kontekstā, kā arī ievērojot vēstures un kultūras mantojuma perspektīvu:

- Eiropas integrācijas un Eiropas Savienības paplašināšanas sekas attiecībā uz demokrātiju, likumības jēdzienu un Eiropas Savienības iestāžu darbību, labāk izprotot Eiropas politiskās un sociālās iestādes un to vēsturisko attīstību,

- pētījumi par attiecībām starp kompetences un atbildības jomām un par to pārdefinēšanu, kā arī par jauniem pārvaldes veidiem,

- jautājumi, kas saistās ar konfliktu risināšanu un miera un taisnīguma atjaunošanu, to skaitā pamattiesību aizsardzību,

- jaunu pilsonības veidu un kultūras identitātes rašanās, Eiropas integrācijas un kultūru daudzveidības veidi un ietekme; sociālais un kultūras dialogs, kurā iesaistīta Eiropa un visa pārējā pasaule.

Operatīvā nozīmē Kopienas darbības tiks koncentrētas, lai atbalstītu:

a) starptautiskus pētījumus, salīdzināmo pētniecību un saskaņoto statistiku, un kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju izveidi;

b) starpdisciplīnu pētniecību, atbalstot dalībvalstu politiku;

c) pētniecības infrastruktūru un datu un zināšanu bāzu izveidi un izmantošanu Eiropas mērogā.

1.2. Konkrēti pasākumi, kas aptver plašāku pētniecības loku

1.2.1. Politikas atbalsts un zinātnes un tehnoloģijas vajadzību paredzēšana

Šie pasākumi nodrošinās efektīvu un elastīgu tādu pētījumu veikšanu, kas ir būtiski svarīgi Kopienas pamatmērķiem, atbalstot Kopienas politikas formulēšanu un īstenošanu un izpētot jaunas un potenciālas zinātniskas problēmas un iespējas, ja šīs prasības nav izpildāmas atbilstīgi tematiskajām prioritātēm.

Šiem pasākumiem ir kopīgs tas, ka tie tiks īstenoti daudzgadu perspektīvā, tieši ņemot vērā galveno iesaistīto pušu (attiecīgi, politiķu, rūpniecisko lietotāju grupu, vismodernāko tehnoloģiju izpētes kopienas utt.) vajadzības un uzskatus. Tos principā īstenos saskaņā ar ikgadējās programmēšanas mehānismu, ar kuru nosaka konkrētas prioritātes, kas atbilst formulētajām vajadzībām un iepriekš norādītajiem mērķiem.

A. Politikas orientēta pētniecība

Pētījumu nolūks atbilstīgi šai sadaļai ir atbildēt uz zinātnes un tehnoloģijas vajadzībām Kopienas politikā, atbalstot Kopienas politikas formulēšanu un īstenošanu, ievērojot arī nākamo Kopienas dalībvalstu un asociēto valstu intereses. Tie var ietvert pirmsnormatīvus pētījumus, mērījumus un pārbaudes, ja tas vajadzīgs saistībā ar Kopienas politiku.

Šiem pasākumiem vajadzīga elastīga, politikas vadīta definīcija un īpašas darbības un iejaukšanās metodes, papildinot tematiskās prioritātes un koordinējot tās šās programmas vispārējā kontekstā.

Tie ietver ar tematiskajām prioritātēm saistītas tēmas, kurās tomēr pilnīgi zinātniska pieeja neļauj formulēt attiecīgos individuālos jautājumus. Tiks nodrošināts arī atbilstīgs uzdevumu sadalījums un sinerģisms starp šiem pasākumiem un Kopīgā pētniecības centra tiešajām darbībām, kas orientētas uz Kopienas politikas vajadzībām.

Attiecīgās atbalstāmās jomas ir šādas:

a) kopējā lauksaimniecības politika (KLP) un kopējā zivsaimniecības politika (KZP);

b) ilgtspējīga attīstība, jo īpaši Kopienas politikas mērķi saistībā ar vidi (to skaitā sestajā vides rīcības programmā ietvertie mērķi), transportu un enerģiju;

c) cita Kopienas politika, tas ir, veselība (jo īpaši veselības aizsardzība), reģionālā attīstība, tirdzniecība, atbalsts attīstībai, iekšējais tirgus un konkurētspēja, sociālā politika un nodarbinātība, izglītība un mācības, kultūra, dzimumu līdztiesība, patērētāju aizsardzība, brīvības, drošības un taisnīguma telpas radīšana un ārējās attiecības, to skaitā šī paplašināšanās atbalsta politika, kā arī vajadzīgās statistiskās metodes un instrumenti;

d) Kopienas politikas mērķi, kas atvasināti no Eiropadomes sniegtajiem orientējošajiem norādījumiem attiecībā, piemēram, uz ekonomikas politiku, informācijas sabiedrību, kā arī uz e-Eiropu un uzņēmējdarbību.

Šajās jomās izpētes prioritātes, kas atbilst sākotnēji formulētajām politikas vajadzībām un kas šīs programmas īstenošanas gaitā tiks papildinātas, ir šādas:

1. Eiropas dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana

Pētījumi šajā sadaļā jo īpaši pievērsīsies:

a) lauksaimniecības un mežsaimniecības modernizācijai un ilgtspējībai, tostarp tās daudzfunkcionālajai lomai, lai nodrošinātu lauku apvidu ilgtspējīgu attīstību un stimulēšanu;

b) ilgtspējīgas lauksaimniecības un mežsaimniecības apsaimniekošanas instrumentiem un novērtēšanas metodēm;

c) zivsaimniecības modernizācijai un ilgtspējībai, to skaitā akvakultūras ražošanas sistēmas;

d) jaunām un videi draudzīgākām ražošanas metodēm, lai uzlabotu dzīvnieku veselību un labturību;

e) vides (augsnes, ūdens, gaisa, trokšņa, to skaitā ķīmisku vielu ietekmes) novērtējumam;

f) vides tehnoloģiju novērtējumam, ar ko pamato politikas lēmumus, jo īpaši attiecībā uz efektīvām tehnoloģijām, bet ar zemu izmaksu, vides tiesību aktu izpildes kontekstā.

2. Veselības, drošības un iespēju nodrošināšana Eiropas iedzīvotājiem

Pētījumi šajā sadaļā jo īpaši pievērsīsies:

a) veselību noteicošajiem faktoriem un augstas kvalitātes un pastāvīgas veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un pensiju sistēmām (jo īpaši novecošanās un demogrāfisko izmaiņu kontekstā);

b) veselības aizsardzības jautājumiem, to skaitā epidemioloģijai, kas veicina slimību profilaksi un reakciju uz potenciālām retām un lipīgām slimībām, alerģijām, procedūrām drošai asiņu un orgānu ziedošanai, tādām pārbaudes metodēm, kas nav pārbaudes, izmantojot dzīvniekus;

c) vides jautājumu ietekmei uz veselību (to skaitā riska novērtēšanas metodes un dabas katastrofu riska samazināšana attiecībā uz iedzīvotājiem);

d) dzīves līmeņa jautājumiem saistībā ar invalīdiem (to skaitā vienlīdzīgas piekļuves instalācijas);

e) migrācijas un bēgļu plūsmu izpratnei;

f) noziedzības tendenču izpratnei sabiedrības drošības kontekstā;

g) jautājumiem attiecībā uz civilo aizsardzību (to skaitā biodrošība un aizsardzība pret risku no teroristu uzbrukumiem) un krīžu pārvarēšanu.

3. Atbalsts lielākas un integrētākas Eiropas Savienības ekonomiskajam potenciālam un kohēzijai

Pētījumi šajā sadaļā jo īpaši pievērsīsies:

a) Eiropas integrācijas, ilgtspējīgas attīstības, konkurētspējas un tirdzniecības politikas atbalstam (to skaitā uzlaboti ekonomiskās attīstības un kohēzijas novērtēšanas līdzekļi);

b) instrumentu, rādītāju un operatīvo parametru izveidei, lai novērtētu ilgtspējīgu transporta un enerģijas sistēmu darbību (ekonomiskajā, vides un sociālajā kontekstā);

c) globālai drošības analīzei un apstiprināšanas sistēmām attiecībā uz transportu, kā arī pētījumiem saistībā ar nelaimes gadījumu risku un drošību mobilitātes sistēmās;

d) prognozēšanai un jauninājumu politikas attīstībai attiecībā uz ilgtspējību vidējā termiņā un ilgtermiņā;

e) informācijas sabiedrības jautājumiem (piemēram, digitālo līdzekļu pārvaldība un aizsardzība un ietveroša piekļuve informācijas sabiedrībai);

f) kultūras mantojuma aizsardzībai un ar to saistītajām saglabāšanas stratēģijām;

g) uzlabotai Eiropas statistiskas kvalitātei, tās pieejamībai un izplatīšanai.

B. Pētījumi, lai izlūkotu jaunas un potenciālas zinātnes un tehnoloģijas problēmas un iespējas

Pētījumi atbilstīgi šai sadaļai ir paredzēti, lai varētu elastīgi un ātri reaģēt uz ievērojamiem neparedzētiem notikumiem, potenciālām zinātnes un tehnoloģijas problēmām un iespējām, kā arī vajadzībām, kas parādās zinātnes priekšplānā, jo īpaši, daudztēmu un starpdisciplīnu jomās.

Šajā kontekstā tiks veikti šādi pasākumi:

a) pētījumi potenciālās zināšanu jomās un nākotnes tehnoloģijās, ārpus tematiskajām prioritāšu jomām vai pieskaroties tām, īpaši starpdisciplīnu jomā, kas ir ārkārtīgi jauninājumi un ir attiecīgi saistīti ar augstu (tehnisku) risku. Šie pētījumi ir atvērti jauniem zinātnes centieniem zinātnes atziņu un tehnoloģiskās zinātības jomā, kam ir ievērojams rūpnieciskas un/vai sociālas ietekmes potenciāls, vai ietekme uz Eiropas pētniecības iespēju attīstību ilgtermiņā;

b) pētījumi, lai ātri novērtētu jaunus atklājumus vai jaunatklātas parādības, kas var norādīt uz potenciāliem riskiem vai problēmām, kuras būtu īpaši svarīgas Eiropas sabiedrībai, kā arī lai formulētu atbilstīgu reakciju uz tiem.

Formulējot iespējamos pētniecības jautājumus atbilstīgi šai sadaļai, īpaša uzmanība tiks pievērsta pētnieku kopienas uzskatiem un jautājumiem, kuros Eiropas rīcība ir vēlama, ņemot vērā iespēju attīstīt stratēģiskas pozīcijas zinātnes atziņu priekšplānā un jaunos tirgos, vai lai paredzētu nozīmīgus jautājumus, ar ko Eiropas sabiedrībai nāksies saskarties.

1.2.2. Horizontālās pētniecības pasākumi, iesaistot MVU

Šie konkrētie pasākumi Eiropas konkurētspējas un uzņēmējdarbības un jauninājumu politikas atbalstam ir paredzēti, lai palīdzētu Eiropas MVU to tradicionālajās vai jaunajās jomās palielināt to tehnoloģiskās iespējas un attīstīt spēju darboties Eiropas un starptautiskā mērogā.

Informācija un konsultācijas par MVU iesaistes iespējām tiks nodrošinātas ar Komisijas izveidotu kontaktpunktu starpniecību un izmantojot valstu kontaktpunktu sistēmu.

Papildus šiem konkrētajiem pētījumiem attiecībā uz MVU, tiks sekmēta MVU līdzdalība visās programmas jomās, jo īpaši to pasākumu kontekstā, kuri tiks veikti prioritārajās tematiskajās jomās.

Pasākumi, ko var veikt visā zinātnes un tehnoloģijas jomā, kuru aptver Kopienas pētniecības politika, ir šādi:

a) Pētniecība sadarbībā

Pētījumi, ko RTD pētnieki veic ar vairākiem MVU par kopējas intereses tēmām. Šos pasākumus var veikt arī novatoriski MVU sadarbībā ar pētniecības centriem un universitātēm;

b) Kopīga pētniecība

Pētījumi, ko RTD pētnieki veic rūpniecības asociācijām vai rūpniecības grupām visā rūpniecības nozarē, kur MVU ir plaši pazīstamas Eiropas līmenī, to skaitā rezultātu izplatīšana.

1.2.3. Konkrēti pasākumi starptautiskās sadarbības atbalstam

Atbalstot Kopienas ārējās attiecības, tostarp attīstības politiku, tiks veikti konkrēti pasākumi, lai sekmētu starptautisko sadarbību pētniecībā. Papildus šiem konkrētajiem pasākumiem tematiskajās prioritātēs būs iespējama trešo valstu līdzdalība. Tiks iesaistītas šādas trešo valstu grupas:

a) jaunattīstības valstis;

b) Vidusjūras valstis, to skaitā Rietumbalkānu valstis;

c) Krievija un jaunās neatkarīgās valstis (JNV), to skaitā, jo īpaši, pasākumos, kas tiek veikti ar Starptautiskās asociācijas sadarbības veicināšanai ar JNV zinātniekiem (INTAS) starpniecību.

Pētniecības prioritātes šajā pasākumu kategorijā tiek formulētas atbilstīgi Kopienas un attiecīgo valstu grupu partnerības interesēm un mērķiem, kā arī to konkrētajām ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām.

Lai atvieglotu šo valstu iesaisti, Komisijā tiks izveidots viens kontaktpunkts, kas strādās ar informāciju par starptautiskās sadarbības jomās veiktajiem pasākumiem.

Šie pasākumi ir papildu pasākumi starptautiskajai sadarbībai pētniecībā, kas notiek tematiskajās prioritārajās jomās.

1.3. Kopīgā pētniecības centra (KPC) pasākumi, kas neattiecas uz kodoljautājumiem

Saskaņā ar savu uzdevumu nodrošināt zinātnisku un tehnisku atbalstu Kopienas politikai KPC nodrošinās neatkarīgu, uz patērētājiem orientētu atbalstu Kopienas politikas formulēšanai un īstenošanai, to skaitā šīs politikas īstenošanas uzraudzību tā īpašās kompetences jomās.

KPC savus uzdevumus veiks ciešā sadarbībā ar zinātnieku aprindām, valstu pētniecības organizācijām, universitātēm un uzņēmumiem Eiropā. Tam ir tiesības piedalīties visos pētījumos šajā programmā tāpat kā dalībvalstīs izveidotām vienībām. Īpaša uzmanība tiks pievērsta sadarbībai ar kandidātvalstīm.

Galvenais KPC darbību mērķis ir pilsoņu drošība tās dažādajos aspektos, piemēram, veselība, vide un krāpšanas apkarošana.

Atbilstīgi šai sadaļai KPC veiks šādus uzdevumus:

1. Pasākumi, ko veiks saskaņā ar KPC uzdevumu. Šie pasākumi tiks skaidri vērsti uz patērētāju vajadzībām. Šajā kontekstā pastāvēs zināma elastība attiecībā uz neparedzētām pētniecības vajadzībām.

Pētniecība koncentrēsies divās pamatjomās, kas ir saistītas ar divām prioritārajām tematiskajām jomām:

a) pārtika, ķimikālijas un veselība, īpaši pievēršoties:

pārtikas drošībai un kvalitātei, jo īpaši, lai apkarotu BSE; ģenētiski modificētiem organismiem; ķimikālijām, to skaitā alternatīvu testēšanas procedūru apstiprināšanai, kas nav testēšana, izmantojot dzīvniekus; biomedicīnas piemērošanai (jo īpaši, standartu izstrādāšanai šajā jomā);

b) vide un ilgtspējība, īpaši pievēršoties:

klimata pārmaiņām (oglekļa cikls, modelēšana, ietekme) un tehnoloģijām, kas nepieciešamas ilgtspējīgai attīstībai (neizsīkstošie enerģijas avoti, politikas integrēšanas instrumenti); gaisa kvalitātes uzlabošanai, Eiropas vides aizsardzībai; mērījumu standartu un tīklu izveidei; tehniskajam atbalstam GMES mērķiem.

2. Horizontālie pasākumi nozarēs, kur KPC ir īpaša kompetence:

a) tehnoloģijas prognozēšana: tehnoloģijas un ekonomiskā prognozēšana, pamatojoties uz Eiropas tīklu darbību;

b) standartmateriāli un mērījumi: Kopienas standartu birojs (BCR) un sertificēti standartmateriāli; ķīmisko un fizisko mērījumu metožu apstiprināšana un kvalificēšana;

c) pilsoņu drošība un cīņa pret krāpšanu: kājnieku mīnu atklāšana; dabas un tehnoloģisko apdraudējumu novēršana; tīkli, lai atbalstītu informācijas drošību Internetā; krāpšanas kontroles tehnoloģijas.

II. EIROPAS PĒTNIECĪBAS TELPAS STRUKTURĒŠANA

2.1. Pētniecība un jauninājumi

Mērķis

Šie pasākumi ir paredzēti, lai sekmētu tehnoloģiju jauninājumus, pētījumu rezultātu izmantošanu, zināšanu un tehnoloģiju nodošanu un tehnoloģijas biznesa izveidi Kopienā un visos tās reģionos, to skaitā arī mazāk attīstītos reģionos. Jauninājumi ir arī viens no vissvarīgākajiem elementiem visā šajā programmā.

Darbības pamatojums un Eiropas pievienotā vērtība

Eiropas salīdzinoši sliktā spēja pārvērst pētījumu un zinātnisko un tehnoloģisko sasniegumu rezultātus rūpnieciskā, ekonomiskā un tirdznieciskā veiksmē ir viena no tās visredzamākajām vājajām vietām. Pasākumi, lai sekmētu jauninājumus biznesā Eiropas līmenī var palīdzēt paaugstināt vispārējo Eiropas līmeni un palielināt Eiropas spējas šajā jomā, palīdzot uzņēmumiem un jauninātājiem darboties Eiropas mērogā un starptautiskos tirgos, kā arī ļaujot visām iesaistītajām pusēm visos Eiropas reģionos gūt labumu no pieredzes un zināšanām, kas iegūtas citos reģionos ar šajā līmenī uzsākto iniciatīvu starpniecību.

Paredzētie pasākumi

Pasākumi šajā sadaļā tiks veikti, papildinot pasākumus attiecībā uz jauninājumiem, to skaitā pasākumus atbilstīgi I sadaļai.

Šie pasākumi sniegs vispārēju atbalstu jauninājumiem un papildinās valstu un reģionālos pasākumus, lai palielinātu darbības saskaņotību centienos šajā jomā. Tie būs šādi:

a) iesaistīto pušu un lietotāju sadarbība Eiropas jauninājumu sistēmā, un analīžu un pētījumu veikšana, lai veicinātu pieredzes un labākās prakses apmaiņu un labāk iesaistītu lietotājus jauninājumu procesā;

b) pasākumi, lai veicinātu starpreģionu sadarbību attiecībā uz jauninājumiem un atbalstu tehnoloģiju biznesa uzsākšanai, kā arī atbalstu reģionālu un starpreģionālu stratēģiju sagatavošanai šajā jomā, to skaitā kandidātvalstīs;

c) pasākumi, lai eksperimentētu ar jauniem instrumentiem un jaunām pieejām attiecībā uz tehnoloģiju jauninājumiem, pievēršoties, jo īpaši, kritiskajiem punktiem jauninājumu procesā;

d) informācijas dienestu un, jo īpaši, elektronisko dienestu, piemēram, CORDIS, kā arī palīdzības dienestu izveide vai apvienošana saistībā ar jauninājumiem (tehnoloģiju nodošana, intelektuālā īpašuma aizsardzība, piekļuve riska kapitālam); tostarp jauninājumu starpcentru pasākumi;

e) ekonomiskās un tehnoloģiskās izlūkošanas darbības (tehnoloģiskās attīstības, piemērošanas un tirgu analīze, kā arī informācijas apstrāde un izplatīšana, kas var palīdzēt pētniekiem, uzņēmējiem un īpaši MVU un investoriem lēmumu pieņemšanā);

f) jauninājumu, kas veikti Kopienas pētījumu projektos, analīze un novērtēšana, un pieredzes, ko var gūt no jauninājumu politikas, izmantošana.

Daži no šiem pasākumiem tiks veikti saistībā ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) pasākumiem (īpaši ar Eiropas Investīciju fonda (EIF) starpniecību) atbilstīgi tās "Jauninājums 2000" iniciatīvai, kā arī saskaņojot tos ar pasākumiem, ko veic ar struktūrfondu starpniecību.

2.2. Cilvēku resursi un mobilitāte

Mērķis

Pasākumi atbilstīgi šai sadaļai ir paredzēti, lai atbalstītu pietiekami lielu pasaules klases cilvēku resursu izveidi visos Kopienas reģionos, nodrošinot starptautisku mobilitāti mācību nolūkos, pieredzes apgūšanai vai zināšanu nodošanai, jo īpaši starp dažādām nozarēm; atbalstot izcilības veidošanu un palīdzot padarīt Eiropu pievilcīgāku trešo valstu pētniekiem. Tas jādara, lai maksimāli izmantotu visu iedzīvotāju slāņu potenciālu, īpaši attiecībā uz sievietēm un gados jauniem pētniekiem, veicot šim nolūkam piemērotus pasākumus, tostarp pasākumus, ko veic, lai radītu sinerģiju augstākās izglītības jomā Eiropā.

Darbības pamatojums un Eiropas pievienotā vērtība

Starptautiskās mobilitātes veicināšana ir vienkāršs, īpaši efektīvs un spēcīgs līdzeklis, kā pastiprināt Eiropas izcilību kopumā, kā arī tā sadalījumu dažādos Eiropas Savienības reģionos. Tā rada iespēju ievērojami uzlabot pētnieku mācību kvalitāti, sekmē zināšanu apriti un izmantošanu un palīdz izveidot izcilus pasaules klases centrus, kas ir pievilcīgi visā Eiropā. Eiropas Savienības līmeņa pasākumiem šajā jomā (tāpat kā attiecībā uz cilvēku resursiem vispār), lai sasniegtu kritisko daudzumu, neapšaubāmi būs liela nozīme.

Uzmanība tiks pievērsta sieviešu līdzdalībai visos pasākumos, kā arī piemērotiem pasākumiem, lai veicinātu lielāku līdzsvaru starp vīriešiem un sievietēm pētniecībā; personīgiem apstākļiem attiecībā uz mobilitāti, īpaši saistībā ar ģimeni, karjeras attīstību un valodām; pētniecības pasākumu attīstībai mazāk labvēlīgos Eiropas Savienības reģionos un asociētajās valstīs, kā arī vajadzībai pēc lielākas un efektīvākas sadarbības starp pētījumu disciplīnām un starp akadēmiķiem un rūpniecību, tostarp MVU.

Kopā ar vispiemērotākajām valstu un Kopienas darbībām uzmanība tiks pievērsta praktiskas palīdzības sniegšanai ārvalstu pētniekiem jautājumos saistībā ar to mobilitāti (juridiskajos, administratīvajos, ģimenes un kultūras jautājumos).

Paredzētie pasākumi

Šie pasākumi, kas tiks veikti visā zinātnes un tehnoloģijas jomā, būs, jo īpaši, šādi:

a) atbalsta pasākumi universitātēm, pētniecības centriem, uzņēmumiem, tostarp, jo īpaši, MVU un tīkliem, par Eiropas un trešo valstu pētnieku uzņemšanu, to skaitā pirmsdoktorantūras pētnieku mācības. Šie pasākumi var ietvert ilgtermiņa mācību tīklu izveidi un mobilitātes veicināšanu starp dažādiem sektoriem;

b) atsevišķi atbalsta pasākumi Eiropas pētniekiem attiecībā uz pārvietošanos uz citu Eiropas valsti vai trešo valsti, kā arī augstākās klases trešo valstu pētniekiem, kas vēlas doties uz Eiropu. Šis atbalsts nodrošina pietiekami ilgu mācību periodu un koncentrējas uz pētniekiem ar vismaz četru gadu pieredzi pētniecībā, vienlaikus pievēršoties arī mācību vajadzībām pētniecības vadībā;

c) finanšu iemaksas valstu vai reģionālajās programmās pētnieku mobilitātes atbalstam, kas ir atvērtas pētniekiem no citām Eiropas valstīm;

d) atbalsts, lai izveidotu un attīstītu Eiropas pētniecības vienības, par kurām tiek uzskatīts, ka tām ir potenciāls sasniegt augstu izcilības pakāpi, jo īpaši attiecībā uz vismodernākajiem vai starpdisciplīnu pētījumiem, kur šis atbalsts var pievienot vērtību valsts pasākumiem;

e) zinātniskas balvas par izcilu darbu, ko veicis pētnieks, kurš saņēmis Eiropas Savienības finansiālu atbalstu mobilitātei.

Tiks izveidoti mehānismi, lai atvieglotu pētnieku atgriešanos savās izcelsmes valstīs vai reģionos un to profesionālo reintegrāciju.

Tiks nodrošināti centieni, kuru nolūks ir vienāda dzimumu pārstāvība pasākumos.

2.3. Pētniecības infrastruktūras

Mērķis

Atbilstīgi šai sadaļai veicamo pasākumu nolūks ir palīdzēt Eiropā izveidot augstākā līmeņa pētniecības infrastruktūru struktūru un veicināt to optimālu izmantošanu Eiropas mērogā.

Darbības pamatojums un Eiropas pievienotā vērtība

Eiropas pieejas izveide attiecībā uz pētniecības infrastruktūrām un pasākumu veikšana šajā jomā Eiropas Savienības līmenī var dot ievērojamu ieguldījumu, lai palielinātu Eiropas pētniecības potenciālu un tā izmantošanu, palīdzot nodrošināt plašāku piekļuvi dažādajās dalībvalstīs pastāvošajām infrastruktūrām un esošo struktūru komplementaritāti; veicinot tādu infrastruktūru attīstību vai izveidi, kas nodrošina pakalpojumus Eiropas mērogā, kā arī optimālas izveides iespējas Eiropas kontekstā un reģionālās un starpreģionālās tehnoloģiskās attīstības kontekstā.

Šie pasākumi tiks veikti visās zinātnes un tehnoloģijas jomās, to skaitā, jo īpaši, prioritārajās tematiskajās jomās.

Paredzētie pasākumi:

a) starpvalstu piekļuve pētniecības infrastruktūrām;

b) integrētu pasākumu īstenošana ar Eiropas mēroga infrastruktūru vai infrastruktūru konsorciju līdzekļiem, ļaujot nodrošināt pakalpojumu sniegšanu Eiropas līmenī un, iespējams, papildus starpvalstu piekļuvei aptverot sadarbības tīklu izveidi un darbību, kā arī kopīgu pētniecības projektu īstenošanu; attiecīgo infrastruktūru veikuma līmeņa paaugstināšana;

c) lieljaudas un ātrdarbīga Eiropas komunikāciju infrastruktūra (iespējams, balstoties uz GRID veida struktūru), pamatojoties uz sasniegumiem Géant projektā, kā arī elektroniski publicēšanas pakalpojumi;

d) priekšizpētes un sagatavošanas darba veikšana jaunu Eiropas mēroga infrastruktūru izveidei, ņemot vērā visu potenciālo lietotāju vajadzības, un sistemātiska izpēte attiecībā uz ieguldījumu iespējām no EIB vai struktūrfondiem, piemēram, šo infrastruktūru finansēšanai;

e) Eiropas infrastruktūru optimizēšana, nodrošinot ierobežotu atbalstu ierobežota projektu skaita attīstībai attiecībā uz jaunām infrastruktūrām pienācīgi pamatotos gadījumos, kur šādam atbalstam ir vajadzīgais katalizatora efekts Eiropas pievienotās vērtības kontekstā. Šis atbalsts, pienācīgi ņemot vērā dalībvalstu viedokļus, var papildināt EIB un struktūrfondu ieguldījumu šo infrastruktūru finansēšanā.

2.4. Zinātne un sabiedrība

Mērķis

Atbilstīgi šai sadaļai veicamo pasākumu mērķis ir sekmēt saskaņotas attiecības starp zinātni un sabiedrību un atvērtību jauninājumiem Eiropā, kā arī veicināt zinātnieku kritisko domāšanu un atsaucību uz sabiedrības rūpēm sakarā ar jaunu attiecību un informēta dialoga izveidi starp pētniekiem, rūpnieciskajiem ražotājiem, politiķiem un pilsoņiem. Pasākumi šajā sadaļā ir ar politiku saistītas zinātnes un sabiedrības iniciatīvas, bet pētniecība atbilstīgi tematiskajām prioritātēm, īpaši 7. tematiskajai prioritātei, plašāk aptver pētījumus saistībā ar pilsoņiem un pārvaldību.

Darbības pamatojums un Eiropas pievienotā vērtība

Zinātnes un sabiedrības jautājumus lielā mērā jāattiecina uz Eiropas līmeni, ņemot vērā to spēcīgo Eiropas dimensiju. Tā ir saistīta ar faktu, ka šie jautājumi ļoti bieži parādās Eiropas mērogā (piemēram, pārtikas drošības problēmas), kā arī nereti ar iespēju gūt labumu no papildu pieredzes un zināšanām, kas vajadzīgas dažādajās valstīs, kā arī vajadzību ņemt vērā virkni viedokļu par to, tādējādi atainojot Eiropas kultūras dažādību.

Paredzētie pasākumi

Pasākumi, kas šajā jomā tiks veikti visā zinātnes un tehnoloģijas jomā, īpaši pievērsīsies šādām tēmām:

a) pētījumu tuvināšana sabiedrībai: zinātne un pārvaldība; zinātniskie padomi; sabiedrības iesaiste pētniecībā; prognozēšana;

b) zinātnes un tehnoloģiju attīstības atbildīga izmantošana saskaņā ar ētikas pamatvērtībām: neskaidrības un riska novērtēšana, pārvarēšana un paziņošana; speciālās zināšanas; vislabākās prakses analīze un atbalsts tai, dažādās politikas veidošanas jomās piemērojot piesardzības principu; Eiropas standartu sistēma; pētījumi par ētiku saistībā ar zinātni, tehnoloģiju attīstību un to lietojumiem;

c) zinātnes un sabiedrības dialoga veicināšana: jauni dialoga veidi ar iesaistīto personu piedalīšanos; pilsoņu zināšanas par zinātni; apzināšanās veicināšana; jauniešu intereses veicināšana par karjeru zinātnes jomā; iniciatīvas, lai veicinātu sieviešu lomu un vietu zinātnē un pētniecībā visos līmeņos.

Tie būs pasākumi, ar kuriem atbalsta:

a) vienota informācijas tīkla izveidi un strukturālās saiknes izveidi starp attiecīgajām iestādēm un darbībām valsts, reģionālajā un Eiropas līmenī, jo īpaši, izmantojot informācijas sabiedrības tehnoloģijas;

b) pieredzes un labas prakses apmaiņu;

c) īpašu pētījumu veikšanu;

d) savas nozares augstvērtības apzināšanos veicinošas iniciatīvas, piemēram, balvas un konkursi;

e) datu un informācijas bāzu izveidi un pētījumu veikšanu, jo īpaši, statistisku un metodoloģisku pētījumu veikšanu dažādās tēmās.

III. EIROPAS PĒTNIECĪBAS TELPAS PAMATU STIPRINĀŠANA

Mērķis

Atbilstīgi šai sadaļai veicamo pasākumu nolūks ir palielināt koordināciju un atbalstīt jauninājumus veicinošas politikas un pasākumu saskaņotu attīstību Eiropā.

Darbības pamatojums un Eiropas pievienotā vērtība

Lai Eiropas pētniecības telpa kļūtu par realitāti, vispirms jāuzlabo pētījumu un jauninājumu pasākumu un valstu, reģionālās un Eiropas līmeņa politikas saskaņotība un koordinācija. Kopienas rīcība var palīdzēt veicināt centienus šā mērķa sasniegšanai, kā arī izstrādāt pamatus attiecībā uz informāciju, zināšanām un analīzi, kas ir būtiski šā projekta veiksmīgai pabeigšanai.

Paredzētie pasākumi

A. Visā zinātnes un tehnoloģijas jomā tiks veikti koordinācijas pasākumi, izmantojot pieeju "virzienā uz augšu" piemēram:

a) veselības aizsardzībā: galveno sabiedrības grupu veselība; nozīmīgākās slimības un traucējumi (piemēram, vēzis, diabēts un ar diabētu saistītas slimības, nervu sistēmas deģeneratīvās slimības, psihiskās slimības, sirds un asinsvadu slimības, hepatīts, alerģijas, redzes traucējumi), retas slimības, alternatīvā vai netradicionālā medicīna un galvenās slimības, kas saistītas ar nabadzību jaunattīstības valstīs; attiecīgie pasākumi tiks īstenoti, piemēram, ar pētījumu un salīdzināmās pētniecības koordināciju, Eiropas datubāzu un starpdisciplīnu tīklu izveidi, klīniskās prakses apmaiņu un klīniskās izpētes koordināciju;

b) biotehnoloģijā: lietojumi, kas neattiecas uz pārtiku vai veselību;

c) vidē: pilsētas vide (to skaitā ilgtspējīga pilsētas attīstība un kultūras mantojums); jūras vide un zemes/augsnes apsaimniekošana; seismiskie riski;

d) enerģētika: jaunās paaudzes spēkstacijas ("gandrīz nulles emisija"), enerģijas glabāšana, transports un sadale.

Ar šiem pasākumiem Eiropā tiks palielināta gan valsts, gan Eiropas līmenī veikto pētījumu koordinācija, finansiāli atbalstot:

a) valstu un reģionālo programmu savstarpējo atvērtību;

b) pētniecības pasākumu vienota informācijas tīkla izveidi, kas veikti valsts un reģionālajā līmenī;

c) administrācijas un koordinācijas pasākumus attiecībā uz Eiropas sadarbību zinātniskās un tehnoloģiskās pētniecības (COST) jomā;

d) zinātniskās un tehnoloģiskās koordinācijas pasākumus, kas tiek veikti citās Eiropas sadarbības sistēmās, jo īpaši, Eiropas Zinātnes fondā;

e) specializēto Eiropas zinātniskās sadarbības organizāciju, piemēram, CERN, EMBL, ESO, ENO un ESA [6] kopējo darbu un kopējas iniciatīvas.

Šie pasākumi tiks īstenoti vispārējā saistībā ar centieniem optimizēt Eiropas zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības kopējo veikumu un nodrošināt to, ka tās dažādie komponenti, to skaitā COST un Eureka, ir savietojami.

B. Lai atbalstītu pētniecības un jauninājumu politikas saskaņotu attīstību Eiropā:

a) analīžu un pētījumu veikšana, kā arī darbs saistībā ar zinātnes un tehnoloģijas prognozēm, statistiku un rādītājiem;

b) specializētu darba grupu un forumu izveide saskaņošanai un politiskajai apspriešanai un atbalsts to darbībai;

c) atbalsts darbam pie pētījumu un jauninājumu politikas standartizēšanas valstu, reģionālajā un Eiropas līmenī;

d) atbalsts zinātnes un tehnoloģijas izcilības panākšanas darbā Eiropā;

e) atbalsts darbam, lai uzlabotu reglamentējošo un administratīvo vidi pētījumiem un jauninājumiem Eiropā.

[1] Pamatzināšanas genomikā (to skaitā par cilvēkiem/dzīvniekiem/augiem) ietilpst pirmajā prioritātē, kā arī to lietojumi cilvēka veselības [uzlabošanai]. Uz lietojumiem pārtikā attiecas piektā prioritāte (piemēram, saistībā ar uzturvērtību/labākas kvalitātes pārtiku). Citi jautājumi saistībā ar zinātnēm par dzīvību ietilpst sestajā prioritātē vai, attiecīgi, tos aptver 1.2.1. iedaļa ("Politikas orientēta pētniecība"), kā arī III sadaļa.

[2] Skat. arī 1.2.1 iedaļu "Politikas atbalsts un zinātnes un tehnoloģijas vajadzību paredzēšana" un III sadaļu ("Eiropas pētniecības telpas pamatu stiprināšana") attiecībā uz citiem ar veselību saistītiem jautājumiem.

[3] OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

[4] Citi ar enerģētiku saistīti jautājumi ir ietverti 1.2.1. iedaļā ("Politikas atbalsts un zinātnes un tehnoloģijas vajadzību paredzēšana") un III sadaļā.

[5] Citi ar transporta politiku saistīti jautājumi (piemēram, transporta drošība, transporta sistēmas veikuma un prognožu instrumenti un rādītāji) ir ietverti 1.2.1. iedaļā ("Politikas atbalsts un zinātnes un tehnoloģijas vajadzību paredzēšana").

[6] CERN: Eiropas kodolpētījumu organizācija; EMBL: Eiropas molekulārās bioloģijas laboratorija; ESO: Eiropas Dienvidu observatorija; ENO: Eiropas Ziemeļu observatorija; ESA: Eiropas Kosmosa aģentūra.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

MAKSIMĀLAIS KOPĒJAIS APJOMS, ATTIECĪGĀS DAĻAS UN PAREDZAMAIS SADALĪJUMS

Maksimālais kopējais finanšu apjoms un attiecīgās paredzamās dažādo pasākumu daļas atbilstīgi Līguma 164. pantam ir

(miljoni EUR) |

Pirmais pasākums | 13800 |

Otrais pasākums | 600 |

Trešais pasākums | 290 |

Ceturtais pasākums | 1580 |

Maksimālais kopējais apjoms | 16270 |

(2) Tostarp līdz pat EUR 200 miljoni Gèant un GRID turpmākai attīstībai.

(miljoni EUR) |

1. | Kopienas pētniecības koncentrēšana un integrēšana | | | 13345 |

Tematiskās prioritātes | | 11285 | |

Zinātnes par dzīvību, genomika un biotehnoloģija veselībai | 2255 | | |

= Modernā genomika un tās piemērošana veselībā | 1100 | | |

= Nozīmīgāko slimību apkarošana | 1155 | | |

Informācijas sabiedrības ģijas tehnolo | 3625 | | |

Nanotehnoloģijas un nanozinātnes, daudzfunkcionāli materiāli un jauni ražošanas procesi un ierīces, kuru pamatā ir zinātnes atziņas | 1300 | | |

Aeronautika un kosmoss | 1075 | | |

Pārtikas kvalitāte un drošība | 685 | | |

Ilgtspējīga attīstība, globālās izmaiņas un ekosistēmas | 2120 | | |

= Ilgtspējīgas enerģijas sistēmas | 810 | | |

= Ilgtspējīgs sauszemes transports | 610 | | |

= Globālās izmaiņas un ekosistēmas | 700 | | |

Pilsoņi un pārvalde sabiedrībā, kuras pamatā ir zinātnes atziņas | 225 | | |

Konkrēti pasākumi, kas aptver plašāku pētniecības loku | | 1300 | |

Politikas atbalsts un zinātnes un tehnoloģijas vajadzību paredzēšana | 555 | | |

Horizontālās pētniecības pasākumi, iesaistot MVU | 430 | | |

Konkrēti pasākumi starptautiskās sadarbības atbalstam | 315 | | |

Kopīgā pētniecības centra pasākumi, kas neattiecas uz kodoljautājumiem | | 760 | |

2. | Eiropas pētniecības telpas strukturēšana | | | 2605 |

Pētniecība un jauninājumi | 290 | | |

Cilvēku resursi | 1580 | | |

Pētniecības infrastruktūras | 655 | | |

Zinātne un sabiedrība | 80 | | |

3. | Eiropas pētniecības telpas pamatu stiprināšana | | | 320 |

Atbalsts pasākumu koordinācijai | 270 | | |

Atbalsts politikas saskaņotai attīstībai | 50 | | |

KOPĀ | | 16270 |

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

KOPIENAS FINANSIĀLĀS DALĪBAS INSTRUMENTI UN NOTEIKUMI

Kopiena dos finansiālu ieguldījumu īpašajās programmās un atbilstīgi dalības noteikumiem pētniecības un tehnoloģijas pasākumos šajā programmā, to skaitā izstādēs.

Šie pasākumi, kas ietvers darbības, lai sekmētu jauninājumus, tiks īstenoti ar vairākiem turpmāk aprakstītiem instrumentiem, turpmāk tekstā — "netieši RTD pasākumi", kurus Kopiena finansiāli atbalstīs. Kopiena turklāt veiks pasākumus ar KPC starpniecību, turpmāk tekstā — "tieši pasākumi".

1. INSTRUMENTI

Ievads

Instrumentam pasākuma īstenošanai jābūt samērīgam ar attiecīgā pētniecības pasākuma jomu un mērķiem, kā arī attiecīgi ņem vērā pētnieku kopienas viedokļus. Tādējādi pasākuma apjoms var atšķirties saistībā ar tēmām un jautājumiem, ko tas aptver, atkarībā no īpašo zināšanu kritiskā daudzuma, kas vajadzīgs, lai panāktu Eiropas pievienoto vērtību un sasniegtu gaidītos rezultātus. Dažos gadījumos to var sasniegt, apvienojot pasākumus, kas piemērojami viena un tā paša mērķa dažādiem aspektiem.

Visiem instrumentiem jāiesaista, attiecīgi, universitātes vai līdzīga līmeņa augstākās izglītības iestādes, pētniecības organizācijas un ražotāji, tostarp MVU. Tie var saistīties ar pasākumiem attiecībā uz zināšanu izplatīšanu, nodošanu un izmantošanu, kā arī ar attiecīgo tehnoloģiju un faktoru ekonomiskās un sociālās ietekmes analīzi un izvērtēšanu to veiksmīgā īstenošanā.

Parasti pasākumu izvēles pamatā ir atklāti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus un neatkarīgu lietpratēju salīdzinošs novērtējums, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus. Visus izpētes pasākumus regulāri pārskata, un tas, jo īpaši, ietver pētniecības izcilības līmeņa uzraudzību. Tiks veicināta MVU, kā arī MVU un mazāku uzņēmumu vienību līdzdalība.

Attiecībā uz pētniecību prioritārajās tematiskajās jomās (atbilstīgi I sadaļai, kā noteikts I pielikumā):

- jauno instrumentu (integrēti projekti un izcilības tīkli) nozīme tiek atzīta par vispārēji prioritāru līdzekli, lai panāktu tādus mērķus kā kritiskais daudzums, pārvaldības vienkāršošana un Eiropas pievienotā vērtība, ko Kopienas pētniecība dod saistībā ar to, kas jau tiek veikts valstu līmenī, kā arī pētniecības spēju integrācija. Tomēr projektu lielums nav kritērijs izslēgšanai, un MVU un citām mazām vienībām tiek nodrošināta piekļuve jaunajiem instrumentiem,

- jaunos instrumentus no šīs programmas sākuma izmantos katrā tēmā un, ja vajadzīgs, kā prioritārus līdzekļus, vienlaikus turpinot izmantot konkrēti vērstus pētniecības projektus un koordinācijas pasākumus,

- neatkarīgi eksperti 2004. gadā veiks novērtējumu attiecībā uz katru no šiem trijiem instrumentiem šīs programmas izpildē.

Pētniecības pasākumi jomās, kas ir saistībā ar "Konkrētiem pasākumiem, kas aptver plašāku pētniecības jomu" (atbilstīgi I sadaļai), būs konkrēti vērsti pētniecības projekti un konkrēti pētniecības projekti MVU. Dažos pienācīgi pamatotos gadījumos tomēr var izmantot izcilības tīklus un integrētus projektus, ja attiecīgos mērķus var labāk sasniegt ar šiem līdzekļiem.

Pasākumi, kas minēti II sadaļā ("Eiropas pētniecības telpas strukturēšana") un III sadaļā ("Eiropas pētniecības telpas pamatu stiprināšana"), būs konkrēti vērsti pētniecības un jauninājumu projekti, integrētas infrastruktūras iniciatīvas un pasākumi, lai veicinātu cilvēku resursus un mobilitāti.

Turklāt visā šajā programmā var īstenot konkrētus atbalsta pasākumus, koordinācijas darbības un Kopienas dalību programmās, ko veic vairākas dalībvalstis atbilstīgi Līguma 169. pantam.

1.1. Izcilības tīkli

Izcilības tīklu mērķis ir stiprināt un attīstīt Kopienas zinātnes un tehnoloģijas izcilību, integrējot Eiropas līmenī pētniecības iespējas, kas šobrīd pastāv vai var rasties gan valsts, gan reģionālā līmenī. Katra tīkla mērķis arī ir sekmēt zināšanas konkrētajā jomā, savācot speciālo zināšanu kritisko daudzumu. Tie veicina sadarbību starp izcilām spējām universitātēs, pētniecības centros, uzņēmumos, tostarp MVU, un zinātnes un tehnoloģijas organizācijās. Attiecīgie pasākumi parasti tiks vērsti uz ilgtermiņa daudzdisciplināriem mērķiem, nevis iepriekš noteiktiem rezultātiem saistībā ar izstrādājumiem, procesiem vai pakalpojumiem.

Izcilības tīklus īstenos ar kopēju pasākumu programmu, iesaistot daļu vai, ja vajadzīgs, visas pētniecības spējas un dalībnieku darbības konkrētajā jomā, lai panāktu speciālo zināšanu kritisko daudzumu un Eiropas pievienoto vērtību. Kopējas pasākumu programmas mērķis varētu būt neatkarīga virtuālā izcilības centra izveide, saistībā ar ko varētu attīstīt vajadzīgos līdzekļus pētniecības spēju ilgstošai integrācijai.

Kopīgā pasākumu programmā noteikti ietver integrācijas pasākumus, kā arī pasākumus, kas saistās ar izcilības un rezultātu izplatīšanu ārpus tīkla.

Ievērojot konkrētajās programmās un dalības noteikumos izstrādātos nosacījumus, izcilības tīkliem būs augsta līmeņa pārvaldības autonomija, tostarp, ja vajadzīgs, iespēja pielāgot tīkla sastāvu un kopējās pasākumu programmas saturu.

1.2. Integrētie projekti

Integrētie projekti ir paredzēti, lai paaugstinātu Kopienas konkurētspēju vai pievērstos nozīmīgām sabiedrības vajadzībām, mobilizējot pētījumu un tehnoloģiskās attīstības resursu un kompetences kritisko daudzumu. Katram integrētajam projektam jānosaka skaidri formulēti zinātnes un tehnoloģijas mērķi un tos jāvada, lai sasniegtu konkrētus mērķus, ko var piemērot, piemēram, saistībā ar izstrādājumiem, procesiem vai pakalpojumiem. Atbilstīgi šiem mērķiem tie var ietvert ilgākus vai "riskantākus" pētījumus.

Integrētajos pētījumos jāietver saskaņots darbību kopums, kas var mainīties pēc apjoma un struktūras saskaņā ar veicamajiem uzdevumiem, un katra no šīm darbībām saistās ar dažādiem pētījuma aspektiem, lai sasniegtu kopējos vispārējos mērķus, tomēr tās veido vienu veselumu un tās īsteno ciešā koordinācijā.

Darbības, ko veic integrētā projektā, ietver pētniecību un, attiecīgi, tehnoloģijas attīstību un/vai izstādes, pasākumus zināšanu pārvaldībai un izmantošanai, lai sekmētu jauninājumus, kā arī citas darbības, kas tieši saistās ar integrētā projekta mērķiem.

Ievērojot konkrētajās programmās un dalības noteikumos izstrādātos nosacījumus, integrētajiem projektiem būs augsta līmeņa pārvaldības autonomija, tostarp, ja vajadzīgs, iespēja pielāgot partnerību un projekta saturu. Tos veiks, pamatojoties uz vispārējiem finansēšanas plāniem, kuros vēlams mobilizēt ievērojamu valsts un privātā sektora finansējumu, tostarp tādos finansēšanas vai sadarbības režīmos kā Eureka, EIB un EIF.

1.3. Konkrēti vērsti pētniecības vai jauninājumu projekti

Konkrēti vērstu pētniecības projektu mērķis ir uzlabot Eiropas konkurētspēju. Tiem jābūt ļoti koncentrētiem, un tie var būt vienā no šādiem diviem veidiem vai abu šo veidu apvienojumā:

a) pētījumu un tehnoloģiskās attīstības projekts, kas izstrādāts, lai iegūtu jaunas zināšanas ar nolūku vai nu ievērojami uzlabot, vai veidot jaunus izstrādājumus, procesus un pakalpojumus, vai arī atbilst citām sabiedrības un Kopienas politikas mērķu vajadzībām;

b) izstādes projekts, kas izstrādāts, lai pierādītu tādu jaunu tehnoloģiju dzīvotspēju, kuras piedāvā iespējamus ekonomiskus ieguvumus, bet kuras nevar tieši laist tirgū.

Konkrēti vērsti jauninājumu projekti ir paredzēti, lai pārbaudītu, apstiprinātu un izplatītu jaunas jauninājumu koncepcijas un metodes Eiropas līmenī.

1.4. Konkrēti pētniecības projekti MVU

Konkrēti pētniecības projekti MVU var būt vienā no šādiem veidiem:

a) sadarbībā veikti pētniecības projekti, kas uzsākti, lai dotu labumu vairākiem MVU kopēju interešu jomās;

b) kopēji pētniecības projekti, ko veic rūpnieciskas asociācijas vai rūpnieciskas grupas visās tajās rūpniecības nozarēs, kur ir daudz MVU.

1.5. Pasākumi, lai veicinātu un attīstītu cilvēku resursus un mobilitāti

Pasākumu, lai veicinātu un attīstītu cilvēku resursus un mobilitāti, mērķis ir mācības, speciālo zināšanu iegūšana vai zināšanu nodošana. Tie ir saistīti ar atbalstu darbībām, ko veic fiziskas personas, uzņēmējstruktūras, tostarp mācību tīkli, kā arī Eiropas pētniecības vienības.

1.6. Koordinācijas pasākumi

Koordinācijas pasākumu nolūks ir veicināt un atbalstīt vairāku pētniecības un jauninājumu uzņēmēju koordinētās iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabota integrācija. Tie aptver tādas darbības kā konferenču un tikšanos organizēšana, izpētes veikšana, personāla apmaiņa, labas prakses apmaiņa un izplatīšana, informācijas sistēmu un ekspertu grupu izveide un, ja vajadzīgs, var ietvert atbalstu apvienotu vai kopīgu iniciatīvu formulēšanai, organizēšanai un pārvaldībai.

1.7. Konkrēti atbalsta pasākumi

Konkrēti atbalsta pasākumi papildina šīs programmas īstenošanu, un tos var izmantot, lai sagatavotos pasākumiem nākotnē attiecībā uz Kopienas pētniecības un tehnoloģijas attīstības politiku, tostarp novērošanas un izvērtēšanas pasākumiem. Tie jo īpaši ietver konferences, seminārus, pētījumus un analīzi, augsta līmeņa zinātnes balvas un konkursus, darba grupas un ekspertu grupas, operatīvo atbalstu un izplatīšanu, informācijas un komunikāciju pasākumus vai šo elementu savienojumu attiecīgi katrā atsevišķā gadījumā. Tie var ietvert arī pasākumus, lai atbalstītu pētniecības infrastruktūru, kas saistās, piemēram, ar starptautisku piekļuvi vai tehnisku sagatavošanas darbu (to skaitā priekšizpēti) un jaunas infrastruktūras izveidi.

Konkrētus atbalsta pasākumus īsteno arī, lai stimulētu, veicinātu un atvieglotu MVU, mazu pētnieku vienību, nesen izveidotu un attālu pētniecības centru, kā arī kandidātvalstu organizāciju dalību, kuras darbojas prioritārajās tematiskajās jomās, jo īpaši ar izcilības tīklu un integrētu projektu palīdzību. Šo pasākumu īstenošana saistās ar konkrētu informāciju un atbalsta struktūrām, to skaitā nacionālo kontaktpunktu tīklu, ko izveidojušas dalībvalstis un asociētās valstis vietējā, reģionālā un valsts līmenī, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no piektās pamatprogrammas uz sesto pamatprogrammu.

1.8. Integrētas infrastruktūras iniciatīvas

Integrētās infrastruktūras iniciatīvās vienā pasākumā jāapvieno vairākas darbības, kas ir būtiski svarīgas, lai stiprinātu un attīstītu pētniecības infrastruktūras, lai sniegtu pakalpojumus Eiropas mērogā. Šai nolūkā tajās jāapvieno sakaru dibināšana ar atbalsta pasākumiem (piemēram, saistībā ar starptautisku piekļuvi) vai pētniecības pasākumiem, kas vajadzīgi infrastruktūras darbības uzlabošanai, tomēr izņemot finansējumu investīcijām jaunās infrastruktūrās, ko var veikt tikai kā īpašus atbalsta pasākumus. Tie ietver zināšanu izplatīšanas komponentu potenciālajiem lietotājiem, to skaitā rūpniecībai un, jo īpaši, MVU.

1.9. Kopienas dalība programmās, ko uzsākušas vairākas dalībvalstis (169. pants)

Ievērojot Līguma 169. pantu, šis instruments aptver skaidri noteiktas programmas, ko īsteno valdības, valsts vai reģionālās iestādes vai pētniecības organizācijas, un to var izmantot visos šīs programmas pasākumos [1]. Šo programmu kopēja īstenošana saistās ar īpašas īstenošanas struktūras izmantošanu. To var panākt ar saskaņotām darba programmām un kopējiem, apvienotiem vai koordinētiem aicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

2. SĪKI IZSTRĀDĀTI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ KOPIENAS FINANSIĀLO LĪDZDALĪBU [2]

Kopiena īsteno finanšu instrumentus saskaņā ar Kopienas noteikumiem attiecībā uz valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai, kā arī saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem šajā jomā un jo īpaši saskaņā ar PTO Nolīgumu par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem. Saskaņā ar šiem starptautiskajiem noteikumiem būs jāspēj pielāgot finansiālās līdzdalības apjomu un veidu šajā programmā katrā atsevišķajā gadījumā, jo īpaši, ja ir pieejams finansējums no citām valsts nozarēm, to skaitā citi Kopienas finansējuma avoti, piemēram, EIB un EIF.

Attiecībā uz mazāk attīstītu reģionu organizāciju līdzdalību, ja projekts saņem vislielākās intensitātes līdzfinansējumu, kas atļauts atbilstīgi šai programmai, vai visaptverošu dotāciju, var piešķirt papildu iemaksu no struktūrfondiem atbilstīgi Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulai (EK) Nr. 1260/1999, ar kuru pieņem vispārējus noteikumus attiecībā uz struktūrfondiem [3].

Attiecībā uz kandidātvalstu vienību līdzdalību, ievērojot līdzīgus nosacījumus, var piešķirt papildu iemaksu no pirmspievienošanās finanšu instrumentiem.

Attiecībā uz Vidusjūras vai jaunattīstības valstu organizāciju līdzdalību iespējams MEDA programmu un Kopienas atbalsta finanšu instrumentu ieguldījums attīstībā.

Kopienas finansiālo līdzdalību nodrošina saskaņā ar līdzfinansējuma principu, izņemot finansējumu studijām, konferencēm un atklātiem konkursiem.

Par Kopienas finansiālo līdzdalību lemj pēc atklātiem aicinājumiem iesniegt priekšlikumus vai aicinājumiem piedalīties konkursā, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus. Projektu izvēle notiek pēc neatkarīgu lietpratēju salīdzinoša novērtējuma.

Komisija pētniecības pasākumus veic tā, lai nodrošinātu Kopienas finansiālo interešu aizsardzību ar efektīvu kontroli un, ja tiek atklāti pārkāpumi, ar preventīviem un proporcionāliem sodiem.

Lēmumos, ar ko pieņem konkrētās programmas šīs programmas īstenošanai, nevar būt nekādas atkāpes no noteikumiem, kas noteikti turpmāk tabulā.

RTD pasākumi un Kopienas finansiālā līdzdalība saskaņā ar instrumenta veidu

Instrumenta veids | RTD pasākumi | Kopienas līdzdalība |

Izcilības tīkli | Prioritārās tematiskās jomasPolitikas atbalsts un zinātnes un tehnoloģijas vajadzību paredzēšana | Dotācija integrācijai: nepārsniedzot 25 % no dalībnieku integrācijai paredzētās jaudas un resursu vērtības kā noteikta summa, lai atbalstītu kopīgo pasākumu programmu |

Integrētie projekti | Prioritārās tematiskās jomasPolitikas atbalsts un zinātnes un tehnoloģijas vajadzību paredzēšana | Budžeta dotācija, kas nepārsniedz 50 % pētniecībai35 % izstādēm100 % dažādām citām darbībām, piemēram, pētnieku mācībām un konsorciju pārvaldībai |

Konkrēti vērsti pētniecības vai jauninājumu projekti | Prioritārās tematiskās jomasPolitikas atbalsts un zinātnes un tehnoloģijas vajadzību paredzēšanaKonkrēti starptautiskās sadarbības pasākumiPētniecības un jauninājumu mijiedarbības veicināšanaSaskaņotu attiecību attīstīšana starp zinātni un sabiedrību | Budžeta dotācija, kas nepārsniedz 50 % no budžeta |

Līdzdalība programmās, ko uzsākušas vairākas dalībvalstis (169. pants) | Visi sestās pamatprogrammas pasākumi | Nosaka turpmākos lēmumos, ko pieņem, pamatojoties uz 169. pantu |

Konkrēti pētniecības projekti MVU | Konkrēti pētniecības projekti MVU | Budžeta dotācija, kas nepārsniedz 50 % no budžeta |

Pasākumi, lai veicinātu un attīstītu cilvēku resursus un mobilitāti | Cilvēku resursu un mobilitātes veicināšana | Budžeta dotācija, kas nepārsniedz 100 % no budžeta, ja vajadzīgs, kā vienreizējs maksājums |

Koordinācijas pasākumi | Visos sestās pamatprogrammas pasākumos | Budžeta dotācija, kas nepārsniedz 100 % no budžeta |

Konkrēti atbalsta pasākumi | Visos sestās pamatprogrammas pasākumos | Budžeta dotācija, kas nepārsniedz 100 % no budžeta, ja vajadzīgs, kā vienreizējs maksājums |

Integrētas infrastruktūras iniciatīvas | Atbalsts pētniecības infrastruktūrām | Budžeta dotācija: atkarībā no pasākuma veida, nepārsniedzot 50 % līdz 100 % no budžeta |

Tieši pasākumi | Kopīgā pētniecības centra pasākumi, kas neattiecas uz kodoljautājumiem | 100 % |

[1] Jāatzīmē, ka par valstu programmām, ko veic kopīgi, ievērojot Līguma 169. pantu, lemj Eiropas Parlaments un Padome atbilstīgi Līguma 251. pantā paredzētajai procedūrai.

[2] Jāatzīmē, ka, ievērojot Līguma 167. pantu, noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu dalībai un pētniecības rezultātu izplatīšanai pamatprogrammas īstenošanā pieņem Eiropas Parlaments un Padome, kā noteikts Līguma 251. pantā paredzētajā procedūrā. Šie noteikumi inter alia aptver minimālo dalībnieku skaitu, kandidātvalstu un trešo valstu organizāciju dalību, RTD pasākumu novērtēšanas un izvēles kritērijus, RTD pasākumu vadību, atbildības un intelektuālā īpašuma tiesību jautājumus.

[3] OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp.

--------------------------------------------------