32000R2313

Padomes Regula (EK) Nr. 2313/2000

(2000. gada 17. oktobris),

ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu attiecībā uz dažu Indijas un Korejas Republikas izcelsmes krāsaino televizoru katodstaru lampu importu, kā arī izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz Lietuvas, Malaizijas un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis [1], un jo īpaši tās 9. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, kas iesniegts pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1. Pagaidu pasākumi

(1) Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 837/2000 [2] ("pagaidu regulu") antidempinga pagaidu maksājumus uzlika par tādu krāsaino televizoru katodstaru lampu importu Kopienā, kuru ekrāna diagonālais izmērs (t.i., kineskopa aktīvā daļa, mērot taisnā līnijā) pārsniedz 33 cm, bet nepārsniedz 38 cm, ar ekrāna platuma/augstuma attiecību, mazāku par 1,5, un soli (t.i., atstarpi starp divām vienas krāsas līnijām ekrāna centrā), ne mazāku par 0,4 mm (krāsainie kineskopi), un kuru izcelsme ir Indijā, Malaizijā, Ķīnas Tautas Republikā (Ķīnā) un Korejas Tautas Republikā (Korejā), un uz kuriem attiecas KN kods ex85401111 (TARIC kods 8540111194).

(2) Ņemot vērā, ka dempinga starpība, ko konstatēja Lietuvas gadījumā, bija zem 2 % robežvērtības, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 384/96 ("pamatregulas") 9. panta 3. punktā, attiecībā uz minēto valsti nekādus pagaidu pasākumus nepiemēroja.

2. Turpmākā procedūra

(3) Pēc antidempinga pagaidu maksājuma uzlikšanas personām paziņoja faktus un apsvērumus, pamatojoties uz kuriem bija pieņēma pagaidu regulu. Dažas personas iesniedza rakstiskas piezīmes. Komisija uzklausīja visas ieinteresētās personas, kuras vēlējās, lai tās uzklausītu. Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt galīgo antidempinga maksājumu uzlikšanu un to summu galīgo iekasēšanu, ko nodrošināja ar pagaidu maksājumiem. Informētajām pusēm arī deva laiku, lai tās pēc šā paziņojuma varētu izteikt iebildumus.

(4) Ieinteresēto personu iesniegtās mutiskās un rakstiskās piezīmes izskatīja un attiecīgos gadījumos ņēma vērā, izdarot galīgos atzinumus.

(5) Komisija turpināja vākt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgo atzinumu izdarīšanai.

B. ATTIECĪGIE RAŽOJUMI UN LĪDZĪGI RAŽOJUMI

(6) Tā kā pēc pagaidu atzinumu nodošanas atklātībā vienīgās piezīmes par šo punktu attiecās uz Ķīnas ražotāja eksportētāja ražojumu, un tā kā uzskatīja par lietderīgu attiecībā uz minēto valsti procedūru izbeigt (sk. 85. apsvērumu), ar šo apstiprina pagaidu regulas 7. līdz 10. apsvēruma saturu un secinājumus.

C. DEMPINGS

1. Lietuva

1.1. Normālā vērtība

(7) Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka vienīgā Lietuvas ražotāja eksportētāja paziņotās amortizācijas, pētniecības un attīstības izmaksas ir pārāk zemas. Tomēr, tas neiesniedza nekādus pierādījumus, kas pamatotu šo apgalvojumu. Paziņotās izmaksas tomēr pārskatīja un konstatēja, ka tās nav pārāk zemas. Tādēļ sūdzības iesniedzēja izvirzītais apgalvojums ir noraidīts un apstiprina atzinumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 35. apsvērumā.

1.2. Eksporta cena un salīdzinājums

(8) Par šiem punktiem piezīmes nesaņēma. Tādēļ apstiprina atzinumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 36. un 37. apsvērumā.

1.3. Dempinga starpība

(9) Tādēļ pagaidu regulas 38. apsvērumā noteikto dempinga starpību (1,3 %) apstiprina kā minimālo.

2. Malaizija

2.1. Normālā vērtība un eksporta cena

(10) Tā kā jauna informācija nav iesniegta, apstiprina atzinumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 11. līdz 13. apsvērumā.

2.2. Salīdzinājums

(11) Viens no abiem Malaizijas ražotājiem eksportētājiem apgalvoja, ka normālā vērtība būtu jākoriģē attiecībā uz izmaksām pēc pārdošanas. Minēto apgalvojumu izskatīja un konstatēja, ka šajā sakarā ir lietderīgi piešķirt korekciju. Turklāt uzskatīja par lietderīgāku attiecībā uz salīdzinājumu starp normālo vērtību un viena ražotāja eksportētāja eksporta cenu, izmantot to pašu metodoloģiju (t.i., mēneša vidējos valūtas maiņas kursus), ko jau piemēroja pagaidu posmā attiecībā uz pārējiem ražotājiem eksportētājiem.

(12) Izņemot iepriekš minēto, apstiprina atzinumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 14. apsvērumā.

2.3. Dempinga starpība

(13) Grozījumu rezultātā, kas minēti 11. apsvērumā, noteica šādas galīgās dempinga starpības:

- Samsung Electron Devices (M) SDN.BHD: 0,7 %,

- Chungwha Picture Tubes (M) SDN.BHD: 4,5 %.

(14) Attiecībā uz Malaizijas izcelsmes importu jānorāda, ka divi iepriekš minētie ražotāji eksportētāji pārstāv visu attiecīgās valsts izcelsmes eksportu. Lai izvērtētu, vai dempinga starpība bija minimāla valsts mērogā, noteica vidējo svērto valsts mēroga dempinga starpību. Konstatēja, ka minētā starpība bija minimāla Samsung eksporta svara dēļ salīdzinājumā ar Chungwha eksportu. Ņemot vērā valsts mēroga minimālo dempinga starpību, Chungwha zemo dempinga starpību un vispārējo nelielo Malaizijas importa ietekmi, secina, ka izmeklēšana būtu jāizbeidz, nepieņemot aizsardzības pasākumus attiecībā uz Malaizijas izcelsmes importu, saskaņā ar pamatregulas 9. panta 3. punktu.

3. Ķīna

(15) Pēc ieinteresēto personu piezīmju izskatīšanas apstiprina, ka attiecībā uz Ķīnu dempings pastāv ievērojamā apjomā. Tomēr, ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti 35. apsvērumā par Ķīnas izcelsmes importa minimālo apjomu, un ņemot vērā procedūras izbeigšanu attiecībā uz Ķīnu (sk. 85. apsvērumu), neuzskatīja par vajadzīgu izskatīt jautājumu par dempinga esamību.

4. Indija

(16) Atgādina, ka neviens ražotājs eksportētājs no Indijas nepiedalījās izmeklēšanā, un tāpēc atzinumi bija jāizdara, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

4.1. Normālā vērtība

(17) Par šo punktu piezīmes nesaņēma. Aprēķināto normālo vērtību pārskatīja, lai ņemtu vērā 11. apsvērumā minētos grozījumus.

4.2. Eksporta cena un salīdzinājums

(18) Par šiem punktiem piezīmes nesaņēma. Tāpēc apstiprina atzinumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 18. un 19. apsvērumā.

4.3. Dempinga starpība

(19) Normālās vērtības grozījumu rezultātā, kas minēti 17. apsvērumā, noteica šādu galīgo dempinga starpību:

- visi uzņēmumi: 20,5 %.

5. Koreja

(20) Atgādina, ka neviens ražotājs eksportētājs no Korejas izmeklēšanā nepiedalījās, un tāpēc atzinumi bija jāizdara, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

5.1. Normālā vērtība

(21) Šajā sakarā piezīmes nesaņēma. Aprēķināto normālo vērtību pārskatīja, lai ņemtu vērā 11. apsvērumā minētos grozījumus.

5.2. Eksporta cena un salīdzinājums

(22) Par šiem punktiem piezīmes nesaņēma. Tāpēc apstiprina atzinumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 23. un 24. apsvērumā.

5.3. Dempinga starpība

(23) Normālās vērtības grozījumu rezultātā, kas minēti 21. apsvērumā, noteica šādu galīgo dempinga starpību:

- visi uzņēmumi: 19,7 %.

D. KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARES DEFINĪCIJA

(24) Tā kā piezīmes par Kopienas ražošanas nozares definīciju nesaņēma, ar šo apstiprina secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 39. un 40. apsvērumā.

E. ZAUDĒJUMI

1. Krāsaino kineskopu patēriņš Kopienā

(25) Pēc pagaidu pasākumu uzlikšanas bija jāgroza dati par patēriņu, kā noteikts pagaidu regulā, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka ir iekļauti pieejamie dati par uzņēmumiem, kuri atrodas Kopienā un ir saistīti ar ražotājiem eksportētājiem attiecīgajās valstīs. Jaunie atzinumi apstiprināja krāsaino kineskopu patēriņa samazināšanos Kopienā (sk. pagaidu regulas 45. apsvērumu).

1. tabula. Krāsaino kineskopu patēriņš Kopienā

Avots:

Dati, ko iesniegusi Kopienas ražošanas nozare un Kopienas uzņēmēji, kuri saistīti ar ražotājiem eksportētājiem; Eurostat.

| 1995 | 1996 | 1997 | 1998 | Izmeklēšanas laika posms |

Vienības | 6717805 | 5882421 | 4992089 | 4954292 | 4704257 |

1995. gada indekss = 100 | 100 | 88 | 74 | 74 | 70 |

1997. gada indekss = 100 | | | 100 | 99 | 94 |

(26) Kopumā apjoma ziņā Kopienas tirgus attiecīgajā laika posmā samazinājās par 30 %. Būtu jānorāda, ka galvenais samazinājums bija laika posmā no 1995. gada līdz 1997. gadam (–26 %). Tomēr, kā līdzīgi var redzēt iepriekšējā tabulā, patēriņš Kopienā kļuva stabils no 1997. gada. Patiešām, patēriņš 1997. un 1998. gadā saglabājās tajā pašā apjomā un izmeklēšanas laika posmā nedaudz samazinājās (–5 %).

(27) Atgādina, ka galvenais Kopienas patēriņa samazinājums ir izskaidrojams ar to, ka attiecīgā laika posma pirmajā pusē Kopienas 14 collu krāsaino televizoru ražošanu daļēji pārcēla uz dažām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm (sk. pagaidu regulas 46. apsvērumu). Pārcelšanas procesa sekas ir aplūkotas turpmāk, 63. līdz 65. apsvērumā.

2. Krāsaino kineskopu imports Kopienā no attiecīgajām valstīm.

2.1. Lietuva un Malaizija : minimālā dempinga starpība

(28) Izmeklēšana apstiprināja, ka attiecībā uz Lietuvu konstatētā dempinga starpība ir minimāla. Turklāt, kā paskaidrots 14. apsvērumā, vidējā svērtā dempinga starpība, ko konstatēja attiecībā uz Malaiziju, galīgajā posmā arī izrādījās mazāka par minimālo robežvērtību.

2.2. Ķīna: niecīgs imports

(29) Viens ražotājs, kurš atrodas Ķīnā, apgalvoja, ka ir vienīgais ražotājs valstī un ka izmeklēšanas laika posmā eksportam uz Kopienu tas esot pārdevis nelielus krāsaino kineskopu daudzumus. Turklāt tas apgalvoja, ka neatbilstība starp tā paziņotajiem eksportam uz Kopienu pārdotajiem preču daudzumiem un Eurostat importa statistiku izskaidrojama ar faktu, ka KN kods, ko minētajā statistikā izmantoja krāsainajiem kineskopiem, ietvēra arī citu izmēru krāsainos kineskopus – lielākus un mazākus par 14 collām –, t.i., kineskopus, uz kuriem šī procedūra neattiecas. Šajā sakarā tas uzsvēra, ka Kopienas ražošanas nozarei ir kopuzņēmums ar kādu uzņēmumu Ķīnā un ka arī tas varētu izskaidrot minēto neatbilstību.

(30) Tas apgalvoja arī, ka tā faktiskie preču pārdošanas apjomi eksportam uz Kopienu bijuši zem minimālās robežvērtības, jo patēriņa līmenis, ko Komisija bija noteikusi pagaidu posmā (sk. pagaidu regulas 41. līdz 44. apsvērumu) bija ļoti neprecīzs, un lūdza, lai izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnu izbeidz.

(31) Lai izvērtētu minētos apgalvojumus, Komisija izskatīja Ķīnas eksporta statistiku, pieprasīja informāciju Eiropas Savienības delegācijai Ķīnā un pārbaudīja datus, ko bija iesniegusi Kopienas ražošanas nozare.

(32) Saskaņā ar Ķīnas statistiku eksporta apjoms uz Kopienu bija pat lielāks, nekā norādīts Eurostat statistikā. Tas tomēr ir izskaidrojams ar faktu, ka minētā statistika attiecās uz dažādiem krāsaino kineskopu veidiem, to skaitā tiem, uz kuriem šī procedūra neattiecas.

(33) Kopienas ražošanas nozare iesniedza informāciju par kopuzņēmumu, kas tai ir Ķīnā. Pamatojoties uz to, konstatēja, ka minētais kopuzņēmums neražo izstrādājumus, uz kuriem attiecas attiecīgais KN kods, bet gan citas ekrāna sastāvdaļas. Attiecībā uz neatbilstību starp Eurostat importa statistiku un datiem par importu, ko paziņoja Ķīnas ražotājs eksportētājs, būtu jānorāda, ka, atbilstīgi iepriekš minētajam, pieejamie fakti neizslēdz varbūtību, ka no Ķīnas uz Kopienu eksportēja arī tādus krāsainos kineskopus, kuri nav attiecīgie ražojumi.

(34) Turklāt izmeklēšanā, izņemot iepriekš minēto uzņēmumu, nekonstatēja nevienu citu Ķīnas eksportētāju, kurš eksportētu attiecīgo ražojumu.

(35) Pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem un ņemot vērā faktu, ka a) importa apjoms no Ķīnas attiecīgajā laika posmā ievērojami samazinājās (83 %); b) attiecīgā ražojuma KN kods attiecas arī uz ražojumiem, uz kuriem pašreizējā izmeklēšana neattiecas un ka tādējādi nav teikts, ka Eurostat importa statistika precīzi atspoguļo attiecīgā ražojuma importu no Ķīnas; c) importa apjoms, ko Ķīnas ražotājs norādījis aptaujas anketā, ir mazāks par minimālo robežvērtību, kura noteikta pamatregulas 5. panta 7. punktā un d) nav nekādas informācijas, kas liecinātu, ka minētais Ķīnas ražotājs nebija vienīgais Ķīnas ražotājs, kurš pārdeva attiecīgo ražojumu eksportam uz Kopienu, konstatēja, ka ir lietderīgi uzskatīt, ka Ķīnas importa tirgus daļa bijusi mazāka par minimālo robežvērtību.

2.3. Indija un Koreja

(36) Rezultātā, ņemot vērā secinājumus, kas izklāstīti 28. apsvērumā attiecībā uz Lietuvu un Malaiziju un 35. apsvērumā attiecībā uz Ķīnu, atlikušajā zaudējumu novērtējumā analizēja un še turpmāk par importu no "attiecīgajām valstīm" sauc tikai importu no abām atlikušajām valstīm – Indijas un Korejas.

2.4. Attiecīgo valstu importa kumulatīvais novērtējums

2.4.1. Importa apjoms

(37) Attiecīgo valstu izcelsmes importa apjomu attīstība bija šāda.

2. tabula. Importa apjomi no attiecīgajām valstīm Kopienā.

Avots:

Eurostat.

| 1995 | 1996 | 1997 | 1998 | Izmeklēšanas laika posms |

Vienības | 806188 | 318471 | 126559 | 483361 | 494254 |

1995. gada indekss = 100 | 100 | 40 | 16 | 60 | 61 |

1997. gada indekss = 100 | | | 100 | 382 | 391 |

(38) Kopumā importa apjomi no attiecīgajām valstīm attiecīgajā laika posmā samazinājās par 39 %. Nākošajā tabulā redzams, ka importa dempings, kurš no 1995. gada līdz 1997. gadam samazinājās (–84 %), no 1997. gada līdz izmeklēšanas laika posmam atkal ievērojami palielinājās (+ 291 %).

2.4.2. Importa tirgus daļa

(39) Ņemot vērā pārskatītos patēriņa datus, tirgus daļa, ko veidoja importa dempings no attiecīgajām valstīm Kopienā, attīstījās šādi.

3. tabula. Importa tirgus daļa Kopienā no attiecīgajām valstīm.

Avots:

Atbildes, ko Kopienas ražošanas nozare sniegusi aptaujas anketās, un Eurostat.

| 1995 | 1996 | 1997 | 1998 | Izmeklēšanas laika posms |

Vienības | 12,0 % | 5,4 % | 2,5 % | 9,8 % | 10,5 % |

1995. gada indekss = 100 | 100 | 45 | 21 | 81 | 88 |

1997. gada indekss = 100 | | | 100 | 385 | 414 |

(40) Pēc tabulas ir redzams, ka, kamēr tirgus daļa laika posmā no 1995. gada līdz 1997. gadam samazinājās par 9,5 procentu punktiem, laika posmā no 1997. gada līdz izmeklēšanas laika posmam tā palielinājās par 8 procentu punktiem.

2.4.3. Vidējā importa cena

(41) Atgādina, ka saskaņā ar secinājumiem, kas izklāstīti pagaidu regulas 55. apsvērumā, Indijas, Malaizijas, Ķīnas un Korejas izcelsmes krāsaino kineskopu vidējām importa cenām jau bija tendence samazināties (–11 % attiecīgajā laika posmā un –19 % laika posmā no 1997. gada līdz izmeklēšanas laika posmam). Pēc Malaizijas un Ķīnas izslēgšanas konstatēja, ka cenu svārstības ir vēl izteiktākas.

4. tabula. Vidējās importa cenas Kopienā no attiecīgajām valstīm

Avots:

Eurostat.

| 1995 | 1996 | 1997 | 1998 | Izmeklēšanas laika posms |

ECU par vienību | 39,36 | 42,15 | 45,27 | 34,85 | 31,85 |

1995. gada indekss = 100 | 100 | 107 | 115 | 89 | 81 |

1997. gada indekss = 100 | | | 100 | 77 | 70 |

No 1995. gada līdz izmeklēšanas laika posmam pārdošanas cenas, ko Kopienas tirgū prasīja attiecīgie ražotāji eksportētāji, samazinājās par 19 %. To tendence samazināties ir vēl krasāka, ja aplūko attīstības gaitu no 1997. gada līdz izmeklēšanas laika posmam, kad vidējā importa cena samazinājās par 30 %. Šī situācija bija vērojama vienlaikus ar importa apjoma palielinājumu līdz 291 %.

Turklāt no 1997. gada līdz izmeklēšanas laika posmam vidējā importa cena samazinājās daudz ievērojamāk (–30 %), nekā vidējā cena Kopienas ražošanas nozarē (–19 %).

2.5. Cenu samazinājums

(42) Tā kā minētajai attiecīgā importa analīzei nav ietekmes uz cenu samazinājumu, attiecībā uz Indiju un Koreju apstiprina secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 59. apsvērumā. Salīdzinājuma rezultāti parādīja, ka vidējā cenu samazinājuma starpība, kas izteikta kā procentuālā daļa no Kopienas ražošanas nozares vidējām pārdošanas cenām, ir 14,7 % Indijai un 10,8 % Korejai.

2.6. Secinājums

(43) Pamatojoties uz faktiem un apsvērumiem, konstatēja, ka attiecīgo valstu izcelsmes importa dempinga apjoms attīstījās divos posmos. No 1995. gada līdz 1997. gadam imports ievērojami samazinājās. Toties laikā no 1997. gada līdz izmeklēšanas laika posmam tas atkal palielinājās līdz pat 291 %. Attiecībā uz tirgus daļu konstatēja līdzīgu tendenci. Attiecīgo valstu izcelsmes importa tirgus daļa laika posmā no 1995. gada līdz 1997. gadam samazinājās par 9,5 procentu punktiem, bet laika posmā no 1997. gada līdz izmeklēšanas laika posmam tā palielinājās par 8 procentu punktiem. Tāpat importa cenas, kas līdz 1997. gadam palielinājās par 15 %, vēlāk samazinājās par 30 %.

3. Kopienas ražošanas nozares ekonomikas stāvoklis

(44) Nesaņēma nekādas piezīmes attiecībā uz pagaidu zaudējumu analīzi, kas norādīja, ka vairumam ekonomisko rādītāju, kas attiecās uz Kopienas ražošanas nozari, bija ievērojama tendence samazināties (pagaidu regulas 60. līdz 69. un 72. līdz 79. apsvērums). Tomēr, jo īpaši ņemot vērā pārmaiņas Kopienas patēriņā, atzinumi par Kopienas ražošanas nozares stāvokli ir izklāstīti turpmāk.

Būtu jānorāda, ka ekonomisko rādītāju, kuri attiecas uz Kopienas ražošanas nozari, tendence samazināties bija īpaši liela laika posmā no 1997. gada līdz izmeklēšanas laika posmam.

Kā teikts pagaidu regulas 60. apsvērumā, ņemot vērā, ka Kopienas ražošanas nozari veido tikai viens ražotājs, datus attiecībā uz Kopienas ražošanas nozari indeksēja, lai saglabātu to datu konfidencialitāti, kas iesniegti saskaņā ar pamatregulas 19. pantu. Būtu arī jāpiebilst, ka izskatīja visus rādītājus, kas uzskaitīti pamatregulas 3. panta 5. punktā. Tie, ko uzskatīja par būtiskiem, ir aplūkoti turpmāk.

3.1. Ražošana

(45) Atgādina, ka Kopienas krāsaino kineskopu ražošana attiecīgajā laika posmā palielinājās par 9 % (sk. pagaidu regulas 64. apsvērumu). Būtu arī jāuzsver, ka laikā, kad krāsaino televizoru ražošanu pārcēla uz dažām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, Kopienas ražošanas nozare saglabāja savu krāsaino kineskopu ražošanu Kopienā.

3.2. Pārdošanas apjoms, vidējās pārdošanas cenas un rentabilitāte Kopienā

(46) Atgādina, ka Kopienas ražošanas nozare attiecīgajā laika posmā zaudēja 55 % pārdošanas apjoma un laika posmā no 1997. gada līdz izmeklēšanas laika posmam – 26 % (sk. pagaidu regulas 66. apsvērumu). Tajā pašā laika posmā patēriņš samazinājās attiecīgi par 30 % un 6 %. Uzsver, ka galvenais patēriņa samazinājums notika laika posmā no 1995. gada līdz 1997. gadam (–26 %) – laikā, kad daļu Kopienas krāsaino televizoru ražošanas daļēji pārcēla uz Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, turpretim no 1997. gada līdz izmeklēšanas laika posmam patēriņš visumā saglabājās stabils. Rezultātā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomu kritums bija daudz lielāks nekā patēriņa samazinājums.

(47) Kā norādīts pagaidu regulas 68. apsvērumā, izmeklēšanā atklājās, ka cenas, ko Kopienas ražošanas nozare prasīja nesaistītiem klientiem, attiecīgajā laika posmā samazinājās par 21 %, bet galvenais samazinājums notika no 1997. gada līdz izmeklēšanas laika posmam (–19 %), turpretim laika posmā no 1995. gada līdz 1997. gadam cenas bija stabilas. Tādējādi galvenais Kopienas ražošanas nozares cenu samazinājums notika laikā, kad patēriņš bija relatīvi stabils (6 % samazinājums laikā no 1997. gada līdz izmeklēšanas laika posmam), bet laikā, kad patēriņš ievērojami samazinājās (–26 % laika posmā no 1995. gada līdz 1997. gadam), Kopienas ražošanas nozares cenas saglabājās stabilas.

(48) Turklāt Kopienas ražošanas nozare nebija rentabla. Kā norādīts pagaidu regulas 75. apsvērumā, attiecīgajā laika posmā tā zaudēja apmēram četrus peļņas procentu punktus.

3.3. Tirgus daļa Kopienā

(49) Pamatojoties uz pārskatītajām patēriņa vienībām, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa attīstījās šādi.

5. tabula. Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa

Avots:

Atbildes, ko Kopienas ražošanas nozare sniegusi aptaujas anketās, un Eurostat.

| 1995 | 1996 | 1997 | 1998 | Izmeklēšanas laika posms |

1995. gada indekss = 100 | 100 | 107 | 83 | 64 | 65 |

1997. gada indekss = 100 | | | 100 | 77 | 78 |

(50) Kopienas ražošanas nozare attiecīgajā laika posmā zaudēja 15,5 tirgus daļas procentu punktus, nevis 6 procentu punktus, kā bija noteikts iepriekš (sk. pagaidu regulas 71. apsvērumu). Galvenais tirgus daļas samazinājums (–7,9 procentu punkti) notika laika posmā no 1997. gada līdz izmeklēšanas laika posmam, kad importa dempinga apjoms strauji pieauga (+ 291 %) un ieguva ievērojamu tirgus daļu (+ 8 procentu punkti).

4. Secinājums par zaudējumiem

(51) Atgādina, ka attiecīgajā laika posmā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas samazinājās par 21 %, rentabilitāte bija negatīva (apmēram 4 peļņas procentu punktu zaudējums), pārdošanas apjoms samazinājās par 55 % (sk. pagaidu regulas 81. apsvērumu), un tās tirgus daļas zaudējums bija 15,5 procentu punkti. Vidējās importa dempinga cenas, kas attiecīgajā laika posmā bija ievērojami zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas, izmeklēšanas laika posmā bija par apmēram 12 % zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares vidējās cenas.

(52) Importa dempinga apjoms ievērojami samazinājās laika posmā no 1995. gada līdz 1997. gadam. Tad laikā no 1997. gada līdz izmeklēšanas laika posmam tas ievērojami pieauga (+ 291 %). Šis pieaugums sakrita ar patēriņa samazinājumu par 6 % laikā no 1997. gada līdz izmeklēšanas laika posmam. Attiecībā uz vidējo importa cenu būtu jānorāda, ka laika posmā no 1995. gada līdz 1997. gadam konstatēja 15 % pieaugumu, kamēr no 1997. gada līdz izmeklēšanas laika posmam importa vidējās cenas samazinājās par 30 %.

(53) Sīkāka izmeklēšana apstiprināja, ka Kopienas ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis jo īpaši pasliktinājās laikā no 1997. gada līdz izmeklēšanas laika posmam, kad strauji pieauga importa dempinga apjoms un Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās par 15 % (sk. pagaidu regulas 64. apsvērumu), tās pārdošanas cenas samazinājās par 19 %, ievērojami samazinājās rentabilitāte, un nodarbinātība samazinājās par 13 %.

(54) Ņemot vērā iepriekš minēto, jo īpaši pārdošanas cenu un rentabilitātes samazinājumu, apstiprina secinājumu, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīti būtiski zaudējumi pamatregulas 3. panta nozīmē.

F. CĒLOŅSAKARĪBA

1. Ievads

(55) Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu izskatīja jautājumu, vai būtiskos zaudējumus, kas nodarīti Kopienas ražošanas nozarei, izraisījis importa dempings no attiecīgajām valstīm.

(56) Izvērtēja arī citu zināmo faktoru ietekmi, izņemot importa dempingu, lai nodrošinātu, ka šādu citu faktoru izraisītos zaudējumus nepamatoti nesaista ar importa dempingu no attiecīgajām valstīm.

2. Importa dempinga sekas

(57) Pēc Malaizijas un Ķīnas izslēgšanas konstatēja, ka importa dempinga apjoms laikā no 1997. gada līdz izmeklēšanas laika posmam ievērojami palielinājās (+ 291 %). Tā tirgus daļa palielinājās par 8 procentu punktiem. Importa apjoma pieaugums sakrita ar laika posmu, kad patēriņš bija stabils. Tajā pašā laikā samazinājās Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi (–26 %) un tirgus daļa (–7,9 procentu punkti).

(58) Cenas, ko attiecīgās valstis prasīja Kopienas tirgū, attiecīgajā laika posmā bija samazinājušās par 19 %. Ievērojamākais samazinājums bija no 1997. gada līdz izmeklēšanas laika posmam (–30 %). Kopienas ražošanas nozares cenas attiecīgajā laika posmā samazinājās par 21 %, bet galvenais samazinājums notika laikā no 1997. gada līdz izmeklēšanas laika posmam (–19 %). Cenu samazinājums, kuru konstatēja izmeklēšanas laika posmā, bija vidēji apmēram 12 %. Rezultātā samazinājās Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte, un zaudējumu apmērs sasniedza pat 4 % apgrozījuma.

(59) Pamatojoties uz iepriekš minēto, var konstatēt, ka, īpaši no 1997. gada, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis pasliktinājās vienlaikus ar attiecīgo valstu izcelsmes importa dempinga par zemām cenām straujo pieaugumu. Patiešām, attiecīgo valstu izcelsmes importa dempinga lielo apjomu dēļ Kopienas ražošanas nozare zaudēja pārdošanas apjomus un tirgus daļu, un tādējādi tai nebija citas izvēles, kā vien pielāgoties cenu samazināšanās tendencei, ko bija izraisījis importa dempings.

(60) Minētie fakti un apsvērumi pierāda, ka importa dempingam par zemām cenām bija ievērojama negatīva ietekme uz Kopienas ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, jo īpaši uz tirgus daļu, pārdošanas cenām un rentabilitāti, un ka tas ir nodarījis būtiskus zaudējumus.

3. Patēriņa attīstības gaita

(61) Bija iebildumi, ka zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei galvenokārt bija nodarījis krasais patēriņa samazinājums, kas bija saistīts ar vispārējo tirgus lejupslīdi. Patiešām, izmeklēšanā atklājās, ka patēriņš attiecīgajā laika posmā samazinājās. Kopienas tirgus apjoms attiecīgajā laika posmā samazinājās par 30 %, un no 1997. gada līdz izmeklēšanas laika posmam – par 6 %.

(62) Sīkākā izmeklēšanā tomēr atklājās, ka zaudējumi Kopienas ražošanas nozarei nebija radušies vispārējās tirgus lejupslīdes dēļ. Konstatēja, ka šķietamā tirgus lejupslīde patiesībā bija rezultāts krāsaino televizoru ražošanas pārcelšanai uz dažām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm (sk. 63. līdz 65. apsvērumu). Tā kā krāsaino televizoru (pakārtoto ražojumu, kuros iebūvēti krāsainie kineskopi) patēriņš Kopienā attiecīgajā laika posmā pat palielinājās (sk. 66. un 67. apsvērumu), tad tāda patēriņa attīstības gaita nebūtu jāsaista ar cenu samazinājumu. Visbeidzot būtu jāpiebilst, ka vairums ekonomisko rādītāju, kas attiecas uz Kopienas ražošanas nozari, arī sāka ievērojami samazināties laikā, kad patēriņš bija stabilizējies (sk. 69. līdz 71. apsvērumu), t.i., kopš 1997. gada.

3.1. Pārcelšanas sekas

(63) Saskaņā ar pieejamo informāciju, krāsaino televizoru ražošanas pārcelšana uz dažām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm notika attiecīgā laika posma pirmajā pusē. Minētās pārcelšanas sekas bija Kopienā izmantoto krāsaino kineskopu skaita samazināšanās un eksportēto krāsaino kineskopu skaita palielinājums, lai apmierinātu minēto jauno ražotņu vajadzības.

(64) No tā var secināt, ka minētais krāsaino kineskopu patēriņa samazinājums Kopienā faktiski nenorādīja uz vispārēju samazinājumu attiecīgā ražojuma pieprasījumā, kura rezultāts būtu negatīva ietekme uz pārdošanas cenām, bet gan uz attiecīgo izmantotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas maiņu. Tā kā krāsaino kineskopu patēriņa samazinājumu Kopienā lielā mērā var izskaidrot ar krāsaino televizoru ražotāju pārcelšanos uz Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, tās sekas nebija vispārējs attiecīgā ražojuma pieprasījuma samazinājums.

(65) Tādēļ secināja, ka pārdošanas cenu samazināšanos, ko izmeklēšanā novēroja Kopienas tirgū, jo īpaši no 1997. gada, un Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos nevar izskaidrot ar attiecīgā ražojuma kopējā tirgus vispārēju samazināšanos.

3.2. Krāsaino kineskopu patēriņš Kopienā

(66) Ņemot vērā iepriekš minēto, un lai gūtu pilnīgu pārskatu un izpratni par krāsaino kineskopu patēriņa samazinājumu Kopienā attiecīgajā laika posmā, aplūkoja to, kā krāsaino televizoru patēriņš attīstījās laika posmā no 1995. gada līdz 1998. gadam. Patiešām, tā kā krāsainos kineskopus izmanto krāsaino televizoru ražošanā, Kopienas krāsaino televizoru patēriņa analīze padara Kopienas krāsaino kineskopu tirgus analīzi pilnīgāku.

6. tabula. Krāsaino kineskopu patēriņš Kopienā

Avots:

Atbildes, ko Kopienas ražošanas nozare sniegusi aptaujas anketās, un Eurostat.

| 1995 | 1996 | 1997 | 1998 | Izmeklēšanas laika posms |

Vienības | 8292391 | 8070930 | 8342555 | 9276425 | Nav pieejams |

1997. gada indekss = 100 | 100 | 97 | 101 | 111 |

(67) Tabula skaidri rāda, ka Kopienas pieprasījums pēc krāsainajiem kineskopiem palielinājās attiecīgajā laika posmā un jo īpaši 1997. un 1998. gadā.

(68) No iepriekš minētā secina, ka Kopienas krāsaino kineskopu patēriņa negatīvā attīstība nav saistīta ar krāsaino televizoru pieprasījuma vispārējo samazināšanos, jo pieprasījums no 1995. gada līdz 1998. gadam palielinājās apmēram par 11 %. Tādējādi pārcelšanās nevar noslēpt faktu, ka krāsaino televizoru pieprasījums Kopienā turpināja augt, kas norāda, ka attiecīgais ražojums nav novecojis.

3.3. Patēriņa attīstības gaita no 1997. gada

(69) Kā norādīts 1. tabulā un paskaidrots 26. apsvērumā, galvenais krāsaino kineskopu patēriņa samazinājums Kopienā notika laika posmā no 1995. gada līdz 1997. gadam (–26 %). Tomēr pēc tam bija vērojams diezgan stabils patēriņš.

(70) Sīkāka analīze atklāja, ka Kopienas ražošanas nozares cenas bija stabilas laikā, kad patēriņš ievērojami samazinājās (–26 % laika posmā no 1995. gada līdz 1997. gadam), un ka Kopienas ražošanas nozares galvenais cenu samazinājums bija vērojams laikā, kad patēriņš bija relatīvi stabils (6 % samazinājums laikā no 1997. gada līdz izmeklēšanas laika posmam). Turklāt Kopienas ekonomiskais stāvoklis jo īpaši pasliktinājās laikā no 1997. gada līdz izmeklēšanas laika posmam, kad importa dempings strauji pieauga (importa apjoms par + 291 % un tirgus daļa par 8 procentu punktiem), un Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi samazinājās par 26 %, un tā zaudēja 7,9 procentu punktus no savas tirgus daļas. Šajā laika posmā vidējā vienības cena par krāsainajiem kineskopiem, ko Kopienas ražošanas nozare pārdeva nesaistītiem klientiem, samazinājās par 19 %, ražošana samazinājās par 15 %, un rentabilitāte – par aptuveni 4 procentu punktiem. Visbeidzot, būtu jāpiebilst, ka, samazinoties pārdošanas apjomiem, Kopienas ražošanas nozares ražošanas izmaksas nepalielinājās. Turpretim ražošanas izmaksas laikā no 1997. gada līdz izmeklēšanas laika posmam samazinājās par vairāk nekā 10 %.

(71) Secina, ka Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos un attiecīgo valstu izcelsmes krāsaino kineskopu importa apjoma un tirgus daļas palielināšanos, jo īpaši laikā no 1997. gada līdz izmeklēšanas laika posmam, nevar izskaidrot ar Kopienas krāsaino kineskopu patēriņa attīstības gaitu.

4. Imports Kopienā no citām trešām valstīm

(72) Kopsummā turpmāk dotajā tabulā norādīts imports no visām valstīm, izņemot Indiju un Koreju.

7. tabula. Imports no citām trešām valstīm.

Avots:

Eurostat.

| 1995 | 1996 | 1997 | 1998 | Izmeklēšanas laika posms |

Lietuva | 438051 | 549112 | 357202 | 408607 | 373510 |

Malaizija | 742235 | 500531 | 271838 | 525015 | 544397 |

Singapūra | 678752 | 814216 | 984267 | 729387 | 480032 |

Citas | 1096695 | 802426 | 997232 | 676018 | 467133 |

Kopā no citām trešām valstīm | 2955733 | 2666285 | 2610539 | 2339027 | 1865072 |

1995. gada indekss = 100 | 100 | 90 | 88 | 79 | 63 |

1997. gada indekss = 100 | | | 100 | 90 | 71 |

Izmeklēšanas laika posmā lielākie eksportētāji uz Kopienu šajā grupā bija Lietuva, Malaizija un Singapūra. Kā norādīts 35. apsvērumā, imports no Ķīnas bija mazāks par minimālo robežvērtību.

(73) Kopējais trešo valstu importa apjoms attiecīgajā laika posmā samazinājās par 37 %, kamēr patēriņš samazinājās par 30 %. Laikā no 1997. gada līdz izmeklēšanas laika posmam minētais imports samazinājās par 29 %, kamēr patēriņš samazinājās tikai par 6 %.

(74) Izmeklēšana parādīja, ka izmeklēšanas laika posmā cenas, ko Kopienā prasīja vairums citu trešo valstu uzņēmēju, bija augstākas nekā tās, ko Kopienas tirgū prasīja attiecīgās valstis. Minēto cenu attīstības gaita saskaņā ar

Eurostat

datiem bija šāda.

8. tabula. Importa cenas

Avots:

Eurostat.

(ECU par vienību) |

| 1995 | 1996 | 1997 | 1998 | Izmeklēšanas laika posms |

Lietuva | 34,97 | 36,96 | 38,88 | 35,40 | 27,36 |

Malaizija | 44,59 | 41,68 | 45,65 | 43,92 | 35,53 |

Singapūra | 43,61 | 41,18 | 42,63 | 41,78 | 40,35 |

Vidējās importa cenas | 41,46 | 42,32 | 42,98 | 39,94 | 37,54 |

1995. gada indekss = 100 | 100 | 102 | 104 | 96 | 91 |

1997. gada indekss = 100 | | | 100 | 93 | 87 |

(75) Iepriekš dotajā 8. tabulā ir redzams, ka Singapūras importa cenas izmeklēšanas laika posmā bija lielākas par cenām, ko prasīja Kopienas ražošanas nozare, un ka krāsaino kineskopu cenas citās trešās valstīs bija ļoti atšķirīgas. Malaizijas importa cenas bija salīdzināmas ar tām, ko prasīja Kopienas ražošanas nozare, bet Lietuvas ražotāju eksportētāju prasītās cenas bija zemākas. Pamatojoties uz to, nevar pilnībā izslēgt iespējamību, ka importam no dažām trešām valstīm bija negatīva ietekme uz Kopienas ekonomisko stāvokli.

5. Secinājums par cēloņsakarību

(76) Nobeigumā, nevar izslēgt, ka citi faktori, izņemot importa dempingu no attiecīgajām valstīm, jo īpaši importu no Lietuvas, var būt nodarījuši zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei. Tomēr šie faktori nav tādi, lai pārtrauktu cēloņsakarību starp konstatētajiem zaudējumiem un attiecīgā importa dempinga sekām, jo īpaši, ņemot vērā to tirgus daļu.

(77) To skaidri parāda Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa ievērojamā negatīvā attīstība, jo īpaši no 1997. gada līdz izmeklēšanas laika posmam. Šajā laikā imports no attiecīgajām valstīm strauji pieauga (+ 291 %), un Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi samazinājās par 26 %. Tajā pašā laikā Kopienas ražošanas nozare zaudēja 7,9 procentu punktus savas tirgus daļas (attiecīgās valstis ieguva 8 procentu punktus), tās vidējā cena samazinājās par 19 %, ražošana – par 15 %, un rentabilitāte – apmēram par 4 procentu punktiem. Turklāt izmeklēšanas laika posmā konstatēja ievērojamu cenu samazinājumu.

(78) Attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju rīcībai bija būtiska negatīva ietekme uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli. Tāpēc apstiprina, ka minētais imports, ja to aplūko atsevišķi, ir nodarījis būtiskus zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei.

G. KOPIENAS INTERESES

1. Kopienas ražošanas nozares intereses

(79) Būtu jānorāda, ka, lai arī krāsaino televizoru ražošanu daļēji pārcēla, Kopienā joprojām ir ievērojama krāsaino kineskopu ražošana. Patiešām, krāsaino televizoru pieprasījuma pieaugums norāda uz to, ka attiecīgais ražojums nav novecojis. Būtu jānorāda, ka Kopienas ražošanas nozare ir dzīvotspējīga, kā to var redzēt no tās sāktajiem racionalizācijas procesiem. Kopienas ražošanas nozare pēdējos gados racionalizēja un uzlaboja savu produktivitāti, veiksmīgi samazinot ražošanas izmaksas un palielinot savu konkurētspēju tirgū. Uzskata, ka, ja nebūs antidempinga pasākumu, Kopienas ražošanas nozares cenas turpinās samazināties. Tas var izraisīt krāsaino kineskopu ražošanas izbeigšanu Kopienā un tādējādi samazināt nodarbinātību Kopienā.

2. Ietekme uz importētājiem un izmantotājiem

(80) Tā kā pēc pagaidu regulas publicēšanas nesaņēma nekādas piezīmes attiecībā uz jebkādu potenciāli nelabvēlīgu situāciju, ko importētāju un izmantotāju uzņēmējdarbībai var radīt antidempinga pasākumi, apstiprina secinājumus, kuri izklāstīti pagaidu regulas 108. līdz 110. apsvērumā.

3. Secinājums

(81) Pamatojoties uz minētajiem faktiem, secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu neuzlikt antidempinga pasākumus par attiecīgā ražojuma importu no Indijas un Korejas.

H. GALĪGIE PASĀKUMI

(82) Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, zaudējumiem, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, uzskata, ka būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi, lai novērstu to, ka importa dempings no Indijas un Korejas nākotnē turpinātu nodarīt zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei.

1. Zaudējumu novēršanas pakāpe

(83) Zaudējumu novēršanas pakāpi aprēķināja, izmantojot to pašu metodoloģiju, kas izskaidrota pagaidu regulas 116. apsvērumā. Noteica tādu cenu līmeni, kas neradītu zaudējumus, kā arī segtu Kopienas ražošanas nozares ražošanas izmaksas un dotu iespēju iegūt saprātīgu peļņu, ja nebūtu attiecīgo valstu importa dempinga.

2. Galīgā maksājuma veids un apmērs

(84) Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, tā kā zaudējumu apmērs bija lielāks nekā dempinga starpību, ko konstatēja visiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem, galīgais maksājums būtu jānosaka minētās starpības apmērā.

3. Procedūras izbeigšana

(85) Ņemot vērā atzinumus par importu, kura izcelsme ir Lietuvā, Malaizijā (minimālā dempinga starpība) un Ķīnā (minimālā tirgus daļa), procedūru attiecībā uz minētajām valstīm izbeidz.

I. PAGAIDU MAKSĀJUMA IEKASĒŠANA UN ATMAKSA

(86) Ņemot vērā Indijas un Korejas ražotājiem eksportētājiem konstatētās dempinga starpības, un ņemot vērā Kopienas ražošanas nozarei nodarīto zaudējumu nopietnību, uzskata par nepieciešamu uzlikto galīgo maksājumu apmērā galīgi iekasēt summas, kas nodrošinātas ar antidempinga pagaidu maksājumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 837/2000.

(87) Ņemot vērā procedūras izbeigšanu attiecībā uz Malaizijas un Ķīnas izcelsmes importu, būtu jāatmaksā summas, kas nodrošinātas ar antidempinga pagaidu maksājumu par minēto valstu izcelsmes importu, ievērojot Regulu (EK) Nr. 837/2000.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo uzliek galīgo antidempinga maksājumu par tādu krāsaino televizoru katodstaru lampu importu, kuru ekrāna diagonālais izmērs (t.i., kineskopa aktīvā daļa, mērot taisnā līnijā) pārsniedz 33 cm, bet nepārsniedz 38 cm, ar ekrāna platuma/augstuma attiecību, mazāku par 1,5 un soli (t.i., atstarpi starp divām vienas krāsas līnijām ekrāna centrā), ne mazāku par 0,4 mm, un kuru izcelsme ir Indijā un Korejas Republikā, un uz kuriem attiecas KN kods ex85401111 (TARIC kods 8540111194).

2. Antidempinga galīgā maksājuma likme, kas piemērojama Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms muitas nodokļa nomaksas, ir šāda:

Valsts | Maksājuma likme (%) |

Indija | 20,5 |

Korejas Republika | 19,7 |

3. Ja nav noteikts citādi, tad piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Izbeidz procedūru attiecībā uz tādu krāsaino televizoru katodstaru lampu importu, kas minētas 1. panta 1. punktā un kuru izcelsme ir Lietuvā, Malaizijā un Ķīnas Tautas Republikā.

3. pants

1. Summas, kas nodrošinātas ar antidempinga pagaidu maksājumu par Indijas un Korejas Republikas izcelsmes importu, ievērojot Regulu (EK) Nr. 837/2000, iekasē pēc maksājumu likmes, kura galīgi noteikta ar šo regulu. Atmaksā summas, kas iekasētas virs antidempinga galīgā maksājuma likmes.

2. Atmaksā summas, kas nodrošinātas ar antidempinga pagaidu maksājumu par Malaizijas un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importu, ievērojot Regulu (EK) Nr. 837/2000.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2000. gada 17. oktobrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

L. Fabius

[1] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 905/98 (OV L 128, 30.4.1998., 18. lpp.).

[2] Komisijas Regula (EK) Nr. 837/2000 (2000. gada 19. aprīlis), ar ko piemēro pagaidu antidempinga maksājumu par dažu Indijas, Malaizijas, Ķīnas Tautas Republikas un Korejas Republikas izcelsmes krāsaino televizoru katodstaru lampu importu (OV L 102, 27.4.2000., 15. lpp.).

--------------------------------------------------