31996R1292

Padomes Regula (EK) Nr. 1292/96

(1996. gada 27. jūnijs)

par pārtikas atbalsta politiku, pārtikas atbalsta vadību un īpašiem pasākumiem pārtikas drošības atbalstam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 130.w. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 189c. pantā noteikto procedūru [2],

tā kā pašlaik, kā parasti, pārtikas atbalsts ir ievērojams aspekts Kopienas sadarbības attīstības jomā;

tā kā pārtikas atbalsts jāiekļauj jaunattīstības valstu pārtikas drošības uzlabošanas politikās, jo īpaši izveidojot tādas pārtikas stratēģijas, kuru mērķis ir mazināt nabadzību un kuras ir piemērotas galamērķa sasniegšanai – pārtikas atbalsta padarīšanai par nevajadzīgu;

tā kā Kopiena un tās dalībvalstis cieši koordinē savas politikas sadarbībai attīstības jomā, kas skar pārtikas atbalsta programmas un pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot pārtikas drošību; tā kā Kopiena ar dalībvalstīm šajā sfērā ir dažu starptautisku vienošanos, jo īpaši Pārtikas atbalsta konvencijas, līgumslēdzēja puse;

tā kā reģionālās, valsts un mājsaimniecību pārtikas drošība ar ilgtermiņa mērķi nodrošināt pastāvīgu tāda uztura pieejamību, kas veicinās veselīgu un aktīvu dzīves veidu, visā pasaulē ir būtiska sastāvdaļa cīņā pret nabadzību un tā kā tādēļ ir svarīgi, lai tas tiktu uzsvērts visās jaunattīstības valstīm paredzētajās programmās;

tā kā pārtikas atbalsts nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt saņēmējvalstu ierastās ražošanas un komercimporta struktūras;

tā kā pārtikas atbalsts un pasākumi pārtikas drošības atbalstam ir Kopienas sadarbības politikas attīstības jomā pamatfaktori un jāņem vērā kā visu to Kopienas politiku mērķi, kuras var ietekmēt jaunattīstības valstis, jo īpaši no ekonomisko reformu un struktūras uzlabojumu viedokļa;

tā kā, ņemot vērā sieviešu un vīriešu dažādo atbildību par mājsaimniecību pārtikas drošību, izstrādājot programmas pārtikas drošības panākšanai, jārēķinās ar viņu dažādajām lomām;

tā kā sievietes un kopienas būtu vairāk jāiesaista centienos panākt pārtikas drošību reģionālajā, valsts un vietējā līmenī, kā arī mājsaimniecību līmenī;

tā kā pārtikas atbalstam jābūt efektīvam līdzeklim, kas nodrošina piemērota uztura pieejamību un uzlabo pārtikas pieejamību sabiedrībai atbilstoši vietējiem ēšanas paradumiem un ražošanas un tirdzniecības sistēmai, sevišķi pārtikas krīzes apstākļos, kā arī tai pilnībā jāiekļaujas attīstības politikā;

tā kā pārtikas atbalsta sistēma ir Kopienas politikas pamatsastāvdaļa krīzes situāciju novēršanai vai palīdzībai to gadījumā jaunattīstības valstīs un tā kā, to īstenojot, būtu jāņem vērā tās iespējamās sociālās un politiskās sekas;

tā kā pārtikas atbalsta pasākumi nevar būt daļa no dzīvotspējīga risinājuma, ja vien tā nav iekļauta attīstības pasākumos, kuru mērķis ir pielāgoties uzsāktajai vietējai ražošanai un tirdzniecībai;

tā kā, lai pārtikas atbalsts kļūtu efektīvāks un lai izvairītos no nelabvēlīgas ietekmes attiecībā uz vietējās ražošanas, izplatīšanas, transporta un tirdzniecības jaudu, jāuzlabo analīze, diagnostika, plānošana un uzraudzība;

tā kā pārtikas atbalsts jāattīsta par nozīmīgu līdzekli Kopienas sadarbības politikā ar jaunattīstības valstīm, tādējādi ļaujot Kopienai pilnīgi un daudzu gadu garumā piedalīties attīstības projektos;

tā kā tādēļ Kopienai jāspēj nodrošināt vienmērīga un visaptveroša atbalsta plūsma un vajadzības gadījumā – saskaņā ar specifiskām ar jaunattīstības valstīm saistītām daudzgadu programmām uzņemties nodrošināt jaunattīstības valstis ar minimālo produktu daudzumu, kā arī piedalīties ar starptautiskām organizācijām saistītos pasākumos;

tā kā Kopienas centieni palīdzēt jaunattīstības valstīm panākt pārtikas drošību var padarīt pārtikas atbalstu elastīgāku, piešķirot finansiālu atbalstu pasākumiem, kas saistīti ar pārtikas drošību, un jo īpaši lauksaimniecības un pārtikas kultūru audzēšanai kā pārtikas atbalsta alternatīvai konkrētos apstākļos, tajā pašā laikā aizsargājot vidi un mazo lauksaimnieku un zvejnieku intereses;

tā kā Kopiena var palīdzēt tiem jaunattīstības valstu lauku un pilsētu iedzīvotājiem, kuriem palīdzība vajadzīga, ar finansiālām pasākumiem pārtikas drošības atbalstam, iepērkot produktus, sēklas, lauksaimniecības darbarīkus un ierīces un tamlīdzīgus ražošanas līdzekļus, kā arī ar uzglabāšanas programmu, agrā brīdinājuma sistēmu, mobilizācijas, pārraudzības un tehniskā un finansiālā atbalsta palīdzību;

tā kā jāturpina atbalstīt reģionālie centieni uzlabot pārtikas drošību, ieskaitot vietējos iepirkšanas pasākumus nolūkā izmantot dabisko viena un tā paša reģiona valstu komplementaritāti; tā kā, lai sekmētu pārtikas produktu tirdzniecību reģionā un veicinātu integrāciju, pārtikas drošības politikai jāpiešķir reģionāls statuss;

tā kā produktu iepirkšana vietējā līmenī samazina neefektivitātes iespēju, izmaksas un kaitējumu videi, ko varētu radīt lielu pārtikas produktu daudzumu transportēšana visā pasaulē;

tā kā jāaizsargā pārtikas produkcijas ģenētiskais potenciāls un bioloģiskā daudzveidība;

tā kā Kopienas pārtikas atbalstam jāpielāgojas ģeopolitiskajām izmaiņām un daudzās saņēmējvalstīs notiekošajām ekonomiskajām reformām;

tā kā jāsastāda saraksts ar tām valstīm un iestādēm, kas var pretendēt uz Kopienas atbalsta pasākumiem;

tā kā tādēļ jāpieņem arī noteikums, kas Kopienas atbalstu padara pieejamu starptautiskām, reģionālām un nevalstiskām organizācijām; tā kā šādām organizācijām jāatbilst virknei nosacījumu, kas garantē pārtikas atbalsta pasākumu izdošanos;

tā kā, lai atvieglotu dažu paredzēto pasākumu īstenošanu un nodrošinātu savīšanos ar saņēmējvalsts pārtikas drošības politiku, jāpieņem noteikums par dalībvalstu un Komisijas ciešu sadarbību Pārtikas drošības un pārtikas atbalsta komitejā;

tā kā, nosakot veicamos pasākumus pārtikas atbalsta pasākumu izpildei, ieviešanas procedūras jāpielāgo katra saņēmējreģiona specifikai, tomēr neatkāpjoties no kopējās politikas un stratēģijas;

tā kā, lai nodrošinātu pārtikas atbalsta labāku pārvaldību, pielāgojot to vairāk saņēmējvalstu interesēm un vajadzībām, un lai uzlabotu lēmumu pieņemšanas un īstenošanas procedūras, vēlams aizstāt Padomes 1986. gada 22. decembra Regulu (EEK) Nr. 3972/86 par pārtikas atbalsta politiku un pārtikas atbalsta vadību [3], Padomes 1984. gada 19. jūnija Regulu (EEK) Nr. 1755/84 par ar pārtiku saistītu pasākumu īstenošanu pārtikas piegādes vietā [4], Padomes 1988. gada 4. augusta Regulu (EEK) Nr. 2507/88 par uzglabāšanas programmu un agrā brīdinājuma sistēmu īstenošanu [5], Padomes 1988. gada 4. augusta Regulu (EEK) Nr. 2508/88 par starptautisku iestāžu vai nevalstisku organizāciju kopīgi finansētu pārtikas produktu vai sēklu iepirkšanas pasākumu īstenošanu [6] un Padomes 1987. gada 21. maija Regulu (EEK) Nr. 1420/87, ar ko nosaka procedūras, lai īstenotu Regulu (EEK) Nr. 3972/86 par pārtikas atbalsta politiku un pārtikas atbalsta vadību [7],

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Pārtikas atbalsta un pārtikas drošības atbalsta pasākumu mērķi un vispārīgās pamatnostādnes

1. pants

1. Saskaņā ar sadarbības politiku ar jaunattīstības valstīm un lai pienācīgi reaģētu uz nelabvēlīgu situāciju pārtikas jomā, ko radījis pārtikas trūkums vai pārtikas krīze, Kopiena veic pārtikas atbalsta pasākumus, atbalstot pārtikas drošības pasākumus jaunattīstības valstīs.

Pārtikas humānā atbalsta pasākumus veic saskaņā ar noteikumiem par humāno palīdzību, un tās neatbilst šīs regulas darbības sfērai. Nopietnu krīžu gadījumos ciešā sadarbībā īsteno visus Kopienas atbalsta politikas veidus attiecīgo iedzīvotāju interesēs.

2. Saskaņā ar šo regulu pasākumus veic pēc tam, kad veikta to vēlamības un efektivitātes analīze, salīdzinot ar citiem intervences līdzekļiem, kas iespējami kā Kopienas atbalsts un kas var ietekmēt pārtikas drošību un pārtikas atbalstu, un saskaņojot ar šiem citiem līdzekļiem.

Komisija nodrošina, ka saskaņā ar šo regulu veiktos pasākumus veic, cieši saskaņojot tos ar citu ziedotāju intervenci.

3. Pārtikas atbalsta pasākumu un pārtikas drošības atbalsta pasākumu, kas minēti 1. punktā, mērķi jo īpaši ir:

- veicināt pārtikas drošību nolūkā mazināt nabadzību, palīdzēt jaunattīstības valstu un reģionu iedzīvotājiem mājsaimniecību, vietējā, valsts un reģiona līmenī,

- paaugstināt saņēmēju uztura standartus un nodrošināt sabalansētu uzturu,

- ņemt vērā vajadzību nodrošināt iedzīvotājus ar dzeramo ūdeni,

- uzlabot pārtikas produktu pieejamību un sasniedzamību iedzīvotājiem,

- sniegt ieguldījumu saņēmējvalstu līdzsvarotā sociālajā un ekonomiskajā attīstībā gan lauku, gan pilsētu vidē, īpašu uzmanību pievēršot attiecīgi sieviešu un vīriešu lomām mājsaimniecību ekonomikā un sociālajā struktūrā; Kopienas atbalsta pasākumu galamērķis ir saņēmējus izveidot par savas attīstības virzītājiem,

- atbalstīt saņēmējvalstu centienus uzlabot savu pārtikas ražošanu reģionālā, valsts, vietējā un ģimeņu līmenī,

- samazināt atkarību no pārtikas atbalsta,

- veicināt saņēmēju neatkarību pārtikas ziņā, vai nu palielinot ražošanas apjomu, vai arī uzlabojot un palielinot pirktspēju,

- atbalstīt viņu iniciatīvas cīņā pret nabadzību ar mērķi panākt attīstību.

4. Kopienas atbalsts pēc iespējas jāiekļauj attīstības politikās, sevišķi attiecībā uz konkrēto valstu lauksaimniecību, lauksaimniecības izcelsmes pārtiku un pārtikas stratēģijām. Kopienas atbalsts vērsts uz saņēmējvalstu uztura, reproduktīvās veselības aprūpes, vides aizsardzības un rehabilitācijas politiku, kā arī politiku cīņai pret nabadzību, īpašu uzmanību veltot programmu nepārtrauktībai, sevišķi pēckrīzes situācijās. Neatkarīgi no tā, vai atbalstu pārdod, vai izdala bez maksas, tas nedrīkst graut vietējo tirgu.

I SADAĻA

Pārtikas atbalsta pasākumi

2. pants

1. Piegādātajiem produktiem un citiem ar pārtikas atbalstu saistītajiem pasākumiem pēc iespējas vairāk jāatbilst saņēmēju ēšanas paradumiem, tie nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt saņēmējvalsti.

Atlasot produktus, jāapsver iespēja palielināt pārtikas daudzumu nolūkā palīdzēt maksimālam cilvēku skaitam, pievēršot uzmanību produktu kvalitātei, lai nodrošinātu piemērotu uztura līmeni.

Atlasot produktus, ko piegādās kā Kopienas atbalstu un izraugoties šā atbalsta mobilizācijas un sadales procedūras, īpaša uzmanība jāpievērš pārtikas pieejamības sociālajiem aspektiem saņēmējvalstīs, sevišķi neaizsargātākajās iedzīvotāju grupās, kā arī sieviešu lomai mājsaimniecības ekonomikā.

2. Pārtikas atbalstu pirmām kārtām piešķir, balstoties uz objektīvu reālo vajadzību novērtējumu, kas attaisno šādu atbalstu, jo tikai tā var uzlabot pārtikas drošību grupām, kurām nav līdzekļu vai iespēju pašām tikt galā ar pārtikas trūkumu. Šajā sakarā, neizslēdzot citus nozīmīgus aspektus, jāņem vērā šādi kritēriji:

- pārtikas trūkums,

- pasākumi pārtikas jomā, kas saistīti ar cilvēku izglītošanu un uztura rādītājiem,

- ienākumi uz vienu iedzīvotāju un īpaši nabadzīgu iedzīvotāju grupu eksistence,

- attiecīgo iedzīvotāju labklājības sociālie rādītāji,

- saņēmējvalsts maksājumu bilances situācija,

- ierosināto pasākumu ekonomiskās un sociālās sekas un izmaksas,

- ilgtermiņa pārtikas drošības politikas eksistence saņēmējvalstī.

3. Vajadzības gadījumā pārtikas atbalsta piešķiršanai jābūt atkarīgai no īstermiņa, vairākgadu attīstības projektu, sektorālo darbību vai attīstības programmu, īpaši to programmu, kas veicina stabilu ilgtermiņa pārtikas ražošanu un pārtikas drošību saņēmējvalstīs saskaņā ar pārtikas politiku un stratēģiju, īstenošanas. Ja nepieciešams, šis atbalsts drīkst izpausties kā tiešs ieguldījums šādu projektu, pasākumu vai programmu īstenošanā. Ja Kopienas atbalsts paredzēts pārdošanai, šādu komplementaritāti nodrošina, izmantojot ekvivalentos līdzekļus mērķiem, par kuriem Kopiena vienojusies ar saņēmējvalsti vai, vajadzības gadījumā, iestādi vai nevalstisko organizāciju, kura atbalstu saņem. Ja pārtikas atbalsts izpaužas kā atbalsts attīstības programmai vairāku gadu garumā, to saistībā ar attiecīgo programmu var nodrošināt vairākus gadus. Bez pirmās nepieciešamības produktu piešķiršanas, atbalstu var izmantot apgādei ar sēklām, mēslojumu, darbarīkiem, kā arī citām ierīcēm un precēm, rezervju veidošanai, tehniskajai un finansiālajai palīdzībai, informēšanas un izglītības projektiem.

4. Kā pārtikas drošības programmu pamatkomponentu pārtikas atbalstu var sniegt, lai atbalstītu saņēmējvalstu centienus veidot uzkrājumus, īpašu uzmanību pievēršot atsevišķu lauksaimnieku uzkrājumiem un valsts rezervēm saistībā ar reģionālo rezervju izveidi.

5. Ekvivalentos līdzekļus pārvalda līdzīgi kā citus Kopienas atbalsta instrumentus.

Ja valstī norisinās strukturālas pārmaiņas un saistībā ar svarīgām Padomes rezolūcijām, dažādu atbalsta instrumentu izveidotie ekvivalentie līdzekļi veido resursus, kas jāpārvalda kā vienotas un pastāvīgas budžeta politikas sastāvdaļa saistībā ar reformu programmu.

Šajā sakarā, tiklīdz panākts progress līdzekļu, programmu, budžeta pildīšanas uzraudzības efektivitātes uzlabošanā un valsts izdevumu pārskatu apgūšanā, Kopiena no ekvivalento līdzekļu plānošanas var pāriet pie vispārīgākiem asignējumiem. Neskarot iepriekš minēto, šos līdzekļus pārvalda saskaņā ar vispārīgām Kopienas atbalsta procedūrām šādiem līdzekļiem, pirmām kārtām, lai atbalstītu pārtikas drošības politikas un programmas.

II SADAĻA

Pārtikas drošības atbalsta pasākumi

3. pants

Ja apstākļi to attaisno, Kopiena jaunattīstības valstīs, kas cieš no pārtikas trūkuma, var veikt pasākumus pārtikas drošības atbalstam.

Šādus pasākumus var īstenot saņēmējvalstis, Komisija, starptautiskās un reģionālās organizācijas vai nevalstiskās organizācijas.

Šo pasākumu mērķis ir, izmantojot pieejamos resursus, atbalstīt pārtikas stratēģijas un citu pasākumu, kas uzlabo attiecīgo iedzīvotāju pārtikas drošību, izveidi un īstenošanu, kā arī mudināt iedzīvotājus, sevišķi valstīs ar zemiem ienākumiem un nopietnu pārtikas trūkumu, samazināt atkarību pārtikas dēļ un atkarību no pārtikas atbalsta. Pasākumiem jāpalīdz uzlabot attiecīgo valstu nabadzīgāko iedzīvotāju dzīves standartus.

Saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem kritērijiem un procedūrām pārtikas drošības atbalsta pasākumi izpaužas kā finansiālā un tehniskā palīdzība. Šādus pasākumus plāno un veic, ņemot vērā to, kā tie atbilst un papildina citu Kopienas attīstības atbalsta instrumentu finansētos pasākumus. Tiem jābūt daļai no vairākgadu plāna.

4. pants

Jaunattīstības valsts, kas ir tiesīga saņemt Kopienas pārtikas atbalstu, saskaņā ar šo regulu, visu vai daļu tai piešķirtās vai piešķiramās pārtikas var saņemt tiešu pārtikas drošības atbalsta pasākumu veidā vai ar starptautisku, reģionālu vai nevalstisku organizāciju palīdzību, sevišķu uzmanību pievēršot valsts ražošanas, patēriņa un rezervju tendencēm, tās iedzīvotāju pārtikas situācijai un ziedotāju piešķirtajam pārtikas atbalstam.

5. pants

Pārtikas drošības atbalsta pasākumi izpaužas kā tehniska un finansiāla palīdzība, kuras nolūks saskaņā ar 1. pantā izklāstītajiem mērķiem ir uzlabot stabilu un ilglaicīgu pārtikas drošību, inter alia, palīdzot finansēt:

- pārtikas kultūru audzēšanai vajadzīgo sēklu, darbarīku un ierīču piegādi,

- lauku kredītatbalsta projektus, kuru mērķauditorija ir galvenokārt sievietes,

- projektus iedzīvotāju nodrošināšanai ar dzeramo ūdeni,

- attiecīga līmeņa uzglabāšanas projektus,

- pasākumus, kas attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecību, transportēšanu, sadali un pārstrādi,

- privātā sektora tirdzniecības attīstības atbalsta pasākumus valsts, reģionālajā un starptautiskajā līmenī,

- lietišķos pētījumus un praktisku izglītošanu,

- projektus pārtikas kultūru audzēšanas atbalstam, saudzējot vidi,

- papildu, informācijas, tehniskās palīdzības un praktiskās izglītošanas pasākumus, sevišķi sievietēm, kā arī ražotāju organizācijās un lauksaimniecībā nodarbinātajiem,

- sieviešu un ražotāju organizāciju atbalsta pasākumus,

- projektus mēslojuma ražošanai no saņēmējvalstīs pieejamajām izejvielām un pamatvielām,

- projektus vietējo pārtikas atbalsta struktūru veicināšanai, ietverot mācību prakses projektus.

III SADAĻA

Agrās brīdinājuma sistēmas un uzglabāšanas programmas

6. pants

Kopiena var atbalstīt pastāvošās valstu agrā brīdinājuma sistēmas un palīdzēt nostiprināt pastāvošās starptautiskās agrā brīdinājuma sistēmas attiecībā uz pārtikas situāciju jaunattīstības valstīs, un pienācīgi pamatotos ārkārtas gadījumos saskaņā ar 27. pantā noteikto procedūru tā var šādas sistēmas izmantot. Tā var arī segt uzglabāšanas programmu īstenošanas izmaksas šajās valstīs, saskaņā ar šo regulu atbalstot pārtikas atbalsta pasākumus vai dalībvalstu, starptautisko vai reģionālo organizāciju vai nevalstisko organizāciju veiktos pasākumus.

Šādiem pasākumiem jābūt savienojamiem ar citiem Kopienas attīstības atbalsta līdzekļiem, ieskaitot ekvivalento līdzekļu izmantošanu, kas iegūti, pārdodot pārtikas atbalstu, un kas nav pretrunā ar Kopienas attīstības politiku.

Šie pasākumi paredzēti saņēmējvalstu pārtikas drošības uzlabošanai. Tām jāpalīdz uzlabot attiecīgo valstu iedzīvotāju nabadzīgāko slāņu dzīves apstākļus un izpildīt šo valstu attīstības mērķus, sevišķi pārtikas kultūru politiku.

Saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem kritērijiem un procedūrām Kopienas līdzdalība pasākumos izpaužas kā finansiāla un/vai tehniskā palīdzība.

Kopienas atbalsta pasākumus novērtē, ņemot vērā un atbilstoši pastāvošajām programmām, ko vada starptautiskas speciālistu organizācijas.

7. pants

Kopienas atbalstu uzglabāšanas programmām un agrā brīdinājuma sistēmām pēc pieprasījuma var piešķirt starptautiskajām vai reģionālajām organizācijām vai nevalstiskajām organizācijām pasākumiem, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm, kas ir tiesīgas saņemt pārtikas atbalstu no Kopienas vai tās dalībvalstīm.

8. pants

Kopienas atbalsts var palīdzēt finansēt šādus pasākumus:

- agrā brīdinājuma sistēmas un sistēmas datu vākšanai par ražu, krājumiem un tirgiem, mājsaimniecību pārtikas situāciju un iedzīvotāju nelabvēlīgo situāciju nolūkā uzlabot izpratni par pārtikas situāciju attiecīgajās valstīs,

- pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot uzglabāšanas sistēmas nolūkā samazināt atkritumus vai nodrošināt pietiekamu uzglabāšanas kapacitāti ārkārtas gadījumiem. Šādi pasākumi var ietvert arī infrastruktūras izveidi, sevišķi iepakošanas, izkraušanas, dezinfekcijas, apstrādes un uzglabāšanas iespējas, kas vajadzīgas, lai šajās valstīs izmantotu pārtikas produktus, atbalstot pārtikas atbalsta pasākumus vai pasākumus pārtikas drošības atbalstam,

- ar iepriekšminētajiem pasākumiem saistītos sagatavošanas pētījumus un mācību projektus.

II NODAĻA

Pārtikas atbalsta, uzglabāšanas, agrā brīdinājuma un pārtikas drošības atbalsta pasākumu īstenošanas procedūras

9. pants

1. Valstis un organizācijas, kas saskaņā ar šo regulu ir tiesīgas saņemt Kopienas atbalstu, ir uzskaitītas pielikumā. Šajā nolūkā par prioritāriem uzskata iedzīvotāju nabadzīgākos slāņus valstīs ar zemiem ienākumiem un nopietnu pārtikas trūkumu.

Padome ar kvalificētu vairākumu var grozīt šo sarakstu pēc Komisijas priekšlikuma.

2. Bezpeļņas nevalstiskajām organizācijām (NVO), kam saskaņā ar šo regulu ir tiesības saņemt tiešu vai netiešu Kopienas finansējumu pasākumu īstenošanai, jāatbilst šādiem kritērijiem:

a) ja tās ir Eiropas nevalstiskās organizācijas, tām jābūt autonomām organizācijām Eiropas Kopienas dalībvalstī, kas darbojas saskaņā ar šajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem;

b) to pārvaldes struktūrām jāatrodas Kopienas dalībvalstī, saņēmējvalstīs vai, izņēmuma gadījumā, ja tās ir starptautiskas NVO, trešā valstī. Šīm pārvaldes struktūrām jābūt faktiskajam visu kopīgi finansēto pasākumu lēmumu pieņemšanas centram;

c) tām jāparāda spēja veiksmīgi īstenot pārtikas atbalsta pasākumus, sevišķi:

- to administratīvās un finanšu pārvaldes efektivitāti,

- to tehnisko un loģistisko jaudu veikt ierosināto pasākumu,

- attiecīgo NVO īstenoto, Kopienas vai dalībvalstu finansēto pasākumu rezultātus,

- to pieredzi pārtikas atbalsta un pārtikas drošības jomā,

- to klātbūtni saņēmējvalstī un zināšanas par šo valsti vai jaunattīstības valstīm;

d) tām jāuzņemas saistības izpildīt Komisijas nosacījumus pārtikas atbalsta piešķiršanai.

10. pants

1. Kopiena var palīdzēt finansēt saņēmējvalstu, Komisijas, starptautisko vai reģionālo organizāciju vai nevalstisko organizāciju īstenotos pasākumus, kas atbalsta pārtikas drošību I, II un III sadaļā (I un II nodaļa) aprakstītajā veidā.

2. Kopīgi finansētos pasākumus var īstenot starptautiskas vai reģionālas, vai nevalstiskas organizācijas pēc saņēmējvalstu lūguma, ja šādi pasākumi ir vispiemērotākais pārtikas drošības uzlabošanas veids grupām, kurām nav līdzekļu un iespēju pašām novērst pārtikas trūkumu.

3. Plānojot I, II un III sadaļā definētos Kopienas pasākumus, Komisija īpašu uzmanību pievērš:

- projekta ietekmes stabilitātei un ekonomiskajai dzīvotspējai,

- mērķu skaidram definējumam un uzraudzībai, kā arī sasniegumu rādītājiem.

11. pants

1. Produktus mobilizē Kopienas tirgū, saņēmējvalstī vai vienā no jaunattīstības valstīm, kas uzskaitītas pielikumā, ja iespējams, no valsts, kas atrodas tajā pašā reģionā, kurā saņēmējvalsts.

2. Izņēmuma kārtā saskaņā ar 27. pantā noteikto procedūru produktus var mobilizēt tādas valsts tirgū, kas neatbilst šā panta 1. punktā ietvertajam uzskaitījumam:

- ja Kopienas vai jaunattīstības valstu tirgū nav vajadzīgās kvalitātes vai veida produkts,

- nopietna pārtikas trūkuma gadījumā, ja šāds iepirkums varētu palielināt pasākuma efektivitāti.

3. Iekšējā tirgū pieejamos pārtikas produktus var mobilizēt jaunattīstības valsts tirgū, ja šādas rīcības ekonomiskais izdevīgums ir līdzvērtīgs tam, kāds tas būtu, ja produktus mobilizētu Eiropas tirgū.

4. Ja produktus iepērk saņēmējvalstī vai jaunattīstības valstī, jāveic pasākumi, lai nodrošinātu to, ka šāda iepirkšana neapdraud un negrauj attiecīgās valsts vai citu tā pašā reģiona jaunattīstības valstu tirgu, kā arī nelabvēlīgi neietekmē to iedzīvotāju apgādi ar pārtiku. Šāda iepirkšana pēc iespējas rūpīgāk jāsaskaņo ar Kopienas attīstības politikas īstenošanu šajās valstīs, sevišķi attiecībā uz pārtikas drošības uzlabošanu attiecīgajā valstī vai reģionālajā līmenī.

12. pants

Ja saņēmējvalsts daļēji vai pilnībā liberalizējusi pārtikas importu, Kopienas atbalsta mobilizācijai jābūt saskaņotai ar valsts politiku un tā nedrīkst graut tirgu.

Šādos gadījumos Kopienas ieguldījums var izpausties kā ārzemju valūtas resursu pieejamības atvieglošana attiecīgās valsts privātā sektora uzņēmējiem, uz ko attiecas pasākumi, kas ir daļa no sociālās, ekonomiskās un lauksaimniecības politikas cīņai pret nabadzību (ieskaitot pirmās nepieciešamības pārtikas produktu importa stratēģiju). No saņēmējiem var prasīt, lai viņi pierāda, ka viņu rīcībā nonākušie līdzekļi izmantoti lietderīgi. Priekšroku dod mazajiem un vidējiem privātajiem uzņēmējiem, lai nodrošinātu pasākumu komplementaritāti. Tiktāl, cik to ļauj Komisijas pilnvaras īstenot šādus pasākumus, tā var veikt pozitīvas diskriminācijas pasākumus pret mazajiem un vidējiem privātajiem uzņēmējiem.

Šādu atbalstu reglamentē 11. pantā izklāstītie principi.

13. pants

1. Kopiena var segt ar pārtikas atbalsta transportēšanu saistītos izdevumus.

2. Ja Komisija nolemj, ka Kopienai būtu jāsedz izdevumi, kas saistīti ar pārtikas atbalsta iekšzemes transportēšanu, tā ņem vērā šādus pamatkritērijus:

- nopietnu pārtikas trūkumu,

- pārtikas atbalsta piegādi valstīm ar zemiem ienākumiem, kas cieš no nopietna pārtikas trūkuma,

- to, vai pārtikas atbalsta saņēmējs ir starptautiska, reģionāla vai nevalstiska organizācija, kas minēta 10. pantā,

- vajadzību palielināt attiecīgas pārtikas atbalsta pasākuma efektivitāti.

3. Ja pārtikas atbalstu saņēmējvalstī pārdod, Kopienai jāsedz iekšzemes transporta izmaksas tikai izņēmuma gadījumos.

4. Izņēmuma gadījumos Kopiena var segt arī ar pārtikas atbalsta pasākumiem saistītās gaisa transporta izmaksas.

14. pants

Ja attiecīgo pārtikas atbalsta pasākumu netraucētai norisei tas vajadzīgs, Kopiena var segt arī ar galīgo sadali saistītās izmaksas.

15. pants

Kopienas atbalsts ir dotāciju veidā. Atbalsts var segt īstenošanas pasākumu ārējās un vietējās izmaksas, ieskaitot saimnieciskās un administratīvās izmaksas.

Saskaņā ar šo regulu pasākumi ir atbrīvoti no nodokļiem, nodevām un muitas tarifiem.

Visus ekvivalentos līdzekļus izmanto saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem mērķiem un pārvalda pēc vienošanās ar Komisiju. Saņēmējvalsts kompetentā iestāde veic līdzekļu uzkrāšanas un izmantošanas grāmatvedību, un tās pienākums ir iesniegt pārskatus.

16. pants

Kopienas ieguldījums var segt arī papildu darbības, kas vajadzīgas, lai saskaņā ar šo regulu uzlabotu pasākumu efektivitāti, sevišķi pārraudzību, uzraudzību, inspekciju, sadali un praktisku apmācību.

17. pants

Piedalīšanās konkursos un citās procedūrās valsts līgumu saņemšanai ir atklātas un uz vienādiem noteikumiem visām Eiropas Savienības un saņēmējvalstu fiziskajām un juridiskajām personām. Komisija saskaņā ar 11. panta 2. punktu to var attiecināt arī uz to valstu, kurās atbalstu mobilizē, fiziskām un juridiskām personām.

Īstenojot šo regulu, Komisija garantē attiecīgo pasākumu atklātību, pienācīgi tos publiskojot. Komisija nodrošina to, ka arī starpniekorganizāciju īstenotie pasākumi tiek pienācīgi publiskoti.

18. pants

Komisija var pilnvarot pārstāvi tās vārdā slēgt kopfinansēšanas līgumus.

19. pants

1. Komisija saskaņā ar šo regulu paredz atbalsta piešķiršanas, mobilizēšanas un īstenošanas nosacījumus.

2. Atbalstu nesniedz, ja saņēmējvalsts, starptautiskā, reģionālā vai nevalstiskā organizācija neatbilst šiem nosacījumiem.

20. pants

Komisija īsteno pārtikas atbalsta programmu un pasākumu, kā arī pārtikas drošības atbalsta pasākumu īstenošanai vajadzīgos pasākumus.

Šai nolūkā dalībvalstis un Komisija sniedz vien otrai vajadzīgo palīdzību un apmainās ar attiecīgo informāciju.

III NODAĻA

Pārtikas atbalsta īstenošanas, agrā brīdinājuma un uzglabāšanas pasākumu īstenošanas procedūra pārtikas drošības atbalstam

21. pants

1. Padome ar kvalificētu vairākumu, pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, nosaka Kopienas dalības apjomu labības atbalstā, kas noteikta Pārtikas atbalsta konvencijā kā Kopienas un tās dalībvalstu kopējais ieguldījums.

2. Komisija koordinē Kopienas un dalībvalstu pasākumus attiecībā uz labības piegādi saskaņā ar Pārtikas atbalsta konvenciju un nodrošina to, ka Kopienas un tās dalībvalstu kopējais ieguldījums ir vismaz tāds pats kā minētajā konvencijā paredzētie daudzumi.

22. pants

Rīkojoties saskaņā ar 27. pantā noteikto procedūru un ņemot vērā pārtikas atbalsta vispārīgās pamatnostādnes, Komisija:

- pieņem to produktu sarakstu, ko var mobilizēt kā atbalstu,

- pieņem mobilizācijas, uzraudzības un vērtēšanas noteikumus,

- daudzuma un izmaksu nozīmē nosaka katra saņēmēja produktu daļu,

- vajadzības gadījumā pielāgo sadalījumu programmas īstenošanas gaitā.

23. pants

Lēmumus:

- pārtikas atbalsta piešķiršanai vai pārtikas drošības atbalsta pasākumu nodrošināšanai un šādu pasākumu nosacījumu pieņemšanai,

- par līdzekļu piešķiršanu starptautiskajām, reģionālajām vai nevalstiskajām organizācijām pārtikas drošības atbalsta pasākumu finansēšanai,

- atbalsta piešķiršanai uzglabāšanas programmai vai agrā brīdinājuma sistēmai

Komisija pieņem saskaņā ar 27. pantā noteikto procedūru, ņemot vērā 25. pantā izklāstītos ierobežojumus.

24. pants

1. Saskaņā ar Padomes lēmumiem, kas minēti 21. pantā, un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 22. pantu Komisija lemj par:

a) ārkārtas vai nopietna pārtikas trūkuma pasākumiem, ja bads vai tā nenovēršami draudi nopietni apdraud valsts iedzīvotāju dzīvību vai veselību un nav līdzekļu un iespēju pārtikas trūkumu novērst pašiem. Komisija rīkojas vispiemērotākajā veidā pēc konsultēšanās ar dalībvalstīm. Dalībvalstis var izteikt iebildumus trīs darba dienu laikā. Ja ir iebildumi, 26. pantā minētā komiteja izskata jautājumu savā nākamajā sanāksmē;

b) atbalsta piegādes un īstenošanas nosacījumi ir jo īpaši:

- vispārīgie nosacījumi, ko piemēro saņēmējiem,

- procedūru sākšana produktu mobilizācijai un piegādei, citu pasākumu īstenošanai un attiecīgo līgumu slēgšanai.

2. Regulas 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai paātrinātu pārtikas atbalsta piegādi.

Piešķirtā atbalsta apjomu šajā gadījumā ierobežo, lai tas nepārsniegtu daudzumu, kas vajadzīgs iedzīvotājiem, lai tiktu galā ar situāciju laika periodam, kas parasti nav ilgāks par sešiem mēnešiem.

Komisija nodrošina, ka visos pārtikas atbalsta mobilizācijas posmos priekšroku dod pasākumiem, kas uzskaitīti 1. panta a) un b) apakšpunktā.

25. pants

Lēmumus par finansēšanas pasākumiem, kas saskaņā ar šo regulu pārsniedz 2 miljonus EUR pieņem saskaņā ar 27. pantā noteikto procedūru.

26. pants

1. Komisijai palīdz Pārtikas drošības un pārtikas atbalsta komiteja, še turpmāk "Komiteja", kas sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem un kuru vada Komisijas pārstāvis.

2. Komiteja izskata jebkura priekšlikuma par fondu veidošanu pārtikas drošībai mājsaimniecību, vietējā, valsts vai reģionālajā līmenī ilgtermiņa sekas, ņemot vērā 1. pantā noteiktos principus. Tā arī analizē un uzrauga pārtikas drošības politikas, kuras saņem Kopienas atbalstu, un izskata priekšlikumus kopīgām iniciatīvām.

3. Komiteja izstrādā savu reglamentu.

27. pants

Komisijas pārstāvis iesniedz Komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz savu atzinumu par šo projektu termiņā, ko var noteikt priekšsēdētājs atkarībā no konkrētā jautājuma steidzamības. Atzinumu sniedz ar vairākumu, kas Līguma 148. panta 2. punktā paredzēts gadījumam, kad Padomei jāpieņem lēmums pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsis vērtē, kā norādīts šajā pantā. Priekšsēdētājs nebalso.

Komisija pieņem pasākumus, ko piemēro nekavējoties. Tomēr, ja pasākumi nav saskaņā ar Komitejas atzinumu, Komisija par tiem tūlīt ziņo Padomei. Šajā gadījumā Komisija atliek pieņemto pasākumu piemērošanu uz diviem mēnešiem pēc paziņošanas dienas.

Padome, balsojot ar kvalificētu vairākumu, var pieņemt citu lēmumu iepriekšējā punktā minētajā termiņā.

28. pants

1. Lai garantētu Līgumā minēto komplementaritātes principu un uzlabotu Kopienas un valstu pārtikas atbalsta noteikumu un pasākumu pārtikas drošības atbalstam efektivitāti un konsekvenci, Komisija dara visu, lai tās rīcība būtu pēc iespējas vairāk saskaņota ar dalībvalstu rīcību un citām Eiropas Savienības politikām gan lēmumu pieņemšanas, gan īstenošanas līmenī, un var īstenot jebkuru iniciatīvu minētā sasniegšanai.

Šajā sakarā dalībvalstis informē Komisiju par saviem valsts līmeņa pārtikas atbalsta pasākumiem un pārtikas drošības programmām. Komisija, rīkojoties saskaņā ar 27. pantā noteikto procedūru, pieņem kārtību, kādā jāziņo par valsts pasākumiem.

2. Komisija nodrošina, ka Kopienas īstenotie pasākumi ir saskaņoti ar starptautiskajām organizācijām un institūcijām, sevišķi tām, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas sastāvdaļa.

3. Komisija cenšas uzlabot sadarbību starp Kopienu un trešām ziedotājvalstīm pārtikas drošības jomā.

4. Sadarbība un saskaņotība starp Kopienu un dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un starptautiskajām organizācijām un trešām ziedotājvalstīm ir atkarīga no regulāras informācijas apmaiņas komitejā.

29. pants

Komiteja var izskatīt jebkuru citu jautājumu, kas skar pārtikas atbalstu un citus pasākumus saskaņā ar šo regulu pēc priekšēdētāja ierosinājuma, vai nu pēc viņa paša iniciatīvas, vai pēc dalībvalsts pārstāvja lūguma.

Komisija informē komiteju viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas par pārtikas atbalsta vai pārtikas drošības pasākumiem, ko tā pieņēmusi, norādot to apjomu un veidu, saņēmējvalsti un partneri, kam uzticēta to īstenošana.

Komisija informē Komiteju par vispārīgajām pamatnostādnēm attiecībā uz produktu mobilizācijas Kopienas pārtikas atbalstam.

30. pants

Komisija regulāri vērtē nozīmīgos pārtikas atbalsta pasākumus, lai noteiktu, vai sasniegti šo pasākumu mērķi, un lai pieņemtu pamatnostādnes šādu pasākumu efektivitātes uzlabošanai nākotnē. Tā periodiski informē Komiteju par vērtēšanas programmām.

Dalībvalstis un Komisija pēc iespējas ātrāk informē viena otru par vērtēšanas darba rezultātiem un analīzēm vai pētījumiem, kas varētu uzlabot atbalsta efektivitāti. Darbu analizēs Komiteja. Dalībvalstis un Komisija cenšas veikt kopīgus vērtēšanas mēģinājumus.

Komisija izstrādā procedūras, kādā attiecīgajiem departamentiem un iestādēm izplata iekšējos un ārējos paziņojumus par vērtēšanas mēģinājumu rezultātā iegūtajiem secinājumiem.

31. pants

Katra finanšu gada beigās Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada pārskatu par šīs regulas ieviešanu. Pārskatā iekļauj budžeta izpildes rezultātus attiecībā uz paveikto, maksājumiem, projektiem un programmām, kas finansētas gada laikā. Pārskatā, cik iespējams, iekļauj informāciju par fondiem, kas tā paša finanšu gada laikā izveidoti valsts līmenī. Tas pēc iespējas ietver svarīgākos statistikas rādītājus (saņēmējvalstis, tautas utt.) par piešķirtajiem līgumiem projektu un programmu īstenošanai.

Pārskats satur arī izdevumu sadalījumu pēc pasākumu veidiem, kā to paredz 2., 5. un 8. pants.

Visbeidzot, pārskatā ietver informāciju par pasākumiem, kas īstenoti ar ekvivalentajiem līdzekļiem, kuri iegūti pārtikas atbalsta rezultātā.

32. pants

Atceļ Regulas (EEK) Nr. 3972/86, (EEK) Nr. 1755/84, (EEK) Nr. 2507/88, (EEK) Nr. 2508/88 un (EEK) Nr. 1420/87.

Kā pārejas pasākumu un līdz tam, kamēr Komisija pieņem jaunu mobilizācijas regulu, turpina piemērot Komisijas 1987. gada 8. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2200/87, ar ko paredz vispārīgus noteikumus produktu, kas piegādājami kā Kopienas pārtikas atbalsts, mobilizācijai Kopienā [8].

Trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispārēju pasākumu novērtējumu, kurus saskaņā ar šo regulu finansējusi Kopiena, kam vajadzības gadījumā pievienoti ieteikumi regulas turpmākai piemērošanai, kas izpaužas kā priekšlikumi veikt tās grozījumus.

33. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 1996. gada 27. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

A. Maccanico

[1] OV C 253, 29.9.1995., 10. lpp.

[2] Eiropas Parlamenta 1995. gada 15. decembra atzinums (OV C 17, 22.1.1996.), Padomes 1996. gada 29. janvāra kopējā nostāja un Eiropas Parlamenta 1996. gada 24. maija lēmums (OV C 166, 10.6.1996.).

[3] OV L 370, 30.12.1986., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 1930/90 (OV L 174, 7.7.1990., 6. lpp.).

[4] OV L 165, 23.6.1984., 7. lpp.

[5] OV L 220, 11.8.1988., 1. lpp.

[6] OV L 220, 11.8.1988., 4. lpp.

[7] OV L 136, 26.5.1987., 1. lpp.

[8] OV L 204, 25.7.1987., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 790/91 (OV L 81, 25.3.1991., 108. lpp.).

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

1. VALSTIS

MAV (Mazāk attīstītas valstis) | Citas VAI (Citas valstis ar zemiem ienākumiem. NKP uz vienu iedzīvotāju < USD 675 1992. gadā) | VVZI (Valstis ar vidēji zemiem ienākumiem. NKP uz vienu iedzīvotāju USD 676 – USD 2695 1992. gadā) |

AfganistānaBangladešaBeninaButānaBotsvānaBurkinafasoBurundiKambodžaZaļā Raga salasCentrālāfrikas republikaČadaKomorosaDžibutijaEkvatoriālā GvinejaEtiopijaGambijaGvineja–BisavaGvinejaHaitiKiribatiLaosaLesotoLibērijaMadagaskaraMalāvijaMaldivu salasMaliMauritānijaMozambikaMjanmaNepālaNigērijaRuandaSantome un PrinsipiSjerraleoneZālamanu salasSudānaTanzānijaTogoTuvaluUgandaVanuatuRietumsamoaJemenaZairaZambija | ĶīnaĒģipteEritrejaGanaGajānaHondurasaIndijaIndonēzijaKenijaNikaragvaNigērijaPakistānaŠrilankaTadžikistānaTimoraVjetnamaZimbabve | AlbānijaAlžīrijaAngolaAngiljaArmēnijaAzerbaidžānaBelizaBolīvijaKamerūnaČīleKolumbijaKongoKostarikaZiloņkaula KrastsKubaDominikaDominikānas RepublikaEkvadoraSalvadoraFidžiGruzijaGrenādaGvatemalaIrānaIrākaJamaikaJordānijaKazahstānaKorejas Demokrātiskā RepublikaKirgizstānaLibānaMakaoMāršala salasMikronēzijas Federatīvās ValstisMoldāvijaMongolijaMarokaNamībijaNiueGaza un Rietumkrasta okupētās teritorijasPanamaPapua JaungvinejaParagvajaPeruFilipīnasSenegālaDienvidāfrikaSv. Helēnas salaSv. Vincenta sala un GrenadīnasBijušās Dienvidslāvijas valstisSvazilendaSīrijaTaizemeTokelauTongaTunisijaTurcijaTurkmēnijaTērkasas un Kaikosas salasUzbeksitānaVolisa un Futuna |

2. IESTĀDES

Pasaules pārtikas programma (WFP)Sarkanā Krusta starptautiskā komiteja (ICRC)Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness starptautiskā federācija (IFRC)Apvienoto Nāciju Augstākais komisariāts bēgļu lietās (UNHCR)Apvienoto Nāciju Organizācijas Atbalsta un darba aģentūra palestīniešu bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA) | Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO)Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonds (UNICEF) |

3. NEVALSTISKĀS ORGANIZĀCIJAS

Eiropas, saņēmējvalstu vai, izņēmuma gadījumos, starptautiskās nevalstiskās organizācijas, kuras specializējas attīstības jautājumos.

--------------------------------------------------