This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 31995R3073
Council Regulation (EC) No 3073/95 of 22 December 1995 determining the standard quality of rice
Padomes Regula (EK) Nr. 3073/95 (1995. gada 22. decembris), ar ko nosaka standarta kvalitāti rīsiem
Padomes Regula (EK) Nr. 3073/95 (1995. gada 22. decembris), ar ko nosaka standarta kvalitāti rīsiem
OV L 329, 30.12.1995, p. 33–34
(ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV) Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os)
(CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL)
No longer in force, Date of end of validity: 31/08/2004; Atcelts ar 32003R1785
Relation | Act | Comment | Subdivision concerned | From | To |
---|---|---|---|---|---|
Repeal | 31976R1423 |
Relation | Act | Comment | Subdivision concerned | From | To |
---|---|---|---|---|---|
Repealed by | 32003R1785 |
Oficiālais Vēstnesis L 329 , 30/12/1995 Lpp. 0033 - 0034
Padomes Regula (EK) Nr. 3073/95 (1995. gada 22. decembris), ar ko nosaka standarta kvalitāti rīsiem EIROPAS KOPIENU PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 3072/95 par rīsu tirgus kopīgo organizāciju [1] un īpaši tās 3. panta 1. punktu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, tā kā nelobītu rīsu intervences cenai būtu jāatbilst īpašai standarta kvalitātei; tā kā minēto kvalitāti nosaka ar Padomes 1976. gada 21. jūnija Regulu (EEK) Nr. 1423/76, kurā noteikti rīsu un šķelto rīsu kvalitātes standarti [2]; tā kā, ciktāl tas attiecas uz kvalitāti, rīsu pieprasījuma tendences Kopienas tirgū un kopējās tirgus organizācijas reformas nostādnes paredz to, ka ir lietderīgi atkārtoti noteikt kvalitātes standartu, ņemot vērā Kopienas produkcijas kvalitātes parametrus un ievesto rīsu raksturīgākās īpašības; tā kā no minētajiem un citiem kopējās tirgus organizācijas reformas faktoriem izriet, ka būtu jāizvirza stingrākas prasības un būtu jāatceļ iepriekšminētajā regulā paredzētā sistēma, IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU. 1. pants To nelobīto rīsu standarta kvalitāti, kuriem nosaka intervences cenu, definē šādi: a) labas tirdzniecībai atbilstīgas kvalitātes rīsi bez smaržas; b) mitruma saturs: 14 % 1996./97. un 13 % 1997./98. un turpmākajos gados; c) 63 % pēc svara pilnīgi slīpētu rīsu īpatsvars veselos graudos (ar 3 % lobītu graudu pielaidi), no kuriem daļa pilnīgi slīpēto rīsu graudu pēc svara nav nevainojamas kvalitātes. | | 1996./97. gadā | 1997./98. un turpmākajos gados | —kaļķaini nelobītu rīsu graudi (KN 100610) | | | —ar KN kodu 10061027 un KN 10061098 | 2% | 1,5% | —ar KN kodiem, izņemot KN 10061027 un 10061098 | 2,5% | 2% | —sarkani svītroti graudi: | 1,00% | | | —plankumaini graudi: | 0,50% | | | —iekrāsojušies graudi | 0,25% | | | —dzelteni graudi: | 0,02% | | | —dzintarkrāsas graudi: | 0,05%. | | | 2. pants Šīs regulas pielikumā ir dotas tādu graudu definīcijas, kuru kvalitāte nav nevainojama. 3. pants Ar šo atceļ Regulu (EEK) Nr. 1423/76. Atsauces uz Regulu (EEK) Nr. 1423/76 saprot kā atsauces uz šo regulu. 4. pants Šī regula stājas spēkā 1996. gada 1. septembrī. Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, 1995. gada 22. decembrī Padomes vārdā — priekšsēdētājs L. Atienza Serna [1] OV L 329, 30.12.1995., 18. lpp. [2] OV L 166, 25.6.1976., 20. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3290/94 (OV L 349, 31.12.1994., 105. lpp.). -------------------------------------------------- PIELIKUMS TO GRAUDU UN ŠĶELTO GRAUDU DEFINĪCIJAS, KURU KVALITĀTE NAV NEVAINOJAMA A. Veseli graudi: graudi, no kuriem atdalīta tikai daļa gala, neatkarīgi no katrā slīpēšanas stadijā radītajiem raksturlielumiem. B. Lobīti graudi: graudi, no kuriem atdalīts viss gals. C. Šķelti graudi jeb šķelti rīsi: graudi, no kuriem atdalīta daļa ar lielāku tilpumu nekā gals. Pie šķeltiem graudiem pieder: - lieli šķeltie graudi (graudu daļas, kuru garums nav mazāks par pusi grauda, bet neveido veselu graudu), - vidēji šķeltie graudi (graudu daļas, kuru garums nav mazāks par ceturto daļu grauda garuma, bet kas ir mazākas par "lielu šķelto graudu" minimālo lielumu), - smalki šķeltie graudi (graudu daļas, kas ir mazākas par ceturto daļu grauda, bet pārāk lielas, lai izkļūtu cauri sietam ar acu izmēru 1,4 mm), - fragmenti (mazi graudu gabaliņi vai daļiņas, kas var izkļūt cauri sietam ar acu izmēru 1,4 mm); šķelti graudi, kas radušies, graudam šķeļoties garenvirzienā, atbilst šai definīcijai. D. Zaļi graudi: graudi, kas nav pilnīgi nogatavojušies. E. Graudi ar dabiskām anomālijām: dabiska anomālija ir anomālija, kas ir vai nav mantota, salīdzinot ar šķirnei raksturīgām morfoloģiskajām pazīmēm. F. Kaļķaini graudi: graudi, kuriem vismaz trīs ceturtdaļas virsmas ir neskaidra un kaļķaina. G. Sarkani svītroti graudi: graudi, kuriem no augļapvalka atliekām garenvirzienā ir radies sarkans dažādas intensitātes un toņu svītrojums. H. Plankumaini graudi: graudi, kuriem ir skaidri saskatāms neliels vairāk vai mazāk regulāras formas tumšas krāsas riņķis. Pie plankumainiem graudiem pieder arī tie, kuriem ir nelielas melnas svītras tikai uz virsmas; svītrām un plankumiem nedrīkst būt dzeltens vai tumšs oreols. I. Iekrāsojušies graudi: graudi, kuriem nelielā virsmas laukumā dabīgā krāsa ir acīmredzami izmainījusies; plankumi var būt dažādās krāsās (melnīgsnēji, sarkanīgi, brūni); par plankumiem uzskatāmas arī tumši melnas svītras. Ja plankumu krāsa ir pietiekami spilgta (melna, rozā, sarkanbrūna), lai to uzreiz pamanītu, un ja plankumi klāj vismaz pusi grauda virsmas, tad graudi jāuzskata par dzeltenajiem graudiem. J. Dzelteni graudi: dzeltenie graudi ir tie, kuru dabīgā krāsa ir pilnīgi vai daļēji mainījusies, ja vien tas nav noticis žāvējot, un kas ir ieguvuši citron- vai apelsīndzeltenu toni. K. Dzintarkrāsas graudi: dzintarkrāsas graudi ir tādi, kuru krāsa pa visu virsmu ir nedaudz vienmērīgi mainījusies, ja vien tas nav noticis žāvējot; graudi iegūst gaišu dzintardzeltenu krāsu. --------------------------------------------------