21978A0914(01)

Sadarbības nolīgums

starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Šveices Konfederāciju vadāmas termokodolsintēzes un plazmas fizikas jomā

EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA, turpmāk "Euratom", ko pārstāv Eiropas Kopienu Komisija, turpmāk "Komisija", un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA, turpmāk "Šveice", ko pārstāv Šveices Federālā padome, turpmāk "Federālā padome",

TĀ KĀ Euratom kopš 1959. gada kā daļu no ilgtermiņa kopīgās programmas, kas iekļauj visas Euratom darbības vadāmas kodolsintēzes un plazmas fizikas jomā, ir īstenojis vairāku gadu pētījumu un apmācības programmas minētajā jomā, kura paredzēta, lai nonāktu pie vadāmas termokodolsintēzes reaktoru rūpnieciskas ražošanas un tirdzniecības; tā kā saskaņā ar minētajām programmām veiktais darbs ir izdarīts atbilstīgi asociācijas līgumiem un nolīgumam par personāla mobilitātes veicināšanu, pēdējā no programmām ir bijusi ceturtā piecu gadu programma, kas iekļauj laika posmu no 1976. gada līdz 1980. gadam;

TĀ KĀ minētā programma iekļauj būvniecības projektu lielai eksperimentālai iekārtai, JET (Joint European Torus), kas ir jāuzbūvē un jādarbina kopuzņēmumam, turpmāk "JET kopuzņēmums", kā norādīts Euratom dibināšanas līguma V nodaļā;

TĀ KĀ Šveice, savukārt, daudzus gadus ir veikusi pētījumus vadāmas termokodolsintēzes un plazmas fizikas jomā un šajā jomā ir augstākā mērā kvalificēta;

TĀ KĀ tā darba apjoma dēļ, kas vēl jāveic, līdz vadāmo termokodolsintēzi varēs pielietot praksē, šā Nolīguma Līgumslēdzēju pušu interesēs ir apvienot pūles šajā jomā, lai izvairītos no nevajadzīgas dublēšanas un lai paātrinātu savas attiecīgās pētījumu programmas, kuru mērķi enerģētikas krīzes dēļ ir kļuvuši svarīgāki,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

A. Nolīguma mērķis

1. pants

Šā Nolīguma mērķis ir, katrai no Līgumslēdzējām pusēm apvienojot to pūles vadāmas termokodolsintēzes un plazmas fizikas pētījumiem, nodrošināt maksimālā labuma iegūšanu no resursiem, kas piešķirti to attiecīgajām pētījumu programmām, izvairoties no nevajadzīgas dublēšanas, un tā paātrināt tāda pētījuma kopējā mērķa sasniegšanu, proti, elektrības ražošanu par konkurētspējīgām cenām, izmantojot vadāmas termokodolsintēzes reakcijas.

2. pants

2.1. Lai sasniegtu šā Nolīguma mērķi, Līgumslēdzējas puses apvieno savas attiecīgās pētījumu programmas, turpmāk "Euratom programma" un "Šveices programma", kas izklāstītas Nolīguma I un II pielikumā. Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību, Šveices programma pieņem Euratom programmas ilgtermiņa mērķus un sadarbības veidus, un pēc tam, kad Nolīguma 5. līdz 10. un 16. pantā minētās struktūras to izpēta, tā tiek paplašināta vai pārveidota, lai attiecīgā gadījumā iekļautu jaunas darbības saistībā ar Euratom programmu.

Katru reizi, kad kāda no Līgumslēdzējām pusēm pieņem jaunu programmu, ar to aizstāj Nolīguma I un II pielikumā uzskaitīto programmu vai programmas.

Šā punkta pirmajā daļā minēto apvienošanos sasniedz ar šādiem līdzekļiem:

- ar katras Līgumslēdzējas puses atbilstīgu līdzdalību posmā, kas iekļauj otras puses programmu sagatavošanu un īstenošanu,

- ar personāla mobilitāti starp attiecīgajām laboratorijām Eiropas Atomenerģijas kopienā, Šveicē un trešajā valstīs, ar kurām Euratom ir parakstījis nolīgumu, kas ir līdzīgs šim Nolīgumam, turpmāk "asociētās valstis, kas nav dalībvalstis", kā arī laboratorijām, kuras piedalās Euratom programmā,

- šo programmu abpusēju finansēšanu,

- abpusējas tiesības piekļūt attiecīgo programmu zinātniskajiem un tehnoloģiskajiem rezultātiem.

2.2. Lai sasniegtu Nolīguma mērķi, Šveice piedalīsies JET projektā.

B. Juridiskie akti, kas vajadzīgi Nolīguma mērķa sasniegšanai

3. pants

3.1. Lai sasniegtu Nolīguma 2.1. pantā minēto apvienošanos, Līgumslēdzējas puses noslēdz asociācijas līgumu, turpmāk "asociācijas līgums". Minētais līgums pēc iespējas ir līdzīgs līgumiem, kas Euratom programmas īstenošanai noslēgti starp Komisiju un valstīm, personām vai uzņēmumiem, turpmāk "asociētās struktūras".

Tajā pašā nolūkā Euratom vienojas ar Šveici, lai, tiklīdz Nolīgums stāsies spēkā, Šveice pievienotos Komisijas un asociēto struktūru nolīgumam par personāla mobilitātes veicināšanu, turpmāk tekstā – "nolīgums par mobilitāti".

3.2. Lai piedalītos JET projektā, Šveice, tiklīdz Nolīgums stājies spēkā, kļūst par JET kopuzņēmuma dalībnieci un pievienojas tā statūtiem.

3.3. Turklāt Euratom nodrošina, lai Šveice varētu kļūt par dalībnieci jebkurā līgumā, kura priekšmets attiecas uz Nolīguma darbības jomu, izņemot asociācijas līgumus vai līdzīgus līgumus, ko Euratom noslēdz šā Nolīguma spēkā esamības laikā.

C. Struktūras, kas vajadzīgas Nolīguma mērķa sasniegšanai

4. pants

4.1. Struktūras, kas ir atbildīgas par Nolīguma 2.1. pantā minētās asociācijas izveidi, ir aprakstītas Nolīguma 5. līdz 10. pantā un asociācijas līgumā.

4.2. JET kopuzņēmuma administratīvās struktūras ir aprakstītas minētā uzņēmuma statūtos.

5. pants

Ar asociācijas līgumu izveido koordinācijas komiteju, kas sastāv no Komisijas un Federālās padomes attiecīgajiem pārstāvjiem. Koordinācijas komitejai ir šādi uzdevumi:

- īstenot asociācijas līgumu,

- sīki izstrādāt programmas, kas veido līguma priekšmetu,

- uzraudzīt pētījumu attīstību un to vadīt tā, lai iegūtu iespējami labākos rezultātus saskaņā ar Nolīguma mērķiem.

6. pants

6.1. Šveici pārstāv ne vairāk kā divi delegāti sadarbības grupā, turpmāk "SG", kas izveidota Euratom programmā. SG, kuras uzdevums ir nodrošināt informācijas apmaiņu un sadarbību visos jautājumos par programmām un darbībām vai ierosinātajām programmām un darbībām, kas ir Euratom programmas darbības jomā, veic šo uzdevumu saistībā ar visiem nolīgumā iekļautajiem pētījumiem un attīstību.

Jo īpaši tā nodrošina sadarbības un koordinācijas veicināšanu starp asociētajām struktūrām un abu Līgumslēdzēju pušu interesēs vada to darbu uz kopīgo mērķi, kas definēts Euratom programmā, Šveices programmā un Nolīguma 1. pantā, pienācīgi ievērojot zinātnes un tehnoloģijas sasniegumus, kas var rasties kaut kur pasaulē.

6.2. Saskaņā ar savu reglamentu SG ieceļ vienu vai vairākus Šveices pārstāvjus piedalīties padomdevēju grupās, kas izveidotas, īstenojot Euratom programmu, kad Šveices iestādes to pieprasa. Padomdevēju grupas, kas iesniedz pētījumu priekšlikumus SG, lai iegūtu zinātnei maksimālo labumu no līdzekļiem, kuri piešķirti saskaņā ar Euratom programmu, veic minēto uzdevumu attiecībā uz visām pētniecības un attīstības darbībām, ko iekļauj Nolīgums.

7. pants

7.1. Šveici direktoru komitejā, kas izveidota saskaņā ar Euratom programmu, pārstāv viens no attiecīgo laboratoriju direktoriem. Direktoru komiteja, kas atbild par Euratom programmas īstenošanas uzraudzību un dažādu laboratoriju, kuras piedalās minētās programmas darbā, jaudas optimālu izmantošanu, veic minēto uzdevumu saistībā ar visām Nolīgumā iekļautajām pētniecības un attīstības darbībām. Jo īpaši tā nodrošina personāla optimālu izmantošanu un tā mobilitāti starp dažādām laboratorijām, kas iesaistītas Euratom programmas un Šveices programmas īstenošanā.

7.2. Šveices pārstāvim ir tiesības piedalīties katrā koordinācijas komitejā, kas izveidota saskaņā ar Euratom programmu. Koordinācijas komitejas, kas direktoru komitejai iesniedz piemērotus ierosinājumus katras laboratorijas, uz ko attiecas Euratom programmas īstenošana, pieejamo līdzekļu, personāla, know-how un prasmju optimālai izmantošanai konkrētā nozarē, uzņemas minēto uzdevumu saistībā ar konkrētu nozari par visām pētniecības un attīstības darbībām, ko iekļauj Nolīgums.

8. pants

Šveice ir pārstāvēta Kodolsintēzes konsultatīvajā komitejā, turpmāk "KKK". KKK veido viens pārstāvis no katras Euratom dalībvalsts, viens Šveices pārstāvis un viens pārstāvis no katras citas asociētās valsts, kas nav dalībvalsts, un šos pārstāvjus izraugās personas, kas atbild par kodolpētījumiem un enerģētikas pētījumiem. Pēc Komisijas pieprasījuma KKK sniegs ieteikumus Komisijai par programmas īstenošanu un nepieciešamajām pārmaiņām vadībā, par nākotnes programmu sagatavošanu un to kopējām izmaksām un par valstu darbības koordināciju un integrāciju kodolsintēzes jomā Kopienas līmenī.

9. pants

Atzinumiem, ko sniegusi KKK, SG, direktoru komiteja, padomdevēju grupas un koordinācijas komiteja, ir ieteikumu veids. SG obligāti jāsniedz atzinumu par prioritāriem projektiem, un līdzīgi noteikumi ir piemērojami direktoru komitejai attiecībā uz personāla mobilitāti.

10. pants

Abu Līgumslēdzēju pušu pārstāvji piedalās visu to tehnisko padomdevēju struktūru vai vadības struktūru darbā, kuras varētu izveidot Nolīguma nolūkiem.

D. Nolīguma finanšu un nodokļu noteikumi

11. pants

11.1. Šveices finanšu ieguldījumu Euratom programmā katru gadu nosaka par summu, kuras attiecība pret Euratom ieguldījumu Euratom programmā ir tādi pati kā Šveices iekšzemes kopprodukta attiecība pret Euratom un Šveices kopējo iekšzemes kopproduktu gadā, kas ir pirms priekšpēdējā gada.

Kas attiecas uz finanšu ieguldījumu JET projektā, tas pamatojas uz Euratom ieguldījumu kopuzņēmumā brīdī, kad kopuzņēmums izveidots.

Turklāt Šveice maksā JET kopuzņēmumam summu, kas nosakāma saskaņā ar kopuzņēmuma statūtu finanšu noteikumiem.

11.2. Euratom finanšu ieguldījumu to darbu finansējumā, kurus veic saskaņā ar asociācijas līgumu un nolīgumu par mobilitāti, aprēķina, ievērojot tos pašus noteikumus, kurus parasti izmanto, aprēķinot Euratom ieguldījumus to darbu finansējumā, kurus veic saskaņā ar attiecīgiem līgumiem.

11.3. Katra gada sākumā Komisija informē Federālo padomi par summu, kas paredzēta izdevumiem saistībā ar Euratom programmu attiecīgajam gadam. Federālā padome samaksā Komisijai vajadzīgo summu, pamatojoties uz šo pantu, šādi: septiņas divpadsmitās daļas pirms 15. janvāra un piecas divpadsmitās daļas pirms 15. jūlija. Citi pasākumi Šveices un Euratom finanšu ieguldījumu maksāšanai saskaņā ar šo pantu ir norādīti Nolīguma III pielikumā.

12. pants

12.1. Šveice veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Euratom netiek aplikts ar muitas nodokli un citiem importa maksājumiem, un atbrīvo no importa aizliegumiem un ierobežojumiem to izstrādājumu daļu, ko finansē Euratom un ko Nolīgumā iekļautajām darbībām paredzēts izmantot Šveicē.

12.2. Izstrādājumus, kas importēti vai iegādāti Šveicē, var pārdot vai atsavināt bez samaksas tikai saskaņā ar Federālās padomes apstiprinātiem nosacījumiem.

12.3. Komisijas amatpersonu Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 1. panta nozīmē, kurām jāmaksā iekšējais nodoklis, ko Kopienās piemēro algām un ienākumiem, ko maksā Kopienas, un kuras Šveicē ir iesaistītas darbībās, kuras paredz Nolīgums, un arī to Šveices personu, uz kurām attiecas iepriekš minētie Civildienesta noteikumi un kas ir iesaistītas tādās darbībās Euratom dalībvalstu teritorijās, algas un ienākumus atbrīvo no valsts nodokļiem. Minētos nodokļu atbrīvojumus nepiemēro pensijām un mūža rentei, ko maksā minētajām personām.

E. Nolīguma noteikumi par piekļūšanu informācijai

13. pants

13.1. Noteikumi par piekļūšanu informācijai, kurus piemēro Nolīguma 2.1. pantā minētajai asociācijai, ir izklāstīti Nolīguma 14. un 15. pantā, asociācijas līgumā un nolīgumā par mobilitāti.

13.2. Noteikumi par piekļūšanu informācijai, kurus piemēro attiecībā uz Šveices līdzdalību JET kopuzņēmumā, ir izklāstīti Nolīguma 14. pantā un JET kopuzņēmuma statūtos.

14. pants

14.1. Katras Līgumslēdzējas puses tiesības uz piekļūšanu otras Līgumslēdzējas puses programmas informācijai ir Nolīguma neatņemama daļa.

14.2. To garantē:

- informācijas un patentu noteikumi,

- personāla mobilitāte starp attiecīgajām laboratorijām Euratom, Šveicē un asociētajās valstīs, kas nav dalībvalstis,

- pasūtījumu, kas saistīti ar abu asociēto programmu īstenošanu, taisnīgs sadalījums starp nozarēm Euratom, Šveicē un asociētajās valstīs, kas nav dalībvalstis, saskaņā ar principu – iegūt labāko rezultātu par ieguldīto summu.

15. pants

15.1. Informāciju, kas vadāmas termokodolsintēzes un plazmas fizikas jomā radusies no darbībām Euratom vai asociētajās struktūrās Nolīguma spēkā esamības laikā, dara zināmu Šveicei un personām vai uzņēmumiem, kas Šveicē veic pētījumu vai ražošanas darbības, kuras pamato to piekļūšanu attiecīgajai informācijai ar tiem pašiem nosacījumiem, kādus piemēro Euratom dalībvalstīm, personām vai uzņēmumiem.

15.2. Informāciju, kas radusies no pētījumiem, kuri veikti Šveicē saskaņā ar Nolīguma noteikumiem, dara zināmu Euratom dalībvalstīm un personām vai uzņēmumiem, kas iesaistīti pētījumu vai ražošanas darbībās Euratom dalībvalsts teritorijā vai asociētās valsts, kas nav dalībvalsts, teritorijā, ja minētās darbības pamato to piekļūšanu attiecīgajai informācijai. Tādu informāciju Līgumslēdzējas puses citām valstīm, personām vai uzņēmumiem dara zināmu tikai saskaņā ar attiecīgo Līgumslēdzēju pušu nolīgumu, ja vien informācija nav paredzēta personām vai uzņēmumiem, kas Šveicē veic pētījumu vai ražošanas darbības, kuras pamato to piekļūšanu attiecīgajai informācijai.

15.3. Ja 1. un 2. punktā minētā informācija ir aizsargāta ar patentiem, šos patentus pētniecības nolūkā var izmantot Euratom dalībvalstis, Šveice, asociētās valstis, kas nav dalībvalstis, un attiecīgajās teritorijās reģistrētas personas vai uzņēmumi, lai sasniegtu Nolīguma mērķus. Euratom dalībvalstīm, Šveicei, asociētajām valstīm, kas nav dalībvalstis, un attiecīgajās teritorijās reģistrētām personām vai uzņēmumiem ir tiesības iegūt licences vai apakšlicences attiecīgo patentu izmantošanai rūpniecības vai komerciāliem mērķiem ar attiecīgiem noteikumiem un nosacījumiem, ja Līgumslēdzējām pusēm ir tiesības piešķirt minētās licences vai apakšlicences.

15.4. Informāciju, kas radusies no Euratom, asociēto struktūru vai Šveices darbībām un iegūta pirms Nolīguma stāšanās spēkā, dara pieejamu tām valstīm, personām un uzņēmumiem, kuriem var darīt zināmu 1. un 2. punktā minēto informāciju, ciktāl tas nepieciešams norādītajos punktos minētās informācijas izmantošanai. Patentus, kas radušies no šajā iedaļā minētajām darbībām, dara pieejamus tām valstīm, personām vai uzņēmumiem, kuras var iegūt licenci vai apakšlicenci attiecībā uz 3. punktā minētajiem patentiem, ciktāl tas nepieciešams tādu licenču vai apakšlicenču izmantošanai.

15.5. Šis pants neietekmē nekādas tiesības, kas atbilst izgudrotāju vai viņu tiesību pārņēmēju valsts tiesību aktiem.

15.6. Līgumslēdzējas puses atturas no jebkādas rīcības, kas kaitētu no šā panta 1. un 2. punktā minētajām darbībām radušos izgudrojumu patentspējai.

F. Nolīguma vispārējie noteikumi un nobeiguma noteikumi

16. pants

16.1. Ar šo ir izveidota kopēja struktūra ar nosaukumu "Euratom un Šveices Kodolsintēzes komiteja", kas sastāv, no vienas puses, no Komisijas pārstāvjiem un, no otras puses, no Federālās padomes pārstāvjiem.

16.2. Euratom un Šveices Kodolsintēzes komiteja atbild par Nolīguma pienācīgas īstenošanas nodrošināšanu. Tā izpēta visus pasākumus, kas varētu uzlabot sadarbību saskaņā ar Nolīgumu, un seko darba norisei.

16.3. Ja viena no Līgumslēdzējām pusēm uzskata, ka otra Līgumslēdzēja puse nav izpildījusi pienākumu atbilstoši Nolīgumam, tā nekavējoties par to ziņo Euratom un Šveices Kodolsintēzes komitejai.

16.4. Euratom un Šveices Kodolsintēzes komiteja savu uzdevumu veikšanai var, pamatojoties uz SG sniegtajiem atzinumiem, formulēt ieteikumus, kurus paziņo attiecīgajām Euratom un Šveices iestādēm, par programmu un budžetu pieņemšanu pētījumiem, kurus paredz Nolīgums.

16.5. Euratom un Šveices Kodolsintēzes komiteja pieņem savu reglamentu. Priekšsēdētājs pēc kārtas ir katras Līgumslēdzējas puses pārstāvis saskaņā ar Euratom un Šveices Kodolsintēzes komitejas reglamentu.

16.6. Euratom un Šveices Kodolsintēzes komiteja sanāk pēc vienas Līgumslēdzējas puses pieprasījuma un vismaz reizi gadā.

17. pants

17.1. Strīdus par Nolīguma interpretāciju vai piemērošanu pēc vienas Līgumslēdzējas puses pieprasījuma iesniedz šķīrējtiesai.

17.2. Šā panta 1. punktā minēto šķīrējtiesu izveido katram atsevišķam gadījumam. Tā sastāv no trim locekļiem. Katra Līgumslēdzēja puse ieceļ vienu locekli un minētie divi locekļi vienojas par trešā locekļa iecelšanu, kas ir šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Ja Līgumslēdzēja puse neieceļ šķīrējtiesas locekli divu mēnešu laikā pēc dienas, kad par strīdu ir paziņots šķīrējtiesai, vai ja viena mēneša laikā pēc otrā šķīrējtiesas locekļa iecelšanas abi šķīrējtiesas locekļi nav vienojušies par trešā locekļa iecelšanu, Līgumslēdzēja puse vai Līgumslēdzējas puses atkarībā no gadījuma uzaicina Starptautiskās tiesas priekšsēdētāju iecelt attiecīgo locekli.

17.3. Šķīrējtiesa izstrādā savu reglamentu. Tā pieņem lēmumus ar balsu vairākumu. Šādi lēmumi ir saistoši.

17.4. Katra Līgumslēdzēja puse sedz sava locekļa izdevumus šķīrējtiesas procesā; priekšsēdētāja un pārējos izdevumus vienādās daļās sedz abas Līgumslēdzējas puses.

18. pants

Pielikumi ir Nolīguma sastāvdaļa.

19. pants

19.1. Līgumslēdzējas puses apstiprina Nolīgumu saskaņā ar savām procedūrām. Tas stājas spēkā, kad Līgumslēdzējas puses viena otrai ir paziņojušas, ka vajadzīgās procedūras ir pabeigtas.

19.2. Nolīgums ir noslēgts uz laika posmu, kuru paredz 1. pantā minētā Euratom programma, un to klusējot pagarinās saskaņā ar ikvienu vēlāku lēmumu par programmu, ko Kopiena varētu pieņemt attiecīgajā jautājumā. Kad vien tāds vēlāks lēmums par programmu ir pieņemts, pagarinājums stājas spēkā uz laika posmu, kuru paredz jaunā programma, un attiecīgā jaunā programma aizstāj I pielikumā esošo Euratom programmu. Nolīgumu neuzskata par izbeigušos tikai tādēļ, ka ir aizkavējusies vēlākas Euratom programmas pieņemšana. Pirms lēmuma par jaunas Euratom programmas pieņemšanu Līgumslēdzējas puses apspriežas ar struktūrām, kas minētas Nolīguma 5. līdz 10. un 16. pantā.

19.3. Katra Līgumslēdzēja puse var jebkurā laikā izbeigt Nolīgumu, par to paziņojot sešus mēnešus iepriekš.

Briselē, Nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros dāņu, holandiešu, angļu, franču, vācu un itāļu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā

Šveices Konfederācijas vārdā

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

EURATOM PROGRAMMA

1. Euratom programmas objekti laika posmam no 1976. līdz 1980. gadam ir šādi:

a) vispārīgā fizika attiecīgajā nozarē, jo īpaši fundamentālie pētījumi vai pētījumi, kas saistīti ar plazmas norobežošanu, izmantojot piemērotu iegūšanas un sildīšanas aprīkojumu un metodes;

b) pētījumi par plašās robežās atšķirīga blīvuma un temperatūras plazmas norobežošanu noslēgtās konfigurācijās;

c) liela un ļoti liela blīvuma plazmas ieguve un pētījumi;

d) diagnostikas metožu uzlabošana;

e) ar pašreizējiem pētījumiem saistīto tehnoloģisko problēmu un termokodolreaktoru tehnoloģijas problēmu izpēte;

f) JET projekta īstenošana.

Darbu, kas minēts no a) līdz e) apakšpunktam, veic saskaņā ar asociācijas līgumiem vai ierobežota ilguma līgumiem, lai iegūtu programmas īstenošanai vajadzīgos rezultātus.

JET projekta īstenošana, kas minēta f) apakšpunktā, ir uzdota Joint European Torus (JET) kopuzņēmumam.

2. Pielikuma 1. punktā definētā programma ir daļa no ilgtermiņa sadarbības projekta, kas iekļauj visu dalībvalstīs veicamo darbu kodolsintēzes un plazmas fizikas jomā. Tā ir paredzēta, lai noteiktā laikā nonāktu pie apvienotas prototipu būves, ņemot vērā to rūpnieciska mēroga ražošanu un realizāciju.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

ŠVEICES PROGRAMMA

Toroidālā magnētiskā hermetizācija

Līdzsvara stāvokļu un to stabilitātes kā ģeometrijas un beta–lieluma funkcijas teorija. Ciparu datorprogrammu attīstība un pārbaude ideālas un disipatīvās magnetohidrodinamikas aprēķiniem. Eksperimenti ar esošo Belt pinch un maināmas konfigurācijas Tokomak, kura būve ir attiecīgās programmas būtiska sastāvdaļa.

Plazmas parametru mērīšanas metodes

Optiskās diagnostikas metodes: interferometrija un Tomsona izkliede tālajā infrasarkanajā spektrā. Magnētisko lauku mērīšana ar jonu kūļiem. Mērījumi, izmantojot krustotu viļņu kūļu iedarbību.

Plazmas papildu sildīšanas metodes

Viļņu ievadīšanas plazmā, to disipācijas, to enerģijas pārvēršanas siltumā teorētisks un eksperimentāls pētījums. Jo īpaši Alfvena viļņu.

Viļņu un turbulenču iedarbība plazmā

Turbulences, ierosināšanas un piesātināšanas teorija, to ietekme uz enerģijas un daļiņu pārnesi plazmā. Elektriskās pretestības un turbulences ierosinātas difūzijas eksperimentāls pētījums. Viļņu nelineāras savstarpējās iedarbības plazmā teorētiski un eksperimentāli pētījumi.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

ŠVEICES UN EURATOM PASĀKUMI NOLĪGUMA 11. PANTĀ MINĒTO FINANŠU IEGULDĪJUMU MAKSĀŠANĀ

1. Nolīguma 11.1. un 11.2. pantā minētie finanšu ieguldījumi ir izteikti Eiropas norēķinu vienībās (ENV).

Šveices finanšu ieguldījumu maksā Šveices frankos (SwF) Šveicē, Komisijas vārdā atvērtā kontā.

Euratom finanšu ieguldījumu tā darba finansēšanai, kuru veic saskaņā ar asociācijas līgumu, maksā Šveices frankos (SwF) Šveicē, Federālās padomes atvērtā kontā.

2. SwF maiņas kursu pret ENV un ENV maiņas kursu pret SwF aprēķina, pamatojoties uz kursu, ko katru dienu publicē Eiropas Kopienu Komisija. Piemērojamais kurss ir tās dienas kurss, kad finanšu iestāde ir izpildījusi pārveduma rīkojumu.

--------------------------------------------------