Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 02022R2576-20231231

Consolidated text: Padomes Regula (ES) 2022/2576 (2022. gada 19. decembris) par solidaritātes veicināšanu, labāk koordinējot gāzes iepirkumus, uzticamus cenu kritērijus un gāzes pārrobežu apmaiņu

Access initial legal act
(

Legal status of the document In force

)

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/2576/2023-12-31

Date of document:
31/12/2023
Date of effect:
31/12/2023
Author:
Not available
Form:
Konsolidēts teksts
Link
Link
Link
Select all documents mentioning this document
Consolidation: basic act:
32022R2576

02022R2576 — LV — 31.12.2023 — 001.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

PADOMES REGULA (ES) 2022/2576

(2022. gada 19. decembris)

par solidaritātes veicināšanu, labāk koordinējot gāzes iepirkumus, uzticamus cenu kritērijus un gāzes pārrobežu apmaiņu

(OV L 335, 29.12.2022., 1. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

PADOMES REGULA (ES) 2023/2919 (2023. gada 21. decembris),

  L 

1

29.12.2023



▼B

PADOMES REGULA (ES) 2022/2576

(2022. gada 19. decembris)

par solidaritātes veicināšanu, labāk koordinējot gāzes iepirkumus, uzticamus cenu kritērijus un gāzes pārrobežu apmaiņu



I NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.  

Ar šo regulu nosaka pagaidu noteikumus par:

a) 

tāda pakalpojuma paātrinātu izveidi, kas uzņēmumiem, kuri iedibināti Savienībā, dod iespēju agregēt pieprasījumu un kopīgi iepirkt gāzi;

b) 

sekundārās jaudas rezervēšanas un LNG kompleksu un gāzes krātuvju pārredzamības platformu izveidi; un

c) 

pārslodzes vadību gāzes pārvades tīklos.

2.  
Ar šo regulu ievieš pagaidu mehānismus, lai aizsargātu iedzīvotājus un ekonomiku pret pārmērīgi augstām cenām, izmantojot pagaidu tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismu ārkārtīgām cenu svārstībām un ad hoc LNG cenas etalonu, ko izstrādās Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER).
3.  
Ar šo regulu ievieš pagaidu pasākumus gadījumam, kad gāzes nozarē pastāv ārkārtas stāvoklis, lai gāzi taisnīgi sadalītu pāri robežām, aizsargātu gāzes piegādes kritiskākajiem lietotājiem un nodrošinātu, ka tiek veikti pārrobežu solidaritātes pasākumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1) 

“dabasgāzes uzņēmums” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic vismaz vienu no šīm funkcijām – ražo, pārvada, sadala, piegādā, iegādājas vai glabā dabasgāzi, tostarp sašķidrināto dabasgāzi (LNG), un kas atbild par komerciāliem, tehniskiem vai uzturēšanas uzdevumiem, kuri ir saistīti ar minētajām funkcijām, bet šo personu kategorijā neietilpst galalietotāji;

2) 

“LNG komplekss” ir terminālis, ko izmanto dabasgāzes šķidrināšanai vai LNG importēšanai, izkraušanai un regazifikācijai, un pie tā pieder palīgpakalpojumi un pagaidu uzglabāšana, kas vajadzīga regazifikācijai un tālākai piegādei uz pārvades sistēmu, bet tajā neietilpst tās LNG termināļu daļas, ko izmanto uzglabāšanai;

3) 

“gāzes krātuve” ir komplekss, ko izmanto dabasgāzes uzglabāšanai un kas pieder dabasgāzes uzņēmumam vai ko tas ekspluatē; te ietilpst arī LNG kompleksu daļa, ko izmanto uzglabāšanai, izņemot daļu, ko izmanto ražošanas operācijām, un izņemot kompleksus, kuri paredzēti vienīgi pārvades sistēmu operatoriem, lai tie varētu pildīt savas funkcijas;

4) 

“pakalpojumu sniedzējs” ir Savienībā iedibināts uzņēmums, ar kuru Komisija iepirkuma procedūrā saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 ir noslēgusi līgumu par kopīgu iepirkumu organizēšanu un šīs regulas 7. pantā izklāstīto uzdevumu veikšanu;

5) 

“IT rīks” ir IT rīks, ar kura palīdzību pakalpojumu sniedzējs agregē dabasgāzes uzņēmumu un gāzi patērējošo uzņēmumu pieprasījumu un meklē dabasgāzes piegādātāju vai ražotāju piedāvājumus, kuri būtu savietojami ar minēto agregēto pieprasījumu;

6) 

“LNG tirdzniecība” ir pirkšanas piedāvājumi, pārdošanas piedāvājumi vai darījumi, kuri attiecas uz LNG pirkšanu vai pārdošanu un

a) 

kuros norādīta piegāde Savienībā;

b) 

kuri noved pie piegādes Savienībā; vai

c) 

kuros viens darījuma partneris regazificē LNG kādā terminālī Savienībā;

7) 

“LNG tirgus dati” ir ieraksti par pirkšanas piedāvājumiem, pārdošanas piedāvājumiem vai darījumiem, kas attiecas uz LNG tirdzniecību, ar atbilstošu informāciju, kas norādīta 21. panta 1. punktā;

8) 

“LNG tirgus dalībnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona – neatkarīgi no personas inkorporācijas vietas vai domicila –, kura iesaistās LNG tirdzniecībā;

9) 

“LNG cenas novērtējums” ir ikdienējās atsauces cenas noteikšana LNG tirdzniecībai saskaņā ar ACER izstrādātu metodiku;

10) 

“LNG cenas etalons” ir starpība, kas noteikta starp ikdienējo LNG cenas novērtējumu un TTF Gas Futures līguma ar tuvāko mēneša termiņu norēķinu cenu, ko ICE Endex Markets B.V. nosaka katru dienu;

11) 

“tirdzniecības vieta” ir jebkura no šādām vietām:

a) 

“regulēts tirgus”, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21) apakšpunktā;

b) 

“daudzpusēja tirdzniecības sistēma”, kā definēta Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 22) apakšpunktā;

c) 

“organizēta tirdzniecības sistēma”, kā tā definēta Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 23) apakšpunktā;

12) 

“enerģētikas preču atvasinātais instruments” ir preču atvasinātais instruments, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 ( 1 ) 2. panta 1. punkta 30) apakšpunktā, kuru tirgo tirdzniecības vietā un kura pamatā ir elektroenerģija vai gāze, un kura termiņš nepārsniedz 12 mēnešus;

13) 

“kompetentā iestāde”, ja vien nav noteikts citādi, ir kompetentā iestāde, kā tā definēta Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 26) apakšpunktā;

14) 

“elektroapgādes drošībai kritiskais gāzes apjoms” ir maksimālais gāzes patēriņš, kas elektroenerģijas nozarē vajadzīgs, lai nodrošinātu pietiekamību sliktākajā scenārijā, kas simulēts ziemas pietiekamības novērtējumā, ievērojot Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/941 ( 2 ) 9. pantu;

15) 

“aizsargājams lietotājs” ir aizsargājams lietotājs, kā definēts Regulas (ES) 2017/1938 2. panta 5) punktā;

16) 

“solidaritātē aizsargājams lietotājs” ir solidaritātē aizsargājams lietotājs, kā definēts Regulas (ES) 2017/1938 2. panta 6) punktā.

II NODAĻA

LABĀKA GĀZES IEPIRKUMU KOORDINĀCIJA

1. SADAĻA

Gāzes iepirkumu koordinēšana Savienībā

3. pants

Pārredzamība un informācijas apmaiņa

1.  
Savienībā iedibināti dabasgāzes uzņēmumi vai gāzi patērējoši uzņēmumi vai dalībvalstu iestādes, kas iecerējuši izsludināt konkursu gāzes iepirkumam vai sākt sarunas ar dabasgāzes ražotājiem vai piegādātājiem no trešām valstīm par gāzes iepirkumu apjomā virs 5 TWh/gadā, vienīgi labākas koordinācijas nolūkos informē Komisiju un attiecīgā gadījumā to dalībvalsti, kurā ir iedibināti minētie uzņēmumi, par gāzes piegādes līguma vai saprašanās memoranda noslēgšanu vai par konkursa gāzes iepirkumam izsludināšanu.

Paziņojumu saskaņā ar šā panta pirmo daļu sniedz vismaz sešas nedēļas pirms paredzētās noslēgšanas vai izsludināšanas vai īsākā termiņā, ar noteikumu, ka sarunas tiek uzsāktas tuvāk līguma parakstīšanas datumam, bet ne vēlāk kā divas nedēļas pirms paredzētās noslēgšanas vai izsludināšanas. Minētajam paziņojumam pievieno vienīgi šādu pamatinformāciju:

a) 

līguma partnera vai partneru identitāte vai mērķis konkursam par gāzes iepirkumu;

b) 

attiecīgie apjomi;

c) 

attiecīgie datumi; un

d) 

attiecīgā gadījumā pakalpojumu sniedzējs, kas dalībvalsts vārdā organizē šādus iepirkumus vai konkursus.

2.  
Ja Komisija uzskata, ka turpmāka koordinācija attiecībā uz Savienībā iedibinātu dabasgāzes uzņēmumu vai gāzi patērējošu uzņēmumu vai dalībvalstu iestāžu izsludinātu konkursu par gāzes iepirkumu vai plānotiem gāzes iepirkumiem varētu uzlabot kopīgā iepirkuma funkcionēšanu, vai ka konkursa par gāzes iepirkumu izsludināšana vai plānotie gāzes iepirkumi var negatīvi ietekmēt iekšējo tirgu, piegādes drošību vai enerģētisko solidaritāti, Komisija var Savienībā iedibinātiem dabasgāzes uzņēmumiem vai gāzi patērējošiem uzņēmumiem vai dalībvalstu iestādēm izdot ieteikumu apsvērt piemērotus pasākumus. Šādā gadījumā Komisija attiecīgā gadījumā informē to dalībvalsti, kurā uzņēmums ir iedibināts.
3.  
Pirms 2. punktā izklāstīto ieteikumu izdošanas Komisija informē 4. pantā minēto Ad hoc koordinācijas padomi.
4.  
Sniedzot informāciju Komisijai saskaņā ar 1. punktu, subjekti, kuri sniedz informāciju, var norādīt, vai kāda informācijas daļa – komerciāla vai cita informācija, kuras izpaušana varētu kaitēt iesaistīto pušu darbībām, – ir uzskatāma par konfidenciālu un vai sniegtajā informācijā var dalīties ar citām dalībvalstīm.
5.  
Šajā pantā paredzētie lūgumi ievērot konfidencialitāti neierobežo pašas Komisijas piekļuvi konfidenciālajai informācijai. Komisija nodrošina, ka piekļuve konfidenciālajai informācijai ir stingri ierobežota, proti, piekļuvi piešķir tikai tiem Komisijas dienestiem, kuriem minētās informācijas pieejamība ir absolūti nepieciešama. Komisijas pārstāvji ar šādu informāciju rīkojas, ievērojot pienācīgu konfidencialitāti.
6.  
Neskarot LESD 346. pantu, Komisija ar citām attiecīgajām iestādēm ar konfidenciālu informāciju apmainās tikai tad, ja šāda apmaiņa ir nepieciešama šīs regulas piemērošanai. Apmainās tikai ar to informāciju, kas ir relevanta un samērīga šādas apmaiņas nolūkam. Šādā informācijas apmaiņā saglabā minētās informācijas konfidencialitāti un aizsargā šīs regulas darbības jomā ietilpstošo subjektu drošību un komerciālās intereses un piemēro efektīvus instrumentus fiziskai datu aizsardzībai. Visi serveri un informācija fiziski atrodas un glabājas Savienības teritorijā.

4. pants

Ad hoc koordinācijas padome

1.  
Lai atvieglotu pieprasījuma agregēšanas un kopīgu iepirkumu koordināciju, izveido Ad hoc koordinācijas padomi.
2.  
Ad hoc koordinācijas padomi Komisija izveido sešu nedēļu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā. To veido pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un Komisijas. Pēc Komisijas uzaicinājuma Koordinācijas padomē visos savstarpēji svarīgos jautājumos var piedalīties Enerģētikas kopienas līgumslēdzēju pušu pārstāvji. Ad hoc koordinācijas padomi vada Komisija.
3.  
Ad hoc koordinācijas padome viena mēneša laikā pēc tās izveidošanas ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem savu reglamentu.
4.  
Komisija konsultējas ar Ad hoc koordinācijas padomi par ieteikuma projektu, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 3. panta 2. punktu, jo īpaši par to, vai attiecīgie gāzes iepirkumi vai konkurss par gāzes iepirkumu uzlabo piegādes drošību Savienībā un ir saderīgi ar enerģētiskās solidaritātes principu.
5.  
Komisija arī informē Ad hoc koordinācijas padomi par to, kā uzņēmumu dalība pakalpojumu sniedzēja organizētajos kopīgajos iepirkumos ietekmē piegādes drošību Savienībā un attiecīgā gadījumā enerģētisko solidaritāti.
6.  
Ja Ad hoc koordinācijas padomes locekļiem tiek nosūtīta konfidenciāla informācija saskaņā ar 3. panta 6. punktu, viņi ar šādu informāciju rīkojas, ievērojot pienācīgu konfidencialitāti. Apmainās tikai ar to informāciju, kas ir atbilstīga un samērīga šādas apmaiņas nolūkam.

2. SADAĻA

Pieprasījuma agregēšana un kopīgs iepirkums

5. pants

Pagaidu pakalpojumu līgums ar pakalpojumu sniedzēju

1.  
Atkāpjoties no 176. panta Regulā (ES, Euratom) 2018/1046, Komisija, izmantojot iepirkuma procedūru saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046, slēdz līgumu par nepieciešamajiem pakalpojumiem ar Savienībā iedibinātu subjektu, kas darbojas kā pakalpojumu sniedzējs, kurš pilda šīs regulas 7. pantā izklāstītos uzdevumus.
2.  
Pakalpojumu līgumā ar izraudzīto pakalpojumu sniedzēju nosaka īpašumtiesības uz pakalpojumu sniedzēja iegūto informāciju un paredz minētās informācijas iespējamo nodošanu Komisijai pēc tam, kad pakalpojumu līgums tiek izbeigts vai beidzas tā termiņš.
3.  
Komisija pakalpojumu līgumā nosaka praktiskos pakalpojumu sniedzēja darbības aspektus, tostarp IT rīka izmantošanas kārtību, drošības pasākumus, valūtu vai valūtas, maksājumu režīmu un saistības.
4.  
Pakalpojumu līgumā ar pakalpojumu sniedzēju paredz, ka Komisijai ir tiesības pakalpojumu sniedzēju uzraudzīt un auditēt. Šajā nolūkā Komisijai ir pilnīga piekļuve pakalpojumu sniedzēja rīcībā esošajai informācijai.

▼M1

5.  
Komisija var pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzējs sniedz visu informāciju, kura vajadzīga, lai izpildītu 7. pantā izklāstītos uzdevumus.

▼B

6. pants

Pakalpojumu sniedzēja atlases kritēriji

1.  

Pakalpojumu sniedzēju Komisija izraugās pēc šādiem attiecināmības kritērijiem:

a) 

Pakalpojumu sniedzējs ir iedibināts un tā galvenā darbības vieta ir dalībvalsts teritorijā.

b) 

Pakalpojumu sniedzējam ir pieredze pārrobežu darījumos.

c) 

Pakalpojumu sniedzējs nav tāds:

i) 

uz kuru attiecas Savienības ierobežojošie pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 215. pantu, jo īpaši Savienības ierobežojošie pasākumi, kas pieņemti sakarā ar Krievijas darbībām, kuras destabilizē situāciju Ukrainā, vai attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība;

ii) 

kurš tieši vai netieši pieder fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, uz kurām attiecas šādi Savienības ierobežojošie pasākumi, tie ir šādu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru kontrolē vai tie darbojas šādu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru vārdā; vai

iii) 

kurš tieši vai netieši pieder Krievijas Federācijai vai tās valdībai vai jebkurai Krievijas fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas iedibināta Krievijā, vai kurš darbojas Krievijas Federācijas vai tās valdības vārdā vai vadībā.

2.  

Neskarot citus pienācīgas rūpības pienākumus, nosaka līgumsaistības starp Komisiju un pakalpojumu sniedzēju, ar kurām nodrošina, ka pakalpojumu sniedzējs, veicot pienākumus saskaņā ar 7. pantu, nekādus līdzekļus vai saimnieciskos resursus nedara tieši vai netieši pieejamus vai izmantojamus labuma gūšanai fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām:

a) 

uz kurām attiecas Savienības ierobežojošie pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 215. pantu, jo īpaši Savienības ierobežojošie pasākumi, kas pieņemti sakarā ar Krievijas darbībām, kuras destabilizē situāciju Ukrainā, vai attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība;

b) 

kuras tieši vai netieši pieder fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, uz kurām attiecas šādi Savienības ierobežojošie pasākumi, tie ir šādu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru kontrolē vai tie darbojas šādu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru vārdā; vai

c) 

kuras tieši vai netieši pieder Krievijas Federācijai vai tās valdībai vai jebkurai Krievijas fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas iedibināta Krievijā, vai kurš darbojas Krievijas Federācijas vai tās valdības vārdā vai vadībā.

3.  
Pakalpojumu sniedzējs nav daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma, kas nodarbojas ar dabasgāzes ražošanu vai piegādi, kā minēts 2. panta 20) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/73/EK ( 3 ), izņemot vienību, kas ir nodalīta saskaņā ar minētās direktīvas IV nodaļu.
4.  

Komisija atlases un piešķiršanas kritērijus nosaka, cita starpā ņemot vērā šādus kritērijus, kas jānorāda uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus:

a) 

pieredzes līmenis dabasgāzes vai saistīto pakalpojumu, piemēram, transportēšanas pakalpojumu, iepirkuma konkursu vai izsoļu procesu izveidē un vadīšanā, ar īpaši šim mērķim paredzētu IT rīku palīdzību;

b) 

pieredzes līmenis iepirkuma konkursu vai izsoļu procesu pielāgošanā dažādām tādām vajadzībām kā ģeogrāfiskais tvērums vai laika grafiks;

c) 

pieredzes līmenis tādu IT rīku izstrādē, ar kuriem agregē pieprasījumu no vairākiem dalībniekiem un to savieto ar piedāvājumu;

d) 

informācijas sistēmas drošības kvalitāte, jo īpaši datu aizsardzības un interneta drošības ziņā; un

e) 

dalībnieku identifikācijas un akreditācijas spēja gan juridiskā stāvokļa, gan finansiālo spēju ziņā.

7. pants

Pakalpojumu sniedzēja uzdevumi

1.  

Pakalpojumu sniedzējs organizē pieprasījuma agregēšanu un kopīgo iepirkumu un jo īpaši:

a) 

ar IT rīka palīdzību agregē pieprasījumu no dabasgāzes uzņēmumiem un gāzi patērējošiem uzņēmumiem;

b) 

meklē piedāvājumus no dabasgāzes piegādātājiem vai ražotājiem, lai tos ar IT rīka palīdzību savietotu ar agregēto pieprasījumu;

c) 

iedala tiesības uz piekļuvi piegādei, ņemot vērā piedāvāto gāzes apjomu proporcionālu sadali starp mazākiem un lielākiem dalībniekiem dabasgāzes uzņēmumu un gāzi patērējošu uzņēmumu vidū, kuri piedalās pieprasījuma agregēšanā. Ja agregētais pieprasījums pārsniedz saņemtos piegādes piedāvājumus, piekļuves tiesību iedalīšana ir proporcionāla pieprasījumam, ko līdzdalīgie uzņēmumi pieprasījuma agregēšanas posmā ir deklarējuši attiecībā uz konkrētu piegādes laiku un vietu;

d) 

verificē, akreditē un reģistrē IT rīka lietotājus; un

e) 

sniedz IT rīka lietotājiem vai Komisijai jebkādus tādus palīgpakalpojumus, tostarp pakalpojumus līgumu slēgšanas atvieglošanai, kuri vajadzīgi, lai pareizi veiktu operācijas, kas paredzētas 5. pantā minētajā pakalpojumu līgumā.

2.  
Šīs regulas 5. pantā minētajā pakalpojumu līgumā paredz nosacījumus attiecībā uz pakalpojumu sniedzēja uzdevumiem, proti, attiecībā uz lietotāju reģistrāciju, publicēšanu un ziņošanu.

8. pants

Dalība pieprasījuma agregēšanā un kopīgajā iepirkumā

1.  

Dalība pieprasījuma agregēšanā un kopīgajā iepirkumā ir atvērta un pārredzama visiem Savienībā iedibinātiem dabasgāzes uzņēmumiem un gāzi patērējošiem uzņēmumiem neatkarīgi no pieprasītā apjoma. Dabasgāzes uzņēmumiem un gāzi patērējošiem uzņēmumiem liedz kā piegādātājiem, ražotājiem un pircējiem piedalīties pieprasījuma agregēšanā un kopīgajā iepirkumā tad, ja:

a) 

uz kurām attiecas Savienības ierobežojošie pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 215. pantu, jo īpaši Savienības ierobežojošie pasākumi, kas pieņemti sakarā ar Krievijas darbībām, kuras destabilizē situāciju Ukrainā, vai attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība;

b) 

kuras tieši vai netieši pieder fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, uz kurām attiecas šādi Savienības ierobežojošie pasākumi, tie ir šādu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru kontrolē vai tie darbojas šādu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru vārdā; vai

c) 

kuras tieši vai netieši pieder Krievijas Federācijai vai tās valdībai vai jebkurai Krievijas fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas iedibināta Krievijā, vai kurš darbojas Krievijas Federācijas vai tās valdības vārdā vai vadībā.

2.  

Nosaka līgumsaistības, ar kurām nodrošina, ka nekādi līdzekļi vai saimnieciskie resursi, kas izriet no dalības pakalpojumu sniedzēja organizētajā kopīgā iepirkuma procesā, netiek tieši vai netieši darīti pieejami vai izmantojami labuma gūšanai fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām:

a) 

uz kurām attiecas Savienības ierobežojošie pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 215. pantu, jo īpaši Savienības ierobežojošie pasākumi, kas pieņemti sakarā ar Krievijas darbībām, kuras destabilizē situāciju Ukrainā, vai attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība;

b) 

kuras tieši vai netieši pieder fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, uz kurām attiecas šādi Savienības ierobežojošie pasākumi, tie ir šādu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru kontrolē vai tie darbojas šādu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru vārdā; vai

c) 

kuras tieši vai netieši pieder Krievijas Federācijai vai tās valdībai vai jebkurai Krievijas fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas iedibināta Krievijā, vai kurš darbojas Krievijas Federācijas vai tās valdības vārdā vai vadībā.

3.  
Dalībvalstis vai citas ieinteresētās personas attiecīgā gadījumā, ievērojot valsts atbalsta noteikumus, pakalpojumu sniedzēja organizētā kopīgā iepirkuma procesa dalībniekiem var sniegt likviditātes palīdzību, arī garantijas. Tas var ietvert garantijas nodrošinājuma vajadzību segšanai vai papildu izmaksu riska segšanai pēc citu tā paša kopīgā iepirkuma līguma aptverto pircēju maksātnespējas.
4.  
Dabasgāzes uzņēmumi un gāzi patērējoši uzņēmumi, kas ir iedibināti Enerģētikas kopienas līgumslēdzējās pusēs, var piedalīties pieprasījuma agregēšanā un kopīgajā iepirkumā, ar noteikumu, ka ir ieviesti vajadzīgie pasākumi vai kārtība, kas ļauj tiem piedalīties pieprasījuma agregēšanā un kopīgajā iepirkumā, ievērojot šo sadaļu.

9. pants

Dabasgāzes piegādes, kas no kopīgā iepirkuma izslēgtas

Kopīgais iepirkums neattiecas uz Krievijas Federācijas izcelsmes dabasgāzes piegādēm, tostarp uz dabasgāzes piegādēm, kas dalībvalstīs vai Enerģētikas kopienas līgumslēdzējās pusēs ienāk caur šādiem ieejas punktiem:

a) 

Greifsvalde [Greifswald];

b) 

Lubmina II [Lubmin II];

c) 

Imatra [Imatra];

d) 

Narva [Narva];

e) 

Verska [Värska];

f) 

Luhamā [Luhamaa];

g) 

Šaķi [Sakiai];

h) 

Kotlovka [Kotlovka];

i) 

Kondratki [Kondratki];

j) 

Visokoje [Wysokoje];

k) 

Teterovka [Tieterowka];

l) 

Mozirja [Mozyr];

m) 

Kobrina [Kobryn];

n) 

Sudža [Sudzha] (RU)/Ukraina;

o) 

Belgoroda [Belgorod] RU/Ukraina;

p) 

Valuiki [Valuyki] RU/Ukraina;

q) 

Serebrianka [Serebryanka] RU/Ukraina;

r) 

Pisarivka [Pisarevka] RU/Ukraina;

s) 

Sohraņivka [Sokhranovka] RU/Ukraina;

t) 

Prohorovka [Prokhorovka] RU/Ukraina;

u) 

Platova [Platovo] RU/Ukraina;

v) 

Strandža 2 [Strandzha 2] (BG) / Malkočlara [Malkoclar] (TR).

▼M1 —————

▼B

11. pants

Gāzes iepirkšanas konsorcijs

Dabasgāzes uzņēmumi un gāzi patērējoši uzņēmumi, kuri piedalās pakalpojumu sniedzēja organizētā pieprasījuma agregēšanā, var, balstoties uz pārredzamību, koordinēt iepirkuma līguma nosacījumu elementus vai izmantot kopīgus iepirkuma līgumus, lai panāktu labākus nosacījumus no saviem piegādātājiem, ar noteikumu, ka tie nodrošina atbilstību Savienības tiesību aktiem, arī Savienības konkurences tiesību aktiem, jo īpaši LESD 101. un 102. pantam, ko Komisija var precizēt lēmumā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 10. pantu, kā arī pārredzamības prasībai saskaņā ar šīs regulas 3. pantu.

3. SADAĻA

LNG kompleksu, gāzes krātuvju un cauruļvadu izmantojuma uzlabošanas pasākumi

12. pants

Sekundārās jaudas rezervēšanas platforma LNG kompleksu izmantotājiem un gāzes krātuvju izmantotājiem

LNG kompleksu izmantotāji un gāzes krātuvju izmantotāji, kuri savu nolīgto jaudu vēlas tālākpārdot sekundārajā tirgū, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 715/2009 ( 4 ) 2. panta 6. punktā, ir tiesīgi to darīt. Ne vēlāk kā 2023. gada 28. februārīLNG kompleksu operatori un gāzes krātuvju operatori individuāli vai reģionāli izveido vai izmanto jau esošu pārredzamu un nediskriminējošu rezervēšanas platformu, kuru LNG kompleksu izmantotāji un gāzes krātuvju izmantotāji var izmantot, lai savu nolīgto jaudu tālākpārdotu sekundārajā tirgū.

13. pants

LNG kompleksu un gāzes krātuvju pārredzamības platformas

1.  
LNG kompleksu operatori un gāzes krātuvju operatori nodrošina, ka viņi līdz 2023. gada 28. februārim attiecīgi Eiropas LNG pārredzamības platformā un Eiropas Krātuvju pārredzamības platformā pārredzamā un lietotājdraudzīgā veidā publicē visu Regulas (EK) Nr. 715/2009 19. pantā prasīto informāciju. Regulatīvās iestādes var pieprasīt, lai minētie operatori darītu publiski pieejamu arī jebkādu citu sistēmas izmantotājiem relevantu informāciju.
2.  
Līdz 2023. gada 31. janvārimLNG kompleksi, kuriem piešķirts atbrīvojums no trešo personu piekļuves noteikumiem saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 36. pantu, un gāzes krātuvju operatori, uz kuriem attiecas minētās direktīvas 2009/73/EK 33. panta 3. punktā minētais trešo personu piekļuves režīms, par ko sarunu ceļā panākta vienošanās, publisko galīgos infrastruktūras tarifus.

14. pants

Lietderīgāka pārvades jaudu izmantošana

1.  
Pārvades sistēmu operatori starpsavienojuma punktos un virtuālajos starpsavienojuma punktos nepietiekami izmantotu nolīgto konstanto jaudu piedāvā kā mēneša jaudas produktu un konkrētajā mēnesī kā ikdienējos un tekošās dienas jaudas produktus, ja jauda netiek pietiekami izmantota saskaņā ar 2. punktu.
2.  
Līgumā paredzēto konstanto jaudu uzskata par nepietiekami izmantotu, ja tīkla izmantotājs iepriekšējā kalendārā mēnesī no rezervētās konstantās jaudas starpsavienojuma punktā vai virtuālajā starpsavienojuma punktā caurmērā ir izmantojis vai piedāvājis mazāk nekā 80 %. Pārvades sistēmas operators neizmantoto jaudu uzrauga un tīkla izmantotāju par attiecīgajā starpsavienojuma punktā vai virtuālajā starpsavienojuma punktā atsaucamo jaudas apjomu informē vēlākais, pirms saskaņā ar Regulu (ES) 2017/459 tiek paziņots jaudas apjoms, kas tiks piedāvāts nākamajā kārtējā mēneša jaudas izsolē.
3.  
Piedāvājamās jaudas apjoms ir vienāds ar starpību starp iepriekšējā kalendārā mēneša vidējo izmantojumu un 80 % no konstantās jaudas, kura nolīgta uz laiku, kas ilgāks par mēnesi.
4.  
Iedalot jaudu, izsolē piedāvātajai pieejamai jaudai saskaņā ar Regulu (ES) 2017/459 ir prioritāte pār nepietiekami izmantoto jaudu, kas izsolē iekļauta saskaņā ar 2. punktu.
5.  
Ja pārvades sistēmas operatora piedāvātā nepietiekami izmantotā jauda tiek pārdota, to no nolīgtās jaudas sākotnējā turētāja atsauc. Sākotnējais turētājs atsaukto konstanto jaudu var izmantot atslēdzamā veidā.
6.  
Tīkla lietotājs saglabā savas tiesības un pienākumus saskaņā ar jaudas līgumu līdz brīdim, kad pārvades sistēmas operators jaudu pārdala, un tādā mērā, kādā pārvades sistēmas operators jaudu nav pārdalījis.
7.  

Pirms piedāvāt nepietiekami izmantoto konstanto jaudu saskaņā ar šo pantu, pārvades sistēmu operators analizē iespējamo ietekmi katrā starpsavienojuma punktā, ko tas ekspluatē, un informē kompetento valsts regulatīvo iestādi. Atkāpjoties no šā panta 1.–6. punkta un neatkarīgi no tā, vai šie starpsavienojuma punkti ir vai nav pārslogoti, valstu regulatīvās iestādes var nolemt visos starpsavienojuma punktos ieviest vienu no šādiem mehānismiem:

a) 

mehānismu “izmanto vai zaudē” attiecībā uz nākamās dienas konstanto jaudu saskaņā ar Regulu (ES) 2017/459 un ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 715/2009 I pielikuma 2.2.3. punktu;

b) 

virsrezervēšanas un atpirkšanas shēmu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 I pielikuma 2.2.2. punktu, piedāvājot vismaz 5 % papildu jaudu attiecībā uz tehnisko jaudu attiecīgajā starpsavienojuma punktā; vai

c) 

piedāvāt vismaz sākotnēji nenominētu jaudu nākamās dienas un tekošās dienas robežās piešķirt kā atslēdzamu jaudu.

Šā panta 1.–6. punktu piemēro automātiski, ja kāds no alternatīvajiem mehānismiem saskaņā ar pirmo daļu netiek piemērots līdz 2023. gada 31. martam.

8.  
Pirms 7. punktā minētā lēmuma pieņemšanas valsts regulatīvā iestāde apspriežas ar blakusesošās dalībvalsts valsts regulatīvo iestādi un ņem vērā minētās iestādes atzinumus. Ja ieejas-izejas sistēma aptver vairāk nekā vienu dalībvalsti, kurās darbojas vairāk nekā viens pārvades sistēmas operators, attiecīgo dalībvalstu valsts regulatīvās iestādes kopīgi lemj par 7. punkta piemērošanu.

III NODAĻA

PASĀKUMI, AR KURIEM NOVĒRŠ PĀRMĒRĪGAS GĀZES CENAS UN PĀRMĒRĪGU TEKOŠĀS DIENAS SVĀRSTĪGUMU ENERĢĒTIKAS ATVASINĀTO INSTRUMENTU TIRGOS

1. SADAĻA

Pagaidu tekošās dienas rīks, ar kuru pārvalda pārmērīgu svārstīgumu enerģētikas atvasināto instrumentu tirgos

15. pants

Tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānisms

1.  
Līdzko iespējams, taču ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. janvārim katra tirdzniecības vieta, kurā tiek tirgoti enerģētikas preču atvasinātie instrumenti, katram tajā tirgotajam enerģētikas preču atvasinātajam instrumentam izveido tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismu, kura pamatā ir augstākās un zemākās cenas robeža (“cenas robežas”), kas nosaka cenu, virs kuras un zem kuras rīkojumus nevar izpildīt (“tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānisms”). Tirdzniecības vietas nodrošina, ka tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānisms attiecībā uz enerģētikas preču atvasinātajiem instrumentiem novērš pārmērīgas cenu svārstības tirdzniecības dienas laikā. Kad tirdzniecības vietas veido tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismu, tās arī nodrošina, ka minēto pasākumu īstenošana nekavē uzticamu dienas beigu noslēguma cenu veidošanu.
2.  
Katram tirdzniecības vietā tirgotajam enerģētikas preču atvasinātajam instrumentam tirdzniecības vieta nosaka piemērojamo aprēķina metodi, ar kuru nosaka cenas robežas attiecībā pret atsauces cenu. Dienas pirmā atsauces cena ir vienāda ar cenu, ko nosaka, atklājot attiecīgo tirdzniecības sesiju. Nākamās atsauces cenas ir pēdējā regulāros intervālos novērotā tirgus cena. Ja tirdzniecības dienas laikā tirdzniecība tiek pārtraukta, pirmā atsauces cena pēc pārtraukuma ir atsāktās tirdzniecības sākumcena.
3.  
Cenas robežas izsaka vai nu absolūtā vērtībā, vai relatīvā izteiksmē kā procentuālu variāciju attiecībā pret atsauces cenu. Minēto aprēķina metodi tirdzniecības vietas pielāgo katra enerģētikas preču atvasinātā instrumenta specifikai, šāda atvasinātā instrumenta tirgus likviditātes profilam un tā svārstīguma profilam. Tirdzniecības vieta par šo metodi bez liekas kavēšanās informē kompetento iestādi.
4.  
Tirdzniecības vieta cenas robežas tirdzniecības laikā atjauno regulāros intervālos, balstoties uz atsauces cenu.
5.  
Tirdzniecības vieta bez liekas kavēšanās publisko ieviestā tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānisma iezīmes vai kad tā ir piemērojusi grozījumu.
6.  
Tirdzniecības vietas īsteno tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismu, vai nu integrējot to esošajos bloķēšanas mehānismos, kas jau izveidoti saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, vai kā papildu mehānismu.
7.  
Ja tirdzniecības vieta cenas robežu aprēķināšanas metodē, ko piemēro konkrētam enerģētikas preču atvasinātajam instrumentam, plāno izdarīt izmaiņas, tā par plānotajām izmaiņām bez liekas kavēšanās informē kompetento iestādi.
8.  
Ja informācija, kuru Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (“EVTI”) ir apkopojusi saskaņā ar 16. panta 3. punktu, liecina, ka mehānisma īstenošanā ir nepieciešama uzlabota konsekvence, lai nodrošinātu pārmērīga cenu svārstīguma efektīvāku pārvaldību visā Savienībā, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka vienotus principus, kā ieviešams tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānisms, ņemot vērā katra enerģētikas preču atvasinātā instrumenta specifiku, šāda atvasinātā instrumenta tirgus likviditātes profilu un tā svārstīguma profilu. Proti, lai nodrošinātu raitu to tirdzniecības vietu darbību, kuras tirdzniecībā piedāvā enerģētikas preču atvasinātos instrumentus, Komisija var norādīt intervālus, kādos jāatjauno cenas robežas, vai pasākumus, kas jāveic, ja tirdzniecība virzās ārpus minētajām cenas robežām, tostarp noteikumus, lai nodrošinātu uzticamu noslēguma cenu veidošanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 29. pantā minēto pārbaudes procedūru.

16. pants

Kompetento iestāžu loma

1.  
Kompetentās iestādes pārrauga tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismu ieviešanu. Kompetentās iestādes nodrošina, ka atšķirības tajā, kā to dalībvalstīs iedibinātās tirdzniecības vietas ievieš tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismus, tiek pienācīgi pamatotas ar attiecīgo tirdzniecības vietu vai enerģētikas preču atvasināto instrumentu specifiku.
2.  
Kompetentās iestādes nodrošina, ka tirdzniecības vietas ievieš piemērotus provizoriskus mehānismus, ar ko tirgos, kur tirgo enerģētikas preču atvasinātos instrumentus, nodrošina pārmērīga svārstīguma mīkstināšanu, līdz tiek izveidots 15. panta 1. punktā minētais tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānisms.
3.  
Kompetentās iestādes trīs nedēļu laikā no 15. panta 1. punktā minētās dienas un vismaz reizi ceturksnī ziņo EVTI par to, kā tirdzniecības vietas, ko tās uzrauga, īsteno tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismu.

17. pants

EVTI koordinējošā loma

1.  
EVTI koordinē un uzrauga tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismu ieviešanu, balstoties uz ziņojumiem, ko kompetentās iestādes tai iesniedz saskaņā ar 16. panta 3. punktu.
2.  
EVTI, balstoties uz kompetento iestāžu ziņojumiem, dokumentē jebkādas atšķirības tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismu ieviešanā Savienības jurisdikcijās. Līdz 2023. gada 30. jūnijam EVTI iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā izvērtēta tekošās dienas svārstīguma pārvaldības mehānismu efektivitāte. Balstoties uz minēto ziņojumu, Komisija apsver, vai ir vajadzība iesniegt Padomei priekšlikumu par šīs regulas grozīšanu.

2. SADAĻA

ACER pilnvarošana vākt un publicēt objektīvus cenas datus

18. pants

ACER uzdevumi un pilnvaras veikt cenas novērtējumus un noteikt etalonus

1.  
Steidzamības kārtā, sākot ne vēlāk kā 2023. gada 13. janvāris, ACER sagatavo un publicē ikdienējo LNG cenas novērtējumu. LNG cenas novērtējuma sagatavošanas vajadzībām ACER sistemātiski vāc un apstrādā LNG tirgus datus par darījumiem. Cenas novērtējumā attiecīgā gadījumā ņem vērā reģionālās atšķirības un tirgus apstākļus.
2.  
Ne vēlāk kā no 2023. gada 31. martaACER katru dienu sagatavo un publicē LNG cenas etalonu, ko nosaka, pamatojoties uz starpību starp ikdienējo LNG cenas novērtējumu un TTF Gas Futures līguma ar tuvāko mēneša termiņu ikdienējo norēķinu cenu, ko ik dienas nosaka ICE Endex Markets B.V.. LNG cenas etalona noteikšanas vajadzībām ACER sistemātiski vāc un apstrādā visus LNG tirgus datus.
3.  
Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1227/2011 3. panta 4. punkta b) apakšpunkta, LNG tirgus dalībniekiem piemēro Regulā (ES) Nr. 1227/2011 noteiktos tirgus dalībnieku pienākumus un aizliegumus. Pilnvaras, kas ACER piešķirtas ar Regulu (ES) Nr. 1227/2011 un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1348/2014, tostarp noteikumus par konfidencialitāti, piemēro arī attiecībā uz LNG tirgus dalībniekiem.

19. pants

LNG cenas novērtējumu un etalona publicēšana

1.  
LNG cenas novērtējumu publicē ik dienas un ne vēlāk kā plkst. 18.00 (pēc Centrāleiropas laika) attiecībā uz tiešo darījuma cenu novērtējumu. Vēlākais no 2023. gada 31. marta papildus LNG cenas novērtējuma publicēšanai ACER ik dienas ne vēlāk kā plkst. 19.00 (pēc Centrāleiropas laika) vai tiklīdz tehniski iespējams publicē arī LNG cenas etalonu.
2.  
Šā panta vajadzībām ACER var izmantot trešās personas pakalpojumus.

20. pants

LNG tirgus datu iesniegšana ACER

1.  
LNG tirgus dalībnieki katru dienu pirms ikdienējā LNG cenas novērtējuma publicēšanas (plkst. 18.00 (pēc Centrāleiropas laika)) iesniedz ACER LNG tirgus datus saskaņā ar 21. pantā noteiktajām specifikācijām standartizētā formātā, izmantojot augstas kvalitātes pārraides protokolu, un cik tehnoloģiski iespējams tuvāk reāllaikam.
2.  
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros norāda brīdi, līdz kuram pirms 1. punktā minētās ikdienējās LNG cenas novērtējuma publicēšanas jāiesniedz LNG tirgus dati. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 29. pantā minēto pārbaudes procedūru.
3.  

Attiecīgā gadījumā ACER pēc apspriešanās ar Komisiju sniedz norādījumus par šādiem aspektiem:

a) 

detalizēta informācija, kas jāziņo papildus ziņām, kuras pašreiz jāsniedz par ziņojamiem darījumiem un pamatdatiem saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1348/2014, tostarp par pirkšanas un pārdošanas piedāvājumiem; un

b) 

datu iesniegšanas procedūra, veidne un elektroniskais formāts un tehniskās un organizatoriskās prasības, kas piemērojami vajadzīgo LNG tirgus datu iesniegšanai.

4.  
LNG tirgus dalībnieki prasītos LNG tirgus datus ACER iesniedz bez maksas un ar ACER izveidoto ziņošanas kanālu starpniecību, ja iespējams, izmantojot jau pastāvošas un pieejamas procedūras.

21. pants

LNG tirgus datu kvalitāte

1.  

LNG tirgus dati ietver šādus elementus:

a) 

līguma puses, arī pirkšanas/pārdošanas indikators;

b) 

ziņotāja puse;

c) 

darījuma cena;

d) 

līgumā noteiktie daudzumi;

e) 

līguma vērtība;

f) 

LNG kravas pienākšanas logs;

g) 

piegādes kārtība;

h) 

piegādes punkti;

i) 

laika zīmoga informācija par visiem turpmāk minētajiem elementiem:

i) 

pirkšanas vai pārdošanas piedāvājuma iesniegšanas datums un laiks;

ii) 

darījuma datums un laiks;

iii) 

datums un laiks, kad ziņots par pirkšanas piedāvājumu, pārdošanas piedāvājumu vai darījumu;

iv) 

laiks, kad ACER saņēmusi LNG tirgus datus.

2.  

LNG tirgus datus LNG tirgus dalībnieki iesniedz ACER šādās vienībās un valūtās:

a) 

darījuma, pirkšanas un pārdošanas piedāvājuma vienības cenas norāda līgumā noteiktajā valūtā un EUR/MWh un attiecīgā gadījumā norāda arī piemēroto konversijas likmi un valūtas maiņas kursu;

b) 

nolīgtos daudzumus norāda līgumos norādītajās vienībās un MWh;

c) 

pienākšanas logus paziņo, norādot piegādes datumus UTC formātā;

d) 

piegādes punktam norāda derīgu identifikatoru, kas iekļauts ACER sarakstā, kā minēts to LNG kompleksu sarakstā, uz kuriem attiecas ziņošana saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1227/2011 un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1348/2014; laika zīmoga informāciju ziņo UTC formātā;

e) 

vajadzības gadījumā norāda pilnu cenas formulu ilgtermiņa līgumā, no kura cena iegūta.

3.  
ACER izdod norādījumus attiecībā uz to, saskaņā ar kādiem kritērijiem viens iesniedzējs ir atbildīgs par būtisku daļu no konkrētā atsauces periodā iesniegtajiem LNG tirgus datiem un kā šī situācija ir risināma ikdienējā LNG cenas novērtējumā un LNG cenas etalonos.

22. pants

Darbības nepārtrauktība

ACER savu LNG atsauces cenas novērtējuma un LNG cenas etalona metodiku, kā arī metodiku, ko izmanto LNG tirgus datu ziņošanai un LNG cenas novērtējumu un LNG cenas etalonu publicēšanai, regulāri atjaunina un publicē, ņemot vērā LNG tirgus datu sniedzēju viedokļus.

IV NODAĻA

PASĀKUMI, KO ĪSTENO, JA GĀZES NOZARĒ IR ĀRKĀRTAS STĀVOKLIS

1. SADAĻA

Solidaritāte attiecībā uz gāzi elektroapgādei, būtiskām industrijām un aizsargājamiem lietotājiem

23. pants

Solidārās aizsardzības paplašināšana, to attiecinot arī uz elektroenerģijas ražošanai kritiskajiem gāzes apjomiem

1.  

Atkāpjoties no 13. panta 3. punkta Regulā (ES) 2017/1938, solidaritātes pasākumu saskaņā ar minētās Regulas 13. panta 1. un 2. punktu piemēro tikai tad, ja dalībvalsts, kura pieprasa solidaritāti, nav spējusi segt:

a) 

gāzes piegādes deficītu solidaritātē aizsargājamiem lietotājiem vai, ja dalībvalsts ir veikusi pagaidu pasākumus, lai samazinātu aizsargājamo lietotāju nebūtisko patēriņu saskaņā ar šīs regulas 24. pantu, būtiskos gāzes patēriņa apjomus tās solidaritātē aizsargājamiem lietotājiem;

b) 

elektroapgādes drošībai kritisko gāzes apjomu, neraugoties uz Regulas (ES) 2017/1938 11. panta 3. punktā minētā pasākuma piemērošanu. Piemēro Regulas (ES) 2017/1938 13. panta 3. punkta b), c) un d) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus.

2.  

Dalībvalstis, kurām ir pienākums nodrošināt solidaritāti saskaņā ar 1. punktu, ir tiesīgas no solidaritātes piedāvājuma atskaitīt:

a) 

piegādes solidaritātē aizsargājamiem lietotājiem, ciktāl ir ietekmēti būtiskie apjomi, vai, ja dalībvalsts ir veikusi pagaidu pasākumus, lai samazinātu aizsargājamo lietotāju nebūtisko patēriņu saskaņā ar 24. pantu, būtiskos gāzes patēriņa apjomus tās solidaritātē aizsargājamiem lietotājiem;

b) 

elektroenerģijas ražošanai kritisko gāzes apjomu piegādes;

c) 

gāzes apjomu piegādes elektroenerģijai, kas vajadzīga gāzes ražošanai un transportēšanai; un

d) 

gāzes apjomus, kas vajadzīgi piegādes drošībai kritiskās infrastruktūras darbībām, kā minēts II pielikumā, kā arī citām iekārtām, kuras ir būtiskas militāro, valsts drošības un humānās palīdzības pakalpojumu darbībai.

3.  
Elektroapgādes drošībai kritiskie gāzes apjomi nepārsniedz I pielikumā norādītos apjomus, kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta b) un d) apakšpunktā. Ja dalībvalsts var pierādīt, ka ir vajadzīgs lielāks gāzes apjoms, lai dalībvalstī izvairītos no elektroenerģētiskās krīzes, Komisija pēc pienācīgi pamatota pieprasījuma var nolemt atļaut atskaitīt lielākus apjomus.
4.  
Ja dalībvalstīm, kuru elektroenerģijas sistēma ir sinhronizēta tikai ar trešās valsts elektroenerģijas sistēmu, tiek prasīts nodrošināt solidaritātes pasākumus, tās gadījumā, ja elektroenerģijas sistēma tiek desinhronizēta no minētās trešās valsts sistēmas, var izņēmuma kārtā atskaitīt lielākus gāzes apjomus tik ilgi, kamēr izolētas elektroenerģijas sistēmas pakalpojumi vai citi pakalpojumi elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram ir nepieciešami, lai nodrošinātu drošu un uzticamu elektroenerģijas sistēmas darbību.

24. pants

Pieprasījuma samazināšanas pasākumi attiecībā uz aizsargājamiem lietotājiem

1.  
Izņēmuma kārtā dalībvalstis var veikt pagaidu pasākumus, ar kuriem samazina nebūtisku Regulas (ES) 2017/1938 2. panta 5. punktā definēto aizsargājamo lietotāju patēriņu, jo īpaši tad, ja ir izsludināts kāds no krīzes līmeņiem saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1938 11. panta 1. punktu un 12. pantu vai Savienības trauksme saskaņā ar Regulu (ES) 2022/1369. Šādi pasākumi attiecas tikai uz nebūtiskiem gāzes lietojumiem, un tajos ņem vērā elementus, kas noteikti 6. panta 2. punktā Regulā (ES) 2022/1369. Šādus ārkārtas pasākumus var īstenot tikai pēc tam, kad kompetentās iestādes, kā definēts Regulas (ES) 2017/1938 2. panta 7. punktā, ir veikušas novērtējumu attiecībā uz nosacījumiem šādu nebūtisku gāzes apjomu noteikšanai.
2.  
Šā panta 1. punktā minēto pasākumu rezultātā nekādā gadījumā nesamazina tādu mazaizsargātu lietotāju patēriņu, kurus dalībvalstis definējušas saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 3. panta 3. punktu, un dalībvalstis šā panta 1. punkta piemērošanas rezultātā neatslēdz aizsargājamus lietotājus.

25. pants

Pārrobežu plūsmu aizsardzības pasākumi

Ja Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1938 12. panta 6. punkta pirmo daļu pieprasa izbeigt nepamatotus ierobežojumus, kas piemēroti pārrobežu gāzes plūsmām vai piekļuvei gāzes infrastruktūrai, vai pasākumus, kas apdraud gāzes piegādi citā dalībvalstī, kompetentā iestāde, kas definēta Regulas (ES) 2017/1938 2. panta 7) punktā, vai dalībvalsts, kā norādīts minētās regulas 12. panta 6. punkta otrajā daļā, tā vietā, lai ievērotu Regulas (ES) 2017/1938 12. panta 6. punkta otrajā daļā noteikto procedūru, maina savu rīcību vai rīkojas, lai nodrošinātu atbilstību minētās regulas 12. panta 5. punktam.

2. SADAĻA

Noteikumi par solidaritātes pasākumu nodrošināšanu

26. pants

Solidaritātes pienākumu pagaidu paplašināšana, tos attiecinot arī uz dalībvalstīm ar LNG kompleksiem

1.  
Pienākums sniegt solidaritātes pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1938 13. panta 1. punktu attiecas ne tikai uz dalībvalstīm, kas ar dalībvalsti, kura pieprasa solidaritāti, ir tieši savienotas, bet arī uz dalībvalstīm, kurās ir LNG kompleksi, ar noteikumu, ka attiecīgajā infrastruktūrā ir pieejama vajadzīgā jauda, tostarp LNG kuģi un tankkuģi.
2.  
Dalībvalstīm, kurās ir LNG kompleksi, piemēro Regulas (ES) 2017/1938 13. panta 2.–9. punktu, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.
3.  
Dalībvalstis, kurās ir LNG kompleksi, bet kuras ar dalībvalsti, kura pieprasa solidaritāti, nav tieši savienotas, var divpusēji vienoties ar jebkuru citu dalībvalsti par vajadzīgajiem tehniskajiem, juridiskajiem un finansiālajiem solidaritātes pasākumiem, kas piemērojami solidaritātes sniegšanai.
4.  
Standarta noteikumi par solidaritātes pasākumu nodrošināšanu saskaņā ar 27. pantu attiecas arī uz dalībvalstīm, kurām nav savienojuma, ciktāl solidaritātes pieprasījuma saņemšanas brīdī nav noslēgta divpusēja vienošanās.

27. pants

Standarta noteikumi attiecībā uz solidaritātes pasākumiem

1.  
Ja divas dalībvalstis nav vienojušās par vajadzīgo tehnisko, juridisko un finansiālo kārtību (“solidaritātes nolīgums”) saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1938 13. panta 10. punktu, gāzes piegādei ārkārtas stāvoklī saskaņā ar minētās regulas 13. panta 1. punktā noteikto pienākumu piemēro šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.  

Kompensācija par solidaritātes pasākumu nepārsniedz saprātīgas izmaksas un, atkāpjoties no Regulas (ES) 2017/1938 13. panta 8. punkta, jebkurā gadījumā ietver:

a) 

gāzes cenu dalībvalstī, kas nodrošina solidaritāti;

b) 

izmaksas par uzglabāšanu un transportēšanu, tostarp iespējamās maksas, kuras izriet no LNG kravu novirzīšanas uz prasīto starpsavienojuma punktu,

c) 

tiesvedības izmaksas par saistītām tiesvedības vai šķīrējtiesas procedūrām, kurās iesaistīta dalībvalsts, kas nodrošina solidaritāti.

d) 

citas netiešās izmaksas, ko nesedz gāzes cena, piemēram, tādu finansiālu vai citu zaudējumu atlīdzināšana, kas radušies saistībā ar solidaritātes nodrošināšanu lietotājiem garantētās slodzes piespiedu nomešanas dēļ, ar noteikumu, ka minētās netiešās izmaksas nepārsniedz 100 % no gāzes cenas.

3.  
Ja dalībvalsts, ievērojot 2. punkta d) apakšpunktu, pieprasa kompensāciju par netiešajām izmaksām, kas pārsniedz 100 % no gāzes cenas, Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm pieņem lēmumu par to, vai lielāka kompensācija ir piemērota, ņemot vērā lietas konkrētos līgumiskos un ar situāciju valstī saistītos apstākļus un solidaritātes principu enerģētikas jomā.
4.  
Ja vien dalībvalsts, kura pieprasa solidaritāti, un dalībvalsts, kas nodrošina solidaritāti, nevienojas par citu cenu, dalībvalstij, kura pieprasa solidaritāti, piegādātās gāzes cena atbilst nākamās dienas tirgus cenai dalībvalstī, kura nodrošina solidaritāti, dienā pirms solidaritātes pieprasījuma vai attiecīgajai nākamās dienas tirgus cenai dienas pirms solidaritātes pieprasījuma laikā tuvākajā piekļūstamajā biržas virtuālajā tirdzniecības punktā vai mezglā, par kuru panākta vienošanās.
5.  
Kompensāciju par gāzes apjomiem, kas piegādāti solidaritātes pieprasījuma sakarā saskaņā ar 28. pantu, solidaritātes dalībvalsts, kura pieprasa solidaritāti, izmaksā tieši dalībvalstij, kura nodrošina solidaritāti, vai subjektam, ko abas dalībvalstis ir norādījušas savā atbildē uz solidaritātes pieprasījumu un apstiprinājumā par saņemšanu un par apjomu, kas tiek ņemts.
6.  

Dalībvalsts, kurai adresēts solidaritātes pasākuma pieprasījums, solidaritātes pasākumu sniedz pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā trīs dienas pēc pieprasījuma saņemšanas. Dalībvalsts var atteikties sniegt solidaritāti dalībvalstij, kura iesniegusi solidaritātes pieprasījumu, tikai tad, ja tā pierāda, ka:

a) 

tai nav pietiekami daudz gāzes apjomiem, kas minēti 23. panta 2. punktā; vai

b) 

tai nav pieejamas pietiekamas starpsavienojumu jaudas, kā noteikts Regulas (ES) 2017/1938 13. panta 7. punktā, un tai nav iespējas nodrošināt pietiekamus LNG apjomus.

7.  
Papildus šajā pantā paredzētajiem standarta noteikumiem dalībvalstis var vienoties par solidaritātes sniegšanas tehniskajiem pasākumiem un koordināciju.
8.  
Šis pants neskar esošos pasākumus, kas attiecas uz drošu un uzticamu gāzes sistēmas ekspluatāciju.

28. pants

Solidaritātes pasākumu procedūra, ja nav noslēgts solidaritātes nolīgums

1.  

Dalībvalsts, kas pieprasa piemērot solidaritātes pasākumus, izdod solidaritātes pieprasījumu citai dalībvalstij, norādot vismaz šādu informāciju:

a) 

dalībvalsts kompetentās iestādes kontaktinformācija,

b) 

attiecīgo dalībvalsts pārvades sistēmu operatoru kontaktinformācija (attiecīgā gadījumā),

c) 

tās trešās personas kontaktinformācija, kura rīkojas dalībvalsts vārdā (attiecīgā gadījumā),

d) 

piegādes periods, tostarp pirmās iespējamās piegādes laiks un paredzamais piegāžu ilgums,

e) 

piegādes un starpsavienojuma punkti,

f) 

gāzes apjoms, kas izteikts kWh, attiecībā uz katru starpsavienojuma punktu,

g) 

gāzes kvalitāte.

2.  
Solidaritātes pieprasījumu vienlaikus nosūta dalībvalstīm, kuras potenciāli spēj sniegt solidaritātes pasākumus, Komisijai un krīzes pārvaldītājiem, kas izraudzīti saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1938 10. panta 1. punkta g) apakšpunktu.
3.  
Dalībvalstis, kuras saņem solidaritātes pieprasījumu, nosūta atbildi, kurā norāda kontaktinformāciju, kas minēti 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, un apjomu un kvalitāti, ko var piegādāt uz starpsavienojuma punktiem prasītajā laikā, kā minēts 1. punkta d) –g) apakšpunktā. Atbildē norāda apjomu, kas izriet no iespējamas ierobežošanas, vai, ja tas ir absolūti nepieciešams, stratēģisko krājumu izmantošanas, ja apjoms, ko var piegādāt ar brīvprātīgiem pasākumiem, nav pietiekams.
4.  
Solidaritātes pieprasījumus iesniedz vismaz 72 stundas pirms norādītā piegādes laika. Atbildi uz solidaritātes pieprasījumiem sniedz 24 stundu laikā. Apstiprinājumu par saņemšanu un par apjomu, ko ņem dalībvalsts, kura pieprasa solidaritāti, sniedz 24 stundu laikā pirms vajadzīgā piegādes laika.
5.  
Pieprasījumu var iesniegt uz vienu dienu vai vairāku dienu periodu, un atbildei jābūt salāgotai ar prasīto ilgumu.
6.  
Ja ir vairākas dalībvalstis, kuras nodrošina solidaritāti, un ar vienu vai vairākām no tām ir noslēgta divpusēja vienošanās par solidaritātes pasākumiem, starp dalībvalstīm, kas ir noslēgušas divpusēju vienošanos, šie pasākumi prevalē. Šajā pantā paredzētos standarta noteikumus piemēro tikai attiecībā uz pārējām dalībvalstīm, kuras nodrošina solidaritāti.
7.  
Komisija var atvieglot solidaritātes nolīgumu īstenošanu, jo īpaši izmantojot veidni drošas tiešsaistes platformā pieejamā veidnē, ar kuru nodrošina pieprasījumu un piedāvājumu nosūtīšanu reāllaikā.

V NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

29. pants

Komiteju procedūra

1.  
Komisijai palīdz komiteja. Šī komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011.
2.  
Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

30. pants

Izskatīšana

Līdz 2023. gada 1. oktobrim Komisija šo regulu izskata, ņemot vērā vispārējo situāciju ar gāzes piegādēm Savienībā, un iesniedz Padomei ziņojumu, kurā apkopoti galvenie konstatējumi, kas izdarīti minētajā izskatīšanā. Komisija, pamatojoties uz minēto ziņojumu, var ierosināt šīs regulas darbības termiņu pagarināt.

31. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

▼M1

To piemēro līdz 2024. gada 31. decembrim.

▼B

Šīs regulas 14. pantu piemēro no 2023. gada 31. marta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.



I PIELIKUMS

a) 

Maksimālie kritiskie gāzes apjomi elektroenerģijas piegādes drošībai saskaņā ar 23. pantu periodā no 2022. gada decembra līdz 2023. gada martam (vērtības izteiktas miljonos kubikmetru) ( 5 )



Dalībvalsts

2022. gada decembris

2023. gada janvāris

2023. gada februāris

2023. gada marts

AT

74,24

196,83

152,20

139,35

BE

399,05

458,77

382,76

398,99

BG

61,49

71,26

61,55

63,29

CY

—

—

—

—

CZ

17,26

49,64

34,80

28,28

DE

2 090,53

2 419,56

2 090,59

1 863,77

DK

249,48

295,56

254,87

268,09

EE

5,89

5,78

5,00

1,05

EL

209,95

326,68

317,18

232,80

ES

1 378,23

1 985,66

1 597,27

1 189,29

IE

372,76

375,29

364,26

375,74

FI

28,42

39,55

44,66

12,97

FR

876,37

875,58

802,53

771,15

HR

10,95

66,01

59,99

48,85

HU

82,13

133,97

126,44

93,72

IT

2 166,46

3 304,99

3 110,79

2 774,67

LV

89,26

83,56

84,96

66,19

LT

16,13

20,22

18,81

4,21

LU

—

—

—

—

MT

32,88

34,84

31,43

33,02

NL

684,26

762,31

556,26

480,31

PL

158,14

158,64

136,97

148,64

PT

409,97

415,22

368,54

401,32

RO

130,35

179,35

162,41

159,71

SI

12,98

15,15

13,35

12,80

SK

33,99

47,26

34,80

34,76

SE

18,05

18,61

17,71

15,76

b) 

►M1  Maksimālie elektroapgādes drošībai kritiskie gāzes apjomi saskaņā ar 23. pantu periodā no 2023. gada aprīļa līdz 2024. gada decembrim (vērtības izteiktas miljonos kubikmetru): ◄



Dalībvalsts

Mēneša vērtība

AT

140,66

BE

409,89

BG

64,40

CY

—

CZ

32,50

DE

2 116,11

DK

267,00

EE

4,43

EL

271,65

ES

1 537,61

IE

372,01

FI

31,40

FR

831,41

HR

46,45

HU

109,06

IT

2 839,23

LV

80,99

LT

14,84

LU

—

MT

33,03

NL

620,79

PL

150,60

PT

398,76

RO

157,96

SI

13,57

SK

37,70

SE

17,53



II PIELIKUMS

Piegādes drošībai kritiskā infrastruktūra saskaņā ar 23. panta 2. punkta d) apakšpunktu



Nozare

Apakšnozare

I Enerģētika

1.  Elektroenerģija

Infrastruktūras un iekārtas elektroenerģijas ražošanai un pārvadei attiecībā uz elektroenerģijas piegādi

2.  Nafta

Naftas ražošana, rafinēšana, pārstrāde, uzglabāšana un sadale, izmantojot cauruļvadus

3.  Gāze

Gāzes ražošana, rafinēšana, pārstrāde, uzglabāšana un sadale, izmantojot cauruļvadus

LNG termināļi

II Transports

4.  Autotransports

5.  Dzelzceļa transports

6.  Gaisa transports


( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/941 (2019. gada 5. jūnijs) par riskgatavību elektroenerģijas sektorā un ar ko atceļ Direktīvu 2005/89/EK (OV L 158, 14.6.2019., 1. lpp.).

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 36. lpp.).

( 5 )  ►M1  I pielikuma a) un b) daļas ir balstītas uz datiem no elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla (ENTSO-E) veiktā ziemas atbilstības novērtējuma saskaņā ar Regulas (ES) 2019/941 9. pantu, izņemot Maltu, kurā elektroenerģijas ražošana ir pilnībā atkarīga no LNG piegādēm un kurai nav vērā ņemamu gāzes krātuvju. Ņemot vērā zemas siltumspējas gāzes specifiku, šajā tabulā norādītās vērtības Nīderlandei būtu jāreizina ar konversijas koeficientu 37,89, kas dalīts ar 35,17. I pielikuma a) daļa ir individuālie mēneša apjomi, ko ENTSO-E aprēķinājis no 2022. gada decembra līdz 2023. gada martam; skaitļi I pielikuma b) daļā par mēnešiem no 2023. gada aprīļa līdz 2024. gada decembrim rāda perioda no 2022. gada decembra līdz 2023. gada martam vidējās vērtības. ◄

Top