This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02017R2107-20231017
Regulation (EU) 2017/2107 of the European Parliament and of the Council of 15 November 2017 laying down management, conservation and control measures applicable in the Convention area of the International Commission for the Conservation of Atlantic Tunas (ICCAT), and amending Council Regulations (EC) No 1936/2001, (EC) No 1984/2003 and (EC) No 520/2007
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2107 (2017. gada 15. novembris), ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2107 (2017. gada 15. novembris), ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007
02017R2107 — LV — 17.10.2023 — 002.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/2107 (2017. gada 15. novembris), (OV L 315, 30.11.2017., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/1154 (2019. gada 20. jūnijs) |
L 188 |
1 |
12.7.2019 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/2053 (2023. gada 13. septembris), |
L 238 |
1 |
27.9.2023 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/2107
(2017. gada 15. novembris),
ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007
I SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles noteikumus attiecībā uz to tālu migrējošo sugu zivju zveju, kuras pārvalda Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT).
2. pants
Darbības joma
Šo regulu piemēro:
Savienības zvejas kuģiem un atpūtas zvejā iesaistītiem Savienības kuģiem, kas darbojas ICCAT konvencijas apgabalā un – attiecībā uz pārkraušanu citā kuģī – arī ārpus ICCAT konvencijas apgabala, ja tie pārkrauj minētajā apgabalā nozvejotas zivis;
trešo valstu kuģiem, kurus inspicē dalībvalstu ostās un uz kuriem ir paturētas ICCAT sugas vai šādu sugu zvejas produkti, kas nav iepriekš izkrauti vai ostā pārkrauti citā kuģī;
trešo valstu zvejas kuģiem un trešo valstu kuģiem, kuri ir iesaistīti atpūtas zvejā un kuri darbojas Savienības ūdeņos.
3. pants
Saistība ar citiem Savienības tiesību aktiem
Šo regulu piemēro, neskarot noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību ( 1 ) un Regulā (ES) 2016/1627.
Šajā regulā paredzētos pasākumus piemēro papildus tiem, kas paredzēti Regulās (EK) Nr. 1005/2008 un (EK) Nr. 1224/2009.
4. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
“ICCAT sugas” ir sugas, kas uzskaitītas I pielikumā;
“tropiskās tunzivis” ir lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis;
“zvejas kuģis” ir kuģis, kas aprīkots jūras bioloģisko resursu komerciālai izmantošanai, vai zilo tunzivju krātiņveida lamatas;
“nozvejotājkuģis” ir zvejas kuģis, ko izmanto jūras bioloģisko resursu zvejošanai;
“Savienības zvejas kuģis” ir dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;
“zvejas atļauja” ir atļauja, kas izdota Savienības zvejas kuģim un dod tam tiesības veikt konkrētas zvejas darbības noteiktā laikposmā, konkrētā apgabalā vai konkrētā zvejniecībā, ievērojot īpašus nosacījumus;
“īpašā zvejas atļauja” ir atļauja, kas izdota Savienības zvejas kuģim un dod tam tiesības ar konkrētiem zvejas rīkiem veikt konkrētas zvejas darbības noteiktā laikposmā, konkrētā apgabalā vai konkrētā zvejniecībā, ievērojot īpašus nosacījumus;
“pārkraušana citā kuģī” ir visu uz kuģa esošo zvejas produktu vai to daļas pārkraušana citā kuģī;
“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto atpūtai, tūrismam vai sportam;
“I uzdevuma dati” ir dati, kas ICCAT“Atlantijas tunzivju un tunzivjveidīgo zivju statistikas un paraugu ņemšanas praktiskajā rokasgrāmatā” definēti kā I uzdevums;
“II uzdevuma dati” ir dati, kas ICCAT“Atlantijas tunzivju un tunzivjveidīgo zivju statistikas un paraugu ņemšanas praktiskajā rokasgrāmatā” definēti kā II uzdevums;
“Puses” ir ICCAT konvencijas līgumslēdzējas puses, sadarbīgas puses, kas nav līgumslēdzējas puses, un sadarbīgi subjekti vai zvejniecības subjekti;
“ICCAT konvencijas apgabals” ir visi Atlantijas okeāna ūdeņi un blakusesošās jūras;
“ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums” ir starptautisks nolīgums, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 37) apakšpunktā;
“kuģa garums” ir attālums, ko mēra taisnā līnijā no kuģa priekšgala priekšējā punkta līdz kuģa pakaļgala tālākajam punktam;
“lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām” ir tādi kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, kuru lielākais garums ir lielāks par 24 metriem;
“lielizmēra zvejas kuģi” ir zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir lielāks par 20 metriem;
“lielizmēra nozvejotājkuģis” ir nozvejotājkuģis, kura lielākais garums ir lielāks par 20 metriem;
“ICCAT lielizmēra zvejas kuģu reģistrs” ir ICCAT sekretariāta kārtots saraksts, kurā uzskaitīti lielizmēra zvejas kuģi, kam atļauts ICCAT konvencijas apgabalā kā mērķa sugas zvejot ICCAT sugu zivis;
“atbalsta kuģis” ir kuģis, kas nav laiva, kuru transportē uz kuģa klāja, kas nav aprīkots ar izmantošanai gataviem zvejas rīkiem un kas atvieglina, palīdz veikt vai sagatavo zvejas darbības, tostarp apgādājot nozvejotājkuģi;
“transportkuģis” ir atbalsta kuģis, kurš iesaistīts pārkraušanā citā kuģī un saņem ICCAT sugu zivis no lielizmēra kuģa zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām;
“ICCAT transportkuģu reģistrs” ir ICCAT sekretariāta kārtots saraksts, kurā uzskaitīti kuģi, kam ICCAT konvencijas apgabalā ir atļauts jūrā saņemt pārkrāvumus no lielizmēra kuģiem zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām;
“ICCAT tropisko tunzivju zvejas atļauju saņēmušo kuģu reģistrs” ir ICCAT sekretariāta kārtots saraksts, kurā uzskaitīti lielizmēra zvejas kuģi, kam atļauts ICCAT konvencijas apgabalā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt, apstrādāt vai izkraut tropiskās tunzivis;
“zivju pievilināšanas ierīce (ZPI)” ir uz jūras virsmas peldoša ierīce, ar ko paredzēts pievilināt zivis;
“NNN zveja” ir zvejas darbības, kas definētas Regulas (EK) Nr. 1005/2008 2. panta 1. punktā;
“ICCAT NNN saraksts” ir to kuģu saraksts, kurus ICCAT uzskata par iesaistītiem NNN zvejā;
“āķu jeda” ir zvejas rīks, kas sastāv no pamatauklas, kam piestiprinātas daudzas īsākas atzaru auklas, kuru galā ir āķis un kuru garums un izvietojuma blīvums ir atkarīgs no zvejas mērķsugas;
“riņķvads” ir apņemošais vads, kura apakšējo daļu savelk kopā ar riņķvada savilcējtrosi, kas izvērta caur riņķiem, kuri ir piestiprināti apakšējai virvei, un tādējādi ļauj savilkt un noslēgt tīkla linumu;
“āķis” ir saliekts un uzasināts tērauda stieples gabals.
II SADAĻA
KONKRĒTU SUGU PĀRVALDĪBAS, SAGLABĀŠANAS UN KONTROLES PASĀKUMI
I NODAĻA
Tropiskās tunzivis
5. pants
Savienības lielizmēra nozvejotājkuģu skaita ierobežojumi specializētajā lielacu tunzivs zvejā
To Savienības lielizmēra nozvejotājkuģu skaitu un bruto tilpībā (GT) izteiktu kopējo kapacitāti, kuri ICCAT konvencijas apgabalā veic lielacu tunzivs specializēto zveju, nosaka šādi:
kā to Savienības nozvejotājkuģu vidējo skaitu un bruto tilpībā (GT) izteiktu kapacitāti, kuri ICCAT konvencijas apgabalā lielacu tunzivs specializēto zveju veikuši 1991.–1992. gadā; un
pamatojoties uz ierobežojumu, kas attiecas uz to Savienības nozvejotājkuģu skaitu, kuri 2005. gadā veica lielacu tunzivs specializēto zveju, kā ICCAT paziņots 2005. gada 30. jūnijā.
6. pants
Īpašas atļaujas tropisko tunzivju lielizmēra nozvejotājkuģiem un atbalsta kuģiem
7. pants
ICCAT tropisko tunzivju zvejas atļauju saņēmušo kuģu reģistrs
8. pants
Konkrētā gadā tropiskās tunzivis zvejojušo kuģu saraksts
Dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam iesniedz Komisijai atļauju saņēmušo sava karoga kuģu sarakstu, kuri iepriekšējā kalendārajā gadā ir zvejojuši tropiskās tunzivis ICCAT konvencijas apgabalā. Komisija katru gadu līdz 31. jūlijam paziņo ICCAT par sarakstiem, kas saņemti no dalībvalstīm.
9. pants
Zivju pievilināšanas ierīču pārvaldības plāni
Šā panta 1. punktā minēto pārvaldības plānu mērķis ir:
uzlabot zināšanas par ZPI parametriem, boju parametriem, ZPI zvejas īpatnībām, tostarp par zvejas piepūli, un par attiecīgo ietekmi uz mērķa un nemērķa sugām;
efektīvi pārvaldīt ZPI un signāluguņu izvietošanu un atgūšanu, kā arī iespējamo nozaudēšanu;
samazināt un ierobežot ZPI un ZPI zvejas ietekmi uz ekosistēmu, tostarp vajadzības gadījumā pievēršoties dažādiem zvejas izraisītiem zivju mirstības aspektiem (piemēram, izvietoto ZPI skaits, tostarp riņķvada zvejas kuģu ZPI ievietošanas reižu skaits, zvejas kapacitāte, atbalsta kuģu skaits).
10. pants
Ar ZPI saistītās prasības
ZPI atbilst šādām prasībām:
ZPI virsūdens daļa vai nu nav apklāta ar nekādu materiālu, vai arī ir klāta tikai ar tādu materiālu, kas nemērķa sugām rada minimālu iepīšanās risku; un
zemūdens daļas komponenti ir tikai no tāda materiāla, kuros nevar sapīties nemērķa sugu dzīvnieki.
11. pants
Kuģu sniegtā informācija par ZPI
Par katru ZPI izmantošanas reizi Savienības nozvejotājkuģi, kas zvejo ar riņķvadu un laivām zvejai ar ēsmu, un Savienības atbalsta kuģi savāc un paziņo šādu informāciju un datus:
ZPI pozīcija;
ZPI izmantošanas datums;
ZPI tips (noenkurota ZPI, mākslīga dreifējoša ZPI);
ZPI identifikators (t. i., ZPI marķējums vai signāluguņu identifikācija, bojas tips, piemēram, vienkārša boja vai boja ar eholoti) vai jebkura cita informācija, kas ļauj identificēt ZPI īpašnieku;
ZPI konstrukcijas parametri (virsūdens daļas un zemūdens daļas izmēri un materiāls, kā arī tas, kā zemūdens daļā tiek nodrošināta iepīšana).
Par katru ZPI apmeklējuma reizi, kurai var sekot vai nesekot zvejas rīku ievietošana, Savienības nozvejotājkuģi, kas zvejo ar riņķvadu un laivām zvejai ar ēsmu, un Savienības atbalsta kuģi savāc un paziņo šādu informāciju:
apmeklējuma tips (izcelšana, atgūšana, elektroniskās iekārtas apkope);
ZPI pozīcija;
apmeklējuma datums;
ZPI tips (noenkurota ZPI, dabīga dreifējoša ZPI, mākslīga dreifējoša ZPI);
ZPI identifikators (t. i., ZPI marķējums vai signāluguņu identifikācija) vai jebkura cita informācija, kas ļauj identificēt ZPI īpašnieku;
ja apmeklējumam seko zvejas rīku ievietošana – tās rezultāti, proti, nozveja un piezveja neatkarīgi no tā, vai tā tiek paturēta vai izmesta, un no tā, vai tie ir dzīvi vai nedzīvi īpatņi, vai, ja apmeklējumam zvejas rīku ievietošana neseko, norāda šāda lēmuma iemeslu (piemēram, nepietiekami daudz zivju vai zivis pārāk mazas).
Par katru ZPI nozaudēšanas gadījumu Savienības nozvejotājkuģi, kas zvejo ar riņķvadu un laivām zvejai ar ēsmu, un Savienības atbalsta kuģi savāc un paziņo šādu informāciju:
pēdējā reģistrētā pozīcija;
pēdējās pozīcijas reģistrēšanas datums;
ZPI identifikators (t. i., ZPI marķējums vai signāluguņu identifikācija) vai jebkura cita informācija, kas ļauj identificēt ZPI īpašnieku.
12. pants
Dalībvalstu sniegtā informācija par ZPI
Dalībvalstis katru gadu 15 dienas pirms termiņa, ko ICCAT noteikusi attiecīgajam gadam, iesniedz Komisijai šādu informāciju, lai to darītu pieejamu ICCAT sekretariātam:
katrā ceturksnī faktiski izvietoto ZPI skaits, grupējot pēc ZPI tipa un norādot to, vai ZPI izmantota kopā ar signālugunīm/bojām vai ar eholoti;
katrā ceturksnī faktiski izvietoto signāluguņu/boju skaits un tips (piemēram, ar radioraidītāju, ar eholoti);
katrā ceturksnī vidējais aktīvo signāluguņu/boju skaits, kurām katrs kuģis ir sekojis;
vidējais katrā ceturksnī nozaudēto aktīvo ZPI skaits;
par katru atbalsta kuģi – jūrā pavadīto dienu skaits mēnesī uz katru platuma grādu, norādot karoga dalībvalsti.
13. pants
Kuģa žurnāli
Dalībvalstis nodrošina, lai:
papīra un elektroniskos zvejas žurnālus un attiecīgā gadījumā ZPI žurnālus nekavējoties savāktu un darītu pieejamus Savienības zinātniekiem;
II uzdevuma datos, kas Komisijai nosūtīti saskaņā ar 50. pantu, būtu ietverta no zvejas žurnāliem un attiecīgā gadījumā no ZPI žurnāliem savāktā informācija.
14. pants
Zvejas aizlieguma laiku vai apgabalu noteikšana zivju mazuļu aizsardzības nolūkā
Veikt tropisko tunzivju specializēto zveju vai atbalstīt šādu mērķsugu zvejošanu, pielietojot objektus, kuri varētu pievilināt zivis, tostarp ZPI, ir aizliegts:
katru gadu no 1. janvāra līdz 28. februārim; un
apgabalā, kura robežas ir šādas:
Šā panta 1. punktā minētais aizliegums ietver:
peldošu objektu (ar bojām vai bez tām) ielaišanu ūdenī;
zvejošanu mākslīgu objektu (arī kuģu) tuvumā, zem tiem vai saistībā ar tiem;
zvejošanu dabīgu objektu tuvumā, zem tiem vai saistībā ar tiem;
peldošu objektu vilkšanu no minētā apgabala iekšienes uz āru.
Ikviena dalībvalsts, kuras kuģi zvejo ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā noteikts aizlieguma laiks vai apgabals:
attiecīgi rīkojas, lai nodrošinātu to, ka uz visiem tās karoga kuģiem, tostarp atbalsta kuģiem, kad tie veic zvejas darbības šā panta 1. punktā minētajā aizlieguma laikā un apgabalā, atrodas novērotājs. Novērotāju programma atbilst šīs regulas IV pielikumam, neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 73. pantu;
katru gadu līdz 30. jūnijam iesniedz Komisijai a) apakšpunktā minēto novērotāju savākto informāciju, kuru Komisija līdz 31. jūlijam paziņo ICCAT;
attiecīgi rīkojas saistībā ar sava karoga zvejas kuģiem, kuri neievēro 1. punktā minēto aizlieguma laiku un apgabalu;
kā daļu no 71. pantā minētā gada ziņojuma iesniedz Komisijai ziņojumu par to, kā tā ir ievērojusi minēto aizlieguma laiku un apgabalu.
15. pants
Tropisko tunzivju zvejošana konkrētos Portugāles ūdeņos
Ir aizliegts paturēt uz kuģa jebkādu daudzumu tropisko tunzivju, kas nozvejotas ar riņķvadu konkrētos ūdeņos, uz kuriem attiecas Portugāles suverenitāte vai jurisdikcija, proti, ICES X apakšrajonā uz ziemeļiem no 36°30′N vai CECAF apgabalos uz ziemeļiem no 31°N un uz austrumiem no 17°30′W, nedz arī minētajos apgabalos ar minētajiem zvejas rīkiem zvejot šādas sugas kā mērķsugas. Šādos gadījumos Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu nepiemēro.
16. pants
NNN zvejas identificēšana
Ja ICCAT izpildsekretārs paziņo Komisijai par iespējamu 7. panta 2. punkta vai 14. panta 1. vai 2. punkta pārkāpumu, ko izdarījis Savienības zvejas kuģis, Komisija par to tūlīt informē attiecīgo karoga dalībvalsti. Minētā dalībvalsts nekavējoties izmeklē šo situāciju un, ja kuģis zvejo, pielietojot objektus, kuri varētu pievilināt zivis, tostarp ZPI, pieprasa kuģim pārtraukt zveju un, ja nepieciešams, tūlīt atstāt attiecīgo apgabalu. Attiecīgā karoga dalībvalsts tūlīt paziņo Komisijai par izmeklēšanas rezultātiem un attiecīgajiem veiktajiem pasākumiem. Komisija minēto informāciju pārsūta piekrastes valstij un ICCAT izpildsekretāram.
II NODAĻA
Garspuru tunzivis Atlantijas okeāna ziemeļu daļā
17. pants
Kuģu skaita ierobežojumi
To Savienības nozvejotājkuģu maksimālo skaitu, kuri ICCAT konvencijas apgabalā Ziemeļatlantijā veic garspuru tunzivs specializēto zveju, nosaka pēc to Savienības nozvejotājkuģu vidējā skaita, kuri garspuru tunzivi kā mērķsugu Ziemeļatlantijā zvejojuši 1993.–1995. gadā.
III NODAĻA
Zobenzivis
18. pants
Ziemeļatlantijas zobenzivju pārvaldības plāni
Dalībvalstis, kurām ir piešķirta kvota un kuru kuģi zvejo zobenzivis Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, katru gadu līdz 15. augustam iesniedz Komisijai to pārvaldības plānus. Komisija katru gadu līdz 15. septembrim pārsūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam.
19. pants
Ziemeļatlantijas zobenzivju minimālais izmērs
IV NODAĻA
Atlantijas zilais marlīns un baltais marlīns Atlantijas okeānā
27. pants
Dzīvi notverto Atlantijas zilo marlīnu un balto marlīnu atbrīvošana
28. pants
Atlantijas zilā marlīna un baltā marlīna izkrāvumi, kas pārsniedz zvejas iespējas
Kad dalībvalsts ir pilnībā apguvusi savu kvotu, tā nodrošina, ka tādu Atlantijas zilo marlīnu un balto marlīnu izkrāvumi, kuri bija nedzīvi jau pirms uzcelšanas uz kuģa, netiek pārdoti vai nodoti tirdzniecībā. Šādus izkrāvumus neieskaita attiecīgās dalībvalsts nozvejas limitos, kā noteikts 1. punktā ICCAT Ieteikumā 2015–05, ar noteikumu, ka šāds aizliegums ir skaidri norādīts tās ikgadējā ziņojumā, kas minēts šīs regulas 71. pantā.
29. pants
Atpūtas zveja, kurā zvejo Atlantijas zilo marlīnu un balto marlīnu
V NODAĻA
Haizivis
30. pants
Vispārīgi noteikumi
31. pants
Siļķu haizivs (Lamna nasus)
32. pants
Lielacu lapshaizivs (Alopias superciliosus)
33. pants
Īsspuru mako haizivis (Isurus oxyrinchus)
Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai samazinātu zvejas izraisīto zivju mirstību specializētajā īsspuru mako haizivju zvejā, un katru gadu 71. pantā minētajā gada ziņojumā ziņo Komisijai par šā darba sekmēm.
34. pants
Okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus)
35. pants
Āmurzivis
36. pants
Zīdainā haizivs (Carcharhinus falciformis)
37. pants
Zinātnisko novērotāju un citu pilnvarotu personu veikta haizivju sugu paraugu ņemšana
Atkāpjoties no aizlieguma paturēt uz kuģa siļķu haizivis, lielacu lapshaizivis, okeāna baltspuru haizivis, āmurzivis (Sphyrnidae dzimtas haizivis, izņemot Sphyrna tiburo) un zīdainās haizivis, kā noteikts 31., 32., 34., 35. un 36. pantā, zinātniskajiem novērotājiem vai personām, kurus Puses ir pilnvarojušas ņemt bioloģiskos paraugus, ir atļauts vākt bioloģiskos paraugus komerciālu zvejas darbību laikā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
bioloģiskos paraugus vāc tikai no dzīvniekiem, kas zvejas rīku izcelšanas brīdī jau ir miruši;
bioloģiskos paraugus vāc saskaņā ar pētniecības projektu, kas paziņots ICCAT Pastāvīgajai pētniecības un statistikas komitejai un izstrādāts, ņemot vērā minētās komitejas ieteiktās pētnieciskās prioritātes. Pētniecības projektā būtu jāiekļauj detalizēts dokuments, kurā apraksta projekta mērķi, metodoloģijas, kuras jāizmanto, ievācamo paraugu skaitu un veidu un paraugu ņemšanas laiku un apgabalu;
bioloģiskos paraugus patur uz kuģa tik ilgi, līdz kuģis ienāk ostā, lai veiktu izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī; un
visiem paraugiem, kas ievākti saskaņā ar šo pantu, līdz pat galīgajai izkraušanas ostai jābūt pievienotai karoga dalībvalsts izdotai atļaujai vai – fraktētu kuģu gadījumā – fraktētājas Puses un karoga dalībvalsts izdotai atļaujai. Šādus paraugus un citas paraugu veidā ievāktas haizivju īpatņu daļas nelaiž tirgū un nepārdod.
VI NODAĻA
Jūrasputni
38. pants
Jūrasputnu ietekmējuma mazināšanas pasākumi apgabalā starp 20° un 25° dienvidu platuma paralēlēm
Kuģus zvejai ar āķu jedām, kuri veic specializēto zobenzivju zveju un izmanto monopavediena āķu jedas, atbrīvo no 1., 2., un 3. punkta prasībām, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
āķu jedas ievieto naktī, ar nakti saprotot laikposmu starp jūras krēslas/ausmas laikiem, kādi attiecībā uz zvejas ģeogrāfisko pozīciju minēti krēslas/ausmas astronomiskajā gadagrāmatā; un
izmanto vismaz 60 g smagu atsvaru ar griezuli, kas novietots ne tālāk kā 3 metri no āķa, lai šādi panāktu optimālu grimšanas ātrumu;
Kuģu karoga dalībvalstis, uz kurām attiecas šā punkta pirmajā daļā minētais atbrīvojums, informē Komisiju par zinātniskajiem konstatējumiem, kurus izdarījuši uz minētajiem kuģiem esošie novērotāji.
39. pants
Jūrasputnu ietekmējuma mazināšanas pasākumi apgabalā uz dienvidiem no 25° dienvidu platuma paralēles
Āķu jedu zvejas kuģi izmanto vismaz divus no šādiem ietekmējuma mazināšanas pasākumiem saskaņā ar V pielikuma prasībām un papildu vadlīnijām:
zvejas rīku ievietošana nakts laikā ar minimālu klāja apgaismojumu;
putnu atbaidīšanas auklas;
auklu noslogošana.
40. pants
Ziņošanas pienākumi attiecībā uz jūrasputniem
VII NODAĻA
Jūras bruņrupuči
41. pants
Vispārīgi noteikumi par jūras bruņrupučiem
42. pants
Ziņošanas pienākumi attiecībā uz jūras bruņrupučiem
Dalībvalstis savāc un katru gadu līdz 30. jūnijam nodod Komisijai informāciju par tādiem atgadījumiem uz to kuģiem ICCAT zvejniecībās (norādot zvejas rīku tipu), kuros iesaistītas to flotes un jūras bruņrupuči. Komisija minēto informāciju līdz katra gada 31. jūlijam pārsūta ICCAT sekretariātam. Šī informācija ietver:
nozvejas apjomu, zvejas rīku parametrus, laiku un vietu, mērķsugas un beigu iznākumu (t. i., izmests miris vai atbrīvots dzīvs);
atgadījumu sadalījumu pa jūras bruņrupuču sugām; un
to, kā notikusi uzķeršanās uz āķa vai sapīšanās (tostarp ZPI), ēsmas tipu, āķu izmēru un tipu un dzīvnieka izmēru.
III SADAĻA
KOPĒJIE KONTROLES PASĀKUMI
I NODAĻA
Atļaujas
44. pants
ICCAT lielizmēra zvejas kuģu reģistrs
II NODAĻA
Fraktēšana
45. pants
Darbības joma
Šī nodaļa attiecas uz fraktēšanas līgumiem, kas nav berbouta fraktēšanas līgumi un ir noslēgti starp Savienības un Pušu nozvejotājkuģiem, ja attiecīgie Savienības nozvejotājkuģi nemaina karogu.
46. pants
Vispārīgi noteikumi
Ar Pusi noslēgtā fraktēšanas līgumā Savienības nozvejotājkuģiem ir atļauts būt vienīgi fraktētajiem kuģiem, ievērojot šādus nosacījumus:
fraktētajiem kuģiem ir zvejas atļauja, ko izdevusi fraktējošā Puse, un tie nav ICCAT NNN zvejas kuģu sarakstā;
fraktētajiem kuģiem nav atļauts vienlaikus zvejot saskaņā ar vairāk nekā vienu fraktēšanas līgumu;
fraktēto kuģu nozvejas izkrauj tikai fraktējošo Pušu ostās, ja vien fraktēšanas līgumā nav noteikts citādi;
valsts, kurā kuģa fraktētāja sabiedrība likumīgi veic uzņēmējdarbību, ir fraktējošā Puse.
47. pants
Paziņošana
III NODAĻA
Nozveju kontrole
48. pants
Kvotu un ar minimālo izmēru saistīto prasību ievērošana
49. pants
Nozvejas paraugu ņemšana
50. pants
Nozvejas un zvejas piepūles paziņošana
Ja vien Komisija, lai ievērotu ICCAT noteiktos ikgadējos termiņus, nav noteikusi citādi, dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam nosūta Komisijai šādus datus (I uzdevuma dati):
informācija par savas flotes parametriem par iepriekšējo gadu;
aplēses par ICCAT sugu gada nominālās nozvejas datiem (tostarp piezvejas un izmetumu datiem) par iepriekšējo gadu.
Ja vien Komisija, lai ievērotu ICCAT noteiktos ikgadējos termiņus, nav noteikusi citādi, dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam nosūta Komisijai šādus datus (II uzdevuma dati) par ICCAT sugām:
nozvejas un zvejas intensitātes dati par iepriekšējo gadu, norādot sīku sadalījumu pēc laika un telpas parametriem; šie dati ietver aplēses par izmetumiem un atbrīvojumiem un rāda zivju stāvokli (nedzīvas vai dzīvas);
jebkādi to rīcībā esoši dati par nozveju, kas iepriekšējā gadā gūta atpūtas zvejā.
IV NODAĻA
Pārkraušana citā kuģī
51. pants
Darbības joma
Šī nodaļa attiecas uz šādām pārkraušanas darbībām:
citā kuģī pārkraušanas darbības, kas notiek ICCAT konvencijas apgabalā un attiecas uz ICCAT sugām un citām sugām, kuras nozvejotas saistībā ar minētajām sugām; un
citā kuģī pārkraušanas darbības, kas notiek ārpus ICCAT konvencijas apgabala un attiecas uz ICCAT sugām un citām sugām, kuras nozvejotas saistībā ar minētajām sugām, ja visu šo sugu nozveja ir gūta ICCAT konvencijas apgabalā.
52. pants
Pārkraušana citā kuģī ostas teritorijā
53. pants
Jūrā notiekoša pārkraušana citā kuģī
Ar pārkraušanu citā kuģī saistītās darbības, kuras jūrā veic lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, notiek saskaņā ar 54.–60. pantu.
54. pants
ICCAT transportkuģu reģistrs
Paziņojumā, kas minēts 2. un 3. punktā, ievēro ICCAT sekretariāta noteikto formu un izkārtojumu un ietver šādu informāciju:
55. pants
Atļauja lielizmēra kuģiem zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, kuri ICCAT konvencijas apgabalā veic pārkrāvumus citā kuģī
Paziņojumā, kas minēts 2. un 3. punktā, ievēro ICCAT sekretariāta noteikto formu un izkārtojumu un ietver šādu informāciju:
56. pants
Iepriekšēja atļauja jūrā notiekošai pārkraušanai citā kuģī
Lai saņemtu iepriekšējās atļaujas, kas minētas 1. un 2. punktā, ar pelaģiskajām āķu jedām zvejojoša lielizmēra kuģa kapteinis vai īpašnieks vismaz 24 stundas pirms paredzētās pārkraušanas citā kuģī paziņo savas karoga dalībvalsts iestādēm un piekrastes Pusei šādu informāciju:
ar pelaģiskajām āķu jedām zvejojošā lielizmēra kuģa vārds un kuģa numurs ICCAT reģistrā, kurā uzskaitīti lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, kuriem atļauts jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī;
transportkuģa vārds un numurs ICCAT transportkuģu reģistrā;
citā kuģī pārkraujamais produkts, norādot sugu, ja zināma, un, ja iespējams, krājumu;
citā kuģī pārkraujamo ICCAT sugu zivju daudzumi, ja iespējams, norādot krājumu;
citā kuģī pārkraujamo citu sugu daudzumi, kas nozvejoti saistībā ar ICCAT sugām, norādot šīs citas sugas, ja zināmas;
citā kuģī pārkraušanas datums un vieta;
katras sugas un – attiecīgā gadījumā – katra krājuma nozveju ģeogrāfiskā atrašanās vieta atbilstīgi ICCAT statistikas apgabaliem.
57. pants
ICCAT deklarācija par pārkraušanu citā kuģī
58. pants
ICCAT reģionālo novērotāju programma attiecībā uz jūrā veiktu pārkraušanu citā kuģī
59. pants
Ziņošanas pienākumi
Citā kuģī pārkrāvušo ar pelaģiskajām āķu jedām zvejojošu lielizmēra kuģu karoga dalībvalsts un pārkrāvumu saņēmušo transportkuģu karoga dalībvalsts līdz katra gada 15. augustam Komisijai nodod šādu informāciju par iepriekšējo gadu:
iepriekšējā gadā citā kuģī pārkrautie ICCAT sugu nozveju daudzumi, norādot sugu un, ja iespējams, krājumu;
iepriekšējā gadā citā kuģī pārkrautie citu sugu daudzumi, kas nozvejoti saistībā ar ICCAT sugām, norādot šīs citas sugas, ja zināmas;
to lielizmēra kuģu saraksts, kuri zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām un iepriekšējā gadā ir veikuši pārkrāvumus citā kuģī;
visaptverošs novērtējuma ziņojums par ICCAT reģionālo novērotāju sniegto ziņojumu saturu un secinājumiem, kas bijuši norīkoti darbam uz transportkuģiem, kuri saņēmuši pārkrāvumus no lielizmēra kuģiem zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām.
60. pants
Paziņoto datu konsekvence
Ja lielizmēra kuģis zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām un jūrā ir bijis iesaistīts pārkraušanā citā kuģī, šā kuģa karoga dalībvalsts – vajadzības gadījumā kopīgi ar izkraušanas valsti – izvērtē informāciju, kas saņemta saskaņā ar šo regulu, lai tādējādi nodrošinātu datu konsekvenci attiecībā uz katra kuģa paziņotajām nozvejām, pārkrāvumiem citā kuģī un izkrāvumiem. Minēto verifikāciju veic tādā veidā, lai nodrošinātu to, ka kuģa darbībai radītais traucējums un neērtības ir pēc iespējas mazas un ka tiek novērsta zivju kvalitātes pasliktināšanās.
V NODAĻA
Zinātnisko novērotāju programmas
61. pants
Savas valsts zinātnisko novērotāju programmu izveide
Dalībvalstis izveido savas valsts zinātnisko novērotāju programmas, kuras nodrošina:
vismaz 5 % novērotāju klātbūtni, rēķinot pēc zvejas piepūles katrā zvejniecībā, kur zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām, riņķvadiem un laivām zvejai ar ēsmu;
uz fraktētajiem kuģiem, atkāpjoties no a) apakšpunkta prasībām, vismaz 10 % novērotāju klātbūtni, rēķinot pēc zvejas piepūles katrā zvejniecībā, kur zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām, riņķvadiem un laivām zvejai ar ēsmu;
reprezentatīvu flotes darbības aptvērumu laika un telpas izteiksmē, lai šādi nodrošinātu datu pietiekamību un atbilstību, ņemot vērā flotu un zvejniecību parametrus;
datu vākšanu par visiem zvejas darbības aspektiem, tostarp nozveju, kā norādīts 63. panta 1. punktā.
Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto novērotāju klātbūtni aprēķina:
zvejniecībās, kur zvejo ar riņķvadu, – pēc zvejas rīku ievietošanas reižu vai reisu skaita;
zvejniecībās, kur zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām, – pēc zvejas dienu, zvejas rīku ievietošanas reižu vai reisu skaita; vai
zvejniecībās, kur zvejo ar laivām zvejai ar ēsmu, – pēc zvejas dienu skaita.
62. pants
Zinātnisko novērotāju kvalifikācija
Dalībvalstis nodrošina, ka novērotāji pirms to izvietošanas ir saņēmuši vajadzīgo apmācību, ir pietiekami kvalificēti un ir apstiprināti. Novērotāju kvalifikācija ir šāda:
pietiekamas zināšanas un pieredze, kas ļauj noteikt sugas un savākt informāciju par dažādām zvejas rīku konfigurācijām;
pietiekamas zināšanas par ICCAT noteiktajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem;
spēja novērot un precīzi reģistrēt datus, kas jāvāc saskaņā ar programmu;
spēja ievākt bioloģiskos paraugus;
novērotājs nav novērojamā zvejas kuģa apkalpes loceklis; un
novērotājs nav novērojamajai zvejniecībai piederīgas zvejas kuģu sabiedrības darbinieks.
63. pants
Zinātnisko novērotāju pienākumi
Dalībvalstis jo īpaši prasa novērotājiem:
reģistrēt un ziņot informāciju par zvejas darbību, kurā ir ietverti vismaz šādi elementi:
dati par kopējo mērķsugas nozveju, piezveju un izmetumiem (tostarp par haizivīm, jūras bruņrupučiem, jūras zīdītājiem un jūrasputniem), izmērsastāvu, beigu iznākumu (t. i., paturētas uz kuģa, izmestas mirušas vai atbrīvotas dzīvas) un par bioloģiskajiem paraugiem dzīves cikla pētījumiem (piem., gonādas, otolīti, dzelkšņi, zvīņas);
informācija par zvejas darbībām (tostarp nozvejas apgabala ģeogrāfiskais platums un garums), par zvejas piepūli (piem., zvejas rīku ievietošanas reižu skaits, āķu skaits utt.), katras zvejas darbības datums un – attiecīgā gadījumā – zvejas darbības sākuma un beigu laiks;
novērot un reģistrēt piezvejas mazināšanas pasākumus un citu attiecīgu informāciju;
ierosināt darbības, kuras tie uzskata par vajadzīgām, lai uzlabotu saglabāšanas pasākumu efektivitāti un zinātnisko monitoringu.
64. pants
Savāktās informācijas iesniegšana
Dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam iesniedz Komisijai informāciju, kas savākta saskaņā ar savas valsts zinātnisko novērotāju programmām. Komisija katru gadu līdz 31. jūlijam pārsūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam.
VI NODAĻA
Trešo valstu zvejas kuģu kontrolēšana dalībvalstu ostās
65. pants
Ziņošanas pienākumi attiecībā uz apstiprinātajām ostām un kontaktpunktiem
Dalībvalstis, kas vēlas atvērt savas ostas trešās valsts zvejas kuģiem, uz kuriem ir ICCAT sugu zivis vai šādu sugu zvejas produkti, kas nav iepriekš izkrauti vai pārkrauti citā kuģī ostas teritorijā:
izraugās ostas, kurās trešo valstu zvejas kuģi drīkst lūgt ienākšanas atļauju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 5. pantu;
izraugās kontaktpunktu, kuram nosūtāms iepriekšējs paziņojums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 6. pantu;
izraugās kontaktpunktu, kuram pārraidāmi ostā veiktās inspekcijas ziņojumi saskaņā ar šīs regulas 66. pantu.
66. pants
Ziņošanas pienākumi attiecībā uz inspekcijām ostā
VII NODAĻA
Izpilde
67. pants
Dalībvalstu paziņotie iespējamie pārkāpumi
68. pants
ICCAT NNN saraksta projekts
Dalībvalstis cieši uzrauga ICCAT izveidotā un ICCAT izpildsekretāra izplatītā NNN saraksta projektā iekļautos kuģus, lai sekotu līdzi šo kuģu darbībām un atklātu iespējamu kuģa vārda, karoga vai reģistrētā īpašnieka maiņu.
69. pants
ICCAT izpildsekretāra paziņotās iespējamās neatbilstības
70. pants
Puses paziņotie iespējamie pārkāpumi
IV SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
71. pants
Gada ziņojums
72. pants
Konfidencialitāte
Datus, kas saistībā ar šo regulu ir savākti un ar kuriem ir veikta apmaiņa, apstrādā saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par konfidencialitāti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1224/2009 112. un 113. pantam.
73. pants
Grozīšanas kārtība
Vajadzības gadījumā, lai Savienības tiesību aktos īstenotu spēkā esošo ICCAT ieteikumu grozījumus, kuri kļūst Savienībai saistoši, un ciktāl grozījumi Savienības tiesību aktos nepārsniedz ICCAT ieteikumos norādīto, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 74. pantu nolūkā grozīt turpmāk uzskaitītos šīs regulas elementus:
II–VIII pielikums;
termiņi, kas noteikti 7. panta 1. punktā, 8. pantā, 9. panta 1. punktā, 10. panta 2. punktā, 14. panta 1. un 3. punktā, 18. pantā, 20. panta 2., 3. un 4. punktā, 22. panta 2. punktā, 23. panta 1. un 2. punktā, 26. panta 1. un 3. punktā, 40. panta 1. punktā, 42. panta 1. punktā, 44. panta 3. punktā, 47. panta 2. punktā, 48. panta 1. un 2. punktā, 50. panta 1. un 2. punktā, 56. panta 3. punktā, 57. panta 1., 2. un 3. punktā, 59. panta 1. un 2. punktā, 64. pantā, 65. panta 2. punktā, 66. panta 1. un 2. punktā, 67. panta 1. un 2. punktā, 69. panta 2. punktā, 70. panta 2., 3. un 5. punktā un 71. panta 1. punktā;
apgabals, kas noteikts 14. panta 1. punkta b) apakšpunktā;
minimālie izmēri, kas noteikti 19. panta 1. un 2. punktā, 24. panta 2. punktā un 29. panta 2. un 3. punktā;
pielaides, kas noteiktas 19. panta 2. un 3. punktā, 21. pantā un 24. panta 3. punktā;
āķu un āķu jedu tehniskās specifikācijas, kas noteiktas 25. pantā un 38. panta 5. punkta b) apakšpunktā;
zinātnisko novērotāju klātbūtne, kas noteikta 29. panta 1. punktā un 61. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā;
tās informācijas un datu tips, kas paredzēti 11. panta 1., 2. un 3. punktā, 12. pantā, 20. panta 2. punktā, 26. panta 1. punktā, 42. panta 1. punktā, 50. panta 1. un 2. punktā, 54. panta 4. punktā, 55. panta 4. punktā, 56. panta 3. punktā un 59. panta 1. punktā;
reāli pielietoto boju maksimālais skaits, kas noteikts 9. panta 4. punktā.
74. pants
Deleģēšanas īstenošana
75. pants
Komiteju procedūra
76. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1936/2001
Regulas (EK) Nr. 1936/2001 4., 5., 6., 6.a, 7, 8.a, 8.b, 8.c, 9., 9.a un 10. līdz 19. pantu svītro.
77. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1984/2003
Regulu (EK) Nr. 1984/2003 groza šādi:
regulas 3. pantam pievieno šādus punktus:
“lielizmēra zvejas kuģi” ir zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir 20 metri vai lielāks;
“lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām” ir tādi kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, kuru lielākais garums ir 24 metri vai lielāks.”;
regulas 4. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:
“c) ja zvejots ar lielizmēra zvejas kuģi, ir pieņemams tikai tad, ja minētais kuģis ir iekļauts ICCAT kuģu reģistrā.”;
regulas 5. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:
“c) ja zvejots ar lielizmēra zvejas kuģi, ir validējams tikai tad, ja minētais kuģis ir iekļauts ICCAT kuģu reģistrā.”;
regulas 2. nodaļai pievieno šādu iedaļu:
Prasības, kas dalībvalstīm jāievēro attiecībā uz produktiem, kurus ICCAT konvencijas apgabalā pārkrauj citā kuģī
7.a pants
Statistikas dokumenti un ziņošana
78. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 520/2007
Regulas (EK) Nr. 520/2007 4. panta 1. punktu, II sadaļu un II, III un IV pielikumu svītro.
79. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
ICCAT SUGAS
Dzimta |
Nosaukums latīņu valodā |
Nosaukums latviešu valodā |
Scombridae |
Acanthocybium solandri |
Vahū |
Allothunnus fallai |
Slaidā tunzivs |
|
Auxis rochei |
Makreļtunzivs |
|
Auxis thazard |
Fregates tunzivs |
|
Euthynnus alletteratus |
Mazā tunzivs |
|
Gasterochisma melampus |
Tauriņmakrele |
|
Katsuwonus pelamis |
Svītrainā tunzivs |
|
Orcynopsis unicolor |
Vienkrāsas pelamīda |
|
Sarda sarda |
Atlantijas pelamīda |
|
Scomberomorus brasiliensis |
Brazīlijas makrele |
|
Scomberomorus cavalla |
Karaliskā makrele |
|
Scomberomorus maculatus |
Plankumainā makrele |
|
Scomberomorus regalis |
Rietumatlantijas makrele |
|
Scomberomorus tritor |
Rietumāfrikas makrele |
|
Thunnus alalunga |
Garspuru tunzivs |
|
Thunnus albacares |
Dzeltenspuru tunzivs |
|
Thunnus atlanticus |
Melnspuru tunzivs |
|
Thunnus maccoyii |
Dienvidu tunzivs |
|
Thunnus obesus |
Lielacu tunzivs |
|
Thunnus thynnus |
Zilā tunzivs |
|
Istiophoridae |
Istiophorus albicans |
Atlantijas buruzivs |
Makaira indica |
Melnais marlīns |
|
Makaira nigricans |
Atlantijas zilais marlīns |
|
Tetrapturus albidus |
Baltais marlīns |
|
Tetrapturus belone |
Vidusjūras marlīns |
|
Tetrapturus georgii |
Apaļzvīņu marlīns |
|
Tetrapturus pfluegeri |
Garknābja marlīns |
|
Xiphiidae |
Xiphias gladius |
Zobenzivs |
Alopiidae |
Alopias superciliosus |
Lielacu lapshaizivs |
Carcharhinidae |
Carcharhinus falciformis |
Zīdainā haizivs |
Carcharhinus longimanus |
Okeāna baltspuru haizivs |
|
Prionace glauca |
Zilā haizivs |
|
Lamnidae |
Isurus oxyrinchus |
Īsspuru mako |
Lamna nasus |
Siļķu haizivs |
|
Sphyrnidae |
Sphyrna spp. |
Āmurzivs |
Coryphaenidae |
Coryphaena hippurus |
Lielā korifēna |
II PIELIKUMS
ZIVJU PIEVILINĀŠANAS IERĪCES (ZPI) PĀRVALDĪBAS PLĀNU SAGATAVOŠANAS VADLĪNIJAS
ZPI pārvaldības plānā attiecībā uz Pušu flotēm, ko veido kuģi zvejai ar riņķvadu un laivas zvejai ar ēsmu, ir jāietver šāda informācija:
Apraksts
ZPI tips: NZPI = noenkurota ZPI; DZPI = dreifējoša ZPI
Signāluguņu/boju tips
Izvietojamo ZPI maksimālais skaits (katram riņķvadam un pa ZPI tipiem)
Minimālais attālums starp NZPI
Nejaušas piezvejas samazināšanas un izmantošanas politika
Apsvērumi par mijiedarbību ar citu tipu zvejas rīkiem
“ZPI īpašumtiesību” paziņojums vai izklāsts;
Institucionālā kārtība
Iestāžu pienākumi attiecībā uz ZPI pārvaldības plānu
Pieteikšanās procedūras ZPI izvietošanas apstiprinājuma saņemšanai
Kuģu īpašnieku un kapteiņu pienākumi attiecībā uz ZPI izvietošanu un izmantošanu
ZPI aizstāšanas politika
Papildu ziņošanas pienākumi, kas nav paredzēti šajā regulā
Konfliktu risināšanas politika attiecībā uz ZPI
Ziņas par visiem zvejas aizlieguma apgabaliem vai periodiem, piemēram, teritoriālie ūdeņi, kuģošanas ceļi, nerūpniecisko zvejniecību tuvums u. c.;
ZPI uzbūves specifikācijas un prasības
ZPI konstrukcijas parametri (apraksts)
Apgaismojuma prasības
Radiolokācijas atstarotājs
Redzamības attālums
ZPI marķējums un identifikators
Radioboju marķējums un identifikators (sērijas numuru prasība)
Ar eholoti aprīkoto boju marķējums un identifikators (sērijas numuru prasība)
Satelītuztvērēji
Veiktie pētījumi par bionoārdāmām ZPI
ZPI zaudēšanas vai pamešanas novēršana
ZPI savākšanas pārvaldība;
ZPI pārvaldības plāna piemērošanas periods;
ZPI pārvaldības plāna īstenošanas uzraudzības un pārskatīšanas līdzekļi.
III PIELIKUMS
KATRĀ CETURKSNĪ IZVIETOTO ZPI SARAKSTS
ZPI identifikators |
ZPI un elektroniskās iekārtas tips |
ZPI konstrukcijas parametri |
Novērošana |
|||||
ZPI marķējums |
Saistīto signāluguņu identifikācija |
ZPI tips |
Saistīto signāluguņu un/vai elektronisko ierīču tips |
ZPI peldošā daļa |
ZPI iekārtā zemūdens struktūra |
|||
Izmēri |
Materiāli |
Izmēri |
Materiāli |
|||||
… |
… |
… |
… |
… |
… |
… |
… |
… |
… |
… |
… |
… |
… |
… |
… |
… |
… |
(1)
Ja ZPI marķējums un saistīto signāluguņu identifikācija nav salasāma vai tās nav vispār, norādīt to un sniegt visu pieejamo informāciju, kas var palīdzēt identificēt ZPI īpašnieku.
(2)
Noenkurota ZPI, dabīga dreifējoša ZPI vai mākslīga dreifējoša ZPI.
(3)
Piemēram, GPS, lote u. c. Ja ZPI nav saistīta ne ar vienu elektronisku ierīci, norādīt, ka šādas iekārtas nav.
(4)
Piemēram, platums, garums, augstums, dziļums, linuma acs izmēri u. c.
(5)
Norādīt struktūras un pārklājuma materiālu un to, vai tas ir bionoārdāms.
(6)
Piemēram, tīkli, virves, palmu lapas u. c. Norādīt materiāla iepītspēju un/vai bionoārdāmību.
(7)
Šajā iedaļā norāda apgaismojuma specifikācijas, radiolokācijas atstarotājus un redzamības attālumus. |
IV PIELIKUMS
NOVĒROTĀJU PROGRAMMAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ KUĢIEM, KAS ZVEJO TROPISKĀS TUNZIVIS ĢEOGRĀFISKAJOS APGABALOS, KUROS AIZLIEGTS ZVEJOT NOTEIKTĀ LAIKĀ UN APGABALĀ
1. Lai veiktu savus uzdevumus, novērotājiem ir jābūt šādai kvalifikācijai:
2. Novērotāji nav novērojamā zvejas kuģa apkalpes locekļi, un tie:
ir kādas Puses valsts valstspiederīgie;
ir spējīgi pildīt uzdevumus, kas izklāstīti 3. punktā;
patlaban ir bez finansiālām vai labuma gūšanas interesēm tropisko tunzivju zvejniecībā.
Novērotāja uzdevumi
3. Novērotāja uzdevumi ir šādi:
uzraudzīt zvejas kuģu atbilstību attiecīgajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko pieņēmusi ICCAT komisija.
Novērotājs darbojas šādi:
reģistrē veiktās zvejas darbības un ziņo par tām;
novēro un novērtē nozvejas un verificē zvejas žurnālā veiktos ierakstus;
pamana un reģistrē kuģus, kuri, iespējams, zvejo, neievērojot ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumus;
verificē kuģa pozīciju zvejošanas darbību laikā;
pēc ICCAT pieprasījuma veic zinātnisko darbu, piemēram, vāc II uzdevuma datus, vadoties pēc ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas norādījumiem;
pienācīgi ievērojot novērotāja drošību, nekavējoties ziņo par visām ar ZPI saistītajām zvejas darbībām, kuras kuģis veicis 11. pantā norādītajā apgabalā un periodā;
sagatavo vispārīgus ziņojumus, apkopojot saskaņā ar 3. punktu savākto informāciju, un dod kapteinim iespēju iekļaut tajos jebkādu attiecīgu informāciju.
4. Visu informāciju, kas attiecas uz zvejas un citā kuģī pārkraušanas darbībām, ko veic zvejas kuģi, novērotāji apstrādā kā konfidenciālu informāciju un rakstiski atzīst šo prasību par nosacījumu norīkošanai par novērotāju.
5. Novērotāji ievēro tās karoga dalībvalsts normatīvo aktu prasības, kuras jurisdikcijā ir kuģis, uz kuru novērotājs ir norīkots.
6. Novērotāji ievēro hierarhiju un vispārīgas uzvedības normas, kas attiecas uz visu kuģa personālu, ja šādi noteikumi netraucē pildīt novērotāja pienākumus saskaņā ar šo programmu un pienākumus, kas noteikti 7. punktā.
Karoga dalībvalsts pienākumi
7. Zvejas kuģu karoga dalībvalstu un zvejas kuģu kapteiņu pienākumi attiecībā uz novērotājiem jo īpaši ir šādi:
novērotājiem tiek dota piekļuve kuģa personālam, kā arī zvejas rīkiem un aprīkojumam;
lai atvieglotu 3. punktā minēto uzdevumu izpildi, novērotājiem pēc pieprasījuma tiek dota piekļuve arī turpmāk minētajam aprīkojumam, ja tas atrodas uz kuģiem, uz kuriem novērotāji ir norīkoti:
satelītnavigācijas iekārtas;
radara displeja ekrāni, kad tos izmanto;
elektroniskie saziņas līdzekļi;
novērotājiem ir nodrošināta izmitināšana, tostarp apmešanās vieta, pārtika un atbilstošas sanitārās labierīcības, kas ir tādas pašas kā kuģa virsniekiem;
novērotājiem ir nodrošināta piemērota vieta uz komandtilta vai stūresmājā lietvedības kārtošanai, kā arī vieta uz klāja, kas ir piemērota novērotāja uzdevumu pildīšanai; un
karoga dalībvalsts nodrošina to, ka kapteiņi, apkalpes locekļi un kuģa īpašnieki netraucē, neiebiedē, nekavē, neietekmē novērotājus viņu pienākumu pildīšanā, nedod vai nemēģina dot viņiem kukuli.
V PIELIKUMS
IETEKMĒJUMA MAZINĀŠANAS PASĀKUMU MINIMĀLIE TEHNISKIE STANDARTI
Ietekmes mazināšanas pasākumi |
Apraksts |
Specifikācija |
Zvejas rīku ievietošana nakts laikā ar minimālu klāja apgaismojumu |
Ievietošanu neveic laikā no jūras ausmas līdz jūras krēslai. Uztur minimālu klāja apgaismojumu |
Jūras krēslas un jūras ausmas laiki attiecīgajam platuma grādam, vietējam laikam un datumam ir noteikti astronomiskās gadagrāmatas (Nautical Almanac) tabulās. Minimālais klāja apgaismojums nedrīkst būt pretrunā ar minimālajiem drošības un navigācijas standartiem. |
Putnu atbaidīšanas auklas |
Putnu atbaidīšanas auklas izvieto āķu jedu ievietošanas laikā, lai atturētu putnus no pietuvošanās atzaru auklām. |
Kuģiem, kuru garums ir 35 m vai vairāk: — jāizvieto ne mazāk kā viena putnu atbaidīšanas aukla. Ja tas ir praktiski iespējams, uz kuģiem vēlams izmantot otru putnu atbaidīšanas kārti un auklu, ja ir liela putnu aktivitāte vai liels putnu daudzums; abas putnu atbaidīšanas auklas būtu jāizvieto vienlaicīgi, pa vienai katrā ievietojamās jedas pusē, — putnu atbaidīšanas auklu garumam virs ūdens virsmas ir jābūt vismaz 100 m, — jāizmanto pietiekama garuma garās slokšņu virtenes, kas mierīgos apstākļos sniedzas līdz jūras virsmai, — garajām slokšņu virtenēm ir jābūt ne vairāk kā 5 m attālumā citai no citas. Kuģiem, kuru garums ir mazāks par 35 m: — jāizvieto ne mazāk kā viena putnu atbaidīšanas aukla, — garumam virs ūdens virsmas ir jābūt 75 m vai vairāk, — jāizmanto garas un/vai īsas slokšņu virtenes (bet kuru garums pārsniedz 1 m), kuras izvieto šādos attālumos: — — īsās: ne vairāk kā 2 m attālumā citu no citas, — garās: putnu atbaidīšanas auklas pirmajos 55 m – ne vairāk kā 5 m attālumā citu no citas. Vairāk norādījumu par putnu atbaidīšanas auklu konstrukciju un izvietošanu ir sniegts turpmāk izklāstītajās Papildu vadlīnijās par putnu atbaidīšanas auklu konstrukciju un izvietošanu. |
Auklu noslogošana |
Pirms ievietošanas ūdenī uz atzaru auklas jāizvieto gremdes |
1 m attālumā no āķa piestiprina gremdes, kas kopā sver vairāk nekā 45 g, vai 3,5 m attālumā no āķa piestiprina gremdes, kas kopā sver vairāk nekā 60 g, vai 4 m attālumā no āķa piestiprina gremdes, kas kopā sver vairāk nekā 98 g. |
PAPILDU VADLĪNIJAS PAR PUTNU ATBAIDĪŠANAS AUKLU KONSTRUKCIJU UN IZVIETOŠANU
Preambula
Putnu atbaidīšanas auklu izvietošanas minimālie tehniskie standarti ir atrodami iepriekš dotajā tabulā. Šīs papildu vadlīnijas ir izstrādātas, lai palīdzētu sagatavot un īstenot putnu atbaidīšanas auklu izmantošanas noteikumus kuģiem zvejai ar āķu jedām. Kaut arī šīs vadlīnijas jau ir diezgan skaidri formulētas, ir vēlams eksperimentējot uzlabot putnu atbaidīšanas auklu efektivitāti, ievērojot iepriekš tabulā izklāstītās prasības. Vadlīnijās ņemti vērā mainīgi vides un darbības apstākļi, piemēram, laikapstākļi, zvejas rīku izlikšanas ātrums un kuģa lielums; tie ietekmē putnu atbaidīšanas auklu konstrukciju un lietderīgumu ēsmas pasargāšanā no putniem. Putnu atbaidīšanas auklu konstrukciju un izmantošanas veidu var mainīt, lai ņemtu vērā minētos mainīgos faktorus, ja tādējādi netiek ietekmēts atbaidīšanas auklas lietderīgums. Putnu atbaidīšanas auklu konstrukcijā ir paredzami pastāvīgi uzlabojumi, tālab šīs vadlīnijas turpmāk pārskatīs.
Putnu atbaidīšanas auklu konstrukcija
1. Atbilstīga velkama ierīce, kas piestiprināta putnu atbaidīšanas auklas ūdenī esošajai daļai, var uzlabot auklas nostiepumu virs ūdens.
2. Auklas daļai, kas atrodas virs ūdens, vajadzētu būt pietiekami vieglai, lai tās kustības nebūtu paredzamas un putni pie tām nepierastu, un pietiekami smagai, lai vējš neaizpūstu auklu.
3. Aukla jāpiestiprina pie kuģa ar izturīgu cilindrisku griezuli, lai mazinātu auklas sapīšanos.
4. Slokšņu virtenes būtu jāizgatavo no materiāla, kurš ir viegli pamanāms un kura kustības nav iespējams paredzēt (piemēram, izturīga, smalka aukla, pārklāta ar sarkanu poliuretānu), tās jāpiestiprina pie putnu atbaidīšanas auklas, izmantojot izturīgu trīspusēju griezuli (kas arī mazina sapīšanos).
5. Katrai slokšņu virtenei jāsastāv no divām vai vairākām virknēm.
6. Katrs slokšņu virtenes pāris jāaprīko ar karabīni, lai to varētu noņemt, tādējādi atvieglojot auklas uzglabāšanu.
Putnu atbaidīšanas auklu izvietošana
1. Aukla jāpiekar pie kārts, kas piestiprināta pie kuģa. Kārtij jābūt novietotai pēc iespējas augstāk, lai aukla sargātu ēsmu pietiekamā attālumā aiz kuģa un neiepītos zvejas rīkos. Lielāks kārts augstums nodrošina labāku ēsmas aizsardzību. Piemēram, novietojot kārti aptuveni septiņu metru augstumā virs ūdens, ēsma tiks aizsargāta aptuveni 100 metru zonā.
2. Ja kuģi izmanto tikai vienu putnu atbaidīšanas auklu, tā jāizliek vēja virzienā attiecībā pret iegremdētajām ēsmām. Ja āķus ar ēsmu ievieto aiz kuģa pakaļgala, putnu atbaidīšanas auklas stiprinājuma punktam pie kuģa jāatrodas vairākus metrus aiz pakaļgala tajā kuģa pusē, no kuras tiek ievietotas ēsmas. Ja kuģi izmanto divas putnu atbaidīšanas auklas, āķi ar ēsmu būtu jāizvieto starp abām putnu atbaidīšanas auklām.
3. Ir vēlama vairāku putnu atbaidīšanas auklu izmantošana, lai nodrošinātu vēl labāku ēsmas aizsardzību no putniem.
4. Tā kā auklas var pārtrūkt un sapīties, uz kuģa vajadzētu būt putnu atbaidīšanas rezerves auklām, lai varētu aizstāt bojātās auklas un nodrošināt nepārtrauktu zvejas darbību. Putnu atbaidīšanas auklā var iestrādāt pārtrūkstošus posmus, lai pēc iespējas mazinātu drošības un darbības problēmas gadījumos, kad āķu jedas pludiņš samudžinās vai iepinas putnu atbaidīšanas auklas ūdenī esošajā daļā.
5. Ja zvejnieki izmanto ēsmas izmešanas ierīci, jānodrošina putnu atbaidīšanas auklas un ierīces saskaņota izmantošana, nodrošinot to, ka ēsmu ar minēto ierīci izmet tieši putnu atbaidīšanas auklas aizsargātajā zonā. Ja izmanto tādu ēsmas izmešanas ierīci (vai vairākas šādas ierīces), ar ko ēsmu iespējams izmest gan pie labā, gan pie kreisā borta, izmanto divas putnu atbaidīšanas auklas.
6. Ja atzaru auklu izmet ar roku, zvejniekiem būtu jānodrošina, ka āķi ar ēsmu un saritinātās atzaru auklas daļas tiek izmestas putnu atbaidīšanas auklas aizsargātajā zonā, izvairoties no dzenskrūves turbulences, kas var palēnināt grimšanas ātrumu.
7. Zvejniekus rosina uzstādīt manuālas, elektriskas vai hidrauliskas vinčas, lai atvieglotu putnu atbaidīšanas auklu izlikšanu un satīšanu.
VI PIELIKUMS
DETALIZĒTAS PRASĪBAS JŪRAS BRUŅRUPUČU ATLAIŠANAI ŪDENĪ
Drošas apiešanās prakse
Jūras bruņrupuča izcelšanai no ūdens izmanto piemērotu grozu vai tīkliņu, ar ko uz āķa uzķērušos vai zvejas rīkā iepinušos jūras bruņrupučus izceļ uz kuģa. Jūras bruņrupučus no ūdens neizceļ, velkot aiz zvejas auklas, aiz kuras aizķēries vai kurā iepinies jūras bruņrupucis. Ja jūras bruņrupuci nevar droši izcelt no ūdens, apkalpes locekļiem ir jāpārgriež aukla pēc iespējas tuvāk āķim, neradot lieku papildu kaitējumu jūras bruņrupucim.
Kad jūras bruņrupuči ir izcelti uz kuģa, kuģa operatori vai apkalpes locekļi pirms atlaišanas ūdenī novērtē nozvejoto vai zvejas rīkā iepinošos jūras bruņrupuču stāvokli. Jūras bruņrupučus, kuri kustas ar grūtībām vai nereaģē, patur uz kuģa, ciktāl tas ir iespējams, un tiem sniedz palīdzību, lai pirms atlaišanas ūdenī pēc iespējas palielinātu to izredzes izdzīvot. Minētā prakse ir sīkāk aprakstīta FAO vadlīnijās par jūras bruņrupuču mirstības samazināšanu zvejas darbību laikā.
Cik tas ir iespējams, ar zvejas darbībās vai valsts novērotāju programmu laikā (piem., iezīmēšanas darbībās) pārvietotajiem jūras bruņrupučiem apietas, ievērojot FAO vadlīnijas par jūras bruņrupuču mirstības samazināšanu zvejas darbību laikā.
Auklas pārgriešanas rīku izmantošana
Uz kuģiem, kas zvejo ar āķu jedām, ir auklas pārgriešanas rīki, un tos izmanto gadījumos, kad jūras bruņrupuci nevar atbrīvot no āķa, neradot tam kaitējumu.
Uz cita tipa kuģiem, kas izmanto zvejas rīkus, kuros var iepīties jūras bruņrupuči, ir auklas pārgriešanas rīki, un minētos rīkus izmanto zvejas rīka drošai izņemšanai un jūras bruņrupuču atbrīvošanai.
Āķu izņemšanas rīku izmantošana
Uz kuģiem, kas zvejo ar āķu jedām, ir āķu izņemšanas rīki, ar kuriem var efektīvi izņemt āķus no jūras bruņrupučiem.
Ja āķis ir norīts, āķi nemēģina izņemt. Tā vietā pēc iespējas tuvāk āķim pārgriež auklu, neradot lieku papildu kaitējumu jūras bruņrupucim.
VII PIELIKUMS
PĀRKRAUŠANA CITĀ KUĢĪ OSTAS TERITORIJĀ
1. |
Tunzivis un tunzivjveidīgo sugu zivis, un citu sugu zivis, kas nozvejotas saistībā ar minētajām sugām ICCAT konvencijas apgabalā, Savienības kuģi vai Savienības ostās pārkrauj citā kuģī, ievērojot šādas procedūras. Paziņošanas pienākumi 2. Zvejas kuģis
3. Saņēmējkuģis
Ostas un izkraušanas valsts sadarbība
Ziņošana
|
VIII PIELIKUMS
ICCAT REĢIONĀLO NOVĒROTĀJU PROGRAMMA ATTIECĪBĀ UZ JŪRĀ VEIKTU PĀRKRAUŠANU CITĀ KUĢĪ
1. Dalībvalstis pieprasa, lai citā kuģī pārkraušanas darbību laikā ICCAT konvencijas apgabalā uz transportkuģiem, kas iekļauti to kuģu ICCAT reģistrā, kam ICCAT konvencijas apgabalā ir atļauts jūrā saņemt pārkrāvumus un kuri jūrā veic pārkraušanu citā kuģī, būtu ICCAT reģionālais novērotājs.
2. ICCAT norīko novērotājus uz transportkuģiem, kam ICCAT konvencijas apgabalā ir atļauts pieņemt pārkrāvumus no lielizmēra kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām (LSPLV), kuri peld ar to Pušu karogu, kuras īsteno ICCAT reģionālo novērotāju programmu.
Novērotāju izraudzīšanās
3. Lai pildītu savus uzdevumus, izraudzītajiem novērotājiem ir jābūt šādai kvalifikācijai:
Novērotāja pienākumi
4. Novērotājs:
ir pabeidzis tehnisko apmācību, kas prasīta ICCAT izstrādātajās vadlīnijās;
nav saņēmēja transportkuģa karoga valsts valstspiederīgais vai pilsonis;
ir spējīgs pildīt uzdevumus, kas izklāstīti 5. punktā;
ir iekļauts ICCAT uzturētajā novērotāju sarakstā;
nav LSPLV vai transportkuģa apkalpes loceklis vai LSPLV vai transportkuģa sabiedrības darbinieks.
5. Novērotājs uzrauga LSPLV un transportkuģa atbilstību attiecīgajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko pieņēmusi ICCAT. Novērotāja uzdevumi ir šādi:
apmeklēt LSPLV, kuri plāno veikt pārkraušanu transportkuģī, un to darīt, pirms tiek veikta pārkraušana citā kuģī, ņemot vērā 9. punktā atspoguļotās problēmas, lai:
pārbaudītu zvejas kuģa atļaujas vai licences derīgumu, kas ļauj zvejot tunzivis un tunzivjveidīgās sugas, un citas sugas, ko nozvejo saistībā ar minētajām sugām ICCAT konvencijas apgabalā;
inspicētu zvejas kuģa iepriekšējas atļaujas veikt pārkraušanu citā kuģī jūrā, kuras izdevusi karoga Puse un attiecīgā gadījumā piekrastes valsts;
pārbaudītu un reģistrētu uz kuģa esošo nozveju kopējo daudzumu pa sugām un, ja iespējams, pa krājumiem un daudzumus, ko paredzēts pārkraut transportkuģī;
pārliecinātos, ka darbojas kuģa satelītnovērošanas sistēma, un pārbaudītu zvejas žurnālu, un verificētu ierakstus, ja tas ir iespējams;
verificētu, vai uz kuģa esošās nozvejas ir pārvietotas no citiem kuģiem, un pārbaudītu dokumentus par šādām pārvietošanām;
ja ir norādes, ka zvejas kuģis ir iesaistīts pārkāpumos, nekavējoties ziņotu par pārkāpumu vai pārkāpumiem transportkuģa kapteinim (pienācīgi ievērojot visus drošības apsvērumus) un novērotāju programmas īstenošanas sabiedrībai, kura šo informāciju tūlīt pārsūta zvejas kuģa karoga Puses iestādēm; un
novērotāja ziņojumā par zvejas kuģi ierakstītu informāciju par rezultātiem, kas gūti minēto uzdevumu izpildē;
novērot transportkuģa darbības un:
reģistrēt veiktās pārkraušanas citā kuģī darbības un ziņot par tām;
verificēt kuģa pozīciju laikā, kad notiek pārkraušana citā kuģī;
novērot un novērtēt citā kuģī pārkrauto tunzivju un tunzivjveidīgo sugu daudzumus pa sugām, ja tās ir zināmas, un, ja iespējams, pa krājumiem;
novērot un novērtēt citu sugu daudzumus, kas nozvejoti saistībā ar tunzivīm un tunzivjveidīgajām sugām, pa sugām, ja tās ir zināmas;
verificēt un reģistrēt attiecīgā LSPLV vārdu un tā numuru ICCAT reģistrā;
verificēt pārkraušanas deklarācijā ietvertos datus, tostarp tos salīdzinot ar LSPLV zvejas žurnālu, ja tas ir iespējams;
apstiprināt pārkraušanas deklarācijā ietvertos datus;
ar parakstu apstiprināt pārvietošanas deklarāciju; un
novērot un novērtēt produkta daudzumus pa sugām, kas izkrauti ostā, kurā novērotājs ir nokāpis no kuģa, lai verificētu saskanību ar daudzumiem, kas saņemti, jūrā veicot pārkraušanu citā kuģī;
novērotājs arī:
sagatavo dienas ziņojumu par pārkraušanas citā kuģī darbībām, kuras veic transportkuģis;
sagatavo vispārīgus ziņojumus, apkopojot saskaņā ar novērotāja pienākumiem savākto informāciju, un dod kapteinim iespēju iekļaut tajos jebkādu attiecīgu informāciju;
b) apakšpunktā minēto vispārīgo ziņojumu 20 dienās pēc novērošanas laikposma beigām iesniedz ICCAT sekretariātam;
pilda jebkādas citas funkcijas, ko noteikusi ICCAT.
6. Visu informāciju, kas attiecas uz zvejas darbībām, ko veic LSPLV un LSPLV īpašnieki, novērotāji apstrādā kā konfidenciālu informāciju un rakstiski atzīst šo prasību par nosacījumu norīkošanai par novērotāju.
7. Novērotāji ievēro tās karoga dalībvalsts un – attiecīgā gadījumā – piekrastes valsts normatīvo aktu prasības, kuras jurisdikcijā ir kuģis, uz kuru novērotājs ir norīkots.
8. Novērotāji ievēro hierarhiju un vispārīgas uzvedības normas, kas attiecas uz visu kuģa personālu, ja šādi noteikumi netraucē pildīt novērotāja pienākumus saskaņā ar šo programmu un kuģa personāla pienākumus, kas noteikti 9. punktā.
Transportkuģu karoga valstu pienākumi
9. Nosacījumi, kas saistīti ar reģionālo novērotāju programmu īstenošanu attiecībā uz transportkuģu karoga valstīm un to kapteiņiem, jo īpaši ir šādi:
novērotājiem tiek dota piekļuve kuģa personālam, attiecīgajai dokumentācijai, kā arī zvejas rīkiem un aprīkojumam;
lai atvieglotu 5. punktā minēto uzdevumu izpildi, novērotājiem pēc pieprasījuma tiek dota piekļuve arī turpmāk minētajam aprīkojumam, ja tas atrodas uz kuģiem, uz kuriem novērotāji ir norīkoti:
satelītnavigācijas iekārtas;
radara displeja ekrāni, kad tos izmanto;
elektroniskie saziņas līdzekļi; un
svari, ko izmanto citā kuģī pārkrautā produkta svēršanai;
novērotājiem nodrošina izmitināšanu, tostarp apmešanās vietu, pārtiku un atbilstošas sanitārās labierīcības, kas ir tādas pašas kā kuģa virsniekiem;
novērotājiem ir nodrošināta piemērota vieta uz komandtilta vai stūresmājā lietvedības kārtošanai, kā arī vieta uz klāja, kas ir piemērota novērotāja uzdevumu pildīšanai;
novērotājiem ir atļauts noteikt vispiemērotāko vietu un metodi citā kuģī pārkraušanas darbību novērošanai un citā kuģī pārkrauto sugu/krājumu un daudzumu novērtēšanai. Šim nolūkam transportkuģa kapteinis, pienācīgi ņemot vērā drošības un praktiskos apsvērumus, apmierina novērotāju vajadzības, tostarp pēc pieprasījuma īslaicīgi uz transportkuģa klāja novieto produktu, lai novērotāji veiktu inspekciju, un dod novērotājiem pietiekami daudz laika pienākumu veikšanai. Novērošanu veic tādā veidā, kas ļauj līdz minimumam samazināt iejaukšanos un izvairīties no citā kuģī pārkrauto produktu kvalitātes pasliktināšanas;
ņemot vērā 10. punkta noteikumus, transportkuģa kapteinis nodrošina, ka novērotājam tiek sniegta visa nepieciešamā palīdzība, lai nodrošinātu drošu transportēšanu starp transportkuģi un zvejas kuģi, ja meteoroloģiskie un citi apstākļi ļauj šādu apmaiņu; un
karoga dalībvalstis nodrošina, ka kapteiņi, apkalpes locekļi un kuģa īpašnieki netraucē, neiebiedē, nekavē, neietekmē novērotājus viņu pienākumu pildīšanā, nedod vai nemēģina dot viņiem kukuli.
LSPLV pienākumi, veicot pārkraušanu citā kuģī
10. Novērotājiem tiek atļauts apmeklēt zvejas kuģi, ja meteoroloģiskie un citi apstākļi to ļauj, un tiek dota piekļuve personālam, visai attiecīgajai dokumentācijai un kuģa vietām, kas novērotājiem nepieciešama, lai izpildītu savus uzdevumus, kuri izklāstīti 5. punktā. Zvejas kuģa kapteinis nodrošina, ka novērotājam tiek sniegta visa nepieciešamā palīdzība, lai nodrošinātu drošu transportēšanu starp transportkuģi un zvejas kuģi. Ja apstākļi rada nepieņemamu risku novērotāja labklājībai, kura dēļ LSPLV apmeklēšana pirms citā kuģī pārkraušanas darbību sākšanas nav praktiski iespējama, šādas darbības neveic.
Novērotāju maksas
11. Šīs programmas īstenošanas izmaksas finansē to LSPLV karoga Puses, kuri vēlas iesaistīties citā kuģī pārkraušanas darbībās. Maksu aprēķina, pamatojoties uz kopējām programmas izmaksām. Minēto maksu ieskaita ICCAT sekretariāta īpašā kontā, un ICCAT sekretariāts pārvalda šo kontu programmas īstenošanas vajadzībām.
12. LSPLV var piedalīties jūrā veiktas citā kuģī pārkraušanas programmā tikai tad, ja ir samaksātas 11. punktā prasītās maksas.
( 1 ) Procedūras numurs 2015/0289(COD), Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.
( 2 ) Procedūras numurs 2015/0289(COD), Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.
( 3 ) Procedūras numurs 2015/0289(COD), Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.
( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1004 (2017. gada 17. maijs) par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 u (OV L 157, 20.6.2017., 1. lpp.).
( 5 ) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1251 (2016. gada 12. jūlijs), ar ko pieņem Savienības daudzgadu programmu par zvejniecības un akvakultūras datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu 2017.–2019. gada periodā (OV L 207, 1.8.2016., 113. lpp.).
( 6 ) Procedūras numurs 2015/0289(COD), Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.
( 7 ) Procedūras numurs 2015/0289(COD), Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.
( *1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2107 (2017. gada 15. novembris), ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007 (OV L 315, 30.11.2017., 1. lpp.).”