This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02016L0097-20180223
Directive (EU) 2016/97 of the European Parliament and of the Council of 20 January 2016 on insurance distribution (recast) (Text with EEA relevance)
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/97 ( 2016. gada 20. janvāris ) par apdrošināšanas izplatīšanu (pārstrādāta redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/97 ( 2016. gada 20. janvāris ) par apdrošināšanas izplatīšanu (pārstrādāta redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ)
- Date of document:
- 23/02/2018
- Date of effect:
- 23/02/2018
- Author:
- Not available
- Form:
- Konsolidēts teksts
- Additional information:
- LASTMODIN 32018L0411
- Link
- Link
- Link
- Select all documents mentioning this document
- Consolidation: basic act:
- 32016L0097
02016L0097 — LV — 23.02.2018 — 001.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2016/97 (2016. gada 20. janvāris) par apdrošināšanas izplatīšanu (pārstrādāta redakcija) (OV L 026, 2.2.2016., 19. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
L 76 |
28 |
19.3.2018 |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2016/97
(2016. gada 20. janvāris)
par apdrošināšanas izplatīšanu (pārstrādāta redakcija)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
I NODAĻA
DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Darbības joma
1. Šajā direktīvā ir izklāstīti noteikumi par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas darbību sākšanu un veikšanu Savienībā.
2. Šī direktīva attiecas uz ikvienu fizisku vai juridisku personu, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī vai kas vēlas tajā veikt uzņēmējdarbību, lai uzsāktu un veiktu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas produktu izplatīšanu.
3. Šī direktīva neattiecas uz apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem, kas veic apdrošināšanas izplatīšanas darbības, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
a) apdrošināšana ir papildpakalpojums pakalpojumu sniedzēja piegādātajai precei vai sniegtajam pakalpojumam, ja šāda apdrošināšana attiecas uz:
i) minētā pakalpojumu sniedzēja piegādāto preču defekta, nozaudēšanas vai bojājuma risku vai sniegtā pakalpojuma neizmantošanas risku; vai
ii) bagāžas bojājumiem vai nozaudēšanu un citiem riskiem, kas saistīti ar ceļojumu, kurš pieteikts minētajam pakalpojumu sniedzējam;
b) par apdrošināšanas produktu samaksātā prēmijas summa, kas aprēķināta proporcionāli, nepārsniedz EUR 600 gadā;
c) atkāpjoties no b) apakšpunkta – ja apdrošināšana ir papildpakalpojums a) apakšpunktā minētajam pakalpojumam un minētā pakalpojuma ilgums ir trīs mēneši vai mazāk, katras personas samaksātās prēmijas summa nepārsniedz EUR 200.
4. Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas sabiedrība vai apdrošināšanas starpnieks, veicot izplatīšanas darbību ar apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka palīdzību, kurš atbrīvots no šīs direktīvas piemērošanas saskaņā ar 3. punktu, nodrošina, ka:
a) klientam pirms līguma noslēgšanas tiek darīta zināma informācija par tā identitāti un adresi un par 14. pantā minētajām procedūrām, kas ļauj klientiem un citām ieinteresētajām personām iesniegt sūdzības;
b) tiek īstenoti atbilstīgi un samērīgi pasākumi, kas ļauj ievērot 17. un 24. pantu un izskatīt klienta prasības un vajadzības pirms līguma noslēgšanas ierosināšanas;
c) pirms līguma noslēgšanas klients saņem 20. panta 5. punktā minēto apdrošināšanas produkta informācijas dokumentu.
5. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes uzrauga tirgu, tostarp to apdrošināšanas papildpakalpojuma produktu tirgu, kurus tirgo, izplata vai pārdod to dalībvalstī vai no tās. EAAPI var veicināt un koordinēt šādu uzraudzību.
6. Šī direktīva neattiecas uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas darbībām attiecībā uz riskiem un saistībām, kuri atrodas ārpus Savienības.
Šī direktīva neietekmē dalībvalsts tiesību aktus attiecībā uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas darbībām, ko veic apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības vai starpnieki, kuri veic uzņēmējdarbību trešā valstī un darbojas tās teritorijā saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, ar noteikumu, ka ir garantēta vienlīdzīga attieksme pret visām personām, kas veic vai ir pilnvarotas veikt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas darbības minētajā tirgū.
Šī direktīva nereglamentē apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas darbības, ko veic trešās valstīs.
Dalībvalstis informē Komisiju par jebkurām vispārējām grūtībām, ar kādām saskaras to apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāji, kas veic uzņēmējdarbību vai veic apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas darbību jebkurā trešā valstī.
2. pants
Definīcijas
1. Šajā direktīvā:
1) “apdrošināšanas izplatīšana” ir darbības, ar kurām sniedz konsultācijas, piedāvā vai veic citus priekšdarbus apdrošināšanas līgumu noslēgšanai, šādu līgumu noslēgšana vai darbības, ar kurām palīdz šādu līgumu pārvaldībā un izpildē, jo īpaši prasījuma gadījumā, tostarp informācijas sniegšana par vienu vai vairākiem apdrošināšanas līgumiem, pamatojoties uz kritērijiem, kurus klients izvēlas ar tīmekļa vietnes vai citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību, un apdrošināšanas produktu kategoriju saraksta sagatavošana, ietverot cenu un produktu salīdzinājumu, vai apdrošināšanas līgumā noteiktās cenas atlaides noteikšana, ja klients spēj tieši vai netieši noslēgt apdrošināšanas līgumu, izmantojot tīmekļa vietni vai citu plašsaziņas līdzekli;
2) “pārapdrošināšanas izplatīšana” ir darbības, tostarp tad, ja tās veic pārapdrošināšanas sabiedrība, neiesaistoties pārapdrošināšanas starpniekam, ar kurām sniedz konsultācijas, piedāvā vai veic citus priekšdarbus pārapdrošināšanas līgumu noslēgšanai, šādu līgumu noslēgšana vai darbības, ar kurām palīdz šādu līgumu pārvaldē un izpildē, jo īpaši prasījuma gadījumā;
3) “apdrošināšanas starpnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai tās darbinieki, kā arī nav apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks, un kas uzsāk vai veic apdrošināšanas izplatīšanas darbību par atalgojumu;
4) “apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas nav kredītiestāde vai ieguldījumu sabiedrība, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 ( 1 ) 4. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunktā, un kas par atalgojumu uzsāk vai veic apdrošināšanas izplatīšanas darbību kā papildpakalpojumu, ar noteikumu, ka ir ievēroti šādi nosacījumi:
a) minētās fiziskās vai juridiskās personas profesionālā pamatdarbība nav apdrošināšanas izplatīšana;
b) fiziskā vai juridiskā persona izplata tikai konkrētus apdrošināšanas produktus, kas papildina kādu preci vai pakalpojumu;
c) attiecīgie apdrošināšanas produkti nav dzīvības apdrošināšana vai nesedz atbildības riskus, ja vien šāds segums nepapildina preci vai pakalpojumu, ko apdrošināšanas starpnieks piedāvā kā savu profesionālo pamatdarbību;
5) “pārapdrošināšanas starpnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas nav pārapdrošināšanas sabiedrība vai tās darbinieki un kas uzsāk un veic pārapdrošināšanas izplatīšanas darbību par atalgojumu;
6) “apdrošināšanas sabiedrība” ir sabiedrība, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK ( 2 ) 13. panta 1. punktā;
7) “pārapdrošināšanas sabiedrība” ir pārapdrošināšanas sabiedrība, kā noteikts Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 4. punktā;
8) “apdrošināšanas izplatītājs” ir ikviens apdrošināšanas starpnieks, apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība;
9) “atalgojums” ir jebkura komisijas maksa, atlīdzība, samaksa vai cits maksājums, ieskaitot visu veidu ekonomisku labumu vai kādas citas finansiālas vai nefinansiālas priekšrocības vai stimulus, ko piedāvā vai sniedz saistībā ar pārapdrošināšanas izplatīšanas darbību;
10) “piederības dalībvalsts” ir:
a) ja starpnieks ir fiziska persona – dalībvalsts, kurā atrodas starpnieka pastāvīgā dzīvesvieta;
b) ja starpnieks ir juridiska persona – dalībvalsts, kurā atrodas starpnieka juridiskā adrese, vai, ja saskaņā ar starpnieka valsts tiesībām tam nav juridiskās adreses, dalībvalsts, kurā atrodas tā galvenā mītne;
11) “uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekam ir pastāvīga klātbūtne vai kurā tas veic uzņēmējdarbību vai sniedz pakalpojumus, un kas nav tā piederības dalībvalsts;
12) “filiāle” ir starpnieka pārstāvniecība vai filiāle, kas atrodas tādas dalībvalsts teritorijā, kas nav piederības dalībvalsts;
13) “ciešas attiecības” ir “ciešas attiecības”, kā definēts Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 17. punktā;
14) “galvenā darījumdarbības vieta” ir vieta, no kuras tiek vadīta svarīgākā darījumdarbība;
15) “konsultēšana” ir individuālu ieteikumu sniegšana klientam par vienu vai vairākiem apdrošināšanas līgumiem vai nu pēc tā pieprasījuma, vai pēc apdrošināšanas izplatītāja iniciatīvas;
16) “lieli riski” ir lieli riski, kā definēts Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 27. punktā;
17) “apdrošināšanas ieguldījumu produkts” ir apdrošināšanas produkts, ar kuru piedāvā atmaksāšanas termiņa vērtību vai atpirkuma vērtību un ja šāda atmaksāšanas termiņa vērtība vai atpirkuma vērtība ir tieši vai netieši pakļauta tirgus svārstībām, neietverot:
a) nedzīvības apdrošināšanas produktus, kā uzskaitīts Direktīvas 2009/138/EK I pielikumā (Nedzīvības apdrošināšanas veidi);
b) dzīvības apdrošināšanas līgumus, ja atlīdzība saskaņā ar līgumu ir maksājama tikai nāves gadījumā vai saistībā ar nespēju, ko izraisījusi trauma, slimība vai invaliditāte;
c) pensiju produktus, kuri valsts tiesību aktos ir atzīti par tādiem, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt ieguldītājam pensijas ienākumus un kuri dod ieguldītājam tiesības uz noteiktiem ieguvumiem;
d) aroda pensiju shēmām, kuras ir oficiāli atzītas un uz kurām attiecas Direktīvas 2003/41/EK vai Direktīvas 2009/138/EK darbības joma;
e) individuāli pensiju produkti, kuros darba devēja finansiālā līdzdalība ir paredzēta valsts tiesību aktos un kuru gadījumā darbiniekam nav izvēles attiecībā uz pensiju produktu vai pakalpojuma sniedzēju;
18) “pastāvīgs informācijas nesējs” ir jebkurš instruments, kas:
a) klientam sniedz iespēju uzglabāt viņam personīgi adresētu informāciju tā, lai šī informācija minētajam klientam būtu pieejama turpmākai izmantošanai, un tādā laikposmā, kas ir atbilstošs informācijas nolūkam; un
b) ļauj nemainītā veidā pavairot uzglabāto informāciju.
2. Šā panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunkta vajadzībām nevienu no turpmāk minētajām darbībām neuzskata par pārapdrošināšanas izplatīšanu:
a) informācijas sniegšana kā papildpakalpojums citas profesionālās darbības gaitā, ja:
i) informācijas sniedzējs neveic papildu darbības, lai palīdzētu noslēgt vai izpildīt apdrošināšanas līgumu;
ii) šīs darbības mērķis nav palīdzēt klientam pārapdrošināšanas līguma noslēgšanā vai izpildē;
b) profesionāli veikta kādas pārapdrošināšanas sabiedrības prasījumu pārvaldība, kā arī zaudējumu novērtēšana un ekspertu veikts apdrošināšanas atlīdzības aprēķins;
c) tikai datu un informācija sniegšana pārapdrošināšanas starpniekiem vai pārapdrošināšanas sabiedrībām par potenciālajiem apdrošinājuma ņēmējiem, ja informācijas sniedzējs neveic nekādus papildu pasākumus nolūkā palīdzēt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līguma noslēgšanā;
d) tikai informācija sniegšana potenciālajiem apdrošinājuma ņēmējiem par pārapdrošināšanas produktiem vai pārapdrošināšanas starpnieku, vai pārapdrošināšanas sabiedrību, ja informācijas sniedzējs neveic nekādus papildu pasākumus nolūkā palīdzēt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līguma noslēgšanā.
II NODAĻA
REĢISTRĀCIJAS PRASĪBAS
3. pants
Reģistrācija
1. Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekus reģistrē kompetenta iestāde to piederības dalībvalstī.
Saskaņā ar šo direktīvu neprasa reģistrēt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības un to darbiniekus.
Neskarot pirmo daļu, dalībvalstis var noteikt, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības un starpnieki un citas struktūras var sadarboties ar kompetentajām iestādēm apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrācijā un 10. pantā noteikto prasību piemērošanā.
Jo īpaši kompetentās iestādes uzraudzībā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību apvienība, vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieku apvienība var reģistrēt apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekus.
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks var rīkoties apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai cita starpnieka atbildībā. Šādā gadījumā dalībvalstis var noteikt, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai cits starpnieks ir atbildīgs par to, lai tiktu nodrošināta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka atbilstība reģistrācijas nosacījumiem, tostarp 6. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem.
Dalībvalstis arī var noteikt, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai cits starpnieks, kas uzņemas atbildību par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieku vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku, reģistrē šo starpnieku vai papildpakalpojuma starpnieku.
Dalībvalstīm nav jāpiemēro pirmajā daļā minētā prasība visām fiziskajām personām, kas strādā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekā vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekā un kas veic apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas darbību.
Dalībvalstis nodrošina, ka reģistros norāda to fizisko personu vārdus no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vadības, kas ir atbildīgas par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu.
Turklāt reģistros arī norāda, kurās dalībvalstīs starpnieks veic uzņēmējdarbību saskaņā ar noteikumiem par brīvību veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību.
2. Dalībvalstis var izveidot vairāk nekā vienu reģistru apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem ar noteikumu, ka tās nosaka kritērijus, atbilstoši kuriem starpnieki jāreģistrē.
Dalībvalstis izveido tiešsaistē reģistrācijas sistēmu. Minētā sistēma ir viegli pieejama un dod iespēju tieši aizpildīt reģistrācijas veidlapu tiešsaistē.
3. Ja dalībvalstī ir izveidoti vairāki reģistri, minētā dalībvalsts izveido vienotu informācijas punktu, kas ļauj ātri un viegli piekļūt minēto reģistru informācijai, kura ir apkopota elektroniski un tiek atjaunināta. Informācijas punkts arī sniedz piederības dalībvalsts kompetento iestāžu identifikācijas datus.
4. EAAPI izveido, publicē savā tīmekļa vietnē un pastāvīgi atjaunina vienotu elektronisku reģistru, kurā ir ieraksti par apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem, kas paziņojuši par nodomu veikt pārrobežu uzņēmējdarbību saskaņā ar III nodaļu. Lai EAAPI to varētu paveikt, dalībvalstis nekavējoties sniedz tai attiecīgu informāciju. Reģistrā ietver saites uz visu dalībvalstu kompetento iestāžu tīmekļa vietnēm, un tām jābūt pieejamām no katras no šīm vietnēm.
EAAPI ir tiesības piekļūt pirmajā daļā minētajā reģistrā glabātajiem datiem. EAAPI un kompetentajām iestādēm ir tiesības mainīt šādus datus. Datu subjektiem, kuru personas dati ir saglabāti reģistrā un ar kuru datiem notiek apmaiņa, ir tiesības piekļūt šādi saglabātiem datiem un tiesības tikt pienācīgi informētiem.
EAAPI izveido tīmekļa vietni, kas ar hipersaitēm ir savienota ar katru informācijas punktu vai attiecīgā gadījumā reģistru, kuru dalībvalstis ir izveidojušas saskaņā ar 3. punktu.
Piederības dalībvalstis nodrošina, ka uz apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrāciju tiek attiecināta 10. pantā noteikto attiecīgo prasību izpilde.
Kompetentā iestāde regulāri pārbauda reģistrācijas spēkā esamību.
Piederības dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekus, kas vairs neatbilst 10. pantā noteiktajām prasībām, svītro no reģistra. Ja nepieciešams, piederības dalībvalsts informē uzņēmēju dalībvalsti par šādiem svītrojumiem.
5. Dalībvalstis nodrošina, lai starpnieku pieteikumi iekļaušanai reģistrā tiktu apstrādāti trijos mēnešos pēc pilnīgi aizpildīta pieteikuma iesniegšanas un lai pieteikuma iesniedzējam nekavējoties paziņotu lēmumu.
6. Dalībvalstis nodrošina, ka visu šādu informāciju pieprasa kā apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrācijas nosacījumu:
a) to akcionāru vai dalībnieku – juridisku vai fizisku personu – identitāte, kuru turējumā ir vairāk nekā 10 % starpnieka kapitāla daļu, un šo turējumu apjoms;
b) to personu identitāte, kurām ir ciešas attiecības ar starpnieku;
c) informācija, ka minētie turējumi vai ciešas attiecības netraucē kompetentajai iestādei efektīvi īstenot uzraudzības funkcijas.
Dalībvalstis nodrošina, ka starpnieki bez nepamatotas kavēšanās informē kompetentās iestādes par jebkādām izmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar šo punktu.
7. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes atsaka reģistrāciju, ja kādas trešās valsts normatīvie un administratīvie akti, kas reglamentē vienu vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas, ar kurām starpniekam ir ciešas attiecības, vai šo normatīvo un administratīvo aktu izpildes grūtības traucē tām efektīvi īstenot uzraudzības funkcijas.
III NODAĻA
PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS BRĪVĪBA UN BRĪVĪBA VEIKT UZŅĒMĒJDARBĪBU
4. pants
Pakalpojumu sniegšanas brīvības izmantošana
1. Jebkurš apdrošināšanas, pārapdrošināšanas vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks, kas iecerējis pirmo reizi veikt darījumdarbību citas dalībvalsts teritorijā saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību, paziņo tā piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei šādu informāciju:
a) starpnieka vārds, adrese un attiecīgā gadījumā reģistrācijas numurs;
b) dalībvalsts vai dalībvalstis, kurās starpnieks nodomājis darboties;
c) starpnieka kategorija un, attiecīgā gadījumā, tā pārstāvēto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību nosaukumi;
d) attiecīgās apdrošināšanas klases, ja tādas ir.
2. Mēneša laikā pēc 1. punktā minētās informācijas saņemšanas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde minēto informāciju dara zināmu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas bez kavēšanās apstiprina tās saņemšanu. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde rakstiski informē apdrošināšanas, pārapdrošināšanas vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku par to, ka uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde saņēmusi minēto informāciju un ka starpnieks var uzsākt uzņēmējdarbību uzņēmējā dalībvalstī. Attiecīgā gadījumā piederības dalībvalsts kompetentā iestāde vienlaikus paziņo starpniekam to, ka informācija par 11. panta 1. punktā minētajām tiesību normām, kas ir piemērojamas uzņēmējā dalībvalstī, ir pieejama, izmantojot 11. panta 3. un 4. punktā norādītos līdzekļus, un arī ka starpniekam jāievēro minētie noteikumi, lai sāktu darījumdarbību uzņēmējā dalībvalstī.
3. Ja mainās informācija, kas paziņota saskaņā ar 1. punktu, apdrošināšanas, pārapdrošināšanas vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks paziņo par šīm izmaiņām piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei vismaz vienu mēnesi pirms šo izmaiņu ieviešanas. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc šīs informācijas saņemšanas dienas informē par šīm izmaiņām arī uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi.
5. pants
Pienākumu izpildes pārkāpšana, īstenojot pakalpojumu sniegšanas brīvību
1. Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir iemesls uzskatīt, ka apdrošināšanas, pārapdrošināšanas vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks, kas tās teritorijā darbojas, īstenojot pakalpojumu sniegšanas brīvību, pārkāpj kādu no šajā direktīvā noteiktajiem pienākumiem, tā par saviem apsvērumiem paziņo piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei.
Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde, izvērtējusi saskaņā ar šā punkta pirmo daļu saņemto informāciju, attiecīgā gadījuma un pēc iespējas drīz veic atbilstīgus pasākumus, lai atrisinātu situāciju. Tā informē uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi par šādi veiktajiem pasākumiem.
Ja, neraugoties uz piederības dalībvalsts veiktajiem pasākumiem vai tādēļ, ka minētie pasākumi izrādās neatbilstīgi vai netiek veikti, apdrošināšanas, pārapdrošināšanas vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks turpina rīkoties tādā veidā, kas nepārprotami lielā mērā kaitē uzņēmējas dalībvalsts patērētāju interesēm vai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas tirgu pienācīgai darbībai, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc piederības dalībvalsts uzraudzības iestādes informēšanas var veikt atbilstīgus pasākumus, lai novērstu turpmākas nelikumības, tostarp, ciktāl tas noteikti nepieciešams, liegtu starpniekam turpināt jaunu darījumdarbību uzņēmējas dalībvalsts teritorijā.
Turklāt piederības vai uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var vērsties ar šo jautājumu EAAPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu. Šādā gadījumā EAAPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu.
2. Šā panta 1. punkts neietekmē uzņēmējas dalībvalsts pilnvaras veikt attiecīgus pasākumus, lai novērstu tās teritorijā izdarītus pārkāpumus vai lai sodītu par šādiem pārkāpumiem, ja patērētāju tiesību aizsardzības nolūkā ir nepieciešama tūlītēja rīcība. Šīs pilnvaras ietver iespēju liegt apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem veikt jaunu darījumdarbību.
3. Par visiem pasākumiem, kurus uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ir pieņēmušas saskaņā ar šo pantu, attiecīgo apdrošināšanas, pārapdrošināšanas vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku informē labi pamatotā dokumentā un par tiem nekavējoties paziņo piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei, EAAPI un Komisijai.
6. pants
Brīvības veikt uzņēmējdarbību īstenošana
1. Dalībvalstis nodrošina, lai apdrošināšanas, pārapdrošināšanas vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieki, kas iecerējuši īstenot brīvību veikt uzņēmējdarbību, izveidojot filiāli vai pastāvīgu klātbūtni citas dalībvalsts teritorijā, informē par to savas piederības dalībvalsts kompetento iestādi un sniedz minētajai kompetentajai iestādei šādu informāciju:
a) starpnieka vārds, adrese un attiecīgā gadījumā reģistrācijas numurs;
b) dalībvalsts, kuras teritorijā starpnieks plāno veidot filiāli vai pastāvīgu klātbūtni;
c) starpnieka veids un attiecīgā gadījumā tā pārstāvēto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību nosaukums;
d) attiecīgās apdrošināšanas klases, ja tādas ir;
e) adrese uzņēmējā dalībvalstī, kur var saņemt dokumentus;
f) visu par uzņēmuma vai pastāvīgās klātbūtnes vadību atbildīgo personu vārdi un uzvārdi.
Pret jebkuru starpnieka pastāvīgu klātbūtni citā dalībvalstī attiecas tāpat kā pret filiāli, ja vien starpnieks likumīgi neizveido šādu pastāvīgu klātbūtni ar citu juridisku formu.
2. Ja vien piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei nav pamata apšaubīt apdrošināšanas, pārapdrošināšanas vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka organizatorisko struktūru vai finansiālo stāvokli, ņemot vērā paredzēto izplatīšanas darbību, tā viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētās informācijas saņemšanas paziņo minēto informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas bez kavēšanās apstiprina tās saņemšanu. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde rakstiski informē apdrošināšanas, pārapdrošināšanas vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku par to, ka uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde saņēmusi minēto informāciju.
Viena mēneša laikā pēc šā punkta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde, izmantojot 11. panta 3. un 4. punktā norādītos līdzekļus, paziņo piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei 11. panta 1. punktā minētās tiesību normas, kas ir piemērojamas tās teritorijā. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo minēto informāciju starpniekam un informē starpnieku, ka tas var sākt darījumdarbību uzņēmējā dalībvalstī ar noteikumu, ka tas ievēro minētās tiesību normas.
Ja otrajā daļā noteiktajā laikposmā paziņojums nav saņemts, apdrošināšanas, pārapdrošināšanas vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks var veidot filiāli un uzsākt darījumdarbību.
3. Ja piederības dalībvalsts kompetentā iestāde atsakās paziņot 1. punktā minēto informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā paskaidro atteikšanās iemeslus apdrošināšanas, pārapdrošināšanas vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam viena mēneša laikā pēc visas 1. punktā minētās informācijas saņemšanas.
Uz piederības dalībvalsts kompetentās iestādes atteikumu, kā minēts pirmajā daļā, vai jebkuru nepaziņošanas gadījumu attiecas pārsūdzības tiesības piederības dalībvalsts tiesās.
4. Ja mainās informācija, kas paziņota saskaņā ar 1. punktu, apdrošināšanas, pārapdrošināšanas vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks paziņo par minētajām izmaiņām piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei vismaz vienu mēnesi pirms izmaiņu ieviešanas. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc šīs informācijas saņemšanas dienas informē par šīm izmaiņām arī uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi.
7. pants
Kompetences sadalījums starp piederības un uzņēmēju dalībvalsti
1. Ja apdrošināšanas, pārapdrošināšanas vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas citā dalībvalstī, nevis piederības dalībvalstī, minētās citas dalībvalsts kompetentā iestāde var vienoties ar piederības dalībvalsts kompetento iestādi, ka tā rīkosies kā piederības dalībvalsts kompetentā iestāde attiecībā uz šīs direktīvas IV, V, VI un VII nodaļas noteikumiem. Ja ir šāda vienošanās, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde par to nekavējoties ziņo apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam un EAAPI.
2. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde ir atbildīga par to, lai nodrošinātu, ka pakalpojumi, ko sniedz, veicot uzņēmējdarbību tās teritorijā, atbilst V un VI nodaļā un saskaņā ar tām pieņemtajos pasākumos noteiktajiem pienākumiem.
Uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir tiesības pārbaudīt uzņēmējdarbības veikšanas kārtību un pieprasīt veikt izmaiņas, kas vajadzīgas, lai kompetentā iestāde varētu nodrošināt V un VI nodaļā un saskaņā ar šīm nodaļām pieņemtajos pasākumos noteikto pienākumu izpildi attiecībā uz pakalpojumiem vai darbībām, ko veic vai sniedz, veicot uzņēmējdarbību tās teritorijā.
8. pants
Pienākumu izpildes pārkāpšana, īstenojot uzņēmējdarbības veikšanas brīvību
1. Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes konstatē, ka apdrošināšanas, pārapdrošināšanas vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks pārkāpj tiesību vai regulatīvās normas, kas minētajā dalībvalstī pieņemtas saskaņā ar V un VI nodaļu, minētā iestāde var veikt attiecīgus pasākumus.
2. Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir iemesls uzskatīt, ka apdrošināšanas, pārapdrošināšanas vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks, kas tās teritorijā darbojas ar uzņēmuma starpniecību, pārkāpj kādu no šajā direktīvā noteiktajiem pienākumiem, un ja minētajai kompetentajai iestādei saskaņā ar 7. panta 2. punktu nav atbildības, tā par minētajiem konstatējumiem paziņo piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde, izvērtējusi saņemto informāciju, attiecīgā gadījumā un pēc iespējas drīz veic atbilstīgus pasākumus, lai atrisinātu situāciju. Tā informē uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi par šādiem veiktajiem pasākumiem.
3. Ja, neraugoties uz piederības dalībvalsts veiktajiem pasākumiem vai tādēļ, ka minētie pasākumi ir neatbilstīgi vai netiek veikti, apdrošināšanas, pārapdrošināšanas vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks turpina rīkoties tādā veidā, kas nepārprotami lielā mērā kaitē uzņēmējas dalībvalsts patērētāju interesēm vai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas tirgu pienācīgai darbībai, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc piederības dalībvalsts kompetentās iestādes informēšanas var veikt atbilstīgus pasākumus, lai novērstu turpmākas nelikumības, tostarp, ciktāl tas noteikti nepieciešams, liegtu starpniekam turpināt veikt jaunu darījumdarbību uzņēmējas dalībvalsts teritorijā.
Turklāt piederības vai uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var vērsties ar šo jautājumu EAAPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu. Šādā gadījumā EAAPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu.
4. Šā panta 2. un 3. punkts neietekmē uzņēmējas dalībvalsts pilnvaras veikt atbilstīgus un nediskriminējošus pasākumus, lai novērstu tās teritorijā izdarītus pārkāpumus vai lai sodītu par šādiem pārkāpumiem, ja uzņēmējas dalībvalsts patērētāju tiesību aizsardzības nolūkā ir nepieciešama tūlītēja rīcība un ja piederības dalībvalsts līdzvērtīgie pasākumi ir neatbilstīgi vai tādu vispār nav. Šādās situācijās uzņēmējai dalībvalstij ir iespēja liegt attiecīgajiem apdrošināšanas, pārapdrošināšanas vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem sākt jaunu darījumdarbību tās teritorijā.
5. Par visiem pasākumiem, kurus uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ir pieņēmušas saskaņā ar šo pantu, attiecīgo apdrošināšanas, pārapdrošināšanas vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku informē labi pamatotā dokumentā un par tiem nekavējoties paziņo piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei, EAAPI un Komisijai.
9. pants
Pilnvaras attiecībā uz vispārējā labuma interesēs pieņemtiem valsts noteikumiem
1. Šī direktīva neietekmē uzņēmēju dalībvalstu pilnvaras veikt atbilstīgus un nediskriminējošus pasākumus, ciktāl tie ir noteikti nepieciešami, lai piemērotu sodus par to teritorijā izdarītiem pārkāpumiem, kas ir pretrunā ar 11. panta 1. punktā minētajām tiesību normām. Šādās situācijās uzņēmējai dalībvalstij ir iespēja liegt apdrošināšanas, pārapdrošināšanas vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem sākt jaunu darījumdarbību tās teritorijā.
2. Turklāt šī direktīva neietekmē uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes pilnvaras veikt atbilstīgus pasākumus, lai liegtu citā dalībvalstī reģistrētam apdrošināšanas izplatītājam veikt darbību tās teritorijā saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar brīvību veikt uzņēmējdarbību, ja attiecīgā darbība pilnībā vai galvenokārt ir vērsta uz uzņēmējas dalībvalsts teritoriju vienīgi nolūkā izvairīties no to tiesību normu ievērošanas, kuras būtu piemērojamas, ja apdrošināšanas starpnieka dzīvesvieta vai juridiskā adrese būtu minētajā uzņēmējā dalībvalstī un ja starpnieka darbība turklāt būtiski apdraud apdrošināšanas un pārapdrošināšanas tirgu pienācīgu darbību uzņēmējā dalībvalstī patērētāju aizsardzības ziņā. Šādā gadījumā uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc piederības dalībvalsts kompetentās iestādes informēšanas var pret minēto apdrošināšanas izplatītāju vērst visus pasākumus, kas nepieciešami, lai aizsargātu patērētāju tiesības uzņēmējā dalībvalstī. Iesaistītās kompetentās iestādes var vērsties ar šo jautājumu EAAPI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu, un šādā gadījumā, ja starp uzņēmējas un piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir domstarpības, EAAPI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar minēto pantu.
IV NODAĻA
ORGANIZATORISKĀS PRASĪBAS
10. pants
Profesionālās un organizatoriskās prasības
1. Piederības dalībvalsts nodrošina, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatītājiem un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību darbiniekiem, kas veic apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas darbības, ir atbilstošas zināšanas un prasmes, lai tie spētu pienācīgi veikt savus uzdevumus un izpildīt savus pienākumus.
2. Piederības dalībvalsts nodrošina, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieki un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību darbinieki, kā arī apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbinieki ievēro pastāvīgas profesionālās apmācības un attīstības prasības nolūkā uzturēt atbilstīgu darbības kvalitāti, kas atbilst uzdevumiem, ko tie pilda, un attiecīgajam tirgum.
Šajā nolūkā piederības dalībvalstis izveido un publicē mehānismus, lai efektīvi kontrolētu un izvērtētu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību darbinieku un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbinieku zināšanas un kompetenci, pamatojoties uz profesionālo apmācību vai pilnveidi, kas ilgusi vismaz 15 stundu gadā, ņemot vērā pārdodamo produktu īpašības, izplatītāja veidu, to uzdevumu un darbību, ko veic apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājs.
Piederības dalībvalstis var prasīt, lai veiksmīgi pabeigta apmācība un pilnveide atbilstoši prasībām ir pierādīta, iegūstot sertifikātu.
Dalībvalstis izvirzītās prasības attiecībā uz zināšanām un prasmi koriģē atbilstoši konkrētai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatītāju darbībai un izplatītajiem produktiem, īpaši, ja starpnieki apdrošināšanu veic kā papildpakalpojumu. Dalībvalstis var prasīt, lai 3. panta 1. punkta otrajā daļā minētajos gadījumos, kā arī attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību darbiniekiem, kuru pienākumos ietilpst apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšana, apdrošināšanas sabiedrība vai starpnieks pārbauda, vai starpnieku zināšanas un prasme atbilst prasībām, kas izklāstītas 1. punktā, un vajadzības gadījumā nodrošina šādiem starpniekiem apmācību vai profesionālās pilnveides līdzekļus, kas atbilst prasībām attiecībā uz produktiem, kurus pārdod starpnieki.
Dalībvalstīm nav jāpiemēro 1. punktā un šā punkta pirmajā daļā minētās prasības visām fiziskajām personām, kas strādā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekā, kas veic apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas darbību, bet dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgās personas no vadības struktūras šādās uzņēmējsabiedrībās, kas ir atbildīgas par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas produktu izplatīšanu, un visas citas personas, kuras ir tieši iesaistītas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā, ir ar zināšanām un prasmēm, kas vajadzīgas viņu pienākumu izpildei.
Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieki uzskatāmi parāda atbilstību attiecīgajām profesionālo zināšanu un kompetences prasībām, kā noteikts I pielikumā.
3. Fiziskām personām, kas strādā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekā, kurš veic apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas darbību, ir nevainojama reputācija. Kā minimums, tām nav sodāmības par smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar noziegumiem pret īpašumu, vai citiem noziegumiem, kas saistīti ar finanšu darbībām, kā arī tās nav iepriekš bijušas atzītas par bankrotējušām, ja vien tās nav reabilitētas saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
Dalībvalstis, ievērojot 3. panta 1. punkta otro daļu, var atļaut apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājiem pārbaudīt to darbinieku un vajadzības gadījumā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieku nevainojamo reputāciju.
Dalībvalstīm šā punkta pirmajā daļā minētā prasība nav jāpiemēro visām tām fiziskajām personām, kas strādā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekā ar noteikumu, ka minētās fiziskās personas nav tieši iesaistītas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas darbībā. Dalībvalsts nodrošina, ka minētajai prasībai atbilst personas vadības struktūrā, kuru kompetencē ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšana, vai jebkurš darbinieks, kas ir tieši iesaistīts šajā izplatīšanā.
Attiecībā uz starpniekiem, kas apdrošināšanas starpniecības pakalpojumu sniedz kā papildpakalpojumu, dalībvalstis nodrošina, ka par apdrošināšanas kā papildpakalpojuma veikšanu atbildīgās personas atbilst pirmajā daļā minētajai prasībai.
4. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekiem ir jābūt profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai, kas attiecas uz visu Savienības teritoriju, vai citām pielīdzināmām garantijām attiecībā uz atbildību, kas rodas profesionālas nolaidības dēļ, vismaz EUR 1 250 000 apmērā attiecībā uz katru prasību un EUR 1 850 000 apmērā attiecībā uz visām prasībām gada laikā, ja vien šādu apdrošināšanu vai pielīdzināmas garantijas jau nav paredzējusi apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošināšanas sabiedrība vai cits uzņēmums, kura vārdā rīkojas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks vai kura interesēs apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks ir pilnvarots rīkoties, vai ja šāds uzņēmums nav uzņēmies pilnu atbildību par starpnieka rīcību.
5. Dalībvalstis pieprasa, lai starpniekiem, kas apdrošināšanas starpniecības pakalpojumu sniedz kā papildpakalpojumu, ir profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana vai pielīdzināms nodrošinājums tādā līmenī, ko noteikušas dalībvalstis, ņemot vērā tirgojamo produktu un veicamo darbību īpašības.
6. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu klientus no apdrošināšanas, pārapdrošināšanas starpnieka vai starpnieka, kas apdrošināšanas starpniecības pakalpojumu sniedz kā papildpakalpojumu, nespējas pārskaitīt prēmiju apdrošināšanas sabiedrībai vai pārskaitīt prasības summu vai atgriežamo prēmiju apdrošinātajam.
Šādi pasākumi ir jebkurā vienā vai vairākos no šādiem veidiem:
a) tiesību aktos vai līgumā paredzēti noteikumi, saskaņā ar kuriem naudu, ko klients samaksājis starpniekam, uzskata par samaksātu sabiedrībai, savukārt naudu, ko sabiedrība samaksājusi starpniekam, neuzskata par izmaksātu klientam, līdz klients to faktiski saņem;
b) prasība, ka starpnieka finansiālajām spējām pastāvīgi jābūt 4 % līmenī no saņemto ikgadējo prēmiju summas un ne mazākām par EUR 18 750 ;
c) prasība, ka klientu naudu pārskaita, izmantojot tikai atsevišķos klientu kontus, un ka minētos kontus maksātnespējas gadījumā neizmanto, lai atlīdzinātu citiem kreditoriem;
d) prasība, ka jāizveido garantijas fonds.
7. EAAPI regulāri pārskata summas, kas minētas 4. un 6. punktā, lai ņemtu vērā izmaiņas Eiropas patēriņa cenu indeksā, ko publicē Eurostat. Pirmo pārskatīšanu veic līdz 2017. gada 31. decembrim un nākamās pārskatīšanas – ik pēc pieciem gadiem pēc tam.
EAAPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, ar ko 4. un 6. punktā minēto pamatsummu euro koriģē atbilstīgi šā punkta pirmajā daļā minētā indeksa procentuālajām izmaiņām laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim vai no iepriekšējās pārskatīšanas dienas līdz jaunās pārskatīšanas dienai un noapaļo uz augšu līdz nākamajiem EUR 10.
EAAPI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2018. gada 30. jūnijam un turpmākos regulatīvo tehnisko standartu projektus – ik pēc pieciem gadiem pēc tam.
Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta otrajā un trešajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu.
8. Lai nodrošinātu atbilstību šā panta 1., 2. un 3. punkta prasībām, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības apstiprina, īsteno un regulāri pārskata savu iekšējo politiku un atbilstīgās iekšējās procedūras.
Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības identificē funkciju, lai pareizi īstenotu apstiprināto politiku un procedūras.
Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības izveido, glabā un uztur aktualizētu visu attiecīgo dokumentu reģistru attiecībā uz 1., 2. un 3. punkta piemērošanu. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības pēc pieprasījuma nodrošina piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei tās personas vārda un uzvārda pieejamību, kas atbild par šo funkciju.
11. pants
Vispārējā labuma noteikumu publicēšana
1. Dalībvalstis nodrošina, lai to kompetentās iestādes pienācīgi publicē attiecīgās valsts tiesību normas, ar kurām aizsargā vispārēju labumu, tostarp informāciju par to, vai un kā dalībvalsts ir izvēlējusies piemērot stingrākus noteikumus, kas paredzēti 29. panta 3. punktā un kas piemērojami apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanai, ko veic to teritorijā.
2. Dalībvalsts, kas ierosina piemērot un piemēro noteikumus, kuri papildus šīs direktīvas noteikumiem reglamentē apdrošināšanas izplatīšanu, nodrošina, ka administratīvais slogs, kas izriet no minētajiem noteikumiem, ir samērīgs attiecībā uz patērētāju aizsardzību. Dalībvalsts turpina uzraudzīt minētos noteikumus, lai nodrošinātu to pastāvīgu atbilstību šim punktam.
3. EAAPI tās tīmekļa vietnē ietver hipersaites uz kompetento iestāžu tīmekļa vietnēm, kur publicēta informācija par vispārējā labuma noteikumiem. Valstu kompetentās iestādes regulāri atjaunina šo informāciju, un EAAPI dara šo informāciju pieejamu savā tīmekļa vietnē, visus valstu vispārējā labuma noteikumus iedalot kategorijās pa dažādām attiecīgām tiesību jomām.
4. Dalībvalstis izveido vienotu kontaktpunktu, kas atbild par informācijas sniegšanu par attiecīgās dalībvalsts vispārējā labuma noteikumiem. Šādam kontaktpunktam būtu jābūt attiecīgai kompetentajai iestādei.
5. EAAPI ziņojumā izskata un informē Komisiju par dalībvalstu publicētajiem vispārējā labuma noteikumiem, kā minēts šajā pantā, šīs direktīvas un iekšējā tirgus pareizas darbības kontekstā līdz 2019. gada 23. februārim.
12. pants
Kompetentās iestādes
1. Dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes, kas pilnvarotas nodrošināt šīs direktīvas īstenošanu. Tās par to informē Komisiju, norādot jebkādu minēto pienākumu sadalījumu.
2. Šā panta 1. punktā minētās iestādes ir vai nu valsts iestādes, vai struktūras, kuras atzītas ar valsts tiesību aktiem vai kuras atzinušas iestādes, kam šajā nolūkā tieši piešķirtas pilnvaras ar valsts tiesību aktiem. Tās nav apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai apvienības, kuru dalībnieki tieši vai netieši ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieki, neskarot kompetento iestāžu un citu struktūru iespējas sadarboties, ja tas ir skaidri paredzēts 3. panta 1. punktā.
3. Kompetentajām iestādēm ir visas vajadzīgās pilnvaras, lai veiktu savus šajā direktīvā paredzētos pienākumus. Ja tās teritorijā ir vairāk nekā viena kompetentā iestāde, dalībvalsts nodrošina, ka minētās iestādes cieši sadarbojas, lai tās varētu efektīvi pildīt savus attiecīgos pienākumus.
13. pants
Sadarbība un informācijas apmaiņa starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm
1. Dažādu dalībvalstu kompetentās iestādes sadarbojas savā starpā un apmainās ar jebkādu būtisku informāciju par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatītājiem, lai nodrošinātu pienācīgu šīs direktīvas noteikumu piemērošanu.
2. Jo īpaši reģistrācijas procesā un pastāvīgi kompetentās iestādes apmainās ar būtisku informāciju par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatītāju nevainojamu reputāciju, profesionālajām zināšanām un kompetenci.
3. Kompetentās iestādes veic arī informācijas apmaiņu attiecībā uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatītājiem, kuriem piemērotas sankcijas vai citi pasākumi, kas minēti VII nodaļā, un šāda informācija, iespējams, var izraisīt šādu starpnieku svītrošanu no reģistra.
4. Visas personas, kam jāsaņem vai jāizpauž informācija saistībā ar šo direktīvu, ievēro dienesta noslēpumu tādā pašā veidā, kā noteikts Direktīvas 2009/138/EK 64. pantā.
14. pants
Sūdzību procedūra
Dalībvalstis nodrošina, ka tiek izveidotas procedūras, kas ļauj klientam vai citām ieinteresētām personām, jo īpaši patērētāju apvienībām, reģistrēt sūdzības par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājiem. Visos gadījumos sūdzību iesniedzēji saņem atbildes.
15. pants
Ārpustiesas strīdu izskatīšana
1. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar attiecīgajiem Savienības leģislatīvajiem aktiem un valsts tiesībām tiek izveidotas atbilstīgas un efektīvas, objektīvas un neatkarīgas ārpustiesas sūdzību izskatīšanas un pārsūdzību procedūras, lai izšķirtu strīdus starp klientiem un apdrošināšanas izplatītājiem attiecībā uz tiesībām un pienākumiem saskaņā ar šo direktīvu, attiecīgā gadījumā izmantojot esošās struktūras. Dalībvalstis nodrošina, ka šādas procedūras ir piemērojamas apdrošināšanas izplatītājiem un attiecīgās struktūras kompetence faktiski attiecas uz apdrošināšanas izplatītājiem, pret kuriem procedūras ir uzsāktas.
2. Dalībvalstis paredz, ka 1. punktā minētās struktūras sadarbojas, lai izšķirtu pārrobežu strīdus par tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šīs direktīvas.
16. pants
Starpnieku izmantošanas ierobežojums
Dalībvalstis nodrošina, ka, izmantojot apdrošināšanas, pārapdrošināšanas vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku pakalpojumus, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības un starpnieki izmanto tikai reģistrētu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku, tostarp 1. panta 3. punktā minēto, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumus.
V NODAĻA
PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ INFORMĀCIJU UN UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANAS NOTEIKUMI
17. pants
Vispārējs princips
1. Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas izplatītājs, veicot apdrošināšanas izplatīšanu, vienmēr rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli savu klientu interesēs.
2. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/29/EK ( 3 ), dalībvalstis nodrošina, lai visa informācija, kas saistīta ar šīs direktīvas priekšmetu, tostarp tirgvedības paziņojumi, ko apdrošināšanas izplatītājs adresējis klientiem vai potenciālajiem klientiem, ir patiesa, skaidra un nav maldinoša. Tirgvedības paziņojumi vienmēr ir skaidri atpazīstami kā tādi.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas izplatītāji nesaņem atlīdzību vai neatlīdzina saviem darbiniekiem, vai nevērtē to darba rezultātus tādā veidā, kas ir pretrunā to pienākumam rīkoties klientu interesēs. Apdrošināšanas izplatītājs jo īpaši nenosaka sistēmu attiecībā uz atalgojumu, pārdošanas mērķiem vai citiem aspektiem, kas varētu stimulēt pašus vai to darbiniekus ieteikt konkrētu apdrošināšanas produktu klientam, ja apdrošināšanas izplatītājs varētu piedāvāt atšķirīgu apdrošināšanas produktu, kas labāk atbilstu klienta interesēm.
18. pants
Apdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas sabiedrības sniegtā vispārējā informācija
Dalībvalstis nodrošina, ka:
a) apdrošināšanas starpnieks savlaicīgi pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas sniedz klientiem šādu informāciju:
i) tā identitāti un adresi, un to, ka tas ir apdrošināšanas starpnieks;
ii) vai tas sniedz konsultācijas par pārdodamajiem apdrošināšanas produktiem;
iii) par procedūrām, kas minētas 14. pantā un kas klientiem vai citām ieinteresētām personām ļauj reģistrēt sūdzības par apdrošināšanas starpniekiem, un par sūdzību un strīdu ārpustiesas izskatīšanas procedūrām, kas minētas 15. pantā;
iv) par reģistru, kurā tas iekļauts, un par līdzekļiem, ar kādiem var pārbaudīt, vai tas ir reģistrēts; un
v) vai starpnieks pārstāv klientu vai rīkojas apdrošināšanas sabiedrības uzdevumā un vārdā;
b) apdrošināšanas sabiedrība savlaicīgi pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas sniedz klientiem šādu informāciju:
i) tās identitāti un adresi, un to, ka tā ir apdrošināšanas sabiedrība;
ii) vai tā sniedz konsultācijas par pārdodamajiem apdrošināšanas produktiem;
iii) par procedūrām, kas minētas 14. pantā un kas klientiem vai citām ieinteresētām personām ļauj reģistrēt sūdzības par apdrošināšanas sabiedrībām, un par sūdzību un strīdu ārpustiesas izskatīšanas procedūrām, kas minētas 15. pantā.
19. pants
Interešu konflikti un pārredzamība
1. Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas starpnieks savlaicīgi pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas sniedz klientam vismaz šādu informāciju:
a) par to, vai tam ir tieša vai netieša līdzdalība 10 % vai vairāk balsstiesību vai kapitāla apmērā attiecīgajā apdrošināšanas sabiedrībā;
b) par to, vai apdrošināšanas sabiedrībai vai mātessabiedrībai ir tieša vai netieša līdzdalība 10 % vai vairāk balsstiesību vai kapitāla apmērā apdrošināšanas starpniekā;
c) attiecībā uz līgumiem, kas tiek piedāvāti vai par kuriem sniegta konsultācija, – vai:
i) tas sniedz konsultācijas, pamatojoties uz taisnīgu un individuālu analīzi;
ii) tam ir līgumsaistības veikt apdrošināšanas izplatīšanas darījumdarbību tikai ar vienu vai vairākām apdrošināšanas sabiedrībām – tādā gadījumā tas sniedz šo apdrošināšanas sabiedrību nosaukumus; vai
iii) tam ir līgumsaistības veikt apdrošināšanas izplatīšanas darījumdarbību tikai ar vienu vai vairākām apdrošināšanas sabiedrībām un ka tas nesniedz konsultācijas, pamatojoties uz taisnīgu un individuālu analīzi, – tādā gadījumā tas norāda to apdrošināšanas sabiedrību nosaukumus, ar kurām tas var veikt un veic darījumdarbību;
d) saistībā ar apdrošināšanas līgumu saņemtā atalgojuma būtību;
e) vai saistībā ar apdrošināšanas līgumu tas strādā:
i) pamatojoties uz maksu, proti, atalgojumu, ko tieši maksā klients;
ii) pamatojoties uz jebkāda veida komisijas maksu, proti, atalgojumu, kas ir iekļauts apdrošināšanas prēmijā;
iii) pamatojoties uz jebkāda cita veida atlīdzību, tostarp visu veidu ekonomisko ieguvumu, ko piedāvā vai izmaksā saistībā ar apdrošināšanas līgumu; vai
iv) pamatojoties uz jebkādu to atlīdzības veidu apvienojumu, kuri minēti i), ii) un iii) apakšpunktā.
2. Ja klientam maksa ir jāmaksā tieši, apdrošināšanas starpnieks informē klientu par maksas summu vai, ja tas nav iespējams, par metodi maksas aprēķināšanai.
3. Ja klients saskaņā ar apdrošināšanas līgumu pēc tā noslēgšanas veic jebkādus citus maksājumus, kas nav pastāvīgās prēmijas un grafikā noteikti maksājumi, apdrošināšanas starpnieks saskaņā ar šo pantu informē arī par visiem šādiem maksājumiem.
4. Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas sabiedrība savlaicīgi pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas informē klientu par to, kādu atlīdzību saistībā ar apdrošināšanas līgumu saņem tā darbinieki.
5. Ja klients saskaņā ar apdrošināšanas līgumu pēc tā noslēgšanas veic jebkādus citus maksājumus, kas nav pastāvīgās prēmijas un grafikā noteikti maksājumi, apdrošināšanas sabiedrība saskaņā ar šo pantu informē arī par visiem šādiem maksājumiem.
20. pants
Konsultācijas un pārdošanas standarti, ja konsultācijas netiek sniegtas
1. Pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas apdrošināšanas izplatītājs, balstoties uz informāciju, kas iegūta no klienta, precizē klienta prasības un vajadzības un saprotamā veidā nodrošina klientam objektīvu informāciju par apdrošināšanas produktu, lai klients varētu pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu.
Jebkurš ieteiktais līgums atbilst klienta apdrošināšanas prasībām un vajadzībām.
Ja konsultācija tiek sniegta pirms konkrēta līguma noslēgšanas, apdrošināšanas izplatītājs sniedz klientam individualizētu ieteikumu, izskaidrojot, kāpēc konkrēts produkts vislabāk atbilstu klienta prasībām un vajadzībām.
2. Šā panta 1. punktā minēto informāciju modulē atbilstoši piedāvātā apdrošināšanas produkta sarežģītībai un klienta kategorijai.
3. Ja apdrošināšanas starpnieks informē klientu, ka tas savas konsultācijas sniedz, pamatojoties uz godīgu un individuālu analīzi, tas sniedz minētās konsultācijas, pamatojoties uz pietiekami liela tirgū pieejamu līgumu skaita analīzi, kas atbilstoši profesionālajiem kritērijiem tam ļauj sniegt individuālu ieteikumu par to, kurš līgums būtu atbilstīgs, lai apmierinātu klienta vajadzības.
4. Neskarot Direktīvas 2009/138/EK 183. un 184. pantu, pirms līguma noslēgšanas, neatkarīgi no tā, vai tiek sniegtas konsultācijas un vai apdrošināšanas produkts atbilstoši šīs direktīvas 24. pantam veido daļu no paketes, apdrošināšanas izplatītājs sniedz klientam attiecīgo informāciju par apdrošināšanas produktu saprotamā veidā tā, lai klients varētu pieņemt uz informāciju pamatotu lēmumu, vienlaikus ņemot vērā apdrošināšanas produkta sarežģītību un klienta kategoriju.
5. Saistībā ar nedzīvības apdrošināšanas produktiem, kas uzskaitīti Direktīvas 2009/138/EK I pielikumā, šā panta 4. punktā minēto informāciju sniedz, izmantojot standartizētu apdrošināšanas produkta informācijas dokumentu uz papīra vai cita pastāvīga informācijas nesēja.
6. Panta 5. punktā minēto apdrošināšanas produkta informācijas dokumentu sagatavo nedzīvības apdrošināšanas produkta izstrādātājs.
7. Apdrošināšanas produkta informācijas dokuments:
a) ir īss un atsevišķs dokuments;
b) ir noformēts un maketēts tā, lai tas būtu saprotams un viegli lasāms, izmantojot salasāma lieluma rakstzīmes;
c) nav grūtāk uztverams gadījumā, ja tas sākotnēji izstrādāts krāsains, bet ir drukāts vai kopēts melnbaltā versijā;
d) ir uzrakstīts oficiālajās valodās vai vienā no oficiālajām valodām, ko izmanto dalībvalsts daļā, kur apdrošināšanas produkts tiek piedāvāts, vai, ja par to vienojies patērētājs un izplatītājs, – citā valodā;
e) ir precīzs un nav maldinošs;
f) satur nosaukumu “apdrošināšanas produkta informācijas dokuments” pirmās lappuses augšdaļā;
g) ietver paziņojumu, ka pilnīga informācija, kas sniedzama pirms līguma noslēgšanas, un līguma informācija par produktu ir sniegta citos dokumentos.
Dalībvalstis var noteikt, ka apdrošināšanas produkta informācijas dokumentu sniedz kopā ar informāciju, kas pieprasīta saskaņā ar citiem attiecīgiem Savienības leģislatīvajiem aktiem vai valsts tiesībām ar nosacījumu, ka visas pirmajā daļā izvirzītās prasības ir izpildītas.
8. Apdrošināšanas produkta informācijas dokumentā iekļauj šādu informāciju:
a) informāciju par apdrošināšanas veidu;
b) kopsavilkumu par apdrošināšanas segumu, tostarp galvenajiem apdrošinājuma riskiem, apdrošināto summu un attiecīgā gadījumā ģeogrāfiskās darbības jomu un to risku kopsavilkumu, kuri nav iekļauti;
c) par prēmiju maksāšanas līdzekļiem un maksājumu ilgumu;
d) par galvenajiem izņēmumiem, kad nevar pieteikt prasījumus;
e) par saistībām līguma sākumā;
f) par saistībām līguma darbības laikā;
g) par saistībām gadījumā, ja tiek pieteikts prasījums;
h) par līguma darbības laiku, ietverot līguma sākuma un beigu datumus;
i) par līguma izbeigšanas noteikumiem.
9. EAAPI pēc apspriešanās ar valstu iestādēm un pēc testēšanas patērētāju vidū izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu attiecībā uz apdrošināšanas produkta informācijas dokumentu standartizētu noformējumu, precizējot 8. punktā minētās informācijas noformējuma detaļas.
EAAPI iesniedz Komisijai minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus līdz 2017. gada 23. februārim.
Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.
21. pants
Informācija, ko sniedz apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieki
Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieki atbilst 18. panta a) punkta i), iii) un iv) apakšpunktam un 19. panta 1. punkta d) apakšpunktam.
22. pants
Atbrīvojums no pienākuma sniegt informāciju un elastīguma klauzula
1. Informācija, kas minēta 18., 19. un 20. pantā, nav jāsniedz, ja apdrošināšanas izplatītājs veic izplatīšanas darbības saistībā ar lielu risku apdrošināšanu.
Dalībvalstis var noteikt, ka informācija, kas minēta šīs direktīvas 29. un 30. pantā, nav jāsniedz profesionālam klientam, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 10. apakšpunktā.
2. Dalībvalstis var saglabāt vai pieņemt stingrākus noteikumus attiecībā uz informēšanas prasībām, kas minētas šajā nodaļā, ar noteikumu, ka šādi noteikumi atbilst Savienības tiesību aktiem. Dalībvalstis dara EAAPI un Komisijai zināmus šādus valsts noteikumus.
Dalībvalstis veic arī nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to kompetentās iestādes atbilstīgi publicē informāciju par to, vai un kā dalībvalsts ir izvēlējusies piemērot stingrākus noteikumus saskaņā ar šo punktu.
Dalībvalstis jo īpaši var noteikt, ka konsultāciju sniegšana, kas minēta 20. panta 1. punkta trešajā daļā, ir obligāta visu apdrošināšanas produktu vai noteiktu veidu apdrošināšanas produktu pārdošanai. Šādā gadījumā šos stingrākos valsts noteikumus, noslēdzot apdrošināšanas līgumus ar klientiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta vai uzņēmējdarbības vieta ir minētajā dalībvalstī, ievēro visi apdrošināšanas izplatītāji, tostarp tie, kas darbojas, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību vai brīvību veikt uzņēmējdarbību.
3. Dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt pieņemt vai saņemt maksas, komisijas naudas vai citus finansiālus vai nefinansiālus ieguvumus, ko apdrošināšanas izplatītājiem maksā vai sniedz jebkura trešā persona vai persona, kas rīkojas trešās personas vārdā, saistībā ar apdrošināšanas produktu izplatīšanu.
4. Lai, izmantojot visus atbilstošus līdzekļus, iedibinātu augstu pārredzamības līmeni, EAAPI nodrošina, ka informācija, ko tā saņem attiecībā uz valstu noteikumiem, tiek arī darīta zināma klientiem un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatītājiem.
5. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja apdrošināšanas izplatītājs ir atbildīgs par obligāto arodpensiju uzkrāšanas shēmu īstenošanas nodrošināšanu un darbinieks kļūst par šādas shēmas locekli, nepieņemot individuālu lēmumu tai pievienoties, šajā nodaļā minēto informāciju sniedz darbiniekam tūlīt pēc viņa iesaistīšanas attiecīgajā shēmā.
23. pants
Informēšanas nosacījumi
1. Visa informācija, kas jāsniedz saskaņā ar 18., 19., 20. un 29. pantu, tiek darīta zināma klientiem:
a) uz papīra;
b) skaidri un precīzi, klientam saprotamā veidā;
c) dalībvalsts, kurā atrodas risks, vai saistību dalībvalsts oficiālajā valodā vai jebkurā citā valodā, par kuru puses ir vienojušās; un
d) bez maksas.
2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta a) apakšpunkta, 18., 19., 20. un 29. pantā minēto informāciju klientam var sniegt, izmantojot vienu no turpmāk minētajiem veidiem:
a) uz pastāvīga informācijas nesēja, kas nav papīrs, ja ir izpildīti šā panta 4. punktā paredzētie nosacījumi; vai
b) tīmekļa vietnē, ja ir izpildīti šā panta 5. punktā paredzētie nosacījumi.
3. Tomēr, ja 18., 19., 20. un 29. pantā minēto informāciju sniedz, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju, kas nav papīrs, vai izmantojot tīmekļa vietni, klientam pēc pieprasījuma un bez maksas nodrošina minēto informāciju uz papīra.
4. Šīs direktīvas 18., 19., 20. un 29. pantā minēto informāciju var sniegt, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju, kas nav papīrs, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) pastāvīga informācijas nesēja izmantošana ir iederīga darījumdarbības veikšanas apstākļos starp apdrošināšanas izplatītāju un klientu; un
b) klientam tika dota iespēja izvēlēties starp informāciju uz papīra un informāciju uz pastāvīga informācijas nesēja, un klients ir izvēlējies šo pēdējo informācijas nesēju.
5. Šīs direktīvas 18., 19., 20. un 29. pantā minēto informāciju var sniegt tīmekļa vietnē, ja tā ir adresēta klientam personīgi vai ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) minētās informācijas sniegšana tīmekļa vietnē ir atbilstīga darījumdarbības veikšanas apstākļos starp apdrošināšanas izplatītāju un klientu;
b) klients ir piekritis minētās informācijas sniegšanai tīmekļa vietnē;
c) klientam ir elektroniski paziņota tīmekļa vietnes adrese un norāde, kur šajā vietnē var piekļūt minētajai informācijai;
d) ir nodrošināts, ka minētā informācija paliek pieejama tīmekļa vietnē tik ilgu laiku, cik klientam var būt pamatoti nepieciešams, lai varētu ar šo informāciju iepazīties.
6. Piemērojot šā panta 4. un 5. punktu, informācijas sniegšanu, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju, kas nav papīrs, vai tīmekļa vietni, uzskata par atbilstīgu darījumdarbības veikšanas apstākļos starp apdrošināšanas izplatītāju un klientu, ja ir pierādījumi, ka klientam ir regulāri pieejams internets. Ja klients minētās darījumdarbības nolūkā sniedz elektroniskā pasta adresi, to uzskata par šādu pierādījumu.
7. Ja pārdošana tiek veikta pa tālruni, tad apdrošināšanas izplatītājs klientam pirms līguma noslēgšanas informāciju, tostarp apdrošināšanas produkta informācijas dokumentu, sniedz saskaņā ar Savienības noteikumiem, kas attiecas uz patērētāju finanšu pakalpojumu tālpārdošanu. Turklāt pat tad, ja klients saskaņā ar 4. punktu ir izvēlējies saņemt iepriekšēju informāciju, izmantojot izturīgu informācijas nesēju, kas nav papīrs, informāciju apdrošināšanas izplatītājs klientam sniedz saskaņā ar 1. vai 2. punktu tūlīt pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas.
24. pants
Kombinētā pārdošana
1. Ja apdrošināšanas produktu piedāvā kā daļu no paketes vai tā paša līguma kopā ar kādu papildu produktu vai pakalpojumu, kas nav apdrošināšana, apdrošināšanas izplatītājs informē klientu, vai ir iespējams iegādāties dažādos komponentus atsevišķi, un, ja tā ir, sniedz līguma vai paketes dažādo komponentu atbilstīgu aprakstu, kā arī atsevišķas ziņas par katra komponenta izmaksām un maksām.
2. Šā panta 1. punktā minētajos apstākļos un ja no klientam piedāvātā šāda līguma vai paketes izrietošie riski vai apdrošināšanas segums var atšķirties no tiem, kas saistīti ar komponentiem atsevišķi, apdrošināšanas izplatītājs sniedz atbilstīgu aprakstu par līguma vai paketes dažādajiem komponentiem un veidu, kā to mijiedarbība izmaina risku vai apdrošināšanas segumu.
3. Ja apdrošināšanas produkts kā daļa no paketes vai tā paša līguma ir papildpakalpojums attiecībā uz preci vai pakalpojumu, kas nav apdrošināšana, apdrošināšanas izplatītājs piedāvā klientam iespēju iegādāties preci vai pakalpojumu atsevišķi. Šo punktu nepiemēro, ja apdrošināšanas produkts ir papildpakalpojums ieguldījumu pakalpojumam vai darbībai, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 2. apakšpunktā, kredītlīgumam, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/17/ES ( 4 ) 4. panta 3. punktā, vai maksājumu kontam, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/92/ES ( 5 ) 2. panta 3. punktā.
4. EAAPI var izstrādāt kombinētas pārdošanas prakses novērtēšanas un uzraudzības pamatnostādnes situācijām, kad kombinētās pārdošanas prakse neatbilst 17. pantā noteiktajiem pienākumiem.
5. Šis pants neliedz izplatīt apdrošināšanas produktus, kuri sniedz segumu dažādu veidu riskiem (multiriska apdrošināšanas polises).
6. Gadījumos, kas minēti 1. un 3. punktā, dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas izplatītājs precizē klienta vēlmes un vajadzības attiecībā uz apdrošināšanas produktiem, kas ir daļa no kopējās paketes vai tā paša līguma.
7. Dalībvalstis var saglabāt vai pieņemt stingrākus papildu pasākumus vai iejaukties, izskatot katru gadījumu atsevišķi, lai aizliegtu kā daļu no paketes vai tā paša līguma pārdot apdrošināšanu kopā ar papildpakalpojumu vai produktu, kas nav apdrošināšana, ja tās var pierādīt, ka šāda prakse ir nelabvēlīga klientiem.
25. pants
Produktu pārraudzības un pārvaldības prasības
1. Apdrošināšanas sabiedrības, kā arī starpnieki, kas izstrādā apdrošināšanas produktus pārdošanai klientiem, pirms to tirgošanas vai izplatīšanas klientiem uztur, izmanto un pārskata katra apdrošināšanas produkta apstiprināšanas vai jau esošo apdrošināšanas produktu būtisku pielāgojumu veikšanas procedūru.
Produkta apstiprināšanas procedūra ir samērīga un atbilstīga apdrošināšanas produkta būtībai.
Produktu apstiprināšanas procedūrā precizē identificētu mērķtirgu katram produktam, nodrošina, ka visi būtiskie riski šādam identificētam mērķtirgum ir novērtēti un ka iecerētā izplatīšanas stratēģija atbilst identificētajam mērķtirgum, un veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka apdrošināšanas produkts tiek izplatīts identificētajā mērķtirgū.
Apdrošināšanas sabiedrība saprot un regulāri pārskata piedāvātos apdrošināšanas produktus vai tirgus, ņemot vērā visus notikumus, kuri varētu būtiski ietekmēt potenciālo risku identificētajam mērķtirgum, lai novērtētu vismaz to, vai produkts joprojām atbilst identificētā mērķtirgus vajadzībām un vai iecerētā izplatīšanas stratēģija joprojām ir atbilstīga.
Apdrošināšanas sabiedrības, kā arī starpnieki, kas izstrādā apdrošināšanas produktus, dara izplatītājiem pieejamu visu attiecīgo informāciju par apdrošināšanas produktu un produkta apstiprināšanas procedūru, tostarp par apdrošināšanas produkta identificēto mērķtirgu.
Ja apdrošināšanas izplatītājs sniedz konsultāciju par apdrošināšanas produktiem, kurus tas neizstrādā, vai piedāvā tos, tam ir izveidotas atbilstīgas procedūras, lai iegūtu piektajā daļā minēto informāciju un izprastu katra apdrošināšanas produkta iezīmes un identificēto mērķtirgu.
2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38. pantu, lai sīkāk precizētu šajā pantā izklāstītos principus, proporcionāli ņemot vērā veiktās darbības, pārdoto apdrošināšanas produktu īpašības un izplatītāja veidu.
3. Šajā pantā minētie politikas virzieni, procedūras un pasākumi neskar visas citas šajā direktīvā noteiktās prasības, tostarp tās, kuras attiecas uz informācijas atklāšanu, piemērotību vai atbilstību, interešu konfliktu identificēšanu un pārvaldību un stimuliem.
4. Šis pants neattiecas uz apdrošināšanas produktiem, kurus veido lielu risku apdrošināšana.
VI NODAĻA
PAPILDU PRASĪBAS APDROŠINĀŠANAS IEGULDĪJUMU PRODUKTIEM
26. pants
Papildu prasību darbības joma
Šajā nodaļā paredzētas prasības, kas papildina prasības, kuras piemērojamas apdrošināšanas izplatīšanai saskaņā ar 17., 18., 19. un 20. pantu, ja apdrošināšanas izplatīšanu saistībā ar apdrošināšanas ieguldījumu produktu pārdošanu veic kāds no šiem:
a) apdrošināšanas starpnieks;
b) apdrošināšanas sabiedrība.
27. pants
Interešu konfliktu novēršana
Neskarot 17. pantu, apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība, kas veic apdrošināšanas ieguldījumu produktu izplatīšanu, uztur un izmanto efektīvus organizatoriskos un administratīvos pasākumus, lai veiktu visas piemērotās darbības, kuru mērķis ir novērst to, ka interešu konflikti, kas noteikti 28. pantā, negatīvi ietekmē klientu intereses. Minētie pasākumi ir samērīgi ar veiktajām darbībām, pārdotajiem apdrošināšanas produktiem un izplatītāja veidu.
28. pants
Interešu konflikti
1. Dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas starpnieki un apdrošināšanas sabiedrības veic visus atbilstīgos pasākumus, kas vajadzīgi, lai identificētu interešu konfliktus, kuri, veicot jebkādas apdrošināšanas izplatīšanas darbības, rodas starp pašu starpnieku un sabiedrību, tostarp to vadītājiem un darbiniekiem, vai jebkurām personām, kam ir tiešas vai netiešas attiecības ar tiem saistībā ar kontroli, un to klientiem vai starp kādu klientu un citu klientu.
2. Ja organizatoriskie vai administratīvie pasākumi, ko apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība izveido saskaņā ar 27. pantu, lai pārvaldītu interešu konfliktus, nav pietiekami, lai ar pamatotu pārliecību nodrošinātu, ka klienta interešu kaitējuma risks tiks novērsts, apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība savlaicīgi pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas atklāj klientam interešu konfliktu vispārējo būtību vai izcelsmi.
3. Atkāpjoties no 23. panta 1. punkta, šā panta 2. punktā minētā informācijas atklāšana:
a) ir veikta uz pastāvīga informācijas nesēja; un
b) ir pietiekami detalizēta, lai, ņemot vērā klienta veidu, ļautu konkrētajam klientam pieņemt informācijā balstītu lēmumu par apdrošināšanas izplatīšanas darbībām, saistībā ar kurām rodas interešu konflikts.
4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38. pantu, lai:
a) noteiktu pasākumus, kuru īstenošanu varētu būt pamats gaidīt no apdrošināšanas starpniekiem un apdrošināšanas sabiedrībām, lai konstatētu, novērstu, pārvaldītu un atklātu interešu konfliktus, veicot apdrošināšanas izplatīšanas darbības;
b) izveidotu atbilstīgus kritērijus to interešu konfliktu veidu noteikšanai, kuru pastāvēšana var kaitēt apdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas sabiedrības klientu vai potenciālo klientu interesēm.
29. pants
Informācija klientiem
1. Neskarot 18. pantu un 19. panta 1. un 2. punktu, attiecīgu informāciju savlaicīgi pirms līguma noslēgšanas sniedz klientiem vai potenciālajiem klientiem saistībā ar apdrošināšanas ieguldījumu produktu izplatīšanu un attiecībā uz visām izmaksām un saistītajiem maksājumiem. Šajā informācijā iekļauj vismaz:
a) ja tiek sniegtas konsultācijas, – to, vai apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība sniegs klientam periodisku novērtējumu, kas minēts 30. pantā, par šādam klientam ieteikto apdrošināšanas ieguldījuma produktu piemērotību;
b) attiecībā uz informāciju par apdrošināšanas ieguldījumu produktiem un ierosinātajām ieguldījumu stratēģijām, – attiecīgus norādījumus un brīdinājumus par riskiem, kas saistīti ar apdrošināšanas ieguldījumu produktiem vai konkrētām ierosinātām ieguldījumu stratēģijām;
c) attiecībā uz informāciju par visām izmaksām un saistītām maksām, kas jāatklāj, – informāciju, kas saistīta ar apdrošināšanas ieguldījumu produktu izplatīšanu, tostarp attiecīgos gadījumos informāciju par konsultāciju izmaksām, klientam ieteiktā vai pārdotā apdrošināšanas ieguldījuma produkta izmaksām un informāciju par klienta maksāšanas iespējām, ietverot arī jebkādus trešo pušu maksājumus.
Informācija par visām izmaksām un maksām, tostarp par tādām izmaksām un maksām saistībā ar apdrošināšanas ieguldījuma produktu izplatīšanu, kuras nav radījusi ar tirgu saistītā pamata riska gadījuma iestāšanās, ir apkopotā veidā, lai klients varētu saprast kopējās izmaksas un kumulatīvo iedarbību uz ieguldījumu ienesīgumu, un pēc klienta pieprasījuma sniedz izmaksu un maksājumu sadalījumu pa pozīcijām. Attiecīgā gadījumā šādu informāciju klientam sniedz regulāri vismaz reizi gadā visā ieguldījuma aprites ciklā.
Šajā punktā minēto informāciju sniedz saprotamā formā tādā veidā, lai klienti vai potenciālie klienti varētu atbilstīgi izprast piedāvātā konkrētā apdrošināšanas ieguldījuma produkta veida būtību un riskus un tādējādi pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par ieguldījumiem. Dalībvalstis var ļaut minēto informāciju sniegt standartizētā formātā.
2. Neskarot 19. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktu, 19. panta 3. punktu un 22. panta 3. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas starpnieki vai apdrošināšanas sabiedrības tiek uzskatīti par tādiem, kas pilda savus 17. panta 1. punktā, 27. pantā vai 28. pantā paredzētos pienākumus, ja tie maksā vai saņem jebkādu maksu vai komisijas maksu, sniedz vai saņem jebkādu nemonetāru labumu saistībā ar apdrošināšanas ieguldījumu produktu vai papildpakalpojumu jebkurai pusei vai no jebkuras puses, izņemot klientu vai personu, kas rīkojas klienta vārdā, vienīgi tad, ja maksājums vai labums:
a) nav tāds, kam ir kaitīga ietekme uz attiecīgā klientam sniegtā pakalpojuma kvalitāti; un
b) nemazina atbilstību apdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas sabiedrības pienākumam rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli, ievērojot klienta intereses.
3. Dalībvalstis attiecībā uz šajā pantā reglamentētajiem jautājumiem var noteikt stingrākas prasības izplatītājiem. Papildus tam dalībvalstis jo īpaši var aizliegt vai turpmāk ierobežot maksu, komisijas maksu vai nemonetāru labumu piedāvāšanu vai pieņemšanu no trešām personām saistībā ar apdrošināšanas konsultāciju sniegšanu.
Stingrākas prasības var ietvert prasību, lai šādas maksas, komisijas maksas vai nemonetāri labumi tiktu atdoti klientiem vai atrēķināti no klientam piemērojamām maksām.
Dalībvalstis var noteikt, ka 30. pantā minētās konsultācijas ir obligātas visu vai noteiktu veidu apdrošināšanas ieguldījumu produktu pārdošanai.
Dalībvalstis var noteikt, ka gadījumos, kad apdrošināšanas starpnieks informē klientu par to, ka konsultācijas tiek sniegtas neatkarīgi, starpniekam jānovērtē pietiekami liels skaits tirgū pieejamo apdrošināšanas produktu, kuri ir pietiekami dažādi attiecībā uz to veidu un emitentiem vai produktu piedāvātājiem, lai nodrošinātu, ka klienta mērķus ir iespējams atbilstoši sasniegt un ka netiek piedāvāti tikai tie apdrošināšanas produkti, kurus emitē vai nodrošina vienības, kam ir ciešas attiecības ar starpnieku.
Šajā punktā minētās dalībvalsts stingrākās prasības ir jāievēro visiem apdrošināšanas starpniekiem vai apdrošināšanas sabiedrībām, tostarp tiem, kas darbojas, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību vai brīvību veikt uzņēmējdarbību, noslēdzot apdrošināšanas līgumus ar klientiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta vai uzņēmējdarbības vieta ir minētajā dalībvalstī.
4. Neskarot 3. punktu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38. pantu, lai precizētu:
a) kritērijus, lai novērtētu, vai apdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas sabiedrības izmaksātajiem vai saņemtajiem stimuliem ir negatīva ietekme uz attiecīgā klientam sniedzamā pakalpojuma kvalitāti;
b) kritērijus, lai novērtētu, vai apdrošināšanas starpnieks un apdrošināšanas sabiedrība, kas maksā vai kas saņem stimulus, ievēro pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli, ievērojot klienta intereses.
5. Šā panta 4. punktā minētajos deleģētajos aktos ņem vērā:
a) klientam vai potenciālajam klientam piedāvāto vai sniegto pakalpojumu būtību, ņemot vērā darījumu veidu, priekšmetu, apjomu un biežumu;
b) piedāvāto vai apsvērto produktu, tostarp dažādu veidu apdrošināšanas ieguldījumu produktu, būtību.
30. pants
Piemērotības un atbilstības novērtēšana un ziņošana klientiem
1. Neskarot 20. panta 1. punktu, kad tiek sniegtas konsultācijas par apdrošināšanas ieguldījumu produktu, apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība iegūst arī vajadzīgo informāciju par klienta vai potenciālā klienta zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā saistībā ar konkrētā veida produktu vai pakalpojumu, minētās personas finansiālo stāvokli, tostarp minētās personas spēju ciest zaudējumus, un minētās personas ieguldījumu mērķiem, tostarp minētās personas noturību pret riskiem, lai ļautu apdrošināšanas starpniekam vai apdrošināšanas sabiedrībai ieteikt klientam vai potenciālajam klientam apdrošināšanas ieguldījumu produktus, kas ir piemēroti minētajai personai un kas jo īpaši atbilst minētās personas noturībai pret riskiem un spējai ciest zaudējumus.
Dalībvalstis nodrošina, lai gadījumos, kad apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība sniedz ieguldījumu konsultācijas, iesakot pakalpojumu paketi vai produktu kopumu saskaņā ar 24. pantu, kopējā piedāvājuma pakete ir piemērota.
2. Neskarot 20. panta 1. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība, veicot citas apdrošināšanas izplatīšanas darbības, nevis šā panta 1. punktā minētās, saistībā ar pārdošanu, kad konsultācijas netiek sniegtas, lūdz klientam vai potenciālajam klientam sniegt informāciju par šādas personas zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā, kas attiecas uz konkrēto piedāvātā vai pieprasītā produkta vai pakalpojuma veidu, lai apdrošināšanas starpniekam vai apdrošināšanas sabiedrībai būtu iespējams novērtēt, vai paredzētais apdrošināšanas pakalpojums vai produkts klientam ir piemērots. Ja ir paredzēta pakalpojumu pakete vai produktu kopums saskaņā ar 24. pantu, novērtējumā apsver, vai vispārējā apvienotā pakete ir atbilstīga.
Ja apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība, pamatojoties uz informāciju, kas gūta saskaņā ar pirmo daļu, uzskata, ka produkts nav atbilstīgs klientam vai potenciālajam klientam, apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība par to brīdina klientu vai potenciālo klientu. Minēto brīdinājumu var sniegt standarta formātā.
Ja klienti vai potenciālie klienti nesniedz pirmajā daļā minēto informāciju vai ja tie sniedz nepietiekamu informāciju par savām zināšanām un pieredzi, apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība tos brīdina, ka nespēj noteikt, vai paredzētais produkts ir tiem atbilstīgs. Minēto brīdinājumu var sniegt standarta formātā.
3. Neskarot 20. panta 1. punktu, ja netiek sniegtas konsultācijas saistībā ar apdrošināšanas ieguldījumu produktiem, dalībvalstis var atkāpties no pienākumiem, kas minēti šā panta 2. punktā, ļaujot apdrošināšanas starpniekiem vai apdrošināšanas sabiedrībām veikt apdrošināšanas izplatīšanas darbības to teritorijā bez vajadzības iegūt informāciju vai veikt novērtēšanu, kas minēta šā panta 2. punktā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
a) darbības ir saistītas ar vienu no diviem apdrošināšanas ieguldījumu produktiem:
i) līgumiem, kuri paredz tikai ieguldījumu riska darījumus saistībā ar finanšu instrumentiem, kas saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES tiek uzskatīti par nekompleksiem, un neietver tādu struktūru, kuras dēļ klientam ir sarežģīti izprast saistītos riskus; vai
ii) citiem nekompleksiem apdrošināšanas ieguldījumu produktiem šā punkta vajadzībām;
b) apdrošināšanas izplatīšanas darbību veic pēc klienta vai potenciālā klienta iniciatīvas;
c) klients vai potenciālais klients ir skaidri informēts par to, ka, veicot apdrošināšanas izplatīšanas darbību, apdrošināšanas starpniekam vai apdrošināšanas sabiedrībai nav jānovērtē sniegtā vai piedāvātā apdrošināšanas ieguldījumu produkta vai apdrošināšanas izplatīšanas darbības atbilstība un ka klients vai potenciālais klients nesaņem atbilstošu aizsardzību, ko sniedz attiecīgie darījumdarbības veikšanas noteikumi. Šādu brīdinājumu var sniegt standartizētā formātā;
d) apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība ievēro 27. un 28. pantā noteiktos pienākumus.
Visi apdrošināšanas starpnieki vai apdrošināšanas sabiedrības, tostarp tās, kas darbojas, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību vai brīvību veikt uzņēmējdarbību, noslēdzot apdrošināšanas līgumus ar klientiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta vai uzņēmējdarbības vieta atrodas dalībvalstī, kura neizmanto šajā punktā minētos atbrīvojumus, ievēro minētajā dalībvalstī piemērojamos noteikumus.
4. Apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība veido uzskaiti, kurā iekļauj dokumentu vai dokumentus, kuri saskaņoti starp apdrošināšanas starpnieku vai apdrošināšanas sabiedrību un klientu un kuros norāda pušu tiesības un pienākumus un citus noteikumus, saskaņā ar kuriem apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība sniegs pakalpojumus klientam. Līguma pušu tiesības un pienākumus var ietvert, izdarot atsauci uz citiem dokumentiem vai juridiskiem tekstiem.
5. Apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība uz pastāvīga informācijas nesēja sniedz klientam atbilstīgus ziņojumus par sniegtajiem pakalpojumiem. Minētie ziņojumi ietver periodiskus paziņojumus klientiem, ņemot vērā iesaistīto apdrošināšanas ieguldījumu produktu veidu un sarežģītību un klientam sniegtā pakalpojuma būtību, un attiecīgā gadījumā ietver izmaksas, kas saistītas ar darījumiem un pakalpojumiem, ko tie uzņēmušies klienta vārdā.
Sniedzot konsultācijas par apdrošināšanas ieguldījuma produktu, apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība pirms līguma noslēgšanas uz pastāvīga informācijas nesēja sniedz klientam paziņojumu par piemērotību, precizējot sniegtās konsultācijas un to, kā tās atbilst klienta vēlmēm, mērķiem un citiem parametriem. Piemēro 23. panta 1.–4. punktā paredzētos nosacījumus.
Ja līgumu noslēdz, izmantojot attālinātu saziņu, kas neļauj iepriekš nosūtīt paziņojumu par piemērotību, apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība var sniegt paziņojumu par piemērotību uz pastāvīga informācijas nesēja tūlīt pēc tam, kad jebkurš līgums ir kļuvis klientam saistošs, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šie nosacījumi:
a) klients ir piekritis saņemt paziņojumu par piemērotību bez nepamatotas kavēšanās pēc līguma noslēgšanas; un
b) apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība ir devusi klientam iespēju izvelēties atlikt līguma noslēgšanu, lai saņemtu paziņojumu par piemērotību pirms šādas noslēgšanas.
Ja apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība ir informējusi klientu, ka tā veiks periodisku piemērotības novērtējumu, periodiskajā ziņojumā iekļauj atjauninātu paziņojumu par to, kā apdrošināšanas ieguldījuma produkts atbilst klienta vēlmēm, mērķiem un citām klienta iezīmēm.
6. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38. pantu, lai tālāk precizētu, kā apdrošināšanas starpniekiem un apdrošināšanas sabiedrībām ir jāievēro principi, kas izklāstīti šajā pantā, veicot apdrošināšanas izplatīšanas darbības saviem klientiem, tostarp attiecībā uz informāciju, kas ir jāiegūst, novērtējot apdrošināšanas ieguldījumu produktu piemērotību un atbilstību to klientiem, kritērijus, ar kuriem novērtē nekompleksus apdrošināšanas ieguldījumu produktus šā panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) punkta vajadzībām, uzskaites par līgumu un pakalpojumu sniegšanu klientiem un periodisko klientiem sniegto ziņojumu par sniegtajiem pakalpojumiem saturu un formātu. Minētajos deleģētajos aktos ņem vērā:
a) klientam vai potenciālajam klientam piedāvāto vai sniegto pakalpojumu būtību, ņemot vērā darījumu veidu, priekšmetu, apjomu un biežumu;
b) piedāvāto vai apsvērto produktu, tostarp dažādu veidu apdrošināšanas ieguldījumu produktu, būtību;
c) to, vai klients vai potenciālais klients ir privātais vai profesionālais klients.
7. EAAPI līdz 2017. gada 23. augustam izstrādā un pēc tam periodiski atjaunina pamatnostādnes, lai novērtētu apdrošināšanas ieguldījumu produktus, kas ietver tādu struktūru, kuras dēļ klientam ir sarežģīti izprast saistītos riskus, kā minēts 3. punkta a) apakšpunkta i) punktā.
8. EAAPI var izstrādāt un pēc tam periodiski atjaunināt pamatnostādnes, lai novērtētu apdrošināšanas ieguldījumu produktus, kas ir klasificēti kā nekompleksi 3. punkta a) apakšpunkta ii) punkta vajadzībām, ņemot vērā saskaņā ar 6. punktu pieņemtos deleģētos aktus.
VII NODAĻA
SODI UN CITI PASĀKUMI
31. pants
Administratīvie sodi un citi pasākumi
1. Neskarot kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras un dalībvalstu tiesības paredzēt un noteikt kriminālsodus, dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes var piemērot administratīvos sodus un citus pasākumus, kas piemērojami par visiem to valsts noteikumu pārkāpumiem, ar kuriem īsteno šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Dalībvalstis nodrošina, lai to administratīvie sodi un pasākumi būtu efektīvi, samērīgi un preventīvi.
2. Dalībvalstis var nolemt neparedzēt noteikumus par administratīvajiem sodiem saskaņā ar šo direktīvu par pārkāpumiem, par kuriem jau ir paredzēti kriminālsodi saskaņā ar to valsts tiesību aktiem. Šādā gadījumā dalībvalstis paziņo Komisijai attiecīgos krimināltiesību noteikumus.
3. Kompetentās iestādes īsteno savas uzraudzības pilnvaras, tostarp izmeklēšanas pilnvaras un pilnvaras piemērot šajā nodaļā paredzētās sankcijas, saskaņā ar to valsts tiesisko regulējumu kādā no šiem veidiem:
a) tieši;
b) sadarbībā ar citām iestādēm;
c) iesniedzot pieteikumu kompetentajās tiesu iestādēs.
4. Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja pienākumi attiecas uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājiem, jebkura šāda pienākuma pārkāpuma gadījumā administratīvus sodus un citus pasākumus var piemērot to vadības vai uzraudzības struktūras locekļiem un jebkurai citai fiziskai vai juridiskai personai, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīga par šādu pārkāpumu.
5. Dalībvalstis nodrošina, ka administratīvie sodi un citi pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, ir pakļauti tiesībām tos pārsūdzēt.
6. Kompetentajām iestādēm piešķir visas izmeklēšanas pilnvaras, kas vajadzīgas to uzdevumu izpildei. Izmantojot savas pilnvaras piemērot administratīvos sodus un citus pasākumus, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka minētie sodi un pasākumi dod vēlamos rezultātus, un saskaņo savu rīcību, nodarbojoties ar lietām, kam ir pārrobežu raksturs, vienlaikus nodrošinot atbilstību nosacījumiem par datu likumīgu apstrādi saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK un Regulu (EK) Nr. 45/2001.
Ja dalībvalstis saskaņā ar šā panta 2. punktu paredz kriminālsodus par 33. pantā minēto noteikumu pārkāpumiem, tās nodrošina, ka ir izveidoti atbilstīgi pasākumi, lai kompetentajām iestādēm būtu visas vajadzīgās pilnvaras, lai:
a) sadarbotos ar to teritorijā esošajām tiesu iestādēm nolūkā saņemt konkrētu informāciju, kas saistīta ar kriminālizmeklēšanu vai krimināllietām, kuras sāktas par iespējamiem šīs direktīvas pārkāpumiem; un
b) sniegtu šādu informāciju citām kompetentajām iestādēm un EAAPI, lai izpildītu to pienākumu sadarboties citai ar citu un EAAPI, piemērojot šo direktīvu.
32. pants
Sodu un citu pasākumu publicēšana
1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde bez nepamatotas kavēšanās publicē jebkuru administratīvu sodu vai citu pasākumu, kas piemērots par šīs direktīvas īstenošanai pieņemto valsts noteikumu pārkāpumiem un kurš noteiktajā laikā nav pārsūdzēts, tostarp informāciju par pārkāpuma veidu un būtību un par to atbildīgo personu identitāti. Tomēr, ja kompetentā iestāde juridisku personu identitātes vai fizisku personu identitātes vai personas datu publicēšanu uzskata par nesamērīgu, pamatojoties uz novērtējumu, ko veic katrā gadījumā atsevišķi, par šādu datu publicēšanas samērīgumu, vai ja šāda publicēšana apdraud finanšu tirgu stabilitāti vai notiekošu izmeklēšanu, kompetentā iestāde var nolemt atlikt publicēšanu, nepublicēt vai publicēt anonīmu informāciju par sodiem.
2. Ja valsts tiesību akti paredz publicēt lēmumu par tādas sankcijas vai pasākuma piemērošanu, ko var pārsūdzēt attiecīgajā tiesu vai citā iestādē, tad kompetentās iestādes bez nepamatotas kavēšanās savā oficiālajā tīmekļa vietnē publicē šādu informāciju un jebkādu turpmāku informāciju par šādas pārsūdzības iznākumu. Turklāt publicē arī jebkuru lēmumu, ar ko anulē iepriekš publicētu lēmumu piemērot sankciju vai citu pasākumu.
3. Kompetentās iestādes informē EAAPI par visiem piemērotajiem administratīvajiem sodiem un citiem pasākumiem, kas nav publicēti saskaņā ar 1. punktu, tostarp par jebkādu ar tiem saistītu pārsūdzību un tās iznākumu.
33. pants
Pārkāpumi un sodi, un citi pasākumi
1. Šo pantu piemēro vismaz attiecībā uz:
a) personām, kas nav reģistrējušas izplatīšanas darbības saskaņā ar 3. pantu;
b) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieku, kas izmanto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumus, kurus sniedz personas, kas minētas a) apakšpunktā;
c) apdrošināšanas, pārapdrošināšanas vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku, kas ir ieguvis reģistrāciju, sniedzot nepatiesus apgalvojumus vai jebkādā citā nelikumīgā veidā, pārkāpjot 3. pantu;
d) apdrošināšanas izplatītāju, kas neatbilst 10. panta noteikumiem;
e) apdrošināšanas sabiedrību vai apdrošināšanas starpnieku, kas nepilda darījumdarbības veikšanas prasības, kas izklāstītas V un VI nodaļā saistībā ar apdrošināšanas ieguldījumu produktiem;
f) apdrošināšanas izplatītāju, kas nepilda darījumdarbības veikšanas prasības, kas izklāstītas V nodaļā saistībā ar jebkādu apdrošināšanas produktu, izņemot e) apakšpunktā minētos.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka jebkura 1. punkta e) apakšpunktā minētā pārkāpuma gadījumā kompetentās iestādes ir pilnvarotas saskaņā ar valsts tiesību aktiem piemērot vismaz šādas administratīvos sodus un citus pasākumus:
a) publisku paziņojumu, kurā minēta par pārkāpumu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona un pārkāpuma būtība;
b) rīkojumu fiziskai vai juridiskai personai, kas atbildīga par pārkāpumu, pārtraukt attiecīgo rīcību un atturēties no tās atkārtošanas;
c) apdrošināšanas starpnieka gadījumā – 3. pantā minētās reģistrācijas anulēšanu;
d) piemērot pagaidu aizliegumu jebkuram apdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas uzņēmuma vadības struktūras loceklim, kas ir atbildīgs par pārkāpumu, veikt vadības funkcijas apdrošināšanas starpniekos vai apdrošināšanas uzņēmumos;
e) juridiskas personas gadījumā šādus maksimālos administratīvos finansiālos sodus:
i) vismaz EUR 5 000 000 vai līdz 5 % apmērā no kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar iepriekšējiem pieejamajiem vadības struktūras apstiprinātajiem pārskatiem, vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstošu vērtību attiecīgās valsts valūtā dienā, kad stājas spēkā šī direktīva. Ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kam ir jāsagatavo konsolidētie finanšu pārskati saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES ( 6 ), attiecīgo kopējo apgrozījumu veido kopējais gada apgrozījums saskaņā ar iepriekšējiem pieejamiem konsolidētajiem pārskatiem, kurus apstiprinājusi galvenā mātesuzņēmuma vadības struktūra; vai
ii) līdz divkāršam pārkāpuma dēļ gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu apmēram, ja tos var noteikt;
f) fiziskas personas gadījumā šādus maksimālos administratīvos finansiālos sodus:
i) vismaz EUR 700 000 vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstošu vērtību attiecīgās valsts valūtā dienā, kad stājas spēkā šī direktīva; vai
ii) līdz divkāršam pārkāpuma dēļ gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu apmēram, ja tos var noteikt.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka jebkura no 1. punkta a) līdz d) un f) apakšpunktā minētā pārkāpuma gadījumā kompetentās iestādes ir pilnvarotas saskaņā ar valsts tiesību aktiem piemērot vismaz šādus administratīvus sodus un citus pasākumus:
a) rīkojumu fiziskai vai juridiskai personai, kas atbildīga par pārkāpumu, pārtraukt attiecīgo rīcību un atturēties no tās atkārtošanas;
b) apdrošināšanas, pārapdrošināšanas vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka gadījumā – 3. pantā minētās reģistrācijas anulēšanu.
4. Dalībvalstis var pilnvarot kompetentās iestādes paredzēt papildu sankcijas vai citus pasākumus un administratīvo finansiālo sodu līmeņus, kas ir augstāki par šajā pantā paredzētajiem.
34. pants
Sodu un citu pasākumu efektīva piemērošana
Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo sodu vai citu pasākumu veidu un administratīvo finansiālo sodu līmeni, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp attiecīgā gadījumā:
a) pārkāpuma smagumu un ilgumu;
b) atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas atbildības līmeni;
c) atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas finansiālo ietekmi, par ko liecina vai nu atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi, vai atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums;
d) atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas gūtās peļņas vai neradušos zaudējumu, ja tos var noteikt, nozīmīgumu;
e) pārkāpuma radītos zaudējumus klientiem un trešām personām, ciktāl tos var noteikt;
f) atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi;
g) pasākumus, ko veikusi atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos nākotnē; un
h) jebkurus atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus.
35. pants
Ziņošana par pārkāpumiem
1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes izveido efektīvus mehānismus, lai ļautu un iedrošinātu ziņot tām par šīs direktīvas īstenošanai pieņemto valsts noteikumu iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem.
2. Mehānismi, kas minēti 1. punktā, ietver vismaz:
a) īpašas ziņojumu saņemšanas un turpmākas rīcības procedūras;
b) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāju to darbinieku un, ja iespējams, citu personu, kas ziņo par pārkāpumiem, ko veic uzņēmumi, pienācīgu aizsardzību vismaz pret atriebību, diskrimināciju vai cita veida netaisnīgu attieksmi; un
c) identitātes aizsardzību gan personai, kas ziņo par pārkāpumiem, gan fiziskai personai, kas ir šķietami atbildīga par pārkāpumu visos procedūras posmos, izņemot tad, ja informācijas izpaušana nepieciešama saskaņā ar valsts tiesību aktiem, veicot turpmāku izmeklēšanu vai turpmāku administratīvo procesu, vai tiesvedību.
36. pants
Informācijas par sodiem un citiem pasākumiem sniegšana EAAPI
1. Kompetentās iestādes informē EAAPI par visiem administratīvajiem sodiem un citiem pasākumiem, kas piemēroti, bet nav publicēti atbilstīgi 32. panta 1. punktam.
2. Kompetentās iestādes reizi gadā sniedz EAAPI apkopotu informāciju par visiem administratīvajiem sodiem un citiem pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar 31. pantu.
EAAPI minēto informāciju publicē gada ziņojumā.
3. Ja kompetentā iestāde ir darījusi zināmu sabiedrībai informāciju par administratīvu sodu vai citu pasākumu, tā vienlaikus par šo faktu ziņo EAAPI.
VIII NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
37. pants
Datu aizsardzība
1. Dalībvalstis piemēro Direktīvu 95/46/EK personas datu apstrādei, ko dalībvalstīs veic saskaņā ar šo direktīvu.
2. Personas datu apstrādei, ko EAAPI veic saskaņā ar šo direktīvu, piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001.
38. pants
Deleģētie akti
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 39. pantu attiecībā uz 25., 28., 29. un 30. pantu.
39. pants
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 25., 28., 29. un 30. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2016. gada 22. februāra.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 25., 28., 29. un 30. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saskaņā ar 25., 28., 29. un 30. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.
40. pants
Pārejas laiks
Dalībvalstis nodrošina, ka starpnieki, kas jau ir reģistrēti saskaņā ar Direktīvu 2002/92/EK, atbilst to valsts tiesību aktu attiecīgajiem noteikumiem, ar kuriem īsteno šīs direktīvas 10. panta 1. punktu, līdz 2019. gada 23. februārim.
41. pants
Pārskatīšana un novērtēšana
1. Komisija līdz 2021. gada 23. februārim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas 1. panta piemērošanu. Šādā ziņojumā, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm un EAAPI saskaņā ar 1. panta 5. punktu, iekļauj novērtējumu par to, vai šīs direktīvas darbības joma, tostarp 1. panta 3. punktā paredzētais izņēmums, joprojām ir atbilstīgs attiecībā uz patērētāju aizsardzības līmeni, attieksmes samērīgumu pret dažādiem apdrošināšanas izplatītājiem un administratīvo slogu, kas uzlikts kompetentajām iestādēm un apdrošināšanas izplatīšanas kanāliem.
2. Komisija līdz 2021. gada 23. februārim veic šīs regulas pārskatīšanu. Pārskatīšana ietver vispārēju apskatu par šīs direktīvas noteikumu piemērošanu praksē, pienācīgi ņemot vērā privāto ieguldījumu produktu tirgu attīstību, kā arī pieredzi, kas gūta, piemērojot praksē šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 1286/2014, un Direktīvu 2014/65/ES. Pārskatā ietver novērtējumu par to, vai konkrētie darījumdarbības veikšanas noteikumi attiecībā uz apdrošināšanas ieguldījumu produktu izplatīšanu, kas izklāstīti šīs direktīvas VI nodaļā, sniedz atbilstīgus un samērīgus rezultātus, ņemot vērā vajadzību nodrošināt pietiekamu patērētāju aizsardzības līmeni saskaņā ar ieguldītāju aizsardzības standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, un apdrošināšanas ieguldījumu produktu īpašās iezīmes un to izplatīšanas kanālu īpatnības. Pārskatīšanā arī apsver iespēju piemērot šīs direktīvas noteikumus produktiem, kas ietilpst Direktīvas 2003/41/EK darbības jomā. Šāda pārskatīšana ietver arī īpašu šīs direktīvas 19. panta ietekmes analīzi, ņemot vērā konkurences stāvokli apdrošināšanas izplatīšanas tirgū līgumiem, kas nav neviena Direktīvas 2009/138/EK II pielikumā minētā veida līgumi, un šīs direktīvas 19. pantā minēto pienākumu ietekmi uz apdrošināšanas starpniekiem, kas ir mazi un vidēji uzņēmumi.
3. Komisija, apspriedusies ar Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienoto komiteju, iesniedz pirmo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.
4. Līdz 2020. gada 23. februārim un pēc tam vismaz reizi divos gados EAAPI sagatavo vēl vienu ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu. EAAPI pirms šā ziņojuma publicēšanas apspriežas ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.
5. Trešajā ziņojumā, kas jāsagatavo līdz 2018. gada 23. februārim, EAAPI veic apdrošināšanas starpnieku tirgu struktūras novērtējumu.
6. Ziņojumā, kas EAAPI jāsagatavo līdz 2020. gada 23. februārim, kā minēts 4. punktā, izskata, vai 12. panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes ir pietiekami pilnvarotas un tām ir atbilstoši resursi savu uzdevumu veikšanai.
7. Ziņojumā, kas minēts 4. punktā, izskata vismaz šādus jautājumus:
a) jebkādas izmaiņas apdrošināšanas starpniecības tirgus struktūrā;
b) jebkādas izmaiņas pārrobežu darbības modeļos;
c) konsultēšanas un pārdošanas metožu kvalitātes uzlabojumiem un šīs direktīvas ietekmi uz apdrošināšanas starpniekiem, kas ir mazi un vidēji uzņēmumi.
8. Ziņojumā, kas minēts 4. punktā, ietver arī EAAPI veiktu šīs direktīvas ietekmes novērtējumu.
42. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstis līdz 2018. gada 1. jūlijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.
Dalībvalstis piemēro minētos noteikumus ne vēlāk kā no 2018. gada 1. oktobra.
Kad dalībvalstis pieņem šādus pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Tajos iekļauj arī norādi, ka spēkā esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos esošās atsauces uz direktīvu, kuru atceļ ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā šāda atsauce izdarāma un kā formulējama minētā norāde.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
43. pants
Direktīvas 2002/92/EK grozījumi
Direktīvas 2002/92/EK III A nodaļu atceļ no 2016. gada 23. februāra.
44. pants
Atcelšana
Direktīvu 2002/92/EK, kas grozīta ar šīs direktīvas II pielikuma A daļā uzskaitītajām direktīvām, atceļ no 2018. gada 1. oktobra, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem šīs direktīvas II pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.
Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.
45. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
46. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
MINIMĀLO PROFESIONĀLO ZINĀŠANU UN KOMPETENCES PRASĪBAS
(kā minēts 10. panta 2. punktā)
I. Nedzīvības apdrošināšanas riski, kuri Direktīvas 2009/138/EK I pielikuma A daļā klasificēti 1.–18. klasē
a) minimālās nepieciešamās zināšanas par piedāvājamo polišu noteikumiem, tostarp papildu riskiem, ja uz tiem šādas polises attiecas;
b) minimālās nepieciešamās zināšanas par piemērojamiem tiesību aktiem, kas reglamentē apdrošināšanas produktu izplatīšanu, piemēram, patērētāju aizsardzības tiesībām, attiecīgām nodokļu tiesībām un attiecīgām sociālajām un darba tiesībām;
c) minimālās nepieciešamās zināšanas par prasību izskatīšanu;
d) minimālās nepieciešamās zināšanas par sūdzību izskatīšanu;
e) minimālās nepieciešamās zināšanas par klientu vajadzību novērtēšanu;
f) minimālās nepieciešamās zināšanas par apdrošināšanas tirgu;
g) minimālās nepieciešamās zināšanas par darījumdarbības ētikas standartiem; un
h) minimālā nepieciešamā kompetence finanšu jautājumos.
II. Apdrošināšanas ieguldījumu produkti
a) minimālās nepieciešamās zināšanas par apdrošināšanas ieguldījumu produktiem, tostarp noteikumiem un neto prēmijām, kā arī attiecīgā gadījumā par garantētajiem un negarantētajiem ieguvumiem;
b) minimālās nepieciešamās zināšanas par dažādo ieguldījumu iespēju priekšrocībām un trūkumiem apdrošinājuma ņēmējiem;
c) minimālās nepieciešamās zināšanas par finanšu riskiem, ko sedz apdrošinājuma ņēmēji;
d) minimālās nepieciešamās zināšanas par polisēm, kas apdrošina dzīvības riskus, un citiem uzkrājumu produktiem;
e) minimālās nepieciešamās zināšanas par pensiju sistēmas organizēšanu un garantētajiem ieguvumiem;
f) minimālās nepieciešamās zināšanas par piemērojamiem tiesību aktiem, kas reglamentē apdrošināšanas produktu izplatīšanu, piemēram, patērētāju aizsardzības likumu, un attiecīgiem nodokļu tiesību aktiem;
g) minimālās nepieciešamās zināšanas par apdrošināšanas tirgu un uzkrājumu produktu tirgu;
h) minimālās nepieciešamās zināšanas par sūdzību izskatīšanu;
i) minimālās nepieciešamās zināšanas par klientu vajadzību novērtēšanu;
j) interešu konfliktu pārvaldība;
k) minimālās nepieciešamās zināšanas par darījumdarbības ētikas standartiem; un
l) minimālā nepieciešamā kompetence finanšu jautājumos.
III. Dzīvības apdrošināšanas riski, kuri klasificēti Direktīvas 2009/138/EK II pielikumā
a) minimālās nepieciešamās zināšanas par polisēm, tostarp noteikumiem, nosacījumiem, garantētajiem ieguvumiem un, vajadzības gadījumā, papildu riskiem;
b) minimālās nepieciešamās zināšanas par attiecīgās dalībvalsts pensiju sistēmas organizēšanu un garantētajiem ieguvumiem;
c) zināšanas par piemērojamām apdrošināšanas līgumtiesībām, patērētāju aizsardzības tiesību aktiem, datu aizsardzības tiesību aktiem, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas tiesību aktiem un attiecīgā gadījumā attiecīgajiem nodokļu tiesību aktiem un attiecīgajiem sociālo un darba tiesību aktiem;
d) minimālās nepieciešamās zināšanas par apdrošināšanas un citu attiecīgo finanšu pakalpojumu tirgu;
e) minimālās nepieciešamās zināšanas par sūdzību izskatīšanu;
f) minimālās nepieciešamās zināšanas par patērētāju vajadzību novērtēšanu;
g) interešu konfliktu pārvaldība;
h) minimālās nepieciešamās zināšanas par darījumdarbības ētikas standartiem; un
i) minimālā nepieciešamā kompetence finanšu jautājumos.
II PIELIKUMS
A DAĻA
Atceltā direktīva ar tajā secīgi izdarīto grozījumu sarakstu
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/92/EK (OV L 9, 15.1.2003., 3. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/97 (OV L 26, 2.2.2016., 19. lpp.)
B DAĻA
Direktīvas 44. pantā minētie termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos
|
Direktīva |
Grozošo direktīvu transponēšanas termiņš |
|
2014/65/ES (ES) 2016/97 |
3.7.2016. 22.2.2016. (attiecībā uz Direktīvas 2002/92/EK grozīšanu – saskaņā ar šīs direktīvas 43. pantu) 23.2.2018. (attiecībā uz šīs direktīvas transponēšanu – saskaņā ar 42. pantu) |
III PIELIKUMS
Atbilstības tabula
|
Direktīva 2002/92/EK |
Šī direktīva |
|
1. panta 1. punkts |
1. panta 1. un 2. punkts |
|
1. panta 2. punkts |
1. panta 3. un 4. punkts |
|
1. panta 3. punkts |
1. panta 6. punkts |
|
2. panta 1. punkts |
2. panta 1. punkta 6. apakšpunkts |
|
2. panta 2. punkts |
2. panta 1. punkta 7. apakšpunkts |
|
2. panta 3. punkts |
2. panta 1. punkta 1. apakšpunkts un 2. panta 2. punkts |
|
2. panta 4. punkts |
2. panta 1. punkta 2. apakšpunkts un 2. panta 2. punkts |
|
2. panta 5. punkts |
2. panta 1. punkta 3. apakšpunkts |
|
2. panta 6. punkts |
2. panta 1. punkta 5. apakšpunkts |
|
2. panta 7. punkts |
— |
|
2. panta 8. punkts |
2. panta 1. punkta 16. apakšpunkts |
|
2. panta 9. punkts |
2. panta 1. punkta 10. apakšpunkts |
|
2. panta 10. punkts |
2. panta 1. punkta 11. apakšpunkts |
|
2. panta 11. punkts |
— |
|
2. panta 12. punkts |
2. panta 1. punkta 18. apakšpunkts |
|
2. panta 13. punkts |
2. panta 1. punkta 17. apakšpunkts |
|
3. panta 1. punkts |
3. panta 1. punkts |
|
3. panta 2. punkts |
3. panta 2. un 3. punkts |
|
3. panta 3. punkts |
3. panta 4. punkts |
|
3. panta 4. punkts |
— |
|
3. panta 5. punkts |
— |
|
3. panta 6. punkts |
16. pants |
|
4. panta 1. punkts |
10. panta 1. un 2. punkts |
|
4. panta 2. punkts |
10. panta 3. punkts |
|
4. panta 3. punkts |
10. panta 4. punkts |
|
4. panta 4. punkts |
10. panta 6. punkts |
|
4. panta 5. punkts |
— |
|
4. panta 6. punkts |
— |
|
4. panta 7. punkts |
10. panta 7. punkts |
|
5. pants |
40. pants |
|
6. panta 1. punkts |
4. un 6. pants |
|
6. panta 2. punkts |
— |
|
6. panta 3. punkts |
11. panta 1. punkts |
|
7. pants |
12. pants |
|
8. pants |
5., 7. un 31. līdz 36. pants |
|
9. pants |
13. pants |
|
10. pants |
14. pants |
|
11. pants |
15. pants |
|
12. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
18. panta a) punkta i) apakšpunkts un b) punkta i) apakšpunkts |
|
12. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
18. panta a) punkta iv) apakšpunkts |
|
12. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
19. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
|
12. panta 1. punkta d) apakšpunkts |
19. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
|
12. panta 1. punkta e) apakšpunkts |
18. panta a) punkta iii) apakšpunkts, b) punkta iii) apakšpunkts un 19. panta 1) punkta c) apakšpunkts |
|
12. panta 2. punkts |
20. panta 3. punkts |
|
12. panta 3. punkts |
20. panta 1. punkts |
|
12. panta 4. punkts |
22. panta 1. punkts |
|
12. panta 5. punkts |
22. panta 2. un 4. punkts |
|
13. pants |
23. pants |
|
14. pants |
— |
|
15. pants |
— |
|
16. pants |
— |
|
17. pants |
— |
( ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
( ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).
( ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.).
( ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/17/ES (2014. gada 4. februāris) par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp.).
( ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/92/ES (2014. gada 23. jūlijs) par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām (OV L 257, 28.8.2014., 214. lpp.).
( ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).
