This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02014R0230-20171216
Regulation (EU) No 230/2014 of the European Parliament and of the Council of 11 March 2014 establishing an instrument contributing to stability and peace
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 230/2014 ( 2014. gada 11. marts ), ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 230/2014 ( 2014. gada 11. marts ), ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu
- Date of document:
- 16/12/2017
- Date of effect:
- 16/12/2017
- Author:
- Not available
- Form:
- Konsolidēts teksts
- Additional information:
- LASTMODIN 32017R2306
- Link
- Link
- Link
- Select all documents mentioning this document
- Consolidation: basic act:
- 32014R0230
02014R0230 — LV — 16.12.2017 — 001.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 230/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (OV L 077, 15.3.2014., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/2306 (2017. gada 12. decembris), |
L 335 |
6 |
15.12.2017 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 230/2014
(2014. gada 11. marts),
ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu
I SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets un mērķi
1. Ar šo regulu tiek izveidots instruments (“Stabilitātes un miera veicināšanas instruments”), ar ko laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam nodrošina tiešu atbalstu Savienības ārpolitikai, uzlabojot Savienības darbību efektivitāti un saskaņotību reaģēšanā uz krīzēm, konfliktu novēršanā, miera veidošanā un gatavībā krīzēm, kā arī globālu un starpreģionālu draudu novēršanā.
2. Savienība saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem īsteno attīstības sadarbības, kā arī finanšu, ekonomiskās un tehniskās sadarbības pasākumus ar trešām valstīm, reģionālām un starptautiskām organizācijām un citiem valsts un pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem.
Savienības palīdzībā drošības sektora dalībniekiem var būt ietverta arī palīdzība militārajiem dalībniekiem ārkārtas apstākļos, kā noteikts 3.a pantā, saistībā ar plašāku drošības sektora reformu procesu vai saistībā ar spēju veidošanu attīstības un drošības atbalstam attīstības nolūkā trešās valstīs saskaņā ar vispārējo mērķi – panākt ilgtspējīgu attīstību.
3. Šajā regulā termins “pilsoniskās sabiedrības dalībnieki” nozīmē nevalstiskas organizācijas, pirmiedzīvotāju organizācijas, vietējo pilsoņu grupas un tirgotāju asociācijas, kooperatīvi, arodbiedrības, organizācijas, kas pārstāv ekonomiskās un sociālās intereses, vietējās organizācijas (tostarp tīkli), kas darbojas decentralizētas reģionālās sadarbības un integrācijas jomā, patērētāju organizācijas, sieviešu un jauniešu organizācijas, izglītības, kultūras, pētniecības un zinātniskās organizācijas, universitātes, baznīcas un reliģiskas apvienības un kopienas, mediji un visas nevalstiskās apvienības, kā arī privātie un publiskie fondi, kas iespējami sekmē attīstību vai iekšējās politikas jomu ārējo dimensiju. Citas struktūras vai dalībnieki, kas nav uzskaitīti šajā punktā, var saņemt finansējumu, kad tas ir nepieciešams šīs regulas mērķu sasniegšanai.
4. Šīs regulas konkrētie mērķi ir šādi:
a) ātri veicināt stabilitāti krīzes vai iespējamas krīzes situācijā, veicot efektīvus pasākumus, kas ir paredzēti, lai palīdzētu saglabāt, izveidot vai atjaunot nosacījumus, kas ir būtiski nepieciešami, lai nodrošinātu pienācīgu Savienības ārpolitikas un darbību īstenošanu saskaņā ar LES 21. pantu;
b) palīdzēt novērst konfliktus un nodrošināt spējas un gatavību risināt situācijas, pirms un pēc krīzes, un veidot mieru; un
c) novērst konkrētus globālus un starpreģionālus miera, starptautiskās drošības un stabilitātes apdraudējumus.
2. pants
Savienības palīdzības saskaņotība un papildināmība
1. Komisija nodrošina, ka saskaņā ar šo regulu pieņemtie pasākumi atbilst Savienības vispārējai stratēģiskajai politikai attiecībā uz partnervalstīm un jo īpaši 2. punktā minēto pasākumu mērķiem, kā arī citiem atbilstīgiem Savienības pasākumiem.
2. Pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, var papildināt pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar LES V sadaļu un LESD piekto daļu, un ir saskanīgi ar tiem. Veicot saskaņā ar šo regulu pieņemtus pasākumus, pienācīgi ņem vērā Eiropas Parlamenta viedokli.
3. Savienības palīdzību saskaņā ar šo regulu sniedz kā papildinājumu palīdzībai, ko piešķir saskaņā ar Savienības instrumentiem ārējai palīdzībai, un to sniedz tikai tad, ja ar minētajiem instrumentiem nevar panākt atbilstīgu un efektīvu rezultātu, un to plāno un īsteno tādā veidā, lai attiecīgā gadījumā veicinātu saskaņā ar minētajiem instrumentiem veikto darbību nepārtrauktību.
4. Kad vien iespējams, tostarp plānošanā, tiek ietverti šādi transversāli jautājumi:
a) demokrātijas un labas pārvaldības veicināšana;
b) cilvēktiesību un humanitāro tiesību veicināšana, tostarp bērnu tiesības un pirmiedzīvotāju tiesības;
c) nediskriminēšana;
d) dzimumu līdztiesība un sieviešu iespēju palielināšana;
e) konfliktu novēršana; un
f) klimata pārmaiņas.
5. Saskaņā ar šo regulu nefinansē darbības, kuras ietilpst Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/96 ( 1 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1313/2013/ES ( 2 ) darbības jomā un kuras atbilst kritērijiem finansējuma saņemšanai saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem.
6. Lai uzlabotu Savienības un dalībvalstu atbalsta pasākumu efektivitāti un papildināmību un novērstu dubultfinansējumu, Komisija veicina Savienības un dalībvalstu veikto darbību ciešu koordināciju gan lēmumu pieņemšanas, gan darbību izpildes līmenī. Šim nolūkam dalībvalstis un Komisija izmanto informācijas apmaiņas sistēmu. Komisija var nākt klajā ar iniciatīvām veicināt šādu koordināciju. Papildus minētajam Komisija nodrošina koordināciju un sadarbību ar daudzpusējām, reģionālām un apakšreģionālām organizācijām un citiem līdzekļu devējiem.
II SADAĻA
SAVIENĪBAS PALĪDZĪBAS VEIDI
3. pants
Palīdzība, ko sniedz krīzes vai iespējamas krīzes gadījumā, lai novērstu konfliktus
1. Savienība saskaņā ar 1. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem piešķir tehnisku un finansiālu palīdzību, ko sniedz šādās ārkārtas un neparedzētās situācijās:
a) ārkārtas, krīzes vai iespējamas krīzes situācijās;
b) situācijās, kas var apdraudēt demokrātiju, sabiedrisko kārtību, cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību vai personu aizsardzību un drošību, jo īpaši attiecībā uz tām personām, kuras ir pakļautas dzimuma vardarbībai nestabilitātes situācijās; vai
c) situācijās, kas draud izvērsties bruņotā konfliktā vai būtiski destabilizēt attiecīgo trešo valsti vai valstis.
Šādu palīdzību var sniegt arī situācijās, kad Savienība ir piemērojusi starptautisku nolīgumu svarīgāko elementu klauzulas, lai daļēji vai pilnībā apturētu sadarbību ar trešām valstīm.
2. Šā panta 1. punktā minētā tehniskā un finansiālā palīdzība var būt:
a) atbalsts, sniedzot tehnisku un loģistikas palīdzību, atbalsts centieniem, ko uzsākušas starptautiskas un reģionālas organizācijas un valsts un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai sekmētu uzticības veidošanu, starpniecību, dialogu un izlīgumu;
b) atbalsts tam, lai tiktu īstenotas ANO Drošības padomes rezolūcijas par sievietēm, mieru un drošību, jo īpaši nestabilās, konfliktu skartās vai pēckonflikta valstīs;
c) atbalsts tādas pagaidu pārvaldes izveidei un darbībai, kas deleģēta saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;
d) atbalsts demokrātisku un plurālistisku valsts iestāžu izveidei, tostarp pasākumiem, ar ko sekmē sieviešu lomu šādās iestādēs, efektīvu civilo pārvaldi un drošības sistēmas civilu pārraudzīšanu, kā arī pasākumiem tiesībaizsardzības efektivitātes palielināšanai un to tiesu iestāžu stiprināšanai, kas iesaistītas cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un visu veidu nelegālo tirdzniecību;
e) atbalsts saskaņā ar starptautiskiem standartiem cilvēktiesību un tiesiskuma jomā izveidotām starptautiskām krimināltiesām un īpašām valstu tiesām, patiesības noskaidrošanas un samierināšanas komisijām un mehānismiem, ar ko tiesiskā ceļā izskata prasības par cilvēktiesību ievērošanu un ar ko apstiprina un piešķir īpašumtiesības;
f) atbalsts pasākumiem, kas vajadzīgi, lai sāktu pamatinfrastruktūras, mājokļu, sabiedrisko celtņu un ekonomisko līdzekļu un būtisko ražošanas jaudu atjaunošanu, un citiem pasākumiem saimniecisko darbību atsākšanai, nodarbinātības veidošanai un ilgtspējīgai sociālajai attīstībai nepieciešamo minimālo apstākļu nodrošināšanai;
g) atbalsts civiliem pasākumiem, kas saistīti ar bijušo kaujinieku un viņu ģimeņu demobilizāciju un reintegrāciju pilsoniskajā sabiedrībā, un, ja nepieciešams, viņu repatriāciju, kā arī pasākumiem, kas paredzēti bērnu kareivju un sieviešu kareivju problēmu risināšanai;
h) atbalsts pasākumiem, ar kuriem mazina bruņoto spēku pārstrukturēšanas sociālās sekas;
i) atbalsts pasākumiem, kas saskaņā ar Savienības sadarbības politiku un tās mērķiem paredzēti, lai risinātu civiliedzīvotāju sociāli ekonomiskās problēmas saistībā ar kājnieku mīnu, nesprāgušas munīcijas vai citu sprādzienbīstamu kara palieku atrašanos attiecīgajā teritorijā. Darbības, ko finansē saskaņā ar šo regulu, var ietvert inter alia izglītošanu par riskiem, mīnu atklāšanu un atmīnēšanu, kā arī ar to saistītu krājumu iznīcināšanu;
j) atbalsts pasākumiem, kas saskaņā ar Savienības sadarbības politiku un tās mērķiem ir paredzēti, lai apkarotu šaujamieroču, kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgu izmantošanu un piekļuvi tiem;
k) atbalsts pasākumiem, lai krīzes vai konfliktu situācijā nodrošinātu sieviešu un bērnu īpašo vajadzību ievērošanu, tostarp pienācīgi ņemot vērā viņu neaizsargātību pret dzimuma vardarbību;
l) atbalsts bruņotu konfliktu upuru rehabilitācijai un reintegrācijai, tostarp pasākumiem, ar ko nodrošina sieviešu un bērnu īpašo vajadzību ievērošanu;
m) atbalsts pasākumiem, ar ko veicina un aizsargā cilvēktiesību, pamatbrīvību, demokrātijas un tiesiskuma, kā arī attiecīgo starptautisko tiesību aktu ievērošanu;
n) atbalsts sociāli ekonomiskiem pasākumiem, ar ko sekmē taisnīgu piekļuvi dabas resursiem un pārredzamu to pārvaldību krīzes un iespējamas krīzes situācijā, tostarp miera veidošanas procesā;
o) atbalsts pasākumiem, lai saistībā ar politisko un drošības situāciju risinātu pēkšņas iedzīvotāju pārvietošanās iespējamo ietekmi, tostarp pasākumiem, ar kuriem krīzes un iespējamas krīzes situācijā, tostarp miera veidošanas procesā, nodrošina to kopienu vajadzības, uz kurām pārceļas civiliedzīvotāji;
p) atbalsts pasākumiem, ar ko veicina pilsoniskās sabiedrības attīstību un organizētību un sekmē tās līdzdalību politikas procesā, tostarp pasākumiem sieviešu lomas palielināšanai šādos procesos, un pasākumiem neatkarīgu, plurālistisku un profesionālu plašsaziņas līdzekļu darbības veicināšanai;
q) atbalsts pasākumiem, ko veic tādu dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu gadījumos, kas apdraud stabilitāti, un sabiedrības veselības apdraudējuma gadījumos, kas saistīti ar pandēmiju, kad trūkst Savienības humānās palīdzības un civilās aizsardzības pasākumu, vai gadījumos, kad šie pasākumi ir jāpapildina.
3. Situācijās, kas šā panta minētas 1. punktā, Savienība var sniegt arī tehnisku un finansiālu palīdzību, kas nav skaidri minēta šā panta 2. punktā. Šādu palīdzību sniedz, veicot tikai 7. panta 2. punktā minētos ārkārtas palīdzības pasākumus, kas atbilst visiem šiem nosacījumiem:
a) tie ietilpst šīs regulas vispārējā darbības jomā un atbilst 1. panta 4. punkta a) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem;
b) to ilgums ir ierobežots līdz 7. panta 2. punktā paredzētajam termiņam;
c) tos parasti veiktu saskaņā ar citiem Savienības ārējās palīdzības instrumentiem vai ar citiem šīs regulas komponentiem, bet tādēļ, ka attiecīgajā situācijā ir jārīkojas steidzami, tie būtu jārisina ar krīzes vai iespējamas krīzes novēršanas pasākumiem.
3.a pants
Militāro dalībnieku spēju veidošana attīstības un drošības atbalstam attīstības nolūkā
1. Lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, kuras priekšnoteikums ir stabilu, miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību izveide, šajā regulā paredzēto Savienības palīdzību var izmantot partnervalstu militāro dalībnieku spēju veidošanai ārkārtas apstākļos, kā noteikts 3. punktā, lai īstenotu attīstības darbības un darbības, kuru mērķis ir drošība attīstības nolūkā.
2. Palīdzība, ko sniedz, ievērojot šo pantu, jo īpaši var aptvert spēju veidošanas programmu īstenošanu attīstības un drošības atbalstam attīstības nolūkā, tostarp apmācību, mentorēšanu un konsultācijas, kā arī nodrošināšanu ar aprīkojumu, infrastruktūras uzlabojumiem un ar minēto palīdzību tieši saistītu pakalpojumu sniegšanu.
3. Palīdzību, ievērojot šo pantu, sniedz tikai tad, ja:
a) prasības nevar izpildīt, izmantojot nemilitārus dalībniekus, lai pienācīgi sasniegtu šajā regulā noteiktos Savienības mērķus, un pastāv draudi funkcionējošu valsts iestāžu pastāvēšanai vai cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzībai, un valsts iestādes nespēj tikt galā ar minētajiem draudiem; un
b) attiecīgās partnervalsts un Savienības starpā pastāv vienprātība par to, ka militārie dalībnieki ir elements, kam ir būtiska nozīme ilgtspējīgai attīstībai būtisku nosacījumu saglabāšanā, izveidē vai atjaunošanā, tostarp krīzēs un nestabilās vai destabilizētās situācijās un apstākļos.
4. Savienības palīdzību, ievērojot šo pantu, neizmanto, lai finansētu militāro dalībnieku spēju veidošanu tādiem mērķiem, kas nav attīstības darbības un darbības, kuru mērķis ir drošība attīstības nolūkā. Jo īpaši to neizmanto tālab, lai finansētu:
a) periodiskus militārus tēriņus;
b) ieroču un munīcijas vai cita nāvējoša spēka pielietošanai paredzēta aprīkojuma iepirkumu;
c) apmācību, kas ir konkrēti paredzēta bruņoto spēku kaujas spēju veicināšanai.
5. Kad Komisija izstrādā un īsteno pasākumus, ievērojot šo pantu, tā veicina partnervalsts līdzatbildību. Tā arī izstrādā vajadzīgos elementus un paraugpraksi, kas ir priekšnoteikums tam, lai nodrošinātu ilgtspēju vidējā termiņā un ilgtermiņā, un veicina tiesiskumu un starptautisko tiesību principus.
6. Komisija izveido atbilstīgas riska novērtējuma, pārraudzības un novērtēšanas procedūras attiecībā uz pasākumiem, kurus īsteno, ievērojot šo pantu.
4. pants
Palīdzība konfliktu novēršanai, miera veidošanai un gatavībai krīzēm
1. Savienība saskaņā ar 1. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem piešķir tehnisku un finansiālu palīdzību. Šāda palīdzība attiecas uz atbalstu pasākumiem, kuru mērķis ir Savienības un tās partneru spēju veidošana un stiprināšana, lai novērstu konfliktus, veidotu mieru un risinātu vajadzības, kas rodas pirms krīzes un pēc tās, ciešā sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un citām starptautiskām, reģionālām un apakšreģionālām organizācijām, un valsts un pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, cenšoties:
a) politikas veidošanā un politikas īstenošanā veicināt agrīnu brīdināšanu un uz iespējamu konfliktu vērstu risku analīzi;
b) sekmēt un vairot spējas veicināt uzticību, starpniecību, dialogu un samierināšanu, īpaši lai novērstu spriedzi starp kopienām;
c) stiprināt spējas, lai piedalītos un izvietotu spēkus civilās stabilizācijas misijās;
d) uzlabot atjaunošanas procesus pēc konfliktiem un katastrofām saistībā ar politisko un drošības situāciju;
e) ierobežot to, ka dabas resursus izmanto konfliktu finansēšanai, un atbalstīt to, lai iesaistītās personas ievērotu tādas iniciatīvas kā Kimberli procesa sertifikācijas sistēma, jo īpaši attiecībā uz to, lai vietējā mērogā īstenotu efektīvu kontroli pār dabas resursu ieguvi un tirdzniecību.
2. Šajā pantā minētie pasākumi:
a) ietver zinātības nodošanu, informācijas un paraugprakses apmaiņu, riska vai draudu izvērtējumu, pētījumus un analīzi, agrīnās brīdināšanas sistēmas, apmācību un pakalpojumu sniegšanu;
b) palīdz vēl vairāk attīstīt strukturālo dialogu par miera veidošanas jautājumiem;
c) var ietvert tehnisku un finansiālu atbalstu miera un valsts veidošanas darbību atbalstam.
5. pants
Palīdzība globālu un starpreģionālu, kā arī iespējamu apdraudējumu novēršanai
1. Savienība saskaņā ar 1. panta 4. punkta c) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem piešķir tehnisku un finansiālu palīdzību šādās jomās:
a) draudi sabiedriskajai kārtībai, personu aizsardzībai un drošībai, kritiskajai infrastruktūrai un sabiedrības veselībai;
b) ar ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem materiāliem un aktīvām vielām un kodolmateriāliem vai aktīvajām kodolvielām saistītu tīši radītu, nejaušu vai dabiskas izcelsmes risku mazināšana un gatavība tiem;
2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajās jomās palīdzība attiecas uz pasākumiem, kuru mērķis ir:
a) to tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu, kā arī to civilo iestāžu spēju stiprināšana, kas iesaistītas cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību, tostarp kibernoziedzību, un visu veidu nelegālo tirdzniecību un nodrošina efektīvu nelegālās tirdzniecības un tranzīta kontroli;
b) draudu novēršana kritiskajai infrastruktūrai, kas var ietvert starptautiskus pārvadājumus, tostarp pasažieru un kravas transportu, enerģijas ražošanu un sadali, elektroniskos informācijas un sakaru tīklus. Pasākumi īpaši attiecas uz reģionu sadarbību un starptautisku standartu īstenošanu riska apzināšanā, neaizsargātības analīzē, gatavībā ārkārtas situācijām, brīdinājumu un seku pārvaldībā;
c) piemērotas rīcības nodrošināšana, ja rodas ievērojami draudi sabiedrības veselībai, tostarp pēkšņas epidēmijas ar iespējamu pārrobežu ietekmi;
d) to globālo un reģionālo klimata pārmaiņu seku novēršana, kam ir iespējama destabilizējoša ietekme uz mieru un drošību.
3. Attiecībā uz 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem:
a) prioritāti piešķir reģionu sadarbībai, kas ietver divas vai vairākas trešās valstis, kuras ir skaidri izteikušas politisko gribu risināt radušās problēmas. Sadarboties cīņā pret terorismu var arī ar atsevišķām valstīm, reģioniem vai starptautiskām, reģionālām un apakšreģionālām organizācijām;
b) tie šajā jomā ir īpaši vērsti uz labu pārvaldi un ir saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem;
c) attiecībā uz palīdzību iestādēm, kas ir iesaistītas cīņā pret terorismu, prioritāti piešķir atbalsta pasākumiem pret terorismu vērstu tiesību aktu izstrādei un stiprināšanai, finanšu, muitas un imigrācijas tiesību aktu īstenošanai un izmantošanai, tādu procedūru izstrādei tiesībaizsardzības jomā, kas ir saskaņotas ar visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem un kas atbilst starptautiskajām tiesībām, demokrātiskas kontroles un iestāžu uzraudzības mehānismu nostiprināšanai, kā arī vardarbīga radikālisma novēršanai;
d) attiecībā uz palīdzību saistībā ar narkotiku problemātiku pienācīgu uzmanību velta starptautiskajai sadarbībai, kas vērsta uz paraugprakses veicināšanu pieprasījuma, ražošanas un nodarītā kaitējuma samazināšanai;
4. Palīdzība 1. punkta b) apakšpunktā minētajās jomās attiecas uz pasākumiem, kuru mērķis ir:
a) civilo pētījumu veicināšana, uzskatot tos par alternatīvu pētniecībai aizsardzības jomā;
b) atbalsts drošības praksei civilos objektos, kur tiek uzglabāti vai civilo pētījumu programmu vajadzībām tiek izmantoti jutīgi ķīmiskie, bioloģiskie, radioloģiskie materiāli un aktīvās vielas un kodolmateriāli vai aktīvās kodolvielas;
c) īstenojot Savienības sadarbības politiku un tās mērķus, atbalsta sniegšana civilo infrastruktūru izveidei un atbilstošiem civilajiem pētījumiem, kas nepieciešami tādu ar ieročiem saistītu objektu un teritoriju likvidēšanai, sanācijai vai pārveidošanai, par kuriem paziņots, ka tie vairs nav aizsardzības programmas daļa;
d) to kompetento civilās pārvaldes iestāžu spēju palielināšana, kas ir iesaistītas efektīvas kontroles izveidē un piemērošanā attiecībā uz ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko materiālu un aktīvo vielu un kodolmateriālu vai aktīvo kodolvielu nelegālu tirdzniecību (tostarp to ražošanas vai piegādes iekārtām);
e) tiesiskā regulējuma un iestāžu spēju pilnveidošana divējāda lietojuma preču eksporta efektīvas kontroles ieviešanai un piemērošanai, tostarp reģionālās sadarbības pasākumi;
f) efektīvas civilās sagatavotības katastrofām, ārkārtas situāciju paredzēšanas, reaģēšanas uz krīzēm, kā arī spējas veikt vides attīrīšanas pasākumus izveide.
III SADAĻA
PLĀNOŠANA UN ĪSTENOŠANA
6. pants
Vispārīgās pamatnostādnes
Savienības palīdzību sniedz saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 236/2014:
a) regulas 7. pantā minētajiem ārkārtas palīdzības pasākumiem un pagaidu reaģēšanas programmām;
b) regulas 8. pantā minētajiem tematiskiem stratēģijas dokumentiem un daudzgadu indikatīvajām programmām;
c) gada rīcības programmām, individuāliem pasākumiem un īpašiem pasākumiem;
d) atbalsta pasākumiem.
7. pants
Ārkārtas palīdzības pasākumi un pagaidu reaģēšanas programmas
1. Savienības palīdzību, ievērojot 3. pantu un attiecīgā gadījumā – 3.a pantu, sniedz, izmantojot ārkārtas palīdzības pasākumus un pagaidu reaģēšanas programmas.
2. Šīs regulas 3. panta 1. punktā minētajās situācijās Komisija var pieņemt ārkārtas palīdzības pasākumus, kuri atbilst 3. panta 3. punktā minētajiem nosacījumiem. Šādu ārkārtas palīdzības pasākumu maksimālais ilgums var būt 18 mēneši, un tos var pagarināt vēl divas reizes uz laiku līdz sešiem mēnešiem (maksimāli līdz kopējam ilgumam – 30 mēneši), ja to īstenošanu kavē objektīvi un neparedzēti šķēršļi, ar noteikumu, ka nepalielinās pasākuma veikšanai paredzēto līdzekļu apjoms.
Ilgstošas krīzes un konflikta gadījumā Komisija var pieņemt otru ārkārtas palīdzības pasākumu, kura ilgums var būt līdz 18 mēnešiem.
Šā punkta pirmajā un otrajā daļā minēto ārkārtas palīdzības pasākumu kopējais ilgums nav vairāk par 36 mēnešiem.
3. Ja ārkārtas palīdzības pasākums izmaksā vairāk nekā EUR 20 000 000 , šo pasākumu pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
4. Pirms Komisija pieņem vai pagarina ārkārtas palīdzības pasākumu, kuru izmaksas nepārsniedz EUR 20 000 000 , tā informē Padomi par tā veidu un mērķiem un par plānoto finansējumu. Tāpat Komisija informē Padomi, pirms tā veic būtiskas izmaiņas jau pieņemtajos ārkārtas palīdzības pasākumos. Plānojot un vēlāk īstenojot šādus pasākumus, Komisija ņem vērā attiecīgo Padomes politikas pieeju, lai nodrošinātu Savienības ārējās darbības konsekvenci.
5. Pēc iespējas ātrāk pēc ārkārtas palīdzības pasākuma pieņemšanas un katrā ziņā ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc minētās pieņemšanas Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei, sniedzot pārskatu par pieņemtā pasākuma veidu, kontekstu un pamatojumu, tostarp par tā papildināmību ar Savienības esošo un plānoto reaģēšanu.
6. Komisija saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru var pieņemt pagaidu reaģēšanas programmas, lai iedibinātu vai atjaunotu būtiskākos nosacījumus, kas nepieciešami Savienības ārējās sadarbības politikas efektīvai īstenošanai.
Pagaidu reaģēšanas programmas izstrādā, pamatojoties uz ārkārtas palīdzības pasākumiem.
7. Komisija savlaicīgi pienācīgi informē Eiropas Parlamentu par 3. pantā paredzētās Savienības palīdzības plānošanu un īstenošanu, tostarp par paredzētā finansējuma apmēru, un informē Eiropas Parlamentu arī gadījumā, ja tā veic būtiskas izmaiņas minētajā palīdzībā vai tās ilguma pagarinājumus.
8. pants
Tematiskie stratēģijas dokumenti un daudzgadu indikatīvās programmas
1. Tematiskie stratēģijas dokumenti ir vispārējs pamats palīdzībai, ko sniedz, ievērojot attiecīgi 4. un 5. pantu, un 3.a pantu. Tematiskie stratēģijas dokumenti ir satvars sadarbībai starp Savienību un attiecīgajām partnervalstīm vai reģioniem.
2. Tematisko stratēģijas dokumentu sagatavošana un īstenošana atbilst atbalsta efektivitātes principiem, piemēram, partnerattiecības, koordināciju un attiecīgā gadījumā saskaņošanu. Šajā nolūkā nodrošina tematisko stratēģijas dokumentu atbilstību un nedublēšanos ar plānošanas dokumentiem, kas ir apstiprināti vai pieņemti saskaņā ar citiem Savienības ārējās palīdzības instrumentiem.
Tematiskie stratēģijas dokumenti principā balstās uz Savienības vai attiecīgā gadījumā attiecīgo dalībvalstu dialogu ar iesaistīto partnervalsti vai reģionu, tostarp pilsonisko sabiedrību un reģionālajām un vietējām iestādēm, lai nodrošinātu attiecīgās valsts vai reģiona pietiekamu atbildības uzņemšanos par plānošanas procesu.
Plānošanas procesa agrīnā posmā Savienība un dalībvalstis savstarpēji apspriežas, lai sekmētu sadarbības pasākumu saskaņotību un papildināmību.
3. Katram tematiskajam stratēģijas dokumentam pievieno daudzgadu indikatīvo programmu, kurā ir apkopotas Savienības finansējumam izvēlētās prioritārās jomas, konkrēti mērķi, gaidāmie rezultāti, darbības rādītāji un Savienības palīdzības sniegšanas grafiks.
Daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka indikatīvos finanšu piešķīrumus katrai to programmai, ņemot vērā attiecīgo partnervalstu vai reģionu vajadzības un konkrētās grūtības. Vajadzības gadījumā finanšu piešķīrumu var norādīt kā summas diapazonu.
4. Komisija tematiskos stratēģijas dokumentus apstiprina un daudzgadu indikatīvās programmas pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Regulu (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā. Šo procedūru piemēro arī tematisko stratēģijas dokumentu vai daudzgadu indikatīvās programmas būtiskas pārskatīšanas gadījumā.
5. Pārbaudes procedūru, kas minēta Regulu (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā, nepiemēro tematisko stratēģijas dokumentu un daudzgadu indikatīvo programmu nebūtisku grozījumu vai tehnisku pielāgojumu gadījumā, pārvietojot līdzekļus starp indikatīvajiem finanšu piešķīrumiem katrai prioritārajai jomai vai palielinot vai samazinot sākotnējā indikatīvā finanšu piešķīruma summu par ne vairāk kā 20 %, taču nepārsniedzot EUR 10 000 000 , ar noteikumu, ka šādi grozījumi vai tehniski pielāgojumi neietekmē šajos dokumentos noteiktās prioritārās jomas un mērķus.
Šādā gadījumā par grozījumiem vai tehniskiem pielāgojumiem nekavējoties ziņo Eiropas Parlamentam un dalībvalstu pārstāvjiem 11. pantā minētajā komitejā.
6. Pienācīgi pamatotos steidzamības gadījumos, kas saistīti ar vajadzību pēc ātras Savienības rīcības, Komisija var izdarīt izmaiņas tematiskajos stratēģijas dokumentos un daudzgadu indikatīvajās programmās saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 4. punktu.
7. Izstrādājot jebkādus plānus vai plānu pārskatus pēc Regulu (ES) Nr. 236/2014 17. pantā minētā starpposma izvērtēšanas ziņojuma publicēšanas, ņem vērā minētajā ziņojumā iekļautos rezultātus, atzinumus un secinājumus.
9. pants
Pilsoniskā sabiedrība
Šajā regulā paredzēto pasākumu sagatavošana, plānošana, īstenošana un pārraudzība tiek veikta, apspriežoties ar pilsonisko sabiedrību, cik vien tas ir iespējams un lietderīgi.
10. pants
Cilvēktiesības
1. Komisija nodrošina, lai pasākumi, ko pieņem saskaņā ar šo regulu attiecībā uz terorisma un organizētās noziedzības apkarošanu, kā arī pasākumi, uz kuriem attiecas 3.a pants, tiktu īstenoti saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp cilvēktiesībām un starptautiskajām humanitārajām tiesībām.
2. Saskaņā ar ES Stratēģisko satvaru un rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju Komisijas izstrādā darbības norādes, ar ko nodrošina cilvēktiesību ņemšanu vērā, plānojot un īstenojot 1. punktā minētos pasākumus, jo īpaši attiecībā uz spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības novēršanu un pienācīga procesa ievērošanu, tostarp nevainīguma prezumpcija, tiesības uz taisnīgu tiesu, tiesības uz aizstāvību. Skaidri noteiktu cilvēktiesību perspektīvu iekļauj arī pasākumos, ar ko risina kiberdrošības un kibernoziedzības apkarošanas jautājumus.
3. Komisija rūpīgi uzrauga 1. punktā minēto pasākumu īstenošanu, lai nodrošinātu šādas īstenošanas atbilstību minētajiem pienākumiem cilvēktiesību jomā. Komisija iekļauj ar to saistītu informāciju savos regulārajos ziņojumos.
IV SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
11. pants
Komiteja
Komisijai palīdz komiteja (“Stabilitātes un miera instrumenta komiteja”). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
12. pants
Eiropas Ārējās darbības dienests
Šo regulu piemēro saskaņā ar Lēmumu 2010/427/ES, jo īpaši ar tā 9. pantu.
13. pants
Finansējums
1. Šīs regulas īstenošanai paredzētais finansējums laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam ir EUR 2 338 719 000 .
2. Gada apropriācijas piešķir Eiropas Parlaments un Padome atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai.
3. Laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam
a) vismaz 70 procentpunktus no finansējuma piešķir pasākumiem, uz kuriem attiecas 3. pants, un
b) deviņus procentpunktus no finansējuma piešķir pasākumiem, uz kuriem attiecas 4. pants.
4. Šā panta 1. punktā minētajam finansējumam pievieno papildu summu EUR 100 000 000 apmērā, un to piešķir pasākumiem, uz kuriem attiecas 3.a pants.
14. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Eiropas Komisijas deklarācija par stratēģisko dialogu ar Eiropas Parlamentu ( 3 )
Pamatojoties uz LES 14. pantu, Eiropas Komisija veidos stratēģisko dialogu ar Eiropas Parlamentu pirms Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 230/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido ar ko izveido Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu, plānošanas un vajadzības gadījumā pēc sākotnējas apspriedes ar attiecīgajiem labuma guvējiem. Eiropas Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam attiecīgos pieejamos dokumentus par plānošanu, norādot katrai valstij/reģionam paredzēto indikatīvo piešķīrumu un katras valsts/reģiona prioritātes, iespējamos rezultātus un pa prioritārajām ģeogrāfiskajām programmām iedalītus indikatīvos piešķīrumus, kā arī palīdzības izvēles iespējas ( *1 ). Eiropas Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam attiecīgos pieejamos dokumentus par plānošanu ar norādītām tematiskām prioritātēm, iespējamiem rezultātiem, palīdzības izvēles iespējām (*1) un finanšu piešķīrumiem tematiskajās programmās paredzētajām prioritātēm. Eiropas Komisija ņems vērā Eiropas Parlamenta pausto nostāju šajā jautājumā.
Šīs regulas spēkā esamības laikā Eiropas Komisija veidos stratēģisko dialogu ar Eiropas Parlamentu, sagatavojot vidusposma pārskatu un pirms jebkādas būtiskas plānošanas dokumentu pārskatīšanas.
Pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma Eiropas Komisija skaidros, kur Eiropas Parlamenta apsvērumi plānošanas dokumentos ir ņemti vērā, un visus citus ieteikumus saistībā ar stratēģisko dialogu.
( 1 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību (OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp.).
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības Civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).
( 3 ) Eiropas Komisija būs pārstāvēta atbildīgā komisāra līmenī.
( *1 ) Vajadzības gadījumā.
