Ez a dokumentum az EUR-Lex webhelyről származik.
Dokumentum 02014R0003-20161016
Commission Delegated Regulation (EU) No 3/2014 of 24 October 2013 supplementing Regulation (EU) No 168/2013 of the European Parliament and of the Council with regard to vehicle functional safety requirements for the approval of two- or three-wheel vehicles and quadricycles (Text with EEA relevance)
Egységes szerkezetbe foglalt szöveg: Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 3/2014 (2013. gada 24. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 168/2013 attiecībā uz transportlīdzekļu funkcionālā drošuma prasībām divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanai (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 3/2014 (2013. gada 24. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 168/2013 attiecībā uz transportlīdzekļu funkcionālā drošuma prasībām divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanai (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
02014R0003 — LV — 16.10.2016 — 001.006
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 3/2014 (2013. gada 24. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 168/2013 attiecībā uz transportlīdzekļu funkcionālā drošuma prasībām divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanai (OV L 007, 10.1.2014., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2016/1824 (2016. gada 14. jūlijs), |
L 279 |
1 |
15.10.2016 |
Labota ar:
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 3/2014
(2013. gada 24. oktobris),
ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 168/2013 attiecībā uz transportlīdzekļu funkcionālā drošuma prasībām divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanai
(Dokuments attiecas uz EEZ)
I
NODAĻA
PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Priekšmets
Šajā regulā ir noteiktas sīki izstrādātas tehniskās prasības un testa procedūras attiecībā uz L kategorijas transportlīdzekļu un sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību, kas paredzētas šiem transportlīdzekļiem, funkcionālo drošumu apstiprināšanai un tirgus uzraudzībai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 168/2013, un izklāstīts ANO EEK noteikumu un to grozījumu saraksts.
2. pants
Definīcijas
Ir piemērojamas Regulā (ES) Nr. 168/2013 noteiktās definīcijas. Papildus piemēro arī šādas definīcijas:
“skaņas signālierīce” ir ierīce, kas izdod skaņas signālu, lai brīdinātu par transportlīdzekļa, kas atrodas bīstamā ceļu satiksmes situācijā, klātbūtni vai manevra veikšanu, tā sastāv no vienas vai vairākām skaņas izdošanas atverēm, kuras darbina viens enerģijas avots, vai no vairākām sastāvdaļām, kuras katra izdod skaņas signālu un darbojas vienlaicīgi, jo tās darbina viena vadība;
“elektriskas skaņas signālierīces tips” ir skaņas signālierīces, kuras pēc būtības neatšķiras cita no citas, it sevišķi turpmāk norādītajos aspektos: preču zīme vai nosaukums, darbības princips, energoapgādes tips (līdzstrāva, maiņstrāva, saspiests gaiss), ietvara ārējā forma, diafragmas(-u) forma un izmēri, skaņas izdošanas atveres(-u) forma vai tips, nominālās skaņas frekvences, nominālais spriegums un gadījumā, ja signālierīce no ārējā avota tiek tieši apgādāta ar saspiestu gaisu, nominālais darbības spiediens;
“mehāniskas skaņas signālierīces tips” ir skaņas signālierīces, kuras pēc būtības neatšķiras cita no citas, it īpaši turpmāk norādītajos aspektos: preču zīme vai nosaukums, darbības princips, darbināšanas tips, zvana ārējā forma un lielums un iekšējā konstrukcija;
“transportlīdzekļa tips atkarībā no skaņas signālierīces” ir transportlīdzekļi, kuri neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā: to skaņas signālierīču skaits, ar kurām aprīkots transportlīdzeklis, skaņas signālierīces(-ču) tips(-i), stiprinājumi, kas izmantoti, lai skaņas signālierīci(-es) uzstādītu transportlīdzeklim, skaņas signālierīces(-ču) stāvoklis un atrašanās virziens uz transportlīdzekļa, to korpusa detaļu stingrība, uz kurām skaņas signālierīce(-es) ir uzstādīta(-as), un tās virsbūves daļas materiāls, kas veido transportlīdzekļa daļu, kas varētu ietekmēt skaņas signālierīces(-ču) izdotās skaņas līmeni un kam var būt slāpējoša ietekme;
“virsbūve” ir mehāniska transportlīdzekļa ārējais korpuss, kuru veido spārni, durvis, balsti, sānu sienas, jumts, grīda, priekšējā starpsiena, aizmugurējā starpsiena un/vai citi ārējie paneļi;
“transportlīdzekļa tips atkarībā no bremzēm” ir transportlīdzekļi, kuri neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā maksimālā masa, masas sadalījums starp asīm, transportlīdzekļa projektētais maksimālais ātrums, riepu izmēri un riteņu lielumi, kā arī bremžu sistēmas un tās sastāvdaļu konstrukcijas parametri;
“transportlīdzekļa tips atkarībā no elektrodrošības” ir transportlīdzekļi, kuri neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā visas transportlīdzeklī uzstādītās elektrosistēmas vadītāju un sastāvdaļu atrašanās vieta, elektriskā spēka piedziņas bloka un galvaniski savienotās augstsprieguma kopnes uzstādīšana, kā arī elektriskā spēka piedziņas bloka un galvaniski savienoto augstsprieguma komponentu būtība un tips;
“braukšanas aktīvais režīms” ir transportlīdzekļa režīms, kurā elektriskais spēka piedziņas bloks izraisa transportlīdzekļa pārvietošanos, nospiežot akseleratora pedāli, iedarbinot līdzvērtīgu vadības ierīci vai atlaižot bremžu sistēmu;
“aizsegs” ir daļa, kas nodrošina aizsardzību pret tiešu pieskaršanos aktīvajām daļām no ikviena piekļuves virziena;
“strāvvadošs savienojums” ir savienojums, kurā izmanto savienotājus ar ārējo elektroenerģijas avotu, uzlādējot atkārtoti uzlādējamu enerģijas akumulēšanas sistēmu (REESS);
“REESS” ir atkārtoti uzlādējama enerģijas akumulēšanas sistēma, kura nodrošina enerģiju elektrospēkiekārtai;
“savienotājsistēma REESS lādēšanai” ir elektriska ķēde, ko izmanto REESS lādēšanai no ārēja elektroenerģijas avota, ieskaitot transportlīdzekļa pievadi;
“tieša pieskaršanās” ir personu pieskaršanās aktīvajām daļām;
“elektriskā šasija” ir to vadītājdaļu komplekts, kas ir savienotas elektriski; komplekta potenciālu izmanto kā atsauci;
“elektriskā ķēde” ir tādu aktīvo savienoto daļu kopums, kuras ir konstruētas, lai parastos lietošanas apstākļos tās būtu elektriski uzlādētas;
“elektroenerģijas pārveidošanas sistēma” ir sistēma, kas ražo un piegādā elektroenerģiju, lai radītu elektrisku dzinējspēku;
“elektriskais spēka piedziņas bloks” ir elektriskā ķēde, kurā ietverts(-i) vilces motors(-i) un ietverta REESS, elektroenerģijas pārveidošanas sistēma, elektroniskie pārveidotāji, saistītā vadu un kabeļu instalācija un savienotāji un savienotājsistēma REESS lādēšanai;
“elektroniskais pārveidotājs” ir ierīce, kas spēj kontrolēt un/vai pārveidot elektroenerģiju elektriskajā dzinējspēkā;
“korpuss” ir daļa, ar ko ierobežo iekšējās vienības un nodrošina aizsardzību pret tiešu pieskaršanos no ikviena piekļuves virziena;
“atklāta vadītājdaļa” ir vadītājdaļa, kurai var pieskarties, ievērojot aizsardzības līmeni IPXXB, un kura elektriski uzlādējas izolācijas kļūdas apstākļos;
“ārējais elektroenerģijas avots” ir maiņstrāvas (AC) vai līdzstrāvas (DC) elektroenerģijas piegādes ierīce ārpus transportlīdzekļa;
“augstspriegums” ir elektriskās komponentes vai ķēdes klasifikācija, ja tās darba sprieguma vidējā kvadrātiskā vērtība ir > 60 V un ≤ 1 500 V (līdzstrāva) vai > 30 V un ≤ 1 000 V (maiņstrāva, vidējā kvadrātiskā vērtība);
“augstsprieguma kopne” ir elektriskā ķēde, ieskaitot savienotājsistēmu REESS lādēšanai, kas darbojas augstspriegumā;
“netieša pieskaršanās” ir personu pieskaršanās atklātām vadītājdaļām;
“aktīvas daļas” ir vadītājdaļa(-as), kas ir paredzēta(-as) elektriskai uzlādei parastos lietošanas apstākļos;
“bagāžas nodalījums” ir telpa transportlīdzeklī bagāžas glabāšanai, kas ir ierobežota ar jumtu, pārsegu, bagāžas nodalījuma vāku vai aizmugures durvīm un grīdu, sānu sienām, kā arī aizsegu un korpusu, kas paredzēti, lai aizsargātu spēka piedziņas bloku no tiešas pieskaršanās aktīvajām daļām, un kas ir atdalīta no pasažieru salona ar priekšējo vai aizmugurējo starpsienu;
“iebūvēta izolācijas pretestības monitoringa sistēma” ir ierīce, ar kuras palīdzību uzrauga izolācijas pretestību starp augstsprieguma kopnēm un elektrisko šasiju;
“atklāta tipa vilces baterija” ir ar šķidrumu uzpildīta baterija, kas atkārtoti jāuzpilda ar ūdeni un kas ražo ūdeņraža gāzi, kura tiek izvadīta atmosfērā;
“pasažieru salons” ir telpa pasažieru uzņemšanai, kas ir ierobežota ar jumtu, grīdu, sānu sienām, durvīm, loga stiklu, priekšējo un aizmugurējo starpsienu vai aizmugurējām durvīm, kā arī ar aizsegiem un korpusiem, kas paredzēti, lai aizsargātu spēka piedziņas bloku no tiešas pieskaršanās aktīvajām daļām;
“aizsardzības līmenis” ir aizsardzība, ko nodrošina aizsegs vai korpuss, kas saistīts ar pieskaršanos aktīvajām daļām ar testēšanas paraugu, piemēram, testēšanas pirkstu (IPXXB) vai testēšanas vada piekļuves paraugu (IPXXD);
“apkopes slēdzis” ir ierīce elektriskās ķēdes izslēgšanai, veicot REESS, kurināmā elementu bloka pārbaudes un apkopes;
“cietais izolators” ir vadu izolācijas pārklājums, ar kuru pārklāj daļas, lai aizsargātu pret tiešu pieskaršanos aktīvajām daļām no ikviena piekļuves virziena, kā arī pārklājumi, ar kuriem izolē savienotāju aktīvās daļas, un laka vai krāsa, kas paredzēta izolācijas nodrošināšanai;
“darba spriegums” ir transportlīdzekļa izgatavotāja norādītā lielākā elektriskās ķēdes sprieguma vidējā kvadrātiskā vērtība (rms) katrai atsevišķai un galvaniski izolētai ķēdei, kura var rasties starp vadītājdaļām atklātas ķēdes apstākļos vai parastos lietošanas apstākļos;
“transportlīdzekļa tips atkarībā no izturības” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā vispārēji konstrukcijas parametri, kā arī transportlīdzekļa un tā sastāvdaļu ražošanas un salikšanas iekārtas, kā arī to kvalitātes kontrole un apdrošināšanas procedūras;
“transportlīdzekļa tips atkarībā no priekšējām un aizmugurējām aizsargkonstrukcijām” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā to konstrukciju, daļu un sastāvdaļu forma un atrašanās vieta, kas atrodas transportlīdzekļa priekšā un aizmugurē;
“izvirzījums” ir malas izmērs, kā ir noteikts saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 26 ( 1 ) 3. pielikuma 2. punktu;
“grīdas līnija” ir līnija, kā ir noteikts ANO EEK Noteikumu Nr. 26 2.4. punktā;
“transportlīdzekļa konstrukcija” ir transportlīdzekļa daļas, ieskaitot virsbūvi, sastāvdaļas, spārnus, balstus, pārvadus, riepas, riteņus, dubļusargus un stiklojumu, ko veido materiāls, kura cietība pēc Šora ir vismaz 60 (A);
“transportlīdzekļa veids atkarībā no stiklojuma, priekšējā stikla tīrītājiem un apskalotājiem, ledus atkausēšanas un pretaizsvīšanas sistēmām” ir transportlīdzekļi, kuri neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā priekšējā stikla forma, izmērs, biezums un raksturlielumi un tā uzstādīšanas veids, tīrīšanas un apskalošanas sistēmas parametri un ledus atkausēšanas un pretaizsvīšanas sistēmu parametri;
“priekšējā stikla tīrīšanas sistēma” ir sistēma, kas sastāv no ierīces, kura tīra priekšējā stikla ārējo virsmu, un piederumiem un vadības ierīcēm, kuras nepieciešamas, lai iedarbinātu un apturētu šo ierīci;
“tīrīšanas lauks” ir priekšējā stikla apgabals(-i), ko notīra ar tīrītāja lāpstiņu(-ām), tīrīšanas sistēmai darbojoties parastos apstākļos;
“priekšējā stikla apskalošanas sistēma” ir sistēma, kas sastāv no ierīcēm šķidruma glabāšanai, pārvietošanai un tēmēšanai priekšējā stikla ārējās virsmas virzienā, kopā ar vadības ierīcēm, kuras nepieciešamas šīs ierīces iedarbināšanai un apturēšanai;
“apskalošanas vadības ierīce” ir ierīce, ar ko apskalošanas sistēma tiek manuāli aktivizēta vai deaktivizēta;
“apskalošanas sūknis” ir ierīce šķidruma pārvietošanai no apskalošanas sistēmas glabāšanas tvertnes uz priekšējā stikla ārējo virsmu;
“sprausla” ir ierīce, ar ko šķidrums tiek vērsts uz priekšējo stiklu;
“pilnīgi uzpildīta (sistēma)” ir sistēma, kas parasti tiek aktivizēta uz laika posmu un kur šķidrums tiek pārvietots caur sūkni un cauruļvadiem un tiek izvadīts pa sprauslu(-ām);
“notīrītais lauks” ir iepriekš netīrā zona, uz kuras pēc pilnīgas nožūšanas vairs nav pilienu un atlikušo netīrumu palieku;
“redzamības lauks A” ir testa zona A, kā noteikts ANO EEK Noteikumu Nr. 43 ( 2 ) 18. pielikuma 2.2. punktā;
“transportlīdzekļa galvenais vadības slēdzis” ir ierīce, ar kuru transportlīdzeklī iebūvēto elektronikas sistēmu no izslēgta stāvokļa, kā tas ir gadījumā, kad transportlīdzekli novieto stāvēšanai bez vadītāja klātbūtnes, pārslēdz parastā darba režīmā;
“transportlīdzekļa tips atkarībā no vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikācijas” ir transportlīdzekļi, kuri neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru skaits, atrašanās vieta un konstrukcijas parametri, un spidometru mērierīču pielaides, spidometra tehniskās konstantes, parādīto ātrumu diapazons, spidometra kopējā pārnesumu attiecība, ieskaitot visus palēninošos pārnesumus, un minimālais un maksimālais izmēra apzīmējums riepām;
“vadības ierīce” ir tā transportlīdzekļa daļa vai detaļa, ko tieši iedarbina vadītājs un kas izraisa izmaiņas transportlīdzekļa vai kādas tā daļas stāvoklī vai darbībā;
“signalizators” ir optisks signāls, kas norāda ierīces ieslēgšanu, pareizu vai nepareizu darbību vai stāvokli, vai darbības kļūmi;
“indikators” ir ierīce, kas sniedz informāciju par sistēmas vai tās daļas pareizu darbību vai stāvokli, piemēram, šķidruma līmeni vai temperatūru;
“spidometrs” ir ierīces, kas vadītājam parāda transportlīdzekļa ātrumu konkrētajā brīdī;
“odometrs” ir ierīce, kura parāda transportlīdzekļa nobraukto attālumu;
“simbols” ir grafisks attēlojums, kas ļauj identificēt vadības ierīci, signalizatoru vai indikatoru;
“kopēja vieta” ir noteikta zona, kurā var parādīt vairāk par vienu signalizatoru, indikatoru, simbolu vai citu informāciju;
“transportlīdzekļa tips atkarībā no apgaismes uzstādīšanas” ir transportlīdzekļi, kuri neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā transportlīdzekļa izmēri un ārējā forma, kā arī uzstādīto apgaismes ierīču un gaismas signālierīču skaits, atrašanās vieta un konstrukcijas parametri;
“apgaismes ierīce” ir apstiprināta tipa lukturis vai apstiprināta tipa atstarotājs;
“gaismas signālierīce” ir apgaismes ierīce, kuru var izmantot signalizēšanai;
“viena (apgaismes ierīce)” ir apgaismes ierīce vai tās daļa, kam ir viena funkcija un viena apgaismojošā virsma, kā arī viens vai vairāki gaismas avoti; tāpat tas var būt arī jebkurš tādu divu vai vairāku neatkarīgu vai savienotu lukturu (identisku vai atšķirīgu) apvienojums, kas neatšķiras pēc funkcijas, ja tie ir uzstādīti tā, ka lukturu apgaismojošo virsmu projekcijas noteiktā šķērsplaknē aizņem 60 % vai vairāk platības vismazākajā taisnstūrī, kurš aptver iepriekš minēto apgaismojošo virsmu projekcijas;
apgaismes ierīces “gaismu izstarojošā virsma” ir caurspīdīga materiāla visa ārējā virsma vai tās daļa, kā norādīts sastāvdaļas tipa apstiprinājuma dokumentācijā; tajā var būt iekļauta vai tā var pilnībā sastāvēt no apgaismojošas virsmas, un tajā var būt ietverta arī zona, kuru pilnībā ierobežo apgaismes ierīce;
apgaismes ierīces “apgaismojošā virsma” ir virsma, kā ir definēts ANO EEK Noteikumu Nr. 53 ( 3 ) 2.7. punktā;
“neatkarīga (apgaismes ierīce)” ir apgaismes ierīce ar atsevišķu apgaismojošo virsmu, gaismas avotu un luktura korpusu;
“grupētas (apgaismes ierīces)” ir apgaismes ierīces ar atsevišķu apgaismojošo virsmu un gaismas avotu, bet kopēju luktura korpusu;
“kombinētas (apgaismes ierīces)” ir apgaismes ierīces ar atsevišķu apgaismojošo virsmu, bet kopēju gaismas avotu un kopēju luktura korpusu;
“savstarpēji savietotas (apgaismes ierīces)” ir apgaismes ierīces ar atsevišķu gaismas avotu vai vienu gaismas avotu, kas darbojas dažādos režīmos (piemēram, optiski, mehāniski vai elektriski), ar pilnībā vai daļēji kopēju apgaismojošo virsmu un kopēju luktura korpusu;
“galvenais tālās gaismas lukturis” ir ierīce, ko izmanto tālāka ceļa posma apgaismošanai transportlīdzekļa priekšā (tālās gaismas);
“galvenais tuvās gaismas lukturis” ir ierīce, ko izmanto ceļa apgaismošanai transportlīdzekļa priekšā, lai nevajadzīgi neapžilbinātu vai citādi netraucētu pretimbraucējus vai pārējos ceļu satiksmes dalībniekus (tuvās gaismas);
“priekšējais gabarītgaismas lukturis” ir ierīce, ko izmanto, lai brīdinātu par transportlīdzekļa klātieni, kad tas ir redzams no priekšas;
“dienas gaitas lukturis” ir lukturis, kas paredzēts, lai uzlabotu braucoša transportlīdzekļa pamanāmību no priekšpuses dienas laikā;
“priekšējais miglas lukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai labāk apgaismotu ceļu miglā, sniegputenī, stiprā lietū vai putekļu mākonī;
“virzienrādītāja lukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai parādītu pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem, ka vadītājs gatavojas pagriezties pa labi vai pa kreisi;
“avārijas signāls” ir vienlaicīga visu transportlīdzekļa virzienrādītāju lukturu darbināšana, lai pievērstu uzmanību tam, ka transportlīdzeklis attiecīgajā brīdī rada īpašas briesmas pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem;
“bremžu signāllukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai brīdinātu pārējos ceļu satiksmes dalībniekus transportlīdzekļa aizmugurē, ka tā vadītājs izmanto darba bremzes;
“pakaļējais gabarītgaismas lukturis” ir ierīce, ko izmanto, lai brīdinātu par transportlīdzekļa klātieni tos, kuriem tas ir redzams no aizmugures;
“pakaļējais miglas lukturis” ir ierīce, ko izmanto, lai biezā miglā, sniegputenī, stiprā lietū vai putekļu mākonī transportlīdzeklis būtu vieglāk saredzams no aizmugures;
“atpakaļgaitas lukturis” ir ierīce, ko izmanto ceļa apgaismošanai transportlīdzekļa aizmugurē un lai brīdinātu pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par to, ka transportlīdzeklis brauc atpakaļgaitā vai gatavojas to darīt;
“pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturis” ir ierīce, ko izmanto, lai apgaismotu vietu, kura paredzēta numura zīmei, kurā ietilpst viens vai vairāki optiskie elementi;
“atstarotājs” ir ierīce, ko izmanto, lai brīdinātu par transportlīdzekļa klātieni, atstarojot gaismu, kas nāk no gaismas avota, kurš nav saistībā ar transportlīdzekli un kuram blakus atrodas vērotājs, izņemot atstarojošas numura zīmes vai ātruma ierobežojuma plāksnes;
“pakaļējais atstarotājs” ir atstarotāja ierīce, ko izmanto, lai brīdinātu par transportlīdzekļa klātieni tos, kuri atrodas aizmugurē;
“sānu atstarotājs” ir atstarotāja ierīce, ko izmanto, lai brīdinātu par transportlīdzekļa klātieni tos, kuri atrodas sānos;
“sānu gabarītgaismas lukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai brīdinātu par transportlīdzekļa klātbūtni, ja transportlīdzeklis ir redzams no sāniem;
“pamatass” ir luktura raksturīgā ass, kas sastāvdaļas tipa apstiprinājuma dokumentācijā ir norādīta kā atskaites virziens (H = 0°, V = 0°) redzes lauka leņķiem fotometriskajos mērījumos un uzstādot lukturi transportlīdzeklim;
“atskaites centrs” ir punkts, kurā pamatass krustojas ar ārējo gaismu izstarojošo virsmu; atskaites centru norāda apgaismes ierīces izgatavotājs;
“ģeometriskā redzamība” ir leņķi, kas nosaka kvadrātveida lauku, kurā apgaismes ierīces gaismu izstarojošā virsma ir redzama, kad attiecīgos leņķus (α vertikāli un β horizontāli) mēra pie redzamās virsmas ārējās kontūras un lukturis tiek uzlūkots no attāluma, taču, ja šajā laukā atrodas kāds šķērslis, kas daļēji aizēno gaismu izstarojošo virsmu, ir pieņemami, ja var pierādīt, ka arī ar šādu aizēnojumu ir izpildītas fotometriskās vērtības, kas noteiktas apgaismes ierīce kā sastāvdaļas tipa apstiprinājumam;
“transportlīdzekļa gareniskā vidusplakne” ir transportlīdzekļa simetrijas plakne vai, ja transportlīdzeklis nav simetrisks, vertikālā gareniskā plakne, kas šķērso transportlīdzekļa asu vidu;
“darbības indikators” ir gaismas, skaņas vai jebkurš līdzvērtīgs signāls, kas norāda, vai ierīce ir ieslēgta un vai tā darbojas pareizi vai ne;
“kontūra indikators” ir indikators, kas norāda, ka ierīce ir ieslēgta, bet nenorāda, vai tā darbojas pareizi vai ne;
“transportlīdzekļa tips atkarībā no atpakaļskata redzamības” ir transportlīdzekļi, kuri neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā transportlīdzekļa izmērs un ārējā forma, kā arī netiešās redzamības ierīču, kas uzstādītas transportlīdzeklim, skaita, atrašanās vietas un konstrukcijas parametri;
“transportlīdzekļa tips atkarībā no apgāšanās aizsargkonstrukcijas” ir transportlīdzekļi, kuri neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā konstrukcija uz transportlīdzekļa, kuras galvenais mērķis ir mazināt vai novērst smagu ievainojumu risku transportlīdzeklī esošajām personām, kas var rasties, transportlīdzeklim apgāžoties parastas lietošanas apstākļos;
“klīrensa zona” ir telpa, kuru parastā sēdvietā visās sēdvietās aizņem piecdesmitās procentiles vīrieša manekens, kam atbilst Hybrid III antropomorfa testa ierīce;
“transportlīdzekļa veids atkarībā no drošības jostu stiprinājumiem un drošības jostām” ir transportlīdzekļi, kuri neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā transportlīdzekļa galvenie konstrukcijas un projekta parametri, kā arī drošības jostu stiprinājumi un uzstādīto drošības jostu skaits, atrašanās vieta un konfigurācija;
“regulēšanas sistēma” ir ierīce, ar ko sēdekļa daļas var noregulēt tā, lai panāktu pasažiera morfoloģijai atbilstīgu sēdvietu; tostarp šī ierīce var ļaut sēdekli pārvietot garenvirzienā, pa vertikāli un/vai leņķiski;
“pārvietošanas sistēma” ir regulēšanas un bloķēšanas sistēma, ieskaitot saliekamo atzveltni, kas uzstādīta sēdekļiem citu sēdekļu priekšā, kas pasažieriem ļauj piekļūt šādiem aizmugures sēdekļiem un izkļūt ārā no tiem, ja nav durvju, kas ļautu piekļūt šai aizmugures sēdekļu rindai;
“sedlu veida sēdeklis” ir tāda sēdvieta, kurā vadītājs vai pasažieris sēž jāteniski;
“sēdeklis” ir tāda sēdvieta, kas nav sedlu veida sēdeklis un kurā ir paredzēta atzveltne vadītāja vai pasažiera muguras atbalstam;
“atzveltne” ir konstrukcijas elements aiz sēdvietas R punkta vairāk nekā 450 mm augstumā, mērot no vertikālās plaknes, kas šķērso R punktu, pret kuru sēdošās personas mugura var atbalstīties pilnībā;
“piecdesmitās procentiles vīrieša manekens” ir fiziski antropomorfa testa ierīce, kurai ir noteikti izmēri un masa, vai virtuāls modelis, kas abi atbilst vidēja auguma vīrieša ķermenim;
“faktiskais drošības jostu stiprinājums” ir vieta transportlīdzekļa konstrukcijā vai sēdekļa vai jebkuras citas transportlīdzekļa daļas konstrukcijā, uz kuras fiziski ir uzstādāms drošības jostas montāžas komplekts;
“efektīvais drošības jostas stiprinājums” ir skaidri noteikta vieta transportlīdzeklī, kura ir pietiekami stingra atkarībā no drošības jostas, kas uzlikta personai, kura atrodas transportlīdzeklī, maršruta, kursa un virziena maiņas, un kas ietver punktu, kurš ir vistuvāk tai jostas daļai, kura atrodas faktiskā un tiešā saskarē ar lietotāju;
“priekšējā sēdvieta” ir viena visvairāk uz priekšu izvirzītā sēdvieta, kura var būt grupēta vairāku citu sēdvietu rindā;
“aizmugures sēdvieta” ir viena sēdvieta, kas atrodas pilnībā aiz priekšējās sēdvietas līnijas un kura var būt grupēta vairāku sēdvietu rindā;
“rumpja atsauces līnija” ir rumpja līnija katrai sēdvietai, kā to ir noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs un kā ir noteikts saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 17 ( 4 ) 3. pielikumu;
“rumpja leņķis” ir leņķis starp vertikālo līniju un rumpja līniju;
“projektētais stāvoklis” ir stāvoklis, kādā ierīci, piemēram, sēdekli, var noregulēt tā, lai visi būtiskie iestatījumi pēc iespējas vairāk atbilstu noteiktajam stāvoklim;
“ISOFIX” ir tāda sistēma bērnu ierobežotājsistēmu pievienošanai transportlīdzekļiem, kurai ir divi stingri stiprinājumi, divi atbilstīgi stingri savienojumi ar bērnu ierobežotājsistēmu un līdzeklis bērnu ierobežotājsistēmas gareniskās rotācijas ierobežošanai;
“transportlīdzekļa tips atkarībā no sēdvietām” ir transportlīdzekļi, kuri neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā sēdekļu vai sedlu veida sēdekļu forma, atrašanās vieta un skaits;
“piektās procentiles pieaugušas sievietes manekens” ir fiziski antropomorfa testa ierīce, kurai ir noteikti izmēri un masa, vai virtuāls modelis, kas abi atbilst maza auguma sievietes ķermenim;
“transportlīdzekļa veids atkarībā no vadāmības, pagriezienu īpašībām un pagriežamības” ir transportlīdzekļi, kuri neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā vadīšanas mehānisma, atpakaļgaitas ierīces un bloķēšanas diferenciāļu konstrukcijas parametri, ja šādas ierīces transportlīdzeklim ir uzstādītas;
“griešanās aplis” ir aplis, kurā atrodas visu transportlīdzekļa punktu, izņemot atpakaļskata spoguļus, projekcijas zemes plaknē, kad transportlīdzeklis tiek vadīts pa apli;
“neparasta vibrācija” ir vibrācija, kas būtiski atšķiras no parastas un pastāvīgas vibrācijas, ko raksturo viens vai vairāki negaidīti asi vibrācijas amplitūdas palielinājumi un kas noved pie stūrēšanas spēka palielinājuma, kas nav patstāvīgs un kura būtība nav paredzama;
“transportlīdzekļa tips atkarībā no uzstādītajām riepām” ir transportlīdzekļi, kuri neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā riepu tips, minimālie un maksimālie riepu izmēru apzīmējumi, riteņu izmēri un iznesumi, kā arī riepām piemērots ātrums un kravnesība, un dubļusargu raksturlielumi;
“riteņa iznesums” ir attālums starp riteņa rumbas plakni un loka centrālo līniju;
“pagaidu lietošanas rezerves vienība” ir vienība, uz kuras ir riepa, kas atšķiras no citiem riepu veidiem, kas paredzēti transportlīdzeklim parastos braukšanas apstākļos, un ir paredzēta tikai pagaidu lietošanai ierobežotos braukšanas apstākļos;
“maksimālā nestspēja” ir masa, ko riepa var izturēt, to noslogojot saskaņā ar ekspluatācijas prasībām, kuras precizējis riepas izgatavotājs, kas izteiktas kā kravnesības indekss;
“ātruma kategorijas simbols” ir simbols, kas definēts ANO EEK Noteikumu Nr. 75 2.28. punktā, ANO EEK Noteikumu Nr. 30 2.29. punktā, ANO EEK Noteikumu Nr. 54 2.28. punktā un ANO EEK Noteikumu Nr. 106 2.29. punktā;
“transportlīdzekļa tips atkarībā no maksimālā ātruma ierobežojuma plāksnes un tās novietojuma uz transportlīdzekļa” ir transportlīdzekļi, kuri neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā transportlīdzekļa projektētais maksimālais ātrums un maksimālā ātruma ierobežojuma plāksnes materiāla, atrašanās virziena un konstrukcijas parametri;
“praktiski līdzena virsma” ir cieta materiāla virsma, kuras izliekuma rādiuss ir vismaz 5 000 mm;
“transportlīdzekļa tips atkarībā no iekšējā aprīkojuma un durvīm” ir transportlīdzekļi, kuri neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā transportlīdzekļa iekšējā aprīkojuma konstrukcijas parametri, sēdekļu un durvju skaits un atrašanās vieta;
“mērinstrumentu paneļa līmenis” ir līnija, ko nosaka punkti, kuros vertikālās pieskares saskaras ar mērinstrumentu paneli vai horizontālas plaknes līmenī sakrīt ar vadītāja sēdvietas R punktu, ja pēdējais minētais atrodas augstāk par attiecīgo pieskares punktu;
“saskares malas” ir malas, kuras var saskarties ar testēšanas aparāta virsmu un kuras var veidot struktūras, elementi vai sastāvdaļas, kas atrodas jebkurā transportlīdzekļa vietā, ieskaitot, bet ne tikai, pasažieru salona grīdu, sānus, durvis, logus, jumtu, jumta balstus, jumta ribojumu, saules aizsargstiklus, instrumentu paneli, stūrēšanas ierīci, sēdekļus, galvas balstus, drošības jostas, sviras, pogas, pārsegus, nodalījumus un gaismas;
“durvis” ir jebkura struktūra vai materiāls, kas ir atverams, pārvietojams, nolokāms, atvelkams ar rāvējslēdzēju, pabīdāms vai pārvietojams jebkurā citā veidā, lai persona varētu iekļūt transportlīdzeklī vai izkļūt no tā;
“durvju centrs” ir dimensionāls punkts vertikālā plāksnē paralēli transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei, kas sakrīt ar durvju smaguma centru;
“transportlīdzekļa tips atkarībā no maksimālās nominālās nepārtrauktās vai lietderīgās jaudas un/vai projektēto transportlīdzekļa ātruma ierobežojuma” ir transportlīdzekļi, kuri neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā transportlīdzekļa elektromotora(-u) un/vai dzinēja radītās maksimālās nepārtrauktās jaudas, transportlīdzekļa projektētā maksimālā ātruma ierobežojuma un tādu ierīču un metodoloģiju konstrukcijas parametri, kas tiek izmantotas, lai efektīvi ierobežotu transportlīdzekļa sasniedzamo maksimālo ātrumu un/vai jaudas izvadi;
“transportlīdzekļa tips atkarībā no konstrukcijas stiprības” ir transportlīdzekļi, kuri neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā mehānisko savienojumu konstrukcijas parametri, piemēram, metinātie savienojumi un vītņotie savienojumi, kā arī transportlīdzekļa karkass, šasijas un/vai korpuss, kā arī veids, kādā tie ir strukturēti.
II
NODAĻA
IZGATAVOTĀJU PIENĀKUMI
3. pants
Uzstādīšanas un demonstrēšanas prasības saistībā ar funkcionālo drošumu
4. pants
ANO EEK noteikumu piemērošana
5. pants
Funkcionālā drošuma prasību un testa procedūru tehniskās specifikācijas
6. pants
Prasības, kas piemērojamas skaņas signālierīcēm
Testa procedūras un izpildījuma prasības, kas piemērojamas skaņas signālierīcēm, kuras ir minētas Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikumā (B daļas 1. punktā), veic un apstiprina saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.
7. pants
Prasības, kas piemērojamas bremzēšanas, tostarp pretbloķēšanas un kombinētās bremzēšanas, sistēmām, ja tādas ir uzstādītas
Testa procedūras un izpildījuma prasības, kuras piemērojamas bremzēšanas, tostarp pretbloķēšanas un kombinētās bremzēšanas, sistēmām, ja tādas ir uzstādītas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikumā (B daļas 2. punktā) un VIII pielikumā, ir jāveic un jāapstiprina saskaņā ar prasībām, kas noteiktas šīs regulas III pielikumā.
8. pants
Prasības, kas piemērojamas elektrodrošībai
Testa procedūras un izpildījuma prasības, kuras piemērojamas elektrodrošībai, kas ir minēta Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikumā (B daļas 3. punktā), veic un apstiprina saskaņā ar šīs regulas IV pielikumā noteiktajām prasībām.
9. pants
Prasības, kas piemērojamas izgatavotāja deklarācijai par kritisko funkcionālā drošuma sistēmu, detaļu un aprīkojuma noturīguma testēšanu
Izgatavotāja deklarācijai par funkcionālā drošuma sistēmu, detaļu un aprīkojuma noturīguma testēšanu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikumā (B daļas 4. punktā), ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas šīs regulas V pielikumā.
10. pants
Prasības, kas piemērojamas priekšējām un aizmugures aizsargkonstrukcijām
Testa procedūras un izpildījuma prasības, kuras piemērojamas priekšējām un aizmugures aizsargkonstrukcijām, kuras ir minētas Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikumā (B daļas 5. punktā), veic un apstiprina saskaņā ar šīs regulas VI pielikumā noteiktajām prasībām.
11. pants
Prasības, kas piemērojamas stiklojumam, priekšējā stikla apskalotājiem un tīrītājiem, ledus atkausēšanas un pretaizsvīšanas sistēmām
Testa procedūras un izpildījuma prasības, kuras ir piemērojamas stiklojumam, priekšējā stikla apskalotājiem un tīrītājiem, ledus atkausēšanas un pretaizsvīšanas sistēmām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikumā (B daļas 6. punktā), veic un apstiprina saskaņā ar šīs regulas VII pielikumā noteiktajām prasībām.
12. pants
Prasības, kas piemērojamas vadītāja darbinātām vadības ierīcēm, ieskaitot vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikāciju
Testa procedūras un izpildījuma prasības, kuras ir piemērojamas vadītāja darbināmām vadības ierīcēm, tostarp vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikācijai, kas minēta Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikumā (B daļas 7. punktā), veic un apstiprina saskaņā ar šīs regulas VIII pielikumā noteiktajām prasībām.
13. pants
Prasības, kas piemērojamas apgaismes un gaismas signālierīču uzstādīšanai, ieskaitot automātisku gaismas ieslēgšanos
Testa procedūras un izpildījuma prasības, kuras piemērojamas apgaismes un gaismas signālierīču uzstādīšanai, tostarp automātiskai gaismas ieslēgšanai, kas minētas Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikumā (B daļas 8. punktā) un VIII pielikumā, ir jāveic un jāapstiprina saskaņā ar prasībām, kas noteiktas šīs regulas IX pielikumā.
14. pants
Prasības, kas piemērojamas atpakaļskata redzamībai
Testa procedūras un mērījumi, kuras jāveic, lai testētu attiecīgās prasības, kas piemērojamas atpakaļskata redzamībai, kas minēta Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikumā (B daļas 9. punktā), veic un apstiprina saskaņā ar šīs regulas X pielikumā noteiktajām prasībām.
15. pants
Prasības, kas piemērojamas apgāšanās aizsargkonstrukcijai
Testa procedūras un izpildījuma prasības, kuras ir piemērojamas apgāšanās aizsargkonstrukcijai, kas minēta Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikumā (B daļas 10. punktā), veic un apstiprina saskaņā ar šīs regulas XI pielikumā noteiktajām prasībām.
16. pants
Prasības, kas piemērojamas drošības jostu stiprinājumiem un drošības jostām
Testa procedūras un izpildījuma prasības, kuras ir piemērojamas drošības jostu stiprinājumiem un drošības jostām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikumā (B daļas 11. punktā), veic un apstiprina saskaņā ar šīs regulas XII pielikumā noteiktajām prasībām.
17. pants
Prasības, kas piemērojamas sēdvietām (sedlu veida sēdekļiem un sēdekļiem)
Testa procedūras un izpildījuma prasības, kuras ir piemērojamas sēdvietām (sedlu veida sēdekļiem un sēdekļiem), kas minētas Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikumā (B daļas 12. punktā), veic un apstiprina saskaņā ar šīs regulas XIII pielikumā noteiktajām prasībām.
18. pants
Prasības, kas piemērojamas vadāmībai, pagriezienu īpašībām un pagriežamībai
Testa procedūras un izpildījuma prasības, kuras ir piemērojamas vadāmībai, pagriezienu īpašībām un pagriežamībai, kas minēta Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikumā (B daļas 13. punktā), veic un apstiprina saskaņā ar šīs regulas XIV pielikumā noteiktajām prasībām.
19. pants
Prasības, kas piemērojamas riepu uzstādīšanai
Testa procedūras un izpildījuma prasības, kuras ir piemērojamas riepu uzstādīšanai, kas minēta Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikumā (B daļas 14. punktā), veic un apstiprina saskaņā ar šīs regulas XV pielikumā noteiktajām prasībām.
20. pants
Prasības, kas piemērojamas maksimālā ātruma ierobežojuma plāksnei un tās atrašanās vietai uz transportlīdzekļa
Testa procedūras un izpildījuma prasības, kuras piemērojamas transportlīdzekļa maksimālā ātruma ierobežojuma plāksnei un tās atrašanās vietai uz L kategorijas transportlīdzekļiem, kas minēta Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikumā (B daļas 15. punktā), veic un apstiprina saskaņā ar šīs regulas XVI pielikumā noteiktajām prasībām.
21. pants
Prasības, kas piemērojamas transportlīdzeklī esošu personu aizsardzībai, tai skaitā iekšējais aprīkojums un transportlīdzekļa durvis
Testa procedūras un izpildījuma prasības, kuras ir piemērojamas transportlīdzeklī esošu personu aizsardzībai, ieskaitot iekšējo aprīkojumu un transportlīdzekļa durvis, kas minētas Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikumā (B daļas 16. punktā), veic un apstiprina saskaņā ar šīs regulas XVII pielikumā noteiktajām prasībām.
22. pants
Prasības, kas piemērojamas nominālajai maksimālajai nepārtrauktajai un/vai lietderīgajai jaudai un/vai transportlīdzekļa projektētajam ātruma ierobežojumam
Testa procedūras un izpildījuma prasības, kuras ir piemērojamas L kategorijas transportlīdzekļu projektētajam nominālajam maksimālās nepārtrauktās un/vai lietderīgās jaudas un/vai ātruma ierobežojumam, kas minēts Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikumā (B daļas 17. punktā), veic un apstiprina saskaņā ar šīs regulas XVIII pielikumā noteiktajām prasībām.
23. pants
Prasības, kas piemērojamas transportlīdzekļa konstrukcijas stiprībai
Prasības, kuras ir piemērojamas transportlīdzekļa konstrukcijas stiprībai, kas minēta Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikumā (B daļas 18. punktā) un VIII pielikumā, ir jāizpilda saskaņā ar šīs regulas XIX pielikumā noteiktajām prasībām.
III
NODAĻA
DALĪBVALSTU PIENĀKUMI
24. pants
Transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprinājums
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 22. pantu un sākot no datumiem, kas noteikti tās IV pielikumā, valstu iestādēm atbilstības sertifikāti ir jāuzskata par spēkā neesošiem atbilstoši Regulas (ES) Nr. 168/2013 43. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, ja jauni transportlīdzekļi neatbilst Regulas (ES) Nr. 168/2013 un šīs regulas noteikumiem, un, pamatojoties uz funkcionālā drošuma apsvērumiem, ir jāaizliedz šādu transportlīdzekļu laišana tirgū, reģistrēšana vai nodošana ekspluatācijā.
IV
NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
25. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro, sākot no 2016. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
PIELIKUMU SARAKSTS
Pielikuma numurs |
Pielikuma virsraksts |
I |
Obligāti piemērojamo ANO EEK noteikumu saraksts |
II |
Skaņas signālierīcēm piemērojamās testa procedūras un izpildījuma prasības |
III |
Prasības, kas piemērojamas bremzēm, ieskaitot pretbloķēšanas un kombinētās bremžu sistēmas |
IV |
Prasības attiecībā uz elektrodrošību |
V |
Prasības, kas piemērojamas izgatavotāja deklarācijai par kritisko funkcionālā drošuma sistēmu, detaļu un aprīkojuma noturīguma testēšanu |
VI |
Prasības, kas piemērojamas priekšējām un aizmugures aizsargkonstrukcijām |
VII |
Prasības, kas piemērojamas stiklojumam, priekšējā stikla tīrītājiem un apskalotājiem, ledus atkausēšanas un pretaizsvīšanas sistēmām |
VIII |
Prasības, kas piemērojamas vadītāja darbinātām vadības ierīcēm, ieskaitot vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikāciju |
IX |
Prasības, kas piemērojamas apgaismes un gaismas signālierīču uzstādīšanai, ieskaitot automātisku gaismas izslēgšanos |
X |
Prasības attiecībā uz atpakaļskata redzamību |
XI |
Apgāšanās aizsargkonstrukcijai (ROPS) piemērojamās prasības |
XII |
Prasības, kas piemērojamas drošības jostu stiprinājumiem un drošības jostām |
XIII |
Prasības, kas piemērojamas sēdvietām (sedlu veida sēdekļiem un sēdekļiem) |
XIV |
Prasības attiecībā uz vadāmību, pagriezienu īpašībām un pagriežamību |
XV |
Prasības attiecībā uz riepu uzstādīšanu |
XVI |
Prasības, kas piemērojamas transportlīdzekļa maksimālā ātruma ierobežojuma plāksnei un tās atrašanās vietai uz transportlīdzekļa |
XVII |
Prasības attiecībā uz transportlīdzeklī esošu personu aizsardzību, ieskaitot iekšējo aprīkojumu un transportlīdzekļa durvis |
XVIII |
Prasības attiecībā uz maksimāli nominālo nepārtraukto vai lietderīgo jaudu un/vai projektēto transportlīdzekļa ātruma ierobežojumu |
XIX |
Prasības attiecībā uz transportlīdzekļa konstrukcijas stiprību |
I PIELIKUMS
Obligāti piemērojamo ANO EEK noteikumu saraksts
ANO EEK noteikumu nr. |
Tēma |
Grozījumu sērija |
OV atsauce |
Piemērojamība |
1 |
Mehānisko transportlīdzekļu galvenie lukturi (R2, HS1) |
02 |
OV L 177, 10.7.2010., 1. lpp. |
L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e |
3 |
Atstarotāji |
02. grozījumu sērijas 12. papildinājums |
OV L 323, 6.12.2011., 1. lpp. |
L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e |
6 |
Virzienrādītāji |
01. grozījumu sērijas 25. papildinājums |
OV L 213, 18.7.2014., 1. lpp. |
L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e |
7 |
Priekšējie un pakaļējie gabarītlukturi un bremžu signāllukturi |
02. grozījumu sērijas 23. papildinājums |
OV L 285, 30.9.2014., 1. lpp. |
L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e |
8 |
Mehānisko transportlīdzekļu galvenie lukturi (H1, H2, H3, HB3, HB4, H7, H8, H9, H11, HIR1, HIR2) |
05 |
OV L 177, 10.7.2010., 71. lpp. |
L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e |
16 |
Drošības jostas, ierobežotājsistēmas un bērnu ierobežotājsistēmas |
06. grozījumu sērijas 5. papildinājums |
OV L 304, 20.11.2015., 1. lpp. |
L2e, L4e, L5e, L6e un L7e |
19 |
Priekšējie miglas lukturi |
04. grozījumu sērijas 6. papildinājums |
OV L 250, 22.8.2014., 1. lpp. |
L3e, L4e, L5e un L7e |
20 |
Mehānisko transportlīdzekļu galvenie lukturi (H4) |
03 |
OV L 177, 10.7.2010., 170. lpp. |
L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e |
28 |
Skaņas signālierīces |
00. grozījumu sērijas 3. papildinājums |
OV L 323, 6.12.2011., 33. lpp. |
L3e, L4e un L5e |
37 |
Kvēlspuldzes |
03. grozījumu sērijas 42. papildinājums |
OV L 213, 18.7.2014., 36. lpp. |
L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e |
38 |
Pakaļējie miglas lukturi |
00. grozījumu sērijas 15. papildinājums |
OV L 4, 7.1.2012., 20. lpp. |
L3e, L4e, L5e un L7e |
39 |
Vienoti noteikumi par transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz spidometra ierīci un tās uzstādīšanu |
Regulas sākotnējās redakcijas 5. papildinājums |
OV L 120, 13.5.2010., 40. lpp. |
L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e |
43 |
Bezšķembu stiklojums |
01. grozījumu sērijas 2. papildinājums |
OV L 42, 12.2.2014., 1. lpp. |
L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e |
46 |
Netiešās redzamības ierīces (atpakaļskata spoguļi) |
04. grozījumu sērijas 1. papildinājums |
OV L 237, 8.8.2014., 24. lpp. |
L2e, L5e, L6e un L7e |
50 |
L kategorijas transportlīdzekļu apgaismojuma sastāvdaļas |
00. grozījumu sērijas 16. papildinājums |
OV L 97, 29.3.14., 1. lpp. |
L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e |
53 |
Apgaismojuma uzstādīšana (motocikli) |
01. grozījumu sērijas 14. papildinājums |
OV L 166, 18.6.2013., 55. lpp. |
L3e |
56 |
Mopēdu un transportlīdzekļu, ko par tādiem uzskata, galvenie lukturi |
01 |
OV L 89, 25.3.2014., 1. lpp. |
L1e, L2e un L6e |
57 |
Motociklu un transportlīdzekļu, ko par tādiem uzskata, galvenie lukturi |
02 |
OV L 130, 1.5.2014., 45. lpp. |
L3e, L4e, L5e un L7e |
60 |
Vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikācija |
00. grozījumu sērijas 4. papildinājums |
OV L 297, 15.10.2014., 23. lpp. |
L1e un L3e |
72 |
Motociklu un transportlīdzekļu, ko par tādiem uzskata, galvenie lukturi (HS1) |
01 |
OV L 75, 14.3.2014., 1. lpp. |
L3e, L4e, L5e un L7e |
74 |
Apgaismojuma uzstādīšana (mopēdi) |
►C2 01. grozījumu sērijas 7. papildinājums ◄ |
OV L 166, 18.6.2013., 88. lpp. |
L1e |
75 |
Riepas |
01. grozījumu sērijas 13. papildinājums |
OV L 84, 30.3.2011., 46. lpp. |
L1e, L2e, L3e, L4e un L5e |
78 |
Bremzes, ieskaitot pretbloķēšanas un kombinētās bremžu sistēmas |
03. grozījumu sērijas 2. labojums |
OV L 24, 30.1.2015., 30. lpp. |
L1e, L2e, L3e, L4e un L5e |
81 |
Atpakaļskata spoguļi |
00. grozījumu sērijas 2. papildinājums |
OV L 185, 13.7.2012., 1. lpp. |
L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e |
82 |
Mopēdu un transportlīdzekļu, ko par tādiem uzskata (HS2), galvenie lukturi |
01 |
OV L 89, 25.3.2014., 92. lpp. |
L1e, L2e un L6e |
87 |
Dienas gaitas lukturi |
00. grozījumu sērijas 15. papildinājums |
OV L 4, 7.1.2012., 24. lpp. |
L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e |
90 |
Rezerves bremžu uzliku komplekti un trumuļu bremžu uzlikas |
02 |
OV L 185, 13.7.2012., 24. lpp. |
L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e |
98 |
Galvenie lukturi ar gāzizlaides gaismas avotiem |
01. grozījumu sērijas 4. papildinājums |
OV L 176, 14.6.2014., 64. lpp. |
L3e |
99 |
Gāzizlaides gaismas avoti |
00. grozījumu sērijas 9. papildinājums |
OV L 285, 30.9.2014., 35. lpp. |
L3e |
112 |
Galvenie lukturi ar asimetriskām gaismām |
01. grozījumu sērijas 4. papildinājums |
OV L 250, 22.8.2014., 67. lpp. |
L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e |
113 |
Galvenie lukturi ar simetriskām gaismām |
01. grozījumu sērijas 3. papildinājums |
OV L 176, 14.6.2014., 128. lpp. |
L1e, L2e, L3e, L4e, L5e, L6e un L7e |
Paskaidrojums. Tas, ka sastāvdaļa ir iekļauta šajā sarakstā, nenozīmē, ka tās uzstādīšana ir obligāta. Taču noteiktām sastāvdaļām obligātās uzstādīšanas prasības ir paredzētas citos šīs regulas pielikumos.
II PIELIKUMS
Skaņas signālierīcēm piemērojamās testa procedūras un izpildījuma prasības
1. DAĻA
Prasības, kas piemērojamas tādu mehāniska vai elektriska tipa skaņas signālierīču sastāvdaļas tipa apstiprinājumam, kuras ir paredzēts uzstādīt L1e, L2e un L6e kategorijas transportlīdzekļiem
1. Vispārīgās prasības
1.1. Elektriskām skaņas signālierīcēm jāizdod nepārtraukta, vienmērīga skaņa, un to skaņas spektrs darbības laikā nedrīkst manāmi mainīties. Signālierīcēm ar maiņstrāvas barošanas avotu šo prasību piemēro tikai pastāvīga ģeneratora ātruma gadījumā, un šā ātruma diapazons norādīts 2.3.2. punktā.
1.2. Elektriskām skaņas signālierīcēm jābūt tādiem skaņas raksturlielumiem (skaņas enerģijas spektrālais sadalījums, skaņas spiediena līmenis) un mehāniskajiem raksturlielumiem, lai tās izturētu 2. līdz 3.4. punktā noteiktos testus.
1.3. Elektriskām skaņas signālierīcēm var būt pievienota iespēja, kas ierīcei ļauj darboties ar ievērojami zemāku skaņas spiediena līmeņa stiprumu.
1.4. Mehāniskām skaņas signālierīcēm ir jābūt aprīkotām ar sviru, kas darbināma ar īkšķi, vai arī ar zvana mēlīti, kas paredzēta, lai ātri pagrieztu divus brīvi savienotus metāla diskus zvana korpusā, vai viena sitiena zvana mēlīti.
2. Skaņas līmeņa mērījumi
2.1. Skaņas signālierīču testus ieteicams veikt bezatbalss apstākļos. Alternatīvi tās var testēt daļējas atbalss kamerā vai brīvā āra laukumā. Tādā gadījumā jāievēro piesardzība, lai mērīšanas vietā novērstu skaņas atstarošanos no zemes virsmas, piemēram, nodrošinot vairākus skaņu slāpējošus ekrānus. Ir jāpārliecinās, lai puslodē ar vismaz 5 m rādiusu mērīšanas virzienā ierīces un mikrofona augstumā diapazonā līdz maksimālai mērāmajai frekvencei sfēriskais kropļojums nepārsniegtu 1 dB(A). Apkārtējā trokšņa līmenis ir vismaz par 10 dB(A) zemāks par mērāmiem skaņas spiediena līmeņiem.
Testa veikšanai iesniegtā ierīce un mikrofons jānovieto vienādā augstumā, kam jābūt starp 1,15 un 1,25 m. Mikrofona maksimālās jutības asij jāsakrīt ar signālierīces maksimālās skaņas līmeņa virzienu.
Mikrofons jānovieto tā, lai diafragma atrastos 2 ± 0,01 m attālumā no ierīces emitētās skaņas izejas plaknes. Ierīcei ar vairākām atverēm šis pats attālums jānosaka attiecībā pret mikrofona tuvākās skaņas emisijas skaņas izejas plakni.
2.2. Skaņas spiediena līmeņa mērījumus izdara ar 1. precizitātes klases skaņas līmeņa mērinstrumentu, kas atbilst IEC publikācijas Nr. 651 pirmā izdevuma (1979. gads) prasībām.
Visus mērījumus izdara, lietojot “ātro” laika konstanti. Lai izmērītu vispārējo skaņas spiediena līmeni, jāizmanto svēršanas līkne (A).
Emitētās skaņas spektru mēra atbilstīgi Furjē skaņas signāla pārveidojumam. Kā alternatīvu var izmantot trešdaļoktāvas filtrus, kas atbilst IEC publikācijas Nr. 225 pirmā izdevuma (1966. gads) prasībām: šādā gadījumā skaņas spiediena līmeni diapazona vidusfrekvencē 2 500 Hz nosaka, pieskaitot vidējos kvadrātisko skaņas spiedienus vienas trešdaļas diapazona vidusfrekvencēs 2 000 , 2 500 un 3 150 Hz.
Katrā ziņā par atskaites metodi uzskata vienīgi Furjē pārveidojuma metodi.
2.3. Elektriskai skaņas signālierīcei attiecīgi ir jābūt nodrošinātai barošanai ar vienu no šādiem spriegumiem:
ja skaņas signālierīces darbina ar līdzstrāvu, tad testa spriegums, ko mēra pie elektroenerģijas avota izejas, ir 6,5, 13,0 vai 26,0 volti un attiecīgi atbilst sprieguma nominālvērtībām 6, 12 vai 24 volti;
ja skaņas signālierīci darbina ar līdzstrāvu, tad tā jāpievada no tāda tipa elektriskā ģeneratora, kādu parasti izmanto šāda tipa ierīcēm, šā tipa signālierīces akustiskie parametri jāreģistrē pie ģeneratora ātrumiem, kas atbilst 50 %, 75 % un 100 % no maksimālā nepārtrauktas darbības režīma ātruma, kādu šim ģeneratoram norādījis izgatavotājs. Testa laikā ģeneratoram nedrīkst būt nekāda cita elektriska slodze. Noturīguma tests, kas aprakstīts 3. līdz 3.4. punktā, jāveic ar ātrumu, ko paredzējis aprīkojuma izgatavotājs un kas izvēlēts no iepriekšminētā diapazona;
ja ar līdzstrāvu darbināmas skaņas signālierīces testā izmanto taisngrieztu strāvu, tad, signālierīcei darbojoties, uz tā spailēm izmērītā sprieguma mainīgā komponente no maksimuma līdz maksimumam nav lielāka par 0,1 voltu;
elektrības vadītāja pretestībai skaņas signālierīcei, ko darbina ar līdzstrāvu, ieskaitot spaiļu un kontaktu pretestību, jābūt iespējami tuvāk 0,05 Ω, ja sprieguma nominālvērtība ir 6 V, 0,10 Ω, ja sprieguma nominālvērtība ir 12 V un 0,20 Ω, ja sprieguma nominālvērtība ir 24 V.
2.4. Mehānisko skaņas signālierīci testē šādi:
testējamā ierīce ir jādarbina personai vai izmantojot citus ārējos līdzekļus, grūžot darbības sviru, kā to ir ieteicis izgatavotājs. Neviena darbinātāja klātbūtnei nedrīkst būt ievērojama ietekme uz testa rezultātiem. Vienu mērījuma sekvenci veido desmit viena otrai sekojošas darbības pie darbības sviras, kas kopā aizņem 4 ± 0,5 s. Ir jāveic piecas sekvences, kuras vienu no otras atdala pauze. Pilnīga darbība ir jāveic piecas reizes;
A-novērtētais skaņas līmenis ir jāreģistrē katrai no 25 mērījumu sekvencēm, tam jābūt 2,0 dB(A) robežās, un galīgā rezultāta aprēķināšanai tas jānoapaļo.
2.5. Izmantojot detaļu vai detaļas, ko šim mērķim paredzējis izgatavotājs, skaņas signālierīci stingri nostiprina uz balsta, kuras masa ir vismaz 10 reižu lielāka par testējamās signālierīces masu un ne mazāka par 30 kg. Jānodrošina, lai atstarojumi no balsta sāniem un paša balsta vibrācijas ievērojami neietekmētu mērījumu rezultātus.
2.6. Atbilstīgi iepriekš izklāstītiem nosacījumiem A-novērtētais skaņas līmenis nedrīkst pārsniegt 115 dB(A) elektriskām skaņas signālierīcēm un 95 dB(A) mehāniskām skaņas signālierīcēm.
2.7. Elektriskas skaņas signālierīces skaņas spiediena līmenis frekvenču diapazonā no 1 800 līdz 3 550 Hz ir lielāks nekā frekvences komponentēm virs 3 550 Hz, un katrā ziņā gadījumā tas ir vismaz 90 dB(A). Mehāniskas skaņas signālierīces skaņas spiediena līmenim ir jābūt vismaz 80 dB(A).
2.8. Raksturlielumiem, kas norādīti 2.6. līdz 2.7. punktā, ir jābūt arī jebkurai skaņas signālierīcei, kurai ir veikts noturīguma tests, kas paredzēts 3. līdz 3.4. punktā.
2.8.1. Elektriskām skaņas signālierīcēm, ko darbina ar līdzstrāvu, jebkuras sprieguma izmaiņas var būt starp 115 % un 95 % no nominālās vērtības, bet elektriskām skaņas signālierīcēm, ko darbina ar maiņstrāvu, – starp 50 % un 100 % no ģeneratora maksimālā nepārtrauktas darbības režīma ātruma, kādu tam norādījis izgatavotājs.
2.9. No brīža, kad ierīce tiek aktivizēta, līdz brīdim, kad skaņa sasniedz 2.6. līdz 2.7. punktā noteikto minimālo vērtību, nepaiet vairāk kā 0,2 sekundes, mērot apkārtējā temperatūrā 293 ± 5 K (20 ± 5 °C). Šī prasība jo īpaši attiecas uz pneimatiskām vai elektropneimatiskām signālierīcēm.
2.10. Saskaņā ar izgatavotāju noteiktiem barošanas nosacījumiem pneimatiskām vai elektropneimatiskām signālierīcēm jāskan tāpat kā parastām elektriskām skaņas signālierīcēm.
2.11. Minimālo vērtību, kas noteikta 2.6. līdz 2.7. punktā, iegūst katrai daudztoņu ierīces sastāvdaļai, kas katra spēj izdot skaņu patstāvīgi. Maksimālais kopējais skaņas līmenis tiek sasniegts, visām sastāvdaļām darbojoties vienlaikus.
3. Noturīguma tests
3.1. Apkārtējai temperatūrai ir jābūt no 288 K līdz 303 K (15 °C līdz 30 °C).
3.2. Elektriskām skaņas signālierīcēm jānodrošina nominālais spriegums pie vadītāju pretestības, kas norādīta 2.3.1. līdz 2.3.4. punktā, ievērojot atbilstību 2.8.1. punktam, un jādarbojas 10 000 reižu, ieslēdzot uz vienu sekundi pēc četras sekundes ilguša izslēgta stāvokļa. Testa laikā skaņas signālierīcei jāatrodas pretvējā vai caurvējā, kura ātrums ir aptuveni 10 m/s ± 2 m/s.
3.2.1. Ja testu veic kamerā ar skaņas necaurlaidīgu apšuvumu, tad kameras tilpumam jābūt pietiekamam, lai noturīguma testa laikā nodrošinātu parastu signālierīces radītā siltuma izkliedēšanu.
3.3. Ja tad, kad ir veikta puse no kopējā nepieciešamā darbību skaita, skaņas līmeņa parametri salīdzinājumā ar testa sākumu ir mainījušies, tad elektrisko skaņas signālierīci var noregulēt sākuma stāvoklī. Kad ir izpildīts viss nepieciešamais darbību kopējais skaits, skaņas signālierīci atkal var noregulēt sākuma stāvoklī, un pēc tam tā atbilst 2.8. punktā noteiktajām testu prasībām.
3.4. Noturīguma tests ir jāveic četrām mehāniskas skaņas signālierīces tipa vienībām. Katrai ierīcei ir jābūt jaunai, un to testa laikā nedrīkst ieeļļot. Tā ir jāiedarbina 30 000 reižu visā darbības sviras kustības laukā, veicot 100 ± 5 darbības minūtē. Visām četrām ierīcēm saskaņā ar EN ISO 9227:2012 standartu ir jāveic sālsmiglas tests. Trim no četrām ierīcēm ir jāatbilst 2.8. punktā minētā testa prasībām.
2. DAĻA
Prasības transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam attiecībā uz skaņas signālu
1. Uzstādīšanas prasības
1.1. L1e-B, L2e un L6e kategorijas transportlīdzekļos ir jāuzstāda vismaz viena elektriska skaņas signālierīce, kurai ir veikts sastāvdaļas tipa apstiprinājums saskaņā ar šo regulu vai ANO EEK Noteikumiem Nr. 28 ( 9 ).
1.2. L1e-B kategorijas transportlīdzekļos, kuru projektētais maksimālais ātrums ir ≤ 25 km/h un maksimālā nominālā nepārtrauktā vai lietderīgā jauda ir ≤ 500 W, var uzstādīt mehānisku skaņas signālierīci, kurai ir veikts sastāvdaļas tipa apstiprinājums saskaņā ar šo regulu, un tādā gadījumā 2.1.1. līdz 2.1.7. punktā paredzētās prasības nav piemērojamas.
1.3. L3e, L4e un L5e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 28 uzstādīšanas prasībām.
1.3.1. Ja nav īpašu norādījumu, tad jēdziens “motocikli” šajā regulā ir uzskatāms par tādu, kas attiecas uz L3e, L4e un L5e kategorijas transportlīdzekļiem.
1.4. L7e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 28 uzstādīšanas prasībām, kā ir paredzēts L5e kategorijas transportlīdzekļiem.
1.5. Gadījumā, ja ANO EEK Noteikumos Nr. 28 nav norādītas konkrētas prasības, un atbilstoši 1. daļas 1.3. punktam skaņas signālierīcēm vai papildu ierīcēm, kas uzstādītas transportlīdzekļiem, kuri tiek darbināti ar vienu vai vairākiem elektromotoriem, var būt papildiespējas, kas ļauj ierīci nepārtraukti darbināt tā, ka tā darbojas ar ievērojami zemāku skaņas spiedienu, nekā ir prasīts skaņas signālierīcei, izdodot nepārtrauktu, viendabīgu skaņu ar skaņas spektru, kurš darbības laikā ievērojami nemainās, lai, piemēram, brīdinātu gājējus par transportlīdzekļa tuvošanos.
2. |
Uzstādīto elektrisko skaņas signālierīču izpildījuma prasības 2.1. L1e-B, L2e un L6e kategorijas transportlīdzekļiem:
2.1.1
testa spriegumam ir jābūt tādam, kā ir noteikts 1. daļas 2.3. līdz 2.3.2. punktā;
2.1.2.
skaņas spiediena līmeņi ir jāmēra saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti 1. daļas 2.2. punktā;
2.1.3.
Skaņas signālierīce(-es) emitēto A novērtēto skaņas spiediena līmeni mēra transportlīdzekļa priekšā 7,0 m attālumā no tā priekšgala, transportlīdzeklim atrodoties atklātā vietā uz iespējami līdzena pamata, un, ja tas ir aprīkots ar skaņas signālierīci, kura tiek darbināta ar līdzstrāvu, ar izslēgtu dzinēju;
2.1.4.
mērinstrumenta mikrofons ir jānovieto transportlīdzekļa garenvirziena vidusplaknē;
2.1.5.
fona trokšņu un vēja trokšņa skaņas spiediena līmenim ir jābūt vismaz 10 dB(A) zemākam par mērāmo skaņu;
2.1.6.
maksimālo skaņas spiediena līmeni meklē 0,5 līdz 1,5 m virs zemes;
2.1.7.
veicot mērījumus saskaņā ar 2.1.1. līdz 2.1.5. punktā paredzētajiem nosacījumiem, maksimālajai skaņas līmeņa vērtībai, kā ir noteikts 2.1.6. punktā, ir jābūt starp 75 dB(A) un 112 dB(A). 2.2. L3e, L4e un L5e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 28 izpildījuma prasībām. 2.2.1. Ja nav īpašu norādījumu, tad jēdziens “motocikli” šajā regulā ir uzskatāms par tādu, kas attiecas uz L3e, L4e un L5e kategorijas transportlīdzekļiem. 2.3. L7e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 28 izpildījuma prasībām, kā ir paredzēts L5e kategorijas transportlīdzekļiem. |
III PIELIKUMS
Prasības, kas piemērojamas bremzēm, ieskaitot pretbloķēšanas un kombinētās bremžu sistēmas
1. Prasības transportlīdzekļu tipa apstiprinājumam attiecībā uz bremzēm
1.1. L1e, L2e, L3e, L4e un L5e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 78 uzstādīšanas prasībām.
1.1.1. Neraugoties uz 1.1. punktā noteiktajām prasībām, 1.1.1.1. līdz 1.1.1.3. punkta nosacījumi ir piemērojami L1e kategorijas transportlīdzekļiem ar darba kārtībā esošu transportlīdzekļu masu ≤ 35 kg, kam ir turpmāk norādītais aprīkojums:
Iepriekš minēto ANO EEK noteikumu prasības par šķidruma līmeņa pārbaudes vienkāršību neattiecas uz bremzēšanas iekārtu cilindriem ar rezerves šķidrumu bremzēšanas ierīcēs ar hidraulisku pārvadu.
Aploces bremzēm, saistībā ar iepriekš minēto ANO EEK noteikumu īpašajiem nosacījumiem attiecībā uz testēšanu ar slapjām bremzēm, ūdens jāvirza uz riteņa aploci, kas rada berzi, sprauslas novietojot 10 līdz 30 mm attālumā no bremžu kluču aizmugures.
Transportlīdzekļiem ar riteņa aploci, kura nav lielāka par 45 mm (kods 1.75), attiecībā uz bremzēšanas izpildījumu tikai ar priekšējām bremzēm, kad tas ir piekrauts līdz tehniski pieļaujamajai maksimālajai masai, bremzēšanas ceļam vai atbilstīgajam vidējam pilnībā panāktajam palēninājumam (MFDD) ir jābūt tādam, kā paredzēts iepriekš minētajos ANO EEK noteikumos. Ja šo prasību nevar izpildīt tādēļ, ka ir ierobežota saķere starp riepu un ceļa virsmu, bremzēšanas ceļš S ≤ 0,1 + V2/115 ar atbilstīgo vidējo pilnībā panākto palēninājumu 4,4 m/s2 ir jāpiemēro, testējot transportlīdzekli, kas piekrauts līdz maksimālajai tehniski pieļaujamajai masai, izmantojot abas bremzēšanas ierīces vienlaicīgi.
1.1.2. Transportlīdzekļa tipa apstiprināšanai ir jāpiemēro nosacījumi, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 168/2013 VIII pielikumā par uzlaboto bremžu sistēmu obligātās uzstādīšanas prasībām.
1.2. L6e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 78 prasībām, kā ir paredzēts L2e kategorijas transportlīdzekļiem.
1.3. L7e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 78 prasībām, kā ir paredzēts L5e kategorijas transportlīdzekļiem.
IV PIELIKUMS
Prasības attiecībā uz elektrodrošību
1. Prasības transportlīdzekļu tipa apstiprinājumam attiecībā uz elektrodrošību
1.1. |
Transportlīdzekļiem, kuri tiek darbināti ar vienu vai vairākiem elektromotoriem, tostarp tikai elektromobiļiem un hibrīdiem, ir jāatbilst šā pielikuma prasībām. |
2. |
Vispārīgas prasības attiecībā uz aizsardzību pret elektrošoku un attiecībā uz elektrodrošību, kas piemērojamas augstsprieguma kopnēm apstākļos, kad tās nav savienotas ar ārējo augstsprieguma elektroenerģijas avotu.
|
3. |
Prasības attiecībā uz REESS
|
4. |
Drošuma prasības lietošanas laikā 4.1. Vilces sistēmas startēšanas un apturēšanas procedūra
4.2. Braukšana ar samazinātu jaudu 4.2.1. Samazinātas jaudas rādītājs Ja elektriskā vilces sistēma ir aprīkota ar iespēju automātiski samazināt transportlīdzekļa dzinējspēku (piemēram, spēka piedziņas bloka disfunkcijas darbības režīms), vadītājam ir jānorāda par būtisku samazinājumu. 4.2.2. REESS zema enerģijas satura rādītājs Ja uzlādes stāvoklim REESS ir būtiska ietekme uz transportlīdzekļa braukšanas izpildījumu (piemēram, paātrinājumu un vadāmību, kas jāizvērtē tehniskajam dienestam kopā ar transportlīdzekļa izgatavotāju), skaidri saprotamai ierīcei (piemēram, vizuālam vai skaņas signālam) ir jānorāda vadītājam par zemu enerģijas saturu. Šajā saistībā nevar izmantot rādītāju, kas izmantots 4.2.1. punktā minētajā nolūkā. 4.3. Braukšana atpakaļgaitā Nav iespējams nekontrolēti iedarbināt transportlīdzekļa atpakaļgaitas vadības funkciju, kamēr notiek transportlīdzekļa kustība uz priekšu, ja šāda iedarbināšana var izraisīt pēkšņu vai spēcīgu palēninājumu vai riteņu bloķēšanos. Tomēr var būt iespēja iedarbināt transportlīdzekļa atpakaļgaitas vadības funkciju tā, lai transportlīdzeklis tiktu palēnināts pakāpeniski. 4.4. Ūdeņraža emisiju noteikšana
|
1. papildinājums
Izolācijas pretestības mērīšanas metode uz transportlīdzekli balstītam testam
1. Vispārīgas piezīmes
Izolācijas pretestību katrai transportlīdzekļa augstsprieguma kopnei mēra vai nosaka ar aprēķiniem, izmantojot mērījumu vērtības no katras augstsprieguma kopnes daļas vai komponentes vienības (turpmāk tekstā – “dalītais mērījums”).
2. Mērīšanas metode
Izolācijas pretestības mērījumus veic, izvēloties atbilstošu mērīšanas metodi no 2.1. līdz 2.2. punktā uzskaitītajām metodēm atkarībā no aktīvo daļu elektriskā lādiņa vai izolācijas pretestības utt.
Diapazonu elektriskai ķēdei, ko plānots mērīt, noskaidro iepriekš, izmantojot elektriskās ķēdes shēmas utt.
Turklāt var veikt pielāgojumus, kas vajadzīgi izolācijas pretestības mērīšanai, piemēram, aizsega noņemšana, lai varētu piekļūt aktīvajām daļām, mērīšanas līniju zīmēšana, izmaiņas programmatūrā utt.
Gadījumos, kad mērītās vērtības nav stabilas, jo darbojas iebūvēta izolācijas pretestības monitoringa sistēma utt., var veikt vajadzīgos pielāgojumus, lai veiktu mērījumus, piemēram, pārtraukt attiecīgās ierīces darbību vai noņemt to. Turklāt, kad ierīce ir noņemta, izmantojot rasējumus utt., pierāda, ka tā nemainīs izolācijas pretestību starp aktīvajām daļām un elektrisko šasiju.
Ievēro vislielāko piesardzību, lai izvairītos no īssavienojumiem, elektrošoka utt., jo, lai iegūtu šo apstiprinājumu, var būt vajadzīga tieša iejaukšanās augstsprieguma ķēdē.
2.1. Mērīšanas metode, izmantojot spriegumu no avotiem, kas atrodas ārpus transportlīdzekļa
2.1.1. Mērīšanas instruments
Izmanto izolācijas pretestības testēšanas instrumentu, ar kura palīdzību var pievadīt līdzstrāvas spriegumu, kas ir lielāks par augstsprieguma kopnes darba spriegumu.
2.1.2. Mērīšanas metode
Izolatora pretestības testēšanas instrumentu savieno starp aktīvajām daļām un elektrisko šasiju. Pēc tam izolācijas pretestību mēra, pievadot līdzstrāvas spriegumu, kas ir vismaz puse no augstsprieguma kopnes darba sprieguma.
Ja sistēmai ir vairāki sprieguma diapazoni (piemēram, jo ir līdzstrāvas pārveidotājs) galvaniski savienotā ķēdē un dažas komponentes nevar izturēt visas ķēdes darba spriegumu, izolācijas pretestību starp šīm komponentēm un elektrisko šasiju var mērīt atsevišķi, pievadot vismaz pusi no to darba sprieguma, pirms tam atvienojot minētās komponentes.
2.2. Mērīšanas metode, kurā kā līdzstrāvas sprieguma avotu izmanto transportlīdzekļa REESS
2.2.1. Testa apstākļi transportlīdzeklim
Augstsprieguma kopni elektriski uzlādē ar transportlīdzekļa REESS un/vai enerģijas pārveidošanas sistēmu, un REESS un/vai enerģijas pārveidošanas sistēmas sprieguma līmenis visā testa laikā ir vismaz nominālais darba spriegums, ko norādījis transportlīdzekļa izgatavotājs.
2.2.2. Mērīšanas instruments
Šajā testā izmantotais voltmetrs mēra līdzstrāvas vērtības, un tā iekšējā pretestība ir vismaz 10 ΜΩ.
2.2.3. Mērīšanas metode
2.2.3.1. Pirmais posms
Spriegumu mēra, kā norādīts 4-Ap1-1. attēlā, un augstsprieguma kopnes spriegums (Vb) tiek reģistrēts. Vb ir vienāds vai lielāks par REESS un/vai enerģijas pārveidošanas sistēmas nominālo darba spriegumu, ko norādījis transportlīdzekļa izgatavotājs.
4-Ap1-1. attēls
Vb, V1, V2 mērīšana
2.2.3.2. Otrais posms
Mēra un reģistrē spriegumu (V1) starp augstsprieguma kopni (mīnuss) un elektrisko šasiju (sk. 4-Ap1-1. attēlu).
2.2.3.3. Trešais posms
Mēra un reģistrē spriegumu (V2) starp augstsprieguma kopni (pluss) un elektrisko šasiju (sk. 4-Ap1-1. attēlu).
2.2.3.4. Ceturtais posms
Ja V1 ir lielāks vai vienāds ar V2, ieslēdz standarta zināmo pretestību (Ro) starp augstsprieguma kopni (mīnuss) un elektrisko šasiju. Kad Ro ieslēgts, mēra spriegumu (V1’) starp augstsprieguma kopni (mīnuss) un elektrisko šasiju (sk. 4-Ap1-2. attēlu).
Aprēķina elektrisko izolāciju (Ri), izmantojot šo formulu:
vai
4-Ap1-2. attēls
V1’ mērīšana
Ja V2 ir lielāks par V1, ieslēdz standarta zināmo pretestību (Ro) starp augstsprieguma kopni (pluss) un elektrisko šasiju. Kad Ro ieslēgts, mēra spriegumu (V2’) starp augstsprieguma kopni (pluss) un elektrisko šasiju (sk. 4-Ap1-3. attēlu). Aprēķina elektrisko izolāciju (Ri), izmantojot turpmāk norādīto formulu. Dala elektriskās izolācijas vērtību (norādīta Ω) ar augstsprieguma kopnes nominālo darba spriegumu (norādīts V).
Aprēķina elektrisko izolāciju (Ri), izmantojot šo formulu:
vai
4-Ap1-3. attēls
V2’ mērīšana
2.2.3.5. Piektais posms
Elektriskās izolācijas vērtība Ri (norādīta Ω), dalīta ar augstsprieguma kopnes darba spriegumu (norādīts V), ir vienāda ar izolācijas pretestību (norādīta Ω/V).
Piezīme: standarta zināmā pretestība Ro (norādīta Ω) ir minimālās paredzētās izolācijas pretestības vērtība (norādīta Ω/V), reizināta ar transportlīdzekļa darba spriegumu +/– 20 % (norādīts V). Ro nav precīzi šī vērtība, jo vienādojumi ir derīgi visiem Ro; tomēr Ro vērtība šajā diapazonā ir labs risinājums sprieguma mērījumiem.
2. papildinājums
Apstiprinājuma metode iebūvētas izolācijas pretestības monitoringa sistēmas darbībai
1. Iebūvētas izolācijas pretestības monitoringa sistēmas darbību apstiprina saskaņā ar turpmāk minēto metodi.
Starp uzraugāmo terminālu un elektrisko šasiju ieslēdz pretestību, kas neizraisa to, ka izolācijas pretestība samazinās zem paredzētās minimālās izolācijas pretestības vērtības. Ieslēdz brīdinājumu.
3. papildinājums
Aizsardzība pret tiešu pieskaršanos daļām zem sprieguma
1. Piekļuves paraugi
Piekļuves paraugi, lai pārliecinātos par personu aizsardzības līmeni pret piekļuvi aktīvajām daļām, ir doti 4-Ap3-1. tabulā.
2. Testa apstākļi
Piekļuves paraugu, lietojot spēku, kā norādīts 4-Ap3-1. tabulā, spiež pret korpusa atvērumiem. Ja notiek daļēja vai pilnīga iekļūšana, to novieto visos iespējamajos stāvokļos, bet atbalsta virsma nekādā gadījumā nedrīkst pilnībā iekļūt caur atvērumu.
Iekšējos aizsegus uzskata par daļu no korpusa.
Barošanas zemspriegumu ≥ 40 V un ≤ 50 V savieno virknes slēgumā ar piemērotu spuldzi, ja vajadzīgs, starp paraugu un aktīvajām daļām aizsegā vai korpusā.
Signāla ķēdes metodi piemēro arī augstsprieguma aprīkojuma aktīvajām kustīgajām daļām.
Ja iespējams, ir pieļaujams iekšējās kustīgās daļas darbināt vai citādi pārvietot lēni.
3. Pieņemšanas nosacījumi
Piekļuves paraugs nedrīkst skart aktīvās daļas.
Ja šī prasība tiek pārbaudīta ar signāla ķēdes palīdzību starp paraugu un aktīvajām daļām, spuldze nedrīkst iedegties.
Veicot testu attiecībā uz IPXXB, dalītais testēšanas pirksts var iekļūt par 80 mm, tomēr atbalsta virsma (diametrs 50 mm × 20 mm) nedrīkst iekļūt atvērumā. Uzsākot no taisnas pozīcijas, abas testēšanas pirksta daļas vienu pēc otras loka leņķī līdz 90 grādiem attiecībā pret piegulošo pirksta griezumu loka un novieto visās iespējamajās pozīcijās.
Veicot testus attiecībā uz IPXXD, piekļuves paraugs var iekļūt pilnā garumā, tomēr atbalsta virsma nedrīkst pilnībā iekļūt atvērumā.
4-Ap3-1. tabula
Piekļuves paraugi testiem, lai pārbaudītu personu aizsardzības līmeni pret piekļuvi bīstamajām daļām
Pirmais cipars |
Papildu burts |
Piekļuves paraugs |
Testēšanas spēks |
2 |
B |
Dalītais testēšanas pirksts |
10 N ± 10 % |
4, 5, 6 |
D |
Testēšanas vads (diametrs: 1,0 mm, garums: 100 mm) |
1 N ± 10 % |
4-Ap3-1. attēls
Dalītais testēšanas pirksts
V PIELIKUMS
Prasības, kas piemērojamas izgatavotāja deklarācijai par kritisko funkcionālā drošuma sistēmu, detaļu un aprīkojuma noturīguma testēšanu
1. |
Prasības transportlīdzekļu tipa apstiprinājumam attiecībā uz noturīguma testēšanu
|
VI PIELIKUMS
Prasības, kas piemērojamas priekšējām un aizmugures aizsargkonstrukcijām
1. Prasības transportlīdzekļu tipa apstiprinājumam attiecībā uz priekšējām un aizmugures aizsargkonstrukcijām
1.1. Šā pielikuma prasības ir uzskatāmas par izpildītām, ja visam transportlīdzeklim ir piemērotas ANO EEK Noteikumu Nr. 26 prasības par ārējiem izvirzījumiem, kā ir noteikts Regulas (ES) 168/2013 II pielikuma C daļas 7. punktā.
1.2. Ja ANO EEK Noteikumu Nr. 26 prasības par ārējiem izvirzījumiem nav piemērotas vai ir piemērotas tikai daļēji, kā ir noteikts transportlīdzeklim Regulas (ES) 168/2013 II pielikuma C daļas 7. punkta nosacījumos, jānodrošina atbilstība turpmāk minētajām prasībām.
Transportlīdzekļi, kuru attiecīgā priekšējā struktūra ir pilnībā izvērtēta saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 26, ir uzskatāmi par tādiem, kas atbilst prasībām par priekšējām aizsargkonstrukcijām.
Transportlīdzekļi ar vienu priekšējo riteni un kuru ārējie izvirzījumi pāri priekšējai asij ir izvērtēti, izmantojot testēšanas ierīci saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 II pielikuma C daļas 7. punkta attiecīgajiem nosacījumiem, ir uzskatāmi par tādiem, kas atbilst prasībām par priekšējām aizsargkonstrukcijām.
Transportlīdzekļi ar vairāk nekā vienu priekšējo riteni un kuru attiecīgā priekšējā struktūra nav pilnībā izvērtēta saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 26, atbilst turpmāk minētajām prasībām.
Vismaz divas trešdaļas transportlīdzekļa priekšējās daļas maksimālā platuma, kas mērīts vietā, kur atrodas priekšējā ass vai tās priekšā, veido transportlīdzekļa struktūra, kas atrodas pirms šķērslīnijas, kura atrodas pa vidu starp priekšējo asi un transportlīdzekļa vistuvāk priekšā esošo punktu (t. i., būtiska struktūra, sk. 6-1. attēlu). Šīs struktūras novietojums augstuma ziņā ir būtisks vienīgi virs grīdas līnijas un zemāk par 2,0 m.
6-1. attēls
Transportlīdzekļa priekšējās daļas būtiska struktūra
Piezīme: šajā piemērā priekšējās riepas atrodas novērtēšanas zonā un attiecīgie platumi ir iekļauti kopējā atbilstīgajā būtiskajā struktūrā.
Nevienai no transportlīdzekļa struktūrām, kuras izvirzās priekšā 1.2.3.1. punktā aprakstītajai līnijai, nedrīkst būt smailas vai asas daļas vai izvirzījumi, kuri vērsti uz āru un kuru dēļ var rasties ievainojumi vai tie var būt smagāki, vai kuri sadursmes gadījumā, kad transportlīdzeklis virzās uz priekšu, var radīt ievainojumus neaizsargātiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Struktūrai jebkurā gadījumā nedrīkst būt malu, ar kurām varētu saskarties 100 mm sfēra un kuru liekuma rādiuss ir mazāks par 2,5 mm. Taču malas drīkst būt neasas, ja to izvirzījumi ir mazāki par 5,0 mm un nav īpašu prasību attiecībā uz malām, kuru izvirzījums ir mazāks par 1,5 mm.
Prasības par aizmugures aizsargkonstrukcijām, kas minētas 1.2.5. līdz 1.2.6.2.1. punktā, neattiecas uz transportlīdzekļiem, kuri nav aprīkoti ar atpakaļgaitas ierīci.
Transportlīdzekļi, kuri ir aprīkoti ar atpakaļgaitas ierīci un kuru attiecīgā aizmugures struktūra ir pilnībā novērtēta saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 26, ir uzskatāmi par tādiem, kuri atbilst prasībām, kas piemērojamas aizmugures aizsargkonstrukcijām.
Transportlīdzekļiem, kuri aprīkoti ar atpakaļgaitas ierīci un kuru attiecīgā aizmugures struktūra nav pilnībā izvērtēta saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 26, atbilst turpmāk minētajām prasībām.
Vismaz divām trešdaļām no transportlīdzekļa platuma, mērot pie aizmugurējās ass, ir jāsastāv no transportlīdzekļa struktūras (t. i., būtiskā struktūra, sk. 6-2. attēlu). Šīs struktūras novietojums augstuma ziņā ir būtisks vienīgi virs grīdas līnijas un zemāk par 2,0 m.
6.2. attēls
Nevienai no transportlīdzekļa aizmugures ass atpakaļgaitas struktūrām nedrīkst būt smailas vai asas daļas vai izvirzījumi, kuri vērsti uz āru un kuru dēļ var rasties ievainojumi vai tie var būt smagāki, vai kuri sadursmes gadījumā, kad transportlīdzeklis virzās uz aizmuguri, var radīt ievainojumus neaizsargātiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Struktūrai jebkurā gadījumā nedrīkst būt malu, ar kurām varētu saskarties 100 mm sfēra un kuru liekuma rādiuss ir mazāks par 2,5 mm. Taču malas drīkst būt neasas, ja to izvirzījumi ir mazāki par 5,0 mm un nav īpašu prasību attiecībā uz malām, kuru izvirzījums ir mazāks par 1,5 mm.
L2e-U, L5e-B, L6e-BU un L7e-CU kategorijas transportlīdzekļu gadījumā malām, ar kurām var saskarties 100 mm sfēra, ja to izvirzījums ir 1,5 mm vai vairāk, vismaz jābūt neasām.
1.3. Ja pēc tehniskā dienesta pieprasījuma tiek mērīta materiāla cietība, mērījumi ir jāveic materiālam, kāds ir uzstādīts transportlīdzeklim. Ja nav iespējams pareizi veikt šādu mērījumu, tehniskais dienests var pieņemt alternatīvas vērtēšanas metodes.
VII PIELIKUMS
Prasības, kas piemērojamas stiklojumam, priekšējā stikla tīrītājiem un apskalotājiem, ledus atkausēšanas un pretaizsvīšanas sistēmām
1. DAĻA
Prasības transportlīdzekļu tipa apstiprinājumam attiecībā uz stiklojumu
1. |
Uzstādīšanas prasības 1.1. Transportlīdzekļiem drīkst uzstādīt vienīgi bezšķembu stiklojumu. 1.1.1. Visam bezšķembu stiklojumam, kas uzstādīts transportlīdzeklim, ir tipa apstiprināšana jāveic saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 43 ( 11 ). 1.1.2. Bezšķembu stiklojums ir jāuzstāda tā, lai, neraugoties uz stresa apstākļiem, kuriem transportlīdzeklis ir pakļauts parastas darbības apstākļos, tas paliktu savā vietā un joprojām nodrošinātu redzamību un drošību personām, kas atrodas transportlīdzeklī vai vada transportlīdzekli. 1.1.3. Plastmasas priekšējie stikli, kuri uzstādīti transportlīdzekļiem bez virsbūves un kuri no augšas netiek balstīti, nav uzskatāmi par bezšķembu stiklojumu, un uz tiem neattiecas šajā pielikumā noteiktās prasības. 1.1.3.1. Atkāpjoties no 2. panta 5. punkta un šajā pielikumā transportlīdzeklis ir uzskatāms par tādu, kuram ir virsbūve, ja tam ir tādi struktūras elementi kā A balsti vai stingrs rāmis ap priekšējo stiklu apvienojumā ar citiem iespējamiem elementiem, piemēram, sānu durvīm, sānu logiem un/vai jumtu, kas rada noslēgtu vai daļēji noslēgtu nodalījumu, un tehniskais dienests testa ziņojumā nodrošina skaidru pamatojumu vērtējuma kritērijiem. |
2. |
Īpaši nosacījumi 2.1. L kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 43 21. pielikuma prasībām, kā ir paredzēts M1 kategorijas transportlīdzekļiem. 2.1.1. ANO EEK Noteikumu Nr. 43 21. pielikuma 4.2.1.2. un 4.2.2.2. punkts nav piemērojams. Tā vietā elastīgu plastmasas stiklojumu, kuram ir apstiprinājuma marķējums “IX”, var uzstādīt kā bezšķembu stiklojumu, kas nav priekšējais stikls. 2.1.2. Cietas plastmasas bezšķembu stiklojumu, ja tā tips ir apstiprināts un tam ir apstiprinājuma marķējums “VIII/A/L” vai “X/A/L”, var uzstādīt kā priekšējo stiklu L1e, L2e, L3e, L4e un L5e kategoriju transportlīdzekļiem. 2.1.3. L5e-B, L6e-B un L7e-C kategorijas transportlīdzekļi ir jāaprīko ar priekšējo stiklu, kas veido noslēgtu vadītāja nodalījumu un pasažieru salonu. |
2. DAĻA
Prasības transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam attiecībā uz priekšējā stikla tīrītājiem un apskalotājiem
1. Uzstādīšanas prasības
1.1. |
Visi transportlīdzekļi ar priekšējiem stikliem no bezšķembu stiklojuma ir jāaprīko ar priekšējā stikla tīrītāju sistēmu, kura spēj funkcionēt, kad tiek aktivizēts transportlīdzekļa galvenais vadības slēdzis, vadītājam neveicot nekādas citas darbības, izņemot darbības vadības slēdža aktivizēšanu priekšējā stikla tīrītāju sistēmas darbības uzsākšanai un apturēšanai.
|
1.2. |
Visi transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar bezšķembu stiklojuma priekšējo stiklu, ir jāaprīko ar priekšējā stikla apskalošanas sistēmu, kas spēj darboties, kad ir aktivizēts transportlīdzekļa galvenais vadības slēdzis, un kas spēj izturēt slodzes un spiedienus, kādi rodas, kad sprauslas ir aizsprostotas un sistēma tiek aktivizēta atbilstoši 2.2.1.1. līdz 2.2.1.1.2. punktā aprakstītajai procedūrai.
|
2. Testa procedūra
2.1. |
Priekšējā stikla tīrīšanas sistēmas testēšanas nosacījumi.
|
2.2. |
Priekšējā stikla apskalošanas sistēmas testēšanas nosacījumi
|
2. daļas 1. papildinājums
Transportlīdzekļu priekšējā stikla redzamības lauku noteikšanas procedūra
Redzamības lauku A nosaka saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 43 18. pielikumā izklāstītajām prasībām.
2. daļas 2. papildinājums
Testa maisījuma specifikācijas priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmu testēšanai
Testa maisījumam, kas minēts 2. daļas 2.1.9. punktā, ir jāatbilst Regulas (ES) Nr. 1008/2010 III pielikuma 4. papildinājumā noteiktajām prasībām.
2. daļas 3. papildinājums
R punkta jeb sēdekļa atskaites punkta pārbaudes procedūra
R punktu jeb sēdekļa atskaites punktu nosaka saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 17 3. pielikuma prasībām.
2. daļas 4. papildinājums
Primāro atskaites zīmju noteikšanas procedūra trīsdimensiju koordinātu sistēmā
Izmēru attiecības starp primārajām atskaites zīmēm rasējumos un to izvietojumu uz faktiskā transportlīdzekļa paredz saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 125 ( 13 ) 4. pielikumu.
3. DAĻA
Prasības transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam attiecībā uz ledus atkausēšanas un pretaizsvīšanas sistēmām
1. Uzstādīšanas prasības
1.1. Visos transportlīdzekļos, kas aprīkoti ar priekšējo stiklu no bezšķembu stiklojuma, izņemot L2e un L6e kategorijas transportlīdzekļus, kā arī transportlīdzekļus, kas nav aprīkoti ar sānu durvīm, kuras vismaz par 75 % aptver durvju atvērumu, kā standarta vai izvēles aprīkojums ir jāuzstāda sistēma sarmas un ledus noņemšanai no priekšējā stikla ārējās virsmas un aizsvīduma noņemšanai no priekšējā stikla iekšējās virsmas. Priekšējā stikla ledus atkausēšanas un pretaizsvīšanas sistēmai ir jābūt pietiekami efektīvai, lai aukstā laikā nodrošinātu pietiekamu redzamību cauri priekšējam stiklam.
1.1.1. Transportlīdzekļiem, kuru maksimālā jauda nepārsniedz 15 kW, ir jāatbilst visām ANO EEK Noteikumu Nr. 122 ( 14 ) piemērojamajām prasībām, kā ir paredzēts transportlīdzekļu kategorijai M1.
1.1.2. Transportlīdzekļiem, kuru maksimālā jauda pārsniedz 15 kW, ir jāatbilst visām Komisijas Regulas (ES) Nr. 672/2010 ( 15 ) piemērojamajām prasībām, kā ir paredzēts transportlīdzekļu kategorijai M1.
1.2. Taču, ja priekšējais stikls ir aprīkots tā, ka neviena no transportlīdzekļa struktūrām, kas pievienotas priekšējam stiklam, nav izvirzīta uz aizmuguri vairāk par 100 mm, ar jebkura veida uzstādītām noņemamām vai nolaižamām durvīm vai jumtu slēgtā pozīcijā, ledus atkausēšanas un pretaizsvīšanas sistēma nav vajadzīga.
VIII PIELIKUMS
Prasības, kas piemērojamas vadītāja darbinātām vadības ierīcēm, ieskaitot vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikāciju
1. Prasības transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam attiecībā uz vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikāciju
1.1. Vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikācija
1.1.1. |
L1e-B un L3e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 60 prasībām, izņemot tās, kas norādītas šo noteikumu 3. pielikumā. Vērā ir jāņem arī 1.1.1.1. un 1.1.1.2. punktā noteiktās prasības.
|
1.1.2. |
L4e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst attiecīgajām 1.1.1. līdz 1.1.1.2. punktā paredzētajām prasībām attiecībā uz L3e kategorijas transportlīdzekļiem. |
1.1.3. |
L2e, L5e, L6e un L7e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst 2. līdz 2.2.1.6. punktā noteiktajām prasībām vai arī attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 121 ( 16 ) prasībām, kā ir paredzēts M1 kategorijas transportlīdzekļiem. |
1.2. Spidometrs un odometrs
1.2.1. |
Transportlīdzekļi, kuru maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 25 km/h, ir jāaprīko ar spidometru, kā arī ar odometru.
|
1.2.2. |
ANO EEK Noteikumu Nr. 39 skaidrojumi
|
2. Īpašas prasības
2.1. |
Vadības ierīcēm, signalizatoriem un indikatoriem, kas uzstādīti transportlīdzeklim un ir minēti 2.1.10. punktā, ir jāatbilst prasībām attiecībā uz atrašanās vietu, identifikāciju, krāsu un apgaismojumu. Funkcijām, kurām šajā regulā nav paredzēts nekāds simbols, izgatavotājs var izmantot simbolu atbilstoši attiecīgajiem ISO 6727:2012 vai 2575:2010/Amd1:2011 standartiem. Ja ISO simbols nav pieejams, izgatavotājs var izmantot simbolu pēc saviem ieskatiem. Jebkurā gadījumā šāds simbols nedrīkst būts sajaucams ar kādu no noteiktajiem simboliem.
|
2.2. |
Kopēja vieta dažādas informācijas parādīšanai.
|
IX PIELIKUMS
Prasības, kas piemērojamas apgaismes un gaismas signālierīču uzstādīšanai, ieskaitot automātisku gaismas izslēgšanos
1. Prasības transportlīdzekļu tipa apstiprinājumam attiecībā uz apgaismojuma uzstādīšanu
1.1. |
L1e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 74 ( 17 ) prasībām. Vērā ir jāņem arī 1.8. līdz 1.12. punkta prasības.
|
1.2. |
L2e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst 1.10. līdz 2.5. punktā noteiktajām prasībām. |
1.3. |
L3e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 53 prasībām. Vērā ir jāņem arī 1.8. līdz 1.12. punkta prasības. |
1.4. |
L4e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst 1.10. līdz 1.12. punktā un 3. līdz 3.2.8.1. punktā noteiktajām prasībām. |
1.5. |
L5e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst 1.10. līdz 2.5. punktā noteiktajām prasībām. |
1.6. |
L6e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst 1.10. līdz 2.5. punktā noteiktajām prasībām. |
1.7. |
L7e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst 1.10. līdz 2.5. punktā noteiktajām prasībām. |
1.8. |
L1e-A kategorijas transportlīdzekļus var aprīkot ar atstarojošām lentēm uz riepu malām vai lokiem, lai radītu vizuālu baltas gaismas apļu iespaidu un lai šie transportlīdzekļi būtu viegli atpazīstami. |
1.9. |
L1e un L3e kategorijas transportlīdzekļus var aprīkot ar papildu aizmugures un sānu atstarojošām ierīcēm un materiāliem, ja tie netraucē obligāto apgaismes un gaismas signālierīču efektivitātei. It īpaši bagāžas nodalījumus un sedlu somas var aprīkot ar atstarojošiem materiāliem, ja tiem ir tāda pati krāsa kā apgaismes ierīcēm šajā vietā. |
1.10. |
Nevienu transportlīdzekli nedrīkst aprīkot ar papildu gaismas avotiem, kuru izstarotā gaisma ir tieši vai netieši novērojama parastos braukšanas apstākļos, izņemot tos, kas paredzēti vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru vai pasažiera salona apgaismošanai. |
1.11. |
Transportlīdzekļus nedrīkst aprīkot ar apgaismes ierīcēm, kuras – īpaša formulējuma trūkuma dēļ attiecīgajos tipa apstiprinājuma noteikumos un ja vien šajos noteikumos tas nav īpaši atļauts – attēlo vai rada kustības iespaidu vai izplata gaismu uz redzamās virsmas vai rada saraustītas mirgošanas vai mirgošanas efektu. Turklāt, ja apgaismes funkcijas redzamās virsmas lielums samazinās tādēļ, ka tiek aktivizēta cita apgaismes funkcija citā krāsā, pirmās minētās funkcijas atlikušajai redzamajai virsmai joprojām ir jāatbilst attiecīgajām kolorimetriskajām un atbilstīgajām gaismas intensitātes prasībām (piemēram, kreisās un labās puses lukturis, kas sastāv no diviem pakaļējo gabarītlukturu apļiem ar LED apgaismojumu, no kuriem ārējais aplis var kļūt par virzienrādītāja lukturi un iekšējais aplis paliek par kombinētu pakaļējo gabarītlukturi un bremžu signāllukturi). Uz visiem darbības veidiem ir pienācīgi jāattiecas apgaismes ierīces sastāvdaļas tipa apstiprinājumam. |
1.12. |
Ja automātiski ieslēgta galvenā luktura vai dienas gaitas luktura iedarbināšana ir saistīta ar dzinēja darbību, attiecībā uz transportlīdzekļiem ar elektrisku vai citu alternatīvu vilces sistēmu un transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar automātisku dzinēja iedarbināšanas/apturēšanas sistēmu ir uzskatāms, ka tas ir saistīts ar galvenā vadības slēdža aktivizēšanu parastā transportlīdzekļa darbības režīmā. |
2. Prasības, kas attiecas uz L2e, L5e, L6e un L7e kategorijas transportlīdzekļiem
2.1. Vispārīgi norādījumi
2.1.1. |
Visām apgaismes ierīcēm ir jābūt tipa apstiprinājumam, un tās aprīko saskaņā ar sastāvdaļas izgatavotāja norādījumiem un uzstāda tā, lai parastos lietošanas apstākļos un neatkarīgi no vibrācijas, kurai tās var būt pakļautas, tās saglabātu šajā pielikumā paredzētos raksturlielumus un nodrošinātu transportlīdzekļa atbilstību šā pielikuma prasībām. Īpaši jānovērš nejauša lukturu noregulējuma izjaukšana. |
2.1.2. |
Apgaismes lukturus uzstāda tā, lai varētu viegli veikt to pareizu noregulējumu |
2.1.3. |
Transportlīdzeklim uzstādītai apgaismes ierīces atskaites asij ir jābūt perpendikulārai transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei sānu atstarotāju un sānu gabarītgaismu lukturu gadījumā un paralēlai šai plaknei visu pārējo apgaismes ierīču gadījumā, ar pieļaujamu 3° novirzi. |
2.1.4. |
Apgaismes ierīču augstumu un noregulējumu pārbauda transportlīdzeklī ar darba kārtībā esošu masu, pieskaitot jebkuru dzinēja akumulatora masu, uz horizontālas līdzenas virsmas, ar vadošo(-ajiem) riteni(-ņiem) taisnā pozīcijā un spiedienu riepās, kas noregulēts līdz izgatavotāja noteiktajām vērtībām. |
2.1.5. |
Ja īpašu prasību nav, tad apgaismes ierīces, kuras veido pāri:
—
uzstāda simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni,
—
ir savstarpēji simetriskas attiecībā pret garenisko vidusplakni (kas ietver izvietojumu vienai virs otras),
—
tām ir identiskas kolorimetriskās prasības, un
—
tām ir identiski fotometriskie raksturlielumi.
|
2.1.6. |
Ja nav īpašu norādījumu, lukturi ar dažādām funkcijām var būt neatkarīgi vai grupēti, kombinēti vai savietoti vienā ierīcē, ja tiek nodrošināts, ka katrs lukturis atbilst tam piemērojamajām prasībām. |
2.1.7. |
Maksimālo augstumu virs zemes mēra no gaismu izstarojošās virsmas augstākā punkta un minimālo augstumu – no zemākā punkta. |
2.1.8. |
Ja nav īpašu prasību, neviens cits lukturis, izņemot virzienrādītāju lukturus, avārijas signālu un ārkārtas bremzēšanas signālu, nedrīkst izstarot mirgojošu gaismu. |
2.1.9. |
Neviena sarkana luktura gaismu izstarojošā virsma, izņemot vistālāk aizmugurē esošus sānu atstarotājus, nav redzama priekšā, un neviena balta luktura gaismu izstarojošā virsma, izņemot atpakaļgaitas lukturi, nav redzama aizmugurē. Vērā netiek ņemts salona vai instrumentu paneļa apgaismojums, un stāvokli pārbauda, kā minēts turpmāk.
2.1.9.1.
Nevienu sarkanas gaismas lukturi nevar tieši redzēt novērotājs, kas 1. zonas robežās pārvietojas šķērsplaknē, kura atrodas 25 m attālumā uz priekšu no transportlīdzekļa vistālāk priekšā esošā punkta (sk. 9-1. attēlu).
2.1.9.2.
Nevienu baltas gaismas lukturi nevar tieši redzēt novērotājs, kas 2. zonas robežās pārvietojas šķērsplaknē, kura atrodas 25 m attālumā uz aizmuguri no transportlīdzekļa vistālāk aizmugurē esošā punkta (sk. 9-2. attēlu).
2.1.9.3.
Novērotājam redzamo 1. un 2. zonu attiecīgās plaknes ierobežo, kā minēts turpmāk šādi (sk. 9-1. un 9-2. attēlu):
2.1.9.3.1.
divas horizontālas plaknes, kas attiecīgi ir 1,0 m un 2,2 m virs zemes;
2.1.9.3.2.
divas vertikālas plaknes 15° leņķī attiecīgi virzienā uz priekšu un uz aizmuguri no transportlīdzekļa un uz āru no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes. Šīs plaknes satur attiecīgi transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei paralēlo vertikālo plakņu, kas veido transportlīdzekļa kopējo platumu, un vertikālās šķērsplaknes, kas veido transportlīdzekļa kopējo garumu, saskares punktu. 9-1. attēls Sarkanu gaismu izstarojoša luktura gaismu izstarojošās virsmas tieša redzamība uz priekšu 9-2. attēls Baltu gaismu izstarojoša luktura gaismu izstarojošās virsmas tieša redzamība uz aizmuguri |
2.1.10. |
Elektriskie slēgumi ir tādi, lai priekšējo gabarītgaismas lukturi, pakaļējo gabarītgaismas lukturi un pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturi varētu ieslēgt un izslēgt tikai vienlaikus. |
2.1.11. |
Transportlīdzekļi ir jāaprīko vai nu ar:
—
dienas gaitas lukturiem, vai
—
galvenajiem tuvās gaismas lukturiem, kuri automātiski ieslēdzas, kad tiek aktivizēts transportlīdzekļa vadības galvenais slēdzis.
|
2.1.12. |
Ja nav īpašu prasību, elektriskie slēgumi ir tādi, lai galvenos tālās gaismas lukturus, galvenos tuvās gaismas lukturus un priekšējos miglas lukturus nevarētu ieslēgt, neieslēdzot arī iepriekš 2.1.10. punktā minētos lukturus. Šī prasība neattiecas uz galvenajiem tālās un/vai tuvās gaismas lukturiem, ja tos izmanto, lai radītu optiskus brīdinājuma signālus, ieslēdzot un izslēdzot ar īsiem intervāliem. |
2.1.13. |
Signalizatori
|
2.1.14. |
Apgaismes ierīču izstarotās krāsas ir norādītas turpmāk.
|
2.2. Vispārīgās prasības
2.2.1. |
L2e un L6e kategorijas transportlīdzekļi ir jāaprīko ar šādām apgaismes ierīcēm:
—
galvenais tuvās gaismas lukturis,
—
priekšējais gabarītgaismas lukturis,
—
virzienrādītāji,
—
pakaļējais gabarītgaismas lukturis,
—
bremžu signāllukturis,
—
pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturis,
—
pakaļējais atstarotājs (nav trīsstūra forma) un
—
sānu atstarotāji (nav trīsstūra forma).
|
2.2.2. |
L2e un L6e kategorijas transportlīdzekļus var aprīkot ar šādām papildu apgaismes ierīcēm:
—
galvenais tālās gaismas lukturis,
—
dienas gaitas lukturis,
—
priekšējais miglas lukturis,
—
avārijas signāls,
—
pakaļējais miglas lukturis,
—
atpakaļgaitas lukturis un
—
sānu gabarītlukturi.
|
2.2.3. |
L2e vai L6e kategorijas transportlīdzekļiem neuzstāda nevienu apgaismes vai gaismas signālierīci, kas nav minēta 2.2.1. un 2.2.2. punktā. |
2.2.4. |
L5e un L7e kategorijas transportlīdzekļi ir jāaprīko ar šādām apgaismes ierīcēm:
—
galvenais tālās gaismas lukturis,
—
galvenais tuvās gaismas lukturis,
—
priekšējais gabarītgaismas lukturis,
—
virzienrādītāji,
—
pakaļējais gabarītgaismas lukturis,
—
bremžu signāllukturis,
—
pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturis,
—
pakaļējais atstarotājs (nav trīsstūra forma) un
—
sānu atstarotāji (nav trīsstūra forma).
|
2.2.5. |
L5e un L7e kategorijas transportlīdzekļus var aprīkot ar šādām papildu apgaismes ierīcēm:
—
dienas gaitas lukturis,
—
priekšējais miglas lukturis,
—
avārijas signāls,
—
pakaļējais miglas lukturis,
—
atpakaļgaitas lukturis un
—
sānu gabarītlukturi.
|
2.2.6. |
L5e vai L7e kategorijas transportlīdzekļiem neuzstāda nevienu apgaismes vai gaismas signālierīci, kas nav minēta 2.2.4. un 2.2.5. punktā. |
2.2.7. |
Transportlīdzeklim uzstāda vienīgi apstiprināta tipa apgaismes vai gaismas signālierīces, kas paredzētas L kategorijas transportlīdzekļiem. Taču var uzstādīt arī apstiprināta tipa apgaismes un gaismas signālierīces, kuras saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 48 ir paredzētas M1 vai N1 kategorijas transportlīdzekļiem.
|
2.3. Īpašas prasības
2.3.1. Galvenais tālās gaismas lukturis
2.3.1.1. |
Skaits:
—
viens vai divi transportlīdzekļiem, kuru kopējais platums nepārsniedz 1 300 mm,
—
divi transportlīdzekļiem, kuru kopējais platums pārsniedz 1 300 mm.
|
2.3.1.2. |
Izkārtojums:
—
nav īpašu prasību.
|
2.3.1.3. |
Novietojums
2.3.1.3.1.
Platumā:
—
vienu neatkarīgu galveno tālās gaismas lukturi var uzstādīt virs cita priekšējā luktura, zem tā vai uz vienu pusi no cita priekšējā luktura. Ja šie lukturi ir viens virs otra, tad galvenā tālās gaismas luktura atskaites centram jāatrodas transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē. Ja šie lukturi atrodas blakus, tad to atskaites centriem jābūt simetriskiem attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni,
—
viens galvenais tālās gaismas lukturis, kas ir savietots ar citu priekšējo lukturi, jāuzstāda tā, lai tā atskaites centrs atrastos transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē. Tomēr, ja transportlīdzeklim ir uzstādīts arī cits priekšējais lukturis blakus galvenajam tālās gaismas lukturim, tad to atskaites centriem jābūt simetriskiem attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni,
—
divi galvenie tālās gaismas lukturi, no kuriem neviens nav savietots ar citu priekšējo lukturi, viens vai abi ir ar to savietoti, jāuzstāda tā, lai to atskaites centri būtu simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni.
2.3.1.3.2.
Augstumā:
—
nav īpašu prasību.
2.3.1.3.3.
Garumā:
—
transportlīdzekļa priekšpusē. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja izstarotā gaisma ne tieši, ne netieši nerada neērtības vadītājam kā atspulgs atpakaļskata spoguļos un/vai uz citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām.
2.3.1.3.4.
Attālums:
—
gadījumā, ja ir viens neatkarīgs galvenais tālās gaismas lukturis, attālums starp gaismu izstarojošās virsmas malu un neatkarīgā galvenā tuvās gaismas luktura malu nepārsniedz 200 mm.
|
2.3.1.4. |
Ģeometriskā redzamība:
—
gaismu izstarojošās virsmas redzamību, ieskaitot tās redzamību zonās, kas attiecīgajā novērošanas virzienā šķiet neapgaismotas, nodrošina diverģējošā telpā, kuru ierobežo līnijas, kas savienojas ar apgaismojošās virsmas perimetru un veido vismaz 5° leņķi ar galvenā tālās gaismas luktura atskaites asi.
|
2.3.1.5. |
Orientācija:
—
virzienā uz priekšu: var kustēties atbilstīgi jebkuras stūres pagrieziena leņķim.
|
2.3.1.6. |
Elektriskie slēgumi:
—
visi galvenie tālās gaismas lukturi ieslēdzas un izslēdzas vienlaicīgi,
—
visi galvenie tālās gaismas lukturi ieslēdzas, kad priekšējo gaismu režīms tiek pārslēgts no tuvajām gaismām uz tālajām gaismām,
—
visi galvenie tālās gaismas lukturi izslēdzas vienlaicīgi, kad priekšējo gaismu režīms tiek pārslēgts no tālajām gaismām uz tuvajām gaismām,
—
galvenie tuvās gaismas lukturi drīkst palikt ieslēgti vienlaikus ar galvenajiem tālās gaismas lukturiem.
|
2.3.1.7. |
“Kontūra” signalizators:
—
jāuzstāda obligāti, ja ir uzstādīts galvenais tālās gaismas lukturis (zila nemirgojoša signāllampiņa).
|
2.3.1.8. |
Citas prasības:
—
kopējā maksimālā gaismas intensitāte galvenajiem tālās gaismas lukturiem, ko var ieslēgt vienlaikus, nedrīkst pārsniegt 430 000 cd, kas atbilst atsauces vērtības 100 vienībām.
|
2.3.2. Galvenais tuvās gaismas lukturis
2.3.2.1. |
Skaits:
—
viens vai divi transportlīdzekļiem, kuru kopējais platums nepārsniedz 1 300 mm,
—
divi transportlīdzekļiem, kuru kopējais platums pārsniedz 1 300 mm.
|
2.3.2.2 |
Izkārtojums:
—
nav īpašu prasību.
|
2.3.2.3 |
Novietojums
2.3.2.3.1
Platumā:
—
vienu neatkarīgu galveno tuvās gaismas lukturi var uzstādīt virs cita priekšējā luktura, zem tā vai uz vienu pusi no tā. Ja šie lukturi ir viens virs otra, tad tuvās gaismas luktura atskaites centram jāatrodas transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē. Ja šie lukturi atrodas blakus, tad to atskaites centriem jābūt simetriskiem attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni,
—
viens neatkarīgs galvenais tuvās gaismas lukturis, kas ir savietots ar citu priekšējo lukturi, jāuzstāda tā, lai tā atskaites centrs atrastos transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē. Tomēr, ja transportlīdzeklim ir uzstādīts cits priekšējais lukturis blakus galvenajam tuvās gaismas lukturim, tad to atskaites centriem jābūt simetriskiem attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni,
—
divi galvenie tuvās gaismas lukturi, no kuriem neviens nav savietots ar citu priekšējo lukturi, viens vai abi ir ar to savietoti, jāuzstāda tā, lai to atskaites centri būtu simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni,
—
ja ir divi galvenie tuvās gaismas lukturi, sānu attālums starp gaismu izstarojošo virsmu ārējām malām un transportlīdzekļa tālākajām malām nepārsniedz 400 mm.
2.3.2.3.2.
Augstumā:
—
ne mazāk kā 500 mm un ne vairāk kā 1 200 mm virs zemes.
2.3.2.3.3.
Garumā:
—
transportlīdzekļa priekšpusē. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja izstarotā gaisma ne tieši, ne netieši nerada neērtības vadītājam kā atspulgs atpakaļskata spoguļos un/vai uz citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām.
2.3.2.3.4.
Attālums:
—
ja ir viens neatkarīgs galvenais tuvās gaismas lukturis, attālums starp gaismu izstarojošās virsmas malu un neatkarīgā tālās gaismas luktura malu nepārsniedz 200 mm.
|
2.3.2.4. |
Ģeometriskā redzamība:
—
α = 15° uz augšu un 10° uz leju,
—
β = 45° pa kreisi un pa labi, ja ir tikai viens galvenais tuvās gaismas lukturis,
—
β = 45° uz āru un 10° uz iekšu, ja ir divi galvenie tuvās gaismas lukturi.
|
2.3.2.5. |
Orientācija:
—
virzienā uz priekšu: var kustēties atbilstīgi jebkura stūres pagrieziena leņķim.
|
2.3.2.6. |
Elektriskie slēgumi:
—
visi galvenie tuvās gaismas lukturi ieslēdzas un izslēdzas vienlaicīgi,
—
visi galvenie tuvās gaismas lukturi ieslēdzas, kad priekšējo gaismu režīms tiek pārslēgts no tālajām gaismām uz tuvajām gaismām,
—
visi galvenie tuvās gaismas lukturi izslēdzas vienlaicīgi, kad priekšējo gaismu režīms tiek pārslēgts no tuvajām gaismām uz tālajām gaismām; taču galvenie tuvās gaismas lukturi var palikt ieslēgti vienlaicīgi ar galvenajiem tālās gaismas lukturiem.
|
2.3.2.7. |
“Kontūra” signalizators:
—
pēc izvēles (zaļa nemirgojoša signāllampiņa).
|
2.3.2.8. |
Citas prasības:
—
galvenie tuvās gaismas lukturi, kuru gaismu izstarojošās virsmas zemākais punkts ir 0,8 m vai mazāk virs zemes, ir jānoregulē sākotnējā slīpumā no – 1,0 % līdz – 1,5 %. Precīzu vērtību var noteikt izgatavotājs,
—
galvenie tuvās gaismas lukturi, kuru gaismu izstarojošās virsmas zemākais punkts ir no 0,8 m līdz 1,0 m virs zemes, ir jānoregulē sākotnējā slīpumā no – 1,0 % līdz – 2,0 %. Precīzu vērtību var noteikt izgatavotājs,
—
galvenie tuvās gaismas lukturi, kuru gaismu izstarojošās virsmas zemākais punkts ir 1,0 m vai vairāk virs zemes, ir jānoregulē sākotnējā slīpumā no – 1,5 % līdz – 2,0 %. Precīzu vērtību var noteikt izgatavotājs,
—
attiecībā uz galvenajiem tuvās gaismas lukturiem ar gaismas avotu, kura objektīvā gaismas plūsma nepārsniedz 2 000 lūmenu un sākotnējais slīpums ir no – 1,0 % līdz – 1,5 %, vertikālajam slīpumam jāpaliek robežās no – 0,5 % līdz – 2,5 % visos slodzes režīmos. Ja sākotnējais slīpums ir no – 1,5 % līdz – 2,0 %, vertikālajam slīpumam ir jābūt no – 1,0 % un – 3,0 %. Lai izpildītu prasības, var izmantot ārēju regulēšanas ierīci, ja ir vajadzīgi vienīgi tie instrumenti, kas nodrošināti transportlīdzeklim,
—
attiecībā uz galvenajiem tuvās gaismas lukturiem ar gaismas avotu, kura objektīvā gaismas plūsma pārsniedz 2 000 lūmenu un sākotnējais slīpums ir no – 1,0 % līdz – 1,5 %, vertikālajam slīpumam jāpaliek robežās no – 0,5 % līdz – 2,5 % visos slodzes režīmos. Ja sākotnējais slīpums ir no – 1,5 % līdz – 2,0 %, vertikālajam slīpumam ir jābūt no – 1,0 % un – 3,0 %. Lai izpildītu šā punkta prasības, var izmantot lukturu līmeņošanas ierīci, ja tās darbība ir pilnībā automātiska un atbildes laiks ir mazāks par 30 sekundēm.
|
2.3.3. Priekšējais gabarītgaismas lukturis
2.3.3.1. |
Skaits:
—
viens vai divi transportlīdzekļiem, kuru kopējais platums nepārsniedz 1 300 mm,
—
divi transportlīdzekļiem, kuru kopējais platums pārsniedz 1 300 mm.
|
2.3.3.2. |
Izkārtojums:
—
nav īpašu prasību.
|
2.3.3.3. |
Novietojums
2.3.3.3.1.
Platumā:
—
vienu neatkarīgu priekšējo gabarītgaismas lukturi var uzstādīt virs cita priekšējā luktura, zem tā vai uz vienu pusi no tā. Ja šie lukturi ir viens virs otra, tad priekšējā gabarītgaismas luktura atskaites centram jāatrodas transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē. Ja šie lukturi atrodas blakus, tad to atskaites centriem jābūt simetriskiem attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni,
—
viens neatkarīgs priekšējais gabarītgaismas lukturis, kas ir savietots ar citu priekšējo lukturi, jāuzstāda tā, lai tā atskaites centrs atrastos transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē. Tomēr, ja transportlīdzeklim ir uzstādīts cits priekšējais lukturis blakus priekšējam gabarītgaismas lukturim, tad to atskaites centriem jābūt simetriskiem attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni,
—
divi priekšējie gabarītgaismas lukturi, no kuriem neviens nav savietots ar citu priekšējo lukturi, viens vai abi ir savietoti ar citu priekšējo lukturi, jāuzstāda tā, lai to atskaites centri ir simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni,
—
ja ir divi priekšējie gabarītgaismu lukturi, sānu attālums starp gaismu izstarojošo virsmu ārējām malām un transportlīdzekļa tālākajām malām nepārsniedz 400 mm.
2.3.3.3.2.
Augstumā:
—
ne mazāk kā 350 mm un ne vairāk kā 1 200 mm virs zemes.
2.3.3.3.3.
Garumā:
—
transportlīdzekļa priekšpusē.
|
2.3.3.4. |
Ģeometriskā redzamība:
—
α = 15° uz augšu un 15° uz leju; tomēr, ja priekšējais gabarītgaismas lukturis atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes, lejupējo leņķi var samazināt līdz 5°,
—
β = 80° pa kreisi un pa labi, ja ir tikai viens priekšējais gabarītgaismu lukturis,
—
β = 80° uz āru un 45° uz iekšu, ja ir divi priekšējie gabarītgaismas lukturi.
|
2.3.3.5. |
Orientācija:
—
virzienā uz priekšu: var kustēties atbilstīgi jebkuras stūres pagrieziena leņķim.
|
2.3.3.6. |
Elektriskie slēgumi:
—
iedegas saskaņā ar 2.1.10. punktu.
|
2.3.3.7. |
“Kontūra” signalizators:
—
obligāts (lai norādītu, ka lukturi ir ieslēgušies, kā ir noteikts 2.1.10. punktā, var izmantot zaļu nemirgojošu signāllampiņu vai instrumenta paneļa apgaismojumu).
|
2.3.4. Dienas gaitas lukturis
2.3.4.1. |
Skaits:
—
viens vai divi transportlīdzekļiem, kuru kopējais platums nepārsniedz 1 300 mm,
—
divi transportlīdzekļiem, kuru kopējais platums pārsniedz 1 300 mm.
|
2.3.4.2. |
Izkārtojums:
—
nav īpašu prasību.
|
2.3.4.3. |
Novietojums
2.3.4.3.1.
Platumā:
—
vienu neatkarīgu dienas gaitas lukturi var uzstādīt virs cita priekšējā luktura, zem tā vai uz vienu pusi no tā. Ja šie lukturi ir viens virs otra, tad dienas gaitas luktura atskaites centram jāatrodas transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē. Ja šie lukturi atrodas blakus, tad to atskaites centriem jābūt simetriskiem attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni,
—
viens neatkarīgs dienas gaitas lukturis, kas ir savietots ar citu priekšējo lukturi, jāuzstāda tā, lai tā atskaites centrs atrastos transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē. Tomēr, ja transportlīdzeklim ir uzstādīts cits priekšējais lukturis blakus dienas gaitas lukturim, tad to atskaites centriem jābūt simetriskiem attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni,
—
divi dienas gaitas lukturi, no kuriem neviens nav savietots ar citu priekšējo lukturi, viens vai abi ir savietoti ar to, jāuzstāda tā, lai to atskaites centri būtu simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni,
—
gadījumā, ja transportlīdzekļa kopējais platums pārsniedz 1 300 mm, attālumam starp gaismu atstarojošo virsmu iekšējām malām ir jābūt vismaz 500 mm.
2.3.4.3.2.
Augstumā:
—
ne mazāk kā 250 mm un ne vairāk kā 1 500 mm virs zemes.
2.3.4.3.3.
Garumā:
—
transportlīdzekļa priekšpusē. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja izstarotā gaisma ne tieši, ne netieši nerada neērtības vadītājam kā atspulgs atpakaļskata spoguļos un/vai uz citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām.
2.3.4.3.4.
Attālums:
—
ja attālums starp priekšējo virzienrādītāja lukturi un dienas gaitas lukturi ir 40 mm vai mazāk, dienas gaitas luktura elektriskajiem slēgumiem attiecīgajā transportlīdzekļa pusē ir jābūt tādam, lai tas būtu vai nu:
—
izslēgts, vai
—
tā gaismas intensitāte būtu samazināta līdz līmenim, kas nav lielāks par 140 cd,
attiecīgā priekšējā virzienrādītāja luktura darbības visa perioda laikā (gan ieslēgšanas, gan izslēgšanas ciklā).
|
2.3.4.4. |
Ģeometriskā redzamība:
—
α = 10° uz augšu un 10° uz leju,
—
β = 20° pa kreisi un pa labi, ja ir viens dienas gaitas lukturis,
—
β = 20° uz āru un 20° uz iekšu, ja ir divi dienas gaitas lukturi.
|
2.3.4.5. |
Orientācija:
—
virzienā uz priekšu: var kustēties atbilstīgi jebkuras stūres pagrieziena leņķim.
|
2.3.4.6. |
Elektriskie slēgumi:
—
visi dienas gaitas lukturi iedegas, aktivizējot galveno vadības slēdzi; taču turpmāk norādītajos apstākļos tie var palikt izslēgti:
—
automātiskā pārnesuma vadība atrodas stāvvietas pozīcijā,
—
ir iedarbināta stāvbremze vai
—
laikā, pirms transportlīdzeklis pirmo reizi tiek iedarbināts kustībai pēc katras galvenā vadības slēdža un transportlīdzekļa vilces sistēmas manuālas iedarbināšanas,
—
dienas gaitas lukturus var manuāli deaktivizēt; tomēr to var izdarīt vienīgi tad, kad transportlīdzekļa ātrums nepārsniedz 10 km/h. Lukturus automātiski aktivizē no jauna, ja transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 10 km/h vai arī kad transportlīdzeklis ir nobraucis vairāk par 100 m,
—
dienas gaitas lukturi jebkurā gadījumā automātiski dezaktivējas, kad:
—
transportlīdzeklis tiek izslēgts, izmantojot galveno vadības slēdzi,
—
tiek aktivizēti priekšējie miglas lukturi,
—
tiek aktivizēti galvenie lukturi, izņemot gadījumus, kad tos izmanto, brīdinājuma signāliem, ko veido šo lukturu neregulāra iedegšanās pēc īsiem intervāliem, un
—
apkārtējās vides apgaismojumā mazāk par 1 000 luksiem, kad norādītais ātrums transportlīdzekļa spidometrā joprojām ir skaidri salasāms (piemēram, ja spidometra apgaismojums vienmēr ir ieslēgts) un transportlīdzeklis nav aprīkots ar zaļu nemirgojošu signāllampiņu saskaņā ar 2.3.3.7. punktu vai īpaši paredzētu zaļu “kontūra” signalizatoru dienas gaitas lukturim, kas identificēts ar atbilstīgu simbolu. Šādā gadījumā galvenie tuvās gaismas lukturi un apgaismes ierīces, kas noteiktas 2.1.12. punktā, apkārtējās vides apgaismojuma līmenim samazinoties zem 1 000 luksiem, automātiski vienlaicīgi aktivizējas divu sekunžu laikā. Ja apkārtējās vides apgaismojuma apstākļi pēc tam sasniedz vismaz 7 000 luksu līmeni, dienas gaitas lukturi automātiski aktivizējas no jauna, bet galvenie tuvās gaismas lukturi un 2.1.12. punktā noteiktās apgaismes ierīces vienlaicīgi dezaktivējas 5 līdz 300 sekunžu laikā (t. i., ja vadītājam nav nekādu redzamu norāžu un stimulu tumsā aktivizēt parastu apgaismojumu, ir jābūt pilnībā automātiskai apgaismojuma ieslēgšanai).
|
2.3.4.7. |
“Kontūra” signalizators:
—
izvēles.
|
2.3.5. Priekšējais miglas lukturis
2.3.5.1. |
Skaits:
—
viens vai divi transportlīdzekļiem, kuru kopējais platums nepārsniedz 1 300 mm,
—
divi transportlīdzekļiem, kuru kopējais platums pārsniedz 1 300 mm.
|
2.3.5.2. |
Izkārtojums:
—
nav īpašu prasību.
|
2.3.5.3. |
Novietojums
2.3.5.3.1.
Platumā:
—
vienu neatkarīgu priekšējo miglas lukturi var uzstādīt virs cita priekšējā luktura, zem tā vai uz vienu pusi no tā. Ja šie lukturi ir viens virs otra, tad priekšējā miglas luktura atskaites centram jāatrodas transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē. Ja šie lukturi atrodas blakus, tad to atskaites centriem jābūt simetriskiem attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni,
—
viens neatkarīgs priekšējais miglas lukturis, kas ir savietots ar citu priekšējo lukturi, jāuzstāda tā, lai tā atskaites centrs atrastos transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē. Tomēr, ja transportlīdzeklim ir uzstādīts cits priekšējais lukturis blakus priekšējam miglas lukturim, tad to atskaites centriem jābūt simetriskiem attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni,
—
divi priekšējie miglas lukturi, no kuriem neviens nav savietots ar citu priekšējo lukturi, viens vai abi ir savietoti ar to, jāuzstāda tā, lai to atskaites centri būtu simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni,
—
ja ir divi priekšējie miglas lukturi, attālums starp gaismu izstarojošo virsmu ārējām malām un transportlīdzekļa tālākajām malām nepārsniedz 400 mm.
2.3.5.3.2.
Augstumā:
—
ne mazāk kā 250 mm un ne vairāk kā 800 mm virs zemes,
—
neviena gaismu izstarojošās virsmas daļa nedrīkst būt augstāk par visaugstāk novietotā galvenā tuvās gaismas luktura gaismu izstarojošo virsmu.
2.3.5.3.3.
Garumā:
—
transportlīdzekļa priekšpusē. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja izstarotā gaisma ne tieši, ne netieši nerada neērtības vadītājam kā atspulgs atpakaļskata spoguļos un/vai uz citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām.
|
2.3.5.4. |
Ģeometriskā redzamība:
—
α = 5° uz augšu un 5° uz leju,
—
β = 45° pa kreisi un pa labi, ja ir viens priekšējais miglas lukturis,
—
β = 45° uz āru un 10° uz iekšu, ja ir divi priekšējie miglas lukturi.
|
2.3.5.5. |
Orientācija:
—
virzienā uz priekšu: var kustēties atbilstīgi jebkuras stūres pagrieziena leņķim.
|
2.3.5.6. |
Elektriskie slēgumi:
—
visi priekšējie miglas lukturi ieslēdzas un izslēdzas vienlaicīgi,
—
priekšējo miglas lukturi ir iespējams ieslēgt un izslēgt neatkarīgi no galvenā tālās gaismas luktura, galvenā tuvās gaismas luktura vai jebkuras šo lukturu kombinācijas.
|
2.3.5.7. |
“Kontūra” signalizators:
—
obligāts (zaļa nemirgojoša signāllampiņa).
|
2.3.6. Virzienrādītāja lukturi
2.3.6.1. |
Skaits:
—
četri,
—
seši, ja papildus uzstāda divus sānu virzienrādītāju lukturus un saskaņā ar visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 48 prasībām, kā ir paredzēts M1 kategorijas transportlīdzekļiem.
|
2.3.6.2. |
Izkārtojums:
—
divi priekšējie 11., 1., 1.a vai 1.b kategorijas virzienrādītāju lukturi un divi pakaļējie 12., 2.a vai 2.b kategorijas virzienrādītāju lukturi (t. i., divi rādītāji katrā pusē),
—
papildus obligātajiem virzienrādītāju lukturiem var uzstādīt 5. vai 6. kategorijas divpusējos virzienrādītāju lukturus (piemēram, vienu papildu sānu virzienrādītāju katrā pusē), nodrošinot, ka to uzstādīšana atbilst visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 48 prasībām, kā ir paredzēts M1 kategorijas transportlīdzekļiem.
|
2.3.6.3. |
Novietojums
2.3.6.3.1.
Platumā:
—
attālums starp gaismu izstarojošo virsmu ārējām malām un transportlīdzekļa tālākajām malām nepārsniedz 400 mm,
—
priekšējo virzienrādītāju gaismu izstarojošo virsmu iekšējās malas atrodas vismaz 240 mm viena no otras, ja transportlīdzeklim ir viens priekšējais ritenis, vai gadījumā, ja transportlīdzekļa platums nepārsniedz 1 000 mm,
—
priekšējo virzienrādītāju gaismu izstarojošo virsmu iekšējās malas atrodas vismaz 500 mm viena no otras, ja transportlīdzeklim ir vairāk par vienu priekšējo riteni un transportlīdzekļa platums pārsniedz 1 000 mm,
—
pakaļējo virzienrādītāju gaismu izstarojošo virsmu iekšējās malas atrodas vismaz 180 mm viena no otras, ja transportlīdzeklim ir viens pakaļējais ritenis, vai gadījumā, ja transportlīdzekļa platums nepārsniedz 1 000 mm,
—
pakaļējo virzienrādītāju gaismu izstarojošo virsmu iekšējās malas atrodas vismaz 500 mm viena no otras, ja transportlīdzeklim ir vairāk par vienu pakaļējo riteni un transportlīdzekļa platums pārsniedz 1 000 mm,
—
starp priekšējā virzienrādītāja luktura gaismu izstarojošo virsmu un tuvākajiem galvenajiem tuvās gaismas lukturiem ir jābūt minimālajam attālumam:
—
75 mm, ja rādītāja minimālā intensitāte ir 90 cd,
—
40 mm, ja rādītāja minimālā intensitāte ir 175 cd,
—
20 mm, ja rādītāja minimālā intensitāte ir 250 cd,
—
≤ 20 mm, ja rādītāja minimālā intensitāte ir 400 cd.
2.3.6.3.2.
Augstumā:
—
ne mazāk kā 500 mm un ne vairāk kā 1 500 mm virs zemes.
2.3.6.3.3.
Garumā:
—
nav īpašu prasību.
|
2.3.6.4. |
Ģeometriskā redzamība:
—
α = 15° uz augšu un 15° uz leju; tomēr, ja virzienrādītāja lukturi atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes, lejupējo leņķi var samazināt līdz 5°,
—
β = 80° uz āru un 45° uz iekšu (sk. 9-3. attēlu).
9-3. attēls Labās puses priekšējo un pakaļējo virzienrādītāju ģeometriskā redzamība |
2.3.6.5. |
Orientācija:
—
virzienā uz priekšu: var kustēties atbilstīgi jebkuras stūres pagrieziena leņķim, kā arī atpakaļ.
|
2.3.6.6. |
Elektriskie slēgumi:
—
virzienrādītāju lukturiem ir jāiedegas neatkarīgi no citiem lukturiem. Visus virzienrādītāju lukturus vienā transportlīdzekļa pusē ieslēdz un izslēdz ar vienu vadības slēdzi.
|
2.3.6.7. |
Darbības signalizators:
—
obligāts, tas var būt redzams, dzirdams vai abi varianti,
—
ja tas ir redzams, signālspuldzītei ir jābūt zaļai un mirgojošai, un gadījumā, ja kāds no priekšējiem vai pakaļējiem virzienrādītāju lukturiem nedarbojas pareizi, tam jāizdziest, jāpaliek iedegtam nemirgojot vai ir jābūt pamanāmām biežuma izmaiņām,
—
ja tas ir tikai dzirdams, tam ir jābūt skaidri saklausāmam un darbības stāvoklis ir jāattēlo tāpat kā redzamajam signalizatoram.
|
2.3.6.8. |
Citas prasības:
—
turpmāk norādītos raksturlielumus pārbauda tikai ar to elektriskās sistēmas slodzi, kas vajadzīga dzinēja (ja tāds ir) darbībai pēc tam, kad ir iedarbināts galvenais vadības slēdzis, un to apgaismes ierīču darbībai, kas ieslēdzas, to izdarot.
|
2.3.7. Avārijas signāls
2.3.7.1. |
Skaits:
—
saskaņā ar 2.3.6.1. punktā paredzētajām prasībām.
|
2.3.7.2. |
Izkārtojums:
—
saskaņā ar 2.3.6.2. punktā paredzētajām prasībām.
|
2.3.7.3. |
Novietojums
2.3.7.3.1.
Platumā:
—
saskaņā ar 2.3.6.3.1. punktā paredzētajām prasībām.
2.3.7.3.2.
Augstumā:
—
saskaņā ar 2.3.6.3.2. punktā paredzētajām prasībām.
2.3.7.3.3.
Garumā:
—
saskaņā ar 2.3.6.3.3. punktā paredzētajām prasībām.
|
2.3.7.4. |
Ģeometriskā redzamība:
—
saskaņā ar 2.3.6.4. punktā paredzētajām prasībām.
|
2.3.7.5. |
Orientācija:
—
saskaņā ar 2.3.6.5. punktā paredzētajām prasībām.
|
2.3.7.6. |
Elektriskie slēgumi:
—
avārijas signālu iedarbina, izmantojot atsevišķu vadības slēdzi, un tas tiek raidīts, vienlaicīgi darbinot visus virzienrādītāja lukturus. Avārijas signālam ir jābūt iespējai darboties arī tad, ja galvenais vadības slēdzis ir deaktivizēts un transportlīdzekļa borta elektronikas sistēma ir izslēgta.
|
2.3.7.7. |
“Kontūra” signalizators:
—
obligāts, ja ir nodrošināts avārijas signāls (sarkana mirgojoša signāllampiņa),
—
ja kreisās puses un labās puses virzienrādītājiem ir nodrošinātas atsevišķas zaļas signāllampiņas, vienas sarkanas signāllampiņas vietā vienlaicīgi var mirgot šīs signāllampiņas.
|
2.3.7.8. |
Citas prasības:
—
ir piemērojamas 2.3.6.8. punktā noteiktās prasības.
|
2.3.8. Pakaļējais gabarītgaismas lukturis
2.3.8.1. |
Skaits:
—
viens vai divi transportlīdzekļiem, kuru kopējais platums nepārsniedz 1 300 mm,
—
divi transportlīdzekļiem, kuru kopējais platums pārsniedz 1 300 mm.
|
2.3.8.2. |
Izkārtojums:
—
nav īpašu prasību.
|
2.3.8.3. |
Novietojums
2.3.8.3.1.
Platumā:
—
vienu pakaļējo gabarītgaismas lukturi transportlīdzeklim uzstāda tā, lai pakaļējā gabarītgaismas luktura atskaites centrs atrastos transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē,
—
divus pakaļējos gabarītgaismas lukturus transportlīdzeklim uzstāda tā, lai pakaļējo gabarītgaismas lukturu atskaites centri būtu simetriski transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei,
—
transportlīdzekļiem ar diviem pakaļējiem riteņiem un kopējo platumu lielāku par 1 300 mm sānu attālums starp gaismu izstarojošo virsmu ārējām malām un transportlīdzekļa tālākajām malām nepārsniedz 400 mm.
2.3.8.3.2.
Augstumā:
—
ne mazāk kā 250 mm un ne vairāk kā 1 500 mm virs zemes.
2.3.8.3.3.
Garumā:
—
transportlīdzekļa aizmugurē.
|
2.3.8.4. |
Ģeometriskā redzamība:
—
α = 15° uz augšu un 15° uz leju; tomēr, ja pakaļējais gabarītgaismas lukturis atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes, lejupējo leņķi var samazināt līdz 5°,
—
β = 80° pa kreisi un pa labi, ja ir tikai viens pakaļējais gabarītgaismu lukturis,
—
β = 80° uz āru un 45° uz iekšu, ja ir divi pakaļējie gabarītgaismas lukturi.
|
2.3.8.5. |
Orientācija:
—
uz aizmuguri.
|
2.3.8.6. |
Elektriskie slēgumi:
—
iedegas saskaņā ar 2.1.10. punktu.
|
2.3.8.7. |
“Kontūra” signalizators:
—
saskaņā ar 2.3.3.7. punktā paredzētajām prasībām.
|
2.3.9. Bremžu signāllukturis
2.3.9.1. |
Skaits:
—
viens vai divi transportlīdzekļiem, kuru kopējais platums nepārsniedz 1 300 mm,
—
divi transportlīdzekļiem, kuru kopējais platums pārsniedz 1 300 mm,
—
var uzstādīt S3 vai S4 kategorijas bremžu papildu signāllukturi (t. i., centrālo augšējo bremžu signāllukturi), nodrošinot, ka ir izpildītas visas ANO EEK Noteikumu Nr. 48 prasības, kas piemērojamas šādu bremžu signāllukturu uzstādīšanai M1 kategorijas transportlīdzekļiem.
|
2.3.9.2. |
Izkārtojums:
—
nav īpašu prasību.
|
2.3.9.3. |
Novietojums
2.3.9.3.1.
Platumā:
—
vienu bremžu signāllukturi transportlīdzeklim uzstāda tā, lai bremžu signālluktura atskaites centrs atrastos transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē,
—
divus bremžu signāllukturus transportlīdzeklim uzstāda tā, lai bremžu signāllukturu atskaites centri ir simetriski transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei,
—
transportlīdzeklim ar diviem pakaļējiem riteņiem un kopējo platumu, kas pārsniedz 1 300 mm, attālumam starp gaismu atstarojošo virsmu iekšējām malām ir jābūt vismaz 600 mm,
—
transportlīdzekļiem ar diviem pakaļējiem riteņiem, kopējo platumu, kas nepārsniedz 1 300 mm, un diviem bremžu signāllukturiem, attālumam starp gaismu atstarojošo virsmu iekšējām malām ir jābūt vismaz 400 mm.
2.3.9.3.2.
Augstumā:
—
ne mazāk kā 250 mm un ne vairāk kā 1 500 mm virs zemes.
2.3.9.3.3.
Garumā:
—
transportlīdzekļa aizmugurē.
|
2.3.9.4. |
Ģeometriskā redzamība:
—
α = 15° uz augšu un 15° uz leju; tomēr, ja bremžu signāllukturis atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes, lejupējo leņķi var samazināt līdz 5°,
—
β = 45° pa kreisi un pa labi, ja ir tikai viens bremžu signāllukturis,
—
β = 45° uz āru un 10° uz iekšu, ja ir divi bremžu signāllukturi.
|
2.3.9.5. |
Orientācija:
—
uz aizmuguri.
|
2.3.9.6. |
Elektriskie slēgumi:
—
iedegas katru reizi, iedarbinot darba bremzes.
|
2.3.9.7. |
“Kontūra” signalizators:
—
aizliegts.
|
2.3.9.8. |
Citas prasības:
—
transportlīdzekļus var aprīkot ar ārkārtas bremzēšanas signāllukturiem, kā ir paredzēts ANO EEK Noteikumu Nr. 48 2.28. punktā, nodrošinot, ka ir izpildītas visas šo noteikumu prasības, kas piemērojamas šādiem signāllukturiem, un signāls tiek aktivizēts un deaktivizēts apstākļos un/vai ātruma samazināšanas gadījumos, kā ir paredzēts M1 kategorijas transportlīdzekļiem,
—
transportlīdzekļus var aprīkot ar aizmugures sadursmes brīdinājuma signālu (RECAS), kā ir paredzēts ANO EEK Noteikumu Nr. 48 2.33. punktā, nodrošinot, ka ir izpildītas visas attiecīgās prasības, kas šajos noteikumos ir paredzētas RECAS.
|
2.3.10. Pakaļējais miglas lukturis
2.3.10.1. |
Skaits:
—
viens vai divi.
|
2.3.10.2. |
Izkārtojums:
—
nav īpašu prasību.
|
2.3.10.3. |
Novietojums
2.3.10.3.1.
Platumā:
—
ja transportlīdzekļi ir paredzēti un aprīkoti braukšanai pa labo ceļa pusi, viens pakaļējais miglas lukturis ir jāuzstāda tā, lai tā atskaites centrs atrodas transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē vai tā kreisajā pusē,
—
ja transportlīdzekļi ir paredzēti un aprīkoti braukšanai pa kreiso ceļa pusi, viens pakaļējais miglas lukturis ir jāuzstāda tā, lai tā atskaites centrs atrodas transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē vai tā labajā pusē,
—
ja transportlīdzekļi ir paredzēti un aprīkoti braukšanai gan pa kreiso, gan labo ceļa pusi, viens pakaļējais miglas lukturis ir jāuzstāda tā, lai tā atskaites centrs atrodas transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē,
—
ja transportlīdzekļi ir paredzēti un aprīkoti braukšanai pa kreiso un/vai labo ceļa pusi, divi pakaļējie miglas lukturi uz transportlīdzekļa ir jāuzstāda tā, lai pakaļējo miglas lukturu atskaites centri ir simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni.
2.3.10.3.2.
Augstumā:
—
ne mazāk kā 250 mm un ne vairāk kā 1 000 mm virs zemes; tomēr, ja pakaļējais miglas lukturis ir grupēts ar citu apgaismes ierīci, pēdējo minēto vērtību var palielināt līdz 1 200 mm.
2.3.10.3.3.
Garumā:
—
transportlīdzekļa aizmugurē.
2.3.10.3.4.
Attālums:
—
attālums starp pakaļējā miglas luktura un bremžu signālluktura gaismu izstarojošo virsmu malām nepārsniedz 100 mm.
|
2.3.10.4. |
Ģeometriskā redzamība:
—
α = 5° uz augšu un 5° uz leju,
—
β = 25° uz kreiso un labo pusi.
|
2.3.10.5. |
Orientācija:
—
uz aizmuguri.
|
2.3.10.6. |
Elektriskie slēgumi:
—
visi pakaļējie miglas lukturi ieslēdzas un izslēdzas vienlaicīgi,
—
pakaļējo miglas lukturi var aktivizēt vienīgi tad, kad ir aktivizēts galvenais tālās gaismas lukturis, galvenais tuvās gaismas lukturis vai priekšējais miglas lukturis,
—
pakaļējo miglas lukturi var izslēgt neatkarīgi no jebkura cita luktura,
—
pakaļējais miglas lukturis automātiski dezaktivējas, kad:
—
ir izslēgts priekšējais gabarītgaismas lukturis un
—
transportlīdzeklis tiek izslēgts, izmantojot galveno vadības slēdzi,
—
kad pakaļējais miglas lukturis ir izslēgts vai dezaktivēts, to nevar automātiski vai neatkarīgi aktivizēt, ja vien netiek manuāli iedarbināts tā vadības slēdzis.
|
2.3.10.7. |
“Kontūra” signalizators:
—
obligāts (dzeltena nemirgojoša signāllampiņa).
|
2.3.11. Atpakaļgaitas lukturis
2.3.11.1. |
Skaits:
—
viens vai divi.
|
2.3.11.2. |
Izkārtojums:
—
nav īpašu prasību.
|
2.3.11.3. |
Novietojums
2.3.11.3.1.
Platumā:
—
ja ir viens atpakaļgaitas lukturis: nav īpašu prasību,
—
ja ir divi atpakaļgaitas lukturi, tie transportlīdzeklim ir jāuzstāda tā, lai atpakaļgaitas lukturu atskaites centri ir simetriski attiecībā pret tā garenisko vidusplakni.
2.3.11.3.2.
Augstumā:
—
ne mazāk kā 250 mm un ne vairāk kā 1 200 mm virs zemes.
2.3.11.3.3.
Garumā:
—
transportlīdzekļa aizmugurē.
|
2.3.11.4. |
Ģeometriskā redzamība:
—
α = 15° uz augšu un 5° uz leju,
—
β = 45° pa kreisi un pa labi, ja ir viens atpakaļgaitas lukturis,
—
β = 45° uz āru un 30° uz iekšu, ja ir divi atpakaļgaitas lukturi.
|
2.3.11.5. |
Orientācija:
—
uz aizmuguri.
|
2.3.11.6. |
Elektriskie slēgumi:
—
atpakaļgaitas lukturis izstaro gaismu, kad ir iedarbināta atpakaļgaitas ierīce un aktivizēts galvenais vadības slēdzis,
—
atpakaļgaitas lukturis neizstaro nekādu gaismu, ja vien nav izpildīti abi iepriekš minētie nosacījumi.
|
2.3.11.7. |
“Kontūra” signalizators:
—
izvēles.
|
2.3.11.8. |
Citas prasības:
—
ja nav paredzēti nosacījumi atpakaļgaitas lukturu apgaismes ierīcēm, kuru tipu var apstiprināt L kategorijas transportlīdzekļiem, atpakaļgaitas luktura tipu apstiprina saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 23 (
19
).
|
2.3.12. Pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturis
2.3.12.1. |
Skaits:
—
viens vai vairāki.
|
2.3.12.2. |
Izvietojums un pozīcija:
—
tā, lai pakaļējais numura zīmes apgaismojuma lukturis apgaismotu vietu, kas paredzēta pakaļējai numura zīmei.
|
2.3.12.3. |
Elektriskie slēgumi:
—
iedegas saskaņā ar 2.1.10. punktu.
|
2.3.12.4. |
“Kontūra” signalizators:
—
ir piemērojamas 2.3.3.7. punktā noteiktās prasības.
|
2.3.13. Pakaļējie atstarotāji (nav trīsstūra forma)
2.3.13.1. |
Skaits:
—
viens vai divi,
—
divi transportlīdzekļiem, kuru kopējais platums pārsniedz 1 000 mm,
—
papildu pakaļējās atstarojošās ierīces un materiāli ir atļauti, nodrošinot, ka tie nekaitē obligāto apgaismes un gaismas signālierīču efektivitātei.
|
2.3.13.2. |
Izkārtojums:
—
viens vai divi IA vai IB klases pakaļējie atstarotāji.
|
2.3.13.3. |
Novietojums
2.3.13.3.1.
Platumā:
—
vienu pakaļējo atstarotāju transportlīdzeklim uzstāda tā, lai pakaļējā atstarotāja atskaites centrs atrastos transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē,
—
ja ir divi pakaļējie atstarotāji, tie transportlīdzeklim ir jāuzstāda tā, lai pakaļējo atstarotāju atskaites centri būtu simetriski attiecībā pret tā garenisko vidusplakni,
—
ja ir divi pakaļējie atstarotāji, sānu attālums starp gaismu izstarojošo virsmu ārējām malām un transportlīdzekļa tālākajām malām nepārsniedz 400 mm.
2.3.13.3.2.
Augstumā:
—
ne mazāk kā 250 mm un ne vairāk kā 900 mm virs zemes.
2.3.13.3.3.
Garumā:
—
transportlīdzekļa aizmugurē.
|
2.3.13.4. |
Ģeometriskā redzamība:
—
α = 10° uz augšu un 10° uz leju; tomēr, ja pakaļējais atstarotājs atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes, lejupējo leņķi var samazināt līdz 5°,
—
β = 30° pa kreisi un pa labi, ja ir viens pakaļējais atstarotājs,
—
β = 30° uz āru un 30° uz iekšu, ja ir divi pakaļējie atstarotāji.
|
2.3.13.5. |
Orientācija:
—
uz aizmuguri.
|
2.3.13.6. |
Citas prasības:
—
atstarotāja gaismu atstarojošajai virsmai var būt kopīgas daļas ar jebkuru citu sarkanu lukturi, kurš uzstādīts transportlīdzekļa aizmugurē.
|
2.3.14. Sānu atstarotāji (nav trīsstūra forma)
2.3.14.1. |
Skaits:
—
viens vai divi katrā pusē.
|
2.3.14.2. |
Izkārtojums:
—
IA vai IB klases sānu atstarotāju uzstāda transportlīdzekļa kopējā garuma pirmajā trešdaļā un/vai pēdējā trešdaļā,
—
papildu sānu atstarojošas ierīces un materiāli ir atļauti ar nosacījumu, ka tie nekaitē obligāto apgaismes un gaismas signālierīču efektivitātei.
|
2.3.14.3. |
Novietojums
2.3.14.3.1.
Platumā:
—
nav īpašu prasību.
2.3.14.3.2.
Augstumā:
—
ne mazāk kā 250 mm un ne vairāk kā 900 mm virs zemes; tomēr, ja sānu atstarotājs ir grupēts ar citu apgaismes ierīci, pēdējo minēto vērtību var palielināt līdz 1 200 mm.
2.3.14.3.3.
Garumā:
—
nav īpašu prasību.
|
2.3.14.4. |
Ģeometriskā redzamība:
—
α = 10° uz augšu un 10° uz leju; tomēr, ja sānu atstarotājs atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes, lejupējo leņķi var samazināt līdz 5°,
—
β = 45° uz priekšu un aizmuguri.
|
2.3.14.5. |
Orientācija:
—
uz sānu.
|
2.3.15. Sānu gabarītlukturis
2.3.15.1. |
Skaits:
—
viens vai divi katrā pusē.
|
2.3.15.2. |
Izkārtojums:
—
SM1 vai SM2 klases sānu gabarītlukturi uzstāda transportlīdzekļa kopējā garuma pirmajā trešdaļā un/vai pēdējā trešdaļā.
|
2.3.15.3. |
Novietojums
2.3.15.3.1.
Platumā:
—
nav īpašu prasību.
2.3.15.3.2.
Augstumā:
—
ne mazāk kā 250 mm un ne vairāk kā 1 500 mm virs zemes.
2.3.15.3.3.
Garumā:
—
nav īpašu prasību.
|
2.3.15.4. |
Ģeometriskā redzamība:
—
α = 10° uz augšu un 10° uz leju; tomēr, ja sānu atstarotājs atrodas mazāk nekā 750 mm virs zemes, lejupējo leņķi var samazināt līdz 5°,
—
β = 30° uz priekšu un aizmuguri.
|
2.3.15.5. |
Orientācija:
—
uz sānu.
|
2.3.15.6. |
Elektriskie slēgumi:
—
iedegas kopā ar 2.1.10. punktā minētajām apgaismes ierīcēm,
—
var būt tādi, ka sānu gabarītlukturis mirgo tādā pašā biežumā, fāzē un vai nu sinhroni, vai pārmaiņus ar virzienrādītāju lukturiem, kas uzstādīti tajā pašā transportlīdzekļa pusē.
|
2.3.15.7. |
“Kontūra” signalizators:
—
saskaņā ar 2.3.3.7. punktā paredzētajām prasībām.
|
2.3.15.8. |
Citas prasības:
—
ja nav paredzēti nosacījumi sānu gabarītlukturu apgaismes ierīcēm, kuru tipu var apstiprināt L kategorijas transportlīdzekļiem, luktura tipu apstiprina saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 91 (
20
).
|
2.4. |
Kā alternatīvu 2. līdz 2.3.15.8. punktā noteiktajām prasībām L2e, L5e, L6e un L7e kategorijas transportlīdzekļiem var piemērot visas atbilstīgās ANO EEK Noteikumu Nr. 48 prasības, kā ir paredzēts M1 kategorijai. Tādā gadījumā ANO EEK Noteikumu Nr. 48 īpašās prasības netiek aizstātas vai atsauktas, pamatojoties uz atšķirībām ar šā pielikuma īpašajiem nosacījumiem vai to neesamību šajā pielikumā (piemēram, par galveno lukturu tīrīšanas ierīcēm, manuālu galvenā lukturu regulēšanas ierīci). |
2.5. |
Ņemot vērā L2e, L5e, L6e un L7e kategorijas transportlīdzekļu konstrukcijas formu dažādību, transportlīdzekļa izgatavotājs, vienojoties ar tehnisko dienestu un apstiprinātājiestādi, var izvēlēties piemērot visas atbilstošās ANO EEK Noteikumu Nr. 53 prasības, kā ir paredzēts L3e kategorijas transportlīdzekļiem, kā alternatīvu 2. līdz 2.3.15.8. punktā noteiktajām prasībām. Tādā gadījumā ANO EEK Noteikumu Nr. 53 īpašās prasības netiek aizstātas vai atsauktas, pamatojoties uz atšķirībām ar šā pielikuma īpašajiem nosacījumiem vai to neesamību šajā pielikumā, un tas tiek pieņemts vienīgi attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuru kopējais platums nepārsniedz 1 300 mm, kas pagriezienos tiecas sasvērties (piemēram, tādam transportlīdzekļa tipam, kurš kopumā izskatās kā motocikls, taču ir aprīkots ar trīs riteņiem, klasificējot to kā L5e kategorijas transportlīdzekli). |
3. Prasības attiecībā uz L4e kategorijas transportlīdzekļiem
3.1. |
Ja blakusvāģi no motocikla var atvienot tā, ka motociklu var izmantot bez tā, motociklam papildus turpmāk 3.2. līdz 3.2.8.1. punktā paredzētajiem nosacījumiem ir jāizpilda 1.3. punktā noteiktās prasības attiecībā uz atsevišķiem motocikliem. Vērā var ņemt arī 1.9. punkta prasības.
|
3.2. |
Kad blakusvāģis ir pastāvīgi vai atvienojami pievienots motociklam, motociklam ar blakusvāģi ir jāatbilst visām ANO EEK Noteikumu Nr. 53 atbilstošajām prasībām, kas paredzētas L3e kategorijas transportlīdzeklim, un turpmāk norādītajām papildprasībām. 3.2.1. Priekšējie gabarītgaismas lukturi
3.2.2. Dienas gaitas lukturi
3.2.3. Virzienrādītāja lukturi
3.2.4. Avārijas signāls
3.2.5. Pakaļējie gabarītgaismas lukturi
3.2.6. Bremžu signāllukturi
3.2.7. Pakaļējie atstarotāji (nav trīsstūra forma)
|
X PIELIKUMS
Prasības attiecībā uz atpakaļskata redzamību
1. L1e-B, L3e un L4e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 81 prasībām.
1.1. L1e-B, L3e un L4e kategorijas transportlīdzekļus var aprīkot ar II vai III klases netiešās redzamības ierīcēm, kuru tips ir apstiprināts saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 46.
2. L2e, L5e, L6e un L7e kategorijas transportlīdzekļiem ir jāatbilst visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 81 vai Nr. 46 prasībām.
2.1. L2e, L5e, L6e un L7e kategorijas transportlīdzekļus, kuri atbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 81 prasībām, var aprīkot ar II vai III klases netiešās redzamības ierīcēm, kuru tips ir apstiprināts saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 46.
2.2. L2e, L5e, L6e un L7e kategorijas transportlīdzekļus var papildus aprīkot ar papildu I klases ierīci.
XI PIELIKUMS
Apgāšanās aizsargkonstrukcijai (ROPS) piemērojamās prasības
1. Prasības transportlīdzekļu tipa apstiprinājumam attiecībā uz apgāšanās aizsargkonstrukciju
1.1. |
L7e-B2 kategorijas transportlīdzekļi ir jāaprīko ar apgāšanās aizsargkonstrukciju (ROPS) un jāprojektē un jākonstruē tā, lai tie atbilstu šajā pielikumā noteiktajam galvenajam nolūkam. Šis noteikums ir uzskatāms par izpildītu, ja ir izpildīti 2. līdz 4.9. punktā paredzētie nosacījumi, ja nevienu reizi trīs testu laikā aizsargkonstrukcija nenonāk nevienā no klīrensa zonas daļām un ja neviena klīrensa zonas daļa nenonāk aiz aizsargkonstrukcijas robežām. |
2. Testēšanas nosacījumi
2.1. Vispārīgi testēšanas nosacījumi
2.1.1. |
Testi, ko veic, izmantojot īpašas ierīces, ir paredzēti, lai imitētu slodzi, kādai tiek pakļauta aizsargkonstrukcija, ja transportlīdzeklis apgāžas. Tādēļ šīs testa slodzes attiecas uz grūdiena spēku. Testi, kas aprakstīti šajā pielikumā, ļauj novērot aizsargkonstrukcijas izturību un visu to kronšteinu izturību, ar kuriem tā piestiprināta transportlīdzeklim, kā arī visas transportlīdzekļa detaļas, kas pārnes testa spēku. |
2.2. Testa sagatavošana
2.2.1. |
Tipa apstiprināšanai iesniegtajai aizsargkonstrukcijai ir jāatbilst ražojumu sērijas specifikācijām. To piestiprina saskaņā ar izgatavotāja noteikto piestiprināšanas metodi transportlīdzeklim, kam tā ir projektēta. Lai veiktu testu, nav vajadzīgs viss transportlīdzeklis, tomēr aizsargkonstrukcija un transportlīdzekļa detaļas, pie kurām to piestiprina testa vajadzībām, atbilst iekārtai darba kārtībā, turpmāk tekstā – “ierīce”. |
2.2.2. |
Ierīci nostiprina pie atbalsta plātnes, lai detaļas, kas savieno ierīci un atbalsta plātni, ievērojami nenovirzītos attiecībā pret noslogoto aizsargkonstrukciju. Pati ierīces stiprinājuma metode pie atbalsta plātnes nedrīkst būt tāda, ka tiek ietekmēta ierīces izturība. |
2.2.3. |
Ierīce ir jāatbalsta un jānostiprina vai jāpārveido tā, lai visu testa enerģiju absorbētu aizsargkonstrukcija un tās stiprinājums pie transportlīdzekļa nekustīgajām detaļām. 2.2.3.1. Lai izpildītu 2.2.3. punkta prasības, modifikācija bloķē visu transportlīdzekļa ritošo balstiekārtas sistēmu tā, lai nodrošinātu, ka tā neabsorbē testa enerģiju. |
2.2.4. |
Testu vajadzībām transportlīdzeklis jāaprīko ar visām ražojumu sērijas konstrukcijas detaļām, kas varētu ietekmēt aizsargkonstrukcijas izturību vai kas varētu būt vajadzīgas izturības testam. Jāpiemontē arī detaļas, kas varētu radīt apdraudējumu klīrensa zonā, tā, lai tās varētu pārbaudīt nolūkā noskaidrot, vai ir izpildītas 1.1. punkta prasības. 2.2.4.1. Pirms testa jānoņem visas aprīkojuma detaļas, ko transportlīdzekļa vadītājs pats var noņemt. Ja, lietojot transportlīdzekli, pastāv iespēja atvērt durvis un logus vai tos noņemt pavisam, tie testa laikā jāatstāj vaļā vai jānoņem, lai tie nepalielinātu apgāšanās aizsargkonstrukcijas izturību. |
3. Aparatūra un aprīkojums
3.1. Vertikālās slodzes testi (sānu un gareniskie)
3.1.1. |
Jāsagatavo materiāls, aprīkojums un piesaistes līdzekļi, lai nodrošinātu to, ka ierīce ir stingri nostiprināta uz atbalsta plātnes neatkarīgi no riteņiem un asīm, ja tādas ir piemontētas (t. i., aprīkojums pārkaras pāri jebkuram ritenim vai ass piekarei). Sk. 11-1. un 11-2. attēlu. 11-1. attēls 11-2. attēls |
3.1.2. |
Vertikālie spēki aizsargkonstrukcijai jāpieliek pēc kārtas, izmantojot šķērseniskā virziena nelokāmo sviru un gareniskā virziena nelokāmo sviru uz atsevišķām netestētām ierīcēm. Sviras garenisko vertikālo vidusplakni, ņemot vērā šķērsvirzienu attiecībā pret transportlīdzekli, šķērsvirziena testam novieto 300 mm uz priekšu no vadītāja sēdekļa R punkta. Sviras vertikālo garenisko vidusplakni, ņemot vērā garenisko virzienu attiecībā pret transportlīdzekli, ievieto uz iekšu vertikālajā gareniskajā plaknē, pieskaroties aizsargkonstrukcijas augšējās trešdaļas platākajam viduspunktam attālumā, kas vienāds ar vienu sesto daļu kopējā augšējās trešdaļas platuma. Transportlīdzekļa aizsargkonstrukcijas kreiso vai labo pusi testam izvēlas saskaņā ar 4.3. punktu, un tehniskais dienests testa ziņojumā sniedz skaidru vērtēšanas kritēriju pamatojumu. 3.1.2.1. Svirai ir jābūt pietiekami nelokāmai, tās apakšējai vertikālajai plaknei ir jābūt 150 ± 10 mm platai un pietiekami garai, lai tā ietvertu visu aizsargkonstrukciju, arī tad, ja tā zem svara izliecas. 3.1.2.2. Jāparedz, ka slodzi var vienmērīgi sadalīt parastajā slogojuma virzienā. 3.1.2.3. Sviras šķautņu, kas saskaras ar aizsargkonstrukciju, rādiuss var būt līdz 25 mm. 3.1.2.4. Universālos savienojumus vai to ekvivalentu pievieno, lai nodrošinātu, ka slogošanas ierīce neierobežo konstrukcijas griešanos vai liekšanos nevienā virzienā, izņemot slodzes virzienu. 3.1.2.5. Ja aizsargkonstrukcijas horizontālais garums, kam jāpieliek slodze, nav taisna līnija, kas ir perpendikulāra slodzes pielikšanas virzienam, telpu nopako vai citādi piepilda tā, lai slodzi sadalītu horizontāli visā šajā garumā. |
3.1.3. |
Nodrošina aprīkojumu aizsargkonstrukcijas un transportlīdzekļa nekustīgo daļu, pie kurām tā piestiprināta, absorbētās enerģijas mērīšanai, piemēram, mērot spēku, kas piemērots pielikšanas vertikālā virzienā, un sviras attiecīgo vertikālo novirzi horizontālā plaknē, kas šķērso vadītāja sēdvietas R punktu. |
3.1.4. |
Ir jānodrošina vizuāli līdzekļi, lai izvērtētu jebkuru ielaušanos vai iedarbību uz klīrensa zonu spēka pielikšanas laikā. |
4. Testa nosacījumi
4.1. |
Ja testa laikā jebkura no testa nostiprināšanas un ierobežošanas aprīkojuma daļām būtiski mainās, tests nav derīgs. |
4.2. |
Testējamā aizsargkonstrukcija nav jāaprīko ar priekšējo, sānu vai aizmugures bezšķembu stiklojumu vai jebkādiem noņemamiem paneļiem, aprīkojumu un piederumiem, kuriem nav konstrukciju nostiprinošas funkcijas un kuri nevar radīt bīstamību apgāšanās gadījumā. |
4.3. |
Ja vadītāja sēdeklis nav transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē un/vai ja konstrukcijas spēks nav simetrisks, vertikālajam gareniskajam noslogojumam ir jābūt pusē, kura, visdrīzāk, varētu novest pie pārkāpuma vai iedarbības uz klīrensa zonu testa laikā. |
4.4. |
Aizsargkonstrukcijā uzstāda vajadzīgo aprīkojumu, lai iegūtu datus, kas vajadzīgi, lai uzzīmētu spēka un novirzes shēmu. |
4.5. |
Novirzes rādītājs vertikāla spēka slodzē nepārsniedz 5 mm/s. Pieliekot slodzi, vērtības Fv (N) (t. i., statiskais slodzes spēks, ko rada svira) un Dv (mm) (t. i., sviras vertikālā novirze slodzes pielikšanas punktā un saistībā ar slodzes pielikšanu) reģistrē vienlaicīgi pēc 15 mm vai mazākas novirzes intervāliem, lai nodrošinātu pietiekamu precizitāti. Pēc slodzes sākotnējās pielikšanas, slodzi nesamazina līdz testa pabeigšanai, taču slodzes palielināšanu var pārtraukt, piemēram, lai reģistrētu mērījumus. |
4.6. |
Ja slodzes pielikšanas punktā nav nevienas konstrukcijas šķērssijas, testam var izmantot aizstājēju testa sviru, kas nepalielina konstrukcijas izturību. |
4.7. |
Enerģijai (J), ko absorbē struktūra katrā vertikālās slodzes testā, ir jābūt vismaz vienādai ar |
4.8. |
Garenisko vertikālo slogošanas nosacījumu atkārto, ņemot vērā vienlaicīgi piemērotu horizontālā spēka komponenti. Vispirms statiskā horizontālā šķērseniskā slodze |
4.9. |
Pēc katra testa aizsargkonstrukcijas galīgo pastāvīgo novirzi reģistrē testa ziņojumā. |
XII PIELIKUMS
Prasības, kas piemērojamas drošības jostu stiprinājumiem un drošības jostām
1. DAĻA
Prasības transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam attiecībā uz jostu stiprinājumiem un drošības jostām
1. Vispārīgās prasības
1.1. L2e, L5e, L6e un L7e kategorijas transportlīdzekļus ar masu braukšanas kārtībā > 270 kg aprīko ar drošības jostu stiprinājumiem un drošības jostām uz sēdekļiem (t. i., tās nav vajadzīgas, ja ir sedlu veida sēdekļi) saskaņā ar šā pielikuma prasībām.
1.2. L2e, L5e, L6e un L7e kategorijas transportlīdzekļus ar masu braukšanas kārtībā ≤ 270 kg var aprīkot ar drošības jostu stiprinājumiem un/vai drošības jostām, nodrošinot, ka tās atbilst šā pielikuma prasībām.
1.3. Drošības jostas stiprinājumu skaitam ir jābūt pietiekamam, lai uz jebkura sēdekļa varētu pareizi uzstādīt obligāti, brīvprātīgi vai papildus uzstādāmo drošības jostu.
1.4. Drošības jostas stiprinājumiem ir jāatbilst 7/16-20 UNF 2B pavediena izmēra un izturības specifikācijām.
1.4.1. Taču, ja transportlīdzekļa izgatavotājs drošības jostas ir uzstādījis kā standartaprīkojumu konkrētām sēdvietām, drošības jostu stiprinājumiem šīm sēdvietām var būt raksturlielumi, kas atšķiras no 1.4. punktā noteiktajiem.
1.4.2. Stiprinājuma punktiem, kas atbilst īpašiem noteikumiem par īpaša tipa (piemēram, četru punktu tipa) drošības jostu uzstādīšanu, var būt raksturlielumi, kas atšķiras no 1.4. punktā noteiktajiem.
1.5. Drošības jostu ir iespējams noņemt, neatstājot paliekošus bojājumus drošības jostas stiprinājuma punktam.
1.6. Sēdvietas R punktu nosaka, kā minēts turpmāk.
Par sedlu veida sēdekļa R punktu izmanto transportlīdzekļa izgatavotāja paziņoto un pienācīgi pamatoto atkarībā no atbilstīgajiem transportlīdzekļa konstrukcijas kritērijiem, ņemot vērā piecdesmitās procentiles vīrieša manekena raksturlielumus (t. i., Hybrid III antropomorfa testa ierīce) un tā gurnu pagrieziena centru.
Sēdekļa R punktu nosaka saskaņā ar šīs regulas VII pielikuma 2. daļas 3. papildinājuma noteikumiem.
2. DAĻA
Prasības, kas piemērojamas drošības jostu stiprinājumiem
1. Konkrētas prasības drošības jostu stiprinājumiem
1.1. |
Drošības jostu stiprinājumus var iekļaut transportlīdzekļa šasijā, korpusā, sēdeklī vai jebkurā citā transportlīdzekļa konstrukcijā. |
1.2. |
Divu blakusesošo sēdvietu drošības jostu piestiprināšanai var izmantot vienu drošības jostas stiprinājuma punktu. |
1.3. |
Efektīvo drošības jostas stiprinājumu punktu atļautās atrašanās vietas visām sēdvietām ir norādītas 11-P2-1. un 11-P2-2. attēlā un ir paskaidrotas turpmāk. |
1.4. |
Apakšējo efektīvo drošības jostas stiprinājumu stāvoklis
|
1.5. |
Augšējo efektīvo drošības jostas stiprinājumu atrašanās vieta
|
2. Drošības jostu stiprinājumu stiprība
2.1. |
Katram drošības jostas stiprinājuma punktam ir jāspēj izturēt 3. līdz 3.5.1. punktā noteiktos testus. Paliekoša deformācija, ieskaitot stiprinājuma vai apkārtējās zonas daļēju pārrāvumu, nav uzskatāma par defektu, ja nepieciešamais spēks tiek izturēts noteikto laiku. Testa laikā ir jāsaglabā 1.4.3. punktā noteiktie apakšējā efektīvā drošības jostas stiprinājuma punktu minimālie attālumi un 1.5.3.5. punktā noteiktais augšējā efektīvā drošības jostas stiprinājuma punktu minimālais augstums. |
2.2. |
Pārvietošanas sistēmām, kas pievienotas sēdekļiem, ir jābūt manuāli aktivizējamām, tiklīdz vairs netiek pielikts vilkšanas spēks. |
3. Testēšanas nosacījumi
3.1. Vispārīgi testēšanas nosacījumi
3.1.1. |
Saskaņā ar 3.2. līdz 3.2.3. punktā paredzētajiem nosacījumiem un atbilstoši izgatavotāja pieprasījumam:
3.1.1.1.
testus var veikt vai nu transportlīdzekļa konstrukcijai, vai pilnībā pabeigtam transportlīdzeklim;
3.1.1.2.
logus un durvis var uzstādīt un izvietot atvērtā vai aizvērtā pozīcijā;
3.1.1.3.
var uzstādīt jebkuru parasti uzstādītu sastāvdaļu, kura varētu veicināt transportlīdzekļa vispārējo konstrukcijas stiprību. |
3.1.2. |
Visi sēdekļi ir jānoregulē stāvoklī izmantošanai parastos braukšanas apstākļos, kā ir izraudzījies tehniskais dienests, kas atbildīgs par tipa apstiprināšanas testiem, un ir jānodrošina, lai testu laikā tiktu izvērtētas vismazāk vēlamās (piemēram, nelabvēlīgākā gadījuma) sēdekļu pozīcijas. 3.1.2.1. Ziņojumā ir rūpīgi jāreģistrē sēdekļu pozīcijas. Ja atzveltnes leņķis ir regulējams, tā jānostiprina stāvoklī saskaņā ar izgatavotāja norādījumiem vai, ja atzveltņu nav, stāvoklī, kas atbilst rumpja leņķim pēc iespējas tuvāk 25°. |
3.2. Noteikumi par transportlīdzekļa nodrošināšanu un ierobežošanu testa laikā
3.2.1. |
Metode, ko izmanto, lai ierobežotu transportlīdzekli testa laikā, nedrīkst pastiprinoši iedarboties uz stiprinājumu vai stiprinājuma zonām vai traucēt parastu konstrukcijas deformāciju. |
3.2.2. |
Metode, ko izmanto, lai ierobežotu transportlīdzekli testa laikā, ir uzskatāma par apmierinošu, ja tā neietekmē zonu, kas plešas konstrukcijas platumā, un ja transportlīdzeklis vai konstrukcija ir nostiprināta vai pievienota priekšā kopumā vismaz 500 mm attālumā no faktiskā stiprinājuma punkta, kurš tiek testēts, un tiek turēta vai pievienota aizmugurē kopumā vismaz 300 mm attālumā no faktiskā stiprinājuma punkta, kurš tiek testēts. |
3.2.3. |
Ir ieteicams, lai konstrukcija balstītos uz balstiem tieši zem riteņa asīm vai arī, ja tas nav iespējams, tieši zem riteņa piekares punktiem. |
3.3. Vispārīgas testa prasības
3.3.1. |
Visi stiprinājumi vienā un tajā pašā sēdekļu grupā ir jātestē vienlaicīgi. |
3.3.2. |
Vilkšanas spēks ir jāpieliek uz priekšu 10° ± 5° leņķī virs horizontāles plaknē, kas paralēla transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei. |
3.3.3. |
Noslodzei jāsākas pēc iespējas ātrāk. Stiprinājumiem noteiktā slodze ir jāiztur vismaz 0,2 sekundes. |
3.3.4. |
Vilkšanas ierīcēm, kas jāizmanto 3.4. līdz 3.4.5.2. punktā aprakstītajos testos, ir jāatbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 14 ( 21 ) 5. pielikumā paredzētajām specifikācijām. Vilkšanas ierīces platums ir jāizvēlas tā, lai tas atbilstu vai būtu pēc iespējas atbilstošāks projektētajai platuma vērtībai starp apakšējiem efektīvajiem drošības jostas stiprinājumiem. |
3.3.5. |
Drošības jostas stiprinājumi sēdekļiem, kuri aprīkoti ar augšējiem stiprinājumiem, ir jātestē turpmāk noteiktajos apstākļos.
3.3.5.1.
Ārējās priekšējās sēdvietas Ja drošības jostās ir iestrādāts inerces ievilcēja rullītis, kas pievienots atsevišķam apakšējam sānu stiprinājuma punktam:
—
stiprinājumiem ir jāveic 3.4.1. līdz 3.4.1.3. punktā paredzētais tests, kurā spēki tiem tiek pielikti, izmantojot ierīci, kura reproducē trīspunktu jostas ģeometriju ar iekļautu inerces ievilcēja rullīti, kas pievienots apakšējam sānu stiprinājumam, un D gredzenu, kas darbojas cauri augšējam stiprinājumam.
Ja drošības jostās nav iestrādāts inerces ievilcēja rullītis, kas pievienots atsevišķam apakšējam sānu stiprinājuma punktam:
—
stiprinājumiem ir jāveic 3.4.2. līdz 3.4.2.2. punktā paredzētais tests, kurā spēki tiem tiek pielikti, izmantojot ierīci, kas reproducē trīspunktu jostas ģeometriju bez inerces ievilcēja rullīša,
—
apakšējiem stiprinājumiem turklāt ir jāveic 3.4.3. līdz 3.4.3.1. punktā paredzētais tests, kurā, izmantojot ierīci, kas atbilst klēpja jostai, spēki tiek pārnesti uz apakšējiem stiprinājumiem,
—
pēc izgatavotāja pieprasījuma abus testus var veikt divām dažādām konstrukcijām.
Ja augšējās drošības jostas stiprinājuma punkta augstums ir regulējams manuāli, neizmantojot nekādus instrumentus, to noregulē vismazāk vēlamajā (piemēram, nelabvēlīgākā gadījuma) pozīcijā, kā nolemj tehniskais dienests.
Gadījumā, ja ir vairāki augšējie drošības jostas stiprinājuma punkti, ko izmanto īpaša tipa (piemēram, četrpunktu) drošības jostai, tiem ir jāveic tests, kas prasīts 3.4.5. līdz 3.4.5.2. punktā, kurā spēki tiem tiek pielikti, izmantojot ierīci, kas reproducē tāda tipa drošības jostas ģeometriju, kas paredzēta piestiprināšanai pie šiem stiprinājumiem.
3.3.5.2.
Aizmugurējās ārējās sēdvietas un/vai centra sēdvietas Ja trīspunktu drošības jostās ir iestrādāts inerces ievilcēja rullītis, kas pievienots atsevišķam apakšējam sānu stiprinājuma punktam:
—
stiprinājumiem ir jāveic 3.4.1. līdz 3.4.1.3. punktā paredzētais tests, kurā spēki tiem tiek pielikti, izmantojot ierīci, kura reproducē trīspunktu jostas ģeometriju ar iekļautu inerces ievilcēja rullīti, kas pievienots apakšējam sānu stiprinājumam, un D gredzenu, kas darbojas cauri augšējam stiprinājumam.
Ja trīspunktu drošības jostās nav iestrādāts inerces ievilcēja rullītis, kas pievienots atsevišķam apakšējam sānu stiprinājuma punktam:
—
stiprinājumiem ir jāveic 3.4.2. līdz 3.4.2.2. punktā paredzētais tests, kurā spēki tiem tiek pielikti, izmantojot ierīci, kas reproducē trīspunktu jostas ģeometriju bez inerces ievilcēja rullīša,
—
apakšējiem stiprinājumiem turklāt ir jāveic 3.4.3. līdz 3.4.3.1. punktā paredzētais tests, kurā, izmantojot ierīci, kas atbilst klēpja jostai, spēki tiek pārnesti uz apakšējiem stiprinājumiem,
—
pēc izgatavotāja pieprasījuma abus testus var veikt divām dažādām konstrukcijām.
Ja augšējās drošības jostas stiprinājuma punkta augstums ir regulējams manuāli, neizmantojot nekādus instrumentus, to noregulē vismazāk vēlamajā (piemēram, nelabvēlīgākā gadījuma) pozīcijā, kā nolemj tehniskais dienests.
Gadījumā, ja ir vairāki augšējie drošības jostas stiprinājuma punkti, ko izmanto īpaša tipa (piemēram, četrpunktu) drošības jostai, tiem ir jāveic tests, kas paredzēts 3.4.5. līdz 3.4.5.2. punktā, kurā spēki tiem tiek pielikti, izmantojot ierīci, kas reproducē tāda tipa drošības jostas ģeometriju, kas paredzēta piestiprināšanai pie šiem stiprinājumiem.
|
3.3.6. |
Drošības jostas stiprinājumi sēdvietām, kuras nav aprīkotas ar augšējiem stiprinājumiem, ir jātestē turpmāk noteiktajos apstākļos.
3.3.6.1.
Ārējās priekšējās sēdvietas Ja ir divpunktu vai klēpja drošības jostas:
—
nav atļauts.
3.3.6.2.
Aizmugurējās ārējās sēdvietas un/vai centra sēdvietas Ja ir divpunktu vai klēpja drošības jostas:
—
apakšējiem stiprinājumiem ir jāveic 3.4.3. līdz 3.4.3.1. punktā paredzētais tests, kurā, izmantojot ierīci, kas atbilst klēpja jostai, spēki tiek pārnesti uz apakšējiem stiprinājumiem.
|
3.3.7. |
Ja transportlīdzeklī uzstādāmajām drošības jostu sistēmām ir jāizmanto īpašs aprīkojums, piemēram, kronšteini, rullīši, papildu stiprinājumi vai vadīklas, bez kura testēšanas siksnas vai kabeļus nevar pievienot tieši stiprinājumiem, šo aprīkojumu atbilstoši uzstāda un izmanto visu testu laikā. |
3.4. Īpašas prasības testiem, kuri jāveic transportlīdzekļiem ar darba kārtībā esošu masu ≤ 600 kg.
3.4.1. Tests trīspunktu jostas konfigurācijai, kurā pie faktiskā augšējā drošības jostas stiprinājuma ir iekļauts ievilcējs ar D gredzenu, trīsis vai siksnas vadīkla.
3.4.1.1. Augšējiem stiprinājumiem pievieno kabeļa vai siksnas atpakaļvilcēju, trīsi vai vadīklu ar raksturlielumiem, kas nepieciešami, lai pārnestu spēkus no vilkšanas ierīces. Tā vietā var izmantot parastu drošības jostas sistēmu.
3.4.1.2. Pleca siksnas vilkšanas ierīcei, kas jostas stiprinājumiem pievienota, izmantojot kabeli vai siksnu, kas reproducē attiecīgās drošības jostas augšējās diagonālās siksnas ģeometriju, pieliek 675 daN ± 20 daN testa slodzi.
3.4.1.3. Tajā pašā laikā 675 daN ± 20 daN vilkšanas spēku pieliek klēpja jostas vilkšanas ierīcei, kas pievienota diviem apakšējiem stiprinājumiem.
3.4.2. Tests trīspunktu jostas konfigurācijai bez ievilcēja vai ar ievilcēju, kas uzstādīts tieši pie augšējā faktiskā stiprinājuma punkta
3.4.2.1. Pleca siksnas vilkšanas ierīcei, kas pievienota augšējam stiprinājumam un pretējam tās pašas drošības jostas apakšējam jostas stiprinājumam, izmantojot ievilcēju, kas nostiprināts pie augšējā faktiskā drošības jostas stiprinājuma, ja izgatavotājs to ir paredzējis kā standartaprīkojumu, pieliek 675 daN ± 20 daN testa slodzi.
3.4.2.2. Tajā pašā laikā 675 daN ± 20 daN vilkšanas spēku pieliek klēpja jostas vilkšanas ierīcei, kas pievienota diviem apakšējiem stiprinājumiem.
3.4.3. Klēpja jostas konfigurācijas tests
3.4.3.1. Klēpja jostas vilkšanas ierīcei, kas pievienota diviem apakšējiem stiprinājumiem, pieliek 1 110 daN ± 20 daN vilkšanas spēku.
3.4.4. Papildu testa prasības, ja drošības jostas stiprinājuma punkti atrodas pilnībā sēdekļa konstrukcijā vai ir sadalīti starp transportlīdzekļa konstrukciju un sēdekļa konstrukciju
3.4.4.1. Ir jāveic trīs īpašie drošības jostas konfigurācijas testi, kas paredzēti 3.4.1., 3.4.2. un 3.4.3. punktā, tajā pašā laikā, kā turpmāk ir norādīts, pieliekot papildu spēku katram sēdeklim un/vai katrai sēdekļu grupai.
3.4.4.2. Papildu gareniskais un horizontālais spēks ir vienāds ar desmitkārtīgu pilnu sēdekļa svaru, un to pieliek tieši attiecīgā sēdekļa konstrukcijas smaguma centram, izmantojot atsevišķu spēka pielikšanas ierīci.
3.4.5. Īpaša tipa jostu konfigurācijas tests (izņemot trīspunktu jostu un klēpja jostu)
3.4.5.1. Pleca siksnas vilkšanas ierīcei, kas pievienota jostas stiprinājumiem, kuri paredzēti īpaša tipa drošības jostai, izmantojot kabeļus vai siksnas, kas reproducē attiecīgās drošības jostas augšējās diagonālās siksnas ģeometriju, pieliek 675 daN ± 20 daN testa slodzi.
3.4.5.2. Tajā pašā laikā 675 daN ± 20 daN vilkšanas spēku pieliek klēpja jostas vilkšanas ierīcei, kas pievienota diviem apakšējiem stiprinājumiem.
3.5. Īpašas prasības testiem, ko veic transportlīdzekļiem, kuru darba kārtībā esošā masa ir > 600 kg, vai arī, ja transportlīdzekļa izgatavotājs izvēlas brīvprātīgi izpildīt šīs prasības
3.5.1. Transportlīdzekļiem, kuri atbilst 3.5. punktā paredzētajiem kritērijiem, ir jāatbilst visām attiecīgajām ANO EEK Noteikumu Nr. 14 prasībām attiecībā uz pieaugušiem pasažieriem paredzētām drošības jostām, kā ir noteikts M1 kategorijas transportlīdzekļiem.
3.6. Ja transportlīdzeklim papildus ir uzstādīta ISOFIX stiprinājuma sistēma vai sistēma, kas līdzinās ISOFIX, ir jāizpilda visas attiecīgās izvietošanas, atzīmēšanas un stiprināšanas prasības šādām sistēmām, kas paredzētas ANO EEK Noteikumos Nr. 14.
3.6. Testa ziņojuma prasības
3.6.1. Pēc testu veikšanas ir rūpīgi jāreģistrē drošības jostu stiprinājumu punktu un slodzes atbalsta konstrukciju deformācija, kas radusies, pieliekot slodzi, kā ir noteikts 3.4. līdz 3.5.1. punktā, un tas jāiekļauj testa ziņojumā.
3. DAĻA
Prasības, kas piemērojamas drošības jostu uzstādīšanai
1. Ja ANO EEK Noteikumos Nr. 16 nav īpašu prasību L2e, L5e, L6e un L7e kategorijas transportlīdzekļiem, šo kategoriju transportlīdzekļiem, kuri ir aprīkoti ar drošības jostām, ir jāatbilst visām attiecīgajām minēto noteikumu prasībām, kas paredzētas N1 kategorijas transportlīdzekļiem, kā arī turpmāk norādītajam.
1.1. Neskarot 1. daļas 1.1. un 1.2. punkta prasības par darba kārtībā esošo masu, drošības jostas ir jāuzstāda visām sēdvietām, kurās ir sēdekļi.
1.1.1. Vadītāja sēdvieta (tostarp, ja tā ir centrālā) šādā gadījumā vienmēr ir jāaprīko ar trīspunktu vai četrpunktu drošības jostu.
1.2. L7e-A2, L7e-B2 un L7e-C kategorijas transportlīdzekļi ir jāaprīko ar trīspunktu vai četrpunktu drošības jostām visās sēdvietās, neraugoties uz transportlīdzekļa darba kārtībā esošo masu.
1.3. Atbilstīgos gadījumos jebkura atsauce ANO EEK Noteikumos Nr. 16 uz ANO EEK Noteikumiem Nr. 14 ir jāsaprot kā atsauce uz 2. daļu.
1.4. Drošības jostas var uzstādīt sēdvietām, kurās ir sedlu veida sēdekļi. Tās var būt divpunktu vai klēpja drošības jostas, nevis trīspunktu drošības jostas, bet tām ir jāatbilst visām pārējām attiecīgajām prasībām.
1.5. Visām drošības jostām ir jābūt tipa apstiprinājumam un aprīkotām saskaņā ar drošības jostas izgatavotāja specifikācijām.
XIII PIELIKUMS
Prasības, kas piemērojamas sēdvietām (sedlu veida sēdekļiem un sēdekļiem)
1. Prasības transportlīdzekļu tipa apstiprinājumam attiecībā uz sēdvietām
1.1. Transportlīdzekļiem ir jābūt vismaz vienam sēdeklim vai sedlu veida sēdeklim.
1.1.1. Visām sēdvietām ir jābūt ar skatu uz priekšu.
1.2. Transportlīdzekļiem bez virsbūves var būt sedlu veida sēdeklis.
1.3. L2e, L5e, L6e un L7e kategorijas transportlīdzekļiem, kuriem ir virsbūve, ir jābūt sēdekļiem.
1.3.1. Atkāpjoties no šīs regulas 2. panta 5. punkta un šajā pielikumā, transportlīdzeklis ir uzskatāms par tādu, kam ir virsbūve, ja tam ir strukturāli elementi papildus un/vai aiz zemākās sēdvietas, kas atrodas augstāk par attiecīgās sēdvietas R punktu. Attiecīgā zona tādējādi atrodas šķērseniskajā vertikālajā plaknē, kas šķērso attiecīgās sēdvietas R punktu, un aiz tās. Citas sēdvietas, atzveltnes, bagāžas nodalījumi un paliktņi, un jebkurš cits aprīkojums vai sastāvdaļas, kas uz tiem uzmontētas, šajā kontekstā nav uzskatāmas par strukturāliem elementiem (t. i., par korpusu ir uzskatāmas sānu durvis, B balsti un/vai jumts). Tehniskajam dienestam testa ziņojumā ir jāsniedz skaidrs vērtēšanas kritēriju pamatojums.
1.4 Sēdvietas R punktu nosaka, kā minēts turpmāk.
Par sedlu veida sēdekļa R punktu izmanto transportlīdzekļa izgatavotāja paziņoto un pienācīgi pamatoto atkarībā no atbilstīgajiem transportlīdzekļa konstrukcijas kritērijiem, ņemot vērā piecdesmitās procentiles vīrieša manekena raksturlielumus (t. i., Hybrid III antropomorfa testa ierīce) un tā gurnu pagrieziena centru.
Sēdekļa R punktu nosaka saskaņā ar šīs regulas VII pielikuma 2. daļas 3. papildinājumu.
1.5. Visiem sēdekļiem ir jābūt atzveltnēm.
1.5.1. Lai izvērtētu atzveltnes funkcionalitāti, katram sēdeklim ir iespējams veikt vismaz vienu no turpmāk norādītajām procedūrām.
1.5.1.1. Sekmīgi ir jāveic H punkta noteikšanas procedūra saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 17 3. pielikumā paredzētajiem nosacījumiem (t. i., neņemot vērā nevienu attiecīgajos noteikumos paredzēto izņēmumu).
1.5.1.2. Ja 1.5.1.1. punktā noteikto procedūru konkrētam sēdeklim nevar veikt pareizi, tas ir attiecīgi jāpierāda, un tad tā vietā sēdeklī var ievietot piecdesmitās procentiles vīrieša manekenu (t. i., Hybrid III antropomorfa testa ierīce), un sēdekli var noregulēt projektētajā pozīcijā, kā ir noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs. Šādā gadījumā attiecīgā sēdekļa R punkts ir jāizmanto tāds, kā to noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs un pienācīgi pamatoti saskaņā ar attiecīgajiem transportlīdzekļa projekta kritērijiem, ņemot vērā piecdesmitās procentiles vīrieša manekena raksturlielumus un tā gurnu pagrieziena punktu. Tehniskajam dienestam testa ziņojumā ir jāsniedz skaidrs vērtēšanas kritēriju pamatojums.
1.5.1.3. Ja nevienu no procedūrām nevar veikt pareizi, sēdeklis un atzveltne ir uzskatāmi par tādiem, kas neatbilst šā pielikuma prasībām.
1.6. Vietas, kas līdzīgas sēdvietām, taču nav projektētas kā tādas, nav atļautas.
1.6.1. Vietas, kas līdzīgas sēdvietām un kurās var sēdēt piektās procentiles pieaugušas sievietes manekens, ir uzskatāmas par sēdekļiem, un tādēļ tām ir jāatbilst visām attiecīgajām šā pielikuma prasībām.
1.7. L1e, L3e un L4e kategorijas transportlīdzekļiem vadītāja vai braucēja sēdvietas R punkta augstumam ir jābūt ≥ 540 mm, un L2e, L5e, L6e un L7e kategorijas transportlīdzekļiem – ≥ 400 mm, mērot no zemes virsmas.
1.7.1. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar sistēmu, kura var mainīt transportlīdzekļa braukšanas augstumu, tā ir jāuzstāda parastos braukšanas apstākļos, kā ir norādījis transportlīdzekļa izgatavotājs.
1.8. Visiem sēdekļiem un sedlu veida sēdekļiem, kas aprīkoti ar drošības jostas stiprinājumu punktiem un/vai drošības jostām, ir jāiztur palēninājums 10 g uz 20 ms virzienā uz priekšu bez bremzēšanas. Ja ir uzstādītas bloķēšanas, regulēšanas un pārvietošanas sistēmas, tām jādarbojas pareizi un jābūt nostiprinātām. Sēdekļiem pierīkotām pārvietošanas sistēmām jābūt manuāli aktivizējamām, tiklīdz notiek ātruma samazināšana.
1.8.1. Atbilstību 1.8. punkta prasībām apliecina šādi:
2. Bērnu ierobežotājsistēmas
2.1. L2e, L5e, L6e un L7e kategorijas transportlīdzekļos, kas aprīkoti ar drošības jostām un/vai ISOFIX, transportlīdzekļa izgatavotāji var ieteikt izmantot bērnu ierobežotājsistēmas, kas atbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 44 ( 22 ) prasībām.
2.1.1. Šādā gadījumā ir jāizpilda visas attiecīgās ANO EEK Noteikumu Nr. 16 prasības par bērnu ierobežotājsistēmu uzstādīšanu, ieskaitot tās, kuras attiecas uz informāciju, kas sniegta transportlīdzekļa lietošanas rokasgrāmatā.
2.2. L4e kategorijas transportlīdzekļu blakusvāģos, kas aprīkoti ar drošības jostām un/vai ISOFIX, transportlīdzekļa izgatavotāji var ieteikt izmantot bērnu ierobežotājsistēmas, kas atbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 44 prasībām.
2.2.1. Šādā gadījumā drošības jostas stiprinājumiem ir jāatbilst XII pielikuma 1. daļas 1.3. līdz 1.6.2. punkta un XII pielikuma 2. daļas 1. līdz 3.6.1. punkta prasībām; tomēr sēdekļus blakusvāģos var aprīkot ar divpunktu klēpja jostu.
2.2.2. Ir jāizpilda visas attiecīgās ANO EEK Noteikumu Nr. 16 prasības par bērnu ierobežotājsistēmu uzstādīšanu, ieskaitot tās, kuras attiecas uz informāciju, kas sniedzama transportlīdzekļa lietošanas rokasgrāmatā.
XIV PIELIKUMS
Prasības attiecībā uz vadāmību, pagriezienu īpašībām un pagriežamību
1. Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma prasības attiecībā uz vadāmību, pagriezienu īpašībām un pagriežamību
1.1. L1e un L3e kategorijas transportlīdzekļi ir jātestē saskaņā ar 2. līdz 2.6. punktā paredzētajiem noteikumiem, un tiem ir jāatbilst attiecīgajām prasībām.
1.2. L2e, L4e, L5e, L6e un L7e kategorijas transportlīdzekļi ir jātestē saskaņā ar 2. līdz 2.8. punktā paredzētajiem noteikumiem, un tiem ir jāatbilst attiecīgajām prasībām. Turklāt šiem transportlīdzekļiem ir jāatbilst 1.2.1. līdz 1.2.2.2. punktā paredzētajām īpašajām konstrukcijas prasībām.
1.2.1. Transportlīdzekļi ir jākonstruē tā, lai visi riteņi jebkurā laikā spētu griezties dažādos individuālos ātrumos. Var uzstādīt, piemēram, tādu ierīci kā diferenciālis; tos var bloķēt automātiski vai izmantojot ārējos līdzekļus, bet parasti tiem jābūt atbloķētiem.
1.2.1.1. Šādas ierīces bloķēšanas funkciju neizmanto, lai izpildītu īpašas III pielikumā noteiktās bremzēšanas prasības, it īpaši attiecībā uz bremžu darbību, kurai obligāti ir jādarbojas uz visiem transportlīdzekļa riteņiem.
1.2.2. L2e, L5e, L6e un L7e kategorijas transportlīdzekļi, kuri ir aprīkoti ar virsbūvi, ir jāaprīko ar atpakaļgaitas ierīci, kuru var darbināt no vadītāja vietas.
1.2.2.1. Atkāpjoties no šīs regulas 2. panta 5. punkta un šajā pielikumā, transportlīdzeklis ir uzskatāms par tādu, kam ir virsbūve, ja tam ir strukturāli elementi papildus un/vai aiz zemākās sēdvietas, kas atrodas augstāk par attiecīgās sēdvietas R punktu. Attiecīgā zona tādējādi atrodas šķērseniskajā vertikālajā plaknē, kas šķērso attiecīgās sēdvietas R punktu, un aiz tās. Citas sēdvietas, atzveltnes, bagāžas nodalījumi un paliktņi, un jebkurš cits aprīkojums vai sastāvdaļas, kas uz tiem uzmontētas, šajā kontekstā nav uzskatāmas par strukturāliem elementiem (t. i., par korpusu ir uzskatāmas sānu durvis, B balsti un/vai jumts). Tehniskajam dienestam testa ziņojumā ir jāsniedz skaidrs vērtēšanas kritēriju pamatojums.
1.2.2.2. L2e kategorijas transportlīdzekļi ar tehniski pieļaujamo maksimālo masu ≤ 225 kg, kuri nav aprīkoti ar vadītāja sēdvietas drošības jostu un kuriem nevar ierīkot sānu durvis, ir atbrīvoti no prasības par aprīkošanu ar atpakaļgaitas ierīci.
2. Testa nosacījumi
2.1. Testi ir jāveic uz līdzenas virsmas, kura nodrošina labu saķeri.
2.2. Testu laikā transportlīdzeklis ir jāpiekrauj līdz tā tehniski pieļaujamajai maksimālajai masai.
2.3. Spiediens riepās ir jānoregulē līdz vērtībām, kuras transportlīdzekļa izgatavotājs ir noteicis attiecīgajiem slodzes apstākļiem.
2.4. Transportlīdzekli ir iespējams stūrēt no virziena tieši uz priekšu pa spirāli, ar galīgo griešanās apļa rādiusu 12 m, ar ātrumu vismaz 6 km/h. Lai apliecinātu atbilstību prasībām, viena griešanas kustība jāveic uz labo pusi un viena uz kreiso pusi.
2.5. Jābūt iespējai bez īpašām stūres iekārtas vibrācijām izbraukt līkumu ar ≤ 50 m rādiusu, ja stūrējamā aprīkojuma ātrums ir 50 km/h vai transportlīdzekļa maksimālajā projektētajā ātrumā, ja tas ir mazāks. Lai apliecinātu atbilstību prasībām, viena stūrēšanas kustība jāveic pa kreisi un viena pa labi.
2.5.1. Testa ātrumu var samazināt līdz 45 km/h, ja rādiuss ir 40 m, līdz 39 km/h, ja rādiuss ir 30 m, līdz 32 km/h, ja rādiuss ir 20 m, un līdz 23 km/h, ja rādiuss ir 10 m.
2.6. Taisnā ceļa posmā jābūt iespējai braukt, vadītājam vai braucējam stūrēšanu īpaši nekoriģējot un bez īpašām stūres sistēmas vibrācijām, ar ātrumu 160 km/h transportlīdzekļiem, kuru maksimālais projektētais ātrums ir ≥ 200 km/h, ar ātrumu 0,8 × Vmax transportlīdzekļiem, kuru maksimālais projektētais ātrums ir < 200 km/h, vai transportlīdzekļa maksimālo ātrumu, kādu transportlīdzeklis var sasniegt testa noslodzes apstākļos, ja tas ir mazāks.
2.7. Kad L2e, L4e, L5e, L6e vai L7e kategorijas transportlīdzekli vada pa apli ar aptuveni pa pusei bloķētiem vadāmiem riteņiem un konstantu ātrumu vismaz 6 km/h, tad, stūres vadības ierīci atlaižot, pagrieziena rādiusam jāpaliek nemainīgam vai jāpalielinās.
2.8. Ja L4e kategorijas transportlīdzekļiem ir iespējams atvienot blakusvāģi tā, lai motociklu varētu izmantot bez tā, tiem ir jāatbilst 1.1. punktā, kā arī 1.2. punktā noteiktajām prasībām, kas attiecināmas uz atsevišķiem motocikliem.
XV PIELIKUMS
Prasības attiecībā uz riepu uzstādīšanu
1. Prasības transportlīdzekļu tipa apstiprinājumam attiecībā uz riepu uzstādīšanu
1.1. |
Saskaņā ar 1.1.1. līdz 1.1.2. punktā paredzētajiem noteikumiem visas riepām, ko uzstāda transportlīdzekļiem, tostarp visām rezerves riepām, tipa apstiprināšanu veic saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 75.
|
▼M1 —————
2. Riepu uzstādīšana
2.1. |
Visām parasti uz vienas ass uzstādītām riepām, izņemot tās, kas uzstādītas uz L4e kategorijas transportlīdzekļu blakusvāģiem, ir jābūt viena tipa. |
2.2. |
Transportlīdzekļa izgatavotājs drīkst ierobežot oriģinālo un nomaiņas riepu, ko var uzstādīt transportlīdzeklim, lietošanas kategoriju. Šādā gadījumā riepu, ko drīkst uzstādīt transportlīdzeklim, lietošanas kategoriju skaidri norāda transportlīdzekļa lietošanas rokasgrāmatā. ▼M1 ————— |
2.3. |
Telpai, kurā katrs ritenis griežas, jābūt tādai, lai būtu iespējama netraucēta kustība, izmantojot maksimālo atļauto riepas un loka izmēra lielumu, attiecīgos gadījumos ņemot vērā riteņa minimālo un maksimālo izskrējienu, piekares minimālajā un maksimālajā stāvoklī un ar stūrēšanas ierobežojumiem, kā deklarējis transportlīdzekļa izgatavotājs. To pārbauda, veicot pārbaudes lielākajai un platākajai riepai katrā telpā, ņemot vērā piemērojamo loka izmēru un maksimālo atļauto profila platumu un riepas ārējo diametru attiecībā pret riepas izmēra norādi, kā ir noteikts piemērojamajos tiesību aktos. Pārbaudes veic, attiecīgajam ritenim atvēlētajā telpā griežot riepas pieļaujamā kopējā izmēra maksimālo apjomu, nevis tikai pašu riepu.
|
2.4. |
Tehniskais dienests var piekrist alternatīvai testa procedūrai (piemēram, virtuālai testēšanai), lai pārliecinātos, vai ir izpildītas 2.3. līdz 2.3.2. punktā noteiktās prasības, ar nosacījumu, ka klīrenss starp riepas maksimālo apjomu un transportlīdzekļa konstrukciju visos punktos pārsniedz 10 mm. |
3. Kravnesība
3.1. |
Katras riepas, ar kuru aprīkots transportlīdzeklis, maksimālajai nestspējai ir jābūt vismaz vienādai ar turpmāk norādīto:
—
maksimālo pieļaujamo masu uz ass, ja ass ir aprīkota tikai ar vienu riepu,
—
pusi no maksimālās pieļaujamās masas uz ass, ja ass ir aprīkota divām riepām vienā grupā,
—
0,54 reizes no maksimālās pieļaujamās masas uz ass, ja ass ir aprīkota divām riepām divās (dvīņu) grupās,
—
0,27 reizes no maksimālās pieļaujamās masas uz ass, ja ass ir aprīkota ar diviem riepu komplektiem divās (dvīņu) grupās,
—
ar atsauci uz maksimālo pieļaujamo masu uz katru asi, kā ir noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs.
|
3.2. |
Attiecīgā informācija ir skaidri jānorāda transportlīdzekļa lietošanas rokasgrāmatā, lai nodrošinātu to, lai tad, kad transportlīdzeklis ir nodots ekspluatācijā, tam tiktu uzstādītas pienācīgas nomaiņas riepas ar atbilstošu kravnesību. |
4. Ātruma spēja
4.1. |
Katrai riepai, kura parasti tiek uzstādīta transportlīdzeklim, ir jābūt norādītam ātruma kategorijas simbolam.
|
4.2. |
4.1.1. līdz 4.1.3. punktā paredzētās prasības nav piemērojamas turpmāk minētajās situācijās:
|
4.3. |
Attiecīgā informācija ir skaidri jānorāda transportlīdzekļa lietošanas rokasgrāmatā, lai nodrošinātu to, ka vajadzības gadījumā tad, kad transportlīdzeklis ir nodots ekspluatācijā, tam tiek uzstādītas pienācīgas nomaiņas riepas ar atbilstošu ātruma spēju. |
5. Spiediens riepās
5.1. |
Transportlīdzekļa izgatavotājam ir jānorāda katrai riepai ieteicamais spiediens aukstā riepā normālos lietošanas apstākļos uz ceļa. Ir atļauts norādīt vairāk par vienu spiediena vērtību vai spiediena diapazonu atkarībā no transportlīdzekļa noslodzes. Nav atļauts norādīt vairākas spiediena vērtības ar mērķi samazināt nolietojumu vai palielināt degvielas efektivitāti, mazinot komfortu, vai citiem līdzīgiem nolūkiem. |
5.2. |
Paziņotā(-ās) spiediena vērtība(-as) aukstā riepā saskaņā ar 5.1. punktu ir jānorāda uz transportlīdzekļa (piemēram, uz vienas vai vairākām uzlīmēm). Informācijai ir jābūt skaidri salasāmai, bez vajadzības noņemt kādas daļas, izmantojot instrumentus, un tā jāpiestiprina tā, lai tā nebūtu viegli noņemama. |
5.3. |
Attiecīgā informācija ir skaidri jānorāda arī transportlīdzekļa lietošanas rokasgrāmatā, mudinot transportlīdzekļa vadītāju regulāri pārbaudīt spiedienu riepās un vajadzības gadījumā to noregulēt. |
XVI PIELIKUMS
Prasības, kas piemērojamas transportlīdzekļa maksimālā ātruma ierobežojuma plāksnei un tās atrašanās vietai uz transportlīdzekļa
1. Prasības transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam attiecībā uz maksimālā ātruma ierobežojuma plāksni un tās atrašanās vietu transportlīdzeklī
1.1. |
L7e-B1 un L7e-B2 kategorijas transportlīdzekļus aprīko ar plāksni, kurā ir norādīts transportlīdzekļa maksimālais projektētais ātrums. |
1.2. |
L1e, L3e, L4e, L5e-A kategorijas transportlīdzekļus var aprīkot ar plāksni, kurā ir norādīts transportlīdzekļa maksimālais projektētais ātrums, ja ir izpildītas šajā pielikumā noteiktās prasības. |
2. Īpašas prasības attiecībā uz plāksni
2.1. |
Visām rakstzīmēm uz plāksnes ir jābūt no apstiprināta tipa, piemēram, D, E vai D/E klases atstarojoša materiāla, saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 104 ( 25 ). |
2.2. |
Virsmai ir jābūt apaļai baltai neatstarojošai plāksnei 200 mm diametrā.
|
2.3. |
Skaitlim uz plāksnes ir jābūt atzīmētam ar oranžiem cipariem.
|
2.4. |
Gadījumā, ja transportlīdzekļi ir paredzēti un aprīkoti darbībai teritorijās, kur tiek izmantotas metriskās vienības, rakstzīmes “km/h” norāda zem ātruma norādes.
|
2.5. |
Gadījumā, ja transportlīdzekļi ir paredzēti un aprīkoti darbībai teritorijās, kur tiek izmantotas standarta mērvienības, rakstzīmes “mph” norāda zem ātruma norādes.
|
2.6. |
Ja transportlīdzeklis ir paredzēts un aprīkots izmantošanai teritorijās, kur izmanto gan metriskās, gan standarta mērvienības, ir jāuzstāda abas ātruma ierobežojuma plāksnes un tām ir jāatbilst visām šā pielikuma prasībām. |
3. Plāksnes atrašanās vieta, redzamība un raksturojums
3.1. |
Plāksnei ir jābūt faktiski plakanai virsmai. |
3.2. |
Plāksnes atrašanās vieta attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni
|
3.3. |
Plāksnes atrašanās vieta attiecībā pret transportlīdzekļa vertikālo garenisko plakni
|
3.4. |
Plāksnes stāvoklis attiecībā pret vertikālo šķērsenisko plakni
|
3.5. |
Plāksnes augstums virs zemes virsmas
|
3.6. |
Ģeometriskā redzamība
|
4. Testa procedūra
4.1. Plāksnes vertikālā slīpuma un augstuma no zemes virsmas noteikšana
4.1.1. |
Pirms mērījumu veikšanas transportlīdzekli novieto uz gludas virsmas, tā masu noregulējot līdz izgatavotāja norādītajai darba kārtībā esošajai masai, pieskaitot jebkura dzinēja akumulatora masu. |
4.1.2. |
Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar sistēmu, kura var mainīt transportlīdzekļa braukšanas augstumu, tā ir jāuzstāda parastos braukšanas apstākļos, kā ir norādījis transportlīdzekļa izgatavotājs. |
4.1.3. |
Ja plāksne ir vērsta uz leju, slīpuma mērījumu izsaka kā negatīvu skaitli (ar mīnusu). |
XVII PIELIKUMS
Prasības attiecībā uz transportlīdzeklī esošu personu aizsardzību, ieskaitot iekšējo aprīkojumu un transportlīdzekļa durvis
1. DAĻA
Prasības transportlīdzekļu tipa apstiprinājumam attiecībā uz iekšējo aprīkojumu
1. Vispārīgās prasības
1.1. |
L2e, L5e, L6e un L7e kategorijas transportlīdzekļiem, kuri ir aprīkoti ar virsbūvi, ir jāatbilst turpmāk minētajām prasībām.
|
2. Īpašas prasības un testi
2.1. |
Salona 1. zona
|
2.2. |
Salona 2. zona
|
2.3. |
Salona 3. zona
|
2.4. |
Salona 1., 2. un 3. zona
|
1. papildinājums
Testēšanas aparāti
1. Ceļgala formas testēšanas aparāts
1.1. |
Testēšanas aparāta shēma 16-P1-Ap1-1. attēls |
2. |
Lietošanas procedūra
|
2. DAĻA
Prasības transportlīdzekļu tipa apstiprinājumam attiecībā uz durvīm
1. Prasības un tests
1.1. |
L2e, L5e, L6e un L7e kategorijas transportlīdzekļiem, kuriem ir durvis, ir jāatbilst turpmāk minētajām prasībām.
|
XVIII PIELIKUMS
Prasības attiecībā uz maksimālo nominālo nepārtraukto vai lietderīgo jaudu un/vai projektēto transportlīdzekļa ātruma ierobežojumu
1. Prasības transportlīdzekļu tipa apstiprinājumam attiecībā uz maksimālo nominālo nepārtraukto vai lietderīgo jaudu un/vai projektēto transportlīdzekļa ātruma ierobežojumu
1.1. |
Noteiktu kategoriju transportlīdzekļiem ir jāatbilst transportlīdzekļa maksimālā ātruma un attiecīgā gadījumā maksimālās nominālās nepārtrauktās vai lietderīgās jaudas prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 168/2013 I pielikumā.
|
2. Prasības attiecībā uz tipa apstiprinājuma pierādīšanu
2.1. |
Transportlīdzekļa izgatavotājam ir jāpierāda atbilstība 1.1. līdz 1.1.2.9. punktā noteiktajām īpašajām prasībām, pierādot, ka viena vai vairākas īstenotās metodes, transportlīdzekļa vilces sistēmā integrējot īpašas ierīces un/vai funkcijas, nodrošina prasīto maksimālo nepārtraukto nominālo vai lietderīgo jaudu un/vai transportlīdzekļa maksimālā ātruma ierobežojumu, un jāpierāda, ka katra no metodēm to panāk pilnīgi neatkarīgi no citām.
|
XIX PIELIKUMS
Prasības attiecībā uz transportlīdzekļa konstrukcijas stiprību
1. Prasības transportlīdzekļu tipa apstiprinājumam attiecībā uz konstrukcijas stiprību
1.1. Transportlīdzekļi ir jāprojektē un jākonstruē tā, lai tie būtu pietiekami stingri, lai izturētu tiem paredzēto izmantošanu parastajā darbmūžā, ņemot vērā regulāru un plānotu apkopi un īpašu aprīkojuma regulēšanu, kas skaidri un nepārprotami norādīta transportlīdzeklim pievienotajā lietošanas rokasgrāmatā. Transportlīdzekļa izgatavotājs attiecībā uz to nodrošina parakstītu paziņojumu.
1.1.1. L1e-A kategorijas transportlīdzekļus un L1e-B transportlīdzekļu kategorijas pedāļpiedziņas velosipēdus projektē un konstruē tā, lai izpildītu visus nosacījumus attiecībā uz prasībām un testa metodēm, kas noteiktas stūres statņa salikšanai, sēdekļa statnim, priekšējām dakšām un rāmjiem, kas ietvertas standartā ISO 4210:2014, neatkarīgi no iespējamas jomu neatbilstības minētajā tehniskajā standartā. Vajadzīgā testēšanas spēku minimālā vērtība atbilst 1.1.1.1. punktā 19.1. tabulā noteiktajām.
1.1.1.1.
19.1. tabula
Testi un minimālie spēki vai testa ciklu skaits L1e-A transportlīdzekļu kategorijai un L1e-B transportlīdzekļu kategorijas pedāļpiedziņas velosipēdiem
Priekšmets |
Testa nosaukums |
Atsauce uz izmantojamo testu |
Vajadzīgā testēšanas spēka minimālā vērtība vai testa ciklu minimālais skaits |
Stūre un stūres statnis |
Sāniskās lieces tests (statiskais tests) |
ISO 4210-5:2014, testēšanas metode 4.3 |
800 N (= Spēks, F2) |
Noguruma tests (1. posms — (out of phase) slodze uz ārpusi) |
ISO 4210-5:2014, testa metode 4.9 |
270 N (= Spēks, F6) |
|
Noguruma tests (2. posms — (in phase) slodze uz iekšpusi) |
ISO 4210-5:2014, testa metode 4.9 |
370 N (= Spēks, F7) |
|
Rāmis |
Noguruma tests, iedarbojoties spēkam uz pedāļiem |
ISO 4210-6:2014, testēšanas metode 4.3 |
1 000 N (= Spēks, F1) |
Noguruma tests, iedarbojoties horizontālam spēkam |
ISO 4210-6:2014, testa metode 4.4 |
Uz priekšu vērsts spēks, F2 = 850 N Uz aizmuguri vērsts spēks, F3 = 850 N C1 = 100 000 (= Testa ciklu skaits) |
|
Noguruma tests, iedarbojoties vertikālam spēkam |
ISO 4210-6:2014, testa metode 4.5 |
1 100 N (= Spēks, F4) |
|
Priekšējā dakša |
Statiskais lieces tests |
ISO 4210-6:2014, testa metode 5.3 |
1 500 N (= Spēks, F5) |
Sēdekļa statnis |
1. posms, noguruma tests |
ISO 4210-9:2014, testa metode 4.5.2 |
1 100 N (= Spēks, F3) |
2. posms, statiskais stipruma tests |
ISO 4210-9:2014, testa metode 4.5.3 |
2 000 N (= Spēks, F4) |
1.1.2. Velosipēdiem, kas projektēti L1e-B kategorijas transportlīdzekļu mīšanai, darba kārtībā esošajai masai ir jābūt ≤ 35 kg, un tie jāaprīko ar pedāļiem, kuri ļauj transportlīdzekli virzīt, izmantojot tikai vadītāja kāju muskuļu spēku. Transportlīdzeklim ir regulējams vadītāja stāvoklis, lai uzlabotu vadītāja ergonomisko stāju mīšanai. Vadītāja mīšanas spēkam pievieno papildu dzinējspēku, kurš ir mazāks vai vienāds ar četrkārtīgu faktisko mīšanas jaudu.
1.2. Transportlīdzekļa salikšanai un konstruēšanai salikšanas rūpnīcā(-ās), it īpaši procesiem saistībā ar transportlīdzekļa rāmi, šasiju un/vai korpusu un ►M1 spēka piedziņas bloku ◄ , ir jāpiemēro kvalitātes nodrošināšanas sistēma, lai nodrošinātu to, ka būtiskākie mehāniskie savienojumi, piemēram, sakausējumi un vītņu savienojumi, kā arī citi būtiskie materiālu raksturlielumi ir pienācīgi pārbaudīti un verificēti.
1.2.1. Uz 1.2. punktā noteiktajām prasībām attiecas transportlīdzekļa vadītāja pienākumi attiecībā uz ražošanas atbilstības kārtību, kas minēta Regulas (ES) Nr. 168/2013 33. pantā.
1.3. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 168/2013 VIII pielikumu tipa apstiprinātājiestāde pārliecinās, ka atsaukuma gadījumā nopietna drošības apdraudējuma dēļ apstiprinātājiestādes un Eiropas Komisijas rīcībā pēc pieprasījuma bez kavēšanās varēs nodot īpašas transportlīdzekļa konstrukciju, sastāvdaļu un/vai detaļu analīzes, veicot inženierijas kalkulāciju, virtuālās testēšanas metodes un/vai strukturālo testēšanu.
1.4. Transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu nepiešķir, ja ir pamats šaubām, ka transportlīdzekļa izgatavotājs ir spējīgs nodrošināt 1.3. punktā minēto analīzi. Šīs šaubas var būt saistītas vai nu ar šādas analīzes pieejamību, vai esamību (piemēram, tipa apstiprināšanai ir iesniegta ierobežota transportlīdzekļu partija no nenoteikta izgatavotāja, ko pārstāv persona, kurai varētu nebūt nozīmīga piekļuve šādai analīzei).
( 1 ) OV L 215, 14.8.2010., 27. lpp.
( 2 ) OV L 230, 31.8.2010., 119. lpp.
( 3 ) OV L 166, 18.6.2013., 55. lpp.
( 4 ) OV L 230, 31.8.2010., 81. lpp.
( 5 ) OV L 84, 30.3.2011., 46. lpp.
( 6 ) OV L 307, 23.11.2011., 1. lpp.
( 7 ) OV L 307, 23.11.2011., 2. lpp.
( 8 ) OV L 257, 30.9.2010., 231. lpp.
( 9 ) OV L 323, 6.12.2011., 33. lpp.
( 10 ) OV L 57, 2.3.2011., 54. lpp.
( 11 ) OV L 42, 12.2.2014., 1. lpp.
( 12 ) OV L 292, 10.11.2010., 2. lpp.
( 13 ) OV L 200, 31.7.2010., 38. lpp.
( 14 ) OV L 164, 30.6.2010., 231. lpp.
( 15 ) OV L 196, 28.7.2010., 5. lpp.
( 16 ) OV L 177, 10.7.2010., 290. lpp.
( 17 ) OV L 166, 18.6.2013., 88. lpp.
( 18 ) OV L 323, 6.12.2011., 46. lpp.
( 19 ) OV L 237, 8.8.2014., 1. lpp.
( 20 ) OV L 4, 7.1.2012., 27. lpp.
( 21 ) OV L 109, 28.4.2011., 1. lpp.
( 22 ) OV L 233, 9.9.2011., 95. lpp.
( 23 ) Padomes 1992. gada 31. marta Direktīva 92/23/EEK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju riepām un riepu montāžu (OV L 129, 14.5.1992., 95. lpp.).
( 24 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (OV L 200, 31.7.2009., 1. lpp.).
( 25 ) OV L 75, 14.3.2014., 29. lpp.
( 26 ) OV L 188, 16.7.2008., 32. lpp.