This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02013R1303-20201115
Regulation (EU) No 1303/2013 of the European Parliament and of the Council of 17 December 2013 laying down common provisions on the European Regional Development Fund, the European Social Fund, the Cohesion Fund, the European Agricultural Fund for Rural Development and the European Maritime and Fisheries Fund and laying down general provisions on the European Regional Development Fund, the European Social Fund, the Cohesion Fund and the European Maritime and Fisheries Fund and repealing Council Regulation (EC) No 1083/2006
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006
02013R1303 — LV — 15.11.2020 — 011.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp) |
Grozīta ar:
Labota ar:
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1303/2013
(2013. gada 17. decembris),
ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006
PIRMĀ DAĻA
PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Priekšmets
Šajā regulā ir izklāstīti kopīgi noteikumi, kas piemērojami Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam (ESF), Kohēzijas fondam, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF), kuri darbojas saskaņā ar vienotu satvaru ("Eiropas Strukturālie un investīciju fondi" – "ESI fondi"). Tajā arī paredzēti noteikumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu ESI fondu efektivitāti, to savstarpējo koordināciju un koordināciju ar citiem Savienības instrumentiem. Kopīgie noteikumi, kas piemērojami ESI fondiem, ir izklāstīti šīs regulas otrajā daļā.
Trešajā daļā ir izklāstīti vispārīgi noteikumi, kas reglamentē ERAF, ESF (abi kopā "struktūrfondi") un Kohēzijas fonda darbību attiecībā uz struktūrfondu un Kohēzijas fonda ("fondi") uzdevumiem, prioritārajiem mērķiem un organizāciju, kritērijiem, kas dalībvalstīm un reģioniem ir jāizpilda, lai tie kļūtu tiesīgi uz atbalstu no fondiem, pieejamajiem finanšu līdzekļiem un to piešķiršanas kritērijiem.
Ceturtajā daļā ir izklāstīti fondiem un EJZF piemērojamie vispārīgie noteikumi par pārvaldību un kontroli, finanšu pārvaldību, pārskatiem un finanšu korekcijām.
Šajā regulā izklāstītos noteikumus piemēro, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 ( 1 ) noteikumus un īpašos noteikumus, kas paredzēti turpmāk uzskaitītajās regulās ("konkrētu fondu regulas") saskaņā ar šā panta piekto daļu:
Regula (ES) Nr. 1301/2013 ("ERAF regula");
Regula (ES) Nr. 1304/2013 ("ESF regula");
Regula (ES) Nr. 1300/2013 ("KF regula");
Regula (ES) Nr. 1299/2013 ("ETS regula");
Regula (ES) Nr. 1305/2013 ("ELFLA regula") un
topošais Savienības tiesību akts, ar ko paredz nosacījumus finansiālam atbalstam jūrlietu un zivsaimniecības politikai 2014 - 2020. gada plānošanas periodam ("EJZP regula").
Šīs regulas otro daļu piemēro visiem ESI fondiem, izņemot gadījumus, ja tā tieši paredz atkāpes. Šīs regulas trešā un ceturtā daļa paredz noteikumus, ko piemēro papildus otrajai daļai, ko piemēro attiecīgi fondiem un fondiem un EJZP, un attiecīgajās konkrēto fondu regulās tā var tieši paredzēt atkāpes. Konkrētu fondu regulās var tikt paredzēti noteikumi, kas papildina šīs regulas otro daļu attiecībā uz ESI fondiem, šīs regulas trešo daļu attiecībā uz fondiem un šīs regulas ceturto daļu attiecībā uz fondiem un EJZP. Papildinošie noteikumi konkrētu fondu regulās nav pretrunā ar šīs regulas otro, trešo un ceturto daļu. Ja rodas šaubas par to, kuru noteikumu piemērot, šīs regulas otrajai daļai ir augstāks spēks par konkrētu fondu noteikumiem, un šīs regulas otrajai, trešajai un ceturtajai daļai ir augstāks spēks par konkrētu fondu regulām.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
"Savienības stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei" ir mērķi un kopīgi uzdevumi, kas virza dalībvalstu un Savienības darbību un kas ir izklāstīti Eiropadomes 2010. gada 17. jūnija secinājumos kā I pielikums (Jauna Eiropas nodarbinātības un izaugsmes stratēģija, ES pamatmērķi), Padomes 2010. gada 13. jūlija ieteikumā ( 2 ) un Padomes Lēmumā 2010/707/ES ( 3 ), kā arī jebkādi pārskatīti mērķi un kopīgi uzdevumi;
"stratēģisks politikas satvars" ir dokuments vai vairāku dokumentu kopums, kas izstrādāti valsts vai reģionālā līmenī, kurā iekļauts ierobežots saskaņotu prioritāšu skaits, kas noteiktas, pamatojoties uz faktiem un minēto prioritāšu īstenošanas grafiku, un kuros var iekļaut uzraudzības mehānismu;
"pārdomāta specializācijas stratēģija" ir valsts vai reģionāla inovācijas stratēģija, kurā nosaka prioritātes, lai radītu konkurētspējas priekšrocības, izstrādājot un samērojot izpētes un inovācijas priekšrocības ar uzņēmējdarbības vajadzībām nolūkā saskaņoti ņemt vērā jaunās iespējas un tirgus attīstību, vienlaikus nepieļaujot darbību pārklāšanos un sadrumstalotību; pārdomāta specializācijas stratēģija var būt veidota kā valsts vai reģionālās pētniecības un inovācijas (P&I) stratēģisks politikas satvars vai tā daļa;
"konkrētu fondu noteikumi" ir noteikumi, kas izklāstīti šīs regulas trešajā vai ceturtajā daļā vai noteikti, pamatojoties uz šīs regulas trešo vai ceturto daļu, vai regulā, kas reglamentē vienu vai vairākus ESI fondus, kuri uzskaitīti 1. panta ceturtajā daļā;
"plānošana" ir organizēšanas, lēmumu pieņemšanas un finanšu resursu piešķiršanas process vairākos posmos, tajā iesaistoties partneriem saskaņā ar 5. panta noteikumiem, kas paredzēts, lai vairāku gadu gaitā īstenotu Savienības un dalībvalstu kopīgo rīcību nolūkā sasniegt mērķus, kas paredzēti Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei;
"programma" ir "darbības programma", kas minēta šīs regulas trešajā vai ceturtajā daļā un EJZF regulā, un "lauku attīstības programma", kas minēta ELFLA regulā;
"programmas darbības teritorija" ir ģeogrāfiskā teritorija, uz ko attiecas konkrēta programma, vai, gadījumā, ja programma attiecas uz vairāk nekā vienu reģiona kategoriju, ģeogrāfiskā teritorija, kas attiecas uz katru atsevišķo reģiona kategoriju;
šīs regulas otrajā un ceturtajā daļā "prioritāte" ir "prioritārais virziens", kas minēts šīs regulas trešajā daļā attiecībā uz ERAF, ESF un Kohēzijas fondu, un "Savienības prioritāte", kura minēta EJZF regulā un ELFLA regulā;
"darbība" ir projekts, līgums, darbība vai projektu grupa, ko atlasa attiecīgo darbības programmu vadošās iestādes vai to pārraudzībā un kas veicina prioritātes vai prioritāšu mērķu sasniegšanu; saistībā ar finanšu instrumentiem darbība ir finanšu piešķīrumi finanšu instrumentiem no programmas un turpmākais finansiālais atbalsts, ko sniedz minētie finanšu instrumenti;
"atbalsta saņēmējs" ir publiska vai privāta struktūra vai fiziska persona, kas ir atbildīga par darbību sākšanu vai gan sākšanu, gan īstenošanu un:
attiecībā uz valsts atbalstu– struktūra, kura saņem atbalstu, izņemot gadījumus, kad atbalsts uz atsevišķu uzņēmumu ir mazāks par EUR 200 000 gadījumos, kad attiecīgā dalībvalsts var nolemt, ka atbalsta saņēmējs ir tā struktūra, kas piešķir atbalstu, neskarot Komisijas Regulas (ES) Nr. 1407/2013 ( 4 ), (ES) Nr. 1408/2013 ( 5 ) un (ES) Nr. 717/2014 ( 6 ); un
attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas minēti šīs regulas otrās daļas IV sadaļā, – struktūra, kas īsteno finanšu instrumentu, vai attiecīgā gadījumā fondu fondu;
"finanšu instrumenti" — ir finanšu instrumenti, kā tie definēti Finanšu regulā, izņemot gadījumus, ja šajā regulā paredzēts citādi;
"galasaņēmējs" ir juridiska vai fiziska persona, kas saņem finansiālu atbalstu ar finanšu instrumenta starpniecību;
"pabeigta darbība" ir darbība, kura ir fiziski pabeigta vai pilnībā īstenota un saistībā ar kuru atbalsta saņēmēji ir veikuši visus saistītos maksājumus un atbalsta saņēmējiem ir izmaksāts atbilstošais publiskais ieguldījums;
"publiskie izdevumi" ir jebkurš publisks ieguldījums darbību finansēšanai, kura avots ir valsts, reģiona vai pašvaldības iestāžu budžets, Savienības ESI fondu budžets, publisko tiesību subjektu budžets vai publisko iestāžu vai publisko tiesību subjektu apvienību budžets un lai noteiktu līdzfinansējuma likmi ESF programmām vai prioritātēm, var ietvert jebkādus finanšu resursus, kurus kopīgi iemaksā darba devēji un darba ņēmēji;
"publisko tiesību subjekts" ir jebkura publisko tiesību struktūra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 9. punkta nozīmē ( 10 ) un jebkura Eiropas teritoriālās sadarbības grupa (ETSG), kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1082/2006 ( 11 ), neatkarīgi no tā, vai saskaņā ar attiecīgajiem valsts īstenošanas noteikumiem ETSG tiek uzskatīta par publisko tiesību vai privāto tiesību subjektu;
"dokuments" ir informācijas nesējs papīra vai elektroniskā formātā, kas ietver informāciju, kura ir būtiska saistībā ar šo regulu;
"starpniekstruktūra" ir jebkura publiska vai privāta struktūra, kas darbojas vadošās iestādes vai sertifikācijas iestādes pakļautībā vai kas šādu iestāžu uzdevumā veic pienākumus saistībā ar atbalsta saņēmēju īstenošanas darbībām;
"sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģija" ir saskaņots darbību kopums, kura nolūks ir sasniegt vietējos mērķus un vajadzības, kas sekmē Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei un ko izstrādā un īsteno vietējā rīcības grupā;
"partnerības nolīgums" ir dokuments, kuru sagatavojusi dalībvalsts, iesaistot partnerus atbilstoši daudzlīmeņu pārvaldības pieejai, un kurā izklāstīta minētās dalībvalsts stratēģija, prioritātes un kārtība attiecībā uz ESI fondu efektīvu un lietderīgu izmantošanu, lai īstenotu Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, un kuru pēc novērtēšanas un apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti apstiprina Komisija;
"reģionu kategorija" nozīmē, ka reģioni saskaņā ar 90. panta 2. punktu ir iedalīti tādās kategorijās kā "mazāk attīstīti reģioni", "pārejas reģioni" vai "vairāk attīstīti reģioni";
"maksājuma pieteikums" ir maksājuma pieteikums vai izdevumu deklarācija, ko dalībvalsts iesniedz Komisijai;
"EIB" ir Eiropas Investīciju banka, Eiropas Investīciju fonds vai Eiropas Investīciju bankas meitasuzņēmums;
"publiskā un privātā sektora partnerība" (PPP) ir sadarbības veidi starp publiskām struktūrām un privāto sektoru, kuru mērķis ir, dalot risku, kā arī izmantojot privātā sektora zināšanas un piesaistot papildu kapitāla avotus, atvieglot līdzekļu investēšanu infrastruktūras projektos vai citos darbības veidos, lai sniegtu publiskus pakalpojumus;
"PPP darbība" ir darbība, kuru īsteno vai ir paredzēts īstenot saskaņā ar publiskā un privātā sektora partnerības struktūru;
"darījuma konts" ir bankas konts, par kuru noslēgta rakstveida vienošanās starp vadošo iestādi vai starpniekstruktūru un struktūru, kas īsteno finanšu instrumentu, vai arī PPP gadījumā — rakstveida vienošanās starp publisko iestādi, kas ir atbalsta saņēmēja, un privāto partneri, ko ir apstiprinājusi vadošā iestāde vai starpniekstruktūra, kurš ir īpaši izveidots tādu līdzekļu turēšanai, kas finanšu instrumenta gadījumā izmaksājami pēc atbilstības perioda, vai PPP darbības gadījumā – atbilstības perioda laikā un/vai pēc atbilstības perioda, tikai tādiem mērķiem, ◄ kādi paredzēti 42. panta 1. punkta c) apakšpunktā, 42. panta 2. punktā, 42. panta 3. punktā un 64. pantā, vai bankas konts, kurš izveidots ar tādiem nosacījumiem, kas nodrošina līdzvērtīgas garantijas attiecībā uz maksājumiem no fondiem;
"fondu fonds" ir fonds, kas izveidots, lai ar programmas vai programmu starpniecību sniegtu atbalstu vairākiem finanšu instrumentiem. Ja finanšu instrumentus izmanto, iesaistot fondu fondu, struktūra, kas to iesaista, ir uzskatāma par vienīgo atbalsta saņēmēju šā panta 10. punkta nozīmē;
"MVU" ir mikrouzņēmums, mazs vai vidējs uzņēmums, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK ( 12 );
"grāmatvedības gads" trešās un ceturtās daļas nozīmē ir laikposms no 1. jūlija līdz 30. jūnijam, izņemot pirmo plānošanas perioda grāmatvedības gadu, kad tas ir laikposms no izdevumu atbilstības sākuma datuma līdz 2015. gada 30. jūnijam. Pēdējais grāmatvedības gads ir no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam;
"finanšu gads" trešās un ceturtās daļas nozīmē ir laikposms no 1. janvāra līdz 31. decembrim;
"makroreģionāla stratēģija" ir integrēta sistēma, par kuru ir vienojusies Padome un kuru attiecīgā gadījumā ir apstiprinājusi Eiropadome, un kuru cita starpā var atbalstīt ar ESI fondiem, lai risinātu kopīgas problēmas konkrētā ģeogrāfiskā apgabalā saistībā ar dalībvalstīm un trešām valstīm, kuras atrodas vienā ģeogrāfiskā apgabalā un tādējādi gūst labumu no ciešākas sadarbības, kas palīdz sasniegt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;
"jūras baseina stratēģija" ir strukturēta sadarbības sistēma, ko attiecībā uz konkrētu ģeogrāfisku apgabalu ir izstrādājušas Savienības iestādes, dalībvalstis, to reģioni un attiecīgā gadījumā trešās valstis, kurām ir kopīgs jūras baseins; jūras baseina stratēģijā ņem vērā jūras baseina ģeogrāfiskās, klimatiskās, ekonomiskās un politiskās īpatnības;
"piemērojamais ex ante nosacījums" ir konkrēts un iepriekš precīzi noteikts izšķirošs faktors, kas ir investīciju prioritātes vai Savienības prioritātes konkrētā mērķa efektīvas un iedarbīgas sasniegšanas priekšnoteikums, ir tieši un patiesi saistīts ar šo konkrēto mērķi un tieši to ietekmē;
"konkrēts mērķis" ir rezultāts, kura panākšanu konkrētos valsts vai reģiona apstākļos veicinās, īstenojot investīciju prioritāti vai Savienības prioritāti un veicot darbības vai pasākumus saskaņā ar šādu prioritāti;
"attiecīgie konkrētai valstij paredzētie ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu", un "attiecīgie Padomes ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu", ir ieteikumi saistībā ar strukturālām problēmām, kuras ir lietderīgi risināt, izmantojot daudzgadu investīcijas, kas tieši attiecas uz ESI fondu darbības jomu, kā noteikts konkrētu fondu regulās;
"pārkāpums" ir jebkurš Savienības tiesību akta vai valsts tiesību akta pārkāpums saistībā ar tā piemērošanu, kas noticis tāda ekonomikas dalībnieka darbības vai bezdarbības dēļ, kurš ir iesaistīts ESI fondu īstenošanā, un kas rada vai varētu radīt kaitējumu Savienības budžetam, prasot no Savienības budžeta segt nepamatotu izdevumu daļu.
"ekonomikas dalībnieks" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, vai cita struktūra, kas piedalās palīdzības no ESI fondiem īstenošanā, izņemot dalībvalstis, kuras īsteno valsts varu;
"sistēmisks pārkāpums" ir jebkurš pārkāpums, kas var atkārtoties, saistībā ar ko pastāv liela iespēja, ka tas notiks līdzīga veida darbībās, un kurš izriet no nopietniem trūkumiem pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvā darbībā, tostarp no tā, ka nav izdevies izveidot piemērotas procedūras atbilstīgi šai regulai un konkrētu fondu noteikumiem;
"nopietns trūkums pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvā darbībā" ir trūkums ceturtajā sadaļā minēto fondu un EJZF īstenošanā, kura novēršanai ir nepieciešams būtiski uzlabot visu sistēmu, kurš fondu un EJZF darbībai rada nozīmīgu pārkāpumu risku un kuru esamība nav savietojama ar revīzijas atzinumu bez iebildēm attiecībā uz pārvaldības un kontroles sistēmu pareizu darbību.
3. pants
Komisijas lēmumu termiņu aprēķināšana
►C1 Ja saskaņā ar 16. panta 2. un 4. punktu, 29. panta 4. punktu, 30. panta 2. un 3. punktu, ◄ 102. panta 2. punktu, 107. panta 2. punktu un 108. panta 3. punktu Komisijai ir noteikts termiņš, kurā tai, izmantojot īstenošanas aktu, jāpieņem vai jāgroza lēmums, minētais termiņš neietver laikposmu, kas sākas nākamajā dienā pēc tam, kad Komisija nosūta savus apsvērumus dalībvalstij, un beidzas tad, kad dalībvalsts atbild uz šiem apsvērumiem.
OTRĀ DAĻA
KOPĪGI NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI ESI FONDIEM
I
SADAĻA
PRINCIPI ATTIECĪBĀ UZ SAVIENĪBAS ATBALSTU ESI FONDIEM
4. pants
Vispārēji principi
5. pants
Partnerība un daudzlīmeņu pārvaldība
Attiecībā uz partnerības nolīgumu un katru programmu katra dalībvalsts saskaņā ar savu institucionālo un tiesisko sistēmu organizē partnerību ar kompetentajām reģionālajām un vietējām iestādēm. Partnerībā iesaista arī šādus partnerus:
kompetentās pilsētu un citas publiskas iestādes;
ekonomiskos un sociālos partnerus, un
attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, cita starpā vides partnerus, nevalstiskās organizācijas un struktūras, kuras ir atbildīgas par sociālās iekļaušanas, dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 149. pantu attiecībā uz Eiropas rīcības kodeksu partnerības jomā ("rīcības kodekss"), lai atbalstītu un sekmētu dalībvalstu darbību partnerības organizēšanā saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu. Rīcības kodeksā nosaka sistēmu, atbilstoši kurai dalībvalstis saskaņā ar savu institucionālo un tiesisko sistēmu, kā arī savu valsts un reģionālo kompetenci īsteno partnerību. Rīcības kodeksā, pilnībā ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, paredz šādus elementus:
pārredzamu procedūru galvenos principus, kas jāievēro, lai apzinātu attiecīgos partnerus, tostarp, attiecīgā gadījumā, jumta organizācijas, lai palīdzētu dalībvalstīm izraudzīties vislabākos reprezentatīvos partnerus saskaņā ar savu institucionālo un tiesisko sistēmu;
galvenos principus un labu praksi saistībā ar dažādu attiecīgo partneru kategoriju, kas norādītas 1. punktā, iesaistīšanu, sagatavojot partnerības nolīgumu un programmas, informāciju, kas jāsniedz par to iesaistīšanu, un dažādiem īstenošanas posmiem;
labo praksi, nosakot noteikumus dalībai uzraudzības komiteju darbā un attiecībā uz to iekšējām procedūrām, par ko attiecīgā gadījumā lemj dalībvalstis vai programmu uzraudzības komitejas saskaņā ar šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem un konkrētu fondu noteikumiem;
galvenos mērķus un labu praksi gadījumos, kad vadošā iestāde iesaista attiecīgos partnerus uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus sagatavošanā, un jo īpaši labu praksi, lai nepieļautu iespējamos interešu konfliktu gadījumus, ja ir iespējams, ka attiecīgie partneri ir arī potenciālie atbalsta saņēmēji, kā arī lai iesaistītu attiecīgos partnerus progresa ziņojumu sagatavošanā un saistībā ar programmu uzraudzību un novērtēšanu saskaņā ar šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem un konkrētu fondu noteikumiem;
indikatīvās jomas, tēmas un labu praksi par to, kā dalībvalstu kompetentās iestādes varētu izmantot ESI fondus un tehnisko palīdzību, pilnveidojot attiecīgo partneru institucionālo spēju saskaņā ar attiecīgajiem šīs regulas noteikumiem un konkrētu fondu noteikumiem;
Komisijas nozīmi informācijas izplatīšanā par labu praksi;
galvenos principus un labu praksi, kas spēj palīdzēt dalībvalstīm izvērtēt partnerības īstenošanu un tās pievienoto vērtību.
Rīcības kodeksa noteikumi nekādā veidā nav pretrunā šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem vai konkrētu fondu noteikumiem.
6. pants
Atbilstība Savienības un valstu tiesību aktiem
ESI fondu atbalstītās darbības atbilst piemērojamiem Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem, kas attiecas uz tā piemērošanu ("piemērojamie tiesību akti").
7. pants
Vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšana un nediskriminācija
Dalībvalstis un Komisija nodrošina, lai visā programmu sagatavošanas un īstenošanas laikā, tostarp saistībā ar uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu, tiktu ņemta vērā un veicināta vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu līdztiesības principa integrēšana.
Dalībvalstis un Komisija veic atbilstīgus pasākumus, lai programmu sagatavošanā un īstenošanā novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, ticības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Visā programmu sagatavošanas un īstenošanas laikā jo īpaši ņem vērā pieejamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti.
8. pants
Ilgtspējīga attīstība
ESI fondu mērķus tiecas sasniegt, ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības principu un Savienībā sekmējot mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā norādīts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu "piesārņotājs maksā".
Dalībvalstis un Komisija nodrošina, lai partnerības nolīgumu un programmu sagatavošanā un īstenošanā tiktu veicināta vides aizsardzības prasību ievērošana, resursu efektivitāte, klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, bioloģiskā daudzveidība, noturība pret katastrofām un riska novēršana un pārvaldība. Dalībvalstis sniedz informāciju par atbalstu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanā, izmantojot Komisijas pieņemto metodoloģiju, kas pamatojas uz intervences kategorijām, prioritārajām jomām vai pasākumiem katram no ESI fondiem. Minētā metodoloģija ietver konkrēta svēruma piešķiršanu ESI fondu sniegtajam atbalstam līmenī, kas atspoguļo šāda atbalsta ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanas mērķos. Konkrēto svērumu piešķir, pamatojoties uz to, vai šis atbalsts dod būtisku vai arī tikai daļēju ieguldījumu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanā. Gadījumā ja atbalsts nedod ieguldījumu minēto mērķu sasniegšanā vai arī ieguldījums ir nenozīmīgs, tiek piešķirts nulles svērums. Attiecībā uz ERAF, ESF un Kohēzijas fonda svērumu piešķir intervences kategorijām, kas noteiktas atbilstīgi Komisijas pieņemtajai nomenklatūrai. Attiecībā uz ERAF svērumu piešķir prioritārajām jomām, kas noteiktas ERAF regulā, bet saistībā ar EJZF — pasākumiem, kas paredzēti EJZF regulā.
Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, izstrādā otrajā daļā minētās metodoloģijas īstenošanas vienotus nosacījumus katram ESI fondam. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.
II
SADAĻA
STRATĒĢISKĀ PIEEJA
I
NODAĻA
Tematiskie mērķi ESI fondiem un vienots stratēģiskais satvars
9. pants
Tematiskie mērķi
Lai sekmētu Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, kā arī konkrēto fondu pamatuzdevumu izpildi saskaņā ar Līgumā noteiktajiem mērķiem, tostarp ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, katrs ESI fonds atbalsta šādus tematiskos mērķus:
nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju;
uzlabot IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitāti;
uzlabot MVU, lauksaimniecības nozares (ELFLA) un zvejniecības un akvakultūras nozares (EJZF) konkurētspēju;
atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs;
veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību;
saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti;
veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus tīkla pamatinfrastruktūrā;
veicināt ilgtspējīgu un kvalitatīvu nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti;
veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju;
investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā;
uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un valsts pārvaldes efektivitāti.
Tematiskos mērķus izsaka prioritātēs, kas konkrēti attiecas uz katru ESI fondu, un tās ir izklāstītas konkrētu fondu noteikumos.
Prioritātes, kas noteiktas katram no ESI fondiem konkrētā fonda noteikumos, jo īpaši attiecas uz atbilstošu katra ESI fonda izmantojumu migrācijas un patvēruma jomās. Saistībā ar minēto attiecīgā gadījumā tiek nodrošināta koordinācija ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 516/2014 ( 13 ).
10. pants
Vienots stratēģiskais satvars
11. pants
Saturs
VSS nosaka:
mehānismus, lai nodrošinātu ESI fondu ieguldījumu Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei un ESI fondu plānošanas saskaņotību un atbilstību attiecīgajiem konkrētai valstij paredzētiem ieteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un attiecīgajiem Padomes ieteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu, un vajadzības gadījumā valsts līmenī – valsts reformu programmu;
pasākumus, kas veicina ESI fondu integrētu izmantošanu;
pasākumus ESI fondu koordinācijai ar citiem atbilstošiem Savienības politikas virzieniem un instrumentiem, tostarp ārējiem sadarbības instrumentiem;
horizontālos principus, kas minēti 5., 7. un 8. pantā, un transversālos politikas mērķus ESI fondu īstenošanai;
pasākumus, lai risinātu galvenās teritoriālās problēmas pilsētu, lauku, piekrastes un zivsaimniecības teritorijās, reģionu demogrāfiskās problēmas vai to ģeogrāfisko apgabalu īpašas vajadzības, kuros ir būtiski vai pastāvīgi nelabvēlīgi dabas apstākļi vai demogrāfiska atpalicība, kā minēts LESD 174. pantā, un tālāko reģionu īpašās problēmas LESD 349. panta nozīmē;
prioritārās jomas sadarbības pasākumiem saskaņā ar ESI fondiem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā makroreģionālās un jūras baseinu stratēģijas.
12. pants
Pārskatīšana
Ja notiek būtiskas izmaiņas Savienības sociālajā un ekonomiskajā situācijā vai tiek veiktas izmaiņas Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, Komisija var iesniegt priekšlikumu pārskatīt VSS, vai arī Eiropas Parlaments vai Padome attiecīgi saskaņā ar LESD 225. vai 241. pantu var pieprasīt Komisijai iesniegt šādu priekšlikumu.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 149. pantu, lai papildinātu vai grozītu I pielikuma 4. un 7. sadaļu, ja tas ir nepieciešams, ņemot vērā 4. sadaļā minētās izmaiņas Savienības politikas jomās vai instrumentos vai 7. sadaļā minētās izmaiņas sadarbības pasākumos, vai ņemot vērā jaunu Savienības politikas jomu, instrumentu vai sadarbības pasākumu ieviešanu.
13. pants
Norādījumi atbalsta saņēmējiem
II
NODAĻA
Partnerības nolīgums
14. pants
Partnerības nolīguma sagatavošana
15. pants
Partnerības nolīguma saturs
Partnerības nolīgumā izklāsta:
procedūru, lai nodrošinātu pielāgošanu Savienības stratēģijai gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, kā arī konkrētu fondu pamatuzdevumus saskaņā ar to Līgumā noteiktajiem mērķiem, arī ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, tostarp:
atšķirību, attīstības vajadzību un izaugsmes potenciāla analīzi, atsaucoties uz tematiskajiem mērķiem un teritoriālajām problēmām, kā arī vajadzības gadījumā ņemot vērā valsts reformu programmu, un attiecīgos konkrētai valstij paredzētos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīgos Padomes ieteikumus, kasi pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu;
programmu ex ante novērtējumu kopsavilkumu vai galvenos partnerības nolīguma ex ante novērtējuma secinājumus, ja dalībvalsts pēdējo minēto novērtējumu veikusi pēc savas iniciatīvas;
atlasītus tematiskos mērķus un par katru atlasīto tematisko mērķi — galveno rezultātu kopsavilkumu, kurus paredzēts sasniegt par katru ESI fondu;
Savienības veiktu indikatīvu atbalsta sadalījumu pa tematiskajiem mērķiem valsts līmenī par katru ESI fondu, kā arī kopējo indikatīvo atbalsta summu, kas paredzēta klimata pārmaiņu mērķiem;
horizontālo principu, kas minēti 5., 7. un 8. pantā, un politikas mērķu piemērošanu ESI fondu īstenošanai;
programmu sarakstu atbilstīgi ERAF, ESF un Kohēzijas fondam, izņemot programmas atbilstīgi mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība", kā arī ELFLA un EJZF programmu sarakstu, norādot attiecīgo indikatīvo piešķīrumu sadalījumu pa ESI fondiem un pa gadiem;
informāciju par piešķīrumu saistībā ar izpildes rezervi, kas sadalīts pa ESI fondiem un attiecīgā gadījumā pa reģionu kategorijām, kā arī par summām, kuras neiekļauj, aprēķinot izpildes rezervi saskaņā ar 20. pantu;
procedūru, kas nodrošina ESI fondu efektīvu izmantošanu, tostarp:
procedūru saskaņā ar dalībvalstu institucionālo sistēmu, kas nodrošina koordināciju starp ESI fondiem un citiem Savienības un valsts finansējuma instrumentiem un koordināciju ar EIB;
informāciju, kas vajadzīga šīs regulas trešajā daļā paredzēto papildināmības noteikumu ievērošanas ex ante pārbaudei;
kopsavilkumu par piemērojamo ex ante nosacījumu ievērošanas izvērtējumu saskaņā ar 19. pantu un XI pielikumu valsts līmenī un, ja piemērojamie ex ante nosacījumi nav izpildīti, attiecībā uz īstenojamām darbībām, atbildīgajām struktūrām un minēto darbību izpildes grafiku,;
metodoloģiju un mehānismus, lai nodrošinātu konsekvenci 21. pantā noteiktā darbības rezultātu satvarā;
izvērtējumu par to, vai ir vajadzīgs uzlabot programmu pārvaldībā un kontrolē iesaistīto iestāžu un — attiecīgā gadījumā — atbalsta saņēmēju administratīvo spēju, kā arī, ja vajadzīgs, minētajam mērķim veicamo darbību kopsavilkumu;
programmās plānoto darbību kopsavilkumu, tostarp paredzamo izpildes grafiku administratīvā sloga atbalsta saņēmējiem samazināšanai;
procedūru, kas nodrošina 5. pantā minētā partnerības principa ievērošanu;
5. pantā minēto partneru indikatīvo sarakstu un kopsavilkumu par darbībām, kas īstenotas, lai tos iesaistītu saskaņā ar 5. pantu, un par to lomu partnerības nolīguma un 52. pantā minētā progresa ziņojuma sagatavošanā.
Partnerības nolīgumā norāda arī:
integrētu pieeju teritoriālajai attīstībai, ko atbalsta ESI fondi, vai kopsavilkumu par integrēto pieeju teritoriālajai attīstībai, pamatojoties uz programmu saturu, izklāstot:
mehānismus, kas nodrošina integrētu pieeju ESI fondu izmantošanai konkrētu apakšreģionu teritoriālajai attīstībai, jo īpaši procedūras 32., 33. un 36. panta īstenošanai kopā ar principiem to pilsētu teritoriju noteikšanai, kurās ir jāīsteno integrētas darbības ilgtspējīgai pilsētu attīstībai,
sadarbības galvenās prioritārās jomas saistībā ar ESI fondiem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā makroreģionālās stratēģijas un jūras baseinu stratēģijas,
attiecīgā gadījumā integrētu pieeju, lai risinātu to ģeogrāfisko reģionu īpašās vajadzības, kurus visvairāk skar nabadzība, vai to mērķgrupu īpašās vajadzības, kurās ir lielākais diskriminācijas vai sociālās atstumtības risks, jo īpaši ņemot vērā sociāli atstumtās kopienas, personas ar invaliditāti, ilgtermiņa bezdarbniekus un jauniešus, kas nav iesaistīti darba attiecībās, izglītībā vai apmācībā,
attiecīgā gadījumā integrētu pieeju, lai risinātu reģionu demogrāfiskās problēmas vai to ģeogrāfisko reģionu īpašās vajadzības, kurus skar būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, kā minēts LESD 174. pantā;
procedūras, lai nodrošinātu ESI fondu efektīvu izmantošanu, tostarp pašreizējo elektroniskās datu apmaiņas sistēmu izvērtējumu un kopsavilkumu par darbībām, kas plānotas, lai visu informācijas apmaiņu starp atbalsta saņēmējiem un iestādēm, kuras ir atbildīgas par programmu pārvaldību un uzraudzību, pakāpeniski varētu veikt elektroniskas datu apmaiņas veidā.
16. pants
Partnerības nolīguma pieņemšana un grozīšana
Komisija katru gadu līdz 31. martam pieņem lēmumu, ar ko apstiprina, ka partnerības nolīguma grozījumi atspoguļo vienas vai vairāku programmu grozījumus, kurus Komisija apstiprinājusi iepriekšējā kalendārajā gadā.
Minētajā lēmumā var iekļaut grozījumu citos partnerības nolīguma elementos, ievērojot 4. punktā minēto priekšlikumu, ar noteikumu, ka priekšlikums Komisijai ir iesniegts līdz iepriekšējā kalendārā gada 31. decembrim.
17. pants
Pārskatītā partnerības nolīguma pieņemšana, ja ir atlikta konkrēta fonda regulas spēkā stāšanās
III
NODAĻA
Tematiskā koncentrācija, ex ante nosacījumi un darbības rezultātu izvērtēšana
18. pants
Tematiskā koncentrācija
Dalībvalstis atbilstoši konkrētu fondu noteikumiem koncentrē atbalstu uz intervences pasākumiem, kas rada vislielāko pievienoto vērtību attiecībā uz prioritātēm Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, ņemot vērā dažāda veida teritoriju galvenās teritoriālās problēmas saskaņā ar VSS, problēmas, kas attiecīgā gadījumā apzinātas valstu reformu programmās un attiecīgajos konkrētajai valstij paredzētajos ieteikumos saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un attiecīgajos Padomes ieteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu. Noteikumi par tematisko koncentrāciju saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem neattiecas uz tehnisko palīdzību.
19. pants
Ex ante nosacījumi
Ex ante nosacījumus piemēro tikai tiktāl, cik nepieciešams, un ar noteikumu, ka attiecībā uz programmas prioritātēs noteiktajiem konkrētajiem mērķiem tie atbilst 2. panta 33. punktā noteiktajai definīcijai. Piemērojamības izvērtējumā, neskarot 2. panta 33. punktā noteikto definīciju, saskaņā ar 4. panta 5. punktu ņem vērā proporcionalitātes principu, attiecīgā gadījumā ievērojot piešķirtā atbalsta līmeni. Izpildes izvērtējumā ņem vērā tikai tos kritērijus, kas izklāstīti konkrētu fondu noteikumos XI pielikuma II daļā.
Minētajā Komisijas veiktajā piemērojamības izvērtējumā saskaņā ar 4. panta 5. punktu ņem vērā proporcionalitātes principu, attiecīgā gadījumā ievērojot piešķirtā atbalsta līmeni. Komisijas veiktajā izpildes izvērtējumā izvērtē tikai tos kritērijus, kas izklāstīti konkrētu fondu noteikumos un XI pielikuma II daļā, un ņem vērā valstu un reģionu kompetenci pieņemt lēmumus par konkrētiem un atbilstošiem politikas pasākumiem, tostarp par stratēģiju saturu.
20. pants
Izpildes rezerve
Izpildes rezervi veido 6 % no resursiem, kas atvēlēti ERAF, ESF un Kohēzijas fondam saistībā ar mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai", kurš minēts šīs regulas 89. panta 2. punkta a) apakšpunktā, kā arī ELFLA un pasākumiem, ko finansē dalītā pārvaldībā saskaņā ar EJZF regulu, ko nosaka partnerības nolīgumā un programmās un piešķir īpašām prioritātēm saskaņā ar šīs regulas 22. pantu.
Aprēķinot izpildes rezervi, neņem vērā šādus resursus:
resursus, kas atvēlēti JNI, kā noteikts darbības programmā saskaņā ar ESF regulas 18. pantu;
resursus, kas atvēlēti tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas;
resursus, kas pārvietoti no kopējās lauksaimniecības politikas pirmā pīlāra uz ELFLA saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2003 7. panta 2. punktu un 14. panta 1. punktu;
pārvietojumus uz ELFLA, piemērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 10.b pantu, 136. pantu un 136.b pantu attiecībā uz 2013. vai 2014. kalendāro gadu;
resursus, kas no Kohēzijas fonda pārvietoti uz EISI saskaņā ar šīs regulas 92. panta 6. punktu;
resursus, kas pārvietoti uz Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem saskaņā ar šīs regulas 92. panta 7. punktu;
resursus, kas atvēlēti inovatīvām darbībām ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai saskaņā ar šīs regulas 92. panta 8. punktu.
21. pants
Darbības rezultātu izvērtēšana
22. pants
Darbības rezultātu satvara piemērošana
Komisija saskaņā ar 30. panta 3. un 4. punktu apstiprina attiecīgo programmu grozījumus. Ja dalībvalsts neiesniedz informāciju saskaņā ar 50. panta 5. un 6. punktu, attiecīgo programmu vai prioritāšu izpildes rezerve attiecīgajām programmām vai prioritātēm netiek piešķirta.
Komisija bez kavēšanās pieņem lēmumu atcelt starpposma maksājumu apturēšanu, ja dalībvalsts ir īstenojusi vajadzīgos korektīvos pasākumus. Ja korektīvie pasākumi attiecas uz finanšu piešķīrumu pārvietošanu uz citām programmām vai prioritātēm, kuru starpposma mērķi ir sasniegti, Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, apstiprina attiecīgo programmu vajadzīgo grozījumu saskaņā ar 30. panta 2. punktu. Atkāpjoties no 30. panta 2. punkta, Komisija šādā gadījumā pieņem lēmumu par grozījumiem ne vēlāk kā divus mēnešus pēc dalībvalsts grozījuma pieprasījuma iesniegšanas.
Piemērojot finanšu korekcijas, Komisija, pienācīgi ievērojot proporcionalitātes principu, ņem vērā līdzekļu apguves līmeni un ārējos faktorus, kas sekmējuši to, ka šie mērķi nav sasniegti.
Finanšu korekcijas nepiemēro, ja mērķu nesasniegšanas pamatā ir sociāli ekonomisko vai vides faktoru ietekme, būtiskas izmaiņas attiecīgās dalībvalsts ekonomikas vai vides apstākļos vai force majeure, kas nopietni ietekmē attiecīgo prioritāšu īstenošanu.
Komisija saskaņā ar 149. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus par kritērijiem finanšu korekciju līmeņa noteikšanai.
Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātu kārtību, kas nodrošina konsekventu pieeju katras prioritātes starpposma mērķu un galamērķu noteikšanai darbības rezultātu satvarā un starpposma mērķu un galamērķu sasniegšanas izvērtēšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.
IV
NODAĻA
Pasākumi, kas saistīti ar pareizu ekonomikas pārvaldību
23. pants
Pasākumi, ar kuriem ESI fondu efektivitāti saista ar pareizu ekonomikas pārvaldību
Šādam pieprasījumam var būt šādi mērķi:
atbalstīt attiecīga konkrētai valstij paredzēta ieteikuma, kas pieņemts saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīga Padomes ieteikuma, kas pieņemts saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu un paredzēts attiecīgajai dalībvalstij, īstenošanu;
atbalstīt attiecīgu Padomes ieteikumu, kas paredzēti attiecīgai dalībvalstij un pieņemti saskaņā ar 7. panta 2. punktu vai 8. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1176/2011 ( 14 ), ar noteikumu, ka šos grozījumus uzskata par vajadzīgiem makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanai; vai
maksimāli palielināt pieejamo ESI fondu ietekmi uz izaugsmi un konkurētspēju, ja dalībvalsts atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
tā saņem Savienības finansiālo palīdzību saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010 ( 15 );
tai ir pieejama finansiālā palīdzība saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 332/2002 ( 16 );
tai ir pieejama finansiālā palīdzība, kas ļauj sākt makroekonomiskās pielāgošanas programmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 472/2013 ( 17 ) vai liek Padomei pieņemt lēmumu saskaņā ar LESD 136. panta 1. punktu.
Piemērojot otrās daļas c) apakšpunktu, uzskata, ka ikviens no minētajiem nosacījumiem ir izpildīts, ja šāda palīdzība dalībvalstij ir darīta pieejama pirms vai pēc 2013. gada 21. decembra un joprojām ir tai pieejama.
Padome pieņem lēmumu par minēto priekšlikumu, izmantojot īstenošanas aktu. ►C1 Minētais īstenošanas akts attiecas tikai uz maksājuma pieteikumiem, kas iesniegti pēc minētā īstenošanas akta pieņemšanas dienas. ◄
Maksājumu apturēšana nepārsniedz 50 % no katras attiecīgās programmas maksājumiem. Lēmumā var paredzēt apturēšanas apmēra palielinājumu līdz 100 % no maksājumiem, ja dalībvalsts neveic efektīvus pasākumus, atbildot uz pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar 1. punktu, trīs mēnešos pēc 6. punktā minētā lēmuma par maksājumu apturēšanu pieņemšanas.
Komisija iesniedz priekšlikumu Padomei apturēt daļu vai visas saistības vai maksājumus dalībvalsts attiecīgajām programmām šādos gadījumos:
ja Padome saskaņā ar LESD 126. panta 8. punktu vai 126. panta 11. punktu nolemj, ka attiecīgā dalībvalsts nav efektīvi rīkojusies, lai novērstu savu pārmērīgo budžeta deficītu;
ja Padome pieņem divus secīgus ieteikumus tajā pašā nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā saskaņā ar 8. panta 3. punktu Regulā (ES) Nr. 1176/2011, pamatojoties uz to, ka dalībvalsts ir iesniegusi nepietiekamu korektīvo pasākumu plānu;
ja Padome pieņem divus secīgus lēmumus tajā pašā nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 10. panta 4. punktu, ar kuriem nosaka dalībvalsts neatbilstību, pamatojoties uz to, ka tā nav veikusi ieteiktos korektīvos pasākumus;
ja Padome secina, ka dalībvalsts nav veikusi pasākumus, lai īstenotu pielāgošanas programmu, kas minēta Regulā (ES) Nr. 407/2010 vai Regulā (EK) Nr. 332/2002, un tāpēc nolemj neatļaut finansiālās palīdzības izmaksu, kas piešķirta minētajai dalībvalstij;
ja Padome nolemj, ka dalībvalsts neievēro makroekonomikas korekciju programmu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 472/2013 7. pantā, vai neveic pasākumus, kuri pieprasīti Padomes lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar LESD 136. panta 1. punktu.
Iesniedzot priekšlikumu, Komisija ievēro 11. punkta noteikumus, ņem vērā visu attiecīgo informāciju šajā sakarībā un pienācīgi apsver visus elementus, kas izriet no strukturētā dialoga saskaņā ar 15. punktu, un tajā paustos viedokļus.
Par prioritāti vajadzētu izvirzīt saistību apturēšanu; maksājumus aptur tikai gadījumos, kad ir vajadzīga tūlītēja rīcība, un noteikumu būtiskas neizpildes gadījumos. ►C1 Maksājumu apturēšana attiecas uz maksājumu pieteikumiem, kas saistībā ar attiecīgajām programmām iesniegti pēc lēmuma par apturēšanu pieņemšanas dienas. ◄
Padome pieņem lēmumu, izmantojot īstenošanas aktu, par 9. punktā minēto Komisijas priekšlikumu saistībā ar maksājumu apturēšanu.
Sīki izstrādāti noteikumi apturēšanas darbības jomas un apmēra noteikšanai ir izklāstīti III pielikumā.
Saistību apturēšanai piemēro zemāko no turpmāk minētajām maksimālajiem ierobežojumiem:
ne vairāk kā 50 % no saistībām, kas attiecas uz ESI fondu nākamo finanšu gadu, pirmajā reizē, kad netiek ievērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, kā minēts 9. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, un ne vairāk kā 25 % no saistībām, kas attiecas uz ESI fondu nākamo finanšu gadu, pirmajā reizē, kad netiek ievērots korektīvo pasākumu plāns saskaņā ar pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, kā minēts 9. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, vai netiek veikti ieteiktie korektīvie pasākumi saskaņā ar pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, kā minēts 9. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā.
Apturēšanas apmēru pakāpeniski palielina līdz maksimāli 100 % no saistībām, kas attiecas uz ESI fondu nākamo finanšu gadu, pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras gadījumā un līdz 50 % no saistībām, kas attiecas uz ESI fondu nākamo finanšu gadu, pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras gadījumā atbilstīgi tam, cik nopietni nav ievēroti nepieciešamie pasākumi;
ne vairāk kā 0,5 % no nominālā IKP, ko piemēro pirmajā reizē, kad netiek ievērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, kā minēts 9. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, un ne vairāk kā 0,25 % no nominālā IKP, ko piemēro pirmajā reizē, kad netiek ievērots korektīvo pasākumu plāns saskaņā ar pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, kā minēts 9. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā, vai netiek veikti ieteiktie korektīvie pasākumi saskaņā ar pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, kā minēts 9. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā.
Ja neatbilstība attiecībā uz korektīvajiem pasākumiem, kas minēti 9. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā, turpinās, minētās IKP daļas procentuālo īpatsvaru pakāpeniski palielina:
ne vairāk kā 50 % no saistībām, kas attiecas uz ESI fondu nākamo finanšu gadu, vai ne vairāk kā 0,5 % no nominālā IKP pirmajā reizē, kad tiek konstatēta neatbilstība, kas minēta 9. punkta pirmās daļas d) un e) apakšpunktā.
Nosakot apturēšanas apmēru un to, vai apturēt saistības vai maksājumus, ņem vērā programmas cikla posmu, īpašu uzmanību pievēršot tam, cik daudz laika atliek līdzekļu izmantošanai pēc apturēto saistību atkārtotas iekļaušanas budžetā.
Neskarot saistību atcelšanas noteikumus, kas izklāstīti 86. līdz 88. pantā, Komisija nekavējoties atceļ saistību apturēšanu šādos gadījumos:
ja pārmērīgais budžeta deficīts ir apturēts saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 ( 18 ) 9. pantu vai Padome saskaņā ar LESD 126. panta 12. punktu ir nolēmusi atcelt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu;
ja Padome ir apstiprinājusi attiecīgās dalībvalsts iesniegto korektīvo pasākumu plānu saskaņā ar 8. panta 2. punktu Regulā (ES) Nr. 1176/2011, vai pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra saskaņā ar minētās regulas 10. panta 5. punktu ir pagaidām atlikta, vai Padome ir slēgusi pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru saskaņā ar minētās regulas 11. pantu;
ja Komisija ir secinājusi, ka attiecīgā dalībvalsts ir veikusi pienācīgus pasākumus, lai īstenotu makroekonomikas korekciju programmu, kas minēta Regulas (ES, Euratom) Nr. 472/2013 7. pantā, vai pasākumus, kuri pieprasīti Padomes lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar LESD 136. panta 1. punktu.
Atceļot saistību apturēšanu, Padome pēc Komisijas priekšlikuma nolemj apturētās saistības atkārtoti iekļaut budžetā saskaņā ar Padomes Regulas (ES, Euratom)) Nr. 1311/2013 8. pantu.
Lēmumu par maksājumu apturēšanas atcelšanu pieņem Padome pēc Komisijas priekšlikuma, ja ir izpildīti piemērojamie nosacījumi, kas izklāstīti pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā.
Eiropas Parlaments var aicināt Komisiju iesaistīties strukturētā dialogā par to, kā piemērot šo pantu, jo īpaši ņemot vērā pirmajā daļā minētās informācijas nosūtīšanu.
Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par saistību vai maksājumu apturēšanu vai priekšlikumu atcelt šādu apturēšanu tūlīt pēc tā pieņemšanas. Eiropas Parlaments var aicināt Komisiju paskaidrot tās priekšlikuma iemeslus.
24. pants
Maksājumu palielinājums dalībvalstij, kurai ir īslaicīgas budžeta grūtības
Ja dalībvalsts pēc 2013. gada 21. decembra atbilst vienam no turpmāk minētajiem nosacījumiem, palielināto likmi, kas nevar būt lielāka par 100 %, piemēro tās maksājuma pieteikumiem laikposmam līdz 2016. gada 30. jūnijam:
ja attiecīgā dalībvalsts saņem aizdevumu no Savienības saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 407/2010;
ja attiecīgā dalībvalsts saņem vidēja termiņa finansiālo palīdzību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 332/2002 ar nosacījumu, ka tiek īstenota makroekonomikas korekciju programma;
ja attiecīgajai dalībvalstij finansiālā palīdzība ir piešķirta ar nosacījumu, ka tiek īstenota makroekonomikas korekciju programma, kā minēts Regulā (ES) Nr. 472/2013.
Ja dalībvalsts pēc 2016. gada 30. jūnija atbilst vienam no otrajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem, palielināto likmi piemēro tās maksājuma pieteikumiem laikposmā līdz tā gada 30. jūnijam, kas ir pēc kalendārā gada, kurā beigusies attiecīgās finansiālās palīdzības sniegšana.
Šo punktu nepiemēro programmām saskaņā ar ETS regulu.
Neatkarīgi no 1. punkta Savienības atbalsts ar starpposma maksājumiem un slēguma bilances maksājumiem nepārsniedz:
publiskos izdevumus; vai
ESI fondu atbalsta maksimālo apjomu katrai prioritātei attiecībā uz ERAF, ESF un Kohēzijas fondu vai katram pasākumam attiecībā uz ELFLA un EJZF, kā noteikts Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina programmu,
atkarībā no tā, kura summa ir zemāka.
25. pants
Tehniskās palīdzības dalībvalstīm pārvaldība
Ja dalībvalsts 2014. gada 1. janvārī atbilst 24. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, tā pieprasījumu par attiecīgo gadu var iesniegt vienlaikus ar partnerības nolīgumu, kurā norāda summu, kas tiks pārvietota tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas.
V NODAĻA
Ārkārtas pasākumi ESI fondu izmantošanai, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu
25.a pants
Ārkārtas pasākumi ESI fondu izmantošanai, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu
Pieprasījumus mainīt līdzfinansējuma likmi iesniedz saskaņā ar 30. pantā izklāstīto programmu grozīšanas procedūru, un tiem pievieno pārskatīto programmu vai programmas. 100 % līdzfinansējuma likmi piemēro tikai tad, ja Komisija ir apstiprinājusi attiecīgo darbības programmas grozījumu pirms pēdējā starpposma maksājuma pieteikuma iesniegšanas saskaņā ar 135. panta 2. punktu.
Pirms dalībvalstis iesniedz pirmo maksājuma pieteikumu par grāmatvedības gadu, kas sākas 2021. gada 1. jūlijā, tās paziņo 96. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punktā minēto tabulu, kurā apstiprināta līdzfinansējuma likme, kas prioritātēm, uz kurām attiecas pagaidu palielinājums līdz 100 %, bija piemērojama grāmatvedības gadā, kurš beidzas 2020. gada 30. jūnijā.
Attiecībā uz minētajiem pārvietojumiem nepiemēro 92. panta 4. punktā noteiktās prasības.
Pārvietojumi neskar resursus, kas atvēlēti JNI saskaņā ar 92. panta 5. punktu vai atbalstam vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem atbilstīgi mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” saskaņā ar 92. panta 7. punktu.
Resursus, kas saskaņā ar šo punktu pārvietoti starp ERAF, ESF un Kohēzijas fondu, īsteno saskaņā ar tā fonda noteikumiem, uz kuru resursi pārvietoti.
Atkāpjoties no 26. panta 1. punkta, 27. panta 1. punkta, 30. panta 1. punkta un 30. panta 2. punkta, no 2020. gada 24. aprīļa programmu un to īstenošanas saskanību ar partnerības nolīgumu nepārbauda.
Atkāpjoties no 125. panta 3. punkta b) apakšpunkta, šādas darbības ERAF vai ESF atbalstam drīkst būt atlasītas pirms grozītās programmas apstiprināšanas.
Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1305/2013, šādu atbalstu drīkst sniegt arī no ELFLA saskaņā ar pasākumiem, kas minēti Regulā (ES) Nr. 1305/2013 un ir finanšu instrumentu īstenošanai atbilstoši. Šādi attiecināmie izdevumi nepārsniedz 200 000 EUR.
III
SADAĻA
PLĀNOŠANA
I
NODAĻA
Vispārīgi noteikumi par ESI fondiem
26. pants
Programmu sagatavošana
27. pants
Programmu saturs
Katrā programmā paredz kārtību, kādā tiks nodrošināta ESI fondu efektīva, lietderīga un koordinēta īstenošana, un darbības administratīvā sloga mazināšanai atbalsta saņēmējiem.
Katrā prioritātē nosaka rādītājus un atbilstīgus mērķus, kuri izteikti kvalitatīvi vai kvantitatīvi saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem, lai pēc tiem izvērtētu programmas īstenošanas progresu virzībā uz mērķu sasniegšanu kā pamatu darbības rezultātu uzraudzībai, novērtēšanai un darbības rezultātu izvērtēšanai. Minētie rādītāji ietver:
finanšu rādītājus saistībā ar piešķirtajiem izdevumiem;
iznākumu rādītājus saistībā ar atbalstītajām darbībām;
rezultātu rādītājus saistībā ar attiecīgo prioritāti.
Attiecībā uz katru ESI fondu konkrētu fondu noteikumos izklāsta kopējus rādītājus un var paredzēt noteikumus saistībā ar konkrētu programmu rādītājiem.
28. pants
Īpaši noteikumi par to programmu saturu, kuras ir veltītas EIB īstenotiem kopīgiem instrumentiem neierobežotām garantijām un pārvēršanai vērtspapīros, ar ko sniedz kapitāla prasību atvieglojumu
Atkāpjoties no 27. panta, īpašam nolūkam paredzētajās programmās, kas minētas 39. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, iekļauj:
elementus, kas minēti 27. panta 1. punkta pirmajā daļā un 2., 3. un 4. punktā, attiecībā uz 5. pantā izklāstītajiem principiem;
norādi uz struktūrām, kas minētas šīs regulas 125., 126. un 127. pantā un ELFLA regulas 65. panta 2. punktā, atbilstoši attiecīgajam fondam;
par katru ex ante nosacījumu, kas paredzēts saskaņā ar 19. pantu un XI pielikumu un kas piemērojams programmai, izvērtējumu par to, vai ex ante nosacījums ir izpildīts partnerības nolīguma un programmas iesniegšanas dienā, un, ja ex ante nosacījums nav izpildīts, — to darbību aprakstu, kas jāveic, lai izpildītu ex ante nosacījumu, atbildīgās struktūras un šādu darbību grafiku saskaņā ar partnerības nolīgumā paredzēto kopsavilkumu.
29. pants
Programmu pieņemšanas procedūra
Atkāpjoties no pirmajā daļā minētās prasības, Komisija var apstiprināt programmas saistībā ar mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība", pirms pieņem lēmumu, ar ko apstiprina partnerības nolīgumu, un JNI paredzētās īpašās darbības programmas, kas minētas ESF regulas 18. panta otrās daļas a) punktā, un īpašam nolūkam paredzētās programmas, kas minētas 39. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā – pirms partnerības nolīguma iesniegšanas.
30. pants
Programmu grozīšana
Ja programmas grozījums ietekmē partnerības nolīgumā sniegto informāciju, tiek piemērota procedūra, kas ir izklāstīta 16. panta 4.a punktā.
Šādi pārvietojumineskar iepriekšējos gadus. Tos uzskata par nebūtiskiem, un tiem nav vajadzīgs Komisijas lēmums par programmas grozīšanu. Tomēr tie atbilst visām regulatīvajām prasībām, un tos iepriekš apstiprina uzraudzības komiteja. Dalībvalsts iesniedz Komisijai pārskatītās finanšu tabulas.
31. pants
EIB līdzdalība
II
NODAĻA
Sabiedrības virzīta vietējā attīstība
32. pants
Sabiedrības virzīta vietējā attīstība
Sabiedrības virzīta vietējā attīstība ir:
vērsta uz konkrētām apakšreģionu teritorijām;
vietējo rīcības grupu virzīta, kurās ir publisko un privāto sociālekonomisko interešu pārstāvji un kurās lēmumu pieņemšanas līmenī ne publiskām iestādēm, kā tās definētas saskaņā ar valstu noteikumiem, ne jebkurai atsevišķai interešu grupai nav vairāk kā 49 % balsstiesību;
tāda, ko īsteno, izmantojot integrētas un uz reģioniem balstītas daudznozaru vietējās attīstības stratēģijas;
tāda, ko strukturē, ņemot vērā vietējās vajadzības un potenciālu un kas paredz inovatīvas iezīmes vietējā kontekstā, tīklu veidošanu un attiecīgā gadījumā sadarbību.
33. pants
Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas
Sabiedrības virzīta vietējās attīstības stratēģija ietver vismaz šādus elementus:
tās teritorijas un iedzīvotāju definīcija, uz kuriem attiecas stratēģija;
teritorijas attīstības vajadzību un potenciāla analīze, tostarp priekšrocību, trūkumu, iespēju un apdraudējumu analīze;
stratēģijas un tās mērķu apraksts, stratēģijas integrētā un inovatīvā rakstura un mērķu hierarhijas apraksts, tostarp izmērāmus sasniedzamos galamērķus vai rezultātus. Attiecībā uz rezultātiem, mērķus var izteikt kvantitatīvā un kvalitatīvā izteiksmē. Stratēģija ir saskaņota ar visu iesaistīto attiecīgo ESI fondu atbilstošajām programmām;
apraksts par sabiedrības iesaistes procesu stratēģijas izstrādē;
rīcības plāns, norādot, kā mērķi ir izteikti darbībās;
stratēģijas pārvaldības un uzraudzības kārtības apraksts, norādot vietējās rīcības grupas spēju īstenot stratēģiju, un īpašu novērtēšanas procedūru apraksts;
stratēģijas finanšu plāns, tostarp plānotais katra attiecīgā ESI fonda piešķīrums.
34. pants
Vietējās rīcības grupas
Dalībvalstis nosaka vietējās rīcības grupas un par atbilstošo programmu īstenošanu atbildīgo iestāžu lomu attiecībā uz visiem ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju saistītajiem īstenošanas uzdevumiem.
Vietējās rīcības grupas uzdevumi ir šādi:
veidot vietējo dalībnieku, tostarp iespējamo atbalsta saņēmēju, spējas izstrādāt un īstenot darbības, tostarp sekmējot viņu projektu sagatavošanas un vadības spējas;
izstrādāt tādu nediskriminējošu un pārredzamu atlases procedūru, ar kuru izvairās no interešu konfliktiem, nodrošina, ka vismaz 50 % balsu atlases lēmumos ir partneriem, kas nav publiskas iestādes, un kura ļauj atlasi veikt, izmantojot rakstisku procedūru;
darbību atlasei izstrādāt un apstiprināt tādus nediskriminējošus objektīvus kritērijus, kuri nodrošina saskaņotību ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, nosakot minēto darbību prioritāti pēc to ieguldījuma minētās stratēģijas mērķu sasniegšanā;
sagatavot un publicēt uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus vai pastāvīgu projektu iesniegšanas procedūru;
saņemt atbalsta pieteikumus un tos izvērtēt;
atlasīt darbības un noteikt atbalsta summu, un — attiecīgā gadījumā — iesniegt priekšlikumus par atbilstības galīgo pārbaudi atbildīgajai struktūrai pirms apstiprināšanas;
uzraudzīt sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas un atbalstīto darbību īstenošanu un veikt ar minēto stratēģiju saistītas īpašas novērtēšanas darbības.
Ja vietējās rīcības grupas veic uzdevumus, kuri nav norādīti pirmās daļas a)–g) apakšpunktā un par kuriem ir atbildīga vadošā vai sertifikācijas iestāde vai maksājumu aģentūra, minētās vietējās rīcības grupas tiek izraudzītas par starpniekstruktūrām saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem.
35. pants
Atbalsts no ESI fondiem sabiedrības virzītai vietējai attīstībai
Atbalsts no attiecīgajiem ESI fondiem sabiedrības virzītai vietējai attīstībai ietver:
izmaksas sagatavošanās atbalstam, kas ietver spēju veidošanu, apmācību un tīklu veidošanu, lai sagatavotu un īstenotu sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju.
Šādas izmaksas var ietvert vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem elementiem:
apmācības darbības vietējām ieinteresētajām personām;
attiecīgās teritorijas izpēti;
izmaksas, kas saistītas ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas izstrādi, tostarp konsultāciju izmaksas un izmaksas par darbībām, kuras saistītas ar ieinteresēto personu apspriešanos stratēģijas sagatavošanas nolūkā;
tās organizācijas administratīvās izmaksas (darbības un personāla izmaksas), kura piesakās uz sagatavošanās atbalstu sagatavošanās posmā;
atbalstu maziem izmēģinājuma projektiem.
Šāds sagatavošanās atbalsts ir atbilstīgs neatkarīgi no tā, vai saskaņā ar 33. panta 3. punktu izveidotā atlases komiteja atlasa finansējuma piešķiršanai sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, ko izstrādājusi vietējā rīcības grupa, kura saņem atbalstu;
darbību īstenošanu saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju;
vietējās rīcības grupas sadarbības pasākumu sagatavošanu un īstenošanu;
pamatdarbības izmaksas, kas saistītas ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas vadību un ietver darbības izmaksas, personāla izmaksas, apmācību izmaksas, ar sabiedriskajām attiecībām saistītas izmaksas, finanšu izmaksas, kā arī izmaksas saistībā ar minētās stratēģijas īstenošanas uzraudzību un novērtēšanu, kā minēts 34. panta 3. punkta g) apakšpunktā;
sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas iedzīvināšanu nolūkā atvieglot ieinteresēto personu viedokļu apmaiņu, lai sniegtu informāciju un popularizētu stratēģiju, kā arī sniegtu atbalstu potenciālajiem atbalsta saņēmējiem darbību izstrādē un pieteikumu sagatavošanā.
III
NODAĻA
Teritoriālā attīstība
36. pants
Integrēta teritoriālā investīcija
Darbības, kas veiktas kā ITI, var papildināt ar finansiālu atbalstu no ELFLA vai EJZF.
Ja ITI tiek papildināts ar finansiālu atbalstu no ELFLA vai EJZF, indikatīvo finanšu piešķīrumu un attiecīgos pasākumus paredz attiecīgajā programmā vai programmās saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem.
IV
SADAĻA
FINANŠU INSTRUMENTI
37. pants
Finanšu instrumenti
Finanšu instrumentus īsteno, lai atbalstītu investīcijas, kuras uzskata par finansiāli dzīvotspējīgām un kuras nepiesaista pietiekamu finansējumu no tirgus avotiem. Piemērojot šo sadaļu, vadošās iestādes, struktūras, kas īsteno fondu fondus un struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, ievēro piemērojamos tiesību aktus, jo īpaši par valsts atbalstu un publisko iepirkumu.
Finanšu instrumentu atbalsta pamatā ir ex ante novērtējums, kurā ir sniegti pierādījumi par tirgus nepilnībām vai neoptimāliem investēšanas apstākļiem, kā arī par valsts investīciju vajadzību lēsto līmeni un apmēru, tostarp par atbalstāmo finanšu instrumentu veidiem. Šādā ex ante novērtējumā iekļauj:
analīzi par tirgus nepilnībām, neoptimāliem investēšanas apstākļiem un investīciju vajadzībām politikas jomām un tematiskiem mērķiem vai analīzi par investīciju prioritātēm, kurām paredzēts sniegt atbalstu, lai sekmētu kādai prioritātei noteiktu konkrētu mērķu sasniegšanu, un kurām atbalstu sniegs, izmantojot finanšu instrumentus. Minētās analīzes pamatā ir pieejamā labas prakses metodoloģija;
izvērtējumu par to finanšu instrumentu pievienoto vērtību, kuriem varētu sniegt atbalstu no ESI fondiem, saskaņotību ar citiem publiskās intervences veidiem, kas vērsti uz to pašu tirgu, iespējamo publiskā atbalsta ietekmi, plānotās intervences samērīgumu un pasākumiem tirgus kropļojumu iespējamai mazināšanai;
aplēsi par publiskā sektora un privātajiem papildu resursiem, ko finanšu instruments potenciāli varētu piesaistīt līdz galasaņēmēja līmenim (paredzamais sviras efekts), tostarp attiecīgā gadījumā izvērtējot nepieciešamību pēc atšķirīgas attieksmes, kā minēts 43.a pantā, un šādas attieksmes apmēru, lai piesaistītu partneru resursus no investoriem, kas darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principu, un/vai tādu mehānismu aprakstu, kurus izmantos, lai noteiktu nepieciešamību pēc atšķirīgas attieksmes un šādas attieksmes apmēru, piemēram, konkurences noteikumiem atbilstoša vai pienācīgi neatkarīga novērtēšanas procesa aprakstu;
izvērtējumu par pieredzi, kas gūta līdzīgu instrumentu izmantošanā, un attiecīgās dalībvalsts iepriekš veiktus ex ante novērtējumus, kā arī to, kā šāda pieredze tiks izmantota nākotnē;
ierosināto investīciju stratēģiju, tostarp novērtējumu par īstenošanas pasākumu iespējām 38. panta nozīmē, piedāvājamos finanšu produktus, konkrētos galasaņēmējus un attiecīgā gadījumā paredzēto apvienošanu ar dotāciju atbalstu;
prognozēto rezultātu aprakstu un to, kā attiecīgais finanšu instruments veicinās to konkrēto mērķu sasniegšanu, kas noteikti attiecīgajā prioritātē, ietverot minētās veicināšanas rādītājus.
noteikumus, kas vajadzības gadījumā ļauj pārskatīt ex ante novērtējumu un to atjaunināt jebkura tāda finanšu instrumenta īstenošanas laikā, kuru īsteno, pamatojoties uz šādu izvērtējumu, ja īstenošanas posmā vadošā iestāde uzskata, ka ex ante novērtējums vairs nevar precīzi atspoguļot tirgus apstākļus īstenošanas laikā.
Ex ante novērtējuma kopsavilkuma konstatējumus un secinājumus attiecībā uz finanšu instrumentiem publicē trīs mēnešos pēc to pabeigšanas dienas.
Ex ante novērtējumu iesniedz uzraudzības komitejai informēšanas nolūkā saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem.
Vajadzības gadījumā kā pagaidu pasākumu ar finanšu instrumentiem var arī sniegt atbalstu MVU apgrozāmā kapitāla veidā, lai efektīvi reaģētu uz sabiedrības veselības krīzi.
38. pants
Finanšu instrumentu īstenošana
Īstenojot 37. pantu, vadošās iestādes var nodrošināt finansiālu ieguldījumu šādos finanšu instrumentos:
Savienības līmenī izveidoti finanšu instrumenti, ko tieši vai netieši pārvalda Komisija;
valsts, reģionālā, starptautiskā vai pārrobežu līmenī izveidoti finanšu instrumenti, ko pārvalda vadošā iestāde vai kas ir vadošās iestādes pārziņā;
finanšu instrumenti, šādu ieguldījumu apvienojot ar EIB finanšu produktiem ESIF ietvaros saskaņā ar 39.a pantu.
Ieguldījumiem pirmajā daļā minētajos finanšu instrumentos piemēro šo regulu, ja vien nav skaidri noteiktu izņēmumu.
Otrā daļa neskar noteikumus, ar kuriem reglamentē finanšu instrumentu izveidi un darbību saskaņā ar Finanšu regulu, ja vien minētie noteikumi nav pretrunā šīs regulas noteikumiem; tādā gadījumā noteicošā ir šī regula.
Attiecībā uz finanšu instrumentiem saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu vadošā iestāde var nodrošināt finansiālu ieguldījumu šādos finanšu instrumentos:
finanšu instrumenti, kas atbilst standarta noteikumiem un nosacījumiem, ko Komisija paredzējusi saskaņā ar šā punkta otro daļu;
jau pastāvoši vai jaunizveidoti finanšu instrumenti, kas īpaši izstrādāti attiecīgajā prioritātē noteikto konkrēto mērķu sasniegšanai.
Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz standarta noteikumiem un nosacījumiem, kuriem atbilst šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta minētie finanšu instrumenti. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.
Atbalstot 1. punkta b) apakšpunktā minētos finanšu instrumentus, vadošā iestāde var:
ieguldīt pastāvošu vai jaunizveidotu juridisko personu kapitālā, tostarp tādu juridisko personu kapitālā, kuras tiek finansētas no citiem ESI fondiem, kas paredzēti finanšu instrumentu īstenošanai atbilstīgi attiecīgo ESI fondu mērķiem, un kuras veiks īstenošanas uzdevumus; atbalstu šādām personām ierobežo līdz summām, kas nepieciešamas, lai īstenotu jaunas investīcijas saskaņā ar 37. pantu un tādā veidā, kas atbilst šīs regulas mērķiem;
uzticēt īstenošanas uzdevumus, izmantojot līguma slēgšanas tiesību tiešu piešķiršanu:
EIB;
starptautiskai finanšu iestādei, kurā dalībvalsts ir akciju turētāja;
valstij piederošai bankai vai iestādei, kas izveidota kā juridiska persona, kura profesionāli veic finanšu darbības, un kas atbilst visiem šiem nosacījumiem:
uzticēt īstenošanas uzdevumus citam publisko vai privāto tiesību subjektam; vai
tieši uzņemties īstenošanas uzdevumus, ja finanšu instrumenti sastāv tikai no aizdevumiem vai garantijām. Šādā gadījumā vadošo iestādi uzskata par atbalsta saņēmēju 2. panta 10. punkta nozīmē.
Finanšu instrumentu īstenošanā šā punkta pirmās daļas a)–d) apakšpunktā minētās struktūras nodrošina, lai tiktu ievērotas piemērojamās tiesības un Finanšu regulas 155. panta 2. un 3. punktā noteiktās prasības.
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz īpašus papildu noteikumus par to struktūru uzdevumu, pienākumiem un atbildību, kas īsteno finanšu instrumentus, saistītos atlases kritērijus un produktus, ko var nodrošināt, izmantojot finanšu instrumentus saskaņā ar 37. pantu. Par minētajiem deleģētajiem aktiem Komisija vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2014. gada 22. aprīlis.
Ja finanšu instrumentu īsteno saskaņā ar 4. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktu, ievērojot finanšu instrumenta īstenošanas struktūru, finansēšanas nolīgumos paredz noteikumus par programmu ieguldījumiem finanšu instrumentos saskaņā ar IV pielikumu šādos līmeņos:
attiecīgā gadījumā starp pienācīgi pilnvarotiem vadošās iestādes un tās struktūras pārstāvjiem, kura īsteno fondu fondu; un
starp pienācīgi pilnvarotiem vadošās iestādes pārstāvjiem vai attiecīgā gadījumā tās struktūras pārstāvjiem, kas īsteno fondu fondu, un tās struktūras pārstāvjiem, kas īsteno finanšu instrumentu.
39. pants
ERAF un ELFLA ieguldījums kopīgajos neierobežoto garantiju un pārvēršanas vērtspapīros finanšu instrumentos par labu MVU, kurus īsteno EIB
Dalībvalstis var izmantot ERAF un ELFLA šīs regulas 65. panta 2. punktā noteiktā atbilstības perioda laikā, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu šīs regulas 38. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos finanšu instrumentos, kurus netieši īsteno Komisija ar EIB, ievērojot Finanšu regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta iii) punktu un 208. panta 4. punktu, attiecībā uz šādiem pasākumiem:
neierobežotas garantijas, ar ko sniedz kapitāla prasību atvieglojumu finanšu starpniekiem attiecībā uz jauniem aizņēmuma finansējuma portfeļiem atbalsttiesīgiem MVU saskaņā ar šīs regulas 37. panta 4. punktu;
pārvēršana vērtspapīros, kā tā definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 2006/48/EK ( 22 ) 4. panta 1. punkta 61) apakšpunktā, attiecībā uz jebkuru no turpmāk minētajiem:
MVU un citiem uzņēmumiem, kuros nodarbināti mazāk nekā 500 darbinieku, paredzētā aizņēmuma finansējuma pašreizējiem portfeļiem;
jauniem MVU paredzētā aizņēmuma finansējuma portfeļiem.
Šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētais finansiālais ieguldījums papildina tajos minēto portfeļu zemākas prioritātes un/vai mezonīna daļu, ja vien attiecīgajam finanšu starpniekam paliek pietiekama minēto portfeļu riska daļa, kas ir vismaz vienāda ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES ( 23 ) un Regulā (ES) Nr. 575/2013 paredzēto riska uzņemšanās prasību, nolūkā nodrošināt pienācīgu interešu saskaņošanu. Attiecībā uz šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto pārvēršanu vērtspapīros finanšu starpniekam ir pienākums piesaistīt jaunu aizņēmuma finansējumu atbalsttiesīgiem MVU saskaņā ar šīs regulas 37. panta 4. punktu.
Katra dalībvalsts, kas plāno piedalīties šādos finanšu instrumentos, iemaksā summu, kas atbilst MVU aizņēmuma finansējuma vajadzībām konkrētajā dalībvalstī un paredzamajam pieprasījumam pēc šāda MVU aizņēmuma finansējuma, ņemot vērā 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto ex ante novērtējumu, un kas jebkurā gadījumā nepārsniedz 7 % no ERAF un ELFLA piešķīruma šai dalībvalstij. Visu iesaistīto dalībvalstu kopējam ERAF un ELFLA ieguldījumam piemēro vispārēju maksimālo ierobežojumu EUR 8 500 000 000 apmērā (2011. gada cenās).
Ja Komisija, apspriežoties ar EIB, uzskata, ka kopējais minimālais ieguldījums instrumentā, kas atbilst visu iesaistīto dalībvalstu ieguldījumu summai, ir nepietiekams, pienācīgi ņemot vērā minimālo kritisko masu, kas noteikta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajā ex ante novērtējumā, finanšu instrumenta īstenošanu pārtrauc un ieguldījumus atmaksā dalībvalstīm.
Ja dalībvalsts un EIB nespēj vienoties par šā panta 4. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētā finansēšanas nolīguma nosacījumiem, dalībvalsts iesniedz grozījuma pieprasījumu 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā programmā un pārdalīt konkrēto ieguldījumu citām programmām un prioritātēm saskaņā ar tematiskās koncentrācijas prasībām.
Ja ir izpildīti nosacījumi dalībvalsts ieguldījuma instrumentā izbeigšanai, kas paredzēti attiecīgās dalībvalsts un EIB finansēšanas nolīgumā un minēti 4. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā, dalībvalsts iesniedz grozījuma pieprasījumu 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā programmā un pārdalīt atlikušo ieguldījumu citām programmām un prioritātēm saskaņā ar tematiskās koncentrācijas prasībām.
Ja dalībvalsts izbeidz savu līdzdalību, minētā dalībvalsts iesniedz pieprasījumu programmas grozīšanai. Ja tiek atceltas neizlietotās apropriācijas, tās var atkal darīt pieejamas attiecīgajai dalībvalstij, lai pārdalītu citām programmām un prioritātēm saskaņā ar tematiskās koncentrācijas prasībām.
Finansiālais ieguldījums, kas minēts2. punktā, atbilst šādiem nosacījumiem:
atkāpjoties no 37. panta 2. punkta, tā pamatā ir Savienības mēroga ex ante novērtējums, kuru veic EIB un Komisija, vai, ja ir pieejami jaunāki dati, – ex ante novērtējums Savienības, valsts vai reģiona līmenī.
Pamatojoties uz pieejamiem datu avotiem par banku aizņēmuma finansējumu un MVU, ex ante novērtējums inter alia ietver analīzi par MVU finansēšanas vajadzībām attiecīgā līmenī, MVU finansēšanas nosacījumiem un vajadzībām, kā arī norādi par MVU finansējuma atšķirībām, MVU sektora ekonomiskās un finansiālās situācijas aprakstu attiecīgā līmenī, kopējo ieguldījumu minimālo kritisko masu, paredzamo kopējo aizdevumu apjomu, kas izriet no šādiem ieguldījumiem, un pievienoto vērtību;
katra iesaistītā dalībvalsts to nodrošina kā daļu no atsevišķa prioritārā virziena programmas ietvaros – ERAF ieguldījuma gadījumā – vai kā daļu no īpašas valsts programmas, kas paredzēta attiecīgi ERAF un ELFLA finanšu ieguldījumam, un ar to sekmē 9. panta pirmās daļas 3. punktā norādīto tematisko mērķi;
tam piemēro nosacījumus, kuri izklāstīti finansēšanas nolīgumā, kas noslēgts starp katru iesaistīto dalībvalsti un EIB, un kuri cita starpā ietver:
EIB uzdevumus un pienākumus, tostarp atlīdzību;
minimālo saistību īpatsvaru, kas jānodrošina attiecībā uz skaidri noteiktiem starpposma mērķiem 65. panta 2. punktā noteiktajā atbilstības periodā;
jaunā aizņēmuma finansējuma nosacījumus;
noteikumus attiecībā uz neatbilstīgām darbībām un izslēgšanas kritērijiem;
maksājumu grafiku;
sankcijas finanšu starpnieku pienākumu nepildīšanas gadījumā;
finanšu starpnieku atlasi;
uzraudzības, ziņošanas un revīziju veikšanas kārtību;
redzamību;
nolīguma darbības izbeigšanas nosacījumus.
Instrumenta īstenošanas nolūkā EIB noslēdz līgumus ar atlasītiem finanšu starpniekiem;
gadījumā, ja c) apakšpunktā minētais finansēšanas nolīgums netiek noslēgts sešos mēnešos kopš b) apakšpunktā minētās programmas pieņemšanas, dalībvalstij ir tiesības pārdalīt šādu ieguldījumu citām programmām un prioritātēm saskaņā ar tematiskās koncentrācijas prasībām.
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šī panta īstenošanai, Komisijapieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka pirmās daļas c) apakšpunktā minētā finansēšanas nolīguma paraugu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.
Ja finanšu starpniekam neizdodas nodrošināt minimālo saistību īpatsvaru, kas noteikts 4. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētajā finansēšanas nolīgumā, tam atbilstīgi līgumsaistībām ir jāmaksā naudassods par labu attiecīgajai iesaistītajai dalībvalstij saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas paredzēti finansēšanas nolīgumā.
Ne garantijas, ne atbilstošos pārvēršanas vērtspapīros darījumus neietekmē tas, ka finanšu starpnieks nespēj nodrošināt minimālo saistību īpatsvaru, kas noteikts finansēšanas nolīgumā.
Programmas slēgšanas brīdī 42. panta 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētie atbilstīgie izdevumi ir to programmas ieguldījumu kopējā summa, kas iemaksāti finanšu instrumentā un kas atbilst:
attiecībā uz pasākumiem, kas minēti šā panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, – 42. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajiem resursiem;
attiecībā uz darbībām, kas minētas šā panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, – jauna aizņēmuma finansējuma kopējai summai, kas iegūta no pārvēršanas vērtspapīros darījumiem un izmaksāta atbalsttiesīgiem MVU vai par labu tiem 65. panta 2. punktā norādītajā atbilstības periodā.
Ziņojumā, kas minēts 46. panta 1. punktā, ietver šādus papildu datus:
kopējā ERAF un ELFLA atbalsta summa, kas iemaksāta finanšu instrumentā saistībā ar neierobežotām garantijām vai pārvēršanas vērtspapīros darījumiem, sniedzot sadalījumu pa programmām un prioritātēm vai pasākumiem;
paveiktais, saskaņā ar 37. panta 4. punktu nodrošinot jaunu aizņēmuma finansējumu atbalsttiesīgiem MVU.
39.a pants
ESI fondu ieguldījums finanšu instrumentos, apvienojot šādu ieguldījumu ar EIB finanšu produktiem Eiropas Stratēģisko investīciju fonda ietvaros
Veicot ieguldījumu 38. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajos finanšu instrumentos, vadošā iestāde var veikt šādas darbības:
investēt tādas esošas vai jaunizveidotas juridiskās personas kapitālā, kura ir paredzēta, lai īstenotu investīcijas galasaņēmējos saskaņā ar attiecīgo ESI fondu mērķiem, un kura uzņemsies īstenošanas uzdevumus;
uzticēt īstenošanas uzdevumus saskaņā ar 38. panta 4. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktu.
Struktūra, kurai ir uzticēti šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētie īstenošanas uzdevumi, vai nu atver fiduciāro kontu savā vārdā un vadošās iestādes uzdevumā, vai izveido atsevišķu finansējuma daļu iestādē programmas ieguldījumam. Atsevišķas finansējuma daļas gadījumā grāmatvedībā atsevišķi uzskaita programmas resursus, kas ieguldīti finanšu instrumentā, un citus iestādei pieejamos resursus. Fiduciārajos kontos turētos aktīvus un šādas atsevišķas finansējuma daļas pārvalda saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, ievērojot attiecīgus prudenciālos noteikumus, un tiem ir atbilstoša likviditāte.
Šā panta nolūkos finanšu instruments var būt arī investīciju platformas veidā vai tās daļa saskaņā ar Regulas (ES) 2015/1017 2. panta 4. punktu ar noteikumu, ka investīciju platforma ir īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības vai pārvaldīta konta veidā.
Noteikumus ieguldījumiem saskaņā ar 38. panta 1. punkta c) apakšpunktu izklāsta finansējuma nolīgumos saskaņā ar IV pielikumu šādos līmeņos:
attiecīgā gadījumā starp pienācīgi pilnvarotiem vadošās iestādes un tās struktūras pārstāvjiem, kura īsteno fondu fondu;
starp pienācīgi pilnvarotiem vadošās iestādes pārstāvjiem vai attiecīgā gadījumā starp tās struktūras pārstāvjiem, kura īsteno fondu fondu, un tās struktūras pārstāvjiem, kura īsteno finanšu instrumentu.
40. pants
Finanšu instrumentu pārvaldība un kontrole
Tomēr izraudzītās iestādes veic pārbaudes saskaņā ar šīs regulas 125. panta 5. punktu un pārbaudes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 59. panta 1. punktu citu tādu struktūru līmenī, kuras īsteno finanšu instrumentus savas attiecīgās dalībvalsts jurisdikcijā.
EIB un citas starptautiskas finanšu iestādes, kurās dalībvalsts ir akciju turētāja, iesniedz izraudzītajām iestādēm kontroles ziņojumu ar katru maksājuma pieteikumu. Tās arī iesniedz Komisijai un izraudzītajām iestādēm gada revīzijas ziņojumu, kuru sagatavojuši šo struktūru ārējie revidenti. Minētie ziņošanas pienākumi neskar tos ziņošanas pienākumus, tostarp finanšu instrumentu darbības rezultātus, kas noteikti šīs regulas 46. panta 1. un 2. punktā.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktu par šā punkta trešajā daļā minēto kontroles ziņojumu un gada revīzijas ziņojumu paraugiem.
Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 150. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
Par programmu revīziju atbildīgās struktūras veic darbību un pārvaldības un kontroles sistēmu revīzijas citu tādu struktūru līmenī, kas īsteno finanšu instrumentus to attiecīgajās dalībvalstīs, un galasaņēmēju līmenī, kad ir izpildīti 3. punktā paredzētie nosacījumi.
Komisija var veikt revīzijas 1. punktā minēto struktūru līmenī, ja tā secina, ka tas ir nepieciešams, lai iegūtu pamatotu pārliecību, ņemot vērā konstatētos riskus.
Par programmu revīziju atbildīgās struktūras var veikt revīziju galasaņēmēju līmenī tikai tad, ja rodas viena vai vairākas no turpmāk minētajām situācijām:
ja vadošās iestādes līmenī vai to struktūru līmenī, kuras īsteno finanšu instrumentus, nav pieejami dokumenti, kas apliecina finanšu instrumenta atbalstu galasaņēmējiem un to, ka šis atbalsts ir ticis izmantots tam paredzētajiem mērķiem saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem;
ja ir pierādījumi tam, ka dokumentos, kas pieejami vadošās iestādes līmenī vai to struktūru līmenī, kuras īsteno finanšu instrumentus, nav patiesi un precīzi atspoguļots sniegtais atbalsts.
Atkāpjoties no šīs regulas 143. panta 4. punkta un Regulas (ES) Nr. 1306/2013 56. panta otrās daļas, darbībās, kuras ietver finanšu instrumentus, ieguldījumu, kas atcelts saskaņā ar šīs regulas 143. panta 2. punktu vai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 56. panta pirmo daļu atsevišķa pārkāpuma rezultātā, var atkārtoti izmantot tajā pašā darbībā ar šādiem nosacījumiem:
ja pārkāpums, kas izraisa ieguldījuma atcelšanu, tiek atklāts galasaņēmēja līmenī, atcelto ieguldījumu var atkārtoti izmantot tikai citiem galasaņēmējiem tā paša finanšu instrumenta ietvaros;
ja pārkāpums, kas izraisa ieguldījuma atcelšanu, tiek atklāts finanšu starpnieka līmenī fondu fondā, atcelto ieguldījumu var atkārtoti izmantot tikai citiem finanšu starpniekiem.
Ja pārkāpums, kas izraisa ieguldījuma atcelšanu, tiek atklāts tās struktūras līmenī, kura īsteno fondu fondu, vai tās struktūras līmenī, kura īsteno finanšu instrumentus, ja finanšu instruments tiek īstenots, izmantojot struktūru bez fondu fonda, atcelto ieguldījumu nevar atkārtoti izmantot tajā pašā darbībā.
Ja tiek veikta finanšu korekcija saistībā ar sistēmisku pārkāpumu, atcelto ieguldījumu nevar atkārtoti izmantot nevienai darbībai, ko skāris sistēmiskais pārkāpums.
41. pants
Maksājumu pieteikumi, kas ietver izdevumus par finanšu instrumentiem
Attiecībā uz 38. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentiem un 38. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentiem, ko īsteno saskaņā ar 38. panta 4. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktu, – lai saņemtu programmas finansējumu, secīgi iesniedz starpposma maksājumu pieteikumus, un tos iemaksā finanšu instrumentā 65. panta 2. punktā noteiktajā atbilstības periodā (“atbilstības periods”) saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
programmas finansējuma apmērs, ko piešķir finanšu instrumentam un kas minēts katrā starpposma maksājuma pieteikumā, atbilstības periodā nepārsniedz 25 % no programmas finansējuma kopsummas, kas paredzēta šim finanšu instrumentam saskaņā ar attiecīgo finansēšanas nolīgumu, kā arī atbilst izdevumiem 42. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunkta nozīmē, un tiek paredzēts, ka tas tiks samaksāts atbilstības periodā; starpposma maksājumu pieteikumos, ko iesniedz pēc atbilstības perioda, iekļauj atbilstīgo izdevumu kopsummu 42. panta nozīmē;
katrā šā punkta a) apakšpunktā minētajā starpposma maksājuma pieteikumā var iekļaut līdz 25 % no valsts līdzfinansējuma kopsummas, kas minēta 38. panta 9. punktā un kas paredzēta iemaksai finanšu instrumentā vai — galasaņēmēju līmenī — izdevumiem 42. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunkta nozīmē atbilstības periodā;
nākamos atbilstības periodā iesniedzamos starpposma maksājuma pieteikumus iesniedz tikai ar šādiem nosacījumiem:
attiecībā uz otro starpposma maksājuma pieteikumu — kad vismaz 60 % no summas, kas minēta pirmajā starpposma maksājuma pieteikumā, ir iztērēti kā atbilstīgie izdevumi 42. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunkta nozīmē,
attiecībā uz trešo un turpmākajiem starpposma maksājuma pieteikumiem — kad vismaz 85 % no summām, kas minētas iepriekšējos starpposma maksājuma pieteikumos, ir iztērēti kā atbilstīgie izdevumi 42. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunkta nozīmē;
ikvienā starpposma maksājuma pieteikumā, kurā iekļauti izdevumi saistībā ar finanšu instrumentiem, atsevišķi norāda programmas kopējo finanšu instrumentos iemaksāto summu un summas, kas iemaksātas kā atbilstīgie izdevumi ◄ 42. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunkta nozīmē.
Programmas slēgšanas brīdī noslēguma maksājuma pieteikumā iekļauj atbilstīgo izdevumu kopsummu, kā minēts 42. pantā.
42. pants
Atbilstīgie izdevumi slēgšanas brīdī
Programmas slēgšanas brīdī finanšu instrumenta atbilstīgie izdevumi ir programmas ieguldījumu kopējā summa, ko finanšu instruments faktiski samaksājis vai — garantiju gadījumā — par ko tas uzņēmies saistības 55. panta 2. punktā norādītajā atbilstības periodā un kas atbilst:
maksājumiem galasaņēmējiem un gadījumos, kas minēti 37. panta 7. punktā, maksājumiem par labu galasaņēmējiem;
resursiem, kas piesaistīti garantijas līgumiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir nesamaksāti vai jau ir iestājies to samaksas termiņš, lai apmaksātu iespējamus garantijas prasījumus par zaudējumiem, un aprēķināti, pamatojoties uz piesardzīgu ex ante riska novērtējumu, ieskaitot bez atlikuma dalāmu summu, ko veido pamatā esošie jaunie aizdevumi vai citi riska instrumenti jaunām investīcijām galasaņēmējos;
kapitalizētām procentu likmes subsīdijām vai garantijas maksas subsīdijām, kas jāsamaksā par laikposmu, kurš nav ilgāks par 10 gadiem atbilstības perioda beigām, un ko izmanto apvienojumā ar finanšu instrumentiem, kuri iemaksāti īpaši šim nolūkam atvērtā darījuma kontā, lai tos faktiski izmaksātu pēc atbilstības perioda, bet kas saistībā ar aizdevumiem vai citiem riska instrumentiem izmaksāti investīcijām galasaņēmējos atbilstības periodā;
radušos pārvaldības izmaksu atlīdzināšanai vai finanšu instrumenta pārvaldības maksas samaksāšanai.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 149. pantu, nosakot īpašus noteikumus, par sistēmas izveidi gada iemaksu kapitalizācijai attiecībā uz procentu likmes subsīdijām un garantijas maksas subsīdijām, kas minētas šā panta pirmās daļas c) punktā.
Summu, ko iemaksā darījuma kontā:
izmanto tikai turpmākām investīcijām galasaņēmējiem, kas atbilstības periodā no finanšu instrumenta ir saņēmuši sākotnējās pašu kapitāla investīcijas, kuras vēl nav pilnībā vai daļēji samaksātas;
izmanto tikai turpmākām investīcijām galasaņēmējiem, kuras jāveic saskaņā ar tirgus standartiem un standarta tirgus līguma noteikumiem un ir ierobežotas līdz minimumam, kas nepieciešams, lai stimulētu privātā sektora līdzinvestīcijas, vienlaikus nodrošinot finansējuma nepārtrauktību mērķuzņēmumiem tā, lai no investīcijām iegūtu gan valsts, gan privātie investori;
nepārsniedz 20 % no 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētā uz pašu kapitālu balstītā instrumenta atbilstīgajiem izdevumiem, no kuriem atskaita maksimālos kapitāla līdzekļus un ieņēmumus, kas atbilstības periodā atmaksāti šim uz pašu kapitālu balstītajam instrumentam.
Jebkuras summas, kas iemaksātas īpaši šim nolūkam atvērtā darījuma kontā un nav izmantotas investīcijām galasaņēmējiem pirmajā daļā minētajā laikposmā, izlieto saskaņā ar 45. pantu.
Atbilstīgie izdevumi, kas uzrādīti saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, nepārsniedz summu, ko veido:
no ESI fondiem saņemtā atbalsta kopsumma, kas iemaksāta 1., 2. un 3. punktā minētajā nolūkā, un
atbilstošais valsts līdzfinansējums.
Pārvaldības izmaksās un maksā var iekļaut administrēšanas maksu. Ja galasaņēmējiem prasa segt administrēšanas maksu vai tās daļu, to neuzrāda kā atbilstīgos izdevumus.
Pārvaldības izmaksas un maksas, tostarp izmaksas, kas attiecas uz sagatavošanas darbiem saistībā ar finanšu instrumentu pirms attiecīgā finansēšanas nolīguma parakstīšanas, ir atbilstīgas sākot no attiecīgā finansēšanas nolīguma parakstīšanas dienas.
43. pants
Procenti un citi ieņēmumi no atbalsta, kas no ESI fondiem izmaksāts finanšu instrumentiem
43.a pants
Atšķirīga attieksme pret investoriem
44. pants
Uz ESI fondu atbalstu attiecināmo līdzekļu atkārtota izmantošana līdz atbilstības perioda beigām
Neskarot 43.a pantu, līdzekļus, kas iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentos no investīcijām vai no atbrīvotajiem līdzekļiem, kuri piesaistīti garantijas līgumiem, tostarp kapitāla atmaksas, ieņēmumus un cita veida ienākumus vai peļņu, piemēram, procentus, garantijas maksu, dividendes, kapitāla ieņēmumus vai jebkurus citus investīciju radītus ieņēmumus, un kas ir attiecināmi uz atbalstu no ESI fondiem, atkārtoti izmanto turpmāk minētajos nolūkos līdz nepieciešamajām summām un secībā, par kuru puses vienojušās attiecīgajos finansēšanas nolīgumos:
turpmākām investīcijām ar to pašu vai citu finanšu instrumentu starpniecību atbilstoši konkrētajiem mērķiem, kas noteikti saskaņā ar prioritāti;
attiecīgā gadījumā, lai segtu tos zaudējumus ESI fondu ieguldījuma finanšu instrumentā nominālvērtībā, kas rodas no negatīviem procentiem, ja šie zaudējumi rodas, neraugoties uz aktīvu finanšu līdzekļu pārvaldību, ko veic struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus;
attiecīgā gadījumā radušos pārvaldības izmaksu atlīdzināšanai un finanšu instrumenta pārvaldības maksas samaksāšanai.
45. pants
►C1 Līdzekļu atkārtota izmantošana pēc atbilstības perioda beigām
Dalībvalstis paredz vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdzekļus, ko atmaksā finanšu instrumentiem, tostarp kapitāla atmaksas, ieņēmumi un cita peļņa, kas radusies vismaz astoņus gadus ilgā laikposmā pēc atbilstības perioda beigām un kas attiecināma uz atbalstu, kurš no ESI fondiem piešķirts finanšu instrumentiem saskaņā ar 37. pantu, atkārtoti izmanto saskaņā ar programmas vai programmu mērķiem ◄ vai nu tajā pašā finanšu instrumentā, vai pēc finanšu instrumenta izmantošanas beigām citos finanšu instrumentos, abos gadījumos ar noteikumu, ka tirgus apstākļu izvērtējums parāda joprojām pastāvošu vajadzību pēc šādas investīcijas vai citiem atbalsta veidiem.
46. pants
Ziņojums par finanšu instrumentu īstenošanu
Šā panta 1. punktā minētajā īpašajā ziņojumā par katru finanšu instrumentu iekļauj šādu informāciju:
tās programmas un prioritātes vai pasākuma identifikācija, no kuras tiek nodrošināts no ESI fondiem piešķirtais atbalsts;
finanšu instrumenta un īstenošanas kārtības apraksts;
to struktūru identifikācija, kuras īsteno finanšu instrumentus, attiecīgā gadījumā norādot struktūras, kuras īsteno fondu fondus, kā minēts 38. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā;
finanšu instrumentā iemaksātā programmas ieguldījumu kopējā summa pa prioritātēm vai pasākumiem;
tā atbalsta kopējā summa, ko finanšu instruments samaksājis galasaņēmējiem vai galasaņēmēju labā vai par ko tas uzņēmies saistības garantijas līgumos veikt investīcijas galasaņēmējos, kā arī radušās pārvaldības izmaksas vai samaksāto pārvaldības maksu pa programmām un prioritātēm vai pasākumiem;
finanšu instrumenta darbības rezultāti, tostarp paveiktais tā izveidē un finanšu instrumenta īstenošanas struktūru atlasē, ieskaitot struktūru, kas īsteno fondu fondu;
procenti un citi ieņēmumi no atbalsta, kas no ESI fondiem sniegts finanšu instrumentam, un programmu līdzekļi, kas iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentos no investīcijām, kā minēts 43. un 44. pantā, un summas, kas izmantotas atšķirīgai attieksmei, kā minēts 43.a pantā;
paveiktais finanšu instrumenta veikto investīciju paredzamā sviras efekta sasniegšanā;
pašu kapitāla investīciju vērtība, ņemot vērā iepriekšējos gadus;
finanšu instrumenta ieguldījums attiecīgās prioritātes vai pasākuma rādītāju sasniegšanā.
Informāciju, kas minēta pirmās daļas h) un j) apakšpunktā, var iekļaut tikai gada īstenošanas ziņojuma pielikumā, ko iesniedz 2017. un 2019. gadā, kā arī nobeiguma īstenošanas ziņojumā. Ziņošanas pienākumus, kas minēti pirmās daļas a) un j) apakšpunktā, nepiemēro galasaņēmēju līmenī.
V
SADAĻA
UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA
I
NODAĻA
Uzraudzība
47. pants
Uzraudzības komiteja
Dalībvalsts var izveidot atsevišķu uzraudzības komiteju vairāk nekā vienai programmai, ko līdzfinansē ESI fondi.
48. pants
Uzraudzības komitejas sastāvs
Par mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmas uzraudzības komitejas sastāvu vienojas dalībvalstis, kuras piedalās programmā, un trešās valstis, ja tās ir pieņēmušas uzaicinājumu piedalīties sadarbības programmā. Uzraudzības komitejā darbojas minēto dalībvalstu un trešo valstu attiecīgie pārstāvji. Uzraudzības komitejā var darboties ETSG pārstāvji, kuri programmas darbības teritorijā veic ar programmu saistītas darbības.
49. pants
Uzraudzības komitejas funkcijas
50. pants
Īstenošanas ziņojumi
Komisija 15 darbdienās no gada īstenošanas ziņojuma saņemšanas informē dalībvalsti, ja tas nav pieņemams; pretējā gadījumā to uzskata par pieņemamu.
51. pants
Ikgadējā izvērtēšanas sanāksme
52. pants
Progresa ziņojums
Progresa ziņojumā iekļauj informāciju un izvērtējumu par:
dalībvalstu attīstības vajadzību izmaiņām kopš partnerības nolīguma pieņemšanas;
progresu Savienības gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes stratēģijas, kā arī 4. panta 1. punktā minēto konkrētu fondu pamatuzdevumu sasniegšanā, izmantojot ESI fondu ieguldījumu atlasīto tematisko mērķu sasniegšanā, jo īpaši attiecībā uz starpposma mērķiem, kas noteikti darbības rezultātu satvarā katrai programmai, un atbalstu, kas izmantots klimata pārmaiņu mērķiem;
to, vai darbības, kas veiktas, lai izpildītu piemērojamos ex ante nosacījumus, kuri noteikti partnerības nolīgumā un kuri nebija izpildīti partnerības nolīguma pieņemšanas dienā, ir īstenotas saskaņā ar noteikto grafiku; šis punkts attiecas tikai uz progresa ziņojumu, kas jāiesniedz 2017. gadā;
to mehānismu īstenošanu, kuri paredzēti, lai nodrošinātu koordināciju starp ESI fondiem un citiem Savienības un valsts finansējuma instrumentiem un ar EIB;
integrētas pieejas īstenošanu attiecībā uz teritoriālo attīstību vai uz programmām pamatoto integrēto pieeju īstenošanas kopsavilkumu, tostarp progresu sadarbībai noteikto prioritāšu sasniegšanā;
attiecīgā gadījumā darbībām, kas veiktas, lai nostiprinātu dalībvalsts iestāžu un atbalsta saņēmēju spēju pārvaldīt un izmantot ESI fondus;
veiktajām darbībām un sasniegto progresu, lai mazinātu administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem;
5. pantā minēto partneru uzdevumiem partnerības nolīguma īstenošanā;
to darbību kopsavilkumu, kuras ir veiktas saistībā ar 5., 7. un 8. panta minēto horizontālo principu piemērošanu un politikas mērķiem ESI fondu īstenošanai.
53. pants
Komisijas ziņojumi un apspriešanās par ESI fondiem
II
NODAĻA
Novērtēšana
54. pants
Vispārīgi noteikumi
55. pants
Ex ante novērtēšana
Ex ante novērtēšanā pārbauda:
ieguldījumu Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, ņemot vērā atlasītos tematiskos mērķus un prioritātes, valsts un reģionālās vajadzības un attīstības potenciālu, kā arī iepriekšējos plānošanas periodos izdarītos secinājumus;
ierosinātās programmas vai darbības iekšējo saskaņotību un tās saistību ar citiem atbilstošiem instrumentiem;
budžeta līdzekļu piešķīruma saskaņotību ar programmas mērķiem;
atlasīto tematisko mērķu, prioritāšu un programmu atbilstošo mērķu atbilstību VSS, partnerības nolīgumam un attiecīgajai valstij adresētajiem atbilstošajiem ieteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīgā gadījumā valsts līmenī valsts reformu programmu;
ierosināto programmu rādītāju atbilstību un skaidrību;
to, kā paredzamais iznākums veicinās rezultātu sasniegšanu;
to, vai rādītājiem noteiktās skaitliski izteiktās mērķvērtības ir reālas, ņemot vērā paredzēto atbalstu no ESI fondiem;
ierosinātā atbalsta veida loģisko pamatojumu;
cilvēkresursu un administratīvās spējas atbilstību programmas pārvaldībai;
to procedūru piemērotību, kas paredzētas programmas uzraudzībai un izvērtējumiem vajadzīgo datu savākšanai;
darbības rezultātu satvaram atlasīto starpposma mērķu piemērotību;
to plānoto pasākumu atbilstību, kuru mērķis ir veicināt vīriešu un sieviešu iespēju vienlīdzību un novērst jebkādu diskrimināciju, jo īpaši attiecībā uz pieejamību personām ar invaliditāti;
to plānoto pasākumu atbilstību, kuru mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību;
plānotos pasākumus, kuru mērķis ir samazināt atbalsta saņēmējiem radīto administratīvo slogu.
56. pants
Novērtēšana plānošanas periodā
▼M6 —————
57. pants
Ex post novērtēšana
VI
SADAĻA
TEHNISKĀ PALĪDZĪBA
58. pants
Tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas
Pirmajā daļā minētos pasākumus var īstenot tieši Komisija vai netieši, izmantojot citas vienības un personas, kas nav dalībvalstis, saskaņā ar ►M6 Finanšu regulas 154. pantu ◄ .
Pirmajā daļā minētie pasākumi jo īpaši var ietvert:
palīdzību projektu sagatavošanā un izvērtēšanā, tostarp ar EIB;
atbalstu institucionālajā nostiprināšanā un administratīvo spēju veidošanā efektīvai ESI fondu pārvaldībai;
izpēti, kas saistīta ar Komisijas ziņošanu par ESI fondiem un kohēzijas ziņojumu;
pasākumus, kas saistīti ar ESI fondu analīzi, pārvaldību, uzraudzību, informācijas apmaiņu un īstenošanu, kā arī pasākumus, kas saistīti ar kontroles sistēmu īstenošanu un tehnisko un administratīvo palīdzību;
novērtējumus, ekspertu ziņojumus, statistiku un izpēti, arī vispārīgu, attiecībā uz ESI fondu pašreizējo un turpmāko darbību, kuru attiecīgā gadījumā var veikt EIB;
darbības ar mērķi izplatīt informāciju, atbalstīt tīklu izveidi, veikt komunikācijas pasākumus, īpašu uzmanību pievēršot rezultātiem un pievienotajai vērtībai, kas gūti ar atbalstu no ESI fondiem, palielināt informētību un veicināt sadarbību un pieredzes apmaiņu, tostarp ar trešām valstīm;
datorizētu sistēmu uzstādīšanu, ekspluatāciju un savstarpēju savienošanu pārvaldības, uzraudzības, revīzijas, kontroles un novērtēšanas vajadzībām;
darbības, kuras veic, lai uzlabotu novērtēšanas metodes un ar novērtēšanas praksi saistītas informācijas apmaiņu;
ar revīziju saistītas darbības;
darbības, kuras veic, lai nostiprinātu valsts un reģionālo spēju attiecībā uz ieguldījumu plānošanu, vajadzību novērtēšanu, finanšu instrumentu, kopīgu rīcības plānu un lielu projektu sagatavošanu, izstrādi un īstenošanu, tostarp kopīgas iniciatīvas ar EIB;
labas prakses izplatīšanu, lai palīdzētu dalībvalstīm stiprināt attiecīgo 5. pantā minēto partneru un to jumta organizāciju spējas;
darbības, kuras finansē saskaņā ar Regulu (ES) 2017/825, lai sekmētu Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei īstenošanu.
Komisija vismaz 15 % no šajā pantā minētajiem resursiem paredz tam, lai saziņā ar sabiedrību nodrošinātu lielāku efektivitāti un spēcīgāku sinerģiju starp komunikācijas pasākumiem, kas veikti pēc Komisijas iniciatīvas, paplašinot zināšanu bāzi par rezultātiem, jo īpaši, efektīvāk vācot un izplatot datus, sagatavojot izvērtējumus un ziņojumus, un it sevišķi izceļot ESI fondu ieguldījumu cilvēku dzīves uzlabošanā, kā arī vairojot no ESI fondiem sniegtā atbalsta publicitāti un palielinot informētību par šāda atbalsta rezultātiem un pievienoto vērtību. Attiecīgos gadījumos pēc programmu slēgšanas turpina informācijas, komunikācijas un publicitātes pasākumus attiecībā uz rezultātiem un pievienoto vērtību, ko devis atbalsts no ESI fondiem, īpašu uzmanību pievēršot darbībām. Ar šādiem pasākumiem arī sekmē korporatīvo komunikāciju attiecībā uz Savienības politikas prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar šīs regulas vispārējiem mērķiem.
Atkarībā no to mērķa šajā pantā minētos pasākumus var finansēt kā darbības vai administratīvos izdevumus.
59. pants
Tehniskā palīdzība pēc dalībvalstu iniciatīvas
Neskarot 2. punktu, dalībvalstis var īstenot 1. punktā minētās darbības, izmantojot līguma slēgšanas tiesību tiešu piešķiršanu:
EIB;
starptautiskai finanšu iestādei, kurā dalībvalsts ir akciju turētāja;
valstij piederošai bankai vai iestādei, kā minēts 38. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta iii) daļā.
VII
SADAĻA
FINANSIĀLS ATBALSTS NO ESI FONDIEM
I
NODAĻA
Atbalsts no ESI fondiem
60. pants
Līdzfinansējuma likmju noteikšana
61. pants
Darbības, no kurām pēc to pabeigšanas gūst neto ienākumus
Ja visas investīciju izmaksas nevar pretendēt uz līdzfinansējumu, neto ienākumus sadala proporcionāli investīciju izmaksu atbilstīgajām un neatbilstīgajām daļām.
Potenciālos neto ienākumus no darbības nosaka iepriekš, izmantojot vienu no šajā punktā norādītajām metodēm, kuru nozarei, apakšnozarei vai darbības veidam izvēlas vadošā iestāde:
vienotas likmes neto ienākumu procentuālās daļas piemērošana nozarei vai apakšnozarei, kas attiecas uz darbību, — kā noteikts V pielikumā vai jebkurā no otrajā, trešajā, un ceturtajā daļā minētajiem deleģētajiem aktiem;
dalībvalsts noteiktas vienotas likmes neto ienākumu procentuālās daļas piemērošana nozarei vai apakšnozarei, uz kuru neattiecas a) apakšpunkts. Pirms vienotās likmes piemērošanas atbildīgā revīzijas iestāde pārbauda, vai vienotā likme ir noteikta saskaņā ar taisnīgu, godīgu un pārbaudāmu metodi, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem vai objektīviem kritērijiem;
darbības diskontēto neto ienākumu aprēķināšana, ņemot vērā darbībai piemērojamai nozarei vai apakšnozarei atbilstīgo pārskata periodu, rentabilitāti, kāda parasti paredzama no attiecīgās investīciju kategorijas, principa "piesārņotājs maksā" piemērošanu un attiecīgā gadījumā taisnīguma apsvērumus, kas saistīti ar konkrētās dalībvalsts vai reģiona relatīvo labklājību.
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pienācīgi pamatotos gadījumos pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza V pielikumu, lai pielāgotu tajā noteiktās vienotās likmes, ņemot vērā vēsturiskos datus, izmaksu atgūšanas iespējas, kā arī attiecīgā gadījumā principu "piesārņotājs maksā".
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz vienotas likmes nozarēm vai apakšnozarēm IKT, PAI, kā arī energoefektivitātes jomā. Komisija deleģētos aktus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā 2015. gada 30. jūnijā.
Turklāt Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pienācīgi pamatotos gadījumos pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz V pielikuma papildināšanu ar nozarēm vai apakšnozarēm, tostarp nozaru apakšnozarēm, uz ko attiecas 9. pantā pirmajā daļā noteiktie tematiskie mērķi un ko atbalsta ESI fondi.
Ja tiek piemērota pirmās daļas a) punktā minētā metode, visus neto ienākumus, ko gūst darbības īstenošanas laikā un pēc tās pabeigšanas, uzskata par tādiem, kas jāņem vērā, piemērojot vienoto likmi, tāpēc tos pēc tam neatskaita no darbības atbilstīgajiem izdevumiem.
Ja, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar trešo un ceturto daļu, tiek noteikta vienota likme jaunai nozarei vai apakšnozarei, vadošā iestāde var nolemt piemērot pirmās daļas a) apakšpunktā jaunām darbībām noteikto metodi attiecībā uz attiecīgo nozari vai apakšnozari.
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka pirmās daļas b) apakšpunktā minēto metodi. Ja tiek piemērota minētā metode, neto ienākumus, ko gūst darbības īstenošanas laikā un kas rodas no ienākumu avotiem, kuri nav ņemti vērā darbības potenciālo neto ienākumu noteikšanā, ne vēlāk kā galīgajā maksājumu pieprasījumā, ko iesniedz atbalsta saņēmējs, atskaita no atbilstīgajiem izdevumiem.
Šā panta 1. līdz 6. punktu nepiemēro:
darbībām vai darbību daļām, ko atbalsta tikai no ESF;
darbībām, kuru kopējās atbilstīgās izmaksas pirms 1. līdz 6. punkta piemērošanas nepārsniedz EUR 1 000 000 ;
atmaksājamai palīdzībai, uz kuru attiecas pilnīgas atmaksāšanas pienākums, un godalgām;
tehniskai palīdzībai;
atbalstam, ko sniedz finanšu instrumentiem vai no finanšu instrumentiem;
darbībām, kurām publisko atbalstu sniedz vienreizējo maksājumu veidā vai izmantojot standarta shēmu vienības izmaksas;
darbībām, ko veic saskaņā ar kopīgu rīcības plānu;
darbībām, kurām atbalsta summas vai likmes ir noteiktas ELFLA regulas II pielikumā vai EJZF regulā.
Neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas b) apakšpunkta, ja dalībvalsts piemēro 5. punktu, tā attiecīgajā prioritātē vai pasākumā var iekļaut darbības, kuru kopējās atbilstīgās izmaksas pirms 1. līdz 6. punkta piemērošanas nepārsniedz EUR 1 000 000 .
II
NODAĻA
Īpaši noteikumi PPP atbalstam no ESI fondiem
62. pants
PPP
ESI fondus var izmantot, lai atbalstītu PPP darbības. Veicot šādas PPP darbības, ievēro piemērojamos tiesību aktus, jo īpaši aktus par valsts atbalstu un publisko iepirkumu.
63. pants
Atbalsta saņēmējs, īstenojot PPP darbības
Saistībā ar PPP darbību, un atkāpjoties no 2. panta 10. punkta, atbalsta saņēmējs var būt:
publisko tiesību subjekts, kurš ir darbības uzsācējs; vai
struktūra, uz ko attiecas kādas dalībvalsts privāttiesības ("privātā sektora partneris") un kas ir atlasīta vai ko paredzēts atlasīt darbības īstenošanai.
64. pants
Atbalsts PPP darbībām
Attiecībā uz PPP darbībām, kurās atbalsta saņēmējs ir publisko tiesību subjekts, izdevumus, kas PPP darbībā radušies privātā sektora partnerim un ko samaksājis privātā sektora partneris, atkāpjoties no 65. panta 2. punkta var uzskatīt par tādiem, kuri radušies atbalsta saņēmējam un kurus samaksājis atbalsta saņēmējs, un tos var iekļaut Komisijai iesniedzamajā maksājuma pieteikumā ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:
atbalsta saņēmējs ir noslēdzis PPP līgumu ar privātā sektora partneri;
vadošā iestāde ir pārbaudījusi, ka privātā sektora partneris ir samaksājis atbalsta saņēmēja deklarētos izdevumus un ka darbība atbilst piemērojamiem Savienības un valstu tiesību aktiem, programmai un nosacījumiem atbalsta saņemšanai par darbību.
III
NODAĻA
Izdevumu atbilstība un ilgums
65. pants
Atbilstība
No tās darbības atbilstīgajiem izdevumiem, kas līdzfinansējama no ESI fondiem, ne vēlāk kā galīgajā maksājumu pieprasījumā, ko iesniedz atbalsta saņēmējs, atskaita neto ienākumus, kas nav ņemti vērā darbības apstiprināšanas brīdī un kas tieši gūti tikai darbības īstenošanas laikā. Ja attiecībā uz visām izmaksām nevar pretendēt uz līdzfinansējumu, neto ienākumus sadala pro rata izmaksu atbilstīgajām un neatbilstīgajām daļām.
Šo punktu nepiemēro:
tehniskajai palīdzībai;
finanšu instrumentiem;
atmaksājamai palīdzībai, uz kuru attiecas pienākums pilnībā atmaksāt;
godalgām;
darbībām, uz kurām attiecas valsts atbalstau noteikumi;
darbībām, kurām publiskais atbalsts tiek piešķirts vienreizēju maksājumu vai standarta likmes vienības izmaksu veidā, ja neto ienākumi ir ņemti vērā ex ante novērtējumā;
darbībām, ko īsteno saskaņā ar kopīgu rīcības plānu, ja neto ienākumi ir ņemti vērā ex ante novērtējumā;
darbībām, kurām atbalsta summas vai likmes ir noteiktas ELFLA regulas II pielikumā vai EJZF regulā, izņemot tās darbības, kurām ir atsauce uz šo punktu saskaņā ar EJZF regulu; vai
darbībām, kuru kopējās atbilstīgās izmaksas nepārsniedz EUR 100 000 .
Šā panta un 61. panta nozīmē jebkuru maksājumu, ko atbalsta saņēmējs saņem no līgumsodiem līguma starp atbalsta saņēmēju un trešo pusi vai trešām pusēm pārkāpuma gadījumā vai kas radies tādēļ, ka trešā puse, kas izraudzīta saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumiem, ir atsaukusi piedāvājumu ("depozīts"), neuzskata par ienākumiem un neatskaita no darbības atbilstīgajiem izdevumiem.
Konkrētu fondu noteikumi, kas piemērojami EJZF, var paredzēt atkāpes no šā punkta pirmās daļas.
Atkāpjoties no 9. punkta, izdevumi, kas paredzēti darbībām, ar kurām tiek veicināta spēja reaģēt uz krīzi, saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu ir attiecināmi, sākot no 2020. gada 1. februāra.
66. pants
Atbalsta veidi
ESI fondus izmanto atbalsta piešķiršanai dotāciju, godalgu, atmaksājamas palīdzības, finanšu instrumentu vai to apvienojuma veidā.
Atmaksājamas palīdzības gadījumā atmaksāto atbalstu struktūrai, kas to piešķīrusi, vai citai dalībvalsts kompetentai iestādei tur atsevišķā kontā vai atdala ar uzskaites kodiem un atkārtoti izmanto tādam pašam mērķim vai saskaņā ar programmas mērķiem.
67. pants
Dotāciju veidi un atmaksājama palīdzība
Var būt šādi dotāciju un atmaksājamas palīdzības veidi:
to atbilstīgo izmaksu atlīdzināšana, kas radušās un attiecīgā gadījumā samaksātas kopā ar ieguldījumu natūrā un amortizāciju;
standarta likmes vienības izmaksas;
vienreizējie maksājumi;
vienotas likmes finansējums, ko nosaka, piemērojot procentus vienai vai vairākām noteiktām izmaksu kategorijām;
finansējums, kas nav saistīts ar attiecīgo darbību izmaksām, bet ir balstīts uz to nosacījumu izpildi, kuri ir saistīti ar progresa gūšanu programmu īstenošanā vai programmu mērķu sasniegšanu, kā noteikts deleģētajā aktā, kas pieņemts saskaņā ar 5.a punktu.
Konkrētu fondu noteikumi var ierobežot dotāciju vai atmaksājamās palīdzības formas, ko piemēro noteiktām darbībām.
Šā punkta pirmās daļas e) apakšpunktā minētā finansējuma veida gadījumā revīzijas vienīgais mērķis ir pārbaudīt, vai ir izpildīti nosacījumi atlīdzināšanai.
Ja izmanto vienotas likmes finansējumu, izmaksu kategorijas, kurām piemēro vienoto likmi, var atlīdzināt saskaņā ar šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.
ELFLA, ERAF vai ESF atbalstītām darbībām, kurām izmanto 68.b panta 1. punktā minēto vienoto likmi, dalībniekiem izmaksātās algas un pabalstus var atlīdzināt saskaņā ar šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.
Uz šo punktu attiecas pārejas noteikumi, kas izklāstīti 152. panta 7. punktā.
Šā panta 1. punkta pirmās daļas b), c) un d) apakšpunktā minētās summas nosaka vienā no šiem veidiem:
saskaņā ar taisnīgu, godīgu un pārbaudāmu aprēķina metodi, kuras pamatā ir kāds no šiem:
statistikas dati, cita objektīva informācija vai ekspertu slēdziens;
pārbaudīti atsevišķu atbalsta saņēmēju vēsturiskie dati;
atsevišķu atbalsta saņēmēju parastās izmaksu uzskaites prakses piemērošana;
budžeta projekts, kas sagatavots katrā atsevišķā gadījumā un ko ex ante apstiprinājusi vadošā iestāde vai – ELFLA gadījumā – par darbību atlasi atbildīgā iestāde, ja publiskais atbalsts nepārsniedz EUR 100 000 ;
saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem piemēro atbilstošās standarta likmes vienības izmaksas, vienreizējos maksājumus un vienotās likmes, kas ir piemērojamas Savienības politikas virzienos līdzīga veida darbībai un atbalsta saņēmējam;
saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem piemēro atbilstošās standarta likmes vienības izmaksas, vienreizējos maksājumus un vienotās likmes, ko saskaņā ar dotāciju shēmām pilnībā finansē dalībvalsts līdzīga veida darbībai un atbalsta saņēmējam;
izmantojot likmes, kas noteiktas ar šo regulu vai ar konkrētu fondu noteikumiem.
īpašas metodes, lai noteiktu summas, kas paredzētas atbilstīgi konkrētu fondu noteikumiem.
68. pants
Vienotas likmes finansējums netiešajām izmaksām par dotācijām un atmaksājamo palīdzību
Ja darbības īstenošanā rodas netiešas izmaksas, tās var aprēķināt kā vienotu likmi vienā no šādiem veidiem:
vienota likme līdz 25 % no atbilstīgajām tiešajām izmaksām ar noteikumu, ka likmi aprēķina, pamatojoties uz taisnīgu, godīgu un pārbaudāmu aprēķina metodi vai metodi, ko saskaņā ar shēmām attiecībā uz dotācijām, kuras pilnībā finansē dalībvalsts, piemēro līdzīga veida darbībai un atbalsta saņēmējam;
vienota likme līdz 15 % no atbilstīgajām tiešajām personāla izmaksām, neprasot dalībvalstij veikt nekādu aprēķinu, lai noteiktu piemērojamo likmi;
vienota likme, ko piemēro atbilstīgajām tiešajām izmaksām, pamatojoties uz pašreizējām metodēm un atbilstošajām likmēm, kas Savienības politikas virzienos piemērojamas līdzīga veida darbībai un atbalsta saņēmējam.
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu noteikumus par šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minēto vienoto likmi un saistītajām metodēm.
68.a pants
Personāla izmaksas par dotācijām un atmaksājamo palīdzību
Pirmo daļu nepiemēro mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmām attiecībā uz personāla izmaksām saistībā ar personām, kuras pie darbības strādā ar nepilna darba laika uzdevumu.
68.b pants
Vienotas likmes finansējums izmaksām, kas nav personāla izmaksas
ESF, ERAF vai ELFLA atbalstītām darbībām dalībniekiem izmaksātās algas un pabalstus uzskata par papildu atbilstīgajām izmaksām, kas nav iekļautas vienotajā likmē.
69. pants
Īpaši atbilstības noteikumi attiecībā uz dotācijām un atmaksājamo palīdzību
Ieguldījums natūrā, ko sniedz, nodrošinot būvdarbus, preces, pakalpojumus, zemi un nekustamo īpašumu, par kuru nav veikts maksājums skaidrā naudā, kas pamatots ar rēķiniem vai dokumentiem ar līdzvērtīgu pierādījuma vērtību, var būt atbilstīgie izdevumi ar nosacījumu, ka to paredz ESI fondu un programmas atbilstības noteikumi un ka ir izpildīti visi turpmāk minētie kritēriji:
darbībai piešķirtais publiskais atbalsts, kas ietver ieguldījumus natūrā, nepārsniedz kopējos atbilstīgos izdevumus, izņemot ieguldījumus natūrā, darbības beigās;
ieguldījumiem natūrā piešķirtā vērtība nepārsniedz izmaksas, kas ir vispārpieņemtas attiecīgajā tirgū;
ieguldījuma vērtību un sniegumu var neatkarīgi novērtēt un pārbaudīt;
zemes vai nekustamā īpašuma nodrošināšanas gadījumā var veikt maksājumu skaidrā naudā attiecībā uz nomas līgumu, kura pamatsumma nepārsniedz dalībvalsts valūtas vienu vienību gadā;
attiecībā uz ieguldījumiem natūrā, kas izpaužas kā darbs bez atlīdzības, šāda darba vērtību nosaka, ņemot vērā pārbaudīto darbam atvēlēto laiku un atlīdzības likmi, ko piemēro līdzvērtīgam darbam.
Šā punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minēto zemes vai nekustamā īpašuma vērtību apliecina neatkarīgs kvalificēts eksperts vai pienācīgi pilnvarota oficiāla struktūra, un tā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts 3. punkta b) apakšpunktā.
Amortizācijas izmaksas var uzskatīt par atbilstīgām izmaksām, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:
to pieļauj programmas atbilstības noteikumi;
izdevumu summa ir pienācīgi pamatota ar apliecinošiem dokumentiem, kuriem ir rēķiniem līdzvērtīga pierādījuma vērtība, ja tā tiek atlīdzināta 67. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajā veidā;
izmaksas attiecas tikai uz darbībai piešķirtā atbalsta laikposmu;
publiskas dotācijas nav ieguldītas nolietotu aktīvu iegādē.
Par šādām izmaksām nav tiesību saņemt ieguldījumu no ESI fondiem un no atbalsta apmēra, kas no Kohēzijas fonda pārvietoti EISI, kā minēts 92. panta 6. punktā:
parāda procenti, izņemot attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas kā procentu likmes subsīdijas vai garantijas maksas subsīdijas;
neapbūvētas zemes un apbūvētas zemes pirkums, ja summa ir lielāka par 10 % no kopējiem atbilstīgajiem izdevumiem attiecīgajam darbības veidam. Attiecībā uz pamestām teritorijām un bijušajām rūpniecības teritorijām, kurās ir ēkas, minētais ierobežojums ir 15 %. Īpašos un pienācīgi pamatotos gadījumos var atļaut augstākus iepriekšminētos procentus darbībām, kas saistītas ar vides saglabāšanu;
pievienotās vērtības nodoklis, izņemot gadījumus, kad tas nav atgūstams saskaņā ar PVN reglamentējošiem valsts tiesību aktiem.
70. pants
Darbību atbilstība atkarībā no to norises vietas
Tādas darbības saistībā ar pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem vai uzņēmumiem, kas aptver visu dalībvalsts teritoriju, uzskata par tādām, kas atrodas visās programmas teritorijās dalībvalstī. Šādos gadījumos izdevumus piešķir attiecīgajām programmas teritorijām samērīgi, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem.
Šā punkta otro daļu nepiemēro Regulas (ES) Nr. 1305/2013 6. panta 2. punktā minētajai valsts programmai vai minētās regulas 54. panta 1. punktā minētajai īpašajai programmai valsts lauku tīkla izveidei un darbībai.
Vadošā iestāde var pieņemt to, ka darbība tiek īstenota ārpus programmas teritorijas, bet Savienībā, ar noteikumu, ka tiek izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
ar attiecīgo darbību tiek sniegts labums programmas teritorijai;
kopējā summa no ERAF, Kohēzijas fonda, ELFLA vai EJZF, kas saskaņā ar programmu piešķirta darbībām, kuru norises vieta ir ārpus programmas teritorijas, nepārsniedz 15 % no prioritātes līmenī sniegtā ERAF, Kohēzijas fonda, ELFLA vai EJZF atbalsta programmas pieņemšanas brīdī;
uzraudzības komiteja ir piekritusi attiecīgajai darbībai vai attiecīgo darbību veidiem;
iestādes, kas ir atbildīgas par programmu, kurā tiek atbalstīta konkrētā darbība, ir izpildījušas iestāžu pienākumus programmā attiecībā uz darbības pārvaldību, kontroli un revīziju, vai arī tās noslēdz vienošanās ar iestādēm teritorijā, kurā attiecīgā darbība tiek īstenota.
Ja no fondiem un EJZF finansētās darbības īsteno ārpus programmas teritorijas saskaņā ar šo punktu un ir ieguvumi gan ārpus programmas teritorijas, gan programmas teritorijā, šādus izdevumus minētajām teritorijām piešķir proporcionāli, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem.
Ja darbības attiecas uz 9. panta pirmās daļas 1. punktā minēto tematisko mērķi un tās īsteno ārpus dalībvalsts, bet Savienībā, tad piemēro tikai šā punkta pirmās daļas b) un d) apakšpunktu.
71. pants
Darbību ilgums
Darbība, kas ietver investīcijas infrastruktūrā vai investīcijas ražošanā, atmaksā no ESI fondiem saņemto atbalstu, ja piecos gados no galīgā maksājuma atbalsta saņēmējam vai — attiecīgā gadījumā — laikposmā, kas paredzēts valsts atbalsta noteikumos, notiek jebkas no turpmākā:
ražošanas darbības izbeigšana vai pārcelšana uz citu vietu ārpus programmas teritorijas;
tādas izmaiņas infrastruktūras daļas īpašnieku sastāvā, kas sniedz uzņēmumam vai publiskai struktūrai nepamatotas priekšrocības, vai
būtiskas izmaiņas, kas ietekmē darbības veidu, mērķus vai īstenošanas nosacījumus, tādējādi traucējot tās sākotnējo mērķu sasniegšanu.
Dalībvalsts atgūst summas, kas nepamatoti izmaksātas saistībā ar darbību proporcionāli laikposmam, par kuru nav izpildītas prasības.
Gadījumos, kas attiecas uz MVU veikto investīciju vai radīto darbvietu saglabāšanu, dalībvalstis var samazināt pirmajā daļā noteikto termiņu līdz trim gadiem.
VIII
SADAĻA
PĀRVALDĪBA UN KONTROLE
I
NODAĻA
Pārvaldības un kontroles sistēmas
72. pants
Pārvaldības un kontroles sistēmu vispārīgi principi
Pārvaldības un kontroles sistēmas saskaņā ar 4. panta 8. punktu paredz:
aprakstu par to, kādas funkcijas veic katra pārvaldībā un kontrolē iesaistītā struktūra, kā arī funkciju sadalījumu katrā struktūrā;
principa, kas paredz funkciju nodalīšanu gan starp šādām struktūrām, gan to iekšienē, ievērošanu;
procedūras deklarēto izdevumu likumības un pareizības nodrošināšanai;
datorizētas sistēmas grāmatvedības datu uzskaitei, finanšu datu un rādītāju datu glabāšanai un pārsūtīšanai, kā arī uzraudzībai un ziņošanai;
sistēmas ziņošanai un uzraudzībai, ja atbildīgā struktūra uzdevumu izpildi uztic citai struktūrai;
kārtību, kādā tiek veikta pārvaldības un kontroles sistēmu revīzija;
sistēmas un procedūras atbilstošu revīzijas liecību nodrošināšanai;
pārkāpumu, tostarp krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu un izlabošanu un nepamatoti izmaksātu summu atgūšanu kopā ar jebkuriem procentiem par kavētiem maksājumiem.
73. pants
Ar dalītu pārvaldību saistīti pienākumi
Atbilstīgi principam par dalītu pārvaldību Komisija un dalībvalstis ir atbildīgas par programmu pārvaldību un kontroli saskaņā ar to attiecīgajiem pienākumiem, kas noteikti šajā regulā un konkrētu fondu noteikumos.
74. pants
Dalībvalstu pienākumi
II
NODAĻA
Komisijas pilnvaras un pienākumi
75. pants
Komisijas pilnvaras un pienākumi
Komisijas ierēdņiem vai pilnvarotiem Komisijas pārstāvjiem, kas ir pienācīgi pilnvaroti veikt revīzijas vai pārbaudes uz vietas, ir piekļuve visiem nepieciešamajiem ierakstiem, dokumentiem un metadatiem, kas attiecas uz ESI fondu atbalstītajām darbībām vai pārvaldības un kontroles sistēmām, neatkarīgi no tā, kādā informācijas nesējā tie tiek glabāti. Dalībvalstis pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai šādu ierakstu, dokumentu un metadatu kopijas.
Šajā punktā noteiktās pilnvaras neskar to attiecīgo valsts noteikumu piemērošanu, kuri paredz, ka konkrētas darbības var veikt tikai ar attiecīgās valsts tiesību aktiem īpaši norīkoti pārstāvji. Komisijas ierēdņi un pilnvarotie pārstāvji nepiedalās inter alia mājas apmeklējumos vai personu oficiālā nopratināšanā, ko veic saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Tomēr šādiem ierēdņiem un pārstāvjiem ir piekļuve šādi iegūtai informācijai, neskarot valstu tiesu kompetenci un pilnībā ievērojot attiecīgo tiesību subjektu pamattiesības.
Komisija iesniedz kompetentajai valsts iestādei:
projektu revīzijas ziņojumam par pārbaudi uz vietas vai pārbaudi trijos mēnešos pēc minētās pārbaudes uz vietas vai pārbaudes beigu dienas.
galīgo revīzijas ziņojumu trīs mēnešos pēc dienas, kad saņemta pilnīga kompetentās valsts iestādes atbilde uz projektu revīzijas ziņojumam par attiecīgo pārbaudi uz vietas vai pārbaudi;
Ziņojumus, kas minēti pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, dara pieejamus minētajos apakšpunktos paredzētajā laikposmā vismaz vienā no Savienības iestāžu oficiālajām valodām.
Pirmās daļas a) apakšpunktā paredzētais laikposms neietver periodu, kas sākas nākamajā dienā pēc dienas, kad Komisija nosūta savu pieprasījumu dalībvalstij pēc papildu informācijas, un ilgst līdz brīdim, kad dalībvalsts atbild uz minēto pieprasījumu.
Šo punktu nepiemēro ELFLA.
IX
SADAĻA
FINANŠU PĀRVALDĪBA, PĀRSKATU PĀRBAUDE UN AKCEPTĒŠANA UN FINANŠU KOREKCIJAS, SAISTĪBU ATCELŠANA
I
NODAĻA
Finanšu pārvaldība
76. pants
Budžeta saistības
Savienības budžeta saistības attiecībā uz katru programmu uzņemas gada iemaksu veidā par katru fondu laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Budžeta saistības saistībā ar izpildes rezervi katrā programmā uzņemas atsevišķi no atlikušā programmas piešķīruma.
Komisijas lēmums, ar ko pieņem programmu, ir finansēšanas lēmums ►M6 Finanšu regulas 110. panta 1. punkta nozīmē ◄ un — sākot no brīža, kad par to tiek informēta attiecīgā dalībvalsts — juridiskas saistības minētās regulas nozīmē.
Attiecībā uz katru programmu budžeta saistības par pirmo iemaksu uzņemas pēc tam, kad Komisija pieņēmusi programmu.
Budžeta saistības par turpmākajām iemaksām Komisija uzņemas līdz katra gada 1. maijam, pamatojoties uz šā panta otrajā daļā minēto lēmumu, izņemot, ja ir piemērojams Finanšu regulas 16. pants.
Pēc darbības rezultātu satvara piemērošanas saskaņā ar 22. pantu, ja attiecībā uz prioritātēm nav sasniegti starpposma mērķi, Komisija vajadzības gadījumā atceļ atbilstošās apropriācijas, kas attiecīgajām programmām piešķirtas kā daļa no izpildes rezerves, un atkal tās dara pieejamas programmām, kurām piešķīrums ir palielināts saistībā ar grozījumu, ko Komisija apstiprinājusi saskaņā ar 22. panta 5. punktu.
77. pants
Kopīgi noteikumi par maksājumiem
78. pants
Kopīgi noteikumi par starpposma maksājumu un slēguma bilances maksājuma aprēķināšanu
Konkrētu fondu noteikumos paredz noteikumus tās summas aprēķināšanai, ko atlīdzina kā starpposma maksājumus un kā slēguma bilances maksājumu. Minētā summa ir atbilstīgajiem izdevumiem piemērojamās īpašās līdzfinansējuma likmes funkcija.
79. pants
Maksājumu pieteikumi
80. pants
Euro izmantojums
Summas, kas norādītas dalībvalstu iesniegtajās programmās, ►C1 izdevumu prognozēs, maksājumu pieteikumos, pārskatos un izdevumus, kas norādīti gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumos, denominē euro. ◄
81. pants
Sākotnējā priekšfinansējuma izmaksāšana
82. pants
Sākotnējā priekšfinansējuma dzēšana
Summu, kas izmaksāta kā sākotnējais priekšfinansējums, pilnībā dzēš no Komisijas pārskatiem ne vēlāk kā programmas slēgšanas brīdī.
83. pants
Maksājuma termiņa pārtraukšana
Maksājuma termiņu starpposma maksājuma pieprasījumam var pārtraukt deleģētais kredītrīkotājs Finanšu regulas nozīmē uz laikposmu, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, ja:
saskaņā ar valsts vai Savienības revīzijas struktūras sniegtu informāciju ir skaidri pierādījumi, kas liecina par būtiskām nepilnībām pārvaldības un kontroles sistēmas darbībā;
deleģētajam kredītrīkotājam ir jāveic papildu pārbaudes pēc tam, kad tā rīcībā nonākusi brīdinoša informācija par to, ka izdevumi maksājuma pieteikumā ir saistīti ar pārkāpumu, kam ir nopietnas finansiālas sekas;
nav iesniegts kāds no ►M6 Finanšu regulas 63. panta 5., 6. un 7. punktā ◄ paredzētajiem dokumentiem;
Dalībvalsts var vienoties pagarināt pārtraukšanas laikposmu vēl uz trim mēnešiem.
Konkrētu fondu noteikumi, kas piemērojami EJZF, var paredzēt īpašu pamatu maksājumu pārtraukšanai, ja nav izpildītas kopējā zivsaimniecības politikā paredzētās saistības, kuras ir samērīgas, un ņem vērā pārkāpuma būtību, smagumu, ilgumu un atkārtotību.
II
NODAĻA
Pārskatu pārbaude un akceptēšana
84. pants
Termiņš, kurā Komisija pārbauda un akceptē pārskatus
Līdz 31. maijam nākamajā gadā pēc pārskata perioda beigām Komisija saskaņā ar ►M6 Finanšu regulas 63. panta 8. punktu ◄ piemēro pārskatu pārbaudes un akceptēšanas procedūras un informē dalībvalsti par to, vai tā akceptē, ka pārskati ir pilnīgi, pareizi un patiesi saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem.
III
NODAĻA
Finanšu korekcijas
85. pants
Komisijas veiktās finanšu korekcijas
Piemērojamo tiesību aktu pārkāpuma dēļ finanšu korekciju veic tikai saistībā ar izdevumiem, kuri ir deklarēti Komisijai, un tad, ja ir kāds no šādiem apstākļiem:
pārkāpums ir ietekmējis atbildīgās struktūras veikto darbības atlasi ESI fondu atbalstam, vai gadījumos, kad pārkāpuma rakstura dēļ nav iespējams noteikt minētās ietekmes apjomu, bet pastāv pamatots risks, ka pārkāpumam ir bijusi šāda finansiāla ietekme;
pārkāpums ir ietekmējis izdevumu summu, kas deklarēta atlīdzinājuma saņemšanai no Savienības budžeta, vai gadījumos, kad pārkāpuma rakstura dēļ nav iespējams noteikt ietekmes apjomu, bet pastāv pamatots risks, ka pārkāpumam ir bijusi šāda finansiāla ietekme.
IV
NODAĻA
Saistību atcelšana
86. pants
Principi
87. pants
Izņēmums attiecībā uz saistību atcelšanu
Summu, uz ko attiecas saistību atcelšana, samazina par summām, kas ir līdzvērtīgas tai budžeta saistību daļai, attiecībā uz kuru:
darbības ir apturētas ar tiesvedību vai administratīvu pārsūdzību, kam ir atliekoša iedarbība, vai
nav bijis iespējams veikt maksājuma pieteikumu ◄ tādu force majeure apstākļu dēļ, kas būtiski ietekmē visas programmas vai tās daļas īstenošanu.
Valsts iestādes, kas atsaucas uz force majeure apstākļiem saskaņā ar pirmās daļas b) apakšpunktu, pierāda force majeure apstākļu tiešo ietekmi uz visas programmas vai tās daļas īstenošanu.
Pirmās daļas a) un b) apakšpunkta vajadzībām minēto samazinājumu var lūgt vienreiz, ja apturēšana vai force majeure apstākļi ilgst ne ilgāk par vienu gadu, vai tik reizes, cik tas atbilst force majeure apstākļu ilgumam vai gadu skaitam no dienas, kad pieņemts tiesas vai administratīvais lēmums, ar ko aptur darbības īstenošanu, līdz dienai, kad pieņemts galīgais tiesas vai administratīvais lēmums.
88. pants
Procedūra
TREŠĀ DAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI ERAF, ESF UN KOHĒZIJAS FONDAM
I
SADAĻA
MĒRĶI UN FINANŠU SHĒMA
I
NODAĻA
Pamatuzdevums, mērķi un atbalsta ģeogrāfiskais aptvērums
89. pants
Pamatuzdevums un mērķi
Fondu atbalstītās darbības veicina arī Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķu sasniegšanu.
Šā panta 1. punktā minētā pamatuzdevuma nolūkā īsteno šādus mērķus:
"Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" dalībvalstīs un reģionos, kas jāatbalsta fondiem, un
"Eiropas teritoriālā sadarbība", kas jāatbalsta ERAF.
90. pants
Mērķis "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai"
Resursus mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" piešķir par šādām trim NUTS 2. līmeņa reģionu kategorijām:
mazāk attīstīti reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāk nekā 75 % no vidējā IKP ES–27 valstīs;
pārejas reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 75 % līdz 90 % no vidējā IKP ES–27 valstīs;
vairāk attīstītie reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir augstāks nekā 90 % no vidējā IKP ES–27 valstīs.
Reģionus iekļauj kādā no trim kategorijām, pamatojoties uz to, kāds ir katra reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes, aprēķinu pamatojot uz Savienības rādītājiem par 2007.–2009. gadu, attiecībā pret ES–27 valstu vidējo IKP tajā pašā pārskata periodā.
Dalībvalstis, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda 2013. gadā, bet kurās nominālais NKI uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 90 % no vidējā NKI uz vienu iedzīvotāju ES–27 valstīs, kas aprēķināts saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, saņem atbalstu no Kohēzijas fonda, ievērojot pārejas un īpašus noteikumus.
II
NODAĻA
Finanšu shēma
91. pants
Ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai atvēlētie resursi
92. pants
Resursi mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība"
Resursu apjoms mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” ir 96,09 % no kopējiem resursiem (t. i., kopā 317 073 545 392 EUR), un to sadalījums ir šāds:
51,52 % (t. i., kopā 163 359 380 738 EUR) – mazāk attīstītiem reģioniem;
10,82 % (t. i., kopā 34 319 221 039 EUR) – pārejas reģioniem;
16,33 % (t. i., kopā 51 773 321 432 EUR) – vairāk attīstītiem reģioniem;
20,89 % (t. i., kopā 66 236 030 665 EUR) – dalībvalstīm, ko atbalsta Kohēzijas fonds;
0,44 % (t. i., kopā 1 385 591 518 EUR) kā papildu finansējums LESD 349. pantā noteiktajiem tālākajiem reģioniem un NUTS 2. līmeņa reģioniem, kas atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem.
Dalībvalstis, kuras attiecībā uz JNI paredzēto īpašo piešķīrumu saņem papildu resursus, var pieprasīt līdz 50 % no šiem papildu resursiem pārvirzīt uz ESF, lai izveidotu attiecīgā ESF mērķinvestīciju, kā prasīts ESF Regulas 22. panta 1. punktā. Šāda pārvirzīšana notiek uz attiecīgajām reģionu kategorijām, kas atbilst reģionu kategorizācijai, kas ir tiesīgi uz JNI paredzēta īpašā piešķīruma palielinājumu. Dalībvalstis pārvirzījumu pieprasa, iesniedzot programmas grozījumu prasību saskaņā ar šīs regulas 30. panta 1. punktu. Iepriekšējos gados piešķirtos resursus pārvirzīt nav iespējams.
Šā punkta otro daļu piemēro visiem JNI paredzēta īpašā piešķīruma papildu resursiem, kas piešķirti 2019. un 2020. gadā.
Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, pieņem lēmumu, kurā nosaka summu, kas pārvietojama no Kohēzijas fonda piešķīruma EISI katrai dalībvalstij un kuras apmēru nosaka proporcionāli par visu laikposmu. Kohēzijas fonda piešķīrumu katrai dalībvalstij attiecīgi samazina.
Gada apropriācijas, kas atbilst pirmajā daļā minētajam atbalstam no Kohēzijas fonda, ieraksta EISI attiecīgajās budžeta pozīcijās par 2014. gadu.
No Kohēzijas fonda uz EISI pārvietotā summa, kas minēta pirmajā daļā, tiek izlietota, izsludinot īpašus uzaicinājumus uz konkursu projektiem, ar kuriem nodrošina pamattīklus, vai projektiem un horizontāliem pasākumiem, kuri noteikti Regulas (ES) Nr. 1316/2013 I pielikuma I daļā.
Īpašajiem uzaicinājumiem, kas minēti ceturtajā daļā, piemēro transporta nozarei piemērojamos noteikumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013. Līdz 2016. gada 31. decembrim to projektu atlasē, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu, ņem vērā valsts piešķīrumus saskaņā ar Kohēzijas fondu. No 2017. gada 1. janvāra līdzekļus, kas pārnesti Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam un kas nav piešķirti transporta infrastruktūras projektam, dara pieejamus visām dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, lai finansētu transporta infrastruktūras projektus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013.
Lai atbalstītu tās dalībvalstis, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda un kurām var rasties grūtības, izstrādājot tādus projektus, kas ir pietiekami sagatavoti vai kvalitatīvi, vai tādus, kas ir gan pietiekami sagatavoti, gan kvalitatīvi, un kam ir pietiekama Savienības pievienotā vērtība, īpašu uzmanību pievērš tām programmas atbalsta darbībām, kuru mērķis ir stiprināt valsts pārvaldes iestāžu un publisko dienestu institucionālo spēju un efektivitāti saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1316/2013 I pielikuma I daļā minēto projektu izstrādi un īstenošanu. Lai nodrošinātu pēc iespējas labāku pārnestā finansējuma apguvi visās dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, Komisija var organizēt papildu uzaicinājumus uz konkursu.
Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, pieņem lēmumu, kurā nosaka summu, kas no katras dalībvalsts struktūrfondu piešķīruma pārvietojama palīdzībai vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem par visu laikposmu. Attiecīgi samazina struktūrfondu piešķīrumu katrai dalībvalstij, veicot proporcionālu samazinājumu katrai reģionu kategorijai.
Gada apropriācijas, kas atbilst pirmajā daļā minētajam atbalstam no struktūrfondiem, ieraksta vistrūcīgāko iedzīvotāju atbalsta instrumenta attiecīgajās budžeta pozīcijās par 2014. gadu.
93. pants
Resursu nepārvietojamība starp reģionu kategorijām
94. pants
Resursu nepārvietojamība starp mērķiem
95. pants
Papildināmība
Šajā pantā un X pielikumā piemēro šādas definīcijas:
"bruto pamatkapitāla veidošana" ir visas rezidentražotāju pamatlīdzekļu iegādes mīnus realizācija konkrētā laikposmā, plus zināms neražoto aktīvu vērtības pieaugums, kas radies ražotāja vai institucionālo vienību ražīgas darbības rezultātā, kā definēts Padomes Regulā (EK) Nr. 2223/96 ( 25 );
"pamatlīdzekļi" ir visi materiāli vai nemateriāli aktīvi, kuri rodas kā ražošanas procesu produkcija un kurus pašus atkārtoti vai nepārtraukti ilgāk nekā gadu izmanto ražošanas procesos;
"vispārējā valdība" ir to institucionālo vienību kopums, kas papildus savu politisko pienākumu izpildei un ekonomikas regulēšanas uzdevuma veikšanai rada principā ārpustirgus pakalpojumus (iespējams, preces) individuālam vai kolektīvam patēriņam un pārdala ienākumu;
"publiski vai līdzvērtīgi strukturālie izdevumi" ir vispārējās valdības bruto pamatkapitāla veidošana.
Nosakot pirmajā daļā minēto atsauces līmeni, Komisija un dalībvalstis ņem vērā vispārējos makroekonomiskos apstākļus un īpašus vai ārkārtas apstākļus, piemēram, privatizāciju, ārkārtēju publisku vai līdzvērtīgu strukturālo izdevumu līmeni dalībvalstī 2007. - 2013. gada plānošanas periodā, kā arī citu publisko investīciju rādītāju izmaiņas. Tās ņem vērā arī izmaiņas valsts piešķīrumos no fondiem salīdzinājumā ar 2007.–2013. gadu.
Dalībvalstīs, kurās mazāk attīstītos un pārejas reģionos dzīvo vismaz 65 % no kopējā iedzīvotāju skaita, pārbaudi veic valsts līmenī.
Dalībvalstīs, kurās mazāk attīstītos un pārejas reģionos dzīvo vairāk nekā 15 %, bet mazāk nekā 65 % no kopējā iedzīvotāju skaita, pārbaudi veic valsts un reģionālā līmenī. Tālab šādas dalībvalstis iesniedz Komisijai informāciju par izdevumiem mazāk attīstītos un pārejas reģionos katrā pārbaudes procesa posmā.
Sīki izstrādāti noteikumi par papildināmības pārbaudi ir izklāstīti X pielikuma 2. punktā.
II
SADAĻA
PLĀNOŠANA
I
NODAĻA
Vispārīgi noteikumi par fondiem
96. pants
Mērķa "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" darbības programmu saturs, pieņemšana un grozīšana
Darbības programma sastāv no prioritārajiem virzieniem. Prioritārais virziens attiecas uz vienu fondu un vienu reģionu kategoriju, izņemot Kohēzijas fondu, un, neskarot 59. pantu, atbilst tematiskajam mērķim, un ietver vienu vai vairākas konkrētā tematiskā mērķa investīciju prioritātes atbilstoši konkrētu fondu noteikumiem. Attiecīgā gadījumā un lai palielinātu tā ietekmi un efektivitāti tematiski saskaņotā un integrētā pieejā, prioritārais virziens var:
attiekties uz vairāk nekā vienu reģionu kategoriju;
vienā tematiskajā mērķī apvienot vienu vai vairākas papildu investīciju prioritātes no ERAF, Kohēzijas fonda un ESF;
pienācīgi pamatotos gadījumos apvienot vienu vai vairākas papildinošas investīciju prioritātes no dažādiem tematiskajiem mērķiem, lai panāktu lielāko ieguldījumu minētajā prioritārajā virzienā;
attiecībā uz ESF apvienot investīciju prioritātes no dažādiem tematiskajiem mērķiem, kas izklāstīti 9. panta pirmās daļas 8., 9., 10. un 11. punktā, lai veicinātu to ieguldījumu citos prioritārajos virzienos un lai īstenotu sociālas inovācijas un transnacionālu sadarbību.
Dalībvalstis var apvienot divas vai vairākas no a) līdz d) apakšpunktā minētās iespējas.
Darbības programma veicina Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei un palīdz sasniegt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, un tajā izklāsta:
pamatojumu tematisko mērķu, atbilstošo investīciju prioritāšu un finanšu piešķīrumu izvēlei, ievērojot partnerības nolīgumu un pamatojoties uz reģionālo un — attiecīgā gadījumā — valsts vajadzību apzināšanu, tostarp, lai risinātu problēmas, kas apzinātas attiecīgajos konkrētai valstij paredzētajos ieteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīgajos Padomes ieteikumos, kas pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu, ņemot vērā ex ante novērtējumu saskaņā ar 55. pantu;
attiecībā uz katru prioritāro virzienu, kas nav tehniskā palīdzība:
investīciju prioritātes un atbilstošos konkrētos mērķus;
lai stiprinātu plānošanas orientāciju uz rezultātiem, — paredzamos rezultātus konkrētajiem mērķim un atbilstošos rezultātu rādītājus, norādot atskaites vērtību un mērķvērtību, attiecīgā gadījumā izsakot to skaitliskā izteiksmē atbilstoši konkrētu fondu noteikumiem;
atbalstāmo darbību veidu un piemēru aprakstu katrai investīciju prioritātei un to paredzamo ieguldījumu šā apakšpunkta i) punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanā, tostarp darbību atlases pamatprincipus un — attiecīgā gadījumā — norādot galvenās mērķgrupas, īpašas mērķteritorijas, atbalsta saņēmēju veidus, finanšu instrumentu plānoto izlietojumu un lielos projektus;
attiecībā uz katru investīciju prioritāti — iznākumu rādītājus, tostarp skaitliski izteiktu mērķvērtību, kas, paredzams, veicinās rezultātu sasniegšanu, atbilstoši konkrētu fondu noteikumiem;
īstenošanas posmus un finanšu un iznākumu rādītājus, un, vajadzības gadījumā, rezultātu rādītājus, kas izmantojami kā darbības rezultātu satvara starpposma un galamērķi saskaņā ar 21. panta 1. punktu un II pielikumu;
atbilstošās intervences kategorijas, kas pamatojas uz nomenklatūru, ko Komisija pieņēmusi, un plānoto resursu indikatīvu sadalījumu;
attiecīgā gadījumā kopsavilkumu par tehniskās palīdzības plānoto izmantošanu, vajadzības gadījumā pasākumiem programmu pārvaldībā un kontrolē iesaistīto iestāžu un atbalsta saņēmēju administratīvās spējas uzlabošanai;
attiecībā uz katru prioritāro virzienu, kas saistīts ar tehnisko palīdzību:
konkrētus mērķus,
paredzamos rezultātus katram konkrētajam mērķim un, ja tas ir objektīvi pamatoti, ņemot vērā darbību saturu, atbilstošos rezultātu rādītājus, norādot atskaites vērtību un mērķvērtību saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem,
atbalstāmo darbību aprakstu un to paredzamo ieguldījumu šā apakšpunkta i) punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanā,
iznākumu rādītājus, kuri, paredzams, veicinās rezultātu sasniegšanu,
atbilstošās intervences kategorijas, kas pamatojas uz nomenklatūru, ko Komisija pieņēmusi, un plānoto resursu indikatīvu sadalījumu.
Šā apakšpunkta ii) punktu nepiemēro, ja prioritārajam virzienam vai virzieniem sniegtais Savienības ieguldījums, kas attiecas uz darbības programmai sniegtu tehnisko palīdzību, nepārsniedz EUR 15 000 000 .
finansējuma plānu, kurā ir šādas tabulas:
tabulas, kurās saskaņā ar 60., 120. un 121. pantu pa gadiem sadalīts kopējās finanšu apropriācijas apjoms, kāds paredzēts atbalstam no katra fonda, norādot summas, kas attiecas uz izpildes rezerves;
tabulas, kurā visam plānošanas periodam, darbības programmai un katram prioritārajam virzienam ir precizēts no katra fonda piešķiramā atbalsta un valsts līdzfinansējuma kopējais finanšu apropriācijas apmērs, norādot summas, kas attiecas uz izpildes rezervi. Attiecībā uz prioritārajiem virzieniem, kas saistīti ar vairākām reģionu kategorijām, tabulās norāda no fondiem saņemamo kopējo finanšu apropriācijas apmēru un valsts līdzfinansējuma apmēru katrai reģionu kategorijai.
Attiecībā uz prioritārajiem virzieniem, kas apvieno investīciju prioritātes no dažādiem tematiskajiem mērķiem, tabulā norāda no katra fonda saņemamo kopējo finanšu apropriācijas apmēru un valsts līdzfinansējuma apmēru katram attiecīgajam tematiskajam mērķim.
Ja valsts līdzfinansējumu veido gan publiskais, gan privātais līdzfinansējums, tabulā norāda indikatīvo sadalījumu starp publiskā un privātā finansējuma daļu. Informācijas nolūkos tabulā norāda paredzamo EIB līdzdalību;
to lielo projektu sarakstu, kuru īstenošana ir paredzēta plānošanas periodā.
Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz nomenklatūru, kas minēta pirmās daļas b) apakšpunkta vi) punktā un nomenklatūru, kas minēta c) apakšpunkta v) punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.
Darbības programmā, ņemot vērā tās saturu un mērķus, apraksta integrēto pieeju teritoriālajai attīstībai, ievērojot partnerības nolīgumu, un parāda, kā minētā darbības programma sekmē tās mērķu un paredzamo rezultātu sasniegšanu, attiecīgā gadījumā norādot:
pieeju sabiedrības virzītas vietējās attīstības instrumentu izmantošanai un principus to teritoriju apzināšanai, kurās šo pieeju īstenos;
paredzamā ERAF atbalsta indikatīvo summu integrētām darbībām ilgtspējīgai pilsētu attīstībai, ko īstenos saskaņā ar ERAF regulas 7. panta 4. punktu, un ESF atbalsta indikatīvo piešķīrumu integrētajām darbībām;
pieeju ITI instrumenta izmantošanai gadījumos, kas nav minēti b) apakšpunktā, un tiem paredzēto indikatīvo finanšu piešķīrumu no katra prioritārā virziena;
darbības programmu procedūras starpreģionālajām un transnacionālajām darbībām ar atbalsta saņēmējiem, kas atrodas vismaz vienā citā dalībvalstī;
ja dalībvalstis un reģioni piedalās makroreģionālās stratēģijās un jūras baseinu stratēģijās, ņemot vērā dalībvalsts norādītās programmas jomas vajadzības, programmas plānotās intervences ieguldījumu šādās stratēģijās.
Papildus darbības programmā norāda:
attiecīgā gadījumā, vai un kā tajā tiek risinātas to ģeogrāfisko reģionu īpašās vajadzības, kurus visvairāk ietekmē nabadzība, vai to mērķgrupu īpašās vajadzības, kurās ir lielākais diskriminācijas vai sociālās atstumtības risks, īpaši ņemot vērā sociāli atstumtās kopienas un personas ar invaliditāti, un attiecīgos gadījumos norādot ieguldījumu integrētajā pieejā, kas izklāstīta partnerības nolīgumā;
attiecīgā gadījumā norādot, vai un kādā veidā tajā tiek risinātas reģionu demogrāfiskās problēmas un to teritoriju īpašās vajadzības, kuros ir būtiskas un pastāvīgas ar dabu saistītas vai demogrāfiskas grūtības, kā minēts LESD 174. pantā, un norādot ieguldījumu integrētajās pieejās, kas šajā nolūkā noteikta partnerības nolīgumā.
Darbības programmā norāda:
vadošo iestādi, attiecīgā gadījumā — sertifikācijas iestādi un revīzijas iestādi;
struktūru, kurai Komisija veiks maksājumus;
darbības, kas veiktas, lai iesaistītu 5. pantā minētos partnerus darbības programmas sagatavošanā, un partneru nozīmi darbības programmas īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā.
Darbības programmā, ievērojot partnerības nolīgumu un ņemot vērā dalībvalstu institucionālo un tiesisko sistēmu, izklāsta arī:
mehānismus, kas nodrošina koordināciju starp fondiem, ELFLA un EJZF un citiem Savienības un valsts finansējuma instrumentiem un koordināciju ar EIB, ņemot vērā attiecīgos VSS noteikumus;
par katru ex ante nosacījumu, kas paredzēts saskaņā ar 19. pantu un XI pielikumu, kas piemērojams darbības programmai, novērtējumu par to, vai ex ante nosacījums ir izpildīts partnerības nolīguma un darbības programmas iesniegšanas dienā, un, ja ex ante nosacījums nav izpildīts — to darbību aprakstu, kas jāveic, lai izpildītu ex ante nosacījumu, atbildīgās iestādes un šādu darbību grafiku saskaņā ar partnerības nolīgumā paredzēto kopsavilkumu;
kopsavilkumu par atbalsta saņēmējiem radītā administratīvā sloga izvērtējumu un vajadzības gadījumā darbības, ko plānots veikt, lai to samazinātu, norādot arī indikatīvo grafiku.
Katrā darbības programmā, — izņemot tās, kur tehnisko palīdzību sniedz atbilstoši īpašai darbības programmai, — ņemot vērā pienācīgi pamatotu dalībvalsts novērtējumu par turpmāk minēto noteikumu saistību ar darbības programmu saturu un mērķiem, iekļauj aprakstu par:
īpašām darbībām, kuras jāveic, lai darbību atlasē ņemtu vērā vides aizsardzības prasības, resursu efektivitāti, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, izturību pret katastrofām, riska novēršanu un pārvaldību;
īpašām darbībām, kuras jāveic, lai veicinātu iespēju vienlīdzību un darbības programmas sagatavošanā, izstrādē un īstenošanā novērstu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, ticības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ un jo īpaši attiecībā uz piekļuvi finansējumam, ņemot vērā to dažādo mērķgrupu vajadzības, kurās ir šādas diskriminācijas risks, un jo īpaši nepieciešamību nodrošināt pieejamību personām ar invaliditāti;
darbības programmas ieguldījumu vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanā un attiecīgā gadījumā pasākumus dzimumu līdztiesības principa integrēšanai darbības programmas un darbības līmenī.
Dalībvalstis kopā ar darbības programmas priekšlikumu atbilstīgi mērķim "Investīcijas izglītībai un nodarbinātībai" var iesniegt valsts līdztiesības struktūru atzinumu par pasākumiem, kas izklāstīti pirmās daļas b) un c) apakšpunktā.
97. pants
Īpaši nosacījumi par tā atbalsta plānošanu, kas paredzēts kopīgajiem instrumentiem neierobežotām garantijām un pārvēršanai vērtspapīros, atbilstīgi mērķim "Investīcijas izglītībai un nodarbinātībai"
Saskaņā ar 28. pantu darbības programmas, kas minētas 39. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, ietver tikai elementus, kas minēti 96. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta i), ii) un iv) punktā unpirmās daļas d) apakšpunktā, 96. panta 5. punktā un 96. panta 6. punkta b) apakšpunktā.
98. pants
Kopīgs atbalsts no fondiem atbilstīgi mērķim "Investīcijas izglītībai un nodarbinātībai"
99. pants
Darbības programmu ģeogrāfiskā darbības joma atbilstīgi mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai"
Darbības programmas attiecībā uz ERAF un ESF izstrādā atbilstošajā ģeogrāfiskajā līmenī un vismaz NUTS 2. līmenī saskaņā ar dalībvalsts institucionālo un tiesisko sistēmu, ja vien Komisija un dalībvalsts nevienojas citādi.
No Kohēzijas fonda atbalstītās darbības programmas izstrādā valsts līmenī.
II
NODAĻA
Lielie projekti
100. pants
Saturs
Kā daļu no darbības programmas vai darbības programmām, uz kurām attiecas kāds saskaņā ar šīs regulas 96. panta 10. punktu vai ETS regulas 8. panta 12. punktu pieņemts Komisijas lēmums, ERAF un Kohēzijas fonds var atbalstīt darbību, kas ietver virkni būvdarbu, darbību vai pakalpojumu ar mērķi veikt vienotu un noteiktu ekonomisku vai tehnisku uzdevumu, kuram ir skaidri noteikti mērķi un attiecībā uz kuru kopējās atbilstīgās izmaksas pārsniedz EUR 50 000 000 , vai ja darbības palīdz īstenot 9. panta pirmās daļas 7. punktā minētu tematisko mērķi un to kopējās atbilstīgās izmaksas pārsniedz EUR 75 000 000 ("liels projekts"). Finanšu instrumentus neuzskata par lieliem projektiem.
101. pants
Lielā projekta apstiprināšanai nepieciešamā informācija
Pirms lielā projekta apstiprināšanas vadošā iestāde nodrošina, ka ir pieejama šāda informācija:
ziņas par struktūru, kas ir atbildīga par lielā projekta īstenošanu, un tās statuss;
apraksts par investīciju un tās vietu;
kopējās izmaksas un kopējās atbilstīgās izmaksas, ņemot vērā 61. pantā noteiktās prasības;
veiktā priekšizpēte, tostarp iespēju analīze un rezultāti;
izmaksu un ieguvumu analīze, tostarp ekonomiskā un finanšu analīze, un riska izvērtējums;
ietekmes uz vidi analīze, ņemot vērā nepieciešamību pielāgoties klimata pārmaiņām un mazināt klimata pārmaiņas un izturību pret katastrofām;
skaidrojums, kādā veidā lielais projekts atbilst attiecīgās darbības programmas vai darbības programmu prioritārajiem virzieniem un projekta paredzamais ieguldījums minēto prioritāro virzienu konkrēto mērķu sasniegšanā, un paredzamais ieguldījums sociāli ekonomiskajā attīstībā;
finansējuma plāns, kurā norādīti kopējie plānotie finanšu resursi un plānotais atbalsts no fondiem, EIB un visiem pārējiem finansējuma avotiem, kopā ar fiziskajiem un finanšu rādītājiem attiecībā uz progresa uzraudzību, ņemot vērā apzinātos riskus;
lielā projekta īstenošanas grafiks un — ja ir paredzams, ka īstenošanas laiks būs ilgāks par plānošanas periodu — posmi, par kuriem lūdz atbalstu no fondiem plānošanas periodā.
Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka metodoloģiju, kas, pamatojoties uz atzītu paraugpraksi, izmantojama pirmā punkta e) apakšpunktā minētās izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 150. panta 2. punktā.
Pēc dalībvalsts iniciatīvas informāciju, kas minēta pirmās daļas a) līdz i) apakšpunktā, izmantojot Komisijas sniegtās tehniskās palīdzības atbalstu, var izvērtēt neatkarīgi eksperti vai, vienojoties ar Komisiju, — citi neatkarīgi eksperti ("kvalitātes pārbaude"). Citos gadījumos dalībvalsts Komisijai sniedz pirmās daļas a) līdz i) apakšpunktā izklāstīto informāciju, tiklīdz tā ir pieejama.
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka metodoloģiju, kas izmantojama lielā projekta kvalitātes pārbaudes veikšanai.
Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka formātu pirmās daļas a) līdz i) apakšpunktā minētās informācijas iesniegšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 150. panta 2. punktā.
102. pants
Lēmums par lielo projektu
Ja neatkarīgi eksperti, veicot kvalitātes pārbaudi, kas pamatota ar 101. panta pirmajā daļā minētās informācijas izvērtējumu, lielo projektu ir novērtējuši pozitīvi, vadošā iestāde var turpināt lielā projekta atlasi saskaņā ar 125. panta 3. punktu. Vadošā iestāde paziņo Komisijai par atlasīto lielo projektu. Minētajā paziņojumā ietver šādu informāciju:
125. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētais dokuments, kurā ir norādīta informācija par:
struktūru, kas ir atbildīga par lielā projekta īstenošanu,
aprakstu par investīciju, tās vietu, izpildes grafiku un paredzamo lielā projekta ieguldījumu attiecīgā prioritārā virziena vai virzienu konkrēto mērķu sasniegšanā,
kopējām izmaksām un kopējām atbilstīgajām izmaksām, ņemot vērā 61. pantā noteiktās prasības,
finansējuma plānu un fiziskajiem un finanšu rādītājiem attiecībā uz progresa uzraudzību, ņemot vērā apzinātos riskus;
neatkarīgu ekspertu veiktā kvalitātes pārbaude, kurā sniegtas skaidras norādes par investīcijas iespējamību un lielā projekta ekonomisko dzīvotspēju.
Uzskata, ka Komisija ir apstiprinājusi finanšu ieguldījumu dalībvalsts atlasītā lielā projektā, ja trīs mēnešos pēc pirmajā daļā minētā paziņojuma ar īstenošanas aktu nav pieņemts lēmums, ar ko noraida attiecīgo finanšu ieguldījumu. Komisija finanšu ieguldījumu noraida tikai pamatojoties uz to, ka tā konstatējusi būtiskas nepilnības neatkarīgu ekspertu veiktajā kvalitātes pārbaudē.
Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka formātu, kādā sniedzami pirmajā daļā minētie paziņojumi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.
Neatkarīgas kvalitātes pārbaudes rezultātus iesniedz sešu mēnešu laikā pēc minētās informācijas iesniegšanas neatkarīgajiem ekspertiem.
Atbilstošos izdevumus atsauc un izdevumu deklarāciju attiecīgi izlabo šādos gadījumos:
ja triju mēnešu laikā pēc otrajā daļā minētā termiņa beigām par neatkarīgu kvalitātes pārbaudi nav paziņots Komisijai; vai
ja dalībvalsts atsauc informācijas iesniegšanu; vai
ja attiecīgais vērtējums ir negatīvs.
103. pants
Lēmumi par lielo projektu, ko īsteno pakāpeniski
Atkāpjoties no 101. panta trešās daļas un 102. panta 1. un 2. punkta, šā panta 2., 3. un 4. punktā izklāstītās procedūras piemēro darbībai, kas izpilda šādus nosacījumus:
darbību veido iepriekšējā plānošanas periodā sāktais otrais vai tam sekojošais posms lielajā projektā, kura iepriekšējo posmu vai posmus Komisija ir apstiprinājusi ne vēlāk kā 2015. gada 31. decembrī saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1083/2006; vai tām dalībvalstīm, kas iestājās Savienībā pēc 2013. gada 1. janvāra, — ne vēlāk kā 2016. gada 31. decembrī;
visu lielā projekta posmu atbilstīgo izmaksu kopsumma pārsniedz attiecīgos 100. pantā minētos līmeņus;
lielā projekta piemērošana un Komisijas veikts novērtējums iepriekšējā plānošanas periodā attiecas uz visiem plānotajiem posmiem;
šīs regulas 101. panta pirmajā daļā minētajā informācijā par lielo projektu nav būtisku izmaiņu salīdzinājumā ar informāciju, kas par lielo projektu sniegta pieteikumā, kurš iesniegts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1083/2006, jo īpaši attiecībā uz kopējiem atbilstīgiem izdevumiem;
tas lielā projekta posms, ko īstenos saskaņā ar iepriekšējo plānošanas periodu, ir vai būs gatavs izmantošanai Komisijas lēmumā paredzētajiem mērķiem no tā termiņa, kas noteikts slēgšanas dokumentu iesniegšanai attiecīgajai darbības programmai vai programmām.
III
NODAĻA
Kopīgs rīcības plāns
104. pants
Darbības joma
105. pants
Kopīgu rīcības plānu sagatavošana
106. pants
Kopīgu rīcības plānu saturs
Kopīgajā rīcības plānā iekļauj:
kopīgā rīcības plāna mērķu aprakstu un to, kā tas palīdz sasniegt programmas mērķus vai īstenot attiecīgos konkrētai valstij paredzētos ieteikumus un dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīgos Padomes ieteikumus, kuri dalībvalstīm jāņem vērā savā nodarbinātības politikā saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu;
▼M6 —————
paredzēto projektu vai projektu veidu aprakstu kopā ar starpposma mērķiem attiecīgā gadījumā un galamērķiem attiecībā uz iznākumiem un rezultātiem saistībā ar kopējiem rādītājiem, attiecīgā gadījumā iedalot pa prioritārajiem virzieniem;
informāciju par tā ģeogrāfisko aptvērumu un mērķgrupām;
paredzamo tā īstenošanas laikposmu;
apstiprinājumu, ka ar to sekmēs sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšanas pieeju, kā izklāstīts attiecīgajā programmā vai partnerības nolīgumā;
apstiprinājumu, ka ar to sekmēs ilgtspējīgas attīstības pieeju, kā izklāstīts attiecīgajā programmā vai partnerības nolīgumā;
tā īstenošanas noteikumus, tostarp:
informāciju par kopīgā rīcības plāna atlasi, ko veic vadošā iestāde saskaņā ar 125. panta 3. punktu;
kopīgā rīcības plāna koordinācijas kārtību saskaņā ar 108. pantu;
kopīgā rīcības plāna uzraudzības un izvērtēšanas kārtību, tostarp kārtību, kādā tiks nodrošināta ar starpposma mērķu, iznākumu un rezultātu sasniegšanu saistīto datu kvalitāte, vākšana un glabāšana;
tā finanšu mehānismu, tostarp:
izmaksas, ko radīs starpposma mērķu un galamērķu attiecībā uz iznākumiem un rezultātiem sasniegšana, standarta likmes vienības izmaksu un vienreizējo maksājumu gadījumā pamatojoties uz šīs regulas 67. panta 5. punktā un ESF regulas 14. pantā noteiktajām metodēm;
▼M6 —————
finanšu plānu pa darbības programmām un prioritārajiem virzieniem, ieskaitot kopējo atbilstīgo summu un publisko izdevumu summu.
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka kopīgā rīcības plāna parauga formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 150. panta 2. punktā.
107. pants
Lēmums par kopīgo rīcības plānu
Ja Komisija divos mēnešos pēc kopīga rīcības plāna priekšlikuma iesniegšanas uzskata, ka tas neatbilst 104. pantā minētajām novērtēšanas prasībām, tā iesniedz dalībvalstij apsvērumus. Dalībvalsts iesniedz Komisijai visu prasīto papildinformāciju un vajadzības gadījumā attiecīgi pārskata kopīgo rīcības plānu.
108. pants
Koordinācijas komiteja un kopīgā rīcības plāna grozīšana
Par koordinācijas komitejas sastāvu lemj dalībvalsts, vienojoties ar attiecīgo vadošo iestādi un ievērojot partnerības principu.
Komisija var piedalīties koordinācijas komitejas darbā kā padomdevēja.
Koordinācijas komiteja veic šādas darbības:
izvērtē progresu kopīgā rīcības plāna starpposma mērķu, iznākumu un rezultātu sasniegšanā;
izskata un apstiprina priekšlikumus grozīt kopīgo rīcības plānu, lai ņemtu vērā jebkurus jautājumus, kas ietekmē tā darbības rezultātus.
109. pants
Kopīgā rīcības plāna finanšu pārvaldība un kontrole
III
SADAĻA
UZRAUDZĪBA, NOVĒRTĒŠANA, INFORMĀCIJA UN SAZIŅA
I
NODAĻA
Uzraudzība un novērtēšana
110. pants
Uzraudzības komitejas funkcijas
Uzraudzības komiteja jo īpaši pārbauda:
jebkādus jautājumus, kas ietekmē darbības programmas darbības rezultātus;
progresu novērtēšanas plāna īstenošanā un to turpmāko pasākumu īstenošanā, kas noteikti pēc novērtējumu secinājumu pieņemšanas;
komunikācijas stratēģijas, tostarp informācijas un komunikācijas pasākumu, īstenošanu un tādu pasākumu īstenošanu, ar kuriem vairo fondu publicitāti;
lielo projektu īstenošanu;
kopīgu rīcības plānu īstenošanu;
pasākumus, kas veikti, lai veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību, iespēju vienlīdzību un nediskrimināciju, tostarp pieejamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti;
ilgtspējīgas attīstības veicināšanas pasākumus;
attiecīgā gadījumā ex ante nosacījumus, kuri nav izpildīto partnerības nolīguma un darbības programmas iesniegšanas dienā, un progresu saistībā ar piemērojamo ex ante nosacījumu izpildi;
finanšu instrumentus.
Atkāpjoties no 49. panta 3. punkta, uzraudzības komiteja pārbauda un apstiprina:
metodoloģiju un kritērijus, kas izmantoti darbību atlasē, izņemot, ja minētos kritērijus ir apstiprinājušas vietējās rīcības grupas saskaņā ar 34. panta 3. punkta c) apakšpunktu;
gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumus;
darbības programmas novērtēšanas plānu un jebkurus novērtēšanas plāna grozījumus, tostarp gadījumā, kad tas ir daļa no kopējā novērtēšanas plāna saskaņā ar 114. panta 1. punktu;
darbības programmas komunikācijas stratēģiju un jebkurus stratēģijas grozījumus;
jebkuru vadošās iestādes priekšlikumu par jebkuriem darbības programmas grozījumiem.
111. pants
Īstenošanas ziņojumi attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai"
Gada īstenošanas ziņojumos izklāsta šādu informāciju:
darbības programmas īstenošana saskaņā ar 50. panta 2. punktu;
progress lielo projektu un kopīgu rīcības plānu sagatavošanā un īstenošanā.
Gada īstenošanas ziņojumos, ko iesniedz 2017. un 2019. gadā, ietver un izvērtē informāciju, kas paredzēta attiecīgi 50. panta 4. un 5. punktā, un šā panta 3. punktā noteikto informāciju kopā ar šādu informāciju:
progresu novērtēšanas plāna īstenošanā un to turpmāko pasākumu īstenošanā, kas noteikti pēc novērtējumu secinājumu pieņemšanas;
fondu informēšanas un publicitātes pasākumu rezultātus, kuri īstenoti saskaņā ar komunikācijas stratēģiju;
partneru iesaistīšanu darbības programmas īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā.
Gada īstenošanas ziņojumos, ko iesniedz 2017. gada 2019. gadā, atkarībā no darbības programmu satura un mērķiem, var iekļaut informāciju un izvērtēt:
progresu integrētās pieejas īstenošanā attiecībā uz teritoriālo attīstību, tostarp to reģionu attīstību, kurus pastāvīgi vai būtiski skar demogrāfiskas un ar dabu saistītas grūtības, pilsētu ilgtspējīgu attīstību un uz sabiedrību orientētu vietējo attīstību saskaņā ar darbības programmu;
progresu tādu darbību īstenošanā, kuru mērķis ir stiprināt dalībvalstu iestāžu un atbalsta saņēmēju spēju pārvaldīt un izmantot fondus;
progresu jebkuru starpreģionālo un transnacionālo darbību īstenošanā;
attiecīgā gadījumā ieguldījumu makroreģionālajās un jūras baseinu stratēģijās;
konkrētās darbības, kas veiktas, lai veicinātu vīriešu un sieviešu līdztiesību un novērstu diskrimināciju, jo īpaši pieejamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti, un kārtību, kas īstenota, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesības principa integrēšanu darbības programmā un darbībās;
darbības, kas veiktas, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību saskaņā ar 8. pantu;
progresu darbību īstenošanā sociālās inovācijas jomā, ja piemērojams;
progresu pasākumu īstenošanā, lai risinātu to ģeogrāfisko reģionu īpašās vajadzības, kurus visvairāk ietekmē nabadzība, vai to mērķgrupu īpašās vajadzības, kurās ir vislielākais diskriminācijas vai sociālās atstumtības risks, īpaši ņemot vērā sociāli atstumtās grupas un personas ar invaliditāti, personas, kas ilgstoši ir bez darba, un nestrādājošos jauniešus, attiecīgā gadījumā norādot izmantotos finanšu resursus;
Atkāpjoties no pirmās un otrās daļas un lai nodrošinātu saskaņotību starp partnerības nolīgumu un progresa ziņojumu, ►C1 dalībvalstis, kurām nav vairāk par vienu darbības programmu, ko atbalsta no fonda, informāciju par 50. panta 4. punktā minētajiem ex ante nosacījumiem un informāciju, kas noteikta 50. panta 5. punktā, ◄ kā arī šā punkta otrās daļas a), b), c) un h) apakšpunktā paredzēto informāciju var ietvert progresa ziņojumā, nevis gada īstenošanas ziņojumos, ko iesniedz attiecīgi 2017. un 2019. gadā un nobeiguma īstenošanas ziņojumā, neskarot 110. panta 2. punkta b) apakšpunktu.
112. pants
Finanšu datu nosūtīšana
Līdz 31. janvārim, 31. jūlijam un 31. oktobrim dalībvalsts uzraudzības nolūkos elektroniski nosūta Komisijai datus par katru darbības programmu un pa prioritārajiem virzieniem:
kopējās un publiskās atbilstīgās izmaksas par darbībām un atbalstam atlasīto darbību skaits;
kopējie atbilstīgie izdevumi, ko atbalsta saņēmēji deklarējuši vadošajai iestādei.
113. pants
Kohēzijas ziņojums
LESD 175. pantā minētajā Komisijas ziņojumā iekļauj:
pārskatu par panākumiem, kas gūti ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzijā, tostarp par reģionu sociālekonomisko stāvokli un attīstību, kā arī par Savienības prioritāšu integrāciju;
pārskatu par fondu, EIB finansējuma un pārējo instrumentu nozīmi, kā arī par citu Savienības un valstu politikas virzienu ietekmi uz gūtajiem panākumiem;
attiecīgā gadījumā norādi par turpmākajiem Savienības pasākumiem un politikas virzieniem, kas vajadzīgi, lai stiprinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, kā arī lai īstenotu Savienības prioritātes.
114. pants
Novērtēšana
▼M6 —————
II
NODAĻA
Informācija, komunikācija un publicitāte
115. pants
Informācija, komunikācija un publicitāte
Dalībvalstis un vadošās iestādes ir atbildīgas par:
komunikācijas stratēģiju izstrādi;
tādas vienotas tīmekļa vietnes vai vienota tīmekļa portāla izveides nodrošināšanu, kurā sniedz informāciju par visām konkrētajā dalībvalstī īstenotajām darbības programmām un nodrošina piekļuvi tām, tostarp informāciju par plānošanas īstenošanas un visu saistīto sabiedriskās apspriešanas procesu termiņiem;
to, lai potenciālie atbalsta saņēmēji tiktu informēti par darbības programmu nodrošinātajām finansējuma iespējām;
Savienības pilsoņu informēšanu par kohēzijas politikas un fondu nozīmi un sasniegumiem, veicot pasākumus, ar ko uzlabo partnerības nolīgumu, darbības programmu un darbību rezultātu un ietekmes publicitāti.
Lai sekmētu to, ka privātais sektors, pilsoniskā sabiedrība vai valsts pārvaldes iestādes vēlāk izmantotu darbību sarakstu, tīmekļa vietnē var skaidri norādīt piemērojamos licencēšanas noteikumus, saskaņā ar kuriem tiek publicēti dati.
Darbību sarakstu atjaunina vismaz reizi sešos mēnešos.
Informācijas minimums, kas iekļaujams darbību sarakstā, ir noteikts XII pielikumā.
116. pants
Komunikācijas stratēģija
Komunikācijas stratēģijā iekļauj XII pielikumā noteiktos elementus.
Ja vairākām darbības programmām ir izstrādāta kopēja komunikācijas stratēģija, un tā attiecas uz vairākām uzraudzības komitejām, dalībvalsts var noteikt vienu uzraudzības komiteju, kas ir atbildīga, apspriežoties ar pārējām attiecīgām uzraudzības komitejām, par kopējās komunikācijas stratēģijas apstiprināšanu un par jebkādu turpmāku minētās stratēģijas grozījumu apstiprināšanu.
Vajadzības gadījumā plānošanas perioda laikā dalībvalsts vai vadošās iestādes var grozīt komunikācijas stratēģiju. Vadošā iestāde iesniedz grozīto komunikācijas stratēģiju uzraudzības komitejai apstiprināšanai saskaņā ar 110. panta 2. punkta d) apakšpunktu.
117. pants
Informācijas un komunikācijas koordinatori un to tīkli
IV
SADAĻA
TEHNISKĀ PALĪDZĪBA
118. pants
Tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas
Ņemot vērā atskaitījumus, kas izdarīti saskaņā ar 91. panta 3. punktu, fondi var atbalstīt tehnisko palīdzību, nepārsniedzot maksimālo apjomu, kas ir 0,35 % no to attiecīgā gada piešķīruma.
119. pants
Dalībvalstu tehniskā palīdzība
Aprēķinot ierobežojumu kopējai summai, ko no fondiem piešķir katras dalībvalsts tehniskajai palīdzībai, dalībvalstis var ņemt vērā īpašo piešķīrumu JNI.
V
SADAĻA
FINANSIĀLS ATBALSTS NO FONDIEM
120. pants
Līdzfinansējuma likmju noteikšana
Attiecībā uz katru prioritāro virzienu Komisijas lēmumā norāda, vai prioritārajam virzienam noteiktā līdzfinansējuma likme ir piemērojama:
kopējiem atbilstīgajiem izdevumiem, tostarp publiskajiem un privātajiem izdevumiem, vai
atbilstīgajiem publiskajiem izdevumiem.
Līdzfinansējuma likme darbības programmu katra prioritārā virziena līmenī un, attiecīgā gadījumā, atkarībā no reģionu kategorijas un fonda, atbilstīgi mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" nav lielāka par:
85 % attiecībā uz Kohēzijas fondu;
85 % attiecībā uz dalībvalstu mazāk attīstītajiem reģioniem, kuru vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju 2007. - 2009. gada laikposmā bija mazāk nekā 85 % no ES 27 valstu vidējā rādītāja tajā pašā laikposmā, un attiecībā uz tālākajiem reģioniem, ieskaitot papildu piešķīrumu tālākajiem reģioniem saskaņā ar ETS regulas 92. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 4. panta 2. punktu;
80 % attiecībā uz dalībvalstu mazāk attīstītajiem reģioniem, kuri nav minēti b) apakšpunktā, un attiecībā uz visiem reģioniem, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju, kas tiek izmantots par atbilstības kritēriju, 2007. - 2013. gada plānošanas periodā bija mazāk nekā 75 % no ES 25 valstu vidējā rādītāja, bet kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks nekā 75 % no vidējā IKP ES 27 valstīs, kā arī attiecībā uz reģioniem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1083/2006 8. panta 1. punktā un kas 2007.–2013. gada plānošanas periodā saņem pārejas posma atbalstu;
60 % pārejas reģionos, izņemot c) apakšpunktā minētos;
50 % vairāk attīstītos reģionos, izņemot c) apakšpunktā minētos.
Laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz darbības programmas slēgšanai līdzfinansējuma likme katra prioritārā virziena līmenī visām darbības programmām Kiprā nav lielāka par 85 %.
Komisija veic pārskatīšanu, lai izvērtētu to, cik pamatoti ir saglabāt otrajā daļā minēto līdzfinansējuma likmi pēc 2017. gada 30. jūnija, un vajadzības gadījumā līdz 2016. gada 30. jūnijam iesniedz likumdošanas priekšlikumu.
Līdzfinansējuma likme darbības programmu katra prioritārā virziena līmenī atbilstīgi mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" nav lielāka par 85 %.
Pirmās daļas b), c), d) un e) apakšpunktā paredzēto maksimālo līdzfinansējuma likmi palielina katram prioritārajam virzienam, ar kuru tiek īstenota JNI un ja prioritārais virziens ir veltīts sociālajai inovācijai vai transnacionālai sadarbībai, vai abu minēto kombinācijai. Minēto palielinājumu nosaka atbilstīgi konkrēto fondu noteikumiem.
Darbības programmā var izveidot atsevišķu prioritāro virzienu ar līdzfinansējuma likmi līdz 95 %, lai atbalstītu darbības, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
darbības atlasa vadošās iestādes, reaģējot uz lielām vai reģionālām dabas katastrofām, kā definēts Padomes Regulas (EK) Nr. 2012/2002 ( 26 ) 2. panta 2. un 3. punktā;
darbību mērķis ir atjaunošana, reaģējot uz dabas katastrofu; kā arī
darbības tiek atbalstītas saskaņā ar ERAF ieguldījumu prioritāti.
Summa, ko piešķir pirmajā daļā minētajām darbībām, nepārsniedz 5 % no kopējā ERAF piešķīruma dalībvalstī 2020.–2014. gada plānošanas periodā.
Atkāpjoties no 65. panta 9. punkta noteikumiem, izdevumi par darbībām saskaņā ar šo prioritāro virzienu ir atbilstīgi no dienas, kad notikusi dabas katastrofa.
Ja izdevumi saistībā ar pirmajā daļā minētajām darbībām ir iekļauti maksājuma pieteikumā, kas iesniegts Komisijai pirms atsevišķa prioritārā virziena izveides, dalībvalstis veic nepieciešamos pielāgojumus nākamajā maksājuma pieteikumā un, vajadzības gadījumā, nākamajos pārskatos, kas iesniegti pēc tam, kad programmā izdarīti grozījumi.
121. pants
Līdzfinansējuma likmju modulācija
Līdzfinansējuma likmi atbalstam, kas no fondiem tiek piešķirts prioritārajam virzienam, var modulēt, ņemot vērā:
prioritārā virziena nozīmību Savienības gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes stratēģijas īstenošanā, ņemot vērā konkrētos trūkumus, kas jārisina;
vides aizsardzību un uzlabošanu, galvenokārt piemērojot piesardzības principu, preventīvās darbības principu un principu "piesārņotājs maksā";
privātā finansējuma mobilizācijas līmeni;
to apvidu aptvērumu, kuros ir būtiski vai pastāvīgi dabas vai demogrāfiski kavēkļi un kurus definē šādi:
Kohēzijas fondam atbilstīgas salu dalībvalstis un citas salas, izņemot tās, kurās atrodas dalībvalsts galvaspilsēta vai kurām ir fiziska saikne ar cietzemi;
kalnu apvidi, kā tie definēti dalībvalsts tiesību aktos;
mazapdzīvoti (t.i., mazāk par 50 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru) un ļoti mazapdzīvoti (mazāk par 8 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru) apvidi;
LESD 349. pantā minēto tālāko reģionu iekļaušanu.
CETURTĀ DAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI FONDIEM UN EJZF
I
SADAĻA
PĀRVALDĪBA UN KONTROLE
I
NODAĻA
Pārvaldības un kontroles sistēmas
122. pants
Dalībvalstu pienākumi
Dalībvalstis neziņo Komisiju par pārkāpumiem:
gadījumos, kad pārkāpuma vienīgais aspekts ir tas, ka atbalsta saņēmēja bankrota dēļ pilnībā vai daļēji nav izpildīta līdzfinansētajā darbības programmā iekļautā darbība;
gadījumos, uz kuriem atbalsta saņēmējs brīvprātīgi norādījis vadošajai iestādei vai sertifikācijas iestādei, pirms kāda no iestādēm pati to konstatējusi — vai nu pirms, vai arī pēc publiskā ieguldījuma veikšanas;
gadījumos, kurus vadošā iestāde vai sertifikācijas iestāde ir konstatējusi un koriģējusi pirms attiecīgo izdevumu iekļaušanas Komisijai iesniegtajā maksājuma pieteikumā.
Visos citos gadījumos, jo īpaši tajos, kad pārkāpumi ir izdarīti pirms bankrota, vai gadījumos, kad pastāv aizdomas par krāpšanu, Komisijai ziņo par konstatētajiem pārkāpumiem un saistītajiem preventīvajiem un korektīvajiem pasākumiem.
Ja atbalsta saņēmējam par kādu darbību nepamatoti izmaksātās summas nevar atgūt un tas ir dalībvalsts vainas vai nolaidības dēļ, minētā dalībvalsts ir atbildīga par attiecīgo summu atmaksāšanu Savienības budžetā. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu neatgūt nepamatoti izmaksātu summu, ja summa, kas jāatgūst no atbalsta saņēmēja (neskaitot procentus), grāmatvedības gadā nepārsniedz EUR 250 no fondu sniegtā ieguldījuma darbībā.
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros paredz sīki izstrādātus papildu noteikumus par kritērijiem attiecībā uz pārkāpumiem, par kuriem jāziņo, iesniedzamajiem datiem, kā arī nosacījumiem un procedūrām, kas jāpiemēro, lai noteiktu, vai dalībvalstīm ir jāveic neatgūstamo summu atlīdzināšana.
Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka ziņošanas par pārkāpumiem biežumu un izmantojamo ziņojuma formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 150. panta 2. punktā.
Pirmajā daļā minētās sistēmas veicina sadarbspēju ar valstu un Savienības sistēmām un ļauj atbalsta saņēmējiem iesniegt visu pirmajā daļā prasīto informāciju tikai vienreiz.
Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz sīki izstrādātus noteikumus par informācijas apmaiņu saskaņā ar šo punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.
II
NODAĻA
Pārvaldības un kontroles iestādes
123. pants
Iestāžu izraudzīšanās
Ja darbības programmai no fondiem piešķirtā atbalsta kopējā summa pārsniedz EUR 250 000 000 vai no EJZF piešķirtā atbalsta kopējā summa pārsniedz EUR 100 000 000 , revīzijas iestāde var būt daļa no tās publiskās iestādes vai struktūras, kuras daļa ir vadošā iestāde, ja – atbilstīgi iepriekšējam plānošanas periodam piemērojamajiem noteikumiem – Komisija pirms attiecīgās darbības programmas pieņemšanas dienas ir informējusi dalībvalsti par savu secinājumu, ka tā var pēc būtības var uzticēties tās revīzijas atzinumam, vai Komisija, balstoties uz iepriekšējā plānošanas periodā gūto pieredzi, ir guvusi pārliecību, ka revīzijas iestādes institucionālā struktūra un pārskatatbildība sniedz pietiekamu garantiju par tās funkcionālo neatkarību un uzticamību.
124. pants
Vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes izraudzīšanas procedūra
Divos mēnešos no pirmajā daļā minēto dokumentu saņemšanas Komisija var izteikt apsvērumus. Neskarot 83. pantu, minēto dokumentu izskatīšana nepārtrauc izskatīt pieteikumus par starpposma maksājumiem.
Ja izraudzītā iestāde dalībvalsts noteiktajā pārbaudes laikposmā neīsteno vajadzīgās korektīvās darbības, dalībvalsts attiecīgajā līmenī izbeidz iestādes pilnvaras.
Dalībvalsts nekavējoties paziņo Komisijai, ja izraudzītajai iestādei ir noteikta pārbaude, sniedzot informāciju par attiecīgo pārbaudes laikposmu, kā arī tad, ja pārbaude pēc attiecīgo korektīvo darbību izpildes ir pabeigta vai ja iestādes pilnvaras ir izbeigtas. Neskarot 83. panta piemērošanu, paziņojums par to, ka dalībvalsts izraudzītajai iestādei ir noteikusi pārbaudes periodu, nav iemesls pārtraukt izskatīt pieteikumus par starpposma maksājumiem.
125. pants
Vadošās iestādes funkcijas
Attiecībā uz darbības programmas pārvaldību vadošā iestāde:
atbalsta 47. pantā minētās uzraudzības komitejas darbu un sniedz tai informāciju, kas tai vajadzīga tās uzdevumu izpildei, jo īpaši datus, kas attiecas uz progresu programmas mērķu sasniegšanā, finanšu datus un ar rādītājiem un starpposma mērķiem saistītos datus;
izstrādā un, pēc uzraudzības komitejas apstiprinājuma saņemšanas, iesniedz Komisijai 50. pantā minētos gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumus;
dara pieejamu starpniekstruktūrām un atbalsta saņēmējiem informāciju, kas ir būtiska attiecīgi to pienākumu izpildē un darbību īstenošanā;
izveido sistēmu, lai datorizētā veidā ierakstītu un glabātu datus par katru darbību, kas vajadzīgi uzraudzībai, novērtēšanai, finanšu pārvaldībai, pārbaudei un revīzijai, tostarp — attiecīgā gadījumā — datus par individuāliem darbību dalībniekiem;
nodrošina, lai d) apakšpunktā minētie dati tiktu apkopoti, ievadīti un glabāti d) apakšpunktā minētajā sistēmā un lai dati par rādītājiem tiktu iedalīti pa dzimumiem, ja to paredz ESF regulas I un II pielikums.
Attiecībā uz darbību atlasi vadošā iestāde:
izstrādā un pēc apstiprināšanas piemēro atbilstošas atlases procedūras un kritērijus:
kuri nodrošina, ka ar darbībām tiek sniegts ieguldījums konkrēto mērķu un attiecīgo prioritāšu rezultātu sasniegšanā;
kuri ir nediskriminējoši un pārredzami;
kuros ņemti vērā 7. un 8. pantā izklāstītie vispārīgie principi;
nodrošina, lai uz atlasīto darbību attiektos EJZF, attiecīgā fonda vai fondu darbības joma un to varētu attiecināt uz intervences kategoriju, vai EJZF gadījumā – pasākumu, kas norādīts darbības programmas prioritātē vai prioritātēs;
nodrošina, ka atbalsta saņēmējam tiek izsniegts dokuments, kurā izklāstīti atbalsta saņemšanas nosacījumi katrai darbībai, tostarp konkrētās prasības attiecībā uz produktiem vai pakalpojumiem, kas nodrošināmi vai sniedzami saskaņā ar darbību, kā arī finansēšanas plāns, izpildes termiņš, kā arī prasības attiecībā uz informāciju, komunikāciju un publicitāti;
pārliecinās, vai atbalsta saņēmējam ir administratīvā, finansiālā vai darbības spēja izpildīt c) apakšpunktā minētos nosacījumus pirms darbības apstiprināšanas;
pārliecinās, vai gadījumā, ja darbība ir sākusies pirms finansējuma pieteikuma iesniegšanas vadošajai iestādei, ir ievēroti piemērojamie tiesību akti, kas attiecas uz darbību;
nodrošina, lai fondu vai EJZF atbalstam atlasītās darbības, neietver pasākumus, kuri ir veidojuši daļu no darbības, kam ir tikusi piemērota vai būtu vajadzējis piemērot atgūšanas procedūru saskaņā ar 71. pantu pēc ražošanas norises vietas pārcelšanas ārpus programmas darbības teritorijas;
nosaka intervences kategoriju, vai EJZF gadījumā — pasākumus, uz ko attiecināmi darbības izdevumi.
Attiecībā uz darbības programmas finanšu pārvaldību un kontroli vadošā iestāde:
pārbauda, vai līdzfinansētie produkti un pakalpojumi ir piegādāti un sniegti, vai darbība atbilst piemērojamiem tiesību aktiem, darbības programmai un darbības atbalsta nosacījumiem un:
ja izmaksas ir jāatlīdzina, ievērojot 67. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, – vai ir samaksāta atbalsta saņēmēju deklarēto izdevumu summa saistībā ar minētajām izmaksām;
ja izmaksas atlīdzina, ievērojot 67. panta 1. punkta pirmās daļas b) līdz e) apakšpunktu, – vai ir izpildīti nosacījumi izdevumu atlīdzināšanai atbalsta saņēmējam;
nodrošina, lai atbalsta saņēmēji, kas iesaistīti tādu darbību īstenošanā, par kurām piešķir atlīdzību, pamatojoties uz atbilstīgajām izmaksām, kas faktiski radušās, uzturētu vai nu atsevišķu uzskaites sistēmu, vai atbilstošu uzskaites kodu sistēmu attiecībā uz visiem ar darbību saistītajiem darījumiem;
ievieš efektīvus un samērīgus krāpšanas apkarošanas pasākumus, ņemot vērā apzinātos riskus;
izstrādā procedūras, ar kurām nodrošina, ka visus dokumentus, kas attiecas uz izdevumiem un revīzijām un kas vajadzīgi atbilstīgu revīzijas liecību nodrošināšanai, glabā saskaņā ar 72. panta g) punkta prasībām;
izstrādā pārvaldības deklarāciju un gada kopsavilkumu, kas minēti ►M6 Finanšu regulas 63. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktā un 63. panta 6. un 7. punktā ◄ .
Atkāpjoties no pirmās daļas a) apakšpunkta, ETS regulā var paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz sadarbības programmām piemērojamām pārbaudēm.
Saskaņā ar 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu veiktajās pārbaudēs iekļauj šādas procedūras:
administratīvas pārbaudes attiecībā uz katru atbalsta saņēmēju iesniegto atlīdzības pieteikumu;
darbību pārbaudes uz vietas.
Uz vietas veikto pārbaužu biežums un aptvērums ir samērīgs ar darbībai piešķirtā publiskā atbalsta summu un riska līmeni, ko šādās pārbaudēs un revīzijās konstatējusi revīzijas iestāde attiecībā uz pārvaldības un kontroles sistēmu kopumā.
Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka tehniskās specifikācijas sistēmai, kas izveidota saskaņā ar šā panta 2. punkta d) apakšpunktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.
126. pants
Sertifikācijas iestādes funkcijas
Darbības programmas sertifikācijas iestādes pienākumi jo īpaši ir šādi:
sagatavot un iesniegt Komisijai maksājumu pieteikumus un apliecināt, ka tie izriet no uzticamām grāmatvedības sistēmām, ir pamatoti ar pārbaudāmiem apliecinošiem dokumentiem un ka tos ir pārbaudījusi vadošā iestāde;
sagatavot pārskatus, kas minēti ►M6 Finanšu regulas 63. panta 5. punkta a) apakšpunktā un 63. panta 6. punktā ◄ ;
apliecināt pārskatu pilnīgumu, pareizumu un patiesumu un to, ka pārskatos iekļautie izdevumi atbilst piemērojamiem tiesību aktiem un ir radušies saistībā ar darbībām, kas atlasītas finansējumam saskaņā ar kritērijiem, kuri piemērojami darbības programmai un atbilst piemērojamiem tiesību aktiem;
nodrošināt sistēmu, kas datorizētā formā ieraksta un glabā grāmatvedības uzskaiti par katru darbību un atbalsta visus datus, kas vajadzīgi maksājumu pieteikumu un pārskatu sagatavošanai, tostarp uzskaiti par atgūstamajām summām, atgūtajām summām un summām, kas atsauktas pēc tam, kad pilnībā vai daļēji atcelts ieguldījums kādai darbībai vai darbības programmai;
maksājumu pieteikumu sagatavošanas un iesniegšanas nolūkos nodrošināt, lai tā būtu saņēmusi pietiekamu informāciju no vadošās iestādes par procedūrām un pārbaudēm, kas veiktas attiecībā uz izdevumiem;
maksājumu pieteikumu sagatavošanā un iesniegšanā ņemt vērā visu revīzijas iestādes veikto vai uz tās atbildību veikto revīziju rezultātus;
uzturēt datorizētu grāmatvedības uzskaiti par Komisijai deklarētajiem izdevumiem un atbilstošo publisko ieguldījumu, kas izmaksāts atbalsta saņēmējiem;
veikt uzskaiti par atgūstamām summām un summām, kas atsauktas pēc tam, kad pilnībā vai daļēji atcelts ieguldījums kādai darbībai. ►C1 Atgūtās summas pirms darbības programmas slēgšanas atmaksā Savienības budžetā, tās atskaitot no nākamā maksājuma pieteikuma. ◄
127. pants
Revīzijas iestādes funkcijas
Revīzijas iestāde, balstoties uz profesionālu lēmumu, pienācīgi pamatotos gadījumos saskaņā ar starptautiski pieņemtajiem revīzijas standartiem un jebkurā gadījumā, ja darbību skaits vienā grāmatvedības gadā nav pietiekams, lai izmantotu statistikas metodi, var izmantot nestatistisku atlases metodi.
Šādos gadījumos atlases lielumam ir jābūt pietiekamam, lai revīzijas iestāde sagatavotu derīgu revīzijas atzinumu saskaņā ar ►M6 Finanšu regulas 63. panta 7. punktu ◄ .
Nestatistiskā atlases metode ietver vismaz 5 % no darbībām, attiecībā uz kurām grāmatvedības gadā Komisijai ir deklarēti izdevumi, un 10 % no izdevumiem, kuri grāmatvedības gadā ir deklarēti Komisijai.
Revīzijas iestāde sagatavo:
revīzijas atzinumu saskaņā ar ►M6 Finanšu regulas 63. panta 7. punktu ◄ ;
kontroles ziņojumu, kurā izklāsta saskaņā ar 1. punktu veikto revīziju galvenos secinājumus, tostarp konstatētās pārvaldības un kontroles sistēmu nepilnības un ierosinātās un īstenotās korektīvās darbības.
Ja uz vairāk nekā vienu darbības programmu attiecas vienota pārvaldības un kontroles sistēma, pirmās daļas b) apakšpunktā prasīto informāciju var sagrupēt vienā atsevišķā ziņojumā.
III
NODAĻA
Sadarbība ar revīzijas iestādēm
128. pants
Sadarbība ar revīzijas iestādēm
II
SADAĻA
FINANŠU PĀRVALDĪBA, PĀRSKATU SAGATAVOŠANA, PĀRBAUDE UN AKCEPTĒŠANA UN FINANŠU KOREKCIJAS
I
NODAĻA
Finanšu pārvaldība
129. pants
Kopīgie noteikumi par maksājumiem
Dalībvalsts nodrošina, lai līdz darbības programmas slēgšanai atbalsta saņēmējiem izmaksāto publisko izdevumu summa būtu vismaz vienāda ar ieguldījumu no fondiem un EJZF, kuru Komisija izmaksājusi dalībvalstij.
130. pants
Kopīgi noteikumi par starpposma maksājumu un slēguma bilances maksājumu aprēķināšanu
Ieguldījums no fondiem vai no EJZF prioritātē, ko piešķir kā starpposma maksājumus un slēguma bilances maksājumu, nav lielāks par:
atbilstīgajiem publiskajiem izdevumiem, kas norādīti maksājuma pieteikumos attiecībā uz prioritāti; vai
ieguldījumu no fondiem vai no EJZF prioritātei, kas noteikta Komisijas pieņemtajā darbības programmas apstiprināšanas lēmumā,
atkarībā no tā, kura summa ir zemāka.
Fondu vai EJZF ieguldījums, ko ar slēguma bilances maksājumiem piešķir pēdējā grāmatvedības gadā, nepārsniedz deklarētos attiecināmos publiskos izdevumus vai katra fonda un reģionu kategorijas ieguldījumu katrā darbības programmā, kā noteikts Komisijas pieņemtajā darbības programmas apstiprināšanas lēmumā, atkarībā no tā, kurš ir zemāks.
131. pants
Maksājuma pieteikumi
Maksājuma pieteikumos par katru prioritāti norāda:
to atbilstīgo izdevumu kopējo summu, kuri radušies atbalsta saņēmējiem un kurus tie samaksājuši darbību īstenošanā, kā tā iekļauta sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmā;
to publisko izdevumu kopējo summu, kuri radušies darbību īstenošanā, kā tā iekļauta sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmā.
Attiecībā uz summām, kas jāiekļauj maksājuma pieteikumos atbalsta veidam, kurš minēts 67. panta 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunktā, maksājuma pieteikumi ietver elementus, kuri noteikti deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar 67. panta 5.a punktu, un tiem izmanto maksājuma pieteikumiem paredzēto paraugu, kurš noteikts īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 6. punktu.
Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, valsts atbalsta gadījumā maksājuma pieteikums var ietvert avansus, ko atbalsta saņēmējam izmaksā vai nu struktūra, kas piešķir atbalstu, vai arī – ja dalībvalstis ir nolēmušas, ka atbalsta saņēmējs ir struktūra, kas sniedz atbalstu, ievērojot 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu, – labuma saņēmējs struktūrai, kas saņem atbalstu, saskaņā ar šādiem kumulatīviem nosacījumiem:
uz minētajiem avansiem attiecas garantija, ko sniedz banka vai cita finanšu iestāde, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, vai uz tiem attiecas iespēja, kas sniegta kā publiskas iestādes vai dalībvalsts garantija;
minētie avansi nepārsniedz 40 % no atbalsta kopsummas, kas jāsniedz atbalsta saņēmējam par konkrētu darbību, vai arī – ja dalībvalstis ir nolēmušas, ka atbalsta saņēmējs ir struktūra, kas sniedz atbalstu, ievērojot 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu, – no atbalsta kopsummas, kas jāsniedz struktūrai, kura saņem atbalstu kā daļu no konkrētas darbības;
minētos avansus sedz izdevumi, ko darbības īstenošanā izmaksājis atbalsta saņēmējs, vai arī – ja dalībvalstis ir nolēmušas, ka atbalsta saņēmējs ir struktūra, kas sniedz atbalstu, ievērojot 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu, – izdevumi, ko darbības īstenošanā izmaksājusi struktūra, kas saņem atbalstu, un kurus pamato ar apmaksātiem rēķiniem vai grāmatvedības dokumentiem, kam ir līdzvērtīga pierādījuma vērtība, trīs gados pēc gada, kad veikts avansa maksājums, vai 2023. gada 31. decembrī, atkarībā no tā, kurš no tiem ir agrāks.
Ja pirmās daļas c) apakšpunktā minētie nosacījumi nav ievēroti, nākamais maksājuma pieteikums tiek attiecīgi koriģēts.
Katrā maksājuma pieteikumā, kas ietver šā panta 4. punktā minētā veida avansus, atsevišķi dara zināmu
kopsummu, kas no darbības programmas izmaksāta avansos;
summu, kas trīs gados pēc avansa izmaksas saskaņā ar 4. punkta c) apakšpunktu ir segta ar izdevumiem, ko izmaksājis atbalsta saņēmējs, vai arī – ja dalībvalstis ir nolēmušas, ka atbalsta saņēmējs ir struktūra, kas sniedz atbalstu, ievērojot 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu, – ko izmaksājusi struktūra, kas saņem atbalstu; un
summu, kura nav segta ar izdevumiem, ko izmaksājis atbalsta saņēmējs, vai arī – ja dalībvalstis ir nolēmušas, ka atbalsta saņēmējs ir struktūra, kas sniedz atbalstu, ievērojot 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu, – ko izmaksājusi struktūra, kas saņem atbalstu, un attiecībā uz kuru vēl nav pagājis trīs gadu laikposms.
132. pants
Maksājums atbalsta saņēmējiem
Neatvelk vai neietur nekādas summas un neuzliek nekādu īpašu maksu vai citu līdzvērtīgu maksājumu, kas atbalsta saņēmējiem samazinātu summas apmēru.
Vadošā iestāde var apturēt 1. punktā minēto maksājumu termiņu kādā no šādiem pienācīgi pamatotiem gadījumiem:
maksājuma pieprasījumā norādītās summas samaksai nav pienācis termiņš vai arī nav iesniegti apliecinoši dokumenti, tostarp dokumenti, kas nepieciešami 125. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā paredzētajām vadības pārbaudēm;
ir sākta izmeklēšana saistībā ar iespējamu pārkāpumu, kas skar konkrēto izdevumu.
Attiecīgo atbalsta saņēmēju rakstiski informē par šo maksājuma apturēšanu un tās iemesliem.
133. pants
Euro izmantošana
134. pants
Priekšfinansējuma maksājums
Sākotnējo priekšfinansējuma summu izmaksā pa daļām šādi:
2014. gadā — 1 % no atbalsta summas, kas no fondiem un EJZF piešķirta darbības programmai par visu plānošanas periodu, vai 1,5 % no atbalsta summas, kas no fondiem un EJZF piešķirta darbības programmai par visu plānošanas periodu, ja dalībvalsts kopš 2010. gada ir saņēmusi finansiālu palīdzību saskaņā ar LESD 122. un 143. pantu, vai no Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI), vai tā 2013. gada 31. decembrī saņem finansiālu palīdzību saskaņā ar LESD 136. un 143. pantu;
2015. gadā — 1 % no atbalsta summas, kas no fondiem un EJZF piešķirta darbības programmai par visu plānošanas periodu, vai 1,5 % no atbalsta summas, kas no fondiem un EJZF piešķirta darbības programmai par visu plānošanas periodu, ja dalībvalsts kopš 2010. gada ir saņēmusi finansiālu palīdzību saskaņā ar LESD 122. un 143. pantu, vai no EFSI, vai tā 2014. gada 31. decembrī saņem finansiālupalīdzību saskaņā ar LESD 136. un 143. pantu;
2016. gadā — 1 % no atbalsta summas, kas no fondiem un no EJZF piešķirta darbības programmai par visu plānošanas periodu.
Ja darbības programma tiek pieņemta 2015. gadā vai vēlāk, daļas izmaksā pieņemšanas gadā.
Papildu sākotnējais priekšfinansējums neattiecas ne uz mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmām, ne uz īpašo piešķīrumu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai.
Ja līdz 2016. gada 31. decembrim kopējā papildu sākotnējā priekšfinansējuma summa, ko attiecīgā gadījumā Fonds, pamatojoties uz šo punktu, 2015. un 2016. gadā izmaksājis darbības programmai, nav segta ar maksājuma pieteikumiem, kurus sertifikācijas iestāde iesniegusi minētajai programmai, Grieķija Komisijai atmaksā visu papildu sākotnējā priekšfinansējuma summu, kas no minētā Fonda izmaksāta minētajai programmai. Minētie atmaksājumi nav finanšu korekcija un nesamazina no Fondiem vai no EJZF piešķirto atbalstu darbības programmām. Atmaksātās summas ir iekšējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 3. punkta c) apakšpunktu.
No 2016. līdz 2023. gadam gada priekšfinansējuma summu samaksā līdz 1. jūlijam. To izsaka procentos no summām, kas no fondiem un EJZF piešķirta darbības programmai par visu plānošanas periodu un to apjoms ir šāds:
Aprēķinot 2. punktā minēto ikgadējā priekšfinansējuma summu līdz 2020. gadam un ieskaitot to, atbalsta summā par visu plānošanas periodu neiekļauj summas no izpildes rezerves, kuras sākotnēji tika piešķirtas darbības programmai.
135. pants
Termiņi starpposma maksājumu pieteikumu iesniegšanai un maksājumu veikšanai
136. pants
Saistību atcelšana
II
NODAĻA
Pārskatu sagatavošana, pārbaude un akceptēšana un darbības programmu slēgšana un maksājumu apturēšana
137. pants
Pārskatu sagatavošana
Pārskatus, kas minēti ►M6 Finanšu regulas 63. panta 5. punktā un 63. panta 6. punktā ◄ , iesniedz Komisijai par katru darbības programmu. Pārskatus attiecina uz grāmatvedības gadu, un tajos katras prioritātes un, vajadzības gadījumā, fonda un reģionu kategorijas līmenī iekļauj:
atbilstīgo izdevumu kopējo summu, kas iegrāmatota sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmās un ir tikusi iekļauta maksājumu pieteikumos, kuri iesniegti Komisijai saskaņā ar 131. pantu un 135. panta 2. punktu līdz 31. jūlijam pēc grāmatvedības gada beigām, un attiecīgo publisko izdevumu kopsummu, kas radušies darbību īstenošanā, un attiecīgo maksājumu kopējo summu, kas atbalsta saņēmējam izmaksāta atbilstīgi 132. panta 1. punktam;
summas, kas atsauktas un atgūtas grāmatvedības gadā, summas, kas atgūstamas grāmatvedības gada beigās, summas, kas atgūtas saskaņā ar 71. pantu, un neatgūstamās summas;
programmu ieguldījumu summas, kas izmaksātas finanšu instrumentiem saskaņā ar 41. panta 1. punktu un valsts atbalsta avansa maksājumus saskaņā ar 131. panta 4. punktu;
par katru prioritāti — saskaņojumu starp izdevumiem, kas deklarēti atbilstoši a) apakšpunktam, un izdevumiem, kas deklarēti par to pašu grāmatvedības gadu maksājumu pieteikumos, kopā ar jebkuru atšķirību skaidrojumu.
138. pants
Informācijas iesniegšana
Par katru gadu, sākot no 2016. gada līdz 2025. gadam ieskaitot, dalībvalsts ►M6 Finanšu regulas 63. panta 5. punktā un 63. panta 7. punkta otrajā daļā ◄ norādītajā termiņā iesniedz dokumentus, kas minēti attiecīgajā pantā, proti:
pārskatus, kas minēti šīs regulas 137. panta 1. punktā, par iepriekšējo grāmatvedības gadu;
pārvaldības deklarāciju un gada kopsavilkumu, kas minēti šīs regulas 125. panta 4. punkta e) apakšpunktā, par iepriekšējo grāmatvedības gadu;
revīzijas atzinumu un kontroles ziņojumu, kas minēts šīs regulas 127. panta 5. punkta pirmās daļas ai) un b) apakšpunktā, par iepriekšējo grāmatvedības gadu.
139. pants
Pārskatu pārbaude un akceptēšana
Pamatojoties uz akceptētajiem pārskatiem, Komisija aprēķina summu, kas pieprasāma no fondiem un no EJZF par grāmatvedības gadu, un no tā izrietošās korekcijas saistībā ar maksājumiem dalībvalstij. Komisija ņem vērā:
summas 137. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos pārskatos, kurām jāpiemēro līdzfinansējuma likme par katru prioritāti;
attiecīgajā grāmatvedības gadā Komisijas veikto maksājumu kopējo summu, ko veido:
to starpposma maksājumu summa, kurus Komisija veikusi saskaņā ar 130. panta 1. punktu un 24. pantu; un
saskaņā ar 134. panta 2. punktu samaksātā gada priekšfinansējuma summa.
Atkāpjoties no pirmās daļas, Komisija neizdod iekasēšanas rīkojumu par summām, kas atgūstamas no dalībvalsts atbilstīgi 2020. gadā iesniegtajiem pārskatiem. Neatgūtās summas izmanto, lai paātrinātu investīcijas saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu, kuras ir attiecināmas saskaņā ar šo regulu un īpašajiem fondu noteikumiem.
Neatgūtās summas dzēš vai atgūst slēgšanas brīdī.
140. pants
Dokumentu pieejamība
Attiecībā uz darbībām, kuras nav minētas pirmajā daļā, visus apliecinošos dokumentus dara pieejamus par divu gadu laikposmu, kas sākas 31. decembrī pēc to pārskatu iesniegšanas, kuros ir iekļauti pabeigtās darbības galīgie izdevumi.
Vadošā iestāde var pieņemt lēmumu uz darbībām, kuru kopējās atbilstīgās izmaksas nepārsniedz EUR 1 000 000 , piemērot otrajā daļā minēto noteikumu.
Pirmajā vai otrajā daļā minēto laikposmu pārtrauc tiesvedības gadījumā vai pēc pienācīgi pamatota Komisijas pieprasījuma.
141. pants
Slēgšanas dokumentu iesniegšana un slēguma bilances maksājuma veikšana
142. pants
Maksājumu apturēšana
Komisija var apturēt visus starpposma maksājumus vai daļu no tiem prioritāšu vai darbības programmu līmenī, ja ir ievērots viens vai vairāki šādi nosacījumi:
darbības programmas pārvaldības un kontroles sistēmas efektīvā darbībā ir būtisks trūkums, kurš apdraud Savienības ieguldījumu darbības programmā un attiecībā uz kuru nav veikti korektīvi pasākumi;
maksājuma pieteikumā iekļautie izdevumi ir saistīti ar pārkāpumu, kam ir smagas finansiālas sekas un kas nav novērsts;
dalībvalsts nav veikusi vajadzīgos pasākumus, lai izlabotu situāciju, un tāpēc ir piemērota pārtraukšana saskaņā ar 83. pantu;
ir būtisks trūkums saistībā ar uzraudzības sistēmas kvalitāti un uzticamību vai datiem par kopējiem un īpašiem rādītājiem;
nav pabeigtas darbības, lai izpildītu ex ante nosacījumus, ņemot vērā 19. panta nosacījumus;
prioritātes darbības rezultātu izvērtēšanā konstatē pazīmes, kas liecina, ka pastāv būtisks trūkums attiecībā uz minētās prioritātes starpposma mērķu sasniegšanui saistībā ar darbības rezultātu satvarā noteiktajiem finanšu rādītājiem un iznākumu rādītājiem un galvenajiem īstenošanas posmiem, ņemot vērā 22. panta nosacījumus.
Konkrētu fondu noteikumos, kas piemērojami EJZF, var paredzēt konkrētus iemeslus maksājumu apturēšanai, kas ir saistīti ar kopējā zivsaimniecības politikā piemērojamo noteikumu neievērošanu, un apturēšana ir proporcionāla noteikumu neievērošanas raksturam, smagumam, ilgumam un biežumam.
III
NODAĻA
Finanšu korekcijas
143. pants
Dalībvalstu veiktās finanšu korekcijas
144. pants
Kritēriji finanšu korekciju veikšanai
Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, veic finanšu korekcijas, atceļot visu Savienības ieguldījumu darbības programmā vai daļu no tā saskaņā ar 85. pantu, ja pēc vajadzīgās pārbaudes veikšanas tā secina, ka:
darbības programmas pārvaldības un kontroles sistēmas efektīvā darbībā ir būtisks trūkums, kas apdraud darbības programmai jau izmaksāto Savienības ieguldījumu;
dalībvalsts nav izpildījusi 143. pantā noteiktās saistības līdz šajā punktā minētās korekcijas procedūras sākšanai;
maksājuma pieteikumā iekļautie izdevumi ir neprecīzi, un dalībvalsts tos nav izlabojusi pirms korekcijas procedūras sākšanas atbilstīgi šim punktam.
Veicot finanšu korekcijas, Komisija pamatojas uz individuāliem identificēto pārkāpumu gadījumiem un ņem vērā, vai pārkāpums ir sistemātisks. Ja nav neiespējams precīzi noteikt no fondiem vai no EJZF pieprasīto kļūdaino izdevumu summu, Komisija piemēro vienotu likmi vai ekstrapolētu finanšu korekciju.
145. pants
Procedūra
Pirmo daļu neattiecina uz būtisku trūkumu pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvā darbībā, kas, pirms to nav konstatējusi Komisija vai Eiropas Revīzijas palāta:
ir konstatēts pārvaldības deklarācijā, gada kontroles ziņojumā vai Komisijai saskaņā ar ►M6 Finanšu regulas 63. panta 5., 6. un 7. punktā ◄ noteikumiem iesniegtā revīzijas atzinumā vai citos revīzijas ziņojumos, ko Komisijai iesniegusi revīzijas iestāde, un ir veikti atbilstīgi pasākumi; vai
dalībvalsts ir veikusi pienācīgus korektīvus pasākumus.
Izvērtējumu par būtiskiem pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvas darbības trūkumiem pamato ar piemērojamiem tiesību aktiem, kad ir iesniegtas attiecīgās pārvaldības deklarācijas, gada kontroles ziņojumi un revīzijas atzinumi.
Lemjot par finanšu korekciju, Komisija:
ievēro proporcionalitātes principu, ņemot vērā būtiskā trūkuma pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvā darbībā veidu un smagumu un tā finansiālās sekas attiecībā uz Savienības budžetu;
lai piemērotu vienotu likmi vai ekstrapolētu korekciju, izslēdz kļūdainos izdevumus, ko iepriekš ir konstatējusi dalībvalsts un par kuriem ir veikta korekcija pārskatos saskaņā ar 139. panta 10. punktu, un izdevumus, par kuru likumību un pareizību tobrīd notiek izvērtējums saskaņā ar 137. panta 2. punktu;
ņem vērā vienotu likmi vai ekstrapolētas korekcijas, ko dalībvalsts piemēro izdevumiem par citiem būtiskiem pārkāpumiem, kurus dalībvalsts konstatējusi, kad tika noteikts atlikušais risks attiecībā uz Savienības budžetu.
146. pants
Dalībvalstu pienākumi
Komisijas veikta finanšu korekcija neietekmē dalībvalsts pienākumu veikt atgūšanas darbības saskaņā ar šīs regulas 143. panta 2. punktu un atgūt valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē un atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 ( 28 ) 14. pantam.
147. pants
Atmaksāšana
III
SADAĻA
SAMĒRĪGA DARBĪBAS PROGRAMMU KONTROLE
148. pants
Samērīga darbības programmu kontrole
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, darbībām, par kurām kopējie atbilstīgie izdevumi ir starp EUR 200 000 un EUR 400 000 attiecībā uz ERAF un Kohēzijas fondu, starp EUR 150 000 un EUR 300 000 attiecībā uz ESF, un starp EUR 100 000 un EUR 200 000 attiecībā uz EJZF, var veikt vairāk nekā vienu revīziju, ja revīzijas iestāde, balstoties uz savu profesionālo lēmumu, secina, ka nav iespējams izdot/sagatavot revīzijas atzinumu, pamatojoties uz statistiskām vai nestatistiskām atlases metodēm, kas minētas 127. panta 1. punktā, neveicot vairāk par vienu attiecīgās darbības revīziju.
PIEKTĀ DAĻA
PILNVARU DELEĢĒŠANA, ĪSTENOŠANAS, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
I
NODAĻA
Pilnvaru deleģēšana un īstenošanas noteikumi
149. pants
Deleģēšanas īstenošana
150. pants
Komiteju procedūra
Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu attiecībā uz 8. panta trešajā daļā, 22. panta 7. punkta piektajā daļā, 38. panta 3. punkta otrajā daļā, 38. panta 10. punktā, 39. panta 4. punkta otrajā daļā, 46. panta 3. punktā, 96. panta 2. punkta otrajā daļā, 115. panta 4. punktā un 125. panta 8. punkta otrajā daļā minētajām īstenošanas pilnvarām, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.
II
NODAĻA
Pārejas un nobeiguma noteikumi
151. pants
Pārskatīšana
Eiropas Parlaments un Padome šo regulu pārskata līdz 2020. gada 31. decembrim saskaņā ar LESD 177. pantu.
152. pants
Pārejas noteikumi
Grieķija līdz 2016. gada beigām iesniedz ziņojumu Komisijai par šā panta 4. un 5. punkta īstenošanu un sniedz papildu ziņas noslēguma īstenošanas ziņojumā, kas jāiesniedz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006 89. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
Ja vadošā iestāde vai uzraudzības komiteja programmām saskaņā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” uzskata, ka 67. panta 2.a punkts rada nesamērīgu administratīvo slogu, tā var nolemt šā punkta pirmajā daļā minēto pārejas laiku pagarināt par tik ilgu laiku, kādu tā uzskata par piemērotu. Tā paziņo par šādu lēmumu Komisijai pirms sākotnējā pārejas laika beigām.
Pirmā un otrā daļa neattiecas uz dotācijām un atmaksājamo palīdzību, kam piešķir atbalstu no ESF un kam publiskais atbalsts nepārsniedz EUR 50 000 .
153. pants
Atcelšana
154. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šīs regulas 20. līdz 24. pantu, 29. panta 3. punktu, 38. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 58., 60., 76. līdz 92. pantu, 118., 120., 121. pantu un 129. līdz 147. pantu piemēro no 2014. gada 1. janvāra.
39. panta 2. punkta septītās daļas otro teikumu un 76. panta piekto daļu piemēro no dienas, kurā stājas spēkā Finanšu regulas grozījums attiecībā uz apropriāciju saistību atcelšanu.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
VIENOTS STRATĒĢISKAIS SATVARS
1. IEVADS
Lai veicinātu saskaņotu, līdzsvarotu un ilgtspējīgu Savienības attīstību un maksimāli palielinātu ESI fondu ieguldījumu Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, kā arī veicinātu ESI fondu īpašo uzdevumu izpildi, tostarp ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, jānodrošina, ka politiskās saistības, kuras uzņemtas sakarā ar Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, tiek atbalstītas ar investīcijām no ESI fondiem un pārējiem Savienības instrumentiem. Tādēļ vienotā stratēģiskā satvara (VSS) nolūks saskaņā ar šīs regulas 10. pantu un atbilstīgi prioritātēm un mērķiem, kas noteikti konkrētu fondu regulās, ir nodrošināt stratēģiskos pamatprincipus, lai panāktu integrētu, ar citiem Savienības instrumentiem un politikas virzieniem saskaņotu attīstības pieeju ESI fondu līdzekļu izmantošanai saskaņā ar Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķiem un pamatmērķiem un attiecīgos gadījumos — pamatiniciatīvu politikas mērķiem, vienlaikus ņemot vērā galvenos teritoriālos uzdevumus un valstu, teritoriālās, reģionālās un vietējās īpatnības.
2. ESI FONDU IEGULDĪJUMS SAVIENĪBAS STRATĒĢIJĀ GUDRAI, ILGTSPĒJĪGAI UN INTEGRĒJOŠAI IZAUGSMEI UN SASKAŅOTĪBA AR SAVIENĪBAS EKONOMIKAS PĀRVALDĪBU
1. Nolūkā atbalstīt to, lai partnerības nolīgumos un programmās patiešām par mērķi tiktu izvirzīta gudra, ilgtspējīga un integrējoša izaugsme, šajā regulā ir noteikti vienpadsmit 9. panta pirmajā daļā izklāstīti tematiskie mērķi, kas atbilst Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei prioritātēm, kuras gūst ESI fondu atbalstu.
2. Lai nodrošinātu kritisko masu, kas vajadzīga izaugsmes un nodarbinātības nodrošināšanai, dalībvalstis atbilstīgi 9. panta pirmajā daļā noteiktajiem tematiskajiem mērķiem koncentrē atbalstu saskaņā ar šīs regulas 18. pantu un konkrētā fonda noteikumiem par tematisko koncentrāciju un nodrošina izdevumu efektivitāti. Dalībvalstis velta īpašu uzmanību izaugsmi veicinošiem izdevumu posteņiem, ieskaitot izglītības, pētniecības un energoefektivitātes izdevumus un izdevumus, ko veic, lai atvieglotu MVU piekļuvi finansējumam un nodrošinātu vides ilgtspēju, dabas resursu un darbību klimata jomā pārvaldību, kā arī modernizētu valsts pārvaldi. Turklāt tās ņem vērā nodarbinātības pakalpojumu un aktīvas darba tirgus politikas aptvēruma saglabāšanu un stiprināšanu, lai izskaustu bezdarbu, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem, risinātu krīzes radītās sociālās sekas un veicinātu sociālo iekļaušanu.
3. Lai nodrošinātu atbilstību prioritātēm, kas noteiktas saistībā ar Eiropas pusgadu, dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajiem uzdevumiem un pienākumiem, gatavojot partnerības nolīgumus, plāno izmantot ESI fondus, vajadzības gadījumā ņemot vērā valsts reformu programmas un jaunākos attiecīgos konkrētajai valstij paredzētos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīgos Padomes ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu. Turklāt vajadzības gadījumā dalībvalstis ņem vērā attiecīgos Padomes ieteikumus, kas pamatoti ar Stabilitātes un izaugsmes paktu un ekonomikas pielāgošanas programmām.
4. Lai noteiktu, kā ESI fondi var efektīvāk veicināt Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķu sasniegšanu, vienlaikus ņemot vērā Līguma mērķus, tostarp ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, dalībvalstis, plānojot ESI fondu izmantošanu, atlasa valsts, reģionālajām un teritoriālajām īpatnībām atbilstīgus tematiskos mērķus.
3. INTEGRĒTA PIEEJA ESI FONDU IZMANTOŠANĀ UN ESI FONDU IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI
3.1. Ievads
1. Saskaņā ar šīs regulas 15. panta 2. punkta a) apakšpunktu partnerības nolīgumā norāda integrētu pieeju teritoriālajai attīstībai. Dalībvalstis nodrošina, lai ar tematisko mērķu, investīciju un Savienības prioritāšu izvēli integrētā veidā tiktu risinātas attīstības vajadzības un teritoriālās problēmas atbilstoši 6.4. sadaļā izklāstītajai analīzei. Dalībvalstis maksimāli cenšas izmantot visas iespējas, lai nodrošinātu saskaņotu un integrētu ESI fondu izmantošanu.
2. Dalībvalstis un vajadzības gadījumā reģioni saskaņā ar šīs regulas 4. panta 4. punktu nodrošina, ka no ESI fondiem atbalstītie intervences pasākumi ir papildinoši un tiek īstenoti koordinēti, lai izveidotu savstarpēju mijiedarbību nolūkā samazināt administratīvās izmaksas un administratīvo slogu vadošajām iestādēm un atbalsta saņēmējiem saskaņā ar 4., 15., un 27. pantu.
3.2. Koordinācija un papildināmība
1. Dalībvalstis un vadošās iestādes, kas atbildīgas par ESI fondu īstenošanu, cieši sadarbojas, sagatavojot, īstenojot, uzraugot un novērtējot partnerības nolīgumus un programmas. Tās jo īpaši nodrošina, ka tiek veiktas šādas darbības:
noteiktas intervences jomas, kurās ESI fondi var tikt papildinoši apvienoti, lai sasniegtu šīs regulas tematiskos mērķus;
saskaņā ar šīs regulas 4. panta 6. punktu tiktu nodrošināta kārtība ESI fondu efektīvas koordinēšanai un tādējādi uzlabota fondu ietekme un efektivitāte, tostarp, attiecīgos gadījumos izmantojot fondu vairākfondu programmas;
veicināta to vadošo iestāžu iesaistīšanās, kas atbildīgas par citiem ESI fondiem, vai citu vadošo iestāžu vai attiecīgo ministriju iesaistīšanās atbalsta shēmu sagatavošanā, lai nodrošinātu koordināciju un izvairītos no pārklāšanās;
vajadzības gadījumā izveidotas kopīgās uzraudzības komitejas programmām, kuras tiek finansētas no ESI fondiem, un izstrādātas citas vienotas vadības un kontroles procedūras, lai atvieglotu koordināciju starp iestādēm, kas atbildīgas par ESI fondu īstenošanu;
izmantoti kopīgie e-pārvaldības risinājumi, kas var palīdzēt pieteikumu iesniedzējiem un atbalsta saņēmējiem, un "vienas pieturas aģentūras", lai cita starpā konsultētos par pieejamajām atbalsta iespējām no visiem ESI fondiem;
izveidoti mehānismi ERAF un ESF finansēto sadarbības pasākumu koordinācijai ar ieguldījumiem, kas tiek finansēti no programmām atbilstoši mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai";
veicinātas ESI fondu kopējas pieejas norādēm, kas paredzētas darbību izstrādei, aicinājumiem iesniegt priekšlikumus un atlases procesiem vai citiem mehānismiem, lai atvieglotu integrētu projektu piekļuvi fondu finansējumam;
veicināta dažādu ESI fondu vadošo iestāžu sadarbība uzraudzības, novērtēšanas, pārvaldības, kontroles un revīzijas jomā.
3.3. Integrētu pieeju veicināšana
1. Dalībvalstis vajadzības gadījumā vietējā, reģionālajā un valsts līmenī apvieno ESI fondus integrētās paketēs, kuras var tikt pielāgotas konkrētu teritoriālo uzdevumu risināšanai, lai atbalstītu partnerības nolīgumā un programmās izvirzīto mērķu sasniegšanu. To var panākt, izmantojot ITI, integrētas darbības, kopīgus rīcības plānus un sabiedrības virzītu vietējo attīstību.
2. Saskaņā ar 36. pantu, lai panāktu tematisku mērķu integrētu pielietojumu, finansējumu no dažādiem prioritāriem virzieniem vai darbības programmām, ko atbalsta ESF, ERAF un Kohēzijas fonds, var apvienot ITI. Darbības, ko veic saskaņā ar ITI, var papildināt ar finansiālo atbalstu no attiecīgi ELFLA vai EJZF programmām.
3. Saskaņā ar konkrētu fondu noteikumu attiecīgajiem noteikumiem, lai uzlabotu tematiski saskanīgas integrētas pieejas ietekmi un efektivitāti viena tematiskā mērķa prioritārais virziens var attiekties uz vairāk nekā vienu reģionu kategoriju un vairāk nekā vienu ERAF, Kohēzijas fonda un ESF fonda investīciju prioritāti, un pienācīgi pamatotos gadījumos var apvienot vienu vai vairākas papildu investīciju prioritātes no dažādiem tematiskajiem mērķiem, lai panāktu maksimālu ieguldījumu minētajā prioritārajā virzienā.
4. Dalībvalstis saskaņā ar iestāžu un valsts noteikumiem un 32. pantu sekmē vietējo un apakšreģionu pieeju izstrādi. Sabiedrības virzītu vietējo attīstību īsteno stratēģiskās pieejas kontekstā, lai nodrošinātu, ka, augšupejoši nosakot vietējās vajadzības, tiek ņemtas vērā augstākā līmenī izvirzītās prioritātes. Tādējādi dalībvalstis saskaņā ar 15. panta 2. punktu nosaka ELFLA un attiecīgā gadījumā ERAF, ESF vai EJZF pieeju sabiedrības virzītai vietējai attīstībai un partnerības nolīgumā paredz būtiskākos uzdevumus, kas risināmi šādā veidā, sabiedrības virzītas vietējās attīstības pamatmērķus un prioritātes, aptveramo teritoriju veidus, vietējo darba grupu konkrēto nozīmi stratēģiju īstenošanā un ELFLA un attiecīgā gadījumā ERAF, ESF vai EJZF paredzamo nozīmi, īstenojot sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas dažādās teritorijās, piemēram, lauku, pilsētu un piekrastes teritorijās, un atbilstošus koordinācijas mehānismus.
4. ESI FONDU KOORDINĀCIJA UN SINERĢIJA AR CITIEM SAVIENĪBAS POLITIKAS VIRZIENIEM UN INSTRUMENTIEM
Šajā iedaļā paredzētā dalībvalstu īstenotā koordinācija ir spēkā, ciktāl dalībvalsts paredz izmantot ESI fondu un citu Savienības instrumentu atbalstu attiecīgajā politikas jomā. Šajā iedaļā ietvertais Savienības programmu saraksts nav izsmeļošs.
4.1. Ievads
1. Dalībvalstis un Komisija saskaņā ar saviem pienākumiem ņem vērā ietekmi, kāda ir Savienības politikai valsts un reģionālajā līmenī, analizējot sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju, lai sekmētu sinerģiju un efektīvu koordināciju un noteiktu un veicinātu piemērotākos līdzekļus Savienības fondu izmantošanai, atbalstot investīcijas vietējā, reģionālajā un valsts līmenī. Dalībvalstis arī nodrošina, ka valsts, reģionālajā un vietējā līmenī veiktie intervences pasākumi papildina Savienības politikas virzienus un instrumentus.
2. Dalībvalstis un Komisija saskaņā ar 4. panta 6. punktu un ar saviem pienākumiem nodrošina ESI fondu un citu atbilstošu Savienības instrumentu koordināciju Savienības un dalībvalstu līmenī. Tās veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu saskaņotību plānošanas un īstenošanas posmos starp intervences pasākumiem, ko atbalsta ESI fondi, un Savienības politikas mērķiem. Šajā nolūkā tās cenšas ņemt vērā šādus aspektus:
pastiprināt papildināmību un sinerģiju starp dažādiem Savienības instrumentiem Savienības, valsts un reģionālajā līmenī gan plānošanas, gan īstenošanas posmā;
optimizēt esošās struktūras un vajadzības gadījumā izveidot jaunas, kas atvieglos prioritāšu stratēģisko noteikšanu atšķirīgiem instrumentiem un struktūrām koordinācijai Savienības un valsts līmenī, tādejādi izvairoties no darba dublēšanas un noteiktu jomas, kurās vajadzīgs papildu finansiālais atbalsts;
izmantot iespēju apvienot atbalstu no dažādiem instrumentiem, lai atbalstītu atsevišķas darbības, un cieši sadarboties ar struktūrām, kas atbildīgas par īstenošanu Savienības un valstu līmenī, lai atbalsta saņēmējiem nodrošinātu saskaņotas un racionālas finansēšanas iespējas.
4.2. Koordinācija ar kopējo lauksaimniecības politiku un kopējo zivsaimniecības politiku
1. ELFLA ir neatņemama kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļa, un tas papildina tos pasākumus saskaņā ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, kas nodrošina tiešu atbalstu lauksaimniekiem un atbalstu tirgus pasākumus. Tādējādi dalībvalstis pārvalda minētos intervences pasākumus kopā, lai maksimāli palielinātu sinerģiju un Savienības atbalsta pievienoto vērtību.
2. Ar EJZF cenšas sasniegt reformētās kopējās zivsaimniecības politikas un integrētās jūrlietu politikas mērķus. Tādējādi dalībvalstis izmanto EJZF, lai atbalstītu centienus uzlabot datu vākšanu un stiprināt kontroli un lai nodrošinātu, ka sinerģijas efekts tiek panākts arī ar integrētās jūrlietu politikas prioritātēm (piemēram, zināšanas par jūru, jūras teritoriālā plānošana, integrēta piekrastes zonas apsaimniekošana, integrētā jūras novērošana, jūras vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un pielāgošanās klimata pārmaiņu negatīvajai ietekmei uz piekrastes zonām).
4.3. "Apvārsnis 2020" un citas centrāli pārvaldītas Savienības programmas pētniecības un inovācijas jomā
1. Dalībvalstis un Komisija pievērš pienācīgu uzmanību koordinācijas, sinerģijas un papildināmības stiprināšanai starp ESI fondiem un "Apvārsni 2020", uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (COSME), saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1287/2013 ( 29 ), un citām centrāli pārvaldītām Savienības finansēšanas programmām, vienlaikus skaidri nodalot to intervences jomas.
2. Attiecīgā gadījumā dalībvalstis izstrādā valsts un/vai reģionālās stratēģijas "pārdomātai specializācijai" saskaņā ar valsts reformu programmām. Šādas stratēģijas var būt iekļautas valsts vai reģionālas pētniecības un inovācijas stratēģiskajā politikas satvarā pārdomātai specializācijai vai būt atsevišķas šāda veida stratēģijas. Stratēģijas "pārdomātai specializācijai" izstrādā, uzņēmējdarbības atklāšanas procesā iesaistot valsts un reģionālās vadošās iestādes un ieinteresētās personas, piemēram, universitātes un pārējās augstākās izglītības iestādes, rūpniecības nozari un sociālos partnerus. Iestādes, uz kurām tieši attiecas programma "Apvārsnis 2020", cieši iesaistās minētajā procesā. Stratēģijas "pārdomātai specializācijai" ir šādas:
"iepriekšējā posma darbības", lai sagatavotu pētniecības un inovācijas dalībniekus dalībai programmā "Apvārsnis 2020" ("kāpnes uz izcilību"), izstrādā, palielinot kapacitāti. Tiek stiprināta komunikācija un sadarbība starp programmas "Apvārsnis 2020" valstu kontaktpunktiem un ESI fondu vadošajām iestādēm;
"pakārtotas darbības" nodrošina līdzekļus no programmas "Apvārsnis 2020" un iepriekšējām programmām izrietošo pētniecības un inovācijas rezultātu izmantošanai un izplatīšanai tirgū, īpašu uzmanību veltot inovāciju veicinošas vides radīšanai uzņēmējdarbībai un rūpniecībai, tostarp MVU, saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas teritorijām attiecīgajā pārdomātas specializācijas stratēģijā.
3. Dalībvalstis pilnībā izmanto šīs regulas noteikumus, kas ļauj apvienot ESI fondus ar programmas "Apvārsnis 2020" resursiem attiecīgajās programmās, kuras izmanto, lai īstenotu stratēģiju elementus, kas minēti 2. punktā. Valsts un reģionālajām iestādēm nodrošina kopēju atbalstu šādu stratēģiju izstrādei un īstenošanai, lai noteiktu iespējas Eiropas nozīmes pētniecības un inovācijas infrastruktūras kopīgam finansējumam, starptautiskās sadarbības veicināšanai, atbalstam metodikas jomā, veicot salīdzinošus novērtējumus, labas prakses apmaiņai un apmācībai visos reģionos.
4. Dalībvalstis un — attiecīgos gadījumos saskaņā ar 4. panta 4. punktu —reģioni apsver papildu pasākumus, kuru mērķis ir izcilības potenciāla atraisīšana pētniecībā un inovācijās, papildinot "Apvārsni 2020" un radot sinerģiju ar to, jo īpaši izmantojot kopēju finansējumu. Šādi pasākumi ietver:
savienojot izcilus pētniecības institūtus ar mazāk attīstītiem reģioniem, kā arī dalībvalstīm un reģioniem, kuros pētniecības, attīstības un inovāciju (PAI) rādītāji ir zemāki, nolūkā izveidot jaunus vai modernizēt pašreizējos izcilības centrus mazāk attīstītos reģionos, kā arī dalībvalstīs un reģionos, kuros PAI rādītāji ir zemāki;
mazāk attīstītos reģionos, kā arī dalībvalstīs un reģionos, kuros PAI rādītāji ir zemāki, veidojot saikni atzītas izcilības inovatīvo kopu vidū;
izveidojot Eiropas Pētniecības telpas katedras, lai piesaistītu izcilus zinātniekus, jo īpaši mazāk attīstītos reģionos un dalībvalstīs un reģionos, kuros PAI rādītāji ir zemāki;
atbalstot to pētnieku un inovatoru piekļuvi starptautiskiem tīkliem, kas nav pietiekami iesaistīti Eiropas Pētniecības telpā (EPT) vai kas ir no mazāk attīstītiem reģioniem vai no dalībvalstīm un reģioniem, kuros PAI rādītāji ir zemāki;
sniedzot atbilstošu ieguldījumu Eiropas Inovācijas partnerībās;
sagatavojot valsts iestādes un/vai izcilības kopas dalībai Eiropas Inovācijas un tehnoloģiju institūta Zināšanu un inovācijas kopienās (ZIK); un
īstenojot augstvērtīgas starptautiskās programmas pētnieku mobilitātei, kuras līdzfinansē no Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām.
Attiecīgos gadījumos un saskaņā ar 70. pantu dalībvalstīm būtu elastīgi jāatbalsta darbības ārpus programmas jomas, nodrošinot pietiekamu investīciju līmeni, lai cik vien iespējams efektīvi īstenotu pirmajā daļā minētos pasākumus.
4.4. Demonstrējumu projektu finansējums ( 30 ) (rezerve jauniem tirgus dalībniekiem (NER 300))
Dalībvalstis nodrošina, ka finansējums no ESI fondiem tiek koordinēts ar programmas "NER 300" atbalstu, kurā izmanto ienākumus no 300 milj. kvotu izsoles, kas rezervētas saskaņā ar Eiropas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas jauno tirgus dalībnieku rezervi.
4.5. Vides un klimata pasākumu programma LIFE ( 31 ) un vides acquis
1. Dalībvalstis un Komisija, īpašu uzmanību pievēršot programmu tematiskajai izstrādei un ilgtspējīgas attīstības principa piemērošanai saskaņā ar šīs regulas 8. pantu, cenšas izmantot sinerģiju ar Savienības politikas instrumentiem (gan finanšu, gan citiem instrumentiem), kas kalpo klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumiem, vides aizsardzībai un efektīvai resursu izmantošanai.
2. Dalībvalstis veicina un saskaņā ar 4. pantu vajadzības gadījumā nodrošina papildināmību un koordināciju ar LIFE, jo īpaši ar integrētiem projektiem dabas jomā, kas saistīti ar ūdeni, bioloģisko daudzveidību, atkritumiem, gaisu, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Šādu koordināciju nodrošina, īstenojot pasākumus, piemēram, sekmējot to darbību finansējumu no ESI fondiem, kas papildina integrētos projektus saskaņā ar LIFE, kā arī veicinot tādus risinājumus, metodes un pieejas, kas ir saderīgas ar LIFE, cita starpā aptverot investīcijas videi nekaitīgā infrastruktūrā, energoefektivitātes uzlabošanas pasākumos, ekoloģisku inovāciju izstrādē, ekosistēmā balstītos risinājumos un attiecīgu inovatīvu tehnoloģiju izmantošanā.
3. Attiecīgie nozaru plāni, programmas vai stratēģijas (tostarp prioritārās rīcības pamatprogramma, upes baseina apsaimniekošanas plāns, atkritumu apsaimniekošanas plāns, klimata pārmaiņu mazināšanas plāns vai pielāgošanās pasākumu stratēģija) var būt par koordinācijas satvaru, ja attiecīgajām jomām ir paredzēts atbalsts.
4.6. "ERASMUS+" ( 32 )
1. Dalībvalstis cenšas izmantot ESI fondus, ietverot instrumentus un metodes, kas izstrādātas un veiksmīgi pārbaudītas saskaņā ar programmu "ERASMUS+", lai investīcijas cilvēkos radītu maksimālu sociālo un ekonomisko ietekmi, cita starpā stimulējot jauniešu iniciatīvas un iedzīvotāju darbības.
2. Dalībvalstis valsts līmenī saskaņā ar šīs regulas 4. pantu veicina un nodrošina efektīvu koordināciju starp ESI fondiem un programmu "ERASMUS+", skaidri nošķirot investīciju veidus un atbalstāmās mērķgrupas. Dalībvalstis cenšas panākt papildināmību saistībā ar mobilitātes darbību finansējumu.
3. Koordināciju nodrošina, izstrādājot atbilstošus sadarbības mehānismus starp vadošajām iestādēm un valsts aģentūrām, kas izveidotas saskaņā ar programmu "ERASMUS+", kas var veicināt pārredzamu un visiem pieejamu komunikāciju ar iedzīvotājiem Savienības, valstu un reģionu līmenī.
4.7. Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma ("EaSI") ( 33 )
1. Dalībvalstis saskaņā ar šīs regulas 4. panta 6. punktu veicina un nodrošina efektīvu koordināciju starp Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu ("EaSI") un ESI fondu sniegto atbalstu saskaņā ar nodarbinātības un sociālās iekļautības tematiskajiem mērķiem. Minētā efektīvā koordinācija nodrošina koordināciju starp atbalstu, ko sniedz saskaņā ar EaSI EURES prioritāro virzienu, un ESF atbalstītajām darbībām, kas vērstas uz darbaspēka transnacionālās mobilitātes veicināšanu, lai sekmētu darbaspēka ģeogrāfisko mobilitāti un paplašinātu nodarbinātības iespējas, kā arī lai koordinētu ESI fondu atbalstu pašnodarbinātībai, uzņēmējdarbībai, uzņēmumu dibināšanai un sociāliem uzņēmumiem un EaSI atbalstu saskaņā ar mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības prioritāro virzienu.
2. Dalībvalstis cenšas paplašināt veiksmīgākos pasākumus, kas izstrādāti saskaņā ar EaSI PROGRESS prioritāro virzienu, īpaši sociālās inovācijas jomā un saistībā ar eksperimentiem sociālās politikas jomā.
4.8. Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) ( 34 )
1. Lai maksimāli palielinātu Eiropas pievienoto vērtību transporta, telekomunikāciju un enerģētikas jomā, dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka ERAF un Kohēzijas fonda intervences pasākumi tiek plānoti ciešā sadarbībā ar EISI sniegto atbalstu, lai nodrošinātu papildināmību, izvairītos no darba dublēšanas un nodrošinātu optimālu saikni starp dažādiem infrastruktūras veidiem vietējā, reģionālajā, valsts un Savienības līmenī. Ir jāpanāk finansēšanas instrumentu maksimālais sviras efekts projektiem, kam ir liela nozīme visas Savienības un iekšējā tirgus mērogā, jo īpaši projektiem prioritārajās jomās transporta, enerģētikas un digitālo tīklu jomā, kā noteikts Eiropas komunikāciju tīklu politikas satvaros, lai izveidotu jaunu infrastruktūru un būtiski modernizētu pašreizējo infrastruktūru.
2. Transporta jomā investīciju plānošana pamatojas uz faktiskām un prognozētām transporta vajadzībām, nosakot trūkstošos savienojumus un sastrēgumu vietas, piemērojot saskaņotu pieeju un ņemot vērā Savienības pārrobežu savienojumu attīstību un izveidojot savienojumus starp dalībvalsts reģioniem. Investīcijas reģionālajos savienojumos ar visaptverošu Eiropas transporta tīklu (TEN-T) un TEN-T pamattīklā nodrošina, ka pilsētu un lauku teritorijas gūst labumu, ko sniedz lielie tīkli.
3. Prioritāšu noteikšanu investīcijām, kuru ietekme sniedzas pāri atsevišķas dalībvalsts robežām, īpaši tiem ieguldījumiem, kas ir daļa no TEN-T pamattīklu koridoriem, koordinē ar TEN-T plānošanu un pamattīklu koridoru īstenošanas plāniem, lai ERAF un Kohēzijas fonda investīcijas transporta infrastruktūrā pilnīgi atbilstu TEN-T pamatnostādnēm.
4. Dalībvalstis galveno uzmanību velta ilgtspējīgiem transporta veidiem un ilgtspējīgai pilsētu mobilitātei un investēšanai jomās, kas sniedz vislielāko Eiropas pievienoto vērtību, ņemot vērā nepieciešamību uzlabot transporta pakalpojumu kvalitāti un atbalstīt sabiedrisko transportu. Paredzētajām investīcijām prioritātes nosaka atbilstīgi tam, cik lielā mērā tie veicina mobilitāti, ilgtspēju, samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un sekmē Eiropas vienotās transporta telpas izveidi, saskaņā ar Baltajā grāmatā "Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursu ziņā efektīvu transporta sistēmu" pausto redzējumu, uzsverot, ka transporta nozarē ir nepieciešams ievērojams siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums. Ieguldījums ilgtspējīgos Eiropas kravu pārvadājumu tīklos, uzlabojot iekšzemes ūdensceļus, ir jāveicina, ņemot vērā iepriekšēju ietekmes uz vidi novērtējumu.
5. ESI fondi nodrošina vietējo un reģionālo infrastruktūru un tās savienojumus ar prioritārajiem Savienības tīkliem enerģētikas un telekomunikāciju nozarē.
6. Dalībvalstis un Komisija izstrādā atbilstošus koordinācijas un tehniskā atbalsta mehānismus, lai nodrošinātu IKT pasākumu papildināmību un efektīvu plānošanu un pilnībā izmantotu dažādus Savienības instrumentus (ESI fondi, EISI, Eiropas komunikāciju tīkli, "Apvārsnis 2020") platjoslas tīklu un digitālo pakalpojumu infrastruktūras finansējumam. Lai visefektīvāk izmantotu publiskās finanses, piemērotākā finansēšanas instrumenta izvēlē ņem vērā attiecīgās darbības ienākumu gūšanas iespējas un ar to saistīto riska līmeni. Novērtējot pieteikumus atbalstam no ESI fondiem un neskarot vadošās iestādes lēmumu par galīgo atlasi, dalībvalstīm būtu jāņem vērā novērtējumi par tām darbībām, kuras iesniegtas EISI, bet nav atlasītas.
4.9. Pirmspievienošanās palīdzības instruments, Eiropas Kaimiņattiecību instruments un Eiropas Attīstības fonds
1. Dalībvalstis un Komisija saskaņā ar to attiecīgajām atbildības jomām cenšas palielināt koordināciju starp ārējiem instrumentiem un ESI fondiem, lai uzlabotu efektivitāti daudzu Savienības politikas mērķu sasniegšanā. Jo īpaši nozīmīga ir koordinācija un papildināmība ar Eiropas Attīstības fondu, Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu un Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumentu.
2. Lai atbalstītu ciešāku teritoriālo integrāciju, dalībvalstis cenšas gūt labumu no sinerģijas starp teritoriālās sadarbības pasākumiem kohēzijas politikas satvarā un Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumentu, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu sadarbības pasākumiem, ņemot vērā ETSG iespējas.
5. 5., 7. UN 8. PANTĀ MINĒTIE HORIZONTĀLIE PRINCIPI UN TRANSVERSĀLIE POLITIKAS MĒRĶI
5.1. Partnerība un daudzlīmeņu pārvaldība
1. Saskaņā ar 5. pantu dalībvalstis ievēro partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības principu, lai veicinātu sociālas, ekonomiskas un teritoriālas kohēzijas nodrošināšanu un Savienības gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes prioritāšu izpildi. Lai ievērotu minētos principus, nepieciešama koordinēta rīcība, jo īpaši starp dažādiem pārvaldības līmeņiem, kas veikta saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principu, tostrap sadarbību operatīvajā un institucionālajā līmenī un ņemot vērā partnerības nolīguma un programmu izstrādāšanu un īstenošanu.
2. Dalībvalstis pārbauda nepieciešamību uzlabot partneru institucionālās spējas, lai attīstītu to potenciālu un tādējādi uzlabotu partnerības efektivitāti.
5.2. Ilgtspējīga attīstība
1. Dalībvalstis un vadošās iestādes visos īstenošanas posmos nodrošina ilgtspējīgas attīstības iekļaušanu ESI fondos, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principu saskaņā ar LES 3. panta 3. punktu, kā arī pienākumu iestrādāt vides aizsardzības prasības saskaņā ar LESD 11. pantu un principu "piesārņotājs maksā", kas paredzēts LESD 191. panta 2. punktā.
Vadošās iestādes veic pasākumus visā programmas darbības ciklā, lai novērstu vai samazinātu intervences negatīvo ietekmi uz vidi un sociālajā, vides un klimata jomā nodrošinātu maksimāli labus rezultātus. To var panākt šādi:
novirzot investīcijas resursu ziņā visefektīvākajām un visilgtspējīgākajām iespējām;
izvairoties no investīcijām, kurām varētu būt ievērojami negatīva ietekme uz vidi vai klimatu un atbalstot pasākumus, kuri mazina pastāvošo negatīvo ietekmi;
izvēloties ilgtermiņa perspektīvu, ja tiek salīdzinātas investīcijas alternatīvo iespēju "pilna cikla" izmaksas;
vairāk izmantojot videi nekaitīgu publisko iepirkumu.
2. Dalībvalstis ņem vērā saskaņā ar 8. pantu no ESI fondiem veikto investīciju iespējas mazināt klimata pārmaiņas un nodrošināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā arī nodrošina, ka tie ir izturīgi pret klimata pārmaiņu un dabas katastrofu radīto ietekmi (piemēram, paaugstināts risks saistībā ar plūdiem, sausumu, karstuma viļņiem, meža ugunsgrēkiem un ekstremāliem laika apstākļiem).
3. Investīcijas tiek veiktas atbilstoši ūdens apsaimniekošanas hierarhijai, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK ( 35 ), galvenokārt koncentrējoties uz pieprasījuma pārvaldības iespējām. Alternatīvās piegādes iespējas apsver tikai tad, kad ūdens taupības un lietojuma efektivitātes potenciāls ir izsmelts. Publiskā sektora intervence atkritumu apsaimniekošanas nozarē papildina privātā sektora centienus, jo īpaši saistībā ar ražotāja atbildību. Investīcijas veicina inovatīvas pieejas, kas sekmē augsta līmeņa atkārtotu pārstrādi. Investīcijas tiek veiktas saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK ( 36 ). Izdevumi, kas saistīti ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un dabas resursu aizsardzību, atbilst Padomes Direktīvai 92/43/EEK ( 37 ).
5.3 Vīriešu un sieviešu līdztiesības un nediskriminācijas sekmēšana
1. Saskaņā ar 7. pantu dalībvalstis un Komisija strādā pie vīriešu un sieviešu līdztiesības mērķa sasniegšanas, un veic pienācīgus pasākumus, lai novērstu jebkādu diskrimināciju darbību sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā programmās, kas saņem ESI fondu līdzfinansējumu. Saistībā ar 7. panta mērķiem dalībvalstis apraksta veicamās darbības, jo īpaši attiecībā uz darbību izvēli, intervences pasākumu mērķu izvirzīšanu un uzraudzības un ziņošanas kārtību. Vajadzības gadījumā dalībvalstis veic arī analīzi par dzimumu līdztiesības jautājumiem. ESF jo īpaši atbalsta konkrēta mērķa sasniegšanai paredzētas darbības.
2. Saskaņā ar 5. un 7. pantu dalībvalstis nodrošina attiecīgo struktūru iesaisti, kas partnerībās atbildīgas par dzimumu līdztiesību, nediskrimināciju, un nodrošina atbilstošas struktūras saskaņā ar valsts praksi konsultācijām par dzimumu līdztiesību, nediskrimināciju un pieejamību, lai nodrošinātu vajadzīgās zināšanas un kompetenci ESI fondu atbalsta sagatavošanā, uzraudzībā un novērtēšanā.
3. Vadošās iestādes sadarbībā ar uzraudzības komitejām veic novērtējumus vai pašnovērtējumus, koncentrējoties uz dzimumu līdztiesības principa piemērošanu.
4. Dalībvalstis pienācīgi risina nelabvēlīgā stāvoklī esošo grupu vajadzības, lai ļautu tām labāk integrēties darba tirgū un tādējādi atvieglinātu viņu pilnīgu dalību sabiedrībā.
5.4. Pieejamība
1. Saskaņā ar 7. pantu dalībvalstis un Komisija veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu diskrimināciju invaliditātes dēļ. Vadošās iestādes, veicot darbības visā programmas darbības ciklā, nodrošina, ka visi produkti, preces, pakalpojumi un infrastruktūra, kas ir publiski vai tiek nodrošināti sabiedrībai un līdzfinansēti no ESI fondiem saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, ir pieejami visiem iedzīvotājiem, tostarp personām ar invaliditāti, tādējādi veicinot cilvēku ar invaliditāti un vecāku cilvēku iespējas brīvi pārvietoties. Jo īpaši tiek nodrošināta pieejamība fiziskai videi, transportam, IKT, lai veicinātu nelabvēlīgā stāvoklī esošu grupu, tostarp personu ar invaliditāti integrāciju. Veicamās darbības var iekļaut tiešās investīcijas ar mērķi nodrošināt pašreizējo ēku un sniegto pakalpojumu pieejamību.
5.5. Demogrāfisko pārmaiņu jautājuma risināšana
1. Visos līmeņos ņem vērā problēmas, kas izriet no demogrāfiskām pārmaiņām, tostarp problēmas, ko rada darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās, pensionētu cilvēku īpatsvara palielināšanās kopējajā iedzīvotāju skaitā, kā arī iedzīvotāju skaita samazināšanās. Dalībvalstis izmanto ESI fondus saskaņā ar attiecīgajām valsts vai reģionālajām stratēģijām, ja tādas ir, lai risinātu demogrāfiskās problēmas un panāktu izaugsmi novecojošas sabiedrības apstākļos.
2. Dalībvalstis izmanto ESI fondus saskaņā ar attiecīgajām valsts vai reģionālajām stratēģijām visu vecumu grupu iekļaušanas veicināšanai, tostarp uzlabojot piekļuvi izglītībai un sociālā atbalsta struktūrām, lai paplašinātu darba iespējas vecāka gadagājuma cilvēkiem un jauniešiem, īpašu uzmanību pievēršot reģioniem, kuros jauniešu bezdarba līmenis ir augstāks nekā Savienības vidējais rādītājs. Investīciju veselības infrastruktūrā mērķis ir nodrošināt ilgu un veselīgu darba dzīvi visiem Savienības iedzīvotājiem.
3. Lai risinātu problēmas demogrāfisko pārmaiņu visvairāk skartajos reģionos dalībvalstis jo īpaši nosaka pasākumus, kas:
atbalsta demogrāfisku atjaunošanos, radot labākus nosacījumus ģimenēm un labāku darba un ģimenes dzīves līdzsvaru;
vairo nodarbinātību, palielina produktivitāti un ekonomikas rezultativitāti, ieguldot izglītībā, IKT, pētniecībā un inovācijā;
pievēršas izglītības, apmācības un sociālā atbalsta struktūru atbilstībai un kvalitātei, kā arī vajadzības gadījumā sociālās aizsardzības sistēmu efektivitātei;
veicina izmaksu ziņā efektīvu veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sniegšanu, tostarp investīcijas e-veselībā, e-aprūpē un infrastruktūrā.
5.6. Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās pasākumi
Saskaņā ar 8. pantu klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanās pasākumus un risku novēršanu integrē partnerības nolīgumu un programmu sagatavošanā un īstenošanā.
6. KĀRTĪBA GALVENO TERITORIĀLO PROBLĒMU RISINĀŠANAI
6.1. Dalībvalstis ņem vērā ģeogrāfiskās un demogrāfiskās īpatnības un veic pasākumus, lai risinātu konkrētas katra reģiona teritoriālās problēmas nolūkā atraisīt reģioniem piemītošo attīstības potenciālu, tādējādi arī tiem palīdzot efektīvāk īstenot gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi.
6.2 Tematisko mērķu izvēlē un kombinācijā, kā arī atbilstošu investīciju un Savienības prioritāšu un izvirzīto konkrēto mērķu atlasē tiek atspoguļotas katras dalībvalsts un reģiona vajadzības un tiem piemītošais potenciāls, lai īstenotu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi.
6.3 Tādēļ dalībvalstis, izstrādājot partnerības nolīgumus un programmas, ņem vērā to, ka galvenās sabiedrības problēmas, ar kurām mūsdienās saskaras Savienība, — globalizācija, demogrāfiskās izmaiņas, vides degradācija, migrācija, klimata pārmaiņas, enerģijas izmantošana, krīzes ekonomiskās un sociālās sekas — dažādos reģionos var atstāt dažādu ietekmi.
6.4. Īstenojot integrētu teritoriālu pieeju, lai risinātu teritoriālas problēmas, dalībvalstis nodrošina, ka ESI fondu programmas atspoguļo Eiropas reģionu daudzveidību tādās jomās kā nodarbinātība un darba tirgus īpatnības, dažādu nozaru savstarpējā atkarība, iedzīvotāju ikdienas pārvietošanās, sabiedrības novecošana un demogrāfiskās pārmaiņas, kultūra, ainava un mantojums, jutība pret klimata pārmaiņām un šo pārmaiņu ietekme, zemes izmantošana un resursu ierobežojumi, iespējas efektīvāk izmantot dabas resursus, arī atjaunojamos enerģijas avotus, savienojamība un pieejamība, kā arī lauku un pilsētu saikne. Tādēļ saskaņā ar 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu dalībvalstis un reģioni veic šādus pasākumus savu partnerības nolīgumu un programmu sagatavošanai:
dalībvalsts vai reģiona raksturīgāko pazīmju, attīstības potenciāla un veiktspējas analīzi, īpaši saistībā ar pamatproblēmām, kas norādītas Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, valsts reformu programmās un — attiecīgā gadījumā — konkrētai valstij paredzētos ieteikumos, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīgos Padomes ieteikumos, kas pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu;
pamatproblēmu novērtējumu, kas risināmas reģiona vai dalībvalsts līmenī, vājo vietu un trūkstošo savienojumu noteikšanu, inovācijas trūkumus, ieskaitot plānošanas un īstenošanas kapacitātes trūkumu, kas negatīvi ietekmē ilgtermiņa izaugsmes un nodarbinātības potenciālu. Tas ir pamats, lai noteiktu iespējamās jomas un darbības politikas prioritāšu noteikšanai, intervencei un koncentrēšanai;
starpnozaru, pārjurisdikciju vai pārrobežu koordinācijas problēmu novērtējumu, jo īpaši saistībā ar makroreģionālo un jūras baseinu stratēģijām;
pasākumu noteikšanu, lai panāktu labāku koordināciju starp dažādiem teritoriālajiem līmeņiem, attiecīgi ņemot vērā teritoriālo mērogu un politikas izstrādes kontekstu, kā arī dalībvalstu institucionālo un tiesisko sistēmu, un finansējuma avotiem un nodrošinātu integrētu pieeju, kas saistītu Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei ar reģionālajiem un vietējiem dalībniekiem.
6.5. Lai ievērotu teritoriālās kohēzijas mērķi, dalībvalstis un reģioni jo īpaši nodrošina, ka attiecīgajās teritorijās vispārējā pieeja gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes veicināšanai:
atspoguļo lielpilsētu, pilsētu un lauku teritoriju, piekrastes un zivsaimniecības teritoriju nozīmi, kā arī to teritoriju nozīmi, kam raksturīgi īpaši ģeogrāfiski vai demogrāfiski trūkumi;
ņem vērā attālāko reģionu, galējo ziemeļu reģionu ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu, salu, pārrobežu un kalnu reģionu konkrētās problēmas;
risina pilsētu un lauku savienojumu jautājumu saistībā ar piekļuvi pieejamai un ļoti kvalitatīvai infrastruktūrai un pakalpojumiem, kā arī problēmas reģionos ar lielu sociāli atstumto kopienu īpatsvaru.
7. SADARBĪBAS PASĀKUMI
7.1. Koordinācija un papildināmība
1. Dalībvalstis cenšas nodrošināt papildināmību starp sadarbības pasākumiem un citām darbībām, kuras atbalsta no ESI fondiem.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka sadarbības pasākumi dod efektīvu ieguldījumu Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķu sasniegšanā un ka sadarbību izmanto plašāku politikas mērķu sasniegšanai. Lai to panāktu, dalībvalstis un Komisija saskaņā ar to attiecīgajām atbildības jomām nodrošina papildināmību un koordināciju ar citām Savienības finansētām programmām vai instrumentiem.
3. Dalībvalstis cenšas nodrošināt koordināciju un papildināmību starp programmām saistībā ar mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība" un mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai", lai jo īpaši nodrošinātu saskaņotu plānošanu un atvieglotu liela apjoma investīcijas.
4. Dalībvalstis vajadzības gadījumā nodrošina, ka makroreģionālo un jūras baseinu stratēģiju mērķi ir daļa no kopējās stratēģiskās plānošanas — partnerības nolīgumos saskaņā ar šīs regulas 15. panta 2. punktu un programmās attiecīgajos reģionos un dalībvalstīs — saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem konkrētu fondu noteikumos. Turklāt dalībvalstis cenšas arī nodrošināt, ka makroreģionālo un jūras baseinu stratēģiju gadījumā ESI fondi atbalsta to īstenošanu saskaņā ar šīs regulas 15. panta 2. punktu un attiecīgajiem noteikumiem konkrētu fondu noteikumos, kā arī ievērojot dalībvalstu apzinātās programmas jomas vajadzības. Turklāt, lai nodrošinātu efektīvu īstenošanu, jāpanāk arī koordinācija ar pārējiem Savienības finansētajiem instrumentiem un citiem instrumentiem.
5. Dalībvalstis vajadzības gadījumā izmanto iespēju īstenot starpreģionālas un transnacionālas darbības ar atbalsta saņēmējiem, kas atrodas vismaz vienā citā dalībvalstī, izmantojot darbības programmas atbilstoši mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai", tostarp attiecīgus pētniecības un inovācijas pasākumus, kas izriet no pārdomātas specializācijas stratēģijām.
6. Dalībvalstis un reģioni maksimāli izmanto teritoriālās sadarbības programmas, lai pārvarētu tos šķēršļus, kas kavē izveidot administratīvu šķēršļu netraucētu sadarbību, vienlaikus veicinot Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei īstenošanu, kā arī stiprinot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Šajā ziņā īpaša uzmanība jāvelta reģioniem, kas minēti LESD 349. pantā.
7.2. Pārrobežu, transnacionālā un starpreģionu sadarbība saskaņā ar ERAF
1. Dalībvalstis un reģioni tiecas sadarboties, lai panāktu "kritisko masu", cita starpā IKT un pētniecības un inovācijas jomā, kā arī lai starp izglītības iestādēm veicinātu kopīgi pārdomātu specializāciju pieeju un partnerību izstrādi. Starpreģionu sadarbībā attiecīgā gadījumā ietver sadarbības veicināšanu starp inovatīvām, ar intensīvu pētniecību saistītām kopām, un pieredzes apmaiņas veicināšanu starp pētniecības iestādēm, ņemot vērā Septītās pētniecības pamatprogrammas iniciatīvās "Zināšanu reģioni" un "Pētniecības potenciāls konverģences reģionos un tālākajos reģionos" gūto pieredzi.
2. Dalībvalstis un reģioni attiecīgajās jomās tiecas īstenot pārrobežu un transnacionālu sadarbību ar mērķi:
nodrošināt, ka teritorijās, kam ir kopīgi nozīmīgi ģeogrāfiski veidojumi (salas, ezeri, upes, jūras baseini vai kalnu grēdas), atbalsta dabas resursu kopīgu apsaimniekošanu un veicināšanu;
izmantot apjomradītus ietaupījumus, kas var tikt iegūti, jo īpaši attiecībā uz investīcijām saistībā ar publisku pakalpojumu kopīgu izmantošanu;
veicināt pārrobežu tīkla infrastruktūras, jo īpaši trūkstošo pārrobežu savienojumu, un videi draudzīgu un savstarpēji izmantojamu transporta veidu saskaņotu plānošanu un attīstību plašākās ģeogrāfiskajās teritorijās;
sasniegt "kritisko masu", jo īpaši pētniecības un inovācijas un IKT jomā, izglītībā un saistībā ar pasākumiem, kas uzlabo MVU konkurētspēju;
stiprināt pārrobežu darba tirgus pakalpojumus, lai veicinātu darba ņēmēju pārrobežu mobilitāti;
uzlabot pārrobežu pārvaldību.
3. Dalībvalstis un reģioni cenšas izmantot starpreģionu sadarbību, lai stiprinātu kohēzijas politikas efektivitāti, veicinot pieredzes apmaiņu starp reģioniem un pilsētām, lai uzlabotu programmu izstrādi un īstenošanu atbilstoši mērķiem "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un "Eiropas teritoriālā sadarbība".
7.3. Galveno programmu ieguldījums makroreģionālajās un jūras baseinu stratēģijās
1. Saskaņā ar šīs regulas 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un attiecīgajiem noteikumiem konkrētu fondu noteikumos dalībvalstis cenšas nodrošināt sekmīgu Savienības finansējuma mobilizāciju makroreģionālajām un jūras baseina stratēģijām, ievērojot dalībvalstu apzinātās programmas jomas vajadzības. Sekmīgu mobilizāciju var panākt, cita starpā dodot priekšroku tām darbībām, kuras saistītas ar makroreģionālajām un jūras baseina stratēģijām, — rīkojot īpašus uzaicinājumus iesniegt pieteikumus par tām vai tās uzskatot par prioritārām atlases procesos, kad tiek apzinātas darbības, kuras var kopīgi finansēt no dažādām programmām.
2. Dalībvalstis apsver iespēju izmantot attiecīgas transnacionālas programmas kā sistēmas, lai atbalstītu virkni politikas pasākumu un līdzekļu, kas nepieciešami makroreģionālo un jūras baseinu stratēģiju īstenošanai.
3. Vajadzības gadījumā dalībvalstis saistībā ar makroreģionālajām stratēģijām veicina ESI fondu izmantošanu, lai izveidotu Eiropas transporta koridorus, tostarp atbalstītu muitu modernizāciju, dabas katastrofu novēršanu, sagatavošanos tām un reaģēšanu, ūdens apsaimniekošanu upju baseinu līmenī, zaļo infrastruktūru, integrētu pārrobežu un starpnozaru sadarbību jūrlietu nozarē, pētniecības un inovācijas un IKT tīklus, un kopīgu jūras resursu apsaimniekošanu jūras baseinā un jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzību.
7.4. Transnacionāla sadarbība saskaņā ar ESF
1. Lai uzlabotu savstarpēju mācīšanos, dalībvalstis cenšas pievērsties politikas jomām, kas apzinātas attiecīgajos Padomes ieteikumos.
2. Vajadzības gadījumā dalībvalstis saskaņā ar savām konkrētām vajadzībām atlasa tēmas transnacionālām darbībām un nosaka atbilstošus īstenošanas mehānismus.
II PIELIKUMS
METODE DARBĪBAS REZULTĀTU SATVARA NOTEIKŠANAI
1. Darbības rezultātu satvaru veido starpposma mērķi, kas noteikti katrai prioritātei, izņemot prioritātes saistībā ar tehnisko palīdzību un programmas, kas paredzētas finanšu instrumentiem saskaņā ar 39. pantu, 2018. gadam, un galamērķiem, kas noteikti 2023. gadam. Starpposma mērķus un galamērķus izklāsta saskaņā ar 1. tabulā ietverto formātu.
1. tabula. Standarta formāts izpildes sistēmai
Prioritāte |
►C1 Rādītājs vai, ja piemēro, galvenais īstenošanas posms un mērvienība ◄ |
|
Starpposma mērķis 2018. gadam |
Galamērķis 2023. gadam |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
2. Starpposma mērķi ir mērķi, kuri tieši saistīti ar prioritātes konkrētā galamērķa sasniegšanu un kuri attiecīgā gadījumā izsaka paredzamo virzību uz laikposma beigām noteikto mērķu sasniegšanu. 2018. gada starpposma mērķos ietver finanšu rādītājus, iznākumu rādītājus un attiecīgā gadījumā – rezultātu rādītājus, kas ir cieši saistīti ar atbalstītajiem politikas pasākumiem. Rezultātu rādītājus neņem vērā 22. panta 6. un 7. punkta vajadzībām. Starpposma mērķus var izvirzīt arī galvenajiem īstenošanas posmiem.
3. Starpposma mērķi un galamērķi ir:
reāli, sasniedzami, atbilstoši un sniedz būtisku informāciju par prioritātes īstenošanas norisi;
atbilstoši prioritātes konkrētā galamērķa būtībai un pazīmēm;
pārredzami, ar objektīvi pārbaudāmiem galamērķiem un identificētiem un, ja iespējams, publiski pieejamiem avota datiem;
pārbaudāmi un neuzliek nesamērīgu administratīvo slogu;
attiecīgā gadījumā — saderīgi visās programmās.
4. Galamērķus 2023. gadam attiecīgajai prioritātei nosaka, ņemot vērā ar prioritāti saistītās izpildes rezerves summu.
5. Pienācīgi pamatotos gadījumos, piemēram, ja dalībvalstī vai reģionā ir būtiskas izmaiņas ekonomikas, vides un darba tirgus apstākļos, un papildus grozījumiem, kuru pamatā ir izmaiņas piešķīrumos attiecīgajai prioritātei, minētā dalībvalsts saskaņā ar 30. pantu var ierosināt pārskatīt starpposma mērķus un galamērķus.
III PIELIKUMS
NOTEIKUMI PAR TO, KĀ NOSAKA 23. PANTA 11. PUNKTĀ MINĒTO SAISTĪBU VAI MAKSĀJUMU APTURĒŠANAS DARBĪBAS JOMU UN APMĒRU
1. SAISTĪBU APTURĒŠANAS APMĒRA NOTEIKŠANA
Maksimālo dalībvalstij piemērojamo apturēšanas apmēru pirmkārt nosaka, ņemot vērā 23. panta 11. punkta pirmās daļas a) līdz c) apakšpunktā minētos maksimālos robežlielumus. Minēto apmēru samazina, ja ir izpildīti viens vai vairāki šādi nosacījumi:
ja bezdarba līmenis dalībvalstī gadā pirms 23. panta 9. punktā minētā izraisošā notikuma pārsniedz Savienības vidējo līmeni par vairāk nekā diviem procentu punktiem — maksimālo apturēšanas apmēru samazina par 15 %;
ja bezdarba līmenis dalībvalstī gadā pirms 23. panta 9. punktā minētā izraisošā notikuma pārsniedz Savienības vidējo līmeni par vairāk nekā pieciem procentu punktiem — maksimālo apturēšanas apmēru samazina par 25 %;
ja bezdarba līmenis dalībvalstī gadā pirms 23. panta 9. punktā minētā izraisošā notikuma pārsniedz Savienības vidējo līmeni par vairāk nekā astoņiem procentu punktiem — maksimālo apturēšanas apmēru samazina par 50 %;
ja to cilvēku procentuālais skaits, kuriem draud nabadzība vai sociālā atstumtība, dalībvalstī gadā pirms 23. panta 9. punktā minētā izraisošā notikuma pārsniedz Savienības vidējo līmeni par vairāk nekā 10 procentu punktiem — maksimālo apturēšanas apmēru samazina par 20 %;
ja dalībvalstī vismaz divus gadus pēc kārtas pirms 23. panta 9. punktā minētā izraisošā notikuma faktiskais IKP ir samazinājies — maksimālo apturēšanas apmēru samazina par 20 %;
ja apturēšana attiecas uz saistībām par 2018., 2019. vai 2020. gadu, samazinājumu piemēro līdz apmēram, kas rodas no 23. panta 11. punkta piemērošanas, šādi:
attiecībā uz 2018. gadu apturēšanas apmēru samazina par 15 %;
attiecībā uz 2019. gadu apturēšanas apmēru samazina par 25 %;
attiecībā uz 2020. gadu apturēšanas apmēru samazina par 50 %.
Apturēšanas apmēra samazinājums, kas rodas no a) līdz f) apakšpunkta piemērošanas, kopumā nepārsniedz 50 %.
Gadījumā, ja b) vai c) apakšpunktā aprakstītā situācija rodas vienlaikus ar gan d), gan e) apakšpunktā minēto, apturēšanu piemēro vienu gadu vēlāk.
2. SAISTĪBU APTURĒŠANAS PIEMĒROŠANAS JOMAS NOTEIKŠANA ATTIECĪBĀ UZ PROGRAMMĀM UN PRIORITĀTĒM
Dalībvalstij piemērojamā saistību apturēšana pirmkārt proporcionāli ietekmē visas programmas un prioritātes.
Tomēr apturēšanu nepiemēro šādām programmām un prioritātēm:
programmām un prioritātēm, par kurām saskaņā ar 23. panta 6. punktu jau ir pieņemts lēmums par apturēšanu;
programmām un prioritātēm, kuru resursi gadā, kad noticis 23. panta 9. punktā minētais izraisošais notikums, ir jāpalielina saistībā ar Komisijas pārplānošanas pieprasījumu atbilstoši 23. panta 1. punktam;
programmām un prioritātēm, kuru resursi divu gadu laikā pirms 23. panta 9. punktā minētā izraisošā notikuma ir palielināti, jo saskaņā ar 23. panta 5. punktu par to ir pieņemts lēmums;
programmām un prioritātēm, kuras ir īpaši nozīmīgas, lai risinātus problēmas ar sliktiem ekonomiskiem vai sociāliem apstākļiem. Šādas programmas vai prioritātes ietver programmas vai prioritātes, ar kurām tiek atbalstītas Savienībai īpaši nozīmīgas investīcijas saistībā ar JNI. Programmas vai prioritātes var uzskatīt par šādā veidā īpaši nozīmīgām, ja ar tām tiek atbalstītas investīcijas saistībā ar to ieteikumu īstenošanu, kas attiecīgajai dalībvalstij ir adresēti saistībā ar Eiropas pusgadu un kas ir virzīti uz strukturālām reformām vai saistīti ar prioritātēm, lai atbalstītu nabadzības samazināšanu, vai finanšu instrumentiem MVU konkurētspējai.
3. GALĪGĀ SAISTĪBU APTURĒŠANAS APMĒRA NOTEIKŠANA PROGRAMMĀM, UZ KURĀM ATTIECAS APTURĒŠANA
Programmas prioritātes izslēgšanu veic, samazinot programmas saistības proporcionāli prioritātei paredzētajam piešķīrumam.
Programmas saistībām piemērojamais apturēšanas apmērs ir tāds, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu kopējo 1. punktā noteikto apturēšanas apmēru.
4. MAKSĀJUMU APTURĒŠANAS PIEMĒROŠANAS JOMAS UN APMĒRA NOTEIKŠANA
Maksājumu apturēšanu nepiemēro arī 2. punkta i) līdz iv) apakšpunktā minētajām programmām un prioritātēm.
Piemērojamais apturēšanas apmērs nav vairāk par 50 % no programmu un prioritāšu maksājumiem.
IV PIELIKUMS
FINANŠU INSTRUMENTU ĪSTENOŠANA — FINANSĒŠANAS NOLĪGUMI
1. Ja finanšu instrumentu īsteno saskaņā ar 39.a pantu un 38. panta 4. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktu, finansēšanas nolīgumā iekļauj noteikumus par ieguldījumu veikšanu no programmas finanšu instrumentā un iekļauj vismaz šādus elementus:
investīciju stratēģiju vai politiku, tostarp īstenošanas noteikumus, finanšu produktu piedāvājamu, galasaņēmējus un paredzēto kombināciju ar dotāciju atbalstu (ja tāda ir);
uzņēmējdarbības plānu vai līdzvērtīgu dokumentu par finanšu instrumentu, ko īstenos, tostarp paredzamo sviras efektu, kas minēts 37. panta 2. punktā;
rezultātus mērķiem, kuru sasniegšanu paredz ar attiecīgo finanšu instrumentu, lai veicinātu atbilstošās prioritātes konkrēto mērķu un rezultātu īstenošanu;
noteikumus investīciju īstenošanas un darījumu plūsmas uzraudzībai, tostarp ziņošanai par finanšu instrumentiem fondu fondiem un/vai vadošai iestādei, lai nodrošinātu atbilstību 46. pantam;
revīzijas prasības, piemēram, minimālās prasības dokumentiem, kas jāglabā finanšu instrumenta līmenī (un atbilstošos gadījumos fondu fondu līmenī), un prasības attiecībā uz atsevišķas uzskaites glabāšanu dažādiem atbalsta veidiem saskaņā ar 37. panta 7. un 8. punktu (atbilstošos gadījumos), tostarp noteikumus un prasības attiecībā uz dalībvalstu revīzijas iestāžu, Komisijas revidentu un Eiropas Savienības Revīzijas palātas pieeju dokumentiem, lai nodrošinātu skaidras revīzijas liecības atbilstoši 40. pantam;
prasības un procedūru pakāpenisku ieguldījumu, ko programma nodrošina saskaņā ar 41. pantu, pārvaldībai, kā arī darījumu plūsmas prognozi, tostarp prasības fiduciārai/atsevišķai uzskaitei, kas noteiktas 38. panta 6. punktā un 39.a panta 5. punkta otrajā daļā;
prasības un procedūras procentu un citu ieņēmumu, kas gūti, kā minēts 43. pantā, pārvaldībai, tostarp pieņemamiem darījumiem ar naudas līdzekļiem/investīcijām, kā arī attiecīgo pušu pienākumiem un saistībām;
noteikumus par finanšu instrumentu radīto pārvaldības izmaksu vai pārvaldības maksas aprēķinu un izmaksu;
noteikumus par līdzekļu, kas attiecināmi uz atbalstu no ESI fondiem, atkārtotu izmantošanu līdz atbilstības perioda beigām saskaņā ar 44. pantu un attiecīgā gadījumā noteikumus par atšķirīgu attieksmi, kā minēts 43.a pantā;
noteikumus par līdzekļu, kas attiecināmi uz atbalstu no ESI fondiem, atkārtotu izmantošanu pēc atbilstības perioda beigām saskaņā ar 45. pantu un politiku attiecībā uz minēto finanšu instrumenta līdzekļu izmantošanas pārtraukšanu;
nosacījumus par iespējamu programmas ieguldījumu finanšu instrumentos, tostarp atbilstošos gadījumos fondu fondos, pilnīgu vai daļēju atsaukšanu;
noteikumus nolūkā nodrošināt, ka struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, tos pārvalda neatkarīgi un saskaņā ar atbilstošiem profesionāliem standartiem un darbojas vienīgi to pušu, kas nodrošina ieguldījumus finanšu instrumentā, interesēs;
noteikumus finanšu instrumenta slēgšanai.
Turklāt gadījumos, kad finanšu instrumenti izveidoti, izmantojot fondu fondu, finansēšanas nolīgumā starp vadošo iestādi un struktūru, kas īsteno fondu fondu, jānosaka noteikumi struktūru, kas īsteno finanšu instrumentus, novērtēšanai un atlasei, tostarp attiecībā uz aicinājumiem izteikt interesi vai publiskā iepirkuma procedūrām.
2. Stratēģijas dokumentos, kas minēti šīs regulas 38. panta 8. punktā, saistībā ar finanšu instrumentiem, ko īsteno atbilstoši 38. panta 4. punkta pirmās daļas d) apakšpunktam, iekļauj vismaz šādus elementus:
finanšu instrumenta investīciju stratēģiju vai politiku, paredzēto aizdevumu vai garantiju vispārīgus noteikumus, konkrētos galasaņēmējus un atbalstāmās darbības;
uzņēmējdarbības plānu vai līdzvērtīgus dokumentus par finanšu instrumentu, ko īstenos, tostarp paredzamo sviras efektu, kas minēts 37. panta 2. punktā;
līdzekļu, kas attiecināmi uz atbalstu no ESI fondiem, izmantošanu un atkārtotu izmantošanu saskaņā ar 43., 44. un 45. pantu un attiecīgā gadījumā noteikumus par atšķirīgu attieksmi, kā minēts 43.a pantā;
finanšu instrumenta īstenošanas uzraudzību un ziņošanu, lai nodrošinātu atbilstību 46. pantam.
V PIELIKUMS
VIENOTĀS LIKMES PROJEKTIEM, NO KURIEM GŪST IENĀKUMUS
|
Nozare |
Vienotā likme |
1 |
AUTOTRANSPORTS |
30 % |
2 |
DZELZCEĻŠ |
20 % |
3 |
PILSĒTAS TRANSPORTS |
20 % |
4 |
ŪDENS |
25 % |
5 |
CIETIE ATKRITUMI |
20 % |
VI PIELIKUMS
SAISTĪBU APROPRIĀCIJU SADALĪJUMS PA GADIEM – NO 2014. GADA LĪDZ 2020. GADAM
Koriģēti gada dati (ieskaitot papildu piešķīrumu JNI)
|
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
Kopā |
EUR, 2011. gada cenās |
34 108 069 924 |
55 725 174 682 |
46 044 910 736 |
48 027 317 164 |
48 341 984 652 |
48 811 933 191 |
49 046 236 960 |
330 105 627 309 |
VII PIELIKUMS
PIEŠĶĪRUMU SADALES METODOLOĢIJA
Piešķīrumu sadales metode mazāk attīstītajiem reģioniem, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un kas minēti 90. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā
1. Katras dalībvalsts piešķīrums ir tās atsevišķajiem atbilstīgajiem NUTS 2. līmeņa reģioniem paredzēto piešķīrumu kopsumma, ko aprēķina šādi:
nosaka absolūtu summu (EUR), attiecīgā reģiona iedzīvotāju skaitu reizinot ar starpību starp šā reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju, vērtējot pēc pirktspējas paritātes (PSL), un ES 27 valstu vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju (PSL);
minētajai absolūtajai summai piemēro procentus, lai noteiktu attiecīgā reģiona finansējumu; šos procentus diferencē, lai atspoguļotu šīs dalībvalsts, kurā atrodas atbilstīgais reģions, relatīvo labklājību, ko izsaka kā PSL, salīdzinājumā ar ES 27 valstu vidējo rādītāju, proti:
reģioniem dalībvalstīs, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 82 % no ES 27 vidējā rādītāja – 3,15 %;
reģioniem dalībvalstīs, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju ir 82 % līdz 99 % no ES 27 vidējā rādītāja – 2,70 %;
reģioniem dalībvalstīs, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par 99 % no ES 27 vidējā rādītāja – 1,65 %;
summai, kas iegūta saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu, attiecīgos gadījumos pieskaita summu, kas iegūta, piešķirot piemaksu EUR 1 300 apmērā uz vienu bezdarbnieku gadā, to piemērojot attiecīgā reģiona bezdarbnieku skaitam, kurš pārsniedz to bezdarbnieku skaitu, kāds būtu, ja piemērotu visu ES mazāk attīstīto reģionu vidējo bezdarba līmeni.
Piešķīrumu sadales metode pārejas reģioniem, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un kas minēti 90. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā
2. Katras dalībvalsts piešķīrums ir tās atsevišķajiem atbilstīgajiem NUTS 2. līmeņa reģioniem paredzēto piešķīrumu kopsumma, ko aprēķina saskaņā ar šādiem soļiem:
nosaka minimālo un maksimālo teorētisko atbalsta intensitāti katram atbilstīgajam pārejas reģionam. Minimālo atbalsta apjomu nosaka vidējā atbalsta intensitāte uz vienu iedzīvotāju dalībvalstī pirms reģionālā drošības tīkla piemērošanas, kas piešķirts attiecīgās dalībvalsts vairāk attīstītiem reģioniem. Ja dalībvalstī nav vairāk attīstītu reģionu, minimālais atbalsta apjoms atbildīs sākotnējai vidējā atbalsta intensitātei uz vienu iedzīvotāju visos vairāk attīstītajos reģionos, t. i., EUR 19,80 uz vienu iedzīvotāju gadā. Maksimālais atbalsta apjoms attiecas uz teorētisku reģionu, kura IKP uz vienu iedzīvotāju ir 75 % no ES 27 valstu vidējā rādītāja, un to aprēķina, izmantojot 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteikto metodi. No summas, kas iegūta ar šo metodi, ņem vērā 40 %;
aprēķina sākotnējos reģionālos piešķīrumus, ņemot vērā reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju (PSL) un izmantojot reģiona relatīvā IKP uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar ES 27 valstīm lineāro interpolāciju;
saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu aprēķinātajai summai attiecīgos gadījumos pieskaita summu, kas iegūta, piešķirot piemaksu EUR 1 100 apmērā uz vienu bezdarbnieku gadā, to piemērojot attiecīgā reģiona bezdarbnieku skaitam, kurš pārsniedz to bezdarbnieku skaitu, kāds būtu, ja piemērotu visu mazāk attīstīto reģionu vidējo bezdarba līmeni.
Piešķīrumu sadales metode vairāk attīstītajiem reģioniem, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un kas minēti 90. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā.
3. Kopējo sākotnējo teorētisko finansējumu aprēķina, atbalsta intensitāti uz vienu iedzīvotāju gadā – EUR 19,80 – reizinot ar atbilstīgo iedzīvotāju skaitu.
4. Katras attiecīgās dalībvalsts daļa ir tās atbilstīgo NUTS 2. līmeņa reģionu to daļu kopsumma, ko aprēķina, pamatojoties uz šādi svērtiem kritērijiem:
reģiona iedzīvotāju kopskaits (svērts ar 25 %);
bezdarbnieku skaits NUTS 2. līmeņa reģionos, kur bezdarba līmenis pārsniedz visu vairāk attīstīto reģionu vidējo līmeni (svērts ar 20 %);
nodarbinātības pieaugums, kas vajadzīgs, lai izpildītu Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķi panākt, lai reģionu nodarbinātības līmenis (iedzīvotājiem vecumā no 20 līdz 64 gadiem) sasniegtu 75 % (svērts ar 20 %);
augstāko izglītību ieguvušu 30 līdz 34 gadu vecuma grupas iedzīvotāju skaita pieaugums, kas vajadzīgs, lai sasniegtu Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķi – 40 % iedzīvotāju (vecumā no 30 līdz 34 gadiem) ar augstāko izglītību (svērts ar 12,5 %);
izglītību un apmācību priekšlaicīgi pārtraukušo personu skaita samazinājums (vecumā no 18 līdz 24 gadiem), kas vajadzīgs, lai sasniegtu Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķi – mācības priekšlaicīgi pārtraukušo personu īpatsvaram jābūt mazākam par 10 % (svērts ar 12,5 %);
starpība starp faktisko reģiona IKP (izteikts PSL) un teorētisko reģiona IKP, ja minētā reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju būtu tāds pats kā visattīstītākajam NUTS 2. līmeņa reģionam (svērts ar 7,5 %);
iedzīvotāju skaits NUTS 3. līmeņa reģionos, kur iedzīvotāju blīvums ir mazāks par 12,5 iedzīvotājiem uz vienu km2 (svērts ar 2,5 %).
Piešķīrumu sadales metode dalībvalstīm, kas saskaņā ar 90. panta 3. punktu ir tiesīgas saņemt Kohēzijas fonda atbalstu
5. Kopējo teorētisko finansējumu aprēķina, vidējo atbalsta intensitāti uz vienu iedzīvotāju gadā – EUR 48 – reizinot ar atbilstīgo iedzīvotāju skaitu. Katras atbalsttiesīgas dalībvalsts šā teorētiskā finansējuma a priori piešķīrums atbilst procentuālajai daļai, ko, pamatojoties uz tās iedzīvotāju skaitu, platību un valsts labklājību, iegūst šādi:
aprēķina vidējo aritmētisko no attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāju skaita un platības daļas attiecībā pret visu atbilstīgo dalībvalstu iedzīvotāju kopskaitu un kopējo platību. Tomēr, ja dalībvalsts kopējā iedzīvotāju skaita daļa pārsniedz tās kopējās platības daļu piecas vai vairāk reizes, atspoguļojot ļoti augstu iedzīvotāju blīvumu, šeit izmanto tikai iedzīvotāju kopskaita daļu;
pielāgo iegūtos procentuālos rādītājus, piemērojot koeficientu, kas ir viena trešdaļa no procentu apjoma, par kuru attiecīgās dalībvalsts NKI uz vienu iedzīvotāju (mērīts PSL) 2008.–2010. gada laikposmā pārsniedz vai nesasniedz visu atbalsttiesīgo dalībvalstu vidējo NKI uz vienu iedzīvotāju (vidējais skaitlis izteikts kā 100 %).
6. Lai ņemtu vērā to dalībvalstu būtiskās vajadzības transportu un vides jomā, kuras Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā vai vēlāk, šo valstu Kohēzijas fonda finansējuma daļu noteiks kā vismaz vienu trešdaļu no to kopējā galīgā finanšu piešķīruma pēc 10. līdz 13. punktā noteiktā maksimālā apjoma ierobežojuma piemērošanas, kas saņemts vidēji visā laikposmā.
7. Kohēzijas fonda piešķīrums 90. panta 3. punkta otrajā daļā noteiktajām dalībvalstīm septiņos gados proporcionāli samazinās. Šis pārejas posma atbalsts 2014. gadā būs EUR 48 uz vienu iedzīvotāju, to piemērojot dalībvalsts iedzīvotāju kopskaitam. Turpmākajos gados piešķiramās summas izteiks kā procentuālu daļu no 2014. gadam noteiktās summas, proti, 71 % 2015. gadā, 42 % 2016. gadā, 21 % 2017. gadā, 17 % 2018. gadā, 13 % 2019. gadā un 8 % 2020. gadā.
Piešķīrumu sadales metode ETS regulas 4. pantā minētajam mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība"
8. Resursu piešķīrumus pa dalībvalstīm, aptverot pārrobežu un transnacionālo sadarbību un ieskaitot ERAF ieguldījumu Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumentā un Pirmspievienošanās palīdzības instrumentā, nosaka kā pierobežas reģionu iedzīvotāju īpatsvara un katras dalībvalsts kopējā iedzīvotāju skaita īpatsvara svērto summu. Svērumu nosaka pārrobežu un transnacionālās sadaļas attiecīgās daļas. Pārrobežu un transnacionālās sadarbības komponentu daļas ir attiecīgi 77,9 % un 22,1 %.
Piešķīrumu sadales metode attiecībā uz papildu finansējumu 92. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajiem reģioniem
9. Tālākajiem NUTS 2. līmeņa reģioniem un ziemeļu mazapdzīvotiem NUTS 2. līmeņa reģioniem piešķir īpašu papildu piešķīrumu, kas atbilst EUR 30 uz vienu iedzīvotāju gadā atbalsta intensitātei. Minēto piešķīrumu sadalīs reģioniem un dalībvalstīm proporcionāli minēto reģionu iedzīvotāju kopskaitam.
Ar kohēziju saistītu fondu pārvietojumu maksimālais apmērs
10. Lai palīdzētu panākt pienācīgu kohēzijas finansējuma koncentrāciju vismazāk attīstītajos reģionos un dalībvalstīs un mazināt vidējās atbalsta intensitātes uz vienu iedzīvotāju atšķirības, pārvietojumu maksimālais apmērs (piemērojot ierobežojumu) no fondiem katrai atsevišķai dalībvalstij ir 2,35 % no dalībvalsts IKP. Maksimālā apmēra ierobežošanu piemēros katru gadu, ņemot vērā pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai veiktu JNI intensīvāku īstenošanu sākumposmā, un — attiecīgos gadījumos — proporcionāli samazinās visus pārvietojumus (izņemot vairāk attīstītiem reģioniem un mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība") attiecīgajai dalībvalstij, lai iegūtu pārvietojuma maksimālo apmēru. Dalībvalstīm, kuras pievienojās Savienībai pirms 2013. gada un kuru vidējais faktiskais IKP pieaugums 2008.–2010. gadā bija mazāks nekā -1 %, pārvietojuma maksimālais apmērs būs 2,59 %.
11. Šā pielikuma 10. punktā minētās maksimālās summas ietver ERAF ieguldījumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta pārrobežu daļas un Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta pārrobežu daļas finansēšanā. Minētās maksimālās summas neietver īpašo EUR 3 000 000 000 piešķīrumu JNI.
12. IKP aprēķinus, ko veiks Komisija, pamatos uz statistikas datiem, kas pieejami 2012. gada maijā. Katras dalībvalsts IKP pieaugumu 2014.–2020. gadā, kā to 2012. gada maijā prognozēja Komisija, katrai dalībvalstij piemēros atsevišķi.
13. No 10. punktā aprakstītajiem noteikumiem neizriet, ka kādai dalībvalstij var piešķirt vairāk nekā 110 % no tās līmeņa reālā izteiksmē 2007.–2013. gada plānošanas periodā.
Papildu noteikumi
14. Visiem reģioniem, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju (PLS), ko izmanto kā kritēriju tiesībām saņemt atbalstu 2007.–2013. gada plānošanas periodā, un bija mazāks nekā 75 % no ES 25 valstu vidējā rādītāja, bet kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks nekā 75 % no ES 27 valstu vidējā rādītāja, minimālais atbalsta apmērs mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam katru gadu būs 60 % no to iepriekšējā indikatīvā vidējā gada piešķīruma saskaņā ar konverģences mērķiem, ko Komisija aprēķina 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas ietvaros.
15. Neviens pārejas reģions nesaņem mazāk par to, ko tas būtu saņēmis, ja būtu vairāk attīstīts reģions. Lai noteiktu minētā minimālā piešķīruma līmeni, piešķīrumu sadales metode, ko piemēro vairāk attīstītiem reģioniem, tiks piemērota visiem reģioniem, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir vismaz 75 % no ES 27 valstu vidējā rādītāja.
16. Minimālais kopējais fondu piešķīrums dalībvalstij atbilst 55 % no tās individuālā kopējā piešķīruma laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam. Pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šo prasību, piemēro proporcionāli fondu piešķīrumiem, izņemot piešķīrumus mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība".
17. Lai novērstu ekonomikas krīzes ietekmi uz eurozonas dalībvalstu labklājības līmeni un sekmētu izaugsmi un jaunu darbvietu izveidi minētajās dalībvalstīs, no struktūrfondiem nodrošina šādus papildu piešķīrumus:
EUR 1 375 000 000 vairāk attīstītajiem Grieķijas reģioniem;
EUR 1 000 000 000 Portugālei, ko sadala šādi: EUR 450 000 000 vairāk attīstītiem reģioniem, no kuriem EUR 150 000 000 piešķir Madeirai, EUR 75 000 000 — pārejas reģionam un EUR 475 000 000 — mazāk attīstītajiem reģioniem;
EUR 100 000 000 Īrijas pierobežas, centrālajam un rietumu reģionam;
EUR 1 824 000 000 Spānijai, no kuriem EUR 500 000 000 piešķir Estremadūrai, EUR 1 051 000 000 — pārejas reģioniem un EUR 273 000 000 — vairāk attīstītajiem reģioniem;
EUR 1 500 000 000 mazāk attīstītajiem Itālijas reģioniem, no kuriem EUR 500 000 000 piešķir ārpilsētas teritorijām.
18. Lai atzītu problēmas, kas radušās saistībā ar stāvokli dalībvalstīs, kuras ir salas, un dažu Eiropas Savienības daļu nošķirtību, pēc 16. punkta noteiktās aprēķinu metodes piemērošanas Malta un Kipra saņem papildu finansējumu attiecīgi EUR 200 000 000 un EUR 150 000 000 apmērā saskaņā ar mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai", un to sadala šādi: vienu trešdaļu Kohēzijas fondam un divas trešdaļas struktūrfondiem.
Spānijas reģioniem Seūtai un Meliļai no struktūrfondiem piešķir papildu finansējumu, kura kopējais apmērs ir EUR 50 000 000 .
Tālākajam Majotas reģionam no struktūrfondiem piešķir kopējo finansējumu EUR 200 000 000 apmērā.
19. Lai palīdzētu noteiktiem reģioniem vieglāk pielāgoties vai nu pārmaiņām to statusā, vai ilgstošajām sekām, ko radījuši nesenie notikumi to tautsaimniecībā, veic šādus papildu piešķīrumus:
Beļģijai EUR 133 000 000 , no kuriem EUR 66 500 000 Limburgai un EUR 66 500 000 miljonus Valonijas reģionā esošajiem pārejas reģioniem;
Vācijai EUR 710 000 000 , no kuriem EUR 510 000 000 bijušajiem konverģences reģioniem pārejas reģionu kategorijā un EUR 200 000 000 Leipcigas reģionam;
neatkarīgi no 10. punktā noteiktā no struktūrfondiem mazāk attīstītajiem Ungārijas reģioniem piešķirs papildu finansējumu EUR 1 560 000 000 apmērā, mazāk attīstītajiem Čehijas reģioniem — papildu finansējumu EUR 900 000 000 apmērā un mazāk attīstītajam Slovēnijas reģionam — papildu finansējumu EUR 75 000 000 apmērā.
20. Kopsummā EUR 150 000 000 tiks piešķirti PEACE programmai, no kuriem EUR 106 500 000 piešķirs Apvienotajai Karalistei un EUR 43 500 000 — Īrijai. Šo programmu īstenos kā pārrobežu sadarbības programmu, iesaistot Ziemeļīriju un Īriju.
Papildu korekcijas saskaņā ar 92. panta 2. punktu
21. Papildus 91. un 92. pantā noteiktajām summām Kipra 2014. gadā saņem papildu piešķīrumu EUR 94 200 000 apmērā un 2015. gadā — 92 400 000 , kas tiks pievienoti tās struktūrfondu piešķīrumam.
VIII PIELIKUMS
METODOLOĢIJA SAISTĪBĀ AR 91. PANTĀ MINĒTO ĪPAŠO PIEŠĶĪRUMU JNI
I. Īpašā piešķīruma JNI resursu sadalījumu nosaka saskaņā ar šādiem soļiem:
Atbalsttiesīgos NUTS 2. līmeņa reģionos, kā tie definēti ESF regulas 16. pantā, 15 līdz 24 gadus vecu jauniešu vecuma grupā nosaka jauniešu bezdarbnieku skaitu, proti, NUTS 2. līmeņa reģionos, kuros jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem bezdarba līmenis 2012. gadā bija vairāk nekā 25 %, un dalībvalstīm, kurās jauniešu bezdarba līmenis 2012. gadā ir palielinājies par vairāk nekā 30 % — reģionos, kuros jauniešu bezdarba līmenis 2012. gadā bija vairāk nekā 20 % (“atbilstīgie reģioni”).
Katram atbilstīgajam reģionam piešķīrumu aprēķina, pamatojoties uz to jauniešu skaita, kuri konkrētajā atbilstīgajā reģionā ir bez darba, īpatsvaru visu 1. punktā minēto jauniešu bezdarbnieku kopskaitā visos atbilstīgajos reģionos.
Dalībvalstij paredzētais piešķīrums ir visiem tās atbilstīgajiem reģioniem piešķirto līdzekļu summa.
II. Īpašo piešķīrumu JNI neņem vērā, piemērojot ierobežojošos noteikumus, kas VII pielikumā paredzēti attiecībā uz vispārējo līdzekļu sadalījumu.
III. Lai noteiktu īpašo piešķīrumu no JNI Majotai, jauniešu bezdarba līmeni un jauniešu bezdarbnieku skaitu nosaka, pamatojoties uz jaunākajiem valsts līmenī pieejamajiem datiem, ja nav pieejami Eurostat dati NUTS 2 līmenī.
IV. JNI paredzētos līdzekļus 2016.–2020. gadam var palielināt, īstenojot budžeta procedūru saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 14. pantu. Papildu līdzekļus dalībvalstīm sadala, ievērojot tos pašus posmus kā sākotnējam piešķīrumam, bet ņem vērā jaunākos pieejamos datus par gadu.
IX PIELIKUMS
ESF MINIMĀLĀS DAĻAS NOTEIKŠANAS METODOLOĢIJA
Papildu procentuālo daļu, ko pieskaita tiem 92. panta 4. punktā minētajiem struktūrfondu daļas resursiem, kuru dalībvalstī piešķir ESF un kura atbilst attiecīgajai dalībvalstij paredzētajai daļai 2007.–2013. gada plānošanas periodā, nosaka atbilstīgi nodarbinātības līmenim (20–64 gadu vecuma grupā) atsauces, proti, 2012. gadā šādi:
Dalībvalstij piešķirtā kopējā procentuālā daļa pēc papildu daļas pieskaitīšanas nepārsniedz 52 % no 92. panta 4. punktā minētā struktūrfondu resursu apjoma.
Horvātijas gadījumā ESF atvēlētā struktūrfondu daļa, izņemot Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim paredzētos resursus, 2007.–2013. gada plānošanas periodā tiek noteikta, pamatojoties uz vidējo rādītāju attiecībā uz to dalībvalstu konverģences reģioniem piešķirto daļu, kuras pievienojās Savienībai 2004. gada 1. janvārī vai vēlāk.
X PIELIKUMS
PAPILDINĀMĪBA
1. PUBLISKI VAI LĪDZVĒRTĪGI STRUKTURĀLIE IZDEVUMI
Lai noteiktu publiskus vai līdzvērtīgus strukturālos izdevumus, tajās dalībvalstīs, kurās mazāk attīstītos reģionos dzīvo vismaz 65 % no iedzīvotāju skaita, izmanto bruto pamatkapitālu, par ko paziņots stabilitātes un konverģences programmās, kuras dalībvalstis sagatavo saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, lai iesniegtu savu vidēja termiņa budžeta stratēģiju. Izmantojamais skaitlis ir skaitlis, kas ir paziņots saistībā ar vispārējās valdības bilanci un parādu un vispārējās valdības budžeta prognozēm, un to izsaka procentos no IKP.
Lai noteiktu publiskus vai līdzvērtīgus strukturālos izdevumus, tajās dalībvalstīs, kurās mazāk attīstītos reģionos dzīvo vairāk nekā 15 %, bet mazāk nekā 65 % no iedzīvotāju skaita, izmanto bruto pamatkapitāla veidošanas kopējo apjomu mazāk attīstītajos reģionos. To norāda tādā pašā formā, kā noteikts pirmajā daļā.
2. PĀRBAUDE
Papildināmības pārbaudēm, ko veic saskaņā ar 95. panta 5. punktu, piemēro turpmāk izklāstītos noteikumus.
2.1 Ex ante pārbaude
a) Kad dalībvalsts iesniedz partnerības nolīgumu, tā sniedz informāciju par plānoto izdevumu profilu, izmantojot 1. tabulas formātu.
1. tabula
Vispārējās valdības izdevumi procentos no IKP |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
P51 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
b) Dalībvalstis, kurās mazāk attīstītos reģionos dzīvo vairāk nekā 15 %, bet mazāk nekā 65 % no iedzīvotāju skaita, sniedz informāciju arī par plānoto izdevumu profilu mazāk attīstītajos reģionos, izmantojot 2. tabulas formātu.
2. tabula
|
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
Vispārējās valdības bruto pamatkapitāla veidošana mazāk attīstītajos reģionos procentos no IKP |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
c) Dalībvalsts sniedz Komisijai informāciju par galvenajiem makroekonomiskajiem rādītājiem un prognozēm, kas ir publisku vai līdzvērtīgu strukturālo izdevumu līmeņa pamatā.
d) Dalībvalstis, kurās mazāk attīstītos reģionos dzīvo vairāk nekā 15 %, bet mazāk nekā 65 % no iedzīvotāju skaita, sniedz Komisijai informāciju arī par metodi, kas izmantota, lai aplēstu bruto pamatkapitāla veidošanu minētajos reģionos. Šim nolūkam dalībvalstis izmanto reģionāla līmeņa publisko investīciju datus, ja tie ir pieejami. Ja šādi dati nav pieejami vai citos pienācīgi pamatotos gadījumos, tostarp ja dalībvalsts 2014.–2020. gada laikposmam ir ievērojami mainījusi Regulā (EK) Nr. 1059/2013 definēto reģionālo sadalījumu, bruto pamatkapitāla veidošanu var aplēst, valsts līmeņa publisko investīciju datiem piemērojot reģionālos publisko izdevumu indikatorus vai reģionālo iedzīvotāju skaitu.
e) Kad dalībvalsts un Komisija ir vienojušās, 1. tabulu un attiecīgos gadījumos 2. tabulu iekļauj attiecīgās dalībvalsts partnerības nolīgumā kā publisku vai līdzvērtīgu strukturālo izdevumu atsauces līmeni, kas jāsaglabā 2014.–2020. gadā.
2.2 Termiņa vidusposma pārbaude
a) Ja vidējie gada izdevumi laikposmā no 2014. līdz 2017. gadam ir vienādi ar partnerības nolīgumā noteikto izdevumu atsauces līmeni vai lielāki par to, termiņa vidusposma pārbaudē uzskata, ka dalībvalsts ir saglabājusi publisku vai līdzvērtīgu strukturālo izdevumu līmeni.
b) Pēc termiņa vidusposma pārbaudes Komisija, apspriežoties ar dalībvalsti, var pārskatīt partnerības nolīgumā noteikto publisku vai līdzvērtīgu strukturālo izdevumu atsauces līmeni, ja ekonomiskā situācija dalībvalstī ir būtiski mainījusies salīdzinājumā ar partnerības nolīguma pieņemšanas brīdī izdarītajām aplēsēm.
2.3 Ex post pārbaude
Ja vidējie gada izdevumi laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ir vienādi ar partnerības nolīgumā noteikto izdevumu atsauces līmeni vai lielāki par to, ex post pārbaudē uzskata, ka dalībvalsts ir saglabājusi publisku vai līdzvērtīgu strukturālo izdevumu līmeni.
3. FINANŠU KOREKCIJAS LIKMES PĒC EX POST PĀRBAUDES
Ja Komisija nolemj veikt finanšu korekciju saskaņā ar 95. panta 6. punktu, finanšu korekcijas likmi aprēķina, atskaitot 3 % no starpības starp partnerības nolīgumā noteikto atsauces līmeni un sasniegto līmeni, kas izteikts procentos no atsauces līmeņa, un iegūto rezultātu dalot ar 10. Finanšu korekciju nosaka, piemērojot minēto finanšu korekcijas likmi fondu ieguldījumam, kas piešķirts attiecīgajai dalībvalstij par mazāk attīstītiem un pārejas reģioniem par visu plānošanas periodu.
Ja starpība starp partnerības nolīgumā noteikto atsauces līmeni un sasniegto līmeni, kas izteikts procentos no partnerības nolīgumā noteiktā atsauces līmeņa, ir 3 % vai mazāka, finanšu korekciju neveic.
Finanšu korekcija nepārsniedz 5 % no fondu piešķīruma attiecīgajai dalībvalstij par mazāk attīstītiem reģioniem par visu plānošanas periodu.
XI PIELIKUMS
Ex ante nosacījumi
I DAĻA: Tematiskie ex ante nosacījumi
Tematiskie mērķi |
Investīciju prioritātes |
Ex ante nosacījums |
Izpildes kritēriji |
1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju (pētniecības un attīstībasmērķis) (minēts 9. panta pirmās daļas 1. punktā) |
ERAF: — Visas investīciju prioritātes saskaņā ar tematisko mērķi Nr. 1. |
1.1. Pētniecība un inovācija: ir izstrādāta valsts vai reģionāla pārdomātas specializācijas stratēģija atbilstoši valsts reformu programmai, lai līdzsvarotu privātos pētniecības un inovācijas izdevumus, kura atbilst pazīmēm, kas liecina, ka valsts vai reģionālās P&I sistēmas darbojas labi. |
— Ir ieviesta valsts vai reģionāla pārdomātas specializācijas stratēģija: — — kuras pamatā ir SWOT vai līdzīga analīze, lai koncentrētu resursus uz ierobežotu pētniecības un inovācijas prioritāšu kopumu; — kurā ir izklāstīti pasākumi privātu pētniecības investīciju veicināšanai; — kura paredz uzraudzības mehānismu. — Ir pieņemts satvars, kurā izklāstīti pieejamie budžeta resursi pētniecībai un inovācijai. |
ERAF: — uzlabot pētniecības un inovācijas (P&I) infrastruktūru un spēju attīstīt P&I izcilību, kā arī veicināt kompetences centru, jo īpaši Eiropas nozīmes centru, izveidi. |
1.2. Pētniecības un inovācijas infrastruktūra: pastāv daudzgadu plāns investīciju iekļaušanai budžetā un noteikšanai par prioritāti. |
— Ir pieņemts indikatīvs daudzgadu plāns ar Savienības prioritātēm saistīto investīciju iekļaušanai budžetā un noteikšanai par prioritāti, un attiecīgā gadījumā ir pieņemts Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģiskais forums (ESFRI). |
|
2. Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pieejamību, izmantošanu un kvalitāti (platjoslas mērķis) (minēts 9. panta pirmās daļas 2. punktā) |
ERAF: — attīstīt IKT produktus un pakalpojumus, e-komerciju un palielināt pieprasījumu IKT jomā; — veicināt IKT lietošanu e-pārvaldībai, e-mācībām, e-iekļaušanai, e-kultūrai un e-veselībai. |
2.1. Digitālā izaugsme: stratēģisks politikas satvars par digitālo stratēģiju, lai veicinātu cenas ziņā pieejamus, augstas kvalitātes un sadarbspējīgus IKT iespējotus privātos un publiskos pakalpojumus unpalielinātu to izmantošanu pilsoņu, tostarp neaizsargāto grupu, uzņēmumu un valstu pārvaldes iestāžu, vidū, tostarp pārrobežu iniciatīvas. |
— Pastāv stratēģisks politikas satvars digitālajai izaugsmei, piemēram, valsts vai reģionālajā pārdomātas specializācijas stratēģijā, kurā aplūkoti šādi aspekti: — darbību iekļaušana budžetā un noteikšana par prioritāti, izmantojot SWOT vai līdzīgu analīzi, kas veikta atbilstīgi Eiropas digitalizācijas programmas rezultātu pārskatam; — vajadzētu būt veiktai analīzei par IKT pieprasījumam un piedāvājumam sniegtā atbalsta līdzsvarošanu; — rādītāji intervences progresa noteikšanai, piemēram, digitālo prasmju, prasmju, e-iekļaušanas, e-pieejamības un progresu e-veselības jomā, nepārkāpjot LESD 168. pantā noteiktos ierobežojumus, attiecīgā gadījumā šos rādītājus saskaņojot ar spēkā esošajām atbilstošajām nozaru Savienības, valsts vai reģionālajām stratēģijām; — IKT spēju veidošanas vajadzību novērtējums. |
ERAF: — paplašināt platjoslas pakalpojumu izvietojumu un sekmēt ātrgaitas tīklu attīstību, kā arī atbalstīt jaunizstrādātu tehnoloģiju un tīklu pieņemšanu digitālajai ekonomikai. |
2.2. Nākamās paaudzes tīklu (NGN) infrastruktūra: ir izstrādāti valsts vai reģionāli NGN plāni, kuros ņemtas vērā reģionālās darbības, kas veiktas, lai sasniegtu Savienības mērķus attiecībā uz piekļuvi ātrgaitas internetam, galveno uzmanību pievēršot jomām, kurās tirgus nenodrošina atvērtu infrastruktūru par pieejamu cenu un kvalitāti, saskaņā ar Savienības konkurences un valsts atbalsta noteikumiem, un paredzēt neaizsargātām iedzīvotāju grupām pieejamus pakalpojumus. |
— Ir izstrādāts valsts vai reģionālais NGN plāns, kas paredz: — plānu attiecībā uz investīcijām infrastruktūrā, pamatojoties uz ekonomikas analīzi, kurā ņem vērā esošās privāto un publisko infrastruktūru un plānotās investīcijas; — ilgtspējīgus investīciju modeļus, kas veicina konkurenci un nodrošina atvērtu, cenas ziņāpieejamu, kvalitatīvu un nākotnē izmantojamu infrastruktūru un pakalpojumus; — pasākumus privāto investīciju veicināšanai. |
|
3. Uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspēju (minēts 9. panta pirmās daļas 3. punktā) |
ERAF: — sekmēt uzņēmējdarbību, jo īpaši atvieglojot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un atbalstot jaunu uzņēmumu izveidi, tostarp ar uzņēmumu inkubatoru palīdzību; — atbalstīt MVU spēju iesaistīties izaugsmē reģionālajā, valsts un starptautiskajā tirgū, kā arī iesaistīties inovācijas procesos. |
3.1. Ir veiktas īpašas darbības, lai stiprinātu uzņēmējdarbības veicināšanu, ņemot vērā Mazās uzņēmējdarbības aktu (MUA). |
— Konkrētās darbības ir šādas: — ir ieviesti pasākumi, lai samazinātu laiku un izmaksas, kas vajadzīgas uzņēmuma izveidei, ņemot vērā MUA mērķus; — ir ieviesti pasākumi, lai saīsinātu laiku, kas vajadzīgs tādu licenču un atļauju saņemšanai, kuras ļauj sākt un veikt konkrēto uzņēmuma darbību, ņemot vērā MUA mērķus; — ir izveidots mehānisms, lai uzraudzītu ieviesto MUA pasākumu īstenošanu un novērtētu tiesību aktu ietekmi uz MVU. |
4. Atbalstīt pāreju uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku visās nozarēs (minēts 9. panta pirmās daļas 4. punktā) |
ERAF+Kohēzijas fonds: — atbalstīt energoefektivitāti, pārdomātu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu publiskajā infrastruktūrā, tostarp sabiedriskajās ēkās un mājsaimniecībās. |
4.1. Ir veiktas darbības, lai veicinātu galapatēriņa energoefektivitātes rentablus uzlabojumus un rentablu ieguldījumu energoefektivitātē, būvējot vai atjaunojot ēkas. |
— Darbības ir šādas: — pasākumi, lai nodrošinātu, ka ir ieviests prasību minimums attiecībā uz ēku energoefektivitāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/31/ES (1) 3., 4. un 5. pantu; — pasākumi, kas vajadzīgi ēku energoefektivitātes sertifikācijas sistēmas ieviešanai saskaņā arDirektīvas 2010/31/ES 11. pantu; — pasākumi, lai nodrošinātu energoefektivitātes stratēģisku plānošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES (2) 3. pantu, — pasākumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/32/EK (3) par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem 13. pantu, lai nodrošinātu, ka galapatērētāji tiek nodrošināti ar individuāliem skaitītājiem, ciktāl tas ir tehniski iespējams, finansiāli saprātīgi un samērīgi saistībā ar iespējamiem energoietaupījumiem. |
ERAF + Kohēzijas fonds: — veicināt siltuma un elektroenerģijas efektīvas koģenerācijas izmantošanu, pamatojoties uz lietderīgā siltuma pieprasījumu. |
4.2. Ir veiktas darbības, lai veicinātu siltuma un elektroenerģijas efektīvu koģenerāciju. |
— Darbības ir šādas: — atbalsts koģenerācijai ir balstīts uz lietderīgā siltuma pieprasījumu un primārās enerģijas ietaupījumiem saskaņā ar Direktīvas 2004/8/EK 7. panta 1. punktu un 9. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, dalībvalstis vai to kompetentās iestādes ir izvērtējušas pastāvošās likumdošanas un regulatīvās sistēmas attiecībā uz atļauju izsniegšanas procedūrām un citām procedūrām, lai: —a) veicinātu to, ka koģenerācijas iekārtu izstrāde atbilst ekonomiski pamatotam saražotā lietderīgā siltuma pieprasījumam, un novērstu to, kasaražotais siltuma daudzums pārsniedz lietderīgā siltuma daudzumu; un b) samazinātu regulatīvus un neregulatīvus ierobežojumus koģenerācijas palielināšanai. |
|
ERAF+Kohēzijas fonds: — veicināt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas ražošanu un sadali. |
4.3. Ir veikti pasākumi, lai sekmētu atjaunojamo energoresursu ražošanu un sadali (4). |
— Ir pārredzamas atbalsta shēmas, prioritāra pieeja tīklam vai garantēta pieeja un prioritāte sadalē, kā arī publiski izziņoti standartnoteikumi attiecībā uz tehnisku pielāgojumu izmaksu uzņemšanos un sadali, un tie atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK (4) 14. panta 1. punktam, 16. panta 2. punktam un 16. panta 3. punktam. — Dalībvalsts ir pieņēmusi valsts atjaunojamo energoresursu rīcības plānu saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 4. pantu. |
|
5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību (klimata pārmaiņu mērķis) (minēts 9. panta pirmās daļas 5. punktā) |
ERAF+Kohēzijas fonds: — veicināt investīcijas, kas ļauj risināt konkrētus riskus, nodrošinot noturību pret katastrofām un izstrādājot katastrofu pārvarēšanas sistēmas. |
5.1. Riska novēršana un riska pārvaldība: ir izstrādāti valsts vai reģionāli riska novērtējumi attiecībā uz katastrofu pārvarēšanu, ņemot vērā pielāgošanos klimata pārmaiņām. |
— Ir izstrādāts valsts vai reģionāls riska novērtējums, kurā ir ietverti šādi elementi: — sniegts riska novērtējumam izmantotā procesa, metodoloģijas, metožu un neslepeno datu apraksts, kā arī uz risku pamatotu kritēriju apraksts investīciju noteikšanai par prioritāti; — sniegts viena riska un vairāku risku scenāriju apraksts; — attiecīgā gadījumā ņemtas vērā valsts stratēģijas attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām. |
6. saglabāt un aizsargāt vidi un veicināt resursefektivitāti (minēts 9. panta pirmās daļas 6. punktā) |
ERAF + Kohēzijas fonds: — veikt investīcijas ūdensapgādes jomā, lai nodrošinātu Savienības vides acquis prasības un risinātu vajadzības, ko dalībvalstis noteikušas saistībā ar investīcijām un kas pārsniedz šīs prasības. |
6.1. Ūdensapgādes joma: ir spēkā a) ūdens cenu noteikšanas politika, kura paredz atbilstošus stimulus lietotājiem izmantot ūdens resursus efektīvi, un b) dažādo ūdens izmantojumu atbilstošs ieguldījums ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanā, kam piemēro likmi, kura noteikta apstiprinātajā upju baseinu apsaimniekošanas plānā attiecībā uz investīcijām, ko atbalsta programmas. |
— ERAF un Kohēzijas fonda atbalstītajās nozarēs dalībvalsts ir nodrošinājusi dažādo ūdens izmantojumu ieguldījumu ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanā pa nozarēm saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK (5) 9. panta 1. punkta pirmo ievilkumu, vajadzības gadījumā ņemot vērā atgūšanas sociālo, vides un ekonomisko ietekmi, kā arī skartā reģiona vai reģionu ģeogrāfiskos un klimatiskos apstākļus. — Ir pieņemts upju baseinu apsaimniekošanas plāns upju baseinu apgabalam, kas atbilst 13. pantam Direktīvā 2000/60/EK. |
ERAF + Kohēzijas fonds: — veikt investīcijas atkritumu apsaimniekošanas jomā, lai nodrošinātu Savienības vides acquis prasības un lai risinātu vajadzības, ko dalībvalstis noteikušas saistībā ar investīcijām un kas pārsniedz šīs prasības. |
6.2. Atkritumu apsaimniekošanas joma: veicināt ekonomiski un ekoloģiski ilgtspējīgas investīcijas atkritumu apsaimniekošanas jomā, jo īpaši, izstrādājot atkritumu apsaimniekošanas plānus saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK un ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju. |
— Komisijai ir iesniegts Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 5. punktā prasītais īstenošanas ziņojums par panākumiem Direktīvas 2008/98/EK 11. panta mērķu sasniegšanā. — Ir izstrādāts viens vai vairāki atkritumu apsaimniekošanas plāni, kā to paredz Direktīvas 2008/98/EK 28. pants. — Ir izstrādātas atkritumu rašanās novēršanas programmas, kā to paredz minētās Direktīvas 2008/98/EK 29. pants. — Ir pieņemti vajadzīgie pasākumi, lai sasniegtu mērķus attiecībā uz sagatavošanos atkārtotai izmantošanai un pārstrādei līdz 2020. gadam saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punktu. |
|
7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās (minēts 9. panta pirmās daļas 7. punktā) |
ERAF + Kohēzijas fonds: — atbalstīt multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu, investējot TEN-T. — izstrādāt un atjaunot visaptverošas, kvalitatīvas un savstarpēji izmantojamas dzelzceļu sistēmas un veicināt trokšņa samazināšanas pasākumus. — izstrādāt un uzlabot videi draudzīgas (tostarp ar zemu trokšņa līmeni) transporta sistēmas ar zemu oglekļa emisiju, tostarp iekšzemes ūdensceļus un jūras transportu, ostas, multimodālos savienojumus un lidostu infrastruktūru, lai veicinātu ilgtspējīgu reģionālo un vietējo mobilitāti; ERAF: — uzlabot reģionālo mobilitāti, savienojot sekundārus un terciārus mezglus ar TEN-T infrastruktūru, ietverot multimodālus mezglus. |
7.1. Transports: ir izstrādāts visaptverošs plānsvai plāni, vai satvars vai satvari par investīcijām transportā saskaņā ar dalībvalstu iestāžu sistēmu (tostarp reģionālajam un vietējam sabiedriskajam transportam), kas atbalsta infrastruktūras attīstību un uzlabo savienojamību ar TEN-T visaptverošajiem tīkliem un pamattīkliem. |
— Ir izstrādāts visaptverošs plāns vai plāni, vai satvars vai satvari par investīcijām transportā, kas atbilst tiesiskajām prasībām attiecībā uz stratēģisko vides novērtējumu un nosaka: — — ieguldījumu Eiropas vienotajā transporta telpā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1315/2013 (4) 10. pantu, ietverot investīciju prioritātes: — — TEN-T pamattīklā un visaptverošajā tīklā, kur ir paredzētas investīcijas no ERAF un Kohēzijas fonda, un — sekundārajā savienojamībā; — reālistiskus un pārdomātus to projektu mērķus, kurus paredzēts atbalstīt no ERAF un Kohēzijas fonda, — pasākumus, lai nodrošinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus. |
ERAF + Kohēzijas fonds: — atbalstīt multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu, investējot TEN-T. — izstrādāt un atjaunot visaptverošas, kvalitatīvas un savstarpēji izmantojamas dzelzceļu sistēmas un veicināt trokšņa samazināšanas pasākumus. — izstrādāt un uzlabot videi draudzīgas (tostarp ar zemu trokšņa līmeni) transporta sistēmas ar zemu oglekļa emisiju, tostarp iekšzemes ūdensceļus un jūras transportu, ostas, multimodālus savienojumus un lidostu infrastruktūru, lai veicinātu ilgtspējīgu reģionālo un vietējo mobilitāti. ERAF: — uzlabot reģionālo mobilitāti, savienojot sekundārus un terciārus mezglus ar TEN-T infrastruktūru, ietverot multimodālus mezglus. |
7.2. Dzelzceļš: visaptverošajā transporta plānā vai plānos vai satvarā vai satvaros ir atsevišķa sadaļa par dzelzceļa attīstību saskaņā ar dalībvalstu iestāžu sistēmu (tostarp reģionālajam un vietējam sabiedriskajam transportam), kas atbalsta infrastruktūras attīstību unuzlabo savienojamību ar TEN-T visaptverošajiem tīkliem un pamattīkliem. Investīcijas attiecas uz kustamajiem aktīviem, savstarpējo izmantojamību un spēju veidošanu. |
— Transporta plānā vai plānos, vai satvarā vai satvaros ir sadaļa par dzelzceļa attīstību, kā noteikts iepriekš, un šī sadaļa atbilst tiesiskajām prasībām attiecībā uz stratēģisko vides novērtējumu (SVN) un tajā nosakareālistiskus un pārdomātus projekta mērķus (tostarp grafiku un budžeta struktūru); — paredz pasākumus, lai nodrošinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus. |
|
ERAF+Kohēzijas fonds: — atbalstīt multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu, investējot TEN-T. — izstrādāt un atjaunot visaptverošas, kvalitatīvas un savstarpēji izmantojamas dzelzceļu sistēmas un veicināt trokšņa samazināšanas pasākumus. — izstrādāt un uzlabot videi draudzīgas (tostarp ar zemu trokšņa līmeni) transporta sistēmas ar zemu oglekļa emisiju, tostarp iekšzemes ūdensceļus un jūras transportu, ostas, multimodālus savienojumus un lidostu infrastruktūru, lai veicinātu ilgtspējīgu reģionālo un vietējo mobilitāti; ERAF: — uzlabot reģionālo mobilitāti, savienojot sekundārus un terciārus mezglus ar TEN-T infrastruktūru, ietverot multimodālus mezglus. |
7.3. Citi transporta veidi, ietverot iekšzemes ūdensceļus un jūras transportu, ostas, multimodālus savienojumus un lidostu infrastruktūru: visaptverošajā(-os) transporta plānā vai plānos vai satvarā vai satvaros ir atsevišķa sadaļa par iekšzemes ūdensceļiem un jūras transportu, ostām, multimodāliem savienojumiem un lidostu infrastruktūru, kas palīdz uzlabot savienojamību ar TEN-T visaptverošajiem tīkliem un pamattīkliem un veicina ilgtspējīgu reģionālo un vietējo mobilitāti. |
— Transporta plānā vai plānos vai satvarā vai satvaros ir sadaļa par iekšzemes ūdensceļiem un jūras transportu, ostām, multimodāliem savienojumiem un lidostu infrastruktūru, kas: — — atbilst tiesiskajām prasībām attiecībā uz stratēģisko vides novērtējumu; — nosaka reālistiskus un pārdomātus projekta mērķus (tostarp grafiku un budžeta struktūru); — paredz pasākumus, lai nodrošinātu starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju spēju sasniegt projekta mērķus. |
|
ERAF: — uzlabot energoefektivitāti un energoapgādes drošību, izstrādājot viedas enerģijas sadales, glabāšanas un pārvades sistēmas, kā arī integrējot sadalīto ražošanu no atjaunojamiem enerģijas avotiem. |
7.4. Viedu enerģijas sadales, glabāšanas un pārvades sistēmu izstrāde. Ir izstrādāti visaptveroši plāni par investīcijām viedā enerģētikas infrastruktūrā un ir noteikti regulatīvi pasākumi, kas veicina energoefektivitātes un energoapgādes drošības uzlabošanu. |
— Ir izstrādāti visaptveroši plāni, kuros noteiktas valsts enerģētikas infrastruktūras prioritātes: — — attiecīgajā gadījumā — saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK 22. pantu un Direktīvu 2009/73/EK, un — saskaņā ar attiecīgajiem reģionālajiem investīciju plāniem atbilstīgi 12. pantam un ar Savienības mēroga desmit gadu tīkla attīstības plānu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 714/2009 (5) 8. panta 3. punkta b) apakšpunktam un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 715/2009 (6), un — saskaņā ar 3. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 347/2013 (7). — Minētie plāni ietver: — — reālistiskus un pārdomātus to projektu mērķus, kurus paredzēts atbalstīt no ERAF; — pasākumus, lai sasniegtu sociālās un ekonomiskās kohēzijas, kā arī vides aizsardzības mērķus saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK 3. panta 10. punktu un Direktīvas 2009/73/EK 3. panta 7. punktu; — pasākumus, lai optimizētu enerģijas izmantošanu un veicinātu energoefektivitāti saskaņā ar Direktīvas 2009/72/EK 3. panta 11. punktu un Direktīvas 2009/73/EK 3. panta 8. punktu. |
|
8. Veicināt ilgtspējīgu un kvalitatīvu nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti; (nodarbinātības mērķis) (minēts 9. panta pirmās daļas 8. punktā) |
ESF: ►C1
— nodarbinātības pieejamība darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei. |
8.1. Ir izstrādāti un ieviesti aktīva darbaspēka tirgus politikas virzieni, ņemot vērā nodarbinātības politikas pamatnostādnes. |
— Nodarbinātības dienesti spēj nodrošināt un nodrošina: — — personalizētus pakalpojumus un aktīvus un preventīvus darba tirgus pasākumus agrīnā posmā, kuri ir pieejami visiem darba meklētājiem, vienlaikus pievēršot uzmanību cilvēkiem, kuri visvairāk pakļauti sociālās atstumtības riskam, tostarp cilvēkiem no atstumtām kopienām; — visaptverošu un pārredzamu informāciju par jaunām darba vietām un darba iespējām, ņemot vērā darba tirgus mainīgās vajadzības. — Nodarbinātības dienesti ir izveidojuši oficiālu vai neformālu kārtību sadarbībai ar attiecīgajām ieinteresētajām personām. |
ESF: — pašnodarbinātība, uzņēmējdarbība un uzņēmumu radīšana, ietverot inovatīvus mikrouzņēmumus, inovatīvus mazos un vidējos uzņēmumus. ERAF: — atbalstīt uzņēmumu inkubatoru izveidi un investīciju atbalstu pašnodarbinātībai, mikrouzņēmumiem un uzņēmumu radīšanai. |
8.2. Pašnodarbinātība, uzņēmējdarbība un uzņēmumu radīšana: ir izstrādāts stratēģisks politikas satvars iekļaujošai darbības uzsākšanai. |
— Ir ieviests stratēģisks politikas satvars iekļaujošam darbības uzsākšanas atbalstam, un tam ir šādi elementi: — ir ieviesti pasākumi, lai samazinātu laiku un izmaksas, kas vajadzīgas uzņēmuma izveidei, ņemot vērā MUA mērķus; — ir ieviesti pasākumi, lai saīsinātu laiku, kas vajadzīgs tādu licenču un atļauju saņemšanai, kuras ļauj sākt un veikt konkrēto uzņēmuma darbību, ņemot vērā MUA mērķus; — ir ieviesti pasākumi, lai izveidotu saikni starp atbilstošiem uzņēmējdarbības attīstības pakalpojumiem un finanšu pakalpojumiem (piekļuve kapitālam), tostarp, ja vajadzīgs, nodrošinātu nelabvēlīgu grupu un/vai teritoriju integrēšanu. |
|
ESF: — darba tirgus iestāžu modernizēšana, piemēram, publisku un privātu nodarbinātības dienestu modernizēšana, un atbilstības darba tirgus vajadzībām uzlabošana, tostarp ar pasākumiem, kas uzlabo darbaspēka transnacionālomobilitāti, kā arī ar mobilitātes shēmām un labāku sadarbību starp iestādēm un attiecīgajām ieinteresētajām personām. ERAF: — investēt nodarbinātības dienestu infrastruktūrā. |
8.3. Darba tirgus iestādes ir modernizētas, un to darbība nostiprināta saskaņā ar nodarbinātības pamatnostādnēm; Pirms darba tirgus iestāžu reformas tiks izstrādāts precīzs stratēģisks politikas satvars un veikts ex ante novērtējums, kurā iekļauts dzimumu aspekts. |
— Nodarbinātības dienestu reformas pasākumi, kuru mērķis ir attīstīt minēto dienestu spēju nodrošināt: — — personalizētus pakalpojumus un aktīvus un preventīvus darba tirgus pasākumus agrīnā posmā, kuri ir pieejami visiem darba meklētājiem, vienlaikus pievēršot uzmanībucilvēkiem, kuri visvairāk pakļauti sociālās atstumtības riskam, tostarp cilvēkiem no atstumtām kopienām; — visaptverošu un pārredzamu informāciju par jaunām darba vietām un darba iespējām, ņemot vērā darba tirgus mainīgās vajadzības. — Nodarbinātības dienestu reformas laikā tiks izveidoti oficiāli vai neformāli sadarbības tīkli ar attiecīgajām ieinteresētajām personām. |
|
ESF: — aktīva un veselīga novecošana. |
8.4. Aktīva un veselīga novecošana: aktīvas novecošanas politika ir izstrādāta, ņemot vērā nodarbinātības pamatnostādnes. |
— Attiecīgās ieinteresētās personas ir iesaistītas aktīvas novecošanas politikas izstrādē un turpmākajos pasākumos, lai saglabātu vecāka gadagājuma darba ņēmējus darba tirgū un veicinātu viņu nodarbinātību; — dalībvalsts veic pasākumus aktīvas novecošanas veicināšanai. |
|
ESF: ►C1
— darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām. |
8.5. Darbinieku, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām: ir izstrādāti politikas virzieni, kas vērsti uz to, lai veicinātu gatavību pārmaiņām un pārstrukturēšanai un to labu pārvaldību. |
— Ir ieviesti instrumenti sociālo partneru un publisku iestāžu atbalstam, lai attīstītu un uzraudzītu proaktīvu pieeju pārmaiņām un pārstrukturizācijai, un šie instrumenti ietver pasākmus: — lai veicinātu gatavību pārmaiņām; — lai veicinātu sagatavošanos pārstrukturēšanās procesam un tā pārvaldību. |
|
ESF: — jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuri pakļauti sociālāsatstumtības riskam, un jauniešiem no atstumtām kopienām, arī ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu. |
8.6. Ir izstrādāts stratēģisks politikas satvars, lai veicinātu jauniešu nodarbinātību, tostarp īstenojot garantijas jauniešiem shēmu. Šis ex-ante nosacījums attiecas tikai uz JNI īstenošanu. |
— Ir ieviests stratēģisks politikas satvars, lai veicinātu jauniešu nodarbinātību, un tas: — ir pamatots ar pierādījumiem par nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītu jauniešu skaitu, un tas ir pamatsmērķtiecīgas politikas izstrādei un norišu uzraudzībai; — nosaka, kura publiska iestāde atbild par jaunatnes nodarbinātības pasākumiem un par partnerību koordinēšanu visos līmeņos un nozarēs; — iesaista visas ieinteresētās personas, kas ir nozīmīgas jauniešu bezdarba samazināšanā; — ļauj īstenot savlaicīgu iejaukšanos un aktivizēšanos; — ietver atbalstošus pasākumus attiecībā uz piekļuvi nodarbinātībai, prasmju pilnveidošanu, darbaspēka mobilitāti un to jauniešu ilgtspējīgu integrāciju darba tirgū, kuri nav iesaistīti nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā. |
|
9. Veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju (nabadzības apkarošanas mērķis) (minēts 9. panta pirmās daļas 9. punktā) |
ESF: — aktīva iekļaušana, tostarp lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbināmību; ERAF: — veikt investīcijas veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas veicina valsts, reģionālo un vietējo attīstību, samazinot nevienlīdzību attiecībā uz veselības un sociālo stāvokli, veicinot sociālo iekļaušanu ar labāku piekļuvi sociālajiem, kultūras un atpūtaspakalpojumiem un atbalstot pāreju no iestāžu uz sabiedrības sniegtiem pakalpojumiem — sniegt atbalstu tādu pilsētu un lauku kopienu fizisko, ekonomisko un sociālo atjaunošanu, kam ir bijušas ierobežotas iespējas. |
9.1. Ir izstrādāts un tiek īstenots valsts stratēģisks politikas satvars nabadzības mazināšanai, kura mērķis ir darba tirgū aktīvi iekļaut no tā atstumtus cilvēkus, ņemot vērā nodarbinātības pamatnostādnes. |
— ir ieviests valsts stratēģisks politikas satvars nabadzības mazināšanai, kura mērķis ir panākt aktīvu iekļaušanu un kas: — — nodrošina pietiekamus pierādījumus nabadzības mazināšanas politikas izstrādei un norišu uzraudzībai; — ietver pasākumus, ar kuriem atbalsta valsts nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas mērķa sasniegšanu (kas definēts valsts reformu programmā), kurš paredzilgtspējīgu un kvalitatīvu darba iespēju veicināšanu cilvēkiem, kuri visvairāk pakļauti sociālās atstumtības riskam, tostarp cilvēkiem no atstumtām kopienām; — iesaista attiecīgās ieinteresētās personas nabadzības apkarošanā;
— atkarībā no noteiktajām vajadzībām ietver pasākumus pārejai no institucionālas aprūpes uz aprūpi vietējās kopienas līmenī; — pēc pieprasījuma un pamatotā gadījumā attiecīgajām ieinteresētajām personām var sniegt atbalstu projektu pieteikumu iesniegšanā un izvēlēto projektu īstenošanā un vadībā. |
ESF: — atstumto kopienu, piemēram, romu, sociālekonomiskā integrācija; ERAF: — veikt investīcijas veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas veicina valsts, reģionālo un vietējo attīstību, samazinot atšķirības attiecībā uz veselības stāvokli, veicinot sociālo iekļaušanu ar piekļuvi sociālajiem, kultūras un atpūtas pakalpojumiem un atbalstot pāreju no iestāžu uz sabiedrības sniegtiem pakalpojumiem; — sniegt atbalstu tādu pilsētu un lauku kopienu fizisko, ekonomisko un sociālo atjaunošanu, kam ir bijušas ierobežotas iespējas. — veikt investīcijas izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmēm un mūžizglītībā, attīstot izglītības un apmācības infrastruktūru. |
9.2. Ir ieviests stratēģisks politikas satvars romu iekļaušanai. |
— Ir ieviests valsts romu iekļaušanas stratēģisks politikas satvars: — — kurā ir izvirzīti sasniedzami valsts mēroga mērķi attiecībā uz romu integrāciju, lai mazinātu to atstumtību no plašas sabiedrības. Minētajiem mērķiem vajadzētu būt vērstiem uz galvenajiem četriem ES romu integrācijas virzieniem, kas saistīti ar piekļuvi izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un mājokļiem; — kurā attiecīgā gadījumā ir norādīti tie nelabvēlīgie mikroreģioni vai izolētās apkaimes, kurās sabiedrība ir vistrūcīgākā, izmantojot jaupieejamos sociālekonomiskos un teritoriālos rādītājus (t. i., ļoti zems izglītības līmenis, ilgstošs bezdarbs utt.); — kurā ir noteiktas stingras uzraudzības metodes, lai novērtētu romu integrācijas pasākumu ietekmi un pārskatītu stratēģijas pielāgošanas mehānismu; — kura ir izstrādāta, tiek īstenota un uzraudzīta ciešā sadarbībā un nepārtrauktā dialogā ar romu pilsonisko sabiedrību, reģionālām un vietējām iestādēm; — pēc pieprasījuma un pamatotā gadījumā attiecīgajām ieinteresētajām personām tiks sniegts atbalsts projektu pieteikumu iesniegšanā un izvēlēto projektu īstenošanā un vadībā.. |
|
ESF: ►C1
— piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem. ERAF: — veikt investīcijas veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas veicina valsts, reģionālo un vietējo attīstību, samazinot atšķirības attiecībā uz veselības stāvokli, veicinot sociālo iekļaušanu, izmantojot uzlabotu piekļuvi sociālajiem, kultūras un atpūtaspakalpojumiem, un atbalstot pāreju no iestāžu uz sabiedrības sniegtiem pakalpojumiem, |
9.3. Veselība: ir izstrādāts valsts vai reģionāls veselības aizsardzības stratēģisks politikas satvars, ņemot vērā LESD 168. pantā noteiktos ierobežojumus un nodrošinot ekonomisku ilgtspējību. |
— Ir ieviests valsts vai reģionāls stratēģisks politikas satvars veselības aizsardzības jomā, kas paredz: — — koordinētus pasākumus, lai uzlabotu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem; — pasākumus efektivitātes veicināšanai veselības aprūpes nozarē, izmantojot pakalpojumu sniegšanas modeļus un infrastruktūru; — uzraudzības un pārskatīšanas sistēmu. — Dalībvalsts vai reģions ir pieņēmuši satvaru, kurā indikatīvi izklāstīti pieejamie budžeta resursiveselības aprūpei, kā arī izmaksu ziņā efektīvi koncentrēti resursi prioritārām vajadzībām. |
|
10. Investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā. (izglītības mērķis) (minēts 9. panta pirmās daļas 10. punktā) |
ESF: — priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana un novēršana un vienlīdzīgas pieejas veicināšana kvalitatīvai pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai, tostarp formālām, neformālām un ikdienejām mācību iespējām, kas ļauj mācības pametušajām personām atsākt izglītības iegūšanu un mācības; ERAF: — veikt investīcijas izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmēm un mūžizglītībā, attīstot izglītības un apmācības infrastruktūru. |
10.1. Priekšlaicīga mācību pārtraukšana: ir izstrādāts stratēģisks politikas satvars, lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu (PMP), ņemot vērā LESD 165. pantā noteiktos ierobežojumus. |
— Ir ieviesta sistēma ar PMP saistītu datu un informācijas vākšanai un analizēšanai attiecīgajos līmeņos, kas: — — nodrošina pietiekamu pierādījumu bāzi mērķtiecīgas politikas izstrādei un uzrauga norises. — Ir ieviests ar PMP saistīts stratēģisks politikas satvars: — — kurš ir pamatots ar pierādījumiem; — kurš ietver attiecīgos izglītības sektorus, tostarp attīstību agrīnā pirmsskolas vecumā, un jo īpaši pievēršas mazaizsargātām grupām, kuras visvairāk apdraud PMP, tostarp cilvēkiem no atstumtām kopienām, un kurā ir ņemti vērā preventīvi, intervences un kompensācijas pasākumi; — kurā iesaista visus politikas sektorus un ieinteresētās personas, kuras ir svarīgas PMP problēmas risināšanā. |
ESF: ►C1
— augstākās izglītības vai pielīdzināma līmeņa izglītības kvalitātes, efektivitātes un pieejamības uzlabošana nolūkā palielināt līdzdalības un sasniegumu līmeni, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām; ERAF: — veikt investīcijas izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmēm un mūžizglītībā, attīstot izglītības un apmācības infrastruktūru. |
10.2. Augstākā izglītība: ir izstrādāts valsts vai reģionāls stratēģisks politikas satvars augstākās izglītības apguves rādītāju, kvalitātes un efektivitātes paaugstināšanai, ņemot vērā LESD 165. pantā noteiktos ierobežojumus. |
— Ir ieviests valsts vai reģionāls augstākās izglītības stratēģisks politikas satvars, kas paredz: — ja vajadzīgs, pasākumusapguves un ieguves veicināšanai, kuri: — — veicina augstākās izglītības apguvi to iedzīvotāju vidū, kuriem ir zemi ienākumi, un citu nepietiekami pārstāvētu iedzīvotāju grupu vidū, īpašu uzmanību pievēršot nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem, tostarp cilvēkiem no atstumtām kopienām; — mazina mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas rādītājus / uzlabo izglītības ieguves rādītājus; — veicina inovatīva satura un programmu izstrādi; — pasākumus nodarbinātības un uzņēmējdarbības veicināšanai, kuri: — — veicina starpdisciplīnu prasmes, tostarp uzņēmējdarbības prasmes, attiecīgajās augstākās izglītības programmās; — mazina dzimumu atšķirības akadēmisko un profesionālo izvēļu ziņā. |
|
ESF: — formālas, neformālas un ikdienējas mūžizglītības vienlīdzīgas pieejamības uzlabošana visām vecuma grupām, darbaspēka zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošana un elastīgu mācību iespēju veicināšana, tostarp ar profesionālo orientāciju un iegūto kompetenču apstiprināšanu; ERAF: — veikt investīcijas izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmēm unmūžizglītībā, attīstot izglītības un apmācības infrastruktūru. |
10.3. Mūžizglītība: ir izstrādāts valsts un/vai reģionāls mūžizglītības stratēģisks politikas satvars, ņemot vērā LESD 165. pantā noteiktos ierobežojumus. |
— Ir ieviests valsts vai reģionāls mūžizglītības stratēģisks politikas satvars, kas paredz pasākumus, lai: — atbalstītu mūžizglītības attīstības un saistošos pakalpojumus, ietverot to īstenošanu un prasmju uzlabošanu (t. i., validāciju, norādes, izglītību un apmācību), kā arī veicinātu attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšanos un partnerību ar tām; — lai nodrošinātu prasmju pilnveidošanas iespējas dažādām mērķa grupām, ja tās ir noteiktas kā prioritātes valsts vai reģionālos stratēģiskos politikas satvaros (piemēram, jauniešiem profesionālajā apmācībā, pieaugušajiem, vecākiem, kuri atgriežas darba tirgū, mazkvalificētiem un gados vecākiem darbiniekiem, migrantiem, kā arī citām nelabvēlīgām grupām, jo īpaši invalīdiem); — paplašinātu mūžizglītības pieejamību, cenšoties efektīvi ieviest pārredzamības rīkus (piemēram, Eiropas kvalifikāciju sistēmu, valstu kvalifikāciju sistēmu, Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālās izglītības un apmācības jomā, Eiropas kvalitātes nodrošināšanas sistēmu profesionālajai izglītībai un apmācībām); — palielinātu izglītības un apmācības saistību ar darba tirgu un pielāgotu izglītību un apmācību noteikto mērķa grupu vajadzībām (piemēram, jauniešiem profesionālajā apmācībā, pieaugušajiem, vecākiem, kuri atgriežas darba tirgū, mazkvalificētiem un gados vecākiem darbiniekiem, migrantiem, kā arī citām nelabvēlīgām grupām, jo īpaši invalīdiem). |
|
ESF: — darba tirgus saistības ar izglītības un apmācības sistēmām uzlabošana, pārejas veicināšana no izglītības uz nodarbinātību un profesionālās izglītības un apmācības (VET) sistēmu un to kvalitātesuzlabošana, tostarp ar vajadzīgo prasmju prognozēšanas mehānismiem, studiju programmu pielāgošanu un uz darbu balstītu mācību programmu, tostarp duālu mācību programmu un māceklības shēmu, izstrādi; ERAF: — veikt investīcijas izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmēm un mūžizglītībā, attīstot izglītības un apmācības infrastruktūru. |
10.4 ir izstrādāts valsts vai reģionāls stratēģisks politikas satvars, lai palielinātu profesionālās izglītības un apmācības (VET) kvalitāti un efektivitāti, ņemot vērā LESD 165. pantā noteiktos ierobežojumus. |
— ir ieviests valsts vai reģionāls stratēģisks politikas satvars, lai palielinātu VET sistēmu kvalitātiun efektivitāti, ņemot vērā LESD 165.pantā noteiktos ierobežojumus, kas ietver pasākumus, lai: — uzlabotu darba tirgus saistību ar VET sistēmām, ko īsteno ciešā sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp ar vajadzīgo prasmju prognozēšanas mehānismiem, studiju programmu pielāgošanu un uz darbu balstītu mācību nodrošināšanu tās dažādās formās; — uzlabotu VET kvalitāti un pievilcību, tostarp izveidojot valsts pieeju VET kvalitātes nodrošināšanai (piemēram, saskaņā ar Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūru profesionālajai izglītībai un apmācībām), un ieviešot pārredzamības un atzīšanas instrumentus, piemēram, Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET). |
|
11. ►C1 Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un valsts pārvaldes efektivitāti ◄ (minēts 9. panta pirmās daļas11. punktā) |
ESF — investīcijas institucionālajās spējās un efektīvā valsts pārvaldē un publiskajos pakalpojumos valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai panāktu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību ERAF — uzlabot publisku iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un veidot efektīvu valsts pārvaldi, ar darbībām, kas nostiprina valsts pārvaldes un sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti un institucionālās spējas saistībāar ERAF īstenošanu un sniedzot atbalstu ESF darbībām institucionālās spējas un valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai. Kohēzijas fonds: — uzlabot publisku iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un veidot efektīvu valsts pārvaldi ar darbībām, kas nostiprina valsts pārvaldes un sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti un institucionālās spējas saistībā ar Kohēzijas fonda īstenošanu. |
— ir izstrādāts stratēģisks politikas satvars dalībvalstu pārvaldes efektivitātes nostiprināšanai, tostarp valsts pārvaldes reformai. |
— Ir ieviests un tiek īstenots stratēģisks politikas satvars, kura mērķis ir nostiprināt dalībvalsts publisko iestāžu pārvaldes efektivitāti un to prasmes attiecībā uz šādiem elementiem: — tiesisko, organizatorisko un/vai procesuālo reformas darbību analīzi un stratēģisko plānošanu; — kvalitātes pārvaldības sistēmu izstrādi; — integrētas darbības administratīvo procedūru vienkāršošanai un racionalizācijai; — tādas cilvēkresursu stratēģijas un politikas izstrādi un īstenošanu, kura attiecas uz noteiktajām neatbilstībām šajā jomā; — prasmju pilnveidošanu visos publisko iestāžu profesionālās hierarhijas līmeņos; — uzraudzības un novērtēšanas procedūru un rīku izstrādi. |
(1)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).
(2)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).
(3)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/32/EK (2006. gada 5. aprīlis), par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 93/76/EEK (OV L 114, 27.4.2006., 64. lpp.).
(4)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.).
(5)
OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.
(6)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības 2013. gada 11. decembris pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.). OV: lūdzu pabeigt minēto zemsvītras piezīmi attiecībā uz Regulu PE-CONS 42/13.
(7)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 714/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 15. lpp.).
(8)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 36. lpp.).
(9)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 347/2013 (2013. gada 17. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.). |
II DAĻA: Vispārējie ex ante nosacījumi
Joma |
Ex ante nosacījums |
Izpildes kritēriji |
1. Diskriminācijas novēršana |
Ir administratīvā spēja saistībā ar ESI fondiem īstenot un piemērot Savienības tiesību aktus un politiku diskriminācijas novēršanas jomā. |
— Dalībvalstu iestāžu sistēmai un tiesiskam regulējumam atbilstoša kārtība to struktūru iesaistei visā programmu sagatavošanas un īstenošanas gaitā, kuras ir atbildīgas par vienlīdzīgas attieksmes veicināšanu pret visām personām, tostarp konsultāciju sniegšanu par līdztiesības jautājumiem attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar ESI; — kārtība tā personāla apmācībai, kurš strādā iestādēs, kas iesaistītas ESI fondu pārvaldībā un kontrolē jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesību akti un politika diskriminācijas novēršanas jomā. |
2. Dzimums |
Ir administratīvā spēja saistībā ar ESI fondiem īstenot un piemērot Savienības tiesību aktus un politiku dzimumu līdztiesības jomā. |
— Dalībvalstu iestāžu sistēmai un tiesiskam regulējumam atbilstoša kārtība to struktūru iesaistei visā programmu sagatavošanas un īstenošanas gaitā, kuras ir atbildīgas par dzimumu līdztiesību, tostarp konsultāciju sniegšanu par dzimumu līdztiesības jautājumiem attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar ESI; — kārtība tā personāla apmācībai, kurš strādā iestādēs, kas iesaistītas ESI fondu pārvaldībā un kontrolē jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesību akti un politika dzimumu līdztiesības jomā, kā arī integrētā pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai. |
3. Invaliditāte |
Ir administratīvā spēja saistībā ar ESI fondiem īstenot un piemērot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) atbilstoši Padomes Lēmumam 2010/48/EK (1). |
— Dalībvalstu iestāžu sistēmai un tiesiskam regulējumam atbilstoša kārtība saziņai ar tām struktūrām un to iesaistei visā programmu sagatavošanas un īstenošanas gaitā, kuras ir atbildīgas par personu ar invaliditāti tiesībām, vai šādu personu pārstāvniecības organizāciju iesaisti vai citu attiecīgu ieinteresēto personu iesaisti; — kārtība tā personāla apmācībai, kurš strādā iestādēs, kas iesaistītas ESI fondu pārvaldībā un kontrolē jomās, kurās piemērojami Savienības un valstu tiesību akti un politika invaliditātes jomā, tostarp vajadzības gadījumā saistībā ar pieejamības jautājumiem un UNCRPD praktisko piemērošanu, kā tas atspoguļots Savienības un valstu tiesību aktos; — kārtība tam, kā visā programmu sagatavošanas un īstenošanas gaitā nodrošināt UNCRPD 9. panta īstenošanas uzraudzību saistībā ar ESI fondiem. |
4. Publiskais iepirkums |
Ir izstrādāta kārtība, kā saistībā ar ESI fondiem nodrošināt Savienības publiskā iepirkuma tiesību aktu efektīvu piemērošanu. |
— Kārtība, lai ar atbilstīgiem mehānismiem efektīvi piemērotu Savienības noteikumus publiskā iepirkuma jomā; — kārtība, kas nodrošina pārredzamas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras; — kārtība ESI fondu īstenošanā iesaistītā personāla apmācībai un informācijas izplatīšanai minētajam personālam; — kārtība, lai nodrošinātu administratīvo spēju īstenot un piemērot Savienības noteikumus publiskā iepirkuma jomā. |
5. Valsts atbalsts |
Ir izstrādāta kārtība, kā saistībā ar ESI fondiem nodrošināt Savienības valsts atbalsta noteikumu efektīvu piemērošanu. |
— Kārtība, lai efektīvi piemērotu Savienības valsts atbalsta noteikumus; — kārtība ESI fondu īstenošanā iesaistītā personāla apmācībai un informācijas izplatīšanai minētajam personālam; — kārtība, lai nodrošinātu administratīvo spēju īstenot un piemērot Savienības noteikumus valsts atbalsta jomā. |
6. Tiesību akti vides jomā, kas attiecas uz ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) un stratēģisko vides novērtējumu (SVN) |
Ir izstrādāta kārtība efektīvai Savienības vides jomas tiesību aktu piemērošanai saistībā ar IVN un SVN. |
— Kārtība Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES (2) (IVN) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/42/EK (3) (SVN) efektīvai piemērošanai; — kārtība IVN un SVN direktīvu īstenošanā iesaistītā personāla apmācībai un informācijas izplatīšanai minētajam personālam; — kārtība pietiekamas administratīvās spējas nodrošināšanai. |
7. Statistiskās sistēmas un rezultātu rādītāji |
Ir izstrādāta statistiskā bāze, kas vajadzīga, lai novērtētu programmu efektivitāti un ietekmi. Ir izstrādāta rezultātu rādītāju sistēma, kas vajadzīga, lai izvēlētos darbības, kuras visefektīvāk sekmēs vēlamo iznākumu, lai uzraudzītu progresu rezultātu sasniegšanā un veiktu ietekmes novērtējumu. |
— Ir ieviesta kārtība savlaicīgai statistikas datu savākšanai un apkopošanai, kurā iekļauti šādi elementi: — — avotu un mehānismu, kas nodrošina statistisko validāciju, apzināšana; — kārtība attiecībā uz apkopoto datu publicēšanu un pieejamību sabiedrībai; — efektīva rezultātu rādītāju sistēma, tostarp: — — tiek veikta rezultātu rādītāju atlase katrai programmai, kas sniedz informāciju par programmas finansēto politikas darbību izvēles iemesliem; — ir izvirzīti mērķi šiem rādītājiem; — katrs rādītājs atbilst šādiem priekšnosacījumi: noturība un statistiskā validācija, normatīvās interpretācijas skaidrība, spēja reaģēt uz politiku, datu savlaicīga savākšana; — procedūras, lai nodrošinātu, ka visās programmas finansētajās darbībās tiek izmantota efektīva rādītāju sistēma. |
(1)
Padomes 2009. gada 26. novembra Lēmums par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (OV L 23, 27.1.2010., 35. lpp.).
(2)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).
(3)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu |
XII PIELIKUMS
INFORMĀCIJA, KOMUNIKĀCIJA UN PUBLICITĀTE ATTIECĪBĀ UZ ATBALSTU NO FONDIEM
1. DARBĪBU SARAKSTS
Šīs regulas 115. panta 2. punktā minēto darbību sarakstā vismaz vienā no dalībvalsts oficiālajām valodām aizpilda šādus datu laukus:
Datu lauku virsrakstus norāda arī vismaz vienā citā Savienības oficiālajā valodā.
2. INFORMĀCIJAS UN KOMUNIKĀCIJAS PASĀKUMI UN PUBLICITĀTES VAIROŠANAS PASĀKUMI SABIEDRĪBAI
Dalībvalsts, vadošā iestāde un atbalsta saņēmēji veic vajadzīgos pasākumus, lai informētu sabiedrību un sazinātos ar to par darbībām, ko atbalsta darbības programma saskaņā ar šo regulu.
2.1. Dalībvalsts un vadošās iestādes pienākumi
1. Dalībvalsts un vadošā iestāde nodrošina, lai informācijas un komunikācijas pasākumi tiktu īstenoti saskaņā ar komunikācijas stratēģiju nolūkā uzlabot publicitāti un mijiedarbību ar pilsoņiem un lai minētie pasākumi pēc iespējas plašāk tiktu atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos, atbilstošajā līmenī izmantojot dažādus komunikācijas veidus un metodes, kas attiecīgā gadījumā pielāgotas tehnoloģiskām inovācijām.
2. Dalībvalsts vai vadošā iestāde ir atbildīga par vismaz šādiem informācijas un komunikācijas pasākumiem:
plaša informatīva pasākuma organizēšana, kurā reklamē darbības programmas vai programmu sākšanu, vēl pat pirms attiecīgo komunikācijas stratēģiju apstiprināšanas;
viena plaša informācijas pasākuma organizēšana gadā, kurā popularizē finansējuma iespējas un īstenotās stratēģijas un dara zināmus darbības programmas vai programmu sasniegumus, tostarp — attiecīgā gadījumā — informē par lielajiem projektiem, kopīgiem rīcības plāniem un citiem projektu piemēriem;
Savienības emblēmas izvietošana pie katras vadošās iestādes ēkas;
darbību saraksta elektroniska publicēšana saskaņā ar šā pielikuma 1. punktu;
darbību piemēru izklāsts pa darbības programmām vienotajā tīmekļa vietnē vai darbības programmas tīmekļa vietnē, kas ir pieejama, izmantojot vienoto tīmekļa portālu, jo īpaši tādu darbību piemēru izklāsts, kurās fondu intervences pievienotā vērtība ir īpaši pamanāma; piemēri tiek izklāstīti kādā no plaši lietotām Savienības oficiālajām valodām, kas nav attiecīgās dalībvalsts oficiālā valoda vai valodas;
ar darbības programmu saistītās informācijas atjaunināšana, atjauninot arī informāciju par tās galvenajiem sasniegumiem un rezultātiem, vienotajā tīmekļa vietnē vai darbības programmas tīmekļa vietnē, kas ir pieejama, izmantojot vienoto tīmekļa portālu.
3. Vadošā iestāde informācijas un komunikācijas pasākumos saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un praksi atbilstīgos gadījumos iesaista šādas struktūras:
5. pantā minētos partnerus:
Eiropas informācijas centrus, kā arī Komisijas pārstāvniecības un Eiropas Parlamenta Informācijas birojus dalībvalstīs;
izglītības un pētniecības institūtus.
Šīs struktūras plaši izplata 115. panta 1. punktā aprakstīto informāciju.
2.2. Atbalsta saņēmēju pienākumi
1. Visos informācijas un komunikācijas pasākumos un fondu publicitātes vairošanas pasākumos, ko organizē atbalsta saņēmējs, norāda uz atbalstu, kas darbības veikšanai saņemts no fondiem, un to dara šādi:
izvietojot Savienības emblēmu kopā ar atsauci uz Savienību saskaņā ar tehniskajiem parametriem, kas noteikti īstenošanas aktā, kuru Komisija pieņēmusi atbilstoši 115. panta 4. punktam;
norādot fondu vai fondus, kas atbalsta darbību.
Ja informācijas vai komunikācijas pasākumi attiecas uz vienu vai vairākām darbībām, ko līdzfinansē vairāk nekā viens fonds, b) apakšpunktā minēto atsauci var aizvietot ar atsauci uz ESI fondiem.
2. Darbības īstenošanas laikā atbalsta saņēmējs informē sabiedrību par atbalstu, kas saņemts no fondiem:
atbalsta saņēmēja tīmekļa vietnē, ja tāda ir, publicējot īsu un ar atbalsta apjomu samērīgu aprakstu par darbību, tostarp tās mērķiem un rezultātiem, un uzsverot no Savienības saņemto finansiālo atbalstu;
attiecībā uz darbībām, uz kurām neattiecas 4. un 5. punkts, sabiedrībai viegli redzamā vietā, piemēram, pie ēkas ieejas, izvietojot vismaz vienu plakātu ar informāciju par projektu (minimālais izmērs A3), tostarp par finansiālo atbalstu no Savienības.
3. Attiecībā uz ESF atbalstītām darbībām un vajadzības gadījumos attiecībā uz ERAF un Kohēzijas fonda atbalstītām darbībām atbalsta saņēmējs nodrošina, lai personas, kas piedalās darbības īstenošanā, būtu informētas par šo finansējumu.
Ikvienā dokumentā, kas attiecas uz darbības īstenošanu un kas paredzēts sabiedrībai vai dalībniekiem, tostarp jebkurā dalības sertifikātā vai citā sertifikātā, iekļauj paziņojumu par to, ka darbību atbalstījis fonds vai fondi.
4. ERAF un Kohēzijas fonda darbības īstenošanas laikā atbalsta saņēmējs sabiedrībai labi redzamā vietā izvieto ievērojama izmēra pagaidu informācijas stendu par katru darbību, kas sastāv no infrastruktūras vai būvdarbu finansēšanas, ja darbībai piešķirtais kopējais publiskais atbalsts par šādiem darbiem pārsniedz EUR 500 000 .
5. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc darbības pabeigšanas atbalsta saņēmējs sabiedrībai labi redzamā vietā izvieto ievērojama izmēra pastāvīgu plāksni vai informācijas stendu par katru darbību, kas atbilst šādiem kritērijiem:
kopējais publiskais atbalsts darbībai pārsniedz EUR 500 000 ;
darbība sastāv no fiziska objekta iepirkuma vai infrastruktūras vai būvdarbu finansēšanas.
Uz plāksnes vai informācijas stenda norāda darbības nosaukumu un galveno mērķi. To sagatavo atbilstīgi tehniskajiem parametriem, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 115. panta 4. punktu.
6. Šajā apakšiedaļā noteiktos pienākumus piemēro no brīža, kad atbalsta saņēmējam tiek izsniegts dokuments, kurā izklāstīti 125. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteiktie atbalsta saņemšanas nosacījumi darbībai.
3. POTENCIĀLO ATBALSTA SAŅĒMĒJU UN ATBALSTA SAŅĒMĒJU INFORMĒŠANAS PASĀKUMI
3.1. Potenciālo atbalsta saņēmēju informēšanas pasākumi
1. Vadošā iestāde saskaņā ar komunikācijas stratēģiju nodrošina, lai darbības programmas stratēģija, mērķi un finansējuma iespējas, ko piedāvā Savienības un dalībvalsts kopējais atbalsts, tiktu plaši publiskoti potenciālajiem atbalsta saņēmējiem un visām ieinteresētajām personām, sniedzot sīku izklāstu par finansiālo atbalstu no attiecīgajiem fondiem.
2. Vadošā iestāde nodrošina, lai potenciāliem atbalsta saņēmējiem būtu piekļuve attiecīgajai informācijai, tostarp vajadzības gadījumā jaunākajai informācijai, ņemot vērā arī elektronisko un citu komunikācijas pakalpojumu pieejamību, tādējādi nodrošinot informāciju vismaz par:
finansējuma iespējām un pieteikumu iesniegšanas sākumu;
izdevumu atbilstības nosacījumiem, kas jāizpilda, lai varētu saņemt atbalstu saskaņā ar darbības programmu;
finansējuma saņemšanas pieteikumu izskatīšanas procedūru aprakstu un attiecīgajiem termiņiem;
atbalstāmo darbību atlases kritērijiem;
kontaktpersonām valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, kuras var sniegt informāciju par darbības programmām;
atbalsta saņēmēju pienākumu informēt sabiedrību par darbības mērķi un fondu sniegto atbalstu darbībai saskaņā ar 2.2. apakšiedaļu no brīža, kad atbalsta saņēmējam tiek izsniegts dokuments, kurā izklāstīti 125. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteiktie atbalsta saņemšanas nosacījumi darbībai. Vadošā iestāde var prasīt, lai potenciālie atbalsta saņēmēji pieteikumos ierosinātu indikatīvus komunikācijas pasākumus fondu publicitātes vairošanai, kuri ir samērīgi ar attiecīgās darbības apjomu.
3.2. Atbalsta saņēmēju informēšanas pasākumi
1. Vadošā iestāde informē faktiskos atbalsta saņēmējus par to, ka finansējuma pieņemšana nozīmē piekrišanu viņu iekļaušanai darbību sarakstā, ko publicē saskaņā ar 115. panta 2. punktu.
2. Vadošā iestāde vajadzības gadījumā nodrošina informācijas un komunikācijas līdzekļus, tostarp veidnes elektroniskā formātā, lai palīdzētu faktiskajiem atbalsta saņēmējiem izpildīt viņu pienākumus, kas izklāstīti 2.2. punktā.
4. KOMUNIKĀCIJAS STRATĒĢIJAS ELEMENTI
Vadošās iestādes un attiecīgā gadījumā dalībvalsts izstrādātajā komunikācijas stratēģijā iekļauj šādus elementus:
īstenotās pieejas aprakstu, tostarp galvenos informācijas un komunikācijas pasākumus, kas jāveic dalībvalstij vai vadošajai iestādei un kas ir vērsti uz potenciālajiem atbalsta saņēmējiem, atbalsta saņēmējiem, informācijas izplatītājiem un plašāku sabiedrību, ņemot vērā 115. pantā izklāstītos mērķus;
to materiālu aprakstu, kuri būs nodrošināti personām ar invaliditāti pieejamā formātā;
aprakstu par to, kā tiks atbalstīta saņēmēju komunikācijas darbība;
indikatīvu budžetu stratēģijas īstenošanai;
to administratīvo struktūru, kā arī personāla resursu aprakstu, kas atbild par informācijas un komunikācijas pasākumu īstenošanu;
informācijas un komunikācijas pasākumu kārtību, kas minēta 2. punktā, norādot tīmekļa vietni vai tīmekļa portālu, kurā ir atrodami šādi dati;
norādi par to, kā informācijas un komunikācijas pasākumus izvērtēs pēc tā, cik pamanāma un zināma ir politika, darbības programmas, darbības, un kāda ir fondu un Savienības loma;
attiecīgā gadījumā — aprakstu par iepriekšējās darbības programmas galveno rezultātu izmantojumu;
gada atjauninājumu, kurā izklāstīti nākamajā gadā veicamie informācijas un komunikācijas pasākumi, tostarp fondu publicitātes vairošanas pasākumi, inter alia, pamatojoties uz gūto pieredzi par šādu pasākumu efektivitāti.
XIII PIELIKUMS
VADOŠĀS IESTĀDES UN SERTIFIKĀCIJAS IESTĀDES IZRAUDZĪŠANĀS KRITĒRIJI
1. IEKŠĒJĀ KONTROLES VIDE
i) pastāv organizatoriska struktūra, kas aptver vadošās un sertifikācijas iestādes funkcijas un funkciju sadalījumu katrā no minētajām iestādēm, nodrošinot to, ka attiecīgos gadījumos ir ievērots funkciju nošķīruma princips;
ii) gadījumiem, kad uzdevumi tiek deleģēti starpniekstruktūrām, pastāv sistēma, ar ko tiek nodrošināta starpniekstruktūru atbildības un pienākumu noteikšana, tām deleģēto uzdevumu veikšanas spēju pārbaude un ziņošanas procedūru esamība;.
iii) procedūras, ko izmanto, lai ziņotu par nelikumībām un tās pārraudzītu, kā arī, lai atgūtu nepamatoti izmaksātas summas;
iv) plāns, kā organizācijas dažādos līmeņos un dažādām funkcijām tiek piešķirti pienācīgi cilvēkresursi ar vajadzīgajām tehniskajām zināšanām.
2. RISKA PĀRVALDĪBA
Sistēma, ar ko, ievērojot proporcionalitātes principu, nodrošina, lai vajadzības gadījumā tiktu veikti pienācīgi riska pārvaldības pasākumi, it īpaši gadījumos, kad darbībās ir veiktas būtiskas izmaiņas.
3. PĀRVALDĪBAS UN KONTROLES DARBĪBAS
A. Vadošā iestāde
i) procedūras attiecībā uz dotāciju pieteikumiem, pieteikumu izvērtēšanu, atlasi finansējuma piešķiršanas mērķiem, tostarp instrukcijas un norādes, ar ko nodrošina, lai darbības saskaņā ar 125. panta 3. punkta a) apakšpunkta i) punktu sniegtu ieguldījumu attiecīgo prioritāro virzienu konkrēto mērķu un rezultātu sasniegšanā;
ii) procedūras pārvaldības pārbaužu, tostarp administratīvo pārbaužu, veikšanai par katru atbalsta saņēmēja iesniegtu atlīdzināšanas pieteikumu un par darbību pārbaudēm uz vietas;
iii) procedūras atbalsta saņēmēju iesniegtu atlīdzināšanas pieteikumu izskatīšanai un atļaujas veikt maksājumu došanai;
iv) procedūras sistēmai, kurā elektroniskā formātā vāc, reģistrē un glabā datus par katru darbību, tostarp, attiecīgos gadījumos, datus par atsevišķiem dalībniekiem un, ja vajadzīgs, rādītāju datu nodalījumu pa dzimumiem, un kuras drošība ir garantēta atbilstīgi starptautiski atzītiem standartiem;
v) vadošās iestādes izveidotas procedūras, lai nodrošinātu, ka atbalsta saņēmēji uztur vai nu atsevišķu grāmatvedības sistēmu vai piemērotu grāmatvedības kodu sistēmu visiem darījumiem, kas saistīti ar attiecīgu darbību;
vi) procedūras efektīvu un samērīgu krāpšanas apkarošanas pasākumu piemērošanai;
vii) procedūras, ar ko nodrošina pienācīgas revīzijas liecības un arhivēšanas sistēmu;
viii) procedūras, lai izstrādātu pārvaldības deklarāciju, kas minēta Finanšu regulas 59. panta 5. punkta a) apakšpunktā, un gada kopsavilkumu par galīgo revīziju ziņojumiem un veiktajām kontrolēm, tostarp par apzinātajiem trūkumiem, kas minēts tās 59. panta 5. punkta b) apakšpunktā;
ix) procedūras atbalsta saņēmējam nepieciešamā dokumenta, kurā ir izklāstīti katrai darbībai sniegtā atbalsta nosacījumi, izsniegšanai.
B. Sertifikācijas iestāde
i) procedūras, ko veic, lai apliecinātu Komisijai paredzētu starpposma maksājumu pieteikumus;
ii) procedūras, saskaņā ar kurām izstrādā pārskatus un apliecina to patiesumu, pilnīgumu un pareizumu, un to, ka, ņemot vērā visu revīziju rezultātus, pārskatos iekļautie izdevumi atbilst piemērojamiem tiesību aktiem;
iii) procedūras, ar kurām nodrošina pienācīgas revīzijas liecības, elektroniskā formātā uzturot grāmatvedības uzskaiti, tostarp uzskaiti par atgūstamajām, atgūtajām un atsauktajām summām attiecībā uz katru darbību;
iv) attiecīgos gadījumos – procedūras, ar kurām nodrošina, ka sertifikācijas iestāde no vadošās iestādes saņem pienācīgu informāciju par veiktajām pārbaudēm, un informāciju par rezultātiem, kas gūti revīzijas iestādes veiktās revīzijās vai tās pārraudzībā veiktās revīzijās.
4. UZRAUDZĪBA
A. Vadošā iestāde
i) procedūras, ar ko atbalsta uzraudzības komitejas darbu;
ii) procedūras gada un galīgos īstenošanas ziņojumu izstrādei un iesniegšanai Komisijai.
B. Sertifikācijas iestāde
Procedūras, kas nepieciešamas, lai izpildītu sertifikācijas iestādes pienākumu uzraudzīt pārvaldības pārbaužu rezultātus un rezultātus, kas gūti revīzijas iestādes veiktās revīzijās vai tās pārraudzībā veiktās revīzijās, pirms Komisijai tiek iesniegti maksājumu pieteikumi.
XIV PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
Regula (EK) Nr. 1083/2006 |
Šī regula |
1. pants |
1. pants |
2. pants |
2. pants |
3. un 4. pants |
89. pants |
5., 6. un 8. pants |
90. pants |
7. pants |
— |
9. pants |
4. un 6. pants |
10. pants |
4. panta 1. punkts |
11. pants |
5. pants |
12. pants |
4. panta 4. punkts |
13. pants |
4. panta 5. punkts |
14. pants |
4. panta 7. un 8. punkts un 73. pants |
15. pants |
95. pants |
16. pants |
7. pants |
17. pants |
8. pants |
18. pants |
91. pants |
19. līdz 21. pants |
92. pants |
22. pants |
93. un 94. pants |
23. pants |
92. panta 6. punkts |
24. pants |
91. panta 3. punkts |
25. pants |
10. un 11. pants |
26. pants |
12. pants |
27. pants |
15. pants |
28. pants |
14. un 16. pants |
29. pants |
52. pants |
30. pants |
53. pants |
31. pants |
113. pants |
32. pants |
26., 29. pants, 96. panta 9. un 10. punkts |
33. pants |
30. pants un 96. panta 11. punkts |
34. pants |
98. pants |
35. pants |
99. pants |
36. pants |
31. pants |
37. pants |
27. pants un 96. panta 1. līdz 8. punkts |
38. pants |
— |
39. pants |
100. pants |
40. pants |
101. pants |
41. pants |
102. un 103. pants |
42. pants |
123. panta 7. punkts |
43. pants |
— |
43.a pants |
67. pants |
43.b pants |
67. pants |
44. pants |
37. līdz 46. pants |
45. pants |
58. un 118. pants |
46. pants |
59. un 119. pants |
47. pants |
54. pants |
48. pants |
55. pants, 56. panta 1. līdz 3. punkts, 57. pants, 114. panta 1. un 2. punkts |
49. pants |
56. panta 4. punkts, 57. pants un 114. panta 3. punkts |
50. pants |
20. līdz 22. pants |
51. pants |
— |
52. pants |
121. pants |
53. un 54. pants |
60. un 120. pants |
55. pants |
61. pants |
56. pants |
65. līdz 70. pants |
57. pants |
71. pants |
58. pants |
73. pants |
59. pants |
123. pants |
60. pants |
125. pants |
61. pants |
126. pants |
62. pants |
127. pants |
63. pants |
47. pants |
64. pants |
48. pants |
65. pants |
110. pants |
66. pants |
49. pants |
67. pants |
50. un 111. pants |
68. pants |
51. un 112. pants |
69. pants |
115. līdz 117. pants |
70. pants |
74 un 122. pants |
71. pants |
124. pants |
72. pants |
75. pants |
73. pants |
128. pants |
74. pants |
148. pants |
75. pants |
76. pants |
76. pants |
77. un 129. pants |
77. pants |
78. un 130. pants |
78. un 78.a pants |
131. pants |
79. pants |
— |
80. pants |
132. pants |
81. pants |
80. un 133. pants |
82. pants |
81. un 134. pants |
83. pants |
— |
84. pants |
82. pants |
85. līdz 87. pants |
135. pants |
88. pants |
— |
89. pants |
141. pants |
90. pants |
140. pants |
91. pants |
83. pants |
92. pants |
142. pants |
93. pants |
86. un 136. pants |
94. pants |
— |
95. pants |
— |
96. pants |
87. pants |
97. pants |
88. pants |
98. pants |
143. pants |
99. pants |
85. un 144. pants |
100. pants |
145. pants |
101. pants |
146. pants |
102. pants |
147. pants |
103. un 104. pants |
150. pants |
105. pants |
152. pants |
105.a pants |
— |
106. pants |
151. pants |
107. pants |
153. pants |
108. pants |
154. pants |
Padomes un Komisijas kopīgais paziņojums par 67. pantu
Padome un Komisija ir vienisprātis, ka 67. panta 4. punkts, ar ko ir izslēgta 67. panta 1. punkta b)–d) apakšpunktos izklāstītā vienkāršotu izmaksu piemērošana gadījumos, kad darbība vai projekts, kas ir daļa no darbības, tiek īstenota tikai un vienīgi ar publiskā iepirkuma starpniecību, neliedz iespēju īstenot darbību ar publiskā iepirkuma procedūru, kuru rezultātā atbalsta saņēmējs veic maksājumus līgumslēdzējai pusei, balstoties uz iepriekš noteiktām vienības izmaksām. Padome un Komisija ir vienisprātis, ka izmaksas, ko nosaka un sedz atbalsta saņēmējs, balstoties uz minētajām vienību izmaksām, kuras noteiktas ar publiskā iepirkuma procedūru, veido reālās izmaksas, kas atbalsta saņēmējam radušās un kuras viņš apmaksājis saskaņā ar 67. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgais paziņojums par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 pārskatīšanu saistībā ar apropriāciju pārdali
Eiropas Parlaments, Padome un Komisija piekrīt Finanšu regulas pārskatīšanā nolūkā saskaņot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 966/2012 ar daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam iekļaut noteikumus, kas nepieciešami, lai piemērotu vienošanās par izpildes rezerves piešķiršanu un saistībā ar finanšu instrumentu īstenošanu atbilstīgi 39. pantam (MVU iniciatīva) saskaņā ar regulu, ar ko paredz kopīgus noteikumus Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem attiecībā uz šādu apropriāciju pārdali:
apropriāciju, kuras ir piesaistītas programmām attiecībā uz izpildes rezervi un kuru saistības ir atceltas, jo atbilstīgi šajās programmās noteiktajām prioritātēm starpposma mērķi netika sasniegti, un;
apropriāciju, kuras ir piesaistītas attiecībā uz 39. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētajām īpašam nolūkam paredzētajām programmām un kuru saistības ir jāatceļ, jo bija jāpārtrauc dalībvalsts piedalīšanās finanšu instrumentā.
Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgs paziņojums par 1. pantu
Ja ir nepieciešami vēl citi pamatoti izņēmumi kopīgos noteikumos, lai ņemtu vērā EZJF un ELFLA īpatnības, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija apņemas atļaut šīs atkāpes, tās ar pienācīgu rūpību piemērojot nepieciešamajam izmaiņām Regulā, ar ko nosaka kopīgus noteikumus Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem.
Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgais paziņojums par jebkāda atpakaļejoša spēka izslēgšanu attiecībā uz 5. panta 3. punkta piemērošanu
Eiropas Parlaments un Padome ir vienisprātis, ka:
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr, 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 549. lpp).
( 2 ) Padomes 2010. gada 13. jūlija ieteikums par vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikai (OV L 191, 23.7.2010., 28. lpp.).
( 3 ) Padomes Lēmums Nr. 2010/707/ES (2010. gada 21. oktobris) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (OV L 308, 24.11.2010., 46. lpp.).
( 4 ) Komisijas Regula (ES) Nr. 1407/2013 (2013. gada 18. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 352, 24.12.2013., 1. lpp.).
( 5 ) Komisijas Regula (ES) Nr. 1408/2013 (2013. gada 18. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (OV L 352, 24.12.2013., 9. lpp.).
( 6 ) Komisijas Regula (ES) Nr. 717/2014 (2014. gada 27. jūnijs) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (OV L 190, 28.6.2014., 45. lpp.).
( 7 ) Komisijas Regula (EK) Nr. 1998/2006 (2006. gada 15. decembris) par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 379, 28.12.2006., 5. lpp.).
( 8 ) Komisijas Regula (EK) Nr. 1535/2007 (2007. gada 20. decembris) par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē (OV L 337, 21.12.2007., 35. lpp.).
( 9 ) Komisijas Regula (EK) Nr. 875/2007 (2007. gada 24. jūlijs) par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam zivsaimniecības nozarē (OV L 193, 25.7.2007., 6. lpp.).
( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.).
( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1082/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) (OV L 210, 31.7.2006., 19. lpp.).
( 12 ) Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 516/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, groza Padomes Lēmumu 2008/381/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumus Nr. 573/2007/EK un Nr. 575/2007/EK un Padomes Lēmumu 2007/435/EK (OV L 150, 20.5.2014., 168. lpp.).
( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.).
( 15 ) Padomes Regula (ES) Nr. 407/2010 (2010. gada 11. maijs), ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.).
( 16 ) Padomes Regula (EK) Nr. 332/2002 (2002. gada 24. jūnijs), ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm (OV L 53, 23.2.2002., 1. lpp.).
( 17 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 472/2013 (2013. gada 21. maijs) par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības (OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.).
( 18 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.).
( 19 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/825 (2017. gada 17. maijs), ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu un groza Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (OV L 129, 19.5.2017., 1. lpp.).
( 20 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
( 21 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/1017 (2015. gada 25. jūnijs) par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.).
( 22 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
( 23 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
( 24 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.).
( 25 ) Padomes Regula (EK) Nr. 2223/96 (1996. gada 25. jūnijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp.).
( 26 ) Padomes Regula (EK) Nr. 2012/2002 (2002. gada 11. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.).
( 27 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1198/2006 (2006. gada 27. jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu (OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.).
( 28 ) Padomes Regula (EK) Nr. 659/1999 (1999. gada 22. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.).
( 29 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1287/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmu (COSME) (2014-2020) un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK Sk. šā Oficiālā Vēstneša 33. lpp).
( 30 ) Komisijas Lēmums 2010/670/ES (2010. gada 3. novembris), ar ko nosaka komerciālo demonstrējumu projektu finansēšanas kritērijus un pasākumus, kuru mērķis ir videi droša CO2 uztveršana un ģeoloģiska uzglabāšana, kā arī inovatīvu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju demonstrējumu projekti saskaņā ar Kopienas siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, ko ieviesa ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (OV L 290, 6.11.2010., 39. lpp.).
( 31 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1293/2013 (2013. gada 11. decembris) par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 614/2007 (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 185. lpp).
( 32 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā "Erasmus+" un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 50. lpp).
( 33 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1296/2013 (2013. gada 11. decembris) par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu ("EaSI") un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 238. lpp)
( 34 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013, 2013. gada 11. decembris ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).
( 35 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).
( 36 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
( 37 ) Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992, 7. lpp.).