02013R0952 — LV — 01.01.2020 — 003.001

---

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (pārstrādāta versija) (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/2339 (2016. gada 14. decembris),	L 354	32	23.12.2016
►M2	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/474 (2019. gada 19. marts),	L 83	38	25.3.2019
►M3	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/632 (2019. gada 17. aprīlis),	L 111	54	25.4.2019

Labota ar:

►C1	Kļūdu labojums, OV L 287, 29.10.2013, lpp 90 (952/2013)
►C2	Kļūdu labojums, OV L 267, 30.9.2016, lpp 2 (952/2013)
►C3	Kļūdu labojums, OV L 007, 12.1.2017, lpp 23 (952/2013)

---

▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr 952/2013

(2013. gada 9. oktobris),

ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu

(pārstrādāta versija)

SATURA RĀDĪTĀJS
I SADAĻA	VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. NODAĻA	Tiesību aktu muitas jomā darbības joma, muitas uzdevums un definīcijas
2. NODAĻA	Personu tiesības un pienākumi attiecībā uz tiesību aktiem muitas jomā
1. iedaļa	Informācijas sniegšana
2. iedaļa	Pārstāvība muitā
3. iedaļa	Lēmumi, kas saistīti ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu
4. iedaļa	Atzītais uzņēmējs
5. iedaļa	Sankcijas
6. iedaļa	Pārsūdzība
7. iedaļa	Preču kontrole
8. iedaļa	Dokumentu un citas informācijas glabāšana un maksājumi un izmaksas
3. NODAĻA	Valūtas konvertācija un termiņi
II SADAĻA	FAKTORI, PAMATOJOTIES UZ KURIEM PIEMĒRO IEVEDMUITAS VAI IZVEDMUITAS NODOKLI UN CITUS PASĀKUMUS ATTIECĪBĀ UZ PREČU TIRDZNIECĪBU
1. NODAĻA	Kopējais muitas tarifs un preču tarifa klasifikācija
2. NODAĻA	Preču izcelsme
1. iedaļa	Nepreferenciāla izcelsme
2. iedaļa	Preferenciāla izcelsme
3. iedaļa	Konkrētu preču izcelsmes noteikšana
3. NODAĻA	Preču muitas vērtība
III SADAĻA	MUITAS PARĀDS UN GALVOJUMI
1. NODAĻA	Muitas parāda rašanās
1. iedaļa	Ievedmuitas parāds
2. iedaļa	Izvedmuitas parāds
3. iedaļa	Kopēji noteikumi par muitas parādiem, kas rodas saistībā ar importu un eksportu
2. NODAĻA	Galvojums iespējamam vai esošam muitas parādam
3. NODAĻA	Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas atgūšana, samaksa, atmaksāšana vai atbrīvojums
1. iedaļa	Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas noteikšana, muitas parāda paziņošana un iegrāmatošana
2. iedaļa	Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas samaksa
3. iedaļa	Atmaksāšana un atbrīvojums
4. NODAĻA	Muitas parāda dzēšana
IV SADAĻA	SAVIENĪBAS MUITAS TERITORIJĀ IEVESTAS PRECES
1. NODAĻA	Ievešanas kopsavilkuma deklarācija
2. NODAĻA	Preču atvešana
1. iedaļa	Preču ievešana Savienības muitas teritorijā
2. iedaļa	Preču uzrādīšana, izkraušana un pārbaude
3. iedaļa	Preču pagaidu uzglabāšana
V SADAĻA	VISPĀRĒJI NOTEIKUMI PAR MUITAS STATUSU, MUITAS PROCEDŪRAS PIEMĒROŠANAI PRECĒM, PREČU PĀRBAUDEI, IZLAIŠANAI UN ATSAVINĀŠANAI
1. NODAĻA	Preču muitas statuss
2. NODAĻA	Muitas procedūras piemērošana precēm
1. iedaļa	Vispārēji noteikumi
2. iedaļa	Standarta muitas deklarācijas
3. iedaļa	Vienkāršotas muitas deklarācijas
4. iedaļa	Noteikumi, kas attiecas uz visām muitas deklarācijām
5. iedaļa	Citi vienkāršojumi
3. NODAĻA	Preču pārbaude un izlaišana
1. iedaļa	Pārbaude
2. iedaļa	Izlaišana
4. NODAĻA	Preču atsavināšana
VI SADAĻA	LAIŠANA BRĪVĀ APGROZĪBĀ UN ATBRĪVOŠANA NO IEVEDMUITAS NODOKĻA
1. NODAĻA	Laišana brīvā apgrozībā
2. NODAĻA	Atbrīvošana no ievedmuitas nodokļa
1. iedaļa	Atpakaļievestas preces
2. iedaļa	Jūras zveja un citi no jūras iegūti produkti
VII SADAĻA	ĪPAŠAS PROCEDŪRAS
1. NODAĻA	Vispārēji noteikumi
2. NODAĻA	Tranzīts
1. iedaļa	Ārējais un iekšējais tranzīts
2. iedaļa	Savienības tranzīts
3. NODAĻA	Uzglabāšana
1. iedaļa	Kopējie noteikumi
2. iedaļa	Uzglabāšana muitas noliktavā
3. iedaļa	Brīvās zonas
4. NODAĻA	Īpaša izmantošana
1. iedaļa	Pagaidu ievešana
2. iedaļa	Galapatēriņš
5. NODAĻA	Pārstrāde
1. iedaļa	Vispārēji noteikumi
2. iedaļa	Ievešana pārstrādei
3. iedaļa	Izvešana pārstrādei
▼C2
VIII SADAĻA	NO SAVIENĪBAS MUITAS TERITORIJAS IZVESTAS PRECES
▼B
1. NODAĻA	Pirms preču izvešanas veicamās formalitātes
2. NODAĻA	Preču izvešanas formalitātes
3. NODAĻA	Eksports un reeksports
4. NODAĻA	Izvešanas kopsavilkuma deklarācija
5. NODAĻA	Reeksporta paziņojums
6. NODAĻA	Atbrīvošana no izvedmuitas nodokļa
IX SADAĻA	ELEKTRONISKĀS SISTĒMAS, VIENKĀRŠOJUMI, PILNVARU DELEĢĒŠANA, KOMITEJU PROCEDŪRA UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
1. NODAĻA	Elektronisko sistēmu izstrāde
2. NODAĻA	Vienkāršojumi tiesību aktu muitas jomā piemērošanai
3. NODAĻA	Pilnvaru deleģēšana un komiteju procedūra
4. NODAĻA	Nobeiguma noteikumi
PIELIKUMS	ATBILSTĪBAS TABULA

I

SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.

NODAĻA

Tiesību aktu muitas jomā darbības joma, muitas uzdevums un definīcijas

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.  Ar šo regulu izveido Savienības Muitas kodeksu (Kodekss), ar kuru nosaka vispārējus noteikumus un procedūras, ko piemēro precēm, kuras ieved Savienības muitas teritorijā vai izved no tās.

Neskarot starptautiskās tiesības un konvencijas un Savienības tiesību aktus citās jomās, Kodeksu vienādi piemēro visā Savienības muitas teritorijā.

2.  Dažus tiesību aktu muitas jomā noteikumus var piemērot ārpus Savienības muitas teritorijas atbilstīgi tiesību aktiem, ar kuriem reglamentē īpašas jomas, vai starptautiskām konvencijām.

3.  Dažu tiesību aktu muitas jomā noteikumus, tostarp minētajos aktos paredzētos vienkāršojumus, piemēro Savienības preču tirdzniecībai starp Savienības muitas teritorijas daļām, uz kurām attiecas Direktīva 2006/112/EK vai Direktīva 2008/118/EK, un tām minētās teritorijas daļām, uz kurām šie noteikumi neattiecas, vai tirdzniecībai starp minētās teritorijas daļām, uz kurām šie noteikumi neattiecas.

2. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija saskaņā ar 284. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, kuros, ciktāl tas neietekmē saistīto fiskālo pasākumu pienācīgu piemērošanu, precizē 1. panta 3. punktā minētajai Savienības preču tirdzniecībai piemērotos tiesību aktu muitas jomā noteikumus un to vienkāršošanu attiecībā uz muitas deklarāciju, muitas statusa apliecinājumu, iekšējās Savienības tranzīta procedūras izmantošanu. Šie akti var attiekties uz konkrētiem tirdzniecības ar Savienības precēm apstākļiem, kur iesaistīta tikai viena dalībvalsts.

3. pants

Muitas dienestu uzdevums

Muitas dienesti galvenokārt ir atbildīgi par Savienības starptautiskās tirdzniecības uzraudzību, tādējādi veicinot godīgu un brīvu tirdzniecību, iekšējā tirgus ārējo aspektu īstenošanu, kopējās tirdzniecības politikas un citu tādu Savienības kopējo politikas jomu īstenošanu, kuras ietekmē tirdzniecību, un vispārēju piegādes ķēdes drošību. Muitas dienesti veic pasākumus, kuru mērķis jo īpaši ir:

4. pants

Muitas teritorija

1.  Savienības muitas teritoriju veido šādas teritorijas, tostarp to teritoriālie ūdeņi, iekšējie ūdeņi un gaisa telpa:

▼M2

▼B

2.  Šādas teritorijas, tostarp to teritoriālos ūdeņus, iekšējos ūdeņus un gaisa telpu, kuras atrodas ārpus dalībvalstu teritorijas, uzskata par Savienības muitas teritorijas sastāvdaļu, ņemot vērā konvencijas un līgumus, kas uz tām attiecas:

5. pants

Definīcijas

Piemērojot Kodeksu, izmanto šādas definīcijas:

2.

NODAĻA

Personu tiesības un pienākumi attiecībā uz tiesību aktiem muitas jomā

1.

Iedaļa

Informācijas sniegšana

6. pants

Informācijas apmaiņas un glabāšanas līdzekļi un kopējas datu prasības

1.  Visu informācijas apmaiņu starp muitas dienestiem un starp uzņēmējiem un muitas dienestiem, piemēram, attiecībā uz deklarācijām, iesniegumiem vai lēmumiem, kā arī šādas informācijas glabāšanu, kā paredzēts tiesību aktos muitas jomā, veic, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes.

2.  Panta 1. punktā minētās informācijas apmaiņas un glabāšanas vajadzībām izstrādā kopējas datu prasības.

3.  Informācijas apmaiņas un glabāšanas līdzekļus, kas nav elektroniskas datu apstrādes metodes, kuras minētas 1. punktā, var izmantot šādi:

4.  Atkāpjoties no 1. punkta, Komisija izņēmuma gadījumos var pieņemt lēmumus, kas vienai vai vairākām dalībvalstīm atļauj izmantot informācijas apmaiņas un glabāšanas metodes, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

Šāds lēmums par atkāpi ir pamatots ar konkrētu situāciju dalībvalstī, kas to lūdz piemērot, un atkāpi ļauj piemērot tikai uz precizētu laikposmu. Šo atkāpi periodiski pārskata, un to var pagarināt uz turpmākiem precizētiem laikposmiem, ja dalībvalsts, kam tā adresēta, no jauna iesniedz attiecīgu lūgumu. Atkāpi atceļ, ja tai vairs nav pamatojuma.

Atkāpe neskar nedz informācijas apmaiņu starp dalībvalsti, kam tā ir adresēta, un citām dalībvalstīm, nedz informācija apmaiņu un glabāšanu citās dalībvalstīs, ko veic, piemērojot tiesību aktus muitas jomā.

7. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, lai noteiktu turpmāk minēto:

8. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

1.  Komisija ar īstenošanas aktiem precizē:

▼C2

▼B

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

▼C2

2.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumus par atkāpēm, kas minētas 6. panta 4. punktā.

▼B

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

9. pants

Reģistrēšana

1.  Uzņēmēji, kas veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, reģistrējas muitas dienestos, kas ir atbildīgi par vietu, kurā šie uzņēmēji veic uzņēmējdarbību.

2.  Konkrētos gadījumos uzņēmēji, kas neveic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, reģistrējas muitas dienestos, kas ir atbildīgi par vietu, kurā šie uzņēmēji pirmo reizi iesniedz deklarāciju vai pieteikumu par lēmumu.

3.  Personām, kas nav uzņēmēji, neprasa reģistrēties muitas dienestos, ja vien nav norādīts citādi.

Ja pirmajā daļā minētajām personām prasa reģistrēties, piemēro šādus nosacījumus:

4.  Konkrētos gadījumos muitas dienesti reģistrāciju atzīst par nederīgu.

10. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, lai noteiktu:

11. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem precizē muitas dienestu, kas ir atbildīgs par 9. pantā minēto reģistrēšanu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

12. pants

Informācijas paziņošana un datu aizsardzība

1.  Uz visu informāciju, ko muitas dienesti ir ieguvuši, veicot savu pienākumu, un kas ir konfidenciāla vai ir sniegta konfidenciāli, attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu. ►C2  Izņemot 47. panta 2. punktā paredzēto, kompetentās iestādes neizpauž šādu informāciju bez īpašas tās personas vai iestādes atļaujas, kas to ir sniegusi. ◄

Tomēr šādu informāciju var izpaust bez atļaujas, ja muitas dienestiem to uzliek par pienākumu vai atļauj spēkā esošie noteikumi, jo īpaši attiecībā uz datu aizsardzību vai saistībā ar tiesvedību.

2.  Konfidenciālu informāciju, kas minēta 1. punktā, var paziņot tādu valstu vai teritoriju muitas dienestiem un citām kompetentajām iestādēm, kas atrodas ārpus Savienības muitas teritorijas, nolūkā ar šīm valstīm vai teritorijām īstenot muitas sadarbību saistībā ar starptautisku nolīgumu vai Savienības tiesību aktiem muitas jomā attiecībā uz kopējo tirdzniecības politiku.

3.  Jebkādi izpaužot vai paziņojot informāciju, kā atbilstīgi 1. un 2. punktam, nodrošina atbilstīga līmeņa datu aizsardzību, pilnībā ievērojot spēkā esošos datu aizsardzības noteikumus.

13. pants

Papildu informācijas apmaiņa starp muitas dienestiem un uzņēmējiem

1.  Muitas dienesti un uzņēmēji var apmainīties ar visu informāciju, kas nav īpaši prasīta saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā, jo īpaši, lai savstarpēji sadarbotos riska identificēšanā un neitralizēšanā. Minētās informācijas apmaiņa var notikt saskaņā ar rakstisku nolīgumu un var ietvert muitas dienestu piekļuvi uzņēmēju datorsistēmām.

2.  Visa informācija, kuru 1. punktā minētās sadarbības laikā viena puse sniedz otrai pusei, ir konfidenciāla, ja vien abas puses nevienojas citādi.

14. pants

Muitas dienestu sniegtā informācija

1.  Ikviena persona drīkst lūgt muitas dienestiem informāciju par tiesību aktu muitas jomā piemērošanu. Šādu lūgumu var noraidīt, ja tas neattiecas uz darbību, kas saistīta ar starptautisko preču tirdzniecību un ir faktiski paredzēta.

2.  Muitas dienesti uztur regulāru dialogu ar uzņēmējiem un citām iestādēm, kas iesaistītas starptautiskajā preču tirdzniecībā. Tie sekmē pārredzamību, darot brīvi pieejamus tiesību aktus muitas jomā, vispārējos administratīvos lēmumus un pieteikuma veidlapas, kad vien praktiski iespējams – bez maksas un internetā.

15. pants

Informācijas sniegšana muitas dienestiem

1.  Ikviena persona, kas tieši vai netieši ir iesaistīta muitas formalitāšu kārtošanā vai muitas kontroles veikšanā, pēc muitas dienestu lūguma un attiecīgajā termiņā, ja tāds ir noteikts, sniedz šiem dienestiem visus vajadzīgos dokumentus un informāciju piemērotā veidā, kā arī visu vajadzīgo palīdzību, lai minētās formalitātes vai kontroli varētu pabeigt.

2.  Kad persona muitas dienestiem iesniedz muitas deklarāciju, pagaidu uzglabāšanas deklarāciju, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, reeksporta deklarāciju vai reeksporta paziņojumu, vai pieteikumu atļaujas vai jebkura cita lēmuma saņemšanai, attiecīgā persona kļūst atbildīga par visu turpmāk norādīto:

Pirmo daļu piemēro arī attiecībā uz jebkuru informāciju jebkurā citā veidā, ko pieprasa sniegt muitas dienesti vai kas sniegta muitas dienestiem.

Ja deklarāciju vai paziņojumu, vai pieteikumu iesniedz vai informāciju sniedz attiecīgās personas pārstāvis muitā, kā minēts 18. pantā, tad šā punkta pirmajā daļā noteiktie pienākumi uzliek saistības arī minētajam pārstāvim muitā.

16. pants

Elektroniskas sistēmas

1.  Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, lai izveidotu, uzturētu un izmantotu elektroniskas sistēmas informācijas apmaiņai starp muitas dienestiem un ar Komisiju un šādas informācijas glabāšanai saskaņā ar Kodeksu.

2.   ►C2  Dalībvalstīm, kam saskaņā ar 6. panta 4. punktu piemēro atkāpi, attiecībā uz ◄ šīs atkāpes darbības jomu netiek prasīts izveidot, uzturēt un izmantot šā panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas.

17. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

▼C2

Komisija ar īstenošanas aktiem precizē tehniskos pasākumus, lai izveidotu, uzturētu un izmantotu 16. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas.

▼B

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.

Iedaļa

Pārstāvība muitā

18. pants

Pārstāvis muitā

1.  Ikviena persona var iecelt sev pārstāvi muitā.

Šāda pārstāvība var būt tieša – tad pārstāvis muitā rīkojas citas personas vārdā un tās uzdevumā – vai netieša – tad pārstāvis muitā rīkojas savā vārdā, bet citas personas uzdevumā.

2.  Pārstāvis muitā ir persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā.

▼C3

Izņemot gadījumos, kad ir noteikts citādi, minēto prasību atceļ tad, ja pārstāvis muitā rīkojas to personu uzdevumā, kurām nav prasīts veikt uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā.

▼B

3.  Dalībvalstis saskaņā ar Savienības tiesību aktiem var paredzēt nosacījumus, ar kādiem pārstāvis muitā var sniegt pakalpojumus dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību. Tomēr, neskarot to, ka attiecīgā dalībvalsts var piemērot mazāk stingrus kritērijus, pārstāvis muitā, kurš atbilst 39. panta a) līdz d) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem, ir tiesīgs šādus pakalpojumus sniegt dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā tas veic uzņēmējdarbību.

4.  Dalībvalstis pārstāvjiem muitā, kuri neveic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, var piemērot nosacījumus, kas noteikti saskaņā ar 3. punkta pirmo teikumu.

19. pants

Pilnvarojums

1.  Darbībās ar muitas dienestiem pārstāvis muitā paziņo, ka viņš rīkojas pārstāvētās personas uzdevumā, un norāda, vai pārstāvība ir tieša vai netieša.

Personas, kas nepaziņo, ka tās rīkojas kā pārstāvis muitā, vai kas paziņo, ka tās rīkojas kā pārstāvis muitā, bet tai nav attiecīga pilnvarojuma, uzskata par personām, kas rīkojas savā vārdā un savā uzdevumā.

2.  Muitas dienesti var pieprasīt, lai personas, kas paziņo, ka rīkojas kā pārstāvis muitā, sniedz pierādījumus par to, ka pārstāvētā persona tās ir pilnvarojusi.

Konkrētos gadījumos muitas dienesti neprasa sniegt šādus pierādījumus.

3.  Personai, kura rīkojas kā pārstāvis muitā un regulāri veic darbības un formalitātes, muitas dienesti neprasa ikreiz sniegt pierādījumus par pilnvarojumu, ar noteikumu, ka šāda persona spēj šādus pierādījumus sniegt pēc muitas dienestu lūguma.

20. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, lai noteiktu:

21. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem precizē procedūras noteikumus 18. panta 3. punktā minēto tiesību piešķiršanai un apliecināšanai.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.

Iedaļa

Lēmumi, kas saistīti ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu

22. pants

Pēc pieteikuma saņemšanas pieņemtie lēmumi

1.  Ja kāda persona iesniedz pieteikumu saņemt lēmumu, kas saistīts ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu, minētā persona sniedz visu informāciju, ko kompetentie muitas dienesti pieprasa, lai tie varētu pieņemt attiecīgu lēmumu.

Iesniegt pieteikumu saņemt lēmumu var arī vairākas personas, un to var pieņemt attiecībā uz vairākām personām, saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti tiesību aktos muitas jomā.

Ja nav norādīts citādi, kompetentais muitas dienests ir tās vietas muitas dienests, kurā tiek kārtota pieteikuma iesniedzēja galvenā uzskaite muitas vajadzībām un kur tiks veikta vismaz daļa no darbībām, uz kurām lēmums attieksies.

2.  Muitas dienesti nekavējoties un vēlākais 30 dienu laikā no brīža, kad saņemts pieteikums lēmumam, pārbauda, vai ir izpildīti visi šā pieteikuma pieņemšanas nosacījumi.

Ja muitas dienesti secina, ka pieteikumā ir visa informācija, kas ir vajadzīga, lai tie spētu pieņemt lēmumu, tie pieteikuma iesniedzējam pirmajā daļā minētajā termiņā paziņo, ka pieteikums ir pieņemts.

3.  Kompetentais muitas dienests pieņem lēmumu, kā minēts 1. punktā, pieņem un par to paziņo pieteikuma iesniedzējam nekavējoties un vēlākais 120 dienu laikā no pieteikuma pieņemšanas dienas, ja vien nav paredzēts citādi.

Ja muitas dienesti nespēj ievērot termiņu lēmumu pieņemšanai, tie pirms šā termiņa beigām par to paziņo pieteikuma iesniedzējam, izklāstot iemeslus un norādot papildu termiņu, kuru tie uzskata par vajadzīgu lēmuma pieņemšanai. Ja vien nav paredzēts citādi, šāds papildu termiņš nepārsniedz 30 dienas.

Neskarot otro daļu, muitas dienesti var pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu, kā noteikts tiesību aktos muitas jomā, ja pieteikuma iesniedzējs lūdz pagarinājumu, lai veiktu pielāgojumus, kas nepieciešami nosacījumu un kritēriju izpildes nodrošināšanai. Šos pielāgojumus un papildu termiņu, kas nepieciešams to veikšanai, paziņo muitas dienestiem, kuri lemj par termiņa pagarināšanu.

4.  Ja vien lēmumā vai tiesību aktos muitas jomā nav noteikts citādi, lēmums stājas spēkā dienā, kad pieteikuma iesniedzējs to saņem vai kad uzskata, ka viņš to ir saņēmis. ►C2  Izņemot 45. panta 2. punktā paredzētos gadījumus, pieņemto lēmumu izpildi muitas dienesti nodrošina no minētās dienas. ◄

5.  Ja vien tiesību aktos muitas jomā nav paredzēts citādi, lēmums ir spēkā bez termiņa ierobežojumiem.

6.  Pirms tāda lēmuma pieņemšanas, kas nelabvēlīgi ietekmētu pieteikuma iesniedzēju, muitas dienesti pieteikuma iesniedzējam dara zināmu pamatojumu, kādēļ tie ir paredzējuši pieņemt šo lēmumu, kā arī dod viņam iespēju noteiktā laikposmā no dienas, kurā viņš saņēmis minēto paziņojumu vai kad uzskata, ka viņš to ir saņēmis, izteikt savu viedokli. Pēc šā laikposma beigām pieteikuma iesniedzējam piemērotā veidā paziņo par lēmumu.

Pirmo daļu nepiemēro jebkurā no šādiem gadījumiem:

▼C2

▼B

7.   ►C2  Lēmumā, kas nelabvēlīgi ietekmē pieteikumu iesniedzēju, sniedz tā pamatojumu un norāda uz pārsūdzības tiesībām, kas paredzētas 44. pantā. ◄

23 pants

Pēc pieteikuma saņemšanas pieņemto lēmumu pārvaldība

1.  Lēmuma turētājs ievēro no minētā lēmuma izrietošos pienākumus.

2.  Lēmuma turētājs nekavējoties informē muitas dienestus par jebkādiem apstākļiem, kas radušies pēc lēmuma pieņemšanas un kas var ietekmēt tā turpmāko derīgumu vai saturu.

3.  Neskarot citās jomās paredzētus noteikumus, kuros noteikts, kādos gadījumos lēmumi nav spēkā vai zaudē spēku, muitas dienesti, kas ir pieņēmuši lēmumu, jebkurā brīdī var to anulēt, grozīt vai atcelt, ja tas neatbilst tiesību aktiem muitas jomā.

4.  Konkrētos gadījumos muitas dienesti:

5.  Muitas dienesti pārrauga nosacījumus un kritērijus, kas jāizpilda lēmuma turētājam. Tie arī pārrauga, vai tiek ievēroti no attiecīgā lēmuma izrietošie pienākumi. Ja lēmuma turētājs uzņēmējdarbību ir veicis mazāk nekā trīs gadus, muitas dienesti veic tā ciešu pārraudzību pirmajā gadā pēc lēmuma pieņemšanas.

24. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, lai noteiktu:

25. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem precizē procedūras noteikumus attiecībā uz:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

26. pants

Lēmumu spēkā esamība visā Savienībā

Izņemot gadījumus, kad lēmuma spēkā esamība attiecas tikai uz vienu vai vairākām dalībvalstīm, lēmumi, kas saistīti ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu, ir spēkā visā Savienības muitas teritorijā.

27. pants

Labvēlīgu lēmumu anulēšana

1.  Muitas dienesti anulē lēmuma turētājam adresētu labvēlīgu lēmumu, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

2.  Lēmuma turētājam paziņo par lēmuma anulēšanu.

3.  Anulētais lēmums nav spēkā no dienas, kad tas sākotnēji bija stājies spēkā, ja vien lēmumā saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā nav norādīts citādi.

28. pants

Labvēlīgu lēmumu atcelšana un grozīšana

1.  Labvēlīgu lēmumu atceļ vai groza, ja gadījumos, kas nav minēti 27. pantā:

2.  Ja nav paredzēts citādi, labvēlīgu lēmumu, kas adresēts vairākām personām, var atcelt vienīgi attiecībā uz personu, kas nepilda kādu no pienākumiem, kuru tai uzliek minētais lēmums.

3.  Lēmuma turētājam paziņo par lēmuma atcelšanu vai grozīšanu.

4.  Attiecībā uz lēmuma atcelšanu vai grozīšanu piemēro 22. panta 4. punktu.

Tomēr izņēmuma gadījumos, ja to prasa lēmuma turētāja likumīgās intereses, muitas dienesti līdz vienam gadam var atlikt termiņu, kad atceļ lēmumu vai stājas spēkā tā grozījumi. Minēto termiņu norāda attiecīgajā atcelšanas vai grozīšanas lēmumā.

29. pants

Bez iepriekšēja pieteikuma pieņemti lēmumi

Izņemot gadījumus, kad muitas dienests darbojas kā tiesu iestāde, 22. panta 4., 5., 6. un 7. punktu, 23. panta 3. punktu un 26., 27. un 28. pantu piemēro arī muitas dienestu lēmumiem, kas pieņemti bez attiecīgās personas iepriekšēja pieteikuma.

30. pants

Ierobežojumi attiecībā uz lēmumiem par precēm, kam piemērota muitas procedūra vai kas atrodas pagaidu uzglabāšanā

Izņemot gadījumus, kad ieinteresētā persona to lūdz, labvēlīga lēmuma atcelšana, grozīšana vai apturēšana neskar preces, kurām brīdī, kad atcelšana, grozīšana vai apturēšana stājas spēkā, ir tikusi piemērota un uz kurām vēl arvien attiecas muitas procedūra, vai kuras atrodas pagaidu uzglabāšanā, pamatojoties uz atcelto, grozīto vai apturēto lēmumu.

31. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, lai noteiktu:

32. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem precizē procedūras noteikumus labvēlīgu lēmumu anulēšanai, atcelšanai vai grozīšanai.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

33. pants

Lēmumi par saistošu informāciju

1.  Muitas dienesti pēc pieteikuma iesniegšanas pieņem lēmumus, kas attiecas uz saistošu informāciju par tarifu (SIT lēmumi), vai lēmumus, kas attiecas uz saistošu informāciju par izcelsmi (SII lēmumi).

Šādu pieteikumu nepieņem jebkurā no šiem gadījumiem:

2.  SIT vai SII lēmumi ir saistoši vienīgi attiecībā uz tarifa klasifikāciju vai preču izcelsmes noteikšanu:

3.  SIT vai SII lēmums ir spēkā trīs gadus no dienas, kad tas stājas spēkā.

4.  Lai piemērotu SIT vai SII lēmumu saistībā ar konkrētu muitas procedūru, lēmuma turētājs spēj pierādīt:

34. pants

Lēmumu par saistošu informāciju pārvaldība

1.  SIT lēmums zaudē spēku pirms 33. panta 3. punktā minētā laikposma beigām, ja tas vairs nav atbilstīgs tiesību aktiem, jebkura turpmāk norādītā apstākļa rezultātā:

tas zaudē spēku no minētā grozījuma vai pasākumu piemērošanas dienas.

2.  SII lēmums zaudē spēku pirms 33. panta 3. punktā minētā laikposma beigām jebkurā no šādiem gadījumiem:

3.  SIT vai SII lēmumi nezaudē spēku ar atpakaļejošu spēku.

4.  Atkāpjoties no 23. panta 3. punkta un 27. panta, SIT un SII lēmumus anulē, ja to pamatā ir nepatiesa vai nepilnīga informācija, ko snieguši pieteikuma iesniedzēji.

5.  SIT un SII lēmumus atceļ saskaņā ar 23. panta 3. punktu un 28. pantu. Tomēr šādus lēmumus neatceļ pēc lēmuma turētāja iesnieguma.

6.  SIT un SII lēmumus nevar grozīt.

7.  Muitas dienesti atceļ SIT lēmumus:

▼C2

8.  SII lēmumus atceļ:

▼M2

9.  Ja SIT vai SII lēmums zaudē spēku saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu vai 2. punktu vai ja tas atcelts saskaņā ar 5., 7. vai 8. punktu, šādu SIT vai SII lēmumu vēl joprojām var izmantot attiecībā uz saistošiem līgumiem, kuri noslēgti, pamatojoties uz minēto lēmumu, vēl pirms tas zaudēja spēku vai tika atcelts. Minēto pagarināto izmantojumu nepiemēro, ja SII lēmums ir pieņemts par precēm, kuras paredzēts eksportēt.

▼B

Pirmajā daļā minētais pagarinātais izmantojums nepārsniedz sešus mēnešus no dienas, kurā attiecīgais SIT vai SII lēmums zaudēja spēku vai kurā to atcēla. Tomēr ar 57. panta 4. punktā vai 67. pantā minētu pasākumu var izslēgt minēto pagarināto izmantojumu vai paredzēt īsāku laikposmu. Attiecībā uz precēm, par kurām muitas formalitāšu izpildes laikā ir iesniegts importa vai eksporta sertifikāts, sešu mēnešu laikposmu aizstāj ar šā sertifikāta derīguma termiņu.

Lai gūtu labumu no SIT vai SII lēmuma pagarinātā izmantojuma, šā lēmuma turētājs 30 dienās no dienas, kurā tas zaudēja spēku vai kurā to atcēla, iesniedz pieteikumu muitas dienestam, kas pieņēmis attiecīgo lēmumu, norādot daudzumu, attiecībā uz kuru lūdz piemērot pagarinātā izmantojuma laikposmu, un dalībvalsti vai dalībvalstis, kurās preces pagarinātā izmantojuma laikposmā tiks muitotas. Minētais muitas dienests pieņem lēmumu par pagarināto izmantojumu un nekavējoties un vēlākais 30 dienās no dienas, kurā tas ir saņēmis visu informāciju, kas ir vajadzīga, lai tas spētu pieņemt šādu lēmumu, informē lēmuma turētāju.

10.  Komisija paziņo muitas dienestiem, ja:

▼C3

▼B

11.  Komisija var pieņemt lēmumus, ar ko lūdz dalībvalstīm atcelt SIT un SII lēmumus, lai nodrošinātu pareizu un vienotu tarifu klasifikāciju vai preču izcelsmes noteikšanu.

35. pants

Lēmumi par saistošu informāciju attiecībā uz citiem faktoriem

Konkrētos gadījumos muitas dienesti pēc pieteikuma pieņem lēmumus par saistošu informāciju attiecībā uz citiem faktoriem, kas minēti II sadaļā, pamatojoties uz kuriem piemēro ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus un citus pasākumus saistībā ar preču tirdzniecību.

36. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, lai noteiktu:

37. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

1.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem procedūras noteikumus:

▼C2

▼B

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumus, ar ko dalībvalstīm lūdz atcelt:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Ja 285. panta 1. punktā minētās komitejas atzinums jāsaņem, izmantojot rakstisko procedūru, tiek piemērots 285. panta 6. punkts.

4.

Iedaļa

Atzītais uzņēmējs

38. pants

▼C2

Pieteikums un atļauja

▼B

1.  Uzņēmējs, kas veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā un atbilst 39. pantā izklāstītajiem kritērijiem, var iesniegt pieteikumu tam piešķirt atzītā uzņēmēja statusu.

Muitas dienesti, vajadzības gadījumā apspriedušies ar citiem kompetentiem dienestiem, piešķir minēto statusu, kuru pārrauga.

2.   ►C2  Atzītā uzņēmēja statuss ietver šāda veida atļaujas: ◄

▼C2

▼B

3.   ►C2  Abu veidu atļaujas, kas minētas 2. punktā, var turēt vienlaikus. ◄

4.  Atzīta uzņēmēja statusu, ņemot vērā 39., 40. un 41. pantu, atzīst muitas dienesti visās dalībvalstīs.

5.  Muitas dienesti, ņemot vērā muitas vienkāršojumiem iegūto atzītā uzņēmēja statusu, un nodrošinot lai prasības, kas noteiktas tiesību aktos muitas jomā saistībā ar kādu īpašu vienkāršojuma veidu, ir izpildītas, ļauj šim atzītajam uzņēmējam izmantot šo vienkāršojumu. Muitas dienesti atkārtoti nepārbauda kritērijus, kas jau ir bijuši pārbaudīti, piešķirot atzīta uzņēmēja statusu.

6.   ►C2  Panta 2. punktā minētajam atzītajam uzņēmējam atbilstīgi piešķirtās atļaujas veidam attiecībā uz muitas kontrolēm ir labvēlīgāks režīms nekā citiem uzņēmējiem, tostarp tiek veikts mazāk fizisku pārbaužu un dokumentu pārbaužu. ◄

7.  Muitas dienesti piešķir atzīta uzņēmēja statusa radītās priekšrocības personām, kas veic uzņēmējdarbību valstīs vai teritorijās ārpus Savienības muitas teritorijas un kas atbilst nosacījumiem un pilda pienākumus, kuri noteikti šo valstu vai teritoriju attiecīgajos tiesību aktos, ja šādus nosacījumus un pienākumus Savienība atzīst par tādiem, kas ir līdzvērtīgi tiem, ko piemēro atzītiem uzņēmējiem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā. Šādas priekšrocību piešķiršanas pamatā ir savstarpējās atzīšanas princips, ja vien Savienība nav nolēmusi citādi, un to atbalsta starptautiska vienošanās vai Savienības tiesību akti kopējās tirdzniecības politikas jomā.

39. pants

Statusa piešķiršana

Atzītā uzņēmēja statusu piešķir, ievērojot šādus kritērijus:

▼C2

▼B

40. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, lai noteiktu:

41. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem kārtību, kādā piemēro 39. pantā minētos kritērijus.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5.

Iedaļa

Sankcijas

42. pants

Sankciju piemērošana

1.  Katra dalībvalsts nosaka sankcijas par tiesību aktu muitas jomā pārkāpumiem. Šādas sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

2.  Ja piemēro administratīvus sodus, tie var būt, inter alia, vienā vai abos no šādiem veidiem:

3.  Dalībvalstis 180 dienās no šā panta piemērošanas dienas, kā noteikts saskaņā ar 288. panta 2. punktu, Komisijai dara zināmus spēkā esošos valsts noteikumus, kā paredzēts šā panta 1. punktā, un nekavējoties ziņo tai par visiem turpmākajiem grozījumiem minētajos noteikumos.

6.

Iedaļa

Pārsūdzība

43. pants

Tiesu iestāžu lēmumi

Šīs regulas 44. un 45. pants neattiecas uz pārsūdzībām, kas ir iesniegtas, lai anulētu, atceltu vai grozītu ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu saistītu lēmumu, kuru pieņēmušas tiesu iestādes vai muitas dienesti, darbodamies kā tiesu iestādes.

44. pants

Pārsūdzības tiesības

1.  Ikvienai personai, kuru tieši un individuāli skar muitas dienestu lēmums, kas saistīts ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu, ir tiesības šo lēmumu pārsūdzēt.

▼C2

Pārsūdzības tiesības ir arī ikvienai personai, kura ir pieprasījusi muitas dienestu lēmumu un pēc minētā pieteikuma iesniegšanas nav to saņēmusi 22. panta 3. punktā noteiktajā termiņā.

▼B

2.  Pārsūdzības tiesības var izmantot vismaz divos posmos:

3.  Pārsūdzību iesniedz tajā dalībvalstī, kurā lēmums tika pieņemts vai pieprasīts.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka pārsūdzības procedūra sekmē muitas iestāžu pieņemtu lēmumu ātru apstiprināšanu vai labošanu.

45. pants

Izpildes atlikšana

1.  Pārsūdzības iesniegšana neaptur apstrīdamā lēmuma izpildi.

2.  Muitas dienesti tomēr pilnībā vai daļēji atliek šāda lēmuma izpildi, ja tiem ir pietiekams pamats uzskatīt, ka apstrīdamais lēmums neatbilst tiesību aktiem muitas jomā vai ka attiecīgajai personai var tikt nodarīts nelabojams kaitējums.

3.  Panta 2. punktā minētajos gadījumos, ja apstrīdamā lēmuma darbības rezultātā ir maksājams ievedmuitas vai izvedmuitas nodoklis, minētā lēmuma izpildi atliek tikai tad, ja ir iesniegts galvojums, ja vien, pamatojoties uz dokumentētu novērtējumu, nav konstatēts, ka šāds galvojums iespējami izraisītu parādniekam nopietnus ekonomiskus vai sociālus sarežģījumus.

7.

Iedaļa

Preču kontrole

46. pants

Riska pārvaldība un muitas kontroles

1.  Muitas dienesti var veikt jebkuras muitas kontroles, ko tie uzskata par vajadzīgām.

▼C2

Muitas kontroles, jo īpaši, var būt preču pārbaude, paraugu ņemšana, deklarācijā vai paziņojumā ietvertās informācijas pareizības un pilnīguma pārbaude un dokumentu esības, īstuma, pareizības un derīguma pārbaude, uzņēmēju grāmatvedības un citu uzskaites datu pārbaude, transportlīdzekļu apskate, personu nestās vai vestās vai pie personām esošās bagāžas un citu mantu pārbaude, kā arī oficiālu izziņu veikšana un citas līdzīgas darbības.

▼B

2.  Tādas muitas kontroles, kas nav izlases veida pārbaudes, galvenokārt ir balstītas uz riska analīzi, izmantojot elektroniskus datu apstrādes līdzekļus, lai, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti valsts, Savienības un, ja pieejams, starptautiskā līmenī, identificētu un novērtētu riskus un izstrādātu vajadzīgos pretpasākumus.

3.  Muitas kontroles veic saistībā ar kopēju riska pārvaldības sistēmu, pamatojoties uz informācijas apmaiņu starp muitas administrācijām attiecībā uz risku un tā analīzes rezultātiem un nosakot kopējus riska kritērijus un standartus, kontroles pasākumus un prioritārās kontroles jomas.

Kontroles, kas pamatojas uz šādu informāciju un kritērijiem, veic, neskarot citas kontroles, kuras veic saskaņā ar 1. punktu vai saskaņā ar citiem spēkā esošiem noteikumiem.

4.  Muitas dienesti veic riska pārvaldību, lai diferencētu riska līmeņus, kas saistīti ar precēm, kurām veic muitas kontroli vai pārraudzību, lai noteiktu, vai precēm jāveic īpašas muitas kontroles, un, ja jāveic, tad kādos gadījumos.

Riska pārvaldībā ietilpst, piemēram, datu un informācijas vākšana, riska analīze un izvērtēšana, rīcības izvēle un īstenošana, kā arī šā procesa un tā rezultātu regulāra pārraudzība un pārskatīšana, balstoties uz starptautiskiem, Savienības un valsts avotiem un stratēģijām.

5.  Muitas dienesti apmainās ar riska informāciju un riska analīzes rezultātiem, ja:

6.  Lai izveidotu vienotus riska kritērijus un standartus, kontroles pasākumus un prioritārās kontroles jomas, kā minēts 3. punktā, ņem vērā visu turpmāk norādīto:

7.  Vienotie riska kritēriji un standarti, kas minēti 3. punktā, ietver visu turpmāk norādīto:

▼C3

▼B

8.  Prioritārās kontroles jomas aptver īpašas muitas procedūras, preču veidus, pārvadājumu maršrutus, transporta veidus vai uzņēmējus, kuri ir pakļauti paaugstināta līmeņa riska analīzei un muitas kontrolei konkrētā laikposmā, neskarot citas kontroles, ko parasti veic muitas dienesti.

47. pants

Iestāžu sadarbība

1.  Ja attiecībā uz vienām un tām pašām precēm kompetentajām iestādēm, kas nav muitas dienesti, jāveic kontroles, kas nav muitas kontroles, tad muitas dienesti ciešā sadarbībā ar šīm citām iestādēm cenšas nodrošināt, lai minētās kontroles pēc iespējas veiktu vienlaikus ar muitas kontrolēm un tajā pašā vietā (vienas pieturvietas princips), muitas dienestiem darbojoties kā koordinatoriem, lai to panāktu.

2.  Šajā iedaļā minētajā kontroļu sistēmā muitas dienesti un citas kompetentās iestādes vajadzības gadījumā riska mazināšanas un krāpšanas apkarošanas nolūkā var savstarpēji un ar Komisiju apmainīties ar saņemtajiem datiem un kontroļu rezultātiem saistībā ar tādu preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu, uzglabāšanu un galapatēriņu, tostarp pasta pārvadājumiem, ko pārvieto starp Savienības muitas teritoriju un valstīm vai teritorijām ārpus Savienības muitas teritorijas, kā arī saistībā ar ārpussavienības preču un galapatēriņa procedūrai pakļauto preču atrašanos un pārvietošanu Savienības muitas teritorijā. Muitas dienesti un Komisija savstarpēji var apmainīties ar šādiem datiem arī tādēļ, lai nodrošinātu, ka tiesību akti muitas jomā tiek piemēroti vienādi.

48. pants

Kontrole pēc preču izlaišanas

►C2  Saistībā ar muitas kontrolēm muitas dienesti var pārbaudīt muitas deklarācijā, pagaidu uzglabāšanas deklarācijā, ievešanas kopsavilkuma deklarācijā, izvešanas kopsavilkuma deklarācijā, reeksporta deklarācijā vai reeksporta paziņojumā ietvertās informācijas pareizību un pilnīgumu, jebkāda apstiprinoša dokumenta esību, īstumu, pareizību un derīgumu, ◄ un var pārbaudīt deklarētāja grāmatvedības un citus uzskaites datus saistībā ar attiecīgajām precēm vai par iepriekšējiem vai turpmākiem tirdzniecības darījumiem, kas saistīti ar šīm precēm, pēc to izlaišanas. Šie dienesti var arī pārbaudīt šādas preces un/vai ņemt paraugus, ja tas vēl ir iespējams.

Šādas kontroles var veikt preču valdītāja vai preču valdītāja pārstāvja, vai jebkuras citas tādas personas telpās, kura savā darījumdarbībā tieši vai netieši ir iesaistīta minētajos darījumos, vai jebkuras citas personas telpās, pie kuras darījumdarbības vajadzībām atrodas minētie dokumenti un dati.

49. pants

Iekšējie lidojumi un jūras braucieni Savienībā

1.  Muitas kontroles un formalitātes personu rokas bagāžai un reģistrētajai bagāžai iekšējos lidojumos Savienībā un iekšējos jūras braucienos Savienībā veic tikai tad, ja šādas kontroles un formalitātes ir paredzētas tiesību aktos muitas jomā.

2.  Panta 1. punktu piemēro, neskarot:

50. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

1.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem pasākumus, lai nodrošinātu muitas kontroles vienādu piemērošanu, ietverot riska informācijas apmaiņu un riska analīzes rezultātus, kopējus riska kritērijus un standartus, kontroles pasākumus un prioritārās kontroles jomas, kas minētas 46. panta 3. punktā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, kas saistīti ar šādiem pasākumiem un kas atbilstīgi pamatoti ar nepieciešamību ātri atjaunināt kopējo riska pārvaldības sistēmu un pielāgot riska informācijas apmaiņu un analīzi, kopējos riska kritērijus un standartus, kontroles pasākumus un risku veidošanās prioritārās kontroles jomas, Komisija saskaņā ar 285. panta 5. punktā minēto procedūru pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties.

Ja 285. panta 1. punktā minētās komitejas atzinums jāsaņem, izmantojot rakstisko procedūru, tiek piemērots 285. panta 6. punkts.

2.  Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka ostas vai lidostas, kurās muitas kontroli un formalitātes saskaņā ar 49. pantu piemēro šādiem priekšmetiem:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

8.

Iedaļa

Dokumentu un citas informācijas glabāšana un maksājumi un izmaksas

51. pants

Dokumentu un citas informācijas glabāšana

1.  Attiecīgā persona muitas kontroļu vajadzībām ar jebkuriem muitas dienestiem pieejamiem un pieņemamiem līdzekļiem glabā 15. panta 1. punktā minētos dokumentus un informāciju vismaz trīs gadus.

Ja preces ir laistas brīvā apgrozībā apstākļos, kas nav minēti trešajā daļā, vai ja preces deklarētas eksportam, minēto termiņu skaita no tā gada beigām, kurā pieņemta muitas deklarācija par preču laišanu brīvā apgrozībā vai eksportu.

Ja preces ir laistas brīvā apgrozībā ar atbrīvojumu no muitas nodokļa vai ar samazinātu ievedmuitas nodokļa likmi sakarā ar to galapatēriņu, minēto termiņu skaita no tā gada beigām, kurā preces pārstāj būt muitas uzraudzībā.

Ja precēm piemēro citu muitas procedūru vai tās atrodas pagaidu uzglabāšanā, minēto termiņu skaita no tā gada beigām, kurā ir pabeigta attiecīgā muitas procedūra vai ir beigusies pagaidu uzglabāšana.

2.  Neskarot 103. panta 4. punktu, ja muitas kontrolē attiecībā uz muitas parādu tiek konstatēts, ka attiecīgais iegrāmatojums ir jālabo, un ja attiecīgajai personai par to ir paziņots, tad dokumentus un informāciju glabā trīs gadus pēc šā panta 1. punktā noteiktā termiņa.

Ja ir iesniegts pārsūdzības pieteikums vai sākusies tiesvedība, dokumentus un informāciju glabā tik ilgi, cik noteikts 1. punktā, vai līdz pārsūdzības procesa vai tiesvedības beigām atkarībā no tā, kurš termiņš ir vēlāk.

52. pants

Maksājumi un izmaksas

1.  Muitas dienesti neuzliek maksājumus par muitas kontroļu veikšanu vai jebkādu citu tiesību aktu muitas jomā piemērošanu savu kompetento muitas iestāžu oficiālajā darba laikā.

2.  Muitas iestādes var uzlikt maksājumus vai atgūt izmaksas, ja tiek sniegti īpaši pakalpojumi, jo īpaši šādi:

▼C2

▼B

3.

NODAĻA

Valūtas konvertācija un termiņi

53. pants

Valūtas konvertācija

1.  Kompetentās iestādes publicē un/vai dara pieejamu internetā piemērojamo valūtas maiņas kursu, ja ir jāveic valūtas konvertācija sakarā ar kādu no šādiem iemesliem:

2.  Ja valūtas konvertācija ir jāveic tādu iemeslu dēļ, kuri nav minēti 1. punktā, euro vērtību valstu valūtās, kas jāpiemēro saistībā ar tiesību aktiem muitas jomā, nosaka vismaz reizi gadā.

54. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem noteikumus valūtas konvertācijai 53. panta 1. un 2. punktā noteiktajiem mērķiem.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

55. pants

Laikposmi, datumi un termiņi

1.  Ja tiesību aktos muitas jomā ir paredzēts laikposms, datums vai termiņš, šādu laikposmu nepagarina vai nesaīsina, un šādu datumu vai termiņu neatliek vai nepārceļ, ja vien nav paredzēts citādi.

2.  Piemēro noteikumus, kas attiecībā uz laikposmiem, datumiem un termiņiem paredzēti Padomes Regulā (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (1971. gada 3. jūnijs), ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus ( 2 ), ja vien tiesību aktos muitas jomā nav paredzēti citi noteikumi.

II

SADAĻA

FAKTORI, PAMATOJOTIES UZ KURIEM PIEMĒRO IEVEDMUITAS VAI IZVEDMUITAS NODOKLI UN CITUS PASĀKUMUS ATTIECĪBĀ UZ PREČU TIRDZNIECĪBU

1.

NODAĻA

Kopējais muitas tarifs un preču tarifa klasifikācija

56. pants

Kopējais muitas tarifs un uzraudzība

1.  Ievedmuitas un izvedmuitas nodokļa pamatā ir kopējais muitas tarifs.

Citus pasākumus, kas paredzēti Savienības noteikumos, kuri reglamentē ar preču tirdzniecību saistītas īpašas jomas, attiecīgos gadījumos piemēro saskaņā ar šo preču tarifa klasifikāciju.

2.  Kopējā muitas tarifā ietilpst viss turpmāk norādītais:

3.  Ja attiecīgās preces atbilst nosacījumiem, kas iekļauti pasākumos, kuri minēti 2. punkta d) līdz g) apakšpunktā, šajos apakšpunktos minētos pasākumus pēc deklarētāja pieteikuma iesniegšanas piemēro tā paša punkta c) apakšpunktā minēto pasākumu vietā. Šādu pieteikumu var iesniegt retrospektīvi, ar noteikumu, ka ir ievēroti termiņi un izpildīti nosacījumi, kas paredzēti attiecīgajā pasākumā vai Kodeksā.

4.  Ja 2. punkta d) līdz g) apakšpunktā minēto pasākumu piemērošana vai h) apakšpunktā minētais atbrīvojums no pasākumiem attiecas tikai uz konkrētu importa vai eksporta apjomu, šādu piemērošanu vai atbrīvojumu – tarifu kvotu gadījumā – pārtrauc, tiklīdz sasniegts noteiktais importa vai eksporta apjoms.

▼C3

Tarifu limitu gadījumā šādu piemērošanu pārtrauc, pamatojoties uz Savienības tiesību aktiem.

▼B

5.  Preču laišana brīvā apgrozībā vai eksports, uz ko attiecas pasākumi, kuri minēti 1. un 2. punktā, var būt pakļauts uzraudzībai.

57. pants

Preču tarifa klasifikācija

1.  Lai piemērotu kopējo muitas tarifu, preču tarifa klasifikācija nozīmē, ka tiek noteikta viena no Kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijām vai sīkākiem apakšiedalījumiem, kurā minētās preces klasificējamas.

2.  Lai piemērotu netarifa pasākumus, preču tarifa klasifikācija nozīmē, ka tiek noteikta viena no Kombinētās nomenklatūras vai jebkuras citas ar Savienības noteikumiem izveidotas un pilnībā vai daļēji uz Kombinēto nomenklatūru balstītas vai to ar sīkākiem apakšiedalījumiem papildinošas nomenklatūras apakšpozīcijām vai sīkākiem apakšiedalījumiem, kurā minētās preces klasificējamas.

3.  Saskaņā ar 1. vai 2. punktu noteikto apakšpozīciju vai sīkāku apakšiedalījumu izmanto, lai piemērotu pasākumus, kas ir saistīti ar minēto apakšpozīciju.

4.  Komisija var pieņemt pasākumus, lai noteiktu preču tarifa klasifikāciju saskaņā ar 1. un 2. punktu.

58. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

▼C3

1.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem pasākumus attiecībā uz 56. panta 4. punktā minēto tarifu kvotu un tarifu limitu vienotu pārvaldību un 56. panta 5. punktā minēto preču laišanas brīvā apgrozībā vai eksporta uzraudzības pārvaldību.

▼B

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem pasākumus, kas minēti 57. panta 4. punktā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, kas saistīti ar šādiem pasākumiem un kas pienācīgi pamatoti ar nepieciešamību ātri nodrošināt Kombinētās nomenklatūras pareizu un vienādu piemērošanu, Komisija saskaņā ar procedūru, kas minēta 285. panta 5. punktā, pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties.

Ja 285. panta 1. punktā minētās komitejas atzinums jāsaņem, izmantojot rakstisko procedūru, tiek piemērots 285. panta 6. punkts.

2.

NODAĻA

Preču izcelsme

1.

Iedaļa

Nepreferenciāla izcelsme

59. pants

Darbības joma

Regulas 60. un 61. pantā ir noteikti noteikumi nepreferenciālas preču izcelsmes noteikšanai, lai piemērotu:

60. pants

Izcelsmes iegūšana

1.  Preces, kas pilnībā iegūtas kādā valstī vai teritorijā, uzskata par precēm ar šīs valsts vai teritorijas izcelsmi.

2.  Precēm, kuru ražošanā iesaistīta vairāk nekā viena valsts vai teritorija, par izcelsmes valsti uzskata valsti vai teritoriju, kurā ir notikusi to pēdējā nozīmīgā, ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde šim nolūkam aprīkotā uzņēmumā, kura beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija.

61. pants

Izcelsmes apliecinājums

1.  Ja saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā muitas deklarācijā ir norādīta preču izcelsme, muitas dienesti var pieprasīt deklarētājam pierādīt preču izcelsmi.

2.  Ja preču izcelsmes apliecinājums ir iesniegts saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā vai citiem Savienības tiesību aktiem, kuri reglamentē īpašas jomas, muitas dienesti pamatotu šaubu gadījumā var pieprasīt jebkādus papildu pierādījumus, kas vajadzīgi, lai pārliecinātos par norādītās izcelsmes atbilstību attiecīgos Savienības tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem.

3.  Ja to prasa īpaši tirdzniecības apstākļi, izcelsmi apliecinošu dokumentu var izsniegt Savienībā saskaņā ar galamērķa valstī vai teritorijā spēkā esošajiem izcelsmes noteikumiem vai jebkuru citu metodi, ar ko nosaka valsti, kurā preces tika pilnībā iegūtas vai kurā ir notikusi to pēdējā būtiskā pārveide.

62. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, paredzot noteikumus, atbilstīgi kuriem preces, kam ir nepieciešama nepreferenciālas izcelsmes noteikšana, lai piemērotu 59. pantā minētos Savienības pasākumus, tiek uzskatītas par tādām, kuras pilnībā iegūtas vienā valstī vai teritorijā vai kuru pēdējā būtiskā, ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde šim nolūkam aprīkotā uzņēmumā, kas beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija, notikusi kādā valstī vai teritorijā, saskaņā ar 60. pantu.

63. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem procedūras noteikumus 61. pantā minētā izcelsmes apliecinājuma sniegšanai un pārbaudīšanai.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.

Iedaļa

Preferenciāla izcelsme

64. pants

Preferenciāla preču izcelsme

1.  Lai gūtu priekšrocības no pasākumiem, kas minēti 56. panta 2. punkta d) vai e) apakšpunktā, vai no netarifa preferenciāliem pasākumiem, preces atbilst preferenciālas izcelsmes noteikumiem, kas ir minēti šā panta 2. līdz 5. punktā.

2.  Attiecībā uz precēm, kas gūst priekšrocības no preferenciāliem pasākumiem, kuri iekļauti nolīgumos, ko Savienība ir noslēgusi ar dažām valstīm un teritorijām, kuras atrodas ārpus Savienības muitas teritorijas, vai ar šādu valstu vai teritoriju grupām, preferenciālas izcelsmes noteikumus paredz minētajos nolīgumos.

3.  Attiecībā uz precēm, kas gūst priekšrocības no preferenciāliem pasākumiem, kurus Savienība ir pieņēmusi vienpusēji attiecībā uz dažām valstīm vai teritorijām, kas atrodas ārpus Savienības muitas teritorijas, vai šādu valstu grupām vai teritorijām, kuras nav minētas 5. punktā, Komisija pieņem pasākumus, ar ko nosaka preferenciālas izcelsmes noteikumus.

Minētie noteikumi balstās vai nu uz kritēriju, ka preces ir pilnībā iegūtas, vai uz kritēriju, ka preces ir iegūtas pietiekamas pārstrādes vai apstrādes rezultātā.

4.  Attiecībā uz precēm, kas gūst priekšrocības no preferenciāliem pasākumiem, kurus piemēro tirdzniecībā starp Savienības muitas teritoriju un Seūtu un Melilju, kā iekļauts 1985. gada Pievienošanās akta 2. protokolā, preferenciālas izcelsmes noteikumus pieņem saskaņā ar šā protokola 9. pantu.

5.  Attiecībā uz precēm, kas gūst priekšrocības no preferenciāliem pasākumiem, kuri iekļauti preferenciālos nolīgumos par labu Savienības asociētajām aizjūras valstīm un teritorijām, preferenciālas izcelsmes noteikumus pieņem saskaņā ar LESD 203. pantu.

►C3

 

Komisija pēc savas ierosmes vai pēc priekšrocību saņēmējas valsts vai teritorijas lūguma var minētajai valstij vai teritorijai attiecībā uz dažām precēm noteikt pagaidu atkāpi no 3. punktā minētajiem preferenciālas izcelsmes noteikumiem.

 ◄

Pagaidu atkāpe ir pamatota ar vienu no šādiem iemesliem:

▼C3

Lūgumu piešķirt atkāpi attiecīgā priekšrocību saņēmēja valsts vai teritorija iesniedz Komisijai rakstiski. Lūgumā norāda pamatojumu, kā izklāstīts otrajā daļā, kāpēc atkāpe ir vajadzīga, un tajā iekļauj atbilstīgus pavaddokumentus.

Pagaidu atkāpi piemēro ne ilgāk par laiku, kad vērojama to iekšējo un ārējo faktoru ietekme, kuru dēļ tā noteikta, vai tik ilgu laiku, kas priekšrocību saņēmējai valstij vai teritorijai vajadzīgs, lai sasniegtu atbilstību noteikumiem.

Ja atkāpe piešķirta, attiecīgā priekšrocību saņēmēja valsts vai teritorija pilda visas prasības, kas noteiktas attiecībā uz informācijas sniegšanu Komisijai par atkāpes izmantošanu, un to daudzumu pārvaldību, par kuriem atkāpe piešķirta.

▼B

65. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, lai noteiktu preferenciālas izcelsmes noteikumus, kas minēti 64. panta 3. punktā.

66. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem:

▼C3

▼B

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.

Iedaļa

Konkrētu preču izcelsmes noteikšana

67. pants

Komisijas veikti pasākumi

Komisija var pieņemt pasākumus konkrētu preču izcelsmes noteikšanai, ievērojot minētajām precēm piemērojamos izcelsmes noteikumus.

68. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem pasākumus, kas minēti 67. pantā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Ar šādiem pasākumiem saistītu nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, kas atbilstīgi pamatoti ar nepieciešamību ātri nodrošināt noteikumu par izcelsmi pareizu un vienādu piemērošanu, Komisija saskaņā ar procedūru, kas minēta 285. panta 5. punktā, pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties.

Ja 285. panta 1. punktā minētās komitejas atzinums jāsaņem, izmantojot rakstisko procedūru, tiek piemērots 285. panta 6. punkts.

3.

NODAĻA

Preču muitas vērtība

69. pants

Darbības joma

Lai piemērotu kopējo muitas tarifu un netarifa pasākumus, kas paredzēti Savienības noteikumos, kuri reglamentē ar preču tirdzniecību saistītas īpašas jomas, preču muitas vērtību nosaka saskaņā ar 70. un 74. pantu.

70. pants

Muitas vērtības noteikšanas metode, pamatojoties uz darījuma vērtību

1.   ►C2  Preču muitas vērtības pamatbāze ir darījuma vērtība, kas ir faktiski samaksātā vai maksājamā cena par precēm, kad tās pārdod izvešanai uz Savienības muitas teritoriju; šī cena vajadzības gadījumā tiek pielāgota. ◄

2.  Faktiski samaksātā vai maksājamā cena ir kopējā summa, ko pircējs par ievestajām precēm ir samaksājis vai kas viņam jāmaksā pārdevējam vai trešai personai pārdevēja labā, un tā ietver visus maksājumus, kuri ir samaksāti vai jāmaksā saskaņā ar ievesto preču pārdošanas nosacījumiem.

3.  Darījuma vērtību piemēro, ja ir izpildīti visi turpmāk norādītie nosacījumi:

71. pants

Darījuma vērtības sastāvdaļas

1.  Nosakot muitas vērtību saskaņā ar 70. pantu, cenai, kura ir faktiski samaksāta vai maksājama par ievestajām precēm, tiek pievienoti:

2.  Pieskaitījumus pie cenas, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama saskaņā ar 1. punktu, nosaka, pamatojoties vienīgi uz objektīviem un skaitļos izsakāmiem datiem.

3.  Nosakot muitas vērtību, pie cenas, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama, neko nepieskaita, izņemot šajā pantā paredzētos pieskaitījumus.

72. pants

Sastāvdaļas, kas nav jāiekļauj muitas vērtībā

Nosakot muitas vērtību saskaņā ar 70. pantu, tajā netiek iekļauts nekas no turpmāk minētā:

73. pants

Vienkāršošana

Muitas dienesti, saņemot pieteikumu, var atļaut, ka uz konkrētu kritēriju pamata nosaka šādas summas, ja tās nav izsakāmas skaitļos dienā, kad tiek pieņemta muitas deklarācija:

74. pants

Muitas vērtības noteikšanas palīgmetodes

1.  Ja preču muitas vērtību nevar noteikt saskaņā ar 70. pantu, to nosaka, secīgi piemērojot 2. punkta a) līdz d) apakšpunktu, līdz sasniedz pirmo apakšpunktu, saskaņā ar kuru preču muitas vērtību var noteikt.

Ja deklarētājs to lūdz, 2. punkta c) un d) apakšpunktu piemēro apgrieztā secībā.

2.  Ievērojot 1. punktu, muitas vērtība ir:

3.  Ja muitas vērtību nevar noteikt saskaņā ar 1. punktu, to nosaka, pamatojoties uz Savienības muitas teritorijā pieejamiem datiem, izmantojot pieņemamus līdzekļus, kas atbilst principiem un vispārīgiem noteikumiem, kuri ietverti visā turpmāk norādītajā:

75. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, lai noteiktu 73. pantā minētos atļaujas izsniegšanas nosacījumus.

76. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem precizē procedūras noteikumus attiecībā uz:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

III

SADAĻA

MUITAS PARĀDS UN GALVOJUMI

1.

NODAĻA

Muitas parāda rašanās

1.

Iedaļa

Ievedmuitas parāds

77. pants

Preču laišana brīvā apgrozībā un pagaidu ievešana

1.  Ievedmuitas parāds rodas, ja ārpussavienības precēm, kam uzliekams ievedmuitas nodoklis, piemēro vienu no šādām muitas procedūrām:

2.  Muitas parāds rodas muitas deklarācijas pieņemšanas brīdī.

3.  Deklarētājs ir parādnieks. Netiešas pārstāvības gadījumā parādnieks ir arī persona, kuras uzdevumā ir aizpildīta muitas deklarācija.

▼C2

Ja muitas deklarācija attiecībā uz vienu no 1. punktā minētajām procedūrām ir noformēta, pamatojoties uz informāciju, kuras dēļ pilnībā vai daļēji netiek iekasēts ievedmuitas nodoklis, persona, kas sniegusi deklarācijas noformēšanai vajadzīgo informāciju un kas zinājusi vai kam būtu bijis jāzina, ka šāda informācija ir nepatiesa, arī ir parādnieks.

▼B

78. pants

▼C2

Īpaši noteikumi saistībā ar nenoteiktas izcelsmes precēm

▼B

1.   ►C2  Ja attiecībā uz nenoteiktas izcelsmes precēm, ko izmanto tādu produktu ražošanā, par kuriem izsniedz vai sagatavo izcelsmes apliecinājumu saskaņā ar preferenciālu režīmu starp Savienību un dažām valstīm vai teritorijām, kas atrodas ārpus Savienības muitas teritorijas, vai šādu valstu vai teritoriju grupām, ir spēkā aizliegums atmaksāt ievedmuitas nodokli vai atbrīvot no tā, ievedmuitas parāds par šīm nenoteiktas izcelsmes precēm rodas, pieņemot reeksporta deklarāciju par attiecīgajiem produktiem. ◄

2.   ►C2  Ja muitas parāds rodas, ievērojot 1. punktu, šim parādam atbilstīgo ievedmuitas nodokļa summu nosaka saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecībā uz muitas parādu, kas rastos, ja tajā pašā dienā pieņemtu muitas deklarāciju par attiecīgo produktu ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes preču laišanu brīvā apgrozībā, lai pabeigtu ievešanas pārstrādei procedūru. ◄

3.  Piemēro regulas 77. panta 2. un 3. punktu. Tomēr 270. pantā minēto ārpussavienības preču gadījumā parādnieks ir persona, kas iesniedz reeksporta deklarāciju. Netiešas pārstāvības gadījumā parādnieks ir arī persona, kuras uzdevumā deklarācija ir iesniegta.

79. pants

Muitas parāds, kas radies pienākumu neizpildes dēļ

1.  Attiecībā uz precēm, kam uzliekams ievedmuitas nodoklis, ievedmuitas parāds rodas jebkurā no šādiem gadījumiem:

2.  Muitas parāda rašanās brīdis ir viens no šiem:

3.  Panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos parādnieks ir:

4.  Panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajos gadījumos parādnieks ir persona, kurai ir jāievēro nosacījumi, kas reglamentē muitas procedūras piemērošanu precēm vai muitas deklarāciju precēm, kurām piemēro minēto muitas procedūru, vai nodokļa atbrīvojuma piešķiršanu, vai samazinātas ievedmuitas nodokļa likmes piemērošanu sakarā ar preču galapatēriņu.

Ja ir noformēta muitas deklarācija attiecībā uz vienu no 1. punkta c) apakšpunktā minētajām muitas procedūrām un ja muitas dienestiem ir sniegta jebkāda tiesību aktos muitas jomā paredzētā informācija attiecībā uz nosacījumiem, kas reglamentē minētās muitas procedūras piemērošanu precēm, tā, ka tādēļ pilnībā vai daļēji netiek iekasēts ievedmuitas nodoklis, persona, kas sniegusi muitas deklarācijas noformēšanai vajadzīgo informāciju un kas zināja vai kam būtu bijis jāzina, ka šāda informācija ir nepatiesa, arī ir parādnieks.

80. pants

Jau samaksātas ievedmuitas nodokļa summas atskaitīšana

1.  Ja muitas parāds ir radies atbilstīgi 79. panta 1. punktam attiecībā uz precēm, kas laistas brīvā apgrozībā ar samazinātu ievedmuitas nodokļa likmi to galapatēriņa dēļ, ievedmuitas nodokļa summu, kura samaksāta, preces laižot brīvā apgrozībā, atskaita no muitas parādam atbilstīgās ievedmuitas nodokļa summas.

Pirmo daļu piemēro, ja muitas parāds ir radies attiecībā uz pārpalikumiem vai atkritumiem, kas radušies pēc šādu preču iznīcināšanas.

2.  Ja muitas parāds ir radies atbilstīgi 79. panta 1. punktam attiecībā uz precēm, kurām piemērota pagaidu ievešanas procedūra ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa, ievedmuitas nodokļa summu, kas samaksāta saskaņā ar daļēju atbrīvojumu no nodokļiem, atskaita no muitas parādam atbilstīgās ievedmuitas nodokļa summas.

2.

Iedaļa

Izvedmuitas parāds

81. pants

Eksports un izvešana pārstrādei

1.  Izvedmuitas parāds rodas, piemērojot precēm, kam uzliekams izvedmuitas nodoklis, eksporta procedūru vai izvešanas pārstrādei procedūru.

2.  Muitas parāds rodas muitas deklarācijas pieņemšanas brīdī.

3.  Deklarētājs ir parādnieks. Netiešas pārstāvības gadījumā parādnieks ir arī persona, kuras uzdevumā ir aizpildīta muitas deklarācija.

▼C2

Ja muitas deklarācija ir noformēta, pamatojoties uz informāciju, kuras dēļ pilnībā vai daļēji netiek iekasēts izvedmuitas nodoklis, persona, kas ir sniegusi deklarācijas noformēšanai vajadzīgo informāciju un kas zinājusi vai kam būtu bijis jāzina, ka šāda informācija ir nepatiesa, arī ir parādnieks.

▼B

82. pants

Muitas parāds, kas radies pienākumu neizpildes dēļ

1.  Attiecībā uz precēm, kam uzliekams izvedmuitas nodoklis, izvedmuitas parāds rodas jebkurā no šādiem gadījumiem:

2.  Muitas parāda rašanās brīdis ir viens no šādiem:

3.  Panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos gadījumos parādnieks ir jebkurš no šādiem:

4.  Panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajos gadījumos parādnieks ir ikviena persona, kurai jāievēro nosacījumi, saskaņā ar kuriem preces drīkstēja izvest no Savienības muitas teritorijas, tās pilnībā vai daļēji atbrīvojot no izvedmuitas nodokļa.

3.

Iedaļa

Kopēji noteikumi par muitas parādiem, kas rodas saistībā ar importu un eksportu

83. pants

Aizliegumi un ierobežojumi

1.  Ievedmuitas vai izvedmuitas parāds rodas arī attiecībā uz precēm, kam piemēro jebkādus importa vai eksporta aizliegumus vai ierobežojumus.

2.  Tomēr muitas parāds nerodas šādos gadījumos:

3.  Muitas noteikumu pārkāpumu gadījumos piemērojot sankcijas, muitas parādu tomēr uzskata par radušos, ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem ievedmuitas vai izvedmuitas nodoklis vai muitas parāda esamība ir pamats sankciju noteikšanai.

84. pants

Vairāki parādnieki

Ja par vienam muitas parādam atbilstīgās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas samaksu atbildīgas ir vairākas personas, tās ir solidāri atbildīgas par minētās summas samaksu.

85. pants

Vispārēji noteikumi ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas aprēķināšanai

1.  Ievedmuitas un izvedmuitas nodokļa summu nosaka, pamatojoties uz tiem noteikumiem par nodokļa aprēķināšanu, kas attiecīgajām precēm bija piemērojami brīdī, kad attiecībā uz šīm precēm radās muitas parāds.

2.  Ja nav iespējams precīzi noteikt muitas parāda rašanās brīdi, par to uzskata brīdi, kad muitas dienesti secina, ka preces atrodas situācijā, kurā ir radies muitas parāds.

Tomēr gadījumos, kad muitas dienestiem pieejamā informācija ļauj tiem konstatēt, ka muitas parāds bija radies pirms šāda secinājuma izdarīšanas, muitas parādu uzskata par radušos visagrākajā brīdī, kad minēto situāciju var konstatēt.

86. pants

Īpaši noteikumi ievedmuitas nodokļa summas aprēķināšanai

1.  Ja attiecībā uz precēm, kam piemērota muitas procedūra vai kas ir pagaidu uzglabāšanā, Savienības muitas teritorijā rodas izmaksas saistībā ar uzglabāšanu vai parastiem apstrādes veidiem, šādas izmaksas vai vērtības palielināšanos neņem vērā, aprēķinot ievedmuitas nodokļa summu, ja deklarētājs sniedz pietiekamus pierādījumus par šādām izmaksām.

Tomēr, aprēķinot ievedmuitas nodokļa summu, ņem vērā darbībās izmantoto ārpussavienības preču muitas vērtību, daudzumu, veidu un izcelsmi.

2.  Ja precēm, kam piemērota muitas procedūra, parasto apstrādes veidu rezultātā Savienības muitas teritorijā mainās preču tarifa klasifikācija, pēc deklarētāja lūguma precēm, kurām piemērota muitas procedūra, piemēro sākotnējo preču tarifa klasifikāciju.

3.  Ja muitas parāds ir radies par pārstrādes produktiem ievešanas pārstrādei procedūrā, šādam parādam atbilstīgo ievedmuitas nodokļa summu pēc deklarētāja lūguma nosaka, pamatojoties uz to tarifa klasifikāciju, muitas vērtību, daudzumu, veidu un izcelsmi, kas precēm, kurām piemērota ievešanas pārstrādei procedūra, bija brīdī, kad tika pieņemta muitas deklarācija attiecībā uz minētajām precēm.

4.  Konkrētos gadījumos ievedmuitas nodokļa summu nosaka saskaņā ar šā panta 2. un3. punktu bez deklarētāja pieprasījuma, lai izvairītos no 56. panta 2. punkta h) apakšpunktā minēto tarifu pasākumu apiešanas.

5.  Ja muitas parāds ir radies par pārstrādātiem produktiem, ko rada izvešanas pārstrādei procedūra, vai aizstājējproduktiem, kā minēts 261. panta 1. punktā, ievedmuitas nodokļa summu aprēķina, pamatojoties uz ārpus Savienības muitas teritorijas veiktās apstrādes izmaksām.

6.  Ja tiesību aktos muitas jomā ir paredzēts labvēlīgs tarifa režīms precēm, pilnīgs vai daļējs atbrīvojums no ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa vai šāda nodokļa nepiemērošana saskaņā ar šīs regulas 56. panta 2. punkta d) līdz g) apakšpunktu, 203., 204., 205. un 208. pantu vai 259. līdz 262. pantu vai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1186/2009 (2009. gada 16. novembris), ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem ( 3 ), šādu labvēlīgu tarifa režīmu, atbrīvojumu no nodokļa vai nodokļa nepiemērošanu piemēro arī gadījumos, kad muitas parāds ir radies atbilstīgi šīs regulas 79. vai 82. pantam, ar nosacījumu, ka pienākumu neizpilde, kuras dēļ radies muitas parāds, nav bijusi mēģinājums krāpt.

87. pants

Muitas parāda rašanās vieta

1.  Muitas parāds rodas vietā, kur ir iesniegta 77., 78. un 81. pantā minētā muitas deklarācija vai reeksporta deklarācija.

Visos pārējos gadījumos muitas parāda rašanās vieta ir tur, kur norisinās notikumi, kuru dēļ parāds rodas.

Ja nav iespējams noteikt minēto vietu, uzskata, ka muitas parāds ir radies vietā, kur muitas dienesti secina, ka preces atrodas situācijā, kādā rodas muitas parāds.

2.   ►C2  Ja precēm ir bijusi piemērota muitas procedūra, kas nav noslēgta, vai ja to pagaidu uzglabāšana nav pareizi pabeigta un muitas parāda rašanās vietu konkrētā termiņā nevar noteikt saskaņā ar 1. punkta otro vai trešo daļu, uzskata, ka muitas parāds ir radies vai nu vietā, kur precēm tika piemērota attiecīgā muitas procedūra, vai vietā, kur tās saskaņā ar šo procedūru tika ievestas Savienības muitas teritorijā vai atradās pagaidu uzglabāšanā. ◄

3.  Ja muitas dienestiem pieejamā informācija ļauj tiem konstatēt, ka muitas parāds varētu būt radies vairākās vietās, uzskata, ka muitas parāds ir radies vietā, kur tas ir radies vispirms.

4.  Ja muitas dienests konstatē, ka saskaņā ar 79. vai 82. pantu ir radies muitas parāds citā dalībvalstī un šim parādam atbilstīgā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa ir mazāka par EUR 10 000 , tad uzskata, ka muitas parāds ir radies dalībvalstī, kurā ir veikts attiecīgais konstatējums.

88. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, lai noteiktu:

2.

NODAĻA

Galvojums iespējamam vai esošam muitas parādam

89. pants

Vispārēji noteikumi

1.  Šo nodaļu piemēro galvojumiem gan par muitas parādiem, kas ir radušies, gan par muitas parādiem, kas var rasties, ja vien nav norādīts citādi.

2.  Ja muitas dienesti pieprasa sniegt galvojumu iespējamam vai esošam muitas parādam, tajā ietver ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu un pārējos maksājumus, kas aprēķināti saistībā ar preču importu vai eksportu, ja:

Galvojums, kuru nedrīkst izmantot ārpus dalībvalsts, kurā tas ir prasīts, ir derīgs vienīgi attiecīgajā dalībvalstī, un galvojumā ietver vismaz ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu.

3.  Ja muitas dienesti pieprasa sniegt galvojumu, šādu galvojumu pieprasa parādniekam vai personai, kas var kļūt par parādnieku. Tie var arī atļaut, ka galvojumu sniedz persona, kas nav persona, kurai galvojums tiek pieprasīts.

4.  Neskarot 97. pantu, attiecībā uz konkrētām precēm vai konkrētu deklarāciju muitas dienesti pieprasa sniegt tikai vienu galvojumu.

Galvojums, kas sniegts saistībā ar konkrētu deklarāciju, attiecas uz muitas parādam atbilstīgo ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu un citiem maksājumiem attiecībā uz visām precēm, kuras ir iekļautas šajā deklarācijā vai izlaistas, pamatojoties uz to, neatkarīgi no tā, vai šī deklarācija ir pareiza vai nav.

Ja galvojums nav atbrīvots, tad nodrošinātās summas robežās to var izmantot arī, lai atgūtu ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu un citus maksājumus, kas jāmaksā pēc preču izlaišanas veiktas kontroles rezultātā.

5.  Pēc šā panta 3. punktā minētās personas pieteikuma iesniegšanas muitas dienesti saskaņā ar 95. panta 1., 2. un 3. punktu var atļaut iesniegt vispārēju galvojumu, lai segtu muitas parādam atbilstīgo ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu attiecībā uz divām vai vairākām darbībām, deklarācijām vai muitas procedūrām.

6.  Muitas dienesti uzrauga galvojumus.

7.  Galvojumu neprasa no valstīm, reģionālām un vietējām pašvaldības iestādēm vai citām struktūrām, kuras reglamentē publiskās tiesības, attiecībā uz darbībām, kurās tās iesaistās kā valsts iestādes, vai citos konkrētos gadījumos.

8.  Galvojumu neprasa nevienā no šādām situācijām:

9.  Muitas dienesti var piešķirt atbrīvojumu no prasības sniegt galvojumu, ja nodrošināmā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa nepārsniedz statistiskās vērtības slieksni, kas ir noteikts deklarācijām 3. panta 4. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 471/2009 (2009. gada 6. maijs) par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm ( 4 ).

90. pants

Obligāts galvojums

1.  Ja galvojums ir jāsniedz obligāti, muitas dienesti nosaka šāda galvojuma summu tā, lai tā būtu vienāda ar precīzu muitas parādam atbilstīgās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas un citu maksājumu summu, ja šādu summu iespējams droši noteikt galvojuma pieprasīšanas brīdī.

Ja nav iespējams noteikt precīzu summu, galvojuma summu nosaka kā maksimālo muitas parādam atbilstīgās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas un citu maksājumu summu, kas pēc muitas dienestu aprēķiniem ir radusies vai var rasties.

2.  Neskarot 95. pantu, ja tiek sniegts vispārējs galvojums tādas muitas parādiem atbilstīgās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas un tādu citu maksājumu segšanai, kuru summa laika gaitā mainās, šāda galvojuma summu nosaka apmērā, kāds ir pietiekams muitas parādiem atbilstīgās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas un citu maksājumu segšanai jebkurā laikā.

91. pants

Neobligāts galvojums

Ja galvojumu sniegt nav obligāti, šādu galvojumu muitas dienesti katrā ziņā pieprasa sniegt, ja tiem nav pārliecības, ka muitas parādam atbilstīgā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa un citi maksājumi tiks samaksāti noteiktajā termiņā. Galvojuma summu šie dienesti nosaka tā, lai tā nepārsniegtu 90. pantā noteikto apmēru.

92. pants

Galvojuma sniegšana

1.  Galvojumu var sniegt vienā no šādiem veidiem:

2.  Galvojumu skaidras naudas iemaksas veidā vai jebkura cita līdzvērtīga maksājuma veidā, ko uzskata par līdzvērtīgu skaidras naudas iemaksai, sniedz saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā dalībvalstī, kurā galvojumu pieprasa.

Ja galvojums ir skaidras naudas iemaksa vai jebkurš cits līdzvērtīgs maksājuma veids, tad muitas dienestiem procenti par to nav jāmaksā.

93. pants

Galvojuma izvēle

Persona, kurai pieprasa galvojumu, var izvēlēties no 92. panta 1. punktā minētajiem galvojuma veidiem.

Tomēr muitas dienesti var atteikties pieņemt izvēlētā veida galvojumu, ja tas nav saderīgs ar attiecīgās muitas procedūras pareizu darbību.

Muitas dienesti var pieprasīt, lai izvēlētais galvojuma veids konkrētā laikposmā paliktu nemainīgs.

94. pants

Galvinieks

1.  Regulas 92. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais galvinieks ir trešā persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā. Galvinieks ir to muitas dienestu apstiprināts, kas pieprasa galvojumu, ja vien galvinieks nav kredītiestāde, finanšu iestāde vai apdrošināšanas sabiedrība, kas akreditēta Savienībā saskaņā ar spēkā esošiem Savienības noteikumiem.

2.  Galvinieks rakstveidā uzņemas saistības samaksāt nodrošināto muitas parādam atbilstīgo ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu un citu maksājumu summu.

3.  Muitas dienesti var atteikties apstiprināt galvinieku vai ierosināto galvojuma veidu, ja tiem nav pārliecības, ka minētais galvinieks vai galvojums nodrošinās muitas parādam atbilstīgās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas un citu maksājumu samaksu noteiktajā termiņā.

95. pants

Vispārējais galvojums

1.  Regulas 89. panta 5. punktā minēto atļauju piešķir tikai tām personām, kas atbilst visiem turpmāk norādītajiem nosacījumiem:

2.  Ja ir jāsniedz vispārējs galvojums par muitas parādiem un citiem maksājumiem, kas var rasties, uzņēmējam var atļaut izmantot vispārēju galvojumu ar samazinātu summu vai piešķirt atbrīvojumu no galvojuma ar noteikumu, ka viņš atbilst 39. panta b) un c) punktā noteiktajiem kritērijiem.

3.  Ja ir jāsniedz vispārējs galvojums par muitas parādiem un citiem maksājumiem, kas ir radušies, uzņēmējam, kuram ir atzītā uzņēmēja statuss muitas vienkāršojumiem, var, pamatojoties uz pieteikumu, atļaut izmantot vispārēju galvojumu ar samazinātu summu.

4.  Vispārējs galvojums ar samazinātu summu, kas minēts 3. punktā, ir līdzvērtīgs galvojuma sniegšanai.

96. pants

Pagaidu aizliegumi saistībā ar vispārējo galvojumu izmantošanu

1.  Īpašu procedūru vai pagaidu uzglabāšanas kontekstā Komisija var nolemt uz laiku aizliegt izmantot jebko no turpmāk norādītā:

2.  Ja piemēro šā panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu, var atļaut izmantot vispārēju galvojumu par samazinātu summu vai atbrīvojumu no galvojuma vai izmantot 95. pantā minēto vispārējo galvojumu, ja attiecīgā persona atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

Lai saņemtu atļauju izmantot vispārēju galvojumu, kam ir noteikts pagaidu aizliegums, attiecīgajai personai ir arī jāizpilda 39. panta b) un c) punktā izklāstītie kritēriji.

97. pants

Papildu galvojums vai jauns galvojums

Ja muitas dienesti konstatē, ka iesniegtais galvojums nenodrošina muitas parādam atbilstīgās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas vai citu maksājumu samaksu noteiktajā termiņā, vai ja vairs nav pārliecības, ka tas to nodrošinās, vai ja tas nav pietiekams, lai to nodrošinātu, tie pieprasa jebkurai no 89. panta 3. punktā minētajām personām pēc pašas izvēles vai nu sniegt papildu galvojumu, vai aizstāt sākotnējo galvojumu ar jaunu galvojumu.

98. pants

Galvojuma atbrīvošana

1.  Muitas dienesti atbrīvo galvojumu, tiklīdz muitas parāds vai pienākums samaksāt citus maksājumus ir dzēsts vai vairs nevar rasties.

2.  Ja muitas parāds vai pienākums samaksāt citus maksājumus ir dzēsts daļēji vai var rasties tikai attiecībā uz daļu no nodrošinātās summas, atbilstīgo galvojuma daļu pēc attiecīgās personas lūguma tādēļ atbrīvo, izņemot gadījumus, kad attiecīgā summa neattaisno šādu rīcību.

99. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, lai noteiktu:

▼C2

▼B

100. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

1.  Komisija ar īstenošanas aktiem precizē procedūras noteikumus:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem pasākumus, kas minēti 96. pantā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, kas saistīti ar šādiem pasākumiem un kas atbilstīgi pamatoti ar nepieciešamību ātri nodrošināt Savienības un tās dalībvalstu finansiālo interešu aizsardzību, Komisija saskaņā ar procedūru, kas minēta 285. panta 5. punktā, pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties.

Ja 285. panta 1. punktā minētās komitejas atzinums jāsaņem, izmantojot rakstisko procedūru, tiek piemērots 285. panta 6. punkts.

3.

NODAĻA

Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas atgūšana, samaksa, atmaksāšana vai atbrīvojums

1.

Iedaļa

Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas noteikšana, muitas parāda paziņošana un iegrāmatošana

101. pants

Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas noteikšana

1.  Maksājamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu nosaka muitas dienesti, kas atbild par vietu, kur muitas parāds ir radies vai tiek uzskatīts par radušos saskaņā ar 87. pantu, tiklīdz tiem ir visa vajadzīgā informācija.

2.  Neskarot 48. pantu, muitas dienesti var pieņemt maksājamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, ko noteicis deklarētājs.

3.  Ja maksājamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa neveido veselu skaitli, minēto summu var noapaļot.

Ja pirmajā daļā minētā summa tiek izteikta euro, noapaļošanu nedrīkst veikt vairāk, nekā noapaļojot uz augšu vai leju līdz tuvākajam veselajam skaitlim.

Dalībvalstij, kuras valūta nav euro, var vai nu mutatis mutandis piemērot otrās daļas noteikumus, vai piemērot atkāpi no minētās daļas ar noteikumu, ka attiecībā uz noapaļošanu piemērojamiem noteikumiem nav lielāka finansiāla ietekme kā otrajā daļā izklāstītajiem noteikumiem.

102. pants

Paziņojums par muitas parādu

1.  Muitas parādu paziņo parādniekam tādā kārtībā, kāda ir noteikta teritorijā, kurā muitas parāds radies vai tiek uzskatīts par radušos saskaņā ar 87. pantu.

Pirmajā daļā minēto paziņojumu nesniedz nevienā no šādiem gadījumiem:

2.  Ja maksājamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa ir vienāda ar muitas deklarācijā ierakstīto summu, muitas dienestu veiktā preču izlaišana ir līdzvērtīga paziņojumam parādniekam par muitas parādu.

3.  Ja 2. punkts nav piemērojams, muitas parādu parādniekam paziņo muitas dienesti, kad tie var noteikt maksājamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu un pieņemt par to lēmumu.

Tomēr, ja paziņojums par muitas parādu varētu kaitēt kriminālizmeklēšanai, muitas dienesti var atlikt paziņojumu līdz laikam, kad tas vairs netraucē kriminālizmeklēšanai.

4.  Ar noteikumu, ka maksājums ir nodrošināts ar galvojumu, par muitas parādu, kas atbilst ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa kopējai summai attiecībā uz visām precēm, kas izlaistas vienai un tai pašai personai muitas dienestu noteiktā laikposmā, var paziņot minētā laikposma beigās. Muitas dienestu noteiktais laikposms nepārsniedz 31 dienu.

103. pants

Muitas parāda noilgums

1.  Muitas parādu parādniekam nepaziņo, ja ir pagājuši trīs gadi kopš muitas parāda rašanās dienas.

2.  Ja muitas parāds ir radies tādas darbības rezultātā, par kuru laikā, kad tā veikta, varēja ierosināt krimināllietu, 1. punktā noteikto trīs gadu termiņu saskaņā ar valsts tiesību aktiem pagarina līdz laikposmam, kas ir vismaz pieci gadi, bet ne vairāk kā 10 gadi.

3.  Panta 1. un 2. punktā noteiktos laikposmus aptur, ja:

4.  Ja saskaņā ar 116. panta 7. punktu muitas parāds ir atjaunots, 1. un 2. punktā noteiktos termiņus uzskata par apturētiem no dienas, kad saskaņā ar 121. pantu bija iesniegts atmaksāšanas vai atbrīvojuma pieteikums, līdz dienai, kad tika pieņemts lēmums par atmaksāšanu vai atbrīvojumu.

104. pants

Iegrāmatošana

1.  Regulas 101. pantā minētie muitas dienesti saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem iegrāmato maksājamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, kas noteikta saskaņā ar minēto pantu.

Pirmo daļu nepiemēro 102. panta 1. punkta otrajā daļā minētajos gadījumos.

2.  Muitas dienestiem nav jāiegrāmato ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas, kuras, ievērojot 103. pantu, atbilst muitas parādam, ko vairs nevar paziņot parādniekam.

3.  Dalībvalstis nosaka praktisko kārtību, kā iegrāmatot ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas. Minētā kārtība var atšķirties atkarībā no tā, vai muitas dienesti, ņemot vērā muitas parāda rašanās apstākļus, ir pārliecināti par to, ka minētās summas tiks samaksātas.

105. pants

Iegrāmatošanas termiņš

1.  Ja muitas parāds ir radies sakarā ar to, ka ir pieņemta muitas deklarācija par precēm kādai muitas procedūrai, kas nav pagaidu ievešana ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa, vai sakarā ar jebkuru citu darbību, kuras juridiskā ietekme ir tāda pati kā šādai pieņemšanai, tad muitas dienesti maksājamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu iegrāmato 14 dienās pēc preču izlaišanas.

Tomēr ar noteikumu, ka maksājums ir nodrošināts ar galvojumu, kopējo ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu attiecībā uz visām precēm, kas izlaistas vienai un tai pašai personai muitas dienestu noteiktā laikposmā, kurš nedrīkst pārsniegt 31 dienu, var iegrāmatot ar vienu ierakstu šā laikposma beigās. Šādu iegrāmatošanu izdara 14 dienās pēc attiecīgā laikposma beigām.

2.  Ja preces var izlaist, ievērojot dažus nosacījumus attiecībā vai nu uz maksājamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas noteikšanu, vai tās iekasēšanu, iegrāmatošanu izdara 14 dienās no dienas, kad ir noteikta maksājamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa vai fiksēts pienākums samaksāt minēto nodokli.

Tomēr, ja muitas parāds attiecas uz pagaidu tirdzniecības politikas pasākumu nodokļa veidā, maksājamo ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu iegrāmato divu mēnešu laikā no dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēta regula, ar ko nosaka galīgo tirdzniecības politikas pasākumu.

3.  Ja muitas parāds ir radies apstākļos, kas nav minēti 1. punktā, maksājamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu iegrāmato 14 dienās no dienas, kad muitas dienesti var noteikt attiecīgo ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu un pieņemt lēmumu.

4.  Panta 3. punktu piemēro attiecībā uz ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, kas jāatgūst vai kas vēl nav atgūta, ja maksājamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa nav iegrāmatota saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu vai ja tā ir noteikta un iegrāmatota apmērā, kas ir mazāks par maksājamo summu.

5.  Iegrāmatošanas termiņus, kas noteikti 1., 2. un 3. punktā, nepiemēro neparedzamos apstākļos vai nepārvaramas varas gadījumos.

6.  Iegrāmatošanas termiņus var atlikt 102. panta 3. punkta otrajā daļā minētajā gadījumā līdz brīdim, kad paziņojums par muitas parādu vairs nekaitēs kriminālizmeklēšanai.

106. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu ►C2  , lai noteiktu gadījumus, kas minēti 102. panta 1. punkta otrās daļas d) apakšpunktā, ◄ kad muitas dienesti ir atbrīvoti no paziņošanas par muitas parādu.

107. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem pasākumus, lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu starp muitas dienestiem muitas parāda rašanās gadījumā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.

Iedaļa

Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas samaksa

108. pants

Vispārīgi samaksas termiņi un samaksas termiņa atlikšana

1.  Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas, kas atbilst muitas parādam, kurš paziņots saskaņā ar 102. pantu, parādnieks samaksā muitas dienestu noteiktajā termiņā.

Neskarot 45. panta 2. punktu, minētais termiņš nepārsniedz desmit dienas pēc muitas parāda paziņošanas parādniekam. Ja iegrāmatojumus apkopo saskaņā ar 105. panta 1. punkta otrās daļas nosacījumiem, termiņu nosaka tā, lai parādniekam nebūtu iespējams iegūt ilgāku samaksas termiņu nekā tad, ja viņam būtu atļauts maksājumu atlikt saskaņā ar 110. pantu.

Muitas dienesti var pagarināt minēto termiņu pēc parādnieka pieteikuma iesniegšanas, ja maksājamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa ir noteikta 48. pantā minētajā kontrolē pēc preču izlaišanas. Neskarot 112. panta 1. punktu, šādi pagarinājumi nepārsniedz laiku, kas vajadzīgs, lai parādnieks varētu pienācīgi izpildīt savus pienākumus.

2.  Ja parādniekam ir tiesības uz kādu no 110. līdz 112. pantā noteiktajiem maksājumu atvieglojumiem, maksājumu izdara saistībā ar šiem atvieglojumiem noteiktajā termiņā vai termiņos.

3.  Muitas parādam atbilstīgās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas samaksas termiņu atliek jebkurā no šādiem gadījumiem:

109. pants

Samaksa

1.  Samaksu veic skaidrā naudā vai jebkurā citā līdzvērtīgā norēķinu veidā, tostarp pielāgojot kredīta atlikumu, saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

2.  Samaksu parādnieka vietā var veikt trešā persona.

3.  Parādnieks var katrā gadījumā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu pilnībā vai daļēji samaksāt pirms viņam atvēlētā samaksas termiņa beigām.

110. pants

Samaksas atlikšana

Muitas dienesti – pēc attiecīgās personas iesniegtā pieteikuma un ja ir sniegts galvojums – atļauj maksājamā nodokļa samaksu atlikt vienā no šādiem veidiem:

111. pants

Termiņš, uz kādu atliek samaksu

1.  Termiņš, uz kādu saskaņā ar 110. pantu atliek samaksu, ir 30 dienas.

2.  Ja samaksa ir atlikta saskaņā ar 110. panta a) punktu, minētais termiņš sākas nākamajā dienā pēc dienas, kad parādniekam ir paziņots muitas parāds.

3.  Ja samaksa ir atlikta saskaņā ar 110. panta b) punktu, minētais termiņš sākas nākamajā dienā pēc dienas, kad beidzas apkopošanas laikposms. To samazina par tik dienām, cik atbilst pusei no apkopošanas laikposma dienu skaita.

4.  Ja samaksa ir atlikta saskaņā ar 110. panta c) punktu, minētais termiņš sākas nākamajā dienā pēc dienas, kad beidzas laikposms, kas noteikts attiecīgo preču izlaišanai. To samazina par tik dienām, cik atbilst pusei no attiecīgā laikposma dienu skaita.

5.  Ja 3. un 4. punktā minēto laikposmu dienu skaits ir nepāra skaitlis, dienu skaits, par cik samazina 30 dienu termiņu atbilstīgi šiem punktiem, ir vienāds ar pusi no nākamā mazākā pāra skaitļa.

6.  Ja 3. un 4. punktā minētie laikposmi ir nedēļas, dalībvalstis var noteikt, ka ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa, attiecībā uz kuru samaksa ir atlikta, ir jāsamaksā ne vēlāk kā ceturtās nedēļas piektdienā pēc attiecīgās nedēļas.

Ja šie laikposmi ir mēneši, dalībvalstis var noteikt, ka ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa, attiecībā uz kuru samaksa ir atlikta, ir jāsamaksā līdz nākamā mēneša sešpadsmitajam datumam pēc attiecīgā mēneša.

112. pants

Citi samaksas atvieglojumi

1.  Muitas dienesti var piešķirt parādniekam samaksas atvieglojumus, kas nav samaksas atlikšana, ar nosacījumu, ka tiek sniegts galvojums.

2.  Ja saskaņā ar 1. punktu ir piešķirti atvieglojumi, par ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu iekasē kredīta procentus.

Dalībvalstij, kuras naudas vienība ir euro, kredīta procentu likme ir līdzvērtīga procentu likmei, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un ko Eiropas Centrālā banka piemērojusi galvenajām refinansēšanas operācijām tā mēneša pirmajā dienā, kurā iekrita attiecīgais datums, palielinot par vienu procentu punktu.

Dalībvalstij, kuras naudas vienība nav euro, kredīta procentu likme ir līdzvērtīga likmei, ko valsts centrālā banka attiecīgā mēneša pirmajā dienā piemērojusi galvenajām refinansēšanas operācijām, palielinot par vienu procentu punktu, vai, dalībvalstij, kurai valsts centrālās bankas likme nav pieejama, līdzvērtīgākā likme, ko piemēro dalībvalsts valūtas tirgū attiecīgā mēneša pirmajā dienā, palielinot par vienu procentu punktu.

3.  Muitas dienesti var neprasīt iesniegt galvojumu vai maksāt procentus, ja, pamatojoties uz parādnieka stāvokļa dokumentētu novērtējumu, ir konstatēts, ka tas radītu nopietnus ekonomiskus vai sociālus sarežģījumus.

4.  Muitas dienesti neprasa maksāt kredīta procentus gadījumos, ja katrā atgūšanas darbībā iegūtā summa ir mazāka par EUR 10.

113. pants

Samaksas piedziņa

Ja maksājamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa noteiktajā termiņā nav samaksāta, muitas dienesti, izmantojot visus līdzekļus, kas ir to rīcībā saskaņā ar attiecīgā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, nodrošina minētās summas samaksu.

114. pants

Nokavējuma procenti

1.  Papildus ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summai iekasē nokavējuma procentus par laiku no noteiktā termiņa pēdējās dienas līdz samaksas dienai.

Dalībvalstij, kuras naudas vienība ir euro, nokavējuma procentu likme ir līdzvērtīga procentu likmei, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un ko Eiropas Centrālā banka piemērojusi galvenajām refinansēšanas operācijām tā mēneša pirmajā dienā, kurā iekrita attiecīgais datums, palielinot par diviem procentu punktiem.

Dalībvalstij, kuras naudas vienība nav euro, nokavējuma procentu likme ir līdzvērtīga likmei, ko valsts centrālā banka attiecīgā mēneša pirmajā dienā piemērojusi galvenajām refinansēšanas operācijām, palielinot par diviem procentu punktiem, vai, dalībvalstij, kurai valsts centrālās bankas likme nav pieejama, līdzvērtīgākā likme, ko piemēro dalībvalsts valūtas tirgū attiecīgā mēneša pirmajā dienā, palielinot par diviem procentu punktiem.

2.  Ja muitas parāds ir radies, pamatojoties uz 79. vai 82. pantu, vai ja paziņojums par muitas parādu tiek izdots pēc preču izlaišanas veiktas kontroles rezultātā, papildus ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summai iekasē nokavējuma procentus par laiku no muitas parāda rašanās dienas līdz tā paziņošanas dienai.

Nokavējuma procentu likmi nosaka saskaņā ar 1. punktu.

3.  Muitas dienesti var neiekasēt nokavējuma procentus, ja, pamatojoties uz parādnieka stāvokļa dokumentētu novērtējumu, ir konstatēts, ka šādu procentu iekasēšana radītu nopietnus ekonomiskus vai sociālus sarežģījumus.

4.  Muitas dienesti neprasa maksāt nokavējuma procentus gadījumos, ja katrā atgūšanas darbībā iegūtā summa ir mazāka par EUR 10.

115. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, lai paredzētu noteikumus tās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas, kas atbilst muitas parādam saskaņā ar 108. panta 3. punktu, apmaksas termiņa apturēšanai, un nosakot apturēšanas laikposmu.

3.

Iedaļa

Atmaksāšana un atbrīvojums

116. pants

Vispārēji noteikumi

1.  Ievērojot šajā iedaļā ietvertos nosacījumus, ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas atmaksā vai atbrīvo no tām jebkurā no šādiem gadījumiem:

▼C2

Ja ir samaksāta ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa un attiecīgā muitas deklarācija saskaņā ar 174. pantu tiek atzīta par nederīgu, šo summu atmaksā.

▼B

2.  Muitas dienesti atmaksā vai atlaiž 1. punktā minēto ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, ja tā ir EUR 10 vai vairāk, izņemot gadījumus, kad attiecīgā persona lūdz atmaksāt vai atlaist mazāku summu.

3.  Ja muitas dienesti uzskata, ka atmaksāšana vai atbrīvojums būtu jādod, pamatojoties uz 119. vai 120. pantu, attiecīgā dalībvalsts kādā no turpmāk minētajiem gadījumiem nosūta lietu Komisijai lēmuma pieņemšanai:

Neatkarīgi no pirmās daļas lietas nepārsūta šādos gadījumos:

4.  Ievērojot noteikumus par lēmuma pieņemšanas kompetenci, ja muitas dienesti 121. panta 1. punktā norādītajos termiņos paši atklāj, ka saskaņā ar 117., 119. vai 120. pantu ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa ir atmaksājama vai atlaižama, tie to atmaksā vai atbrīvo no tās pēc savas iniciatīvas.

5.  Atmaksāšanu vai atbrīvošanu neveic, ja situāciju, kuras dēļ bija paziņots muitas parāds, bija izraisījusi parādnieka krāpnieciska rīcība.

6.  Atmaksāšana nerada attiecīgajiem muitas dienestiem pienākumu maksāt procentus.

Tomēr procentus maksā, ja lēmums par atmaksāšanu nav īstenots trīs mēnešos no lēmuma pieņemšanas dienas, izņemot gadījumus, kad šā termiņa neievērošanas cēloņi ir bijuši ārpus muitas dienestu kontroles.

Šādā gadījumā procentus maksā par laiku no dienas, kad beidzas trīs mēnešu laikposms, līdz atmaksāšanas dienai. Procentu likmi nosaka saskaņā ar 112. pantu.

7.  Ja muitas dienesti atmaksāšanu vai atbrīvošanu ir veikuši kļūdas dēļ, sākotnējo muitas parādu atjauno, ciktāl tam nav iestājies noilgums saskaņā ar 103. pantu.

▼C2

Šādos gadījumos atmaksā visus procentus, kas samaksāti atbilstīgi 6. punkta otrajai daļai.

▼B

117. pants

Pārmaksātas ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas

1.  Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu atmaksā vai atbrīvo no tās, ciktāl summa, kas atbilst sākotnēji paziņotajam muitas parādam, pārsniedz maksājamo summu vai ja muitas parāds bija paziņots ►C2  parādniekam, neievērojot 102. panta 1. punkta otrās daļas c) vai d) apakšpunktu. ◄

▼C3

2.  Ja atmaksāšanas vai atbrīvošanas pieteikums ir pamatots ar faktu, ka brīdī, kad tika pieņemta deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā, attiecīgajām precēm tika piemērota pazemināta ievedmuitas nodokļa likme vai ievedmuitas nulles likme saskaņā ar tarifu kvotu, tarifu limitu vai citiem labvēlīgiem ar tarifu saistītiem pasākumiem, tad nodokli atmaksā vai atlaiž, ja brīdī, kad iesniegts pieteikums, kam pievienoti vajadzīgie dokumenti, ir izpildīts viens no šiem nosacījumiem:

▼C2

▼B

118. pants

Preces ar trūkumiem vai preces, kas neatbilst līguma nosacījumiem

1.  Ievedmuitas nodokļa summu atmaksā vai atbrīvo no tās, ja paziņojums par muitas parādu attiecas uz precēm, no kurām preču importētājs ir atteicies tādēļ, ka preču izlaišanas brīdī tām bijuši trūkumi vai tās nav atbildušas tā līguma nosacījumiem, pamatojoties uz kuru tās bija ievestas.

Par precēm ar trūkumiem uzskata arī preces, kas sabojātas pirms to izlaišanas.

2.  Neatkarīgi no 3. punkta ievedmuitas nodokli atmaksā vai atbrīvo no tā ar nosacījumu, ka preces nav bijušas izmantotas, izņemot sākotnēju izmantošanu, kas var būt bijusi vajadzīga, lai konstatētu, ka precēm ir trūkumi vai ka tās neatbilst līguma nosacījumiem, un ar noteikumu, ka tās izved no Savienības muitas teritorijas.

3.  Nodokli neatmaksā vai no tā neatbrīvo, ja:

4.  Pēc attiecīgās personas pieteikuma iesniegšanas muitas dienesti atļauj preces nevis izvest no Savienības muitas teritorijas, bet piemērot tām ievešanas pārstrādei procedūru, tostarp – lai tās iznīcinātu, vai ārējā tranzīta, muitas noliktavas vai brīvās zonas procedūru.

119. pants

Kompetentu iestāžu pieļauta kļūda

1.  Gadījumos, kas nav minēti 116. panta 1. punkta otrajā daļā un 117., 118. un 120. pantā, ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu atmaksā vai atbrīvo no tās, ja kompetentu iestāžu pieļautas kļūdas dēļ summa, kas atbilst sākotnēji paziņotajam muitas parādam, ir bijusi zemāka par maksājamo summu, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

2.  Ja nav izpildīti 117. panta 2. punktā minētie nosacījumi, nodokli atmaksā vai atlaiž, ja precēm nulles likme vai pazeminātā likme nav piemērota muitas dienestu kļūdas dēļ un muitas deklarācijā par laišanu brīvā apgrozībā bija iekļauti visi dati un tai pievienoti visi dokumenti, kas vajadzīgi pazeminātās likmes vai nulles likmes piemērošanai.

3.  Ja preferenciālais režīms precēm ir piešķirts, pamatojoties uz administratīvas sadarbības sistēmu, kurā iesaistītas iestādes, kas atrodas valstī vai teritorijā ārpus Savienības muitas teritorijas, uzskata, ka tad, ja šādas iestādes ir izsniegušas sertifikātu un ir konstatēts, ka šis sertifikāts ir nepareizs, tā ir kļūda, ko nevarēja normālos apstākļos atklāt 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

Tomēr nepareiza sertifikāta izsniegšanu neuzskata par kļūdu, ja šāda sertifikāta pamatā ir nepatiesi fakti, ko sniedzis eksportētājs, izņemot gadījumus, kad ir acīm redzams, ka izdevējiestādes apzinājās vai tām būtu bijis jāapzinās, ka preces neatbilst preferenciālā režīma piešķiršanas nosacījumiem.

Uzskata, ka parādnieks ir rīkojies labticīgi, ja tas var pierādīt, ka attiecīgo tirdzniecības darījumu laikā tas ar pienācīgu rūpību ir veicis visu iespējamo, lai pārliecinātos, ka ir izpildīti visi preferenciālā režīma nosacījumi.

▼C3

Parādnieks nevar atsaukties uz savu labticību, ja Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicējusi paziņojumu, norādot, ka ir pamats šaubām par to, vai priekšrocību saņēmēja valsts vai teritorija pareizi piemēro preferenciālo sistēmu.

▼B

120. pants

Taisnīgums

1.  Gadījumos, kas nav minēti 116. panta 1. punkta otrajā daļā un 117., 118. un 119. pantā, ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu atmaksā vai atbrīvo no tās taisnīguma dēļ, ja muitas parāds ir radies īpašos apstākļos, kuros parādniekam nevar piedēvēt ne krāpšanu, ne acīmredzamu nolaidību.

2.  Panta 1. punktā minēto īpašo apstākļu esamību nosaka tad, kad no lietas apstākļiem ir skaidrs, ka parādnieks ir īpašā situācijā salīdzinājumā ar citiem uzņēmējiem, kas veic tādu pašu darījumdarbību, un ka gadījumā, ja šādu apstākļu nebūtu, parādnieks nebūtu nelabvēlīgākā situācijā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas iekasēšanas dēļ.

121. pants

Atmaksāšanas un atbrīvojuma kārtība

1.  Pieteikumus par nodokļa atmaksāšanu vai atbrīvojumu no tā saskaņā ar 116. pantu iesniedz muitas dienestos šādos termiņos:

Pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētos termiņus pagarina, ja pieteikuma iesniedzējs sniedz pierādījumus, ka pieteikumu noteiktajā termiņā tas nav varējis iesniegt neparedzētu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ.

2.  Ja muitas dienesti, pamatojoties uz sniegtajiem pierādījumiem, nevar piešķirt ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas atmaksāšanu vai atbrīvošanu no tās, tiem ir jāizskata atmaksāšanas vai atbrīvošanas pieteikuma pamatotība, ņemot vērā citus atmaksāšanas vai atbrīvojuma iemeslus, kā izklāstīts 116. pantā.

3.  Ja saskaņā ar 44. pantu ir iesniegta pārsūdzība saistībā ar paziņojumu par muitas parādu, 1. punkta pirmajā daļā noteikto termiņu aptur uz pārsūdzības izskatīšanas laiku, sākot no dienas, kad pārsūdzība ir iesniegta.

4.  Ja muitas dienests piešķir atmaksu vai atbrīvošanu saskaņā ar 119. un 120. pantu, attiecīgā dalībvalsts par to informē Komisiju.

122. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, nosakot noteikumus, kurus tai jāievēro, kad tā pieņem 116. panta 3. punktā minēto lēmumu, un jo īpaši par šādām jomām:

123. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

1.  Komisija ar īstenošanas aktiem precizē procedūras noteikumus par:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu, kas minēts 116. panta 3. punktā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Ja 285. panta 1. punktā minētās komitejas atzinums jāsaņem, izmantojot rakstisko procedūru, tiek piemērots 285. panta 6. punkts.

4.

NODAĻA

Muitas parāda dzēšana

124. pants

Dzēšana

1.  Neskarot spēkā esošos noteikumus muitas parādam atbilstīgās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas neatgūšanai tiesā konstatētas parādnieka maksātnespējas gadījumā, ievedmuitas vai izvedmuitas parāds tiek dzēsts jebkurā no šādiem veidiem:

▼C2

▼B

2.  Muitas parādu tomēr neuzskata par dzēstu 1. punkta e) apakšpunktā minētajos gadījumos saistībā ar sankciju noteikšanu par muitas pārkāpumiem, ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem ievedmuitas vai izvedmuitas nodoklis vai muitas parāda esamība ir pamats sankciju noteikšanai.

3.  Ja muitas parādu dzēš saskaņā ar 1. punkta g) apakšpunktu attiecībā uz precēm, kas laistas brīvā apgrozībā ar atbrīvojumu no nodokļa vai ar samazinātu ievedmuitas nodokļa likmi sakarā ar to galapatēriņu, visus šo preču iznīcināšanas rezultātā radušos atkritumus vai lūžņus uzskata par ārpussavienības precēm.

4.  Piemēro spēkā esošos noteikumus par standarta likmēm attiecībā uz neatgriežamiem zaudējumiem preču pašu rakstura dēļ, ja attiecīgā persona nepierāda, ka faktiskais zudums pārsniedz to, kas aprēķināts, attiecīgajām precēm piemērojot standarta likmi.

5.  Ja par muitas parādam atbilstīgās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas samaksu atbildīgas ir vairākas personas un tiek piešķirts atbrīvojums, muitas parādu dzēš tikai attiecībā uz to personu vai personām, kurām atbrīvojums ir piešķirts.

6.  Panta 1. punkta k) apakšpunktā minētajā gadījumā muitas parādu nedzēš attiecībā uz personu vai personām, kuras bija mēģinājušas krāpt.

7.  Ja muitas parāds bija radies atbilstīgi 79. pantam, to dzēš attiecībā uz personu, kuras rīcībā nebija nekāda mēģinājuma krāpt un kura devusi ieguldījumu cīņā pret krāpšanu.

125. pants

Sankciju piemērošana

Ja muitas parāds tiek dzēsts, pamatojoties uz 124. panta 1. punkta h) apakšpunktu, dalībvalstīm nav liegts piemērot sankcijas par tiesību aktu muitas jomā neievērošanu.

▼M2

126. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 284. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu to neizpildīto prasību sarakstu, kurām nav nozīmīgas ietekmes uz pagaidu uzglabāšanas vai attiecīgās muitas procedūras pareizu darbību, un papildināt 124. panta 1. punkta h) apakšpunkta i) punktu.

▼B

IV

SADAĻA

SAVIENĪBAS MUITAS TERITORIJĀ IEVESTAS PRECES

1.

NODAĻA

Ievešanas kopsavilkuma deklarācija

127. pants

Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšana

1.  Savienības muitas teritorijā ievestās preces uzrāda ievešanas kopsavilkuma deklarācijā.

2.  No pienākuma, kas minēts 1. punktā, atbrīvo:

3.  Ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz pirmajā ievešanas muitas iestādē konkrētā termiņā pirms preču ievešanas Savienības muitas teritorijā.

Muitas dienesti var atļaut, ka ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz citā muitas iestādē, ar noteikumu, ka pēdējā nekavējoties paziņo vai elektroniski dara pieejamus pirmajai ievešanas muitas iestādei vajadzīgos datus.

4.  Ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz pārvadātājs.

Neatkarīgi no pārvadātāja pienākumiem ievešanas kopsavilkuma deklarāciju var iesniegt kāda no šīm personām:

5.  Ievešanas kopsavilkuma deklarācijās ietver datus, kas vajadzīgi drošības un drošuma apsvērumu dēļ veiktai riska analīzei.

6.   ►C2  Konkrētos gadījumos, kad no 4. punktā minētajām personām nevar iegūt visus 5. punktā minētos datus, citām personām, kurām ir šie dati un attiecīgas tiesības tos sniegt, var tikt noteikta prasība sniegt šos datus. ◄

7.  Muitas dienesti var pieļaut, ka tirdzniecības, ostas vai transporta informācijas sistēmas izmanto, lai iesniegtu ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, ar noteikumu, ka šādās sistēmās ir šādai deklarācijai nepieciešamie dati un ka minētie dati ir pieejami konkrētā termiņā, pirms preces ieved Savienības muitas teritorijā.

8.  Muitas dienesti var piekrist, ka ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanu aizstāj ar paziņojuma iesniegšanu un piekļuvi ievešanas kopsavilkuma deklarācijas datiem uzņēmēja datorsistēmā.

128. pants

Riska analīze

Muitas iestāde, kas minēta 127. panta 3. punktā, konkrētā termiņā nodrošina, ka tiek veikta riska analīze, galvenokārt drošības un drošuma nolūkos, pamatojoties uz 127. panta 1. punktā minēto ievešanas kopsavilkuma deklarāciju vai 127. panta 8. punktā minētajiem datiem, kā arī veic nepieciešamos pasākumus, pamatojoties uz minētās riska analīzes rezultātiem.

129. pants

Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas grozīšana un atzīšana par nederīgu

1.  Pēc deklarētāja pieteikuma tam pēc deklarācijas iesniegšanas var atļaut grozīt vienu vai vairākus ievešanas kopsavilkuma deklarācijas datus.

Nekādi grozījumi nav iespējami pēc jebkura no šādiem gadījumiem:

▼M2

2.  Ja preces, par kurām ir iesniegta ievešanas kopsavilkuma deklarācija, nav ievestas Savienības muitas teritorijā, muitas dienesti šo deklarāciju bez kavēšanās atzīst par nederīgu jebkurā no šādiem gadījumiem:

▼B

130. pants

Deklarācijas, kuras iesniedz ievešanas kopsavilkuma deklarācijas vietā

1.  Regulas 127. panta 3. punktā minētā muitas iestāde var piešķirt atbrīvojumu no ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas attiecībā uz precēm, par kurām pirms deklarācijas iesniegšanas termiņa beigām ir iesniegta muitas deklarācija. Šajā gadījumā muitas deklarācijā ir vismaz tie dati, kas vajadzīgi ievešanas kopsavilkuma deklarācijai. ►C2  Līdz brīdim, kad muitas deklarācija tiek pieņemta saskaņā ar 172. pantu, tai ir ievešanas kopsavilkuma deklarācijas statuss. ◄

2.  Regulas 127. panta 3. punktā minētā muitas iestāde var piešķirt atbrīvojumu no ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas attiecībā uz precēm, par kurām pirms deklarācijas iesniegšanas termiņa beigām ir iesniegta pagaidu uzglabāšanas deklarācija. Minētajā deklarācijā ir vismaz tie dati, kas vajadzīgi ievešanas kopsavilkuma deklarācijai. Līdz laikam, kad deklarētās preces tiek iesniegtas muitai saskaņā ar 139. pantu, pagaidu uzglabāšanas deklarācijai ir ievešanas kopsavilkuma deklarācijas statuss.

131. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, lai noteiktu:

▼C2

▼B

132. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem precizē:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.

NODAĻA

Preču atvešana

1.

Iedaļa

Preču ievešana Savienības muitas teritorijā

133. pants

Paziņojums par jūras kuģa vai gaisa kuģa ierašanos

1.  Jūras kuģa vai gaisa kuģa, kurš ierodas Savienības muitas teritorijā, operators paziņo par ierašanos pirmajai ievešanas muitas iestādei, kad transportlīdzeklis ierodas.

Ja informācija par jūras kuģa vai gaisa kuģa ierašanos muitas dienestiem ir pieejama, tie var atteikties no pirmajā daļā minētā paziņojuma.

2.  Muitas dienesti var atļaut, lai ostu vai lidostu sistēmas vai citas pieejamās informēšanas metodes izmantotu, lai paziņotu par transportlīdzekļu ierašanos.

134. pants

Muitas uzraudzība

1.  Preces, kas ievestas Savienības muitas teritorijā, no to ievešanas brīža ir muitas uzraudzībā, un tās var pakļaut muitas kontrolei. Vajadzības gadījumā tās pakļauj aizliegumiem un ierobežojumiem, ko pamato, inter alia, ar sabiedrības morāli, sabiedrisko kārtību vai sabiedrības drošību, cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības un veselības aizsardzību, vides aizsardzību, tādu nacionālo bagātību aizsardzību, kurām ir mākslas, vēstures vai arheoloģiska vērtība, un rūpnieciskā vai komerciālā īpašuma aizsardzību, ietverot kontroli attiecībā uz narkotisko vielu prekursoriem, precēm, ar kurām ir pārkāptas dažas intelektuālā īpašuma tiesības, un skaidru naudu, kā arī attiecībā uz tām īsteno zivsaimniecības saglabāšanas un pārvaldības pasākumus un tirdzniecības politikas pasākumus.

Preces paliek muitas uzraudzībā tik ilgi, cik vajadzīgs, lai noteiktu to muitas statusu, un tās neizņem no muitas uzraudzības bez muitas dienestu atļaujas.

Neskarot 254. pantu, Savienības preces nav muitas uzraudzībā, tiklīdz ir noteikts to muitas statuss.

Ārpussavienības preces paliek muitas uzraudzībā, līdz tiek mainīts to muitas statuss vai tās tiek izvestas no Savienības muitas teritorijas, vai iznīcinātas.

2.  Muitas uzraudzībā esošu preču valdītājs ar muitas dienestu atļauju var jebkurā laikā preces pārbaudīt vai ņemt paraugus, jo īpaši, lai noteiktu šo preču tarifa klasifikāciju, muitas vērtību vai muitas statusu.

135. pants

Nogādāšana piemērotā vietā

1.  Persona, kas ieved preces Savienības muitas teritorijā, tās nekavējoties nogādā pa muitas dienestu noteiktu maršrutu un saskaņā ar šo dienestu norādījumiem, ja tādi ir doti, uz muitas dienestu norādītu muitas iestādi vai jebkuru citu šo dienestu norādītu vai apstiprinātu vietu, vai uz brīvo zonu.

2.  Preces, ko ieved brīvajā zonā, ieved šajā zonā tieši, pa jūru vai pa gaisu, vai – ja tās ieved pa sauszemi – nešķērsojot citu Savienības muitas teritorijas daļu, gadījumos, kad brīvā zona piekļaujas dalībvalsts sauszemes robežai ar trešo valsti.

3.  Ikviena persona, kas uzņemas atbildību par preču pārvadāšanu pēc tam, kad tās ir ievestas Savienības muitas teritorijā, kļūst atbildīga par 1. un 2. punktā noteikto pienākumu izpildi.

4.  Precēm, kuras vēl atrodas ārpus Savienības muitas teritorijas, bet kuras tomēr var tikt pakļautas dalībvalsts muitas dienestu muitas kontrolei saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts ar attiecīgo valsti vai teritoriju ārpus Savienības muitas teritorijas, piemēro tādus pašus pasākumus kā precēm, kuras ieved Savienības muitas teritorijā.

5.  Panta 1. un 2. punkts neliedz piemērot īpašus noteikumus attiecībā uz pierobežas satiksmē, pa cauruļvadiem vai vadiem transportētām precēm, kā arī attiecībā uz jebkuru citu sūtījumu ar niecīgu saimniecisku nozīmi, piemēram, vēstulēm, pastkartēm un iespieddarbiem un to elektroniskajiem ekvivalentiem citos informācijas nesējos, vai uz ceļotāju pārvadātām precēm, ja vien tādējādi netiek apdraudēta muitas uzraudzība un muitas kontroles iespējas.

6.  Panta 1. punkts neattiecas uz tādiem transportlīdzekļiem un precēm, ko ar tiem pārvadā, kuri tikai šķērso Savienības muitas teritorijas teritoriālos ūdeņus vai gaisa telpu, minētajā teritorijā neapstājoties.

▼M1

136. pants

Preces, kas ir uz laiku izvestas no Savienības muitas teritorijas pa jūru vai pa gaisu

1.  Šīs regulas 127.–130. pantu un 133. pantu nepiemēro, ja ārpussavienības preces ieved Savienības muitas teritorijā pēc tam, kad tās ir uz laiku izvestas no minētās teritorijas pa jūru vai pa gaisu un pārvadātas tiešā maršrutā, neapstājoties ārpus Savienības muitas teritorijas.

2.  Šīs regulas 127.–130. pantu un 133. pantu nepiemēro, ja Savienības preces, kuru Savienības preču statuss ir jāpierāda saskaņā ar 153. panta 2. punktu, ieved Savienības muitas teritorijā pēc tam, kad tās ir uz laiku izvestas no minētās teritorijas pa jūru vai pa gaisu un pārvadātas tiešā maršrutā, neapstājoties ārpus Savienības muitas teritorijas.

3.  Šīs regulas 127.–130. pantu un 133., 139. un 140. pantu nepiemēro, ja Savienības preces, kuras pārvieto bez to muitas statusa maiņas saskaņā ar 155. panta 2. punktu, ieved Savienības muitas teritorijā pēc tam, kad tās ir uz laiku izvestas no minētās teritorijas pa jūru vai pa gaisu un pārvadātas tiešā maršrutā, neapstājoties ārpus Savienības muitas teritorijas.

▼B

137. pants

Nogādāšana īpašos apstākļos

1.  Ja neparedzamu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ 135. panta 1. punktā noteiktos pienākumus nevar izpildīt, persona, kam šie pienākumi ir jāpilda, vai jebkura cita persona, kura rīkojas tās uzdevumā, nekavējoties paziņo muitas dienestiem par radušos situāciju. Ja minēto neparedzamo apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ preces nav pilnībā gājušas bojā, muitas dienestiem paziņo arī precīzu to atrašanās vietu.

2.  Ja neparedzamu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ kuģis vai gaisa kuģis, uz kuru attiecas 135. panta 6. punkts, ir spiests piestāt ostā vai uz laiku nolaisties Savienības muitas teritorijā un 135. panta 1. punktā noteiktos pienākumus nav iespējams izpildīt, persona, kas ievedusi kuģi vai gaisa kuģi Savienības muitas teritorijā, vai jebkura cita persona, kura rīkojas tās uzdevumā, nekavējoties paziņo muitas dienestiem par radušos situāciju.

3.  Muitas dienesti nosaka pasākumus, kas jāveic, lai nodrošinātu muitas uzraudzību 1. punktā minētajām precēm vai – 2. punktā minētajos apstākļos – kuģim vai gaisa kuģim un visām precēm, kas tajā atrodas, un lai nodrošinātu, ka tos vajadzības gadījumā pēc tam nogādā muitas iestādē vai citā šo dienestu norādītā vai apstiprinātā vietā.

138. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem precizē procedūras noteikumus attiecībā uz:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.

Iedaļa

Preču uzrādīšana, izkraušana un pārbaude

139. pants

Preču uzrādīšana muitai

1.  Savienības muitas teritorijā ievestas preces tūlīt pēc to nogādāšanas norādītajā muitas iestādē vai jebkurā citā muitas dienestu norādītā vai apstiprinātā vietā, vai brīvajā zonā muitai uzrāda viena no šādām personām:

2.  Preces, kas Savienības muitas teritorijā ir ievestas pa jūru vai pa gaisu un kas pārvadāšanas vajadzībām paliek tajā pašā transportlīdzeklī, muitai uzrāda tikai tajā ostā vai lidostā, kurā preces izkrauj vai pārkrauj. Tomēr preces, kuras ieved Savienības muitas teritorijā un kuras pārvadājuma gaitā izkrauj un atkārtoti iekrauj tajā pašā transportlīdzeklī, lai būtu iespējams izkraut vai iekraut citas preces, minētajā ostā vai lidostā neuzrāda muitai.

3.  Neatkarīgi no 1. punktā minētajiem personas pienākumiem preces tās vietā var uzrādīt viena no šādām personām:

4.  Persona, kura uzrāda preces, izdara atsauci uz ievešanas kopsavilkuma deklarāciju vai muitas deklarāciju, vai – 130. pantā minētajos gadījumos –pagaidu uzglabāšanas deklarāciju, kas bijusi iesniegta attiecībā uz šīm precēm, izņemot, ja tiek dots atbrīvojums no pienākuma iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju.

▼M2

5.  Ja muitai tiek uzrādītas ārpussavienības preces, kurām nav ievešanas kopsavilkuma deklarācijas, un izņemot gadījumus, kad tiek piešķirts atbrīvojums no pienākuma iesniegt šādu deklarāciju, kāda no 127. panta 4. punktā minētajām personām, neskarot 127. panta 6. punktu, nekavējoties iesniedz šādu deklarāciju vai, ja saņemta muitas iestāžu atļauja, tās vietā iesniedz muitas deklarāciju vai pagaidu uzglabāšanas deklarāciju. Ja šādos apstākļos tiek iesniegta muitas deklarācija vai pagaidu uzglabāšanas deklarācija, deklarācijā iekļauj vismaz tās ziņas, kas nepieciešamas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai.

▼B

6.  Panta 1. punkts neliedz piemērot īpašus noteikumus attiecībā uz pierobežas satiksmē, pa cauruļvadiem vai vadiem transportētām precēm, kā arī attiecībā uz jebkuru citu sūtījumu ar niecīgu saimniecisku nozīmi, piemēram, vēstulēm, pastkartēm un iespieddarbiem un to elektroniskiem ekvivalentiem uz citiem datu nesējiem vai uz ceļotāju pārvadātām precēm, ja vien tādējādi netiek apdraudēta muitas uzraudzība un muitas kontroles iespējas.

7.  Preces, kas uzrādītas muitai, bez muitas dienestu atļaujas nepārvieto no vietas, kur tās tika uzrādītas.

140. pants

Preču izkraušana un pārbaude

1.  Preces izkrauj vai pārkrauj no transportlīdzekļa, ar kuru tās tiek vestas, vienīgi ar muitas dienestu atļauju šo dienestu norādītās vai apstiprinātās vietās.

Tomēr šāda atļauja nav vajadzīga, ja draud nenovēršamas briesmas un preces tāpēc nekavējoties ir pilnībā vai daļēji jāizkrauj. Šādā gadījumā par to uzreiz informē muitas dienestus.

2.  Muitas dienesti var jebkurā laikā pieprasīt preces izkraut un izsaiņot, lai pārbaudītu tās, ņemtu to paraugus vai pārbaudītu transportlīdzekli, ar kuru tās tiek vestas.

141. pants

Tranzītā pārvadātas preces

1.  Regulas 135. panta 2.līdz 6. punktu, 139., 140. pantu un 144. līdz 149. pantu nepiemēro, ja Savienības muitas teritorijā ieved preces, kam jau ir piemērota tranzīta procedūra.

2.   ►C2  Regulas 140. pantu un 144. līdz 149. pantu piemēro ārpussavienības precēm, ko pārvieto saskaņā ar tranzīta procedūru, tiklīdz šīs preces ir uzrādītas galamērķa muitas iestādei Savienības muitas teritorijā, saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē tranzīta procedūru. ◄

142. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, lai noteiktu, ar kādiem nosacījumiem apstiprina 139. panta 1. punktā minētās vietas.

143. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem precizē procedūras noteikumus attiecībā uz preču uzrādīšanu muitai, kā minēts 139. pantā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.

Iedaļa

Preču pagaidu uzglabāšana

144. pants

Preces pagaidu uzglabāšanā

Ārpussavienības preces atrodas pagaidu uzglabāšanā no brīža, kad tās uzrāda muitai.

145. pants

Pagaidu uzglabāšanas deklarācija

1.  Ārpussavienības preces, ko uzrāda muitai, ietver pagaidu uzglabāšanas deklarācijā, kurā iekļauj visu informāciju, kas vajadzīga, lai varētu piemērot noteikumus, ar kuriem reglamentē pagaidu uzglabāšanu.

2.  Dokumentus, kas attiecas uz precēm pagaidu uzglabāšanā, iesniedz muitas dienestiem, ja tā noteikts Savienības tiesību aktos vai ja tas vajadzīgs muitas kontrolei.

3.   ►C2  Pagaidu uzglabāšanas deklarāciju iesniedz kāda no 139. panta 1. vai 3. punktā minētajām personām, vēlākais, kad preces uzrāda muitai. ◄

4.  Pagaidu uzglabāšanas deklarācijā, ja netiek piešķirts atbrīvojums no pienākuma iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, iekļauj atsauci uz ikvienu ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, kas iesniegta par precēm, kuras uzrādītas muitai, izņemot gadījumus, kad tās jau ir bijušas pagaidu uzglabāšanā vai tām piemērota muitas procedūra un tās nav izvestas no Savienības muitas teritorijas.

5.  Muitas dienesti var pieņemt, ka pagaidu uzglabāšanas deklarācija ir arī viens no šādiem dokumentiem:

▼C2

▼B

6.  Muitas dienesti var pieņemt, ka tirdzniecības, ostas vai transporta informācijas sistēmas izmanto, lai iesniegtu pagaidu uzglabāšanas deklarāciju, ja tajās ir šādai deklarācijai nepieciešamie dati un tie ir pieejami saskaņā ar 3. punktu.

7.  Regulas 188. līdz 193. pantu piemēro pagaidu uzglabāšanas deklarācijai.

8.  Pagaidu uzglabāšanas deklarāciju var izmantot arī šādiem mērķiem:

9.  Pagaidu uzglabāšanas deklarāciju nepieprasa gadījumos, kad vēlākais laikā, kad preces tiek uzrādītas muitai, to muitas statuss kā Savienības preces ir noteikts saskaņā ar 153. un 156. pantu.

10.  Muitas dienesti patur pagaidu uzglabāšanas deklarāciju, vai tā ir tiem pieejama, lai pārbaudītu, vai precēm, uz kurām tā attiecas, pēc tam piemēro muitas procedūru, vai tās izved atpakaļ saskaņā ar 149. pantu.

11.  Piemērojot 1. līdz 10. punktu, ja ārpussavienības preces, kuras pārvadā atbilstīgi tranzīta procedūrai, Savienības muitas teritorijā uzrāda muitai galamērķa iestādē, attiecīgās tranzīta darbības datus uzskata par pagaidu uzglabāšanas deklarāciju ar noteikumu, ka tie atbilst šajā nolūkā noteiktajām prasībām. Tomēr preču valdītājs var iesniegt pagaidu uzglabāšanas deklarāciju pēc tranzīta procedūras beigām.

146. pants

Pagaidu uzglabāšanas deklarācijas grozīšana un atzīšana par nederīgu

1.  Ja deklarētājs iesniedz attiecīgu pieteikumu, tam pēc pagaidu uzglabāšanas deklarācijas iesniegšanas atļauj grozīt vienu vai vairākus deklarācijas datus. Deklarāciju negroza tā, lai tā attiektos uz precēm, kas nav bijušas tajā sākotnēji iekļautas.

Nekādi grozījumi nav iespējami pēc jebkura no šādiem gadījumiem:

▼M2

2.  Ja preces, par kurām ir iesniegta pagaidu uzglabāšanas deklarācija, netiek uzrādītas muitai, muitas dienesti šo deklarāciju bez kavēšanās atzīst par nederīgu jebkurā no šādiem gadījumiem:

▼B

147. pants

Preču pagaidu uzglabāšanas nosacījumi un pienākumi

1.  Preču pagaidu uzglabāšana notiek vienīgi pagaidu uzglabāšanas vietās saskaņā ar 148. pantu vai attiecīgos gadījumos – citās vietās, kuras norādījuši vai apstiprinājuši muitas dienesti.

2.  Neskarot 134. panta 2. punktu, preces pagaidu uzglabāšanā pakļauj vienīgi tādiem apstrādes veidiem, kas nodrošina to saglabāšanu nemainītā veidā, nepārveidojot to izskatu vai tehniskās īpašības.

3.  Regulas 148. pantā minētais atļaujas turētājs vai persona, kas uzglabā preces gadījumos, kad preces tiek uzglabātas citās vietās, kuras norādījuši vai apstiprinājuši muitas dienesti, ir atbildīga par visām turpmāk norādītajām darbībām:

4.  Muitas dienesti saskaņā ar 197., 198. un 199. pantu nekavējoties veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai noregulētu tādu preču stāvokli, kurām dažādu iemeslu dēļ nav iespējama pagaidu uzglabāšana.

148. pants

Pagaidu uzglabāšanas vietu darbības atļauja

1.   ►C2  Pagaidu uzglabāšanas vietu darbībai ir vajadzīga muitas dienestu izdota atļauja. Šāda atļauja nav vajadzīga, ja pagaidu uzglabāšanas vietas turētājs ir pats muitas dienests. ◄

Atļaujā izklāsta nosacījumus, saskaņā ar kuriem ir atļauta pagaidu uzglabāšanas vietu darbība.

2.  Panta 1. punktā minēto atļauju piešķir tikai tām personām, kas atbilst visiem turpmāk norādītajiem nosacījumiem:

▼C2

Ja sniedz vispārēju galvojumu, ar atbilstīgu pārbaudi uzrauga, vai tiek ievēroti ar galvojumu saistītie pienākumi.

▼B

3.  Panta 1. punktā minēto atļauju piešķir tikai gadījumā, ja muitas dienesti var īstenot muitas uzraudzību, neveicot ar attiecīgajām ekonomiskajām vajadzībām nesamērīgus administratīvus pasākumus.

4.  Atļaujas turētājs veic attiecīgu uzskaiti muitas dienestu apstiprinātā veidā.

Uzskaitē ietilpst informācija un dati, kas ļauj muitas dienestiem uzraudzīt pagaidu uzglabāšanas vietu darbību, jo īpaši attiecībā uz uzglabāto preču identifikāciju, muitas statusu un pārvietošanu.

Uzskata, ka uzņēmējs, kuram ir atzītā uzņēmēja statuss muitas vienkāršojumiem, ir izpildījis savu pienākumu, kas minēts pirmajā un otrajā daļā, ciktāl viņa uzskaite atbilst pagaidu uzglabāšanas darbības nolūkiem.

5.  Muitas dienesti var atļaujas turētājam atļaut pārvietot pagaidu uzglabāšanā esošas preces starp dažādām pagaidu uzglabāšanas vietām, ja šāda pārvietošana nepalielina krāpšanas risku, šādos gadījumos:

6.  Ja ir ekonomiska vajadzība un ja netiks traucēta muitas uzraudzība, muitas dienesti var atļaut Savienības preču uzglabāšanu pagaidu uzglabāšanas vietā. Šādas preces neuzskata par precēm pagaidu uzglabāšanā.

149. pants

Pagaidu uzglabāšanas beigas

Ārpussavienības precēm, kas atrodas pagaidu uzglabāšanā, piemēro muitas procedūru vai tās izved atpakaļ 90 dienu laikā.

150. pants

Muitas procedūras izvēle

Ja vien nav noteikts citādi, deklarētājs var brīvi izvēlēties muitas procedūru, kuru tas vēlas piemērot precēm, saskaņā ar šīs procedūras nosacījumiem neatkarīgi no preču veida vai daudzuma vai no to izcelsmes, nosūtīšanas vai galamērķa valsts.

151. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, lai noteiktu:

152. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem precizē procedūras noteikumus attiecībā uz:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

V

SADAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI PAR MUITAS STATUSU, MUITAS PROCEDŪRAS PIEMĒROŠANAI PRECĒM, PREČU PĀRBAUDEI, IZLAIŠANAI UN ATSAVINĀŠANAI

1.

NODAĻA

Preču muitas statuss

153. pants

Prezumpcija, ka precēm ir Savienības preču muitas statuss

1.  Pieņem, ka visām precēm, kas atrodas Savienības muitas teritorijā, ir Savienības preču muitas statuss, ja vien netiek konstatēts, ka tās nav Savienības preces.

2.   ►C2  Konkrētos gadījumos, kad nepiemēro 1. punktā noteikto prezumpciju, ir jāpierāda, ka precēm ir Savienības preču muitas statuss. ◄

3.  Konkrētos gadījumos precēm, kas ir pilnībā iegūtas Savienības muitas teritorijā, nav Savienības preču muitas statusa, ja tās iegūtas no pagaidu uzglabāšanā esošām precēm vai precēm, kurām piemērota ārējā tranzīta procedūra, uzglabāšanas procedūra, pagaidu ievešanas procedūra vai ievešanas pārstrādei procedūra.

154. pants

Savienības preču muitas statusa zaudēšana

Savienības preces kļūst par ārpussavienības precēm šādos gadījumos:

155. pants

Savienības preces, kas uz laiku tiek izvestas no Savienības muitas teritorijas

1.  Gadījumos, kas minēti 227. panta 2. punkta b) līdz f) apakšpunktā, preces saglabā Savienības preču muitas statusu tikai tad, ja šāds statuss ir noteikts saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem un ar tādiem līdzekļiem, kā paredzēts tiesību aktos muitas jomā.

2.  Konkrētos gadījumos Savienības preces var bez muitas procedūras piemērošanas pārvietot no viena punkta uz citu punktu Savienības muitas teritorijā un uz laiku ārpus šās teritorijas, nemainot to muitas statusu.

156. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, lai noteiktu:

157. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem precizē procedūras noteikumus par Savienības preču muitas statusa pierādījuma sniegšanu un pārbaudīšanu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.

NODAĻA

Muitas procedūras piemērošana precēm

1.

Iedaļa

Vispārēji noteikumi

158. pants

Preču muitas deklarācija un Savienības preču muitas uzraudzība

1.  Visas preces, kurām paredzēts piemērot kādu muitas procedūru, izņemot brīvās zonas procedūru, iekļauj konkrētajai procedūrai atbilstīgā muitas deklarācijā.

2.   ►C2  Konkrētos gadījumos, kas nav 6. panta 3. punktā minētie gadījumi, ◄ muitas deklarāciju var iesniegt, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

3.  Savienības preces, kas ir deklarētas eksportam, Savienības iekšējam tranzītam vai izvešanai pārstrādei, ir muitas uzraudzībā no 1. punktā minētās deklarācijas pieņemšanas brīža līdz brīdim, kad tās izved no Savienības muitas teritorijas vai no tām atsakās par labu valstij, vai tās iznīcina, vai kad muitas deklarācija tiek atzīta par nederīgu.

159. pants

Kompetentās muitas iestādes

1.  Ja Savienības tiesību aktos nav noteikts citādi, dalībvalstis nosaka dažādu to teritorijā izvietoto muitas iestāžu atrašanās vietu un kompetenci.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka šīm iestādēm nosaka pieņemamu un piemērotu darba laiku, ņemot vērā pārvadāšanas un preču īpašības un muitas procedūras, ko precēm piemēros, – lai netiktu kavēta vai traucēta starptautiskā satiksme.

3.  Ja vien nav paredzēts citādi, kompetentā muitas iestāde muitas procedūras piemērošanā precēm ir muitas iestāde, kas atbild par vietu, kurā muitai uzrāda preces.

160. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, lai noteiktu gadījumus, kuros muitas deklarāciju saskaņā ar 158. panta 2. punktu var iesniegt, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

161. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem precizē procedūras noteikumus attiecībā uz:

▼C2

▼B

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.

Iedaļa

Standarta muitas deklarācijas

162. pants

Standarta muitas deklarācijas saturs

Standarta muitas deklarācijā ir visa informācija, kas vajadzīga, lai varētu piemērot noteikumus, ar kuriem reglamentē muitas procedūru, kam preces tiek deklarētas.

163. pants

Pavaddokumenti

1.  Pavaddokumenti, kas vajadzīgi, lai varētu piemērot noteikumus, ar kuriem reglamentē muitas procedūru, kam preces tiek deklarētas, ir deklarētāja rīcībā un pieejami muitas dienestiem muitas deklarācijas iesniegšanas brīdī.

2.  Pavaddokumenti jāiesniedz muitas dienestiem, ja Savienības tiesību akti to prasa vai ja tas vajadzīgs muitas kontrolei.

3.  Īpašos gadījumos uzņēmēji var sagatavot pavaddokumentus ar noteikumu, ka muitas dienesti to atļauj.

164. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, nosakot noteikumus atļaujas izsniegšanai, kas minēta 163. panta 3. punktā.

165. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem precizē procedūras noteikumus:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.

Iedaļa

Vienkāršotas muitas deklarācijas

166. pants

Vienkāršota deklarācija

1.  Muitas dienesti var piekrist, ka personas precēm piemēro muitas procedūru, pamatojoties uz vienkāršotu deklarāciju, kurā var nebūt dažu 162. pantā minēto datu vai 163. pantā minēto pavaddokumentu.

2.  Panta 1. punktā minētās vienkāršošanas regulārai izmantošanai ir vajadzīga muitas dienestu atļauja.

167. pants

Papildu deklarācija

1.  Ja ir sniegta vienkāršota deklarācija saskaņā ar 166. pantu vai veikts ieraksts deklarētāja reģistros saskaņā ar 182. pantu, deklarētājs konkrētā termiņā kompetentajā muitas iestādē iesniedz papildu deklarāciju, kurā ir dati, kas vajadzīgi attiecīgajai muitas procedūrai.

Ja ir sniegta vienkāršota deklarācija saskaņā ar 166. pantu, deklarētāja īpašumā ir vajadzīgie pavaddokumenti, un tie ir muitas dienestu rīcībā precizētā termiņā.

Papildu deklarācija var būt vispārīga, periodiska vai apkopojoša.

2.  No pienākuma iesniegt papildu deklarāciju atbrīvo šādos gadījumos:

3.  Muitas dienesti var atbrīvot no prasības iesniegt papildu deklarāciju šādos apstākļos:

4.  Regulas 166. pantā minēto vienkāršoto deklarāciju vai 182. pantā minēto ierakstu deklarētāja reģistros, kā arī papildu deklarāciju uzskata par vienotu, nedalāmu dokumentu, kas ir spēkā attiecīgi no dienas, kad ir pieņemta vienkāršota deklarācija saskaņā ar 172. pantu, un no dienas, kad preces tiek ierakstītas deklarētāja reģistros.

5.  Piemērojot 87. pantu, par vietu, kur jāiesniedz papildu deklarācija, uzskata vietu, kur ir iesniegta muitas deklarācija.

168. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, lai noteiktu:

▼C2

▼B

169. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem precizē procedūras noteikumus, kādā veidā iesniegt:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.

Iedaļa

Noteikumi, kas attiecas uz visām muitas deklarācijām

170. pants

Muitas deklarācijas iesniegšana

1.  Neskarot 167. panta 1. punktu, muitas deklarāciju var iesniegt ikviena persona, kas spēj nodrošināt visu informāciju, kura ir vajadzīga, lai varētu piemērot noteikumus, ar ko reglamentē muitas procedūru, attiecībā uz kuru preces ir deklarētas. Šī persona arī spēj uzrādīt attiecīgās preces vai nodrošināt to uzrādīšanu muitai.

Tomēr, ja muitas deklarācijas pieņemšana uzliek īpašus pienākumus konkrētai personai, minēto deklarāciju iesniedz minētā persona vai tās pārstāvis.

2.  Deklarētājs veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā.

3.  Atkāpjoties no 2. punkta, prasību veikt uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā neizvirza šādiem deklarētājiem:

4.  Muitas deklarācijas autentificē.

171. pants

Muitas deklarācijas iesniegšana pirms preču uzrādīšanas

Muitas deklarāciju var iesniegt pirms paredzētās preču uzrādīšanas muitai. Ja preces neuzrāda 30 dienās pēc muitas deklarācijas iesniegšanas, tad uzskata, ka muitas deklarācija nav bijusi iesniegta.

172. pants

Muitas deklarācijas pieņemšana

1.  Muitas deklarācijas, kas atbilst šajā nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, muitas dienesti pieņem nekavējoties ar noteikumu, ka preces, uz kurām tās attiecas, ir bijušas uzrādītas muitai.

2.  Ja nav noteikts citādi, diena, kurā muitas dienesti pieņem muitas deklarāciju, ir diena, kas jāizmanto, piemērojot noteikumus, ar kuriem reglamentē muitas procedūru, kam preces ir deklarētas, un piemērojot visas citas importa vai eksporta formalitātes.

173. pants

Muitas deklarācijas grozīšana

1.  Ja deklarētājs iesniedz pieteikumu, viņam atļauj grozīt vienu vai vairākus muitas deklarācijas datus pēc tam, kad muita minēto deklarāciju ir pieņēmusi. Muitas deklarāciju negroza tā, lai tā attiektos uz precēm, kas nav bijušas tajā sākotnēji iekļautas.

2.  Šādi grozījumi nav atļauti, ja pieteikumu iesniedz pēc jebkura no šādiem gadījumiem:

3.  Pēc deklarētāja pieteikuma trīs gadu laikā no muitas deklarācijas pieņemšanas datuma var atļaut grozīt muitas deklarāciju pēc preču izlaišanas, lai deklarētājs varētu izpildīt saistības attiecībā uz attiecīgās muitas procedūras piemērošanu precēm.

174. pants

Muitas deklarācijas atzīšana par nederīgu

1.  Ja deklarētājs iesniedz pieteikumu, muitas dienesti jau pieņemtu muitas deklarāciju atzīst par nederīgu katrā no šādiem gadījumiem:

Tomēr, ja muitas dienesti ir paziņojuši deklarētājam par nodomu preces pārbaudīt, pieteikumu atzīt muitas deklarāciju par nederīgu nepieņem, kamēr nav notikusi preču pārbaude.

2.  Muitas deklarāciju neatzīst par nederīgu pēc tam, kad preces ir izlaistas, izņemot gadījumus, kad noteikts citādi.

175. pants

Pilnvaru deleģēšana

▼C2

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, lai noteiktu gadījumus, kad muitas deklarāciju atzīst par nederīgu pēc preču izlaišanas, kā minēts 174. panta 2. punktā.

▼B

176. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem precizē procedūras noteikumus attiecībā uz:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā noteikto pārbaudes procedūru.

5.

Iedaļa

Citi vienkāršojumi

177. pants

Vienkāršojumi muitas deklarācijas sagatavošanā par precēm, kas ietilpst dažādās tarifa apakšpozīcijās

1.  Ja krava sastāv no precēm, kas ietilpst dažādās tarifa apakšpozīcijās, un muitas deklarācijas sagatavošana par katru no minētajām precēm atbilstīgi tās tarifa apakšpozīcijai prasītu nesamērīgi lielu darbu un nesamērīgi lielas izmaksas attiecībā pret maksājamiem ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļiem, muitas dienesti, saņemot no deklarētāja pieteikumu, var atļaut aprēķināt ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus par visu kravu kopā, pamatojoties uz to preču tarifa apakšpozīciju, kurām noteikta visaugstākā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa likme.

2.  Muitas dienesti atsakās izmantot 1. punktā minēto vienkāršošanu precēm, uz kurām attiecas aizliegumi vai ierobežojumi, vai akcīzes nodoklis, ja ir vajadzīga pareizā klasifikācija, lai piemērotu attiecīgo pasākumu.

178. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem pasākumus, ar kuriem nosaka tarifa apakšpozīcijas 177. panta 1. punkta piemērošanai.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

179. pants

Centralizētā muitošana

1.  Muitas dienesti, saņemot pieteikumu, var atļaut personai muitas iestādē, kas atbild par vietu, kurā šāda persona veic uzņēmējdarbību, iesniegt muitas deklarāciju par precēm, ko muitai uzrāda citā muitas iestādē.

No pirmajā daļā minētās atļaujas prasības var atbrīvot, ja muitas deklarācija ir iesniegta un preces uzrādītas muitas iestādēs, par kurām ir atbildīgs viens muitas dienests.

2.  Pieteikumu 1. punktā minētās atļaujas saņemšanai iesniedz uzņēmējs, kuram ir atzītā uzņēmēja statuss muitas vienkāršojumiem.

3.  Muitas iestāde, kurā muitas deklarācija ir iesniegta:

▼C2

▼B

4.  Muitas iestāde, kurā iesniegta muitas deklarācija, un muitas iestāde, kurā uzrādītas preces, apmainās ar informāciju, kas vajadzīga, lai pārbaudītu muitas deklarāciju un lai izlaistu preces.

5.  Muitas iestāde, kurā preces ir uzrādītas, neskarot pašas veiktās kontroles, kas attiecas uz precēm, kuras ievestas Savienības muitas teritorijā vai izvestas no tās, veic muitas kontroli, kas minēta 3. punkta c) apakšpunktā, un šo pārbaužu rezultātus sniedz muitas iestādei, kurā iesniegta muitas deklarācija.

6.  Muitas iestāde, kurā iesniegta muitas deklarācija, preces izlaiž saskaņā ar 194. un 195. pantu, ņemot vērā:

180. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, lai noteiktu nosacījumus 179. panta 1. punkta pirmajā daļā minētās atļaujas piešķiršanai.

181. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem precizē procedūras noteikumus attiecībā uz:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

182. pants

Ieraksts deklarētāja reģistros

1.  Muitas dienesti, saņemot pieteikumu, var atļaut personai iesniegt muitas deklarāciju, tostarp vienkāršotu deklarāciju, kā ierakstu deklarētāja reģistros, ar noteikumu, ka muitas dienestu rīcībā ir šīs deklarācijas dati deklarētāja elektroniskajā sistēmā tajā brīdī, kad tiek iesniegta muitas deklarācija kā ieraksts deklarētāja reģistros.

2.  Muitas deklarāciju uzskata par pieņemtu brīdī, kad preces ir ierakstītas reģistrā.

3.  Muitas dienesti pēc pieteikuma var atcelt pienākumu preces uzrādīt. Minētajā gadījumā preces uzskata par uzrādītām brīdī, kad tās ieraksta deklarētāja reģistros.

Minētā pienākuma atcelšanu var piemērot, ja ir izpildīti visi turpmāk norādītie nosacījumi:

▼C2

▼B

Tomēr uzraudzības muitas iestāde īpašās situācijās var lūgt preces uzrādīt.

4.  Apstākļus, kādos preču izlaišana ir atļauta, norāda atļaujā.

183. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, lai noteiktu nosacījumus 182. panta 1. punktā minētās atļaujas piešķiršanai.

184. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem precizē procedūras noteikumus attiecībā uz 182. pantā minētajiem ierakstiem deklarētāja reģistros, tostarp attiecīgajām muitas formalitātēm un kontroli.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

185. pants

▼C3

Pašnovērtējums

▼B

1.  Muitas dienesti, saņemot pieteikumu, var atļaut uzņēmējam veikt dažas muitas formalitātes, kas jāveic muitas dienestiem, lai noteiktu maksājamo ievedmuitas un izvedmuitas nodokļa summu, kā arī lai veiktu dažas kontroles muitas uzraudzībā.

2.  Pieteikumu 1. punktā minētās atļaujas saņemšanai iesniedz uzņēmējs, kuram ir atzītā uzņēmēja statuss muitas vienkāršojumiem.

186. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, lai noteiktu:

187. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem precizē procedūras noteikumus attiecībā uz muitas formalitātēm un kontrolēm, kuras saskaņā ar 185. panta 1. punktu jāveic atļaujas turētājam.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.

NODAĻA

Preču pārbaude un izlaišana

1.

Iedaļa

Pārbaude

188. pants

Muitas deklarācijas pārbaude

Muitas dienesti, lai pārbaudītu pieņemtajā muitas deklarācijā iekļauto datu pareizību, var:

189. pants

Preču pārbaude un paraugu ņemšana

1.  Preču nogādāšanu vietās, kur tās paredzēts pārbaudīt un ņemt to paraugus, kā arī visas saistībā ar šādu pārbaudi vai paraugu ņemšanu vajadzīgās darbības ar precēm veic deklarētājs, vai arī to veic viņa atbildībā. Radušos izdevumus sedz deklarētājs.

2.  Deklarētājam vai viņa pārstāvim ir tiesības būt klāt preču pārbaudē un paraugu ņemšanā. Ja muitas dienestiem ir pamatoti iemesli tā rīkoties, tie var pieprasīt deklarētājam vai viņa pārstāvim būt klāt preču pārbaudē vai paraugu ņemšanā vai sniegt muitas dienestiem vajadzīgo palīdzību, lai atvieglotu šādu pārbaudi vai paraugu ņemšanu.

3.  Ja paraugus ņem saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, muitas dienesti nav atbildīgi par jebkādas kompensācijas maksāšanu saistībā ar to, taču tie sedz pašu veiktās preču analīzes vai pārbaudes izmaksas.

190. pants

Daļēja preču pārbaude un paraugu ņemšana

1.  Ja pārbauda tikai daļu no muitas deklarācijā iekļautajām precēm vai ja ņem paraugus, tad uzskata, ka daļējās pārbaudes rezultāti vai paraugu analīzes vai pārbaudes rezultāti attiecas uz visām vienā un tajā pašā deklarācijā iekļautajām precēm.

Deklarētājs tomēr var pieprasīt, lai turpina preces pārbaudīt vai ņemt to paraugus, ja viņš uzskata, ka daļējās pārbaudes rezultāti vai paraugu analīzes vai pārbaudes rezultāti nav spēkā attiecībā uz pārējo deklarēto preču daļu. Prasību apmierina, ja preces nav vēl izlaistas, bet, ja tās ir izlaistas, – ja deklarētājs pierāda, ka tās nav nekādi izmainītas.

2.  Ja muitas deklarācijā ir iekļautas preces, kas ietilpst divos vai vairākos preču veidos, tad, piemērojot 1. punktu, uzskata, ka dati, kas attiecas uz precēm, kuras ietilpst katrā preču veidā, ir uzskatāmi par atsevišķu deklarāciju.

191. pants

Pārbaudes rezultāti

1.  Muitas deklarācijas pārbaudes rezultātus izmanto, piemērojot noteikumus, ar kuriem reglamentē muitas procedūru, ko piemēro precēm.

2.  Ja muitas deklarāciju nepārbauda, tad 1. punktu piemēro, pamatojoties uz minētajā deklarācijā iekļautajiem datiem.

3.  Muitas dienestu veiktās pārbaudes rezultātiem ir vienāds pierādījuma spēks visā Savienības muitas teritorijā.

192. pants

Identificēšanas pasākumi

1.  Muitas dienesti vai, attiecīgā gadījumā, uzņēmēji, kam muitas dienesti to atļāvuši darīt, veic vajadzīgos preču identificēšanas pasākumus, ja identificēšana ir vajadzīga, lai būtu izpildīti noteikumi, ar kuriem reglamentē muitas procedūru, kurai minētās preces ir deklarētas.

Šiem identificēšanas pasākumiem ir vienādas tiesiskās sekas visā Savienības muitas teritorijā.

2.  Precēm, iesaiņojumiem vai transportlīdzekļiem piestiprinātus identifikācijas līdzekļus noņem vai iznīcina tikai muitas dienesti vai uzņēmēji, kam muitas dienesti ir atļāvuši to darīt, izņemot gadījumus, kad neparedzamu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ tos noņemt vai iznīcināt ir būtiski, lai nodrošinātu preču vai transportlīdzekļu aizsardzību.

193. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem precizē pasākumus par muitas deklarācijas pārbaudīšanu, preču pārbaudi un paraugu ņemšanu un pārbaudes rezultātiem.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.

Iedaļa

Izlaišana

194. pants

Preču izlaišana

1.  Ja nosacījumi, lai precēm piemērotu attiecīgo muitas procedūru, ir izpildīti un ar noteikumu, ka jebkādi ierobežojumi ir piemēroti, kā arī ja preces nav pakļautas nekādiem aizliegumiem, muitas dienesti izlaiž preces, tiklīdz muitas deklarācijā norādītie dati ir pārbaudīti vai pieņemti bez pārbaudes.

Pirmo daļu piemēro arī gadījumos, kad 188. pantā minēto pārbaudi nav iespējams pabeigt pieņemamā termiņā un precēm vairs nav jābūt pieejamām, lai veiktu pārbaudi.

2.  Visas preces, kas iekļautas vienā deklarācijā, izlaiž vienlaikus.

Ja muitas deklarācijā ir iekļautas preces, kas ietilpst divos vai vairākos preču veidos, tad, piemērojot pirmo daļu, uzskata, ka dati, kas attiecas uz precēm, kuras ietilpst katrā preču veidā, ir uzskatāmi par atsevišķu deklarāciju.

195. pants

Izlaišana, kas atkarīga no muitas parādam atbilstīgās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas samaksas vai galvojuma sniegšanas

1.  Ja muitas procedūras piemērošana precēm rada muitas parādu, preces izlaiž tikai tad, ja ir samaksāta muitas parādam atbilstīgā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa vai ja ir sniegts galvojums minētā parāda segšanai.

Tomēr, neskarot trešo daļu, pirmā daļa neattiecas uz pagaidu ievešanu ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa.

Ja, ievērojot noteikumus, ar ko reglamentē muitas procedūru, kurai preces ir deklarētas, muitas dienesti pieprasa sniegt galvojumu, minētajām precēm ļauj piemērot attiecīgo muitas procedūru tikai tad, kad šāds galvojums ir sniegts.

▼C2

2.  Konkrētos gadījumos preču izlaišana nav atkarīga no tā, vai ir sniegts galvojums par precēm, attiecībā uz kurām ir pieteikta tarifu kvota.

▼B

3.  Ja tiek izmantota 166., 182. un 185. pantā minētā vienkāršošana un ir sniegts vispārējs galvojums, preču izlaišana nav atkarīga no muitas dienestu veiktas galvojuma uzraudzības.

196. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, lai noteiktu 195. panta 2. punktā minētos gadījumus.

4.

NODAĻA

Preču atsavināšana

197. pants

Preču iznīcināšana

Ja muitas dienestiem ir pamatoti iemesli tā rīkoties, tie var pieprasīt, lai muitai uzrādītās preces tiktu iznīcinātas, un muitas dienesti par to attiecīgi informē preču valdītāju. Iznīcināšanas izmaksas sedz preču valdītājs.

198. pants

Muitas dienestu veicamie pasākumi

1.  Muitas dienesti veic visus vajadzīgos pasākumus – tostarp konfiskāciju un pārdošanu vai arī iznīcināšanu –, lai atsavinātu preces šādos gadījumos:

▼C2

2.  Ārpussavienības preces, no kurām atsakās par labu valstij vai kuras ir aizturētas vai konfiscētas, uzskata par precēm, kurām ir piemērota muitas noliktavas procedūra. Tās ieraksta muitas noliktavas turētāja reģistros vai – ja tās aizturējis muitas dienests – muitas dienesta reģistros.

Ja uz precēm, kuras ir jāiznīcina vai no kurām jāatsakās par labu valstij, vai kuras ir aizturētas vai konfiscētas, jau attiecas muitas deklarācija, reģistrā iekļauj atsauci uz muitas deklarāciju. Muitas dienesti minēto muitas deklarāciju atzīst par nederīgu.

▼B

3.  Panta 1. punktā minēto pasākumu izmaksas sedz:

▼C2

▼B

199. pants

Atteikšanās

No ārpussavienības precēm un precēm, kas pakļautas galapatēriņa procedūrai, procedūras izmantotājs vai, attiecīgā gadījumā, preču valdītājs ar muitas dienestu iepriekšēju atļauju var atteikties par labu valstij.

200. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem precizē procedūras noteikumus attiecībā uz:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

VI

SADAĻA

LAIŠANA BRĪVĀ APGROZĪBĀ UN ATBRĪVOŠANA NO IEVEDMUITAS NODOKĻA

1.

NODAĻA

Laišana brīvā apgrozībā

201. pants

Darbības joma un ietekme

1.  Ārpussavienības precēm, ko paredzēts laist Savienības tirgū vai kas paredzētas privātai lietošanai vai patēriņam Savienības muitas teritorijā, piemēro laišanas brīvā apgrozībā procedūru.

2.  Laišana brīvā apgrozībā ietver:

3.  Kad ārpussavienības preces izlaiž brīvā apgrozībā, tās iegūst Savienības preču muitas statusu.

202. pants

Tirdzniecības politikas pasākumi

1.  Ja pārstrādāti produkti, kas iegūti, tos ievedot pārstrādei, tiek laisti brīvā apgrozībā un ievedmuitas nodokļa summas aprēķins ir veikts saskaņā ar 86. panta 3. punktu, piemērojamie tirdzniecības politikas pasākumi ir tie, ko piemēro tādu preču laišanai brīvā apgrozībā, kurām tika piemērota ievešanas pārstrādei procedūra.

2.  Panta 1. punktu nepiemēro atkritumiem un lūžņiem.

3.  Ja pārstrādāti produkti, kas iegūti, tos ievedot pārstrādei, tiek laisti brīvā apgrozībā un ievedmuitas nodokļa summas aprēķins ir veikts saskaņā ar 85. panta 1. punktu, tirdzniecības politikas pasākumus, ko piemēro šīm precēm, piemēro tikai tad, ja šādi pasākumi attiecas uz precēm, kurām tiek piemērota ievešanas pārstrādei procedūra.

4.  Ja Savienības tiesību aktos ir paredzēti tirdzniecības politikas pasākumi attiecībā uz laišanu brīvā apgrozībā, šie pasākumi neattiecas uz tādiem pārstrādātiem produktiem, ko laiž brīvā apgrozībā pēc izvešanas pārstrādei, ja:

2.

NODAĻA

Atbrīvošana no ievedmuitas nodokļa

1.

Iedaļa

Atpakaļievestas preces

203. pants

Darbības joma un ietekme

1.  Ārpussavienības preces, kas sākotnēji kā Savienības preces bijušas izvestas no Savienības muitas teritorijas un trīs gadu laikā tiek šajā teritorijā ievestas atpakaļ un deklarētas laišanai brīvā apgrozībā, pēc attiecīgās personas pieteikuma atbrīvo no ievedmuitas nodokļa.

Pirmo daļu piemēro arī gadījumos, kad atpakaļ nosūtītās preces ir tikai daļa no tām precēm, kas iepriekš izvestas no Savienības muitas teritorijas.

2.  Panta 1. punktā minēto trīs gadu termiņu var pagarināt, lai ņemtu vērā īpašus apstākļus.

3.  Ja atpakaļievestas preces pirms to izvešanas no Savienības muitas teritorijas bija bijušas laistas brīvā apgrozībā ar atbrīvojumu no muitas nodokļa vai ar samazinātu ievedmuitas nodokļa likmi sakarā ar īpašu galapatēriņu, atbrīvojumu no muitas nodokļa saskaņā ar 1. punktu piešķir vienīgi tad, ja minētās preces paredzēts laist brīvā apgrozībā tādam pašam galapatēriņam.

Ja galapatēriņš, kam attiecīgās preces paredzēts laist brīvā apgrozībā, vairs nav tas pats, ievedmuitas nodokļa summu samazina par summu, kas bija iekasēta par precēm, tās pirmoreiz laižot brīvā apgrozībā. Ja pēdējā no minētajām summām pārsniedz to, kas maksājama, atpakaļievestas preces laižot brīvā apgrozībā, nekādu kompensāciju nepiešķir.

4.  Ja Savienības preces saskaņā ar 154. pantu ir zaudējušas Savienības preču muitas statusu un pēc tam tiek izlaistas brīvā apgrozībā, piemēro 1., 2. un 3. punktu.

5.  Atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir tikai tad, ja preces ieved atpakaļ tādā pašā stāvoklī, kādā tās bija izvestas.

6.  Atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa papildina ar informāciju, kas pierāda, ka nosacījumi atbrīvojuma saņemšanai ir izpildīti.

204. pants

Preces, attiecībā uz kurām ir gūtas priekšrocības no pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku

Atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa, kas paredzēts 203. pantā, nepiešķir precēm, par kurām ir gūtas priekšrocības no pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, tostarp to izvešanai no Savienības muitas teritorijas, izņemot kad īpašos gadījumos noteikts citādi.

205. pants

Preces, kam iepriekš bijusi piemērota ievešanas pārstrādei procedūra

1.  Regulas 203. pantu attiecina uz pārstrādātiem produktiem, kas sākotnēji bijuši izvesti atpakaļ no Savienības muitas teritorijas pēc ievešanas pārstrādei procedūras.

2.  Kad deklarētājs iesniedz pieteikumu un ar noteikumu, ka deklarētājs sniedz vajadzīgo informāciju, ievedmuitas nodokļa summu par 1. punktā minētajām precēm nosaka saskaņā ar 86. panta 3. punktu. Reeksporta deklarācijas saņemšanas dienu uzskata par dienu, kad preces ir izlaistas brīvā apgrozībā.

3.  Regulas 203. pantā paredzēto atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa nepiešķir pārstrādātiem produktiem, kas bijuši izvesti saskaņā ar 223. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ja vien netiek nodrošināts, ka nevienai precei netiks piemērota ievešanas pārstrādei procedūra.

206. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, lai noteiktu:

▼C2

▼B

207. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem precizē procedūras noteikumus 203. panta 6. punktā minētās informācijas sniegšanai.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.

Iedaļa

Jūras zveja un citi no jūras iegūti produkti

208. pants

Jūras zvejas produkti un citi no jūras iegūti produkti

1.  Neskarot 60. panta 1. punktu, laižot brīvā apgrozībā, atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir:

2.  Panta 1. punktā minēto atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa papildina ar pierādījumu, ka punktā noteiktie nosacījumi ir izpildīti.

209. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem precizē procedūras noteikumus 208. panta 2. punktā minētā pierādījuma sniegšanai.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

VII

SADAĻA

ĪPAŠAS PROCEDŪRAS

1.

NODAĻA

Vispārēji noteikumi

210. pants

Darbības joma

Precēm var piemērot jebkuru no šādām īpašu procedūru kategorijām:

211. pants

Atļauja

1.  Muitas dienestu atļauja ir vajadzīga:

Atļaujā izklāsta nosacījumus, saskaņā ar kuriem ir atļauta vienas vai vairāku pirmajā apakšpunktā minēto procedūru izmantošana vai uzglabāšanas vietu darbība.

2.  Muitas dienesti piešķir atļauju ar atpakaļejošu datumu, ja ir izpildīti visi turpmāk norādītie nosacījumi:

Muitas dienesti var piešķirt atļauju ar atpakaļejošu spēku arī tad, ja preces, uz kurām attiecās muitas procedūra, vairs nav pieejamas laikā, kad tika pieņemts šādas atļaujas pieteikums.

3.  Ja nav paredzēts citādi, 1. punktā minēto atļauju piešķir tikai personām, kas atbilst visiem turpmāk norādītajiem nosacījumiem:

▼C2

▼B

4.  Izņemot gadījumus, kad noteikts citādi, un papildus 3. punktam, 1. punktā minēto atļauju piešķir tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk norādītie nosacījumi:

5.  Uzskata, ka Savienības ražotāju būtiskās intereses nav nelabvēlīgi ietekmētas, kā minēts 4. punkta b) apakšpunktā, izņemot gadījumus, kad ir pierādījumi par pretējo vai kad ekonomiskie nosacījumi ir uzskatāmi par izpildītiem.

6.  Ja ir pierādījumi, ka, iespējams, var tikt nelabvēlīgi ietekmētas Savienības ražotāju būtiskās intereses, Savienības līmenī veic ekonomisko nosacījumu izpēti.

212. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, lai noteiktu:

▼C2

▼B

213. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem precizē procedūras noteikumus 211. panta 6. punktā minēto ekonomisko nosacījumu izpētei.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

214. pants

Uzskaite

1.  Izņemot tranzīta procedūru vai gadījumus, kad noteikts citādi, atļaujas turētājs, procedūras izmantotājs un visas personas, kas veic darbības, kuras ietver preču uzglabāšanu, apstrādi vai pārstrādi vai preču pirkšanu vai pārdošanu brīvajās zonās, veic attiecīgu uzskaiti muitas dienestu apstiprinātā veidā.

Uzskaitē ietilpst informācija un dati, kas ļauj muitas dienestiem uzraudzīt attiecīgo procedūru, jo īpaši attiecībā uz preču, kam šī procedūra ir piemērota, identifikāciju, muitas statusu un pārvietošanu.

2.  Uzskata, ka uzņēmējs, kuram ir atzītā uzņēmēja statuss muitas vienkāršojumiem, ir izpildījis savu pienākumu, kas noteikts 1. punktā, ciktāl viņa reģistri atbilst attiecīgās īpašās procedūras nolūkiem.

215. pants

▼C2

Īpašās procedūras noslēgšana

▼C3

1.  Gadījumos, kas nav tranzīta procedūra, un neskarot 254. pantu, īpašo procedūru noslēdz, kad precēm, kurām bijusi piemērota šī procedūra, vai pārstrādes produktiem tiek piemērota nākamā muitas procedūra, tie ir izvesti no Savienības muitas teritorijas vai iznīcināti, neatstājot pārpalikumus, vai kad no tiem atsakās par labu valstij saskaņā ar 199. pantu.

▼C2

2.  Tranzīta procedūru muitas dienesti noslēdz, kad tie, salīdzinot nosūtītāja muitas iestādei pieejamos datus un galamērķa muitas iestādei pieejamos datus, var secināt, ka procedūra ir pabeigta pareizi.

3.  Muitas dienesti veic visus vajadzīgos pasākumus, lai noregulētu to preču stāvokli, attiecībā uz kurām procedūra nav noslēgta saskaņā ar paredzētajiem nosacījumiem.

4.  Procedūras noslēgšana jāveic konkrētā termiņā, ja nav noteikts citādi.

▼B

216. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, lai noteiktu 215. panta 4. punktā minēto termiņu.

217. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

▼C2

Komisija ar īstenošanas aktiem precizē procedūras noteikumus 215. pantā minētajai īpašās procedūras noslēgšanai.

▼B

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

218. pants

Tiesību un pienākumu nodošana

Procedūras izmantotāja tiesības un pienākumus attiecībā uz precēm, kam piemērota īpaša procedūra, kura nav tranzīts, var pilnībā vai daļēji nodot citai personai, kas atbilst nosacījumiem, kuri paredzēti attiecīgajai procedūrai.

219. pants

Preču pārvietošana

▼C2

Konkrētos gadījumos preces, kurām piemērota īpaša procedūra, kas nav tranzīts vai uzglabāšana brīvajā zonā, var pārvietot starp dažādām vietām Savienības muitas teritorijā.

▼B

220. pants

Parastie apstrādes veidi

▼C2

Preces, kurām piemērota muitas noliktavas vai pārstrādes procedūra vai kuras uzglabā brīvajā zonā, var pakļaut parastiem apstrādes veidiem, kas paredzēti šo preču saglabāšanai, izskata vai tirdznieciskās kvalitātes uzlabošanai vai lai sagatavotu tās izplatīšanai vai atkalpārdošanai.

▼B

221. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, kuros:

▼C2

▼B

222. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem precizē procedūras noteikumus par:

▼C2

▼B

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

223. pants

Līdzvērtīgas preces

1.  Līdzvērtīgas preces ir Savienības preces, ko uzglabā, izmanto vai pārstrādā to preču vietā, kurām piemērota īpaša procedūra.

Izvešanas pārstrādei procedūras gadījumā līdzvērtīgas preces ir ārpussavienības preces, ko pārstrādā to Savienības preču vietā, kurām piemērota izvešanas pārstrādei procedūra.

Ja vien nav paredzēts citādi, līdzvērtīgām precēm ir tāds pats astoņciparu Kombinētās nomenklatūras kods, tāda pati tirdznieciskā kvalitāte un tādas pašas tehniskās īpašības kā precēm, ko tās aizstāj.

2.  Saņemot pieteikumu, muitas dienesti – ar noteikumu, ka tiek nodrošināta procedūras pareiza norise, jo īpaši attiecībā uz muitas uzraudzību, – atļauj šādas darbības:

▼C2

Uzskata, ka uzņēmējs, kuram ir atzītā uzņēmēja statuss muitas vienkāršojumiem, ir izpildījis nosacījumu, ka procedūras pareiza norise tiek nodrošināta, ciktāl darbības, kas attiecas uz līdzvērtīgu preču izmantošanu attiecīgajā procedūrā, ir ņemtas vērā, piešķirot 38. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto atļauju.

▼B

3.  Līdzvērtīgas preces nav atļauts izmantot šādos gadījumos:

▼C2

▼B

4.  Panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajā gadījumā un ja pārstrādes produktiem tiktu piemērots izvedmuitas nodoklis, ja tos neizvestu saistībā ar ievešanas pārstrādei procedūru, atļaujas turētājs sniedz galvojumu, lai nodrošinātu izvedmuitas nodokļa nomaksu, ja ārpussavienības preces netiktu ievestas 257. panta 3. punktā minētajā termiņā.

224. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, lai noteiktu:

225. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem precizē procedūras noteikumus līdzvērtīgu preču izmantošanas atļaušanai saskaņā ar 223. panta 2. punktu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.

NODAĻA

Tranzīts

1.

Iedaļa

Ārējais un iekšējais tranzīts

226. pants

Ārējais tranzīts

1.  Saskaņā ar ārējā tranzīta procedūru ārpussavienības preces var pārvietot no viena punkta uz citu punktu Savienības muitas teritorijā, nepiemērojot šīm precēm:

2.  Konkrētos gadījumos Savienības precēm piemēro ārējā tranzīta procedūru.

3.  Panta 1. punktā minētā pārvietošana notiek vienā no šādiem veidiem:

227. pants

Iekšējais tranzīts

1.  Saskaņā ar iekšējā tranzīta procedūru un saskaņā ar 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, Savienības preces var pārvietot no viena punkta uz citu punktu Savienības muitas teritorijā, šķērsojot valsti vai teritoriju ārpus šīs muitas teritorijas, nemainoties preču muitas statusam.

2.  Panta 1. punktā minētā pārvietošana notiek vienā no šādiem veidiem:

228. pants

Vienota teritorija tranzīta nolūkos

Ja preces tiek pārvietotas no viena punkta uz citu punktu Savienības muitas teritorijā saskaņā ar TIR konvenciju, ATA konvenciju/Stambulas konvenciju, izmantojot veidlapu 302 vai pasta sistēmu, Savienības muitas teritoriju šāda transporta nolūkā uzskata par vienotu teritoriju.

229. pants

Personu izslēgšana no TIR operācijām

1.  Ja kādas dalībvalsts muitas dienesti pieņem lēmumu izslēgt kādu personu no TIR operācijām saskaņā ar TIR konvencijas 38. pantu, minēto lēmumu piemēro visā Savienības muitas teritorijā un neviena muitas iestāde nepieņem minētās personas iesniegtās TIR karnetes.

2.  Dalībvalsts paziņo citām dalībvalstīm un Komisijai savu lēmumu, kas minēts 1. punktā, un tā piemērošanas dienu.

230. pants

Atzītais saņēmējs TIR nolūkos

▼C2

Saņemot pieteikumu, muitas dienesti var atļaut personai, sauktai par “atzīto saņēmēju”, saņemt preces, kas pārvietotas saskaņā ar TIR konvenciju, apstiprinātā vietā, tā ka procedūra tiek pabeigta saskaņā ar TIR konvencijas 1. panta d) apakšpunktu.

▼B

231. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, lai noteiktu:

232. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem procedūras noteikumus, lai Savienības muitas teritorijā piemērotu 226. panta 3. punkta b) līdz f) apakšpunktu un 227. panta 2. punkta b) līdz f) apakšpunktu, ņemot vērā Savienības vajadzības.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.

Iedaļa

Savienības tranzīts

233. pants

▼C3

Savienības tranzīta procedūras izmantotāja pienākumi un saskaņā ar Savienības tranzīta procedūru pārvietoto preču pārvadātāja un saņēmēja pienākumi

1.  Savienības tranzīta procedūras izmantotājs ir atbildīgs par visu turpmāk norādīto:

▼B

▼C3

2.  Procedūras izmantotāja pienākumi ir izpildīti, un tranzīta procedūra ir pabeigta, kad preces, kurām procedūra piemērota, un vajadzīgā informācija ir pieejama galamērķa muitas iestādē saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā.

▼B

3.  Arī preču pārvadātājs vai saņēmējs, kas pieņem preces, zinot, ka tās tiek pārvietotas saskaņā ar Savienības tranzīta procedūru, ir atbildīgs par preču neskartu nogādāšanu galamērķa muitas iestādē noteiktajā termiņā un atbilstīgi muitas dienestu veiktajiem preču identifikācijas nodrošināšanas pasākumiem.

4.  Saņemot pieteikumu, muitas dienesti var atļaut jebkuru no turpmāk norādītajiem vienkāršojumiem attiecībā uz Savienības tranzīta procedūras piemērošanu precēm vai attiecībā uz minētās procedūras izbeigšanu:

▼C2

▼B

▼C2

▼B

234. pants

Preces, kas saskaņā ar Savienības ārējā tranzīta procedūru šķērso valsts teritoriju vai teritoriju, kura ir ārpus Savienības muitas teritorijas

1.  Savienības ārējā tranzīta procedūru piemēro precēm, kas šķērso valsti vai teritoriju, kura ir ārpus Savienības muitas teritorijas, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

2.  Panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā gadījumā Savienības ārējā tranzīta procedūras darbība tiek pārtraukta, kamēr preces atrodas ārpus Savienības muitas teritorijas.

235. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, lai noteiktu nosacījumus 233. panta 4. punktā minētās atļaujas piešķiršanai.

236. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem, precizē procedūras noteikumus attiecībā uz:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.

NODAĻA

Uzglabāšana

1.

Iedaļa

Kopējie noteikumi

237. pants

Darbības joma

1.  Saskaņā ar uzglabāšanas procedūru ārpussavienības preces var uzglabāt Savienības muitas teritorijā, nepiemērojot tām:

2.  Savienības precēm var piemērot muitas noliktavas vai brīvās zonas procedūru saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem reglamentē īpašas jomas, vai lai gūtu labumu no lēmuma par ievedmuitas nodokļa atmaksāšanu vai atbrīvošanu no tā.

3.  Ja ir ekonomiska vajadzība un ja netiks traucēta muitas uzraudzība, muitas dienesti var atļaut Savienības preču uzglabāšanu muitas noliktavā. Nav uzskatāms, ka minētajām precēm piemērota muitas noliktavas procedūra.

238. pants

Uzglabāšanas procedūras ilgums

1.  Preces uzglabāšanas procedūrā var atrasties neierobežoti ilgu laiku.

2.  Izņēmuma gadījumos muitas dienesti var noteikt termiņu, pēc kura uzglabāšanas procedūra jāizbeidz, jo īpaši, ja preču veids un īpašības, preces uzglabājot ilgstoši, var apdraudēt cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību vai apdraudēt vidi.

239. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem precizē procedūras noteikumus muitas noliktavas vai brīvās zonas procedūras piemērošanai Savienības precēm, kā minēts 237. panta 2. punktā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.

Iedaļa

Uzglabāšana muitas noliktavā

240. pants

Uzglabāšana muitas noliktavā

1.  Saskaņā ar muitas noliktavas procedūru ārpussavienības preces var uzglabāt telpās vai jebkurā citā vietā, ko šai procedūrai atļāvuši izmantot muitas dienesti un kas ir muitas uzraudzībā ("muitas noliktavas").

2.  Muitas noliktavas var būt pieejamas preču uzglabāšanai muitā jebkurai personai ("publiska muitas noliktava") vai muitas noliktavas atļaujas turētāja preču uzglabāšanai ("privāta muitas noliktava").

3.  Preces, kam piemērota muitas noliktavas procedūra, var uz laiku izvest no muitas noliktavas. Šādai izvešanai iepriekš saņem muitas dienestu atļauju, izņemot nepārvaramas varas gadījumus.

241. pants

Pārstrāde

1.  Ja ir ekonomiska vajadzība un ja netiek traucēta muitas uzraudzība, muitas dienesti var atļaut preces ievešanas pārstrādei procedūrā vai galapatēriņa procedūrā pārstrādāt muitas noliktavā, ievērojot minētajās procedūrās paredzētos nosacījumus.

2.  Panta 1. punktā minētās preces neuzskata par tādām, kam ir piemērota muitas noliktavas procedūra.

242. pants

Atļaujas turētāja vai procedūras izmantotāja pienākumi

1.  Atļaujas turētājs un procedūras izmantotājs ir atbildīgi par šādām darbībām:

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, ja atļauja attiecas uz publisku muitas noliktavu, tajā var noteikt, ka 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētie pienākumi attiecas tikai uz procedūras izmantotāju.

3.  Procedūras izmantotājs ir atbildīgs par to pienākumu izpildi, kas izriet no muitas noliktavas procedūras piemērošanas precēm.

3.

Iedaļa

Brīvās zonas

243. pants

Brīvo zonu noteikšana

1.  Dalībvalstis var Savienības muitas teritorijas daļas noteikt kā brīvās zonas.

Dalībvalsts nosaka katras brīvās zonas teritoriju, kā arī ievešanas un izvešanas punktus.

2.  Dalībvalstis informē Komisiju par savām brīvajām zonām, kuras tiek izmantotas.

3.  Brīvās zonas ir norobežotas.

Brīvo zonu perimetrs, kā arī ievešanas un izvešanas punkti ir muitas uzraudzībā.

4.  Personas, preces un transportlīdzekļus, kas iekļūst brīvajā zonā vai atstāj to, var pakļaut muitas kontrolei.

244. pants

Ēkas un darbības brīvajās zonās

1.  Jebkuras ēkas celtniecībai brīvajā zonā ir iepriekš jāsaskaņo ar muitas dienestiem.

2.  Ievērojot tiesību aktus muitas jomā, brīvajā zonā ir atļauta jebkura rūpnieciska, tirdznieciska vai pakalpojumu sniegšanas darbība. Par šādu darbību veikšanu iepriekš jāpaziņo muitas dienestiem.

3.  Muitas dienesti var attiecībā uz 2. punktā minētajām darbībām noteikt aizliegumus vai ierobežojumus, ņemot vērā attiecīgo preču īpašības, muitas uzraudzības prasības vai drošības un drošuma prasības.

4.  Muitas dienesti var aizliegt veikt darbības brīvajā zonā personām, kas nesniedz vajadzīgās garantijas, ka tiks ievēroti muitas noteikumi.

245. pants

Preču uzrādīšana un procedūras piemērošana tām

1.  Preces, kas ievestas brīvajā zonā, uzrāda muitai, un attiecībā uz tām izpilda paredzētās muitas formalitātes jebkurā no šādiem gadījumiem:

▼C2

▼B

2.  Preces, kas ievestas brīvajā zonā apstākļos, kuri nav minēti 1. punktā, neuzrāda muitai.

3.  Neskarot 246. pantu, uzskata, ka precēm, kas ievestas brīvajā zonā, brīvās zonas procedūra ir tikusi piemērota:

246. pants

Savienības preces brīvajās zonās

1.  Savienības preces var ievest, uzglabāt, pārvietot, izmantot, pārstrādāt vai patērēt brīvajā zonā. Šādos gadījumos preces neuzskata par tādām, kam piemērota brīvās zonas procedūra.

2.  Kad attiecīgā persona iesniedz pieteikumu, muitas dienesti nosaka, ka jebkurām no turpmāk norādītajām precēm ir Savienības preču muitas statuss:

247. pants

Ārpussavienības preces brīvajās zonās

1.  Ārpussavienības preces, kamēr tās ir brīvajā zonā, var laist brīvā apgrozībā vai tām piemērot ievešanas pārstrādei, pagaidu ievešanas vai galapatēriņa procedūru saskaņā ar minētajām procedūrām paredzētajiem nosacījumiem.

Šādos gadījumos preces neuzskata par tādām, kam piemērota brīvās zonas procedūra.

2.  Neskarot noteikumus, kas piemērojami krājumiem vai pārtikas krājumu noliktavām, – ja attiecīgajā procedūrā tas paredzēts, 1. punkts neliedz izmantot vai patērēt preces, kuru laišana brīvā apgrozībā vai pagaidu ievešana neradītu ievedmuitas nodokļa piemērošanu vai tādu pasākumu piemērošanu, kas paredzēti saskaņā ar kopējo lauksaimniecības vai tirdzniecības politiku.

Šādas izmantošanas vai patēriņa gadījumā nepieprasa muitas deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā vai pagaidu ievešanas procedūru.

Šādu deklarāciju tomēr pieprasa, ja attiecībā uz šādām precēm ir spēkā tarifu kvota vai limits.

248. pants

Preču izvešana no brīvās zonas

1.  Neskarot tiesību aktus jomās, kas nav muitas joma, preces, kas atrodas brīvajā zonā, var izvest vai izvest atpakaļ no Savienības muitas teritorijas vai ievest citā Savienības muitas teritorijas daļā.

2.  Regulas 134. līdz 149. pantu piemēro precēm, kas no brīvās zonas izvestas citās Savienības muitas teritorijas daļās.

249. pants

Muitas statuss

Ja preces izved no brīvās zonas un ieved citā Savienības muitas teritorijas daļā vai ja tām piemēro muitas procedūru, tās uzskata par ārpussavienības precēm, ja vien nav pierādīts to Savienības preču muitas statuss.

Tomēr, lai piemērotu izvedmuitas nodokli un eksporta licences vai eksporta kontroles pasākumus, kas paredzēti saskaņā ar kopējo lauksaimniecības vai tirdzniecības politiku, šādas preces uzskata par Savienības precēm, ja vien netiek konstatēts, ka tām nav Savienības preču muitas statuss.

4.

NODAĻA

Īpaša izmantošana

1.

Iedaļa

Pagaidu ievešana

250. pants

Darbības joma

1.  Saskaņā ar pagaidu ievešanas procedūru uz ārpussavienības precēm, ko paredzēts izvest atpakaļ, var attiekties īpaša izmantošana Savienības muitas teritorijā ar pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa un nepiemērojot tām:

2.  Pagaidu ievešanas procedūru var izmantot tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

▼C2

▼B

251. pants

Laikposms, kurā preces var palikt pagaidu ievešanas procedūrā

1.  Muitas dienesti nosaka laikposmu, kādā precēm, kam piemērota pagaidu ievešanas procedūra, jābūt izvestām atpakaļ vai kādā tām jābūt piemērotai nākamai muitas procedūrai. Šāds laikposms ir pietiekami ilgs, lai varētu sasniegt atļautā izmantojuma mērķi.

▼C2

2.  Ja vien nav noteikts citādi, maksimālais laikposms, kādā preces var palikt pagaidu ievešanas procedūrā vienam un tam pašam mērķim un viena un tā paša atļaujas turētāja pārziņā, ir 24 mēneši, pat ja procedūra ir bijusi noslēgta, piemērojot precēm citu īpašo procedūru un pēc tam šīm precēm atkal piemērojot pagaidu ievešanas procedūru.

▼B

3.  Ja izņēmuma gadījumos atļauto izmantojumu nevar īstenot 1. un 2. punktā minētajā laikposmā, muitas dienesti var minēto laikposmu uz pieņemamu laiku pagarināt, ja atļaujas turētājs iesniedz pamatotu pieteikumu.

4.  Kopējais laikposms, kurā uz precēm var attiecināt pagaidu ievešanas procedūru, nepārsniedz 10 gadus, izņemot neparedzamus gadījumus.

252. pants

Ievedmuitas nodokļa summa par precēm, kam piemēro pagaidu ievešanas procedūru ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa

1.  Ievedmuitas nodokļa summu par precēm, kam ir piemērota pagaidu ievešanas procedūra ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa, nosaka 3 % apmērā no ievedmuitas nodokļa summas, kas būtu bijusi maksājama par minētajām precēm, ja tās būtu laistas brīvā apgrozībā dienā, kad tām tika piemērota pagaidu ievešanas procedūra.

Šī summa ir maksājama par katru mēnesi vai mēneša daļu, kurā preces ir atradušās pagaidu ievešanas procedūrā ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa.

2.  Ievedmuitas nodokļa summa nepārsniedz summu, kas būtu bijusi jāmaksā, ja attiecīgās preces būtu laistas brīvā apgrozībā dienā, kad tām tika piemērota pagaidu ievešanas procedūra.

253. pants

Pilnvaru deleģēšana

▼C2

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, lai noteiktu:

▼B

2.

Iedaļa

Galapatēriņš

254. pants

Galapatēriņa procedūra

1.  Saskaņā ar galapatēriņa procedūru preces var laist brīvā apgrozībā ar atbrīvojumu no nodokļa vai ar samazinātu nodokļa likmi sakarā ar to īpašo izmantojumu.

2.  Ja preces ir ražošanas stadijā, kas ekonomiski izdevīgi ļautu tās izmantot tikai paredzētajam galapatēriņam, muitas dienesti atļaujā var noteikt apstākļus, kādos uzskata, ka preces ir izmantotas mērķiem, attiecībā uz kuriem piemēro atbrīvojumu no nodokļa vai samazinātu nodokļa likmi.

3.  Ja preces ir piemērotas atkārtotai lietošanai un muitas iestādes uzskata, ka tas ir atbilstīgi, lai izvairītos no ļaunprātīgas izmantošanas, muitas pārraudzību turpina uz laiku, kas nav ilgāks par diviem gadiem pēc dienas, kad tās lietotas pirmo reizi mērķiem, kādi minēti, lai varētu piemērot nodokļu atbrīvojumu vai samazinātu nodokļu likmi.

4.  Muitas uzraudzība saskaņā ar galapatēriņa procedūru beidzas jebkurā no šādiem gadījumiem:

5.  Ja ir prasīta ieguves norma, galapatēriņa procedūrai piemēro 255. pantu.

6.  Atkritumus un lūžņus, kas rodas preču apstrādes vai pārstrādes gaitā atbilstīgi noteiktajai īpašajai izlietošanai, un dabiskos zudumus uzskata par paredzētajai izmantošanai nodotām precēm.

7.  Attiecībā uz atkritumiem un lūžņiem, kas radušies no tādu preču iznīcināšanas, kam piemērota gala patēriņa procedūra, uzskata, ka tiem piemērota muitas noliktavas procedūra.

5.

NODAĻA

Pārstrāde

1.

Iedaļa

Vispārēji noteikumi

255. pants

Ieguves norma

Izņemot gadījumus, kad ieguves norma ir noteikta Savienības tiesību aktos, ar ko reglamentē īpašas jomas, muitas dienesti pārstrādes darbībai nosaka vai nu ieguves normu, vai vidējo ieguves normu, vai, vajadzības gadījumā, šādas normas noteikšanas metodi.

Ieguves normu vai vidējo ieguves normu nosaka, pamatojoties uz faktiskajiem apstākļiem, kādos pārstrādes darbība notiek vai notiks. Vajadzības gadījumā šo normu var pielāgot saskaņā ar 28. pantu.

2.

Iedaļa

Ievešana pārstrādei

256. pants

Darbības joma

1.  Neskarot 223. pantu, saskaņā ar ievešana pārstrādei procedūru ārpussavienības preces Savienības muitas teritorijā var izmantot vienā vai vairākās pārstrādes darbībās, nepiemērojot šīm precēm:

2.  Ievešanas pārstrādei procedūru var izmantot gadījumos, kas nav preču labošana vai iznīcināšana, neskarot ražošanas piederumu izmantošanu, tikai tad, ja preces, kurām procedūru piemēro, ir identificējamas pārstrādes produktos.

Regulas 223. pantā minētajā gadījumā procedūru var izmantot, ja ir iespējams pārbaudīt, ka ir izpildīti nosacījumi, kas paredzēti attiecībā uz līdzvērtīgām precēm.

3.  Papildus 1. un 2. punktam ievešanas pārstrādei procedūru var izmantot arī jebkurām no turpmāk norādītajām precēm:

257. pants

▼C2

Noslēgšanas laikposms

▼C3

1.  Muitas dienesti nosaka laikposmu, kādā ievešanas pārstrādei procedūra ir jānoslēdz, saskaņā ar 215. pantu.

Šis laikposms sākas dienā, kad ārpussavienības precēm piemēro šo procedūru, un, termiņu nosakot, ņem vērā laiku, kāds vajadzīgs pārstrādes darbību veikšanai un procedūras noslēgšanai.

▼B

2.  Muitas dienesti var uz pieņemamu laiku pagarināt saskaņā ar 1. punktu noteikto laikposmu, ja atļaujas turētājs iesniedz pamatotu pieteikumu.

Atļaujā var norādīt, ka laikposms, kas sākas kāda mēneša, ceturkšņa vai pusgada laikā, beidzas attiecīgi nākamā mēneša, ceturkšņa vai pusgada pēdējā dienā.

3.  Iepriekšējas izvešanas gadījumā saskaņā ar 223. panta 2. punkta c) apakšpunktu atļaujā norāda laikposmu, kurā ārpussavienības preces deklarē ievešanas pārstrādei procedūrai, ņemot vērā laiku, kas vajadzīgs, lai veiktu iepirkumu un transportēšanu uz Savienības muitas teritoriju.

Pirmajā daļā minēto laikposmu nosaka mēnešos, un tas nepārsniedz 6 mēnešus. Šis laikposms sākas dienā, kad pieņemta eksporta deklarācija attiecībā uz pārstrādes produktiem, kas iegūti no attiecīgām līdzvērtīgām precēm.

4.  Pēc atļaujas turētāja lūguma sešu mēnešu laikposms, kas minēts 3. punktā, var tikt pagarināts pat pēc tā beigām ar noteikumu, ka kopējais laikposms nepārsniedz 12 mēnešus.

258. pants

Pagaidu atpakaļizvešana turpmākai pārstrādei

Saņemot pieteikumu, muitas dienesti var piešķirt atļauju dažas vai visas preces, kurām piemērota ievešanas pārstrādei procedūra, vai pārstrādes produktus uz laiku izvest atpakaļ turpmākai pārstrādei ārpus Savienības muitas teritorijas saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti izvešanas pārstrādei procedūrai.

3.

Iedaļa

Izvešana pārstrādei

259. pants

Darbības joma

►C2  1.  Saskaņā ar izvešanas pārstrādei procedūru Savienības preces var uz laiku izvest no Savienības muitas teritorijas, lai tām veiktu pārstrādes darbības. ◄ Pārstrādes produktus, kas iegūti no minētajām precēm, pēc pieteikuma saņemšanas no atļaujas turētāja vai no jebkuras citas personas, kas veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, ja šī persona ir saņēmusi atļaujas turētāja piekrišanu un ja ir izpildīti atļaujā paredzētie nosacījumi, var izlaist brīvā apgrozībā ar pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa.

2.  Izvešanas pārstrādei procedūru neatļauj piemērot jebkurām no turpmāk norādītajām Savienības precēm:

3.  Muitas dienesti nosaka laikposmu, kādā uz laiku izvestajām precēm pārstrādes produktu veidā jābūt ievestām atpakaļ Savienības muitas teritorijā un laistām brīvā apgrozībā, lai varētu piemērot pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa. Tie var uz pieņemamu laiku piešķirt minētā laikposma pagarinājumu, ja atļaujas turētājs iesniedz pamatotu pieteikumu.

260. pants

Preces, kas labotas bez atlīdzības

1.  Ja muitas dienestiem pieņemamā veidā tiek pierādīts, ka preces ir labotas bez atlīdzības, vai nu pamatojoties uz līgumā vai tiesību aktos paredzētām garantijas saistībām, vai ražošanas vai materiāla defekta dēļ, šīm precēm ir tiesības uz pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa.

2.  Panta 1. punktu nepiemēro, ja ražošanas vai materiāla defekts bija ņemts vērā, kad attiecīgās preces pirmo reizi laida brīvā apgrozībā.

▼M2

260.a pants

Preces, kas labotas vai pārveidotas, ņemot vērā starptautiskus nolīgumus

1.  Pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir pārstrādes produktiem, ko iegūst no precēm, kurām piemērota procedūra “izvešana pārstrādei”, ja muitas dienestiem ir dota iespēja pārliecināties, ka:

2.  Šā panta 1. punktu nepiemēro attiecībā uz pārstrādes produktiem, kas iegūti no līdzvērtīgām precēm, kuras minētas 223. pantā, un attiecībā uz aizstājējproduktiem, kas minēti 261. un 262. pantā.

▼B

261. pants

Standarta apmaiņas sistēma

1.  Saskaņā ar 2. līdz 5. punktu standarta apmaiņas sistēmā pārstrādes produktu var aizstāt ar ievestu produktu (aizstājējprodukts).

2.  Saņemot attiecīgu pieteikumu, muitas dienesti ļauj izmantot standarta apmaiņas sistēmu, ja pārstrādes darbībā ietilpst tādu Savienības preču ar trūkumiem labošana, kas nav preces, kuras pakļautas pasākumiem, kas paredzēti saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, vai īpašai kārtībai, ko piemēro attiecībā uz dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm.

3.  Aizstājējproduktiem ir tāds pats astoņciparu Kombinētās nomenklatūras kods, tāda pati tirdznieciskā kvalitāte un tādas pašas tehniskās īpašības kā precēm ar trūkumiem, ja tās būtu salabotas.

4.  Ja preces ar trūkumiem pirms to eksporta ir bijušas lietotas, arī aizstājējproduktiem ir jābūt lietotiem.

Tomēr muitas dienesti atbrīvo no pirmajā daļā noteiktās prasības, ja aizstājējprodukts ir piegādāts bez atlīdzības, vai nu pamatojoties uz līgumā vai tiesību aktos paredzētām garantijas saistībām, vai materiāla vai ražošanas defekta dēļ.

5.  Noteikumus, kas būtu piemērojami pārstrādes produktiem, piemēro aizstājējproduktiem.

262. pants

Aizstājējproduktu iepriekšēja ievešana

1.  Muitas dienesti to noteiktā kārtībā un pēc pieteikuma saņemšanas no attiecīgās personas atļauj ievest aizstājējproduktus pirms preču ar trūkumiem izvešanas.

Šādas aizstājējproduktu iepriekšējas ievešanas gadījumā sniedz galvojumu, kas sedz ievedmuitas nodokļa summu, kura būtu maksājama, ja saskaņā ar 2. punktu preces ar trūkumiem netiktu izvestas.

2.  Preces ar trūkumiem izved divu mēnešu laikā no dienas, kad muitas dienesti pieņēmuši deklarāciju par aizstājējproduktu laišanu brīvā apgrozībā.

3.  Izņēmuma gadījumos, ja preces ar trūkumiem nav iespējams izvest 2. punktā minētajā termiņā, muitas dienesti var uz pieņemamu laiku piešķirt šā termiņa pagarinājumu, ja atļaujas turētājs iesniedz pamatotu pieteikumu.

VIII

SADAĻA

▼C2

NO SAVIENĪBAS MUITAS TERITORIJAS IZVESTAS PRECES

▼B

1.

NODAĻA

Pirms preču izvešanas veicamās formalitātes

263. pants

Pirmsizvešanas deklarācijas iesniegšana

1.  Par precēm, ko paredzēts izvest no Savienības muitas teritorijas, sagatavo pirmsizvešanas deklarāciju, ko iesniedz kompetentā muitas iestādē noteiktā termiņā, pirms preces tiek izvestas no Savienības muitas teritorijas.

2.  No pienākuma, kas minēts 1. punktā, atbrīvo:

3.  Pirmsizvešanas deklarācija ir viens no šādiem dokumentiem:

4.  Pirmsizvešanas deklarācijā ir dati, kas vajadzīgi drošības un drošuma apsvērumu dēļ veiktai riska analīzei.

264. pants

Riska analīze

Muitas iestāde, kam ir iesniegta pirmsizvešanas deklarācija, kura minēta 263. pantā, nodrošina, ka konkrētā termiņā veic riska analīzi galvenokārt drošības un drošuma vajadzībām, pamatojoties uz šo deklarāciju, kā arī veic nepieciešamos pasākumus, pamatojoties uz minētās riska analīzes rezultātiem.

265. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 243. pantu, lai noteiktu:

▼C2

▼B

266. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem precizē 264. pantā minēto termiņu, kurā jāveic riska analīze, ņemot vērā 263. panta 1. punktā minēto termiņu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.

NODAĻA

Preču izvešanas formalitātes

267. pants

Muitas uzraudzība un izvešanas formalitātes

1.  Preces, ko izved no Savienības muitas teritorijas, ir pakļautas muitas uzraudzībai un var tikt pakļautas muitas kontrolei. Vajadzības gadījumā muitas dienesti var noteikt maršrutu, kas jāizmanto, un termiņu, kas jāievēro, kad preces izved no Savienības muitas teritorijas.

▼C2

2.  Preces, ko izved no Savienības muitas teritorijas, muitai uzrāda kāda no šīm personām:

▼B

3.  Uz precēm, ko paredzēts izvest no Savienības muitas teritorijas, atbilstīgā gadījumā attiecina:

4.  Muitas dienesti attiecīgās preces izvešanai izlaiž ar nosacījumu, ka preces no Savienības muitas teritorijas tiks izvestas tādā pašā stāvoklī, kādā tās bija:

268. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem precizē procedūras noteikumus 267. pantā minētajai izvešanai.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.

NODAĻA

Eksports un reeksports

269. pants

Savienības preču eksports

1.  Savienības precēm, ko paredzēts izvest no Savienības muitas teritorijas, piemēro eksporta procedūru.

2.  Panta 1. punktu nepiemēro jebkurām no turpmāk norādītajām Savienības precēm:

3.  Formalitātes attiecībā uz eksporta muitas deklarāciju, kas noteiktas tiesību aktos muitas jomā, piemēro 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos gadījumos.

270. pants

Ārpussavienības preču reeksports

1.  Par ārpussavienības precēm, ko paredzēts izvest no Savienības muitas teritorijas, kompetentajā muitas iestādē iesniedz reeksporta deklarāciju.

▼C2

2.  Regulas 158. līdz 195. pantu piemēro reeksporta deklarācijai.

▼B

3.  Panta 1. punktu nepiemēro jebkurām no turpmāk norādītajām precēm:

▼C2

▼B

4.

NODAĻA

Izvešanas kopsavilkuma deklarācija

271. pants

Izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšana

1.  Ja preces paredzēts izvest no Savienības muitas teritorijas un muitas deklarācija vai reeksporta deklarācija nav iesniegta kā pirmsizvešanas deklarācija, izvešanas muitas iestādei iesniedz izvešanas kopsavilkuma deklarāciju.

Muitas dienesti var atļaut izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegt citā muitas iestādē ar noteikumu, ka pēdējā vajadzīgos datus nekavējoties paziņo vai dara pieejamus elektroniski izvešanas muitas iestādei.

2.  Izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz pārvadātājs.

Neatkarīgi no pārvadātāja pienākumiem viņa vietā izvešanas kopsavilkuma deklarāciju var iesniegt kāda no šīm personām:

3.  Muitas dienesti var pieņemt, ka tirdzniecības, ostas vai transporta informācijas sistēmas var tikt izmantotas izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai ar noteikumu, ka tajās ir ietverti šādai deklarācijai vajadzīgie dati un ka minētie dati ir pieejami konkrētā termiņā, pirms preces tiek izvestas no Savienības muitas teritorijas.

4.  Muitas dienesti var piekrist, ka izvešanas kopsavilkuma deklarācijas vietā iesniedz paziņojumu un nodrošina piekļuvi izvešanas kopsavilkuma deklarācijas datiem uzņēmēja datorsistēmā.

272. pants

Izvešanas kopsavilkuma deklarācijas grozīšana un atzīšana par nederīgu

1.  Ja deklarētājs iesniedz attiecīgu pieteikumu, tam pēc izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas var atļaut grozīt vienu vai vairākus deklarācijas datus.

Nekādi grozījumi nav iespējami pēc jebkura no šādiem gadījumiem:

▼M2

2.  Ja preces, par kurām ir iesniegta izvešanas kopsavilkuma deklarācija, nav izvestas no Savienības muitas teritorijas, muitas dienesti šo deklarāciju bez kavēšanās atzīst par nederīgu jebkurā no šādiem gadījumiem:

▼B

273. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem precizē procedūras noteikumus attiecībā uz:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5.

NODAĻA

Reeksporta paziņojums

274. pants

Reeksporta paziņojuma iesniegšana

▼C2

1.  Ja 270. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā minētās ārpussavienības preces tiek izvestas no Savienības muitas teritorijas un par šīm precēm nav obligāti jāiesniedz izvešanas kopsavilkuma deklarācija, iesniedz reeksporta paziņojumu.

2.  Reeksporta paziņojumu izvešanas muitas iestādē iesniedz persona, kas ir atbildīga par preču uzrādīšanu izvešanas brīdī saskaņā ar 267. panta 2. punktu.

3.  Reeksporta paziņojumā ietver datus, kas vajadzīgi, lai noslēgtu brīvās zonas procedūru vai lai pabeigtu pagaidu uzglabāšanu.

▼B

Muitas dienesti var piekrist, ka tirdzniecības, ostas vai transporta informācijas sistēmas var tikt izmantotas, lai iesniegtu reeksporta paziņojumu, ar noteikumu, ka tajās ir šādam paziņojumam nepieciešamie dati un tie ir pieejami, pirms preces izved no Savienības muitas teritorijas.

4.  Muitas dienesti var piekrist, ka reeksporta paziņojuma vietā iesniedz attiecīgu informāciju un nodrošina piekļuvi reeksporta paziņojuma datiem uzņēmēja datorsistēmā.

275. pants

Reeksporta paziņojuma grozīšana un atzīšana par nederīgu

1.  Deklarētājam pēc pieprasījuma var atļaut grozīt vienu vai vairākus datus reeksporta paziņojumā pēc tā iesniegšanas.

Nekādi grozījumi nav iespējami pēc jebkura no šādiem gadījumiem:

▼M2

2.  Ja preces, par kurām ir iesniegts reeksporta paziņojums, nav izvestas no Savienības muitas teritorijas, muitas dienesti šo paziņojumu bez kavēšanās atzīst par nederīgu jebkurā no šādiem gadījumiem:

▼B

276. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem precizē procedūras noteikumus attiecībā uz:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6.

NODAĻA

Atbrīvošana no izvedmuitas nodokļa

277. pants

Atbrīvojums no izvedmuitas nodokļa uz laiku izvestām Savienības precēm

▼C2

Neskarot 259. pantu, Savienības preces, kuras uz laiku izved no Savienības muitas teritorijas, saņem atbrīvojumu no izvedmuitas nodokļiem ar nosacījumu, ka preces tiek ievestas atpakaļ.

▼B

IX

SADAĻA

ELEKTRONISKĀS SISTĒMAS, VIENKĀRŠOJUMI, PILNVARU DELEĢĒŠANA, KOMITEJU PROCEDŪRA UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

1.

NODAĻA

Elektronisko sistēmu izstrāde

▼M3

278. pants

Pārejas pasākumi

1.  Vēlākais, līdz 2020. gada 31. decembrim tādus informācijas apmaiņas un uzglabāšanas līdzekļus, kas nav elektroniskas datu apstrādes metodes, kuras minētas 6. panta 1. punktā, var izmantot uz pagaidu laiku, ja vēl nedarbojas tās elektroniskās sistēmas, kuras vajadzīgas Kodeksa noteikumu piemērošanai, izņemot šā panta 2. un 3. punktā minētās sistēmas.

2.  Vēlākais, līdz 2022. gada 31. decembrim tādus līdzekļus, kas nav elektroniskas datu apstrādes metodes, kuras minētas 6. panta 1. punktā, var izmantot uz pagaidu laiku, ja vēl nedarbojas elektroniskās sistēmas, kuras vajadzīgas šādu Kodeksa noteikumu piemērošanai:

3.  Vēlākais, līdz 2025. gada 31. decembrim tādus līdzekļus, kas nav elektroniskas datu apstrādes metodes, kuras minētas 6. panta 1. punktā, var izmantot uz pagaidu laiku, ja vēl nedarbojas elektroniskās sistēmas, kuras vajadzīgas šādu Kodeksa noteikumu piemērošanai:

▼M3

278.a pants

Ziņošanas pienākums

1.  Līdz 2019. gada 31. decembrim un pēc tam katru gadu līdz dienai, kad pilnībā sāk darboties 278. pantā minētās elektroniskās sistēmas, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz gada ziņojumu par panākto progresu minēto elektronisko sistēmu izstrādē.

2.  Gada ziņojumā novērtē Komisijas un dalībvalstu progresu, kas panākts, izstrādājot katru elektronisko sistēmu, un jo īpaši ņem vērā šādus pamatelementus:

3.  Ja novērtējums liecina, ka progress ir neapmierinošs, ziņojumā arī izklāsta seku mazināšanas pasākumus, kas jāveic, lai nodrošinātu elektronisko sistēmu ieviešanu pirms piemērojamā pārejas periodu beigām.

4.  Dalībvalstis divas reizes gadā Komisijai iesniedz atjauninātu tabulu par savu progresu elektronisko sistēmu izstrādē un ieviešanā. Komisija šādu atjauninātu informāciju publicē savā tīmekļa vietnē.

▼M3

279. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, precizējot noteikumus attiecībā uz datu apmaiņu un uzglabāšanu 278. pantā minētajās situācijās.

▼B

►C2  280. pants ◄

Darba programma

1.  Lai atbalstītu 278. pantā minēto elektronisko sistēmu izveidi un reglamentētu pārejas laika noteikšanu, Komisija līdz 2014. gada 1. maijā sagatavo darba programmu, kas attiecas uz 16. panta 1. punktā minēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu.

2.  Panta 1. punktā minētajai darba programmai ir šādas prioritātes:

3.  Panta 1. punktā minēto darba programmu regulāri atjaunina.

281. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem 280. pantā minēto darba programmu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

▼C2

Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem šā panta pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

▼B

2.

NODAĻA

Vienkāršojumi tiesību aktu muitas jomā piemērošanai

282. pants

Testēšana

Komisija var atļaut vienai vai vairākām dalībvalstīm pēc viņu pieprasījuma ierobežotu laiku testēt vienkāršojumus tiesību aktu muitas jomā piemērošanai, īpaši gadījumos, kad tie ir saistīti ar IT. Testēšana neskar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu dalībvalstīs, kas neņem dalību šādos testos, un to periodiski izvērtē.

283. pants

Īstenošanas pilnvaru piešķiršana

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem 282. pantā minētos lēmumus.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 285. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.

NODAĻA

Pilnvaru deleģēšana un komiteju procedūra

284. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas minētas 2., 7., 10., 20., 24., 31., 36., 40., 62., 65., 75., 88., 99., 106., 115., 122., 126., 131., 142., 151., 156., 160., 164., 168., 175., 180., 183., 186., 196., 206., 212., ►C2  216. ◄ , 221., 224., 231., 235., 253., 265. un 279. pantā, uztic Komisijai uz pieciem gadiem no 2013. gada 30. oktobris Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2., 7., 10., 20., 24., 31., 36., 40., 62., 65., 75., 88., 99., 106., 115., 122., 126., 131., 142., 151., 156., 160., 164., 168., 175., 180., 183., 186., 196., 206., 212., ►C2  216. ◄ , 221., 224., 231., 235., 253., 265. un 279. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 2., 7., 10., 20., 24., 31., 36., 40., 62., 65., 75., 88., 99., 106., 115., 122., 126., 131., 142., 151., 156., 160., 164., 168., 175., 180., 183., 186., 196., 206., 212., ►C2  216. ◄ , 221., 224., 231., 235., 253., 265. un 279. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

285. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz Muitas kodeksa komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar minētās regulas 4. pantu.

4.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

5.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar minētās regulas 5. pantu.

6.  Ja vajadzīgs rakstisks komitejas atzinums un ir atsauce uz šo punktu, šī procedūra tiek izbeigta bez rezultāta tikai tad, ja, ievērojot atzinuma sniegšanas termiņu, komitejas priekšsēdētājs tā nolemj.

4.

NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

286. pants

Atcelšana un spēkā esošo tiesību aktu grozīšana

1.  Regulu (EK) Nr. 450/2008 atceļ.

2.  Regula (EEK) Nr. 3925/91, Regula (EEK) Nr. 2913/92 un Regula (EK) Nr. 1207/2001 tiek atcelta, sākot ar 288. panta 2. punktā minēto datumu.

3.  Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar pielikumā dotajām atbilstības tabulām.

4.  Regulas (EEK) Nr. 2913/92 3. panta 1. punkta sestajā ievilkumā vārdus "un Majota" svītro no 2014. gada 1. janvāra.

5.  Regulas (EEK) Nr. 2658/87 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu svītro no 288. panta 2. punktā minētās dienas.

287. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tam, kad tā publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

288. pants

Piemērošana

1.  Regulas 2., 7., 8., 10., 11, 17., 20., 21., 24., 25., 31., 32., 36., 37., 40., 41., 50., 52., 54., 58., 62., 63., 65., 66., 68., 75., 76., 88., 99., 100., 106., 107., 115., 122., 123., 126., 131., 132., 138., 142., 143., 151., 152., 156., 157., 160., 161., 164., 165., 168., 169., 175., 176., 178., 180., 181., 183., 184., 186., 187., 193., 196., 200., 206., 207., 209., 212., 213., 216., 217., 221., 222., 224., 225., 231., 232., 235., 236., 239., 253., 265., 266., 268., 273., 276., 279., 280., 281., 283., 284., 285. un 286. pantu ►C1  piemēro no 2013. gada 30. oktobra. ◄

▼C1

2.  Pantus, izņemot tos, kas minēti 1. punktā, piemēro no 2016. gada 1. maija.

▼B

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

---

PIELIKUMS

---

( 1 ) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

( 2 ) OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.

( 3 ) OV L 324, 10.12.2009., 23. lpp.

( 4 ) OV L 152, 16.6.2009., 23. lpp.

( 5 ) OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.