“Lidmašīna” ir par gaisu smagāks gaisa kuģis ar dzinēju un nekustīgiem spārniem, kuru gaisā notur gaisa aerodinamiskā iedarbība uz spārniem.

“Helikopters” ir par gaisu smagāks gaisa kuģis, kas noturas gaisā lidojuma laikā galvenokārt viena vai vairāku nesošo propelleru un gaisa mijiedarbības rezultātā, un šos propellerus griež dzinējs ap vertikālei tuvām rotācijas asīm.

“Gaisa balons” ir tāds par gaisu vieglāks nemotorizēts gaisa kuģis ar apkalpi, kas lidojumu uztur, izmantojot vai nu par gaisu vieglāku gāzi, vai arī sildierīci, tostarp gāzes gaisa baloni, karstā gaisa baloni, jaukta tipa gaisa baloni un, lai gan motorizēti, karstā gaisa dirižabļi.

“Planieris” ir par gaisu smagāks gaisa kuģis, kuru lidojumā notur gaisa aerodinamiskā reakcija uz tā nekustīgajām nesošajām virsmām un kura brīvais lidojums nav atkarīgs no dzinēja.

“Komercekspluatācija” ir gaisa kuģa jebkura sabiedrībai pieejama ekspluatācija par maksu vai citādu atlīdzību, vai, ja šī ekspluatācija nav sabiedrībai pieejama – ko veic saskaņā ar līgumu, kurš noslēgts starp ekspluatantu un klientu, ja ekspluatants nav klienta pārvaldībā.

“Gāzes gaisa balons atsaitē” ir gāzes gaisa balons ar atsaites sistēmu, kas ekspluatācijas laikā gaisa balonu pastāvīgi noenkuro stacionārā punktā.

“B klases lidmašīnas” ir propellerdzinēju lidmašīnas, kam maksimālā operatīvā pasažieru vietu konfigurācija (MOPSC) nav lielāka par deviņām pasažieru vietām un maksimālā pacelšanās masa nav lielāka par 5 700 kg.

“Sabiedrības interešu teritorija (PIS)” ir teritorija, ko izmanto tikai darbībām sabiedrības interesēs.

“1. klases parametriem atbilstīga ekspluatācija” ir ekspluatācija, kad kritiskā dzinēja atteices gadījumā helikopters spēj nosēsties pieejamajā pārtrauktās pacelšanās distancē vai – atkarībā no tā, kad notiek atteice, – droši turpināt lidojumu uz piemērotu nosēšanās zonu.

“Veiktspējas navigācija (PBN)” ir zonālā navigācija, kas pamatojas uz veiktspējas prasībām gaisa kuģiem, kas veic lidojumus ATS maršrutā, veic instrumentālas nolaišanās procedūru vai lido norādītā gaisa telpā.

“Gaisa taksometru pārvadājumi” lidojuma laika un darba laika ierobežojumu ziņā ir komerciāli gaisa pārvadājumi, kas nav plānveida un ko veic pēc pieprasījuma ar lidmašīnām, kuru maksimālā pasažieru sēdvietu konfigurācija (MOPSC) ir 19 vai mazāka.

“Specializēta ekspluatācija” ir visa veida ekspluatācija, kas nav komerciāli gaisa pārvadājumi un kad gaisa kuģis tiek izmantots tādām specializētām darbībām kā lauksaimniecība, būvniecība, fotografēšana, topogrāfiskā uzmērīšana, novērošana un patrulēšana, avioreklāma;

“Paaugstināta riska specializēta ekspluatācija” ir visa veida komerciāla specializēta gaisa kuģa ekspluatācija, ko veic virs apgabala, kurā ārkārtas situācijā, visticamāk, tiks apdraudēta trešo personu drošība uz zemes, vai – kā to noteikusi tās vietas kompetentā iestāde, kurā šo ekspluatāciju veiks, – visa veida komerciāla specializēta gaisa kuģa ekspluatācija, kas šīs ekspluatācijas īpašo iezīmju un tā apgabala iezīmju dēļ, kurā tā norisināsies, rada paaugstinātu risku, jo sevišķi trešām personām uz zemes.

“Ievadlidojums” ir jebkurš par samaksu vai citādu atlīdzību veikts neilgs lidojums, ko jaunu apmācāmo vai organizācijas locekļu piesaistes nolūkā veic vai nu mācību organizācija, kas minēta Komisijas Regulas (ES) Nr. 1178/2011 ( 1 ) 10.a pantā, vai organizācija, kas izveidota ar mērķi popularizēt aviācijas sportu vai izklaides aviāciju.

“Sacensību lidojums” ir jebkurš lidojums, kad gaisa kuģi izmanto sacīkstēs vai konkursos un kad gaisa kuģi izmanto, lai gatavotos lidojumu sacīkstēm vai konkursiem un lai lidotu uz sacīkstēm vai konkursiem vai atgrieztos no tiem.

“Lidojumu paraugdemonstrējums” ir jebkāda veida lidojumu darbība, kuru ar nodomu veic nolūkā nodrošināt izrādi vai priekšnesumus reklamētā pasākumā, kas ir atvērts plašai sabiedrībai, tostarp pasākumos, kur gaisa kuģi izmanto, lai trenētos lidojumu paraugdemonstrējumiem un lai lidotu uz šādu reklamētu pasākumu vai atgrieztos no tā.

ekspluatanti pielāgo savu pārvaldības sistēmu, mācību programmas, procedūras un rokasgrāmatas tā, lai tās atbilstu III, IV un, attiecīgi, V pielikuma noteikumiem;

AOC aizstāj ar apliecībām, kas izdotas saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

valsts prasības, uz kuru pamata AOC tika izsniegtas;

ekspluatantiem piešķirtās tiesības;

atšķirības starp valsts prasībām, uz kuru pamata AOC tika izdotas, un III, IV un V pielikuma prasībām, kopā ar norādi par to, kā un kad ekspluatantiem būs jānodrošina pilnīga atbilstība minētajiem pielikumiem.

vairāk nekā 13 stundu ilga darba laika ietekme labvēlīgākajā diennakts laikā;

vairāk nekā 10 stundu ilga darba laika ietekme mazāk labvēlīgā diennakts laikā;

vairāk nekā 11 stundu ilga darba laika ietekme uz apkalpes locekļiem nezināmā aklimatizācijas stadijā;

dienesta pienākumi, kas iekļauj augstu sektoru līmeni (vairāk par 6);

dežūras, piemēram, gatavības režīms vai rezerve, pēc kuras notiek lidojums; un

grafiki, kas traucē diennakts ritmu.

“Pieejamā pārtrauktās pacelšanās distance (ASDA)” ir pieejamā ieskrējiena distance plus skrejceļa gala bremzēšanas josla, ja lidostas valsts ir deklarējusi, ka šāda bremzēšanas josla ir pieejama, un ja šī bremzēšanas josla dominējošos ekspluatācijas apstākļos var panest lidmašīnas masu.

“Attiecīgi līdzekļi atbilstības panākšanai (AMC)” ir tiesiski nesaistoši standarti, ko Aģentūra pieņēmusi, lai paskaidrotu līdzekļus, ar kuriem panākt atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem.

“Pieņemšanas kontrollapa” ir dokuments, kuru izmanto, lai palīdzētu veikt bīstamu izstrādājumu paku vizuālu pārbaudi, kā arī to pavaddokumentu pārbaudi, lai noteiktu, ka visas attiecīgās prasības ir ievērotas.

“Atbilstošs lidlauks” ir lidlauks, kurā var ekspluatēt gaisa kuģi, ņemot vērā piemērojamās veiktspējas prasības un skrejceļa raksturojumus.

Pasažieru klasifikācijas nolūkā:

“Lidlauka ekspluatācijas minimumi” ir lidlauka izmantojamības ierobežojumi attiecībā uz:

“Lidojums, kurā izmanto nakts redzamības sistēmu (NVIS)” – NVIS lidojumos saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem (VFR) – ir naktī veikta lidojuma daļa, apkalpes loceklim izmantojot nakts redzamības brilles (NVG).

“Gaisa kuģis” ir lidaparāts, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav no zemes virsmas reflektēta mijiedarbība ar gaisu.

“Gaisa kuģa izsekošana” ir tāds process uz zemes, kas uztur un ik pēc noteikta laika atjaunina ierakstu par konkrēta lidojumā esoša gaisa kuģa atrašanās vietu četrās dimensijās.

“Gaisa kuģa izsekošanas sistēma” ir sistēma, kas balstās uz gaisa kuģa izsekošanu, lai konstatētu nestandarta situāciju lidojuma laikā un brīdinātu par to.

“Rezerves lidlauks” ir atbilstošs lidlauks, uz kuru gaisa kuģis var doties, kad tam nav iespējams vai nav ieteicams turpināt lidojumu uz paredzētās nosēšanās lidlauku vai veikt tajā nosēšanos, un kurā ir pieejami vajadzīgie pakalpojumi un iekārtas, un kurš atbilst gaisa kuģa veiktspējas prasībām un darbojas paredzamajā izmantošanas laikā; “rezerves lidlauks” ietver šādus lidlaukus:

“Alternatīvi līdzekļi atbilstības panākšanai” ir līdzekļi, kas ierosina alternatīvas attiecīgajiem līdzekļiem atbilstības panākšanai (AMC) vai ierosina jaunus līdzekļus, lai panāktu atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, par kuriem Aģentūra nav pieņēmusi saistītus AMC.

“Pretapledošana” – uz zemes veiktu procedūru gadījumā – ir procedūra, kas uz zināmu laiku (iedarbības laiku) nodrošina aizsardzību pret sarmas vai apledojuma veidošanos un sniega uzkrāšanos uz gaisa kuģa apstrādātajām virsmām.

“Salona apkalpes loceklis” ir atbilstīgi kvalificēts apkalpes loceklis, kurš nav lidojuma apkalpes loceklis vai tehniskās apkalpes loceklis un kuram ekspluatants ir uzticējis ekspluatācijas laikā veikt ar pasažieru un lidojuma drošību saistītus uzdevumus.

“A kategorija attiecībā uz helikopteriem” ir helikopters ar vairākiem dzinējiem, kas projektēts ar dzinēja un sistēmas izolācijas īpatnībām atbilstīgi piemērojamajām sertifikācijas specifikācijām un spēj veikt lidojumus, izmantojot pacelšanās un nosēšanās datus, kuri paredzēti saskaņā ar kritiskas dzinēja atteices jēdzienu un kuri dzinēja atteices gadījumā nodrošina atbilstīgu paredzēto virsmas laukumu un atbilstošu veiktspēju nepārtraukta, droša lidojuma vai drošas pārtrauktās pacelšanās veikšanai;

“B kategorija attiecībā uz helikopteriem” ir helikopters ar vienu vai vairākiem dzinējiem, kas neatbilst A kategorijas standartiem. B kategorijas helikopteriem nav garantētas spējas turpināt drošu lidojumu dzinēja atteices gadījumā, un tiem ir jāveic piespiedu nosēšanās.

“Mākoņu apakšējās robežas augstums” ir attālums no zemes vai ūdens virsmas līdz pašam zemākajam mākoņu slānim zem 6 000 m (20 000  pēdām), kas aizsedz vairāk nekā pusi debess.

“Sertifikācijas specifikācijas (CS)” ir Aģentūras pieņemtie tehniskie standarti, kuros norādīts, kā apliecināt atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, un kurus organizācija var izmantot sertifikācijas nolūkā.

“Riņķošana” ir nolaišanās pa riņķi vizuālais posms.

“Nolaišanās pa riņķi” ir A tipa instrumentālās nolaišanās darbība, kurā gaisa kuģis nonāk tādā pozīcijā, kas ir piemērota, lai nosēstos uz skrejceļa/nolaišanās beigu posma un pacelšanās zonā (FATO), kur izvietojuma dēļ nav iespējama nolaišanās pa taisni.

“Šķēršļbrīva josla” ir pilnvarotās iestādes kontrolē esoša, noteikta taisnstūrveida zona uz zemes vai ūdens, kas izvēlēta vai sagatavota kā piemērota zona, virs kuras lidmašīna var veikt daļu no sākotnējās augstuma uzņemšanas līdz noteiktam augstumam.

“Mākoņu apakšējās robežas augstums” – lidlauka vai ekspluatācijas vietas tuvumā vai īpašā darbības vietā – ir zemākās redzamās vai prognozētās mākoņa daļas apakšējās robežas augstums, ko parasti mēra no lidlauka pacēluma vai – attiecībā uz ekspluatāciju atklātā jūrā – no vidējā jūras līmeņa.

“Pilotu kabīnes skaņas ierakstīšanas ierīce (CVR)” ir triecienizturīgs lidojuma parametru reģistrators, kurā mikrofonus kopā ar citām audio un digitālajām ievades ierīcēm izmanto, lai savāktu un ierakstītu lidojuma apkalpes nodalījuma akustisko vidi un saziņu, kas notiek lidojuma apkalpes locekļu starpā, kā arī saņemot un nosūtot ziņojumus.

“Kodu koplietošana” ir vienošanās, kad viens pārvadātājs ar savas aviokompānijas kodu pārdod un izdod biļetes uz cita pārvadātāja lidojumu.

“Kompetence” ir cilvēka snieguma dimensija, ko izmanto, lai ticami prognozētu sekmīgu sniegumu darbā, un kas izpaužas un novērojama rīcībā, attiecīgās zināšanas, prasmes un attieksmi pielietojot, lai veiktu darbības vai uzdevumus atbilstīgi konkrētiem nosacījumiem.

“Uz kompetencēm balstīta apmācība” ir novērtēšanas un apmācības programmas, kurām raksturīga orientācija uz sniegumu, uzsvars uz snieguma standartiem un rezultātu mērīšanu, kā arī apmācības pilnveidošana atbilstīgi noteiktajiem snieguma standartiem.

“Kompetenču sistēma” ir pilnīgs noteikto kompetenču kopums, kas ekspluatanta uz pierādījumiem balstītas apmācības programmā ir izstrādāts, tiek mācīts un novērtēts, izmantojot ar lidojumiem saistītus scenārijus, un kas ir pietiekami plašs, lai pilotu sagatavotu gan paredzētiem, gan neparedzētiem apdraudējumiem un kļūdām.

“Blīvi apdzīvots rajons” – attiecībā uz pilsētu vai apdzīvotu vietu – ir jebkurš rajons, kas tiek galvenokārt izmantots dzīvošanai, komercdarbībai vai atpūtai.

“Kontaminēts skrejceļš” ir skrejceļš, kura virsmas laukuma ievērojama daļa (neatkarīgi no tā, vai izolētos apgabalos vai ne) izmantotajā garumā un platumā ir pārklāta ar vienu vai vairākām vielām, kas norādītas skrejceļa virsmas stāvokļa deskriptoru sarakstā.

“Degviela/enerģija neparedzētiem apstākļiem” ir degvielas/enerģijas daudzums, kas paredzēts, lai kompensētu neparedzētu faktoru ietekmētu degvielas/enerģijas patēriņu līdz galamērķa lidlaukam.

“Vienmērīga augstuma samazināšana nolaišanās beigu posmā (CDFA)” ir paņēmiens, kas atbilst stabilas nolaišanās procedūrām un ko izmanto lidošanai neprecīzas instrumentālās nolaišanās (NPA) procedūras beigu posma segmentā (FAS), kad, neizlīdzinot gaisa kuģi, augstums tiek vienmērīgi samazināts no absolūtā/relatīvā augstuma, kurš ir vienāds ar vai lielāks par nolaišanās beigu posma kontrolpunkta absolūto/relatīvo augstumu:

“Pārrēķināta meteoroloģiskā redzamība (CMV)” ir par RVR pārrēķināta ziņotā meteoroloģiskā redzamība.

“Apkalpes loceklis” ir ekspluatanta nozīmēta persona noteiktu pienākumu pildīšanai gaisa kuģī.

“Lidojuma kritiskie posmi” lidmašīnām ir pacelšanās ieskrējiens, pacelšanās trajektorija, pieejas beigu posms, otrais aplis, nosēšanās, nosēšanās ar nosēšanās izskrējienu, kā arī citi lidojuma posmi, ko nosaka gaisa kuģa kapteinis vai komandieris.

“Lidojuma kritiskie posmi” helikopteriem – manevrēšana, karāšanās, pacelšanās, pieejas beigu posms, otrais riņķis, nosēšanās, kā arī citi lidojuma posmi, ko nosaka gaisa kuģa kapteinis vai komandieris.

“Faktiskā degvielas/enerģijas shēma” ir apstiprinātā degvielas/enerģijas shēma, ko ekspluatants pašlaik izmanto.

“Bīstami izstrādājumi (DG)” ir priekšmeti vai vielas, kas var apdraudēt veselību, drošību, īpašumu vai vidi un kas ir iekļauti tehnisko instrukciju bīstamo izstrādājumu sarakstā, vai kas tiek klasificēti saskaņā ar šīm instrukcijām.

“Negadījums ar bīstamiem izstrādājumiem” ir notikums, kas saistīts ar bīstamo izstrādājumu pārvadāšanu gaisā, kas rada letālus vai smagus miesas bojājumus personai vai īpašuma bojājumus lielos apmēros.

“Incidents ar bīstamiem izstrādājumiem” ir:

“Lēmuma pieņemšanas absolūtais augstums (DA) vai lēmuma pieņemšanas relatīvais augstums (DH)” ir 3D instrumentālās nolaišanās darbībai noteikts absolūtais vai relatīvais augstums, kurā jāuzsāk procedūra aiziešanai uz otro riņķi, ja nav noteikts vizuālais orientieris, kas vajadzīgs, lai turpinātu nolaišanos.

“Atledošana” – uz zemes veiktu procedūru gadījumā – ir procedūra, kuru veicot, gaisa kuģa virsmu atbrīvo no sarmas, ledus, sniega vai šķīdoņa, lai nodrošinātu, ka virsmas nav kontaminētas.

“Noteiktais pēcpacelšanās punkts (DPATO)” ir punkts pacelšanās un sākotnējās augstuma uzņemšanas fāzē, pirms kura helikoptera spēja ar vienu nedarbojošos dzinēju droši turpināt lidojumu netiek nodrošināta, un tāpēc var būt nepieciešama piespiedu nosēšanās.

“Noteiktais pirmsnosēšanās punkts (DPBL)” ir punkts pieejas un nosēšanās fāzē, pēc kura helikoptera spēja ar vienu nedarbojošos dzinēju droši turpināt lidojumu netiek nodrošināta, un tāpēc var būt nepieciešama piespiedu nosēšanās.

“DR attālums” ir horizontālais attālums, kuru helikopters nolido no pieejamās pacelšanās distances beigām.

“Līgums par nomāšanu bez apkalpes” ir līgums starp uzņēmumiem, saskaņā ar ko gaisa kuģis tiek ekspluatēts atbilstīgi nomnieka gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) noteikumiem vai – tādas komerciālas ekspluatācijas gadījumā, kas nav CAT, – uz nomnieka atbildību.

“Sausā ekspluatācijas masa” ir konkrētai ekspluatācijai gatavas lidmašīnas kopējā masa bez izmantojamās degvielas un derīgās kravas.

“Sauss skrejceļš” ir skrejceļš, uz kura virsmas nav redzama mitruma un kurš nav kontaminēts tajā apgabalā, ko paredzēts izmantot.

“EFB lietotne” ir lietojumprogramma, kas instalēta EFB saimniekplatformā un nodrošina vienu vai vairākas konkrētas darbības funkcijas, kas vajadzīgas lidojuma operācijām.

“EFB saimniekplatforma” ir aparatūra, kurā atrodas datošanas spējas un bāzes programmatūra, tostarp operētājsistēma un ievadizvades programmatūra.

“EFB sistēma” ir aparatūra (ieskaitot visus akumulatorus, savienojamības nodrošinājumu, ievadizvades komponentus) un programmatūra (tostarp datubāzes un operētājsistēma), kas nepieciešama paredzētā EFB lietojuma atbalstam.

“EBT modulis” ir kursu kombinācija, kurā izmanto kvalificētu lidojumu simulācijas trenažieru iekārtu un kas ir daļa no periodiskās novērtēšanas un apmācības 3 gadu perioda.

“ELA1 gaisa kuģis” ir šāds pilotējams Eiropas vieglais gaisa kuģis:

“ELA2 gaisa kuģis” ir šāds pilotējams Eiropas vieglais gaisa kuģis:

“Elektroniskā lidojumu datu pārvaldības ierīce (EFB)” ir elektroniska informācijas sistēma, ko veido lidojuma apkalpei paredzētas ierīces un lietotnes un kas ļauj glabāt, atjaunināt, parādīt un apstrādāt EFB funkcijas, kuras vajadzīgas lidojuma operācijām vai veicamajiem pienākumiem.

“Paaugstināta pieejas beigu posma un pacelšanās zona (paaugstināta FATO)” ir FATO, kas ir vismaz 3 metrus augstāka par apkārtējo virsmu.

“avārijas izeja” ir uzstādīts izejas veida izkāpšanas punkts, kas nodrošina maksimālu iespēju veikt salona un lidojuma apkalpes nodalījuma evakuāciju noteiktā laika posmā un ietver grīdas līmeņa durvis, izejas logu vai cita veida izeju, piemēram, lūkas lidojuma apkalpes nodalījumā un astes konusa izeju;

“Lidojuma redzamības uzlabošanas sistēma (EFVS)” ir elektronisks līdzeklis, kas, izmantojot attēlveides sensorus, lidojuma apkalpei reāllaikā nodrošina no sensora iegūtu vai uzlabotu apkārtējās vides topogrāfijas attēlojumu (vietas vai reģiona dabiskās vai cilvēka radītās iezīmes, jo īpaši, lai parādītu to relatīvo atrašanās vietu un pacēlumu). EFVS ir integrēta lidojuma vadības sistēmā un iestrādāta priekšējā ekrāna sistēmā vai līdzvērtīgā ekrānu sistēmā. Ja EFVS ir sertificēta saskaņā ar piemērojamajām lidojumderīguma prasībām un ekspluatantam ir vajadzīgais speciālais apstiprinājums (vajadzības gadījumā), to var izmantot EFVS darbībām un tā var ļaut veikt darbības ar ekspluatācijas kredītiem.

“EFVS darbība” ir darbība, kuras laikā redzamības apstākļu dēļ dabiskās redzamības vietā ir jāizmanto EFVS, lai veiktu nolaišanos vai nosēšanos, identificētu vajadzīgos vizuālos orientierus vai veiktu izskrējienu.

“EFVS 200 darbība” ir darbība ar ekspluatācijas kredītu, kuras laikā redzamības apstākļu dēļ EFVS jāizmanto līdz 200 pēdām virs FATO vai skrejceļa sliekšņa. No minētā punkta nosēžoties tiek izmantota dabiskā redzamība. RVR nedrīkst būt mazāka kā 550 m.

“Redzamības uzlabošanas sistēma (EVS)” ir elektronisks līdzeklis, kas, izmantojot attēlveides sensorus, lidojuma apkalpei reāllaikā nodrošina faktiskās apkārtējās vides topogrāfijas attēlu (vietas vai reģiona dabiskās vai cilvēka radītās iezīmes, jo īpaši, lai parādītu to relatīvo atrašanās vietu un pacēlumu).

“Reģistrācija” ir administratīva darbība, ko ekspluatants veic, ja pilots piedalās ekspluatanta EBT programmā.

“Dalībai programmā reģistrēts pilots” ir pilots, kas piedalās periodiskajā EBT apmācības programmā.

“Nolaišanos līdzvērtīgums” ir visas nolaišanās, kas prasa papildu pūles no prasmīgas apkalpes, neatkarīgi no tā, vai tās tiek izmantotas EBT moduļos.

“Darbības traucējumu līdzvērtīgums” ir visi darbības traucējumi, kas prasa ievērojamas pūles no prasmīgas apkalpes, neatkarīgi no tā, vai tie tiek izmantoti EBT moduļos.

“Izvērtēšanas posms” ir viens no EBT moduļa posmiem, kas ir scenārijs lidojumam maršruta apstākļos, kurš raksturīgs ekspluatanta videi un kura laikā viens vai vairāki atgadījumi ļauj izvērtēt definētās kompetenču sistēmas galvenos elementus.

“Uz pierādījumiem balstīta apmācība (EBT)” ir uz ekspluatācijas datiem balstīta novērtēšana un apmācība, kam raksturīga pilota vispārējo spēju pilnveidošana un novērtēšana kompetenču diapazonā (kompetenču sistēma), nevis snieguma mērīšana atsevišķos notikumos vai manevros.

“Pieejas beigu posma un pacelšanās zona (FATO)” ir noteikta helikoptera ekspluatācijas zona, virs kuras tiek pabeigts pieejas manevra pēdējais posms līdz karāšanās vai nosēšanās darbībai un no kuras tiek sākts pacelšanās manevrs. Gadījumos, kad FATO jāizmanto 1. klases parametru helikopteru lidojumiem, noteiktā zona ietver pieejamo noraidītās pacelšanās zonu.

“lidojuma apkalpes loceklis” ir sertificēts apkalpes loceklis, kura pienākumi ir saistīti ar gaisa kuģa ekspluatāciju lidojuma apkalpes darba laikā;

“Nolaišanās beigu posma segments (FAS)” ir instrumentālās nolaišanās procedūras (IAP) segments, kurā notiek centrēšana un augstuma samazināšana, lai veiktu nosēšanos.

“Lidojuma datu uzraudzība (FDM)” ir ikdienas ekspluatācijā iegūtu digitālo lidojuma parametru proaktīva izmantošana aviācijas drošības uzlabošanai, neietverot soda sankcijas.

“gaisa satiksmes vadības dispečers” ir persona, ko ekspluatants izraudzījis lidojumu darbību kontrolei un uzraudzībai un kas ir pietiekami kvalificēts, atbalsta gaisa kuģa kapteini, instruē viņu un/vai palīdz viņam droši veikt lidojumu;

“Lidojuma datu reģistrators (FDR)” ir triecienizturīgs lidojuma parametru reģistrators, kurā datu avotu sakopojumu izmanto, lai savāktu un ierakstītu parametrus, kas atspoguļo gaisa kuģa stāvokli un darbību.

“Lidojuma parametru reģistrators” ir jebkura tipa reģistrators, kas uzstādīts gaisa kuģī, lai atvieglotu nelaimes gadījumu vai incidentu drošības izmeklēšanu.

“Lidojuma kontrole” ir izlidošanas un ielidošanas ziņojumu reģistrēšana reāllaikā, ko veic operatīvais personāls, lai nodrošinātu, ka lidojums notiek un gaisa kuģis ir ieradies galamērķa lidlaukā vai rezerves lidlaukā.

“Lidojuma uzraudzība” papildus lidojuma kontrolei noteiktajām prasībām ir:

“Lidojumu simulācijas trenažieru iekārta (FSTD)” ir trenažieru iekārta, kas:

“Lidojuma laiks” ir:

“Lidojuma novērošana” papildus visiem elementiem, kas noteikti “lidojuma uzraudzībai”, ir lidojuma aktīva izsekošana, ko visu lidojuma posmu laikā veic atbilstīgi kvalificēts lidojuma vadības personāls, lai nodrošinātu, ka lidojums notiek pa noteikto maršrutu bez neplānotām novirzēm, novirzīšanās vai kavējumiem.

“GBAS nosēšanās vadības sistēma (GLS)” ir pieejas uz nosēšanos vadības sistēma, kur izmantota uz zemes bāzētas globālās satelītnavigācijas sistēmas funkcionalitātes papildināšanas sistēmas (GNSS/GBAS) informācija, kas sniedz norādījumus gaisa kuģim par GNSS noteikto sānu pozīciju un vertikālo pozīciju. Pieejas trajektorijas noteikšanai izmanto atsauci uz ģeometrisko augstumu.

“Aiziešana uz otro riņķi” ir pāreja no nolaišanās darbības uz stabilu augstuma uzņemšanu. Tā ietver manevrus, kas veikti MDA/H vai DA/H vai virs šā augstuma, vai zemāk par DA/H (pārtraukta nosēšanās).

“Virszemes avārijas dienestu personāls” ir jebkuru uz zemes bāzētu avārijas dienestu darbinieki (piemēram, policisti, ugunsdzēsēji u. c.), kas saistīti ar neatliekamās medicīniskās palīdzības helikopteru dienestu (HEMS) un kuru pienākumi pilnā mērā saistīti ar helikoptera ekspluatāciju.

“Nosēdināšana” ir gaisa kuģim noteikts oficiāls aizliegums pacelties un nepieciešamo pasākumu veikšana, lai atturētu gaisa kuģi no pacelšanās.

“Nosēšanās vadības priekšējā ekrāna sistēma (HUDLS)” ir visaptveroša gaisa kuģa sistēma, kas pilotam nodrošina norādes uz priekšējā ekrāna, lai pilots laikā, kad notiek pacelšanās (attiecīgā gadījumā), nolaišanās un nosēšanās (un attiecīgā gadījumā izskrējiens) vai aiziešana uz otro riņķi, varētu vai nu vadīt gaisa kuģi, vai uzraudzīt autopilotu. Tā ietver visus sensorus, datorus, barošanas avotus, indikatorus un vadības ierīces.

“Helikoptera vinčas operatoru (HHO) apkalpes loceklis” ir tehniskās apkalpes loceklis, kas pilda noteiktus pienākumus, kas saistīti ar vinčas ekspluatāciju.

“Helikopteru klājs” ir FATO uz peldošas vai stacionāras konstrukcijas atklātā jūrā.

“HEMS apkalpes loceklis” ir tehniskās apkalpes loceklis, kam HEMS lidojumos uzticēti pienākumi sniegt medicīnisko palīdzību personām, kam tā nepieciešama, un palīdzību pilotam glābšanas operācijas laikā.

“HEMS lidojums” ir lidojums, kuru veic ar helikopteru, ievērojot HEMS apstiprinājuma nosacījumus, un kura mērķis ir atvieglot neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu gadījumos, kad ir svarīgi nekavējoties un ātri pārvadāt:

“HEMS ekspluatācijas bāze” ir lidlauks, kur HEMS apkalpes locekļi un HEMS helikopters var būt gatavi HEMS darbībām.

“HEMS darbības vieta” ir HEMS lidojuma laikā komandiera izvēlēta vieta, lai veiktu pacelšanu/nolaišanu ar helikoptera vinču, nosēšanos un pacelšanos.

“HHO lidojums” ir lidojums, kuru veic ar helikopteru, ievērojot HHO apstiprinājuma nosacījumus, un kura mērķis ir atvieglot personu un/vai kravu pacelšanu/nolaišanu ar helikoptera vinču.

“HHO atklātā jūrā” ir lidojums, kuru veic ar helikopteru, ievērojot HHO apstiprinājuma nosacījumus, un kura mērķis ir atvieglot personu un/vai kravu pacelšanu/nolaišanu ar helikoptera vinču uz/no kuģa vai konstrukcijas jūrā vai tieši atklātā jūrā.

“HHO pasažieris” ir persona, kas jāpaceļ vai jānolaiž ar helikoptera vinču.

“HHO objekts” ir noteikta vieta, kur helikopters veic pacelšanas/nolaišanas darbības.

“Iedarbības laiks (HoT)” ir aprēķināts laiks, cik ilgi pretapledošanas šķidrums novērš ledus vai sarmas veidošanos vai sniega uzkrāšanos uz aizsargātām (ar pretapledošanas šķidrumu apstrādātām) lidmašīnas virsmām.

“Nelabvēlīgs apvidus” ir

“Cilvēka–mašīnas saskarne (HMI)” ir atsevišķu ierīču sastāvdaļa, kas spēj apstrādāt cilvēka un mašīnas mijiedarbību. Saskarne sastāv no aparatūras un programmatūras, kas ļauj mašīnām vai sistēmām interpretēt un apstrādāt lietotāja ievadīto informāciju un sniegt lietotājam nepieciešamos rezultātus.

“Apmācība sēdvietā” ir paņēmiens, ko izmanto manevrēšanas apmācības posmā vai uz scenāriju balstītas apmācības posmā un kas instruktoriem ļauj:

“Saskaņotība starp instruktoriem” ir dažādu EBT instruktoru vērtējumu konsekvence vai stabilitāte un izpaužas kā instruktoru (vērtētāju) doto kvalifikācijas atzīmju viendabības vai vienprātības vērtējums (vai vērtējumi).

“Instrumentālās nolaišanās darbība” ir nolaišanās un nosēšanās, izmantojot instrumentus, kas sniedz navigācijas norādījumus, pamatojoties uz instrumentālās nolaišanās procedūru (IAP). Ir divas metodes instrumentālās nolaišanās darbību izpildei:

“Instrumentālās nolaišanās procedūra (IAP)” ir virkne iepriekš noteiktu manevru, kurus veic, vadoties no pilotēšanas instrumentiem un lai izvairītos no sadursmēm ar šķēršļiem, no nolaišanās sākuma posma kontrolpunkta vai, attiecīgā gadījumā, no noteikta ielidošanas maršruta sākuma līdz punktam, no kura var tikt pabeigta nosēšanās, un pēc tam, ja nosēšanās nav pabeigta, līdz punktam, no kura piemēro šķēršļu pārlidošanas kritērijus gaidīšanas rajonā vai maršrutā. IAP klasificē šādi:

“Nosēšanās lēmuma pieņemšanas punkts (LDP)” ir nosēšanās raksturojumu noteikšanai izmantojams punkts, no kura, ja tajā ir notikusi dzinēja atteice, iespējams droši turpināt nosēšanos vai sākt pārtraukto nosēšanos.

“Nosēšanās distance ierašanās laikā (LDTA)” ir nosēšanās distance, kas sasniedzama parastos ekspluatācijas apstākļos, pamatojoties uz nosēšanās raksturojumiem un saistītajām procedūrām, kas noteikti attiecībā uz dominējošiem apstākļiem nosēšanās laikā.

“Pieejamā nosēšanās distance (LDA)” ir skrejceļa garums, ko par pieejamu deklarējusi lidostas valsts un kas ir derīgs lidmašīnas noskrējienam pēc nosēšanās.

“Sauszemes lidmašīna” ir gaisa kuģis ar nekustīgiem spārniem, kas paredzēts, lai veiktu pacelšanos un nosēšanos uz zemes, arī amfībijas, ko izmanto kā sauszemes lidmašīnas.

“Scenārijs lidojumam maršruta apstākļos” ir novērtēšana un apmācība, kas ietver reālistisku, reāllaika, pilnīgu misijas simulāciju scenārijos, kas ir raksturīgi maršruta lidojumiem.

“Pārbaude reisa apstākļos” ir pārbaude, ko rīko ekspluatants un ko pilots vai tehniskās apkalpes loceklis kārto, lai pierādītu kompetenci veikt parastos reisa lidojumus, kā aprakstīts lidojumu veikšanas rokasgrāmatā.

“Helikoptera vietējā ekspluatācija (LHO)” ir komerciāli gaisa pārvadājumi, ko dienas laikā veic ar helikopteru, kura maksimālā sertificētā pacelšanās masa (MCTOM) ir lielāka par 3 175  kg un maksimālā operatīvā pasažieru vietu konfigurācija (MOPSC) nav lielāka par deviņām vietām, maršrutos, kuros navigācija notiek, izmantojot vizuālus orientierus uz zemes, un ko veic lidojumu veikšanas rokasgrāmatā noteiktā vietējā ģeogrāfiskā teritorijā.

“Ekspluatācija sliktas redzamības apstākļos (LVO)” ir nolaišanās vai pacelšanās darbības uz skrejceļa, uz kura redzamība ir mazāka nekā 550 m vai kura lēmuma pieņemšanas relatīvais augstums ir mazāks nekā 200 pēdas.

“Pacelšanās sliktas redzamības apstākļos (LVTO)” ir pacelšanās apstākļos, kad RVR ir mazāka nekā 550 m.

“tehniskās apkopes pārbaudes lidojums (MCF)” ir gaisa kuģa ar lidojumderīguma sertifikātu vai ar lidošanas atļauju lidojums, ko izmanto traucējummeklēšanai vai vienas vai vairāku sistēmu, daļu vai ierīču tehniskās apkopes veikšanai, ja sistēmu, daļu vai ierīču funkcionēšanu nevar noteikt pārbaudēs uz zemes, un ko veic kādā no šādām situācijām:

“Manevrēšanas apmācības posms” ir EBT moduļa posms, kura laikā apkalpei atbilstīgi gaisa kuģa paaudzei ir laiks praktizēties un uzlabot sniegumu, izpildot vingrinājumus, kuri galvenokārt balstīti uz psihomotorām prasmēm, un sasniedzot noteiktu lidojuma trajektoriju vai izpildot noteiktu notikumu līdz noteiktam rezultātam.

“Jaukta EBT programma” ir ekspluatanta periodiskās apmācības un pārbaužu programma saskaņā ar ORO.FC.230. punktu, kuras daļa ir paredzēta EBT piemērošanai, bet kura neaizstāj kvalifikācijas pārbaudes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikuma (Part-FCL) 9. papildinājumu.

“Maksimālā operatīvā pasažieru vietu konfigurācija (MOPSC)” ir viena gaisa kuģa pasažieru vietu maksimālais skaits (neskaitot apkalpes locekļu vietas), kas noteikts ekspluatācijas nolūkos un kas precizēts lidojumu veikšanas rokasgrāmatā. Ņemot par pamatu maksimālo pasažieru vietu konfigurāciju, kas noteikta tipa sertifikāta (TC), papildu tipa sertifikāta (STC) izsniegšanas procesā vai tad, ja TC vai STC pielāgo atbilstīgi konkrētam gaisa kuģim, kā arī ņemot vērā ekspluatācijas ierobežojumus, MOPSC var būt vienāds vai mazāks vietu skaits.

“Mediķis” ir medicīnas darbinieks, ko HEMS lidojuma laikā pārvadā helikopterā, tostarp – bet ne tikai – ārsti, medmāsas un neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki.

“Sīkas atteices stāvoklis” ir atteices stāvoklis, kurš ievērojami nesamazina gaisa kuģa drošumu un kurā nepieciešamas lidojuma apkalpes darbības, kas pilnībā atbilst tās spējām.

“Vielu problemātiska lietošana” nozīmē, ka lidojuma apkalpes un salona apkalpes locekļi un cits drošību ietekmējošs personāls vienu vai vairākas psihoaktīvās vielas lieto:

“Minimālais nolaišanās absolūtais augstums (MDA) vai minimālais nolaišanās relatīvais augstums (MDH)” ir noteikts absolūtais vai relatīvais augstums, zem kura, veicot 2D instrumentālās nolaišanās darbību vai nolaišanos pa riņķi, augstumu nedrīkst samazināt bez vajadzīgā vizuālā orientiera.

“Nakts” ir laika periods no civilās vakara krēslas beigām līdz civilās rītausmas sākumam vai cits tāds laika periods starp saulrietu un saullēktu, kuru var noteikt attiecīgā pilnvarotā iestāde.

“Nakts redzamības brilles (NVG)” ir uz galvas uzliekama binokulāra, gaismu pastiprinoša ierīce, kas naktī uzlabo spēju orientēties pēc redzamās virsmas.

“Nakts redzamības attēlveides sistēma (NVIS)” ir sistēma, kurā apvienoti visi elementi, kas nodrošina veiksmīgu un drošu NVG lietošanu helikoptera vadīšanas laikā. Sistēmā ir vismaz: NVG, NVIS apgaismojums, helikoptera ierīces, apmācības un nepārtraukta lidojumderīguma uzturēšana.

“Labvēlīgs apvidus” ir apvidus, kur:

Par labvēlīgām jebkurā gadījumā atzīst blīvi apdzīvotas teritorijas daļas, kur iespējama atbilstīgi droša piespiedu nosēšanās.

“NVIS apkalpes loceklis” ir NVIS lidojumam norīkots tehniskās apkalpes loceklis.

“NVIS lidojums” ir lidojums, ko nakts vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos (VMC), lidojumu apkalpei izmantojot NVG, veic ar helikopteru, kuru ekspluatē atbilstīgi NVIS apstiprinājuma nosacījumiem.

“Šķēršļu pārlidošanas absolūtais augstums (OCA) vai šķēršļu pārlidošanas relatīvais augstums (OCH)” ir zemākais absolūtais augstums vai zemākais relatīvais augstums virs attiecīgā skrejceļa sliekšņa pacēluma vai, attiecīgā gadījumā, lidlauka pacēluma, un to izmanto, lai noteiktu atbilstību attiecīgajiem šķēršļu pārlidošanas kritērijiem.

“Darbības atklātā jūrā” ir helikoptera darbības, kurās lidojuma būtiska daļa tiek veikta virs atklātas jūras platībām uz vietu atklātā jūrā vai no tās.

“Vieta atklātā jūrā” ir izmantošanai helikopteru darbībās paredzēta ietaise uz nostiprinātas vai peldošas konstrukcijas vai kuģa atklātā jūrā.

“Atklātas jūras platība” ir ūdens klajs jūras pusē no krasta līnijas.

“Ekspluatācijas vieta” ir vieta, kas nav lidlauks un ko ekspluatants vai gaisa kuģa kapteinis, vai komandieris izvēlējies, lai veiktu nosēšanos, pacelšanos un/vai ārējas darbības ar kravu.

“1. klases parametriem atbilstīga ekspluatācija” ir ekspluatācija, kad kritiskā dzinēja atteices gadījumā helikopters spēj nosēsties pieejamajā pārtrauktās pacelšanās distancē vai – atkarībā no tā, kad notiek atteice, – droši turpināt lidojumu uz piemērotu nosēšanās zonu.

“2. klases parametriem atbilstīga ekspluatācija” ir ekspluatācija, kad kritiskā dzinēja atteices gadījumā helikopters spēj droši turpināt lidojumu, izņemot gadījumu, ja atteice notiek pacelšanās posma sākumā vai nosēšanās beigu posmā, jo šajos gadījumos, iespējams, nepieciešama piespiedu nosēšanās.

“3. klases parametriem atbilstīga ekspluatācija” ir ekspluatācija, kad dzinēja atteices gadījumā jebkurā lidojuma posmā helikopteram ar vairākiem dzinējiem varētu būt jāveic piespiedu nosēšanās vai helikopteram ar vienu dzinēju piespiedu nosēšanās jāveic noteikti.

“Lidojuma vadība” ir atbildība par lidojuma uzsākšanu, turpināšanu vai beigšanu, kā arī maršruta mainīšanu drošības apsvērumu dēļ.

“Ekspluatācijas kredīts” ir kredīts ekspluatācijai ar uzlabotu gaisa kuģi, kas ļauj piemērot zemākus lidlauka ekspluatācijas minimumus, nekā ekspluatants parasti noteiktu pamata gaisa kuģim, un tas balstās uz uzlabota gaisa kuģa sistēmu veiktspēju, kad tiek izmantota pieejamā ārējā infrastruktūra. Zemāki ekspluatācijas minimumi var ietvert zemāku lēmuma pieņemšanas relatīvo/absolūto augstumu vai zemāku minimālo nolaišanās relatīvo/absolūto augstumu, samazinātas prasības attiecībā uz redzamību vai mazāk iekārtu uz zemes, vai šo elementu kombināciju.

“Ekspluatanta rīkota kvalifikācijas pārbaude” ir pārbaude, ko rīko ekspluatants un ko pilots vai tehniskās apkalpes loceklis kārto, lai pierādītu kompetenci veikt standarta, nestandarta un ārkārtas procedūras.

“A klases lidmašīnas” ir vairākdzinēju turbopropelleru lidmašīnas, kam MOPSC ir lielāka par deviņām pasažieru vietām vai maksimālā pacelšanās masa ir lielāka par 5 700 kg, kā arī visas daudzdzinēju turboreaktīvās lidmašīnas.

“B klases lidmašīnas” ir propellerdzinēju lidmašīnas, kam MOPSC nav lielāka par deviņām pasažieru vietām un maksimālā pacelšanās masa nav lielāka par 5 700 kg.

“C klases lidmašīnas” ir virzuļdzinēju lidmašīnas, kam MOPSC ir lielāka par deviņām pasažieru vietām vai maksimālā pacelšanās masa ir lielāka par 5 700 kg.

“personāla pārvadāšanas ierīces sistēma (PCDS)” ir sistēma, kas ietver vienu vai vairākas ierīces, kas ir vai nu piestiprinātas pie pacēlāja vai kravas āķa, vai piestiprinātas rotorplānam, ko izmanto cilvēka ārējās kravas (HEC) laikā, vai helikoptera vinču ekspluatācijai (HHO). Ierīcei ir strukturālas spējas un īpašības, kas vajadzīgas, lai transportētu pasažierus ārpus helikoptera piemēram, drošības jostu komplekts ar ātru izlaišanu vai bez tās un stropi ar savienotāja gredzenu, stingrs grozs vai sprosts;

“vienkārša personāla pārvadāšanas ierīces sistēma (vienkārša “PCDS”)” ir PCDS, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

“Gaisa kuģa kapteinis” ir pilots, kas iecelts, lai atbildētu par gaisa kuģa vadīšanu un lidojuma drošu norisi. Komerciālajos gaisa pārvadājumos gaisa kuģa kapteini sauc par komandieri.

“Pārnēsājama EFB” ir pārnēsājama EFB saimniekplatforma, ko izmanto pilotu kabīnē un kas nav sertificētā gaisa kuģa konfigurācijas sastāvdaļa.

“Pārnēsājama elektroniska ierīce (PED)” ir jebkāda veida elektroniska ierīce, parasti (bet ne tikai) plaša patēriņa elektroiekārta, ko gaisa kuģī ienesuši apkalpes locekļi vai pasažieri vai kas ienesta kā kravas daļa un kas nav sertificētā gaisa kuģa konfigurācijas sastāvdaļa. Tā aptver visas iekārtas, kas spēj patērēt elektroenerģiju. Elektroenerģiju var nodrošināt vai nu iekšējie avoti, piemēram, baterijas (uzlādējamas un atkārtoti neuzlādējamas), vai arī ierīces var būt pievienojamas pie konkrētiem barošanas avotiem gaisa kuģī.

“Galvenā uzņēmējdarbības vieta” ir organizācijas galvenais birojs vai reģistrēts birojs, kur tiek veiktas galvenās finanšu funkcijas un šajā regulā minēto darbību operatīvā kontrole.

“Prioritāro perona pārbaužu noteikšana” ir prioritāra rakstura piešķiršana konkrētai perona pārbaužu kopējā skaita daļai, ko ik gadus veic kompetentā iestāde vai kas tiek veiktas tās vārdā saskaņā ar ARO daļas noteikumiem.

“Prasmīgs” nozīmē, ka ir pierādītas prasmes, zināšanas un attieksme, kas vajadzīgas, lai noteiktus uzdevumus veiktu saskaņā ar noteikto standartu.

“Psihoaktīvas vielas” ir alkohols, opioīdi, kanabinoīdi, sedatīvas un hipnotiskas vielas, kokaīns, citi psihostimulatori, halucinogēni un gaistoši šķīdinātāji, bet par tādām nav uzskatāmas kafija un tabaka.

“Sabiedrības interešu teritorija (PIS)” ir teritorija, ko izmanto tikai darbībām sabiedrības interesēs.

“Perona pārbaude” ir gaisa kuģa, lidojuma apkalpes un salona apkalpes kvalifikāciju un lidojuma dokumentācijas kontrole, lai pārliecinātos par atbilstību piemērojamajām prasībām.

“Defektu novēršanas starplaiks” ir ekspluatācijas laika ierobežojums kādas iekārtas atteices gadījumā.

“Pieejamā pārtrauktas pacelšanās distance (RTODAH)” ir pieejas pēdējā posma un pacelšanās zonas garums, kura deklarēta kā pieejama un ir derīga 1. klases parametru helikopteriem pārtrauktas pacelšanās pabeigšanai.

“Nepieciešamā pārtrauktās pacelšanās distance (RTODRH)” ir horizontālais attālums, kāds nepieciešams no pacelšanās sākuma līdz punktam, kurā helikopters pilnībā apstājas pēc dzinēja atteices un pacelšanās pārtraukšanas lēmuma pieņemšanas punktā.

“Prasītās navigācijas veiktspējas (RNP) specifikācija” ir navigācijas specifikācija PBN ekspluatācijai, kurā ir iekļauta borta navigācijas veiktspējas pārraudzības un brīdināšanas prasība.

“Gaisa satiksmes noteikumi” ir noteikumi, kas izklāstīti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 923/2012 ( 6 );

“Skrejceļa stāvokļa ziņojums (RCR)” ir visaptverošs standartizēts ziņojums par skrejceļa virsmas stāvokli un tā ietekmi uz lidmašīnas nosēšanos un pacelšanos, ko apraksta, izmantojot skrejceļa stāvokļa kodu.

“Redzamība uz skrejceļa (RVR)” ir attālums, kura robežās uz skrejceļa ass esoša gaisa kuģa pilots var redzēt skrejceļa marķējumu vai skrejceļu ierobežojošās ugunis, vai skrejceļa ass līnijas ugunis.

“Droša nosēšanās” degvielas/enerģijas stratēģijas vai degvielas/enerģijas shēmu kontekstā ir nosēšanās atbilstīgā lidlaukā vai ekspluatācijas vietā tā, ka atliek vismaz kritiskās degvielas/enerģijas rezerves daudzums, un atbilstīgi piemērojamajām ekspluatācijas procedūrām un lidlauka ekspluatācijas minimumiem.

“Droša piespiedu nosēšanās” ir nenovēršama nosēšanās uz zemes vai ūdens, kuras veikšanas laikā var pietiekami pamatoti paredzēt, ka gaisa kuģī vai uz attiecīgās virsmas esošajām personām netiks nodarīti miesas bojājumi.

“Drošību ietekmējošs personāls” ir personas, kuras var apdraudēt lidojumu drošību, ja tās savus pienākumus un funkcijas nepilda pienācīgi, citu starpā lidojuma apkalpes un salona apkalpes locekļi, gaisa kuģa tehniskās apkopes personāls un gaisa satiksmes vadības dispečeri.

“Uz scenāriju balstītas apmācības posms” ir EBT moduļa posms, kurā galvenā uzmanība pievērsta kompetenču pilnveidošanai un pilots tiek apmācīts samazināt visbūtiskākos riskus, kas noteikti attiecībā uz konkrētu gaisa kuģa paaudzi. Tajā būtu jāietver konkrēta ekspluatanta apdraudējumu un kļūdu pārvaldība reāllaikā vidē, kas atspoguļo maršruta apstākļus.

“Hidroplāns” ir gaisa kuģis ar nekustīgiem spārniem, kas paredzēts, lai veiktu pacelšanos un nosēšanos uz ūdens virsmas, arī amfībijas, ko izmanto kā hidroplānus.

“Atsevišķi skrejceļi” ir skrejceļi, kas ir vienā lidlaukā un ir atsevišķas nolaišanās virsmas. Ja kāds no skrejceļiem ir bloķēts, šos skrejceļus var izmantot papildus vai šķērsot, netraucējot citu skrejceļu plānoto ekspluatāciju. Katram skrejceļam jābūt atsevišķai pieejas procedūrai ar atsevišķiem navigācijas līdzekļiem.

“Īpaši sagatavots ziemas skrejceļš” ir skrejceļš ar sausu, sasalušu virsmu, ko veido sablīvēts sniegs vai ledus un kas ir apstrādāta ar smiltīm vai granti vai kas ir mehāniski apstrādāta skrejceļa saķeres uzlabošanai.

“Speciāls VFR lidojums” ir VFR lidojums, kuru gaisa satiksmes vadība atļāvusi veikt vadības zonā, ja meteoroloģiskie apstākļi ir sliktāki nekā vizuāli meteoroloģiskie apstākļi (VMC).

“Stabila pieeja (SAp)” ir konfigurācijas, enerģijas un lidojuma trajektorijas ziņā kontrolēta un atbilstīga pieeja no iepriekš noteikta punkta vai absolūtā/relatīvā augstuma līdz punktam 50 pēdu augstumā virs skrejceļa sliekšņa vai līdz punktam, kur sākts izlīdzināšanas manevrs, ja šis punkts bijis augstāks.

“Sterils lidojuma apkalpes nodalījums” ir jebkurš laika periods, kurā lidojuma apkalpes locekļus netraucē vai nenovērš to uzmanību, izņemot tādu jautājumu dēļ, kas ir kritiski drošai gaisa kuģa ekspluatācijai vai tajā esošo personu drošībai.

“Pacelšanās rezerves lidlauks” ir rezerves lidlauks, kur gaisa kuģis vajadzības gadījumā var nosēsties īsi pēc pacelšanās, ja nav iespējams izmantot izlidošanas lidlauku.

“Lēmuma pieņemšanas punkts paceļoties (TDP)” ir pacelšanās raksturojumu noteikšanai izmantojams punkts, no kura, ja tajā notiek dzinēja atteice, pacelšanos var pārtraukt vai droši turpināt.

“Pieejamā pacelšanās distance (TODA)” lidmašīnām ir pieejamās ieskrējiena distances garums plus šķēršļbrīvās joslas (ja tāda ir) garums.

“Pieejamā pacelšanās distance (TODAH)” helikopteriem ir pieejas beigu posma un pacelšanās zonas garums plus pieejamās helikopteru šķēršļbrīvās joslas (ja tāda ir) garums, kas deklarēta kā pieejama un ir piemērota helikopteriem pacelšanās pabeigšanai.

“Nepieciešamā pacelšanās distance (TODRH)” helikopteriem ir horizontālais attālums, kas nepieciešams no pacelšanās sākuma līdz punktam, kurā pēc kritiskā dzinēja atteices TDP punktā, bet pārējiem dzinējiem darbojoties, nepārsniedzot apstiprinātos ekspluatācijas ierobežojumus, tiek sasniegts drošs pacelšanās ātrums (VTOSS), izraudzīts augstums un pozitīvs augstuma uzņemšanas gradients.

“Pacelšanās trajektorija” – viena kritiskā dzinēja atteices gadījumā – ir vertikālā un horizontālā trajektorija no konkrēta punkta pacelšanās posmā līdz 1 500 pēdu augstumam virs zemes lidmašīnām un līdz 1 000 pēdu augstumam virs zemes helikopteriem.

“Pacelšanās masa” ir masa ar kravu un pasažieriem helikopteriem pacelšanās sākumā, bet lidmašīnām pacelšanās ieskrējiena brīdī.

“Pieejamā ieskrējiena distance (TORA)” ir skrejceļa garums, ko lidostas valsts ir deklarējusi par pieejamu un kas ir derīgs ieskrējienam lidmašīnai, kas veic pacelšanos.

Funkciju speciālists ir persona, kuru norīkojis ekspluatants vai trešā persona vai kas darbojas kā uzņēmums un kas veic uzdevumus uz zemes, kuri tieši saistīti ar specializēto funkciju, vai veic specializētus uzdevumus gaisa kuģī vai no gaisa kuģa.

“Tehniskās apkalpes loceklis” ir HEMS, HHO vai NVIS komerciālajos gaisa pārvadājumos iesaistīti apkalpes locekļi, kas nav lidojuma apkalpes vai salona apkalpes locekļi un kam ekspluatants uzticējis gaisa kuģī vai uz zemes palīdzēt pilotam pildīt HEMS, HHO vai NVIS darbības, kurās būtu jāizmanto īpašas gaisa kuģa iekārtas.

“Tehniskās instrukcijas (TI)” ir jaunākais spēkā esošais izdevums tehniskajām instrukcijām bīstamo izstrādājumu drošai pārvadāšanai pa gaisu (Technical Instructions for the Safe Transport of Dangerous Goods by Air), tostarp Papildinājums un jebkurš Pielikums, kuru apstiprinājusi un publicējusi Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija.

“Derīgā krava” ir pasažieru, bagāžas, kravas un apkalpojošā personāla aprīkojuma, kā arī balasta kopējais svars.

“A tipa EFB lietotne” ir EFB lietotne, kuras atteice vai nepareiza lietošana neietekmē drošību.

“B tipa EFB lietotne” ir EFB lietotne:

“Prasmīgas veikšanas apmācība” ir apmācība, kas izstrādāta, lai sasniegtu galīgos veiktspējas mērķus, nodrošinot pietiekamu pārliecību, ka apmācītā persona spēj konsekventi droši un efektīvi veikt konkrētus uzdevumus.

“A tipa instrumentālās nolaišanās darbība” ir instrumentālās nolaišanās darbība ar MDH vai DH 250 pēdu augstumā vai virs tā.

“B tipa instrumentālās nolaišanās darbība” ir darbība ar DH zem 250 pēdām. B tipa instrumentālās nolaišanās darbības iedala šādās kategorijās:

“Patstāvīgs NVIS lidojums” – NVIS lidojumu gadījumā – ir daļa VFR lidojuma, ko veic naktī, apkalpes loceklim neizmantojot NVG.

“Uzņēmums” ir fiziska vai juridiska persona, peļņas vai bezpeļņas organizācija vai jebkura oficiāla struktūra, kam ir vai nav savs personāls.

“V1” ir maksimālais ātrums pacelšanās posmā, pie kura pilotam jāpieņem pirmais lēmums, lai apturētu lidmašīnu pieejamās pārtrauktās pacelšanās distances robežās. V1 ir arī minimālais ātrums pacelšanās posmā pēc kritiskā dzinēja atteices pie VEF, kad pilots var turpināt pacelšanos un sasniegt vajadzīgo augstumu virs pacelšanās virsmas pacelšanās distances robežās.

“VEF” ir ātrums, pie kura tiek pieņemts, ka pacelšanās laikā notikusi kritiskā dzinēja atteice.

“Redzamība (VIS)” ir redzamība aeronavigācijas nolūkiem, proti, lielākais no šādiem lielumiem:

“Vizuālas nolaišanās darbība” ir nolaišanās darbība IFR lidojumā, kad netiek pabeigta vai nu kāda no IAP daļām, vai visas IAP daļas un nolaišanās darbība tiek veikta, izmantojot vizuālu kontaktu ar apvidus reljefa orientieriem.

“Laikapstākļu nosacījumiem atbilstīgs lidlauks” ir piemērots lidlauks, kurā uz paredzamo izmantošanas laiku meteoroloģiskie ziņojumi vai prognozes, vai to apvienojums rāda, ka meteoroloģiskie apstākļi atbildīs prasītajiem lidlauka ekspluatācijas minimumiem vai būs labāki par tiem, un skrejceļa virsmas stāvokļa ziņojumi rāda, ka būs iespējams veikt drošu nosēšanos.

“Līgums par nomāšanu ar apkalpi” ir līgums:

“Slapjš skrejceļš” ir skrejceļš, kura virsma tajā apgabalā, ko paredzēts izmantot, ir pārklāta ar jebkādu redzamu mitrumu vai līdz 3 mm (ieskaitot) dziļu ūdens kārtu.

saskaņā ar šīs regulas III pielikuma (Part-ORO) ORO.GEN.120. punkta b) apakšpunktu;

attiecībā uz gaisa baloniem – saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) 2018/395 ( 7 ) II pielikuma (Part-BOP) BOP.ADD.010. punktu.

informē pieteikuma iesniedzēju par to, ka atbilstības panākšanai var īstenot alternatīvos līdzekļus, un vajadzības gadījumā attiecīgi groza apstiprinājumu, specializētas ekspluatācijas atļauju vai pieteikuma iesniedzēja sertifikātu; un

informē Aģentūru par to saturu, tostarp iesniedz attiecīgo dokumentu kopijas;

informē pārējās dalībvalstis par pieņemtajiem alternatīvajiem līdzekļiem atbilstības panākšanai.

nodrošina, lai šie līdzekļi būtu pieejami visām tās uzraudzītajām organizācijām un personām; un

bez nepamatotas kavēšanās informē Aģentūru.

tās organizāciju raksturojošas dokumentētas politikas nostādnes un procedūras, kā arī līdzekļi un metodes, ar kuriem panākt atbilstību Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem. Procedūras ir regulāri jāatjaunina, un tās kalpo par kompetentās iestādes darba pamatdokumentiem attiecīgo uzdevumu veikšanai;

pietiekams darbinieku skaits kompetentās iestādes funkciju veikšanai un pienākumu izpildei. Šiem darbiniekiem jābūt atbilstīgai kvalifikācijai, lai veiktu viņiem uzticētos uzdevumus, un nepieciešamajām zināšanām, pieredzei, sākotnējai un periodiskai apmācībai, lai nodrošinātu pastāvīgu kompetenci. Jābūt sistēmai, ar kuru plānot darbinieku pieejamību, lai nodrošinātu visu uzdevumu pienācīgu izpildi;

piemērotas iekārtas un biroju telpas uzticēto uzdevumu izpildei;

funkcija, ar ko uzrauga pārvaldības sistēmas atbilstību attiecīgajām prasībām un procedūru piemērotību, tostarp iekšējā revīzijas un drošības riska pārvaldības procesa izveide. Atbilstības uzraudzība iekļauj atgriezeniskās saites sistēmu revīzijā gūto atzinumu nosūtīšanai kompetentās iestādes galvenajai vadībai, lai vajadzības gadījumā veiktu koriģējošas darbības; un

persona vai personu grupa, kas attiecībā uz atbilstības uzraudzības funkciju ir tieši pakļauta kompetentās iestādes galvenajai vadībai.

sistēma, ar kuru veikt sākotnējo un periodisko novērtējumu tam, vai kvalificētā vienība atbilst Regulas (EK) Nr. 216/2008 V pielikumam.

Šī sistēma un novērtējumu rezultāti ir jādokumentē;

ar kvalificēto vienību panākta dokumentēta vienošanās, kas abpusēji apstiprināta attiecīgajā vadības līmenī un kur skaidri noteikti:

pārvaldības sistēmas dokumentētās politikas nostādnes un procedūras;

personāla apmācība, kvalifikācija un apstiprināšana;

uzdevumu sadale, iekļaujot gan ARO.GEN.205. punktā pieprasītos elementus, gan informāciju par uzticētajiem uzdevumiem;

sertifikācijas procesi un sertificēto organizāciju pastāvīgā uzraudzība;

atļauju piešķiršanas process paaugstināta riska komerciālai specializētai ekspluatācijai un šādas atļaujas turētāja pastāvīga uzraudzība;

deklarācijas procesi un deklarēto organizāciju pastāvīgā uzraudzība;

pilnīga informācija par sertificētu organizāciju rīkotajām mācību programmām un attiecīgā gadījumā šādās mācībās izmantoto FSTD saraksts;

to personu un organizācija uzraudzība, kas veic darbības vienas dalībvalsts teritorijā, bet ko uzrauga, ir sertificējusi vai kam izsniedz atļauju citas dalībvalsts kompetentā iestāde vai Aģentūra saskaņā ar šo iestāžu vienošanos;

gaisa kuģu, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju, ekspluatācijas uzraudzība, ko veic nekomerciāli ekspluatanti

organizāciju ierosināto alternatīvo līdzekļu atbilstības panākšanai novērtējums un to paziņošana Aģentūrai, kā arī kompetentās iestādes izmantoto alternatīvo līdzekļu atbilstības panākšanai novērtējums;

atzinumi, koriģējošās darbības un pasākumu pabeigšanas datums;

veiktie izpildes nodrošināšanas pasākumi;

drošības informācija un papildu pasākumi; un

elastīguma noteikumu izmantošana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 14. pantu.

organizāciju vai ekspluatācijas veida atbilstība prasībām, kas jāizpilda attiecīgi pirms sertifikāta, apstiprinājuma vai atļaujas izdošanas;

tās sertificēto organizāciju, specializētās ekspluatācijas, kuru tā atļāvusi, un organizāciju, no kurām tā saņēmusi deklarāciju, pastāvīga atbilstība piemērojamajām prasībām;

ekspluatantu, kas veic nekomerciālus gaisa pārvadājumus ar gaisa kuģiem, kas nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju, pastāvīga atbilstība piemērojamām prasībām; un

kompetentās iestādes uzticēto attiecīgo drošības pasākumu izpilde, kā noteikts ARO.GEN.135. punkta c) un d) apakšpunktā.

ir jāpamato ar dokumentiem, kas īpaši paredzēti, lai par drošības uzraudzību atbildīgajiem darbiniekiem sniegtu norādes par to funkciju veikšanu;

attiecīgajām personām un organizācijām nodrošina drošības uzraudzības rezultātus;

ir jāpamato ar revīzijām un inspekcijām, tostarp gaisa kuģa perona pārbaudēm un nepaziņotām pārbaudēm; un

sniedz kompetentajai iestādei nepieciešamos pierādījumus, ja jāveic turpmākas darbības, tostarp ARO.GEN.350. un ARO.GEN.355. punktā paredzētie pasākumi.

revīzijām un pārbaudēm, tostarp pēc vajadzības gaisa kuģa perona pārbaudēm un nepaziņotām pārbaudēm; un

atbildīgā vadītāja un kompetentās iestādes savstarpējām sanāksmēm, kad abas puses tiek informētas par būtiskiem jautājumiem.

organizācija ir lietpratīgi noteikusi visus aviācijas drošību apdraudošos faktorus un veikusi ar tiem saistīto risku pārvaldību;

atbilstīgi ORO.GEN.130. punktam organizācija ir pastāvīgi pierādījusi, ka tā pilnībā kontrolē visas izmaiņas;

nav noformētas 1. līmeņa neatbilstības; un

visas koriģējošās darbības ir izpildītas pieņemtajā laika periodā vai kompetentās iestādes paildzinātā laika periodā, kā noteikts ARO.GEN.350. punkta d) apakšpunkta 2. punktā.

informē organizāciju par neatbilstību un prasa veikt izmaiņas;

1. vai 2. līmeņa neatbilstību gadījumā rīkojas saskaņā ar ARO.GEN.350. punktu.

saskaņā ar šīs regulas III pielikuma (Part-ORO) ORO.DEC.100. punktu;

attiecībā uz gaisa balonu ekspluatantiem – saskaņā ar Regulas (ES) 2018/395 II pielikuma (Part-BOP) BOP.ADD.100. punktu; vai

attiecībā uz planieru ekspluatantiem – saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/1976 II pielikuma (Part-SAO) SAO.DEC.100. punktu.

situācija, kad parastajā darbalaikā un pēc diviem rakstveida pieprasījumiem kompetentajai iestādei netiek nodrošināta piekļuve organizācijas telpām saskaņā ar šīs regulas III pielikuma (Part-ORO) ORO.GEN.140. punktu vai attiecībā uz gaisa balonu ekspluatantiem – saskaņā ar Regulas (ES) 2018/395 II pielikuma (Part-BOP) BOP.ADD.015. un BOP.ADD.035. punktu;

organizācijas sertifikāta ►M4  vai specializētas ekspluatācijas atļaujas ◄ iegūšana vaitā/tās uzturēšana spēkā, viltojot iesniegtos dokumentāros pierādījumus;

pierādījumi par organizācijas sertifikāta ►M4  vai specializētas ekspluatācijas atļaujas ◄ nelikumīgu vai krāpniecisku izmantošanu; un

atbildīgā vadītāja neesamība.

Ja ir atklātas 1. līmeņa neatbilstības, kompetentā iestāde nekavējoties un atbilstīgi rīkojas, lai novērstu vai ierobežotu darbības un nepieciešamības gadījumā anulētu sertifikātu ►M4  , specializētas ekspluatācijas atļauju ◄ vai konkrētu apstiprinājumu vai atbilstīgi 1. līmeņa atzinuma apmēram ierobežotu vai pilnībā vai daļēji apturētu to, līdz organizācija sekmīgi izpildījusi koriģējošo darbību.

Ja ir 2. līmeņa neatbilstības, kompetentā iestāde:

Ja organizācija neiesniedz pieņemamu koriģējošās rīcības plānu vai kompetentās iestādes pieņemtajā vai pagarinātajā laika periodā neveic koriģējošas darbības, neatbilstības līmenis jāpaaugstina līdz 1. līmenim un jāveic d) punkta 1. apakšpunktā noteiktās darbības.

Kompetentā iestāde dokumentē visus tās veiktos vai saskaņā ar e) apakšpunktu tai paziņotos atzinumus un, ja piemērojams, noteiktos izpildes pasākumus, kā arī koriģējošās darbības un neatbilstību noslēgšanas datumu.

pēc ekspluatanta veiktās pārbaudes saskaņā ar ORO.AOC.115. punktu pārliecinās par to, ka trešās valsts ekspluatants atbilst piemērojamajiem ICAO standartiem;

vajadzības gadījumā sadarbojas ar trešās valsts ekspluatanta attiecīgās valsts kompetento iestādi.

ORO.AOC.110. punkta d) apakšpunktam, ja nomā trešās valsts gaisa kuģi bez apkalpes;

ORO.AOC.110. punkta c) apakšpunktam, ja nomā gaisa kuģi ar apkalpi no trešās valsts ekspluatanta;

ORO.AOC.110. punkta e) apakšpunkts, ja iznomā gaisa kuģi bez apkalpes jebkuram operatoram, izņemot III pielikuma ORO.GEN.310. punktā minētos gadījumus;

attiecīgajām pastāvīgā lidojumderīguma un ekspluatācijas prasībām, ja nomā ES reģistrētu gaisa kuģi bez apkalpes un nomā gaisa kuģi ar apkalpi no ES ekspluatanta.

iznomātāja vai nomnieka AOC ir apturēta vai atcelta;

iznomātājam ir noteikts darbības aizliegums atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 2111/2005 ( 10 );

atļauja, kas izdota saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 452/2014 ( 11 ), ir apturēta, atsaukta vai nodota atpakaļ.

aptur vai atsauc gaisa kuģa lidojumderīguma sertifikātu;

gaisa kuģis ir iekļauts ekspluatantu sarakstā, kuriem noteikti ekspluatācijas ierobežojumi, vai arī tas ir reģistrēts valstī, kuras uzraudzībā esošiem visiem ekspluatantiem noteikts darbības aizliegums atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2111/2005.

pienācīga sadarbība ar kompetento iestādi, kas atbild par gaisa kuģa pastāvīgu uzraudzību atbilstīgi Komisijas Regulai (ES) Nr. 1321/2014 ( 12 ), vai iestādi, kas atbild par gaisa kuģa ekspluatāciju, ja tās ir dažādas iestādes;

ka gaisa kuģis tiek laikus izņemts no ekspluatanta AOC, izņemot III pielikuma ORO.GEN.310. punktā noteiktos gadījumus.

komerciāliem gaisa pārvadājumiem - ekspluatācijas specifikācijās, kā noteikts II papildinājumā; vai

īpašo apstiprinājumu saraksts, kas noteikts III papildinājumā, nekomerciālai ekspluatācijai un specializētai ekspluatācijai.

Kompetentā iestāde apstiprina CAT ekspluatanta ierosināto degvielas/enerģijas shēmu, ja ekspluatants pierāda atbilstību visām piemērojamām prasībām, kas šajā regulā noteiktas attiecībā uz degvielu/enerģiju lidmašīnām vai helikopteriem, kas iesaistīti CAT.

Kompetentā iestāde novērtē un pārrauga degvielas/enerģijas plānošanu un lidojuma laikā notiekošu pārplānošanu, lidlauka izvēli un stratēģijas degvielas/enerģijas pārvaldībai lidojuma laikā saistībā ar degvielas/enerģijas shēmām, kā arī procesus, kas atbalsta šo degvielas/enerģijas shēmu īstenošanu.

Papildus a) un b) apakšpunktam, apstiprinot individuālas degvielas/enerģijas shēmas, kompetentā iestāde:

Apstiprinājumā, kas minēts CAT.OP.MPA.182. punkta d) apakšpunkta 2. punktā, iekļauj to izolēto lidlauku sarakstu, kurus ekspluatants norādījis katram gaisa kuģa tipam, uz kuru attiecas apstiprinājums.

Neskarot ARO.GEN.120. punkta d) un e) apakšpunktu, kompetentā iestāde paziņo Aģentūrai par to, ka sākas ar degvielas/enerģijas shēmām saistītu alternatīvu atbilstības nodrošināšanas līdzekļu izvērtēšana.

Ja kompetentā iestāde piešķir uz pierādījumiem balstītas apmācības (EBT) programmu apstiprinājumu, inspektoriem jāsaņem kvalifikācija un apmācība attiecībā uz EBT principiem, piemērošanu, apstiprināšanas procesiem un pastāvīgu pārraudzību.

Kompetentā iestāde novērtē un pārrauga EBT programmu, kā arī procesus, uz kuriem balstās EBT programmas īstenošana, un tās rezultativitāti.

Saņēmusi pieteikumu EBT programmas apstiprināšanai, kompetentā iestāde:

Kompetentā iestāde piešķir EBT programmas apstiprinājumu, ja novērtējumā secināts, ka ir nodrošināta atbilstība vismaz ORO.FC.146., ORO.FC.231. un ORO.FC.232. punktam.

Neskarot ARO.GEN.120. punkta d) un e) apakšpunktu, kompetentā iestāde paziņo Aģentūrai, kad tā sāk izvērtēt alternatīvus līdzekļus atbilstības panākšanai saistībā ar EBT.

Ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis, ka ir izpildītas SPA.PBN.105 prasības, kompetentā iestāde dod vispārīgu īpašu apstiprinājumu vai procedūrai specifisku RNP AR APCH apstiprinājumu.

Procedūrai specifiskā apstiprinājuma gadījumā kompetentā iestāde:

ir balstīta uz aprēķinu metodēm, kurās ņemta vērā vēsturiskā informācija par ekspluatantu skaitu un veidu, kā arī šo ekspluatantu veikto nosēšanos skaitu kompetentās iestādes pārraudzībā esošajās lidostās, kā arī drošības riskiem; un

ļauj kompetentajai iestādei noteikt prioritāti gaisa kuģu pārbaudēm, pamatojoties uz ARO.RAMP.105. punkta a) apakšpunktā minēto sarakstu.

veiktu ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 Aģentūrai uzticētos sertificēšanas uzdevumus;

veiktu standartizācijas pārbaudes dalībvalstī; vai

potenciāli nedrošās situācijās pārbaudītu organizācijas atbilstību piemērojamajām prasībām.

gaisa kuģu ekspluatantus, kas identificēti, pamatojoties uz rīcībā esošo datu analīzi saskaņā ar ARO.RAMP.150. punkta b) apakšpunkta 4. punktu;

ekspluatantus vai gaisa kuģus, par kuriem Aģentūrai ziņojusi Eiropas Komisija un kas identificēti, ņemot vērā:

gaisa kuģus, kurus teritorijā, uz kuru attiecas Līguma noteikumi, ekspluatē ekspluatanti, kas iekļauti B pielikuma ekspluatantu sarakstā, kuriem noteikts darbības aizliegums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2111/2005;

gaisa kuģus, kurus ekspluatē ekspluatanti, kas sertificēti valstī, kura atbild par 3. punktā minētajā sarakstā iekļautu ekspluatantu regulatīvo uzraudzību;

gaisa kuģus, kurus izmanto trešās valsts ekspluatants, kurš pirmo reizi veic lidojumu uz teritoriju, uz kuru attiecas Līguma noteikumi, šādā teritorijā vai no tās, vai kuram saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 452/2014 izdotā atļauja ir ierobežota vai atjaunināta pēc apturēšanas vai atsaukšanas.

Kompetentā iestāde veic lidojuma un salona apkalpes locekļu pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai.

Aģentūra nodrošina kompetentajām iestādēm Savienības un trešo valstu ekspluatantu sarakstu, kas sagatavots nolūkā prioritizēt pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai perona pārbaužu programmas satvarā saskaņā ar ARO.RAMP.105. punktu, pamatojoties uz Aģentūras veiktu riska novērtējumu, ņemot vērā esošo psihoaktīvo vielu pārbaužu programmu stabilitāti un efektivitāti.

Kad kompetentā iestāde izvēlas ekspluatantus, kuru lidojuma un salona apkalpes locekļiem veic pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, tā izmanto saskaņā ar b) apakšpunktu izstrādāto sarakstu.

Ja datus par alkohola koncentrācijas pārbaudēm ietver centralizētajā datubāzē saskaņā ar ARO.RAMP.145. punkta b) apakšpunktu, kompetentā iestāde nodrošina, ka šajos datos nav ietverti nekādi attiecīgā apkalpes locekļa personas dati.

Ja ir pamatots iemesls vai aizdomas, pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai var veikt jebkurā brīdī.

Pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai veic, izmantojot metodes, ar ko piemēro atzītus kvalitātes standartus, kuri nodrošina precīzus pārbaužu rezultātus.

Lidojuma apkalpes vai salona apkalpes loceklim, kurš pārbaužu laikā atsakās sadarboties vai par kura būšanu alkohola reibumā liecina pozitīvs pārbaudes rezultāts, aizliedz turpināt pienākumu pildīšanu.

ieguvuši vajadzīgo izglītību aeronautikas jomā vai praktisku pieredzi jomā(-ās), uz ko pārbaudes attiecas;

sekmīgi pabeiguši:

uztur savas kvalifikācijas derīgumu, periodiski piedaloties tālākapmācībā un katrā kalendārā gadā veicot vismaz 12 pārbaudes.

iecēlusi vadības jomā kompetentu apmācības vadītāju, kas spēj nodrošināt piemērojamām prasībām atbilstīgu apmācību;

nodrošina attiecīgajam apmācības kursam piemērotas mācību telpas un aprīkojumu;

nodrošina apmācību saskaņā ar mācību programmu, ko Aģentūra izstrādājusi atbilstīgi ARO.RAMP.115. punkta d) apakšpunktā minētajām prasībām;

izmanto kvalificētus mācību instruktorus.

sākotnējā teorētiskā apmācība;

sākotnējā praktiskā apmācība;

periodiska apmācība.

3. kategorijas neatbilstība – ikviena konstatēta nozīmīga neatbilstība piemērojamām prasībām vai apliecības noteikumiem, kam ir ļoti liela ietekme uz lidojumu drošību;

2. kategorijas neatbilstība – ikviena konstatēta neatbilstība piemērojamām prasībām vai apliecības noteikumiem, kas būtiski ietekmē lidojumu drošību;

1. kategorijas neatbilstība – ikviena konstatēta neatbilstība piemērojamām prasībām vai apliecības noteikumiem, kam ir maznozīmīga ietekme uz lidojuma drošību.

rakstiski paziņo par neatbilstībām ekspluatantam un pieprasa arī pierādīt veiktās koriģējošās darbības; un

informē ekspluatanta valsts un – attiecīgos gadījumos – gaisa kuģa reģistrācijas valsts un lidojuma apkalpes apliecības izdevējas valsts kompetento iestādi. Vajadzības gadījumā kompetentā iestāde vai Aģentūra pieprasa apstiprināt, ka ir pieņemamas koriģējošās darbības, kuras ekspluatants veicis saskaņā ar ARO.GEN.350. vai ARO.GEN.355. punktu;

nosaka ierobežojumus gaisa kuģa lidojumiem;

pieprasa nekavējoties veikt koriģējošas darbības;

nosēdina gaisa kuģi saskaņā ar ARO.RAMP.140. punktu; vai

uzliek tūlītēju darbības aizliegumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 6. pantu.

ziņo kapteinim/komandierim vai ekspluatantam, ka līdz turpmākam paziņojumam gaisa kuģim nav atļauts sākt lidojumu; un

gaisa kuģi nosēdina.

ir atjaunota atbilstība piemērojamajām prasībām;

tas ir saņēmis lidošanas atļauju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 748/2012 noteikumiem – dalībvalstī reģistrētam gaisa kuģim;

lidošanas atļauju vai līdzvērtīgu dokumentu, ko izdevusi reģistrācijas valsts vai ekspluatanta valsts, – gaisa kuģim, kas reģistrēts trešā valstī un ko ekspluatē ES vai trešās valsts ekspluatants; un

attiecīgā gadījumā to trešo valstu atļauju, kuru teritorijas paredzēts pārlidot.

ARO.RAMP.145. punktā minētā informācija.

to trešo valstu vai starptautisku organizāciju sniegtu informāciju, ar kurām ES noslēgusi attiecīgas vienošanās, vai informāciju, ko sniedz organizācijas, ar kurām Aģentūra noslēgusi attiecīgas vienošanās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 27. panta 2. punktu.

uzglabāt dalībvalstu iesniegtos datus, kas saistīti ar drošības informāciju par gaisa kuģiem, kas nosēžas lidlaukos teritorijā, uz kuru attiecas Līguma noteikumi;

izstrādāt, uzturēt un regulāri atjaunināt centralizētu datubāzi, kur apkopota visa a) apakšpunkta 1. un 2. punktā minētā informācija;

veikt izmaiņas un paplašināt datubāzes lietotni;

analizēt centralizētajā datubāzē ievadīto informāciju, kā arī pārējo attiecīgo informāciju par gaisa kuģu un gaisa kuģu ekspluatantu drošumu un, ņemot vērā šo informāciju:

informācijas apmaiņas jomā sadarboties ar citām Eiropas iestādēm un struktūrām, starptautiskām organizācijām, kā arī trešo valstu kompetentajām iestādēm.

sistēmas progresa pakāpe;

gada laikā veikto pārbaužu statuss;

pārbaužu rezultātu analīze, norādot konstatējumu kategorijas;

gada laikā veiktie pasākumi;

ierosinājumi perona pārbaužu sistēmas papildu uzlabojumiem; un

pielikumi ar pārbaužu sarakstiem, iedalot tās grupās atbilstīgi ekspluatācijas valstij, gaisa kuģu tipam, ekspluatantam un katrā pozīcijā veikto pārbaužu skaitam.

komerciālus gaisa pārvadājumus (CAT);

komerciālus specializētu ekspluatāciju;

nekomerciālu ekspluatāciju ar kompleksu gaisa kuģi ar dzinēju;

nekomerciālu specializētu ekspluatāciju ar kompleksu gaisa kuģi ar dzinēju.

viendzinēja propelleru lidmašīna, kuras MCTOM ir 5 700  kg vai mazāk un kuras MOPSC ir piecas vai mazāk vietas, un kuru ekspluatē tādā lidojumā, kurā pacelšanās un nosēšanās ir vienā un tajā pašā lidlaukā vai ekspluatācijas vietā, saskaņā ar VFR dienas laikā;

viendzinēja helikopters, kas nav komplekss helikopters ar dzinēju un kura MOPSC ir piecas vai mazāk vietas, un kuru ekspluatē tādā lidojumā, kurā pacelšanās un nosēšanās ir vienā un tajā pašā lidlaukā vai ekspluatācijas vietā, saskaņā ar VFR dienas laikā.

ekspluatanta apliecības darbības jomu vai ekspluatācijas specifikācijām; vai arī

jebkādiem ekspluatanta pārvaldības sistēmas elementiem, kā noteikts ORO.GEN.200. punkta a) apakšpunkta 1. un 2. punktā,

ekspluatants joprojām atbilst Regulas (ES) 2018/1139 un tās deleģēto un īstenošanas aktu attiecīgajām prasībām, ņemot vērā noteikumus, kas saistīti ar šā pielikuma ORO.GEN.150. punktā izklāstīto konstatējumu apstrādi;

kompetentajai iestādei tiek nodrošināta piekļuve šā pielikuma ORO.GEN.140. punktā definētajam ekspluatantam, lai noteiktu pastāvīgu atbilstību attiecīgajām Regulas (ES) 2018/1139 un tās deleģēto un īstenošanas aktu prasībām;

apliecība nav nodota vai atsaukta.

kompetentā iestāde, kas definēta šīs regulas III pielikuma ORO.GEN.105. punktā;

iestāde, kas rīkojas saskaņā ar šīs regulas II pielikuma ARO.GEN.300. punkta d) apakšpunkta, ARO.GEN.300. punkta e) apakšpunkta vai RAMP apakšdaļas noteikumiem.

nosaka neatbilstības galveno iemeslu;

izstrādā koriģējošo pasākumu plānu; un

veic koriģējošas darbības kompetentajai iestādei pieņemamā veidā un laika periodā, kuru kompetentā iestāde noteikusi saskaņā ar ARO.GEN.350. punkta d) apakšpunktu.

visus drošības pasākumus, kuru īstenošanu kompetentā iestāde tam uzdevusi saskaņā ar ARO.GEN.135. punkta c) apakšpunktu; un

visus pienākumus saistībā ar Aģentūras izdoto obligāto drošības informāciju, tostarp lidojumderīguma direktīvām.

skaidri noteikti atbildības un pakļautības virzieni visā ekspluatanta struktūrā, tostarp tieša pakļautība atbildīgajam vadītājam drošības jautājumos;

ekspluatanta vispārējās drošības noteikumu un principu apraksts saskaņā ar drošības politiku;

ar ekspluatanta darbību saistīto aviācijas apdraudējuma faktoru noteikšana, to novērtēšana un saistīto risku vadība, tostarp darbības riska mazināšanai, un to efektivitātes pārbaude;

uzdevumu veikšanai nepieciešamās personāla apmācības un kompetences uzturēšana;

visu pārvaldības sistēmas galveno procesu dokumentēšana, tostarp procesi darbinieku informēšanai par viņu pienākumiem un procedūra dokumentācijas grozīšanai;

funkcija, ar kuru pārraudzīt ekspluatanta atbilstību attiecīgajām prasībām. Atbilstības pārraudzība ietver atgriezeniskās saites sistēmu, ar kuru atzinumus paziņot atbildīgajam vadītājam, lai pēc vajadzības nodrošinātu koriģējošo darbību lietpratīgu īstenošanu; un

visas šā pielikuma vai citu piemērojamo pielikumu attiecīgajās apakšdaļās noteiktās papildu prasības.

nolīgtie vai nopirktie pakalpojumi vai produkti atbilst piemērojamajām prasībām;

ekspluatanta vadības sistēma ņem vērā aviācijas drošības apdraudējumus, kas saistīti ar nolīgtajiem vai iegādātajiem pakalpojumiem vai produktiem.

Ekspluatanta apliecībā (AOC) uzskaitītie gaisa kuģi var palikt AOC, ja tie tiek ekspluatēti šādās situācijās:

Ja gaisa kuģis tiek izmantots saskaņā ar a) apakšpunkta 2) punkta noteikumiem, tad AOC turētājs, kas nodrošina gaisa kuģi, un ekspluatants, kas izmanto gaisa kuģi, nosaka procedūru:

Šo procedūru iekļauj katra ekspluatanta rokasgrāmatā vai līgumā, kurš noslēgts starp AOC turētāju un ekspluatantu, kas izmanto gaisa kuģi saskaņā ar a) apakšpunkta 2) punktu. AOC turētājs izveido šāda līguma paraugu. Attiecībā uz šo līgumu uzskaiti piemēro ORO.GEN.220. punktu.

AOC turētājs un ekspluatants, kas izmanto gaisa kuģi saskaņā ar a) apakšpunkta 2) punktu, nodrošina, ka par procedūru tiek paziņots attiecīgajam personālam.

AOC turētājs iesniedz kompetentajai iestādei b) apakšpunktā minēto procedūru iepriekšējam apstiprinājumam.

AOC turētājs saskaņā ar ORO.GEN.130. punkta c) apakšpunktu ar kompetento iestādi vienojas par to, kādā veidā un cik bieži to informē par operatīvās kontroles nodošanu.

saskaņā ar a) apakšpunktu izmantoto gaisa kuģa pastāvīgo lidojumderīgumu pārvalda organizācija, kas atbild par AOC ietvertā gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1321/2014.

AOC turētājs, kas nodrošina gaisa kuģi saskaņā ar a) apakšpunktu:

Attiecībā uz darbībām saskaņā ar VI pielikumu (Part-NCC) un VIII pielikumu (Part-SPO) ekspluatants, kas izmanto gaisa kuģi saskaņā ar a) apakšpunktu, nodrošina, ka:

▼M16

▼M15

pieteikuma iesniedzēja oficiālais nosaukums un komercnosaukums, adrese, pasta adrese;

ierosināto ekspluatācijas darbību apraksts, tostarp to gaisa kuģu tips(-i) un skaits, kurus paredzēts ekspluatēt;

pārvaldības sistēmas, tostarp organizācijas struktūras, apraksts;

atbildīgā vadītāja vārds;

ORO.AOC.135. punkta a) apakšpunktā noteikto norīkoto personu vārds, uzvārds, kā arī viņu kvalifikācija un pieredze;

ORO.MLR.100. punktā noteiktās lidojumu veikšanas rokasgrāmatas kopija;

paziņojums par to, ka visu kompetentajai iestādei nosūtīto informāciju pieteikuma iesniedzējs ir pārbaudījis un ka pieteikuma iesniedzējs ir konstatējis šīs informācijas atbilstību piemērojamajām prasībām.

savu atbilstību visām piemērojamajām prasībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 216/2008 IV pielikumā, šajā pielikumā (Part-ORO), šīs regulas IV (Part-CAT) un V pielikumā (Part-SPA) un Regulas (ES) 2015/640 ( 16 ) I pielikumā (26. daļa);

ka visiem ekspluatētajiem gaisa kuģiem ir lidojumderīguma sertifikāts (CofA) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 748/2012 vai ka tie ir nomāti bez apkalpes saskaņā ar ORO.AOC.110. punkta d) apakšpunktu, un

ka viņa organizācija un pārvaldība ir piemērota un pareizi saskaņota ar ekspluatācijas mērogu un veidu.

trešās valsts ekspluatantam ir derīga AOC, kas izdota saskaņā ar Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 6. pielikumu;

trešās valsts ekspluatanta piemērotie drošības standarti attiecībā uz pastāvīgo lidojumderīgumu un gaisa kuģa ekspluatāciju atbilst piemērojamajām prasībām, kas noteiktas ar Regulu (ES) Nr. 1321/2014 un šo regulu;

gaisa kuģim ir standarta CofA, kas izdota saskaņā ar Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 8. pielikumu;

ir identificēta ekspluatācijas vajadzība, ko nevar apmierināt, nomājot ES reģistrētu gaisa kuģi;

šī nomāšana bez apkalpes nav ilgāka par septiņiem (7) mēnešiem jebkurā 12 secīgu mēnešu periodā;

ir nodrošināta atbilstība piemērojamajām Regulas (ES) Nr. 1321/2014 prasībām, un

gaisa kuģis ir aprīkots atbilstoši ES regulām attiecībā uz gaisa kuģu ekspluatāciju.

ir pārbaudījis, ka šis trešās valsts ekspluatants atbilst piemērojamajiem ICAO standartiem; un

ir iesniedzis kompetentajai iestādei dokumentētu informāciju, uz kuras pamata šī kompetentā iestāde var nodrošināt atbilstību ARO.OPS.105. punktam.

ieplānoto darbības sākšanas datumu;

instruktoru personas datus un viņu kvalifikāciju, kas saistīta ar organizētajā kursā aplūkojamajiem mācību priekšmetiem;

apmācības norises vietas(-u) nosaukumu(-us) un adresi(-es);

to iekārtu, apmācības metožu, rokasgrāmatu un uzskates materiālu aprakstu, ko paredzēts izmantot; un

apmācības kursa programmu un saistītās programmas.

kompetentajai iestādei apliecina, ka:

paziņo procedūras un nosacījumus, kas ieviesti, lai

AOC turētājs saskaņā ar VI pielikumu (Part-NCC) vai VII pielikumu (Part-NCO) var veikt nekomerciālas darbības ar gaisa kuģiem, kas uzskaitīti tā AOC vai ekspluatācijas rokasgrāmatā, ar nosacījumu, ka AOC turētājs šādus pasākumus sīki apraksta lidojumu veikšanas rokasgrāmatā, iekļaujot:

AOC turētājs ievēro:

AOC turētājam, kas veic a) un b) apakšpunktā minētos lidojumus, nav prasīts iesniegt deklarāciju saskaņā ar šo pielikumu.

AOC turētājs norāda lidojuma veidu, kā norādīts tās lidojumu veikšanas rokasgrāmatā, ar lidojumu saistītos dokumentos (ekspluatācijas lidojuma plāns, iekraušanas lapa un citi līdzvērtīgi dokumenti).

Ekspluatants izveido un uztur lidojuma parametru uzraudzības programmu, kas integrēta pārvaldības sistēmā, lidmašīnām, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa ir lielāka par 27 000 kg.

Lidojuma parametru uzraudzības programmu neizmanto sankciju piemērošanas nolūkā, un tai pienācīgi jānodrošina datu avota(-u) aizsardzība.

izmanto pienācīgas apkalpošanas uz zemes iekārtas, lai garantētu drošu tā ekspluatēto lidojumu apkalpošanu;

galvenajā ekspluatācijas bāzē izvieto ekspluatācijas palīglīdzekļus, kas ir piemēroti ekspluatācijas jomai un tipam; un

nodrošina, lai katrā ekspluatācijas bāzē pietiktu darba telpas tiem darbiniekiem, kuru darbība var ietekmēt lidojumu drošību. Jāņem vērā uz zemes esošā personāla, lidojumu vadībā, svarīgāko datu glabāšanā un uzrādīšanā, kā arī lidojuma apkalpju veiktajā lidojumu plānošanā iesaistīto darbinieku vajadzības.

pirms pārvadājumu uzsākšanas sniedz kompetentajai iestādei visu būtisko informāciju, izmantojot veidlapu, kas ietverta šā pielikuma I papildinājumā;

paziņo kompetentajai iestādei izmantoto alternatīvo atbilstības panākšanas līdzekļu sarakstu;

uztur atbilstību piemērojamām prasībām un deklarācijā sniegtajai informācijai;

nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei par visām tā deklarācijas vai izmantoto atbilstības panākšanas līdzekļu izmaiņām, iesniedzot grozītu deklarāciju, izmantojot veidlapu, kas ietverta šā pielikuma I papildinājumā; un

informē kompetento iestādi, ja tas beidz darbību.

trešās valsts ekspluatanta gaisa kuģa nomā ar apkalpi:

gaisa kuģa, kas reģistrēts trešā valstī, nomā bez apkalpes:

kuru veic virs apgabala, kurā ārkārtas situācijā, visticamāk, tiks apdraudēta trešo personu drošība uz zemes: vai

kas – kā to noteikusi tās vietas kompetentā iestāde, kurā šo ekspluatāciju veiks, – šīs ekspluatācijas īpašo iezīmju un tā apgabala iezīmju dēļ, kurā tā norisināsies, rada paaugstinātu risku, jo sevišķi trešām personām uz zemes.

pieteikuma iesniedzēja oficiālais nosaukums un komercnosaukums, adrese, pasta adrese;

pārvaldības sistēmas, tostarp organizācijas struktūras, apraksts;

ierosināto ekspluatācijas darbību apraksts, tostarp to gaisa kuģu tips(-i) un skaits, kurus paredzēts ekspluatēt;

riska novērtējuma dokumentācija un saistītās standarta ekspluatācijas procedūras, kas paredzētas SPO.OP.230. punktā;

paziņojums par to, ka ekspluatants ir pārbaudījis visu kompetentajai iestādei nosūtīto informāciju un to atzinis par atbilstīgu piemērojamajām prasībām.