2011R0404 — LV — 20.11.2015 — 001.001

---

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1962 (2015. gada 28. oktobris),	L 287	6	31.10.2015

Labota ar:

►C1	Kļūdu labojums, OV L 328, 10.12.2011, lpp 58 (404/2011)

---

▼B

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 404/2011

(2011. gada 8. aprīlis),

ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem

I

SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

DARBĪBAS JOMA

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā piemērojama Eiropas Savienības kontroles sistēma, kas izveidota ar Kontroles regulu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

▼M1

▼B

II

SADAĻA

VISPĀRĪGI NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ PIEKĻUVI ŪDEŅIEM UN RESURSIEM

I

NODAĻA

Zvejas licences

3. pants

Zvejas licenču izdošana un pārvaldība

1.  Zvejas licence, kas minēta Kontroles regulas 6. pantā, ir derīga tikai vienam ►M1  Savienības zvejas kuģim ◄ .

2.  Kontroles regulas 6. pantā minētās zvejas licences dalībvalstis izdod saviem zvejas kuģiem, pārvalda un anulē saskaņā ar šo regulu.

3.  Kontroles regulas 6. pantā minētajās zvejas licencēs ir iekļauta vismaz II pielikumā noteiktā informācija.

4.  Zvejas licences, kas izdotas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1281/2005, uzskata par zvejas licencēm, kas izdotas saskaņā ar šo regulu, ja tajās ir iekļauta vismaz šā panta 3. punktā noteiktā informācija.

5.  Zvejas licence ir derīga tikai tad, ja vēl joprojām spēkā ir nosacījumi, uz kuru pamata tā izdota.

6.  Ja zvejas licences darbība tiek uz laiku apturēta vai galīgi anulēta, karoga dalībvalsts iestādes nekavējoties informē zvejas licences turētāju.

▼M1

7.  Kopējā zvejas kapacitāte, kas atbilst dalībvalsts izdotajām zvejas licencēm, izteikta bruto tonnās (GT) vai kilovatos (kW), nekad nav lielāka par maksimāli pieļaujamo zvejas kapacitāti, kas konkrētajai dalībvalstij noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 7. punktu.

▼B

II NODAĻA

Zvejas atļaujas

4. pants

Zvejas atļaujas

1.  Zvejas atļauja, kas minēta Kontroles regulas 7. pantā, ir derīga tikai vienam ►M1  Savienības zvejas kuģim ◄ .

2.  Kontroles regulas 7. pantā minētajās zvejas atļaujās ir iekļauta vismaz III pielikumā noteiktā informācija. Karoga dalībvalsts nodrošina to, ka zvejas atļaujā iekļautā informācija ir pareiza un atbilst kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem.

3.  Īpašās zvejas atļaujas, kas izdotas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1627/94 ( 22 ), uzskata par zvejas atļaujām, kas izdotas saskaņā ar šo regulu, ja tajās ir iekļauta vismaz šā panta 2. punktā noteiktā informācija.

4.  Zvejas atļauja, kas minēta 2. punktā, un zvejas licence, kas minēta šīs regulas 3. panta 2. punktā, var būt apvienotas vienā dokumentā.

5.  Neskarot īpašus noteikumus, ►M1  Savienības zvejas kuģi ◄ , kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem un kuri zvejo tikai savas karoga valsts teritoriālajos ūdeņos, ir atbrīvoti no pienākuma saņemt zvejas atļauju.

6.  Analoģiski piemēro šīs regulas 3. panta 2. un 5. punktu.

5. pants

Zvejas atļauju saraksts

1.  Neskarot īpašus noteikumus, kad ir sākušas darboties Kontroles regulas 114. pantā minētās tīmekļa vietnes un ne vēlāk kā 2012. gada 1. janvārī, dalībvalstis savas oficiālās tīmekļa vietnes drošajā daļā dara pieejamu to zvejas kuģu sarakstu, kuri ir saņēmuši Kontroles regulas 7. pantā minētās zvejas atļaujas, pirms šīs zvejas atļaujas kļūst derīgas. Ja sarakstā tiek veiktas izmaiņas, dalībvalstis atjaunina savu sarakstu pirms izmaiņu stāšanās spēkā.

2.  No 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim dalībvalstis pēc pieprasījuma dara Komisijai pieejamu to zvejas kuģu sarakstu, kuri ir saņēmuši zvejas atļaujas 2011. gadam. Tās informē Komisiju par visām izmaiņām sarakstā pirms šo izmaiņu stāšanās spēkā.

III

NODAĻA

►M1  Savienības zvejas kuģu ◄ un to zvejas rīku marķēšana un identifikācija

1.

iedaļa

Zvejas kuģu marķēšana un identifikācija

6. pants

Zvejas kuģu marķēšana

►M1  Savienības zvejas kuģi ◄ marķē šādi:

▼M1

Starptautiskās Jūrniecības organizācijas kuģu identifikācijas numuru shēmu, kas pieņemta ar 2013. gada 4. decembra Rezolūciju A.1078(28) un minēta 1974. gada SOLAS konvencijas XI-1. nodaļas 3. noteikumā, no 2016. gada 1. janvāra piemēro:

▼B

7. pants

Dokumenti, kas atrodas uz ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄

1.   ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis, kura kuģa lielākais garums ir 10 metri vai vairāk, uz kuģa glabā dokumentus, kurus izdevusi kuģa reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde un kuros ir norādītas vismaz šādas ziņas par kuģi:

2.  To ►M1  Savienības zvejas kuģu ◄ kapteiņi, kuru lielākais garums ir 17 metri vai vairāk un kuros ir zivju tilpnes, glabā uz kuģa precīzus zivju tilpņu rasējumus un aprakstu, kurā ir norāde par visām piekļuves vietām un uzglabāšanas ietilpību kubikmetros.

3.  ES kuģa kapteinis, kura kuģim ir ar ledu dzesināta vai ar aukstumiekārtu dzesināta jūras ūdens tvertnes, glabā uz kuģa atjauninātu dokumentu, kurā norādīti tvertņu kalibrēšanas rezultāti kubikmetros ar 10 cm intervālu.

4.  Šā panta 2. un 3. punktā minētos dokumentus apstiprina karoga dalībvalsts kompetentā iestāde. Visas izmaiņas parametros, kas norādīti 1.–3. punktā minētajos dokumentos, apstiprina karoga dalībvalsts kompetentā iestāde.

5.  Šajā pantā minētos dokumentus kontroles un inspekcijas vajadzībām uzrāda pēc amatpersonu pieprasījuma.

2.

iedaļa

Zvejas rīku un laivu marķēšana un identifikācija

8. pants

Laivu un zivju pievilināšanas ierīču marķēšana

Visas laivas, kas atrodas uz ►M1  Savienības zvejas kuģiem ◄ , un zivju pievilināšanas ierīces marķē ar tā ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ (-u) ārējās reģistrācijas burtiem un numuriem, kas tās izmanto.

9. pants

Vispārīgi noteikumi par stacionāriem zvejas rīkiem un rāmja traļiem

1.  Šīs regulas 9.–12. pantā iekļautos noteikumus piemēro ►M1  Savienības zvejas kuģiem ◄ , kas zvejo visos ES ūdeņos, un šīs regulas 13.–17. pantā iekļautos noteikumus – ES ūdeņos tālāk par 12 jūras jūdzēm, mērot no piekrastes dalībvalstu bāzes līnijām.

2.  ES ūdeņos, kas noteikti 1. punktā, ir aizliegts zvejas darbībās izmantot stacionārus zvejas rīkus, stoderes un rāmja traļus, kas nav marķēti un identificējami saskaņā ar šīs regulas 10.–17. panta noteikumiem.

3.  ES ūdeņos, kas noteikti 1. punktā, uz kuģa ir aizliegts turēt:

10. pants

Noteikumi par rāmja traļiem

Attiecībā uz katru samontētu rāmja trali, kuru tur uz ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ vai izmanto zvejā, zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis nodrošina to, ka uz katra rāmja traļa rāmja ir skaidri attēloti attiecīgā zvejas kuģa ārējās reģistrācijas burti un numuri.

11. pants

Noteikumi par stacionāriem zvejas rīkiem

1.   ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis vai viņa pārstāvis nodrošina to, ka katrs stacionārs zvejas rīks, kuru tur uz kuģa vai izmanto zvejā, ir skaidri marķēts un identificējams saskaņā ar šā panta noteikumiem.

2.  Uz katra zvejai izmantota stacionāra zvejas rīka saskaņā ar turpmākajiem norādījumiem ir pastāvīgi attēloti ārējās reģistrācijas burti un numuri, kas redzami uz tā zvejas kuģa korpusa, pie kura pieder attiecīgais zvejas rīks:

12. pants

Noteikumi par marķēšanas zīmēm

1.  Katra marķēšanas zīme ir:

2.  Marķēšanas zīme nedrīkst būt noņemama, izdzisusi, mainīta, nesalasāma, aizklāta vai noslēpta.

13. pants

Noteikumi par stoderēm

1.   ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis vai viņa pārstāvis nodrošina to, ka pie katra zvejā izmantota stacionāra zvejas rīka tiek piestiprinātas divas gala stoderes un starpposma stoderes, kas aprīkotas saskaņā ar IV pielikuma nosacījumiem, un tās tiek izvietotas saskaņā ar šīs iedaļas noteikumiem.

2.  Uz katras gala stoderes un starpposmā izvietotas stoderes saskaņā ar turpmākajiem norādījumiem ir attēloti ārējās reģistrācijas burti un numuri, kas ir uz tā ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ korpusa, pie kura šādas stoderes pieder un kurš tās ir izvietojis:

3.  Uz katras stoderes attēlotie burti un numuri nedrīkst būt izdzisuši, mainīti vai kļuvuši nesalasāmi.

14. pants

Noteikumi par auklām

1.  Auklas, kas savieno stoderes ar stacionāro zvejas rīku, ir izgatavotas no grimstoša materiāla, vai arī tām ir piestiprināti atsvari.

2.  Auklas, kas gala stoderes savieno ar katru zvejas rīku, ir piestiprinātas pie minētā zvejas rīka galiem.

15. pants

Noteikumi par gala stoderēm

1.  Gala stoderes izvieto tā, lai jebkurā laikā varētu noteikt katra zvejas rīka gala atrašanās vietu.

2.  Katras gala stoderes masta augstums ir vismaz 1 metrs virs jūras līmeņa, mērot no pludiņa augšējās virsmas līdz zemākā karodziņa apakšējai malai.

3.  Gala stoderes ir krāsainas, taču tās nedrīkst būt sarkanas vai zaļas.

4.  Katrai gala stoderei ir:

5.  Katrai gala stoderei var būt topzīme, kas novietota stoderes galā, un viena vai divas svītrainas luminiscējošas joslas, kas nedrīkst būt ne sarkanas, ne zaļas un kam jābūt vismaz 6 cm platām.

16. pants

Noteikumi par gala stoderu piestiprināšanu

1.  Gala stoderes pie stacionāra zvejas rīka piestiprina šādi:

2.  Uz marķēšanas zīmes ir šīs regulas 13. panta 2. punktā norādītā informācija.

17. pants

Starpposmā izvietotas stoderes

1.  Starpposmā izvietotas stoderes saskaņā ar turpmākajiem norādījumiem piestiprina pie stacionāra zvejas rīka, kura garums pārsniedz piecas jūras jūdzes:

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, Baltijas jūrā starpposmā izvietotās stoderes piestiprina pie stacionāra zvejas rīka, kura garums pārsniedz vienu jūras jūdzi. Starpposma stoderes izvieto ne vairāk kā vienas jūras jūdzes attālumā vienu no otras tā, lai neviena zvejas rīka daļa, kas ir vienu jūras jūdzi gara vai garāka, nepaliktu nemarķēta.

Starpposmā izvietotajām stoderēm ir tādi paši parametri kā gala stoderei austrumu sektorā, izņemot šādus parametrus:

IV

NODAĻA

Kuģu satelītnovērošanas sistēma

18. pants

Prasība izmantot satelītnovērošanas iekārtas uz ►M1  Savienības zvejas kuģiem ◄

1.  Neskarot šīs regulas 25. panta 3. punktu, ►M1  Savienības zvejas kuģis ◄ , uz kuru attiecas prasība par VMS, nedrīkst atstāt ostu, ja uz tā nav uzstādīta pilnībā funkcionējoša satelītnovērošanas iekārta.

2.   ►M1  Savienības zvejas kuģim ◄ atrodoties ostā, satelītnovērošanas iekārta drīkst būt izslēgta tikai tad, ja:

Karoga dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut a) apakšpunktā minēto iepriekšējo paziņošanu aizstāt ar automātisku VMS ziņojumu vai sistēmas ģenerētu brīdinājuma signālu, kas norāda, ka ►M1  Savienības zvejas kuģis ◄ atrodas iepriekš noteiktā ostas ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.  Šo nodaļu nepiemēro ►M1  Savienības zvejas kuģiem ◄ , kurus izmanto vienīgi akvakultūras vajadzībām.

19. pants

Satelītnovērošanas iekārtu parametri

1.  Uz ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ uzstādīta satelītnovērošanas iekārta nodrošina to, ka karoga dalībvalsts FMC regulāros intervālos tiek automātiski pārraidīti dati, kas attiecas uz:

2.  Dalībvalstis nodrošina to, ka satelītnovērošanas iekārtas ir aizsargātas pret ieejošo un izejošo atrašanās vietas datu sagrozīšanu un tehnisku manipulāciju iespēju.

20. pants

Kapteiņu pienākumi attiecībā uz satelītnovērošanas iekārtām

1.   ►M1  Savienības zvejas kuģu ◄ kapteiņi nodrošina to, ka satelītnovērošanas iekārtas vienmēr ir pilnībā funkcionējošas un ka tiek pārraidīti šīs regulas 19. panta 1. punktā minētie dati.

2.  Neskarot šīs regulas 26. panta 1. punktu, ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis jo īpaši nodrošina to, ka:

3.  Satelītnovērošanas iekārtu ir aizliegts iznīcināt, bojāt, padarīt darboties nespējīgu vai citādi iejaukties tās darbībā, ja vien karoga dalībvalsts kompetentās iestādes nav atļāvušas to remontēt vai nomainīt.

21. pants

Kontroles pasākumi, kas jānosaka karoga dalībvalstīm

Katra karoga dalībvalsts nodrošina nepārtrauktu un sistemātisku šīs regulas 19. pantā minēto datu pareizības uzraudzību un kontroli un nekavējoties rīkojas, ja atklājas, ka dati ir nepareizi vai nepilnīgi.

22. pants

Datu pārraidīšanas biežums

1.  Katra dalībvalsts nodrošina to, ka tās FMC vismaz vienu reizi divās stundās saņem no VMS šīs regulas 19. pantā minēto informāciju par saviem zvejas kuģiem. FMC var pieprasīt šo informāciju īsākos laika intervālos.

2.  FMC spēj noskaidrot katra zvejas kuģa faktisko atrašanās vietu.

23. pants

Uzraudzība pār ieiešanu konkrētos apgabalos un iziešanu no tiem

Katra dalībvalsts nodrošina to, ka tās FMC, izmantojot VMS datus, uzrauga dienu un laiku, kad tās zvejas kuģi ieiet turpmāk minētajos apgabalos un iziet no tiem:

24. pants

Datu pārraidīšana piekrastes dalībvalstij

▼M1

1.  Katras karoga dalībvalsts FMC nodrošina to, ka dati, ko saskaņā ar šīs regulas 19. pantu sniedz par tās zvejas kuģiem, tiek automātiski pārraidīti piekrastes dalībvalsts FMC, kamēr šie kuģi atrodas piekrastes dalībvalsts ūdeņos. Šie dati tiek pārsūtīti piekrastes valsts FMC tūlīt pēc tam, kad tie saņemti karoga dalībvalsts FMC.

▼B

2.  Piekrastes dalībvalstis, kuras kopīgi uzrauga kādu apgabalu, var noteikt kopīgu adresātu saskaņā ar šīs regulas 19. pantu nosūtamo datu pārraidīšanai. Par to tās informē Komisiju un citas dalībvalstis.

3.  Katra dalībvalsts nosūta citām dalībvalstīm un Komisijai visaptverošu sarakstu, kurš sagatavots (ja iespējams, elektroniskā) formātā, kas savietojams ar 1984. gada Pasaules ģeodēzisko sistēmu (WGS 84), un kurā iekļautas ģeogrāfiskā platuma un garuma koordinātas, kas norāda dalībvalsts ekskluzīvās ekonomikas zonas vai ekskluzīvās zvejas zonas robežas. Turklāt tā paziņo citām dalībvalstīm un Komisijai visas šo koordinātu izmaiņas. Kā alternatīvu dalībvalstis var izmantot iespēju publicēt šo sarakstu Kontroles regulas 115. pantā minētajā tīmekļa vietnē.

4.  Dalībvalstis nodrošina to kompetento iestāžu darba efektīvu koordināciju saistībā ar VMS datu pārraidīšanu saskaņā ar Kontroles regulas 9. panta 3. punktu, tostarp paredzot skaidras un dokumentētas procedūras šim nolūkam.

25. pants

Satelītnovērošanas iekārtas tehniska kļūme vai nedarbošanās

1.  Uz ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ uzstādītas satelītnovērošanas iekārtas tehniskas kļūmes vai nedarbošanās gadījumā kapteinis vai viņa pārstāvis ik pēc četrām stundām no brīža, kad kļūme vai nedarbošanās konstatēta, vai no brīža, kad viņš par to informēts saskaņā ar šā panta 4. punktu vai šīs regulas 26. panta 1. punktu, paziņo karoga dalībvalsts FMC zvejas kuģa pašreizējās ģeogrāfiskās koordinātas, izmantojot piemērotus telekomunikāciju līdzekļus. Dalībvalstis pieņem lēmumu par to, kādi telekomunikāciju līdzekļi jāizmanto, un norāda tos Kontroles regulas 115. pantā minētajā tīmekļa vietnē.

2.  Karoga dalībvalsts FMC 1. punktā minētos ģeogrāfiskās atrašanās vietas datus tūlīt pēc saņemšanas ievada VMS datubāzē. Manuāli ievadītie VMS dati datubāzē ir skaidri atšķirami no automātiskiem ziņojumiem. Attiecīgā gadījumā minētos manuālos VMS datus nekavējoties pārraida piekrastes dalībvalstīm.

3.  Pēc satelītnovērošanas iekārtas tehniskas kļūmes vai nedarbošanās gadījuma ►M1  Savienības zvejas kuģis ◄ drīkst atstāt ostu tikai tad, kad uz tā uzstādītā satelītnovērošanas iekārta pilnībā darbojas atbilstīgi karoga valsts kompetento iestāžu prasībām. Atkāpjoties no iepriekš minētā, karoga dalībvalsts FMC var atļaut savas valsts zvejas kuģiem, kuru satelītnovērošanas iekārta nedarbojas, atstāt ostu, lai šo iekārtu remontētu vai nomainītu.

4.  Karoga dalībvalsts kompetentās iestādes vai attiecīgā gadījumā piekrastes dalībvalsts kompetentās iestādes cenšas informēt kapteini vai par kuģi atbildīgo personu, vai viņu pārstāvi, ja šķiet, ka uz ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ uzstādītā satelītnovērošanas iekārta ir bojāta vai pilnībā nedarbojas.

5.  Lai noņemtu satelītnovērošanas iekārtu tās remonta vai nomaiņas vajadzībām, ir vajadzīgs karoga dalībvalsts kompetento iestāžu apstiprinājums.

26. pants

Datu nesaņemšana

1.  Ja karoga dalībvalsts FMC 12 stundas pēc kārtas nav saņēmis datus saskaņā ar šīs regulas 22. pantu vai 25. panta 1. punktu, tas pēc iespējas drīz par to paziņo ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinim vai operatoram, vai viņu pārstāvim(-jiem). Ja attiecībā uz konkrētu ►M1  Savienības zvejas kuģi ◄ šāda situācija rodas vairāk nekā trīs reizes viena kalendārā gada laikā, karoga dalībvalsts nodrošina attiecīgā zvejas kuģa satelītnovērošanas iekārtas rūpīgu pārbaudi. Karoga dalībvalsts izmeklē šo jautājumu, lai noskaidrotu, vai ir notikusi iejaukšanās šīs iekārtas darbībā. Atkāpjoties no šīs regulas 20. panta 2. punkta d) apakšpunkta, šī izmeklēšana var ietvert šādas iekārtas noņemšanu pārbaudes veikšanai.

2.  Ja karoga dalībvalsts FMC 12 stundas nav saņēmis datus saskaņā ar šīs regulas 22. pantu vai 25. panta 1. punktu un pēdējā paziņotā atrašanās vieta ir bijusi citas dalībvalsts ūdeņos, tas pēc iespējas drīzāk par to informē attiecīgās piekrastes dalībvalsts FMC.

3.  Ja piekrastes dalībvalsts kompetentās iestādes novēro ►M1  Savienības zvejas kuģi ◄ savos ūdeņos un nav saņēmušas datus saskaņā ar šīs regulas 24. panta 1. punktu vai 25. panta 2. punktu, tās par to paziņo zvejas kuģa kapteinim un tā karoga dalībvalsts FMC.

27. pants

Zvejas darbību uzraudzība un reģistrēšana

1.  Datus, kas saņemti saskaņā ar šīs regulas 22. pantu, 24. panta 1. punktu un 25. pantu, dalībvalstis izmanto, lai efektīvi uzraudzītu zvejas kuģu darbības.

2.  Karoga dalībvalstis:

▼M1

28. pants

Komisijas piekļuve datiem

Saskaņā ar Kontroles regulas 111. panta 1. punkta a) apakšpunktu Komisija var pieprasīt, lai dalībvalstis nodrošinātu to, ka saskaņā ar šīs regulas 19. pantu sniegtie dati par konkrētu zvejas kuģu grupu konkrētā laikposmā tiek automātiski pārraidīti Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai. Šie dati tiek pārsūtīti Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai tūlīt pēc tam, kad tie saņemti karoga dalībvalsts FMC.

▼B

III

SADAĻA

ZVEJAS KONTROLE

I

NODAĻA

Zvejas žurnāls, pārkraušanas deklarācija un izkraušanas deklarācija papīra formā

1.

iedaļa

Zvejas žurnāla, izkraušanas deklarācijas un pārkraušanas deklarācijas aizpildīšana un iesniegšana papīra formā

29. pants

►M1  Savienības zvejas kuģi ◄ , uz kuriem attiecas pienākums aizpildīt un iesniegt zvejas žurnālu un pārkraušanas/izkraušanas deklarāciju papīra formā

1.  Neskarot daudzgadu plānos paredzētus īpašus noteikumus, ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis, kura kuģa lielākais garums ir 10 metri vai vairāk un uz kura kuģi neattiecas prasība par zvejas žurnāla datu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju elektronisku aizpildīšanu un nosūtīšanu, Kontroles regulas 14., 21. un 23. pantā minētos zvejas žurnāla datus, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas aizpilda un iesniedz papīra formā. Šīs pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas kapteiņa vārdā var aizpildīt un iesniegt arī viņa pārstāvis.

2.  Prasība par zvejas žurnāla datu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju aizpildīšanu un iesniegšanu papīra formā attiecas arī uz ►M1  Savienības zvejas kuģiem ◄ , kuru lielākais garums ir mazāks nekā 10 metri, ja to karoga dalībvalsts pieprasa uzturēt zvejas žurnālu un iesniegt pārkraušanas un/vai izkraušanas deklarācijas saskaņā ar Kontroles regulas 16. panta 3. punktu un 25. panta 3. punktu.

▼M1

30. pants

Papīra formā sagatavotu zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju paraugi

1.  Savienības ūdeņos zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju papīra formā Savienības zvejas kuģu kapteiņi aizpilda un iesniedz saskaņā ar VI pielikumā pievienoto paraugu.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kas dodas ikdienas zvejas reisos Vidusjūrā, zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju papīra formā var aizpildīt un iesniegt saskaņā ar VII pielikumā pievienoto paraugu.

3.  Kad Savienības zvejas kuģi veic zvejas darbības trešās valsts ūdeņos, ūdeņos, ko reglamentē reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija, vai ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi un ko nereglamentē reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija, zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju papīra formā Savienības zvejas kuģu kapteiņi aizpilda un iesniedz saskaņā ar šīs regulas 31. pantu un VI un VII pielikumā norādīto paraugu, ja vien attiecīgās trešās valsts vai reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas noteikumos nav īpaši prasīts izmantot cita veida zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju vai izkraušanas deklarāciju. Ja attiecīgā trešā valsts nenorāda īpašu zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju vai izkraušanas deklarāciju, bet prasa datu elementus, kas atšķiras no Savienības noteikumos prasītajiem, reģistrē trešās valsts prasītos datu elementus.

4.  Tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņi, uz kuriem neattiecas Kontroles regulas 15. pants, drīkst līdz 2017. gada 31. decembrim turpināt izmantot zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju veidlapas papīra formā, kas iespiestas pirms 2016. gada 1. janvāra.

▼B

31. pants

Norādījumi par zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju aizpildīšanu un iesniegšanu papīra formā

1.  Zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju papīra formā aizpilda un iesniedz atbilstīgi X pielikumā sniegtajiem norādījumiem.

2.  Ja saskaņā ar X pielikumā sniegtajiem norādījumiem kāda noteikuma piemērošana nav obligāta, karoga dalībvalsts var noteikt, ka tā ir obligāta.

3.  Visi ieraksti zvejas žurnālā, pārkraušanas deklarācijā un izkraušanas deklarācijā ir salasāmi un neizdzēšami. Nevienu ierakstu nedrīkst izdzēst vai mainīt. Kļūdas gadījumā nepareizo ierakstu nosvītro ar vienu svītru; jauno pareizo ierakstu izdara kapteinis un paraksta ar saviem iniciāļiem. Kapteinis ar iniciāļiem paraksta katru rindu.

4.   ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis vai – attiecībā uz pārkraušanas deklarācijām un izkraušanas deklarācijām – viņa pārstāvis ar saviem iniciāļiem vai parakstu apliecina, ka ieraksti zvejas žurnālā, pārkraušanas deklarācijā un izkraušanas deklarācijā ir pareizi.

32. pants

Termiņi zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas iesniegšanai papīra formā

1.  Ja ►M1  Savienības zvejas kuģis ◄ ir veicis izkraušanu karoga dalībvalsts ostā vai pārkraušanu citā kuģī karoga dalībvalsts ostā vai vietā, kas atrodas tuvu karoga dalībvalsts krastam, tā kapteinis pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 48 stundas pēc pārkraušanas vai izkraušanas pabeigšanas iesniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas oriģinālu(-us). Šādas pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas oriģinālu(-us) kapteiņa vārdā var iesniegt arī viņa pārstāvis.

2.  Ja pēc zvejas reisa nozveja netiek izkrauta, kapteinis pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 48 stundas pēc ierašanās ostā iesniedz zvejas žurnāla un pārkraušanas deklarācijas oriģinālu(-us). Šādas pārkraušanas deklarācijas oriģinālu(-us) kapteiņa vārdā var iesniegt arī viņa pārstāvis.

3.  Ja ►M1  Savienības zvejas kuģis ◄ ir veicis pārkraušanu citā kuģī ostā, kas nav karoga dalībvalsts osta, vai vietā, kas atrodas tuvu tādas dalībvalsts krastam, kas nav karoga dalībvalsts, vai izkraušanu ostā, kas nav karoga dalībvalsts osta, tad zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas pirmo kopiju (kopijas) pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 48 stundas pēc pārkraušanas citā kuģī vai izkraušanas iesniedz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā veikta pārkraušana citā kuģī vai izkraušana. Zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas oriģinālu(-us) pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 48 stundas pēc pārkraušanas citā kuģī vai izkraušanas nosūta karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

4.  Ja ►M1  Savienības zvejas kuģis ◄ ir veicis pārkraušanu citā kuģī trešās valsts ostā vai ūdeņos vai starptautiskajos ūdeņos vai izkraušanu trešās valsts ostā, tad zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas oriģinālu(-us) pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 48 stundas pēc pārkraušanas citā kuģī vai izkraušanas nosūta karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

5.  Ja trešā valsts vai reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas noteikumi pieprasa cita veida zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju vai izkraušanas deklarāciju, nekā paredzēts VI pielikumā, ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 48 stundas pēc pārkraušanas citā kuģī vai izkraušanas iesniedz attiecīgā dokumenta kopiju savas valsts kompetentajām iestādēm.

2.

iedaļa

Īpaši noteikumi par zvejas žurnālu papīra formā

33. pants

Zvejas žurnāla aizpildīšana papīra formā

1.  Papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā reģistrē visu obligāto informāciju – pat tādā gadījumā, ja nozveja nav gūta:

2.  Jaunu rindu papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā aizpilda:

3.  Jaunu lapu papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā aizpilda:

4.  Kad kuģis iziet no ostas vai ir pabeigta pārkraušana citā kuģī un ja nozvejas paliek uz kuģa, jaunā zvejas žurnāla lapā norāda katras sugas daudzumu.

5.  Lai attiecīgajā papīra formā sagatavota zvejas žurnāla ailē norādītu izmantotos zvejas rīkus, lieto XI pielikumā norādītos kodus.

3.

iedaļa

Īpaši noteikumi par pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju papīra formā

34. pants

Papīra formā sagatavotas pārkraušanas deklarācijas nodošana

1.  Ja notiek pārkraušana no viena ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ otrā, pēc pārkraušanas pabeigšanas pārkrāvēja zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis nodod sava kuģa papīra formā sagatavotas pārkraušanas deklarācijas kopiju saņēmēja zvejas kuģa kapteinim vai viņa pārstāvim. Pēc pārkraušanas pabeigšanas arī saņēmējkuģa kapteinis vai viņa pārstāvis nodod sava kuģa papīra formā sagatavotas pārkraušanas deklarācijas kopiju pārkrāvējkuģa kapteinim vai viņa pārstāvim.

2.  Šā panta 1. punktā minētās kopijas kontroles un inspekcijas vajadzībām uzrāda pēc amatpersonas pieprasījuma.

35. pants

Izkraušanas deklarācijas parakstīšana

Katru izkraušanas deklarācijas lapu pirms tās iesniegšanas paraksta kapteinis vai viņa pārstāvis.

II

NODAĻA

Zvejas žurnāls, izkraušanas deklarācija un pārkraušanas deklarācija elektroniskā formā

1.

iedaļa

Zvejas žurnāla, izkraušanas deklarācijas un pārkraušanas deklarācijas datu aizpildīšana un nosūtīšana elektroniskā formā

36. pants

Prasība ►M1  Savienības zvejas kuģos ◄ uzstādīt elektroniskas reģistrācijas un ziņošanas sistēmu

1.  Neskarot šīs regulas 39. panta 4. punktu, ►M1  Savienības zvejas kuģiem ◄ , uz kuriem attiecas prasība par zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas elektronisku aizpildīšanu un nosūtīšanu saskaņā ar Kontroles regulas 15., 21. un 24. pantu, nav atļauts atstāt ostu, ja tajos nav uzstādīta pilnībā funkcionējoša elektroniskas reģistrācijas un ziņošanas sistēma.

2.  Šo nodaļu nepiemēro ►M1  Savienības zvejas kuģiem ◄ , kurus izmanto vienīgi akvakultūras vajadzībām.

37. pants

Formāts, kādā dati no ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ jānosūta tā karoga valsts kompetentajai iestādei

Dalībvalstis nosaka formātu, kāds ►M1  Savienības zvejas kuģiem ◄ , kuri peld ar to karogu, un kompetentajām iestādēm jāizmanto, lai aizpildītu un nosūtītu zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas datus, kas minēti Kontroles regulas 15., 21. un 24. pantā.

▼M1

Zvejas žurnālu, pārkraušanas deklarāciju un izkraušanas deklarāciju elektroniskā formā aizpilda saskaņā ar X pielikumā sniegtajiem norādījumiem.

▼B

38. pants

Atbildes ziņojumi

1.  Par katru zvejas žurnāla, pārkraušanas, iepriekšēja paziņojuma un izkraušanas datu pārraidi ►M1  Savienības zvejas kuģiem ◄ tiek nosūtīti atbildes ziņojumi. Atbildes ziņojumā iekļauj apstiprinājumu par saņemšanu.

2.   ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis saglabā atbildes ziņojumu līdz zvejas reisa beigām.

39. pants

Pasākumi, kas veicami elektroniskas reģistrācijas un ziņošanas sistēmu tehniskas kļūmes vai nedarbošanās gadījumā

1.  Uz ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ uzstādītas elektroniskas reģistrācijas un ziņošanas sistēmas tehniskas kļūmes vai nedarbošanās gadījumā zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis, izmantojot piemērotus telekomunikāciju līdzekļus, katru dienu un ne vēlāk kā plkst. 24.00, sākot no brīža, kad kļūme vai nedarbošanās konstatēta, vai no brīža, kad viņš par to informēts saskaņā ar šīs regulas 40. panta 1. punktu, nosūta karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un izkraušanas deklarācijas datus – pat tad, ja nozveja nav gūta. Dalībvalstis pieņem lēmumu par to, kādi telekomunikāciju līdzekļi jāizmanto, un norāda tos Kontroles regulas 115. pantā minētajā tīmekļa vietnē.

2.  Elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas tehniskas kļūmes vai nedarbošanās gadījumā zvejas žurnāla un pārkraušanas deklarācijas datus nosūta arī:

Gadījumos, kas minēti a) un e) apakšpunktā, nosūta arī iepriekšēja paziņojuma un izkraušanas deklarācijas datus.

3.  Karoga dalībvalsts kompetentās iestādes 1. punktā minētos datus tūlīt pēc saņemšanas ievada elektroniskā datubāzē.

4.  Pēc elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas tehniskas kļūmes vai nedarbošanās konstatācijas ►M1  Savienības zvejas kuģis ◄ drīkst atstāt ostu tikai tad, kad karoga dalībvalsts kompetentās iestādes ir atzinušas, ka uz kuģa uzstādītā elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēma pilnībā darbojas, vai karoga dalībvalsts kompetentās iestādes tam ir citādi atļāvušas atstāt ostu. Karoga dalībvalsts tūlīt paziņo piekrastes dalībvalstij, ka tā atļāvusi kādam tās zvejas kuģim, kura elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēma nedarbojas, atstāt piekrastes dalībvalsts ostu.

5.  Lai noņemtu elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmu tās remonta vai nomaiņas vajadzībām, ir vajadzīgs karoga dalībvalsts kompetento iestāžu apstiprinājums.

40. pants

Datu nesaņemšana

1.  Ja karoga dalībvalsts kompetentās iestādes nav saņēmušas saskaņā ar Kontroles regulas 15., 22. un 24. pantu nosūtītos datus, tās iespējami drīz par to paziņo ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinim vai operatoram, vai viņu pārstāvim(-jiem). Ja attiecībā uz konkrētu ►M1  Savienības zvejas kuģi ◄ šāda situācija rodas vairāk nekā trīs reizes viena kalendārā gada laikā, karoga dalībvalsts nodrošina attiecīgā zvejas kuģa elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas rūpīgu pārbaudi. Karoga dalībvalsts izmeklē šo jautājumu, lai noskaidrotu, kāpēc dati nav saņemti, un veic atbilstošus pasākumus.

2.  Ja karoga dalībvalsts kompetentās iestādes nav saņēmušas datus saskaņā ar Kontroles regulas 15., 22. un 24. pantu un ja pēdējā no VMS saņemtā kuģa atrašanās vieta ir bijusi piekrastes dalībvalsts ūdeņos, tās iespējami drīz par to paziņo minētās piekrastes dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

3.  Visus datus, kuri vēl nav nosūtīti un par kuriem saņemts paziņojums saskaņā ar 1. punktu, ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis vai operators, vai viņu pārstāvis tūlīt pēc paziņojuma saņemšanas nosūta karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

41. pants

Traucēta piekļuve datiem

1.  Ja piekrastes dalībvalsts kompetentās iestādes savos ūdeņos novēro ►M1  Savienības zvejas kuģi ◄ no citas dalībvalsts un nespēj piekļūt zvejas žurnālam vai datiem par pārkraušanu citā kuģī saskaņā ar šīs regulas 44. pantu, tās pieprasa attiecīgās karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm nodrošināt piekļuvi šiem datiem.

2.  Ja 1. punktā minētā piekļuve netiek nodrošināta četru stundu laikā pēc pieprasījuma, piekrastes dalībvalsts par to paziņo karoga dalībvalstij. Pēc šāda paziņojuma saņemšanas karoga dalībvalsts nekavējoties nosūta attiecīgos datus piekrastes dalībvalstij, izmantojot jebkurus pieejamus elektroniskus līdzekļus.

3.  Ja piekrastes dalībvalsts nesaņem 2. punktā minētos datus, ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis vai operators, vai viņu pārstāvis pēc pieprasījuma ar jebkādiem pieejamiem – ja iespējams, elektroniskiem – līdzekļiem nosūta attiecīgos datus un šīs regulas 38. pantā minētā atbildes ziņojuma kopiju piekrastes dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Dalībvalstis pieņem lēmumu par to, kādi līdzekļi jāizmanto, un norāda tos Kontroles regulas 115. pantā minētajā tīmekļa vietnē.

4.  Ja ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis vai operators, vai viņu pārstāvis nevar nosūtīt piekrastes dalībvalsts kompetentajām iestādēm šīs regulas 38. pantā minētā atbildes ziņojuma kopiju, attiecīgajam zvejas kuģim aizliedz veikt zvejas darbības piekrastes dalībvalsts ūdeņos līdz brīdim, kad zvejas kuģa kapteinis vai operators, vai viņu pārstāvis minētajām iestādēm var nosūtīt atbildes ziņojuma kopiju vai Kontroles regulas 14. panta 1. punktā minēto informāciju.

42. pants

Dati par elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas darbību

1.  Dalībvalstis uztur datubāzes par savu elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmu darbību. Šajās datubāzēs iekļauj un tās spēj automātiski ģenerēt vismaz šādu informāciju:

2.  Saskaņā ar 1. punktu ģenerētās informācijas kopsavilkumus pēc pieprasījuma nosūta Komisijai. Alternatīvi šo informāciju var darīt pieejamu arī tīmekļa vietnes drošajā daļā tādā formātā un tādos laika intervālos, kādus nolēmusi Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm.

▼M1

43. pants

Dati, kas obligāti iekļaujami informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm

Datu elementi, kas Savienības zvejas kuģu kapteiņiem saskaņā ar Savienības noteikumiem jāreģistrē zvejas žurnālā, pārkraušanas deklarācijā, iepriekšējā paziņojumā un izkraušanas deklarācijā, ir obligāti iekļaujami arī informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm.

44. pants

Piekļuve datiem

1.  Kad zvejas kuģis, kas peld ar dalībvalsts karogu, veic zvejas darbības piekrastes dalībvalsts Savienības ūdeņos, karoga valsts tūlīt pēc saņemšanas pārsūta minētajai piekrastes dalībvalstij obligātos elektroniskā zvejas žurnāla datus par kārtējo zvejas reisu, sākot ar pēdējo iziešanu no ostas.

2.  Kamēr zvejas kuģis, kas peld ar dalībvalsts karogu, zvejo citas piekrastes dalībvalsts Savienības ūdeņos, karoga dalībvalsts tūlīt pēc saņemšanas pārsūta minētajai piekrastes dalībvalstij obligātos elektroniskā zvejas žurnāla datus. Karoga dalībvalsts pārsūta arī šīs regulas 47. panta 2. punktā minētos labojumus, kas attiecas uz kārtējo zvejas reisu.

3.  Kad izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas darbība notiek citas piekrastes dalībvalsts ostā, nevis karoga dalībvalsts ostā, karoga dalībvalsts tūlīt pēc saņemšanas pārsūta minētajai piekrastes dalībvalstij visus obligātos elektroniskās izkraušanas vai pārkraušanas deklarācijas datus.

4.  Kad karoga dalībvalstij ir paziņots, ka zvejas kuģis, kas peld ar tās karogu, plāno ieiet citas piekrastes dalībvalsts ostā, karoga dalībvalsts tūlīt pēc saņemšanas pārsūta minētajai piekrastes dalībvalstij elektronisko iepriekšējo paziņojumu.

5.  Ja zvejas reisa laikā zvejas kuģis, kas peld ar dalībvalsts karogu, ieiet citas piekrastes dalībvalsts Savienības ūdeņos, vai ja kādi no datiem, kas minēti 3. vai 4. punktā un saistīti ar konkrētu zvejas reisu, ir nosūtīti piekrastes dalībvalstij, karoga dalībvalsts atļauj piekļuvi visiem Kontroles regulas 111. panta 1. punktā minētajiem elektroniskajiem zvejas darbības datiem saistībā ar minēto zvejas reisu no iziešanas jūrā līdz laikam, kad ir pabeigta izkraušana, un pēc pieprasījuma pārraida datus minētajai piekrastes dalībvalstij. Piekļuve ir atļauta vēl vismaz 36 mēnešus pēc zvejas reisa sākuma.

6.  Tāda zvejas kuģa karoga dalībvalsts, kuru cita dalībvalsts inspicē saskaņā ar Kontroles regulas 80. pantu, pēc inspicējošās dalībvalsts pieprasījuma pārraida Kontroles regulas 111. panta 1. punktā minētos elektroniskos zvejas darbības datus attiecībā uz kuģa kārtējo zvejas reisu no iziešanas jūrā līdz pieprasījuma izteikšanai.

7.  Pieprasījumi, kas minēti 5. un 6. punktā, ir elektroniski, un tajos ir norādīts, vai atbildē būtu jāsniedz sākotnējie dati ar labojumiem vai tikai konsolidētie dati. Atbilde uz pieprasījumu tiek sagatavota automātiski, un pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts to pārraida nekavējoties.

8.  Dalībvalstis atļauj piekļuvi kuģu satelītnovērošanas sistēmas, zvejas žurnāla, pārkraušanas deklarācijas, iepriekšēja paziņojuma un izkraušanas deklarācijas datiem pēc tādu citu dalībvalstu pieprasījuma, kas veic inspekcijas darbības jūrā saistībā ar kopīgas izvietošanas plāniem vai citām kopīgām inspekcijas darbībām, par ko panākta vienošanās.

9.  Savienības zvejas kuģu kapteiņiem jebkurā laikā ir droša piekļuve sava kuģa elektroniskā zvejas žurnāla informācijai, pārkraušanas deklarācijas datiem, iepriekšēja paziņojuma datiem un izkraušanas deklarācijas datiem, kas glabājas karoga dalībvalsts datubāzē.

45. pants

Datu apmaiņa starp dalībvalstīm

Dalībvalstis:

▼B

46. pants

Vienīgā iestāde

1.  Katrā dalībvalstī par visu to datu nosūtīšanu, saņemšanu, pārvaldību un apstrādi, uz kuriem attiecas šī nodaļa, atbild vienīgā iestāde, kā minēts Kontroles regulas 5. panta 5. punktā.

2.  Dalībvalstis trīs mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā apmainās ar 1. punktā minēto iestāžu kontaktinformāciju un informē par to Komisiju un tās izraudzīto struktūru.

3.  Visas izmaiņas 1. un 2. punktā minētajā informācijā pirms to stāšanās spēkā paziņo Komisijai, tās izraudzītajai struktūrai un citām dalībvalstīm.

2.

iedaļa

Īpaši noteikumi par zvejas žurnālu elektroniskā formā

47. pants

Datu nosūtīšanas biežums

1.  Kuģim atrodoties jūrā, ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis vismaz reizi dienā ne vēlāk kā plkst. 24.00 nosūta elektroniskajā zvejas žurnālā reģistrēto informāciju karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm pat tad, ja nozveja nav gūta. Kapteinis šādus datus nosūta arī:

Ja pēdējā zvejas darbība ir notikusi ne vairāk kā vienu stundu pirms ieiešanas ostā, b) un c) apakšpunktā minēto nosūtīšanu var apvienot vienā ziņojumā.

▼M1

1.a  Savienības zvejas kuģa kapteinis elektronisku ziņojumu par iziešanu no ostas nosūta karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm pirms iziešanas no ostas un pirms jebkādas citas elektroniskas pārraides, kas saistīta ar zvejas reisu.

▼B

2.  Elektroniskā zvejas žurnāla un pārkraušanas deklarācijas datu labojumus kapteinis var nosūtīt līdz pēdējai datu nosūtīšanas reizei, kas minēta 1. punkta c) apakšpunktā. Labojumi ir viegli identificējami. Karoga dalībvalsts kompetentās iestādes glabā visus elektroniskā zvejas žurnāla sākotnējos datus un šo datu labojumus.

3.  Šā panta 1. punktā minētās informācijas kopiju kapteinis glabā uz zvejas kuģa visu laiku, kamēr kuģis atrodas ārpus ostas, līdz izkraušanas deklarācijas iesniegšanai.

4.  Kad ►M1  Savienības zvejas kuģis ◄ atrodas ostā, uz kuģa nav zvejas produktu un kapteinis ir iesniedzis izkraušanas deklarāciju par visām pēdējā zvejas reisā veiktajām zvejas darbībām, datu nosūtīšanu saskaņā ar šā panta 1. punktu var pārtraukt, nosūtot iepriekšēju paziņojumu karoga dalībvalsts FMC. Datu nosūtīšanu atsāk, kad ►M1  Savienības zvejas kuģis ◄ iziet no ostas. ►M1  Savienības zvejas kuģiem ◄ , kuros uzstādīta VMS un kuri to izmanto datu nosūtīšanai, iepriekšējs paziņojums nav jānosūta.

III

NODAĻA

Kopīgi noteikumi par zvejas žurnāliem, pārkraušanas deklarācijām un izkraušanas deklarācijām papīra vai elektroniskā formā

2.

iedaļa

Kopīgi noteikumi par dzīvsvara noteikšanu

48. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

49. pants

Pārrēķina koeficienti

1.  Aizpildot un iesniedzot zvejas žurnālus, kā minēts Kontroles regulas 14. un 15. pantā, uzglabātu vai apstrādātu zivju svara pārrēķināšanai zivju dzīvsvarā piemēro ES pārrēķina koeficientus, kas noteikti XIII, XIV un XV pielikumā. Tos piemēro zvejas produktiem, kas atrodas uz ►M1  Savienības zvejas kuģiem ◄ vai ir pārkrauti citā kuģī vai izkrauti no ►M1  Savienības zvejas kuģiem ◄ .

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, ja reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas, kurās Eiropas Savienība ir Līgumslēdzēja puse vai sadarbības partnere, kas nav Līgumslēdzēja puse, attiecībā uz savu pārvaldības apgabalu vai trešā valsts, ar kuru Eiropas Savienība ir noslēgusi nolīgumu par zveju, attiecībā uz tās suverenitātē vai jurisdikcijā esošiem ūdeņiem ir noteikušas savus pārrēķina koeficientus, tiek piemēroti šie koeficienti.

3.  Ja konkrētai sugai un sagatavošanas veidam nav noteikti pārrēķina koeficienti, kā minēts 1. un 2. punktā, piemēro karoga dalībvalsts pieņemto pārrēķina koeficientu.

4.  Neskarot 2. punktu, dalībvalstu kompetentās iestādes izmanto 1. punktā minētos ES pārrēķina koeficientus pārkrāvumu un izkrāvumu dzīvsvara aprēķināšanai, lai uzraudzītu kvotu apguvi.

50. pants

Aprēķina metode

1.  Zivju dzīvsvaru aprēķina, apstrādāto zivju svaru reizinot ar pārrēķina koeficientiem, kas katrai sugai un sagatavošanas veidam noteikti šīs regulas 49. pantā.

2.  Kombinēta sagatavošanas veida gadījumā izmanto tikai vienu pārrēķina koeficientu, kas piemērojams vienai no kombinētā veidā sagatavotajām zivs sastāvdaļām.

2.

iedaļa

Kopīgi noteikumi par zvejas žurnāla aizpildīšanu un iesniegšanu

51. pants

Vispārīgi noteikumi par zvejas žurnāliem

1.  Kontroles regulas 14. panta 3. punktā minēto pielaidi katras uz kuģa paturētās sugas zivju daudzuma novērtēšanai dzīvsvara kilogramos izsaka procentos no zvejas žurnālā reģistrētā apjoma.

2.  Nozvejām, kuras jāizkrauj nešķirotas, pielaidi var aprēķināt, pamatojoties uz vienu vai vairākiem reprezentatīviem paraugiem no kopējā uz kuģa paturētā daudzuma.

3.  Kontroles regulas 14. panta piemērošanas vajadzībām sugas, kas nozvejotas kā dzīvā ēsma, uzskata par nozvejotām un uz kuģa paturētām sugām.

4.   ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis, šķērsojot zvejas piepūles zonu, kurā tam ir atļauts zvejot, reģistrē un paziņo Kontroles regulas 14. panta 5. punktā minēto attiecīgo informāciju pat tad, ja kuģis attiecīgajā zonā zvejas darbības neveic.

3.

iedaļa

Kopīgi noteikumi par pārkraušanas/izkraušanas deklarāciju aizpildīšanu un iesniegšanu

52. pants

Pielaide pārkraušanas deklarācijā

Kontroles regulas 21. panta 3. punktā minēto pielaidi katras citā kuģī pārkrautās vai no cita kuģa saņemtās sugas zivju daudzuma novērtēšanai dzīvsvara kilogramos izsaka procentos no pārkraušanas deklarācijā norādītajiem apjomiem.

53. pants

Citā kuģī pārkrauto nozveju apjoma atšķirības

Ja nozvejas apjoms, kas pārkrauts no pārkrāvējkuģa, atšķiras no nozvejas apjoma, kas pārkrauts saņēmējkuģī, par pārkrauto daudzumu uzskata lielāko daudzumu. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti pēcpasākumi, lai noteiktu, kāds ir no pārkrāvējkuģa saņēmējkuģī pārkrauto zvejas produktu faktiskais svars.

54. pants

Izkraušanas pabeigšana

Ja saskaņā ar Kontroles regulas 61. pantu zvejas produktus transportē no izkraušanas vietas pirms to svēršanas, izkraušanu Kontroles regulas 23. panta 3. punkta un 24. panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām uzskata par pabeigtu tad, kad zvejas produkti ir nosvērti.

55. pants

Zvejas darbības, kurās iesaistīti divi vai vairāki ►M1  Savienības zvejas kuģi ◄

Neskarot īpašus noteikumus, ja zvejas darbībās ir iesaistīti divi vai vairāki ►M1  Savienības zvejas kuģi ◄ :

izkrauto nozveju attiecina uz to ►M1  Savienības zvejas kuģi ◄ , no kura izkrauj zvejas produktus.

IV

NODAĻA

Paraugu ņemšanas plāni un datu vākšana par ►M1  Savienības zvejas kuģiem ◄ , uz kuriem neattiecas prasības par zvejas žurnālu un izkraušanas deklarāciju

56. pants

Paraugu ņemšanas plānu izstrāde

Kontroles regulas 16. panta 2. punktā un 25. panta 2. punktā minētos paraugu ņemšanas plānus tādu ►M1  Savienības zvejas kuģu ◄ uzraudzībai, uz kuriem neattiecas prasības par zvejas žurnālu un izkraušanas deklarāciju, dalībvalstis izstrādā saskaņā ar šo nodaļu, lai noteiktu no krājuma vai krājumu grupas gūtu nozveju izkrāvumus no šādiem kuģiem un attiecīgā gadījumā to zvejas piepūli. Šos datus izmanto, lai reģistrētu nozvejas un attiecīgā gadījumā zvejas piepūli, kā minēts Kontroles regulas 33. pantā.

57. pants

Paraugu ņemšanas metodika

1.  Paraugu ņemšanas plānus, kas minēti šīs regulas 56. pantā, sagatavo saskaņā ar XVI pielikumu.

2.  Inspicējamā parauga lielumu nosaka atkarībā no riska, proti:

3.  Flotes segmenta dienas nozvejas no konkrēta krājuma nosaka, attiecīgā flotes segmenta aktīvo ►M1  Savienības zvejas kuģu ◄ kopējo skaitu reizinot ar viena ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ vidējo dienas nozveju no konkrēta krājuma, kas aprēķināta, pamatojoties uz paraugā iekļauto inspicēto ►M1  Savienības zvejas kuģu ◄ nozvejām.

►C1

 

4.  Dalībvalstis uzskata par izpildījušām šīs regulas 56. pantā noteikto prasību par paraugu ņemšanas plānu, ja tās sistemātiski vismaz reizi mēnesī par saviem zvejas kuģiem, uz kuriem neattiecas prasības par zvejas žurnālu un izkraušanas deklarāciju, vāc datus:

 ◄

V

NODAĻA

Zvejas piepūles kontrole

58. pants

Zvejas piepūles ziņojums

1.  Zvejas piepūles ziņojumu, kas minēts Kontroles regulas 28. pantā, nosūta saskaņā ar XVII pielikumu.

2.  Ja ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis saskaņā ar Kontroles regulas 28. panta 1. punktu ziņojumu kompetentajām iestādēm pārraida pa radio, dalībvalstis pieņem lēmumu par radiostacijām, kuras jāizmanto, un norāda tās Kontroles regulas 115. pantā minētajā tīmekļa vietnē.

VI

NODAĻA

Korektīvi pasākumi

59. pants

Vispārīgi principi

Lai gūtu labumu no Kontroles regulas 37. pantā minētajiem korektīvajiem pasākumiem, dalībvalstis paziņo Komisijai par nodarītā kaitējuma apmēru iespējami drīz un katrā ziņā viena mēneša laikā no dienas, kad Oficiālajā Vēstnesī publicēts zvejas aizliegums saskaņā ar Kontroles regulas 36. pantu.

60. pants

Pieejamo zvejas iespēju iedalīšana

▼M1

1.  Ja ar darbību, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, kaitējums nav novērsts ne pilnībā, ne daļēji, Komisija iespējami drīz pēc šīs regulas 59. pantā minētās informācijas saņemšanas veic vajadzīgos pasākumus ar mērķi mazināt nodarīto kaitējumu.

▼B

2.  Šā panta 1. punktā minētā pasākuma aprakstā norāda:

▼M1

▼B

VII

NODAĻA

Dzinēja jauda

61. pants

Galvenā dzinēja jaudas sertificēšana

1.  Jauna galvenā dzinēja, aizstājējdzinēja un tehniski pārveidota galvenā dzinēja maksimālās nepārtrauktās jaudas sertificēšanu, kā minēts Kontroles regulas 40. panta 1. un 2. punktā, veic saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2930/86 ( 23 ).

2.  Galveno dzinēju uzskata par tehniski pārveidotu, kā minēts 1. punktā, ja kāds no tā galvenajiem komponentiem (detaļām), tostarp (bet ne tikai) iesmidzināšanas iekārta, vārsti, turbokompresors, virzuļi, cilindru čaulas, klaņi, cilindru galvas, ir pārveidots vai aizstāts ar jaunām detaļām, kam ir citādas tehniskās specifikācijas, kā rezultātā mainās nominālā jauda, vai ja ir pārveidoti dzinēja regulējumi, piemēram, iesmidzināšanas iestatījumi, turbokompresora konfigurācija vai vārstu laikiestate. Tehniskā pārveidojuma raksturam jābūt skaidri izklāstītam 1. punktā minētajā sertifikācijā.

3.  Zvejas licences turētājs informē kompetentās iestādes, pirms tiek uzstādīts jauns galvenais dzinējs vai aizstāts vai tehniski pārveidots pašreizējais galvenais dzinējs.

4.  Šo pantu no 2012. gada 1. janvāra piemēro zvejas kuģiem, uz kuriem attiecas zvejas piepūles režīms. Attiecībā uz citiem kuģiem to piemēro no 2013. gada 1. janvāra. To piemēro tikai tiem zvejas kuģiem, kuriem ir uzstādīti jauni galvenie dzinēji vai kuru galvenie dzinēji ir aizstāti vai tehniski pārveidoti pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

62. pants

Verifikācija un paraugu ņemšanas plāns

1.  Dzinēja jaudas verificēšanai saskaņā ar Kontroles regulas 41. pantu dalībvalstis izstrādā paraugu ņemšanas plānu, lai savā flotē identificētu zvejas kuģus vai zvejas kuģu grupas, kurās pastāv risks, ka tiks deklarēta mazāka galvenā dzinēja jauda. Paraugu ņemšanas plāns pamatojas vismaz uz šādiem augsta riska kritērijiem:

2.  Dalībvalstis pēc saviem ieskatiem var noteikt, vai ir vajadzīgi papildu riska kritēriji.

3.  Dalībvalstis sagatavo sarakstu ar saviem zvejas kuģiem, kuri atbilst vienam vai vairākiem no 1. punktā minētajiem riska kritērijiem un attiecīgā gadījumā 2. punktā minētajiem riska kritērijiem.

4.  No katras zvejas kuģu grupas, kas atbilst vienam vai vairākiem no 1. un 2. punktā minētajiem riska kritērijiem, dalībvalstis pēc nejaušības principa atlasa zvejas kuģu paraugu. Parauga lielums ir vienāds ar attiecīgajai grupai piederošo zvejas kuģu skaita kvadrātsakni, kas noapaļota līdz tuvākajam veselajam skaitlim.

5.  Attiecībā uz katru nejaušās izlases paraugā iekļauto zvejas kuģi dalībvalstis verificē visus Kontroles regulas 41. panta 1. punktā minētos tehniskos dokumentus, kas ir to rīcībā. Attiecībā uz Kontroles regulas 41. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētajiem citiem dokumentiem dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš izgatavotāja katalogā norādītajām dzinēja specifikācijām, ja tās pieejamas.

6.  Šo pantu piemēro no 2012. gada 1. janvāra. Kontroles regulas 41. panta 2. punktā minētajās fiziskajās pārbaudēs prioritāri pārbauda tralerus, kas darbojas zvejniecībā, uz kuru attiecas zvejas piepūles režīms.

63. pants

Fiziska pārbaude

1.  Ja dzinēju jaudas mērījumi notiek uz zvejas kuģa, veicot galvenā dzinēja jaudas fizisko pārbaudi, kā minēts Kontroles regulas 41. panta 2. punktā, galvenā dzinēja jaudu var mērīt vispieejamākajā punktā starp dzenskrūvi un dzinēju.

2.  Ja galvenā dzinēja jaudu mēra aiz reduktora, mērījumu atbilstoši koriģē, lai aprēķinātu galvenā dzinēja jaudu pie dzinēja jaudas noņēmēja atloka saskaņā ar definīciju Regulas (EEK) Nr. 2930/86 5. panta 1. punktā. Veicot minēto korekciju, ņem vērā pārnesumkārbas radītos jaudas zudumus, pamatojoties uz pārnesumkārbas ražotāja sniegtajiem oficiālajiem tehniskajiem datiem.

VIII

NODAĻA

Atpūtas zvejas kontrole

64. pants

Paraugu ņemšanas plānu izstrāde

1.  Neskarot datu izmantošanu, kas minēta 5. punktā, paraugu ņemšanas plānos, kas dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar Kontroles regulas 55. panta 3. punktu, lai uzraudzītu nozvejas, kuras no krājumiem, uz ko attiecas atjaunošanas plāni, guvuši atpūtas zvejā iesaistīti kuģi, paredz datu vākšanu reizi divos gados.

2.  Paraugu ņemšanas plānos izmantotās metodes ir skaidri noteiktas, un tās ir pēc iespējas:

3.  Paraugu ņemšanas plānā norāda paraugu ņemšanas struktūru, lai novērtētu nozvejas no krājumiem, uz kuriem attiecas atjaunošanas plāni, izmantotos zvejas rīkus un attiecīgajā atjaunošanas plānā ietverto ģeogrāfisko apgabalu, kurā šīs nozvejas iegūtas.

4.  Dalībvalstis sistemātiski novērtē savākto datu pareizību un precizitāti.

5.  Šā panta 1. punktā minēto paraugu ņemšanas plānu īstenošanas vajadzībām dalībvalstis var izmantot datus, kas savākti saskaņā ar Kopienas daudzgadu programmu, kura noteikta Padomes Regulā (EK) Nr. 199/2008 ( 24 ), ciktāl šādi dati ir pieejami.

6.  Šo noteikumu nepiemēro, ja dalībvalsts ir aizliegusi atpūtas zveju no krājumiem, uz kuriem attiecas atjaunošanas plāns.

65. pants

Paraugu ņemšanas plānu paziņošana un novērtēšana

1.  Dalībvalstis paziņo savus paraugu ņemšanas plānus Komisijai 12 mēnešus pēc atjaunošanas plāna stāšanās spēkā. Attiecībā uz atjaunošanas plāniem, kuri jau ir spēkā laikā, kad stājas spēkā šī regula, paraugu ņemšanas plānu paziņo 12 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Grozījumus paraugu ņemšanas plānos paziņo pirms to stāšanās spēkā.

2.  Papildus Kontroles regulas 55. panta 4. punktā noteiktajam izvērtējumam Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja izvērtē arī:

3.  Attiecīgā gadījumā Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja sniedz ieteikumus paraugu ņemšanas plāna uzlabošanai.

IV

SADAĻA

TIRDZNIECĪBAS KONTROLE

I

NODAĻA

Izsekojamība

▼M1

66. pants

Definīcija

Šajā nodaļā piemēro šādu definīciju:

▼B

67. pants

Informācija par produktu partijām

1.  Kontroles regulas 58. panta 5. punktā minēto informāciju par zvejas un akvakultūras produktiem operatori sniedz tad, kad zvejas un akvakultūras produkti tiek sadalīti partijās, un ne vēlāk kā pirmās pārdošanas laikā.

2.  Papildus 1. punktam operatori atjaunina attiecīgo informāciju, kas minēta Kontroles regulas 58. panta 5. punktā un kas izriet no zvejas un akvakultūras produktu partiju apvienošanas vai sadalīšanas pēc pirmās pārdošanas, tiklīdz šāda informācija kļūst pieejama.

3.  Ja, apvienojot vai sadalot partijas pēc pirmās pārdošanas, tiek sajaukti zvejas un akvakultūras produkti no vairākiem zvejas kuģiem vai akvakultūras ražošanas vienībām, operatori spēj identificēt katru sākotnējo partiju vismaz pēc tās identifikācijas numura, kas minēts Kontroles regulas 58. panta 5. punkta a) apakšpunktā, un spēj izsekot to izcelsmei līdz nozvejas vai ieguves posmam saskaņā ar Kontroles regulas 58. panta 3. punktu.

4.  Kontroles regulas 58. panta 4. punktā minētās sistēmas un procedūras ļauj operatoriem identificēt zvejas un akvakultūras produktu tiešo(-os) piegādātāju(-us) un tiešo(-os) pircēju(-us), ja vien tie nav galapatērētāji.

5.  Kontroles regulas 58. panta 5. punktā minēto informāciju par zvejas un akvakultūras produktiem norāda partijas marķējumā vai uz tās iepakojuma, vai komercdokumentos, ko fiziski nosūta kopā ar partiju. To var piestiprināt partijai, izmantojot tādus identifikācijas līdzekļus kā kods, svītrkods, elektroniska mikroshēma vai līdzīga ierīce vai marķēšanas sistēma. Informācija par partiju ir pieejama visos ražošanas, apstrādes un izplatīšanas posmos tādā veidā, lai dalībvalstu kompetentās iestādes varētu tai piekļūt jebkurā laikā.

6.  Kontroles regulas 58. panta 5. punktā minēto informāciju par zvejas un akvakultūras produktiem, izmantojot tādus identifikācijas līdzekļus kā kods, svītrkods, elektroniska mikroshēma vai līdzīga ierīce vai marķēšanas sistēma, operators piestiprina:

7.  Ja Kontroles regulas 58. panta 5. punktā minētā informācija tiek sniegta komercdokumentā, ko fiziski nosūta kopā ar partiju, attiecīgajai partijai tiek piestiprināts vismaz identifikācijas numurs.

8.  Dalībvalstis savstarpēji sadarbojas, lai nodrošinātu to, ka informācijai, kas piestiprināta produktu partijai un/vai ko fiziski nosūta kopā ar partiju, var piekļūt citas dalībvalsts kompetentās iestādes, kas nav no dalībvalsts, kurā zvejas un akvakultūras produkti tika iekļauti partijā, jo īpaši tad, ja informācija partijai ir piestiprināta ar tādu identifikācijas līdzekli kā kods, svītrkods, elektroniska mikroshēma vai līdzīga ierīce. Operatori, kas izmanto šādus līdzekļus, nodrošina, ka tie ir izstrādāti, pamatojoties uz starptautiski atzītiem standartiem un specifikācijām.

9.  Kontroles regulas 58. panta 5. punkta d) apakšpunktā minētā informācija par nozvejas datiem var aptvert vairākas kalendārās dienas vai laikposmu, kas atbilst vairākām nozvejas dienām.

10.  Kontroles regulas 58. panta 5. punkta f) apakšpunktā minētā informācija par piegādātājiem attiecas uz operatora tiešo(-ajiem) piegādātāju(-iem), kas minēts(-i) šā panta 4. punktā. Šo informāciju attiecīgā gadījumā var sniegt identifikācijas marķējumā, kas minēts II pielikuma I iedaļā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku ( 26 ).

11.  Kontroles regulas 58. panta 5. punkta a) līdz f) apakšpunktā minēto informāciju nepiemēro:

▼M1

12.  Kontroles regulas 58. panta 5. punktā minēto informāciju nepiemēro zvejas un akvakultūras produktiem, kuri ietilpst kombinētās nomenklatūras 16. nodaļas pozīcijās 1604 un 1605 .

13.  Kontroles regulas 58. panta 5. punkta piemērošanas vajadzībām informācija par apgabalu, kurā produkts nozvejots vai izaudzēts, ir šāda informācija:

▼B

14.  Mazo zvejas un akvakultūras produktu daudzumu vērtību, kas minēta Kontroles regulas 58. panta 8. punktā, piemēro tiešajai pārdošanai no zvejas kuģa vienā kalendārajā dienā un vienam galapatērētājam.

▼M1 —————

▼B

II

NODAĻA

Zvejas produktu svēršana

1.

iedaļa

Vispārīgi noteikumi par svēršanu

69. pants

Darbības joma

Neskarot šīs regulas 78.–89. pantu, šajā nodaļā iekļautos noteikumus piemēro izkraušanai no ►M1  Savienības zvejas kuģiem ◄ , kas notiek dalībvalstī, un pārkraušanai citā kuģī, kurā iesaistīti ►M1  Savienības zvejas kuģi ◄ un kura notiek dalībvalsts ostās vai vietās tuvu dalībvalsts krastam, kā arī zvejas produktu svēršanai uz ►M1  Savienības zvejas kuģiem ◄ ES ūdeņos.

70. pants

Svēršanas datu reģistri

1.  Reģistrēti pircēji, reģistrēti izsoļu nami vai citas struktūras vai personas, kuras ir atbildīgas par zvejas produktu pirmo pārdošanu vai glabāšanu pirms pirmās pārdošanas, vai attiecīgā gadījumā ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis reģistrē datus par svēršanu, kas veikta saskaņā ar Kontroles regulas 60. un 61. pantu, norādot šādu informāciju:

2.  Reģistrēti pircēji, reģistrēti izsoļu nami vai citas struktūras vai personas, kuras ir atbildīgas par zivju produktu pirmo pārdošanu vai glabāšanu pirms pirmās pārdošanas, vai attiecīgā gadījumā ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis 1. punktā minētos datu reģistrus glabā trīs gadus.

71. pants

Svēršanas laiks

1.  Ja zvejas produktus pārkrauj no viena ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ citā ►M1  Savienības zvejas kuģī ◄ un pārkrauto zvejas produktu pirmā izkraušana ir notikusi ostā ārpus Eiropas Savienības teritorijas, zvejas produktus sver pirms to transportēšanas no ostas vai pārkraušanas vietas.

2.  Ja zvejas produktus nosver uz ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ saskaņā ar Kontroles regulas 60. panta 3. punktu un vēlreiz nosver uz sauszemes pēc to izkraušanas, Kontroles regulas 60. panta 5. punkta piemērošanas vajadzībām izmanto skaitli, kas iegūts uz sauszemes veiktajā svēršanā.

3.  Neskarot īpašos noteikumus ►M1  Savienības zvejas kuģiem ◄ , uz kuriem neattiecas Kontroles regulas 15. pantā minētā prasība par zvejas žurnāla datu elektronisku aizpildīšanu un nosūtīšanu, dalībvalsts var pieprasīt, lai kapteinis pirms svēršanas nodotu izkraušanas dalībvalsts kompetentajām iestādēm zvejas žurnāla lapas kopiju.

72. pants

Svēršanas sistēmas

1.  Dalībvalsts kompetentās iestādes visas svēršanas sistēmas kalibrē un aizzīmogo saskaņā ar valstī spēkā esošām sistēmām.

2.  Par svēršanas sistēmu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona uztur kalibrēšanas datu reģistru.

3.  Ja svēršanu veic uz transportiera lentes, tā ir aprīkota ar redzamu skaitītāju, kas reģistrē summāro kopējo svaru. Reģistrē skaitītāja rādījumu svēršanas sākumā, kā arī summāro kopējo svaru. Par svēršanu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona reģistrē svēršanas datu reģistrā visus ar sistēmas lietošanu saistītos datus.

73. pants

Saldētu zvejas produktu svēršana

1.  Neskarot īpašus noteikumus un jo īpaši šīs regulas 70. un 74. pantu, ja sver izkrautus saldētu zvejas produktu daudzumus, kastēs vai blokos izkrautu saldēto zvejas produktu svaru var noteikt pa sugām un attiecīgā gadījumā pa sagatavošanas veidiem, kastu vai bloku kopējo skaitu reizinot ar zvejas produktu vidējo tīrsvaru vienā kastē vai blokā, kas aprēķināts saskaņā ar XVIII pielikumā noteikto metodiku.

2.  Fiziskās vai juridiskās personas, kas sver zvejas produktus, reģistrē datus par katru izkrāvumu, norādot:

74. pants

Ledus un ūdens

1.  Reģistrēts pircējs, reģistrēts izsoļu nams vai citas struktūras vai personas, kuras ir atbildīgas par zvejas produktu pirmo pārdošanu, pirms svēršanas nodrošina to, ka zvejas produkti tiek attīrīti no ledus, ciktāl tas iespējams, nenodarot bojājumus un nepasliktinot kvalitāti.

▼M1

2.  Neskarot šīs regulas 78.–89. pantā paredzētos īpašos noteikumus par pelaģisko sugu nozvejām, kas nogādāšanai pirmās pārdošanas, uzglabāšanas vai apstrādes vietā ir izkrautas nefasētā veidā, ūdens un ledus dēļ piemērotais kopējā svara samazinājums nepārsniedz 2 %. Ūdens un ledus dēļ piemēroto samazinājumu procentos ieraksta svēršanas kvītī kopā ar svara norādi. Izkrāvumiem, kas paredzēti rūpnieciskām vajadzībām, vai sugām, kas nav pelaģiskās sugas, svara samazinājumu ūdens vai ledus dēļ nepiemēro.

▼B

75. pants

Kompetento iestāžu piekļuve

Kompetentajām iestādēm pastāvīgi ir brīva piekļuve svēršanas sistēmām, svēršanas datu reģistriem, rakstiskajām deklarācijām un visām telpām, kurās glabā vai apstrādā zvejas produktus.

76. pants

Paraugu ņemšanas plāni

1.  Kontroles regulas 60. panta 1. punktā minēto paraugu ņemšanas plānu un visus tā būtiskos grozījumus dalībvalstis pieņem saskaņā ar XIX pielikumā aprakstīto riska izvērtējuma metodiku.

2.  Kontroles regulas 60. panta 3. punktā minēto paraugu ņemšanas plānu un visus tā būtiskos grozījumus dalībvalstis pieņem saskaņā ar XX pielikumā aprakstīto riska izvērtējuma metodiku. Ja nozveju sver uz kuģa, Kontroles regulas 14. panta 3. punktā un 21. panta 3. punktā minēto pielaidi nepiemēro, ja skaitlis, kas iegūts svēršanā uz sauszemes, ir lielāks nekā atbilstošais skaitlis, kas iegūts svēršanā uz kuģa.

3.  Ja dalībvalstis plāno pieņemt Kontroles regulas 60. panta 1. un 3. punktā minētos paraugu ņemšanas plānus, tām vēlams sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā iesniegt vienu paraugu ņemšanas plānu, kas aptver visas attiecīgās svēršanas procedūras trīs gadu laikposmā. Šajā paraugu ņemšanas plānā var būt dažādas daļas par dažādām zvejniecībām.

4.  Ikvienu jaunu paraugu ņemšanas plānu, kas jāpieņem pēc 3. punktā minētā termiņa, vai visus grozījumus šādos plānos iesniedz apstiprināšanai trīs mēnešus pirms attiecīgā gada beigām.

77. pants

Kontroles plāni un programmas attiecībā uz zvejas produktu svēršanu pēc to transportēšanas no izkraušanas vietas

1.  Kontroles regulas 61. panta 1. punktā minēto kontroles plānu un visus tā būtiskos grozījumus dalībvalstis pieņem saskaņā ar XXI pielikumā aprakstīto riska izvērtējuma metodiku.

2.  Ja dalībvalstis plāno pieņemt Kontroles regulas 61. panta 1. punktā minētos kontroles plānus, tās par katru dalībvalsti iesniedz vienu kontroles plānu, kas aptver visus to zvejas produktu pārvadājumus, kuri jāsver pēc transportēšanas. Šādu kontroles plānu iesniedz sešus mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Attiecīgajā vienā kontroles plānā var būt dažādas daļas par dažādām zvejniecībām.

3.  Kontroles regulas 61. panta 2. punktā minēto kopīgo kontroles programmu un visus tās būtiskos grozījumus dalībvalstis pieņem saskaņā ar XXII pielikumā aprakstīto riska izvērtējuma metodiku.

4.  Ja dalībvalstis plāno pieņemt Kontroles regulas 61. panta 2. punktā minētās kopīgās kontroles programmas, tās iesniedz šādas programmas sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

5.  Ikvienu jaunu 2. punktā minētu kontroles plānu vai 4. punktā minētas kopīgas kontroles programmas, kuras jāpieņem pēc 2. un 4. punktā minētā termiņa, vai visus grozījumus šādos plānos vai programmās iesniedz trīs mēnešus pirms tā gada beigām, kas ir pirms gada, kurā stājas spēkā attiecīgais plāns vai programma.

2.

iedaļa

Īpaši noteikumi par dažu pelaģisko sugu svēršanu

▼M1

78. pants

Siļķu, makreļu, stavridu un putasu nozveju svēršanas procedūru piemērošanas joma

Šajā iedaļā izklāstītos noteikumus piemēro, sverot Savienībā izkrautas vai no Savienības zvejas kuģiem trešās valstīs izkrautas siļķu (Clupea harengus), makreļu (Scomber scombrus), stavridu (Trachurus spp.) un putasu (Micromesistius poutassou) nozvejas (atsevišķi vai jauktā veidā), kuras iegūtas šādās zonās:

ja to daudzums vienā izkrāvumā pārsniedz 10 tonnu.

79. pants

Ostas, kurās sver siļķu, makreļu, stavridu un putasu nozvejas

▼B

1.  Šīs regulas 78. pantā minēto sugu zivju nozvejas sver tūlīt pēc izkraušanas. Tomēr šo sugu zivju nozvejas drīkst svērt pēc transportēšanas, ja:

un ja Komisija ir apstiprinājusi šo kontroles plānu vai kopīgo kontroles programmu.

2.  Katra attiecīgā dalībvalsts nosaka, kurās šīs valsts ostās tiek veikta šīs regulas 78. pantā minēto sugu zivju svēršana, un nodrošina to, ka visas šo sugu zivis izkrauj attiecīgajās ostās. Šādām ostām ir:

3.  Attiecīgās dalībvalstis nosūta Komisijai šādu ostu sarakstu un paziņo šajās ostās piemērojamās inspekcijas un pārraudzības procedūras, tostarp noteikumus par to, kā reģistrējami un nosūtāmi dati par ikvienas minētās sugas zivju daudzumiem katrā izkrāvumā.

4.  Visas izmaiņas 3. punktā minētajā ostu sarakstā un inspekcijas un pārraudzības procedūrās paziņo Komisijai vismaz 15 dienas pirms to stāšanās spēkā.

5.  Dalībvalstis nodrošina to, ka visi šīs regulas 78. pantā minēto sugu zivju izkrāvumi, ko dalībvalstu kuģi veic ārpus Eiropas Savienības, notiek ostās, kuras svēršanas vajadzībām ir tieši izraudzījušās trešās valstis, kuras ar Eiropas Savienību ir noslēgušas nolīgumus attiecībā uz šādām sugām.

6.  Komisija nosūta visām attiecīgajām dalībvalstīm 3. un 4. punktā minēto informāciju, kā arī trešo valstu izraudzīto ostu sarakstu.

7.  Ostu sarakstu un tā izmaiņas Komisija un attiecīgās dalībvalstis publicē savās oficiālajās tīmekļa vietnēs.

80. pants

Ieiešana dalībvalsts ostā

1.  Saistībā ar svēršanu zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis vismaz četras stundas pirms kuģa ieiešanas attiecīgajā izkraušanas ostā tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras ostā plānota izkraušana, sniedz šādu informāciju:

▼M1

▼B

2.  Tāda ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ kapteinis, uz kuru attiecas pienākums datus zvejas žurnālā reģistrēt elektroniski, 1. punktā minēto informāciju elektroniski nosūta karoga dalībvalstij. Karoga dalībvalsts nekavējoties nosūta šo informāciju dalībvalstij, kurā jāveic izkraušana. Kontroles regulas 15. pantā minētos elektroniskā zvejas žurnāla datus un 1. punktā minēto informāciju var elektroniski nosūtīt vienā reizē.

3.  Dalībvalsts var noteikt īsāku paziņošanas termiņu, nekā paredzēts 1. punktā. Šādā gadījumā attiecīgās dalībvalstis par to informē Komisiju vismaz 15 dienas pirms īsākā paziņošanas termiņa stāšanās spēkā. Komisija un attiecīgās dalībvalstis ievieto šo informāciju savās tīmekļa vietnēs.

81. pants

Izkraušana

Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasa, lai šīs regulas 78. pantā minēto nozveju izkraušana netiktu uzsākta, pirms tā ir nepārprotami atļauta. Ja izkraušana tiek pārtraukta, tās atsākšanai ir jāsaņem atļauja.

82. pants

Zvejas žurnāls

1.  Tūlīt pēc ierašanās ostā un pirms izkraušanas sākšanas tāda zvejas kuģa kapteinis, uz kuru neattiecas pienākums datus zvejas žurnālā reģistrēt elektroniski, attiecīgo aizpildīto zvejas žurnāla lapu vai lapas uzrāda inspicēšanai dalībvalsts kompetentajai iestādei izkraušanas ostā.

▼M1

2.  Uz kuģa paturētie siļķu, makreļu, stavridu un putasu daudzumi, kas paziņoti pirms izkraušanas, kā minēts šīs regulas 80. panta 1. punkta c) apakšpunktā, ir vienādi ar daudzumiem, kas reģistrēti zvejas žurnālā pēc izkraušanas pabeigšanas.

83. pants

Publiskās iekārtas svaigu siļķu, makreļu, stavridu un putasu svēršanai

▼B

Neskarot šīs regulas 72. panta noteikumus, ja izmanto publiskas svēršanas iekārtas, fiziskās vai juridiskās personas, kas sver šīs regulas 78. pantā minētās nozvejas, izdod pircējam svēršanas kvīti, kurā norādīts svēršanas datums un laiks un autocisternas identifikācijas numurs. Svēršanas kvīts kopiju pievieno pārdošanas zīmei vai pārņemšanas deklarācijai.

84. pants

Privātas svēršanas iekārtas svaigu zivju svēršanai

1.  Papildus šīs regulas 72. panta noteikumiem uz privātu svēršanas iekārtu izmantošanu attiecas arī šā panta prasības.

2.  Fiziskās vai juridiskās personas, kas sver šīs regulas 78. pantā minētās nozvejas, par katru svēršanas sistēmu kārto iesietu reģistru ar numurētām lapām. To aizpilda tūlīt pēc katra atsevišķa izkrāvuma nosvēršanas un vēlākais plkst. 23.59 (vietējais laiks) nosvēršanas dienā. Datu reģistrā norāda:

3.  Neskarot šīs regulas 72. panta 3. punktu, ja svēršanu veic uz transportiera lentes, visus ar šādas svēršanas sistēmas lietošanu saistītos datus reģistrē iesietā svēršanas reģistrā ar numurētām lapām.

▼M1

85. pants

Saldētu zivju svēršana

Ja sver izkrautus saldētu siļķu, makreļu, stavridu un putasu daudzumus, kastēs izkrautu saldēto zivju svaru nosaka katrai sugai atsevišķi saskaņā ar šīs regulas 73. pantu.

86. pants

Svēršanas datu reģistru glabāšana

Visus šīs regulas 84. panta 3. punktā un 85. pantā minētos svēršanas datu reģistrus un visu transportēšanas dokumentu kopijas šīs regulas 79. panta 1. punktā minētā kontroles plāna vai kopīgās kontroles programmas ietvaros glabā vismaz trīs gadus.

▼B

87. pants

Pārdošanas zīme un pārņemšanas deklarācija

Fiziskās vai juridiskās personas, kas atbild par pārdošanas zīmju un pārņemšanas deklarāciju iesniegšanu, šādas deklarācijas par šīs regulas 78. pantā minētajām sugām pēc pieprasījuma iesniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

▼M1

88. pants

Kontrolpārbaudes

Līdz laikam, kad ir izveidota datorizēta datubāze saskaņā ar Kontroles regulas 109. pantu, kompetentās iestādes veic visu izkrāvumu administratīvas kontrolpārbaudes, kurās salīdzina:

89. pants

Svēršanas uzraudzība

1.  No kuģa izkrauto siļķu, makreļu, stavridu un putasu nozveju svēršanu uzrauga atsevišķi pa sugām. Ja nozveja no kuģa tiek izsūknēta krastā, uzrauga visa izkrāvuma svēršanu. Saldētu siļķu, makreļu, stavridu un putasu izkraušanas gadījumā saskaita visas kastes un uzrauga to, kā tiek ievērota XVIII pielikumā paredzētā kastu vidējā tīrsvara aprēķināšanas metodika.

2.  Papildus šīs regulas 88. pantā minētajiem datiem kontrolpārbaudē salīdzina šādus datus:

3.  Pēc izkraušanas pabeigšanas pārliecinās, ka kuģī vairs nav zivju, uz kurām attiecas šīs iedaļas īpašie noteikumi.

4.  Visas šajā pantā un šīs regulas 107. pantā minētās uzraudzības darbības dokumentē. Šos dokumentus glabā vismaz 3 gadus.

III NODAĻA

Pārdošanas zīmes un pārņemšanas deklarācijas

▼B

90. pants

Vispārīgi noteikumi

▼M1

1.  Ja attiecīgo kvotu pārvalda, pamatojoties uz īpatņu skaitu, pārdošanas zīmē un pārņemšanas deklarācijā norāda īpatņu skaitu, kā minēts Kontroles regulas 64. panta 1. punkta f) apakšpunktā un 66. panta 3. punkta e) apakšpunktā.

▼B

2.  Norādot Kontroles regulas 64. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto sagatavošanas veidu, norāda arī uzglabāšanas veidu saskaņā ar I pielikumu.

3.  Kontroles regulas 64. panta 1. punkta l) apakšpunktā minēto cenu norāda tās dalībvalsts valūtā, kurā notiek pārdošana.

▼M1

91. pants

Pārdošanas zīmju un pārņemšanas deklarāciju formāts

1.  Dalībvalstis nosaka formātu, kas jāizmanto pārdošanas zīmju un pārņemšanas deklarāciju aizpildīšanai un pārraidīšanai starp reģistrētiem pircējiem, reģistrētiem izsoļu namiem vai citām dalībvalstu pilnvarotām struktūrām vai personām un kompetentajām iestādēm, kā minēts Kontroles regulas 63. un 67. pantā.

2.  Datu elementi, kas reģistrētiem pircējiem, reģistrētiem izsoļu namiem vai citām dalībvalstu pilnvarotām struktūrām vai personām saskaņā ar Savienības noteikumiem ir jānorāda pārdošanas zīmēs vai pārņemšanas deklarācijās, ir obligāti iekļaujami arī informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm.

3.  Kontroles regulas 111. panta 2. punktā minētos datus, ko iepriekšējos 36 mēnešos par darbībām pārraidījusi dalībvalsts, kuras teritorijā notikusi pirmā pārdošana vai pārņemšana, minētā dalībvalsts dara pieejamus pēc karoga dalībvalsts pieprasījuma vai pēc tās dalībvalsts pieprasījuma, kuras teritorijā zvejas produkti izkrauti. Atbilde uz pieprasījumu tiek sagatavota automātiski un pārraidīta nekavējoties.

4.  Dalībvalstis:

5.  Katrā dalībvalstī par visu to datu pārraidīšanu, saņemšanu, pārvaldību un apstrādi, uz kuriem attiecas šī nodaļa, atbild vienīgā iestāde, kas minēta Kontroles regulas 5. panta 5. punktā.

6.  Dalībvalstis 3 mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā apmainās ar 5. punktā minēto iestāžu kontaktinformāciju un informē par to Komisiju un tās izraudzīto struktūru.

7.  Visas izmaiņas 5. un 6. punktā minētajā informācijā pirms to stāšanās spēkā paziņo Komisijai, tās izraudzītajai struktūrai un citām dalībvalstīm.

▼B

V

SADAĻA

PĀRRAUDZĪBA

I

NODAĻA

Pārraudzības ziņojumi

92. pants

Informācija, kas jāreģistrē pārraudzības ziņojumā

1.  Kontroles regulas 71. panta 3. un 4. punktā minētos pārraudzības ziņojumus sagatavo saskaņā ar šīs regulas XXIII pielikumu.

2.  Pārraudzības ziņojumos ietvertos datus dalībvalstis augšupielādē Kontroles regulas 78. pantā minētajā elektroniskajā datubāzē un nodrošina šīs regulas XXIV pielikuma 2. punktā minētās funkcijas. Šajā datubāzē reģistrē vismaz XXIII pielikumā norādīto informāciju. Datubāzē var papildus ievietot arī ieskenētus pārraudzības ziņojumus, kas sagatavoti papīra formā.

3.  Ziņojumos ietvertos datus datubāzē glabā pieejamus vismaz trīs gadus.

4.  Pēc 1. punktā minētā pārraudzības ziņojuma saņemšanas karoga dalībvalsts pēc iespējas drīz uzsāk izmeklēšanu par tā zvejas kuģa darbībām, uz kuru attiecas pārraudzības ziņojums.

5.  Šā panta 1. punktu piemēro, neskarot to reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju pieņemtus noteikumus, kurās Eiropas Savienība ir Līgumslēdzēja puse.

II

NODAĻA

Kontroles novērotāji

93. pants

Vispārīgi noteikumi par kontroles novērotājiem

1.  Neskarot īpašus noteikumus, kurus pieņēmusi reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija vai par kuriem panākta vienošanās ar trešo valsti, uz ►M1  Savienības zvejas kuģiem ◄ , kas izraudzīti kontroles novērotāju sistēmas piemērošanai, attiecīgās sistēmas noteiktajā laikā atrodas vismaz viens kontroles novērotājs.

2.  Dalībvalstis ieceļ kontroles novērotājus un nodrošina to, lai viņi varētu veikt savus uzdevumus. Jo īpaši dalībvalstis nodrošina kontroles novērotāju nogādāšanu uz attiecīgā ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ un atgriešanos no tā.

3.  Kontroles novērotāji neveic citus uzdevumus kā vien Kontroles regulas 73. pantā un šīs regulas 95. pantā paredzētos uzdevumus, izņemot gadījumus, kad citi uzdevumi jāveic saskaņā ar ES kontroles novērotāju sistēmu vai kā daļa no novērotāju programmas, kas ir reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas pārziņā vai izveidota ar divpusēju nolīgumu ar trešo valsti.

4.  Kompetentās iestādes nodrošina to, ka kontroles novērotājiem pienākumu izpildes vajadzībām ir sakaru līdzekļi, kas ir neatkarīgi no zvejas kuģa sakaru sistēmas.

5.  Šie noteikumi neietekmē zvejas kuģa kapteiņa pilnvaras būt pilnībā atbildīgam par kuģa darbībām.

94. pants

Kontroles novērotāju neatkarība

Lai kontroles novērotāji būtu neatkarīgi no ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ īpašnieka, operatora, kapteiņa un ikviena apkalpes locekļa, kā noteikts Kontroles regulas 73. panta 2. punktā, kontroles novērotājs nedrīkst būt:

95. pants

Kontroles novērotāju pienākumi

1.  Kontroles novērotāji uz ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ , uz kura viņi ir uzņemti, pārbauda attiecīgos dokumentus un reģistrē zvejas darbības, kā norādīts XXV pielikumā.

2.  Uz ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ esošie kontroles novērotāji attiecīgā gadījumā īsumā informē amatpersonas, kuras plāno uzsākt minētā zvejas kuģa inspicēšanu, pēc šo amatpersonu ierašanās uz kuģa. Ja uz ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ ir šādas iespējas, informēšana attiecīgā gadījumā notiek slēgtā sanāksmē.

3.  Kontroles regulas 73. panta 5. punktā minēto ziņojumu kontroles novērotāji sagatavo XXVI pielikumā norādītajā formā. Minēto ziņojumu viņi nekavējoties un katrā ziņā 30 dienās pēc uzdevumu izpildes nosūta savas valsts kompetentajām iestādēm un karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Novērotāju valsts kompetentās iestādes pēc pieprasījuma dara ziņojumu pieejamu piekrastes dalībvalsts kompetentajām iestādēm, Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai. Ziņojumu kopijās, kas darītas pieejamas citām dalībvalstīm, var nenorādīt nozvejas gūšanas vietas, proti, atrašanās vietu katras zvejas darbības sākumā un beigās, bet tajās var norādīt katras sugas un katrā ICES rajonā vai attiecīgā gadījumā citā zonā iegūto dienas kopējo nozveju dzīvsvara kilogramos.

▼M1 —————

▼B

VI

SADAĻA

INSPEKCIJA

I

NODAĻA

Inspekciju veikšana

1.

iedaļa

Vispārīgi noteikumi

97. pants

Amatpersonas, kas pilnvarotas veikt inspekcijas jūrā vai uz sauszemes

1.  Dalībvalstu kompetentās iestādes pilnvaro par inspekciju veikšanu atbildīgās amatpersonas, kas minētas Kontroles regulas 74. pantā. Šajā nolūkā dalībvalstis izdod savām amatpersonām dienesta apliecību, kurā norādīta viņu identitāte un statuss, kādā viņas darbojas. Katrai amatpersonai, pildot dienesta pienākumus, ir klāt dienesta apliecība, un amatpersona to uzrāda inspekcijas laikā, tiklīdz tas iespējams.

2.  Dalībvalstis piešķir amatpersonām atbilstīgas pilnvaras, kas vajadzīgas kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes nodrošināšanai saskaņā ar šo regulu un kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanas nodrošināšanai.

98. pants

Vispārīgi principi

1.  Neskarot daudzgadu plānos paredzētos noteikumus, dalībvalstu kompetentās iestādes, izmantojot visu pieejamo informāciju, pieņem uz riska izvērtējumu balstītu pieeju inspicējamo objektu izvēlei. Saskaņā ar šo pieeju dalībvalstu amatpersonas veic inspekcijas atbilstīgi šajā nodaļā izklāstītajiem noteikumiem.

2.  Neskarot daudzgadu plānos paredzētos noteikumus, dalībvalstis koordinē kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes pasākumus. Šajā nolūkā tās pieņem un īsteno Kontroles regulas 46. pantā minētās nacionālās kontroles rīcības programmas un Kontroles regulas 94. pantā minētās kopīgās kontroles programmas, kuras aptver gan jūrā, gan uz sauszemes veiktas darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu.

3.  Atbilstīgi uz riska izvērtējumu balstītai kontroles un noteikumu izpildes stratēģijai katra dalībvalsts objektīvi veic vajadzīgās inspekcijas darbības, lai nepieļautu, ka tiek paturēti uz kuģa, pārkrauti citā kuģī, izkrauti, pārvietoti uz sprostiem un audzētavām, apstrādāti, transportēti, uzglabāti, tirgoti un turēti krājumā zvejas produkti, kas iegūti, veicot darbības, kuras ir pretrunā kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem.

4.  Inspekcijas veic tā, lai pēc iespējas nepieļautu jebkādu negatīvu ietekmi uz inspicēto zvejas produktu higiēnu un kvalitāti.

5.  Dalībvalstis nodrošina to, ka valstī izveidotās informācijas sistēmas, kas saistītas ar zivsaimniecību, ļauj pēc vajadzības tieši elektroniski apmainīties ar informāciju par ostas valsts inspekcijām starp pašām sistēmām, ar citām dalībvalstīm, Komisiju un tās izraudzīto struktūru saskaņā ar Kontroles regulas 111. pantu.

99. pants

Amatpersonu pienākumi pirms inspekcijas

Pirms inspekcijas amatpersonas, ja iespējams, vāc visu attiecīgo informāciju, tostarp:

100. pants

To amatpersonu pienākumi, kas pilnvarotas veikt inspekcijas

1.  Amatpersonas, kas pilnvarotas veikt inspekcijas, pārbauda un pieraksta visas attiecīgās ziņas, kas paredzētas attiecīgajā inspekcijas ziņojuma modulī, kurš iekļauts XXVII pielikumā. Šajā nolūkā amatpersonas drīkst uzņemt fotoattēlus, izgatavot video un audio ierakstus saskaņā ar valsts tiesību aktiem un attiecīgā gadījumā ņemt paraugus.

2.  Amatpersonas neierobežo neviena operatora tiesības inspekcijas laikā sazināties ar karoga valsts kompetentajām iestādēm.

3.  Amatpersonas ņem vērā visu informāciju, ko saskaņā ar šīs regulas 95. panta 2. punktu sniedzis kontroles novērotājs, kurš atrodas uz inspicējamā zvejas kuģa.

4.  Pēc inspekcijas pabeigšanas amatpersonas attiecīgā gadījumā informē operatorus par zivsaimniecības noteikumiem, kas saistīti ar attiecīgajiem apstākļiem.

5.  Ja nekas neliecina par acīmredzamu pārkāpumu, amatpersonas cik vien iespējams drīz pēc inspekcijas pabeigšanas atstāj zvejas kuģi vai inspicēto objektu.

101. pants

Dalībvalstu, Komisijas un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras pienākumi

1.  Dalībvalstu kompetentās iestādes un attiecīgā gadījumā Komisija un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra nodrošina, ka to amatpersonas veic inspekcijas profesionāli un atbilstīgi augstiem standartiem, vienlaikus izturoties pieklājīgi un taktiski.

2.  Katras dalībvalsts kompetentās iestādes izveido procedūras, lai nodrošinātu to, ka visas operatoru iesniegtās sūdzības par tās amatpersonu veiktas inspekcijas norisi, tiek taisnīgi un pamatīgi izmeklētas saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

3.  Attiecīgi vienojoties ar zvejas kuģa karoga dalībvalsti, piekrastes dalībvalstis var uzaicināt minētās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas piedalīties minētās dalībvalsts zvejas kuģa inspekcijās, kamēr šie kuģi darbojas piekrastes dalībvalsts ūdeņos vai izkrauj nozveju tās ostās.

2.

iedaļa

Inspekcijas jūrā

102. pants

Vispārīgi noteikumi par inspekcijām jūrā

1.  Uz ikviena kuģa, ko izmanto kontroles vajadzībām, ieskaitot pārraudzību, ir attēlots skaidri saskatāms vimpelis vai simbols, kura paraugs iekļauts XXVIII pielikumā.

2.  Kuģa laiva, ko izmanto, lai atvieglotu inspekcijas veicēju amatpersonu pārvadāšanu, peld ar līdzīgu karogu vai vimpeli, kura izmērs ir piemērots kuģa laivas izmēram, lai norādītu, ka tā ir iesaistīta zvejas inspekcijas veikšanā.

3.  Par inspekcijas kuģiem atbildīgās personas pienācīgi ievēro kuģošanas noteikumus un manevrē drošā attālumā no zvejas kuģa saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem par sadursmju novēršanu jūrā.

103. pants

Uzkāpšana uz zvejas kuģiem jūrā

1.  Par inspekcijas veikšanu atbildīgās amatpersonas nodrošina to, ka netiek veiktas nekādas darbības, kas var apdraudēt zvejas kuģa un tā apkalpes drošību.

2.  Amatpersonas nedrīkst pieprasīt tā zvejas kuģa kapteinim, uz kura tās uzkāpj vai no kura tās nokāpj, zvejas laikā apstāties vai manevrēt, vai arī apturēt zvejas rīku ievietošanu vai izcelšanu. Tomēr, lai nodrošinātu drošu uzkāpšanu uz kuģa vai nokāpšanu no tā, amatpersonas var pieprasīt pārtraukt vai aizkavēt zvejas rīka ievietošanu, kamēr tās uzkāpj uz zvejas kuģa vai no nokāpj no tā. Uzkāpšanas gadījumā šī aizkavēšana nedrīkst ilgt vairāk kā 30 minūtes pēc amatpersonu uzkāpšanas uz zvejas kuģa, ja vien nav atklāts pārkāpums. Šie noteikumi neietekmē amatpersonu iespēju pieprasīt, lai zvejas rīks tiktu izcelts inspicēšanai.

104. pants

Darbības uz kuģa

1.  Veicot inspekciju, amatpersonas pārbauda un pieraksta visas attiecīgās ziņas, kas paredzētas attiecīgajā inspekcijas ziņojuma modulī, kurš iekļauts šīs regulas XXVII pielikumā.

2.  Amatpersonas drīkst pieprasīt kapteinim, lai zvejas rīks tiktu izcelts inspicēšanai.

3.  Inspekcijas grupā parasti ir divas amatpersonas. Vajadzības gadījumā inspekcijas grupai var pievienoties papildu amatpersonas.

4.  Inspekcijas ilgums nepārsniedz četras stundas vai laiku, kamēr zvejas rīks ir uzcelts uz kuģa un zvejas rīks un nozveja ir inspicēta (atkarībā no tā, kurš laikposms ir ilgāks). Šo noteikumu nepiemēro, ja tiek atklāts acīmredzams pārkāpums vai ja amatpersonām vajag vairāk informācijas.

5.  Ja ir atklāts acīmredzams pārkāpums, pie jebkuras zvejas rīka vai zvejas kuģa daļas, ieskaitot zvejas produktu tvertnes un vai nodalījumu(-us), kuros tos var uzglabāt, drīkst droši piestiprināt identifikācijas zīmes un plombas, un amatpersona(-as) drīkst palikt uz kuģa tik ilgi, cik vajadzīgs atbilstošo pasākumu pabeigšanai, lai nodrošinātu visu acīmredzamā pārkāpuma pierādījumu drošību un saglabāšanu.

3.

iedaļa

Inspekcijas ostā

105. pants

Inspekcijas sagatavošana

1.  Neskarot īpašajās kontroles un inspekcijas programmās un Regulas (EK) Nr. 1005/2008 9. pantā noteiktās robežvērtības, šādos gadījumos zvejas kuģi inspicē ostā vai izkraušanas laikā:

2.  Gadījumos, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā, un neskarot šīs regulas 106. panta 2. punkta pēdējo teikumu, dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošina, ka to amatpersonas sagaida inspicējamo zvejas kuģi, kad tas ierodas ostā.

3.  Šā panta 1. punkts neizslēdz iespēju dalībvalstīm veikt izlases veida inspekcijas.

106. pants

Inspekcijas ostā

1.  Veicot inspekcijas, amatpersonas pārbauda un pieraksta visas attiecīgās ziņas, kas paredzētas atbilstošajā inspekcijas ziņojuma modulī, kurš iekļauts šīs regulas XXVII pielikumā. Amatpersonas pienācīgi ņem vērā visas īpašās prasības, kas piemērojamas inspicējamajam zvejas kuģim, jo īpaši daudzgadu plānos paredzētos attiecīgos noteikumus.

2.  Veicot izkrāvuma inspekciju, amatpersonas uzrauga visu izkraušanas procesu no attiecīgās darbības sākuma līdz beigām. Veic kontrolpārbaudes, kurās salīdzina daudzumus pa sugām, kas norādīti iepriekšējā paziņojumā par ierašanos izkraut zvejas produktus, daudzumus pa sugām, kas reģistrēti zvejas žurnālā, un attiecīgā gadījumā izkrautos vai citā kuģī pārkrautos daudzumus pa sugām. Šis noteikums neizslēdz iespēju, ka inspekcija notiek pēc izkraušanas uzsākšanas.

3.  Dalībvalstis nodrošina to, ka tiek efektīvi inspicētas un kontrolētas telpas, kuras izmanto saistībā ar zvejas darbībām un zvejas produktu tālāku apstrādi.

▼M1

107. pants

Dažu pelaģisko sugu izkrāvumu inspicēšana

Attiecībā uz šīs regulas 78. pantā minētajiem siļķu, makreļu, stavridu un putasu izkrāvumiem dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina to, ka tiek inspicēti vismaz 7,5 % izkrauto katras sugas daudzumu un vismaz 5 % izkrāvumu.

▼B

4.

iedaļa

Transporta inspekcijas

108. pants

Vispārīgi principi

1.  Neskarot daudzgadu plānos paredzētos noteikumus, transporta inspekcijas var notikt jebkurā vietā un jebkurā laikā no izkraušanas vietas līdz zvejas produktu nonākšanai pārdošanas vai apstrādes vietā. Veicot inspekcijas, veic vajadzīgos pasākumus, lai inspicētajiem zivju produktiem nodrošinātu nepārtrauktu aukstuma ķēdi.

2.  Neskarot daudzgadu plānos un nacionālajās kontroles programmās vai īpašajās kontroles un inspekcijas programmās paredzētos noteikumus, transporta inspekcijas, kad vien iespējams, ietver transportēto produktu fizisku pārbaudi.

3.  Transportēto zvejas produktu fiziska pārbaude ietver reprezentatīva parauga ņemšanu no dažādām transportētās partijas vai partiju daļām.

4.  Veicot transporta inspekciju, amatpersonas pārbauda un pieraksta visas ziņas, kas minētas Kontroles regulas 68. panta 5. punktā, un visas attiecīgās ziņas, kas paredzētas ziņojuma modulī, kurš iekļauts šīs regulas XXVII pielikumā. Pārbauda arī to, vai transportēto zvejas produktu daudzumi atbilst transportēšanas dokumentā norādītajiem daudzumiem.

109. pants

Aizplombēti transportlīdzekļi

1.  Ja transportlīdzeklis vai konteiners ir aizplombēts, lai nepieļautu manipulācijas ar kravu, dalībvalstu kompetentās iestādes pārliecinās, ka plombu kārtas numuri ir ierakstīti transportēšanas dokumentā. Amatpersonas pārbauda, vai plombas ir neskartas un vai kārtas numuri atbilst transportēšanas dokumentā norādītajiem numuriem.

2.  Ja plombas tiek noņemtas pirms kravas ierašanās galamērķī, lai atvieglotu kravas inspekciju, amatpersonas sākotnējo plombu aizstāj ar jaunu plombu un transportēšanas dokumentā norāda ziņas par plombu un sākotnējās plombas noņemšanas iemeslus.

5.

iedaļa

Tirgus inspekcijas

110. pants

Vispārīgi principi

Inspicējot saldētavas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgus, restorānus vai jebkādus citus objektus, kuros zivis tiek glabātas un/vai pārdotas pēc izkraušanas, amatpersonas pārbauda un pieraksta visas attiecīgās ziņas, kas paredzētas atbilstošajā inspekcijas modulī, kurš iekļauts šīs regulas XXVII pielikumā.

111. pants

Papildu metodes un tehnoloģijas

Papildus XXVII pielikumā norādītajiem elementiem dalībvalstis var izmantot pieejamās metodes un tehnoloģijas zvejas produktu, to avota vai izcelsmes un piegādātāju, un nozvejotājkuģu vai ražošanas vienību identificēšanai un apstiprināšanai.

▼M1

112. pants

To zvejas produktu kontrole, uz kuriem attiecina uzglabāšanas mehānismu

Amatpersonas pārliecinās par to, vai zvejas produkti, uz kuriem attiecina Regulas (ES) Nr. 1379/2013 30. pantā minēto uzglabāšanas mehānismu, atbilst nosacījumiem, kas paredzēti minētajā 30. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 508/2014 ( 29 ) 67. pantā.

▼B

II

NODAĻA

Operatoru pienākumi

113. pants

Operatoru vispārīgie pienākumi

1.  Visus operatorus, kas darbojas dalībvalsts jurisdikcijā, var pakļaut inspekcijai, lai konstatētu, vai viņi ievēro savus pienākumus saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem.

2.  Visi operatori, kurus pakļauj inspekcijai:

114. pants

Kapteiņa pienākumi inspekciju laikā

1.  Inspicētā zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis:

2.  Nedrīkst prasīt, lai kapteiņi darītu zināmu komerciāli svarīgu informāciju, izmantojot atklātus radio kanālus.

III

NODAĻA

Inspekcijas ziņojums

115. pants

Kopīgi noteikumi par inspekcijas ziņojumiem

1.  Neskarot īpašus reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju noteikumus, Kontroles regulas 76. pantā minētajos inspekcijas ziņojumos norāda attiecīgo informāciju, kas paredzēta attiecīgajā modulī, kurš iekļauts XXVII pielikumā. Amatpersonas ziņojumus sagatavo inspekcijas laikā vai iespējami drīz pēc inspekcijas pabeigšanas.

2.  Ja inspekcijas laikā atklāj acīmredzamu pārkāpumu, inspekcijas ziņojumā norāda visus juridiskos aspektus un būtiskos elementus, un visu citu informāciju, kas saistīta ar pārkāpumu. Ja inspekcijas laikā atklāj vairākus pārkāpumus, inspekcijas ziņojumā norāda ar katru pārkāpumu saistītos elementus.

3.  Inspekcijas beigās amatpersonas konstatētos faktus dara zināmus par inspicēto zvejas kuģi, transportlīdzekli, gaisa kuģi, transportlīdzekli uz gaisa spilvena vai telpām atbildīgajai fiziskajai personai (operatoram). Operatoram dod iespēju izteikt komentārus par inspekciju un tajā konstatētajiem faktiem. Operatora komentārus iekļauj inspekcijas ziņojumā. Ja amatpersonas nerunā tajā pašā valodā, kurā runā inspicētais operators, tās veic piemērotus pasākumus, lai savus konstatējumus padarītu saprotamus.

4.  Ja rodas nopietnas grūtības saistībā ar inspekcijas rezultātu un attiecīgā ziņojuma izprašanu, operatoram vajadzības gadījumā ir tiesības sazināties ar savu pārstāvi vai karoga valsts kompetentajām iestādēm.

5.  Pēc dalībvalstu un Komisijas apspriešanās pieņem lēmumu par formātu, kādā notiek Kontroles regulas 76. panta 1. punktā minētā elektroniskā nosūtīšana.

116. pants

Inspekcijas ziņojumu sagatavošana

1.  Ja inspekcijas ziņojumu sagatavo manuāli papīra formā, tam jābūt salasāmam, neizdzēšamam un skaidram. Nevienu ziņojuma ierakstu nedrīkst dzēst vai mainīt. Ja manuāli sagatavotā ziņojumā ir pieļauta kļūda, attiecīgā amatpersona kārtīgi izsvītro nepareizo ierakstu un paraksta to ar iniciāļiem.

2.  Ziņojumu paraksta par inspekciju atbildīgā amatpersona. Operatoru aicina parakstīt ziņojumu. Neskarot valsts tiesību aktus, viņa paraksts ir apliecinājums par iepazīšanos ar ziņojumu, un to neuzskata par piekrišanu ziņojuma saturam.

3.  Šīs regulas 115. pantā minētos inspekcijas ziņojumus amatpersonas var sagatavot elektroniski.

117. pants

Inspekcijas ziņojuma kopija

Šīs regulas 116. pantā minētā inspekcijas ziņojuma kopiju nosūta operatoram ne vēlāk kā 15 darbdienas pēc inspekcijas pabeigšanas un saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras suverenitātē vai jurisdikcijā ir inspekcijas vieta. Ja ir atklāts pārkāpums, ziņojuma nodošana atklātībai notiek saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem par informācijas nodošanu atklātībai.

IV

NODAĻA

Elektroniska datubāze

118. pants

Elektroniska datubāze

1.  Dalībvalstis nacionālajās kontroles programmās paredz kārtību, kādā to amatpersonas reģistrē papīra formā vai elektroniski sagatavotus inspekcijas ziņojumus. Šos ziņojumus ievada Kontroles regulas 78. pantā minētajā elektroniskajā datubāzē un nodrošina šīs regulas XXIV pielikuma 2. punktā minētās funkcijas. Elektroniskajā datubāzē ir vismaz tā informācija, kas pierakstīta saskaņā ar šīs regulas 115. panta 1. punktu un XXVII pielikumā norādīta kā obligātās ziņas. Datubāzē ievieto arī ieskenētus inspekcijas ziņojumus, kas sagatavoti papīra formā.

2.  Komisija un tās izraudzītā struktūra var piekļūt datubāzei saskaņā ar Kontroles regulas 114., 115. un 116. pantā aprakstīto kārtību. Attiecīgie datubāzē apkopotie dati ir pieejami arī citām dalībvalstīm kopīgas izvietošanas plāna kontekstā.

3.  Inspekcijas ziņojumos ietvertos datus datubāzē glabā pieejamus vismaz trīs gadus.

V

NODAĻA

Savienības inspektori

119. pants

Savienības inspektoru paziņošana

1.  Dalībvalstis un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra trīs mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā elektroniski paziņo Komisijai savu amatpersonu vārdus, kas jāiekļauj Kontroles regulas 79. pantā minētajā Savienības inspektoru sarakstā.

2.  Sarakstā iekļaujamajām amatpersonām:

120. pants

Savienības inspektoru saraksts

1.  Pamatojoties uz dalībvalstu un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras paziņojumiem, Komisija sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā pieņem Savienības inspektoru sarakstu.

2.  Pēc sākotnējā saraksta izveidošanas dalībvalstis un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra katru gadu līdz oktobrim paziņo Komisijai visas izmaiņas sarakstā, kuras tās vēlas ieviest nākamajā kalendārajā gadā. Komisija katru gadu līdz 31. decembrim attiecīgi groza sarakstu.

3.  Sarakstu un tā grozījumus publicē Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras oficiālajā tīmekļa vietnē.

121. pants

Savienības inspektoru paziņošana reģionālām zvejniecības pārvaldības organizācijām

Komisijas izraudzītā struktūra paziņo reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas sekretariātam to Savienības inspektoru sarakstu, kuriem jāveic inspekcijas attiecīgās organizācijas teritorijā.

122. pants

Savienības inspektoru pilnvaras un pienākumi

1.  Pildot savus pienākumus, Savienības inspektori ievēro Eiropas Savienības tiesību aktus un – ciktāl tie piemērojami – tās dalībvalsts tiesību aktus, kurā notiek inspekcija, vai, ja inspekcija tiek veikta ārpus ►M1  Savienības ūdeņiem ◄ , inspicētā zvejas kuģa karoga valsts tiesību aktus un attiecīgos starptautiskos noteikumus.

2.  Savienības inspektori uzrāda dienesta apliecību, kurā norādīta viņu identitāte un statuss, kādā viņi darbojas. Šim nolūkam inspektoriem ir Komisijas vai Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras izdots identifikācijas dokuments, kurš apliecina viņu identitāti un statusu.

3.  Dalībvalstis atvieglo Savienības inspektoru pienākumu veikšanu un sniedz tādu palīdzību, kāda viņiem vajadzīga uzdevumu izpildei.

4.  Dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut Savienības inspektoriem palīdzēt valstu inspektoriem viņu pienākumu izpildē.

5.  Analoģiski piemēro šīs regulas 113. un 114. pantu.

123. pants

Ziņojumi

1.  Dienas kopsavilkumu par inspekcijas darbībām, kurā norādīts katra inspicētā zvejas kuģa vai laivas vārds un identifikācijas numurs un veiktās inspekcijas veids, Savienības inspektori nosūta tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras ūdeņos notikusi inspekcija, vai – ja inspekcija veikta ārpus ►M1  Savienības ūdeņiem ◄ – inspicētā ►M1  Savienības zvejas kuģa ◄ karoga dalībvalstij un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai.

2.  Ja Savienības inspektori inspekcijas gaitā atklāj pārkāpumu, viņi nekavējoties nosūta inspekcijas kopsavilkuma ziņojumu piekrastes dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai – ja inspekcija veikta ārpus ►M1  Savienības ūdeņiem ◄ – inspicētā zvejas kuģa karoga valsts kompetentajām iestādēm un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai. Šādā inspekcijas kopsavilkuma ziņojumā norāda vismaz inspekcijas datumu un vietu, inspekcijas platformas identifikāciju, inspicētā objekta identifikāciju un atklātā pārkāpuma veidu.

3.  Septiņās dienās pēc inspekcijas Savienības inspektori inspicētā zvejas kuģa vai laivas karoga valsts kompetentajām iestādēm un tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras ūdeņos notikusi inspekcija, iesniedz pilna inspekcijas ziņojuma kopiju, kurā norādītas attiecīgās ziņas, kas paredzētas inspekcijas ziņojuma modulī, kurš iekļauts XXVII pielikumā. Ja Savienības inspektori ir atklājuši pārkāpumu, pilnā inspekcijas ziņojuma kopiju nosūta arī Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai

4.  Šajā pantā minētos dienas ziņojumus un inspekcijas ziņojumus pēc pieprasījuma nosūta Komisijai.

124. pants

Pasākumi pēc ziņojumu saņemšanas

1.  Pēc Savienības inspektoru ziņojumu saņemšanas dalībvalstis rīkojas saskaņā ar šīs regulas 123. pantu tāpat, kā tās rīkotos pēc savu amatpersonu ziņojumu saņemšanas.

2.  Lai atvieglotu tiesvedību un administratīvos procesus, dalībvalsts, kura iecēlusi Savienības inspektoru, vai attiecīgā gadījumā Komisija vai Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra sadarbojas ar dalībvalsti, kura rīkojas saistībā ar Savienības inspektora iesniegtu ziņojumu.

3.  Pēc pieprasījuma Savienības inspektors iesaistās un sniedz liecību pārkāpumu procedūrā, ko īsteno kāda dalībvalsts.

VII

SADAĻA

NOTEIKUMU IZPILDE

PUNKTU SISTĒMA, KO PIEMĒRO PAR SMAGIEM PĀRKĀPUMIEM

125. pants

Par smagiem pārkāpumiem piemērojamu punktu sistēmas izveide un darbība

Katra dalībvalsts izraugās kompetentās valsts iestādes, kas atbild par:

126. pants

Punktu piešķiršana

1.  Karoga dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar XXX pielikumu par smagiem pārkāpumiem piešķir noteiktu punktu skaitu attiecīgā zvejas kuģa zvejas licences turētājam.

▼M1

2.  Ja vienas inspekcijas laikā tiek atklāti divi vai vairāki smagi pārkāpumi, ko izdarījusi viena un tā pati fiziskā vai juridiskā persona, kura ir licences turētājs, par katru attiecīgo smago pārkāpumu zvejas licences turētājam piešķir punktus saskaņā ar 1. punktu, nepārsniedzot maksimālo skaitu 12 punktu apmērā par visiem minētajiem pārkāpumiem.

▼B

3.  Zvejas licences turētāju informē par viņam piešķirtajiem punktiem.

4.  Punktus licences turētājam piešķir dienā, kas noteikta lēmumā par to piešķiršanu. Dalībvalstis nodrošina to, ka, piemērojot valsts noteikumus par pārskatīšanas procedūras apturošo iedarbību, punktu sistēma netiek padarīta par neefektīvu.

5.  Ja smags pārkāpums ir atklāts dalībvalstī, kas nav karoga dalībvalsts, punktus piešķir šīs regulas 125. pantā minētās karoga dalībvalsts kompetentās iestādes, kad ir saņēmušas paziņojumu saskaņā ar Kontroles regulas 89. panta 4. punktu.

127. pants

Lēmumu paziņošana

Ja iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar šīs regulas 125. pantu, nav tā pati vienīgā iestāde, kas minēta Kontroles regulas 5. panta 5. punktā, vienīgo iestādi informē par visiem lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo sadaļu.

128. pants

Īpašumtiesību nodošana

Ja zvejas kuģi piedāvā pārdošanai vai cita veida īpašumtiesību nodošanai, zvejas licences turētājs ar apstiprinātu kopiju, kas saņemta no kompetentajām iestādēm, informē ikvienu potenciālo nākamo licences turētāju par vēl atlikušo punktu skaitu.

129. pants

Zvejas licences apturēšana un galīga anulēšana

1.  Ja zvejas licences turētājs ir sakrājis 18, 36, 54 vai 72 punktus, zvejas licence automātiski tiek apturēta pirmo, otro, trešo un ceturto reizi uz attiecīgo laikposmu, kura ilgums minēts Kontroles regulas 92. panta 3. punktā.

2.  Ja zvejas licences turētājs ir sakrājis 90 punktu, zvejas licence automātiski tiek galīgi anulēta.

130. pants

Pasākumi pēc zvejas licences apturēšanas un galīgas anulēšanas

1.  Ja zvejas licence tiek apturēta vai galīgi anulēta saskaņā ar šīs regulas 129. pantu, karoga dalībvalsts kompetentā iestāde tūlīt informē zvejas licences turētāju par šo apturēšanu vai galīgo anulēšanu.

2.  Pēc 1. punktā minētās informācijas saņemšanas zvejas licences turētājs nodrošina to, ka tūlīt tiek izbeigtas attiecīgā zvejas kuģa zvejas darbības. Viņš nodrošina to, ka attiecīgais kuģis tūlīt dodas uz savu pieraksta ostu vai uz karoga dalībvalsts kompetento iestāžu norādītu ostu. Pārgājiena laikā visi zvejas rīki ir nostiprināti un uzglabāti saskaņā ar Kontroles regulas 47. pantu. Zvejas licences turētājs nodrošina to, ka ar visu nozveju, kas paturēta uz zvejas kuģa, rīkojas saskaņā ar karoga dalībvalsts kompetento iestāžu norādījumiem.

131. pants

Zvejas licenču svītrošana no attiecīgajiem sarakstiem

▼M1

1.  Ja zvejas licence tiek apturēta vai galīgi anulēta saskaņā ar šīs regulas 129. panta 1. vai 2. punktu, zvejas kuģi, uz kuru attiecas apturētā vai galīgi anulētā zvejas licence, Regulas (ES) Nr. 1380/2013 24. panta 1. punktā minētajā valsts reģistrā identificē kā kuģi bez zvejas licences. Šo zvejas kuģi tādā pašā veidā identificē arī Regulas (ES) Nr. 1380/2013 24. panta 3. punktā minētajā Savienības zvejas flotes reģistrā.

2.  Zvejas licences galīga anulēšana saskaņā ar šīs regulas 129. panta 2. punktu neietekmē licences izdevējas dalībvalsts maksimāli pieļaujamo zvejas kapacitāti, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 7. punktā.

▼B

3.  Dalībvalsts kompetentās iestādes nekavējoties atjaunina Kontroles regulas 116. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto sarakstu, norādot tajā visus piešķirtos punktus un izrietošo zvejas licenču apturēšanu un galīgo anulēšanu, tostarp dienu, kurā tā stājas spēkā, un tās ilgumu.

132. pants

Nelegāla zveja zvejas licences apturēšanas laikposmā vai pēc zvejas licences galīgas anulēšanas

1.  Ja zvejas kuģis, kura zvejas licence ir apturēta vai galīgi anulēta saskaņā ar šīs regulas 129. pantu, zvejas licences apturēšanas laikposmā vai pēc zvejas licences galīgas anulēšanas veic zvejas darbības, kompetentās iestādes veic tūlītējus noteikumu izpildes pasākumus saskaņā ar Kontroles regulas 91. pantu.

2.  Attiecīgā gadījumā 1. punktā minēto zvejas kuģi var iekļaut ES NNN zvejas kuģu sarakstā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 27. pantu.

133. pants

Punktu dzēšana

1.  Ja zvejas licence ir bijusi apturēta saskaņā ar šīs regulas 129. pantu, punktus, uz kuru pamata notikusi zvejas licence apturēšana, nedzēš. Šīs regulas 129. panta piemērošanas vajadzībām visus jaunos punktus, kas piešķirti zvejas licences turētājam, pieskaita esošajiem punktiem.

2.  Ja punkti ir dzēsti saskaņā ar Kontroles regulas 92. panta 4. punktu, Kontroles regulas 92. panta 3. punkta piemērošanas vajadzībām uzskata, ka zvejas licences turētāja zvejas licence nav bijusi apturēta saskaņā ar šīs regulas 129. pantu.

3.  Ar noteikumu, ka attiecīgā zvejas kuģa zvejas licences turētājam piešķirto punktu kopējais skaits pārsniedz divus punktus, divus punktus dzēš, ja:

Par katru trīs gadu laikposmu kopš pēdējā smagā pārkāpuma izdarīšanas zvejas licences turētājs tikai vienu reizi var izmantot vienu no a), b), c) vai d) apakšpunktā minētajām iespējām, lai samazinātu piešķirto punktu skaitu, ja šāda samazinājuma rezultātā netiek dzēsti visi zvejas licencei piešķirtie punkti.

4.  Ja punkti ir dzēsti saskaņā ar 3. punktu, zvejas licences turētāju informē par punktu dzēšanu. Zvejas licences turētāju informē arī par vēl atlikušo punktu skaitu.

134. pants

Punktu sistēma, ko piemēro zvejas kuģu kapteiņiem

Sešu mēnešu laikā pēc dienas, no kuras piemēro šo sadaļu, dalībvalstis informē Komisiju par valstī izveidotajām punktu sistēmām kapteiņiem, kas minētas Kontroles regulas 92. panta 6. punktā.

VIII

SADAĻA

PASĀKUMI, LAI NODROŠINĀTU TO, KA DALĪBVALSTIS IEVĒRO KOPĒJĀS ZIVSAIMNIECĪBAS POLITIKAS MĒRĶUS

▼M1 —————

▼B

II

NODAĻA

Zvejas iespēju atvilkšana

139. pants

Vispārīgi noteikumi par zvejas iespēju atvilkšanu to pārsniegšanas gadījumā

1.  To, kādā apmērā ir pārsniegtas zvejas iespējas, proti, pieejamās kvotas un zvejas piepūle, kas noteikta konkrētam laikposmam, kā minēts Kontroles regulas 105. panta 1. punktā un 106. panta 1. punktā, nosaka, pamatojoties uz skaitļiem, kas pieejami otrā mēneša piecpadsmitajā dienā pēc regulētā laikposma beigām.

▼M1

2.  Zvejas iespēju pārsnieguma apmēru nosaka attiecībā uz zvejas iespējām, kas katra attiecīgā laikposma beigās ir pieejamas attiecīgajai dalībvalstij, ņemot vērā apmaiņu ar zvejas iespējām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, kvotu pārcēlumus saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 ( 30 ) 4. panta 2. punktu, pieejamo zvejas iespēju pārdalīšanu saskaņā ar Kontroles regulas 37. pantu un zvejas iespēju atvilkumus saskaņā ar Kontroles regulas 105., 106. un 107. pantu.

3.  Kad pagājusi pirmā mēneša pēdējā diena pēc minētā laikposma beigām, apmainīties ar konkrēta laikposma zvejas iespējām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu nav atļauts.

▼B

140. pants

Apspriešanās par zvejas iespēju atvilkšanu

Lai veiktu zvejas iespēju atvilkumus saskaņā ar Kontroles regulas 105. panta 4. un 5. punktu un 106. panta 3. punktu, Komisija par ierosinātajiem pasākumiem apspriežas ar attiecīgajām dalībvalstīm. Attiecīgās dalībvalstis 10 darbdienu laikā atbild Komisijai saistībā ar šādu apspriešanos.

III

NODAĻA

Kvotu atvilkšana par kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanu

141. pants

Noteikumi par kvotu atvilkšanu par neatbilstību kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem

1.  Kontroles regulas 107. panta 2. punktā minēto termiņu, kādā dalībvalstīm jāpierāda, ka zvejniecības var droši izmantot, piemēro no dalībvalstij adresētās Komisijas vēstules datuma.

2.  Atbildē, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar Kontroles regulas 107. panta 2. punktu, iekļauj būtiskus pierādījumus, ar kuriem var parādīt Komisijai, ka attiecīgo zvejniecību var droši izmantot.

142. pants

Atvelkamo daudzumu noteikšana

1.  Saskaņā ar Kontroles regulas 107. pantu veiktie kvotu atvilkumi ir proporcionāli apmēram un veidam, kādā nav ievēroti noteikumi par krājumiem, uz kuriem attiecas daudzgadu plāni, un šo krājumu saglabāšanas apdraudējuma smagumam. Atvilkumos ņem vērā kaitējumu, kas šiem krājumiem nodarīts, neievērojot noteikumus par krājumiem, uz kuriem attiecas daudzgadu plāni.

2.  Ja saskaņā ar 1. punktu nevar veikt atvilkumus no tāda krājuma vai krājumu grupas kvotas, iedalītā apjoma vai daļas, ar kuru saistīta noteikumu neievērošana, jo attiecīgā krājuma vai krājumu grupas kvota, iedalītais apjoms vai daļa attiecīgajai dalībvalstij nav pieejama vai nav pieejama pietiekamā mērā, Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti nākamajā gadā vai gados saskaņā ar 1. punktu var veikt atvilkumus no citu krājumu vai krājumu grupu kvotas, iedalītā apjoma vai daļas, kas minētajai dalībvalstij pieejama tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā vai kam ir tāda pati komerciālā vērtība.

IX

SADAĻA

DATI UN INFORMĀCIJA

I

NODAĻA

Datu analīze un revīzija

143. pants

Priekšmets

Kontroles regulas 109. panta 1. punktā minētā datorizētā apstiprināšanas sistēma aptver jo īpaši:

144. pants

Apstiprināmie dati

1.  Datorizētās apstiprināšanas sistēmas vajadzībām dalībvalstis nodrošina to, ka visus Kontroles regulas 109. panta 2. punktā minētos datus glabā datorizētā datubāzē vai datubāzēs. Jāiekļauj vismaz XXIII pielikumā norādītie elementi, elementi, kas XXVII pielikumā norādīti kā obligāti sniedzamas ziņas, XII pielikumā norādītie elementi un XXXII pielikumā norādītie elementi. Apstiprināšanas sistēma var ņemt vērā arī citus datus, ko uzskata par vajadzīgu apstiprināšanas procedūru īstenošanai.

2.  Datubāzēs glabātie dati, kas minēti 1. punktā, apstiprināšanas sistēmai ir pieejami nepārtraukti un reāllaikā. Apstiprināšanas sistēmai ir tieša piekļuve visām datubāzēm bez cilvēka palīdzības. Šajā nolūkā savstarpēji sasaista visas dalībvalstī izveidotās datubāzes vai sistēmas, kuras satur 1. punktā minētos datus.

3.  Ja 1. punktā minētie dati netiek automātiski glabāti datubāzē, dalībvalstis paredz, ka tos datubāzēs ievada manuāli vai digitalizētā veidā, nekavējoties un ievērojot attiecīgajos tiesību aktos noteiktos termiņus. Datubāzē pareizi reģistrē datu saņemšanas un datu ievadīšanas datumu.

145. pants

Apstiprināšanas procedūras

1.  Datorizētā apstiprināšanas sistēma, pamatojoties uz automatizētiem datorizētiem algoritmiem un procedūrām un darbojoties nepārtraukti, sistemātiski un rūpīgi, apstiprina katru šīs regulas 144. panta 1. punktā minēto datu kopu. Apstiprināšana ietver procedūras, lai kontrolētu pamatdatu kvalitāti, pārbaudītu datu formātu un datu prasību minimuma ievērošanu, kā arī pamatīgāku kontroli, kurā detalizēti analizē vairākus datu kopas ierakstus, izmantojot statistikas metodes vai veicot no dažādiem avotiem iegūtu datu kontrolpārbaudes.

2.  Katrai apstiprināšanas procedūrai paredz darbības noteikumu vai darbības noteikumu kopumu, kas nosaka, kādas apstiprināšanas veic ar šo procedūru, kā arī to, kur tiek glabāti šo apstiprināšanu rezultāti. Attiecīgā gadījumā iekļauj atsauci uz tiesību aktiem, kuru piemērošanu verificē. Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm var noteikt izmantojamo darbības noteikumu standarta kopumu.

3.  Visus pozitīvos un negatīvos apstiprināšanas sistēmas rezultātus glabā datubāzē. Nodrošina iespēju nekavējoties identificēt ikvienu apstiprināšanas procedūru atklāto nesakritību un neatbilstību, kā arī turpmākus pasākumus saistībā ar šādām nesakritībām. Turklāt nodrošina iespēju izgūt identifikācijas datus par zvejas kuģiem, kuģu kapteiņiem vai operatoriem, attiecībā uz kuriem pēdējo trīs gadu laikā ir atkārtoti konstatētas nesakritības un iespējamas neatbilstības problēmas.

4.  Turpmākie pasākumi apstiprināšanas sistēmas atklātu nesakritību gadījumā ir saistīti ar apstiprināšanas rezultātiem, norādot apstiprināšanas un turpmāko pasākumu datumu.

Ja konstatē, ka atklātā nesakritība radusies nepareiza datu ieraksta rezultātā, minēto datu ierakstu datubāzē koriģē un skaidri iezīmē kā koriģētu ierakstu, kā arī norāda datu sākotnējo vērtību vai ierakstu un korekcijas iemeslu.

Ja atklātās nesakritības dēļ tiek uzsākti turpmāki pasākumi, kopā ar apstiprināšanas rezultātu norāda saiti uz inspekcijas ziņojumu un attiecīgā gadījumā ar to saistītajiem turpmākajiem pasākumiem.

146. pants

Komisijas piekļuve

1.  Dalībvalstis nodrošina to, ka Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai pastāvīgi ir reāllaika piekļuve:

2.  Dalībvalstis nodrošina to, ka 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem datiem var piekļūt automātiskas datu apmaiņas ceļā, izmantojot drošas tīmekļa pakalpes, kā definēts šīs regulas 147. pantā.

3.  Datus dara pieejamus lejupielādēšanai, ievērojot XII pielikumā noteikto datu apmaiņas formātu un visus datu elementus, un XML formātā. Citas datu vienības, kurām vajadzīga piekļuve un kuras nav noteiktas XII pielikumā, dara pieejamas XXXII pielikumā noteiktajā formātā.

4.  Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai tiek dota iespēja lejupielādēt 1. punktā minētos datus par ikvienu laikposmu un ikvienu ģeogrāfisko apgabalu attiecībā uz jebkuru atsevišķu zvejas kuģi vai zvejas kuģu sarakstu.

5.  Pēc pamatota Komisijas pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts nekavējoties koriģē datus, kuru nesakritību Komisija ir konstatējusi. Attiecīgā dalībvalsts nekavējoties informē citas attiecīgās dalībvalstis par šādu korekciju.

▼M1

Ia NODAĻA

Noteikumi par datu apmaiņu

146.a pants

Šajā nodaļā ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par datu apmaiņu, kas minēta Kontroles regulas 111. un 116. pantā, kā arī par nozvejas datu paziņošanu, kas minēta Kontroles regulas 33. panta 2. un 4. punktā un Padomes Regulas (EK) Nr. 1006/2008 ( 31 ) 13. panta 2. punktā.

146.b pants

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

146.c pants

Vispārīgie principi

1.  Ar visiem ziņojumiem apmainās, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības veicināšanas un elektroniskās uzņēmējdarbības centra standartu UN/CEFACT P1000. Izmanto tikai datu laukus, pamatkomponentus, objektus un korekti formatētus paplašināmās iezīmēšanas valodas (XML) ziņojumus saskaņā ar XML shēmas definīciju (XSD), pamatojoties uz UN/CEFACT standartizācijas bibliotēkām.

2.  Pārskatu formāti pamatojas uz XII pielikumā minētajiem UN/CEFACT standartiem, un tos dara pieejamus pamatdatu reģistra lapā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē.

3.  Visiem ziņojumiem izmanto XSD un kodus, kas atrodami pamatdatu reģistra lapā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē.

4.  Datumu un laiku pārraida, izteiktu kā koordinēto universālo laiku (UTC).

5.  Visiem pārskatiem ir unikāls pārskata identifikators.

6.  Lai zvejas žurnāla datus sasaistītu ar izkraušanas deklarācijas datiem, pārkraušanas deklarācijas datiem, pārdošanas zīmes datiem, pārņemšanas deklarācijas datiem un transportēšanas dokumenta datiem, izmanto unikālu cilvēklasāmu zvejas reisa identifikatoru.

7.  Pārskatos, kas attiecas uz Savienības zvejas kuģiem, iekļauj kuģa identifikācijas numuru, kas minēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 26/2004 ( 32 ) 10. pantā.

8.  Lai nodrošinātu apmaiņu ar ziņojumiem, dalībvalstis izmanto īstenošanas dokumentus, kas pieejami Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē.

146.d pants

Ziņojumu pārraidīšana

2.  Pirms ziņojuma pārraidīšanas sūtītājs veic automātisku pārbaudi, lai verificētu to, vai ziņojums ir pareizs, ņemot vērā minimālo validācijas kopumu un verifikācijas noteikumus, kas pieejami pamatdatu reģistrā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē.

3.  Saņēmējs informē sūtītāju par ziņojuma saņemšanu, pārraidot atgriezes ziņojumu, kas pamatojas uz UN/CEFACT P1000–1: Vispārīgie principi. Uz kuģu satelītnovērošanas sistēmas ziņojumiem un atbildēm uz pieprasījumu atgriezes ziņojumu nesūta.

4.  Ja sūtītāja pusē rodas tehniska kļūme un sūtītājs vairs nevar apmainīties ar ziņojumiem, sūtītājs par šo problēmu paziņo visiem saņēmējiem. Sūtītājs nekavējoties veic atbilstošas darbības, lai novērstu problēmu. Visus ziņojumus, kas jānogādā saņēmējam, glabā tik ilgi, līdz problēma ir atrisināta.

5.  Ja saņēmēja pusē rodas tehniska kļūme un saņēmējs vairs nevar saņemt ziņojumus, saņēmējs par šo problēmu paziņo visiem sūtītājiem. Saņēmējs nekavējoties veic atbilstošas darbības, lai novērstu problēmu.

6.  Kad ir novērsta ar sūtītāju saistītā sistēmas kļūme, sūtītājs pēc iespējas drīzāk pārraida nenosūtītos ziņojumus. Var piemērot manuālu sekojuma procedūru.

7.  Kad ir novērsta ar saņēmēju saistītā sistēmas kļūme, trūkstošie ziņojumi tiek darīti pieejami pēc pieprasījuma. Var piemērot manuālu sekojuma procedūru.

8.  Visi ziņojumu sūtītāji un saņēmēji un Komisija izveido kļūmjpārlēces procedūras darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

146.e pants

Labojumi

Labojumus pārskatos reģistrē tādā pašā formātā, kādā reģistrēts sākotnējais pārskats, un norāda, ka attiecīgais pārskats ir labojums, kas pamatojas uz UN/CEFACT P1000–1: Vispārīgie principi.

146.f pants

Apmaiņa ar kuģu satelītnovērošanas sistēmas datiem

1.  Formāts, kas jāizmanto, lai pārraidītu kuģu satelītnovērošanas sistēmas datus starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un Komisiju vai tās izraudzīto struktūru, ir kuģa pozīcijas domēna XML shēmas definīcija, kas pamatojas uz UN/CEFACT P1000–7.

2.  Karoga dalībvalsts sistēmas spēj nosūtīt kuģu satelītnovērošanas sistēmas ziņojumus.

3.  Karoga dalībvalsts sistēmas spēj arī atbildēt uz kuģu satelītnovērošanas sistēmas datu pieprasījumiem par zvejas reisiem, kas sākušies iepriekšējo 36 mēnešu laikā.

146.g pants

Apmaiņa ar zvejas darbības datiem

1.  Formāts, kas jāizmanto, lai starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un Komisiju vai tās izraudzīto struktūru apmainītos ar zvejas žurnāla datiem, iepriekšēja paziņojuma datiem, pārkraušanas deklarācijas datiem un izkraušanas deklarācijas datiem, kā minēts Kontroles regulas 15., 17., 22. un 24. pantā, ir zvejas darbību domēna XML shēmas definīcija, kas pamatojas uz UN/CEFACT P1000–3.

2.  Karoga dalībvalsts sistēmas spēj nosūtīt zvejas darbību ziņojumus, kā arī atbildēt uz zvejas darbības datu pieprasījumiem par zvejas reisiem, kas sākušies iepriekšējo 36 mēnešu laikā.

146.h pants

Apmaiņa ar datiem, kas saistīti ar pārdošanu

1.  Formāts, kas jāizmanto, lai starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un Komisiju vai tās izraudzītu struktūru apmainītos ar pārdošanas zīmju datiem un pārņemšanas deklarāciju datiem, kā minēts Kontroles regulas 63. un 67. pantā, ir pārdošanas domēna XML shēmas definīcija, kas pamatojas uz UN/CEFACT P1000–5.

2.  Arī tad, ja starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un Komisiju vai tās izraudzīto struktūru notiek apmaiņa ar transportēšanas dokumenta datiem, kā minēts Kontroles regulas 68. pantā, izmantotais formāts pamatojas uz UN/CEFACT P1000–5.

3.  Dalībvalstu sistēmas spēj nosūtīt pārdošanas zīmju un pārņemšanas deklarāciju ziņojumus, kā arī atbildēt uz pieprasījumiem par pārdošanas zīmju un pārņemšanas deklarāciju datiem attiecībā uz darbībām, kas notikušas pēdējo 36 mēnešu laikā.

146.i pants

Agregētu nozvejas datu pārraidīšana

1.  Karoga dalībvalstis izmanto XML shēmas definīciju, kas pamatojas uz UN/CEFACT P1000–12, par formātu, kādā Komisijai pārraidāmi agregētie nozvejas dati, kā minēts Kontroles regulas 33. panta 2. un 4. punktā un Regulas (EK) Nr. 1006/2008 13. panta 2. punktā.

2.  Nozvejas pārskata datus agregē par katru mēnesi, kurā nozvejotas attiecīgās sugas zivis.

3.  Nozvejas pārskatos norādītie daudzumi pamatojas uz izkrautajiem daudzumiem. Ja nozvejas pārskats jāsniedz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 13. panta 2. punktu un pirms notiek izkraušana, sniedz pārskatu par novērtētajām nozvejām ar norādi “paturēts uz kuģa”. Labojumus ar precīzu svaru un izkraušanas vietu pārraida pirms tā mēneša 15. datuma, kas ir nākamais pēc izkraušanas mēneša.

4.  Ja Savienības tiesību aktos par krājumiem vai sugām prasīts ziņot vairākos nozvejas pārskatos dažādās agregācijas pakāpēs, par šiem krājumiem vai sugām ziņo tikai tajā pārskatā, kurā prasītas detalizētākās norādes.

146.j pants

Izmaiņas XML formātos un īstenošanas dokumentos

1.  Par grozījumiem XML formātos un īstenošanas dokumentos, kas izmantojami elektroniskajai datu apmaiņai starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm, Komisiju vai tās izraudzīto struktūru, un arī par grozījumiem, kas izriet no 146.f, 146.g un 146.h panta, Komisija lemj kopā ar dalībvalstīm.

2.  Grozījumus, kas minēti 1. punktā, skaidri identificē pamatdatu reģistrā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē un norāda datumu, kad šie grozījumi stājas spēkā. Šādi grozījumi stājas spēkā ne agrāk kā 6 mēnešus un ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas. Par termiņu lemj Komisija kopā ar dalībvalstīm.

▼B

II

NODAĻA

Dalībvalstu tīmekļa vietnes

147. pants

Tīmekļa vietnes un tīmekļa pakalpes

1.  Kontroles regulas 115. un 116. pantā minēto oficiālo tīmekļa vietņu nodrošināšanas vajadzībām dalībvalstis izveido tīmekļa pakalpes. Šīs tīmekļa pakalpes ģenerē dinamisku reāllaika saturu oficiālajām tīmekļa vietnēm un nodrošina automatizētu piekļuvi datiem. Vajadzības gadījumā dalībvalstis pielāgo savas esošās datubāzes vai izveido jaunas datubāzes, lai nodrošinātu tīmekļa pakalpēm vajadzīgo saturu.

2.  Tīmekļa pakalpes nodrošina Komisijai un tās izraudzītajai struktūrai iespēju jebkurā laikā izvilkt visus pieejamos datus, kas minēti šīs regulas 148. un 149. pantā. Minētais automatizētās izvilkšanas mehānisms balstās uz XII pielikumā minēto elektroniskās informācijas apmaiņas protokolu un formātu. Tīmekļa pakalpes izveido saskaņā ar starptautiskiem standartiem.

3.  Katrā 1. punktā minētās oficiālās tīmekļa vietnes apakšlapā kreisajā pusē ir izvēlne, kurā iekļautas visas hipersaites uz visām pārējām apakšlapām. Turklāt apakšlapas apakšā ir norāde uz saistīto tīmekļa pakalpi.

4.  Tīmekļa pakalpes un tīmekļa vietnes uztur centralizēti, nodrošinot tikai vienu unikālu piekļuves punktu katrā dalībvalstī.

5.  Komisija var noteikt dalībvalstīm, Komisijai un tās izraudzītajai struktūrai kopīgus standartus, tehniskās specifikācijas un procedūras attiecībā uz tīmekļa vietnes saskarni, tehniski saderīgām datorizētām sistēmām un tīmekļa pakalpēm. Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm koordinē minēto specifikāciju un procedūru izveides procesu.

148. pants

Publiski pieejama tīmekļa vietne un tīmekļa pakalpes

1.  Tīmekļa vietnes publiski pieejamajā daļā ir pārskata lapa un dažādas apakšlapas. Publiski pieejamajā pārskata lapā iekļauj hipersaites, kas satur Kontroles regulas 115. panta a) līdz g) punktā dotās norādes un ved uz apakšlapām, kurās sniegta minētajā pantā norādītā informācija.

2.  Katra publiski pieejamā apakšlapa satur vismaz vienu no Kontroles regulas 115. panta a) līdz g) punktā norādītajiem informācijas elementiem. Apakšlapas, kā arī saistītās tīmekļa pakalpes satur vismaz XXXIII pielikumā norādīto informāciju.

149. pants

Aizsargāta tīmekļa vietne un tīmekļa pakalpes

1.  Tīmekļa vietnes drošajā daļā ir pārskata lapa un dažādas apakšlapas. Drošās daļas pārskata lapā iekļauj hipersaites, kas satur Kontroles regulas 116. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā dotās norādes un ved uz apakšlapām, kurās sniegta minētajā pantā norādītā informācija.

2.  Katra drošās daļas apakšlapa satur vismaz vienu no Kontroles regulas 116. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā norādītajiem informācijas elementiem. Apakšlapas, kā arī saistītās tīmekļa pakalpes satur vismaz XXIV pielikumā norādīto informāciju.

3.  Gan drošā tīmekļa vietne, gan drošās tīmekļa pakalpes izmanto Kontroles regulas 116. panta 3. punktā minētos elektroniskos sertifikātus.

X

SADAĻA

ĪSTENOŠANA

I

NODAĻA

Savstarpēja palīdzība

1.

iedaļa

Vispārīgi noteikumi

150. pants

Darbības joma

1.  Šajā nodaļā ir paredzēti nosacījumi, ar kuriem dalībvalstis administratīvi sadarbojas savā starpā, ar trešām valstīm, ar Komisiju un tās izraudzīto struktūru, lai nodrošinātu Kontroles regulas un šīs regulas faktisku piemērošanu. Tas neliedz dalībvalstīm izveidot citus administratīvās sadarbības veidus.

2.  Šī nodaļa neuzliek dalībvalstīm pienākumu sniegt palīdzību citai dalībvalstij, ja pastāv iespēja, ka tas varētu negatīvi ietekmēt valsts tiesību sistēmu, sabiedrisko kārtību, drošību vai citas pamatintereses. Pirms noraidīt palīdzības pieprasījumu, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts apspriežas ar palīdzības pieprasītāju dalībvalsti, lai noteiktu, vai ir iespējams sniegt daļēju palīdzību, ievērojot īpašus noteikumus un nosacījumus. Ja dalībvalsts palīdzības pieprasījumu nav iespējams izpildīt, par to nekavējoties informē Komisiju vai tās izraudzīto struktūru un izklāsta iemeslus.

3.  Šī nodaļa neietekmē kriminālprocesa un ar krimināllietām saistītās savstarpējās palīdzības normu piemērošanu dalībvalstī, ietverot tās, kas attiecas uz tiesas izmeklēšanas slepenību.

151. pants

Izmaksas

Dalībvalstis pašas sedz izmaksas, kas saistītas ar to izteikta palīdzības pieprasījuma izpildi, un atsakās no visiem prasījumiem atlīdzināt izdevumus, kas radušies saistībā ar šīs sadaļas piemērošanu.

152. pants

Vienīgā iestāde

Kontroles regulas 5. panta 5. punktā minētā vienīgā iestāde darbojas kā vienots koordinācijas birojs, kas atbild par šīs nodaļas piemērošanu.

153. pants

Turpmākie pasākumi

1.  Ja – atsaucoties uz palīdzības pieprasījumu, kas izteikts saskaņā ar šo nodaļu, vai pēc spontānas apmaiņas ar informāciju – valsts iestādes nolemj veikt pasākumus, kurus var īstenot tikai ar tiesu iestādes atļauju vai pēc tās pieprasījuma, tās paziņo attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai visu informāciju par minētajiem pasākumiem, kas saistīta ar kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanu.

2.  Attiecībā uz jebkuru šādu paziņojumu jābūt saņemtai tiesu iestādes iepriekšējai atļaujai, ja šādas atļaujas nepieciešamība ir noteikta valsts tiesību aktos.

2.

iedaļa

Informācija bez iepriekšēja pieprasījuma

154. pants

Informācija bez iepriekšēja pieprasījuma

1.  Ja dalībvalsts uzzina par jebkādu iespējamu neatbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, jo īpaši par Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētu smagu pārkāpumu, vai arī tai ir pamatotas aizdomas, ka šāds pārkāpums var notikt, tā nekavējoties par to paziņo citām attiecīgajām dalībvalstīm un Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai. Šajā paziņojumā sniedz visu vajadzīgo informāciju, un paziņojumu nosūta ar šīs regulas 152. pantā minētās vienīgās iestādes starpniecību.

2.  Ja dalībvalsts veic noteikumu izpildes pasākumus attiecībā uz 1. punktā minētu neatbilstību noteikumiem vai pārkāpumu, tā ar šīs regulas 152. pantā minētās vienīgās iestādes starpniecību par to paziņo citām attiecīgajām dalībvalstīm un Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai.

3.  Visus paziņojumus saskaņā ar šo pantu sniedz rakstiski.

3.

iedaļa

Palīdzības pieprasījumi

155. pants

Definīcijas

Šajā iedaļā “palīdzības pieprasījums” ir pieprasījums, kuru viena dalībvalsts adresē citai dalībvalstij vai kuru Komisija vai tās izraudzītā struktūra adresē citai dalībvalstij, lai lūgtu:

156. pants

Vispārīgas prasības

1.  Pieprasītāja dalībvalsts nodrošina, ka visos palīdzības pieprasījumos ir ietverta pietiekama informācija, lai pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts varētu izpildīt pieprasījumu, tostarp visi nepieciešamie pierādījumi, kurus iespējams iegūt pieprasītājas dalībvalsts teritorijā.

2.  Palīdzības pieprasījumus var iesniegt tikai attiecībā uz pamatotiem gadījumiem, kad ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka ir notikusi kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošana, jo īpaši Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētie smagie pārkāpumi, un gadījumos, ja pieprasītāja dalībvalsts nespēj saviem spēkiem iegūt pieprasīto informāciju vai veikt attiecīgos pasākumus.

157. pants

Pieprasījumu un atbilžu nosūtīšana

1.  Tikai vienīgā iestāde pieprasītājā dalībvalstī, Komisija vai tās izraudzītā struktūra nosūta pieprasījumus pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts vienīgajai iestādei. Visas atbildes uz pieprasījumu nosūta tādā pašā veidā.

2.  Savstarpējas palīdzības pieprasījumus un attiecīgās atbildes sniedz rakstiski.

3.  Attiecīgās iestādes pirms pieprasījumu iesniegšanas vienojas par valodām, kas izmantojamas pieprasījumos un atbildēs. Ja vienošanos nav iespējams panākt, pieprasījumus iesniedz pieprasītājas dalībvalsts oficiālajā(-ās) valodā(-ās) un atbildes – pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts oficiālajā(-ās) valodā(-ās).

158. pants

Informācijas pieprasījumi

1.  Pēc pieprasītājas dalībvalsts, Komisijas vai tās izraudzītās struktūras pieprasījuma dalībvalsts sniedz jebkādu attiecīgu informāciju, kas vajadzīga, lai konstatētu, vai ir notikusi kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošana, jo īpaši Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētie smagie pārkāpumi, vai arī lai konstatētu, vai pastāv pamatotas aizdomas, ka tas var notikt. Minēto informāciju sniedz ar šīs regulas 152. pantā minētās vienīgās iestādes starpniecību.

2.  Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts pēc pieprasītājas dalībvalsts, Komisijas vai tās izraudzītās struktūras pieprasījuma veic atbilstošo administratīvo izmeklēšanu attiecībā uz darbībām, kuras ir vai pēc pieprasītājas dalībvalsts domām varētu būt neatbilstība kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, jo īpaši Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētie smagie pārkāpumi. Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts paziņo šādas administratīvās izmeklēšanas rezultātus pieprasītājai dalībvalstij un Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai.

3.  Pēc pieprasījuma, ko izteikusi pieprasītāja dalībvalsts, Komisija vai tās izraudzītā struktūra, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts var atļaut pieprasītājas dalībvalsts kompetentai amatpersonai pavadīt pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts, Komisijas vai tās izraudzītās struktūras amatpersonas 2. punktā minētās administratīvās izmeklēšanas gaitā. Ja valsts tiesību aktos par kriminālprocesiem ir noteikts, ka atsevišķas darbības drīkst veikt tikai amatpersonas, kas īpaši ieceltas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, pieprasītājas dalībvalsts amatpersonas nepiedalās šādās darbībās. Šīs personas nekādā gadījumā nepiedalās telpu pārmeklēšanā vai personu oficiālā nopratināšanā saskaņā ar krimināltiesībām. Pieprasītājas dalībvalsts amatpersonām, kas uzturas pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, jābūt gatavām jebkurā brīdī uzrādīt rakstveida atļauju, kurā norādīta to identitāte un oficiālie pienākumi.

4.  Pēc pieprasījuma, ko izsaka pieprasītāja dalībvalsts, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts nodrošina tai visu savā rīcībā esošo dokumentāciju vai apstiprinātas kopijas, kas attiecas uz neatbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem vai Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētiem smagiem pārkāpumiem.

5.  Standarta veidlapa informācijas apmaiņai pēc pieprasījuma ir iekļauta XXXIV pielikumā.

159. pants

Pieprasījumi veikt noteikumu izpildes pasākumus

1.  Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts, pamatojoties uz šīs regulas 156. pantā minētajiem pierādījumiem, pēc pieprasītājas dalībvalsts, Komisijas vai tās izraudzītās struktūras pieprasījuma veic visus vajadzīgos noteikumu izpildes pasākumus, lai nekavējoties novērstu jebkādu neatbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, jo īpaši Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētos smagos pārkāpumus, tās teritorijā vai tās suverenitātē vai jurisdikcijā esošos jūras ūdeņos.

2.  Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts 1. punktā minēto noteikumu izpildes pasākumu gaitā var apspriesties ar pieprasītāju dalībvalsti, Komisiju vai tās izraudzīto struktūru.

3.  Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts ar šīs regulas 152. pantā minētās vienīgās iestādes starpniecību nekavējoties ziņo pieprasītājai dalībvalstij, citām attiecīgajām dalībvalstīm, Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai par veiktajiem pasākumiem un to ietekmi.

160. pants

Termiņš, kādā sniedzama atbilde uz informācijas pieprasījumu un pieprasījumu veikt noteikumu izpildes pasākumus

1.  Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts šīs regulas 158. panta 1. punktā un 159. panta 3. punktā minēto informāciju sniedz iespējami drīz, bet ne vēlāk kā četras nedēļas pēc pieprasījuma saņemšanas dienas. Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts un pieprasītāja dalībvalsts, Komisija vai tās izraudzītā struktūra var vienoties par citiem termiņiem.

2.  Ja pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts nevar atbildēt uz pieprasījumu noteiktajā termiņā, tā rakstiski informē pieprasītāju dalībvalsti, Komisiju vai tās izraudzīto struktūru par iemesliem, kuru dēļ tā nespēj izpildīt pieprasījumu, un norāda, kad tā varēs sniegt atbildi.

161. pants

Administratīvā paziņojuma pieprasījumi

1.  Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts pēc pieprasītājas dalībvalsts pieprasījuma un saskaņā ar saviem tiesību aktiem, kas regulē līdzīgu instrumentu un lēmumu paziņošanu, informē adresātu par visiem instrumentiem un lēmumiem, kuri pieņemti jomā, uz ko attiecas kopējā zivsaimniecības politika, jo īpaši par Kontroles regulas vai šīs regulas darbības jomā ietilpstošiem jautājumiem, un kuru iniciators ir pieprasītājas dalībvalsts administratīvās iestādes, un kurus paredzēts piemērot pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts teritorijā.

2.  Paziņojuma pieprasījumus iesniedz, izmantojot šīs regulas XXXV pielikumā iekļauto standarta veidlapu.

3.  Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts tūlīt pēc minētās paziņošanas ar šīs regulas 152. pantā minētās vienīgās iestādes starpniecību nosūta atbildi pieprasītājai dalībvalstij. Atbildi sniedz, izmantojot šīs regulas XXXVI pielikumā iekļauto standarta veidlapu.

4.

iedaļa

Attiecības ar Komisiju vai tās izraudzīto struktūru

162. pants

Saziņa starp dalībvalstīm un Komisiju vai tās izraudzīto struktūru

1.  Katra dalībvalsts paziņo Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai visu informāciju – tiklīdz tā kļūst pieejama –, ko attiecīgā dalībvalsts uzskata par svarīgu un kas attiecas uz metodēm, praksi vai novērotajām tendencēm, kuras atklātas vai par kurām ir aizdomas, ka tās tiek izmantotas kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu neievērošanas gadījumos, jo īpaši Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētos smagos pārkāpumos.

2.  Komisija vai tās izraudzītā struktūra paziņo dalībvalstīm visu informāciju – tiklīdz tā kļūst pieejama –, kas varētu palīdzēt dalībvalstīm nodrošināt Kontroles regulas vai šīs regulas noteikumu izpildi.

163. pants

Koordinācija, ko veic Komisija vai tās izraudzītā struktūra

1.  Ja dalībvalsts uzzina par darbībām, kuras ir vai varētu būt neatbilstība kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, jo īpaši Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētie smagie pārkāpumi, un kurām ir īpaša nozīme Savienības mērogā, tā iespējami drīz nosūta Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga faktu noskaidrošanai. Komisija vai tās izraudzītā struktūra pārsūta šo informāciju citām attiecīgajām dalībvalstīm.

2.  Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkos darbības, kuras ir neatbilstība kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, jo īpaši Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētie smagie pārkāpumi, uzskata par tādām, kam ir īpaša nozīme Eiropas Savienības mērogā, īpaši tad, ja:

3.  Ja Komisija vai tās izraudzītā struktūra uzskata, ka darbības, kuras ir neatbilstība kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, jo īpaši Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētie smagie pārkāpumi, ir notikušas vienā vai vairākās dalībvalstīs, tā par to informē attiecīgās dalībvalstis, kuras iespējami drīz veic izmeklēšanu. Attiecīgās dalībvalstis iespējami drīz paziņo Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai par izmeklēšanā konstatētajiem faktiem.

5.

iedaļa

Attiecības ar trešām valstīm

164. pants

Informācijas apmaiņa ar trešām valstīm

1.  Ja dalībvalsts no trešās valsts vai reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas saņem informāciju, kas ir noderīga Kontroles regulas un šīs regulas efektīvai piemērošanai, tā ar vienīgās iestādes starpniecību paziņo šo informāciju citām attiecīgajām dalībvalstīm, Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai, ciktāl tai šādi rīkoties atļauj divpusēji nolīgumi ar minēto trešo valsti vai minētās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas noteikumi.

2.  Saskaņā ar šo nodaļu saņemto informāciju dalībvalsts ar vienīgās iestādes starpniecību drīkst paziņot trešai valstij vai reģionālai zvejniecības pārvaldības organizācijai saskaņā ar divpusēju nolīgumu ar minēto trešo valsti vai saskaņā ar minētās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas noteikumiem. Informāciju paziņo pēc apspriešanās ar dalībvalsti, kas sākotnēji paziņojusi šo informāciju, un saskaņā ar ES un valsts tiesību aktiem par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi.

▼M1

3.  Starp Savienību un trešām valstīm noslēgtu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu vai zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu satvarā vai tādu reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju vai līdzīgu mehānismu satvarā, kurās Savienība ir līgumslēdzēja puse vai sadarbības partnere, kas nav līgumslēdzēja puse, attiecīgo informāciju par neatbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem vai Regulas (EK) Nr. 1005/2008 42. panta 1. punkta a) apakšpunktā un Kontroles regulas 90. panta 1. punktā minētiem smagiem pārkāpumiem Komisija vai tās izraudzītā struktūra ar tās dalībvalsts piekrišanu, kura sniegusi informāciju, un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 ( 33 ) 9. pantu var darīt zināmu citām minēto nolīgumu, organizāciju vai mehānismu pusēm.

▼B

II

NODAĻA

Ziņošanas pienākumi

165. pants

Ziņojumu forma un termiņi

1.  Kontroles regulas 118. panta 1. punktā minēto piecu gadu ziņojumu sagatavošanai dalībvalstis izmanto XXXVII pielikumā norādītos datus.

2.  Ziņojumu, kurā izklāstīti pamatprincipi, kas ievēroti, sagatavojot ziņojumus par pamatdatiem, kā minēts Kontroles regulas 118. panta 4. punktā, nosūta sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Ja šie pamatprincipi tiek grozīti, dalībvalstis nosūta jaunu ziņojumu.

XI

SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

166. pants

Atcelšana

1.  Atceļ Regulu (EEK) Nr. 2807/83, Regulu (EEK) Nr. 3561/85, Regulu (EEK) Nr. 493/87, Regulu (EEK) Nr. 1381/87, Regulu (EEK) Nr. 1382/87, Regulu (EEK) Nr. 2943/95, Regulu (EK) Nr. 1449/98, Regulu (EK) Nr. 2244/2003, Regulu (EK) Nr. 1281/2005, Regulu (EK) Nr. 1042/2006, Regulu (EK) Nr. 1542/2007, Regulu (EK) Nr. 1077/2008 un Regulu (EK) Nr. 409/2009.

2.  Regulu (EK) Nr. 356/2005 atceļ no 2012. gada 1. janvāra.

3.  Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

167. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, izņemot VII sadaļu, kas stājas spēkā 2011. gada 1. jūlijā.

Tomēr II sadaļas III nodaļu un IV sadaļas 1 nodaļu piemēro no 2012. gada 1. janvāra. Saskaņā ar Kontroles regulas 124. panta c) punktu un šā panta iepriekšējo daļu VII sadaļu piemēro no 2012. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

---

I PIELIKUMS

---

II PIELIKUMS

OBLIGĀTĀ INFORMĀCIJA ZVEJAS LICENCĒS

1.   INFORMĀCIJA PAR ZVEJAS KUĢI ( 34 )

Savienības flotes reģistra numurs ( 35 )

Zvejas kuģa vārds ( 36 )

Karoga valsts / reģistrācijas valsts (36) 

Reģistrācijas osta (nosaukums un valsts kods (36) )

Ārējais marķējums (36) 

Starptautiskais radio izsaukuma signāls (IRCS ( 37 ))

2.   LICENCES TURĒTĀJS / ZVEJAS KUĢA ĪPAŠNIEKS (37)  / ZVEJAS KUĢA AĢENTS (37) 

Fiziskas vai juridiskas personas vārds, uzvārds/nosaukums un adrese

3.   ZVEJAS KAPACITĀTES PARAMETRI

Dzinēja jauda (kW) ( 38 )

Tilpība (GT) ( 39 )

Lielākais garums (39) 

Galvenie zvejas rīki ( 40 )

Zvejas papildrīki (40) 

CITI VALSTS PASĀKUMI (VAJADZĪBAS GADĪJUMĀ)

---

III PIELIKUMS

OBLIGĀTĀ INFORMĀCIJA ZVEJAS ATĻAUJĀS

A.   IDENTIFIKĀCIJA

B.   ZVEJOŠANAS NOSACĪJUMI

Citas prasības saistībā ar pieteikuma iesniegšanu zvejas atļaujas saņemšanai

---

IV PIELIKUMS

STODERU PARAMETRI

RIETUMU GALA STODERES

AUSTRUMU GALA STODERES

STARPPOSMĀ IZVIETOTAS STODERES

▼M1 —————

▼M1

---

VI PIELIKUMS

SAVIENĪBAS APVIENOTĀ ZVEJAS ŽURNĀLA, IZKRAUŠANAS DEKLARĀCIJAS UN PĀRKRAUŠANAS DEKLARĀCIJAS PARAUGS

---

VII PIELIKUMS

SAVIENĪBAS APVIENOTĀ ZVEJAS ŽURNĀLA, IZKRAUŠANAS DEKLARĀCIJAS UN PĀRKRAUŠANAS DEKLARĀCIJAS PARAUGS

(IKDIENAS ZVEJAS REISI VIDUSJŪRĀ)

▼M1 —————

▼M1

---

X PIELIKUMS

NORĀDĪJUMI ZVEJAS KUĢU KAPTEIŅIEM, KURIEM JĀAIZPILDA UN JĀIESNIEDZ ZVEJAS ŽURNĀLS, IZKRAUŠANAS DEKLARĀCIJA VAI PĀRKRAUŠANAS DEKLARĀCIJA

Turpmāk norādīto vispārīgās informācijas minimumu par kuģa vai kuģu zvejas darbībām reģistrē zvejas žurnālā saskaņā ar Kontroles regulas 14., 15., 21., 22., 23. un 24. pantu un šīs regulas III sadaļas I, II un III nodaļu, neskarot citus konkrētus elementus vai noteikumus, ko prasa Savienības tiesību akti, dalībvalsts vai trešās valsts valsts iestādes vai reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija.

1.   NORĀDĪJUMI PAR ZVEJAS ŽURNĀLU

Visu to zvejas kuģu kapteiņi, kas piedalās pāru zvejas darbībā, kārto zvejas žurnālu, kurā nozvejotos un uz kuģa paturētos daudzumus norāda tā, lai nozveja netiktu uzskaitīta divreiz.

Papīra žurnālā tā paša zvejas reisa laikā obligātos datu elementus ieraksta katrā lapā.

2.   NORĀDĪJUMI PAR IZKRAUŠANAS/PĀRKRAUŠANAS DEKLARĀCIJU

Ja zvejas produkti ir izkrauti vai pārkrauti citā kuģī un ja tie ir nosvērti, izmantojot dalībvalstu kompetento iestāžu apstiprinātas sistēmas, kas atrodas uz nozvejotājkuģa, pārkrāvēja zvejas kuģa vai saņēmēja zvejas kuģa, tad izkrauto vai citā kuģī pārkrauto daudzumu faktisko svaru izkraušanas vai pārkraušanas deklarācijā norāda kilogramos produkta svara (pa sugām) un sniedz šādu informāciju:

3.   PAPILDU NORĀDĪJUMI PAR ZVEJAS PIEPŪLES REĢISTRĒŠANU ZVEJAS ŽURNĀLĀ

Šo papildu informāciju Savienības zvejas kuģu kapteiņi reģistrē zvejas žurnālā par laiku, kas pavadīts zvejniecībās, uz kurām attiecas zvejas piepūles režīms:

3.1.    Informācija par zvejas piepūli

a)    Piepūles zonas šķērsošana

Ja atļauju saņēmis zvejas kuģis šķērso piepūles zonu, bet minētajā zonā zvejas darbības neveic, aizpilda papildu rindu papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā vai elektronisku deklarāciju. Jāieraksta šāda informācija:

b)    Ieiešana piepūles zonā

Ja zvejas kuģis ieiet piepūles zonā, kur tas varētu veikt zvejas darbības, aizpilda papildu rindu papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā vai elektronisku deklarāciju. Jāieraksta šāda informācija:

c)    Iziešana no piepūles zonas

Ja kuģis iziet no piepūles zonas, kurā tas ir veicis zvejas darbības, un ieiet citā piepūles zonā, kurā tas plāno veikt zvejas darbības, aizpilda papildu rindu papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā vai elektronisku deklarāciju. Jāieraksta šāda informācija:

Ja zvejas kuģis iziet no piepūles zonas, kurā tas ir veicis zvejas darbības, un turpmākas zvejas darbības minētajā piepūles zonā neveiks, aizpilda papildu rindu vai elektronisku deklarāciju. Jāieraksta šāda informācija:

d)    Transzonālas zvejas darbības ( 43 )

Ja zvejas kuģis veic transzonālas zvejas darbības, aizpilda papildu rindu papīra formā sagatavotā zvejas žurnālā vai elektronisku deklarāciju. Jāieraksta šāda informācija:

e)    Papildu informācija par zvejas kuģiem, kas izmanto stacionārus zvejas rīkus

3.2.    Informācija par kuģa pārvietošanos

Ja kuģim, kas veic zvejas darbības, ir jānosūta kompetentajām iestādēm zvejas piepūles pārskats saskaņā ar Kontroles regulas 28. pantu, tad papildus 3.1. punktā minētajai informācijai sniedz šādu informāciju:

▼B

---

XI PIELIKUMS

▼M1

---

XII PIELIKUMS

ELEKTRONISKĀS DATU APMAIŅAS STANDARTI

Elektroniskās datu apmaiņas formāts pamatojas uz standartu UN/CEFACT P1000. Datu apmaiņas, kas saistītas ar līdzīgām darbībām, ir sagrupētas domēnos un aprakstītas darbības prasību specifikāciju (Business Requirements Specifications, BRS) dokumentos.

Ir pieejami šādi standarti:

BRS dokumenti un tulkojums datorlasāmā formā (XML shēmas definīcija) ir pieejami pamatdatu reģistra lapā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē. Minētajā tīmekļa vietnē ir pieejami arī īstenošanas dokumenti, kas izmantojami datu apmaiņas vajadzībām.

▼B

---

XIII PIELIKUMS

EIROPAS SAVIENĪBAS PĀRRĒĶINA KOEFICIENTI SVAIGĀM ZIVĪM

---

XIV PIELIKUMS

---

XV PIELIKUMS

EIROPAS SAVIENĪBAS PĀRRĒĶINA KOEFICIENTI SALDĒTĀM ZIVĪM

---

XVI PIELIKUMS

KONTROLES REGULAS 16. PANTA 1. PUNKTĀ UN 25. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTO PARAUGU ŅEMŠANAS PLĀNU IZSTRĀDES METODIKA

Šajā pielikumā noteikta metodika, pamatojoties uz kuru dalībvalstis izstrādā Kontroles regulas 16. panta 1. punktā un 25. panta 1. punktā minētos paraugu ņemšanas plānus kuģiem, uz kuriem neattiecas prasības par zvejas žurnālu un izkraušanas deklarāciju.

---

XVII PIELIKUMS

ZVEJAS PIEPŪLES PAZIŅOJUMA FORMA

---

XVIII PIELIKUMS

SALDĒTU ZVEJAS PRODUKTU KASTU VAI BLOKU VIDĒJĀ TĪRSVARA APRĒĶINĀŠANAS METODIKA

---

XIX PIELIKUMS

KONTROLES REGULAS 60. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTO PARAUGU ŅEMŠANAS PLĀNU IZSTRĀDES METODIKA ZVEJAS PRODUKTU IZKRĀVUMU SVĒRŠANAI DALĪBVALSTĪS

Šajā pielikumā noteikta metodika dalībvalstīm, lai izstrādātu paraugu ņemšanas plānus saskaņā ar Kontroles regulas 60. panta 1. punktu.

---

XX PIELIKUMS

KONTROLES REGULAS 60. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTO PARAUGU ŅEMŠANAS PLĀNU IZSTRĀDES METODIKA

Šajā pielikumā noteikta metodika dalībvalstīm, lai izstrādātu paraugu ņemšanas plānus zvejas produktiem, kas izkrauti no zvejas kuģiem, kam atļauts veikt svēršanu uz kuģa saskaņā ar Kontroles regulas 60. panta 3. punktu.

---

XXI PIELIKUMS

KONTROLES REGULAS 61. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTO KONTROLES PLĀNU IZSTRĀDES METODIKA

Šajā pielikumā noteikta metodika dalībvalstīm, lai izstrādātu kontroles plānus, kas jāpiemēro, kad tās atļauj svērt zvejas produktus pēc to transportēšanas no izkraušanas vietas līdz galamērķim attiecīgās dalībvalsts teritorijā saskaņā ar Kontroles regulas 61. panta 1. punktu.

---

XXII PIELIKUMS

KONTROLES REGULAS 61. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTĀS KOPĪGĀS KONTROLES PROGRAMMAS IZSTRĀDES METODIKA

Šajā pielikumā noteikta metodika dalībvalstīm, lai izstrādātu kopīgo kontroles programmu, kas jāpiemēro, kad dalībvalsts, kurā tiek izkrauti zvejas produkti, atļauj pirms svēršanas tos nogādāt reģistrētiem pircējiem, reģistrētiem izsoļu namiem vai citām struktūrām vai personām, kas ir atbildīgas par zvejas produktu pirmo pārdošanu citā dalībvalstī saskaņā ar Kontroles regulas 61. panta 2. punktu.

▼M1

---

XXIII PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS VAJADZĪGA, LAI SAGATAVOTU PĀRRAUDZĪBAS PĀRSKATUS PAR ZVEJAS KUĢU NOVĒROŠANAS UN NOTEIKŠANAS GADĪJUMIEM

Vispārīga informācija

Ziņas par zvejas kuģi

Cita informācija

Norādījumi par pārraudzības pārskatu aizpildīšanu

Sīki norādījumi, kas jāizmanto, lai aizpildītu pārskatus, ir pieejami pamatdatu reģistra lapā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē.

Noteikumi par elektronisku apmaiņu ar pārraudzības pārskatiem

XML shēmas definīcija, kas izmantojama elektroniskai apmaiņai ar pārraudzības pārskatiem, ir pieejama pamatdatu reģistra lapā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē. Minētajā tīmekļa vietnē ir pieejami arī īstenošanas dokumenti, kas izmantojami datu apmaiņas vajadzībām.

▼B

---

XXIV PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS IEVIETOJAMA TĪMEKĻA VIETŅU DROŠĀS DAĻAS DROŠAJĀS APAKŠLAPĀS

---

XXV PIELIKUMS

KONTROLES NOVĒROTĀJU UZDEVUMI

▼M1

---

XXVI PIELIKUMS

KONTROLES NOVĒROTĀJA PĀRSKATA FORMA

NOVĒROTĀJA PARAKSTS

DATUMS

---

XXVII PIELIKUMS

INSPEKCIJAS PĀRSKATI

INFORMĀCIJAS MINIMUMS, KAS VAJADZĪGS, LAI SAGATAVOTU INSPEKCIJAS PĀRSKATUS

Norādījumi par inspekcijas pārskatu sagatavošanu

Sniedz iespējami plašu informāciju. Attiecīgo informāciju ieraksta, tiklīdz tā kļūst pieejama. Sīki norādījumi, kas jāizmanto, lai aizpildītu pārskatus, ir pieejami pamatdatu reģistra lapā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē.

Noteikumi par elektronisku apmaiņu ar inspekcijas pārskatiem

Elektroniskai apmaiņai ar inspekcijas pārskatiem izmanto inspekcijas XML shēmas definīciju, kas pieejama pamatdatu reģistra lapā Eiropas Komisijas uzturētajā zivsaimniecības tīmekļa vietnē. Minētajā tīmekļa vietnē ir pieejami arī īstenošanas dokumenti, kas izmantojami apmaiņas vajadzībām.

1. MODULIS – ZVEJAS KUĢA INSPEKCIJA JŪRĀ

2. MODULIS – ZVEJAS KUĢA INSPEKCIJA SAISTĪBĀ AR PĀRKRAUŠANU CITĀ KUĢĪ

3. MODULIS – ZVEJAS KUĢA INSPEKCIJA OSTĀ VAI IZKRAUŠANAS LAIKĀ UN PIRMS PIRMĀS PĀRDOŠANAS

4. MODULIS – TIRGUS/OBJEKTA INSPEKCIJA

5. MODULIS – TRANSPORTLĪDZEKĻA INSPEKCIJA

▼B

---

XXVIII PIELIKUMS

ZVEJAS INSPEKCIJAS LĪDZEKĻU MARĶĒJUMS

INSPEKCIJAS VIMPELIS VAI SIMBOLS

Visiem kuģiem, kurus izmanto zvejas kontroles inspekcijā un noteikumu izpildes nodrošināšanā, ir inspekcijas vimpelis vai simbols, kas ir skaidri attēlots uz izmantotā kuģa sānu bortiem tā, lai būtu viegli pamanāms. Kuģi, kurus izmanto minēto pienākumu veikšanā, izkar inspekcijas vimpeli tā, lai tas vienmēr būtu skaidri redzams.

Uz kuģu sānu bortiem var būt arī attēloti vārdi “ZVEJAS INSPEKCIJA”.

---

XXIX PIELIKUMS

IEKĀPŠANAS TRAPU UZBŪVE UN IZMANTOŠANA

---

▼M1

XXX PIELIKUMS

PAR SMAGIEM PĀRKĀPUMIEM PIEŠĶIRAMIE PUNKTI

▼M1 —————

▼B

---

XXXII PIELIKUMS

---

XXXIII PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS IEVIETOJAMA PUBLISKI PIEEJAMO TĪMEKĻA VIETŅU PUBLISKAJĀS APAKŠLAPĀS

---

XXXIV PIELIKUMS

STANDARTA FORMA INFORMĀCIJAS APMAIŅAI PĒC PIEPRASĪJUMA SASKAŅĀ AR ŠĪS REGULAS 158. PANTU

---

XXXV PIELIKUMS

STANDARTA FORMA, KĀDĀ IESNIEDZAMS ADMINISTRATĪVĀ PAZIŅOJUMA PIEPRASĪJUMS SASKAŅĀ AR ŠĪS REGULAS 161. PANTA 2. PUNKTU

---

XXXVI PIELIKUMS

STANDARTA FORMA, KĀDĀ SNIEDZAMA ATBILDE UZ ADMINISTRATĪVA PAZIŅOJUMA PIEPRASĪJUMU SASKAŅĀ AR ŠĪS REGULAS 161. PANTA 3. PUNKTU

---

XXXVII PIELIKUMS

INFORMĀCIJAS MINIMUMS, KAS IZMANTOJAMS PAR PAMATU 5 GADU ZIŅOJUMAM PAR KONTROLES REGULAS PIEMĒROŠANU

1.    VISPĀRĪGI PRINCIPI

KOPSAVILKUMS

Kontroles regulas 5.–7. pants

2.    VISPĀRĪGI NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ PIEKĻUVI ŪDEŅIEM UN RESURSIEM

KOPSAVILKUMS

2.1.    Kontroles regulas 6. pants

ZVEJAS LICENCES

2.2.    Kontroles regulas 7. pants

ZVEJAS ATĻAUJA

2.3.    Kontroles regulas 8. pants

ZVEJAS RĪKU MARĶĒJUMS

2.4.    Kontroles regulas 9. pants

ZVEJAS KUĢU SATELĪTNOVĒROŠANAS SISTĒMAS (VMS)

2.5.    Kontroles regulas 10. pants

AUTOMĀTISKĀS IDENTIFIKĀCIJAS SISTĒMA (AIS)

2.6.    Kontroles regulas 11. pants

KUĢU NOTEIKŠANAS SISTĒMAS (VDS)

2.7.    Kontroles regulas 13. pants

JAUNĀS TEHNOLOĢIJAS

3.    ZVEJAS KONTROLE

KOPSAVILKUMS

ZVEJAS IESPĒJU IZMANTOŠANAS KONTROLE

3.1.    Kontroles regulas 14., 15. un 16. pants

ZVEJAS ŽURNĀLU UN IZKRAUŠANAS DEKLARĀCIJU AIZPILDĪŠANA UN IESNIEGŠANA

3.2.    Kontroles regulas 16. un 25. pants

ZVEJAS KUĢI, UZ KURIEM NEATTIECAS PRASĪBAS PAR KUĢA ZVEJAS ŽURNĀLU UN IZKRAUŠANAS DEKLARĀCIJU

3.3.    Kontroles regulas 17. pants

IEPRIEKŠĒJS PAZIŅOJUMS

3.4.    Kontroles regulas 18. pants

IEPRIEKŠĒJS PAZIŅOJUMS PAR IZKRAUŠANU CITĀ DALĪBVALSTĪ

3.5.    Kontroles regulas 20. pants

PĀRKRAUŠANAS DARBĪBAS OSTĀS VAI PĀRKRAUŠANAS VIETĀS

3.6.    Kontroles regulas 21. un 22. pants

PĀRKRAUŠANAS DARBĪBAS OSTĀS VAI PĀRKRAUŠANAS VIETĀS

3.7.    Kontroles regulas 26. pants

ZVEJAS PIEPŪLES UZRAUDZĪBA

3.8.    Kontroles regulas 33. un 34. pants

NOZVEJAS UN ZVEJAS PIEPŪLES REĢISTRĒŠANA

3.9.    Kontroles regulas 35. pants

ZVEJAS AIZLIEGUMU NOTEIKŠANA

4.    FLOTES PĀRVALDĪBAS KONTROLE

4.1.    Kontroles regulas 38. pants

ZVEJAS KAPACITĀTE

4.2.    Kontroles regulas 42. pants

PĀRKRAUŠANA OSTĀ

4.3.    Kontroles regulas 43. pants

APSTIPRINĀTĀS OSTAS

4.4.    Kontroles regulas 44. pants

DAUDZGADU PLĀNOS IETVERTU BENTISKO SUGU NOZVEJU ATSEVIŠĶA UZGLABĀŠANA

4.5.    Kontroles regulas 46. pants

VALSTU VEIKTAS KONTROLES RĪCĪBAS PROGRAMMAS

5.    TEHNISKO PASĀKUMU KONTROLE

KOPSAVILKUMS

5.1.    Kontroles regulas 47. pants

5.2.    Kontroles regulas 48. pants

PAZAUDĒTA ZVEJAS RĪKA ATGŪŠANA

5.3.    Kontroles regulas 49. pants

NOZVEJAS SASTĀVS

6.    ZVEJAI IEROBEŽOTO APGABALU KONTROLE

KOPSAVILKUMS

6.1.    Kontroles regulas 50. pants

7.    ZVEJAS LIEGUMI REĀLLAIKĀ

KOPSAVILKUMS

7.1.    Kontroles regulas 53. pants

8.    ATPŪTAS ZVEJAS KONTROLE

KOPSAVILKUMS

8.1.    Kontroles regulas 55. pants

9.    TIRDZNIECĪBAS KONTROLE

KOPSAVILKUMS

9.1.    Kontroles regulas 56. pants

TIRDZNIECĪBAS KONTROLES PRINCIPI

9.2.    Kontroles regulas 57. pants

KOPĪGI TIRDZNIECĪBAS STANDARTI

9.3.    Kontroles regulas 58. pants

IZSEKOJAMĪBA

9.4.    Kontroles regulas 59. pants

PIRMĀ PĀRDOŠANA

9.5.    Kontroles regulas 60. pants

SVĒRŠANA

9.6.    Kontroles regulas 61. pants

SVĒRŠANA PĒC TRANSPORTĒŠANAS

9.7.    Kontroles regulas 62. pants

PĀRDOŠANAS ZĪMJU AIZPILDĪŠANA UN IESNIEGŠANA

9.8.    Kontroles regulas 66. pants

PĀRŅEMŠANAS DEKLARĀCIJAS

9.9.    Kontroles regulas 68. pants

TRANSPORTĒŠANAS DOKUMENTU AIZPILDĪŠANA UN IESNIEGŠANA

10.    RAŽOTĀJU ORGANIZĀCIJAS UN CENAS UN INTERVENCE

KOPSAVILKUMS

10.1.    Kontroles regulas 69. pants

RAŽOTĀJU ORGANIZĀCIJU UZRAUDZĪBA

10.2.    Kontroles regulas 70. pants

CENU NOTEIKŠANAS UN INTERVENCES PASĀKUMU UZRAUDZĪBA

11.    PĀRRAUDZĪBA

KOPSAVILKUMS

11.1.    Kontroles regulas 71. pants

KUĢU NOVĒROŠANAS GADĪJUMI UN NOTEIKŠANA JŪRĀ

11.2.    Kontroles regulas 73. pants

KONTROLES NOVĒROTĀJI

12.    INSPEKCIJA UN NOTEIKUMU IZPILDE

KOPSAVILKUMS

12.1.    Kontroles regulas 74. un 76. pants

INSPEKCIJU VEIKŠANA

12.2.    INSPEKCIJAS RESURSI: KUĢI

12.3.    INSPICĒŠANAS DARBĪBA: JŪRĀ

12.4.    INSPEKCIJAS RESURSI: PĀRRAUDZĪBAS GAISA KUĢI

12.5.    PASĀKUMI PĒC INSPEKCIJAS UN ATKLĀTIEM PĀRKĀPUMIEM

12.6.    Kontroles regulas 75. pants

OPERATORA PIENĀKUMI

12.7.    Kontroles regulas 79. pants

SAVIENĪBAS INSPEKTORI

12.8.    Kontroles regulas 80., 81., 82., 83. un 84. pants

ZVEJAS KUĢU INSPEKCIJAS ĀRPUS INSPICĒJOŠĀS DALĪBVALSTS ŪDEŅIEM

12.9.    Kontroles regulas 85. un 86. pants

TIESVEDĪBA SAISTĪBĀ AR INSPEKCIJU GAITĀ ATKLĀTIEM PĀRKĀPUMIEM

13.    NOTEIKUMU IZPILDE

KOPSAVILKUMS

Kontroles regulas 89., 90. un 91. pants

PASĀKUMI, LAI NODROŠINĀTU NOTEIKUMU IZPILDI

13.1.    Kontroles regulas 92. pants

SODA PUNKTU SISTĒMA

13.2.    Kontroles regulas 93. pants

PĀRKĀPUMU VALSTS REĢISTRS

14.    KONTROLES PROGRAMMAS

14.1.    Kontroles regulas 94. pants

KOPĪGAS KONTROLES PROGRAMMAS

14.2.    Kontroles regulas 95. pants

ĪPAŠAS KONTROLES UN INSPEKCIJAS PROGRAMMAS

15.    DATI UN INFORMĀCIJA

DATU ANALĪZE UN REVĪZIJA

15.1.    Kontroles regulas 109.–116. pants

16.    ĪSTENOŠANA

16.1.    Kontroles regulas 117. un 118. pants

ADMINISTRATĪVĀ UN SAVSTARPĒJĀ SADARBĪBA

---

( 1 ) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

( 2 ) OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.

( 3 ) OV L 160, 14.6.2006., 1. lpp.

( 4 ) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

( 5 ) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

( 6 ) OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp.

( 7 ) OV L 339, 18.12.1985., 29. lpp.

( 8 ) OV L 50, 19.2.1987., 13. lpp.

( 9 ) OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.

( 10 ) OV L 132, 21.5.1987., 11. lpp.

( 11 ) OV L 308, 21.12.1995., 15. lpp.

( 12 ) OV L 192, 8.7.1998., 4. lpp.

( 13 ) OV L 56, 2.3.2005., 8. lpp.

( 14 ) OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp.

( 15 ) OV L 203, 4.8.2005., 3. lpp.

( 16 ) OV L 187, 8.7.2006., 14. lpp.

( 17 ) OV L 337, 21.12.2007., 56. lpp.

( 18 ) OV L 295, 4.11.2008., 3. lpp.

( 19 ) OV L 123, 19.5.2009., 78. lpp.

( 20 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

( 21 ) OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.

( 22 ) OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.

( 23 ) OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp.

( 24 ) OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.

( 25 ) Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.) un Komisijas 2014. gada 16. oktobra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1101/2014, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 312, 31.10.2014., 1. lpp.).

( 26 ) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

( 27 ) OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.

( 28 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).

( 29 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).

( 30 ) Padomes 1996. gada 6. maija Regula (EK) Nr. 847/96, kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).

( 31 ) Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1006/2008 par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93 un (EK) Nr. 1627/94 un atceļ Regulu (EK) Nr. 3317/94 (OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.).

( 32 ) Komisijas 2003. gada 30. decembra Regula (EK) Nr. 26/2004 par Kopienas zvejas flotes reģistru (OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp.).

( 33 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

( 34 ) Šo informāciju zvejas licencē norāda tikai tad, kad kuģis ir reģistrēts Savienības zvejas flotes reģistrā saskaņā Komisijas Regulu (EK) Nr. 26/2004 (OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp.).

( 35 ) Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 26/2004.

( 36 ) Kuģiem, kuriem ir vārds.

( 37 ) Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 26/2004 attiecībā uz kuģiem, kam jābūt IRCS.

( 38 ) Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2930/86.

( 39 ) Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2930/86. Šo informāciju zvejas licencē norāda tikai tad, kad kuģis ir reģistrēts Savienības zvejas flotes reģistrā saskaņā Regulu (EK) Nr. 26/2004.

( 40 ) Saskaņā ar Starptautisko Zvejas rīku statistisko standartklasifikāciju (ISSCFCG).

( 41 ) Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 26/2004.

( 42 ) Kuģiem, kuriem ir vārds.

( 43 ) Zvejas kuģiem, kas piepūles zonā uzturas ne tālāk par piecām jūras jūdzēm no līnijas, kas norobežo divas piepūles zonas, pirmā ieiešanas reize un pēdējā iziešanas reize jāreģistrē 24 stundu laikā.

( 44 ) OV L 41, 16.2.2010., 8. lpp.

( 45 ) Obligāta informācija, kas vācama un reģistrējama datubāzē saskaņā ar šīs regulas 118. pantu.

( 46 ) Obligāta informācija, kas vācama un reģistrējama datubāzē saskaņā ar šīs regulas 118. pantu.

( 47 ) Papildu informācija inspekcijai, ko veic ostas valsts kontroles satvarā.

( 48 ) Obligāta informācija, kas vācama un reģistrējama datubāzē saskaņā ar šīs regulas 118. pantu.

( 49 ) Papildu informācija inspekcijai, ko veic ostas valsts kontroles satvarā.

( 50 ) Obligāta informācija, kas vācama un reģistrējama datubāzē saskaņā ar šīs regulas 118. pantu.

( 51 ) Obligāta informācija, kas vācama un reģistrējama datubāzē saskaņā ar šīs regulas 118. pantu.