This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02009R0607-20090801
Commission regulation (EC) No 607/2009 of 14 July 2009 laying down certain detailed rules for the implementation of Council Regulation (EC) No 479/2008 as regards protected designations of origin and geographical indications, traditional terms, labelling and presentation of certain wine sector products
Consolidated text: Komisijas Regula (EK) Nr. 607/2009 (2009. gada 14. jūlijs), ar ko paredz konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tradicionālajiem apzīmējumiem, konkrētu vīna nozares produktu marķēšanu un noformēšanu
Komisijas Regula (EK) Nr. 607/2009 (2009. gada 14. jūlijs), ar ko paredz konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tradicionālajiem apzīmējumiem, konkrētu vīna nozares produktu marķēšanu un noformēšanu
2009R0607 — LV — 01.08.2009 — 001.002
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 607/2009 (2009. gada 14. jūlijs), (OV L 193, 24.7.2009, p.60) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
No |
page |
date |
||
L 117 |
13 |
11.5.2010 |
Labota ar:
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 607/2009
(2009. gada 14. jūlijs),
ar ko paredz konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tradicionālajiem apzīmējumiem, konkrētu vīna nozares produktu marķēšanu un noformēšanu
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2008. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 479/2008 par vīna tirgus kopējo organizāciju, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1493/1999, (EK) Nr. 1782/2003, (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 3/2008 un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2392/86 un (EK) Nr. 1493/1999 ( 1 ), un jo īpaši tās 52., 56., 63. pantu un 126. panta a) punktu,
tā kā:
(1) |
Regulas (EK) Nr. 479/2008 III sadaļas IV nodaļa paredz vispārīgus noteikumus konkrētu vīna nozares produktu cilmes vietas nosaukuma un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai. |
(2) |
Lai nodrošinātu Kopienā reģistrēto cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atbilstību nosacījumiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 479/2008, pieteikumi jāpārbauda attiecīgajām dalībvalsts iestādēm, ievērojot iepriekšēju valsts iebildumu procedūru. Turpmākās pārbaudes jāveic, lai nodrošinātu pieteikumu atbilstību šajā regulā noteiktajiem nosacījumiem, vienotu pieeju visās dalībvalstīs un lai cilmes vietas nosaukuma un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācija neradītu zaudējumus trešām pusēm. Tādēļ jānosaka sīki izstrādāti īstenošanas noteikumi attiecībā uz pieteikumu, pārbaudes, iebildumu un anulēšanas procedūrām konkrētu vīna nozares produktu cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. |
(3) |
Jādefinē nosacījumi, kas jāievēro, lai fiziska vai juridiska persona varētu pieteikt reģistrāciju. Īpaša uzmanība jāpievērš attiecīgā apgabala definēšanai, ņemot vērā ražošanas zonu un produkta īpašības. Attiecībā uz ražotājiem, kuru uzņēmējdarbība ir reģistrēta norobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā, jāparedz tiesības lietot reģistrēto nosaukumu ar noteikumu, ka ir izpildīti produkta specifikācijā izklāstītie nosacījumi. Noteiktajām apgabala robežām jābūt sīki aprakstītām, precīzām un nepārprotamām, tādām, lai ražotāji, kompetentās iestādes un kontroles institūcijas var pārliecināties, ka veiktās darbības ir notikušas norobežotā ģeogrāfiskā apgabala teritorijā. |
(4) |
Īpaši noteikumi jānosaka attiecībā uz cilmes vietas nosaukuma un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju. |
(5) |
Ierobežojot to vīna nozares produktu iepakošanu, kuriem ir cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai ar produkta noformēšanu saistītas darbības ar noteiktu ģeogrāfisko apgabalu tiek ierobežota preču brīva aprite un brīva pakalpojumu sniegšana. Saskaņā ar Tiesas praksi, šādus ierobežojumus drīkst noteikt tikai tad, ja tie ir vajadzīgi, samērīgi un piemēroti cilmes vietas nosaukuma un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputācijas aizsardzībai. Ikviens ierobežojums pienācīgi jāizvērtē no preču brīvas aprites un pakalpojumu sniegšanas tiesību viedokļa. |
(6) |
Jāizstrādā noteikumi attiecībā uz ražošanas nosacījumiem norobežotā apgabalā. Kopienā pastāv noteikts skaits atkāpju. |
(7) |
Jānosaka arī dati par produkta saikni ar ģeogrāfiskā apgabala īpašībām un to ietekmi uz galaproduktu. |
(8) |
Kopienas cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistra ierakstiem būtu jābūt pieejamiem arī tām pusēm, kas iesaistītas tirdzniecībā un informācijas sniegšanā patērētājiem. Lai nodrošinātu informācijas pieejamību visām iesaistītajām pusēm, tai jābūt pieejamai elektroniski. |
(9) |
Lai saglabātu raksturīgās īpašības vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un tuvinātu dalībvalstu tiesību aktus, lai izveidotu Kopienas vienlīdzīgus konkurences apstākļus, jānosaka Kopienas tiesiskais regulējums, kas paredz šādu vīnu pārbaudes un kam atbilst dalībvalstu pieņemtie īpašie noteikumi. Šādām pārbaudēm jāuzlabo attiecīgo produktu izsekojamība un jākonkretizē aspekti, kas jāpārbauda pārbaužu laikā. Lai novērstu konkurences izkropļošanu, pārbaudes pastāvīgi jāveic neatkarīgām institūcijām. |
(10) |
Lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 479/2008 konsekventu īstenošanu, jāizstrādā pieteikumu, iebildumu, grozījumu un anulēšanas veidlapu paraugi. |
(11) |
Regulas (EK) Nr. 479/2008 III sadaļas V nodaļā paredzēti vispārīgi noteikumi par aizsargātu tradicionālo apzīmējumu lietošanu konkrētiem vīna nozares produktiem. |
(12) |
Dažu apzīmējumu (kas nav cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes) lietojums, regulējums un aizsardzība, lai aprakstītu vīna nozares produktus, ir sen iedibināta prakse Kopienā. Šie tradicionālie apzīmējumi patērētājos var izraisīt asociācijas ar vīna produktu ražošanas vai izturēšanas paņēmienu, kvalitāti, krāsu, konkrētu vietu vai notikumu, kas saistīts ar vīna vēsturi. Tāpēc, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un novērstu patērētāju maldināšanu, jāizveido kopēja sistēma šādu tradicionālo apzīmējumu definēšanai, atzīšanai, aizsardzībai un izmantošanai. |
(13) |
Tradicionālo apzīmējumu lietošana trešo valstu produktiem ir atļauta, ja tie atbilst tādiem pašiem vai līdzvērtīgiem nosacījumiem, kurus noteikušas dalībvalstis, lai nemaldinātu patērētājus. Turklāt, ņemot vērā to, ka vairāku trešo valstu centralizētie noteikumi nav vienādā līmenī ar Kopienas tiesību sistēmu, trešo valstu “reprezentatīvām profesionālajām organizācijām” jānosaka konkrētas prasības, lai nodrošinātu tādas pašas garantijas, kādas paredzētas Kopienas noteikumos. |
(14) |
Regulas (EK) Nr. 479/2008 III sadaļas VI nodaļā noteikti vispārīgi noteikumi konkrētu vīna nozares produktu marķējumam un noformējumam. |
(15) |
Konkrēti noteikumi pārtikas produktu marķēšanai ir noteikti Pirmajā Padomes Direktīvā 89/104/EEK ( 2 ), Padomes 1989. gada 14. jūnija Direktīvā 89/396/EEK par norādēm vai zīmēm, kas identificē pārtikas produkta partiju ( 3 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/13/EK ( 4 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvā 2007/45/EK, ar ko paredz noteikumus par fasētu produktu nominālajiem daudzumiem ( 5 ). Minētos noteikumus piemēro arī vīna nozares produktiem, izņemot gadījumus, kad tie izslēgti no saraksta ar attiecīgajām direktīvām. |
(16) |
Regula (EK) Nr. 479/2008 nosaka visu vīna nozares produktu saskaņotu marķēšanu, pieļaujot apzīmējumu, kas nav tieši iekļauti Kopienas tiesību aktos, lietošanu ar noteikumu, ka tie ir pareizi. |
(17) |
Regula (EK) Nr. 479/2008 paredz nosacījumus, kas nosaka konkrētu apzīmējumu lietošanu, cita starpā, attiecībā uz produkta izcelsmi, pudeļu pildītāju, ražotāju, importētāju utt. Attiecībā uz dažiem šiem apzīmējumiem ir vajadzīgi Kopienas noteikumi, lai nodrošinātu iekšējā tirgus netraucētu darbību. Šādu noteikumu pamatā kopumā jābūt spēkā esošajiem noteikumiem. Attiecībā uz citiem apzīmējumiem dalībvalstīm to teritorijā ražotajiem vīniem jānosaka ar Kopienas likumiem saderīgi noteikumi, lai ražotāji šos noteikumus varētu pēc iespējas labāk apgūt. Tomēr jāpārliecinās par šādu noteikumu pārskatāmību. |
(18) |
Lai palīdzētu patērētājiem, noteikta obligātā informācija uz trauka jānorāda vienā redzamības laukā, jānosaka pielaides faktiskā spirta koncentrācijas norādei un jāņem vērā attiecīgā produkta specifika. |
(19) |
Pašreizējie noteikumi par norādēm vai zīmēm, kas identificē pārtikas produkta partiju, ir pierādījuši savu lietderīgumu un tāpēc jāatstāj negrozīti. |
(20) |
Apzīmējumus, ko attiecina uz vīnogu bioloģisko ražošanu, reglamentē vienīgi Padomes 2007. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu ( 6 ) un to piemēro visiem vīna nozares produktiem. |
(21) |
Svina kapsulu izmantošana to trauku aizbāžņu pārklāšanai, kuros iepildīti produkti, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 479/2008, arī turpmāk jāaizliedz, pirmkārt, lai novērstu jebkādus saindēšanās draudus, nejauši saskaroties ar šādām kapsulām, un, otrkārt, lai novērstu vides piesārņošanu ar šo kapsulu svina atkritumiem. |
(22) |
Produkta izsekojamības un pārskatāmības interesēs jāievieš jauni produkta izcelsmes norādes noteikumi. |
(23) |
Vajadzīgi īpaši īstenošanas noteikumi par to norāžu izmantošanu, kuras attiecas uz vīna vīnogu šķirnēm un vīnogu novākšanas gadu vīniem bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. |
(24) |
Noteikta tipa pudeļu izmantošana atsevišķiem produktiem ir sen iedibināta prakse Kopienā un trešās valstīs. Tā kā šādu pudeļu izmantošana ir sen iedibināta, patērētājiem tās izraisa asociācijas ar konkrētām produktu īpašībām vai konkrētu izcelsmi. Tāpēc šīs pudeles būtu jārezervē konkrētiem vīniem. |
(25) |
Noteikumi Kopienas tirgū esošo trešo valstu vīna nozares produktu marķēšanai, cik vien iespējams, jāsaskaņo arī ar Kopienas vīna nozares produktiem paredzēto pieeju, lai novērstu patērētāju maldināšanu un ražotāju negodīgu konkurenci. Tomēr būtu jāņem vērā ražošanas apstākļu, vīndarīšanas tradīciju un tiesību aktu atšķirības trešās valstīs. |
(26) |
Ņemot vērā pastāvošās atšķirības starp produktiem, uz kuriem attiecas šī regula, un to tirgiem, un patērētāju vēlmēm, noteikumi jādiferencē atbilstoši attiecīgajam produktam, jo īpaši attiecībā uz noteiktiem fakultatīviem datiem, ko lieto vīniem bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuri tomēr norāda uz vīna vīnogu šķirni un vīnogu novākšanas gadu, ja tie atbilst sertifikācijas akreditācijai (tā sauktie “vienas šķirnes vīnogu vīni”). Tādēļ, lai to vīnu kategorijā, kuriem nav ACVN/AĢIN, atšķirtu vīnus, kas atbilst “vienas šķirnes vīnogu vīna” apakškategorijai, no vīniem, kuri neatbilst šādai kategorijai, jāpieņem īpaši noteikumi par fakultatīvu datu lietošanu, no vienas puses, attiecībā uz vīniem ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un, no otras puses, attiecībā uz vīniem bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, neaizmirstot, ka uz tiem arī attiecina apzīmējumu “vienas šķirnes vīnogu vīni”. |
(27) |
Jāparedz pasākumi, kas atvieglotu pāreju no iepriekšējiem vīna nozares tiesību aktiem uz šo regulu (īpaši Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju ( 7 )) tā, lai novērstu nevajadzīgu slogu uzņēmējiem. Lai uzņēmēji, kuru uzņēmējdarbība ir reģistrēta Kopienā un trešās valstīs, varētu ievērot marķēšanas prasības, jāpiešķir pielāgošanas pārejas laiks. Tādēļ jāpieņem noteikumi, kas nodrošinātu, ka produktus, kas marķēti saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem, pārejas laikā drīkst turpināt laist tirgū. |
(28) |
Administratīvo grūtību dēļ atsevišķas dalībvalstis nevar ieviest normatīvos un administratīvos aktus, kas nepieciešami, lai līdz 2009. gada 1. augustam izpildītu Regulas (EK) Nr. 479/2008 38. panta prasības. Lai nodrošinātu, ka šis gala termiņš neierobežo uzņēmējus un kompetentās iestādes, jānosaka pārejas laiks un jāizstrādā pārejas noteikumi. |
(29) |
Šīs regulas noteikumi neskar īpašos noteikumus, par kuriem panākta vienošanās, noslēdzot līgumus ar trešām valstīm saskaņā ar Līguma 133. pantā paredzēto procedūru. |
(30) |
Jaunajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem Regulas (EK) Nr. 479/2008 III sadaļas IV, V un VI nodaļas īstenošanai jāaizstāj pašreizējie tiesību akti, ar kuriem īsteno Regulu (EK) Nr. 1493/1999. Šā iemesla dēļ jāatceļ Komisijas 2000. gada 24. jūlija Regula (EK) Nr. 1607/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Regulai (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju, jo īpaši attiecībā uz sadaļu par noteiktos reģionos ražotu kvalitatīvo vīnu ( 8 ), un Komisijas 2002. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 753/2002, ar ko paredz konkrētus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 piemērošanai attiecībā uz konkrētu vīna nozares produktu aprakstu, apzīmējumu, noformējumu un aizsardzību ( 9 ). |
(31) |
Ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 128. pantu atceļ pašreizējos Padomes tiesību aktus vīna nozarē, tostarp šajā regulā ietvertos aspektus. Lai novērstu grūtības tirdzniecības jomā, jānosaka pārejas periods, tādējādi uzņēmējiem nodrošinot mierīgu pāreju uz jauniem noteikumiem un dalībvalstīm nodrošinot saprātīgu termiņu, kādā jāapstiprina vairāki izpildes pasākumi. |
(32) |
Šajā regulā noteiktos sīki izstrādātos noteikumus jāpiemēro no dienas, kad piemēro Regulas (EK) Nr. 479/2008 III sadaļas IV, V un VI nodaļu. |
(33) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
IEVADA NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
Šajā regulā noteikti sīki izstrādāti noteikumi Regulas (EK) Nr. 479/2008 III sadaļā minēto pasākumu īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz:
a) minētās sadaļas IV nodaļas noteikumiem, kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 479/2008 33. panta 1. punktā minēto produktu aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;
b) minētās sadaļas V nodaļas noteikumiem, kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 479/2008 33. panta 1. punktā minēto produktu tradicionālajiem apzīmējumiem;
c) minētās sadaļas VI nodaļas noteikumiem, kas attiecas uz noteiktu vīna nozares produktu marķēšanu un noformēšanu.
II NODAĻA
AIZSARGĀTI CILMES VIETAS NOSAUKUMI UN ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES
1. IEDAĻA
Aizsardzības pieteikums
2. pants
Pieteikuma iesniedzējs
1. Individuālais ražotājs var iesniegt pieteikumu Regulas (EK) Nr. 479/2008 37. panta 1. punkta izpratnē, ja tiek apstiprināts, ka:
a) attiecīgā persona ir vienīgais vīna ražotājs norobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā; un
b) gadījumos, kad attiecīgajam norobežotajam ģeogrāfiskajam apgabalam blakus atrodas apgabali ar cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, šim konkrētajam apgabalam piemīt īpašības, kas būtiski atšķiras no apkārtējo norobežoto apgabalu īpašībām, vai produkta īpašības atšķiras no to produktu īpašībām, ko ražo apkārtējos norobežotajos apgabalos.
2. Dalībvalsts vai trešā valsts, vai attiecīgās iestādes Regulas (EK) Nr. 479/2008 37. panta izpratnē tādējādi nav uzskatāmas par pieteikuma iesniedzēju.
3. pants
Aizsardzības pieteikums
Aizsardzības pieteikumam pievieno dokumentus, kas nepieciešami saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 35. vai 36. pantu, un produkta specifikācijas elektronisko kopiju un vienoto dokumentu.
Aizsardzības pieteikumu, kā arī vienoto dokumentu, noformē atbilstoši šīs regulas I un II pielikumā norādītajiem paraugiem.
4. pants
Nosaukums
1. Aizsargājamo nosaukumu reģistrē tikai tajā(-ās) valodā(-ās), kurā norādīts attiecīgā produkta apraksts norobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
2. Nosaukumu reģistrē tā oriģinālajā pareizrakstībā.
5. pants
Ģeogrāfiskā apgabala robežu noteikšana
Apgabala robežas nosaka sīki izklāstītā, precīzā un nepārprotamā veidā.
6. pants
Ražošana norobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā
1. Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 479/2008 34. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) daļu un b) apakšpunkta iii) daļu un šo pantu, vārds “ražošana” ietver visas darbības, kas saistītas ar vīna izgatavošanu, sākot ar vīnogu ievākšanu un beidzot ar vīna ražošanas procesa pabeigšanu, izņemot procesus pēc ražošanas pabeigšanas.
2. Attiecībā uz produktiem ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi daļa vīnogu (līdz 15 %), kuru izcelsme saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 34. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļu var būt ārpus norobežotā ģeogrāfiskā apgabala, iegūtas attiecīgajā dalībvalstī vai trešā valstī, kurā atrodas norobežotais apgabals.
3. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 479/2008 34. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas, piemēro Komisijas Regulas (EK) Nr. 606/2009 ( 10 ) par vīndarības metodēm un ierobežojumiem III pielikuma B daļas 3. punktu.
4. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 479/2008 34. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) daļas un 1. punkta b) apakšpunkta iii) daļas, ar nosacījumu, ka to paredz produkta specifikācija, vīnu drīkst ražot no produkta ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi:
a) apgabalā, kas atrodas attiecīgā norobežotā apgabala tiešā tuvumā; vai
b) apgabalā, kas atrodas tajā pašā administratīvajā vienībā vai blakus tai, atbilstīgi valsts tiesību aktiem, vai;
c) pārrobežu cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes gadījumā vai gadījumos, kad starp divām vai vairākām dalībvalstīm, vai starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm, noslēgts nolīgums par kontroles pasākumiem, vīnu drīkst ražot no produkta ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apgabalā, kas atrodas attiecīgā norobežotā apgabala tiešā tuvumā.
Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 479/2008 34. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) daļas, ar nosacījumu, ka to paredz produkta specifikācija, vīnu drīkst turpināt ražot no vīniem ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ārpus attiecīgā norobežotā apgabala tiešā tuvuma līdz 2012. gada 31. decembrim.
Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 479/2008 34. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) daļas, ar nosacījumu, ka to paredz produkta specifikācija, no produkta drīkst izgatavot dzirkstošo vīnu vai pusdzirkstošo vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu ārpus attiecīgā norobežotā apgabala tiešā tuvuma, ja šādu praksi izmantoja līdz 1986. gada 1. martam.
7. pants
Saikne
1. Dati par ģeogrāfisko saikni, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 35. panta 2. punkta g) apakšpunktā, paskaidro, cik lielā mērā norobežotā ģeogrāfiskā apgabala īpašības ietekmē galaproduktu.
Ja pieteikumi iesniegti par dažādām vīnkopības produktu kategorijām, datus par saikni uzskatāmi norāda attiecībā uz katru attiecīgo vīnkopības produktu.
2. Attiecībā uz cilmes vietas nosaukumu produkta specifikācijā norāda:
a) datus par ģeogrāfisko apgabalu, jo īpaši par dabas un cilvēka faktoriem, atbilstīgi saiknei;
b) datus par produkta kvalitāti vai īpašībām, kas lielā mērā vai pilnīgi saistītas ar tā ģeogrāfisko vidi;
c) apraksts, kurā minēta vispārēja savstarpējā mijiedarbība starp a) apakšpunktā minētajiem datiem un b) apakšpunktā minētajiem datiem.
3. Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi produkta specifikācijā norāda:
a) datus par ģeogrāfisko teritoriju, kuri ir saiknei būtiski;
b) datus par produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām, kas saistītas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi;
c) aprakstu, kurā minēta vispārēja savstarpējā mijiedarbība starp a) apakšpunktā minētajiem datiem un b) apakšpunktā minētajiem datiem.
4. Produkta specifikācijā ģeogrāfiskās izcelsmes norādei norāda, vai tā attiecas uz īpašu kvalitāti vai reputāciju, vai citām ar ģeogrāfisko izcelsmi saistītām īpašībām.
8. pants
Norobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā veiktā iepakošana
Ja produkta specifikācijā norādīts, ka produkts jāiepako norobežotā ģeogrāfiskā apgabala teritorijā vai teritorijā, kas atrodas attiecīgā norobežotā ģeogrāfiskā apgabala tiešā tuvumā, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 35. panta 2. punkta h) apakšpunktā minēto prasību, šīs prasības pamatojums norādāms attiecībā uz attiecīgo produktu.
2. IEDAĻA
Komisijas veiktā pārbaudes procedūra
9. pants
Pieteikuma saņemšana
1. Pieteikumu iesniedz Komisijai papīra vai elektroniskā formātā. Par pieteikuma iesniegšanas dienu tiek uzskatīta diena, kad pieteikums ir reģistrēts Komisijas pasta žurnālā. Komisija ar attiecīgiem līdzekļiem paziņo atklātībā šo datumu.
2. Komisija uz pieteikumam pievienotajiem dokumentiem atzīmē to saņemšanas datumu un pieteikumam piešķirto lietas numuru.
Dalībvalsts vai trešās valsts iestādes vai pieteikuma iesniedzējs, kura uzņēmējdarbība reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, saņem apstiprinājumu par saņemšanu, kurā norādīta vismaz šāda informācija:
a) lietas numurs;
b) reģistrējamais nosaukums;
c) saņemto lapu skaits; un
d) pieteikuma saņemšanas datums.
10. pants
Pārrobežu pieteikuma iesniegšana
1. Iesniedzot pārrobežu pieteikumu, var iesniegt kopīgu pieteikumu par nosaukumu, kas apzīmē pārrobežu ģeogrāfisko apgabalu, ja šo apgabalu pārstāv vairāk kā viena ražotāju grupa.
2. Attiecībā uz dalībvalstīm Regulas (EK) Nr. 479/2008 38. pantā minēto iepriekšēju procedūru dalībvalstī piemēro visās attiecīgajās dalībvalstīs.
Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 479/2008 38. panta 5. punktu, pārrobežu pieteikumu Komisijai pārējo dalībvalstu vārdā nosūta viena no dalībvalstīm, pievienojot pilnvarojumu, ko izsniegusi katra dalībvalsts atsevišķi, pilnvarojot dalībvalsti, kas nosūta pieteikumu, rīkoties tās vārdā.
3. Ja pārrobežu pieteikums attiecas tikai uz trešām valstīm, pieteikumu Komisijai nosūta viena no pieteikuma iesniedzēju grupām, kas rīkojas pārējo grupu vārdā, vai viena no trešām valstīm, kas rīkojas pārējo valstu vārdā, pievienojot:
a) elementus, kas pierāda, ka Regulas (EK) Nr. 479/2008 34. un 35. pantā noteiktās prasības ir izpildītas;
b) pierādījumu tam, ka nosaukums ir aizsargāts attiecīgajās trešās valstīs; un
c) pilnvarojumu saskaņā ar 2. punktu, ko izsniegušas pārējās attiecīgās trešās valstis, katra atsevišķi.
4. Ja pārrobežu pieteikums attiecas uz vismaz vienu dalībvalsti un vismaz vienu trešo valsti, Regulas (EK) Nr. 479/2008 38. pantā minēto iepriekšēju procedūru dalībvalstī piemēro visās attiecīgajās dalībvalstīs. Pieteikumu Komisijai nosūta viena no dalībvalstīm vai viena no trešām valstīm, vai viena no trešās valsts pieteikuma iesniedzēju grupām, pievienojot:
a) elementus, kas pierāda, ka Regulas (EK) Nr. 479/2008 34. un 35. pantā noteiktās prasības ir izpildītas;
b) pierādījumu tam, ka nosaukums ir aizsargāts attiecīgajās trešās valstīs; un
c) pilnvarojumu saskaņā ar 2. punktu, ko katra atsevišķi izsniegušas pārējās attiecīgās dalībvalstis vai trešās valstis.
5. Komisijas pieņemtos paziņojumus vai lēmumus turpmāk nosūta tai dalībvalstij, trešai valstij vai ražotāju grupai, kuras uzņēmējdarbība ir reģistrēta trešā valstī, kas nosūtījusi Komisijai pārrobežu pieteikumu saskaņā ar šā panta 2., 3. un 4. punktu.
11. pants
Pieņemamība
1. Lai noteiktu, vai pieteikums reģistrācijai ir pieņemams, Komisija pārbauda, vai I pielikumā norādītais pieteikums reģistrācijai ir atbilstoši aizpildīts un tam ir pievienoti apliecinošie dokumenti.
2. Par pieteikumu reģistrācijai, ko uzskata par pieņemamu, paziņo dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai pieteikuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta trešā valstī.
Ja pieteikums nav aizpildīts vai ir aizpildīts nepilnīgi, vai, ja 1. punktā minētie apliecinošie dokumenti nav sagatavoti vienlaicīgi ar pieteikumu par reģistrāciju vai nav vispār pievienoti, Komisija attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju un lūdz novērst norādītās nepilnības divu mēnešu laikā. Ja nepilnības netiek novērstas norādītajā termiņā, Komisija noraida pieteikumu kā nepamatotu. Lēmumu par nepieņemamību paziņo dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm vai pieteikuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī.
12. pants
Pamatotības nosacījumu pārbaude
1. Ja pieņemams pieteikums cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai neatbilst Regulas (EK) Nr. 479/2008 34. un 35. pantā noteiktajām prasībām, Komisija informē dalībvalsts vai trešās valsts iestādes, vai pieteikuma iesniedzēju, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, par atteikuma pamatojumu, nosakot pēdējo izpildes termiņu pieteikuma atsaukšanai vai labošanai, vai viedokļa iesniegšanai.
2. Ja dalībvalsts vai trešās valsts iestādes, vai pieteikuma iesniedzējs, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, līdz noteiktā termiņa beigām nav novērsuši šķēršļus pieteikuma reģistrācijai, Komisija noraida pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 39. panta 3. punktu.
3. Lēmumu noraidīt attiecīgo cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Komisija pieņem, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem dokumentiem un informāciju. Lēmumu par noraidīšanu paziņo dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai pieteikuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī.
3. IEDAĻA
Iebildumu procedūras
13. pants
Valsts iebildumu procedūra saistībā ar pārrobežu pieteikumiem
Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 479/2008 38. panta 3. punktu, ja pārrobežu pieteikums attiecas tikai uz dalībvalstīm vai vismaz vienu dalībvalsti un vismaz vienu trešo valsti, iebildumu procedūru piemēro visās attiecīgajās dalībvalstīs.
14. pants
Iebildumu iesniegšana atbilstoši Kopienas procedūrai
1. Regulas (EK) Nr. 479/2008 40. pantā minētos iebildumus noformē saskaņā ar šīs regulas III pielikumā norādītās veidlapas paraugu. Iebildumus iesniedz Komisijai papīra vai elektroniskā formātā. Par iebildumu iesniegšanas dienu tiek uzskatīta diena, kad prasība par iebildumiem reģistrēta Komisijas pasta žurnālā. Komisija ar attiecīgiem līdzekļiem paziņo atklātībā šo datumu.
2. Komisija uz iebildumiem pievienotajiem dokumentiem atzīmē to saņemšanas datumu un iebildumiem piešķirto lietas numuru.
Iebildumu iesniedzējs saņem apstiprinājumu par saņemšanu, kurā norādīta vismaz šāda informācija:
a) lietas numurs;
b) saņemto lapu skaits;
c) iebildumu saņemšanas datums.
15. pants
Pieņemamība atbilstoši Kopienas procedūrai
1. Lai noteiktu, vai iebildumi ir pieņemami saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 40. pantu, Komisija pārbauda, vai iebildumos ir norādītas atsauces uz pieprasītajām pirmtiesībām un ir norādīts iebildumu pamatojums, kā arī to, vai iebildumus Komisija saņēmusi noteiktajā termiņā.
2. Ja iebildumi pamatoti ar to, ka jau izmanto atzītu preču zīmi ar reputāciju, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 43. panta 2. punktu iebildumiem pievieno pierādījumus par šādas preču zīmes iesniegšanu, reģistrāciju vai lietošanu, piemēram, reģistrācijas apliecību vai pierādījumus par tās lietošanu, kā arī pierādījumus par preču zīmes reputāciju un atzīšanu.
3. Pienācīgi pamatotos iebildumos norāda informāciju par faktiem, pierādījumiem un viedokļiem, ko iesniedz iebildumu atbalstam un kuriem pievienoti attiecīgi apliecinošie dokumenti.
Sagatavotajā informācijā un pierādījumos, kas pamato preču zīmes lietošanas faktu, jānorāda dati par šādas preču zīmes izmantošanas vietu, ilgumu, apmēru un lietošanas veidu, un dati par tās reputāciju un atpazīstamību.
4. Ja informācija par pieprasītajām pirmtiesībām, pamatojumu, faktiem, pierādījumiem vai apsvērumiem, vai atbalsta dokumenti saskaņā ar 1.–3. punktu, nav sagatavoti vienlaicīgi ar iebildumiem vai kāds no tiem nav pievienots, Komisija attiecīgi informē iebildumu iesniedzēju un lūdz novērst paziņotās nepilnības divu mēnešu laikā. Ja nepilnības līdz norādītā termiņa beigām netiek novērstas, Komisija noraida iebildumus kā nepieņemamus. Lēmumu par nepieņemamību paziņo iebildumu iesniedzējam un dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai pieteikuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī.
5. Par iebildumiem, kas uzskatāmi par pieņemamiem, paziņo dalībvalstij vai trešās valsts iestādēm vai pieteikuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī.
16. pants
Iebildumu pārbaude atbilstoši Kopienas procedūrai
1. Ja Komisija nav noraidījusi iebildumus saskaņā ar 15. panta 4. punktu, tā paziņo par iebildumiem dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai pieteikuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, un lūdz iesniegt apsvērumus divu mēnešu laikā no šāda paziņojuma izdošanas dienas. Par saņemtajiem apsvērumiem iebildumu iesniedzējam paziņo divu mēnešu laikā.
Pārbaudot iebildumus, Komisija vajadzības gadījumā pieprasa pusēm divu mēnešu laikā no šāda pieprasījuma izdošanas dienas iesniegt viedokļus attiecībā uz citu pušu iesniegtajiem paziņojumiem.
2. Ja dalībvalsts vai trešās valsts iestādes vai pieteikuma iesniedzējs, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, vai iebildumu iesniedzējs neiesniedz apsvērumus, vai iesniedz tos pēc noteiktā termiņa, Komisija pieņem lēmumu par iebildumiem.
3. Lēmumu par attiecīgā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes noraidīšanu vai reģistrāciju Komisija pieņem, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem. Lēmumu par noraidīšanu paziņo iebildumu iesniedzējam un dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai pieteikuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī.
4. Ja iebildumus iesniedz vairāki iesniedzēji, pēc viena vai vairāku šādu iebildumu iepriekšējas pārbaudes, var nebūt iespējams pieņemt pieteikumu reģistrēšanai; Komisija šādos gadījumos var apturēt pārējās iebildumu procedūras. Komisija informē pārējos iebildumu iesniedzējus par katru procedūras laikā pieņemto lēmumu, kas uz tiem attiecas.
Ja pieteikumu noraida, apturētās iebildumu procedūras uzskata par pabeigtām un par to pienācīgi informē attiecīgos iebildumu iesniedzējus.
4. IEDAĻA
Aizsardzība
17. pants
Lēmums par aizsardzību
1. Ja pieteikumi par cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību nav noraidīti saskaņā ar 11., 12., 16. un 28. pantu, Komisija pieņem lēmumu par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību.
2. Lēmumu par aizsardzību, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 41. pantu, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
18. pants
Reģistrs
1. “Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrs”, ko uztur Komisija atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1234/2007 ( 11 ) 118.n pantam, turpmāk “Reģistrs”, ir iekļauts elektroniskajā datubāzē “E-Bacchus”.
2. Apstiprināto cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ieraksta Reģistrā.
Ja nosaukumi reģistrēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 51. panta 1. punktu, Komisija ieraksta Reģistrā šā panta 3. punktā paredzētos datus, izņemot f) apakšpunktā minētos.
3. Komisija Reģistrā ieraksta šādu informāciju:
a) produkta(-u) reģistrēto nosaukumu;
b) norādi uz to, ka nosaukums tiek aizsargāts kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai cilmes vietas nosaukums;
c) izcelsmes valsti vai izcelsmes valstis;
d) reģistrācijas datumu;
e) atsauci uz juridisko instrumentu, ar kuru reģistrē nosaukumu;
f) atsauci uz vienoto dokumentu.
19. pants
Aizsardzība
1. Cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde tiek aizsargāta no dienas, kad tā ir ierakstīta Reģistrā.
2. Ja tiek konstatēta aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nelikumīga izmantošana, dalībvalstu kompetentās iestādes pēc savas ierosmes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 45. panta 4. punktu, vai pēc puses pieprasījuma, veic vajadzīgos pasākumus, lai pārtrauktu šādu nelikumīgu izmantošanu un novērstu konkrēto produktu jebkādu tirdzniecību vai eksportu.
3. Cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība attiecas uz visu nosaukumu, tostarp to veidojošajiem elementiem, ja tie nodrošina nosaukuma atšķirību. Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes sastāvdaļas, kam nav noteiktas atšķirīgās īpašības, vai sugas vārdi netiek aizsargāti.
5. IEDAĻA
Grozījumi un anulēšana
20. pants
Produkta specifikācijas vai vienotā dokumenta grozījumi
1. Pieteikumu aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkta specifikācijas grozījumu apstiprināšanai, ko iesniedz Regulas (EK) Nr. 479/2008 37. pantā minētais pieteikuma iesniedzējs, noformē saskaņā ar šīs regulas IV pielikumu.
2. Lai noteiktu, vai pieteikums produkta specifikācijas grozījumu apstiprināšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 49. panta 1. punktu ir pieņemams, Komisija pārbauda, vai tai ir nosūtīta saskaņā ar minētās regulas 35. panta 2. punktu noteiktā informācija un aizpildītais pieteikums, kā minēts šā panta 1. punktā.
3. Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 479/2008 49. panta 2. punkta pirmo teikumu, šīs regulas 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17. un 18. pantu piemēro mutatis mutandis.
4. Grozījumu uzskata par maznozīmīgu, ja:
a) tas neattiecas uz produkta būtiskajām īpašībām;
b) tas neizmaina saikni;
c) tas neietver produkta nosaukuma vai jebkuras nosaukuma daļas maiņu;
d) tas neskar norobežoto ģeogrāfisko apgabalu;
e) tas nenosaka produkta tirdzniecības turpmākos ierobežojumus.
5. Ja pieteikumu produkta specifikācijas grozījumu apstiprināšanai iesniedz persona, kas nav sākotnējais pieteikuma iesniedzējs, Komisija paziņo par pieteikumu sākotnējam pieteikuma iesniedzējam.
6. Ja Komisija pieņem lēmumu apstiprināt produkta specifikācijas grozījumus, kas ietekmē vai groza Reģistrā ierakstīto informāciju, sākotnējos datus Reģistrā dzēš un ieraksta jaunos datus, kas stājas spēkā no dienas, kad spēkā stājies attiecīgais lēmums.
21. pants
Anulēšanas pieprasījuma iesniegšana
1. Pieprasījumu par anulēšanu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 479/2008 50. pantam noformē saskaņā ar šīs regulas V pielikumā norādīto veidlapu. Pieprasījumu Komisijai iesniedz papīra vai elektroniskā formātā. Par anulēšanas pieprasījuma iesniegšanas dienu Komisijai tiek uzskatīta diena, kad pieprasījums reģistrēts Komisijas pasta žurnālā. Komisija ar attiecīgiem līdzekļiem publisko šo datumu.
2. Komisija uz anulēšanas pieprasījumam pievienotajiem dokumentiem atzīmē to saņemšanas datumu un pieprasījumam piešķirto lietas numuru.
Anulēšanas pieprasījuma iesniedzējs saņem apstiprinājumu par saņemšanu, kurā norādīta vismaz šāda informācija:
a) lietas numurs;
b) saņemto lapu skaits;
c) pieprasījuma saņemšanas datums.
3. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja anulēšana ierosināta pēc Komisijas ierosmes.
22. pants
Pieņemamība
1. Lai noteiktu, vai pieprasījums par anulēšanu ir pieņemams saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 50. pantu, Komisija pārbauda, vai pieprasījumā:
a) ir norādītas pieprasījuma iesniedzēja likumīgās intereses, iemesli un pamatojums;
b) ir izskaidrots anulēšanas pamatojums;
c) ir norādīta atsauce uz dalībvalsts vai trešās valsts, kurā dzīvo pieprasījuma iesniedzējs vai kurā reģistrēts tā birojs, paziņojumu par anulēšanas pieprasījuma atbalstu.
2. Anulēšanas pieprasījumā norāda informāciju par faktiem, pierādījumiem un viedokļiem, kuri iesniegti anulēšanas atbalstam un kuriem pievienoti attiecīgie apliecinošie dokumenti.
3. Ja sīki izklāstītā informācija par pamatojumu, faktiem, pierādījumiem un viedokļiem, kā arī 1. un 2. punktā minētie apliecinošie dokumenti nav sagatavoti vienlaicīgi ar anulēšanas pieprasījumu, Komisija attiecīgi informē anulēšanas pieprasījuma iesniedzēju un lūdz novērst paziņotās nepilnības divu mēnešu laikā. Ja nepilnības līdz norādītā termiņa beigām netiek novērstas, Komisija noraida anulēšanas pieprasījumu kā nepieņemamu. Lēmumu par nepieņemamību paziņo anulēšanas pieprasījuma iesniedzējam un dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai anulēšanas pieprasījuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī.
4. Par anulēšanas pieprasījumu, kas uzskatāms par pieņemamu, kā arī par Komisijas ierosināto anulēšanas procedūru paziņo dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai pieprasījuma iesniedzējiem, kuru uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, kuras cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ietekmē anulēšana.
23. pants
Anulācijas pārbaude
1. Ja Komisija nav noraidījusi anulēšanas pieprasījumu saskaņā ar 22. panta 3. punktu, tā paziņo par anulēšanu dalībvalsts vai trešā valsts iestādēm, vai attiecīgajiem ražotājiem, kuru uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, un lūdz iesniegt apsvērumus divu mēnešu laikā no šāda paziņojuma izdošanas dienas. Par apsvērumiem, kas saņemti šo divu mēnešu laikā, attiecīgā gadījumā paziņo anulēšanas pieprasījuma iesniedzējam.
Pārbaudot anulēšanu, Komisija attiecīgā gadījumā pieprasa pusēm iesniegt komentārus par citu pušu iesniegtajiem paziņojumiem divu mēnešu laikā no šāda pieprasījuma izdošanas dienas.
2. Ja dalībvalsts vai trešās valsts iestādes, vai pieteikuma iesniedzējs, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, vai anulēšanas pieprasījuma iesniedzējs neiesniedz apsvērumus, vai iesniedz tos pēc noteiktā termiņa, Komisija pieņem lēmumu par anulēšanu.
3. Lēmumu par attiecīgā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes anulēšanu Komisija pieņem, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem. Komisija ņem vērā to, vai atbilstība produkta specifikācijai vīna nozares produktam ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ilgāk nav iespējama vai to vairs nevar garantēt, jo īpaši, ja vairs netiek pildīti Regulas (EK) Nr. 479/2008 35. pantā noteiktie nosacījumi vai tie nebūs izpildāmi tuvākajā laikā.
Lēmumu par anulēšanu paziņo anulēšanas pieprasījuma iesniedzējam un dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai pieteikuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī.
4. Ja pieprasījumus par anulēšanu iesniedz vairāki iesniedzēji, pēc viena vai vairāku šādu pieprasījumu iepriekšējas pārbaudes, var secināt, ka nebūs iespējams turpināt aizsargāt cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, Komisija šādos gadījumos var apturēt pārējās anulēšanas procedūras. Komisija informē pārējos anulēšanas pieprasījumu iesniedzējus par katru procedūras laikā pieņemto lēmumu, kas uz tiem attiecas.
Ja cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi anulē, apturētās anulēšanas procedūras uzskata par pabeigtām, par to pienācīgi informējot attiecīgos anulēšanas pieprasījumu iesniedzējus.
5. Kad anulācijas stājusies spēkā, Komisija attiecīgo nosaukumu svītro no Reģistra.
6. IEDAĻA
Pārbaudes
24. pants
Uzņēmēju paziņojums
Uzņēmējs, kas pilnībā vai daļēji vēlas piedalīties produkta ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ražošanas vai iepakošanas procesā, paziņo par to kompetentajai kontroles iestādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.o pantu.
25. pants
Ikgadējā pārbaude
1. Ikgadējā pārbaude, ko veic kompetentā kontroles iestāde, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 48. panta 1. punktā, ietver:
a) organoleptisko un analītisko pārbaudi produktiem ar cilmes vietas nosaukumiem;
b) tikai analītisko pārbaudi, vai organoleptisko un analītisko pārbaudi produktiem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;
c) pārbaudi par nosacījumiem, kas izklāstīti produkta specifikācijā.
Ikgadējo pārbaudi veic dalībvalstī, kurā produkts ražots saskaņā ar produkta specifikāciju un to veic:
a) kā izlases pārbaudi, pamatojoties uz riska analīzi; vai
b) ņemot paraugus; vai
c) sistemātiski; vai
d) apvienojot jebkuras iepriekš minētās metodes.
Ja izmanto izlases pārbaudes metodi, dalībvalstis izlases veidā izvēlas minimālo skaitu uzņēmēju, uz kuriem attieksies šīs pārbaudes.
Ja izmanto paraugu ņemšanas metodi, dalībvalstis nodrošina, lai kontroles pēc sava skaita, veida un biežuma ir reprezentatīvas visā attiecīgā norobežotā ģeogrāfiskā apgabala teritorijā un atbilst pārdoto vai pārdošanai paredzēto vīna nozares produktu apjomam.
▼M1 —————
2. Pārbaudes, kas minētas 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, veic, izvēloties anonīmus paraugus, un tām jāliecina, ka pārbaudītais produkts atbilst produkta specifikācijā norādītajām attiecīgā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes īpašībām un kvalitātēm, un tās var veikt jebkurā ražošanas procesa stadijā, tostarp iepakošanas stadijā vai vēlāk. Katrs paņemtais paraugs ir uzņēmējam piederošo attiecīgo vīnu izlases reprezentatīvs paraugs.
3. Lai pārbaudītu atbilstību produkta specifikācijai, kā minēts 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā, kontroles iestāde pārbauda:
a) uzņēmēju ražotnes, pārbaudot vai uzņēmēji var nodrošināt produkta specifikācijā noteiktos nosacījumus;
b) produktus jebkurā ražošanas procesa posmā, tostarp iepakošanas posmā, pamatojoties uz kontroles iestādes iepriekš izstrādātu kontroles plānu, kas aptver visas produkta ražošanas posmus un par kuru ir informēti uzņēmēji.
4. Ikgadējā pārbaude nodrošina, ka produktam drīkst lietot attiecīgo aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja:
a) pārbaudes rezultāti, kas minēti 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktos un 2. punktā, pierāda, ka attiecīgais produkts atbilst specifikācijas prasībām un tam piemīt visas attiecīgā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes raksturīgās īpašības;
b) pārējie produkta specifikācijā uzskaitītie nosacījumi izpildīti saskaņā ar 3. punktā noteiktajām procedūrām.
5. Jebkuru produktu, kas neatbilst šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem, var laist tirgū, taču bez atbilstošā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ar nosacījumu, ka ir izpildītas pārējās tiesiskās prasības.
6. Ja pārbauda aizsargātu pārrobežu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, pārbaudi var veikt ikvienas dalībvalsts kontroles iestāde, kuru skar attiecīgais cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.
7. Ja dalībvalsts teritorijā ikgadējo pārbaudi veic iepakošanas posmā produktam, kas ražots citā dalībvalstī, piemēro Komisijas Regulas (EK) Nr. 555/2008 ( 12 ) 84. pantu.
8. Šā panta 1.–7. punktu piemēro vīniem ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja to attiecīgais cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde atbilst prasībām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 479/2008 38. panta 5. punktā.
26. pants
Analītiskā un organoleptiskā pārbaude
Šīs regulas 25. panta 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētā analītiskā un organoleptiskā pārbaude ietver:
a) attiecīgā vīna analīzi, izvērtējot šādas raksturīgās īpašības:
i) nosakot, pamatojoties uz fizikālo un ķīmisko analīzi:
— kopējo un faktisko spirta koncentrāciju,
— kopējo cukuru daudzumu, ko izsaka kā fruktozi un glukozi (tostarp saharozi, attiecībā uz pusdzirkstošajiem un dzirkstošajiem vīniem),
— kopējo skābumu,
— gaistošo skābumu,
— kopējo sēra dioksīdu.
ii) nosakot, pamatojoties uz papildu analīzi:
— oglekļa dioksīdu (pusdzirkstošie un dzirkstošie vīni, pārspiediens bāros 20° temperatūrā pēc Celsija),
— citas raksturīgās īpašības, ko paredz dalībvalstu tiesību akti vai attiecīgās aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu produkta specifikācijas;
b) organoleptisko pārbaudi, tostarp produkta izskatu, smaržu un garšas buķeti.
27. pants
Trešo valstu izcelsmes produktu pārbaudes
Attiecībā uz trešās valsts vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecīgā trešā valsts pēc Komisijas pieprasījuma nosūta tai informāciju par kompetentajām iestādēm, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 48. panta 2. punktā, un par pārbaudītajiem aspektiem, kā arī pierādījumu tam, ka attiecīgais vīns atbilst atbilstošā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nosacījumiem.
7. IEDAĻA
Maiņa uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi
28. pants
Pieprasījums
1. Dalībvalsts vai trešās valsts iestāde, vai pieteikuma iesniedzējs, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, var pieprasīt mainīt cilmes vietas nosaukumu uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja aizsargāta cilmes vietas nosaukuma atbilstība produkta specifikācijai ilgāk nav iespējama vai to vairs nevar garantēt.
Pieprasījumu par maiņu, ko iesniedz Komisijai, noformē saskaņā ar šīs regulas VI pielikumā norādīto paraugu. Pieprasījumu par maiņu iesniedz Komisijai papīra vai elektroniskā formātā. Par pieteikuma iesniegšanas dienu tiek uzskatīta diena, kad pieteikums ir reģistrēts Komisijas pasta žurnālā.
2. Ja pieprasījums par maiņu uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi neatbilst Regulas (EK) Nr. 479/2008 34. un 35. pantā noteiktajām prasībām, Komisija informē dalībvalsts vai trešās valsts iestādes, vai pieteikuma iesniedzēju, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, par atteikuma pamatojumu, un lūdz divu mēnešu laikā atsaukt vai grozīt pieprasījumu, vai iesniegt viedokli.
3. Ja dalībvalsts vai trešās valsts iestādes, vai pieteikuma iesniedzējs, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, līdz noteiktā termiņa beigām nav novērsuši šķēršļus cilmes vietas nosaukuma maiņai, Komisija noraida pieprasījumu.
4. Lēmumu noraidīt pieprasījumu par maiņu Komisija pieņem, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem dokumentiem un informāciju. Lēmumu par noraidīšanu paziņo dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai pieteikuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī.
5. Regulas (EK) Nr. 479/2008 40. pantu un 49. panta 1. punktu nepiemēro.
III NODAĻA
TRADICIONĀLIE APZĪMĒJUMI
1. IEDAĻA
Pieteikums
29. pants
Pieteikuma iesniedzēji
1. Dalībvalstu vai trešo valstu kompetentās iestādes vai pilnvarotas profesionālās organizācijas, kas reģistrētas trešās valstīs, var iesniegt Komisijai pieteikumu tradicionālu apzīmējumu aizsardzībai Regulas (EK) Nr. 479/2008 54. panta 1. punkta izpratnē.
2. “Reprezentatīva profesionāla organizācija” ir jebkura ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju asociācija, kas pieņēmusi tādus pašus statūtus, darbojas attiecīgajā(-os) vīna cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes apgabalā(-os), vismaz divas trešdaļas biedru sastāda ražotāji no tā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes apgabala(-iem), kurā organizācija darbojas, un to produkcija veido vismaz divas trešdaļas no attiecīgo apgabalu kopējās produkcijas. Reprezentatīva profesionāla organizācija var iesniegt pieteikumu aizsardzībai tikai attiecībā uz tiem vīniem, ko tā ražo.
30. pants
Aizsardzības pieteikums
1. Pieteikumu tradicionāla apzīmējuma aizsardzībai noformē atbilstoši VII pielikumā norādītajam paraugam, pievienojot attiecīgā apzīmējuma lietošanas regulējošo noteikumu kopiju.
2. Ja pieteikumu aizpilda reprezentatīva profesionāla organizācija, kuras darbība ir reģistrēta trešā valstī, pieteikumam jāpievieno arī sīkas ziņas par reprezentatīvo profesionālo organizāciju. Šī informācija, tostarp vajadzības gadījumā būtiskas ziņas par reprezentatīvās profesionālās organizācijas biedriem, ir izklāstīta XI pielikumā.
31. pants
Valoda
1. Aizsargājamo apzīmējumu norāda:
a) apzīmējuma izcelsmes dalībvalsts vai trešās valsts oficiālajā(- ās) valodā(-ās), reģionālajā(-ās) valodā(-ās); vai
b) valodā, kādā apzīmējumu lieto tirdzniecībā.
Apzīmējums, ko lieto noteiktā valodā, attiecas uz īpašiem produktiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 479/2008 33. panta 1. punktā.
2. Apzīmējumu reģistrē tā oriģinālajā pareizrakstībā.
32. pants
Noteikumi trešo valstu tradicionālajiem apzīmējumiem
1. Regulas (EK) Nr. 479/2008 54. panta 1. punktu piemēro mutatis mutandis attiecībā uz apzīmējumiem, kurus tradicionāli lieto trešās valstīs attiecībā uz vīna nozares produktiem ar attiecīgo trešo valstu ģeogrāfiskajām norādēm.
2. Attiecībā uz trešo valstu izcelsmes vīniem, uz kuru etiķetēm norādīti tradicionālie apzīmējumi, kas nav minēti XII pielikumā, var lietot šīs tradicionālās norādes uz vīna etiķetēm saskaņā ar attiecīgajās trešās valstīs piemērojamajiem noteikumiem, tostarp noteikumiem, ko apstiprinājušas reprezentatīvas profesionālas organizācijas.
2. IEDAĻA
Pārbaudes procedūra
33. pants
Pieteikuma iesniegšana
Komisija uz pieteikumam pievienotajiem dokumentiem atzīmē to saņemšanas datumu un pieteikumam piešķirto lietas numuru. Pieteikumu iesniedz Komisijai papīra vai elektroniskā formātā. Par pieteikuma iesniegšanas dienu tiek uzskatīta diena, kad pieteikums ir reģistrēts Komisijas pasta žurnālā. Komisija ar attiecīgiem līdzekļiem paziņo atklātībā šo datumu un tradicionālo apzīmējumu.
Pieteikuma iesniedzējs saņem apstiprinājumu par saņemšanu, kurā norādīta vismaz šāda informācija:
a) lietas numurs;
b) tradicionālais apzīmējums;
c) saņemto dokumentu skaits
d) un to saņemšanas datums.
34. pants
Pieņemamība
Komisija pārbauda, vai pieteikums ir pienācīgi aizpildīts un tam ir pievienota pieprasītā dokumentācija, kā paredz 30. pants.
Ja pieteikums aizpildīts nepilnīgi vai tam nav pievienoti dokumenti, vai pievienotie dokumenti ir nepilnīgi, Komisija attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju un lūdz divu mēnešu laikā novērst paziņotās nepilnības. Ja līdz norādītā termiņa beigām nepilnības netiek novērstas, Komisija noraida pieteikumu kā nepieņemamu. Lēmumu par nepieņemamību paziņo pieteikuma iesniedzējam.
35. pants
Derīguma nosacījumi
1. Tradicionālo apzīmējumu atzīst par pieņemamu, ja:
a) tas atbilst Regulas (EK) Nr. 479/2008 54. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā noteiktajai definīcijai un šīs regulas 31. panta nosacījumiem;
b) apzīmējumu veido vienīgi:
i) vārds, ko Kopienas vai attiecīgās trešās valsts teritorijas lielākajā daļā tradicionāli lieto tirdzniecībā, lai izceltu Regulas (EK) Nr. 479/2008 33. panta 1. punktā minēto vīnkopības produktu īpašās kategorijas; vai
ii) vai vārds ar reputāciju, ko vismaz Kopienas vai attiecīgās trešās valsts teritorijā tradicionāli lieto tirdzniecībā, lai izceltu Regulas (EK) Nr. 479/2008 33. panta 1. punktā minēt vīnkopības produktu īpašās kategorijas;
c) apzīmējums:
i) nav sugasvārds;
ii) ir definēts un to regulē dalībvalsts tiesību akti;
iii) uz apzīmējumu attiecina lietošanas nosacījumus atbilstīgi vīna ražotājiem attiecīgajā trešā valstī piemērojamajiem noteikumiem, tostarp reprezentatīvu profesionālo organizāciju apstiprinātajiem noteikumiem.
2. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā apzīmējuma tradicionāla lietošana nozīmē:
a) apzīmējuma lietošanu vismaz piecus gadus, ja apzīmējums reģistrēts valodā(-s), kas minēta šīs regulas 31. panta 1. punkta a) apakšpunktā;
b) apzīmējuma lietošanu vismaz 15 gadus, ja apzīmējums reģistrēts valodā, kas minēta šīs regulas 31. panta 1. punkta b) apakšpunktā.
3. Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta i) daļā “sugasvārds” nozīmē tradicionāla apzīmējuma vārdu, lai arī tas attiecas uz specifisku ražošanas metodi vai nogatavināšanas metodi, vai kvalitāti, krāsu, vietas veidu, vai uz īpašu ar vīnkopības produktu vēsturi saistītu notikumu, kas kļuvis par attiecīgā vīnkopības produkta plaši pazīstamu nosaukumu Kopienā.
4. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā uzskaitītos nosacījumus nepiemēro tradicionālajiem apzīmējumiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 479/2008 54. panta 1. punkta a) apakšpunktā.
36. pants
Atteikuma pamatojums
1. Ja tradicionāla apzīmējuma pieteikums neatbilst Regulas (EK) Nr. 479/2008 54. panta 1. punktā norādītajai definīcijai un 31. un 35. pantā noteiktajām prasībām, Komisija informē pieteikuma iesniedzēju par atteikuma pamatojumu, nosakot divu mēnešu termiņu no šāda paziņojuma izdošanas dienas pieteikuma atsaukšanai vai grozījumiem, vai viedokļu iesniegšanai.
Komisija pieņem lēmumu par aizsardzību, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju.
2. Ja šā panta 1. punktā minētajā termiņā pieteikuma iesniedzējs nav novērsis šķēršļus pieteikuma pieņemamībai, Komisija noraida pieteikumu. Lēmumu par attiecīgā tradicionāla apzīmējuma noraidīšanu Komisija pieņem, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem dokumentiem un informāciju. Lēmumu par tradicionālā apzīmējuma noraidīšanu paziņo pieteikuma iesniedzējam.
3. IEDAĻA
Iebildumu procedūras
37. pants
Iebildumu iesniegšana
1. Divu mēnešu laikā no publikācijas dienas, kā paredzēts 33. panta pirmajā daļā, dalībvalsts vai trešā valsts, vai fiziska vai juridiska persona, kam ir likumīgas intereses, var iesniegt prasību pret ierosināto tradicionālā apzīmējuma atzīšanu.
2. Iebildumu pieteikumu sastāda, izmantojot VIII pielikumā norādīto veidlapu, un iesniedz Komisijai papīra vai elektroniskā formātā. Par iebildumu pieteikuma iesniegšanas dienu Komisijai tiek uzskatīta diena, kad iebildumu pieteikums ir reģistrēts Komisijas pasta žurnālā.
3. Komisija uz pieteikumam pievienotajiem dokumentiem atzīmē to saņemšanas datumu un pieteikumam piešķirto lietas numuru.
Iebildumu pieteikuma iesniedzējs saņem apstiprinājumu par saņemšanu, kurā norādīta vismaz šāda informācija:
a) lietas numurs;
b) saņemto lapu skaits;
c) pieteikuma saņemšanas datums.
38. pants
Pieņemamība
1. Lai noteiktu, vai iebildumi ir pieņemami, Komisija pārbauda, vai iebildumu pieteikumā ir norādītas atsauces uz pieprasītajām pirmtiesībām un ir norādīts iebildumu pamatojums, kā arī to, vai Komisija iebildumus saņēmusi 37. panta 1. punktā noteiktajā termiņā.
2. Ja iebildumi pamatoti ar to, ka jau ir preču zīme ar reputāciju un atpazīstamību saskaņā ar 41. panta 2. punktu, iebildumiem pievieno pierādījumus par šādas agrākas preču zīmes iesniegšanu, reģistrāciju vai lietošanu, kā arī pierādījumus par tās reputāciju un atpazīstamību.
3. Pienācīgi pamatotā iebildumu pieteikumā norāda informāciju par faktiem, pierādījumiem un viedokļiem, ko iesniedz iebildumu atbalstam un kuram pievienoti attiecīgie apliecinošie dokumenti.
Sagatavotajā informācijā un pierādījumos, kas pamato agrākas preču zīmes lietošanas faktu, jānorāda dati par šādas preču zīmes izmantošanas vietu, ilgumu, apmēru un lietošanas veidu un dati par tās reputāciju un atpazīstamību.
4. Ja informācija par pieprasītajām pirmtiesībām, pamatojumu, faktiem, pierādījumiem vai viedokļiem, vai apliecinošie dokumenti saskaņā ar 1.–3. punktu, nav sagatavoti vienlaicīgi ar iebildumu pieteikumu vai kāds no tiem nav pievienots, Komisija attiecīgi informē iebildumu iesniedzēju un lūdz novērst paziņotās nepilnības divu mēnešu laikā. Ja nepilnības līdz norādītā termiņa beigām netiek novērstas, Komisija noraida iebildumus kā nepieņemamus. Lēmumu par nepieņemamību paziņo iebildumu iesniedzējam un dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai reprezentatīvām profesionālām organizācijām, kas reģistrētas attiecīgajā trešā valstī.
5. Iebildumus, kas uzskatāmi par pieņemamiem, paziņo dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai reprezentatīvām profesionālām organizācijām, kas reģistrētas attiecīgajā trešā valstī.
39. pants
Iebildumu pārbaude
1. Ja Komisija nav noraidījusi prasību par iebildumiem saskaņā ar 38. panta 4. punktu, tā paziņo par iebildumiem dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai reprezentatīvām profesionālām organizācijām, kas reģistrētas attiecīgajā trešā valstī, un lūdz iesniegt apsvērumus divu mēnešu laikā no šāda paziņojuma izdošanas dienas. Par saņemtajiem apsvērumiem iebildumu iesniedzējam paziņo divu mēnešu laikā.
Pārbaudot iebildumus, Komisija attiecīgā gadījumā pieprasa pusēm iesniegt viedokļus attiecībā uz citu pušu iesniegtajiem paziņojumiem divu mēnešu laikā no šāda pieprasījuma izdošanas dienas.
2. Ja dalībvalsts vai trešās valsts iestādes, vai reprezentatīva profesionālā organizācija, kas reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, vai iebildumu iesniedzējs neiesniedz apsvērumus, vai iesniedz tos pēc noteiktā termiņa, Komisija pieņem lēmumu par iebildumiem.
3. Lēmumu par attiecīgā tradicionālā apzīmējuma noraidīšanu vai atzīšanu Komisija pieņem, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem. Komisija ņem vērā to, vai ir izpildīti 40. panta 1. punktā vai 41. panta 3. punktā, vai 42. pantā noteiktie nosacījumi. Lēmumu par noraidīšanu paziņo iebildumu iesniedzējam un dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai reprezentatīvai profesionālai organizācijai, kas reģistrēta attiecīgajā trešā valstī.
4. Ja iebildumus iesniedz vairāki iesniedzēji, pēc viena vai vairāku šādu iebildumu iepriekšējas pārbaudes, var nebūt iespējams pieņemt pieteikumu atzīšanai; Komisija šādos gadījumos var atlikt pārējās iebildumu procedūras. Komisija informē pārējos iebildumu iesniedzējus par katru procedūras laikā pieņemto lēmumu, kas uz tiem attiecas.
Ja pieteikumu noraida, apturētās iebildumu procedūras uzskata par pabeigtām un par to pienācīgi informē attiecīgos iebildumu iesniedzējus.
4. IEDAĻA
Aizsardzība
40. pants
Vispārēja aizsardzība
1. Ja pieteikums atbilst nosacījumiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 479/2008 54. panta 1. punktā un 31. un 35. pantā, un tas nav noraidīts saskaņā ar 38. un 39. pantu, tradicionālos apzīmējumus uzskaita šīs regulas XII pielikumā.
2. Tradicionālos apzīmējumus, kas uzskaitīti XII pielikumā, aizsargā tikai tajā valodā un tajā vīnkopības produktu kategorijā, kas pieprasīta pieteikumā, aizsargājot pret:
a) jebkuru ļaunprātīgu izmantošanu, pat ja aizsargātajam apzīmējumam pievienoti, piemēram, vārdi “veids”, “tips”, “metode”, “ražots kā”, “atdarinājums”, “aromāts”, “līdzīgs” vai tamlīdzīgi vārdi;
b) jebkuru citu nepareizu vai maldinošu norādi par produkta specifiku, īpašībām vai būtiskām kvalitātes īpašībām uz iekšējā vai ārējā iepakojuma, reklāmas materiāliem vai attiecīgā produktu dokumentācijas;
c) jebkādu cita veida praksi, kas var maldināt patērētāju, jo īpaši radot iespaidu, ka vīns atbilst aizsargātajam tradicionālajam apzīmējumam.
41. pants
Saistība ar preču zīmēm
1. Ja tradicionālais apzīmējums ir aizsargāts saskaņā ar šo regulu, preču zīmes, kas atbilst vienam no 40. pantā minētajiem nosacījumiem, reģistrāciju atsaka, ja pieteikums preču zīmes reģistrācijai neattiecas uz vīniem, kas kvalificēti šāda tradicionālā apzīmējuma lietošanai, un iesniegts Komisijai pēc Komisijā saņemtā pieteikuma par tradicionālā apzīmējuma aizsardzību, un tradicionālais apzīmējums pēc tam ticis aizsargāts.
Preču zīmes, kas reģistrētas, pārkāpjot pirmajā daļā noteikto, atzīst par spēkā neesošām no to iesniegšanas dienas saskaņā ar piemērojamajām procedūrām, kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/95/EK ( 13 ) vai Padomes Regulā (EK) Nr. 40/94 ( 14 ).
2. Preču zīmi, kas atbilst vienam no šīs regulas 40. pantā minētajiem nosacījumiem un par kuru ir iesniegts pieteikums, kas ir reģistrēta vai, ja šādu iespēju paredz attiecīgie tiesību akti, lietojot iegūta Kopienas teritorijā līdz 2002. gada 4. maijam vai pirms datuma, kad Komisijai iesniegts pieteikums par tradicionāla apzīmējuma aizsardzību, var turpināt lietot un atjaunot neatkarīgi no tradicionālā apzīmējuma aizsardzības.
Šādos gadījumos atļauts līdzās lietot tradicionālo apzīmējumu un attiecīgo preču zīmi.
3. Nosaukumu neaizsargā kā tradicionālo apzīmējumu, ja, ņemot vērā preču zīmes reputāciju un atpazīstamību, šāda aizsardzība varētu maldināt patērētāju par vīna patieso identitāti, specifiku, īpašībām vai kvalitāti.
42. pants
Homonīmi
1. Apzīmējumu, par kuru ir iesniegts pieteikums, kas ir pilnīgs vai daļējs homonīms tradicionālam apzīmējumam, kurš saskaņā ar šo nodaļu ir aizsargāts, aizsargā, pienācīgi ņemot vērā vietējo un tradicionālo lietojumu un sajaukšanas iespējamību.
Homonīmu apzīmējumu, kas maldina patērētāju par produktu specifiku, īpašībām vai patieso izcelsmi, nereģistrē, pat ja apzīmējums ir pareizs.
Aizsargāta homonīmā apzīmējuma lietošana ir atkarīga no tā, vai praksē var pienācīgi atšķirt vēlāk aizsargāto homonīmu no tradicionālā apzīmējuma, kas jau ir uzskaitīts XII pielikumā, ņemot vērā to, ka pret attiecīgajiem ražotājiem ir jābūt vienādai attieksmei un ka nedrīkst maldināt patērētāju.
2. Šā panta 1. punktu piemēro mutatis mutandis tradicionālajiem apzīmējumiem, kuru aizsardzība apstiprināta līdz 2009. gada 1. augustam un kuri ir daļēji homonīmi ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai ar vīna vīnogu šķirnes vai tās sinonīma nosaukumu, kas uzskaitīti XV pielikumā.
43. pants
Aizsardzības izpilde
Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 479/2008 55. pantu, aizsargātu tradicionālo apzīmējumu nelikumīgas izmantošanas gadījumā kompetentās valsts iestādes pēc savas ierosmes vai pēc puses lūguma veic nepieciešamos pasākumus, lai pārtrauktu attiecīgo produktu tirdzniecību, tostarp eksportu.
5. IEDAĻA
Anulēšanas procedūra
44. pants
Anulēšanas pamatojums
Ja tradicionālais apzīmējums vairs neatbilst Regulas (EK) Nr. 479/2008 54. panta 1. punktā noteiktajai definīcijai vai prasībām, kas noteiktas 31. un 35. pantā, 40. panta 2. punktā, 41. panta 3. punktā vai 42. pantā, ir pamats tradicionālā apzīmējuma anulēšanai.
45. pants
Anulēšanas pieprasījuma iesniegšana
1. Pienācīgi pamatotu pieprasījumu par anulēšanu Komisijai var iesniegt dalībvalsts, trešā valsts vai fiziska, vai juridiska persona, kurai ir likumīgas intereses, noformējot pieprasījumu atbilstoši IX pielikumā norādītajai veidlapai. Anulēšanas pieprasījumu iesniedz Komisijai papīra vai elektroniskā formātā. Par pieprasījuma iesniegšanas dienu Komisijai tiek uzskatīta diena, kad anulēšanas pieprasījums ir reģistrēts Komisijas pasta žurnālā. Komisija ar attiecīgiem līdzekļiem paziņo atklātībā šo datumu.
2. Komisija uz anulēšanas pieprasījumam pievienotajiem dokumentiem atzīmē to saņemšanas datumu un pieprasījumam piešķirto lietas numuru.
Anulēšanas pieprasījuma iesniedzējs saņem apstiprinājumu par saņemšanu, kurā norādīta vismaz šāda informācija:
a) lietas numurs;
b) saņemto lapu skaits;
c) pieprasījuma saņemšanas datums.
3. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja anulēšanu ierosina Komisija.
46. pants
Pieņemamība
1. Lai noteiktu, vai anulēšanas pieprasījums ir pieņemams, Komisija pārbauda, vai pieprasījumā:
a) ir norādītas anulēšanas pieprasījuma iesniedzēja likumīgās intereses;
b) anulācijas pamatojums;
c) ir norādīta atsauce uz dalībvalsts vai trešās valsts, kurā dzīvo pieprasījuma iesniedzējs vai kurā reģistrēts tā birojs, paziņojumu, kurā paskaidrotas anulēšanas pieprasījuma iesniedzēja likumīgās intereses, iemesli un pamatojums.
2. Anulēšanas pieprasījumā norāda informāciju par faktiem, pierādījumiem un viedokļiem, ko iesniedz anulēšanas atbalstam un kuriem pievienoti attiecīgie apliecinošie dokumenti.
3. Ja sīki izklāstītā informācija par pamatojumu, faktiem, pierādījumiem un viedokļiem, kā arī 1. un 2. punktā minētie apliecinošie dokumenti nav sagatavoti vienlaicīgi ar anulēšanas pieprasījumu, Komisija attiecīgi informē anulēšanas pieprasījuma iesniedzēju un lūdz novērst paziņotās nepilnības divu mēnešu laikā. Ja nepilnības līdz norādītā termiņa beigām netiek novērstas, Komisija noraida anulēšanas pieprasījumu kā nepieņemamu. Lēmumu par nepieņemamību paziņo anulēšanas pieprasījuma iesniedzējam un dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai anulēšanas pieprasījuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī.
4. Par anulēšanas pieprasījumu, kas uzskatāms par pieņemamu, tostarp par Komisijas ierosinātu anulēšanas procedūru, paziņo dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai pieprasījuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, kuras tradicionālo apzīmējumu ietekmē anulācija.
47. pants
Anulācijas pārbaude
1. Ja Komisija nav noraidījusi anulēšanas pieprasījumu saskaņā ar 46. panta 3. punktu, tā paziņo par anulēšanas pieprasījumu dalībvalsts vai trešās valsts iestādēm, vai pieteikuma iesniedzējam, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, un lūdz viņam iesniegt apsvērumus divu mēnešu laikā no šāda paziņojuma izdošanas dienas. Par apsvērumiem, kas saņemti šo divu mēnešu laikā, paziņo anulēšanas pieprasījuma iesniedzējam.
Pārbaudot anulēšanas pieprasījumu, Komisija attiecīgā gadījumā pieprasa pusēm iesniegt viedokļus par citu pušu iesniegtajiem paziņojumiem divu mēnešu laikā no šāda pieprasījuma izdošanas dienas.
2. Ja dalībvalsts vai trešās valsts iestādes, vai pieteikuma iesniedzējs, kura uzņēmējdarbība ir reģistrēta attiecīgajā trešā valstī, vai anulēšanas pieprasījuma iesniedzējs neiesniedz apsvērumus, vai iesniedz tos pēc noteiktā termiņa, Komisija pieņem lēmumu par anulāciju.
3. Lēmumu par attiecīgā tradicionālā apzīmējuma anulēšanu Komisija pieņem, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem. Komisija ņem vērā to, vai 44. pantā minētie nosacījumi vairs netiek izpildīti.
Lēmumu par anulēšanu paziņo pieprasījuma iesniedzējam un dalībvalstij vai trešās valsts attiecīgajām iestādēm.
4. Ja anulēšanas pieprasījumus iesniedz vairāki iesniedzēji, pēc viena vai vairāku šādu pieprasījumu iepriekšējas pārbaudes, var nebūt iespējams turpināt aizsargāt tradicionālo apzīmējumu; Komisija šādos gadījumos var apturēt pārējās anulēšanas procedūras. Komisija informē pārējos anulēšanas pieprasījumu iesniedzējus par katru procedūras laikā pieņemto lēmumu, kas uz tiem attiecas.
Ja tradicionālo apzīmējumu anulē, apturētās anulēšanas procedūras uzskata par pabeigtām, par to pienācīgi informējot attiecīgos anulēšanas pieprasījumu iesniedzējus.
5. Kad anulācija stājusies spēkā, Komisija attiecīgo nosaukumu izslēdz no XII pielikumā norādītā saraksta.
6. IEDAĻA
Pašreizējie aizsargātie tradicionālie apzīmējumi
48. pants
Pašreizējie aizsargātie tradicionālie apzīmējumi
Tradicionālos apzīmējumus, ko aizsargā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 753/2002 24., 28. un 29. pantu, automātiski aizsargā saskaņā ar šo regulu, ja:
a) definīcijas kopsavilkums vai lietošanas nosacījumi iesniegti Komisijai līdz 2009. gada 1. maijam;
b) dalībvalstis vai trešās valstis nav pārtraukušas noteiktu tradicionālo apzīmējumu aizsargāšanu.
IV NODAĻA
MARĶĒŠANA UN NOFORMĒŠANA
49. pants
Kopējie noteikumi visiem marķēšanas datiem
Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1.–11. punktā, 13., 15. un 16. punktā minēto produktu (turpmāk “produkti”) marķējumā drīkst norādīt tikai tos datus, kas paredzēti regulas 58. pantā, un tos datus, ko regulē minētās regulas 59. panta 1. punkts un 60. panta 1. punkts, ja vien tie atbilst Direktīvas 2000/13/EK 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta prasībām.
1. IEDAĻA
Obligātie dati
50. pants
Obligāto datu noformēšana
1. Regulas (EK) Nr. 479/2008 58. pantā, kā arī tās 59. pantā minētos obligātos datus uz trauka norāda vienā un tajā pašā redzamības laukā tā, lai, trauku nepagriežot, tos varētu vienlaicīgi izlasīt.
Tomēr obligātos datus, kas attiecas uz produkta partijas numuru un šīs regulas 51. pantā un 56. panta 4. punktā minētajām norādēm, var norādīt ārpus pārējo obligāto datu redzamības lauka.
2. Šā panta 1. punktā minētos obligātos datus un datus, kas piemērojami saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 58. pantā minētajiem juridiskajiem instrumentiem, noformē ar neizdzēšamiem burtiem un tos var skaidri saskatīt uz teksta vai grafiskā noformējuma fona.
51. pants
Noteiktu horizontālo noteikumu piemērošana
1. Ja viena vai vairākas Direktīvas 2000/13/EK IIIa pielikumā uzskaitītās sastāvdaļas ir iekļautas kādā no Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikumā minētajiem produktiem, tās jānorāda produkta marķējumā, pirms tam norādot “satur”. Attiecībā uz sulfītiem var lietot terminus: “sulfīti” vai “sēra dioksīds”.
2. Papildus 1. punktā minētajām obligātajām marķējuma prasībām var izmantot šīs regulas X pielikumā iekļauto piktogrammu.
52. pants
Tirdzniecība un eksports
1. Produktus, kuru marķējums vai noformējums neatbilst attiecīgajām prasībām, kas norādītas šajā regulā, nedrīkst laist tirdzniecībā Kopienā vai eksportēt.
2. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 479/2008 V un VI nodaļas, ja attiecīgos produktus eksportē, dalībvalstis var atļaut, ka datus, kas neatbilst Kopienas tiesību aktos paredzētajiem marķēšanas noteikumiem, norāda uz eksportējamo vīnu etiķetēm, ja to nosaka attiecīgās trešās valsts tiesību akti. Šos datus var norādīt valodās, kas nav Kopienas oficiālās valodas.
53. pants
Svina kapsulu vai folijas izmantošanas aizliegums
Produktu aizvākojuma segumiem, kā minēts 49. pantā, neizmanto svina kapsulas vai foliju.
54. pants
Faktiskā spirta koncentrācija
1. Regulas (EK) Nr. 479/2008 59. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā faktiskā spirta tilpumkoncentrāciju norāda tilpuma procentos vai pusprocentos.
Pēc skaitļa, ar ko apzīmē faktisko spirta tilpumkoncentrāciju, norāda simbolu “tilp.%”, un pirms tā var rakstīt vārdus “faktiskā spirta koncentrācija”, “faktiskais spirta saturs” vai “alk.”.
Neskarot pielaides, kas noteiktas pielietojamai references analīzes metodei, norādītā spirta tilpumkoncentrācija no analīzē norādītās nedrīkst atšķirties vairāk kā par 0,5 %. Tomēr spirta tilpumkoncentrācija produktos ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kurus uzglabā pudelēs ilgāk kā trīs gadus, dzirkstošajos vīnos, kvalitatīvajos dzirkstošajos vīnos, gāzētajos dzirkstošajos vīnos, pusdzirkstošajos vīnos, gāzētajos pusdzirkstošajos vīnos, desertvīnos un vīnos, kas izgatavoti no pārgatavinātām vīnogām, neskarot pielaides, kas noteiktas pielietojamai references analīzes metodei noteiktās, norādītā tilpumkoncentrācija nedrīkst atšķirties no analīzē norādītās vairāk kā par 0,8 %.
2. Faktisko spirta tilpumkoncentrāciju norāda uz etiķetes ar vismaz 5 mm augstām rakstzīmēm, ja nominālais tilpums pārsniedz 100 cl, ar vismaz 3 mm augstām rakstzīmēm, ja tilpums ir 100 cl vai mazāks, bet pārsniedz 20 cl, un ar 2 mm augstām rakstzīmēm, ja tas ir 20 cl vai mazāk.
55. pants
Norāde par izcelsmi
1. Norādi par izcelsmi, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 59. panta 1. punkta d) apakšpunktā, noformē šādi:
a) attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 1., 2., 3., 7.–9. punktā, 15. un 16. punktā minētajiem vīniem bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, izmanto vienu no turpmāk minētajiem apzīmējumiem:
i) vārdus “… vīns”, “izgatavots …” vai “… produkts”, vai līdzvērtīgus apzīmējumus, pēc tiem norādot dalībvalsts vai trešās valsts nosaukumu, kuras teritorijā ievākta vīnogu raža un izgatavots vīns.
Attiecībā uz pārrobežu vīna, kas izgatavots no noteiktām vīna vīnogu šķirnēm, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 2. punkta c) apakšpunktā, drīkst minēt tikai vienas vai vairāku dalībvalstu vai trešo valstu nosaukumu;
ii) ja vīns izgatavots, sajaucot vairākus vīnus, kuru izcelsme ir vairākās dalībvalstīs, lieto vārdkopu “Eiropas Kopienas vīns” vai līdzvērtīgus apzīmējumus, vai vārdkopu “jauktais vīns no dažādām Eiropas Kopienas valstīm”, vai
ja vīns izgatavots, sajaucot vairākus vīnus, kuru izcelsme ir vairākās trešās valstīs, lieto vārdkopu “jauktais vīns no dažādām valstīm ārpus Eiropas Kopienas” vai “sajaukts ar vīniem no …”, norādot attiecīgo trešo valstu nosaukumus;
iii) ja vīns izgatavots dalībvalstī no vīnogām, kuras ievāktas citā dalībvalstī, lieto vārdkopu “Eiropas Kopienas vīns” vai līdzvērtīgus apzīmējumus, vai vārdkopu “vīns izgatavots … no vīnogām, kuras ievāktas …”, papildinot ar attiecīgo dalībvalstu nosaukumu, vai
vīniem, kas izgatavoti trešā valstī no vīnogām, kuras ievāktas citā trešā valstī, vārdkopu “vīns izgatavots … no vīnogām, kuras ievāktas …”, norādot attiecīgo trešo valstu nosaukumu;
b) attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 4., 5. un 6. punktā minētajiem vīniem bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, izmanto vienu no turpmāk minētajiem apzīmējumiem:
i) vārdkopas “… vīns”, “izgatavots …”, “… produkts” vai “… sekt”, vai līdzvērtīgus apzīmējumus, aiz tiem norādot dalībvalsts vai trešās valsts nosaukumu, kuras teritorijā ievāktas vīnogas un izgatavots vīns;
ii) vārdkopu “izgatavots …”, vai līdzvērtīgus apzīmējumus, aiz tiem norādot tās dalībvalsts nosaukums, kurā veikta otrā raudzēšana;
c) vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, lieto vārdkopas “… vīns”, “izgatavots …” vai “… produkts”, vai citus līdzvērtīgus apzīmējumus, aiz tiem norādot dalībvalsts vai trešās valsts nosaukumu, kuras teritorijā ievākta vīnogu raža un izgatavots vīns.
Pārrobežu aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes gadījumā norāda tikai vienas vai vairāku dalībvalstu vai trešo valstu nosaukumu.
Šis punkts neskar 56. un 67. pantu.
2. Uz vīnogu misas, vīnogu misas fermentācijas procesā, koncentrētas vīnogu misas vai jaunvīna fermentācijas procesā etiķetēm lieto norādi par izcelsmi, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 59. panta 1. punkta d) apakšpunktā:
a) lieto vārdkopas “… misa” vai “misa izgatavota ….” vai citus līdzvērtīgus apzīmējumus, aiz tiem norādot dalībvalsts, teritoriālas vienības, kas ietilpst dalībvalsts teritorijā, kurā izgatavots produkts, nosaukumu;
b) lieto vārdkopu “maisījums izgatavots no divu vai vairāku Eiropas Kopienas valstu produktiem” attiecībā uz produktiem, kas ražoti, kupažējot produktus, kas izgatavoti divās vai vairākās dalībvalstīs;
c) lieto vārdkopu “misa izgatavota … no vīnogām, kas ievāktas …” gadījumos, kad vīnogu misa nav izgatavota tajā dalībvalstī, kurā ievāktas vīnogas, no kurām izgatavots vīns.
3. Attiecībā uz Apvienoto Karalisti, dalībvalsts nosaukumu var aizstāt ar atsevišķas valsts, kas ietilpst Apvienotās Karalistes teritorijā, nosaukumu.
56. pants
Norāde par pudeļu pildītāju, ražotāju, importētāju un pārdevēju
1. Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 479/2008 59. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktu un šo pantu:
a) “pudelēs pildītājs” ir fiziska vai juridiska persona vai Eiropas Savienībā reģistrēta šādu personu grupa, kas veic pudeļu pildīšanu, vai arī pudeļu pildīšanu veic kāds cits to uzdevumā;
b) “iepildīšana” nozīmē attiecīgā produkta iepildīšanu traukos ar ietilpību, kas nepārsniedz 60 litrus, tālākai pārdošanai;
c) “ražotājs” nozīmē fizisku vai juridisku personu, vai šādu personu grupu, kura vai kuras uzdevumā veic vīnogu, vīnogu misas un vīna pārstrādi dzirkstošajos vīnos, gāzētajos dzirkstošajos vīnos, kvalitatīvajos dzirkstošajos vīnos vai kvalitatīvajos aromātiskajos dzirkstošajos vīnos;
d) “importētājs” nozīmē fizisku vai juridisku personu, vai šādu personu grupu, kuru uzņēmējdarbība reģistrēta Kopienā, kas uzņemas atbildību par to preču laišanu apgrozībā, kas nav izgatavotas Kopienā, Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 ( 15 ) 4. panta 8. punkta izpratnē;
e) “pārdevējs” nozīmē fizisku vai juridisku personu, vai šādu personu grupu, kas neatbilst ražotāja definīcijai, un kas iepērk un pēc tam laiž apgrozībā dzirkstošos vīnus, gāzētos dzirkstošos vīnus, kvalitatīvos dzirkstošos vīnus vai kvalitatīvos aromātiskos dzirkstošos vīnus;
f) “adrese” nozīmē norādi uz vietējo administratīvo teritoriju un dalībvalsti vai trešo valsti, kurā atrodas pudeļu pildītāja, ražotāja, pārdevēja vai importētāja galvenais birojs.
2. Pudeļu pildītāja nosaukumu un adresi papildina ar:
a) vārdiem “pudeļu pildītājs” vai “pudelēs iepildījis …”; vai
b) apzīmējumiem, kuru lietošanas nosacījumus noteikušas dalībvalstis, kurās iepilda vīnus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi:
i) ražotāja saimniecībā;
ii) vai ražotāju grupas telpās;
iii) vai uzņēmumā, kas atrodas norobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā vai attiecīgā norobežotā ģeogrāfiskā apgabala tiešā tuvumā.
Ja iepildīšanu pudelēs veic uz līguma pamata, norādi par pildītāju papildina ar vārdiem “iepildīts …” vai, ja ir norādīts personas nosaukums un adrese, kas veikusi iepildīšanu trešās puses uzdevumā, norādi papildina ar vārdiem “iepildīts … pildījis …”.
Ja vīnu iepilda pudelēs vietā, kas nav pudeļu pildītāja reģistrētā vieta, šajā punktā minētos datus papildina ar atsauci uz precīzu vieta, kur tika veikta iepildīšana, un, ja tā ir veikta citā dalībvalstī, attiecīgās dalībvalsts nosaukumu.
Ja produktu nepilda pudelēs, bet citos traukos, vārdus “pudeļu pildītājs …” un “pudelēs iepildījis …” attiecīgi aizstāj ar vārdiem “iepakotājs” un “iepakojis …”, izņemot gadījumus, kad attiecīgajā valodā abu vārdu nozīme neatšķiras.
3. Ražotāja vai pārdevēja nosaukumu un adresi papildina ar vārdiem “ražotājs” vai “ražojis” un “pārdevējs” vai “pārdevis”, vai līdzvērtīgiem vārdiem. Dalībvalstis var paredzēt obligātu norādi par ražotāju.
4. Pirms importētāja nosaukuma un adreses norāda vārdus “importētājs” vai “importējis …”.
5. Ja norādes attiecas uz vienu un to pašu fizisku vai juridisku personu, 2., 3. un 4. punktā minētās norādes var apvienot.
Vienu no šīm norādēm var aizstāt ar kodu, ko apstiprinājusi dalībvalsts, kurā izvietots pudeļu pildītāja, ražotāja, importētāja vai pārdevēja galvenais birojs. Papildus kodam norāda atsauci uz attiecīgo dalībvalsti. Ja produkta komerciālajā izplatīšanā iesaistīta cita fiziska vai juridiska persona, kas nav pudeļu pildītājs, ražotājs, pārdevējs vai importētājs, kuriem norādīts kods, tās nosaukumu un adresi arī norāda uz attiecīgā produkta etiķetes.
6. Ja pudeļu pildītāja, ražotāja, pārdevēja vai importētāja nosaukums ir aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nosaukums, vai tā daļa, uz etiķetes to norāda:
a) ar rakstzīmēm, kuru augstums nepārsniedz pusi no to rakstzīmju augstuma, ar kurām norādīts aizsargāta cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai attiecīgā vīnkopības produkta kategorijas nosaukums;
b) vai izmantojot kodu, kā paredzēts 5. punkta otrajā daļā.
Dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ar kuru nosaka, kādu veidu piemēro attiecībā uz to teritorijās ražotiem produktiem.
57. pants
Norāde par saimniecību
1. Šīs regulas XIII pielikumā uzskaitīto saimniecību apzīmējumus, kuras nav pudeļu pildītāja, ražotāja vai pārdevēja nosaukums, rezervē vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ar nosacījumu, ka:
a) vīns ir izgatavots tikai no vīnogām, kas ievāktas vīna dārzos, kurus apsaimnieko šī saimniecība;
b) vīns izgatavots vienīgi šajā saimniecībā;
c) dalībvalstis regulē XIII pielikumā uzskaitīto attiecīgo apzīmējumu izmantošanu. Trešās valstis paredz lietošanas noteikumus, kas piemērojami šo valstu attiecīgajiem XIII pielikumā uzskaitītajiem apzīmējumiem, tostarp apzīmējumiem, ko ierosinājušas reprezentatīvas profesionālās organizācijas.
2. Citi produkta tirdzniecībā iesaistītie uzņēmēji var izmantot saimniecības nosaukumu tikai tad, ja ir saņemta attiecīgās saimniecības piekrišana.
58. pants
Norāde par cukura saturu
1. Šīs regulas XIV pielikuma A daļā minētos apzīmējumus, kas izsaka cukura saturu, norāda uz Regulas (EK) Nr. 479/2008 59. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto produktu etiķetēm.
2. Ja cukura saturs produktos, kas izteikts kā fruktoze un glikoze (tostarp saharoze), pieļauj divu XIV pielikuma A daļā uzskaitīto terminu lietošanu, no šiem diviem terminiem izvēlas tikai vienu.
3. Neskarot XIV pielikuma A daļā aprakstītos lietošanas nosacījumus, cukura saturs no produkta etiķetē norādītā nedrīkst atšķirties vairāk par 3 gramiem litrā.
59. pants
Atkāpes
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 59. panta 3. punkta b) apakšpunktu apzīmējumu “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” var nenorādīt vīniem ar šādiem aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem ar nosacījumu, ka šo iespēju regulē dalībvalsts tiesību akti vai noteikumi, kas piemērojami attiecīgajā trešā valstī, tostarp noteikumi, ko paredzējušas reprezentatīvas profesionālās organizācijas.
a) Kipra: |
Κουμανδαρία (Commandaria); |
b) Grieķija: |
Σάμος (Samos); |
c) Spānija: |
Cava, Jerez, Xérès vai Sherry, Manzanilla; |
d) Francija: |
Champagne; |
e) Itālija: |
Asti, Marsala, Franciacorta; |
f) Portugāle: |
Madeira vai Madère, Port vai Porto. |
60. pants
Īpaši noteikumi gāzētajiem dzirkstošajiem vīniem, gāzētajiem pusdzirkstošajiem vīniem un kvalitatīvajiem dzirkstošajiem vīniem
1. Apzīmējumus “gāzēts dzirkstošais vīns” un “gāzēts pusdzirkstošais vīns”, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikumā, papildina tāda paša veida un izmēra rakstzīmēs ar vārdkopu “iegūts, pievienojot oglekļa dioksīdu” vai “iegūts, pievienojot oglekļa anhidrīdu”, izņemot gadījumus, kad attiecīgajā valodā norādīts, ka ir pievienots oglekļa dioksīds.
Vārdkopas “iegūts, pievienojot oglekļa dioksīdu” vai “iegūts, pievienojot oglekļa anhidrīdu” norāda arī tad, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 479/2008 59. panta 2. punktu.
2. Attiecībā uz kvalitatīvajiem dzirkstošajiem vīniem, atsauci uz vīnkopības produkta kategoriju var nenorādīt tiem vīniem, kuru etiķetēs minēts apzīmējums “Sekt”.
2. IEDAĻA
Fakultatīvi dati
61. pants
Vīnogu novākšanas gads
1. Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto vīnogu novākšanas gadu var norādīt uz produktu etiķetēm, kā minēts 49. pantā, ar nosacījumu, ka ne mazāk kā 85 % produkta izgatavošanā izmantoto vīnogu ievāktas attiecīgajā gadā. Tas neattiecas uz:
a) produktu daudzumu, kas izmantots saldināšanā, saldinātu vīna piedevu vai vīna rauga tīrkultūru;
b) vai produktu daudzumu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta e) un f) apakšpunktā.
2. Produktiem, kurus tradicionāli iegūst no vīnogām, kuras ievāktas janvārī vai februārī, norādot vīnogu novākšanas gadu uz vīnu etiķetēm, min iepriekšējo kalendāro gadu.
3. Produkti bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes arī atbilst šā panta 1. un 2. punktā un 63. pantā noteiktajām prasībām.
62. pants
Vīna vīnogu šķirņu nosaukums
1. Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos vīna vīnogu šķirņu vai to sinonīmu nosaukumus, kas izmantoti produktu ražošanā, kā minēts šīs regulas 49, pantā, var norādīt uz attiecīgo produktu etiķetēm saskaņā ar šā panta a) un b) apakšpunktā paredzētajām prasībām.
a) Attiecībā uz Eiropas Kopienā ražotajiem vīniem vīnogu šķirņu vai to sinonīmu nosaukumi ir nosaukumi, kas minēti vīna vīnogu šķirņu klasifikācijā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 24. panta 1. punktā.
Attiecībā uz dalībvalstīm, kas atbrīvotas no klasificēšanas pienākuma, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 24. panta 2. punktā, vīna vīnogu šķirņu vai to sinonīmu nosaukumus norāda “Starptautiskajā vīnogu šķirņu un to sinonīmu sarakstā”, ko sastāda Starptautiskais vīnogulāju un vīna birojs (OIV).
b) Attiecībā uz vīniem, kas izgatavoti trešās valstīs, vīna vīnogu šķirņu un to sinonīmu nosaukumu lietošanas nosacījumi atbilst noteikumiem, ko piemēro vīna ražotājiem attiecīgajā trešā valstī, tostarp noteikumiem, ko apstiprinājušas reprezentatīvas profesionālās organizācijas, un vīna vīnogu šķirņu nosaukumi vai to sinonīmi ir minēti vismaz vienā šādu organizāciju sarakstā:
i) Starptautiskais Vīnogulāju un vīna birojs (OIV);
ii) Starptautiskā Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienība (UPOV);
iii) Starptautiskā Augu ģenētisko resursu padome (IBPGR).
c) Attiecībā uz produktiem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai ar trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vīna vīnogu šķirņu vai to sinonīmu nosaukumus var minēt:
i) ja nosaukta tikai viena vīna vīnogu šķirne vai tās sinonīms, un produkts ne mazāk kā 85 % izgatavots no šīs šķirnes, neskaitot:
— produktu jebkādu daudzumu, kas izmantots vīna saldināšanā, saldinātu vīna piedevu vai vīna rauga tīrkultūru,
— vai produkta jebkādu daudzumu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta e) un f) apakšpunktā;
ii) ja norādītas divas un vairāk vīna vīnogu šķirnes vai to sinonīmi, 100 % attiecīgā produkta izgatavoti no šīm šķirnēm, neskaitot:
— produktu jebkādu daudzumu, kas izmantots vīna saldināšanā, saldinātu vīna piedevu vai vīna rauga tīrkultūru,
— vai produkta jebkādu daudzumu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 3. punkta e) un f) apakšpunktā.
Punkta ii) daļā minētajā gadījumā vīna vīnogu šķirnes jānorāda ar vienāda augstuma rakstzīmēm dilstošā secībā proporcionāli to izmantojumam.
d) Produktiem bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vīna vīnogu šķirņu vai to sinonīmu nosaukumus var minēt, ja ir izpildītas 1. punkta a) vai b) apakšpunktā un c) apakšpunktā un 63. pantā minētās prasības.
2. Attiecībā uz dzirkstošajiem vīniem un kvalitatīvajiem dzirkstošajiem vīniem vīna vīnogu šķirņu nosaukumus, ko lieto, lai papildinātu produkta aprakstu, proti, pinot blanc, pinot noir, pinot meunier vai pinot gris un līdzvērtīgus nosaukumus citās Kopienas valodās, var aizstāt ar sinonīmu “pinot”.
3. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 479/2008 42. panta 3. punkta, vīna vīnogu šķirņu un to sinonīmu nosaukumus, kas uzskaitīti šīs regulas XV pielikuma A daļā un kuros pilnībā vai daļēji ietverts aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, drīkst norādīt uz tā produkta etiķetes, kam ir aizsargāts cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāde tikai tad, ja tas atļauts saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, kas bija spēkā 2002. gada 11. maijā vai dalībvalstu pievienošanās dienā, atkarībā no tā, kurš datums ir pēdējais.
4. Vīna vīnogu šķirņu un to sinonīmu nosaukumus, kas uzskaitīti šīs regulas XV pielikuma B daļā un kuros daļēji ietverts aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, un kuri tieši attiecas uz attiecīgā aizsargātā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ģeogrāfisko elementu, drīkst norādīt tikai uz produkta etiķetes ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.
63. pants
Īpaši noteikumi attiecībā uz vīna vīnogu šķirņu nosaukumiem un vīnogu novākšanas gadu vīniem bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.
1. Dalībvalstis nozīmē kompetento iestādi vai iestādes, ka ir atbildīgas par to, lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto sertificēšanu saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 4. pantā ( 16 ).
2. Vīna sertifikāciju, visās ražošanas stadijās, tostarp vīna atdzesēšanas stadijā, nodrošina:
a) 1. punktā minētā kompetentā iestāde vai iestādes; vai
b) viena vai vairākas kontroles institūcijas, kas Regulas (EK) Nr. 882/2004 2. panta otrās daļas 5. punkta izpratnē darbojas kā produkta sertificēšanas iestāde saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti minētās regulas 5. pantā.
Iestāde vai iestādes, kas minētas 1. punktā, nodrošina adekvātas objektivitātes un taisnīguma garantijas, tai ir kvalificēts personāls un uzdevumu veikšanai ir nepieciešamie resursi.
Sertifikācijas iestādes, kas minētas pirmās daļas b) apakšpunktā, atbilst un no 2010. gada 1. maija tās akreditē saskaņā ar Eiropas standartu EN 45011 vai ISO/IEC Guide 65 (Vispārējas prasības iestādēm, kas vada produkta sertifikācijas sistēmas).
Sertificēšanas izmaksas sedz uzņēmēji, uz kuriem attiecas sertifikācija, ja vien dalībvalstis nenolemj citādi.
3. Sertifikācijas procedūra, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 2. punkta a) apakšpunktā, nodrošina administratīvus pierādījumus, kas apliecina vīna vīnogu šķirnes(-ņu) patiesumu vai uz attiecīgā vīna(-u) etiķetes norādīto vīnogu novākšanas gadu.
Papildus, dalībvalstis, kas ražo vīnu, var nolemt:
a) veikt organoleptisko pārbaudi vīnam, lai pārbaudītu, vai vīna būtiskākās īpašības attiecībā uz tā aromātu un garšu atbilst izmantotajai(-ām) vīna vīnogu šķirnei(-ēm), pārbaudei izvēloties anonīmus paraugus;
b) veikt analītisko pārbaudi vīnam, kas izgatavots no vienas vīna vīnogu šķirnes.
Sertificēšanas procedūru veic kompetentā iestāde(-s) vai kontroles institūcija(-s) saskaņā ar 1. un 2. punktu dalībvalstī, kura ražo vīnu.
Sertifikāciju veic, pielietojot kādu no turpmāk minētajām metodēm:
a) izlases pārbaudi, pamatojoties uz riska analīzi;
b) paraugu ņemšanu; vai
c) sistemātiski.
Ja pielieto izlases pārbaudes metodi, to veic, pamatojoties uz kontroles plānu, ko iepriekš apstiprinājusi iestāde(-s) un kas aptver dažādas produkta ražošanas stadijas. Uzņēmējiem jābūt informētiem par kontroles plānu. Dalībvalstis izvēlas izlases veidā uzņēmēju, uz kuriem attieksies šīs pārbaudes, minimālo skaitu.
Ja pielieto paraugu ņemšanas metodi, dalībvalstis nodrošina, lai kontroles pēc sava skaita, veida un biežuma ir vienādas attiecīgā norobežotā ģeogrāfiskā apgabala visā teritorijā un atbilst vīna nozares produktu, kas laisti tirgū vai kurus plāno tirgot, apjomam.
Izlases pārbaudes metodi var kombinēt ar paraugu ņemšanas metodi.
4. Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 2. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis, kas ražo vīnu, nodrošina, ka attiecīgos vīna ražotājus ir apstiprinājusi dalībvalsts, kurā ražo vīnu.
5. Attiecībā uz kontroli, tostarp izsekojamību, dalībvalstis, kas ražo vīnu nodrošina, lai tiktu piemērota Regulas (EK) Nr. 555/2008 V sadaļa un Regula (EK) Nr. 606/2009.
6. Attiecībā uz pārrobežu vīniem, kā minēts Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 2. punkta c) apakšpunktā, sertifikāciju var veikt viena no attiecīgo dalībvalstu iestādēm.
7. Attiecībā uz vīniem, kas ražoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 2. punktu, dalībvalstis var pieņemt lēmumu izmantot apzīmējumu “vienas šķirnes vīnogu vīns”, papildinot to ar:
a) attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) nosaukumu(-iem);
b) vīna vīnogu šķirnes(-ņu) nosaukumu(-iem).
Attiecībā uz vīniem bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma, aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuri ražoti trešās valstīs un uz kuru etiķetēm ir vienas vai vairāku vīna vīnogu šķirņu nosaukums vai vīnogu novākšanas gads, trešās valstis var nolemt lietot apzīmējumu “vienas šķirnes vīnogu vīns”, kas papildināts ar attiecīgās(-o) trešās(-o) valsts(-u) nosaukumu(-iem).
Norādot dalībvalsts(-u) vai trešās(-o) valsts(-u) nosaukumu(-us), nepiemēro šīs regulas 55. pantu.
Attiecībā uz Apvienoto Karalisti, dalībvalsts nosaukumu var aizstāt ar Apvienotās Karalistes atsevišķas daļas nosaukumu.
8. Šā panta 1.–6. punktu piemēro produktiem, kas izgatavoti no vīnogām, kuras ievāktas sākot ar 2009. gadu un to ieskaitot.
64. pants
Norāde par cukura saturu
1. Ja vien šīs regulas 58. pantā nav paredzēts citādi, cukura saturu, kas izteikts kā fruktoze un glikoze, kā paredzēts šīs regulas XIV pielikuma B daļā, var norādīt uz produktu etiķetes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
2. Ja cukura saturs produktos pieļauj divu šīs regulas XIV pielikuma B daļā minēto apzīmējumu lietošanu, izvēlas tikai vienu no diviem apzīmējumiem.
3. Neskarot šīs regulas XIV pielikuma B daļā norādītos lietošanas nosacījumus, cukura saturs vīnā no cukura satura, kas norādīts uz etiķetes, nedrīkst atšķirties vairāk kā par 1 gramu litrā.
4. Šā panta 1. punktu nepiemēro produktiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIb pielikuma 3., 8. un 9. punktā, ja nosacījumus cukura satura norādīšanai regulē dalībvalsts vai ja tie ir paredzēti noteikumos, ko piemēro attiecīgajā trešā valstī, tostarp — attiecībā uz trešām valstīm — reprezentatīvu profesionālo organizāciju noteikumos.
65. pants
Kopienas simbolu norāde
1. Kopienas simbolus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 1. punkta e) apakšpunktā, var norādīt uz vīnu etiķetēm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1898/2006 V pielikumu ( 17 ). Neatkarīgi no 59. panta, norādes “Aizsargāts cilmes vietas nosaukums” un “AIZSARGĀTA ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” simbolu izpratnē var aizstāt ar atbilstošiem apzīmējumiem citas Kopienas oficiālā valodā saskaņā ar iepriekš minēto pielikumu.
2. Ja Kopienas simboli vai Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētās norādes ir norādītas uz produkta etiķetes, tiem pievienojams attiecīgais aizsargātais cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.
66. pants
Apzīmējumi, kas norāda uz noteiktiem ražošanas paņēmieniem
1. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 1. punkta f) apakšpunktu, vīniem, ko tirgo Kopienā, drīkst izmantot norādes, kas norāda uz noteiktiem ražošanas paņēmieniem, it īpaši tiem, kas minēti šā panta 2., 3., 4., 5. un 6. punktā.
2. Šīs regulas XVI pielikumā uzskaitītās norādes ir vienīgie apzīmējumi, kurus drīkst izmantot, lai aprakstītu vīnu ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas raudzēts, nogatavināts vai izturēts koka traukā. Tomēr šādiem vīniem dalībvalstis un trešās valstis var izveidot citas norādes, kas pēc analoģijas atbilst XVI pielikumā noteiktajām norādēm.
Ja vīns ir izturēts koka traukā saskaņā ar valstī spēkā esošajām prasībām, pat gadījumos, kad izturēšana turpinās cita veida traukā, ir atļauts lietot vienu no pirmajā daļā minētajām norādēm.
Tāda vīna aprakstā, kura izgatavošanas procesā ir izmantoti ozola koksnes gabali, pat kombinējot to ar uzglabāšanu koka traukā vai koka traukos, nedrīkst izmantot pirmajā daļā minētās norādes.
3. Norādi “raudzēts pudelē” var lietot tikai dzirkstošo vīnu ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, vai kvalitatīvo dzirkstošo vīnu aprakstam, ar noteikumu, ka:
a) produkts iegūts dzirkstošs otrajā spirta fermentācijā pudelē;
b) izgatavošanas procesa ilgums, tostarp produkta izturēšana uzņēmumā, kurā tas izgatavots, skaitot no fermentācijas procesa sākuma dzirkstoša cuvée iegūšanai, nav mazāks par deviņiem mēnešiem;
c) fermentācijas process dzirkstoša cuvée iegūšanai un cuvée izturēšana uz nogulsnēm ilgusi vismaz 90 dienas; un
d) produkts atdalīts no nogulsnēm to filtrējot saskaņā ar vīna pārliešanas citā traukā metodi vai sasaldēšanas metodi.
4. Vārdkopas “raudzēts pudelē pēc tradicionāla paņēmiena” vai “tradicionāls paņēmiens” vai “klasisks paņēmiens” vai “klasiski tradicionāls paņēmiens” drīkst lietot tikai dzirkstošo vīnu ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, vai kvalitatīvo dzirkstošo vīnu aprakstam, ar noteikumu, ka:
a) produkts iegūts dzirkstošs otrajā spirta fermentācijā pudelē;
b) produkts izturēts uz nogulsnēm tajā pašā uzņēmumā bez pārtraukuma vismaz deviņus mēnešus no dienas, kad iegūts cuvée;
c) produkts atdalīts no nogulsnēm, izmantojot sasaldēšanas metodi.
5. Apzīmējumu “Crémant” drīkst lietot tikai attiecībā uz kvalitatīvajiem dzirkstošajiem baltvīniem vai sārtvīniem ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ar noteikumu, ka:
a) vīnogas tiek ievāktas ar rokām;
b) vīns izgatavots no misas, kas iegūta, sapresējot veselas vai no ķekariem atdalītas vīnogas. Iegūtās misas daudzums nedrīkst būt lielāks par 100 litriem uz katriem 150 kg. vīnogu;
c) pieļaujamais sēra dioksīda saturs nepārsniedz 150 mg/l;
d) cukura saturs nepārsniedz 50 g/l;
e) vīns atbilst 4. punktā noteiktajām prasībām; un
f) neskarot 67. pantu, apzīmējumu “Crémant” norāda uz kvalitatīvo dzirkstošo vīnu etiķetēm kopā ar ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, ar ko nosaka attiecīgā aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādes norobežoto apgabalu.
Prasības, kas minētas a) un f) apakšpunktos, nepiemēro tiem ražotājiem, kuru preču zīmju nosaukumos iekļauts apzīmējums “crémant”, kas reģistrēts līdz 1986. gada 1. martam.
6. Atsauces uz vīnogu bioloģisko ražošanu nosaka Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007 ( 18 ).
67. pants
Ģeogrāfiskās vienības nosaukums, kas mazāka vai lielāka par apgabalu, ar ko nosaka cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, un atsauces uz ģeogrāfisko apgabalu
1. Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 479/2008 60. panta 1. punkta g) apakšpunktu, un neskarot šīs regulas 55. un 56. pantu, ģeogrāfiskās vienības nosaukumu un atsauces uz ģeogrāfisko apgabalu drīkst norādīt tikai uz to vīnu etiķetēm, kuriem ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.
“Lai izmantotu tādas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, kas ir mazāka par apgabalu, kurš pamato aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ir precīzi jādefinē attiecīgās ģeogrāfiskās vienības apgabals. Dalībvalstis var pieņemt noteikumus šo ģeogrāfisko vienību izmantošanai. Vismaz 85 % vīnogu, kas izmantotas vīna ražošanā, jābūt iegūtiem šajā mazākajā ģeogrāfiskajā vienībā. Tas neattiecas uz:
a) vīna saldināšanā, vīnā šķīdināta cukura piedevā [“expedition liqueur”] un vīnā šķīdināta cukura un rauga piedevā [“tirage liqueur”] izmantotu produktu daudzumu; vai
b) jebkādu produkta daudzumu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIb pielikuma 3. punkta e) un f) apakšpunktā.
Atlikušajiem 15 % vīnogu jābūt iegūtiem attiecīgā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes norobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
◄
Dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiemērot pirmās daļas trešajā un ceturtajā teikumā minētās prasības attiecībā uz reģistrētajām preču zīmēm vai preču zīmēm, kas lietojot iegūtas līdz 2002. gada 11. maijam, un kuru nosaukumos iekļauts ģeogrāfiskās vienības nosaukums, kas ir mazāka par apgabalu, kas pamato cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, un attiecīgo dalībvalstu ģeogrāfiskā apgabala atsauces.
3. Tās ģeogrāfiskās vienības nosaukumam, kas ir mazāka vai lielāka par apgabalu, kas pamato cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai atsaucei uz ģeogrāfisko apgabalu ietver:
a) apvidus vai apvidu grupas nosaukumu;
b) vietējas administratīvās teritorijas vai tās daļas nosaukumu;
c) vīnogu audzēšanas apakšreģiona vai tā daļas nosaukumu;
d) administratīvās teritorijas nosaukumu.
3. IEDAĻA
Noteiktu atsevišķa tipa pudeļu un to aizvākojuma noteikumi un papildu noteikumi, ko nosaka ražojošās dalībvalstis
68. pants
Noteiktu atsevišķa tipa pudeļu izmantošanas nosacījumi
Lai pudeles iekļautu XVII pielikumā norādītajā atsevišķa tipa pudeļu sarakstā, tām jāatbilst šādām prasībām:
a) attiecīgās formas pudeli pēdējos 25 gadus lietojuši tikai un vienīgi, dabiski un tradicionāli vīnam ar noteiktu aizsargātas cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi; un
b) tās forma pircējiem asociējas ar vīnu ar noteiktu aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.
Šīs regulas XVII pielikumā norādītas prasības, kas nosaka atzītu īpaša tipa pudeļu lietošanu.
69. pants
Noteiktu produktu noformējuma prasības
1. Tikai dzirkstošo vīnu, kvalitatīvo dzirkstošo vīnu un kvalitatīvo aromātisko dzirkstošo vīnu drīkst tirgot vai eksportēt īpaši dzirkstošajam vīnam paredzētajā stikla pudelē, kas aizvākota ar:
a) attiecībā uz pudelēm, kuru nominālais tilpums pārsniedz 0,20 litrus: ar sēņveidīgas formas aizbāzni, kas izgatavots no korķa koka vai cita materiāla, kuru atļauts lietot kopā ar pārtikas produktiem un kuru notur stiprinājums, kas nosegts, ja nepieciešams, ar vāciņu un aptīts ar foliju tā, lai pilnībā nosegtu aizbāzni un pudeles kaklu vai tā daļu;
b) attiecībā uz pudelēm, kuru nominālais tilpums nepārsniedz 0,20 litrus: jebkuru citu piemērotu aiztaisāmo.
2. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ka 1. punktā noteiktās prasības attiecas uz:
a) produktiem, kurus tradicionāli iepilda šādās pudelēs un kuri:
i) ir uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 479/2008 25. panta 2. punkta a) apakšpunktā;
ii) ir uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 479/2008 IV pielikuma 7., 8. un 9. punktā;
iii) ir uzskaitīti Padomes Regulā (EEK) Nr. 1601/1991 ( 19 ); vai
iv) kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 1,2 %;
b) citiem produktiem, kas nav minēti a) apakšpunktā, ar noteikumu, ka tie nemaldina pircējus attiecībā uz produkta raksturīgākajām īpašībām.
70. pants
Papildunoteikumi, ko noteikusi vīna ražotāja dalībvalsts attiecībā uz marķēšanu un noformēšanu
1. Attiecībā uz vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas ražoti to teritorijā, 61., 62. pantā un 64.–67. pantā minētos datus drīkst noteikt par obligāti norādāmiem, aizliegt vai noteikt ierobežojumus saistībā ar to izmantošanu, ieviešot stingrākus nosacījumus nekā šajā nodaļā norādītie, izmantojot šo vīnu atbilstošās produkta specifikācijas.
2. Attiecībā uz vīniem bez aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas ražoti to teritorijā, dalībvalstis var noteikt par obligāti norādāmiem datus, kas minēti 64. un 66. pantā.
3. Attiecībā uz kontroli dalībvalstis var pieņemt lēmumu definēt un regulēt datus, kas nav uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 479/2008 59. panta 1. punktā un 60. panta 1. punktā, attiecībā uz to teritorijās ražotajiem vīniem.
4. Attiecībā uz kontroli dalībvalstis var pieņemt lēmumu noteikt Regulas (EK) Nr. 479/2008 58., 59. un 60. pantu piemērošanu attiecībā uz to teritorijās pildītajiem vīniem, kas vēl nav laisti tirgū vai eksportēti.
V NODAĻA
VISPĀRĒJI, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
71. pants
Vīnu nosaukumi, kas aizsargāti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1493/1999
1. Komisija liek atzīmi uz katra dokumenta, kas saņemts no dalībvalstīm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 51. panta 2. punktu saistībā ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kā minēts iepriekš minētās regulas 51. panta 3. punktā, norādot saņemšanas datumu un lietas numuru.
Attiecīgā dalībvalsts saņem apstiprinājumu par saņemšanu, kurā norādīta vismaz šāda informācija:
a) lietas numurs;
b) saņemto dokumentu skaits;
c) dokumentu saņemšanas datums.
Par dokumentu iesniegšanas dienu tiek uzskatīta diena, kad dokumenti reģistrēti Komisijas pasta žurnālā.
2. Visus lēmumus par attiecīgā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes anulēšanu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 479/2008 51. panta 4. punktam Komisija pieņem, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem dokumentiem saskaņā ar iepriekš minētās regulas 51. panta 2. punktu.
72. pants
Pagaidu marķēšana
1. Atkāpjoties no šīs regulas 65. panta, vīnus ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuru attiecīgais cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde atbilst Regulas (EK) Nr. 479/2008 38. panta 5. punktā minētajām prasībām, marķē saskaņā ar šīs regulas IV pielikumā norādītajiem noteikumiem.
2. Ja Komisija pieņem lēmumu nepiešķirt aizsardzību cilmes vietas nosaukumam vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 41. pantu, vīnus, kas marķēti saskaņā ar šā panta 1.punktu, izņem no apgrozības vai pārmarķē saskaņā ar šīs regulas IV pielikumā norādīto.
73. pants
Pārejas noteikumi
1. Regulas (EK) Nr. 479/2008 51. panta 1. punktā paredzēto procedūru attiecina uz vīna nosaukumiem, kurus dalībvalstis līdz 2009. gada 1. augustam atzinušas par cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un kurus Komisija nav publicējusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 54. panta 5. punktu vai Regulas (EK) Nr. 753/2002 28. pantu.
2. Regulas (EK) Nr. 479/2008 51. panta 1. punktā paredzēto procedūru attiecina uz grozījumiem produkta specifikācijā attiecībā uz aizsargātiem vīnu nosaukumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 51. panta 1. punktu vai vīnu nosaukumiem, kas nav aizsargāti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 51. panta 1. punktu, kas iesniegti dalībvalstij ne vēlāk kā līdz 2009. gada 1. augustam ar noteikumu, ka dalībvalsts ir pieņēmusi apstiprinājuma lēmumu un nosūtījusi Komisijai tehniskos dokumentus, ko paredz Regulas (EK) Nr. 479/2008 35. panta 1. punkts, ne vēlāk kā līdz 2011. gada 31. decembrim.
3. Dalībvalstis, kurās līdz 2009. gada 1. augustam nav stājušies spēkā normatīvie vai administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu Regulas (EK) Nr. 479/2008 38. panta prasības, to izpilda līdz 2010. gada 1. augustam. Līdz tam attiecīgajā dalībvalstī 9., 10., 11. un 12. pantu piemēro mutatis mutandis kā “iepriekšēju dalībvalsts procedūru”, kas minēta Regulas (EK) Nr. 479/2008 38. pantā.
4. Vīnus, kas laisti tirdzniecībā vai marķēti līdz 2010. gada 31. decembrim un kas atbilst attiecīgajiem noteikumiem, kuri piemērojami līdz 2009. gada 1. augustam, drīkst laist tirgū līdz to krājumi ir beigušies.
74. pants
Atcelšana
Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 1607/2000 un (EK) Nr. 753/2002.
75. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2009. gada 1. augusta
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
PIETEIKUMS CILMES VIETAS NOSAUKUMA VAI ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES REĢISTRĒŠANAI
Saņemšanas datums (DD/MM/GGGG) …
[aizpilda Komisija]
Lappušu skaits (tostarp šī lapa) …
Valoda, kurā pieteikums iesniegts …
Lietas numurs …
[aizpilda Komisija]
Pieteikuma iesniedzējs
Juridiskas personas nosaukums vai fiziskas personas vārds un uzvārds …
Pilna adrese (ielas nosaukums un numurs, pilsēta un pasta indekss, valsts) …
Juridiskais statuss, lielums un sastāvs (attiecas uz juridiskām personām) …
Valstspiederība …
Tālr., fakss, e-pasts …
Starpnieks
— Dalībvalsts(-is) (*)
— Trešās valsts iestāde (*)
[(*) nevajadzīgo svītrot]
Starpnieka(-u) nosaukums(-i) …
Pilna adrese(-es) (ielas nosaukums un numurs, pilsēta un pasta indekss, valsts) …
Tālr., fakss, e-pasts …
Reģistrējamais nosaukums …
— Cilmes vietas nosaukums (*)
— Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (*)
[(*) nevajadzīgo svītrot]
Aizsardzības pierādījums trešā valstī …
Vīnkopības produktu kategorijas …
[uz atsevišķas lapas]
Produkta specifikācija
Lappušu skaits …
Parakstītāja(-u) vārds(-i) …
Paraksts(-i) …
II PIELIKUMS
VIENOTAIS DOKUMENTS
Saņemšanas datums (DD/MM/GGGG) …
[aizpilda Komisija]
Lappušu skaits (tostarp šī lapa) …
Valoda, kurā pieteikums iesniegts …
Lietas numurs …
[aizpilda Komisija]
Pieteikuma iesniedzējs
Juridiskas personas nosaukums vai fiziskas personas vārds un uzvārds …
Pilna adrese (ielas nosaukums un numurs, pilsēta un pasta indekss, valsts) …
Juridiskais statuss (attiecas uz juridiskām personām) …
Valstspiederība …
Starpnieks
— Dalībvalsts(-is) (*)
— Trešās valsts iestāde (*)
[(*) nevajadzīgo svītrot]
Starpnieka(-u) nosaukums(-i) …
Pilna adrese(-es) (ielas nosaukums un numurs, pilsēta un pasta indekss, valsts) …
Reģistrējamais nosaukums …
— Cilmes vietas nosaukums (*)
— Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (*)
[(*) nevajadzīgo svītrot]
Vīna(-u) apraksts ( 20 ) …
Tradicionālo apzīmējumu norādes, atbilstīgi 54. panta 1. punkta a) apakšpunktam ( 21 ), kas saistītas ar cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi …
Īpašās vīndarbības metodes ( 22 ) …
Norobežotais apgabals …
Maksimālā raža no hektāra …
Atļautās vīna vīnogu šķirnes …
Saistība ar ģeogrāfisko apgabalu ( 23 ) …
Turpmākie nosacījumi (23) …
Atsauce uz produkta specifikāciju
III PIELIKUMS
PRASĪBA PAR IEBILDUMIEM PRET CILMES VIETAS NOSAUKUMU VAI ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDI
Saņemšanas datums (DD/MM/GGGG) …
[aizpilda Komisija]
Lappušu skaits (tostarp šī lapa) …
Valoda, kurā iesniegta prasība par iebildumiem …
Lietas numurs …
[aizpilda Komisija]
Iebildumu iesniedzējs
Juridiskas personas nosaukums vai fiziskas personas vārds un uzvārds …
Pilna adrese (ielas nosaukums un numurs, pilsēta un pasta indekss, valsts) …
Valstspiederība …
Tālr., fakss, e-pasts …
Starpnieks
— Dalībvalsts(-is) (*)
— Trešās valsts iestāde (fakultatīvi) (*)
[(*)nevajadzīgo svītrot]
Starpnieka(-u) nosaukums(-i) …
Pilna adrese(-es) (ielas nosaukums un numurs, pilsēta un pasta indekss, valsts) …
Nosaukums, pret kuru ir iesniegti iebildumi …
— Cilmes vietas nosaukums (*)
— Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (*)
[(*) nevajadzīgo svītrot]
Pirmtiesības
— Aizsargāts cilmes vietas nosaukums (*)
— Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (*)
— Valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (*)
— [(*) nevajadzīgo svītrot]
— Nosaukums …
— Reģistrācijas numurs …
— Reģistrācijas datums (DD/MM/GGGG) …
— Preču zīme
— Zīme …
— Produktu un pakalpojumu saraksts …
— Reģistrācijas numurs …
— Reģistrācijas datums …
— Izcelsmes valsts …
— Reputācija/labā slava(*) …
— [(*) nevajadzīgo svītrot]
Iebildumu pamatojums
— Regulas (EK) Nr. 479/2008 42. panta 1. punkts (*)
— Regulas (EK) Nr. 479/2008 42. panta 2. punkts (*)
— Regulas (EK) Nr. 479/2008 43. panta 2. punkts (*)
— Regulas (EK) Nr. 479/2008 45. panta 2. punkta a) apakšpunkts (*)
— Regulas (EK) Nr. 479/2008 45. panta 2. punkta b) apakšpunkts (*)
— Regulas (EK) Nr. 479/2008 45. panta 2. punkta c) apakšpunkts (*)
— Regulas (EK) Nr. 479/2008 45. panta 2. punkta d) apakšpunkts (*)
[(*) nevajadzīgo svītrot]
Pamatojuma paskaidrojums(-i) …
Parakstītāja vārds, uzvārds …
Paraksts …
IV PIELIKUMS
PIETEIKUMS GROZĪJUMIEM CILMES VIETAS NOSAUKUMAM VAI ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDEI
Saņemšanas datums (DD/MM/GGGG) …
[aizpilda Komisija]
Lappušu skaits (tostarp šī lapa) …
Valoda, kurā iesniegti grozījumi …
Lietas numurs …
[aizpilda Komisija]
Starpnieks
— Dalībvalsts(-is) (*)
— Trešās valsts iestāde (fakultatīvi) (*)
[(*) nevajadzīgo svītrot]
Starpnieka(-u) nosaukums(-i) …
Pilna adrese(-es) (ielas nosaukums un numurs, pilsēta un pasta indekss, valsts) …
Tālr., fakss, e-pasts …
Nosaukums …
— Cilmes vietas nosaukums (*)
— Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (*)
[(*) nevajadzīgo svītrot]
Specifikācijas nosaukums, uz ko attiecas grozījumi
Aizsargātais nosaukums (*)
Produkta apraksts (*)
Izmantotās vīndarbības metodes (*)
Ģeogrāfiskais apgabals (*)
Raža no hektāra (*)
Izmantotās vīna vīnogu šķirnes (*)
Saikne (*)
Kontroles iestāžu nosaukumi un adreses (*)
Citi (*)
[(*) nevajadzīgo svītrot]
Grozījumi
— Grozījumi produkta specifikācijā, neveicot grozījumus vienotajā dokumentā (*)
— Grozījumi produkta specifikācijā, veicot grozījumus vienotajā dokumentā (*)
— [(*) nevajadzīgo svītrot]
— Nebūtiski grozījumi (*)
— Nozīmīgi grozījumi (*)
— [(*) nevajadzīgo svītrot]
Grozījumu paskaidrojums …
Grozītais vienotais dokuments
[uz atsevišķas lapas]
Parakstītāja vārds, uzvārds …
Paraksts …
V PIELIKUMS
PIEPRASĪJUMS PAR ANULĒŠANU ATTIECĪBĀ UZ CILMES VIETAS NOSAUKUMU VAI ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDI
Saņemšanas datums (DD/MM/GGGG) …
[aizpilda Komisija]
Lappušu skaits (tostarp šī lapa) …
Anulēšanas pieprasījuma iesniedzējs …
Lietas numurs …
[aizpilda Komisija]
Valoda, kurā iesniegts anulēšanas pieprasījums …
Juridiskas personas nosaukums vai fiziskas personas vārds un uzvārds …
Pilna adrese (ielas nosaukums un numurs, pilsēta un pasta indekss, valsts) …
Valstspiederība …
Tālr., fakss, e-pasts …
Apstrīdētais nosaukums …
— Cilmes vietas nosaukums (*)
— Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (*)
[(*) nevajadzīgo svītrot]
Pieprasījuma iesniedzēja likumīgās intereses …
Dalībvalsts vai trešās valsts paziņojums …
Anulēšanas pamatojums
— Regulas (EK) Nr. 479/2008 34. panta 1. punkta a) apakšpunkts (*)
— Regulas (EK) Nr. 479/2008 34. panta 1. punkta b) apakšpunkts (*)
— Regulas (EK) Nr. 479/2008 35. panta 2. punkta a) apakšpunkts (*)
— Regulas (EK) Nr. 479/2008 35. panta 2. punkta b) apakšpunkts (*)
— Regulas (EK) Nr. 479/2008 35. panta 2. punkta c) apakšpunkts (*)
— Regulas (EK) Nr. 479/2008 35. panta 2. punkta d) apakšpunkts (*)
— Regulas (EK) Nr. 479/2008 35. panta 2. punkta e) apakšpunkts (*)
— Regulas (EK) Nr. 479/2008 35. panta 2. punkta f) apakšpunkts (*)
— Regulas (EK) Nr. 479/2008 35. panta 2. punkta g) apakšpunkts (*)
— Regulas (EK) Nr. 479/2008 35. panta 2. punkta h) apakšpunkts (*)
— Regulas (EK) Nr. 479/2008 35. panta 2. punkta i) apakšpunkts (*)
[(*) nevajadzīgo svītrot]
Pamatojuma paskaidrojums …
Parakstītāja vārds, uzvārds …
Paraksts …
VI PIELIKUMS
PIEPRASĪJUMS AIZSARGĀTA CILMES VIETAS NOSAUKUMA MAIŅAI UZ ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDI
Saņemšanas datums (DD/MM/GGGG) …
[aizpilda Komisija]
Lappušu skaits (tostarp šī lapa) …
Valoda, kurā pieteikums iesniegts …
Lietas numurs …
[aizpilda Komisija]
Pieteikuma iesniedzējs
Juridiskas personas nosaukums vai fiziskas personas vārds un uzvārds …
Pilna adrese (ielas nosaukums un numurs, pilsēta un pasta indekss, valsts) …
Juridiskais statuss, sastāvs un skaits (attiecas uz juridiskām personām) …
Valstspiederība …
Tālr., fakss, e-pasts …
Starpnieks
— Dalībvalsts(-is) (*)
— Trešās valsts iestāde (*)
[(*) nevajadzīgo svītrot]
Starpnieka(-u) nosaukums(-i) …
Pilna adrese(-es) (ielas nosaukums un numurs, pilsēta un pasta indekss, valsts) …
Tālr., fakss, e-pasts …
Reģistrējamais nosaukums …
Aizsardzības pierādījums trešā valstī …
Produkta kategorijas …
[uz atsevišķas lapas]
Produkta specifikācija
Lappušu skaits …
Parakstītāja(-u) vārds(-i), uzvārds(-i) …
Paraksts(-i) …
VII PIELIKUMS
PIETEIKUMS TRADICIONĀLĀ APZĪMĒJUMA ATZĪŠANAI
Saņemšanas datums (DD/MM/GGGG) …
[aizpilda Komisija]
Lappušu skaits (tostarp šī lapa) …
Valoda, kurā pieteikums iesniegts …
Lietas numurs …
[aizpilda Komisija]
Pieteikuma iesniedzējs
Dalībvalsts kompetentā iestāde (*)
Trešās valsts kompetentā iestāde (*)
Pilnvarota profesionālā organizācija (*)
[(*) nevajadzīgo norādi pārsvītrot]
Adrese (ielas nosaukums un numurs, pilsēta un pasta indekss, valsts) …
Juridiska persona (attiecas tikai uz pilnvarotām profesionālām organizācijām) …
Tautība …
Tālr., fakss, e-pasts …
Nosaukums …
Tradicionālais apzīmējums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 54. panta 1. punkta a) apakšpunktu (*)
Tradicionālais apzīmējums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2008 54. panta 1. punkta b) apakšpunktu (*)
[(*)nevajadzīgo norādi pārsvītrot]
Valoda
— 31. panta a) apakšpunkts (*)
— 31. panta b) apakšpunkts (*)
[(*) nevajadzīgo svītrot]
Attiecīgo aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksts …
Vīnkopības produktu kategorijas …
Definīcija …
Noteikumu kopija
[jāpievieno]
Parakstītāja vārds, uzvārds …
Paraksts …
VIII PIELIKUMS
PRASĪBA PAR IEBILDUMIEM PRET TRADICIONĀLO APZĪMĒJUMU
Saņemšanas datums (DD/MM/GGGG) …
[aizpilda Komisija]
Lappušu skaits (tostarp šī lapa) …
Valoda, kurā aizpildīta prasība par iebildumiem …
Lietas numurs …
[aizpilda Komisija]
Prasības iesniedzējs
Juridiskas personas nosaukums vai fiziskas personas vārds un uzvārds …
Pilna adrese (ielas nosaukums un numurs, pilsēta un pasta indekss, valsts) …
Valstspiederība …
Tālr., fakss, e-pasts …
Starpnieks
— Dalībvalsts(-is) (*)
— Trešās valsts iestāde (fakultatīvi) (*)
[(*) nevajadzīgo svītrot]
Starpnieka(-u) nosaukums(-i) …
Pilna adrese(-es) (ielas nosaukums un numurs, pilsēta un pasta indekss, valsts) …
Apstrīdētais tradicionālais apzīmējums …
Pirmtiesības
— Aizsargāts cilmes vietas nosaukums (*)
— Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (*)
— Valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (*)
— [(*) nevajadzīgo svītrot]
— Nosaukums …
— Reģistrācijas numurs …
— Reģistrācijas datums (DD/MM/GGGG) …
— Preču zīme
— Zīme …
— Produktu un pakalpojumu saraksts …
— Reģistrācijas numurs …
— Reģistrācijas datums …
— Izcelsmes valsts …
— Reputācija/labā slava (*) …
— [(*) nevajadzīgo svītrot]
Iebildumu pamatojums
— 31. pants (*)
— 35. pants (*)
— 40. panta 2. punkta a) apakšpunkts (*)
— 40. panta 2. punkta b) apakšpunkts (*)
— 40. panta 2. punkta c) apakšpunkts (*)
— 41. panta 3. punkts (*)
— 42. panta 1. punkts (*)
— 42. panta 2. punkts (*)
— Regulas (EK) Nr. 479/2008 54. pants
[(*) nevajadzīgo svītrot]
Pamatojuma paskaidrojums(-i) …
Parakstītāja vārds, uzvārds …
Paraksts …
IX PIELIKUMS
ANULĒŠANAS PIEPRASĪJUMS ATTIECĪBĀ UZ TRADICIONĀLO APZĪMĒJUMU
Saņemšanas datums (DD/MM/GGGG) …
[aizpilda Komisija]
Lappušu skaits (tostarp šī lapa) …
Anulēšanas pieprasījuma iesniedzējs …
Lietas numurs …
[aizpilda Komisija]
Valoda, kurā noformēts anulēšanas pieprasījums …
Juridiskas personas nosaukums vai fiziskas personas vārds un uzvārds …
Pilna adrese(-es) (ielas nosaukums un numurs, pilsēta un pasta indekss, valsts) …
Valstspiederība …
Tālr., fakss, e-pasts …
Apstrīdētais tradicionālais apzīmējums …
Pieprasījuma iesniedzēja likumīgās intereses …
Dalībvalsts vai trešās valsts deklarācija …
Anulēšanas pamatojums
— 31. pants (*)
— 35. pants (*)
— 40. panta 2. punkta a) apakšpunkts (*)
— 40. panta 2. punkta b) apakšpunkts (*)
— 40. panta 2. punkta c) apakšpunkts (*)
— 41. panta 3. punkts (*)
— 42. panta 1. punkts (*)
— 42. panta 2. punkts (*)
— Regulas (EK) Nr. 479/2008 54. pants (*)
[(*) nevajadzīgo svītrot]
Pamatojuma paskaidrojums …
Parakstītāja vārds, uzvārds …
Paraksts …
X PIELIKUMS
51. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTĀ PIKTOGRAMMA
XI PIELIKUMS
30. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTO PILNVAROTO TIRDZNIECĪBAS ORGANIZĀCIJU UN TO BIEDRU SARAKSTS
Trešā valsts |
Pilnvarotas profesionālās organizācijas nosaukums |
Pilnvarotas profesionālās organizācijas biedri |
— Dienvidāfrika |
— Dienvidāfrikas stiprināto vīnu ražotāju asociācija (SAFPA) |
— Allesverloren Estate — Axe Hill — Beaumont Wines — Bergsig Estate — Boplaas Wine Cellar — Botha Wine Cellar — Bredell Wines — Calitzdorp Wine Cellar — De Krans Wine Cellar — De Wet Co-op — Dellrust Wines — Distell — Domein Doornkraal — Du Toitskloof Winery — Groot Constantia Estate — Grundheim Wine Cellar — Kango Wine Cellar — KWV International — Landskroon Wine — Louiesenhof — Morgenhog Estate — Overgaauw Estate — Riebeek Cellars — Rooiberg Winery — Swartland Winery — TTT Cellars — Vergenoegd Wine Estate — Villiera Wines — Withoek Estate |
XII PIELIKUMS
40. PANTĀ MINĒTO TRADICIONĀLO APZĪMĒJUMU SARAKSTS
Tradicionālais apzīmējums |
Valoda |
Vīni (1) |
Produkta apraksts/lietošanas nosacījumi (2) |
Attiecīgās trešās valstis |
A DAĻA. Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie tradicionālie apzīmējumi |
||||
BEĻĢIJA |
||||
Appellation d'origine contrôlée |
Franču valodā |
ACVN (1, 4) |
Tradicionālie apzīmējumi, kurus lieto apzīmējuma “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vietā |
|
Gecontroleerde oorsprongsbenaming |
Holandiešu valodā |
ACVN (1, 4) |
||
Landwijn |
Holandiešu valodā |
AĢIN (1) |
Tradicionālie apzīmējumi, kurus lieto apzīmējuma “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” vietā |
|
Vin de pays |
Franču valodā |
AĢIN (1) |
||
BULGĀRIJA |
||||
Гарантирано наименование запроизход (ГНП) (guaranteed designation of origin) |
Bulgāru valodā |
ACVN (1, 3, 4) |
Tradicionālie apzīmējumi, kurus lieto apzīmējumu “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” vietā 14.4.2000. |
|
Гарантирано и контролиранонаименование за произход (ГКНП) (guaranteed and controlled designation of origin) |
Bulgāru valodā |
ACVN (1, 3, 4) |
||
Благородно сладко вино (БСВ) (noble sweet wine) |
Bulgāru valodā |
ACVN (3) |
||
Pегионално вино (Regional wine) |
Bulgāru valodā |
AĢIN (1, 3, 4) |
||
ČEHIJA |
||||
Jakostní šumivé víno stanovené oblasti |
Čehu valodā |
ACVN (4) |
Vīns, ko klasificējis Čehijas lauksaimniecības un pārtikas inspekcijas birojs, izgatavots no vīnogām, kuras ievāktas noteiktā vīna dārzā attiecīgajā apgabalā, vīnu izmanto kvalitatīvā dzirkstošā vīna izgatavošanai īpašā reģionā, ražots vīnogu audzēšanas apgabalā, vīnogu raža no viena hektāra noteiktajā apgabalā nav pārsniegta, vīns atbilst kvalitātes prasībām, kas noteiktas piemērojamajās tiesību normās. |
|
Jakostní víno |
Čehu valodā |
ACVN (1) |
Vīns, ko klasificējis Čehijas lauksaimniecības un pārtikas inspekcijas birojs, izgatavots no vīnogām, kuras ievāktas noteiktā vīna dārzā attiecīgajā apgabalā, vīnogu raža no viena hektāra nav palielināta, cukura saturs vīnogās, no kurām vīns izgatavots, ir vismaz 15° NM, vīnogas tika ievāktas un vīns ražots, izņemot tā iepildīšanu pudelēs, attiecīgajā vīna reģionā, vīns atbilst kvalitātes prasībām, kas noteiktas piemērojamajās tiesību normās. |
|
Jakostní víno odrůdové |
Čehu valodā |
ACVN (1) |
Vīns, ko klasificējis Čehijas lauksaimniecības un pārtikas inspekcijas birojs, izgatavots no vīnogām, vīnogu mīkstuma, vīnogu misas, vīnogām, kuras ievāktas noteiktā vīna dārzā, vai sajaucot kvalitatīvos vīnus, bet ne vairāk kā no trīs vīnogu šķirnēm. |
|
Jakostní víno známkové |
Čehu valodā |
ACVN (1) |
Vīns, ko klasificējis Čehijas lauksaimniecības un pārtikas inspekcijas birojs, izgatavots no vīnogām, vīnogu mīkstuma, vīnogu misas, iespējams, vīns izgatavots no vīnogām, kuras ievāktas noteiktā vīna dārzā. |
|
Jakostní víno s přívlastkem, papildināts ar vārdiem: — Kabinetní víno — Pozdní sběr — Výběr z hroznů — Výběr z bobulí — Výběr z cibéb — Ledové víno — Slámové víno |
Čehu valodā |
ACVN (1) |
Vīns, ko klasificējis Čehijas lauksaimniecības un pārtikas inspekcijas birojs, izgatavots no vīnogām, vīnogu mīkstuma vai vīnogu misas, iespējams, no vīna, kas izgatavots no vīnogām, kuras ievāktas noteiktā vīna dārzā attiecīgajā apgabalā vai apakšapgabalā; raža no viena hektāra nav pārsniegta; vīns ir izgatavots no vīnogām, kuru izcelsmi, cukura saturu un svaru, ja nepieciešams, šķirni vai vīnogu šķirņu sajaukumu, vai pelēkās puves Botrytis cinerea P. paveidu “cēlo puvi” ir pārbaudījis inspekcijas birojs un vīns atbilst prasībām attiecībā uz noteiktas kategorijas kvalitatīvo vīnu ar atribūtiem vai, ja sajaukti kvalitatīvie vīni ar atribūtiem, vīns atbilst kvalitātes prasībām, kas noteiktas piemērojamajās tiesību normās. Inspekcijas birojs vīnu klasificējis kā kvalitatīvo vīnu ar vienu no šādiem atribūtiem: — “Kabinetní víno” – var izgatavot tikai no vīnogām, kurās cukura saturs ir vismaz 19° NM, — “Pozdní sběr” – var izgatavot tikai no vīnogām, kurās cukura saturs ir vismaz 21° NM, — “Výběr z hroznů” – var izgatavot tikai no vīnogām, kurās cukura saturs ir vismaz 24° NM, — “Výběr z bobulí” – drīkst izgatavot tikai no atlasītām vīnogu ogām, kurās cukura saturs ir vismaz 27° NM, — “Výběr z cibéb” – drīkst izgatavot tikai no atlasītām vīnogu ogām, kuras skārusi cēlā puve vai pārgatavinātām ogām, kurās cukura saturs ir 32° NM, — “Ledové víno” – drīkst izgatavot tikai no vīnogām, kuras ievāktas pie temperatūras, kas vienāda vai zemāka par –7 grādiem pēc Celsija, un kuras ievāktas un apstrādātas sasalušas, un iegūtajā vīnogu misā cukura saturs ir vismaz 27° NM, — “Slámové víno” – drīkst izgatavot tikai no vīnogām, kas pirms apstrādes vismaz trīs mēnešus uzglabātas salmos vai niedrēs vai, ja nepieciešams, izkārtas vēdināmā telpā, un iegūtajā vīnogu misā cukura saturs ir vismaz 27° NM. |
|
Pozdní sběr |
Čehu valodā |
ACVN (1) |
Vīns, ko klasificējis Čehijas lauksaimniecības un pārtikas inspekcijas birojs, izgatavots no vīnogām, kuras ievāktas noteiktā vīna dārzā attiecīgajā apgabalā, vīnogu raža nav palielināta, cukura saturs vīnogās, no kurām vīns izgatavots, ir vismaz 21° NM, vīnogas tika ievāktas un vīns ražots, izņemot tā iepildīšanu pudelēs, attiecīgajā vīna reģionā, vīns atbilst kvalitātes prasībām, kas noteiktas piemērojamajās tiesību normās. |
|
Víno s přívlastkem, papildināts ar vārdiem: — Kabinetní víno — Pozdní sběr — Výběr z hroznů — Výběr z bobulí — Výběr z cibéb — Ledové víno — Slámové víno |
Čehu valodā |
ACVN (1) |
Vīns, ko klasificējis Čehijas lauksaimniecības un pārtikas inspekcijas birojs, izgatavots no vīnogām, vīnogu mīkstuma vai vīnogu misas, iespējams, no vīna, kas izgatavots no vīnogām, kuras ievāktas noteiktā vīna dārzā attiecīgajā apgabalā vai apakšapgabalā; raža no viena hektāra nav pārsniegta; vīns ir izgatavots no vīnogām, kuru izcelsmi, cukura saturu un svaru, ja nepieciešams, šķirni vai vīnogu šķirņu sajaukumu, vai pelēkās puves Botrytis cinerea P. paveidu “cēlo puvi” ir pārbaudījis inspekcijas birojs un vīns atbilst prasībām attiecībā uz noteiktas kategorijas kvalitatīvo vīnu ar atribūtiem vai, ja sajaukti kvalitatīvie vīni ar atribūtiem, vīns atbilst kvalitātes prasībām, kas noteiktas piemērojamajās tiesību normās. Inspekcijas birojs vīnu klasificējis kā kvalitatīvo vīnu ar vienu no šādiem atribūtiem: — “Kabinetní víno” – var izgatavot tikai no vīnogām, kurās cukura saturs ir vismaz 19° NM, — “Pozdní sběr” – var izgatavot tikai no vīnogām, kurās cukura saturs ir vismaz 21° NM, — “Výběr z hroznů” – var izgatavot tikai no vīnogām, kurās cukura saturs ir vismaz 24° NM, — “Výběr z bobulí” – drīkst izgatavot tikai no atlasītām vīnogu ogām, kurās cukura saturs ir vismaz 27° NM, — “Výběr z cibéb” – drīkst izgatavot tikai no atlasītām vīnogu ogām, kuras skārusi cēlā puve vai pārgatavinātām ogām, kurās cukura saturs ir 32° NM, — “Ledové víno” – drīkst izgatavot tikai no vīnogām, kuras ievāktas pie temperatūras, kas vienāda vai zemāka par –7 grādiem pēc Celsija, un kuras ievāktas un apstrādātas sasalušas, un iegūtajā vīnogu misā cukura saturs ir vismaz 27° NM, — “Slámové víno” – drīkst izgatavot tikai no vīnogām, kas pirms apstrādes vismaz trīs mēnešus uzglabātas salmos vai niedrēs vai, ja nepieciešams, izkārtas vēdināmā telpā, un iegūtajā vīnogu misā cukura saturs ir vismaz 27° NM. |
|
Jakostní likérové víno |
Čehu valodā |
ACVN (3) |
Vīns, ko klasificējis Čehijas lauksaimniecības un pārtikas inspekcijas birojs, izgatavots no vīnogām, kuras ievāktas noteiktā vīna dārzā īpašā reģionā, vīnogu raža no viena hektāra nav pārsniegta, vīns ražots īpašā vīnkopības reģionā, kurā vīnogas ievāktas, vīns atbilst piemērojamajā tiesību normā noteiktajām kvalitātes prasībām. |
|
Zemské víno |
Čehu valodā |
AĢIN (1) |
Vīns izgatavots no vīnogām, kuras ievāktas Čehijas teritorijā un kuras ir piemērotas kvalitatīvo vīnu izgatavošanai īpašā reģionā, vai no vīnogu šķirnēm, kas uzskaitītas piemērojamajā tiesību aktā iekļautajā vīnogu šķirņu sarakstā, vīna marķējumā drīkst norādīt tikai piemērojamā tiesību normā noteikto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi; galda vīna ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi izgatavošanā drīkst izmantot tikai tās vīnogas, no kurām izgatavots vīns un kurās cukura saturs ir vismaz 14° NM, un kuras ievāktas ģeogrāfiskajā vienībā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi saskaņā ar šo punktu un atbilst piemērojamajā tiesību normā noteiktajām kvalitātes prasībām; citas ģeogrāfiskās vienības nosaukuma lietošana, kas ieviests ar piemērojamo tiesību aktu, ir aizliegta. |
|
Víno originální certifikace (VOC vai V.O.C.) |
Čehu valodā |
ACVN (1) |
Vīnogu misa, kas izgatavota tikpat lielā vai mazākā teritorijā kā vīnkopības reģions; vīna ražotājam jābūt asociācijas biedram, kura atbilstoši tiesību normām ir tiesīga piešķirt vīnam nosaukumu, veicot sākotnējo sertifikāciju; vīns atbilst vismaz kvalitātes prasībām attiecībā uz kvalitatīvo vīnu saskaņā ar šo tiesību aktu, vīns atbilst nosacījumiem, kas norādīti lēmumā par atļauju piešķirt vīna nosaukuma sākotnējo sertifikātu; attiecībā uz pārējām īpašībām, vīnam jāatbilst ar šo tiesību aktu noteiktajām prasībām noteiktiem vīna veidiem. |
|
DĀNIJA |
||||
Regional vin |
Dāņu valodā |
AĢIN (1, 3, 4) |
Vīns vai dzirkstošais vīns, kas Dānijā izgatavots saskaņā ar valsts tiesību aktos izklāstītiem noteikumiem. Vīniem ar norādi “reģionālais vīns” ir veikts organoleptiskais un analītiskais novērtējums. Vīna īpašā rakstura un īpašību veidošanos ietekmē ražošanas apgabals, izmantoto vīnogu kvalitāte un ražotāja un vīndara prasmes. |
|
VĀCIJA |
||||
Prädikatswein (Qualitätswein mit Prädikat (3)), papildināts ar vārdu: — Kabinett — Spätlese — Auslese — Beerenauslese — Trockenbeerenauslese — Eiswein |
Vācu valodā |
ACVN (1) |
Vispārēja kategorija vīniem ar īpašiem elementiem, kuros ir noteikts misas obligātais svars un kuri nav bagātināti (nav pievienots cukurs un nav pievienota koncentrēta vīnogu misa), un kuri papildināti ar vienu no šādām norādēm: — (Kabinett): kvalitatīvo vīnu ar īpašiem atribūtiem (Prädikatsweine) pirmās pakāpes kvalitātes līmenis; Kabinett vīni ir viegli un smalki, sasniedzot 67 līdz 85 grādus pēc Eksles (Öchsle), atkarībā no vīnogu šķirnes un reģiona; — (Spätlese): kvalitatīvais vīns ar īpašu elementu, kura misas svars ir no 76 līdz 95 grādiem pēc Eksles, atkarībā no vīnogu šķirnes un reģiona; vīnogu raža jānovāc vēlu un vīnogām jābūt pilnībā gatavām; Spätlese vīniem piemīt izteikta smarža (ne tikai salda); — (Auslese): izgatavots no individuāli atlasītām pilnībā gatavām vīnogām, kuras var koncentrēt ar Botrytis cinerea, misas svars ir no 85 līdz 100 grādiem pēc Eksles, atkarībā no vīnogu šķirnes un reģiona; — (Beerenauslese): izgatavots no īpaši atlasītām, pilnībā gatavām vīnogu ogām ar augstu cukura koncentrāciju, ko izraisa Botrytis cinerea (cēlā puve); galvenokārt ievāktas pēc parastās ražas novākšanas. Misas masai jāsvārstās no 110 līdz 125 grādiem pēc Eksles, atkarībā no vīnogu šķirnes un reģiona; vīni ir izteikti saldi un maigi; — (Trockenbeerenauslese): kvalitatīvo vīnu ar īpašiem elementiem (Prädikatswein) augstākās pakāpes kvalitātes līmenis, kuros misas svars pārsniedz 150 grādus pēc Eksles. Šīs kategorijas vīnus izgatavo no rūpīgi atlasītām, pārgatavinātām vīnogām, kuru sula koncentrēta, izmantojot Botrytis cinerea (cēlā puve). Ogas ir sažuvušas līdzīgi kā rozīnes. Ar šādu paņēmienu iegūtie vīni ir bagātīgi saldi un ar nelielu spirta daudzumu; — (Eiswein): Eiswein jāizgatavo no vīnogām, kuras ievāktas stipras salnas laikā gaisa temperatūrā, kas zemāka par –7 °C; sapresētas sasalušas; neatkārtojams augstākās kvalitātes vīns, ar izteikti augstu salduma un skābuma koncentrācijas pakāpi. |
|
Qualitätswein, papildināts vai nepapildināts ar apzīmējumu b.A. (Qualitätswein bestimmter Anbaugebiete) |
Vācu valodā |
ACVN (1) |
Kvalitatīvais vīns no noteiktiem reģioniem, kuram veikta organoleptiskā un analītiskā pārbaude un kas atbilst prasībām par vīnogu gatavību (vīna misas svars/Eksles grādi) |
|
Qualitätslikörwein, papildināts ar apzīmējumu b.A. (Qualitätslikörwein bestimmter Anbaugebiete) (4) |
Vācu valodā |
ACVN (3) |
Kvalitatīvais deserta vīns no noteiktiem reģioniem, kuram veikta organoleptiskā un analītiskā pārbaude un kas atbilst prasībām par vīnogu gatavību (vīna misas svars/Eksles grādi) |
|
Qualitätsperlwein, papildināts ar apzīmējumu b.A. (Qualitätsperlwein bestimmter Anbaugebiete) (4) |
Vācu valodā |
ACVN (8) |
Kvalitatīvais pusdzirkostošais vīns no noteiktiem reģioniem, kuram veikta organoleptiskā un analītiskā pārbaude un kas atbilst prasībām par vīnogu gatavību (vīna misas svars/Eksles grādi)) |
|
Sekt b.A. (Sekt bestimmter Anbaugebiete) (4) |
Vācu valodā |
ACVN (4) |
Kvalitatīvais dzirkstošais vīns no noteiktiem reģioniem. |
|
Landwein |
Vācu valodā |
AĢIN (1) |
Izcils vīns, tā nedaudz augstāka misas svara dēļ. |
|
Winzersekt (4) |
Vācu valodā |
ACVN (1) |
Kvalitatīvais dzirkstošais vīns, ko ražo īpašās vīnogu audzēšanas zonās, iegūts no vīnogām, kuras ievāktas tajā pašā vīnogu audzēšanas uzņēmumā, kurā ražotājs vīnogas pārstrādā vīnā, no kura paredzēts izgatavot kvalitatīvos dzirkstošos vīnus, ko ražo īpašā vīnogu audzēšanas zonā; attiecas arī uz ražotāju grupām. |
|
GRIEĶIJA |
||||
Ονομασία Προέλευσης Ανωτέρας Ποιότητας (ΟΠΑΠ) (appellation d'origine de qualité supérieure) |
Grieķu valodā |
ACVN (1, 3, 4, 15, 16) |
Reģiona vai īpašas vietas nosaukums, kas atzīts kā administratīva vienība, lai aprakstītu vīnus, kas atbilst šādām prasībām: — tie ir izgatavoti no Vitis vinifera vīnogulāju pamatšķirņu vīnogām, kas audzētas vienīgi šajā ģeogrāfiskajā apgabalā, un vīna ražošana notiek šajā apgabalā, — tie ir izgatavoti no vīnogām, kas audzētas vīna dārzos, kuros no viena hektāra iegūta maza raža, — to kvalitāte un īpašības lielā mērā vai pilnīgi ir saistītas ar īpašu ģeogrāfisko vidi ar tai piemītošajiem dabas un cilvēku faktoriem, (L.D. 243/1969 un L.D. 427/76 par vīnkopības produkcijas uzlabošanu un aizsardzību) |
|
Ονομασία Προέλευσης Ελεγχόμενη (ΟΠΕ) (appellation d'origine contrôlée) |
Grieķu valodā |
ACVN (3, 15) |
Papildus apzīmējuma“ appurosellation d’origine ideide qualité supérieure” obligātajām prasībām, šīs kategorijas vīniem jāatbilst šādām prasībām: — tie ir izgatavoti no vīnogām, kuras audzētas primārajos vīna dārzos ar zemu vīnogu ražu no viena hektāra, audzētas augsnē, kas piemērota kvalitatīvo vīnu ražošanai, — tie atbilst noteiktām prasībām attiecībā uz zaru apgriešanas metodi vīna dārzos un obligāto cukura saturu misā. (L.D. 243/1969 un L.D. 427/76 par vīnkopības produkcijas uzlabošanu un aizsardzību) |
|
Οίνος γλυκός φυσικός (vin doux naturel) |
Grieķu valodā |
ACVN (3) |
“Appellation d'origine contrôlée” vai “appellation d’origine de qualité supérieure” vīnu kategorijas vīni, kas papildus atbilst šādām prasībām: — tie ir izgatavoti no vīnogu misas, kurā sākotnējā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 12 %, — to faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 15 % un lielāka par 22 %; — to kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 17,5 %. (L.D. 212/1982 par vīnu ar cilmes vietas nosaukuma “Samos” reģistrāciju) |
|
Οίνος φυσικώς γλυκύς (vin naturellement doux) |
Grieķu valodā |
ACVN (3, 15, 16) |
“Appellation d'origine contrôlée” vai “appellation d’origine de qualité supérieure” vīnu kategorijas vīni, kas papildus atbilst šādām prasībām: — tie ir izgatavoti no vīnogām, kas turētas saulē vai ēnā, — tie ražoti bez bagātināšanas, — to dabiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 17 % (vai 300 gramu cukura uz vienu litru). (L.D. 212/1982 par vīnu ar cilmes vietas nosaukuma “Samos” reģistrāciju) |
|
ονομασία κατά παράδοση (appellation traditionnelle) |
Grieķu valodā |
AĢIN (1) |
Vīni, ko ražo vienīgi Grieķijas ģeogrāfiskajā teritorijā un kas papildus: — attiecībā uz vīniem ar tradicionālo apzīmējumu Retsina, izgatavoti no vīnogu misas, kas apstrādāta ar Aleppo priedes sveķiem, un — attiecībā uz vīniem ar tradicionālo apzīmējumu Verntea, izgatavoti no vīnogām, kas audzētas Zakynthos salas vīna dārzos un atbilst noteiktām prasībām attiecībā uz izmantoto vīnogu šķirnēm, ražas lielumu no vīna dārza viena hektāra un misas cukura saturu (P.D. 514/1979 par vīnu, kas apstrādāti ar sveķiem, ražošanu, kontroli un aizsardzību un M.D 397779/92 par prasību definēšanu norādes Verntea Traditional Designation of Zakynthos lietošanai) |
|
τοπικός οίνος (vin de pays) |
Grieķu valodā |
AĢIN (1, 3, 4, 11, 15, 16) |
Norāde, kas raksturo reģionu vai īpašu vietu, kas atzīta kā administratīva vienība, un ko lieto vīnu aprakstam, kas atbilst šādām prasībām: — tiem piemīt īpaša kvalitāte, reputācija vai citas to izcelsmei raksturīgas īpašības, — ne mazāk kā 85 % vīnogu, kas izmantotas vīnu izgatavošanā, audzētas vienīgi šajā ģeogrāfiskajā apgabalā un tos ražo šajā ģeogrāfiskajā apgabalā, — tie ir iegūti no īpašā apgabalā klasificētām vīnogu šķirnēm, — tie ir izgatavoti no vīnogām, kas audzētas vīna dārzos, kuru augsne piemērota vīnkopībai ar mazu vīnogu ražu no viena hektāra, — katram no tiem ir noteikta dabiskā un faktiskā spirta koncentrācija (C.M.D. 392169/1999 Vispārēji noteikumi apzīmējuma “Reģionālais vīns” lietošanai galda vīnu aprakstā, kas grozīts ar C.M.D. 321813/2007). |
|
SPĀNIJA |
||||
Denominación de origen (DO) |
Spāņu valodā |
ACVN (1, 3, 4, 5, 6, 8, 9, 11, 15, 16) |
Reģiona, apgabala, apvidus vai norobežotās vietas nosaukums, kas atzīts kā administratīva vienība un ko lieto, lai apzīmētu vīnus, kuri atbilst šādiem nosacījumiem: — tie jāizstrādā reģionā, apgabalā, apvidū vai norobežotā vietā, kurā vīnogas audzētas, — tiem ir augsts prestižs tirdzniecībā to izcelsmes dēļ un — to kvalitāte un īpašības ir saistītas, lielā mērā vai pilnīgi, ar ģeogrāfiskajām iezīmēm, tostarp dabas un cilvēku faktoriem. (Likums 24/2003 par vīnogulājiem un vīnogām; citas tiesiskās prasības izklāstītas iepriekš minētajā likumā un citos tiesību aktos) |
Čīle |
Denominación de origen calificada (DOCa) |
Spāņu valodā |
ACVN (1, 3, 4, 5, 6, 8, 9, 11, 15, 16) |
Papildus apzīmējuma “denominación de origen” obligātajām prasībām “denominacion de origen calificada”vīns atbilst šādām prasībām: — ir pagājuši vismaz desmit gadi kopš tā atzīšanas par “denominación de origen”, — aizsargātos produktus laiž tirgū tikai iepildītus vīna darītavās, kas reģistrētas un izvietotas norobežotajā ģeogrāfiskajā apgabalā, un — tā vīnu ražošanai piemērotā apgabala robežas, kuram ir tiesības vīnu aprakstā norādīt cilmes vietas nosaukumu, ir kartogrāfiski norādītas ar katru pašvaldības nosaukumu. (Likums 24/2003 par vīnogulājiem un vīnogām; citas tiesiskās prasības izklāstītas iepriekš minētajā likumā un citos tiesību aktos) |
|
Vino de calidad con indicación geográfica |
Spāņu valodā |
ACVN (1, 3, 4, 5, 6, 8, 9, 11, 15, 16) |
Vīns izstrādāts reģionā, apgabalā, apvidū vai norobežotā vietā no vīnogām, kuru izcelsme ir attiecīgajā teritorijā, vīna kvalitāte, reputācija vai īpašības ir saistītas ar ģeogrāfisko vai cilvēku faktoru, vai abiem kopā, attiecībā uz vīnogu apstrādi, vīna izstrādāšanu vai tā izturēšanu. Šos vīnus identificē pēc apzīmējuma “vino de calidad de”, aiz kura norādīts vīna ražošanas un izstrādes reģiona, apgabala, apvidus vai norobežotās vietas nosaukums. (Likums 24/2003 par vīnogulājiem un vīnogām; citas tiesiskās prasības izklāstītas iepriekš minētajā likumā un citos tiesību aktos) |
|
Vino de pago |
Spāņu valodā |
ACVN (1, 3, 4, 5, 6, 8, 9, 11, 15, 16) |
Apzīmē vietu vai lauku apdzīvotu vietu ar īpašām augsnes īpašībām un mikroklimatu, kas šo vietu atšķir un izceļ starp citām vietām apkārtnē, ko pazīst pēc nosaukuma, kas tradicionāli un vispārzināmi saistīts ar vīna dārzu kultūru, no kuriem iegūti vīni ar neatkārtojamām īpašībām un kvalitāti, un kuru nosaukuma maksimālo paplašināšanu ierobežo kompetentās Administrācijas pieņemtie noteikumi, atbilstīgi katra reģiona raksturīgākajām īpašībām. Nosaukuma paplašinājums nedrīkst būt tāds pats vai pārāks par kādu no pašvaldības nosaukumiem, kuras teritorijā vai teritorijās, ja tādas ir vairākas, tas atrodas. Nosaukumu “pago” jeb “īpašums” parasti lieto tirdzniecībā, lai identificētu vīnus, kuri iegūti šajā vīna dārzā vismaz piecu gadu laikā, kas norāda, ka pastāv vispārzināma saikne ar vīna dārzu kultūru. Visas vīnogas, kas paredzētas “vino de pago” izgatavošanai, audzē vīna dārzos, kas atrodas šajā “pago” un vīnu izstrādā, uzglabā un, ja nepieciešams, iztur atsevišķi no citiem vīniem. (Likums 24/2003 par vīnogulājiem un vīnogām; citas tiesiskās prasības izklāstītas iepriekš minētajā likumā un citos tiesību aktos) |
|
Vino de pago calificado |
Spāņu valodā |
ACVN (1, 3, 4, 5, 6, 8, 9, 11, 15, 16) |
Ja “pago” jeb īpašumu kopums iekļauts kvalificētas izcelsmes nosaukuma teritoriālajā darbības jomā, to drīkst apzīmēt ar norādi“pago calificado vīns”un izgatavoto vīnu vienmēr apzīmēs kā pago calificado, ja tas atbildīs prasībām, kas izvirzītas attiecībā uz vīniem ar kvalificētu cilmes vietas nosaukumu un tas ir reģistrēts šajā teritorijā. (Likums 24/2003 par vīnogulājiem un vīnogām; citas tiesiskās prasības izklāstītas iepriekš minētajā likumā un citos tiesību aktos) |
|
Vino de la tierra |
Spāņu valodā |
AĢIN (1, 3, 4, 5, 6, 8, 9, 11, 15, 16) |
Prasības tradicionālā apzīmējuma “vino de la tierra” un tam pievienotās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes lietošanai 1. Izskatot 1. pantā minēto produktu ģeogrāfisko norāžu lietošanas regulējumu, jāapsver vismaz šādi aspekti: a) vīna kategorija vai kategorijas attiecībā uz kurām piemērojamas atsauksmes; b) ģeogrāfiskās izcelsmes norādes lietošanai paredzētais nosaukums; c) ģeogrāfiskā apgabala precīzas robežas; d) izmantošanai paredzēto vīnogu šķirņu norāde; e) dažāda veida vīnu ar tiesībām uz norādi obligātais dabiskā spirta tilpumiedalījums; f) organoleptisko īpašību novērtējums un norāde; g) vīniem piemērojamā kontroles sistēma, ko īsteno valsts vai privātā institūcija. 2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes lietošana, lai apzīmētu vīnus, kas izgatavoti no vīnu maisījuma, kurā izmantotas vīnogas, kas ievāktas dažādos ražošanas apgabalos, tiek pieļauta, ja vismaz 85 procenti vīnā izmantoto vīnogu iegūtas tajā ražošanas apgabalā, kas norādīts nosaukumā. (Likums 24/2003 par vīnogulājiem un vīnogām; Dekrēts 1126/2003) |
|
Vino dulce natural |
Spāņu valodā |
ACVN (3) |
(Regulas (EK) Nr. 606/2009 III pielikuma B punkta 6. punkts) |
|
Vino Generoso |
Spāņu valodā |
ACVN (3) |
(Regulas (EK) Nr. 606/2009 III pielikuma B punkta 8. punkts) |
Čīle |
Vino Generoso de licor |
Spāņu valodā |
ACVN (3) |
(Regulas (EK) Nr. 606/2009 III pielikuma B punkta 10. punkts) |
|
FRANCIJA |
||||
Appellation d'origine contrôlée |
Franču valodā |
ACVN (1, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 15, 16) |
Vietas nosaukums, ko lieto, lai aprakstītu produktu, kura izcelsme ir šajā vietā, kura kvalitāte un īpašības lielā mērā vai pilnīgi ir saistītas ar īpašu ģeogrāfisko vidi ar tai piemītošajiem dabas un cilvēku faktoriem, šim produktam piemīt attiecīgi konstatēta pazīstamība, un to ražo saskaņā ar kontroles procedūrām, kurā iekļautas prasības par ieinteresēto pušu piekrišanu, ražošanas nosacījumu un produktu kontroli. |
Alžīrija Šveice Tunisija |
Appellation […] contrôlée |
Franču valodā |
|||
Appellation d'origine vin délimité de qualité supérieure |
Franču valodā |
|||
Vin doux naturel |
Franču valodā |
ACVN (3) |
Pārveidots vīns, t. i., vīns, kurā spirta fermentācija ir apturēta, pievienojot neitrālu vīna spirtu. Šāda procesa mērķis ir palielināt vīna spirta izteiktību, saglabājot lielāko daļu vīnogu dabiskā cukura. Atkarībā no izstrādātā dabiskā saldā vīna veida – baltais, sarkanais vai sārtais – pārveidošanu veic spirta fermentācijas noteiktā stadijā, veicot vai neveicot vīnogu izmērcēšanu. |
|
Vin de pays |
Franču valodā |
AĢIN (1, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 15, 16) |
Vīni ar ģeogrāfiskajām norādēm, kas atbilst stingriem ražošanas nosacījumiem, kas noteikti dekrētā, piemēram, maksimālā vīnogu raža, spirta grādu minimums, vīnogu šķirnes un stingri analītiskie noteikumi. |
|
ITĀLIJA |
||||
Denominazione di origine controllata (D.O.C.) |
Itāļu valodā |
ACVN (1, 3, 4, 5, 6, 8, 11, 15, 16) |
Vīnu cilmes vietas nosaukums ir vīnogu audzēšanas zonas ģeogrāfiskais nosaukums, kam raksturīga īpaša produkcija un ko izmanto, lai aprakstītu atzītas kvalitātes produktu, kura īpašības ir saistītas ar ģeogrāfisko vidi un cilvēkfaktoriem. Iepriekš minētais likums attiecībā uz Itālijas vīnu nosaukumiem nosaka īpaša tradicionālā apzīmējuma D.O.C. lietošanu, lai precīzi definētu augstas kvalitātes un tradicionāla cilmes vietas nosaukuma jēdzienu. (10.2.1992. likums Nr. 164) |
|
Kontrollierte Ursprungsbezeichnung |
Vācu valodā |
|||
Kontrolirano poreklo |
Slovēņu valodā |
|||
Denominazione di origine controllata e garanttia (D.O.C.G.) |
Itāļu valodā |
ACVN (1, 3, 4, 5, 6, 8, 11, 15, 16) |
Līdzīga D.O.C. definīcijai, taču tajā ir ietverts arī vārds Guaranteed un to piešķir vīniem ar īpašu vērtību, kas atzīti par DOC vīniem vismaz pirms pieciem gadiem. Vīnus laiž tirgū iepildītus traukos, kuru ietilpība ir 5 litri un kuriem piestiprināta valdības identifikācijas zīme, lai nodrošinātu lielākas garantijas patērētājiem. (10.2.1992. likums Nr. 164) |
|
Kontrollierte und garantierte Ursprungsbezeichnung |
Vācu valodā |
|||
Kontrolirano in garantirano poreklo |
Slovēņu valodā |
|||
Vino dolce naturale |
Itāļu valodā |
ACVN (1, 3, 11, 15) |
Tradicionālais apzīmējums, ko izmanto, lai aprakstītu un kvalificētu atsevišķus vīnus, kas iegūti no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām, kurās ir noteikts atlieku cukura saturs, kas radies no vīnogām, nepielietojot bagātināšanas procesus. To izmantošana atļauta saskaņā ar īpašiem dekrētiem, kas pieņemti attiecībā uz dažādiem vīniem. |
|
Indicazione geografica tipica (IGT) |
Itāļu valodā |
AĢIN (1, 3, 4, 5, 6, 8, 11, 15, 16) |
Tikai Itālijā ražotu vīnu apzīmēums, ko paredz 1992. gada 10. februāra likums Nr. 164, lai aprakstītu Itālijas vīnus ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuru īpašais raksturs un kvalitātes līmenis saistīts ar vīnogu ražošanas ģeogrāfisko apgabalu. |
|
Landwein |
Vācu valodā |
|||
Vin de pays |
Franču valodā |
|||
Deželna oznaka |
Slovēņu valodā |
|||
KIPRA |
||||
Οίνος Ελεγχόμενης Ονομασίας Προέλευσης (ΟΕΟΠ) (Controlled Designation of Origin) |
Grieķu valodā |
ACVN (1,3,4,5,6,8,9,11,15,16) |
Apzīmē vīnus ar ACVN Κ.Δ.Π.403/2005 Αρ.4025/19.8.2005/Ε.Ε. Παρ. ΙΙΙ (Ι) Κ.Δ.Π.212/2005 Αρ.3896/26.04.2005/Ε.Ε. Παρ.ΙΙΙ (Ι) Κ.Δ.Π.706/2004 Αρ.3895/27.08.2004/Ε.Ε. Παρ.ΙΙΙ (Ι) |
|
Τοπικός Οίνος (Regional Wine) |
Grieķu valodā |
AĢIN (1,3,4,5,6,8,9,11,15,16) |
Apzīmē vīnus ar AĢIN Κ.Δ.Π. 704/2004 Αρ.3895/27.8.2004/Ε.Ε. Παρ. ΙΙΙ(Ι) |
|
LUKSEMBURGA |
||||
Crémant de Luxembourg |
Franču valodā |
ACVN (4) |
(1991. gada 4. janvāra Valdības regula) Galvenie standarti, kas jāievēro ražošanā, ir šādi: — vīnogas ievāktas ar rokām un atlasītas īpaši Crémant ražošanai, — pamata vīnu cuvee jāatbilst kvalitātes standartiem, ko piemēro kvalitatīvajiem vīniem, — to izgatavo no misas, kas iegūta sapresējot vīnogas, attiecībā uz baltvīniem vai rosé dzirkstošajiem vīniem iegūtās misas daudzums nepārsniedz 100 litrus no katriem 150 kg vīnogu, — to raudzē pudelē, izmantojot tradicionālu metodi, — pieļaujamais sēra dioksīda saturs nepārsniedz 150 mg/l, — oglekļa dioksīda minimālais spiediens nav mazāks par 4 atmosfērām 20 °C temperatūrā, — cukura saturs ir mazāks par 50 g/l. |
|
Marque nationale, papildināts ar: — appellation contrôlée — appellation d'origine contrôlée |
Franču valodā |
ACVN (1, 4) |
(W): Marque nationale (Valsts apstiprinājuma zīme) piešķiršana “Moselle luxembourgeoise” vīniem noteikta ar 1935. gada 12. marta Valdības noteikumiem. Uzraksts Marque nationale – appellation contrôlée uz taisnstūrformas etiķetes, kas piestiprināta pudeles aizmugurē, apstiprina valsts kontrolētu produkciju un vīnu kvalitāti. Šo apzīmējumu piešķir Marque nationale birojs. Tikai Luksemburgas izcelsmes vīniem, kas nav samaisīti ar importēto vīnu un kas atbilst valsts un Eiropas prasībām, var pieprasīt šo nosaukumu. Attiecībā uz vīniem ar šādu etiķeti obligāta ir prasība, ka tos jālaiž tirgū iepildītus pudelēs, un vīnogām jābūt ievāktām un vinificētām valsts ražošanas apgabalā. Vīnus sistemātiski pārbauda, veicot analītiskās un organoleptiskās pārbaudes. (SW): Luksemburgas dzirkstošo vīnu apzīmējums “Marque nationale” ir noteikts valdības 1988. gada 18. marta noteikumos, un tas garantē, ka: — dzirkstošais vīns ir izgatavots vienīgi no vīniem, kas piemēroti Luxembourg Moselle kvalitatīvo vīnu izgatavošanai, — vīns atbilst kvalitātes kritērijiem, kas noteikti valsts tiesību aktos un Eiropas Kopienas noteikumos, — vīna ražošanu kontrolē valsts. |
|
UNGĀRIJA |
||||
Minőségi bor |
Ungāru valodā |
ACVN (1) |
“Kvalitatīvais vīns”, apzīmē vīnus ar ACVN |
|
Védett eredetű bor |
Ungāru valodā |
ACVN (1) |
Apzīmē vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu |
|
Tájbor |
Ungāru valodā |
AĢIN (1) |
“Apgabala vīns”, apzīmē vīnus ar AĢIN. |
|
MALTA |
||||
Denominazzjoni ta’ Origini Kontrollata (D.O.K.) |
Maltiešu valodā |
ACVN (1) |
(Laikraksta “Government Gazette”2006. gada 5. septembra Nr. 17965) |
|
Indikazzjoni Ġeografika Tipika (I.G.T.) |
Maltiešu valodā |
AĢIN (1) |
(Laikraksta “Government Gazette”2006. gada 5. septembra Nr. 17965) |
|
NĪDERLANDE |
||||
Landwijn |
Holandiešu valodā |
AĢIN (1) |
Vīnogas, kas izmantotas šajā vīnā, ievāktas un vīns ražots Nīderlandes teritorijā. Provinces nosaukumu, kurā vīnogas ievāktas, var minēt uz etiķetes. Dabiskai spirta minimālajai tilpumkoncentrācijai šajā vīnā jābūt 6,5 % vai vairāk. Šī vīna ražošanai Nīderlandē drīkst izmantot tikai tās vīnogu šķirnes, kas uzskaitītas valsts apstiprināto vīnogu šķirņu sarakstā. |
|
AUSTRIJA |
||||
Districtus Austrijae Controllatus (DAC) |
ACVN (1) |
ACVN (1) |
Šo kvalitatīvo vīnu izgatavošanas nosacījumus (piemēram, vīnogu šķirnes, vīna garša, spirta saturs) nosaka Reģionālā Komiteja |
|
Prädikatswein, papildināts vai nepapildināts ar: — Ausbruch / Ausbruchwein — Auslese / Auslesewein — Beerenauslese / Beerenauslesewein — Kabinett / Kabinettwein — Schilfwein — Spätlese / Spätlesewein — Strohwein — Trockenbeerenauslese — Eiswein |
Vācu valodā |
ACVN (1) |
Šie vīni ir kvalitatīvie vīni, kurus galvenokārt definē pēc vīnogu dabiskā cukura satura un vīnogu ievākšanas nosacījumiem. Vīnus nedrīkst bagātināt vai saldināt. Ausbruch/Ausbruchwei: izgatavots no pārgatavinātām vīnogām, kuras skāris Botrytis un kurās minimālais dabiskā cukura saturs ir 27°, kas izteikts Klosterneuburger Mostwaage mērvienībā (KMW); labāka ekstrakta ieguvei var pievienot svaigu misu vai vīnu. Auslese/Auslesewein: izgatavots no īpaši atlasītām vīnogām, kurās minimālais dabiskā cukura saturs ir 21° KMW. Beerenauslese/Beerenauslesewein: izgatavots no pārgatavinātām atlasītām vīnogām un/vai vīnogām, ko skāris botrytis, kurās minimālais dabiskā cukura saturs ir 25° KMW. Kabinett/Kabinettwein: izgatavots no pilnībā nogatavinātām vīnogām, kurās minimālais dabiskā cukura saturs ir 17° KMW. Schilfwein, Strohwein: vīnogas pirms presēšanas vismaz 3 mēnešus jāuzglabā un dabiski jāizžāvē uz niedrēm vai salmos; minimālajam cukura saturam jābūt 25° KMW. Spätlese/Spätlesewein: izgatavots no pilnībā nogatavinātām vīnogām, kurās minimālais dabiskā cukura saturs ir 19° KMW. Trockenbeerenauslese: lielāko daļu vīnogu skāris Botrytis un tās ir dabiski izžuvušas, minimālais cukura saturs ir 30° KMW. Eiswein: vīnogas ievāktas un presētas dabiski sasalušas un minimālais cukura saturs misā ir 25° KMW. |
|
Qualitätswein besonderer Reife und Leseart, papildināts vai nepapildināts ar: — Ausbruch / Ausbruchwein — Auslese / Auslesewein — Beerenauslese / Beerenauslesewein — Kabinett / Kabinettwein — Schilfwein — Spätlese / Spätlesewein — Strohwein — Trockenbeerenauslese — Eiswein |
||||
Qualitätswein |
Vācu valodā |
ACVN (1) |
Izgatavots no pilnībā nogatavinātām vīnogām un atsevišķām vīnogu šķirnēm ar minimālo dabiskā cukura saturu 15° KMW un maksimālo ražu 6 750 l/ha. Vīnu var pārdot tikai ar vīna kvalitātes pārbaudes numuru. |
|
Qualitätswein mit staatlicher Prüfnummer |
||||
Landwein |
Vācu valodā |
AĢIN (1) |
Izgatavots no pilnībā nogatavinātām vīnogām un atsevišķām vīnogu šķirnēm ar minimālo dabiskā cukura saturu 14° KMW un maksimālo ražu 6 750 l/ha. |
|
PORTUGĀLE |
||||
Denominação de origem (D.O.) |
Portugāļu valodā |
ACVN (1, 3, 4, 8) |
Reģiona vai īpašas vietas ģeogrāfiskais nosaukums vai tradicionāls nosaukums, kas asociējas vai neasociējas ar ģeogrāfisko izcelsmi un ko izmanto, lai aprakstītu vai identificētu produktu, kas izgatavots no šajā reģionā vai īpašā vietā audzētām vīnogām un kura kvalitāte vai īpašības lielā mērā vai pilnīgi ir saistītas ar īpašās ģeogrāfiskās vides īpatnībām ar tai piemītošajiem dabas un cilvēka faktoriem, un ko ražo šajā noteiktajā apgabalā vai ģeogrāfiskajā reģionā. (Decreto-Lei no 212/2004, de 23.8.2004) |
|
Denominação de origem controlada (D.O.C.) |
Portugāļu valodā |
ACVN (1, 3, 4, 8) |
Vīna produktu marķējumā, kuriem ir tiesības uz cilmes vietas nosaukumu, var iekļaut šādas norādes: “Denominação de Origem Controlada” vai “DOC”. (Decreto-Lei no 212/2004, de 23 de Agosto) |
|
Indicação de proveniência regulamentada (I.P.R.) |
Portugāļu valodā |
ACVN (1, 3, 4, 8) |
Valsts vai reģiona vai īpašas vietas nosaukums vai tradicionāls nosaukums, kas asociējas vai neasociējas ar produkta ģeogrāfisko izcelsmi un ko izmanto, lai aprakstītu vai identificētu vīna produktu, kurš izgatavots vismaz no 85 % vīnogu, kas ievāktas šajā teritorijā, ja tā ir īpaša vieta vai reģions, kura reputāciju, īpašo kvalitāti vai citas īpašības var attiecināt uz tā ģeogrāfisko izcelsmi un kuru ražo šajā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā vai reģionā. (Decreto-Lei no 212/2004, de 23.8.2004) |
|
Vinho doce natural |
Portugāļu valodā |
ACVN (3) |
Vīns ar izteikti saldu garšu, izgatavots no vēlu ievāktām vīnogām vai vīnogām, kuras skārusi “cēlā puve”. (Portaria no 166/1986, de 26.6.1986) |
|
Vinho generoso |
Portugāļu valodā |
ACVN (3) |
Desertvīni, kurus tradicionāli izgatavo Douro, Madeira, Setúbal un Carcavelos norobežotajos apgabalos un kurus attiecīgi sauc par portvīniem vai porto, pārtulkojot citās valodās, Madeiras vīns vai Madeira, pārtulkojot citās valodās, Moscatel de Setúbal vai Setúbal un Carcavelos. (Decreto-Lei no 166/1986, de 26.6.1986) |
|
Vinho regional |
Portugāļu valodā |
AĢIN (1) |
Vīna produktu marķējumā, kuriem ir tiesības uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, var iekļaut šādas norādes: “Vinho Regional” vai “Vinho da Região de”. (Decreto-Lei no 212/2004, de 23.8.2004) |
|
RUMĀNIJA |
||||
Vin cu denumire de origine controlată (D.O.C.), papildināts ar: — Cules la maturitate deplină – C.M.D. — Cules târziu – C.T. — Cules la înnobilarea boabelor – C.I.B. |
Rumāņu valodā |
ACVN (1, 3, 8, 15, 16) |
Vīni ar cilmes vietas nosaukumu ir vīni, kas izgatavoti no vīnogām, kuras iegūtas norobežotās teritorijās, ko raksturo klimats, augsne un apkārtējie apstākļi, kas ir labvēlīgi ražas kvalitātei un kas atbilst šādām prasībām: a) vīnogas, no kurām izgatavots vīns, audzētas vienīgi attiecīgajā norobežotajā teritorijā; b) vīnu ražo vienīgi attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā; c) vīna kvalitāte un īpašības lielā mērā vai pilnīgi ir saistītas ar īpašu ģeogrāfisko vidi ar tai piemītošajiem dabas un cilvēka faktoriem; d) vīns iegūts no Vitis vinifera vīnogulāju šķirnēm. Atkarībā no vīnogu nogatavināšanas pakāpes un to kvalitates īpašībām, novācot ražu, vīnus ar cilmes vietas nosaukumu klasificē šādi: a) DOC – CMD – vīns ar cilmes vietas nosaukumu, kas izgatavots no pilnībā nogatavinātu vīnogu ražas; b) DOC – CT – vīns ar cilmes vietas nosaukumu, kas izgatavots no vēlu ievāktām vīnogām; DOC – CIB – vīns ar cilmes vietas nosaukumu, kas izgatavots, novācot ražu, kad vīnogas ir sasniegušas izcilu kvalitāti. |
|
Vin spumant cu denumire de origine controlată (D.O.C.) |
Rumāņu valodā |
ACVN (5, 6) |
Dzirkstošie vīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, kurus ražo no vīnogu šķirnēm, kas rekomendētas šādu vīnu ražošanai un kas audzētas norobežotajos vīna dārzos, kuros ražo vīnu kā izejvielu un kas pilnībā apstrādāti, līdz to laišanai tirgū, vienīgi atļautajā teritorijā. |
|
Vin cu indicație geografică |
Rumāņu valodā |
AĢIN (1, 4, 9, 15, 16) |
Vīni ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kurus ražo no vīnogām, kuras ievāktas īpašos vīna dārzos norobežotās teritorijās, un tie atbilst šādiem nosacījumiem: a) tiem piemīt īpaša kvalitāte, reputācija vai īpašības, kuras var attiecināt uz atbilstošo ģeogrāfisko izcelsmi; b) vismaz 85 % vīnogu, kas izmantotas tā ražošanai, augušas tikai šajā ģeogrāfiskajā apgabalā; c) vīns ir ražots šajā ģeogrāfiskajā apgabalā; d) vīns iegūts no Vitis vinifera vīnogulāju šķirnēm vai no šķirnēm, kas iegūtas, sakrustojot Vitis vinifera vīnogulāju šķirni ar citām Vitis ģints vīnogulāju šķirnēm. Vīniem, ko ražo vīnogu audzēšanas B zonā, faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst būt mazāka par 9,5 %, vīniem, ko ražo vīnogu audzēšanas CI un CII zonā, tilpumkoncentrācijai jābūt vismaz 10,0 %. Kopējā spirta tilpumkoncentrācija nedrīkst pārsniegt 15 %. |
|
SLOVĒNIJA |
||||
Kakovostno vino z zaščitenim geografskim poreklom (kakovostno vino ZGP), papildināts vai nepapildināts ar Mlado vino |
Slovēņu valodā |
ACVN (1) |
Vīns, kas izgatavots no pilnībā nogatavinātām vīnogām, kurās dabiskā spirta saturs nav mazāks par 8,5 % tilp. (9,5 % tilp. CII zonā) un kuru raža no viena hektāra nav lielāka par 8 000 l/ha. Analītiskais un organoleptiskais novērtējums ir obligāts. |
|
Kakovostno peneče vino z zaščitenim geografskim poreklom (Kakovostno vino ZGP) |
Slovēņu valodā |
ACVN (1) |
Vīns, kurš iegūts pirmajā un otrajā spirta fermentācijā, ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju, kas nav mazāka par 10 %, un kuram cuvée kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 9 %. |
|
Penina |
Slovēņu valodā |
|||
Vino s priznanim tradicionalnim poimenovanjem (vino PTP) |
Slovēņu valodā |
ACVN (1) |
Šo kvalitatīvo vīnu ražošanas nosacījumus paredz Ministra noteikumi, pamatojoties uz ekspertu sīki izstrādātu ziņojumu (piemēram, vīnogu šķirnes, spirta saturs vīnā, raža utt.) |
|
Renome |
Slovēņu valodā |
|||
Vrhunsko vino z zaščitenim geografskim poreklom (vrhunsko vino ZGP), papildināts vai nepapildināts ar: — Pozna trgatev — Izbor — Jagodni izbor — Suhi jagodni izbor — Ledeno vino — Arhivsko vino (Arhiva) — Slamno vino (vino iz sušenega grozdja) |
Slovēņu valodā |
ACVN (1) |
Vīns, kas izgatavots no pilnībā nogatavinātām vīnogām, kurās dabiskā cukura saturs nav mazāks par 83 grādiem pēc Eksles un raža nav lielāka par 8 000 l/ha. Atļauts vīnu bagātināt, saldināt, paskābināt un atskābināt. Analītiskais un organoleptiskais novērtējums ir obligāts. Pozna trgatev: izgatavots no pārgatavinātām un/vai Botrytis skartām vīnogām, kurās dabiskā cukura saturs nav mazāks par 92 grādiem pēc Eksles; Izbor: izgatavots no pārgatavinātām un Botrytis skartām vīnogām, kurās dabiskā cukura saturs nav mazāks par 108 grādiem pēc Eksles; Jagodni izbor: izgatavots no pārgatavinātām un Botrytis skartām, atlasītām vīnogām, kurās dabiskā cukura saturs nav mazāks par 128 grādiem pēc Eksles; Suhi jagodni izbor: izgatavots no pārgatavinātām un Botrytis skartām, atlasītām vīnogām, kurās dabiskā cukura saturs nav mazāks par 154 grādiem pēc Eksles; Ledeno vino: vīnogas ievāktas un presētas dabiski sasalušas, un cukura saturam jābūt ne mazākam par 128 grādiem pēc Eksles; Arhivsko vino (arhiva): izturēts vīns, kas izgatavots no pilnībā nogatavinātām vīnogām, kurās dabiskā cukura saturs nav mazāks par 83 grādiem pēc Eksles; Slamno vino (vino iz sušenega grozdja): vīnogas pirms presēšanas jāuzglabā un dabiski jāizžāvē niedrēs vai salmos; |
|
Vrhunsko peneče vino z zaščitenim geografskim poreklom (Vrhunsko peneče vino ZGP) |
Slovēņu valodā |
ACVN (1) |
Vīns, kurš iegūts pirmajā un otrajā spirta fermentācijā, ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju, kas nav mazāka par 10,5 %, un kuram cuvée kopējā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 9,5 %. |
|
Penina |
Slovēņu valodā |
|||
Deželno vino s priznano geografsko oznako (Deželno vino PGO), papildināts vai nepapildināts ar Mlado vino |
Slovēņu valodā |
AĢIN (1) |
Vīns, kas izgatavots no pilnībā nogatavinātām vīnogām, kurās dabiskā spirta saturs nav mazāks par 8,5 % tilp. un kuru raža no viena hektāra nav lielāka par 12 000 l/ha. Analītiskais un organoleptiskais novērtējums ir obligāts. |
|
SLOVĀKIJA |
||||
Akostné víno |
Slovāku valodā |
ACVN (1) |
Vīns, ko Kontroles Institūts klasificējis kā kvalitatīvo vīnogu šķirņu vīnu vai kvalitatīvo zīmolu vīnu, kas izgatavots no vīnogām, kurās dabiskā cukura saturs ir vismaz 16° NM, un pieļaujamā raža no viena hektāra nav pārsniegta, un vīns atbilst kvalitātes prasībām, kas noteiktas konkrētā tiesību aktā. |
|
Akostné víno s prívlastkom, papildināts ar: — Kabinetné — Neskorý zber — Výber z hrozna — Bobuľovývýber — Hrozienkový výber — Cibébový výber — L'adový zber — Slamové víno |
Slovāku valodā |
ACVN (1) |
Vīns, ko Kontroles Institūts klasificējis kā kvalitatīvo vīnu ar elementiem, atbilst kvalitātes prasībām, kas noteiktas konkrētā tiesību aktā, pieļaujamā raža no viena hektāra nav pārsniegta, vīnogu šķirni, izcelsmi, dabiskā cukura saturu, svaru un vīnogu stāvokli pirms vīnogu apstrādes apstiprinājis Kontroles Institūta ierēdnis, dabiskā spirta tilpumkoncentrācijas palielināšanas un atlieku cukura pievienošanas aizliegums ir ievērots. Akostné víno s prívlastkom iedala: — kabinetné víno – iegūts no pilnībā nogatavinātām vīnogām, kurās dabiskā cukura saturs ir vismaz 19° NM, — neskorý zber – iegūts no pilnībā nogatavinātām vīnogām, kurās dabiskā cukura saturs ir vismaz 21° NM, — výber z hrozna – iegūts no pilnībā nogatavinātām vīnogām, kurās dabiskā cukura saturs ir vismaz 23° NM un kuras iegūtas no rūpīgi atlasītiem ķekariem, — bobuľový výber – iegūts no atlasītiem, pārgatavinātu vīnogu ķekariem, kas nolasīti ar rokām, no kuriem nenogatavojušās un bojātās ogas noņemtas ar rokām, un kurās dabiskā cukura saturs ir vismaz 26° NM, — hrozienkový výber – iegūts tikai no atlasītām, dabiski pārgatavinātām vīnogu ogām, kas nolasītas ar rokām un kurās cukura saturs nav mazāks par 28° NM, — cibébový výber – iegūts tikai no atlasītām dabiski pārgatavinātām vīnogu ogām, kas nolasītas ar rokām, pilnveidotas ar Botrytis cinerea Persoon efektu un kurās dabiskā cukura saturs ir vismaz 28° NM, — ľadové víno – iegūts no vīnogām, kas ievāktas –7 grādu pēc Celsija vai zemākā temperatūrā un kas ievāktas un apstrādātas sasalušas, un iegūtajā misā dabiskā cukura saturs ir vismaz 27° NM, — slamové víno – iegūts no pilnībā gatavām vīnogām, kuras vismaz trīs mēnešus pirms apstrādes uzglabātas salmos vai pītos niedru paklājos, iespējams, atstātas iekārtas auklās, un dabiskā cukura saturs iegūtajā misā ir vismaz 27° NM. |
|
Esencia |
Slovāku valodā |
ACVN (1) |
Vīns, ko ražo, lēni fermentējot saspiestu vīnogu sulu, kas iegūta no atsevišķi atlasītām, dabiski kaltētām vīnogām “vinohradnícka oblasť Tokaj” noteiktā vīna dārzā. Dabiskā cukura saturs esencē ir vismaz 450 g/l un ekstrakts bez cukura 50 g/l. Vīnu nogatavina vismaz trīs gadus, no kuriem vismaz divus gadus koka mucā. |
|
Forditáš |
Slovāku valodā |
ACVN (1) |
Vīns, ko ražo, fermentējot spirtu misā vai vīnā, kas izgatavots no tajā pašā gadā “vinohradnícka oblasť Tokaj” noteiktā vīna dārzā ievāktām vīnogām un kuram pievienotas dabiski kaltētas vīnogu čagas. Vīnu nogatavina vismaz divus gadus, no kuriem vismaz vienu gadu koka mucā. |
|
Mášláš |
Slovāku valodā |
ACVN (1) |
Vīns, ko ražo, fermentējot spirtu misā vai vīnā, kas izgatavots no tajā pašā gadā “vinohradnícka oblasť Tokaj” noteiktā vīna dārzā ievāktām vīnogām un kam fermentācijas laikā pievienotas Samorodné vai Výber vīnu nogulsnes. Vīnu nogatavina vismaz divus gadus, no kuriem vismaz vienu gadu koka mucā. |
|
Pestovateľský sekt (5) |
Slovāku valodā |
ACVN (4) |
Ražošanas pamatnosacījumi ir ievēroti, ja ņemti vērā kvalitatīvo dzirkstošo vīnu ražošanas nosacījumi, un dzirkstošo vīnu iegūšanas procesa pēdējo posmu veicis tā vīna dārza vīnkopis, kurā audzētas ražošanā izmantotās vīnogas. Pestovateľský sekt cuvée atsevišķie komponenti ir no viena vīnogu audzēšanas apgabala. |
|
Samorodné |
Slovāku valodā |
ACVN (1) |
Vīns, ko ražo, fermentējot spirtu no Tokaj vīnogu šķirņu vīnogām, kas audzētas noteiktā vīna dārzā “vinohradnícka oblasť Tokaj” vīnogu audzēšanas apgabalā, ja nepastāv apstākļi dabiski kaltētu vīnogu masas iegūšanai. Vīnu drīkst laist apgrozībā ne agrāk kā divus gadus pēc tā nogatavināšanas, no kuriem vismaz vienu gadu vīns izturēts koka mucā. |
|
Sekt vinohradníckej oblasti (5) |
Slovāku valodā |
ACVN (4) |
Dzirkstošais vīns, kas pirmajā vai otrajā kvalitatīvā vīna fermentācijā iegūts no vīnogām, kuras audzētas vīnogu audzēšanas platībās vīnogu audzēšanas apgabalos, un vienīgi vīnogu audzēšanas apgabalā, kurā vīna izgatavošanai audzētas vīnogas, vai tiešā tā tuvumā esošā apgabalā, un ir ievēroti ražošanas pamatnosacījumi, ņemot vērā kvalitatīvo dzirkstošo vīnu ražošanas nosacījumus. |
|
Výber (3)(4)(5)(6) putňový |
Slovāku valodā |
ACVN (1) |
Vīns, ko ražo, fermentējot spirtu, pēc dabiski kaltētu vīnogu pievienošanas, ar misu, kurā cukura saturs ir vismaz 21° NM, kas iegūta no noteiktā vīna dārzā “vinohradnícka oblasť Tokaj” apgabalā audzētām vīnogām, vai ar tādas pašas kvalitātes vīnu, kurā izmantotas tās pašas ražas vīnogas, kas audzētas noteiktā vīna dārzā “vinohradnícka oblasť Tokaj” apgabalā. Atkarībā no pievienoto dabiski kaltēto vīnogu daudzuma, Tokajský výber vīnu iedala no 3 līdz 6 putňový. Výber vīnu nogatavina vismaz trīs gadus, no kuriem vismaz divus gadus koka mucā. |
|
Výberová esencia |
Slovāku valodā |
ACVN (1) |
Vīns, ko ražo, fermentējot dabiski kaltētas vīnogas. Ievācot ražu, vīnogas tiek atsevišķi atlasītas un tās pievieno tūlīt pēc apstrādes ar misu no noteikta vīna dārza “vinohradnícka oblasť Tokaj” apgabalā, vai ar vīnu, kurā izmantotas tās pašas ražas vīnogas, kurās dabiskā cukura saturs ir vismaz 180 g/l un ekstrakts bez cukura 45 g/l. Vīnu nogatavina vismaz trīs gadus, no kuriem vismaz divus gadus koka mucā. |
|
APVIENOTĀ KARALISTE |
||||
quality (sparkling) wine |
Angļu valodā |
ACVN (1, 4) |
Vīns vai dzirkstošais vīns, kas izgatavots Anglijā un Velsā saskaņā ar noteikumiem, kuri izklāstīti šo zemju tiesību aktos. Vīniem, kurus laiž tirgū ar norādi “quality wine” (“kvalitatīvais vīns”), ir veikts organoleptiskais un analītiskais novērtējums. Vīna īpašā rakstura un īpašību veidošanos ietekmē ražošanas apgabals, izmantoto vīnogu kvalitāte un ražotāja un vīndara prasmes. |
|
Regional (sparkling) wine |
Angļu valodā |
AĢIN (1, 4) |
Vīns vai dzirkstošais vīns, kas izgatavots Anglijā un Velsā saskaņā ar noteikumiem, kuri izklāstīti šo zemju tiesību aktos. Vīniem ar norādi “Regional wine” (“reģionālais vīns”) ir veikts organoleptiskais un analītiskais novērtējums. Vīna īpašā rakstura un īpašību veidošanos ietekmē ražošanas apgabals, izmantoto vīnogu kvalitāte un ražotāja un vīndara prasmes. |
|
B DAĻA. Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118.u panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie tradicionālie apzīmējumi |
||||
BULGĀRIJA |
||||
Колекционно (collection) |
Bulgāru valodā |
ACVN (1) |
Vīns, kas atbilst “īpašo rezervju” nosacījumiem un kas nogatavināts pudelēs vismaz vienu gadu, un kura daudzums nepārsniedz partijas “īpašo rezervju” 1/2 daļu. |
|
Ново (young) |
Bulgāru valodā |
ACVN / AĢIN (1) |
Vīns izgatavots vienīgi no vīnogām, kas iegūtas no vienas vīnogu ražas, un iepildīts pudelēs līdz gada beigām. Vīnu var pārdot ar norādi “jauns” līdz nākamā gada 1. martam. Uz etiķetēm obligāti jābūt arī norādei “pārdošanas termiņš – … gada 1. marts”. Pēc iepriekš norādītā termiņa beigām vīnu nedrīkst marķēt un noformēt ar norādi “jauns”, un tirdzniecības tīklā atlikušais vīns pēc attiecīgā gada 31. marta obligāti jāmarķē atkārtoti saskaņā ar lēmuma prasībām. |
|
Премиум (premium) |
Bulgāru valodā |
AĢIN (1) |
Vīns, kas izgatavots no vienas vīnogu šķirnes, kurai piemīt visas ražas visaugstākā kvalitāte. Saražotā vīna apjoms nepārsniedz 1/10 daļu no visas ražas. |
|
Премиум оук, или първо зареждане в бъчва (premium oak) |
Bulgāru valodā |
ACVN (1) |
Vīns, kas nogatavināts jaunās ozolkoka mucās ar tilpumu līdz 500 l. |
|
Премиум резерва (premium reserve) |
Bulgāru valodā |
AĢIN (1) |
Vīns, kas izgatavots no vienas vīnogu šķirnes, pārstāv ražas labākās partijas saglabāto daudzumu. |
|
Резерва (reserve) |
Bulgāru valodā |
ACVN / AĢIN (1) |
Vīns, kas izgatavots no vienas vīnogu šķirnes, nogatavināts vismaz vienu gadu, sākot ar attiecīgā ražas gada novembri. |
|
Розенталер (Rosenthaler) |
Bulgāru valodā |
ACVN (1) |
Vīns, ko izgatavo no rekomendēto vīnogu šķirnēm ar cukura saturu, kas nav mazāks par 22 svara procentiem. Spirta koncentrācija vīnā ir vismaz 11o. Tā īpašību nozīmīgums ir saistīts ar vīnogu misas vai koncentrētas vīnogu misas pievienošanu vīnam vismaz 30 dienas pirms preču nosūtīšanas. |
|
Специална селекция (special selection) |
Bulgāru valodā |
ACVN (1) |
Vīns, kas izgatavots no vienas vīnogu šķirnes vai no vīnu maisījuma, nogatavināts vismaz divus gadus pēc produkta specifikācijā norādītā termiņa beigām. |
|
Специална резерва (special reserve) |
Bulgāru valodā |
ACVN (1) |
Vīns, kas izgatavots no vienas vīnogu šķirnes, vai no vīnu maisījuma, nogatavināts vismaz vienu gadu ozolkoka mucās pēc produkta specifikācijā norādītā termiņa beigām. |
|
ČEHIJA |
||||
Archivní víno |
Čehu valodā |
ACVN (1) |
Vīns, ko laiž apgrozībā vismaz trīs gadus pēc ražas novākšanas gada. |
|
Burčák |
Čehu valodā |
ACVN (11) |
Daļēji fermentēta vīnogu misa, kurā faktiskā spirta saturs ir augstāks par vienu tilpuma procentu un zemāks par trīs piektdaļām no kopējā spirta satura. |
|
Klaret |
Čehu valodā |
ACVN (1) |
Vīns, kas izgatavots no melnajām vīnogām un nav fermentēts uz vīnogu miziņām. |
|
Košer, Košer víno |
Čehu valodā |
ACVN (1) |
Vīns, kas izgatavots, ievērojot liturģisku paņēmienu, kas saistīts ar Ebreju draudzes noteikumiem. |
|
Labín |
Čehu valodā |
AĢIN (1) |
Vīns, kas izgatavots no melnajām vīnogām un nav fermentēts uz vīnogu miziņām Čehijas vīna reģionā. |
|
Mladé víno |
Čehu valodā |
ACVN (1) |
Vīns, ko piedāvā gala patērētājam ne vēlāk kā līdz kalendārā gada beigām, kurā ievāktas vīnogas, kas izmantotas šā vīna ražošanā. |
|
Mešní víno |
Čehu valodā |
ACVN (1) |
Vīns, kas izgatavots saskaņā ar liturģijas prasībām un atbilst vīna izmantošanas nosacījumiem sv. Mises svinēšanā Katoliskajā Baznīcā. |
|
Panenské víno |
Čehu valodā |
ACVN (1) |
Vīns iegūts no vīna dārza pirmās ražas; par vīna dārza pirmo ražu uzskata ražu, ko iegūst vīna dārza plantācijas trešajā audzēšanas gadā. |
|
Panenská sklizeň |
Čehu valodā |
|||
Pěstitelský sekt (6) |
Čehu valodā |
ACVN (4) |
Dzirkstošais vīns, ko klasificējis Čehijas lauksaimniecības un pārtikas inspekcijas birojs, atbilst Eiropas Kopienas regulās noteiktajām prasībām attiecībā uz kvalitatīvajiem dzirkstošajiem vīniem, kas ražoti īpašā reģionā no vīnogu audzētāja vīna dārzā izaudzētām vīnogām. |
|
Pozdní sběr |
Čehu valodā |
ACVN (1) |
Vīns, ko klasificējis Čehijas lauksaimniecības un pārtikas inspekcijas birojs, izgatavots no vīnogām, kuras ievāktas noteiktā vīna dārzā attiecīgajā teritorijā, raža no viena hektāra nav pārsniegta; cukura saturs vīnogās, no kurām izgatavots vīns, ir vismaz 21° NM, vīnogas ievāktas un vīns ražots, izņemot iepildīšanu pudelēs, attiecīgajā vīna reģionā, vīns atbilst kvalitātes prasībām, kas noteiktas, piemērojamajās tiesību normās. |
|
Premium |
Čehu valodā |
ACVN (1) |
Vīns ar tādiem šķirņu elementiem, kā vīnogu izlase, ogu izlase vai vēlu novāktu, izžuvušu ogu izlase, izgatavots no vīnogām, kuras, vismaz 30 %, ir skārusi “cēlā puve”Botrytis cinerea P. |
|
Rezerva |
Čehu valodā |
ACVN (1) |
Vīns, kas vismaz 24 mēnešus izturēts koka mucā un pēc tam pudelē; sarkanvīns mucā izturēts vismaz 12 mēnešus, baltvīns vai sārtvīns – 6 mēnešus. |
|
Růžák |
Čehu valodā |
ACVN (1) |
Vīns, kas izgatavots, sajaucot vīnogas vai vīnogu misu no baltajām, vajadzības gadījumā, sarkanajām vai melnajām vīnogām. |
|
Ryšák |
Čehu valodā |
|||
Zrálo na kvasnicích, |
Čehu valodā |
ACVN (1) |
Vīns, kas ražošanas procesa laikā, atstāts uz nogulsnēm vismaz sešus mēnešus. |
|
Krášleno na kvasnicích |
Čehu valodā |
|||
Školeno na kvasnicích |
Čehu valodā |
|||
VĀCIJA |
||||
Affentaler |
Vācu valodā |
ACVN (1) |
Izcelsmes apzīmējums kvalitatīvajam sarkanvīnam un Prädikatswein of the Blauer Spätburgunder vīna vīnogu šķirnei no Bühl un Bühlertal pilsētu teritorijām Altschweier, Bühl, Eisental un Neusatz, kā arī Baden-Baden pilsētas teritorijas Neuweier. |
|
Badisch Rotgold |
Vācu valodā |
ACVN (1) |
Vīns, kas izgatavots, sajaucot balto vīnogu šķirnes vīnogas, arī saspiestās, ar sarkano vīnogu šķirnes vīnogām, kuru izcelsme ir īpašajā Baden vīnogu audzēšanas apgabalā |
|
Classic |
Vācu valodā |
ACVN (1) |
Kvalitatīvais sarkanvīns vai baltvīns, kas izgatavots tikai no attiecīgajam reģionam raksturīgajām klasisko vīna vīnogu šķirņu vīnogām; ražošanā izmantotajā misā dabiskā spirta tilpumkoncentrācijas minimums ir vismaz par 1 % augstāks par dabiskā spirta tilpumkoncentrācijas minimumu, kas noteikts vīnogu audzēšanas apgabalam, kurā vīnogas ir ievāktas; kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 11,5 %; atlieku cukura saturs nepārsniedz 15 g/l un divkārt nepārsniedz kopējo skābuma saturu; ir norāde par konkrēto vīna vīnogu šķirni, vīna novākšanas gadu, taču nav norādes par garšu. |
|
Ehrentrudis |
Vācu valodā |
ACVN (1) |
Paziņojums par izcelsmi kvalitatīvajam un augstākās kvalitātes sārtvīnam, kas izgatavots no Blauer Spätburgunder vīna vīnogu šķirnes, kas audzēta Tuniberg reģionā. |
|
Federweisser |
Vācu valodā |
AĢIN (1) |
Daļēji norūgusi vīnogu misa, kas izgatavota Vācijā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai citās ES valstīs; ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas aizgūtas no “vin de pays” vīnogu audzēšanas apgabala; “Federweißer”: norādi lieto daļēji norūgušas vīnogu misas vispārpieņemtos nosaukumos, ņemot vērā nosaukumu reģionālās atšķirības. |
|
Hock |
Vācu valodā |
AĢIN (1) |
Galda baltvīns no Rhine vīnogu audzēšanas apgabala ar “vidēji saldu”atlieku cukura saturu; apzīmējuma vēsture: Hock tradicionāli ir angloamerikānisks nosaukums Rhine vīnam, un nosaukuma izcelsme ir saistīta ar vietas nosaukumu Hochheim (Main, Rheingau vīnogu audzēšanas apgabals). |
|
Liebfrau(en)milch |
Vācu valodā |
ACVN (1) |
Vācu kvalitatīvā baltvīna tradicionāls nosaukums, kurš izgatavots no vismaz 70 procentiem vīnu maisījuma no Riesling, Silvaner, Müller-Thurgau vai Kerner vīniem no Nahe, Rheingau, Rheinhessen vai Pfalz reģioniem. “Vidēji salds”atlieku cukura saturs. Izgatavo gandrīz tikai eksportam. |
|
Riesling-Hochgewächs (7) |
Vācu valodā |
ACVN (1) |
Kvalitatīvais baltvīns, kas izgatavots tikai no Riesling vīna vīnogu šķirnes vīnogām, ražošanā izmantotajā misā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz par 1,5 % augstāka par dabiskā spirta tilpumkoncentrācijas minimumu, kas noteikts īpašam vīnogu audzēšanas apgabalam vai tā daļai, kurā vīnogas ir ievāktas, un kurai kvalitātes pārbaudē piešķirts vismaz 3,0 kvalitātes numurs. |
|
Schillerwein |
Vācu valodā |
ACVN (1) |
Vīns, kas iegūts Württemberg īpašajā vīnogu audzēšanas apgabalā; kvalitatīvais sarkanvīns ar spilgti sarkanu krāsu, kas izgatavots, sajaucot balto vīnogu šķirnes vīnogas, arī saspiestās, ar sarkano vīnogu šķirnes vīnogām, arī saspiestām. Atļauts lietot norādi Schillersekt b.A. vai Schillerperlwein b.A., ja Schillerwein ir pamata vīns. |
|
Weissherbst |
Vācu valodā |
ACVN (1) |
Kvalitatīvais vīns, kas izgatavots īpašajā vīnogu audzēšanas apgabalā, vai Prädikatswein (vīns ar īpašiem elementiem), kas izgatavots no vienas sarkano vīnogu šķirnes un vismaz 95 procentiem viegli sapresētas misas; vīna vīnogu šķirni jānorāda saistībā ar Weißherbst nosaukumu ar tādu paša veida aprakstu, izmēru un krāsu; drīkst lietot arī ar vietējo kvalitatīvo dzirkstošo vīnu, kas izgatavots no vīna ar cilmes vietas nosaukumu – Weißherbst. |
|
GRIEĶIJA |
||||
Αγρέπαυλη (Agrepavlis) |
Grieķu valodā |
ACVN / AĢIN (1, 3, 4, 8, 11, 15, 16) |
Vīni, kas izgatavoti no vīnogām, kuras ievāktas vīna dārzos, ko apsaimnieko saimniecība, kurā ir ēka, ko sauc par “Agrepavlis”, un vīnu izgatavo šajā saimniecībā. |
|
Αμπέλι (Ampeli) |
Grieķu valodā |
ACVN / AĢIN (1, 3, 4, 8, 11, 15, 16) |
Vīni, kas izgatavoti tikai no vīnogām, kuras ievāktas vīna dārzos, ko apsaimnieko saimniecība, un vīnu izgatavo šajā saimniecībā. |
|
Αμπελώνας(ες) (Ampelonas (-ès)) |
Grieķu valodā |
ACVN / AĢIN (1, 3, 4, 8, 11, 15, 16) |
Vīni, kas izgatavoti tikai no vīnogām, kuras ievāktas vīna dārzos, ko apsaimnieko saimniecība, un vīnu izgatavo šajā saimniecībā. |
|
Αρχοντικό (Archontiko) |
Grieķu valodā |
ACVN / AĢIN (1, 3, 4, 8, 11, 15, 16) |
Vīni, kas izgatavoti no vīnogām, kuras ievāktas vīna dārzos, ko apsaimnieko saimniecība, kurā ir ēka, ko sauc par “archontiko”, un vīnu izgatavo šajā saimniecībā. |
|
Κάβα (Cava) |
Grieķu valodā |
AĢIN (1, 3, 8, 11, 15, 16) |
Vīnus iztur, ievērojot noteiktus nosacījumus. |
|
Από διαλεκτούς αμπελώνες (Grand Cru) |
Grieķu valodā |
ACVN (3, 15, 16) |
Vīni, kas izgatavoti tikai no tādos īpašos vīna dārzos audzētām vīnogām, kuri dod sevišķi zemu ražu no viena hektrāra. |
|
Ειδικά Επιλεγμένος (Grande réserve) |
Grieķu valodā |
ACVN (1, 3, 15, 16) |
Atlasīti vīni, kurus iztur noteiktu laika periodu, ievērojot konrētus nosacījumus. |
|
Κάστρο (Kastro) |
Grieķu valodā |
ACVN / AĢIN (1, 3, 4, 8, 11, 15, 16) |
Vīni, kas izgatavoti no vīnogām, kuras ievāktas vīna dārzos, ko apsaimnieko saimniecība, kurā ir pils ēka vai vēsturiskas pilsdrupas, un vīnu izgatavo šajā saimniecībā. |
|
Κτήμα (Ktima) |
Grieķu valodā |
ACVN / AĢIN (1, 3, 4, 8, 11, 15, 16) |
Vīni, kas izgatavoti no vīnogām, kuras ievāktas vīna dārzos, ko apsaimnieko saimniecība, kas atrodas attiecīgajā aizsargātajā vīnkopības teritorijā. |
|
Λιαστός (Liastos) |
Grieķu valodā |
ACVN / AĢIN (1, 3, 15, 16) |
Vīni, kas izgatavoti no vīnogām, kas daļējai dehidrācijai atstātas saulē vai ēnā. |
|
Μετόχι (Metochi) |
Grieķu valodā |
ACVN / AĢIN (1, 3, 4, 8, 11, 15, 16) |
Vīni, kas izgatavoti no vīnogām, kuras ievāktas vīna dārzos, ko apsaimnieko saimniecība, kuras atrodas ārpus klostera teritorijas, kam pieder saimniecība. |
|
Μοναστήρι (Monastiri) |
Grieķu valodā |
ACVN / AĢIN (1, 3, 4, 8, 11, 15, 16) |
Vīni, kas izgatavoti no vīnogām, kuras ievāktas klosterim piederošajos vīna dārzos. |
|
Νάμα (Nama) |
Grieķu valodā |
ACVN / AĢIN (1) |
Saldie vīni, ko lieto svētajā Komūnijā. |
|
Νυχτέρι (Nychteri) |
Grieķu valodā |
ACVN (1) |
ACVN Santorini vīni, kurus izgatavo tikai Thira un Thiresia salās, izturēts mucās vismaz trīs mēnešus. |
|
Ορεινό κτήμα (Orino Ktima) |
Grieķu valodā |
ACVN/AĢIN (1, 3, 4, 8, 11, 15, 16) |
Vīni, kas izgatavoti no vīnogām, kuras ievāktas vīna dārzos, ko apsaimnieko saimniecība, kuras atrodas 500 m virs jūras līmeņa. |
|
Ορεινός αμπελώνας (Orinos Ampelonas) |
Grieķu valodā |
ACVN/AĢIN (1, 3, 4, 8, 11, 15, 16) |
Vīni, kas izgatavoti no tikai vīnogām, kuras audzētas vīna dārzos, kas atrodas 500 m virs jūras līmeņa. |
|
Πύργος (Pyrgos) |
Grieķu valodā |
ACVN/AĢIN (1, 3, 4, 8, 11, 15, 16) |
Vīni, kas izgatavoti no vīnogām, kuras ievāktas vīna dārzos, ko apsaimnieko saimniecība, kurā ir ēka, ko sauc par “Pyrgos”, un vīnu izgatavo šajā saimniecībā. |
|
Επιλογή ή Επιλεγμένος (Réserve) |
Grieķu valodā |
ACVN (1, 3, 15, 16) |
Atlasīti vīni, kas izturēti noteiktu laika periodu, ievērojot konkrētus nosacījumus. |
|
Παλαιωθείς επιλεγμένος (Vieille réserve) |
Grieķu valodā |
ACVN (3, 15, 16) |
Atlasīti desertvīni, kas izturēti noteiktu laika periodu, ievērojot konkrētus nosacījumus. |
|
Βερντέα (Verntea) |
Grieķu valodā |
AĢIN (1) |
Vīni ar tradicionālu nosaukumu, kas izgatavoti no vīnogām, kuras ievāktas vīna dārzos Zakynthos salā, kur arī izgatavo vīnu. |
|
Vinsanto |
Latīņu valodā |
ACVN (1, 3, 15, 16) |
ACVN Santorini vīns, kas izgatavots Thira un Thirasia salās Santo Erini-Santorini kompleksā, no vīnogām, kas turētas saulē. |
|
SPĀNIJA |
||||
Amontillado |
Spāņu valodā |
ACVN (3) |
Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu Jerez-Xérès-Sherry, Manzanilla-Sanlúcar de Barrameda, Montilla-Moriles desertvīns (Vino generoso) ar asu aromātu, savelkošs, samtainu un biezu garšu, dzintardzeltenā vai zeltainā krāsā, ar iegūto spirta koncentrāciju no 16–22°. Izturēts vismaz divus gadus, pielietojot criaderas y soleras metodi, ozolkoka traukā ar maksimālo ietilpību 1 000 l. |
|
Añejo |
Spāņu valodā |
ACVN/AĢIN (1) |
Vīni, kas kopumā ne mazāk kā divdesmit četrus mēnešus izturēti ozolkoka tvertnē ar maksimālo ietilpību 600 l vai pudelē. |
|
Spāņu valodā |
ACVN (3) |
Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma Malaga desertvīns, kas izturēts no trīs līdz pieciem gadiem. |
||
Chacolí-Txakolina |
Spāņu valodā |
ACVN (1) |
Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu Chacolí de Bizkaia-Bizkaiko Txakolina, Chacolí de Getaria-Getariako Txakolina un Chacolí de Álava-Arabako Txakolina vīni, kurus izstrādā pamatā no Ondarrabi Zuri un Ondarrabi Beltza vīnogu šķirnēm. Vīns ar iegūto spirta tilpumkoncentrācijas minimumu 9,5 % (11 % tilp. baltvīniem, kas raudzēti mucā), maksimālo gaistošo skābumu 0,8 mg/l un maksimālo kopējo sēra daudzumu 180 mg/l (140 mg/l sarkanvīniem) |
|
Clásico |
Spāņu valodā |
ACVN (3, 16) |
Vīni ar vairāk kā 45 g/l saldinātu atlieku. |
Čīle |
Cream |
Angļu valodā |
ACVN (3) |
Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu Jerez-Xérès-Sherry, Manzanilla-Sanlúcar de Barrameda, Montilla-Moriles, Málaga un Condado de Huelva desertvīns ar vismaz 60 g/l samazināto vielu, kura krāsa mainās no dzintardzeltenas līdz sarkankoka krāsai. Izturēts vismaz divus gadus, lietojot criaderas y soleras metodi vai vienu no añadas metodēm, ozolkoka traukā. |
|
Criadera |
Spāņu valodā |
ACVN (3) |
Jerez-Xérès-Sherry, Manzanilla-Sanlúcar de Barrameda, Montilla-Moriles, Málaga un Condado de Huelva desertvīns, kas izturēts, pielietojot criaderas y soleras metodi, kas ir šī apgabala tradicionālā metode. |
|
Criaderas y Soleras |
Spāņu valodā |
ACVN (3) |
Jerez-Xérès-Sherry, Manzanilla-Sanlúcar de Barrameda, Montilla-Moriles, Málaga un Condado de Huelva desertvīns, kuru iegūst, izturot vīnu ozolkoka mucās, kas rindām novietotas viena virs otras piramīdā, ko sauc par criaderas, iepildot attiecīgā gada vīnu mucās, kas atrodas augšējā rindā, vīns tiek izturēts dažādās mucu rindās jeb “criaderas”, to daļēji un veiksmīgi pārlejot no vienas mucu rindas otrā, ilgā laika periodā, kamēr tiek sasniegta apakšējā rinda jeb solera, kurā tiek pabeigts vīna izturēšanas process. |
|
Crianza |
Spāņu valodā |
ACVN (1) |
Vīni, kas nav dzirkstošie, pusdzirkstošie un desertvīni un kas atbilst šādiem nosacījumiem: — vīni, kas nav dzirkstošie, pusdzirkstošie un desertvīni un kas atbilst šādiem nosacījumiem: sarkanvīnu misa, kas izturēta ne mazāk kā 24 mēnešus, no kuriem vismaz 6 mēnešus misa izturēta ozolkoka mucās ar maksimālo ietilpību 330 l, — baltvīnu un sārtvīnu misa, kas izturēta ne mazāk kā 18 mēnešus, no kuriem vismaz 6 mēnešus misa izturēta ozolkoka mucās ar tādu pašu maksimālo ietilpību. |
|
Dorado |
Spāņu valodā |
ACVN (3) |
Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu “Rueda” un “Malaga” izturētie desertvīni. |
|
Fino |
Spāņu valodā |
ACVN (3) |
Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu Jerez-Xérès-Sherry un Manzanilla Sanlúcar de Barrameda, Montilla Moriles desertvīns, kam piemīt šādas īpašības: maigi dzeltenas krāsas sausais vīns, viegli rūgtens, savelkošs, viegla un aromātiska garša. Izturēts zem baltās pelējuma plēvītes flor vismaz divus gadus, lietojot criaderas y soleras metodi, ozolkoka tvertnē, kura maksimālā ietilpība ir 1 000 l. |
|
Fondillón |
Spāņu valodā |
ACVN (16) |
“Alicante” vīns, ko iegūst no Monastrell vīnogu šķirnes vīnogām, kas nobriedušas ķekarā, un ar izcilām kvalitātes un vīnogu stāvokļa prasībām. Fermentācijas procesā izmantoti tikai dabiskie ieraugi un iegūtā spirta tilpumkoncentrācija (ne mazāk kā 16 %) kopumā ir dabīga. Vismaz desmit gadus izturēts ozolkoka tvertnēs. |
|
Gran reserva |
Spāņu valodā |
ACVN (1) |
Vīni, kas nav dzirkstošie, pusdzirkstošie un desertvīni un kas atbilst šādiem nosacījumiem: — sarkanvīnu misa izturēta ne mazāk kā 60 mēnešus, no kuriem vismaz 18 mēnešus misa izturēta ozolkoka mucās ar maksimālo ietilpību 330 l, un atlikušajā periodā pudelē, — baltvīnu un sārtvīnu misa izturēta ne mazāk kā 48 mēnešus, no kuriem vismaz 6 mēnešus misa izturēta ozolkoka mucās ar tādu pašu maksimālo ietilpību un atlikušo laiku – pudelēs. |
Čīle |
Spāņu valodā |
ACVN (4) |
Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma “Cava” dzirkstošos vīnus iztur ne mazak kā 30 mēnešus, no “tiraje” līdz “degüelle”. |
||
Lágrima |
Spāņu valodā |
ACVN (3) |
Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma Málaga saldais vīns, kas iegūts no misas, kuras sula iegūta pēc vīnogu apstrādes, tās mīcot, neizmantojot ogu mehānisku presēšanu. To iztur vismaz divus gadus, lietojot criaderas y soleras metodi, vai vienā no vīna novākšanas gadiem – ozolkoka traukā ar maksimālo ietilpību 1 000 l. |
|
Noble |
Spāņu valodā |
ACVN/AĢIN (1) |
Vīni, kas kopumā izturēti ne mazāk kā astoņpadsmit mēnešus ozolkoka mucās ar maksimālo ietilpību 600 l vai pudelē. |
|
Spāņu valodā |
ACVN (3) |
Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma Málaga desertvīni, kas izturēti no diviem līdz trīs gadiem. |
||
Oloroso |
Spāņu valodā |
ACVN (3) |
Jerez-Xérès-Sherry un Manzanilla Sanlúcar de Barrameda, Montilla Moriles desertvīns (vino generoso), kam piemīt šādas īpašības: biezs, bagātīgas un samtainas garšas nianses, aromātisks, enerģisks, sauss, lielisks, sarkankoka krāsā, ar iegūto spirta koncentrāciju no 16 līdz 22o. Tas, lietojot criaderas y soleras metodi, izturēts vismaz divus gadus ozolkoka tvertnē ar maksimālo ietilpību 1 000 l. |
|
Pajarete |
Spāņu valodā |
ACVN (3) |
Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma Málaga saldie vai pussaldie vīni, kas, lietojot “criaderas y soleras” metodi vai vienu no “añadas” metodēm, izturēti vismaz divus gadus ozolkoka tvertnē ar maksimālo ietilpību 1 000 l. |
|
Pálido |
Spāņu valodā |
ACVN (3) |
Condado de Huelva desertvīns (vino generoso), kas, lietojot bioloģisko izturēšanas metodi, izturēts vairāk kā trīs gadus ar iegūto spirta tilpumkoncentrāciju no 15-17 %. |
|
Spāņu valodā |
ACVN (3) |
Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma Rueda desertvīns, kas izturēts vismaz četrus gadus, no kuriem trīs pēdējos gadus – koka tvertnē. |
||
Spāņu valodā |
ACVN (3) |
Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma Málaga vīns, kurš izgatavots no Pedro Ximenez un/vai Moscatel vīnogu šķirnēm, kuram nav pievienota “arrope” (uzvārīta misa) un kurš nav izturēts. |
||
Palo Cortado |
Spāņu valodā |
ACVN (3) |
Jerez-Xérès-Sherry un Manzanilla Sanlúcar de Barrameda, Montilla Morile desertvīns (vino generoso), kura organoleptiskās īpašības veido amontillado aromāts un Oloroso vīniem līdzīga garša un krāsa, ar iegūto spirta tilpumkoncentrāciju robežās no 16 līdz 22 procentiem. Izturēts divos posmos: pirmais ir bioloģiskais posms zem flor plēvītes, bet otrais – oksidatīvais. |
|
Primero de Cosecha |
Spāņu valodā |
ACVN (1) |
Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma Valencia vīns, kas iegūts no vīnogām, kuras ievāktas pirmajās desmit ražas novākšanas dienās, un iepildīts pudelēs turpmāko trīsdesmit dienu laikā, lai pabeigtu procesu; uz etiķetes obligāti jānorāda raža. |
|
Rancio |
Spāņu valodā |
ACVN (1, 3) |
Vīni, kuru izturēšanas process ticis ievērojami pavājināts ar krasām gaisa temperatūras maiņām vai turot koka tvertnēs vai stikla traukus. |
|
Raya |
Spāņu valodā |
ACVN (3) |
Montilla Moriles desertvīns (vino generoso), kam piemīt Oloroso vīnam līdzīgas īpašības, bet ar ne tik izteiktu garšu un aromātu. Pēc criaderas y soleras metodes vismaz divus gadus izturēts ozolkoka tvertnē ar maksimālo ietilpību 1 000 l. |
|
Reserva |
Spāņu valodā |
ACVN (1) |
Vīni, kas nav dzirkstošie, pusdzirkstošie un desertvīni un kas atbilst šādiem nosacījumiem: — sarkanvīnu misa izturēta ne mazāk kā 36 mēnešus, no kuriem vismaz 12 mēnešus misa izturēta ozolkoka mucās ar maksimālo ietilpību 330 l, un atlikušajā periodā pudelē, — baltvīnu un sārtvīnu misa izturēta ne mazāk kā 24 mēnešus, no kuriem vismaz 6 mēnešus misa izturēta ozolkoka mucās ar tādu pašu maksimālo ietilpību un atlikušo laiku – pudelēs. |
Čīle |
Sobremadre |
Spāņu valodā |
ACVN (1) |
Vinos de Madrid baltie vīni, kas pateicoties to īpašai izstrādāšanai, satur oglekļa dioksīda gāzi, kura iegūta, pirms tam ferementējot misu ar madres (notīrītas un saspiestas vīnogas). |
|
Solera |
Spāņu valodā |
ACVN (3) |
Jerez-Xérès-Sherry, Manzanilla-Sanlúcar de Barrameda, Montilla-Moriles, Málaga un Condado de Huelva vīni, kas izturēti pēc criaderas y soleras metodes. |
|
Superior |
Spāņu valodā |
ACVN (1) |
Vīns, kas iegūts no vismaz 85 % vīnogu šķirņu, kas atzītas par labākajām šķirnēm attiecīgajā norobežotajā apgabalā. |
Čīle Dienvidāfrika |
Trasañejo |
Spāņu valodā |
ACVN (3) |
Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma Málaga desertvīns, kas izturēts vairāk kā piecus gadus. |
|
Vino Maestro |
Spāņu valodā |
ACVN (3) |
Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma Málaga vīns, kas iegūts, līdz galam nepabeidzot vīna fermentācijas procesu, jo pirms tā fermentācijas ir pievienota misa ar 7 % vīna spirtu. Tāpēc fermentācija noris ļoti lēni un apstājas, kad spirta saturs ir sasniedzis 15–16°, atstājot cukuru aptuveni 160-200 g/l bez rūgšanas. Pēc criaderas y soleras metodes vai vienas no añadas metodēm izturēts vismaz divus gadus ozolkoka tvertnē ar maksimālo ietilpību 1 000 l. |
|
Vendimia Inicial |
Spāņu valodā |
ACVN (1) |
Utiel–Requena vīns, kurš izgatavots no vīnogām, kas ievāktas pirmajās desmit ražas novākšanas dienās, kurā spirta tilpumprocenti svārstās no 10 un 11,5; tā kā šie vīni ir jauni, tiem piemīt speciālas īpašības, tostarp oglekļa dioksīda izdalīšanās. |
|
Viejo |
Spāņu valodā |
ACVN/AĢIN (1) |
Vīns, kas izturēts vismaz trīsdesmit sešus mēnešus, okdisējies gaismas, skābekļa vai siltuma iedarbībā vai iedarbojoties visiem šiem faktoriem vienlaikus. |
|
Spāņu valodā |
ACVN (3) |
Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma Condado de Huelva desertvīns (vino generoso), kam piemīt šādas īpašības: biezs, bagātīgas un samtainas garšas nianses, aromātisks, enerģisks, sauss, lielisks, sarkankoka krāsā, ar iegūto spirta koncentrāciju no 15 līdz 22o. Lietojot criaderas y soleras metodi, tas vismaz divus gadus izturēts ozolkoka tvertnē ar maksimālo ietilpību 1 000 l. |
||
Vino de Tea |
Spāņu valodā |
ACVN (1) |
Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma La Palma ziemeļu apakšzonas vīns, kas ne vairāk kā sešus mēnešus izturēts koka tvertnēs, kuras izgatavotas no Pinus canariensis priedes koka. Iegūtā spirta tilpumkoncentrācija baltvīniem ir no 11–14,5 %, sārtvīniem – no 11–13 % un sarkanvīniem – no 12–14 %. |
|
FRANCIJA |
||||
Ambré |
Franču valodā |
ACVN (3) |
1997. gada 29. decembra Dekrēta 7. pants: ACVN “Rivesaltes”: lai vīnam būtu tiesības uz kontrolētu cilmes vietas nosaukumu “Rivesaltes”, kas beidzas ar norādi “ambré”, vīnogām, no kurām izgatavots baltvīns, jābūt izaudzētām īpašumā ar oksidējošu vidi līdz tā gada 1. septembrim, kas ir nākamais pēc ražas gada. |
|
Clairet |
Franču valodā |
ACVN (1) |
Aizsargāti cilmes vietas nosaukumi Bourgogne, Bordeaux: gaišais sarkanvīns vai sārtvīns. |
|
Claret |
Franču valodā |
ACVN (1) |
ACVN Bordeaux: apzīmējums, ko lieto, lai apzīmētu gaišo sarkanvīnu. |
|
Tuilé |
Franču valodā |
ACVN (3) |
1997. gada 29. decembra Dekrēta 7. pants: lai vīnam būtu tiesības uz kontrolētu cilmes vietas nosaukumu Rivesaltes, kas beidzas ar norādi tuilé, vīnogām, no kurām izgatavots sarkanvīns, jābūt izaudzētām īpašumā ar oksidējošu vidi līdz tā gada 1. septembrim, kas ir nākamais pēc ražas gada. |
|
Vin jaune |
Franču valodā |
ACVN (1) |
Aizsargāti cilmes vietas nosaukumi Arbois, Côtes du Jura, L'Etoile, Château-Châlon: vīna produkts, kas izgatavots tikai no to šķirņu vīnogām, kuras iekļautas valsts tiesību aktos; lēna fermentācija, izturēšana ne mazāk kā sešus gadus ozolkoka mucā, neveicot periodisku tās piepildīšanu līdz malām. |
|
Château |
Franču valodā |
ACVN (1, 3, 4, 5, 6, 7,8,9,15,16) |
Vēsturisks apzīmējums, kas saistās ar apgabala tipu un vīna veidu, un rezervēts vīniem, kas izgatavoti tādā īpašumā, kurš patiešām pastāv vai kuram ir tieši tāds pats nosaukums. |
Čīle |
Clos |
Franču valodā |
ACVN (1, 3, 4, 5, 6, 7,8,9,15,16) |
Čīle |
|
Cru artisan |
Franču valodā |
ACVN (1) |
ACVN “Médoc”, “Haut-Médoc”, “Margaux”, “Moulis”, “Listrac”, “St Julien”, “Pauillac”, “St Estèphe”: Apzīmējumu attiecina uz vīna kvalitāti, tā vēsturi, kā arī apgabala tipu, radot labāko īpašību hierarhiju vīniem, kas izgatavoti noteiktā īpašumā. |
|
Cru bourgeois |
Franču valodā |
ACVN (1) |
ACVN Médoc, Haut-Médoc, Margaux, Moulis, Listrac, Saint-Julien, Pauillac, Saint-Estèphe: Apzīmējumu attiecina uz vīna kvalitāti, tā vēsturi, kā arī apgabala tipu, radot labāko īpašību hierarhiju vīniem, kas izgatavoti noteiktā īpašumā. |
Čīle |
Cru classé, papildināts vai nepapildināts ar Grand, Premier Grand, Deuxième, Troisième, Quatrième, Cinquième |
Franču valodā |
ACVN (1) |
ACVN “Barsac”, “Côtes de Provence”, “Graves”, “Saint-Emilion grand cru”, “Médoc”, “Haut-Médoc”, “Margaux”, “Pessac-Leognan”, “Saint Julien”, “Pauillac”, “Saint Estèphe”, “Sauternes”: Apzīmējumu attiecina uz vīna kvalitāti, tā vēsturi, kā arī apgabala tipu, radot labāko īpašību hierarhiju vīniem, kas izgatavoti noteiktā īpašumā. |
|
Edelzwicker |
Vācu valodā |
ACVN (1) |
ACVN Alsace vīni, kas saskaņā ar specifikācijām izgatavoti no vienas vai vairākām vīnogu šķirnēm. |
|
Grand cru |
Franču valodā |
ACVN (1, 3, 4) |
Apzīmējumu attiecina uz vīna kvalitāti, rezervēts vīniem ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem saskaņā ar Dekrētu, un šo apzīmējumu kopēji lieto, iekļaujot to cilmes vietas nosaukumā. |
Čīle Šveice Tunisija |
Hors d’âge |
Franču valodā |
ACVN (3) |
ACVN “Rivesaltes”, “Banyuls”, “Rasteau” and “Maury”: drīkst lietot vīniem, kuri pēc to izstrādes nogatavināti ne mazāk kā piecus gadus. |
|
Passe-tout-grains |
Franču valodā |
ACVN (1) |
ACVN Bourgogne vīni, kas saskaņā ar specifikācijām izgatavoti no divām vīnogu šķirnēm. |
|
Premier Cru |
Franču valodā |
ACVN (1, 4) |
Apzīmējumu attiecina uz vīna kvalitāti, rezervēts vīniem ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem saskaņā ar Dekrētu, un šo apzīmējumu kopēji lieto, iekļaujot to cilmes vietas nosaukumā. |
Tunisija |
Primeur |
Franču valodā |
ACVN (1) |
Vīni, kurus var laist tirdzniecībā sākot no ražas gada novembra trešās ceturtdienas. |
|
Franču valodā |
AĢIN (1) |
Vīni, kurus var laist tirdzniecībā sākot no ražas gada oktobra trešās ceturtdienas. |
||
Rancio |
Franču valodā |
ACVN (1, 3) |
ACVN “Grand Roussillon”, “Rivesaltes”, “Rasteau”, “Banyuls”, “Maury”, “Clairette du Languedoc”: apzīmējumu attiecina uz vīna veidu un noteiktu vīna ražošanas paņēmienu, rezervēts atsevišķiem kvalitatīvajiem vīniem to vecuma dēļ un reģiona nosacījumu dēļ. |
|
Sélection de grains nobles |
Franču valodā |
ACVN (1) |
ACVN “Alsace”, “Alsace Grand Cru”, “Condrieu”, “Monbazillac”, “Graves supérieur”, “Bonnezeaux”, “Jurançon”, “Cérons”, “Quarts de Chaume”, “Sauternes”, “Loupiac”, “Côteaux du Layon”, “Barsac”, “Sainte Croix du Mont”, “Côteaux de l’Aubance”, “Cadillac”: vīni, kurus obligāti jāizstrādā no vīnogu ražas, kas ievākta ar rokām, atkārtoti pārstaigājot vīna dārzu. To dara, lai atlasītu pārgatavojušās vīnogas, vīnogas, ko skārusi “cēlā puve”, vai tādas, kuras ir sabiezējušas, nogatavojoties vīnogulājā. |
|
Sur lie |
Franču valodā |
ACVN (1) |
ACVN “Muscadet”, “Muscadet Coteaux de la Loire”, “Muscadet-Côtes de Grandlieu”, “Muscadet-Sèvre et Maine”, “Gros Plant du Pays Nantais”: vīni ar noteiktām specifikācijām (piemēram, raža, spirta koncentrācija), kurus iztur uz nogulsnēm līdz nākamā tā gada 1. martam, kas ir nākamais pēc ražas gada. |
|
Franču valodā |
AĢIN (1) |
AĢIN “Vin de pays d’Oc”, “Vin de pays des Sables du Golfe du Lion”: vīni ar noteiktām specifikācijām, kurus atstāj mazāk kā uz vienu ziemu mucā vai lielā mucā un iztur uz nogulsnēm līdz vīna iepildīšanai pudelēs. |
||
Vendanges tardives |
Franču valodā |
ACVN (1) |
ACVN “Alsace”, “Alsace Grand Cru”, “Jurançon”: apzīmējumu attiecina uz vīna veidu un noteiktu ražošanas paņēmienu, rezervēts vīniem, kas izgatavoti no vīnogām, kas pārgatavojušās un atbilst noteiktiem nosacījumiem attiecībā uz vīnogu sulas sabiezēšanās pakāpi un spirta stiprumu. |
|
Villages |
Franču valodā |
ACVN (1) |
ACVN “Anjou”, “Beaujolais”, “Côte de Beaune”, “Côtes de Nuits”, “Côtes du Rhône”, “Côtes du Roussillon”, “Mâcon”: apzīmējumu attiecina uz vīna kvalitāti, rezervēts vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu saskaņā ar Dekrētu, un šo apzīmējumu kopēji lieto, iekļaujot to cilmes vietas nosaukumā. |
|
Vin de paille |
Franču valodā |
ACVN (1) |
ACVN “Arbois”, “Côtes du Jura”, “L’Etoile”, “Hermitage”: apzīmējumu attiecina uz vīna izstrādes paņēmienu, saskaņā ar kuru vīnu izgatavo no tādu šķirņu vīnogu izlases, kuras noteiktas valsts tiesību aktos, ne mazāk kā sešas nedēļas atstājot vīnogas kaltēties starp salmu kārtām vai uz režģiem, vai piekārtas. Vīnu iztur ne mazāk kā trīs gadus, sākot ar dienu, kad vīnogas sapresētas, turklāt ne mazāk kā 18 mēnešus nogatavinātas mucā. |
|
ITĀLIJA |
||||
Alberata |
Itāļu valodā |
ACVN (1) |
Apzīmējums attiecas uz Aversa tipa vīniem. Tas saistīts ar ļoti senu vīnkopības tradīciju, saskaņā ar kuru iegūst šo produktu. |
|
Vigneti ad alberata |
||||
Amarone |
Itāļu valodā |
ACVN (1) |
Īpašs, vēsturisks apzīmējums, kas saistīts ar Valpolicella tipa vīnu ražošanas metodi. To lieto kopš senatnes, lai identificētu vīna izcelsmes vietu; vīns izgatavots, ievērojot īpašu ražošanas paņēmienu, kura pamatā ir cukura pilnīga fermentācija, izmantojot vēlu novāktas, izžuvušas vīnogas. Tas izskaidro vārda “Amarone” izcelsmi. Apzīmējums ir pietiekami nepārprotams un plaši pazīstams, lai ar to varētu identificēt attiecīgo produktu. |
|
Ambra |
Itāļu valodā |
ACVN (3) |
Apzīmējums saistīts ar Marsala tipa vīnu ražošanas paņēmienu un šiem vīniem raksturīgo īpašo, vairāk vai mazāk piesātināto, dzintardzelteno krāsu. Tā īpašo krāsu iegūst, izmantojot senu ražošanas paņēmienu, kas ietver vīna izturēšanu un nogatavināšanu, ar polifenolu un krāsvielu darbību būtiski samazinot oksidācijas procesus. |
|
Ambrato |
Itāļu valodā |
ACVN (1, 3) |
Apzīmējums saistīts ar Malvasia de Lipari un Vernaccia d'Oristano tipa vīnu ražošanas paņēmienu un šiem vīniem raksturīgo īpašo, vairāk vai mazāk piesātināto, dzintardzelteno krāsu. Tā īpašo krāsu iegūst, izmantojot senu ražošanas paņēmienu, kas ietver vīna izturēšanu un nogatavināšanu, ar polifenolu un krāsvielu darbību būtiski samazinot oksidācijas procesus. |
|
Annoso |
Itāļu valodā |
ACVN (1) |
Tas saistīts ar noteiktu ražošanas paņēmienu, izmantojot vēlu novāktas, izžuvušas vīnogas; obligātais vīna izturēšanas periods koka tvertnēs ir vismaz 30 mēneši pirms gala produkta laišanas tirgū un pārdošanas. |
|
Apianum |
Latīņu valodā |
ACVN (1) |
Īpašs apzīmējums, ko piešķir Fiano di Avellino vīnam. Šim apzīmējumam ir klasiska izcelsme. Tas nozīmē labas kvalitātes vīnogas, jo tās īpaši iecienījušas bites (itāļu valodā – api). |
|
Auslese |
Vācu valodā |
ACVN (1) |
Skatīt tradicionālo apzīmējumu “scelto”. Īpašs apzīmējums, ko piešķir Caldaro un Caldaro Classico – Alto Adige vīniem. |
|
Buttafuoco |
Itāļu valodā |
ACVN (1, 6) |
Īpašs apzīmējums, kas attiecas tikai uz noteikta tipa vīnu, kas ir Oltrepò Pavese vīnu apakšreģiona izcelsmes vīns. To lieto kopš seniem laikiem, lai aprakstītu noteiktu produktu, kas atbilstoši vārda nozīmei izraisa “noteiktu karstumu”. |
|
Cannellino |
Itāļu valodā |
ACVN (1) |
Īpašs apzīmējums, ko attiecina uz Frascati tipa vīnu un tā ražošanu. To lieto kopš seniem laikiem, lai identificētu iepriekš minētā vīna tipu, un šo vīnu izgatavo, izmantojot noteiktu ražošanas paņēmienu, iegūstot vīnu, ko sauc par “abboccato”, tas ir viegli saldens un biezs vīns. |
|
Cerasuolo |
Itāļu valodā |
ACVN (1) |
Tradicionāls un vēsturisks apzīmējums, ko attiecina tikai uz Cerasuolo di Vittoria vīniem. Tas ir DOCG apzīmējuma neatņemama daļa un tas veido apzīmējuma neģeogrāfisko aspektu. Apzīmējums saistīts ar vīna ražošanas procesu, kā arī ar tā īpašo krāsu. Apzīmējumu arī tradicionāli lieto, lai aprakstītu vēl vienu Montepulciano d'Abruzzo vīnu veidu, ar kuru tas ir cieši saistīts. |
|
Chiaretto |
Itāļu valodā |
ACVN/AĢIN (1, 3, 4, 5, 6) |
Apzīmējums, kas saistīts ar ražošanas paņēmienu un īpašu attiecīgā veida vīnam raksturīgo krāsu, ko iegūst no melnajām vīnogām. |
|
Ciaret |
Itāļu valodā |
ACVN (1) |
Īpašs apzīmējums, kas saistīts ar Monferrato vīniem un ko attiecina uz produkta īpašo krāsu; tā nosaukuma tradicionālā nozīme ir “gaiši sarkans”. |
|
Château |
Franču valodā |
ACVN (1,3,4,5,6,8, 15, 16) |
Apzīmējums, ko attiecina uz uzņēmuma, kas ražo vīnu, nosaukumu, ja vīnogu izcelsme ir vienīgi šajā uzņēmumā un vīnu ražo šajā pašā uzņēmumā. |
Čīle |
Classico |
Itāļu valodā |
ACVN (1, 3, 8, 11, 15, 16) |
Apzīmējums, kas noteikts Likumā Nr. 164/1992. Tas rezervēts vīniem, kas nav dzirkstošie vīni, no vissenākā cilmes vietas apgabala, uz kuriem var attiecināt autonomas ACVN tiesību normas. |
Čīle |
Dunkel |
Vācu valodā |
ACVN (1) |
Apzīmējums, kas saistīts ar ražošanas paņēmienu un raksturīgo tumšo krāsu, kas piemīt Trentino tipa vīniem. |
|
Fine |
Itāļu valodā |
ACVN (3) |
Apzīmējums, kas cieši saistīts ar vienu no Marsala tipa vīniem. To attiecina uz īpašu ražošanas paņēmienu, izturot vīnu ne mazāk kā vienu gadu, no kura vismaz 8 mēnešus vīnu iztur koka mucās. |
|
Fior d’Arancio |
Itāļu valodā |
ACVN (1, 6) |
Apzīmējums, kas saistīts ar diviem Colli Euganei tipa vīnu veidiem: dzirkstošajiem un passito vīniem (t. i., iegūti no vēlu novāktām, izžuvušām vīnogām). To attiecina uz ražošanas paņēmienu un produktu ar tam raksturīgajām aromātiskajām īpašībām, kas iegūts no Muscat vīnogu šķirnes vīnogām, lietojot rūpīgu ražošanas paņēmienu. |
|
Flétri |
Franču valodā |
ACVN (1) |
Apzīmējums, kas saistīts ar īpašo Valle d'Aosta vai Vallée d'Aoste DOC tipu vīniem. To attiecina uz ražošanas paņēmienu un produkta raksturīgajām īpašībām, ko iegūst, lietojot rūpīgu ražošanas metodi, izmantojot daļēji izžuvušas vīnogas. |
|
Garibaldi Dolce |
Itāļu valodā |
ACVN (3) |
Īpašs vēsturisks apzīmējums, kas saistīts ar īpašā Marsala Superior DOC tipa vīnu. Sākotnēji apzīmējumu lietoja par godu Garibaldi, kurš šo vīnu nobaudīja, ierodoties Marsal. Viņš atzinīgi novērtēja vīnu tā īpašību dēļ, kas saistītas ar noteiktu ražošanas paņēmienu, saskaņā ar kuru vīnu iztur koka mucās ne mazāk kā vismaz divus gadus. |
|
GD |
||||
Governo all’uso toscano |
Itāļu valodā |
ACVN/AĢIN (1) |
Sākotnēji apzīmējumu saistīja ar “Chianti” un “Chianti”Classico ACVN vīniem. Vēlāk tā lietojumu paplašināja uz Colli della Toscana Centrale AĢIN vīniem, ko ražo tajā pašā ražošanas apgabalā. To attiecina uz noteiktu ražošanas procesu, ko lieto Toskānas reģionā, saskaņā ar kuru ziemas beigās vīnam pievieno žāvētas vīnogas, kas izraisa papildu rūgšanu. |
|
Gutturnio |
Itāļu valodā |
ACVN (1, 8) |
Īpašs vēsturisks apzīmējums, kas saistīts ar vīna veidu, kura izcelsme ir Colli Piacentini vīnu apakšreģionā. To attiecina uz minētā sarkanvīna ražošanas paņēmienu, vīna, kas ir augstas kvalitātes vīnu raksturīgākais paraugs. To pasniedza romiešu stila sudraba biķeros, ko sauca par Gutturnium. |
|
Italia Particolare |
Itāļu valodā |
ACVN (3) |
Īpašs vēsturisks apzīmējums, kas saistīts ar Marsala fine vīniem. Sākotnēji Marsala vīnus ražoja pārdošanai vienīgi vietējā tirgū. |
|
IP |
||||
Klassisch |
Vācu valodā |
ACVN (1) |
Caldaro, Alto Adige vīnu ražošanas tradicionāls apgabals (ar nosaukumu Santa Maddalena un Terlano). (Skatīt “Classico” definīciju). |
|
Klassisches Ursprungsgebiet |
||||
Kretzer |
Vācu valodā |
ACVN (1) |
Apzīmējums attiecas uz ražošanas paņēmienu un vīnam raksturīgo sārto krāsu. Apzīmējumu lieto attiecībā uz atbilstošajām Alto Adige, Trentino un Teroldego rotaliano vīnu tipoloģijām. |
|
Lacrima |
Itāļu valodā |
ACVN (1) |
Apzīmējums cieši saistīts ar Lacrima di Morro d'Alba vīna nosaukumu, veidojot šā nosaukuma neatņemamu daļu. To attiecina uz noteiktu ražošanas paņēmienu, vīnogas viegli sapresējot, kā rezultātā tiek izgatavots augstas kvalitātes produkts. |
|
Lacryma Christi |
Itāļu valodā |
ACVN (1, 3, 4, 5) |
Īpašs vēsturisks apzīmējums, kas cieši saistīts ar “Vesuvio” vīniem. To tradicionāli saistīja ar iepriekš minēto vīnu (gan parasto, gan deserta/dzirkstošo) atsevišķiem tipiem; vīnus ražo, izmantojot noteiktu ražošanas paņēmienu, vīnogas tiek viegli sapresējot, kā rezultātā tiek izgatavots augstas kvalitātes produkts ar reliģiska rakstura blakusnozīmi. |
|
Lambiccato |
Itāļu valodā |
ACVN (1) |
Īpašs apzīmējums, ko attiecina uz vienu no Castel San Lorenzo tipa vīniem. Tas attiecas uz produkta veidu un noteiktu ražošanas paņēmienu, kurā izmanto Muscat šķirnes vīnogas un atbilstoši kuram vīnogas, kontrolējot temperatūru, izmērcē īpašās tvertnēs, kuras tradicionāli sauc par lambicchi. |
|
London Particolar |
Itāļu valodā |
ACVN (3) |
Īpašs vēsturisks apzīmējums, ko attiecina uz Marsala Superiore tipa vīniem. Tas ir apzīmējums vai iniciāļi, kurus tradicionāli lieto, lai aprakstītu produktu, kas paredzēts Anglijas tirgum. Angļu valodas lietojumam vīna nosaukumā ir arī tradicionāla nozīme, tas noteikts produkta specifikācijā un attiecībā uz Marsala vīniem izstrādātajos noteikumos. Vispārzināms ir fakts, ka šā desertvīna nosaukuma nozīmīgums un reputācija ir saistīti ar tā ražotājiem un angļu izplatītājiem, kuri kopš 1773. gada, kad bija atklājuši Marsala, šo izcilo vīnu ražoja un tirgoja visā pasaulē, veicinot tā atpazīstamību, jo īpaši Anglijā. |
|
LP |
||||
Inghilterra |
||||
Occhio di Pernice |
Itāļu valodā |
ACVN (1) |
Apzīmējums attiecas uz atsevišķiem Vin Santo tipa vīniem. To attiecina uz ražošanas paņēmienu un īpašo krāsu. Pateicoties noteiktam ražošanas paņēmienam, vīna izgatavošanā izmantojot sarkanās vīnogas, rezultātā iegūstot ļoti raksturīgu produktu ar neatkārtojamu krāsu, kuras nianses svārstās no spilgti līdz gaiši rozā. Tas ir viens no pernice – putna, kā vārdā vīns nosaukts – acu krāsas toņiem. |
|
Oro |
Itāļu valodā |
ACVN (3) |
Apzīmējums attiecas uz īpašajiem Marsala vīniem. To attiecina uz noteiktu krāsu un ražošanas paņēmienu, kurā aizliegts izmantot karsētu misu. Rezultātā iegūst zeltainas, vairāk vai mazāk spilgtas, krāsas produktu ar īpašu vērtību. |
|
Passito |
Itāļu valodā |
ACVN/AĢIN (1, 3, 15, 16) |
Apzīmējums, ko attiecina uz produkta veidu un atbilstošu ražošanas paņēmienu. Apzīmējumus passito vai vino passito, un vino passito liquoroso rezervē parastiem vai desertvīniem, kas iegūti, fermentējot vīnogas, dabiski žāvējot vai žāvējot vēdināmā telpā saskaņā ar produkta specifikācijā minētajiem noteikumiem. Ar Likumu Nr. 82/2006 tika paplašināta šā apzīmējuma lietošana arī attiecībā uz vīniem, kurus izgatavo no pārgatavinātām vīnogām. |
|
Vino passito |
||||
Vino Passito Liquoroso |
||||
Ramie |
Itāļu valodā |
ACVN (1) |
Īpašs apzīmējums, kas saistīts ar vienu no Pinerolese tipa vīniem. To attiecina uz produkta veidu un atbilstošo ražošanas paņēmienu izmantojot daļēji žāvētas vīnogas. |
|
Rebola |
Itāļu valodā |
ACVN (1, 15) |
Īpašs apzīmējums, kas saistīts ar vienu no Colli di Rimini tipa vīniem. To attiecina uz ražošanas paņēmienu un produkta veidu, kura krāsa mainās no zeltaindzeltenas līdz dzintardzeltenai, un to iegūst no daļēji žāvētām vīnogām. |
|
Recioto |
Itāļu valodā |
ACVN (1, 4, 5) |
Vēsturiski tradicionāls apzīmējums, kas cieši saistīts ar trīs vīnu nosaukumiem ar cilmes vietas nosaukumu, kurus ražo Veneto: ACVN Valpolicella, Gambellara un Recioto di Soave, kas tādējādi saistās ar ražošanas apgabaliem, kuri viens otram atrodas ļoti tuvu un tiem ir līdzīgas tradīcijas, jo īpaši Verona un Vicenza provincēs. Nosaukuma izcelšanās tiek datēta ar 5. gadsimtu. Tolaik bukoliku dzejnieki šo vīnu dēvēja par īpaši vērtīgu un atzīstamu, to izgatavoja tikai Verona provincē un tā nosaukums cēlies no vārda Retia, kalnaina reģiona, kas senos laikos pletās pāri Verona un Trento apgabalam līdz Como un Valtellina robežām. Tādējādi šo apzīmējumu lieto kopš seniem laikiem un vēl joprojām to lieto, lai apzīmētu vīnus, kas iegūti lietojot noteiktu ražošanas paņēmienu, saskaņā ar kuru vīnogas tiek izžāvētas. |
|
Riserva |
Itāļu valodā |
ACVN (1, 3, 4, 5, 15, 16) |
Vīni, kas izturēti noteiktu laika periodu, vismaz divus gadus attiecībā uz sarkanvīniem un vienu gadu attiecībā uz baltvīniem, kas turpmāk tiek izturēti mucās, ko īpaši paredz produkta specifikācija. Papildus parastajām prasībām, produkta specifikācijā kā obligātu prasību jāiekļauj nosacījums par vīnogu novākšanas gada norādīšanu uz etiķetes, kā arī uzglabāšanas noteikumiem, ja vīns izgatavots no dažādu gadu vīnu maisījuma. ACVN dzirkstošo un desertvīnu tipa vīniem šo apzīmējumu var lietot saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgajā produkta specifikācijā un saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. |
|
Rubino |
Itāļu valodā |
ACVN (1) |
Apzīmējums, kas saistīts ar ACVN Cantavenna. To attiecina uz visu vīna izgatavošanas procesu un īpašo vīna krāsu. Apzīmējums Rubino lielākoties ir saistīts ar DOC vīnu Teroldego Rotaliano, Trentino un Garda Colli Mantovani īpašā tipa vīniem un to attiecina uz noteiktu krāsu, kuru iegūst produkts. |
|
Itāļu valodā |
ACVN (3) |
Apzīmējums, kas saistīts ar īpašu Marsala tipa vīnu. To attiecina uz noteiktu procesu, kura laikā aizliegts izmantot uzkarsētu misu. Turklāt šim vīnam ir noteikta rubīnsarkana krāsa, kas pēc vīna izturēšanas iegūst dzintardzeltenu nokrāsu. |
||
Sangue di Giuda |
Itāļu valodā |
ACVN (4, 5, 8) |
Īpašs vēsturisks, tradicionāls apzīmējums, kas saistīts ar vīnu tipoloģiju un ražots Oltrepò Pavese teritorijā. To ilgu laiku lietoja, apzīmējot izcilu sarkanas krāsas produktu ar saldu garšu, dzirkstošu vai bagātīgu, garšīgu, t. i., tas patiešām ir tik labi izturēts, ka jo vairāk to dzer, jo vairāk tas krāpj, gluži kā slavenais apustulis! |
|
Scelto |
Itāļu valodā |
ACVN (1) |
Apzīmējums, kas saistīts ar Caldaro, Caldaro Classico – Alto Adige un Colli del Trasimeno vīniem. To attiecina uz īpašu produktu un tam atbilstošu ražošanas paņēmienu, sākot ar vīnogu izvēli (tāpēc to sauc par “izvēlēto”). |
|
Sciacchetrà |
Itāļu valodā |
ACVN (1) |
Vēsturisks, tradicionāls apzīmējums, kas cieši saistīts ar Cinque Terre vīniem. To attiecina uz produkta iegūšanai izmantoto paņēmienu, kurā ietilpst arī presēšana un uzglabāšana. Fakstiski, vārda tiešā nozīme ir “saspiest un turēt neskartu”- metode, ko piemēro augstas kvalitātes produktiem. |
|
Sciac-trà |
Itāļu valodā |
ACVN (1) |
Ditto as above (Schiacchetrà). Šajā gadījumā atšķirību var piedēvēt apzīmējumam, kas dots konkrētajā tipoloģijā. |
|
Spätlese |
Vācu valodā |
ACVN/AĢIN (1, 3, 15, 16) |
Skatīt apzīmējumu “vēlā vīnogu ražas novākšana”, ko izmanto Bolzano autonomajā provincē. |
|
Soleras |
Itāļu valodā |
ACVN (3) |
Apzīmējums, kas saistīts ar īpašu desertvīnu tipu, ko sauc par Marsala. To attiecina uz produktu un īpašu ražošanas paņēmienu, atbilstoši kuram vīnu iztur ne mazāk kā vismaz piecus gadus koka mucās. Aizliegts vīnu bagātināt ar karsētu misu vai koncentrētu misu. Izmantojot šo paņēmienu, iegūst nesajauktu, dabīgu produktu, kas nesatur papildu elementus, pat ne vīnogu izcelsmes, izņemot, protams, spirtu desertvīna gadījumā. |
|
Stravecchio |
Itāļu valodā |
ACVN (3) |
Apzīmējums, kas saistīts tikai ar Marsala neatkārtojamo Virgin un/vai Soleras tipu vīniem. To attiecina uz noteiktu ražošanas paņēmienu, izturot vīnu ne mazāk kā vismaz desmit gadus koka mucās. |
|
Strohwein |
Vācu valodā |
ACVN/AĢIN (1, 3, 11, 15, 16) |
Skatīt tradicionālo apzīmējumu Passito. Tā tiešā nozīme ir “salmu vīns”. To attiecina uz īpašu vīnu, ko ražo Bolzano provincē, un tas attiecas uz ražošanas paņēmienu, izmantojot vīnogas, kuras pēc ievākšanas žāvētas uz salmu režģiem atbilstoši žāvēšanas paņēmienam, kas noteikts dažādās produkta specifikācijās. |
|
Superiore |
Itāļu valodā |
ACVN (1, 3, 4, 5, 6, 8, 15, 16) |
Vīni, kuriem piemīt augstākās kvalitātes īpašības un kuru ražošanas noteikumu tiesību normas ir daudz stingrākas par citām tiesību normām. Produkta specifikācijas nosaka šādas prasības: a) vīnogu dabiskā spirta tilpumkoncentrācijas minimumu, kas lielāks vismaz par 0,5°; b) kopējā patērētā spirta tilpumkoncentrāciju, kas lielāka vismaz par 0,5°; |
Sanmarīno |
Superiore Old Marsala |
Itāļu valodā |
ACVN (3) |
Apzīmējums attiecas uz Marsala Superiore vīnu tipu. To attiecina uz īpašu produktu un noteiktu ražošanas paņēmienu, vīnu izturot koka mucās ne mazāk kā vismaz divus gadus. Šajā nosaukumā ietverts angļu apzīmējums, ko tradicionāli lieto desertvīniem un ko apstiprina gan produkta specifikācija, gan attiecībā uz Marsala vīniem izstrādātais likums. Šā nosaukuma nozīmīgums un prestižs ir saistīts ar tā ražotājiem un angļu izplatītājiem, kuri kopš 1773. gada, kad atklāja šo vīnu, ražoja un tirgoja, veicinot tā atpazīstamību, jo īpaši Anglijā. |
|
Torchiato |
Itāļu valodā |
ACVN (1) |
Īpašs apzīmējums, kas saistīts ar Colli di Conegliano – Torchiato di Fregona vīniem. To attiecina uz produkta noteiktām īpašībām, kuras iegūst, izmantojot pilnībā izstrādātu ražošanas paņēmienu, saskaņā ar kuru vīnogas tiek viegli sapresētas. |
|
Torcolato |
Itāļu valodā |
ACVN (1) |
Īpašs apzīmējums, ko attiecina uz īpašu vīnu tipu, ko sauc par Breganze. Tas attiecas uz produkta noteiktām īpašībām, kuras iegūst, izmantojot rūpīgu ražošanas paņēmienu, atbilstoši kuram izmanto daļēji žāvētas vīnogas. Pēc ražas novākšanas, vīnogas tiek piekārtas pie režģiem, kuros tās vēdina, un visbeidzot atkārtoti piekar. Šādā veidā notiek vīnogu žāvēšanas process. |
|
Vecchio |
Itāļu valodā |
ACVN (1, 3) |
Apzīmējums attiecas uz Rosso Barletta, Aglianico del Vuture, Marsala un Falerno del Massico vīniem. To attiecina uz vīna izturēšanas nosacījumiem un turpmāko izturēšanas procesu, un produkta pilnveidošanu. |
|
Vendemmia Tardiva |
Itāļu valodā |
ACVN/AĢIN (1, 3, 15, 16) |
Apzīmējums attiecas uz noteiktu produkta tipu ar vēlu vīnogu ražu. Vīnogu nogatavināšanas pakāpe uz ķekara un turpmākā vīnogu žāvēšana dažādos apkārtējās vides un laika apstākļos rada neatkārtojamu produktu, jo īpaši ņemot vērā tā cukura saturu un aromātu. Rezultātā iegūst neparastu vīnu. Šos vīnus kvalificē arī kā desertvīnus vai “meditācijas” vīnus. |
|
Verdolino |
Itāļu valodā |
ACVN/AĢIN (1) |
Apzīmējums attiecas uz ražošanas paņēmienu un tā īpašo zaļo krāsu. |
|
Vergine |
Itāļu valodā |
ACVN (1, 3) |
Apzīmējums attiecas uz Marsala vīniem. To attiecina uz īpašu produktu un noteiktu ražošanas paņēmienu, atbilstoši kuram vīnu iztur ne mazāk kā vismaz piecus gadus koka mucās, kā arī vīnam nedrīkst pievienot karsētu vai koncentrētu misu. Tas nozīmē, ka iegūtais produkts ir nesajaukts, dabīgs produkts, kas nesatur papildu elementus, pat ne vīnogu izcelsmes, izņemot spirta procentus, kas ir endēmiski desertvīnam. Šāds apzīmējums, lielākoties, attiecas uz Bianco Vergine Valdichiana vīniem. To attiecina uz tradicionālu ražošanas paņēmienu, atbilstoši kuram vīnu raudzē bez vīnogu miziņām, iegūstot nesajauktu un dabīgu gala produktu. |
|
Vermiglio |
Itāļu valodā |
ACVN (1) |
Apzīmējums attiecas uz Colli dell’Etruria Centrale vīniem. To attiecina gan uz noteiktām kvalitātes īpašībām, gan uz īpašo krāsu. |
|
Vino Fiore |
Itāļu valodā |
ACVN (1) |
Apzīmējums attiecas uz dažu baltvīnu un sārtvīnu noteiktu ražošanas paņēmienu. Saskaņā ar šo paņēmienu vīnogas viegli sapresē, tādējādi iegūstot vīnu ar īpaši maigu garšu, kas atspoguļo šā vīna labākās iezīmes, t. i., “ziedu aromātu”. |
|
Vino Novello |
Itāļu valodā |
ACVN/AĢIN (1, 8) |
Apzīmējums attiecas uz noteiktu ražošanas paņēmienu un ražošanas periodu, kas vīna tirdzniecībai un patēriņam ir noteikts katra vīnogu ievākšanas gada 6. novembrī. |
|
Novello |
||||
Vin Santo |
Itāļu valodā |
ACVN (1) |
Vēsturiski tradicionāls apzīmējums, kas attiecas uz atsevišķiem vīniem, ko ražo Toskānas, Marche, Umbria, Emilia Romagna, Veneto un Trentino Alto Adige vīna ražošanas reģionā. To attiecina uz noteiktu vīnu tipu un attiecīgo un sarežģīto ražošanas paņēmienu, vīna vīnogas uzglabājot un žāvējot tradicionālos koka traukos tām piemērotās un vēdināmās telpās ilgu izturēšanas periodu. Attiecībā uz apzīmējuma izcelsmi ir izteiktas vairākas hipotēzes lielākoties saistībā ar viduslaikiem. Visticamākā hipotēze ir cieši saistīta ar vīna reliģisko vērtību. Šo vīnu uzskatīja par neparastu, piedēvējot tam brīnumainu spēku. Parasti vīnu lietoja Svētās Mises laikā, un tas izskaidro, kāpēc to sauc par “svēto vīnu” (vinsanto). Apzīmējumu vēl joprojām lieto, un tas ir sīki aprakstīts ACVN vīnu specifikācijās; šā tipa vīnus kopumā pazīst un novērtē visā pasaulē. |
|
Vino santo |
||||
Vinsanto |
||||
Vivace |
Itāļu valodā |
ACVN/AĢIN (1, 8) |
Apzīmējums attiecas uz ražošanas paņēmienu un tā rezultātā iegūto attiecīgo produktu. Vīns ir dzirkstošs, jo tā sastāvā ir oglekļa dioksīds, kas radies īpašā un dabiskā fermentācijas procesā. |
|
KIPRA |
||||
Αμπελώνας (-ες) (Ampelonas (-es)) (Vineyard(-s)) |
Grieķu valodā |
ACVN/AĢIN (1, 3, 4, 5, 6, 8, 9, 15, 16) |
Vīns, kas izgatavots no vīnogām, kuras ievāktas vīna dārzos, kuru platība nav mazāka par vismaz 1 hektāru un kuri pieder lauksaimniecības nozarē nodarbinātai saimniecībai. Vīnu izgatavo vienīgi saimniecībā attiecīgā apvidus teritorijā. WPC – Board act 6/2006 (EC382/2007, L95, 5.4.2007) |
|
Κτήμα (Ktima) (Domain) |
Grieķu valodā |
ACVN/AĢIN (1, 3, 4, 5, 6, 8, 9, 15, 16) |
Vīns, kas izgatavots no vīnogām, kuras ievāktas vīna dārzos, kuru platība nav mazāka par vismaz 1 hektāru un kuri pieder lauksaimniecības nozarē nodarbinātai saimniecībai. Vīnu izgatavo vienīgi saimniecībā. WPC – Board act 6/2006 (EC382/2007, L95, 5.4.2007) |
|
Μοναστήρι (Monastiri) (Monastery) |
Grieķu valodā |
ACVN/AĢIN (1, 3, 4, 5, 6, 8, 9, 15, 16) |
Vīns, kas izgatavots no vīnogām, kuras ievāktas vīna dārzos, kuru platība nav mazāka par vismaz 1 hektāru un kuri pieder lauksaimniecības nozarē nodarbinātai saimniecībai. Tajā pašā lauksamniecības apgabalā atrodas klosteris. Vīnu izgatavo vienīgi saimniecībā. WPC – Board act 6/2006 (EC382/2007, L95, 5.4.2007) |
|
Μονή (Moni) (Monastery) |
Grieķu valodā |
ACVN/AĢIN (1, 3, 4, 5, 6, 8, 9, 15, 16) |
||
LUKSEMBURGA |
||||
Château |
Franču valodā |
ACVN (1) |
Apzīmējums attiecas uz tās saimniecības nosaukumu, kura nodrošina, ka vīnogu izcelsme ir vienīgi tās apsaimniekotajā teritorijā un vīna izgatavošanu veic saimniecība. |
Čīle |
Grand premier cru |
Franču valodā |
ACVN (1) |
Vīniem, attiecībā uz kuriem atļauts lietot valsts zīmi Marque nationale, var lietot arī kādu no papildu kvalitātes apzīmējumiem: Vin classé, Premier cru vai Grand premier cru, kurus lieto kopš 1959. gada. Šos apzīmējumus oficiāla komiteja piešķir atsevišķi katram vīnam pēc tā degustācijas, novērtējot vīnu un piešķirot tam punktus pēc 20 punktu vērtējuma skalas: — vīniem, kuriem piešķirts mazāk par 12 punktiem, atsaka oficiālo klasifikāciju, un uz to etiķetēm nedrīkst norādīt apzīmējumu Marque nationale – appellation contrôlée, — vīnus, kuriem piešķirti vismaz 12 punkti, oficiāli atzīst kā Marque nationale – appellation contrôlée, — vīniem, kuriem piešķirts ne mazāk par 14 punktiem, atļauts uz to etiķetēm papildus apzīmējumam Marque nationale – appellation contrôlée lietot apzīmējumu Vin classé, — vīniem, kuriem piešķirts ne mazāk par 16,0 punktiem, atļauts uz to etiķetēm papildus apzīmējumam Marque nationale – appellation contrôlée lietot apzīmējumu Premier cru, — vīniem, kuriem piešķirts ne mazāk par 18,0 punktiem, atļauts uz to etiķetēm papildus apzīmējumam Marque nationale – appellation contrôlée lietot apzīmējumu Grand premier cru, |
|
Tunisija |
||||
Premier cru |
||||
Vin classé |
||||
Vendanges tardives |
Franču valodā |
ACVN (1) |
Apzīmē vīnu, kas izgatavots no vēlās ražas vīnogām un tikai no vienas Auxerrois, Pinot blanc, Pinot gris, Riesling vai Gewürztraminer vīnogu šķirnes. Vīnogas novāc ar rokām un dabiskā spirta tilpumkoncentrācija Riesling vīnogu šķirnei ir noteikta ne mazāk kā 95 grādi pēc Eksles un 105 grādi pēc Eksles pārējām vīnogu šķirnēm. (2001. gada 8. janvāra Valdības noteikumi) |
|
Vin de glace |
Franču valodā |
ACVN (1) |
Apzīmē ledus vīnu, kas izgatavots no sasalušām vīnogām, kuras ievāktas ar rokām, gaisa temperatūrā, kas zemāka vai vienāda ar –7 °C. Vinifikācijā drīkst izmantot tikai Pinot blanc, Pinot gris un Riesling vīnogu šķirnes vīnogas un dabiskā spirta tilpumkoncentrācijai misā jābūt ne mazāk par 120 grādiem pēc Eksles. (2001. gada 8. janvāra Valdības noteikumi) |
|
Vin de paille |
Franču valodā |
ACVN (1) |
Apzīmē “salmu vīnu”, kas izgatavots no vienas no Auxerrois, Pinot blanc, Pinot gris vai Gewürztraminer vīnogu šķirnes vīnogām. Vīnogas ievāc ar rokām un izklāj uz salmu paklājiem, atstājot kaltēties vismaz divus mēnešus. Salmus var aizstāt ar mūsdienīgiem plauktiem. Dabiskā spirta tilpumkoncentrācijai vīnogās jābūt ne mazāk par 130 grādiem pēc Eksles. (2001. gada 8. janvāra Valdības noteikumi) |
|
UNGĀRIJA |
||||
Aszú (3)(4)(5)(6) puttonyos |
Ungāru valodā |
ACVN (1) |
Vīns, kas izgatavots, pievienojot jaunvīnu, misu vai vēl nenorūgušu jaunvīnu, kas uzliets uz Botritys skartām (aszú) ogām un izturēts vismaz trīs gadus (divus gadus mucā). Ir noteikts cukura līmenis un arī saturs bez cukura. To var lietot tikai ar ACVN Tokaji. |
|
Aszúeszencia |
Ungāru valodā |
ACVN (1) |
||
Bikavér |
Ungāru valodā |
ACVN (1) |
Sarkanvīns, kas iegūts no vismaz trīs vīnogu šķirnēm, izturēts koka mucā vismaz 12 mēnešus, turpmākās norādes attiecībā uz tā ražošanas prasībām var noteikt vietējās tiesību normās. To var lietot tikai ar ACVN Eger un Szekszárd. |
|
Eszencia |
Ungāru valodā |
ACVN (1) |
Botritys skartu (aszú) ogu sula, kas dabiski iztek no cisternām, kurās tās tiek ievietotas, ievācot ražu. Atlieku cukura saturs: vismaz 450 g/l. Ekstrakts, kas nesatur cukuru: vismaz 50 g/l. To var lietot tikai ar ACVN Tokaj. |
|
Fordítás |
Ungāru valodā |
ACVN (1) |
Vīns, kas izgatavots, vīnu uzlejot uz tajā pašā gadā ievāktas un izspiestas Asu masas (aszú pulp), izturēts vismaz divus gadus (vienu gadu mucā). To var lietot tikai ar ACVN Tokaj. |
|
Máslás |
Ungāru valodā |
ACVN (1) |
Vīns, kas izgatavots, uzlejot vīnu uz Tokaj Aszú vīna nogulsnēm, kas iegūts no tajā pašā gadā ievāktas ražas, izturēts vismaz divus gadus (vienu gadu mucā). To var lietot tikai ar ACVN Tokaj. |
|
Késői szüretelésű bor |
Ungāru valodā |
ACVN/AĢIN (1) |
Vēlā raža. Cukura saturs misā ir vismaz 204,5 g/l. |
|
Válogatott szüretelésű bor |
Ungāru valodā |
ACVN/AĢIN (1) |
Vīns, kas izgatavots no atlasītām ogām. Cukura saturs misā ir vismaz 204,5 g/l. |
|
Muzeális bor |
Ungāru valodā |
ACVN/AĢIN (1) |
Vīns, kas izturēts pudelē vismaz piecus gadus. |
|
Siller |
Ungāru valodā |
ACVN/AĢIN (1) |
Sarkanvīns ar ļoti spilgtu krāsu, ko iegūst, mērcējot vīnogas ļoti īsu laiku. |
|
Szamorodni |
Ungāru valodā |
ACVN (1) |
Vīns, kas izgatavots gan no Botritys skartām (aszú), gan veselām ogām, izturēts vismaz divus gadus (vienu gadu mucā). Cukura saturs misā ir vismaz 230,2 grami cukura uz vienu litru. To var lietot tikai ar ACVN Tokaj. |
|
AUSTRIJA |
||||
Ausstich |
Vācu valodā |
ACVN/AĢIN (1) |
Vīns jāizgatavo no viena ražas gada vīnogām un marķējumā jānorāda informācija par atlases kritērijiem. |
|
Auswahl |
Vācu valodā |
ACVN/AĢIN (1) |
Vīns jāizgatavo no viena ražas gada vīnogām un marķējumā jānorāda informācija par atlases kritērijiem. |
|
Bergwein |
Vācu valodā |
ACVN/AĢIN (1) |
Vīns izgatavots no vīnogām, kas audzētas vīna dārzu terasēs vai stāvās nogāzēs ar slīpumu, kurš lielāks par 26 %. |
|
Klassik |
Vācu valodā |
ACVN (1) |
Vīns jāizgatavo no viena ražas gada vīnogām un marķējumā jānorāda informācija par atlases kritērijiem. |
|
Classic |
||||
Heuriger |
Vācu valodā |
ACVN/AĢIN (1) |
Vīns jāpārdod mazumtirgotājam līdz tā gada decembra beigām, kas ir nākamais pēc vīnogu ražas ievākšanas gada, un vīns jāpārdod patērētājam līdz nākošā gada marta beigām. |
|
Gemischter Satz |
Vācu valodā |
ACVN/AĢIN (1) |
Vīns jāizgatavo no dažādu baltvīna vai sarkanvīna vīnogu šķirņu maisījuma. |
|
Jubiläumswein |
Vācu valodā |
ACVN/AĢIN (1) |
Vīns jāizgatavo no viena ražas gada vīnogām un marķējumā jānorāda informācija par atlases kritērijiem. |
|
Reserve |
Vācu valodā |
ACVN (1) |
Spirta saturs vīnā nav mazāks par 13 % tilp. Kvalitatīvo vīnu pārbaudes numuru sarkanvīnam piešķir sākot ar tā gada 1. novembri, kas ir nākamais pēc ražas gada, baltvīnam – sākot ar tā gada 15. martu, kas ir nākamais pēc ražas gada. |
|
Schilcher |
Vācu valodā |
ACVN/AĢIN (1) |
Vīns jāizgatavo Steiermark apgabalā tikai no Blauer Wildbacher šķirnes vīnogām, kas izaudzētas Steirerland vīnogu audzēšanas reģionā. |
|
Sturm |
Vācu valodā |
AĢIN (1) |
Daļēji fermentēta vīnogu misa, kurā spirta saturs nav mazāks par 1 % tilp. Sturm vīns jāpārdod ražas novākšanas gadā laika posmā no augusta līdz decembrim, turklāt tā fermentācijas procesam, to pārdodot, jāturpinās. |
|
PORTUGĀLE |
||||
Canteiro |
Portugāļu valodā |
ACVN (3) |
Apzīmējums, kas rezervēts ACVN “Madeira” – šis vīns ir stiprināts pēc fermentācijas un uzglabāts mucā, izturēts ne mazāk kā divus gadus, norādīts īpašā pašreizējā novērtējumā, un to nevar iepildīt pudelēs ātrāk kā pēc trīs gadiem. (Portaria no 125/98 de 29.7.1998) |
|
Colheita Seleccionada |
Portugāļu valodā |
ACVN/AĢIN (1) |
Apzīmējums, kas rezervēts vīnam ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai cilmes vietas nosaukumu, kas iepildīts stikla pudelēs, kam piemīt raksturīgas organoleptiskās īpašības, faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir par vismaz 1 % augstāka nekā ar likumu noteiktais minimums, norādīts īpašā pašreizējā novērtējumā, un uz tā etiķetes obligāti jānorāda ražas novākšanas gads. (Portaria no 924/2004, de 26.7.2004) |
|
Crusted |
Angļu valodā |
ACVN (3) |
Portvīns ar īpašām organoleptiskajām īpašībām, iepildot pudelē tas ir sarkans un biezs, ar patīkamu aromātu un garšu, ko iegūst, samaisot dažādu gadu vīnus, lai iegūtu organoleptisko īpašību papildinājumu, kas izraisīs nogulšņu (“garozas”) izveidošanos uz pudeles sieniņām, kas ir viena no vīna izgatavošanas stadijām, un kuru atzinis Port un Douro vīna institūts ar tiesībām lietot apzīmējumu. (Regulamento no 36/2005, de 18.4.2005) |
|
Crusting |
||||
Escolha |
Portugāļu valodā |
ACVN/AĢIN (1) |
Apzīmējums, kas rezervēts vīnam ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai cilmes vietas nosaukumu, kas iepildīts stikla pudelēs, kam piemīt raksturīgas organoleptiskās īpašības un kas norādīts īpašā pašreizējā novērtējumā. (Portaria no 924/2004, de 26.7.2004) |
|
Escuro |
Portugāļu valodā |
ACVN (3) |
Apzīmējums, kas rezervēts ACVN “Madeira” – vīns ar dziļi aromātisku smaržas intensitāti, ko izraisa oranžās un dominējoši brūnganīgās krāsas līdzsvars, kas saistīts ar vīna krāsvielu oksidāciju un mucā esošo vielu kustību. (Portaria no 125/98 de 29.7.1998) |
|
Fino |
Portugāļu valodā |
ACVN (3) |
Kvalitatīvs un elegants vīns ACVN “Madeira” ar nevainojami līdzsvarotu skābju svaigumu, nobriedis un plašu aromātu, kas attīstījies, izturot vīnu mucā. (Portaria no 125/98 de 29.7.1998) |
|
Augstvērtīgs portvīns ar smalku aromātu un garšu, ko piešķir tā organoleptiskās īpašības; šo apzīmējumu lieto tikai kopā ar portvīna tradicionālajiem apzīmējumiem “Tawny”, “Ruby” un “White”. (Portaria no 1484/2002 de 22.11.2002) |
||||
Frasqueira |
Portugāļu valodā |
ACVN (3) |
ACVN “Madeira” vīns, kura apzīmējumu saista ar ražas gadu, un produkts jāiegūst no tradicionālām vīnogu šķirnēm, izturot vīnu ne mazāk kā 20 gadus, iegūstot raksturīgas īpašības un norādot īpašu pašreizējo novērtējumu, pirms vai pēc vīna iepildīšanas pudelēs. (Portaria no 125/98 de 29.7.1998) |
|
Garrafeira |
Portugāļu valodā |
ACVN/AĢIN (1, 3) |
Apzīmējums, kas rezervēts vīnam ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai cilmes vietas nosaukumu, kurš saistās ar ražas novākšanas gadu, kam piemīt raksturīgas organoleptiskās īpašības, minimālais izturēšanas periods sarkanvīniem ir 30 mēneši, no kuriem vismaz 12 mēneši stikla pudelēs, baltvīniem vai sārtvīniem minimālais izturēšanas periods ir 12 mēneši, no kuriem vismaz seši mēneši stikla pudelēs, norādīts īpašā pašreizējā novērtējumā. (Portaria no 924/2004, de 26.7.2004) |
|
ACVN (3) |
Portvīns, kas pēc uzglabāšanas koka mucās tiek iepildīts stikla traukos un izturēts ne mazāk kā astoņus gadus, pēc tam vīnu iepilda pudelēs. (Regulamento no 36/2005, de 18.4.2005) |
|||
ACVN (3) |
ACVN “Madeira” vīns, kura apzīmējumu saista ar ražas gadu, un produkts jāiegūst no tradicionālām vīnogu šķirnēm, izturot vīnu ne mazāk kā 20 gadus, iegūstot raksturīgas īpašības un norādot īpašu pašreizējo novērtējumu, pirms vai pēc vīna iepildīšanas pudelēs. (Portaria no 40/82, de 15.4.1982) |
|||
Lágrima |
Portugāļu valodā |
ACVN (3) |
Portvīns, kura salduma pakāpei – blīvumam 20° temperatūrā pēc Celsija jābūt no 1 034 līdz 1 084. (Decreto-Lei no 166/86, de 26.6.1986) |
|
Leve |
Portugāļu valodā |
ACVN/AĢIN (1, 3) |
Apzīmējums, kas rezervēts AĢIN “Lisboa” vīnam, kurā ir attiecīgajam vīnogu audzēšanas apgabalam noteiktais dabiskā spirta koncentrācijas minimums, faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav lielāka par 10 %, noteiktais skābuma saturs, ko izsaka kā vīnskābi, ir vienāds vai lielāks par 4,5 g/l, maksimālais spiediens ir 1 bārs, un atlikušie analītiskie parametri atbilst vērtībām, kas kopumā noteiktas desertvīniem. (Portaria no 426/2009, 23.4.2009) |
|
Apzīmējums, kas rezervēts AĢIN “Tejo” vīnam, kurā ir attiecīgajam vīnogu audzēšanas apgabalam noteiktais dabiskā spirta koncentrācijas minimums, faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav lielāka par 10,5 %, noteiktais skābuma saturs, ko izsaka kā vīnskābi, ir vienāds vai lielāks par 4 g/l, maksimālais spiediens ir 1 bārs, un atlikušie analītiskie parametri atbilst vērtībām, kas kopumā noteiktas desertvīniem. (Portaria no 445/2009, de 27.4.2009) |
||||
Baltais portvīns ACVN, kura spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 16,5 %. (Regulamento no 36/2005, de 18.4.2005) |
||||
ACVN “Madeira” vīns, nedaudz biezs, bet sabalansētas konsistences. (Portaria no 125/98 de 29.7.1998) |
||||
Nobre |
Portugāļu valodā |
ACVN (1) |
Apzīmējums, kas rezervēts Dão cilmes vietas nosaukumam, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Dão vīna reģiona statūtos. (Decreto-Lei no 376/93, de 5.11.1993) |
|
Reserva |
Portugāļu valodā |
ACVN/AĢIN (1, 3, 4, 5) |
Apzīmējums, kas rezervēts vīnam ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un cilmes vietas nosaukumu, kas iepildīts stikla pudelēs, saistās ar ražas novākšanas gadu, vīnam piemīt raksturīgas organoleptiskās īpašības, faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz par 0,5 % augstākā nekā ar likumu noteiktais minimums, norādīts īpašā pašreizējā novērtējumā. (Portaria no 924/2004, de 26.7.2004) |
|
Apzīmējums, kas rezervēts kvalitatīvajam dzirkstošajam vīnam, dzirkstošajam vīnam ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un cilmes vietas nosaukumu, kas pirms atdalīšanas no nogulsnēm, lietojot vīna pārliešanas citā traukā metodi un sasaldēšanas metodi, vai vīna nogulšņu noņemšanu, bijis iepildīts pudelēs no 12 līdz 24 mēnešiem. (Portaria no 924/2004, de 26.7.2004) |
||||
Apzīmējums rezervēts desertvīnam ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un cilmes vietas nosaukumu, kas iepildīts stikla pudelēs, saistās ar ražas novākšanas gadu, ko var laist tirgū tikai pēc trim gadiem, norādot īpašā pašreizējā novērtējumā. (Portaria no 924/2004, de 26.7.2004) |
||||
ACVN (1, 3, 4, 5) |
Portvīns ar raksturīgām organoleptiskajām īpašībām, atklājot aromāta un garšas komplicētību, ko iegūst, sajaucot dažādu nogatavināšanas pakāpju vīnus, kas piešķir tiem īpašas organoleptiskās īpašības. (Regulamento no 36/2005, de 18.4.2005) |
|||
Vīns ar ACVM “Madeira”, kurš atbilst noteikumiem par uzpildīšanu ik pēc 5 gadiem. (Portaria no 125/98, de 29.7.1998) |
||||
Reserva velha (ou grande reserva) |
Portugāļu valodā |
ACVN/AĢIN (1, 3, 4, 5) |
Apzīmējums, kas rezervēts kvalitatīvajam dzirkstošajam vīnam, dzirkstošajam vīnam ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un cilmes vietas nosaukumu, kas pirms atdalīšanas no nogulsnēm, lietojot vīna pārliešanas citā traukā metodi un sasaldēšanas metodi, vai vīna nogulšņu noņemšanu, bija iepildīts pudelēs vairāk kā 36 mēnešus. (Portaria no 924/2004, de 26.7.2004) |
|
Ruby |
Angļu valodā |
ACVN (3) |
Portvīns ar sarkanu vai izteikti sarkanu krāsu. Vīni, kuros vīndari cenšas ierobežot to tumši sarkanās krāsas attīstību un saglabāt jaunvīnam piemītošo augļu garšu un stiprumu. (Regulamento no 36/2005, de 18.4.2005) |
Dienvidāfrika (8) |
Solera |
Portugāļu valodā |
ACVN (3) |
Vīns ar ACVN “Madeira” – saistās ar ražas novākšanas datumu, kas ir vīna partijas pamatā, katru gadu iepildīšanai pudelēs atlejot noteiktu vīna daudzumu, kas nepārsniedz 10 % vīna krājumu, daudzumu, kas tiek aizstāts ar citu kvalitatīvo vīnu. Pieļaujamais papildinājuma maksimums ir 10, pēc tam vīnu var nekavējoties iepildīt pudelēs. (Portaria no 125/98 de 29.7.1998) |
|
Super reserva |
Portugāļu valodā |
ACVN/AĢIN (4, 5) |
Apzīmējums, kas rezervēts kvalitatīvajam dzirkstošajam vīnam, dzirkstošajam vīnam ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un cilmes vietas nosaukumu, kas pirms atdalīšanas no nogulsnēm, lietojot vīna pārliešanas citā traukā metodi un sasaldēšanas metodi, vai vīna nogulšņu noņemšanu, bijis iepildīts pudelēs no 24 līdz 36 mēnešiem. (Portaria no 924/2004, de 26.7.2004) |
|
Superior |
Portugāļu valodā |
ACVN/AĢIN (1, 3) |
Apzīmējums, kas rezervēts vīnam ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un cilmes vietas nosaukumu, kas iepildīts stikla pudelēs, kam piemīt raksturīgas organoleptiskās īpašības, faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz par 1 % augstākā nekā ar likumu noteiktais minimums un norādīts īpašā pašreizējā novērtējumā. (Portaria no 924/2004, de 26.7.2004) |
|
Apzīmējums rezervēts desertvīnam ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un cilmes vietas nosaukumu, kas iepildīts stikla pudelēs un ko var laist tirgū tikai pēc pieciem gadiem, norādot īpašā pašreizējā novērtējumā. (Portaria no 924/2004, de 26.7.2004) |
||||
Tawny |
Angļu valodā |
ACVN (3) |
Sarkanais portvīns, kas nogatavināts ar koksni ne mazāk kā septiņus gadus. To iegūst no dažādu vīnu partijām, kas izturēti mucās vai tvertnēs dažādos laika periodos. Vīnu izturot ilgāk, tā krāsa pamazām mainās uz dzeltenbrūnu vai vidēji dzeltenbrūnu vai gaiši dzeltenbrūnu, ar žāvētu augļu un meža smaržu buķeti; jo vecāks vīns, jo izteiktāki ir šie aromāti. (Regulamento no 36/2005, de 18.4.2005) |
Dienvidāfrika (8) |
Vintage, papildināts vai nepapildināts ar Late Bottle (LBV) vai Character |
Angļu valodā |
ACVN (3) |
Portvīns ar augstas kvalitātes organoleptiskajām īpašībām, kas iegūts no vienas vīnogu ražas, uz vīna apstiprināšanas dienu tas ir sarkans un biezs, ar patīkamu aromātu un garšu, ko atzinis Port un Douro vīna institūts ar tiesībām lietot apzīmējumu. Norādes “vēlā vīnogu raža” vai “LBV” var sākt izmantot ceturtajā gadā pēc ražas gada, bet iepildīt vīnu pudelēs drīkst ne vēlāk kā līdz tā gada 31. decembrim, kas ir sestais pēc ražas gada. (Regulamento no 36/2005, de 18.4.2005) |
|
Vintage |
Angļu valodā |
ACVN (3) |
Portvīns ar īpašām organoleptiskajām īpašībām, kas iegūts no vienas vīnogu ražas, uz vīna apstiprināšanas dienu tas ir sarkans un biezs, ar ļoti patīkamu aromātu un garšu, ko atzinis Port un Douro vīna institūts, ar tiesībām lietot apzīmējumu un atbilstošo datumu. Norādi “vintage” (“vīnogu raža”) var sākt izmantot otrajā gadā pēc ražas novākšanas gada, bet iepildīt vīnu pudelēs drīkst ne vēlāk kā līdz tā gada 30. jūlijam, kas ir trešais pēc ražas gada. Laist vīnu tirdzniecībā drīkst tikai sākot ar tā gada 1. maiju, kas ir otrais pēc ražas novākšanas gada. (Regulamento no 36/2005, de 18.4.2005) |
Dienvidāfrika (8) |
RUMĀNIJA |
||||
Rezervă |
Rumāņu valodā |
ACVN/AĢIN (1) |
Vīns, kas nogatavināts ozolkoka tvertnēs ne mazāk par 6 mēnešiem un izturēts pudelē ne mazāk par sešiem mēnešiem. |
|
Vin de vinotecă |
Rumāņu valodā |
ACVN (1, 15, 16) |
Vīns, kas nogatavināts ozolkoka tvertnēs ne mazāk par vienu gadu un izturēts pudelē ne mazāk par četriem gadiem. |
|
Vin tânăr |
Rumāņu valodā |
ACVN/AĢIN (1) |
Vīnu laiž tirgū tā gada beigās, kurā tas apstiprināts. |
|
SLOVĀKIJA |
||||
Mladé víno |
Slovāku valodā |
ACVN (1) |
Vīns jāiepilda pudelēs līdz tā kalendārā gada beigām, kurā tika ievākta vīnogu raža, ko izmantoja vīna ražošanā. Laist vīnu apgrozībā atļauts sākot ar tā novembra pirmo pirmdienu gada, kurā novākta raža. |
|
Archívne víno |
Slovāku valodā |
ACVN (1) |
Vīns, kas pēc vīna ražošanā izmantoto vīnogu ražas ievākšanas gada, nogatavināts vismaz trīs gadus. |
|
Panenská úroda |
Slovāku valodā |
ACVN (1) |
Vīna ražošanā izmantotas vīnogas, kuras ievāktas vīna dārza pirmajā ražas gadā. Pirmā raža ir raža, ko ievāc trešajā, vēlākais ceturtajā, gadā pēc vīnogulāju iestādīšanas. |
|
SLOVĒNIJA |
||||
Mlado vino |
Slovēņu valodā |
AĢIN / ACVN (1) |
Vīns, kuru drīkst laist tirdzniecībā tikai 30 dienas pēc ražas novākšanas dienas un tikai līdz 31. janvārim. |
|
(1) ACVN (aizsargāts cilmes vietas nosaukums) vai AĢIN (aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde), kas papildināta ar atsauci uz vīnkopības produktu kategorijām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIb pielikumu. (2) Vārdiem kursīvā ir tikai informatīvs vai paskaidrojošs raksturs, vai abi kopā, un tos neattiecina uz šīs regulas 3. panta noteikumiem. Tā kā tiem ir norādošs raksturs, tie nekādā gadījumā nav aizstājami attiecīgajos valsts tiesību aktos. (3) Apzīmējuma “Qualitätswein mit Prädikat” lietošana ir atļauta pārejas laikā līdz 2010. gada 31. decembrim. (4) Apzīmējumam “Sekt”, “Likörwein” un “Perlwein” aizsardzība nav pieprasīta. (5) Apzīmējumam “Sekt” aizsardzība nav pieprasīta. (6) Apzīmējumam “Sekt” aizsardzība nav pieprasīta. (7) Apzīmējumam “Riesling” un “Sekt” aizsardzība nav pieprasīta. (8) Apzīmējumu “Ruby”, “Tawny” un “Vintage” lieto kopā ar Dienvidāfrikas ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “CAPE” |
XIII PIELIKUMS
SAIMNIECĪBU APZĪMĒJUMI
Dalībvalstis vai trešās valstis |
Apzīmējumi |
Austrija |
Burg, Domäne, Eigenbau, Familie, Gutswein, Güterverwaltung, Hof, Hofgut, Kloster, Landgut, Schloss, Stadtgut, Stift, Weinbau, Weingut, Weingärtner, Winzer, Winzermeister |
Čehija |
Sklep, vinařský dům, vinařství |
Vācija |
Burg, Domäne, Kloster, Schloss, Stift, Weinbau, Weingärtner, Weingut, Winzer |
Francija |
Abbaye, Bastide, Campagne, Chapelle, Château, Clos, Commanderie, Cru, Domaine, Mas, Manoir, Mont, Monastère, Monopole, Moulin, Prieuré, Tour |
Grieķija |
Αγρέπαυλη (Agrepavlis), Αμπελι (Ampeli), Aμπελώνας(-ες) (Ampelonas-(es)), Αρχοντικό (Archontiko), Κάστρο (Kastro), Κτήμα (Κtima), Μετόχι (Metochi), Μοναστήρι (Monastiri), Ορεινό Κτήμα (Orino Ktima), Πύργος (Pyrgos) |
Itālija |
abbazia, abtei, ansitz, burg, castello, kloster, rocca, schlofl, stift, torre, villa |
Kipra |
Αμπελώνας (-ες) (Ampelonas (-es), Κτήμα (Ktima), Μοναστήρι (Monastiri), Μονή (Moni) |
Portugāle |
Casa, Herdade, Paço, Palácio, Quinta, Solar |
Slovākija |
Kaštieľ, Kúria, Pivnica, Vinárstvo, Usadlosť |
Slovēnija |
Klet, Kmetija, Posestvo, Vinska klet |
XIV PIELIKUMS
NORĀDE PAR CUKURA SATURU
Apzīmējumi |
Lietošanas nosacījumi |
A DAĻA – Apzīmējumu saraksts, kurus lieto uz dzirkstošo vīnu, gāzēto dzirkstošo vīnu, kvalitatīvo dzirkstošo vīnu vai kvalitatīvo aromātisko dzirkstošo vīnu etiķetēm |
|
brut nature, naturherb, bruto natural, pas dosé, dosage zéro, natūralusis briutas, īsts bruts, přírodně tvrdé, popolnoma suho, dosaggio zero, брют натюр, brut natur |
Ja cukura saturs mazāks par 3 gramiem litrā; šos apzīmējumus drīkst lietot tikai produktiem, kam pēc otrās fermentācijas nav pievienots cukurs. |
extra brut, extra herb, ekstra briutas, ekstra brut, ekstra bruts, zvláště tvrdé, extra bruto, izredno suho, ekstra wytrawne, екстра брют |
Ja cukura saturs ir no 0 līdz 6 gramiem litrā. |
brut, herb, briutas, bruts, tvrdé, bruto, zelo suho, bardzo wytrawne, брют |
Ja cukura saturs mazāks par 12 gramiem litrā. |
extra dry, extra trocken, extra seco, labai sausas, ekstra kuiv, ekstra sausais, különlegesen száraz, wytrawne, suho, zvláště suché, extra suché, екстра сухо, extra sec, ekstra tør |
Ja cukura saturs ir no 12 līdz 17 gramiem litrā. |
sec, trocken, secco, asciutto, dry, tør, ξηρός, seco, torr, kuiva, sausas, kuiv, sausais, száraz, półwytrawne, polsuho, suché, сухо |
Ja cukura saturs ir no 17 līdz 32 gramiem litrā. |
demi-sec, halbtrocken, abboccato, medium dry, halvtør, ημίξηρος, semi seco, meio seco, halvtorr, puolikuiva, pusiau sausas, poolkuiv, pussausais, félszáraz, półsłodkie, polsladko, polosuché, polosladké, полусухо |
Ja cukura saturs ir no 32 līdz 50 gramiem litrā. |
doux, mild, dolce, sweet, sød, γλυκός, dulce, doce, söt, makea, saldus, magus, édes, ħelu, słodkie, sladko, sladké, сладко, dulce, saldais |
Ja cukura saturs lielāks par 50 gramiem litrā. |
B DAĻA – Apzīmējumu saraksts, kurus lieto uz to produktu etiķetēm, kuri nav norādīti A daļā |
|
сухо, seco, suché, tør, trocken, kuiv, ξηρός, dry, sec, secco, asciuttto, sausais, sausas, száraz, droog, wytrawne, seco, sec, suho, kuiva |
Ja cukura saturs nepārsniedz: — 4 gramus litrā, vai — 9 gramus litrā, ar nosacījumu, ka kopējais skābuma saturs, ko izsaka kā vīnskābes gramus litrā, nav lielāks par 2 gramiem zem atlieku cukura satura līmeņa. |
полусухо, semiseco, polosuché, halvtør, halbtrocken, poolkuiv, ημίξηρος, medium dry, demi-sec, abboccato, pussausais, pusiau sausas, félszáraz, halfdroog, półwytrawne, meio seco, adamado, demisec, polsuho, puolikuiva, halvtorrt |
Ja cukura saturs pārsniedz iepriekš norādīto maksimālo daudzumu, bet nepārsniedz: — 12 gramus litrā, vai — 18 gramus litrā, ar nosacījumu, ka kopējais skābuma saturs, ko izsaka kā vīnskābes gramus litrā, nav lielāks par 10 gramiem zem atlieku cukura satura līmeņa. |
полусладко, semidulce, polosladké, halvsød, lieblich, poolmagus, ημίγλυκος, medium, medium sweet, moelleux, amabile, pussaldais, pusiau saldus, félédes, halfzoet, półsłodkie, meio doce, demidulce, polsladko, puolimakea, halvsött |
Ja cukura saturs ir vismaz 45 grami litrā. |
сладко, dulce, sladké, sød, süss, magus, γλυκός, sweet, doux, dolce, saldais, saldus, édes, ħelu, zoet, słodkie, doce, dulce, sladko, makea, sött. |
Ja cukura saturs ir vismaz 45 grami litrā. |
XV PIELIKUMS
TO VĪNOGU ŠĶIRŅU NOSAUKUMU UN TO SINONĪMU SARAKSTS, KURUS DRĪKST NORĀDĪT VĪNU MARĶĒJUMĀ
A DAĻA. Vīnogu šķirņu nosaukumu un to sinonīmu saraksts, kuras drīkst norādīt vīnu marķējumā saskaņā ar 62. panta 3. punktu
Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nosaukums |
Šķirnes nosaukums vai tā sinonīms |
Valstis, kuras drīkst izmantot šķirnes nosaukumu vai tā sinonīmu (1) |
|
1 |
Alba (IT) |
Albarossa |
Itālija° |
2 |
Alicante (ES) |
Alicante Bouschet |
Grieķija°, Itālija°, Portugāle°, Alžīrija°, Tunisija°, ASV°, Kipra°, Dienvidāfrika N.B.: Nosaukumu “Alicante” vienu pašu nedrīkst izmantot vīna apzīmēšanai. |
3 |
Alicante Branco |
Portugāle° |
|
4 |
Alicante Henri Bouschet |
Francija°, Serbija un Melnkalne (6) |
|
5 |
Alicante |
Itālija° |
|
6 |
Alikant Buse |
Serbija un Melnkalne (4) |
|
7 |
Avola (IT) |
Nero d'Avola |
Itālija |
8 |
Bohotin (RO) |
Busuioacă de Bohotin |
Rumānija |
9 |
Borba (PT) |
Borba |
Spānija° |
10 |
Bourgogne (FR) |
Blauburgunder |
Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (13-20-30), Austrija (18-20), Kanāda (20-30), Čīle (20-30), Itālija (20-30), Šveice |
11 |
Blauer Burgunder |
Austrija (10-13), Serbija un Melnkalne (17-30) |
|
12 |
Blauer Frühburgunder |
Vācija (24) |
|
13 |
Blauer Spätburgunder |
Vācija (30), Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika(10-20-30), Austrija (10-11), Bulgārija (30), Kanāda (10-30), Čīle (10-30), Rumānija (30), Itālija (10-30) |
|
14 |
Burgund Mare |
Rumānija (35, 27, 39, 41) |
|
15 |
Burgundac beli |
Serbija un Melnkalne (34) |
|
16 |
Burgundac Crni |
Horvātija° |
|
17 |
Burgundac crni |
Serbija un Melnkalne (11-30) |
|
18 |
Burgundac sivi |
Horvātija°, Serbija un Melnkalne° |
|
19 |
Burgundec bel |
Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika° |
|
20 |
Burgundec crn |
Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (10-13-30) |
|
21 |
Burgundec siv |
Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika° |
|
22 |
Early Burgundy |
ASV° |
|
23 |
Fehér Burgundi, Burgundi |
Ungārija (31) |
|
24 |
Frühburgunder |
Vācija (12), Nīderlande° |
|
25 |
Grauburgunder |
Vācija, Bulgārija, Ungārija°, Rumānija (26) |
|
26 |
Grauer Burgunder |
Kanāda, Rumānija (25), Vācija, Austrija |
|
27 |
Grossburgunder |
Rumānija (37, 14, 40, 42) |
|
28 |
Kisburgundi kék |
Ungārija (30) |
|
29 |
Nagyburgundi |
Ungārija° |
|
30 |
Spätburgunder |
Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (10-13-20), Serbija un Melnkalne (11-17), Bulgārija (13), Kanāda (10-13), Čīle, Ungārija (29), Moldova°, Rumānija (13), Itālija (10-13), Apvienotā Karaliste, Vācija (13) |
|
31 |
Weißburgunder |
Dienvidāfrika (33), Kanāda, Čīle (32), Ungārija (23), Vācija (32, 33), Austrija (32), Apvienotā Karaliste°, Itālija |
|
32 |
Weißer Burgunder |
Vācija (31, 33), Austrija (31), Čīle (31), Slovēnija, Itālija |
|
33 |
Weissburgunder |
Dienvidāfrika (31), Vācija (31, 32), Apvienotā Karaliste, Itālija, Šveice° |
|
34 |
Weisser Burgunder |
Serbija un Melnkalne (15) |
|
35 |
Calabria (IT) |
Calabrese |
Itālija |
36 |
Cotnari (RO) |
Grasă de Cotnari |
Rumānija |
37 |
Franken (DE) |
Blaufränkisch |
Čehija (39), Austrija°, Vācija, Slovēnija (Modra frankinja, Frankinja), Ungārija, Rumānija (14, 27, 39, 41) |
38 |
Frâncușă |
Rumānija |
|
39 |
Frankovka |
Čehija (37), Slovākija (40), Rumānija (14, 27, 38, 41) |
|
40 |
Frankovka modrá |
Slovākija (39) |
|
41 |
Kékfrankos |
Ungārija, Rumānija (37, 14, 27, 39) |
|
42 |
Friuli (IT) |
Friulano |
Itālija |
43 |
Graciosa (PT) |
Graciosa |
Portugāle° |
44 |
Мелник (BU) Melnik |
Мелник Melnik |
Bulgārija |
45 |
Montepulciano (IT) |
Montepulciano |
Itālija° |
46 |
Moravské (CZ) |
Cabernet Moravia |
Čehija° |
47 |
Moravia dulce |
Spānija° |
|
48 |
Moravia agria |
Spānija° |
|
49 |
Muškat moravský |
Čehija°, Slovākija |
|
50 |
Odobești (RO) |
Galbenă de Odobești |
Rumānija |
51 |
Porto (PT) |
Portoghese |
Itālija° |
52 |
Rioja (ES) |
Torrontés riojano |
Argentīna° |
53 |
Sardegna (IT) |
Barbera Sarda |
Itālija |
54 |
Sciacca (IT) |
Sciaccarello |
Francija |
B DAĻA. Vīnogu šķirņu nosaukumu un to sinonīmu saraksts, kuras drīkst norādīt vīnu marķējumā saskaņā ar 62. panta 4. punktu
Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nosaukums |
Šķirnes nosaukums vai tā sinonīms |
Valstis, kuras drīkst izmantot šķirnes nosaukumu vai tā sinonīmu (1) |
|
1 |
Mount Athos – Agioritikos (GR) |
Agiorgitiko |
Grieķija°, Kipra° |
2 |
Aglianico del Taburno (IT) |
Aglianico |
Itālija°, Grieķija°, Malta°, ASV |
3 |
Aglianico del Vulture (IT) |
Aglianicone |
Itālija° |
4 |
Aleatico di Gradoli (IT) Aleatico di Puglia (IT) |
Aleatico |
Itālija, Austrālija, ASV |
5 |
Ansonica Costa dell'Argentario (IT) |
Ansonica |
Itālija, Austrālija |
6 |
Conca de Barbera (ES) |
Barbera Bianca |
Itālija° |
7 |
Barbera |
Dienvidāfrika°, Argentīna°, Austrālija°, Horvātija°, Meksika°, Slovēnija°, Urugvaja°, ASV°, Grieķija°, Itālija°, Malta° |
|
8 |
Barbera Sarda |
Itālija° |
|
9 |
Malvasia di Castelnuovo Don Bosco (IT) Bosco Eliceo (IT) |
Bosco |
Itālija° |
10 |
Brachetto d'Acqui (IT) |
Brachetto |
Itālija, Austrālija |
11 |
Etyek-Buda (HU) |
Budai |
Ungārija° |
12 |
Cesanese del Piglio (IT) Cesanese di Olevano Romano (IT) Cesanese di Affile (IT) |
Cesanese |
Itālija, Austrālija |
13 |
Cortese di Gavi (IT) Cortese dell'Alto Monferrato (IT) |
Cortese |
Itālija, Austrālija, ASV |
14 |
Duna (HU) |
Duna gyöngye |
Ungārija |
15 |
Dunajskostredský (SK) |
Dunaj |
Slovākija |
16 |
Côte de Duras (FR) |
Durasa |
Itālija |
17 |
Korinthos-Korinthiakos (GR) |
Corinto Nero |
Itālija° |
18 |
Korinthiaki |
Grieķija° |
|
19 |
Fiano di Avellino (IT) |
Fiano |
Itālija, Austrālija, ASV |
20 |
Fortana del Taro (IT) |
Fortana |
Itālija, Austrālija |
21 |
Freisa d'Asti (IT) Freisa di Chieri (IT) |
Freisa |
Itālija, Austrālija, ASV |
22 |
Greco di Bianco (IT) Greco di Tufo (IT) |
Greco |
Itālija, Austrālija |
23 |
Grignolino d'Asti (IT) Grignolino del Monferrato Casalese (IT) |
Grignolino |
Itālija, Austrālija, ASV |
24 |
Izsáki Arany Sárfehér (HU) |
Izsáki Sáfeher |
Ungārija |
25 |
Lacrima di Morro d'Alba (IT) |
Lacrima |
Itālija, Austrālija |
26 |
Lambrusco Grasparossa di Castelvetro |
Lambrusco grasparossa |
Itālija |
27 |
Lambrusco |
Itālija, Austrālija (2), ASV |
|
28 |
Lambrusco di Sorbara (IT) |
||
29 |
Lambrusco Mantovano (IT) |
||
30 |
Lambrusco Salamino di Santa Croce (IT) |
||
31 |
Lambrusco Salamino |
Itālija |
|
32 |
Colli Maceratesi |
Maceratino |
Itālija, Austrālija |
33 |
Nebbiolo d'Alba (IT) |
Nebbiolo |
Itālija, Austrālija, ASV |
34 |
Colli Orientali del Friuli Picolit (IT) |
Picolit |
Itālija |
35 |
Pikolit |
Slovēnija |
|
36 |
Colli Bolognesi Classico Pignoletto (IT) |
Pignoletto |
Itālija, Austrālija |
37 |
Primitivo di Manduria |
Primitivo |
Itālija, Austrālija, ASV |
38 |
Rheingau (DE) |
Rajnai rizling |
Ungārija (41) |
39 |
Rheinhessen (DE) |
Rajnski rizling |
Serbija un Melnkalne (40-41-46) |
40 |
Renski rizling |
Serbija un Melnkalne (39-43-46), Slovēnija° (45) |
|
41 |
Rheinriesling |
Bulgārija°, Austrija, Vācija (43), Ungārija (38), Čehija (49), Itālija (43), Grieķija, Portugāle, Slovēnija |
|
42 |
Rhine Riesling |
Dienvidāfrika°, Austrālija°, Čīle (44), Moldova°, Jaunzēlande°, Kipra, Ungārija° |
|
43 |
Riesling renano |
Vācija (41), Serbija un Melnkalne (39-40-46), Itālija (41) |
|
44 |
Riesling Renano |
Čīle (42), Malta° |
|
45 |
Radgonska ranina |
Slovēnija |
|
46 |
Rizling rajnski |
Serbija un Melnkalne (39-40-43) |
|
47 |
Rizling Rajnski |
Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika°, Horvātija° |
|
48 |
Rizling rýnsky |
Slovākija° |
|
49 |
Ryzlink rýnský |
Čehija (41) |
|
50 |
Rossese di Dolceacqua (IT) |
Rossese |
Itālija, Austrālija |
51 |
Sangiovese di Romagna (IT) |
Sangiovese |
Itālija, Austrālija, ASV |
52 |
Štajerska Slovenija (SV) |
Štajerska belina |
Slovēnija |
53 |
Teroldego Rotaliano (IT) |
Teroldego |
Itālija, Austrālija, ASV |
54 |
Vinho Verde (PT) |
Verdea |
Itālija° |
55 |
Verdeca |
Itālija |
|
56 |
Verdese |
Itālija° |
|
57 |
Verdicchio dei Castelli di Jesi (IT) Verdicchio di Matelica (IT) |
Verdicchio |
Itālija, Austrālija |
58 |
Vermentino di Gallura (IT) Vermentino di Sardegna (IT) |
Vermentino |
Itālija, Austrālija |
59 |
Vernaccia di San Gimignano (IT) Vernaccia di Oristano (IT) Vernaccia di Serrapetrona (IT) |
Vernaccia |
Itālija, Austrālija |
60 |
Zala (HU) |
Zalagyöngye |
Ungārija |
(1) Šajā pielikumā attiecīgajām valstīm paredzētās atkāpes ir pieļaujamas tikai attiecībā uz vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuri izgatavoti no attiecīgajām vīnogu šķirnēm.
(2) Izmantošana atļauta saskaņā ar Eiropas Kopienas un Austrālijas 2008. gada 1. decembra nolīgums par vīna tirdzniecību 22. panta 4. punktu (OV L 28, 30.1.2009., 3. lpp.).”
XVI PIELIKUMS
Norādes, ko saskaņā ar 66. panta 2. punktu atļauts lietot vīna marķējumā
raudzēts mucā |
nogatavināts mucā |
izturēts mucā |
[…]-muciņā raudzēts [minēt attiecīgā koka sugu] |
[…]-muciņā nogatavināts [minēt attiecīgā koka sugu] |
[…]-muciņā izturēts [minēt attiecīgā koka sugu] |
raudzēts muciņā |
nogatavināts muciņā |
izturēts muciņā |
XVII PIELIKUMS
ĪPAŠU NOTEIKTA TIPA PUDEĻU REZERVĒŠANA
1. Flûte d'Alsace:
a) tips – taisnas cilindriskas formas stikla pudele ar garu kaklu, kuras aptuvenās proporcijas ir šādas:
— kopējais augstums/pamatnes diametrs = 5:1,
— cilindriskās daļas augstums = kopējais augstums/3;
b) ja vīni ir ražoti no Francijas teritorijā ievāktām vīnogām, šis pudeles veids ir rezervēts vīniem ar cilmes vietas nosaukumu:
— Alsace vai Vin d'Alsace, Alsace Grand Cru,
— Crépy,
— Château-Grillet,
— sarkanais un sārtais Côtes de Provence,
— Cassis,
— Jurançon, Jurançon sec,
— sārtais Béarn, Béarn-Bellocq,
— sārtais Tavel.
Tomēr šā tipa pudeļu izmantošanas ierobežojums attiecas tikai uz vīniem, kas ražoti no Francijas teritorijā ievāktām vīnogām.
2. Bocksbeutel vai Cantil:
a) tips – pudele ar īsu kaklu, lielu vēderu, bet ar saplacinātu formu; pudeles pamatne un šķērsgriezums lielākā izliekuma vietā ir elipsoidāli:
— elipsoidālā šķērsgriezuma garās un īsās ass attiecība = 2:1,
— izliektās daļas augstuma un pudeles cilindriskā kakla attiecība = 2,5:1;
b) vīni, kuriem šā veida pudele ir rezervēta:
i) Vācijas vīni ar cilmes vietas nosaukumu:
— Franken,
— Baden
—— ar izcelsmi Taubertal un Schüpfergrund,
— ar izcelsmi šādās Bādenbādenes vietējās administratīvajās teritorijās: Neivejera, Šteinbaha, Umvega un Varnhalta;
ii) Itālijas vīni ar cilmes vietas nosaukumu:
— Santa Maddalena (St. Magdalener),
— Valle Isarco (Eisacktaler), izgatavo no Sylvaner un Müller-Thurgau vīnogu šķirnēm,
— Terlaner, izgatavo no Pinot bianco vīnogu šķirnes,
— Bozner Leiten,
— Alto Adige (Südtiroler), izgatavo no Riesling, Müller-Thurgau, Pinot nero, Moscato giallo, Sylvaner, Lagrein, Pinot blanco (Weissburgunder) un Moscato rosa (Rosenmuskateller) vīnogu šķirnēm,
— Greco di Bianco,
— Trentino, izgatavo no Moscato vīnogu šķirnes;
iii) Grieķijas vīni:
— Agioritiko,
— Rombola Kephalonias,
— vīni no Kefalonijas salas,
— vīni no Parosas salas,
— vīni ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi no Peloponēsas;
iv) Portugāles vīni:
— sārtie vīni un tikai tie pārējie vīni ar cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, attiecībā uz kuriem var pierādīt, ka jau pirms to iedalīšanas vīnu ar cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm kategorijā tos pareizi un tradicionāli pildīja cantil tipa pudelēs.
3. Clavelin:
a) tips – 0,62 litru tilpuma stikla pudele ar īsu kaklu, cilindrisku formu un platiem pleciem, kas pudelei piešķir saspiestu izskatu, ar šādām aptuvenām proporcijām:
— kopējais augstums/pamatnes augstums = 2,75,
— cilindriskās daļas augstums = kopējais augstums/2;
b) vīni, kuriem šā tipa pudele rezervēta:
Francijas teritorijā ražoti vīni ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu:
— Côte du Jura,
— Arbois,
— L'Etoile,
— Château Chalon.
4. Tokaj:
a) tips – taisna, bezkrāsaina stikla pudele ar garu kaklu, cilindrisku formu, ar šādām proporcijām:
— cilindriskās daļas augstums/kopējais augstums = 1:2,7,
— kopējais augstums/pamatnes augstums = 1:3,6,
— tilpums: 500 ml; 375 ml, 250 ml, 100 ml vai 187,5 ml (ja eksportē uz trešo valsti),
— iespiedums stiklā spiedoga veidā, ko var norādīt uz pudeles, minot vīna reģionu vai tā ražotāju;
b) vīni, kuriem šā tipa pudele rezervēta:
Ungārijas un Slovākijas vīni ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem:
— Tokaj,
— Vinohradnícka oblasť Tokaj
kuriem papildus norādīts kāds no šādiem tradicionālajiem apzīmējumiem:
— aszú/výber,
— aszúeszencia/esencia výberova,
— eszencia/esencia,
— máslas/mášláš,
— fordítás/forditáš,
— szamorodni/samorodné.
Tomēr šā tipa pudeļu izmantošanas ierobežojums attiecas tikai uz vīniem, kas ražoti no Ungārijas un Slovākijas teritorijā ievāktām vīnogām.
( 1 ) OV L 148, 6.6.2008., 1. lpp.
( 2 ) OV L 40, 11.2.1989., 1. lpp.
( 3 ) OV L 186, 30.6.1989., 21. lpp.
( 4 ) OV L 109, 6.5.2000, 29. lpp.
( 5 ) OV L 247, 21.9.2007., 17. lpp.
( 6 ) OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.
( 7 ) OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.
( 8 ) OV L 185, 25.7.2000., 17. lpp.
( 9 ) OV L 118, 4.5.2002., 1. lpp.
( 10 ) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.
( 11 ) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
( 12 ) OV L 170, 30.6.2008., 1. lpp.
( 13 ) OV L 299, 8.11.2008., 25. lpp.
( 14 ) OV L 11, 14.1.1994., 1. lpp.
( 15 ) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.
( 16 ) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.
( 17 ) OV L 369, 23.12.2006., 1. lpp.
( 18 ) OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.
( 19 ) OV L 149, 14.6.1991., 1. lpp.
( 20 ) Tostarp atsauce uz produktiem, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 479/2008 33. panta 1. punkts.
( 21 ) Regulas (EK) Nr. 479/2008 54. panta 1. punkta a) apakšpunkts.
( 22 ) Fakultatīvi.
( 23 ) Produkta raksturīgāko īpašību un ģeogrāfiskā apgabala apraksts, norādot saistību starp abiem.
( 24 ) Šajā pielikumā attiecīgajām valstīm paredzētās atkāpes ir pieļaujamas tikai attiecībā uz vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuri izgatavoti no attiecīgajām vīnogu šķirnēm.
( 25 ) Izmantošana atļauta saskaņā ar Eiropas Kopienas un Austrālijas 2008. gada 1. decembra nolīgums par vīna tirdzniecību 22. panta 4. punktu (OV L 28, 30.1.2009., 3. lpp.).”