This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02009R0302-20120623
Council Regulation (EC) No 302/2009 of 6 April 2009 concerning a multiannual recovery plan for bluefin tuna in the eastern Atlantic and Mediterranean, amending Regulation (EC) No 43/2009 and repealing Regulation (EC) No 1559/2007
Consolidated text: Padomes Regula (EK) Nr. 302/2009 ( 2009. gada 6. aprīlis ) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 43/2009 un par Regulas (EK) Nr. 1559/2007 atcelšanu
Padomes Regula (EK) Nr. 302/2009 ( 2009. gada 6. aprīlis ) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 43/2009 un par Regulas (EK) Nr. 1559/2007 atcelšanu
- Date of document:
- 23/06/2012
- Date of effect:
- 23/06/2012
- Author:
- Eiropas Savienības Padome
- Form:
- Konsolidēts teksts
- Additional information:
- LASTMODIN 32012R0500
- Link
- Link
- Link
- Select all documents mentioning this document
- Consolidation: basic act:
- 32009R0302
2009R0302 — LV — 23.06.2012 — 001.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 302/2009 (2009. gada 6. aprīlis) (OV L 096, 15.4.2009, p.1) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 500/2012 (2012. gada 13. jūnijs), |
L 157 |
1 |
16.6.2012 |
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 302/2009
(2009. gada 6. aprīlis)
par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 43/2009 un par Regulas (EK) Nr. 1559/2007 atcelšanu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 1 ),
tā kā:|
(1) |
Kopiena kopš 1997. gada 14. novembra ir Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas konvencijas ( 2 ) (turpmāk “Konvencija”) līgumslēdzēja puse. |
|
(2) |
Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) 2008. gada novembrī 16. īpašajā sanāksmē pieņēma Ieteikumu 08-05 izveidot jaunu plānu līdz 2022. gadam zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, aizstājot 2006. gadā pieņemto krājumu atjaunošanas plānu. |
|
(3) |
Lai atjaunotu krājumus, jaunajā ICCAT atjaunošanas plānā ir paredzēts no 2007. līdz 2011. gadam pakāpeniski samazināt kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) apjomu, noteikti ierobežojumi zvejai konkrētos apgabalos un laikposmos, jauns mazākais pieļaujamais zilo tunzivju lielums, pasākumi attiecībā uz sporta un atpūtas zvejas darbībām, pasākumi zvejas jaudas un zivaudzēšanas kapacitātes regulēšanai un pastiprināti kontroles pasākumi, kā arī paredzēts īstenot ICCAT kopīgās starptautiskās inspekcijas shēmu, lai nodrošinātu atjaunošanas plāna efektivitāti. |
|
(4) |
Tāpēc jaunais ICCAT atjaunošanas plāns ir jāīsteno, piemērojot regulu, ar ko izveido atjaunošanas plānu, kā paredzēts 5. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un atjaunojamu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku ( 3 ), kurai jāstājas spēkā pirms galvenās zvejas sezonas sākšanās. |
|
(5) |
ICCAT 2006. gada atjaunošanas plāns bija iekļauts Kopienas tiesību aktos ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1559/2007 (2007. gada 17. decembris), ar ko izveido daudzgadu plānu zilo tunzivju krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ( 4 ). Tā kā ICCAT ir pieņēmusi jaunu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai, ir jāveic grozījumi Padomes Regulā (EK) Nr. 43/2009 (2009. gada 16. janvāris), ar ko 2009. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti ( 5 ), un jāatceļ Regula (EK) Nr. 1559/2007, to aizstājot ar šo regulu. |
|
(6) |
Ņemot vērā jautājuma steidzamību, ir svarīgi paredzēt atkāpi no sešu nedēļu termiņa, kas minēts I daļas 3. punktā Protokolā par dalībvalstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I
NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Temats, darbības joma un mērķis
Šajā regulā ir paredzēti vispārēji noteikumi, kā ►M1 Savienībā ◄ piemērot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ieteikto daudzgadu plānu zilās tunzivs (Thunnus thynnus) krājumu atjaunošanai.
Šo regulu piemēro attiecībā uz zilajām tunzivīm Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.
Šā no 2007. gada līdz 2022. gada beigām spēkā esošā atjaunošanas plāna mērķis ir sasniegt biomasu, kas atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam ar vismaz 60 % varbūtību.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā lietotas šādas definīcijas:
a) “Konvencijas līgumslēdzējas puses” ir Konvencijas līgumslēdzējas puses, kā arī puses, kas nav līgumslēdzējas puses, un struktūras vai zvejniecības struktūras, kuras sadarbojas saskaņā ar Konvenciju;
b) “zvejas kuģis” ir jebkurš kuģis, ko izmanto vai kas paredzēts izmantošanai zilās tunzivs krājumu komerciālai izmantošanai, tostarp nozvejotāji kuģi, zivju apstrādes kuģi, apgādes kuģi, velkoņi, kuģi, kas nodarbojas ar pārkraušanu citos kuģos, transportkuģi, kas aprīkoti tunzivs produktu pārvadāšanai, un palīgkuģi, izņemot konteineru kuģus;
c) “nozvejotājs kuģis” ir kuģis, ko izmanto zilās tunzivs krājumu komerciālai zvejošanai;
d) “palīgkuģis” ir jebkurš kuģis, ko izmanto nedzīvu (neapstrādātu) zilo tunzivju pārvadāšanai no sprosta vai tunzivju krātiņveida lamatām uz apstiprinātu ostu vai apstrādes kuģi;
e) “apstrādes kuģis” ir kuģis, kurā ar zvejas produktiem pirms iesaiņošanas veic vienu vai vairākas šādas darbības: fileju gatavošana vai griešana šķēlēs, saldēšana un/vai apstrāde;
f) “aktīva zvejošana” jebkuram nozvejotājam kuģim nozīmē to, ka tā zvejas mērķis noteiktā zvejas sezonā ir zilās tunzivis;
g) “kopīga zvejas darbība” ir visas darbības, ko veic divi vai vairāki nozvejotāji kuģi, kas kuģo ar dažādu Konvencijas līgumslēdzēju pušu vai dažādu dalībvalstu karogiem vai ar tās pašas dalībvalsts karogiem, ja viena nozvejotāja kuģa nozveju atbilstoši sadales sistēmai pilnībā vai daļēji uzdod par viena vai vairāku citu nozvejotāju kuģu nozveju;
h) “pārvietošanas darbības” ir:
i) jebkura dzīvu zilo tunzivju pārvietošana no nozvejotājkuģa tīkla uz pārvadāšanas sprostu;
ii) jebkura dzīvu zilo tunzivju pārvietošana no pārvadāšanas sprosta uz citu pārvadāšanas sprostu;
iii) jebkura sprosta, kurā atrodas zilās tunzivis, pārvietošana no velkoņa uz citu velkoni;
iv) jebkura nedzīvu zilo tunzivju pārvietošana no pārvadāšanas sprosta uz palīgkuģi;
v) jebkura pārvietošana no zilo tunzivju audzētavas vai tunzivju krātiņveida lamatām uz apstrādes kuģi vai transportkuģi, vai arī sprosta, kurā atrodas zilās tunzivis, pārvietošana no vienas zivaudzētavas uz citu;
vi) jebkura dzīvu zilo tunzivju pārvietošana no tunzivju krātiņveida lamatām uz pārvadāšanas sprostu;
i) “tunzivju krātiņveida lamatas” ir nostiprināts zvejas rīks, kas noenkurots pie grunts un kam parasti ir sēta, kas novirza zivis norobežotā tilpnē;
j) “ievietošanas sprostā” ir zilās tunzivs pārvietošana no pārvadāšanas sprosta uz uzbarošanas un audzēšanas sprostiem;
k) “uzbarošana” ir zilo tunzivju ievietošana sprostā uz īsu laiku (parasti uz diviem līdz sešiem mēnešiem) galvenokārt tādēļ, lai zivīs palielinātu tauku daudzumu;
l) “audzēšana” ir zilo tunzivju ievietošana sprostā uz laikposmu, kas ilgāks par sešiem mēnešiem, lai palielinātu biomasu;
m) “pārkraušana citā kuģī” ir pilnīga vai daļēja zvejas kuģī esošo zivju pārkraušana citā zvejas kuģī;
n) “sporta zveja” ir nekomerciāla zveja, ar ko nodarbojas personas, kas ir nacionālas sporta organizācijas biedri vai kam ir izdota attiecīga nacionāla sporta licence;
o) “atpūtas zveja” ir nekomerciāla zveja, ar ko nodarbojas personas, kas nav kādas nacionālas sporta organizācijas biedri vai kam nav izdota attiecīga nacionāla sporta licence;
p) “II uzdevums” ir II uzdevums, kas noteikts ICCAT“Atlantijas tunzivju un tunzivjveidīgo zivju statistikas un paraugu vākšanas praktiskajā rokasgrāmatā” (trešais izdevums, ICCAT, 1990. gads);
q) “atbildīgā dalībvalsts” un “dalībvalsts, kas atbildīga” ir karoga dalībvalsts vai dalībvalsts, kuras jurisdikcijā atrodas tunzivju krātiņveida lamatas vai zivaudzētava, vai – ja zivaudzētava vai tunzivju krātiņveida lamatas atrodas starptautiskos ūdeņos – dalībvalsts, kurā tunzivju krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas operators veic uzņēmējdarbību.
3. pants
Kuģu garums
Visi šajā regulā minētie kuģu garumi tiek saprasti kā kuģa kopējais garums.
II
NODAĻA
ZVEJAS IESPĒJAS
4. pants
Ar zvejas iespējām saistītie nosacījumi
1. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgās dalībvalsts nozvejotāju kuģu un to krātiņveida lamatu zvejas piepūles atbilstību zilo tunzivju zvejas iespējām, kas attiecīgai dalībvalstij ir pieejamas Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.
2. Katra dalībvalsts sagatavo gada zvejas plānu nozvejotājiem kuģiem un krātiņveida lamatām, ar ko zvejo zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.
3. Gada zvejas plānā jo īpaši norāda:
a) par 24 m garākus nozvejotājus kuģus, kas iekļauti 14. pantā minētajā sarakstā, tiem piešķirto individuālo kvotu un kvotas piešķiršanai izmantoto metodi, kā arī pasākumus šīs individuālās kvotas ievērošanas nodrošināšanai;
b) attiecībā uz nozvejotājiem kuģiem, kas īsāki par 24 m, un krātiņveida lamatām – vismaz piešķirto kvotu tām ražotāju organizācijām vai kuģu grupām, kas zvejo ar līdzīgiem zvejas rīkiem.
4. Dalībvalstis katru gadu vēlākais 30. septembrī nosūta Komisijai provizorisku gada zvejas plānu par nākamo gadu. Komisija apkopo valstu provizoriskos gada zvejas plānus un tos iekļauj Savienības zvejas plānā, ko nosūta ICCAT Sekretariātam ICCAT apstiprinājuma saņemšanai.
Dalībvalstis katru gadu vēlākais 31. janvārī nosūta Komisijai galīgo gada zvejas plānu. Komisija apkopo valstu galīgos gada zvejas plānus un tos iekļauj Savienības zvejas plānā, ko katru gadu līdz 1. martam nosūta ICCAT Sekretariātam.
5. Jebkādas vēlākas izmaiņas gada zvejas plānā vai īpašā metodē piešķirto kvotu pārvaldībai pārsūta Komisijai vismaz 13 dienas pirms tās darbības, kas paredzēta attiecīgajā grozījumā. Komisija nosūta šādus grozījumus ICCAT Sekretariātam vismaz 10 dienas pirms tās darbības, kas paredzēta attiecīgajā grozījumā.
6. Karoga dalībvalsts rīkojas saskaņā ar šo punktu, ja kuģis, kas kuģo ar attiecīgās valsts karogu:
a) nepilda 20. pantā minētās prasības, proti, nesūta ziņojumus;
b) ir izdarījis 33. pantā minēto pārkāpumu.
Karoga dalībvalsts nodrošina to, ka tās ostā tiek veikta fiziska pārbaude tās vadībā vai – kad kuģis nav vienā no tās ostām – citas personas vadībā, kuru norīko karoga dalībvalsts gadījumos.
Ja tiek novērtēts, ka individuālā kvota ir pilnībā apgūta, karoga valsts atsauc zilo tunzivju zvejas atļauju un var pieprasīt kuģim nekavējoties doties uz tās apstiprinātu ostu.
7. Katru gadu vēlākais 15. septembrī dalībvalstis ziņo Komisijai par savu tā gada zvejas plānu izpildi. Ziņojumā ietver:
a) to nozvejotāju kuģu sarakstu, kuri Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir faktiski iesaistīti zilo tunzivju aktīvā zvejošanā;
b) katra nozvejotāja kuģa nozveju; un
c) kopējo dienu skaitu, ko katrs nozvejotājs kuģis zvejojis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.
Komisija līdz katra gada 15. oktobrim pārsūta ziņojumus ICCAT Sekretariātam.
Tā kā noteiktiem zvejas rīkiem zvejas sezona beidzas 15. oktobrī, dalībvalstis var informāciju par šādu zveju iesniegt Komisijai vēlāk.
8. Privātus kādas dalībvalsts un Konvencijas līgumslēdzējas puses valstspiederīgo tirdzniecības nolīgumus par to, ka zvejas kuģi, kas kuģo ar attiecīgās dalībvalsts karogu, izmanto zvejai saskaņā ar līgumslēdzējai pusei iedalītu tunzivju kvotu, nevar noslēgt, ja nav saņemta atļauja no attiecīgās dalībvalsts, kura informē Komisiju, kā arī ICCAT Komisijas atļauja.
9. Dalībvalstis katru gadu līdz 1. martam nosūta Komisijai informāciju par visiem tās valstspiederīgo privātiem tirdzniecības nolīgumiem ar kādu Konvencijas līgumslēdzēju pusi.
10. Informācijā, kas minēta 9. punktā, ietver šādas ziņas:
a) visu zvejas kuģu saraksts, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu un kuriem ir atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis saskaņā ar privātu tirdzniecības nolīgumu;
b) Kopienas flotes reģistra (CFR) numurs, kā definēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 26/2004 (2003. gada 30. decembris) par Kopienas zvejas flotes reģistru ( 6 ) I pielikumā;
c) privātu tirdzniecības nolīgumu ilgums;
d) attiecīgās dalībvalsts dots privāta nolīguma apstiprinājums;
e) attiecīgās Konvencijas līgumslēdzējas puses nosaukums.
11. Komisija tūlīt nosūta šā panta 9. punktā minēto informāciju ICCAT Sekretariātam.
▼M1 —————
13. No 2010. gada ir aizliegta ►M1 Savienības ◄ zvejas kuģu fraktēšana zilo tunzivju zvejai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.
▼M1 —————
15. Katra dalībvalsts iedala noteiktu kvotu atpūtas un sporta zvejai un informē par to Komisiju pirms 7. panta 5. punktā minētās zvejas sezonas sākuma.
III
NODAĻA
PASĀKUMI JAUDAS REGULĒŠANAI
5. pants
Pasākumi zvejas jaudas regulēšanai
1. Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās zvejas jauda ir atbilstoša kvotai.
2. Zvejas kuģu, kas kuģo ar tās dalībvalsts karogu, kura drīkst zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt un izkraut zilās tunzivis, skaits un attiecīgā bruto tilpība ir ierobežota ar to zvejas kuģu skaitu un attiecīgo bruto tilpību, kas kuģo ar tās dalībvalsts karogu, kura zvejoja, paturēja uz kuģa, pārkrāva citā kuģī, transportēja vai izkrāva zilās tunzivis laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 1. jūlijam. Nozvejotājiem kuģiem šo ierobežojumu piemēro atbilstoši zvejas rīku veidam un citiem zvejas kuģiem – atbilstoši kuģa veidam.
3. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā noteikto procedūru Padome 2. punkta mērķiem nosaka to katras dalībvalsts zvejas kuģu skaitu un attiecīgo bruto tilpību, kas zvejoja, paturēja uz kuģa, pārkrāva citā kuģī, transportēja vai izkrāva zilās tunzivis laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 1. jūlijam. Nozvejotājiem kuģiem šo ierobežojumu piemēro atbilstoši zvejas rīku veidam un citiem zvejas kuģiem – atbilstoši kuģa veidam.
4. Dalībvalsts, kas iesaistīta zilo tunzivju zvejā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, krātiņveida lamatu skaits nedrīkst pārsniegt krātiņveida lamatu skaitu, ko šī dalībvalsts atļāvusi pirms 2008. gada 1. jūlija.
5. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā noteikto procedūru Padome 4. punkta mērķiem nosaka krātiņveida lamatu skaitu, ko katra dalībvalsts atļāvusi pirms 2008. gada 1. jūlija.
6. Zvejas jaudas iesaldēšanu, kas minēta 2. un 4. punktā, var nepiemērot dalībvalstij, kura pierāda, ka tai jāattīsta sava zvejas jauda, lai pilnībā izmantotu savu kvotu.
7. Neskarot 6. punktu, zvejas jaudu, kas minēta 2. un 4. punktā un 9. pantā, samazina tā, lai:
a) līdz 2010. gada sākumam neatbilstību starp katras dalībvalsts zvejas jaudu un tās kvotai atbilstošo zvejas jaudu likvidētu vismaz 25 % apmērā;
b) līdz 2011. gada sākumam neatbilstību starp katras dalībvalsts zvejas jaudu un tās kvotai atbilstošo zvejas jaudu likvidētu vismaz 75 % apmērā;
c) līdz 2012. gada sākumam neatbilstību starp katras dalībvalsts zvejas jaudu un tās kvotai atbilstošo zvejas jaudu likvidētu vismaz 95 % apmērā;
d) līdz 2013. gada sākumam neatbilstību starp katras dalībvalsts zvejas jaudu un tās kvotai atbilstošo zvejas jaudu likvidētu 100 % apmērā.
Zvejas jaudas samazinājumu aprēķina, pamatojoties uz attiecīgās kuģu kategorijas nozvejas apjomu saskaņā ar ICCAT ikgadējā sanāksmē 2009. gadā pieņemto metodiku.
Šo samazinājuma prasību nepiemēro dalībvalstij, kura pierāda, ka tās zvejas jauda ir atbilstoša kvotai.
8. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā noteikto procedūru Padome 7. punkta mērķiem nosaka katras dalībvalsts, kurai var būt atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt un izkraut zilās tunzivis, zvejas kuģu skaitu un bruto tilpību.
9. Katra dalībvalsts izveido pārvaldības plānu attiecībā uz zvejas jaudu no 2010. gada līdz 2013. gadam. Šo plānu iesniedz Komisijai līdz 2009. gada 15. augustam, un tajā iekļauj 2., 4., 6. un 7. punktā minēto informāciju. Turklāt plānā iekļauj sīku informāciju par to, kādā veidā – papildus kuģu nodošanai sadalīšanai – dalībvalsts likvidēs pārmērīgo zvejas jaudu. Vajadzības gadījumā šo plānu pārskata un katru gadu līdz 15. augustam iesniedz Komisijai.
Komisija apkopo valstu pārvaldības plānus un tos iekļauj Savienības zvejas jaudas pārvaldības plānā, ko nosūta ICCAT apspriešanai un apstiprināšanai.
6. pants
Audzēšanas un uzbarošanas kapacitātes regulēšanas pasākumi
1. Dalībvalsts tunzivju audzēšanas un uzbarošanas kapacitāte nedrīkst pārsniegt to šīs dalībvalsts tunzivju audzētavu audzēšanas un uzbarošanas kapacitāti, kuras līdz 2008. gada 1. jūlijam bija reģistrētas ICCAT zivjaudzētavu reģistrā vai apstiprinātas un deklarētas ICCAT.
2. Lielākais pieļaujamais nozvejoto savvaļas zilo tunzivju ienākošais daudzums dalībvalsts zivaudzētavās 2010. gadā nedrīkst pārsniegt to ienākošo daudzumu, ko šīs dalībvalsts zvejas darbībām 2005., 2006., 2007. vai 2008. gadā reģistrējušas ICCAT.
3. Katra dalībvalsts zivaudzētavām iedala ienākošo daudzumu 2. punktā minētā lielākā pieļaujamā nozvejoto savvaļas zilo tunzivju ienākošā daudzuma robežās.
4. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā noteikto procedūru Padome 1. un 2. punkta mērķiem nosaka katras dalībvalsts tunzivju audzēšanas un uzbarošanas kapacitāti un lielāko pieļaujamo nozvejoto savvaļas zilo tunzivju ienākošo daudzumu, ko katra dalībvalsts var iedalīt savām zivjaudzētavām.
5. Katra dalībvalsts, kurā nodarbojas ar tunzivju audzēšanu vai uzbarošanu, izveido audzēšanas un uzbarošanas kapacitātes pārvaldības plānu 2010.–2013. gadam. Šo plānu iesniedz Komisijai līdz 2009. gada 15. augustam, un tajā iekļauj 1. līdz 3. punktā minēto informāciju. Komisija līdz 2009. gada 15. septembrim iesniedz ICCAT Kopienas tunzivju audzēšanas un uzbarošanas kapacitātes pārvaldības plānu 2010.–2013. gadam.
IV
NODAĻA
TEHNISKIE PASĀKUMI
7. pants
Slēgtā zvejas sezona
1. No 1. jūnija līdz 31. decembrim Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegts zvejot zilās tunzivis, izmantojot liela izmēra pelaģiskos nozvejotājus kuģus, kas zvejo ar āķu jedām un kas garāki par 24 m, izņemot apgabalu uz rietumiem no 10° W un uz ziemeļiem no 42° N, kur šāda zveja ir aizliegta no 1. februāra līdz 31. jūlijam.
2. No 15. jūnija līdz 15. maijam Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegta zilo tunzivju zveja ar riņķvadiem.
3. No 15. oktobra līdz 15. jūnijam Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegta zilo tunzivju zveja, izmantojot laivas zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivas.
4. No 15. oktobra līdz 15. jūnijam Atlantijas okeāna austrumu daļā ir aizliegta zilo tunzivju zveja ar pelaģiskiem traleriem.
5. No 15. oktobra līdz 15. jūnijam Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegta zilo tunzivju atpūtas un sporta zveja.
▼M1 —————
8. pants
Gaisakuģu izmantošana
Zilo tunzivju meklēšanai ir aizliegts izmantot lidmašīnas un helikopterus.
9. pants
Minimālais izmērs un īpaši pasākumi attiecībā uz noteiktām zvejas darbībām
1. Minimālais Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejoto zilo tunzivju izmērs ir 30 kg jeb 115 cm.
2. Atkāpjoties no 1. punkta un neskarot 11. pantu, minimālo izmēru 8 kg vai 75 cm piemēro šādiem gadījumiem:
a) zilās tunzivis, kas Atlantijas okeāna austrumu daļā nozvejotas ar laivām zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivām;
b) zilās tunzivis, kas audzēšanai nozvejotas Adrijas jūrā;
c) zilās tunzivis, ko Vidusjūrā ar laivām, kas paredzētas zvejai ar ēsmu, āķu jedām un makšķerēm, svaigu zivju ieguvei nozvejo piekrastes amatierzvejnieki.
3. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā noteikto procedūru Padome šā panta 2. punkta a) apakšpunkta mērķiem nosaka lielāko pieļaujamo ēsmas zvejas laivu un velcēšanas laivu skaitu, kurām Atlantijas okeāna austrumu daļā atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis. Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta, ēsmas zvejas laivu un velcēšanas laivu skaitu norāda to ►M1 Savienības ◄ nozvejotāju kuģu skaitā, kas 2006. gadā piedalās specializētā zilo tunzivju zvejā.
4. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā noteikto procedūru Padome šā panta 2. punkta b) apakšpunkta mērķiem nosaka lielāko pieļaujamo nozvejotāju kuģu skaitu, kuriem Adrijas jūrā atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis audzēšanai. Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta, nozvejotāju kuģu skaitu norāda to ►M1 Savienības ◄ nozvejotāju kuģu skaitā, kas 2008. gadā piedalās specializētā zilo tunzivju zvejā.
5. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā noteikto procedūru Padome šā panta 2. punkta c) apakšpunkta mērķiem nosaka lielāko pieļaujamo ēsmas zvejas laivu, āķu jedām un makšķerēšanai paredzēto laivu skaitu, kurām Vidusjūrā atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis. Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta, nozvejotāju kuģu skaits atbilst to ►M1 Savienības ◄ nozvejotāju kuģu skaitam, kas 2008. gadā piedalās specializētā zilo tunzivju zvejā.
6. Komisija līdz katra gada 30. janvārim iesniedz ICCAT Sekretariātam ziņas par 3., 4. un 5. punktā minēto nozvejotāju kuģu skaitu.
7. Šā panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunkta mērķiem Padome saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā noteikto procedūru katrai dalībvalstij iedala noteiktu skaitu nozvejotāju kuģu saskaņā ar 3., 4. un 5. punktu.
8. Šā panta 2. punkta a) apakšpunkta mērķiem ne vairāk kā 7 % no ►M1 Savienības ◄ kvotas zilajām tunzivīm ar svaru no 8 kg jeb garumu 75 cm līdz 30 kg jeb 115 cm sadala 3. punktā minētajiem atļauju saņēmušajiem nozvejotājiem kuģiem, kur, atkāpjoties no 2. punkta, ne vairāk kā 100 tonnas zilo tunzivju ar svaru ne mazāku par 6,4 kg jeb garumu 70 cm ir nozvejotas ar ēsmas zvejas laivām, īsākām par 17 m. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā noteikto procedūru Padome lemj par ►M1 Savienības ◄ kvotas sadalīšanu dalībvalstīm.
9. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā noteikto procedūru Padome šā panta 2. punkta b) apakšpunkta mērķiem lemj par maksimālās ►M1 Savienības ◄ kvotas piešķiršanu katrai dalībvalstij.
10. Šā panta 2. punkta c) apakšpunkta mērķiem ne vairāk kā 2 % no ►M1 Savienības ◄ kvotas zilajām tunzivīm ar svaru no 8 kg jeb lielumu 75 cm līdz 30 kg jeb 115 cm sadala 5. punktā minētajiem atļauju saņēmušajiem nozvejotājiem kuģiem. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā noteikto procedūru Padome lemj par ►M1 Savienības ◄ kvotas sadalīšanu dalībvalstīm.
11. Īpaši papildu nosacījumi attiecībā uz zilajām tunzivīm, kas Atlantijas austrumu daļā nozvejotas ar laivām zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivām, zilajām tunzivīm, kas Adrijas jūrā nozvejotas audzēšanai, un zilajām tunzivīm, ko ar laivām, kas paredzētas zvejai ar ēsmu, āķu jedām un makšķerēm svaigu zivju ieguvei, nozvejo piekrastes amatierzvejnieki, ir izklāstīti I pielikumā.
12. Visiem nozvejotājiem kuģiem, kas aktīvi zvejo zilās tunzivis, ir atļauta nejauša nozveja, kurā ir ne vairāk kā 5 % zilo tunzivju, kas ir no 10 kg vai 80 cm līdz 30 kg.
13. Šā panta 12. punktā minēto procentuālo daļu aprēķina, pamatojoties uz nejaušu nozveju kopskaitu katrā izkrāvumā no attiecīgo nozvejotāju kuģu kopējās nozvejas vai arī procentuāli izsakot to svara ekvivalentu.
14. Nejaušās nozvejas ir jāatskaita no karoga dalībvalsts kvotas. Ir aizliegts izmest mirušās zivis no nejaušās nozvejas, kas minēta šā panta 12. punktā, un tās atskaita no karoga dalībvalsts kvotas.
15. Zilo tunzivju nejaušai nozvejai piemēro 17., 18., 21. un 23. pantu.
10. pants
Paraugu vākšanas plāns attiecībā uz dzīvām zilajām tunzivīm
1. Katra dalībvalsts izstrādā paraugu vākšanas programmu, lai novērtētu sprostos turēto zilo tunzivju skaitu atkarībā no izmēra.
2. Lai noteiktu sprostos esošo zivju izmēru, paraugam ņem 100 īpatņus no katrām 100 tonnām dzīvu zivju vai 10 % no sprostā esošā kopējā zivju skaita. Izmēra (t. i., garuma vai svara) paraugdatus vāc zivju ieguves laikā audzētavā un no mirušām zivīm – transportēšanas laikā saskaņā ar metodi, ko ICCAT pieņēmusi II uzdevuma izpildei vajadzīgo datu paziņošanai.
3. Zivīm, kuras audzē ilgāk nekā gadu, izstrādā papildu metodes un paraugdatu vākšanas veidus.
4. Paraugdatus zivju ieguves laikā vāc pēc nejaušības principa, un tiem jāaptver visi sprosti. Katrā gadā savāktos paraugu datus nosūta Komisijai līdz nākamā gada 31. maijam.
11. pants
Piezveja
1. ►M1 Savienības ◄ nozvejotājiem kuģiem, kas aktīvi nezvejo zilās tunzivis, uz kuģa nav atļauts paturēt vairāk kā 5 % zilo tunzivju pēc svara vai/un gabalu skaita no kopējās nozvejas.
2. Piezvejotās zivis ir jāatskaita no karoga dalībvalsts kvotas. Ir aizliegts izmest šā panta 1. punktā minētās piezvejotās mirušās zivis laikā, kad ir atļauta zilās tunzivs zveja, un nozveju atskaita no karoga dalībvalsts kvotas.
3. Zilo tunzivju piezvejai piemēro 17., 18., 21., 23. un 34. pantu.
12. pants
Atpūtas zveja
1. Katra dalībvalsts izdod kuģiem zvejas atļaujas atpūtas zvejai.
2. Veicot atpūtas zveju, ir aizliegts nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut vairāk nekā vienu zilo tunzivi katrā zvejas reisā.
3. Atpūtas zvejā nozvejoto zilo tunzivju pārdošana ir aizliegta, izņemot pārdošanu labdarības mērķiem.
4. Katra dalībvalsts reģistrē datus par zivīm, kas noķertas, veicot atpūtas zveju, un līdz katra gada 30. jūnijam paziņo Komisijai datus par iepriekšējo gadu. Komisija minēto informāciju pārsūta ICCAT Pastāvīgajai pētniecības un statistikas komitejai.
5. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jūrā atlaiž pēc iespējas vairāk atpūtas zvejā noķerto dzīvu zilo tunzivju, jo īpaši to mazuļu.
13. pants
Sporta zveja
1. Katra dalībvalsts regulē sporta zveju, jo īpaši – izdodot kuģiem zvejas atļaujas sporta zvejai.
2. Sporta zvejas sacensībās nozvejoto zilo tunzivju pārdošana ir aizliegta, izņemot pārdošanu labdarības mērķiem.
3. Katra dalībvalsts reģistrē datus par zivīm, kas noķertas, veicot sporta zveju, un līdz katra gada 30. jūnijam paziņo Komisijai datus par iepriekšējo gadu. Komisija minēto informāciju pārsūta ICCAT Pastāvīgajai pētniecības un statistikas komitejai.
4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jūrā atlaiž pēc iespējas vairāk sporta zvejā noķerto dzīvu zilo tunzivju, jo īpaši to mazuļu.
V
NODAĻA
KONTROLES PASĀKUMI
14. pants
Kuģu reģistri
1. Katra dalībvalsts vismaz 45 dienas pirms 7. pantā minēto zvejas sezonu sākuma formātā, kas noteikts Vadlīnijās par ICCAT prasītajiem datiem un informācijas iesniegšanu, Komisijai elektroniski nosūta:
a) sarakstu ar visiem nozvejotājiem kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, kuriem Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis ar īpašu zvejas atļauju;
b) sarakstu ar visiem citiem zvejas kuģiem (izņemot nozvejotājus kuģus), kas kuģo ar tās karogu, kuriem Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā atļauts veikt zilās tunzivs zvejas darbības.
Kalendāra gadā zvejas kuģi iekļauj tikai vienā no šajā punktā minētajiem sarakstiem.
2. Netiek pieņemti dati ar atpakaļejošu spēku. Kalendāra gadā jebkādas vēlākas izmaiņas 1. punktā minētajā sarakstā ir pieņemamas vienīgi tad, ja zvejas kuģim, par kuru ir paziņots, neļauj piedalīties zvejā likumīgi operatīvi iemesli vai nepārvaramas varas apstākļi. Šādos apstākļos attiecīgā dalībvalsts tūlīt informē Komisiju un sniedz:
a) sīki izklāstītu 1. punktā minēto informāciju par paredzēto(-ajiem) aizvietojuma zvejas kuģi(-iem); un
b) vispārēju ziņojumu par aizvietojuma iemesliem, kā arī attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.
3. Komisija nosūta 1. un 2. punktā minēto informāciju ICCAT Sekretariātam tā, lai šos kuģus var ierakstīt nozvejotāju kuģu, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, ICCAT reģistrā vai visu citu zvejas kuģu (izņemot nozvejotājus kuģus), kuriem atļauts veikt zilās tunzivs zvejas darbības, ICCAT reģistrā.
4. Neskarot 11. pantu, ►M1 Savienības ◄ zvejas kuģi, kas nav iekļauti ICCAT reģistros, Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nedrīkst zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt, pārvietot vai izkraut zilās tunzivis.
5. Regulas (EK) Nr. 1936/2001 8.a panta 2., 6., 7. un 8. punktu piemēro pēc analoģijas.
15. pants
To tunzivju krātiņveida lamatu reģistrs, ko atļauts izmantot zilo tunzivju zvejā
1. Katra dalībvalsts līdz katra gada 15. februārim elektroniski nosūta Komisijai sarakstu, kurā iekļautas visas tunzivju krātiņveida lamatas, attiecībā uz kurām izdota īpaša zvejas atļauja zilo tunzivju zvejai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Sarakstā norāda krātiņveida lamatu nosaukumu un reģistrācijas numuru.
2. Komisija nosūta šo sarakstu ICCAT Sekretariātam, lai minētās tunzivju krātiņveida lamatas varētu reģistrēt ICCAT reģistrā, kurā uzskaita tunzivju krātiņveida lamatas, ko atļauts izmantot zilo tunzivju zvejā.
3. Ar ICCAT reģistrā neiekļautām ►M1 Savienības ◄ tunzivju krātiņveida lamatām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nedrīkst zvejot, tajās nedrīkst paturēt, no tām nedrīkst pārvietot vai izkraut zilās tunzivis.
4. Regulas (EK) Nr. 1936/2001 8.a panta 2., 4., 6., 7. un 8. punktu piemēro pēc analoģijas.
16. pants
Informācija par zvejas darbībām
1. Katra dalībvalsts līdz katra gada 15. februārim paziņo Komisijai to 14. pantā minētajā ICCAT reģistrā iekļauto nozvejotāju kuģu sarakstu, kuri iepriekšējā zvejas gadā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā zvejojuši zilās tunzivis.
2. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai jebkādu informāciju par kuģiem, uz kuriem neattiecas 1. punkts, bet par kuriem zināms vai domājams, ka tie Atlantijas okeāna austrumu daļā vai Vidusjūrā zvejojuši zilās tunzivis.
3. Komisija līdz katra gada 1. martam nosūta 1. un 2. punktā minēto informāciju ICCAT Sekretariātam.
17. pants
Apstiprinātās ostas
1. Dalībvalstis norāda vietu, kas izmantojama izkraušanai vai pārkraušanai citā kuģī, vai vietu, kas atrodas tuvu krastam (apstiprinātas ostas), kur atļauts veikt zilo tunzivju izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas darbības.
Lai ostu noteiktu kā apstiprinātu ostu, ostas dalībvalsts norāda atļautos laikus un vietas izkraušanai un pārkraušanai citā kuģi. Ostas dalībvalsts visos izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas laikos un visās izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas vietās pilnībā nodrošina nepieciešamo inspekciju.
2. Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 15. februārī nosūta Komisijai apstiprināto ostu sarakstu. Komisija katru gadu līdz 1. martam nosūta šīs ziņas ICCAT Sekretariātam.
3. Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotas zilās tunzivis jebkādā daudzumā nedrīkst izkraut vai pārkraut no zvejas kuģiem vietās, kas nav Konvencijas līgumslēdzējas puses un dalībvalsts apstiprinātas ostas saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu.
18. pants
Reģistrēšanas prasības
1. Papildus to prasību izpildei, kuras noteiktas 14., 15., 23. un 24. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem ( 7 ), ES nozvejotājkuģa kapteinis vajadzības gadījumā zvejas žurnālā ieraksta šīs regulas II pielikumā norādīto informāciju.
2. Kopīgās zvejas darbībās iesaistīto ►M1 Savienības ◄ nozvejotāju kuģu kapteiņi zvejas žurnālā reģistrē šādu papildu informāciju:
a) attiecībā uz nozvejotāja kuģa zivju pārvietošanu sprostos:
i) tā nosaukums un radio izsaukuma signāls;
ii) nozvejas un pārvietošanas datums un laiks;
iii) nozvejas un pārvietošanas vieta (garums/platums);
iv) uz kuģa uzcelto nozveju apjoms un sprostos pārvietoto nozveju apjoms;
v) nozvejas apjoms, kas atskaitīts no tā individuālās kvotas;
vi) velkoņa nosaukums un tā ICCAT numurs;
b) attiecībā uz citiem nozvejotājiem kuģiem, kuri nav iesaistīti zivju pārvietošanā:
i) to nosaukumi un starptautiskie radiosignāli;
ii) nozvejas un pārvietošanas datums un laiks;
iii) nozvejas un pārvietošanas vieta (garums/platums);
iv) ka nekāda nozveja nav uzcelta uz kuģa vai nav pārvietota sprostos;
v) nozveju apjomi, kas atskaitīti no to individuālajām kvotām;
vi) šā punkta a) apakšpunktā minētā nozvejotāja kuģa nosaukums un ICCAT numurs;
vii) velkoņa nosaukums un tā ICCAT numurs.
19. pants
Kopīgas zvejas darbības
1. Kopīgas zilo tunzivju zvejas darbības atļauj tikai ar attiecīgās(-o) karoga valsts(-u) piekrišanu. Atļaujas saņemšanai katram zvejas kuģim jābūt aprīkotam zilo tunzivju zvejai un tam jābūt atsevišķai kvotai.
Kopīgas zvejas darbības ar citām Konvencijas Līgumslēdzējām pusēm nav atļautas.
2. Atļaujas pieteikuma iesniegšanas laikā katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai no saviem zvejas kuģiem, kas piedalās kopīgās zvejas darbībās, iegūtu šādu informāciju:
a) ilgums;
b) iesaistīto dalībnieku identifikācijas dati;
c) atsevišķu kuģu kvotas;
d) sistēma, kā attiecīgo nozveju sadala starp zvejas kuģiem; un
e) informācija par galamērķa uzbarošanas vai audzēšanas zivaudzētavām.
3. Katra dalībvalsts vismaz 15 dienas pirms darbību sākuma V pielikumā noteiktajā formātā nosūta Komisijai 2. punktā minēto informāciju. Komisija tūlīt pārsūta šo informāciju ICCAT Sekretariātam un vismaz 10 dienas pirms darbības sākuma citu zvejas kuģu, kas piedalās kopīgās zvejas darbībās, karoga valstij.
20. pants
Ziņojumi par nozveju
1. Nozvejotāja kuģa, kas izmanto riņķvadus, vai cita par 24 m garāka nozvejotāja kuģa, kas aktīvi zvejo zilās tunzivis, kapteinis elektroniski vai citādi katru dienu kompetentām savas karoga valsts iestādēm nosūta ziņojumu par ICCAT reģistra numuru, kuģa nosaukumu, perioda sākumu un beigām, iegūto nozveju (tostarp svaru un gabalu skaitu), kurā IV pielikumā noteiktajā formātā vai līdzvērtīgā formātā norādīts vismaz nozvejas apjoms, tostarp tad, ja nozvejotais daudzums ir nulle, nozveju datums un vieta (garums un platums).
2. Nozvejotāja kuģa, kas nav minēts 1. punktā, kapteinis katru nedēļu nosūta savas karoga valsts kompetentajām iestādēm ziņojumu par nozveju, kurā IV pielikumā noteiktajā formātā vai līdzvērtīgā formātā norādīts vismaz ICCAT reģistra numurs, kuģa nosaukums, perioda sākums un beigas, nozvejas apjoms (tostarp svars un gabalu skaits) – arī tad, ja nozvejotais daudzums ir nulle, – nozveju datums un vieta. Ziņojumu par nozveju vēlākais līdz pirmdienas pusdienlaikam nosūta par iepriekšējās nedēļas nozvejām līdz svētdienas pusnaktij pēc vidējā Griničas laika (GMT). Šajā ziņojumā iekļauj informāciju par dienu skaitu jūrā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā no zvejošanas sākuma vai kopš pēdējā nedēļas ziņojuma.
3. Katra dalībvalsts 1. un 2. punktā minētos ziņojumus par nozveju pēc to saņemšanas datorlasāmā formā tūlīt pārsūta Komisijai un nodrošina to, ka Komisijai laikus tiek iesniegti datorlasāmā formā sagatavoti nedēļas ziņojumi par nozveju attiecībā uz visiem nozvejotājiem kuģiem. Komisija katru nedēļu IV pielikumā noteiktajā formātā nosūta šo informāciju ICCAT Sekretariātam.
4. Dalībvalstis līdz katra mēneša 15. datumam Komisijai sniedz informāciju par iepriekšējo mēnesi, par to, cik daudz Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā noķertu zilo tunzivju izkrauts, pārkrauts vai pārvietots sprostos no zvejas kuģiem, kas kuģo ar attiecīgās dalībvalsts karogu. Komisija attiecīgo informāciju tūlīt nosūta ICCAT Sekretariātam.
21. pants
Izkrāvumi
1. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 7. panta, šīs regulas 14. pantā minētā ►M1 Savienības ◄ zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis kompetentai tās dalībvalsts (tostarp karoga dalībvalsts) vai Konvencijas līgumslēdzējas puses iestādei, kuras ostas vai izkraušanas iekārtas viņš vēlas izmantot, vismaz četras stundas pirms paredzētā ostā ierašanās laika dara zināmu šādu informāciju:
a) paredzamais ierašanās laiks;
b) paredzamais kuģī paturēto zilo tunzivju daudzums;
c) informācija par ģeogrāfisko apgabalu, kurā gūtas nozvejas.
2. Ostas dalībvalsts iestādes ved uzskaiti par visiem kārtējā gada iepriekšējiem paziņojumiem.
3. Ostas dalībvalsts iestādes 48 stundās pēc izkraušanas beigām nosūta zvejas kuģa karoga valsts iestādēm izkraušanas ziņojumu.
4. Pēc katra reisa un 48 stundās pēc izkraušanas ►M1 Savienības ◄ nozvejotāju kuģu kapteiņi iesniedz izkraušanas deklarāciju kompetentām tās dalībvalsts vai Konvencijas līgumslēdzējas puses iestādēm, kurā notika izkraušana, kā arī savas karoga dalībvalsts iestādēm. Atļauju saņēmuša nozvejotāja kuģa kapteinis ir atbildīgs par precizitāti deklarācijā, kurā norāda vismaz izkrauto zilo tunzivju daudzumus un apgabalu, kur tās nozvejotas. Visas izkrautās nozvejas ir nosvērtas, nevis aptuveni aplēstas.
22. pants
Pārvietošanas darbības
1. Pirms jebkādām pārvietošanas darbībām tāda nozvejotājkuģa vai velkoņa kapteinis vai tādas zivaudzētavas vai tunzivju krātiņveida lamatu operators, no kuras sākas attiecīgā pārvietošana, nosūta attiecīgās atbildīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm iepriekšēju paziņojumu par pārvietošanu, kurā norādīts:
a) nozvejotājkuģa, zivaudzētavas vai tunzivju krātiņveida lamatu nosaukums un ICCAT reģistra numurs;
b) paredzamais pārvietošanas laiks;
c) paredzamais pārvietojamo zilo tunzivju daudzums;
d) informācija par vietu (ģeogrāfiskais platums/garums), kurā notiks pārvietošana, un identificējami sprostu numuri;
e) saņēmēja velkoņa nosaukums, pietauvoto sprostu skaits un attiecīgā gadījumā ICCAT reģistra numurs;
f) zilo tunzivju galamērķa osta, zivaudzētava vai sprosts.
2. Atbildīgās dalībvalsts iestādes attiecībā uz katru pārvietošanas darbību pieņem lēmumu par to, vai piešķirt atļauju. Šādā nolūkā katrai pārvietošanas darbībai piešķir atsevišķu identifikācijas numuru un to paziņo attiecīgi zvejas kuģa kapteinim, tunzivju krātiņveida lamatu operatoram vai zivaudzētavas operatoram. Ja atļauju piešķir, numurs sastāv no Konvencijas Līgumslēdzējas puses trīsburtu koda, četrciparu gadskaitļa un trim burtiem “AUT” (atļauja), kam seko kārtas numurs. Ja atļauju nepiešķir, numurs sastāv no Konvencijas Līgumslēdzējas puses trīsburtu koda, četrciparu gadskaitļa un trim burtiem “NEG” (atļaujas atteikums), kam seko kārtas numurs. Pārvietošanas darbības nesāk bez iepriekšējas atļaujas.
Dalībvalsts, kas ir atbildīga par nozvejotājkuģi, velkoni, zivaudzētavu vai tunzivju krātiņveida lamatām, attiecīgi atļauj vai neatļauj pārvietošanu 48 stundās pēc tam, kad iesniegts iepriekšējs paziņojums par pārvietošanu. Dalībvalsts neatļauj pārvietošanu, ja, saņemot iepriekšēju paziņojumu par pārvietošanu, tā uzskata, ka:
a) nozvejotājkuģim vai tunzivju krātiņveida lamatām, ar ko atbilstīgi deklarācijai ir gūta attiecīgā nozveja, nav pietiekamas kvotas;
b) zivju daudzums nav pienācīgi norādīts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu operatora ziņojumos vai šā daudzuma ievietošanai sprostā nav saņemta atļauja, un tas nav ņemts vērā tās kvotas izmantošanā, kas varētu būt piemērojama;
c) nozvejotājkuģim, kurš ir deklarējis nozveju, nav atļauts zvejot zilās tunzivis; vai
d) velkonis, kam atbilstīgi deklarācijai jāsaņem pārvietotās zivis, nav reģistrēts 14. panta 3. punktā minētajā visu citu zvejas kuģu (izņemot nozvejotājkuģus), kuriem atļauts veikt zilās tunzivs zvejas darbības, ICCAT reģistrā vai nav aprīkots ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS).
3. Ja pārvietošana nav atļauta:
a) dalībvalsts, kas atbildīga par nozvejotājkuģi, izdod rīkojumu par zivju atlaišanu jūrā un informē nozvejotājkuģa kapteini par to, ka pārvietošana nav atļauta un ka zivis ir jāatlaiž jūrā;
b) attiecīgi nozvejotājkuģa kapteinis, zivaudzētavas operators vai tunzivju krātiņveida lamatu operators atlaiž zivis jūrā;
c) zilo tunzivju atlaišanu jūrā ieraksta ar videokameru un novēro ICCAT reģionālais novērotājs, kurš sagatavo ziņojumu un kopā ar videoierakstu iesniedz ICCAT Sekretariātam.
4. Kad pārvietošanas darbība ir pabeigta, nozvejotājkuģa vai velkoņa kapteinis, tunzivju krātiņveida lamatu operators vai zivaudzētavas operators aizpilda un nosūta atbildīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm ICCAT pārvietošanas deklarāciju VIIIa pielikumā noteiktajā formā.
Pārvietošanas deklarācijas veidlapas numurē tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kas atbildīga par kuģi, zivaudzētavu vai tunzivju krātiņveida lamatām, kur sākas pārvietošana. Numerācijas sistēmā numuri sastāv no Konvencijas Līgumslēdzējas puses trīsburtu koda, četrciparu gadskaitļa un trīsciparu kārtas numura, kam seko trīs burti “ITD” (CPC-20**/xxx/ITD).
Pārvietošanas deklarācijas oriģinālu nosūta kopā ar pārvietotajām zivīm. Deklarācijas kopiju patur nozvejotājkuģa kapteinis, tunzivju krātiņveida lamatu operators, velkoņa kapteinis vai zivaudzētavas operators.
5. Kapteiņi, kuru kuģi veic pārvietošanas darbības (ieskaitot velkoņus), zvejas žurnālā katru dienu reģistrē gan pārvietoto zivju svaru un skaitu, gan nozvejotājkuģa nosaukumu, karoga valsti un ICCAT reģistra numuru, citu iesaistīto kuģu nosaukumus un ICCAT reģistra numurus, pārvietošanas datumu un vietu un galamērķa zivaudzētavu. Zvejas žurnāls satur ziņas par visām pārvietošanām, kas veiktas zvejas sezonā. To glabā uz kuģa, un tas jebkurā laikā ir pieejams kontroles vajadzībām.
6. Atbildīgās dalībvalsts izdotā pārvietošanas atļauja neskar atļauju veikt ievietošanu sprostā.
7. Tā nozvejotājkuģa kapteinis, tās zivaudzētavas operators vai to tunzivju krātiņveida lamatu operators, no kurām pārvieto zilās tunzivis, nodrošina to, ka pārvietošanas darbības novēro ar ūdenī ievietotu videokameru.
Katru pārvietošanas videoierakstu izgatavo divos eksemplāros. Vienu eksemplāru nodod reģionālajam novērotājam un vienu – attiecīgi Konvencijas Līgumslēdzējas puses novērotājam vai valsts novērotājam, kurš atrodas uz velkoņa. Konvencijas Līgumslēdzējas puses novērotājam vai valsts novērotājam paredzēto eksemplāru nosūta kopā ar pārvietošanas deklarāciju un nozvejām, uz kurām tas attiecas. Katra videoieraksta sākumā vai beigās ir redzams ICCAT pārvietošanas deklarācijas numurs, savukārt visa videoieraksta laikā ir redzams videoieraksta izgatavošanas laiks un datums. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis nogādā ICCAT Zinātniskajai komitejai videoierakstu kopijas.
8. Kā minēts ICCAT Reģionālo novērotāju programmā, kas izklāstīta VII pielikumā, ICCAT reģionālais novērotājs uz nozvejotājkuģa reģistrē veiktās pārvietošanas darbības un ziņo par tām, pārbauda nozvejotājkuģa atrašanās vietu, kad tas ir iesaistīts pārvietošanas darbībā, novēro un novērtē pārvietotās nozvejas un pārbauda ierakstus, kuri izdarīti iepriekšējā pārvietošanas atļaujā, kas minēta 2. punktā, un ICCAT pārvietošanas deklarācijā, kas minēta 4. punktā.
Ja reģionālā novērotāja novērtētās nozvejas zivju skaits un/vai vidējais svars ir vismaz par 10 % lielāks nekā deklarējis nozvejotājkuģa kapteinis, par nozvejotājkuģi atbildīgā dalībvalsts uzsāk izmeklēšanu, kuru pabeidz, pirms zivaudzētavā tiek uzsākta ievietošana sprostā. Kamēr šīs izmeklēšanas rezultāti nav zināmi, ievietošana sprostā nav atļauta, un zilo tunzivju nozvejas dokumenta iedaļa par nozveju netiek apstiprināta.
9. ICCAT reģionālais novērotājs paraksta ICCAT pārvietošanas deklarāciju, skaidri uzrakstot savu vārdu un ICCAT numuru. Viņš pārbauda, vai ICCAT pārvietošanas deklarācija ir pareizi aizpildīta un pienācīgi nosūtīta velkoņa kapteinim.
Kad zivju pārvietošana uz zvejas kuģi ir pabeigta, tunzivju krātiņveida lamatu operators aizpilda un nosūta savas dalībvalsts kompetentajām iestādēm ICCAT pārvietošanas deklarāciju IV pielikumā noteiktajā formā.
10. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par šā panta 2. un 7. punktā minētajām pārvietošanas darbībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 38.a pantā minēto pārbaudes procedūru.
23. pants
Pārkraušana citā kuģī
1. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 11. panta, Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegta zilo tunzivju pārkraušana citā kuģī, atrodoties jūrā.
2. Pirms ieiešanas jebkurā ostā saņēmēja zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis vismaz 48 stundas pirms paredzētās ierašanās kompetentai tās dalībvalsts iestādei, kuras ostu viņš grib izmantot, sniedz šādu informāciju:
a) paredzamās ierašanās diena, laiks un osta;
b) paredzamais kuģī paturēto zilo tunzivju daudzums un informācija par ģeogrāfisko apgabalu, kur tās iegūtas;
c) zvejas kuģa, kas veic pārkraušanu citā kuģī, nosaukums un tā numurs nozvejotāju kuģu, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, ICCAT reģistrā vai citu zvejas kuģu, kuriem atļauts darboties Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ICCAT reģistrā;
d) saņēmēja zvejas kuģa nosaukums un tā numurs nozvejotāju kuģu, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, ICCAT reģistrā vai citu zvejas kuģu, kuriem atļauts darboties Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ICCAT reģistrā;
e) zilo tunzivju nozvejas, ko paredzēts pārkraut citā kuģī, tonnāža un ģeogrāfiskais apgabals.
3. Zvejas kuģiem nav atļauts pārkraut nozveju citā kuģī, ja vien tie nav iepriekš saņēmuši iepriekšēju atļauju no savas karoga valsts.
4. Pirms pārkraušanas tā zvejas kuģa, kas veic pārkraušanu citā kuģī, kapteinis sniedz savai karoga valstij šādu informāciju:
a) zilo tunzivju daudzums, ko paredzēts pārkraut;
b) datums un osta, kurā veic pārkraušanu citā kuģī;
c) saņēmēja zvejas kuģa nosaukums, reģistrācijas numurs un karoga valsts, un tā numurs nozvejotāju kuģu, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, ICCAT reģistrā vai citu zvejas kuģu, kuriem atļauts darboties Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ICCAT reģistrā;
d) zilo tunzivju nozvejas ģeogrāfiskais apgabals.
5. Kompetenta tās dalībvalsts iestāde, kuras ostā notiek pārkraušana:
a) inspicē saņēmēju zvejas kuģi pēc tā ierašanās un pārbauda kravu un dokumentus, kas saistīti ar pārkraušanas darbību;
b) 48 stundās pēc pārkraušanas nosūta datus par pārkraušanu tā zvejas kuģa, kurš veic pārkraušanu citā kuģī, karoga valsts iestādei.
6. ►M1 Savienības ◄ zvejas kuģu kapteiņi aizpilda un nosūta ICCAT pārkraušanas deklarāciju tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ar kuras karogu kuģo attiecīgie zvejas kuģi. Deklarāciju III pielikumā noteiktajā formātā nosūta ne vēlāk kā 48 stundas pēc tam, kad ostā veikta pārkraušana citā kuģī.
24. pants
Ievietošana sprostos
1. Dalībvalsts, kas atbildīga par zivaudzētavu, vienas nedēļas laikā pēc tam, kad ievietošana sprostos ir pabeigta, dalībvalstij vai Konvencijas Līgumslēdzējai pusei, kuras karoga kuģi ir zvejojuši tunzivis, un Komisijai nosūta novērotāja apstiprinātu ziņojumu par ievietošanu sprostā. Komisija minēto informāciju tūlīt pārsūta ICCAT Sekretariātam. Šajā ziņojumā iekļauj informāciju no deklarācijas par ievietošanu sprostā, kā norādīts ICCAT Ieteikumā 06-07 par zilo tunzivju audzēšanu.
2. Pirms jebkuras ievietošanas sprostā tās dalībvalsts, kas atbildīga par zivaudzētavu, kompetentā iestāde informē atbildīgo dalībvalsti vai to Konvencijas Līgumslēdzēju pusi, ar kuras karogu kuģo nozvejotājkuģis, par to, kādu daudzumu zilo tunzivju, ko nozvejojuši ar attiecīgās valsts karogu kuģojoši nozvejotājkuģi, ir paredzēts ievietot sprostā.
3. Dalībvalsts, kas atbildīga par nozvejotājkuģi, pieprasa dalībvalstij vai Konvencijas Līgumslēdzējai pusei, kas atbildīga par zivaudzētavu, konfiscēt nozveju un atlaist zivis jūrā saskaņā ar 22. panta 3. punktā noteikto procedūru, ja, saņemot 2. punktā minēto informāciju, tā uzskata, ka:
a) nozvejotājkuģim, kas ir deklarējis nozveju, nav bijusi pietiekami liela sprostā ievietoto zilo tunzivju kvota;
b) zivju daudzums nav pienācīgi norādīts nozvejotājkuģa ziņojumā un nav ņemts vērā, aprēķinot piemērojamo kvotu;
c) nozvejotājkuģim, kurš ir deklarējis nozveju, nav atļauts zvejot zilās tunzivis.
4. Ievietošanu sprostā nesāk bez iepriekšējas atļaujas no Konvencijas Līgumslēdzējas puses, ar kuras karogu kuģo nozvejotājkuģis, vai no dalībvalsts, kas atbildīga par nozvejotājkuģi.
Zilās tunzivis ievieto sprostā pirms 31. jūlija, ja vien dalībvalsts vai Konvencijas Līgumslēdzēja puse, kas atbildīga par zivaudzētavu, kura saņem zivis, nenorāda pamatotus iemeslus, tostarp nepārvaramas varas apstākļus. Šādus iemeslus iesniedz kopā ar ziņojumu par ievietošanu sprostā.
5. Dalībvalsts, kas atbildīga par zivaudzētavu, veic vajadzīgos pasākumus, lai aizliegtu ievietot sprostos audzēšanai vai uzbarošanai tādas zilās tunzivis, kam līdzi nav dota ICCAT noteiktā dokumentācija, tostarp dokumentācija, kas paredzēta šajā regulā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 640/2010 (2010. gada 7. jūlijs), ar ko izveido zilo tunzivju Thunnus thynnus nozvejas dokumentēšanas programmu ( 8 ). Šādai informācijai ir jābūt precīzai, pilnīgai un apstiprinātai.
6. Atbildīgā dalībvalsts vai atbildīgā Konvencijas Līgumslēdzēja puse 48 stundās pēc 2. punktā minētās informācijas iesniegšanas atļauj vai neatļauj ievietošanu sprostā. Ja ievietošanu sprostā neatļauj, dalībvalsts vai Konvencijas Līgumslēdzēja puse, kas atbildīga par nozvejotājkuģi, attiecīgi dalībvalstij vai Konvencijas Līgumslēdzējai pusei, kas atbildīga par velkoni, un/vai dalībvalstij vai Konvencijas Līgumslēdzējai pusei, kas atbildīga par zivaudzētavu, izdod rīkojumu par zivju atlaišanu jūrā saskaņā ar 22. panta 3. punktā izklāstīto kārtību.
7. Dalībvalsts, kas atbildīga par zivaudzētavu, nodrošina to, ka ievietošana sprostos tiek pārraudzīta ar ūdenī ievietotu videokameru.
Par katru ievietošanu sprostā izgatavo vienu videoierakstu. Katra videoieraksta sākumā vai beigās ir redzams ICCAT pārvietošanas deklarācijas numurs, savukārt visa videoieraksta laikā ir redzams videoieraksta izgatavošanas laiks un datums.
8. Ja reģionālā novērotāja novērtētais zivju vidējais svars vai skaits par vairāk nekā 10 % atšķiras no zivaudzētavas operatora novērtētā zivju vidējā svara vai skaita, dalībvalsts, kas atbildīga par zivaudzētavu, uzsāk izmeklēšanu sadarbībā ar nozvejotājkuģa karoga valsti. Kamēr izmeklēšanas rezultāti nav zināmi, zivju ieguvi neveic, un zilo tunzivju nozvejas dokumenta iedaļa par audzēšanu netiek apstiprināta.
Ja izmeklēšana netiek pabeigta 10 darbdienās vai ja izmeklēšanas rezultāti liecina, ka zilo tunzivju skaits vai vidējais svars vairāk par 10 % pārsniedz zivaudzētavas operatora deklarēto skaitu vai vidējo svaru, Konvencijas Līgumslēdzēja puse, ar kuras karogu kuģo nozvejotājkuģis, vai dalībvalsts, kas atbildīga par nozvejotājkuģi, izdod rīkojumu par pārsniegumam atbilstoša zivju skaita vai svara atlaišanu jūrā.
Dalībvalsts, kas atbildīga par zivaudzētavu, nodrošina to, ka zivaudzētavas operators 48 stundās pēc reģionālā novērotāja ierašanās izpilda rīkojumu par zivju atlaišanu jūrā. Atlaišanu veic saskaņā ar 22. panta 3. punktā izklāstīto kārtību.
Ja galīgais novērtējums, kas veikts laikā, kad zivis ievieto sprostā zivaudzētavā, ir lielāks par galīgo novērtējumu, kas veikts laikā, kad notiek pirmā pārvietošana no nozvejotājkuģa, tā dalībvalsts vai Konvencijas Līgumslēdzēja puse, kas atbildīga par nozvejotājkuģi, pieņem lēmumu par galīgo kvotas izmantojumu, kuru tā apstiprina attiecīgajā(-os) zilo tunzivju nozvejas dokumentā(-os).
9. Dalībvalstis uzsāk eksperimentālos pētījumus par to, kā labāk novērtēt zilo tunzivju skaitu un svaru ieguves un ievietošanas sprostos vietā, tostarp izmantojot stereoskopiskas sistēmas, un par pētījumu rezultātiem ziņo ICCAT Zinātniskajai komitejai. Sprostā ievietošanas laikā īsteno paraugu ņemšanas programmu un/vai alternatīvu programmu, lai uzlabotu sprostā ievietoto zivju skaitīšanu un svara novērtēšanu.
10. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par šā panta 6., 7., 8. un 9. punktā minētajām ievietošanas sprostos darbībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 38.a pantā minēto pārbaudes procedūru.
25. pants
Kuģu satelītnovērošanas sistēma
1. Komisijas Regulu (EK) Nr. 2244/2003 (2003. gada 18. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmām ( 9 ), piemēro šīs regulas 2. panta b) punktā minētajiem zvejas kuģiem. Turklāt dalībvalstis nodrošina, ka neatkarīgi no garuma visi velkoņi, kas kuģo ar to karogiem, ir aprīkoti ar un lieto satelītnovērošanas iekārtu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2244/2003 3. līdz 16. pantu.
Zvejas kuģi, kas iekļauti 14. panta 3. punktā minētajā nozvejotājkuģu, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, ICCAT reģistrā, sāk VMS datu nosūtīšanu ICCAT vismaz 15 dienas pirms zvejas sezonas sākuma un turpina nosūtīšanu vismaz 15 dienas pēc zvejas sezonas beigām, ja vien Komisijai iepriekš nav nosūtīts pieprasījums svītrot kuģi no ICCAT kuģu reģistra.
Kontroles vajadzībām VMS datu pārraidīšanu no nozvejotājkuģiem, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, nepārtrauc, kad kuģi ir ostā, izņemot gadījumus, kad darbojas sistēma ziņošanai par ienākšanu ostā un iziešanu no tās.
Zvejas kuģi, kas iekļauti 14. panta 3. punktā minētajā visu citu zvejas kuģu (izņemot nozvejotājkuģus), kuriem atļauts veikt zilās tunzivs zvejas darbības, ICCAT reģistrā, nosūta VMS datus ICCAT visā atļaujas laikposmā.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka to zvejas uzraudzības centri reālā laikā un https data feed formātā pārsūta Komisijai vai tās norādītai struktūrai VMS ziņojumus, kas saņemti no zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogiem. Komisija elektroniski nosūta šos ziņojumus ICCAT Sekretariātam.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka:
a) ziņojumus no zvejas kuģiem, kas kuģo ar to karogu, kad šie kuģi darbojas Atlantijas okeāna austrumu daļā vai Vidusjūrā, vismaz ik pēc divām stundām pārsūta Komisijai;
b) tehniskas kļūdas gadījumā ziņojumus no zvejas kuģiem, kas kuģo ar to karogu, pārsūta Komisijai 24 stundās pēc tam, kad tos saņēmuši to zvejas uzraudzības centri;
c) lai izvairītos no dublēšanas, Komisijai pārsūtītos ziņojumus (ar unikālu identifikatoru) numurē saņemšanas secībā;
d) Komisijai pārsūtītie ziņojumi atbilst VIII pielikumā noteiktajam datu apmaiņas formātam.
4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visus paziņojumus, kas darīti pieejami to inspekcijas kuģiem, uzskatītu par konfidenciāliem un izmantotu inspekcijai tikai par darbībām jūrā.
26. pants
Darbību ar tunzivju krātiņveida lamatām reģistrēšana un ziņošana par tām
1. Pēc katras zvejas darbības ar tunzivju krātiņveida lamatām 48 stundās reģistrē gūto nozveju un elektroniski vai citādā veidā nosūta datus tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas atbildīga par attiecīgajām tunzivju krātiņveida lamatām. Šajā protokolā iekļauj ziņas par tunzivju krātiņveida lamatās atlikušo daudzumu novērtējumu.
2. Pēc 1. punktā minētā protokola saņemšanas katra dalībvalsts to elektroniski pārsūta Komisijai. Savukārt Komisija šo informāciju tūlīt pārsūta ICCAT Sekretariātam.
3. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par šā panta 1. punktā minēto darbību ar tunzivju krātiņveida lamatām reģistrēšanu un ziņošanu par tām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 38.a pantā minēto pārbaudes procedūru.
27. pants
Pārbaude ostās vai zivjaudzētavās
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visus nozvejotājus kuģus, kas iekļauti to kuģu ICCAT reģistrā, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, ostā pārbauda, kad attiecīgais kuģis ienāk apstiprinātā ostā, lai izkrautu un/vai pārkrautu citā kuģī Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotās zilās tunzivis.
2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu jebkādu ievietošanu sprostos uzbarošanas vai audzēšanas zivaudzētavās, kas ir to jurisdikcijā.
3. Ja uzbarošanas vai audzēšanas zivaudzētavas ir starptautiskos ūdeņos, 2. punktu pēc analoģijas piemēro dalībvalstīm, kurās ir reģistrētas par uzbarošanas vai audzēšanas zivaudzētavu atbildīgas fiziskas vai juridiskas personas.
28. pants
Kontrolpārbaude
1. Dalībvalstis pārbauda, tostarp izmantojot inspekcijas ziņojumus, novērotāju ziņojumus un VMS datus, zvejas žurnālu iesniegšanu un salīdzina attiecīgo informāciju, kas reģistrēta to zvejas kuģu zvejas žurnālos, pārvietošanas/pārkraušanas dokumentos un zilo tunzivju nozvejas dokumentos.
2. Dalībvalstis veic kontrolpārbaudes attiecībā uz visiem izkrāvumiem, visām pārkraušanām citā kuģī un ievietošanu sprostos, tālab daudzumus pa sugām, kas reģistrēti zvejas kuģa zvejas žurnālā, vai daudzumus pa sugām, kas reģistrēti pārkraušanas deklarācijā, salīdzina ar daudzumiem, kas reģistrēti izkraušanas deklarācijā vai sprostos ievietošanas deklarācijā un citos attiecīgos dokumentos, piemēram, faktūrrēķinos un/vai tirdzniecības pavadzīmēs.
29. pants
ICCAT kopīgās starptautiskās inspekcijas shēma
1. ►M1 Savienībā ◄ piemēro ICCAT kopīgu starptautisku inspekciju shēmu, ko ICCAT pieņēma Madridē 1975. gada novembrī notikušajā Ceturtajā kārtējā sanāksmē, ar grozījumiem, ko ICCAT izdarīja 16. īpašajā sanāksmē, un kas izklāstīta šīs regulas VI pielikumā.
2. Dalībvalstis, kuru zvejas kuģiem ir atļauts zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ieceļ inspektorus un saskaņā ar minēto shēmu veic inspekcijas jūrā.
Ja vairāk nekā 15 vienas dalībvalsts zvejas kuģi vienlaikus ir iesaistīti zilo tunzivju zvejas darbībās Konvencijas apgabalā, minētā dalībvalsts uz šo kuģu atrašanās jūrā laikposmu norīko inspekcijas kuģi veikt inspekciju un kontroli jūrā Konvencijas apgabalā. Šo pienākumu uzskata par izpildītu, ja dalībvalstis sadarbojas, lai kopīgi nodrošinātu inspekcijas kuģa klātbūtni, vai ja Konvencijas apgabalā tiek norīkots ES inspekcijas kuģis.;
3. Komisija vai tās norādīta struktūra shēmas izpildei var norīkot ►M1 Savienības ◄ inspektorus.
4. Komisija vai tās norādīta struktūra ►M1 Savienībā ◄ koordinē pārraudzības un inspekcijas. Šim nolūkam tā kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm var izstrādāt kopīgas inspekcijas programmas, lai ►M1 Savienība ◄ varētu izpildīt no shēmas izrietošās saistības. Dalībvalstis, kuru zvejas kuģi zvejo zilās tunzivis, paredz vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu minēto programmu īstenošanu, jo īpaši saistībā ar vajadzīgajiem cilvēku un materiālajiem resursiem, kā arī saistībā ar laikiem un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kad un kur šie resursi jāizmanto.
5. Dalībvalstis katru gadu līdz 1. aprīlim dara ►M1 Savienība ◄ zināmus inspektorus un inspekcijas kuģus, ko tās nākamajā gadā paredz norīkot darbam shēmā. Izmantojot šo informāciju, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm sagatavo turpmākas rīcības plānu par to, kā Kopiena katru gadu piedalīsies shēmā, un nosūta to ICCAT Sekretariātam un dalībvalstīm.
30. pants
Valsts novērotāju programma
1. Katra dalībvalsts attiecībā uz kuģiem, kuri aktīvi darbojas zilo tunzivju zvejniecībā, nodrošina valsts novērotāju klātbūtni, lai aptvertu vismaz:
a) 2011. gadā – 100 % aktīvi izmantotos nozvejotājkuģus, kas zvejo ar rinķvadiem un kuru garums ir 24 m un mazāks;
b) 2012. gadā – 100 % aktīvi izmantotos nozvejotājkuģus, kas zvejo ar riņķvadiem un kuru garums ir 20 m vai mazāks;
c) 20 % no aktīvi izmantotiem pelaģiskiem traleriem (garums virs 15 m);
d) 20 % no aktīvi izmantotiem nozvejotājkuģiem, kas zvejo ar āķu jedām (garums virs 15 m);
e) 20 % no aktīvi izmantotām laivām zvejai ar ēsmu (garums virs 15 m);
f) 100 % tunzivju krātiņveida lamatu zivju ieguves laikā;
g) 100 % velkoņu.
2. Kamēr ICCAT faktiski īsteno 31. pantā minēto reģionālo novērotāju programmu, katra dalībvalsts nodrošina, ka valsts novērotāji ir uz:
a) visiem aktīvi izmantotajiem par 24 m garākiem nozvejotājiem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadiem (seineriem);
b) visiem nozvejotājiem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadiem (seineriem) un iesaistīti kopīgās zvejas darbībās, neatkarīgi no kuģu garuma. Valsts novērotāji ir klāt zvejas darbību laikā.
3. Novērotājam ir šādi pienākumi:
a) uzraudzīt nozvejotāja kuģa atbilstību šīs regulas prasībām;
b) reģistrēt un ziņot par zvejas darbību, norādot arī:
i) nozvejas apjomu (tostarp piezveju), tostarp norādot pa sugām tādu informāciju kā, piemēram, vai zivis paturētas uz kuģa vai izmestas beigtas vai dzīvas;
ii) nozvejas apgabalu pēc garuma un platuma;
iii) zvejas piepūles mēru (piemēram, tīklu skaits, āķu skaits), kā definēts ICCAT“Dažādu zvejas rīku izmantošanas praktiskajā rokasgrāmatā”;
iv) nozvejas datumu;
c) novērot un vērtēt nozvejas un salīdzināt tās ar ierakstiem zvejas žurnālā;
d) pamanīt un reģistrēt kuģus, kuri, iespējams, zvejo, neievērojot ICCAT noteiktos saglabāšanas pasākumus.
Novērotāji veic arī zinātnisku darbu pēc ICCAT pieprasījuma, piemēram, pamatojoties uz ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas norādēm, vāc ICCAT noteiktos II uzdevuma datus.
4. Īstenojot šo prasību par novērotājiem, dalībvalstis:
a) nodrošina atbilstošus laika un telpu resursus, lai nodrošinātu, ka Komisija saņem pietiekamus un atbilstošus datus par nozveju, zvejas piepūli un citiem zinātniskiem un pārvaldības aspektiem, ņemot vērā flotes un zvejsaimniecību īpašības;
b) nodrošina skaidrus datu vākšanas protokolus;
c) nodrošina, ka novērotāji pirms izvietošanas ir pienācīgi apmācīti un apstiprināti;
d) iespēju robežās nodrošina, ka Konvencijas teritorijā zvejojošo kuģu darbība tiek traucēta minimāli.
5. Kamēr ICCAT faktiski īsteno 31. pantā minēto reģionālo novērotāju programmu, katra dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir zilo tunzivju uzbarošanas vai audzēšanas zivaudzētava, vienmēr nodrošina novērotāja klātbūtni, kad tiek veikta jebkāda pārvietošana sprostos un zivis ved no zivaudzētavas.
31. pants
ICCAT reģionālo novērotāju programma
1. Katra dalībvalsts nodrošina ICCAT reģionālā novērotāja klātbūtni:
a) visā 2011. gada zvejas sezonā – uz visiem kuģiem, kas zvejo ar rinķvadiem un kuru garums ir lielāks par 24 m;
b) visā 2012. gada zvejas sezonā – uz visiem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadiem un kuru garums ir lielāks par 20 m;
c) visā zvejas sezonā, sākot no 2013. gada, – uz visiem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadiem, neatkarīgi no kuģa garuma.
Šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadiem, nav atļauts zvejot zilās tunzivis vai darboties zilo tunzivju zvejniecībā bez ICCAT reģionālā novērotāja klātbūtnes.
2. Katra dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir zilo tunzivju uzbarošanas vai audzēšanas zivaudzētava, vienmēr nodrošina ICCAT novērotāja klātbūtni, kad tiek veikta jebkāda pārvietošana sprostos un zivis ved no zivaudzētavas.
ICCAT novērotājam ir šādi pienākumi:
a) novērot un uzraudzīt audzēšanas darbību atbilstību Regulas (EK) Nr. 1936/2001 4.a, 4.b un 4.c pantam;
b) apstiprināt 24. pantā minēto ziņojumu par ievietošanu sprostos;
c) veikt zinātnisku darbu pēc ICCAT pieprasījuma, piemēram, vadoties pēc ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas norādēm, vākt paraugus;
d) ICCAT novērotājiem ir piekļuve kuģim un zivaudzētavas personālam, kā arī zvejas rīkiem, sprostiem un ierīcēm;
turklāt:
e) pēc pieprasījuma ICCAT novērotājiem ir piekļuve arī turpmāk minētajām ierīcēm, ja tās atrodas uz kuģiem, uz kuriem novērotāji ir norīkoti, lai atvieglotu to pienākumu veikšanu, kuri izklāstīti VII pielikuma 4. punktā:
i) satelītnavigācijas iekārtas;
ii) radara displeja ekrāni, kad tos izmanto;
iii) elektroniskie saziņas līdzekļi;
f) ICCAT novērotājiem nodrošina izmitināšanu, tostarp apmešanās vietu, pārtiku un atbilstošas sanitārās labierīcības, kas ir tādas pašas kā kuģa virsniekiem;
g) ICCAT novērotājus nodrošina ar atbilstošu vietu uz komandtilta vai stūresmājā lietvedības kārtošanai, kā arī ar vietu uz kuģa klāja, kas ir atbilstoša novērotāja pienākumu veikšanai; un
h) karoga valstis nodrošina, ka kapteiņi, apkalpes locekļi un kuģa īpašnieki netraucē, neiebiedē, nekavē, neietekmē novērotāju viņa pienākumu pildīšanā, kā arī neuzpērk vai nemēģina uzpirkt viņu.
Ja zilās tunzivis iegūst no sprosta un tirgo kā svaigus produktus, ICCAT reģionālais novērotājs, kurš novēro ieguvi, var būt tās dalībvalsts valstspiederīgais, kas atbildīga par zivaudzētavu.
3. Visas izmaksas, kas rodas, darbojoties ICCAT novērotājiem, sedz dalībvalstis. Dalībvalstis šīs izmaksas atgūst no zivaudzētavu vadītājiem vai kuģu, kas zvejo ar riņķvadiem, īpašniekiem.
4. VII pielikumā izklāstīto ICCAT reģionālo novērotāju programmu piemēro ►M1 Savienībā ◄ .
32. pants
Piekļuve videoierakstiem
1. Katra dalībvalsts nodrošina to, ka 22. panta 7. punktā un 24. panta 7. punktā minētie videoieraksti ir pieejami ICCAT inspektoriem un novērotājiem.
2. Katra dalībvalsts, kas atbildīga par zivaudzētavu, nodrošina to, ka 22. panta 7. punktā un 24. panta 7. punktā minētie videoieraksti ir pieejami Savienības inspektoriem un novērotājiem.
3. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nepieļautu oriģinālā videoieraksta aizstāšanu, rediģēšanu vai manipulācijas ar to.
33. pants
Īstenošana
1. Dalībvalstis veic noteikumu izpildes pasākumus kuģiem, kas kuģo ar to karogiem, ja saskaņā ar to tiesību aktiem ir konstatēts, ka attiecīgie kuģi neievēro šīs regulas 4., 7., 8., 9., 17., 18., 19., 20., 21. un 23. pantu. Pasākumi atkarībā no nodarījuma smaguma pakāpes un saskaņā ar valsts tiesību aktiem var būt šādi:
a) sodanauda;
b) aizliegto zvejas rīku un nozvejas konfiskācija;
c) kuģa arests;
d) zvejas atļaujas apturēšana vai anulēšana;
e) attiecīgā gadījumā – zvejas kvotas samazināšana vai anulēšana.
2. Katra dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir zilo tunzivju audzētava, veic noteikumu izpildes pasākumus konkrētā audzētavā, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir konstatēts, ka minētā zivaudzētava neievēro šīs regulas 24. pantu un 31. panta 2. punktu un Regulas (EK) Nr. 1936/2001 4.a, 4.b un 4.c pantu. Pasākumi atkarībā no nodarījuma smaguma pakāpes un saskaņā ar valsts tiesību aktiem var ietvert:
a) soda naudu;
b) pagaidu vai galīgu izslēgšanu no zivju uzbarošanas zivaudzētavu reģistra;
c) aizliegumu ievietot sprostos vai pārdot noteiktus daudzumus zilo tunzivju.
33.a pants
Inspekcijas plānu nosūtīšana
Katru gadu vēlākais 30. septembrī dalībvalstis nosūta Komisijai savu nākamā gada inspekcijas plānu. Komisija apkopo valstu inspekcijas plānus un tos iekļauj Savienības inspekcijas plānā, ko nosūta ICCAT Sekretariātam ICCAT apstiprinājuma saņemšanai.
34. pants
Tirgus pasākumi
1. Savienībā ir aizliegta tādu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivju tirdzniecība, izkraušana, imports, eksports, ievietošana sprostā uzbarošanai vai audzēšanai, reeksports un pārkraušana citā kuģi, kam līdzi nav dota precīza, pilnīga un apstiprināta dokumentācija, kas paredzēta šajā regulā un Regulā (ES) Nr. 640/2010.
2. ►M1 Savienībā ◄ ir aizliegta tādu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivju tirdzniecība, imports, izkraušana, ievietošana sprostos uzbarošanai vai audzēšanai, apstrāde, eksports, reeksports un pārkraušana citā kuģī, ko ir nozvejojuši karoga valsts zvejas kuģi, kuriem nav piešķirta kvota, nozvejas limits vai zvejas piepūle zilo tunzivju zvejai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā saskaņā ar ICCAT pārvaldības un saglabāšanas pasākumiem, kuru karoga valsts zvejas iespējas ir izsmeltas vai kuru individuālās kvotas ir izsmeltas. Pamatojoties uz ICCAT Sekretariāta saņemto informāciju, Komisija informē visas dalībvalstis par to, ka Konvencijas līgumslēdzējas puses zvejas kvota ir izsmelta.
3. ►M1 Savienībā ◄ ā ir aizliegta zilo tunzivju tirdzniecība, imports, izkraušana, apstrāde un eksports, ja zivis iegūtas uzbarošanas vai audzēšanas zivaudzētavās, kas neatbilst ICCAT Ieteikumam 06-07 par zilo tunzivju audzēšanu.
35. pants
Pārrēķina koeficients
Aprēķinot apstrādātu zilo tunzivju svaram atbilstošu neapstrādāto zivju kopsvaru, izmanto ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas pieņemtos pārrēķina koeficientus.
36. pants
Uzbarotu vai audzētu tunzivju augšanas faktori
Dalībvalstis nosaka augšanas faktorus, kas piemērojami sprostos uzbarotām vai audzētām zilajām tunzivīm, un līdz 2009. gada 15. septembrim paziņo Komisijai šos faktorus un izmantoto metodiku. Komisija pārsūta šo informāciju ICCAT Sekretariātam un ICCAT Pastāvīgajai pētniecības un statistikas komitejai.
37. pants
Novērtēšana
Katra dalībvalsts katru gadu līdz 15. septembrim iesniedz Komisijai sīki izklāstītu ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Komisija katru gadu līdz 15. oktobrim iesniedz ICCAT Sekretariātam sīki izklāstītu ziņojumu par ICCAT Ieteikuma 08-05 īstenošanu.
38. pants
Finansējums
Daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā uzskata par atjaunošanas plānu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 5. panta nozīmē.
38.a pants
Komitejas procedūra
1. Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
VI
NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
39. pants
Regulas (EK) Nr. 1559/2007 atcelšana
1. Ar šo Regula (EK) Nr. 1559/2007 tiek atcelta.
2. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu IX pielikumā.
40. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 43/2009 un (EK) Nr. 1936/2001
1. Svītro Regulas (EK) Nr. 43/2009 92. un 93. pantu.
2. Svītro 4.a panta 5. un 6. punktu Regulā (EK) Nr. 1936/2001, kā tā grozīta ar Regulu (EK) Nr. 869/2004 ( 10 ).
41. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
Īpaši papildu nosacījumi
Šos īpašos papildu nosacījumus Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā piemēro laivām zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivām, kuģiem, kas Adrijas jūrā zvejo zilās tunzivis audzēšanai, un piekrastes amatierzvejniecībai svaigu zivju ieguvei Vidusjūrā ar laivām, kas paredzētas zvejai ar ēsmu, āķu jedām un makšķerēm.
a) Katra dalībvalsts nodrošina to, ka nozvejotāji kuģi, kuriem izdota īpaša zvejas atļauja, ir iekļauti sarakstā, kurā norādīts to nosaukums un Kopienas flotes reģistra (CFR) numurs, kā noteikts Komisijas Regulas (EK) Nr. 26/2004 I pielikumā. Dalībvalstis izdod īpašo zvejas atļauju tikai tad, ja kuģis ir reģistrēts nozvejotāju kuģu, kuriem atļauts zvejot zilās tunzivis, ICCAT reģistrā;
b) katra dalībvalsts ik gadu līdz 15. janvārim datorlasāmā formā nosūta Komisijai a) apakšpunktā minēto sarakstu un visus turpmākos grozījumus;
c) jebkādas vēlākas izmaiņas nav pieņemamas, ja vien nozvejotājam kuģim, par kuru ir ziņots, neļauj piedalīties likumīgi operatīvi iemesli vai nepārvaramas varas apstākļi. Tādos apstākļos attiecīgā dalībvalsts tūlīt informē Komisiju, sniedzot:
i) pilnīgu informāciju par 3. punktā minētā nozvejotāja kuģa paredzēto aizstāšanu;
ii) vispārēju ziņojumu par aizvietojuma iemesliem, kā arī attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.
Komisija grozījumus nekavējoties nosūta ICCAT Sekretariātam.
a) Nozvejotas zilās tunzivis jebkādā daudzumā šā pielikuma 1. punktā minētajiem nozvejotājiem kuģiem ir aizliegts izkraut un/vai pārkraut citā kuģī vietās, kas nav dalībvalstu vai Konvencijas līgumslēdzēju pušu apstiprinātas ostas;
b) dalībvalstis norāda vietu, kas izmantojama izkraušanai, vai vietu, kas atrodas tuvu krastam (apstiprinātas ostas), kurā atļauts veikt zilo tunzivju izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas darbības;
c) lai ostu noteiktu kā apstiprinātu ostu, ostas dalībvalsts norāda atļautos izkraušanas laikus un vietas. Ostas dalībvalsts visos izkraušanas laikos un visās izkraušanas vietās nodrošina pilnīgu inspekciju;
d) dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 15. februārī nosūta Komisijai apstiprināto ostu sarakstu. Komisija katru gadu līdz 1. martam nosūta šīs ziņas ICCAT Sekretariātam.
3. Katra dalībvalsts nodrošina, ka katrai izkraušanai ostā veic inspekciju.
4. Katra dalībvalsts ievieš nozvejas paziņošanas režīmu, kas nodrošina katram kuģim iedalītās kvotas izmantošanas efektīvu uzraudzību.
5. Nozvejotāja kuģa kapteinis nodrošina, ka katru apstiprinātā ostā izkrauto zilo tunzivju daudzumu pirms pirmās pārdošanas vai pirms pārvešanas no izkraušanas ostas uz citu vietu nosver.
6. Nozvejotās zilās tunzivis nedrīkst piedāvāt mazumtirdzniecībā galapatērētājam neatkarīgi no tirdzniecības metodes, ja vien attiecīgajā marķējumā vai uz etiķetes nav norādīti:
a) sugas un izmantotie zvejas rīki;
b) nozvejas apgabals un datums.
7. Dalībvalstis, kuru laivām zvejai ar ēsmu, laivām, kas paredzētas zvejai ar āķu jedām un makšķerēm, ir atļauts zvejot zilās tunzivis, attiecībā uz astes marķējuma zīmēm nosaka šādas prasības:
a) katrai zilajai tunzivij tūlīt pēc izkraušanas jāpiestiprina astes marķējuma zīme;
b) katrai astes marķējuma zīmei ir unikāls identifikācijas numurs, ko norāda zilās tunzivs statistikas dokumentos un uzraksta uz katra iepakojuma, kurā ir zilās tunzivis.
II PIELIKUMS
Zvejas žurnāliem noteiktās prasības
Minimuma prasības attiecībā uz zvejas žurnāliem:
1. Zvejas žurnāla lapām jābūt numurētām.
2. Ieraksti zvejas žurnālā jāizdara ik dienu (līdz pusnaktij) vai pirms ierašanās ostā.
3. Zvejas žurnāls jāaizpilda, ja tiek veiktas inspekcijas, atrodoties jūrā.
4. Vienam lapas eksemplāram jāpaliek zvejas žurnālā.
5. Uz kuģa jātur žurnāli, kuros reģistrētas vienā gadā veiktas darbības.
Minimuma standarta informācija zvejas žurnālos:
1. Kapteiņa vārds un adrese.
2. Atiešanas datumi un ostas, ienākšanas datumi un ostas.
3. Kuģa nosaukums, reģistrācijas numurs, ICCAT numurs un SJO numurs (ja ir pieejams). Veicot kopīgas zvejas darbības, norāda visu darbībās iesaistīto kuģu nosaukumus, reģistrācijas numurus, ICCAT numurus un SJO numurus (ja tie ir pieejami).
4. Zvejas rīki:
a) zvejas rīku tipa FAO kods;
b) izmēri (piem., garums, linuma acs lielums, āķu skaits).
5. Darbības jūrā, katrā reisa dienā aizpildot (vismaz) vienu rindu un norādot:
a) darbības (piem., zveja, pārbrauciens);
b) atrašanās vietu: precīzu atrašanās vietu (grādos un minūtēs) ik dienu reģistrē par katru zvejas darbību vai pusdienlaikā, ja attiecīgā dienā nav zvejots;
c) reģistrēto nozveju.
6. Sugu identifikācija:
a) pēc FAO kodiem;
b) kopējais neapstrādātu zivju svars (RWT) kilogramos dienā.
7. Kapteiņa paraksts.
8. Novērotāja paraksts (attiecīgā gadījumā).
9. Svara noteikšanas līdzekļi: novērtēšana, svēršana uz kuģa.
10. Zvejas žurnālā reģistrē zivju dzīvsvara ekvivalentu un norāda dzīvsvara novērtējumā izmantotos pārrēķina koeficientus.
Minimuma informācija, izkraujot, pārkraujot citā kuģī vai pārvietojot:
1. Datums un osta, kurā veic izkraušanu/pārkraušanu citā kuģī/pārvietošanu.
2. Produkcijai:
a) noformējums;
b) zivju vai kastu skaits un daudzums kilogramos;
3. Kapteiņa vai viņa pārstāvja paraksts.
III PIELIKUMS
IV PIELIKUMS
Nozvejas ziņojuma veidlapa
|
Karogs |
ICCAT numurs |
Kuģa nosaukums |
Ziņojuma sākuma datums |
Ziņojuma beigu datums |
Ziņojuma ilgums (d) |
Nozvejas datums |
Nozvejas vieta |
Nozvejots |
Piešķirtais svars kopīgu zvejas darbību gadījumā (kg) |
|||
|
Platums |
Garums |
Svars (kg) |
Gabalu skaits |
Vidējais svars (kg) |
||||||||
V PIELIKUMS
Kopīgas zvejas darbības
|
Karoga valsts |
Kuģa nosaukums |
ICCAT Nr. |
Darbības ilgums |
Operatoru identitāte |
Kuģa individuālā kvota |
Sistēma sadalei pa kuģiem |
Uzbarošanas un audzēšanas zivaudzētavas galamērķis |
|
|
KLP |
ICCAT Nr. |
|||||||
Datums …
Karoga valsts apstiprinājums …
VI PIELIKUMS
ICCAT kopīgās starptautiskās inspekcijas shēma
ICCAT Ceturtajā kārtējā sanāksmē (Madridē 1975. gada novembrī) un 2008. gada sanāksmē Marakešā vienojās, ka:
saskaņā ar Konvencijas IX panta 3. punktu, lai nodrošinātu Konvencijas un saskaņā ar to spēkā esošo pasākumu piemērošanu, ICCAT komisija iesaka ieviest turpmāk izklāstīto starptautiskas kontroles mehānismu ūdeņiem, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.
I. SMAGI PĀRKĀPUMI
1. Šo procedūru mērķiem smagi pārkāpumi ir šādi Komisijas pieņemto ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumu noteikumu pārkāpumi:
a) zveja bez Konvencijas līgumslēdzējas karoga valsts izsniegtas licences, atļaujas vai apstiprinājuma;
b) netiek saskaņā ar Komisijas prasībām uzturēta pietiekama dokumentācija par nozveju un ar nozveju saistītiem datiem vai ir nozīmīgi nepatiesi ziņojumi par šādu nozveju un/vai ar nozveju saistītiem datiem;
c) zveja slēgtā apgabalā;
d) zveja slēgtās sezonas laikā;
e) tīša sugu nozvejošana vai paturēšana pretrunā jebkādiem ICCAT pieņemtiem piemērojamiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem;
f) saskaņā ar ICCAT noteikumiem spēkā esošu nozvejas limitu vai kvotu nozīmīga pārkāpšana;
g) aizliegtu zvejas rīku izmantošana;
h) zvejas kuģa marķējuma, identitātes vai reģistrācijas datu viltošana vai tīša slēpšana;
i) ar pārkāpuma izmeklēšanu saistītu pierādījumu slēpšana, viltošana vai iznīcināšana;
j) vairākkārtīgi pārkāpumi, kas kopā veido saskaņā ar ICCAT spēkā esošu pasākumu nopietnu neievērošanu;
k) ja uzbrūk, pretojas, iebiedē, seksuāli aizskar, traucē vai pārmērīgi kavē vai aizkavē pilnvarotu inspektoru vai novērotāju;
l) tīša iejaukšanās VMS vai tās izslēgšana;
m) tādi citi pārkāpumi, kādus var noteikt ICCAT, ja tie iekļauti šo procedūru pārskatītā versijā un ir apritē;
n) zveja ar novērošanas lidmašīnu palīdzību;
o) iejaukšanās kuģu satelītnovērošanas sistēmā un/vai kuģis darbojas bez kuģu satelītnovērošanas sistēmas;
p) pārvietošanas darbība bez pārvietošanas deklarācijas;
q) jūrā veikta pārkraušana citā kuģī.
2. Ja, uzkāpjot uz zvejas kuģa un veicot inspekciju, pilnvarotie inspektori novēro darbību vai apstākļus, kas varētu būt smags pārkāpums, kā noteikts 1. punktā, inspekcijas kuģu karoga valsts iestādes tūlīt tieši, kā arī ar ICCAT Sekretariāta starpniecību, paziņo par to zvejas kuģa karoga valstij. Šādās situācijās inspektori, ja iespējams, informē arī zvejas kuģa karoga valsts kompetentās iestādes, kas paziņotas ICCAT Sekretariātam, un jebkuru zvejas kuģa karoga valsts inspekcijas kuģi, par kuru zināms, ka tas atrodas tuvumā.
ICCAT inspektori veiktās inspekcijas un jebkurus konstatētos pārkāpumus reģistrē zvejas kuģa zvejas žurnālā.
3. Konvencijas līgumslēdzējas puses karoga valsts nodrošina, ka pēc šā pielikuma 2. punktā minētās inspekcijas attiecīgais zvejas kuģis pārtrauc visas zvejas darbības. Konvencijas līgumslēdzējas puses karoga valsts pieprasa zvejas kuģim ►M1 72 stundās ◄ doties uz tās norādīto ostu, kur jāuzsāk izmeklēšana.
Ja kuģis nav izsaukts uz ostu, Konvencijas līgumslēdzējai pusei laikus jāsniedz pienācīgs pamatojums izpildsekretāram, kurš pēc līgumslēdzēju pušu pieprasījuma to padara pieejamu.
II. INSPEKCIJU VEIKŠANA
4. Inspekciju veic līgumslēdzēju valstu zvejas kontroles dienestu inspektori. ICCAT Komisijai dara zināmus to inspektoru uzvārdus, kurus attiecīgās valdības ir norīkojušas veikt minēto uzdevumu.
5. Kuģi, kuros ir inspektori, kuģo ar īpašu ICCAT komisijas apstiprinātu karogu vai vimpeli, lai norādītu, ka inspektors veic starptautiskas inspekcijas pienākumus. Tiklīdz ir iespējams, ICCAT komisijai paziņo to kuģu nosaukumus, ko konkrēti izmanto minētajiem nolūkiem; tie var būt īpaši inspekcijas kuģi vai arī zvejas kuģi.
6. Katram inspektoram ir personas dokuments, ko šā pielikuma 17. punktā norādītā formātā izdod karoga valsts iestādes un ar ko inspektors ir pilnvarots rīkoties saskaņā ar ICCAT Komisijas apstiprinātiem mehānismiem. Šis personas dokuments ir derīgs vismaz piecus gadus.
7. Saskaņā ar šā pielikuma 12. punktā paredzēto kārtību kuģis, ko tajā laikā izmanto tunzivju vai tunzivjveidīgu zivju zvejai Konvencijas apgabalā ārpus attiecīgā kuģa valsts jurisdikcijā esošiem ūdeņiem, apstājas, kad kuģis, kurā ir inspektors, tam raida attiecīgu Starptautiskajā signālu kodeksā paredzētu signālu, ja vien tas attiecīgajā laikā neveic zvejas darbības, un tādā gadījumā tas apstājas tūlīt pēc šādu zvejas darbību pabeigšanas. Kuģa kapteinis ļauj inspektoram, kuru drīkst pavadīt liecinieks, uzkāpt uz kuģa, un šim nolūkam nodrošina iekāpšanas trapu. Kapteinis dod inspektoram iespēju veikt nozvejas vai zvejas rīku un visu attiecīgo dokumentu pārbaudi, kuru inspektors uzskata par vajadzīgu, lai pārliecinātos par to, ka tiek ievēroti ICCAT komisijas spēkā esošie ieteikumi, kas attiecas uz attiecīgā kuģa karoga valsti, un inspektors drīkst pieprasīt skaidrojumus, ko uzskata par vajadzīgiem.
Inspektoru grupā ir ne vairāk kā divi ICCAT inspektori, ja vien attiecīgajos apstākļos nav nepieciešami papildu inspektori. Asistents drīkst pavadīt inspektoru grupu vienīgi mācību nolūkos.
8. Uzkāpjot uz kuģa, inspektors uzrāda 6. punktā minēto dokumentu. Inspekcijas veic tā, lai kuģa darbībai radītais traucējums un neērtības būtu pēc iespējas mazas un lai nepieļautu zivju kvalitātes krišanos. Inspektors pārbaudē veic tikai tādas darbības, lai pārliecinātos, vai konkrētā kuģa karoga valsts sakarā ir ievēroti spēkā esošie ICCAT komisijas ieteikumi. Veicot pārbaudi, inspektors kapteinim var lūgt nepieciešamo palīdzību. Viņš sagatavo inspekcijas ziņojumu ICCAT komisijas apstiprinātā formā. Inspektors paraksta ziņojumu kuģa kapteiņa klātbūtnē; kapteinim ir tiesības parakstīšanas brīdī vai pirms tam pievienot ziņojumam piezīmes, ko viņš uzskata par piemērotām, un viņam šīs piezīmes jāparaksta. Ziņojuma eksemplārus nodod kuģa kapteinim un inspektora valsts valdībai, kas tos nosūta attiecīgām kuģa karoga valsts iestādēm un ICCAT komisijai. Ja atklāj saistošo ieteikumu pārkāpumu, inspektoram, ja iespējams, būtu jāinformē arī karoga valsts kompetentās iestādes, par kurām paziņots ICCAT komisijai, un karoga valsts inspekcijas kuģis, ja zināms, ka tas atrodas tuvu notikuma vietai.
9. Ja notiek pretošanās inspektoram vai netiek pildīti viņa norādījumi, kuģa karoga valsts rīkojas tāpat, kā tā rīkotos, ja notiktu pretošanās šīs valsts inspektoram vai netiktu pildīti viņa norādījumi.
10. Inspektori pilda šajā kārtībā paredzētos pienākumus saskaņā ar šajā ieteikumā izklāstītajiem noteikumiem, bet paliek savas valsts iestāžu operatīvajā kontrolē un ir atbildīgi to priekšā.
11. Līgumslēdzējas valstis izvērtē saskaņā ar šo kārtību sniegtos citu valstu inspektoru ziņojumus un pēc to saņemšanas rīkojas līdzīgi, kā tās saskaņā ar valsts tiesību aktiem rīkotos, saņemot savas valsts inspektora ziņojumus. Saskaņā ar šo punktu līgumslēdzēju valstu valdībām nav pienākuma citas valsts inspektora ziņojumam piešķirt lielāku pierādījuma spēku nekā savas valsts inspektora ziņojumam. Līgumslēdzēju valstu valdības sadarbojas, lai atvieglotu tiesvedību vai citas procedūras, kas izriet no ziņojuma, ko inspektors iesniedzis saskaņā ar šo shēmu.
a) Līgumslēdzēju valstu valdības ik gadu līdz 1. martam informē ICCAT komisiju par provizoriskiem plāniem nākamajā gadā iesaistīties šīs shēmas izpildē, un Komisija var dot ieteikumus līgumslēdzēju valstu valdībām par valstu darbību koordināciju šajā jomā, kā arī par inspektoru skaitu un to kuģu skaitu, ar kuriem pārvadā inspektorus;
b) šajā ieteikumā izklāstītā shēma un līdzdalības plāni ir piemērojami līgumslēdzēju valstu valdību sadarbībai, ja vien tās savstarpēji nav vienojušās par ko citu, un par tādu vienošanos informē ICCAT komisiju.
Divu līgumslēdzēju valstu valdības tomēr savstarpēji pārtrauc shēmas īstenošanu, ja kāda no tām, gaidot nolīguma pabeigšanu, par to ir informējusi ICCAT komisiju.
a) Zvejas rīkus inspicē saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā apakšapgabalā, kurā notiek inspekcija. Inspektors ziņojumā norāda šādu noteikumu pārkāpuma būtību;
b) inspektori ir pilnvaroti pārbaudīt visus zvejas rīkus, ko faktiski izmanto, kā arī tos zvejas rīkus, kas atrodas uz klāja un ir gatavi izmantošanai.
14. Visiem pārbaudītajiem zvejas rīkiem, kas, šķiet, neatbilst spēkā esošiem ICCAT komisijas saistošiem ieteikumiem attiecīgās kuģa karoga valsts sakarā, inspektors piestiprina ICCAT komisijas apstiprinātu identifikācijas marķējumu un faktu ieraksta ziņojumā.
15. Inspektors drīkst nofotografēt zvejas rīku tā, lai būtu redzami tie elementi, kas – pēc viņa uzskatiem – neatbilst spēkā esošajiem noteikumiem; šādā gadījumā ziņojumā iekļauj fotoattēlos redzamo objektu sarakstu un karoga valstij paredzētajai ziņojuma kopijai pievieno fotoattēlu eksemplārus.
16. Ievērojot visus ICCAT komisijas noteiktos ierobežojumus, inspektors ir pilnvarots pārbaudīt nozvejoto zivju parametrus, lai konstatētu, vai ir ievēroti ICCAT komisijas saistošie ieteikumi. Secinājumus viņš iespējami drīz dara zināmus pārbaudītā kuģa karoga valsts iestādēm (Divgadu ziņojums 1974-75, II daļa).
17. Piedāvātais jaunais inspektoru identitātes kartes paraugs:
VII PIELIKUMS
Reģionālo novērotāju programma
NOVĒROTĀJU NORĪKOŠANA
▼M1 —————
2. Lai veiktu savus uzdevumus, novērotājiem ir jābūt šādai kvalifikācijai:
a) pietiekama pieredze zivju sugu un zvejas rīku identificēšanai;
b) pietiekamas zināšanas par ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kas novērtētas ar dalībvalstu izdotu apliecību, vadoties pēc ICCAT pamatnostādnēm par apmācību;
c) spēja novērot un precīzi reģistrēt;
d) novērojamā kuģa karoga valsts vai zivaudzētavas valsts pietiekami laba valodas prasme.
NOVĒROTĀJA PIENĀKUMI
3. Novērotājiem jābūt:
a) beigušiem tehnisko apmācību, ko prasa ICCAT izstrādātās pamatnostādnes;
b) kādas dalībvalsts valstspiederīgajiem;
c) spējīgiem veikt pienākumus, kas izklāstīti 4. punktā;
d) iekļautiem novērotāju sarakstā, ko uztur ICCAT;
e) bez pašreizējām finansiālām vai peļņas gūšanas interesēm zilo tunzivju zvejniecībā.
NOVĒROTĀJA PIENĀKUMI
4. Novērotājam ir šādi pienākumi:
a) attiecībā uz novērotājiem uz kuģiem, kas zvejo ar riņķvadiem (seineriem), – uzraudzīt to atbilstību attiecīgiem ICCAT pieņemtiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem. Novērotāji jo īpaši:
i) reģistrē veiktās zvejas darbības un ziņo par tām;
ii) novēro un vērtē nozvejas un salīdzina tās ar ierakstiem zvejas žurnālā;
iii) noformē ikdienas ziņojumu par kuģa, kas zvejo ar riņķvadiem (seineriem), pārvietošanas darbībām;
iv) pamana un reģistrē kuģus, kuri, iespējams, zvejo, neievērojot ICCAT noteiktos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus;
v) reģistrē veiktās pārvietošanas darbības un ziņo par tām;
vi) pārliecinās par kuģa ģeogrāfisko atrašanās vietu pārvietošanas laikā;
vii) novēro un novērtē pārvietotos produktus, tostarp pārbaudot videoierakstus;
viii) pārbauda un reģistrē attiecīgā zvejas kuģa nosaukumu un tā ICCAT numuru;
ix) veic zinātnisko darbu pēc Komisijas pieprasījuma, piemēram, vadoties pēc Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas norādījumiem, vāc II uzdevuma datus;
b) attiecībā uz novērotājiem zivaudzētavās – uzraudzīt zivaudzētavu atbilstību attiecīgiem ICCAT pieņemtiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem. Novērotāji jo īpaši:
i) pārbauda datus pārvietošanas deklarācijā un deklarācijā par ievietošanu sprostos, tostarp pārbaudot videoierakstus;
ii) apstiprina datus pārvietošanas deklarācijā un deklarācijā par ievietošanu sprostos;
iii) noformē ikdienas ziņojumu par zivaudzētavu pārvietošanas darbībām;
iv) ar parakstu apstiprina pārvietošanas deklarāciju un deklarāciju par ievietošanu sprostos;
v) veic zinātnisko darbu pēc Komisijas pieprasījuma, piemēram, vadoties pēc Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas norādījumiem, vāc paraugus;
c) sagatavo vispārējus ziņojumus, apkopojot saskaņā ar šo punktu savākto informāciju un dodot kapteinim un zivjaudzētavas vadītājam iespēju iekļaut tajā jebkādu atbilstošu informāciju;
d) minēto vispārējo ziņojumu 20 dienās pēc novērošanas laikposma beigām iesniedz Sekretariātam;
e) pilda jebkādas citas funkcijas, kā to noteikusi Komisija.
5. Visu informāciju, kas attiecas uz kuģu, kuri zvejo ar riņķvadiem un zivaudzētavu zvejas un pārvietošanas darbībām, novērotāji izmanto kā konfidenciālu informāciju un rakstiski atzīst šo prasību kā nosacījumu norīkošanai par novērotāju.
6. Novērotāji ievēro tās karoga valsts vai zivaudzētavas valsts tiesību aktu un noteikumu prasības, kuras jurisdikcijā ir kuģis vai zivaudzētava, uz kuru novērotājs ir norīkots.
7. Novērotāji ievēro hierarhiju un vispārējas uzvedības normas, kas attiecas uz visu kuģa un zivaudzētavas personālsastāvu, ja šādi noteikumi netraucē veikt novērotāja pienākumus saskaņā ar šo programmu un pildīt 31. pantā noteiktās kuģa un zivaudzētavas personāla saistības.
VIII PIELIKUMS
Formāts Kuģu satelītnovērošanas sistēmas ziņojumu paziņošanai
|
Datu elements |
Kods |
Obligāti vai fakultatīvi |
Veids |
Saturs |
Definīcija |
|
Ieraksta sākums |
SR |
M |
Sistēmas dati – apzīmē ieraksta sākumu |
||
|
Adrese |
AD |
M |
Char*3 |
ISO-3166 adrese |
Ziņojuma dati: galamērķiem, “EEK” Komisijai |
|
Sūtītājs |
FR |
M |
Char*3 |
ISO-3166 adrese |
Ziņojuma dati: pārraidošās līgumslēdzējas puses ISO trīsburtu kods |
|
Kārtas numurs |
SQ |
O |
Num*6 |
NNNNNN |
Ziņojuma dati: ziņojuma sērijas numurs kārtējā gadā |
|
Ziņojuma veids |
TM |
M |
Char*3 |
Kods |
Ziņojuma dati: ziņojuma veids, “POS” kā atrašanās vietas ziņojums jānosūta ar VMS vai citādi kuģiem ar bojātu satelītizsekošanas ierīci |
|
Radio izsaukuma signāls |
RC |
O (1) |
Char*7 |
IRCS kods |
Kuģa reģistrācijas dati: kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls |
|
Reisa numurs |
TN |
O |
Num*3 |
NNN |
Darbības dati: zvejas reisa sērijas numurs kārtējā gadā |
|
Kuģa nosaukums |
NA |
O |
Char*30 |
Kuģa reģistrācijas dati: kuģa nosaukums |
|
|
Līgumslēdzējas puses iekšējais pazīšanas numurs |
IR |
O (1) |
Char*12 |
ISO-3166 + kods: |
Kuģa reģistrācijas dati: līgumslēdzējas puses piešķirts unikāls kuģa numurs – karoga valsts ISO trīsburtu kods un numurs (“CRF numurs”) |
|
Ārējais reģistrācijas numurs |
XR |
O (1) |
Char*14 |
Kuģa sānu numurs vai SJO numurs, ja nav sānu numura |
|
|
Ģeogrāfiskais platums (decimāldaļskaitļos) |
LT |
M |
Char*7 |
+/-DD.ddd |
Darbības dati: atrašanās vieta pārraides brīdī |
|
Ģeogrāfiskais garums (decimāldaļskaitļos) |
LG |
M |
Char*8 |
+/-DDD.ddd |
Darbības dati: atrašanās vieta pārraides brīdī |
|
Kurss |
CO |
M |
Char*3 |
360° grādu skala |
kuģa kurss |
|
Ātrums |
SP |
M |
Char*3 |
Mezgli * 10 |
kuģa ātrums |
|
Piezīmes |
MS |
O |
Char*255 |
Trauksme vai notikumi |
Paziņojums par trauksmēm vai notikumiem |
|
Datums |
DA |
M |
Num*8 |
GGGGMMDD |
Ziņojuma dati – pārraides datums |
|
Laiks |
TI |
M |
Num*4 |
HHMM |
Ziņojuma dati – pārraides laiks |
|
Ieraksta beigas |
ER |
M |
Sistēmas dati – apzīmē ieraksta beigas |
||
|
(1) Obligāti vismaz viens no lauka kodiem RC, IR vai XR. |
|||||
Ar Trackwell protocol palīdzību nosūtīta ziņojuma paraugs izmēģinājuma sistēmā (httpsgwt)
https://fides.ec.europa.eu/httpsgwt.index.php?application=CYP&method=send&message=//SR//AD/EEC//FR/CYP//SQ/28285//TM/POS//RC/ZWXS//TN/001//NA/LA GROSSE POULE//IR/CYP000000123//XR/ZZ-0604//LT/+47.612//LG/-47.528//CO/280//SP/23//MS/SWITCHING on VMS//DA/20080307//TI//ER//
VIIIa PIELIKUMS
IX PIELIKUMS
Atbilstības tabula
|
Regula (EK) Nr. 1559/2007 |
Šī regula |
|
1. pants |
1. pants |
|
2. pants |
2. pants |
|
3. pants |
|
|
4. pants |
4. pants |
|
5. pants |
7. pants |
|
6. pants |
8. pants |
|
7. pants |
9. pants |
|
8. pants |
10. pants |
|
9. pants |
11. pants |
|
10. pants |
12. pants |
|
11. pants |
13. pants |
|
12. pants |
14. pants |
|
13. pants |
15. pants |
|
14. pants |
17. pants |
|
15. pants |
18. pants |
|
16. pants |
19. pants |
|
17. pants |
20. pants |
|
18. pants |
21. pants |
|
19. pants |
23. pants |
|
20. pants |
24. pants |
|
21. pants |
26. pants |
|
22. pants |
27. pants |
|
23. pants |
28. pants |
|
24. pants |
29. pants |
|
25. pants |
30. pants |
|
26. pants |
33. pants |
|
27. pants |
34. pants |
|
28. pants |
35. pants |
|
29. pants |
38. pants |
( 1 ) Eiropas Parlamenta 2009. gada 12. marta Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
( 2 ) OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.
( 3 ) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.
( 4 ) OV L 340, 22.12.2007., 8. lpp.
( 5 ) OV L 22, 26.1.2009., 1. lpp.
( 6 ) OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp.
( 7 ) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.;
( 8 ) OV L 194, 24.7.2010., 1. lpp.
( 9 ) OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp.
( 10 ) OV L 162, 30.4.2004., 8. lpp.
