This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02008R1342-20160628
Council Regulation (EC) No 1342/2008 of 18 December 2008 establishing a long-term plan for cod stocks and the fisheries exploiting those stocks and repealing Regulation (EC) No 423/2004
Consolidated text: Padomes Regula (EK) Nr. 1342/2008 ( 2008. gada 18. decembris ), ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2004
Padomes Regula (EK) Nr. 1342/2008 ( 2008. gada 18. decembris ), ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2004
- Date of document:
- 28/06/2016
- Date of effect:
- 28/06/2016
- Author:
- Not available
- Form:
- Konsolidēts teksts
- Additional information:
- LASTMODIN 32016R1025
- Link
- Link
- Link
- Select all documents mentioning this document
- Consolidation: basic act:
- 32008R1342
2008R1342 — LV — 28.06.2016 — 004.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1342/2008 (2008. gada 18. decembris), (OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), |
L 343 |
1 |
22.12.2009 |
|
|
PADOMES REGULA (ES) Nr. 1243/2012 (2012. gada 19. decembris), |
L 352 |
10 |
21.12.2012 |
|
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2324 (2015. gada 11. decembris), |
L 328 |
101 |
12.12.2015 |
|
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/1025 (2016. gada 24. jūnijs), |
L 168 |
7 |
25.6.2016 |
|
Labota ar:
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1342/2008
(2008. gada 18. decembris),
ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2004
I
NODAĻA
PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu izveido četru mencu krājumu plānu atbilstoši šādiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem:
a) Kategats;
b) Ziemeļjūra, Skageraks un Lamanša austrumdaļa;
c) ūdeņos uz rietumiem no Skotijas;
d) Īrijas jūra.
2. pants
Definīcijas
Papildus definīcijām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā, šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
a) “zvejas piepūles grupa” ir dalībvalsts pārvaldes struktūra, kurai ir noteikta maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle. Tai ir noteikta zvejas rīku grupa un I pielikumā noteiktais apgabals;
b) “apkopota zvejas piepūles grupa” ir visu dalībvalstu visas zvejas piepūles grupas, kam ir noteikta vienāda zvejas rīku grupa un apgabals;
c) “nozveja uz piepūles vienību” ir mencu daudzums, izteikts ar dzīvsvaru, ko viena gada laikā nozvejojusi viena zvejas piepūles vienība, izteikta kilovatdienās;
d) “atbilstīgas vecuma grupas” nozīmē 3, 4 un 5 mencām Kategatā; 2, 3 un 4 mencām Īrijas jūrā, Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša austrumdaļā; 2, 3, 4 un 5 mencām Skotijas rietumdaļā; vai citas vecuma grupas, ko par atbilstīgām noteikusi ZZTEK.
3. pants
Ģeogrāfiskās definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas ģeogrāfisko apgabalu ģeogrāfiskās definīcijas:
a) “Kategats” ir tā daļa no IIIa rajona, kā to attēlo ICES, kuru ziemeļos norobežo līnija, kura novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šīs vietas līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un ko dienvidos norobežo līnija, kura novilkta no Hāzenēres līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai;
b) “Ziemeļjūra” ir ICES IV apakšapgabals un tā ICES IIIa rajona daļa, kas nav ietverta Skageraka un Kategata teritorijā, un tā ICES IIa rajona daļa, kas atrodas dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā esošajos ūdeņos;
c) “Skageraks” ir tā ICES IIIa rajona daļa, ko rietumos norobežo līnija, kura novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnēses bākai, un ko dienvidos norobežo līnija, kura novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šīs vietas līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;
d) “Lamanša austrumdaļa” ir ICES VIId rajons;
e) “Īrijas jūra” ir ICES VIIa rajons;
f) “ūdeņi uz rietumiem no Skotijas” ir ICES VIa rajons un tā ICES Vb rajona daļa, kas atrodas dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā esošajos ūdeņos.
4. pants
Zvejas piepūles aprēķināšana
Šīs regulas nolūkā kuģu grupas izmantoto zvejas piepūli aprēķina, saskaitot katra kuģa produktu tilpuma vērtību izteiktu kilovatos un to dienu skaitu, cik kuģis ir pavadījis I pielikumā noteiktā apgabalā. Diena, kas pavadīta apgabalā, ir nepārtraukts 24 stundu laikposms (vai šāda laikposma daļa), kurā kuģis atrodas šajā apgabalā un ir ārpus ostas.
5. pants
Plāna mērķis
1. Ar 1. pantā minēto plānu nodrošina mencu krājumu ilgtspējīgu izmantošanu, pamatojoties uz maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.
2. Šā panta 1. punktā noteikto mērķi sasniedz, saglabājot zvejas izraisītās mirstības koeficientu šādām mencu vecuma grupām:
|
Krājums |
Zvejas izraisīta mirstība |
|
Mencas Kategatā |
0,4 |
|
Mencas ūdeņos uz rietumiem no Skotijas |
0,4 |
|
Mencas Īrijas jūrā |
0,4 |
3. Attiecībā uz mencu krājumiem Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša austrumdaļā šā panta 1. punktā noteikto mērķi sasniedz, saglabājot zvejas izraisītās mirstības koeficientu 8. pantā minētām attiecīgām mencu vecuma grupām.
II
NODAĻA
KOPĒJĀ PIEĻAUJAMĀ NOZVEJA
6. pants
Minimālais līmenis un piesardzības līmenis
Katra mencu krājuma nārsta biomasas minimālais līmenis un nārsta biomasas piesardzības līmenis ir šāds:
|
Krājums |
Nārsta biomasas minimālais līmenis tonnās |
Nārsta biomasas piesardzības līmenis tonnās |
|
Mencas Kategatā |
6 400 |
10 500 |
|
Mencas Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša austrumdaļā |
70 000 |
150 000 |
|
Mencas ūdeņos uz rietumiem no Skotijas |
14 000 |
22 000 |
|
Mencas Īrijas jūrā |
6 000 |
10 000 |
7. pants
KPN noteikšanas procedūra mencu krājumiem Kategatā, Skotijas rietumdaļā un Īrijas jūrā
1. Katru gadu Padome pieņem lēmumu par katra mencu krājuma KPN nākamajam gadam Kategatā, Skotijas rietumdaļā un Īrijas jūrā. KPN aprēķina, no ZZTEK prognozētā kopējā nozvejoto mencu daudzuma atņemot turpmāk norādītos daudzumus atbilstoši 2. un 3. punktā minētajiem zvejas izraisītās mirstības koeficientiem:
a) zivju daudzumu, kas vienāds ar paredzamajiem mencu izmetumiem no attiecīgā krājuma;
b) attiecīgā gadījumā – daudzumu, kas atbilst citiem zvejas radītiem mencu mirstības cēloņiem un ko nosaka, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu.
2. Pamatojoties uz ZZTEK padomu, KPN atbilst visiem šiem nosacījumiem:
a) ja ZZTEK prognozētais krājuma apjoms KPN piemērošanas gada 1. janvārī ir mazāks nekā 6. pantā noteiktais nārsta biomasas minimālais līmenis, tad zvejas izraisītās mirstības koeficientu KPN piemērošanas gadā samazina par 25 % salīdzinājumā ar zvejas izraisītās mirstības koeficientu iepriekšējā gadā;
b) ja ZZTEK prognozētais krājuma apjoms KPN piemērošanas gada 1. janvārī ir mazāks nekā 6. pantā noteiktais nārsta biomasas piesardzības līmenis un lielāks vai vienāds ar 6. pantā noteikto nārsta biomasas minimālo līmeni, tad zvejas izraisītās mirstības koeficientu KPN piemērošanas gadā samazina par 15 % salīdzinājumā ar zvejas izraisītās mirstības koeficientu iepriekšējā gadā; un
c) ja ZZTEK prognozētais krājuma apjoms KPN piemērošanas gada 1. janvārī ir lielāks par vai vienāds ar 6. pantā noteikto nārsta biomasas piesardzības līmeni, tad zvejas izraisītās mirstības koeficientu KPN piemērošanas gadā samazina par 10 % salīdzinājumā ar zvejas izraisītās mirstības koeficientu iepriekšējā gadā.
3. Ja pēc 2. punkta b) un c) apakšpunkta piemērošanas, pamatojoties uz ZZTEK padomu, zvejas izraisītās mirstības koeficients ir zemāks par 5. panta 2. punktā noteikto zvejas izraisītās mirstības koeficientu, Padome nosaka KPN tādā līmenī, lai zvejas izraisītās mirstības koeficients būtu tāds, kā noteikts minētajā pantā.
4. Sniedzot padomu saskaņā ar 2. un 3. punktu, ZZTEK pieņem, ka gadā pirms KPN piemērošanas krājums ir zvejots ar tādu zvejas izraisītās mirstības samazinājumu, kas ir vienāds ar maksimālās zvejas piepūles samazinājumu, ko piemēro minētajā gadā.
5. Neskarot 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu un 3. punktu, Padome nenosaka KPN līmenī, kas ir par vairāk nekā 20 % zemāks vai augstāks nekā iepriekšējam gadam noteiktā KPN.
8. pants
Kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) noteikšanas procedūra mencu krājumiem Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša austrumdaļā
1. Katru gadu Padome pieņem lēmumu par KPN mencu krājumiem Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša austrumdaļā. KPN aprēķina, piemērojot samazinājuma noteikumus, kas izklāstīti 7. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā.
2. KPN vispirms aprēķina saskaņā ar 3. un 5. punktu. Gadā, kad KPN, piemērojot 3. un 5. punktu, ir zemāka par KPN, piemērojot 4. un 5. punktu, KPN aprēķina saskaņā ar 4. un 5. punktu.
3. Sākotnēji KPN nepārsniedz līmeni, kas atbilst zvejas izraisītai mirstībai, kas ir daļa no zvejas izraisītās mirstības aprēķina atbilstīgās vecuma grupās 2008. gadā, proti: 75 % KPN 2009. gadā, 65 % KPN 2010. gadā un piemērojami turpmāki samazinājumi 10 % apjomā nākamajos gados.
4. Pēc tam, ja krājuma apjoms 1. janvārī gadā pirms KPN piemērošanas gada ir:
a) virs nārsta biomasas piesardzības līmeņa, KPN nosaka atbilstīgi zvejas izraisītās mirstības koeficientam 0,4 apjomā atbilstīgās vecuma grupās;
b) starp nārsta biomasas minimālo līmeni un nārsta biomasas piesardzības līmeni, KPN nepārsniedz līmeni, kas atbilst zvejas izraisītās mirstības koeficientam attiecīgās vecuma grupās, kurš vienāds ar šādu formulu:
0,4 – (0,2 × (nārsta biomasas piesardzības līmenis – nārsta biomasa) / (nārsta biomasas piesardzības līmenis – nārsta biomasas minimālais līmenis));
c) nārsta biomasas līmenī vai zem tā, KPN nepārsniedz līmeni, kas atbilst zvejas izraisītam mirstības koeficientam 0,2 apjomā atbilstīgās vecuma grupās.
5. Neskarot 3. un 4. punktu, Padome 2010. gadam un turpmākiem gadiem nenosaka KPN līmenī, kas ir par vairāk nekā 20 % zemāks vai augstāks nekā iepriekšējam gadam noteiktā KPN.
6. Ja 1. punktā minētais mencu krājums ir izmantots zvejas izraisītās mirstības koeficienta līmenī tuvu 0,4 nākamos trīs gados, Komisija izvērtē šā panta piemērošanu un vajadzības gadījumā ierosina attiecīgus pasākumus, lai to grozītu nolūkā nodrošināt tādu izmantošanu, kas nes maksimālu ilgtspējīgas ieguves apjomu.
9. pants
Īpaša KPN noteikšanas procedūra
1. Ja trūkst informācijas, lai noteiktu KPN saskaņā ar 7. pantu, KPN mencu krājumiem Kategatā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā nosaka tādā apjomā, kāds norādīts zinātniskajā ieteikumā. Tomēr, ja zinātniskajā ieteikumā norādītais apjoms ir par vairāk nekā 20 % lielāks par iepriekšējā gada KPN, KPN nosaka apjomā, kas ir par 20 % lielāka nekā iepriekšējā gada KPN, vai ja zinātniskajā ieteikumā norādītais apjoms ir par vairāk nekā 20 % mazāks par iepriekšējā gada KPN, KPN nosaka apjomā, kas ir par 20 % mazāka nekā iepriekšējā gada KPN.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja zinātniskos ieteikumos ir norādīts, ka nevajadzētu veikt specializētu zveju un ka:
a) piezveja būtu jāsamazina vai būtu jāpanāk tās iespējami zemākais līmenis, un/vai
b) mencas zveja būtu jāsamazina līdz iespējami zemākajam līmenim,
Padome var pieņemt lēmumu nākamajā gadā vai nākamajos gados nepiemērot KPN ikgadējo pielāgojumu, ar nosacījumu, ka noteiktā KPN ir paredzēts tikai piezvejai.
3. Ja trūkst informācijas, lai KPN noteiktu saskaņā ar 8. pantu, KPN mencu krājumiem Ziemeļjūrā, Skagerakā un Lamanša austrumdaļā nosaka, mutatis mutandis piemērojot šā panta 1. un 2. punktu, ja vien apspriedēs ar Norvēģiju nevienojas par citādu KPN apjomu.
4. Ja zinātniskajā ieteikumā tiek norādīts, ka 8. panta 1. līdz 4. punktā izklāstīto noteikumu piemērošana nav atbilstīga šā plāna mērķu sasniegšanai, Padome var neatkarīgi no iepriekš minētajiem noteikumiem pieņemt lēmumu par alternatīvu KPN apjomu.
10. pants
Pasākumu pielāgošana
1. Kad sasniegti 5. panta 2. punktā minētie zvejas izraisītās mirstības mērķkoeficienti vai gadījumā, ja ZZTEK iesaka, ka šis mērķis vai 6. pantā norādītais nārsta biomasas minimālais līmenis un piesardzības līmenis vai 7. panta 2. punktā norādītais zvejas izraisītās mirstības koeficients vairs nav piemērots, lai saglabātu nelielu krājuma noplicināšanās risku un maksimālu ilgtspējīgas ieguves apjomu, Padome pieņem lēmumu par jaunām minēto līmeņu vērtībām.
2. Ja ZZTEK norāda, ka kāds no mencu krājumiem pienācīgi neatjaunojas, Padome pieņem lēmumu, ar kuru:
a) nosaka attiecīgajam krājumam KPN tādā līmenī, kas ir zemāks nekā 7., 8. un 9. pantā paredzētais;
b) nosaka maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli tādā līmenī, kas ir zemāks nekā 12. pantā paredzētais;
c) vajadzības gadījumā paredz saistītus nosacījumus.
III
NODAĻA
ZVEJAS PIEPŪLES LIMITĒŠANA
11. pants
Zvejas piepūles režīms
1. Šīs regulas 7., 8. un 9. pantā noteiktās KPN papildina ar zvejas piepūles režīmu, saskaņā ar ko dalībvalstīm ik gadu iedala zvejas iespējas, izteiktas ar zvejas piepūli.
2. Padome, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu un 3. punktā doto dalībvalstu sniegto informāciju un ZZTEK padomu, var izslēgt konkrētas kuģu grupas no zvejas piepūles režīma piemērošanas ar nosacījumu, ka:
a) ir pieejami dati par mencu nozveju un izmetumiem, lai ZZTEK varētu novērtēt katras attiecīgās kuģu grupas mencu nozveju procentos;
b) ZZTEK novērtētā mencu nozveja procentos nepārsniedz 1,5 % no kopējās katras attiecīgās kuģu grupas nozvejas; kā arī
c) šo kuģu grupu iekļaušana zvejas piepūles režīmā radītu neatbilstīgu administratīvu slogu vispārējai ietekmei uz mencu krājumiem.
Ja ZZTEK nespēj izvērtēt, vai šie nosacījumi joprojām ir izpildīti, Padome iekļauj katru attiecīgo kuģa grupu zvejas piepūles režīmā.
3. Dalībvalstis katru gadu sniedz informāciju Komisijai un ZZTEK, lai konstatētu, ka minētie nosacījumi tiek ievēroti un tos izpilda saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, kas jāpieņem Komisijai.
12. pants
Zvejas piepūles iedalīšana
1. Katru gadu Padome pieņem lēmumu par maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli visām zvejas piepūles grupām sadalījumā pa dalībvalstīm.
2. Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli aprēķina, izmantojot šādi noteiktu sākuma līmeni:
a) pirmajam šīs regulas piemērošanas gadam sākuma līmeni katrai zvejas piepūles grupai nosaka kā kilovatdienās izteiktu vidējo piepūli, kas izmantota 2004.–2006. vai 2005.–2007. gadā saskaņā ar dalībvalsts izvēli, pamatojoties uz ZZTEK padomu;
b) turpmākajiem šīs regulas piemērošanas gadiem sākuma līmenis ir vienāds ar maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli iepriekšējā gadā.
3. Zvejas piepūles grupas, kurām piemēro maksimālo pieļaujamo zvejas piepūles ikgadējo pielāgojumu, nosaka šādi:
a) katras zvejas piepūles grupas zvejas kuģu mencu nozveju novērtē, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtiem datiem saskaņā ar 18., 19. un 20. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 199/2008 (2008. gada 25. februāris ) par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku ( 8 );
b) sarakstu sagatavo par katru šīs regulas I pielikumā noteikto apkopotas zvejas piepūles grupas apgabalu un to atbilstošām mencu nozvejām, tostarp izmetumiem. Šo sarakstu sakārto mencu nozvejas augošā secībā katrā zvejas piepūles grupā;
c) saskaņā ar b) punktu sagatavotiem sarakstiem kopējās mencu nozvejas aprēķina šādi: katrai apkopotas zvejas piepūles grupai summu aprēķina no šīs zvejas piepūles grupas mencu nozvejas un visu apkopotas zvejas piepūles grupu mencu nozvejām iepriekšējos saraksta ierakstos;
d) saskaņā ar c) punktu aprēķinātās kopējās nozvejas aprēķina procentos no visu apkopotas zvejas piepūles grupu kopējās mencu nozvejas tajā pašā apgabalā.
4. Apkopotām zvejas piepūles grupām, kuru procentuālā summārā kopējā nozveja, kas aprēķināta saskaņā ar 3. punkta d) apakšpunktu, ir vienāda ar 20 % vai lielāka, piemēro ikgadējus pielāgojumus. Attiecīgo grupu maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli aprēķina šādi:
a) ja piemēro 7. vai 8. pantu, sākuma līmenim piemēro to pašu procentuālo pielāgojumu, kas minētajos pantos noteikts zvejas izraisītai mirstībai;
b) ja piemēro 9. pantu, zvejas piepūlei piemēro to pašu procentuālo pielāgojumu, kas piemērots KPN salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
5. Citām zvejas piepūles grupām, kas nav 4. punktā minētās grupas, maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli saglabā sākuma līmenī.
6. Atkāpjoties no 4. punkta, ja maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle ir samazināta četrus gadus pēc kārtas, Padome var nolemt nākamajā gadā vai nākamajos gados maksimāli pieļaujamajai zvejas piepūlei nepiemērot ikgadēju pielāgojumu.
13. pants
Papildu zvejas piepūles iedalīšana īpašiem selektīviem zvejas rīkiem un zvejas reisiem, kuros izvairās no mencu nozvejas
1. Dalībvalstis drīkst palielināt maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli zvejas piepūles grupām, kuru piepūle ir pielāgota saskaņā ar 12. panta 4. punktu un uz kurām attiecas šā panta 2. līdz 7. punktā izklāstītie nosacījumi.
2. Maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli drīkst palielināt zvejas piepūles grupās, kurās zvejas darbības vienā vai vairākos zvejas kuģos:
a) veic ar tikai vienu uz kuģa esošu reglamentētu zvejas rīku, kura tehnisko īpašību dēļ – saskaņā ar ZZTEK izvērtētu zinātnisku pētījumu – loma sastāvā ir mazāk nekā 1 % mencu (īpaši selektīvi zvejas rīki);
b) vainagojas ar to, ka loma sastāvā ir mazāk nekā 5 % mencu katrā reisā (zvejas reisi, kuros izvairās no mencu nozvejas);
c) veic saskaņā ar plāniem par izvairīšanos no mencu nozvejas vai izmetumu samazināšanu, kas samazina mencu zvejas izraisītu mirstību starp iesaistītiem kuģiem vismaz par zvejas piepūles pielāgojumu, kas minēts 12. panta 4. punktā; vai
d) veic Skotijas apgabala rietumdaļā uz rietumiem no līnijas, kas novilkta, loksodromas secīgi savienojot ar IV pielikumā minētiem atrašanās punktiem, ko mēra saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu, ar nosacījumu, ka iesaistītie kuģi ir aprīkoti ar kuģu satelītuzraudzības sistēmu (VMS).
3. Šā panta 2. punktā minētajiem zvejas kuģiem nosaka biežāku uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz:
a) īpaši selektīvu zvejas rīku izmantošanu attiecīgo zvejas reisu laikā saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu;
b) izmetumu apjomu atbilstību 2. punkta b) apakšpunktam;
c) zvejas izraisītas mirstības samazināšanu saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu;
d) nozvejas un izmetumu apjomu rietumos no līnijas, kas norādīta 2. punkta d) apakšpunktā;
kā arī pasākumus regulārai datu sniegšanai dalībvalstij par šajos punktos noteikto īpašo nosacījumu ievērošanu.
4. Saskaņā ar šo pantu zvejas piepūles palielinājumu aprēķina katram zvejas kuģim attiecīgās zvejas piepūles grupās, kas darbojas, ievērojot 2. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā minētos īpašos nosacījumus, un tas nepārsniedz apjomu, kas nepieciešams, lai šajās darbībās iesaistītiem zvejas rīkiem kompensētu 12. panta 4. punktā minēto zvejas piepūles pielāgojumu.
5. Par visiem dalībvalstu veiktiem zvejas piepūles palielinājumu piešķīrumiem paziņo Komisijai līdz 30. aprīlim gadā, kurā veic kompensāciju par zvejas piepūles pielāgojumu. Paziņojumā ietver informāciju par zvejas kuģiem, kuri darbojas, ievērojot 2. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā minētos īpašos nosacījumus; par zvejas piepūli katrā zvejas piepūles grupā, ko saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts prognozēm minētie zvejas kuģi veic attiecīgā gadā; un par nosacījumiem, ar kādiem tiek uzraudzīta zvejas kuģu zvejas piepūle, tostarp par kontroles pasākumiem.
6. Dalībvalstis vēlākais katra gada 1. martā ziņo Komisijai par izmantoto zvejas piepūles apjomu saistībā ar darbībām iepriekšējā gadā.
7. Komisija lūdz ZZTEK katru gadu salīdzināt zvejas izraisītas mencu mirstības samazinājumu, kas rodas, piemērojot 2. punkta c) apakšpunktu, ar samazinājumu, kādu tā gaida 12. panta 4. punktā minētā zvejas piepūles pielāgojuma rezultātā. Ņemot vērā šo padomu, Komisija var ierosināt zvejas piepūles pielāgojumus, ko drīkst piemērot attiecīgajai zvejas rīku grupai nākamā gadā.
14. pants
Dalībvalstu pienākumi
1. Katra dalībvalsts katram zvejas kuģim, kas kuģo ar tās karogu, pieņem lēmumu par maksimāli pieļaujamās zvejas piepūles iedalīšanas metodi atsevišķiem zvejas kuģiem vai zvejas kuģu grupai, ņemot vērā vairākus kritērijus, tostarp, piemēram:
a) labas zvejas prakses veicināšana, tostarp datu vākšanas uzlabošana, izmetumu samazināšana un ietekmes uz zivju mazuļiem mazināšana;
b) piedalīšanās sadarbības programmās, lai izvairītos no nevajadzīgas mencu piezvejas;
c) ietekmes uz vidi, tostarp degvielas patēriņa un siltumnīcefekta gāzu emisiju, samazināšana;
d) proporcionalitāte attiecībā uz zvejas iespēju iedalīšanu zivju kvotas izteiksmē.
2. Katram šīs regulas I pielikumā paredzētajam apgabalam katra dalībvalsts saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1627/94 (1994. gada 27. jūnijs), kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām ( 9 ), izsniedz īpašas zvejas atļaujas zvejas kuģiem, kas kuģo ar šo valstu karogu un iesaistās zvejas darbībās šajā apgabalā, izmantojot zvejas rīkus, kas iekļauti kādā no šīs regulas I pielikumā noteiktajām zvejas rīku grupām.
3. Katram I pielikumā paredzētajam apgabalam to kuģu kopējā zvejas kapacitāte, kas izteikta kW, kuriem ir izsniegtas īpašas zvejas atļaujas saskaņā ar 2. pantu, nepārsniedz to kuģu maksimālo zvejas kapacitāti, kuri 2006. vai 2007. gadā ar reglamentētiem zvejas rīkiem zvejojuši attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
4. Katra dalībvalsts izveido un atjaunina to kuģu sarakstu, kam ir izsniegtas 2. punktā minētās īpašās atļaujas, un savā oficiālajā tīmekļa vietnē dara to pieejamu Komisijai un pārējām dalībvalstīm.
15. pants
Zvejas piepūles regulēšana
Dalībvalstis uzrauga savas flotes zvejas kapacitāti un zvejas piepūles grupu darbības un, kad saskaņā ar 12. pantu maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle ir gandrīz sasniegta, attiecīgi rīkojas, lai nodrošinātu, ka tā nepārsniedz noteiktos limitus.
16. pants
Maksimāli pieļaujamās zvejas piepūles apmaiņa starp dalībvalstīm un zvejas piepūles atjaunošana
1. Saskaņā ar 11. pantu noteikto maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli attiecīgās dalībvalstis var pielāgot, ņemot vērā:
a) kvotu apmaiņu, kas veikta atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktam; un
b) pārdales un/vai atvilkumus, kas veikti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 23. panta 4. punktam un Regulas (EEK) Nr. 2847/93 21. panta 4. punktam, 23. panta 1. punktam un 32. panta 2. punktam.
2. Saskaņā ar 12. pantu noteikto maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli var koriģēt dalībvalsts, kas pārtrauc kvotu apmaiņu jebkurā 3. pantā minētā apgabalā, ja šī dalībvalsts ir veikusi šīs apmaiņas atsauces periodā, lai noteiktu atskaites punktus, kā precizēts 12. panta 2. punktā, un tai ir nepieciešams rast papildu zvejas piepūli jebkurā attiecīgā zvejas piepūles grupā, lai izmantotu atjaunotās kvotas. Šo zvejas piepūles atjaunošanu papildina, kad kopējo pieļaujamo zvejas piepūli samazina tā dalībvalsts, kura kvotas ir atdevusi atpakaļ dalībvalstij, kura atjauno zvejas kvotas, atspoguļojot to, cik lielā mērā tās zvejas piepūles grupām ir mazāk zvejai pieejamo kvotu, ja vien dalībvalsts, kas kvotas atdod atpakaļ, nav izmantojusi attiecīgo zvejas piepūli minēto atskaites punktu noteikšanai.
3. Neskarot 17. panta 2. punktu, dalībvalstis 2009. gadā var grozīt savus zvejas piepūles piešķīrumus, pārvietojot zvejas piepūli un kapacitāti starp 3. pantā minētiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem ar nosacījumu, ka šajā pārvietošanā iekļauj 13. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētās zvejas darbības. Šādu pārvietošanu dara zināmu Komisijai. Attiecīgi groza 12. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli.
17. pants
Maksimāli pieļaujamās zvejas piepūles apmaiņa starp zvejas piepūles grupām
1. Dalībvalsts var grozīt tai iedalīto zvejas piepūli, pārvietojot zvejas kapacitāti uz citām zvejas piepūles grupām atbilstīgi 2. līdz 5. punktā izklāstītiem nosacījumiem.
2. Pārvietošana ir atļauta vienīgi starp zvejas rīku grupām, bet ne starp ģeogrāfiskiem apgabaliem, ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts Komisijai sniedz informāciju par nododošās zvejas rīku grupas un saņemošās zvejas rīku grupas nozveju uz zvejas piepūles vienību (cpue), kas aprēķināta pēdējos trīs gados.
3. Ja nododošās zvejas rīku grupas cpue ir lielāka nekā saņemošās zvejas rīku grupas cpue, pārvietošanu parasti veic attiecībā viena kilovatdiena pret vienu kilovatdienu.
4. Ja nododošās zvejas rīku grupas cpue ir mazāka par saņemošās zvejas rīku grupas cpue, dalībvalsts piemēro korekcijas koeficientu zvejas piepūles apjomam saņemošās zvejas rīku grupā, lai kompensētu to, ka tai ir lielāka cpue.
5. Komisija lūdz ZZTEK izstrādāt standarta korekcijas koeficientus, ko varētu izmantot, lai veicinātu zvejas piepūles pārvietošanu uz citām zvejas rīku grupām ar atšķirīgām cpue.
IV
NODAĻA
KONTROLE, INSPEKCIJA UN UZRAUDZĪBA
▼M1 —————
25. pants
Apstiprinātās ostas
1. Ja Kopienā no Kopienas zvejas kuģa krastā izkraujamas vairāk nekā divas tonnas mencu, zvejas kuģa kapteinis nodrošina, ka šādas izkraušanas krastā veic vienīgi norādītajās ostās.
2. Katra dalībvalsts norāda ostas, kurās izkrauj vairāk nekā divas tonnas mencu.
3. Katra dalībvalsts savā tīmekļa vietnē publisko norādīto ostu sarakstu un minēto ostu saistītās pārbaudes un uzraudzības procedūras, tostarp noteikumus un nosacījumus mencu skaita reģistrēšanai un paziņošanai ikreiz, kad tās izkrauj krastā.
Komisija nosūta šo informāciju visām dalībvalstīm.
▼M1 —————
V
NODAĻA
LĒMUMU PIEŅEMŠANA UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
30. pants
Lēmumu pieņemšanas procedūra
Gadījumos, kad šajā regulā paredzēts, ka lēmumus pieņem Padome, Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu.
31. punkts
I pielikuma grozījumi
Pamatojoties uz ZZTEK padomu, Komisija var grozīt šīs regulas I pielikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā noteikto procedūru un atbilstoši šādiem principiem:
a) zvejas piepūles grupas nosaka pēc iespējas vienveidīgāk, ņemot vērā nozvejotos bioloģiskos krājumus, mērķnozvejā vai piezvejā iegūto zivju izmērus un ar zvejas piepūles grupām saistīto zvejas darbību ietekmi uz vidi;
b) zvejas piepūles grupu skaits un lielums ir rentabls, ņemot vērā ar saglabāšanas vajadzībām saistīto pārvaldības slogu.
32. pants
Sīki izstrādāti noteikumi
Sīki izstrādātus noteikumus par šīs regulas 11. panta 3. punkta, 14., 16. un 17. panta piemērošanu var pieņemt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru.
33. pants
Eiropas Zivsaimniecības fonda sniegtā palīdzība
1. Attiecībā uz gadiem, kuros krājums ir mazāks nekā 6. pantā noteiktais atbilstīgais nārsta biomasas piesardzības līmenis, un Regulas (EK) Nr. 1198/2006 21. panta a) punkta i) apakšpunkta nolūkā katram no 1. pantā minētajiem četriem mencu krājumiem ilgtermiņa plānu uzskata par atjaunošanas plānu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 5. panta nozīmē.
2. Attiecībā uz gadiem, kas nav 1. punktā minētie gadi, un Regulas (EK) Nr. 1198/2006 21. panta a) punkta iv) apakšpunkta nolūkā katram no 1. pantā minētajiem četriem mencu krājumiem ilgtermiņa plānu uzskata par pārvaldības plānu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 6. panta nozīmē.
34. pants
Pārskatīšana
Vēlākais trešajā gadā pēc šīs regulas piemērošanas dienas un pēc tam katru nākamo trešo gadu pēc šīs regulas piemērošanas Komisija, pamatojoties uz ZZTEK padomu un pēc apspriešanās ar attiecīgo reģionālo konsultatīvo padomi, izvērtē pārvaldības pasākumu ietekmi uz attiecīgajiem mencu krājumiem un zvejas ietekmi uz šiem krājumiem un vajadzības gadījumā ierosina attiecīgus pasākumus to grozīšanai.
35. pants
Atcelšana
Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2004. Atsauces uz Regulas (EK) Nr. 423/2004 noteikumiem uzskata par atsaucēm uz šīs regulas noteikumiem.
36. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
Zvejas piepūles grupas nosaka ar vienu no 1. punktā izklāstītām zvejas rīku grupām un vienu no 2. punktā minētiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem.
1. Zvejas rīku grupas
a) Gruntstraļi un vadi (OTB, OTT, PTB, SDN, SSC, SPR) ar šādiem linuma acs izmēriem:
TR1 vienāds vai lielāks par 100 mm,
TR2 vienāds vai lielāks par 70 mm un mazāks par 100 mm,
TR3 vienāds vai lielāks par 16 mm un mazāks par 32 mm;
b) rāmja traļi (TBB) ar šādiem linuma acs izmēriem:
BT1 vienāds vai lielāks par 120 mm,
BT2 vienāds vai lielāks par 80 mm un mazāks par 120 mm;
c) žaunu tīkli, iepinējtīkli (GN);
d) vairāksienu tīkli (GT);
e) āķu jedas (LL).
2. Ģeogrāfisko apgabalu grupas
Šajā pielikumā izmanto šādas ģeogrāfisko apgabalu grupas:
a) Kategats;
b)
i) Skageraks,
ii) tā ICES IIIa zonas daļa, kas nav ietverta Skagerakā un Kategatā,
ICES IV zona un ICES IIa zonas EK ūdeņi,
iii) ICES VIId zona;
c) ICES VIIa zona;
d) ICES VIa zona un ICES Vb zonas EK ūdeņi.
3. Atkāpjoties no 1. punkta, zvejas piepūles pārvaldības vajadzībām 2. punkta b) apakšpunktā minētajos apgabalos zvejas rīku grupas TR1 un TR2 uzskata par vienu zvejas rīku grupu, kuras linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 70 mm. Dalībvalstis turpina atsevišķi ziņot par zvejas piepūles izmantojumu zvejas rīku grupās TR1 un TR2 saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 ( 10 ) 33. un 34. panta prasībām.
4. Atkāpjoties no 1. punkta, zvejas piepūles pārvaldības vajadzībām 2. punkta b) apakšpunktā minētajos apgabalos zvejas rīku grupas BT1 un BT2 uzskata par vienu zvejas rīku grupu, kuras linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 80 mm. Dalībvalstis turpina atsevišķi ziņot par zvejas piepūles izmantojumu zvejas rīku grupās BT1 un BT2 saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. panta prasībām).
II PIELIKUMS
ĪPAŠI INSPEKCIJAS KRITĒRIJI
Mērķis
1. Katra dalībvalsts nosaka īpašus inspekcijas kritērijus saskaņā ar šo pielikumu.
Stratēģija
2. Zvejas darbību inspekciju un uzraudzību galvenokārt veic attiecībā uz kuģiem, kuri varētu nozvejā iegūt mencas. Kā papildu salīdzinošās pārbaudes mehānisms, lai izvērtētu pārbaudes un uzraudzības efektivitāti, tiek izmantotas izlases veidā veiktas mencu transportēšanas un tirdzniecības pārbaudes.
Prioritātes
3. Dažādiem zvejas rīku veidiem piemēro dažādus prioritātes līmeņus atkarībā no tā, cik lielā mērā zvejas iespēju limiti ietekmē zvejas flotes. Šā iemesla dēļ katra dalībvalsts nosaka konkrētas prioritātes.
Mērķkritēriji
4. Ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas dalībvalstis īsteno savus inspekciju grafikus, ņemot vērā turpmāk izklāstītos mērķus.
Dalībvalstis nosaka un apraksta, kura paraugu ņemšanas stratēģija tiks piemērota.
Komisija pēc pieprasījuma var piekļūt dalībvalsts lietotajam paraugu ņemšanas plānam.
a) Ostā veiktu inspekciju līmenis
Sasniedzamajai precizitātei parasti būt jābūt vismaz līdzvērtīgai tai, ko iegūtu ar vienkāršu paraugu ņemšanas metodi pēc nejaušības principa, kad dalībvalstī inspicē 20 % visu izkrauto mencu skaitu.
b) Tirdzniecības inspekciju līmenis
Inspicē 5 % no mencu daudzuma, ko piedāvā pārdošanai izsolē.
c) Jūrā veiktu inspekciju līmenis
Elastīgs kritērijs: to nosaka pēc tam, kad ir sīki izanalizētas zvejas darbības katrā apgabalā. Jūrā veiktu inspekciju kritēriji attiecas uz patrulēšanas dienu skaitu jūrā mencu pārvaldības apgabalos, iespējams, paredzot atsevišķu kritēriju attiecībā uz patrulēšanas dienām īpašos apgabalos.
d) Aeronovērošanas līmenis
Elastīgs kritērijs: to nosaka pēc tam, kad ir sīki izanalizētas zvejas darbības katrā apgabalā, un ņemot vērā dalībvalsts rīcībā esošos pieejamos resursus.
III PIELIKUMS
VALSTS KONTROLES RĪCĪBAS PROGRAMMU SATURS
Valsts kontroles rīcības programmu mērķis ir, inter alia, precizēt turpmāk norādītos jautājumus.
1. Kontroles līdzekļi
Cilvēkresursi
a) Krastā un jūrā strādājošo inspektoru skaits, kā arī laikposmi un zonas, kurās tie jāizvieto.
Tehniskie resursi
b) Patruļkuģu un lidaparātu skaits, kā arī laikposmi un zonas, kurās tie jāizvieto.
Finanšu resursi
c) Budžeta resursu iedalīšana, lai izvietotu cilvēkresursus, patruļkuģus un lidaparātus.
2. Informācijas par zvejas darbībām elektroniska reģistrēšana un paziņošana
Sistēmu apraksts, kas ieviestas, lai nodrošinātu atbilstību 19., 23., 24. un 25. pantam.
3. Ostu apstiprināšana
Attiecīgā gadījumā ostu saraksts, kas norādītas mencu izkraušanai saskaņā ar 25. pantu.
4. Paziņošana pirms izkraušanas
To sistēmu apraksts, kas ieviestas, lai nodrošinātu atbilstību 24. pantam.
5. Izkrāvumu kontrole
Jebkuru iekārtu un/vai sistēmu apraksts, kas ieviestas, lai nodrošinātu atbilstību 19., 20., 21. un 28. pantam.
6. Inspekcijas procedūras
Valsts kontroles rīcības programmās nosaka procedūras, ko ievēros:
a) veicot inspekcijas jūrā vai uz zemes;
b) sazinoties ar kompetentajām iestādēm, ko citas dalībvalstis apstiprinājušas par atbildīgajām iestādēm valsts kontroles rīcības programmās attiecībā uz mencām;
c) veicot kopīgu uzraudzību un inspektoru apmaiņu, tostarp, nosakot pilnvaras un tiesības inspektoriem, kas darbojas citu dalībvalstu ūdeņos.
IV PIELIKUMS
13. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētā līnija
Regulas 13. panta 2. punkta d) apakšpunktā minēto līniju nosaka, loksodromas secīgi savienojot ar šādiem minētiem atrašanās punktiem saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:
54 °30′N, 10 °35′W
55 °20′N, 9 °50′W
55 °30′N, 9 °20′W
56 °40′N, 8 °55′W
57 °0′N, 9 °0′W
57 °20′N, 9 °20′W
57 °50′N, 9 °20′W
58 °10′N, 9 °0′W
58 °40′N, 7 °40′W
59 °0′N, 7 °30′W
59 °20′N, 6 °30′W
59 °40′N, 6 °5′W
59 °40′N, 5 °30′W
60 °0′N, 4 °50′W
60 °15′N, 4 °0′W.
( 1 ) 2008. gada 21. oktobra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
( 2 ) OV L 70, 9.3.2004., 8. lpp.
( 3 ) OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.
( 4 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
( 5 ) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp.
( 6 ) OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.
( 7 ) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.
( 8 ) OV L 60, 5.2.2008., 1. lpp.
( 9 ) OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.
( 10 ) Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
