2008R0889 — LV — 01.01.2015 — 010.003

---

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 889/2008 (2008. gada 5. septembris), ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (OV L 250, 18.9.2008, p.1)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1254/2008 (2008. gada 15. decembris),	L 337	80	16.12.2008
►M2	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 710/2009 (2009. gada 5. augusts),	L 204	15	6.8.2009
►M3	KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 271/2010 (2010. gada 24. marts),	L 84	19	31.3.2010
►M4	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 344/2011 (2011. gada 8. aprīlis),	L 96	15	9.4.2011
M5	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 426/2011 (2011. gada 2. maijs),	L 113	1	3.5.2011
►M6	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 126/2012 (2012. gada 14. februāris),	L 41	5	15.2.2012
►M7	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 203/2012 (2012. gada 8. marts),	L 71	42	9.3.2012
►M8	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 505/2012 (2012. gada 14. jūnijs),	L 154	12	15.6.2012
►M9	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 392/2013 (2013. gada 29. aprīlis),	L 118	5	30.4.2013
►M10	KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 519/2013 (2013. gada 21. februāris),	L 158	74	10.6.2013
►M11	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1030/2013 (2013. gada 24. oktobris),	L 283	15	25.10.2013
►M12	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1364/2013 (2013. gada 17. decembris),	L 343	29	19.12.2013
►M13	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 354/2014 (2014. gada 8. aprīlis),	L 106	7	9.4.2014
►M14	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 836/2014 (2014. gada 31. jūlijs),	L 230	10	1.8.2014
►M15	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1358/2014 (2014. gada 18. decembris),	L 365	97	19.12.2014

---

▼B

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 889/2008

(2008. gada 5. septembris),

ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu

Saturs
I sadaļa.	Ievada noteikumi
II sadaļa.	Bioloģisko produktu ražošanas, pārstrādes, iesaiņošanas, pārvadāšanas un uzglabāšanas noteikumi
1. nodaļa.	Augkopība
1.a nodaļa.	Jūras aļģu ražošana
2. nodaļa.	Lopkopība
1. iedaļa.	Dzīvnieku izcelsme
2. iedaļa.	Lauksaimniecības dzīvnieku novietnes un lopkopības prakse
3. iedaļa.	Barība
4. iedaļa.	Slimību profilakse un veterinārā ārstēšana
2.a nodaļa.	Akvakultūras dzīvnieku ražošana
1. iedaļa.	Vispārīgie noteikumi
2. iedaļa.	Akvakultūras dzīvnieku izcelsme
3. iedaļa.	Akvakultūras dzīvnieku turēšanas prakse
4. iedaļa.	Pavairošana
5. iedaļa.	Zivju, vēžveidīgo un adatādaiņu barība
6. iedaļa.	Īpaši noteikumi par gliemjiem
7. iedaļa.	Slimību profilakse un veterinārā ārstēšana
3. nodaļa.	Pārstrādāti produkti
3.a nodaļa.	Vīna ražošanas īpaši noteikumi
4. nodaļa.	Produktu savākšana, iesaiņošana, pārvadāšana un uzglabāšana
5. nodaļa.	Noteikumi par pāreju
6. nodaļa.	Ražošanas noteikumu izņēmumi
1. iedaļa.	Klimatiski, ģeogrāfiski vai strukturāli ierobežojumi
2. iedaļa.	Gadījumi, kad nav pieejami bioloģiskie saimniecības resursi
3. iedaļa.	Īpašas saimniekošanas problēmas lopkopībā
3.a iedaļa	Ražošanas noteikumu izņēmumi attiecībā uz īpašiem produktiem un vielām, ko izmanto pārstrādē, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. panta 2. punkta e) apakšpunktu
4. iedaļa.	Katastrofas gadījumi
7. nodaļa.	Sēklu datu bāze
III sadaļa.	Marķēšana
1. nodaļa.	Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotips
2. nodaļa.	Īpašas prasības barības marķēšanai
3. nodaļa.	Citi īpaši marķēšanas noteikumi
IV sadaļa.	Kontrole
1. nodaļa.	Kontroles minimālās prasības
2. nodaļa.	Kontroles prasības attiecībā uz augiem un augu produktiem
2.a nodaļa.	Īpašas kontroles prasības attiecībā uz jūras aļģēm
3. nodaļa.	Kontroles prasības attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem un lopkopības produktiem
3.a nodaļa.	Īpašas kontroles prasības attiecībā uz akvakultūras dzīvnieku ražošanu
4. nodaļa.	Kontroles prasības vienībām, kurās sagatavo augu, jūras aļģu, lauksaimniecības dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku produktus un pārtikas produktus, kas sastāv no augu, jūras aļģu, lauksaimniecības dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku produktiem
5. nodaļa.	Kontroles prasības attiecībā uz bioloģisku produktu importu no trešām valstīm
6. nodaļa.	Kontroles prasības attiecībā uz vienībām, kuras noslēgušas apakšlīgumus ar trešām personām
7. nodaļa.	Kontroles prasības attiecībā uz vienībām, kurās gatavo barību
8. nodaļa.	Pārkāpumi un informācijas apmaiņa
9. nodaļa.	Kompetento iestāžu veikta uzraudzība
V sadaļa.	Informācijas nosūtīšana, pārejas un nobeiguma noteikumi
1. nodaļa.	Informācijas nosūtīšana Komisijai
2. nodaļa.	Pārejas un nobeiguma noteikumi

I SADAĻA

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.  Šajā regulā paredzēti konkrēti noteikumi Regulas (EK) Nr. 834/2007 1. panta 2. punktā minēto produktu bioloģiskai ražošanai, marķēšanai un kontrolei.

▼M2

2.  Šo regulu nepiemēro:

Tomēr tiem mutatis mutandis piemēro II, III un IV sadaļu, līdz attiecībā uz šiem produktiem, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 834/2007, tiek paredzēti sīki izstrādāti ražošanas noteikumi.

▼B

2. pants

Definīcijas

Papildus Regulas (EK) Nr. 834/2007 2. pantā noteiktajām definīcijām šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

▼M2

▼B

▼M2

▼M9

▼B

II SADAĻA

BIOLOĢISKO PRODUKTU RAŽOŠANAS, PĀRSTRĀDES, IESAIŅOŠANAS, PĀRVADĀŠANAS UN UZGLABĀŠANAS NOTEIKUMI

1. NODAĻA

Augkopība

3. pants

Augsnes apstrāde un mēslošana

1.  Gadījumos, kad augu barošanas vajadzības nav iespējams nodrošināt ar pasākumiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 834/2007 12. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, bioloģiskajā ražošanā var lietot tikai šīs regulas I pielikumā minētos mēslošanas līdzekļus un augsnes ielabotājus, nepārsniedzot vajadzīgo apjomu. Ražotāji saglabā dokumentārus pierādījumus, kas apliecina vajadzību izmantot attiecīgo līdzekli.

2.  Kopējais saimniecībā izmantoto kūtsmēslu daudzums, kā noteikts Padomes Direktīvā 91/676/EEK ( 11 ) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, nedrīkst pārsniegt 170 kg slāpekļa uz vienu lauksaimniecības platības hektāru gadā. Šis ierobežojums attiecas tikai uz pakaišu kūtsmēslu, kaltētu pakaišu kūtsmēslu un dehidrētu mājputnu mēslu, kompostētu dzīvnieku ekskrementu, tostarp mājputnu mēslu, kompostētu pakaišu kūtsmēslu un dzīvnieku šķidro ekskrementu lietošanu.

3.  Rakstiskas sadarbības vienošanās, lai izplatītu pārpalikušos kūtsmēslus, kas radušies bioloģiskajā ražošanā, bioloģiskās ražošanas saimniecības drīkst slēgt tikai ar tādām saimniecībām un uzņēmumiem, kuri atbilst bioloģiskās ražošanas nosacījumiem. Maksimālo apjomu, kas minēts 2. punktā, aprēķina, ņemot vērā visas šādā sadarbībā iesaistītās bioloģiskās ražošanas vienības.

4.  Attiecīgus mikroorganismu preparātus drīkst izmantot, lai uzlabotu augsnes vispārējo stāvokli vai barības vielu pieejamību augsnē vai augos.

5.  Komposta aktivizēšanai drīkst izmantot attiecīgus uz augu bāzes izgatavotus preparātus vai mikroorganismu preparātus.

4. pants

Hidroponiskās ražošanas aizliegums

Hidroponiskā ražošana ir aizliegta.

5. pants

Kaitēkļu, slimību un nezāļu apkarošana

1.  Gadījumos, kad augus nevar pienācīgi aizsargāt no kaitēkļiem un slimībām, veicot Regulas (EK) Nr. 834/2007 12. panta 1. punkta a), b), c) un g) apakšpunktā paredzētos pasākumus, bioloģiskajā ražošanā drīkst izmantot tikai šīs regulas II pielikumā minētos līdzekļus. Ražotāji saglabā dokumentārus pierādījumus, kas apliecina vajadzību izmantot attiecīgo līdzekli.

2.  Attiecībā uz līdzekļiem, kurus izmanto slazdos un sadalītājos, izņemot feromona sadalītājus, slazdi un/vai sadalītāji nepieļauj vielu nonākšanu vidē un šo vielu saskari ar audzētajiem kultūraugiem. Slazdi pēc lietošanas ir jāsavāc un drošā veidā jāiznīcina.

6. pants

Īpaši noteikumi par sēņu audzēšanu

Sēņu audzēšanai drīkst izmantot substrātus, ja tie sastāv vienīgi no šādām sastāvdaļām:

▼M2

1.a

NODAĻA

Jūras aļģu ražošana

6.a pants

Darbības joma

Šajā nodaļā ir paredzēti sīki izstrādāti ražošanas noteikumi par jūras aļģu ievākšanu un audzēšanu. To mutatis mutandis piemēro visu to daudzšūnu jūras aļģu vai fitoplanktona un mikroaļģu ražošanai, kuras turpmāk paredzēts izmantot par akvakultūras dzīvnieku barību.

6.b pants

Ūdens vides piemērotība un ilgtspējīgas pārvaldības plāns

1.  Darbības norisinās tādās vietās, kur nenotiek piesārņošana ar produktiem vai vielām, kuras bioloģiskajā ražošanā nav atļautas, vai piesārņotājiem, kas apdraudētu produktu bioloģisko raksturu.

2.  Bioloģiskās un nebioloģiskās ražošanas vienības pienācīgi nodala vienu no otras. Šādu nodalīšanas pasākumu pamatā ir dabīgā atrašanās vieta, atsevišķas ūdens sadales sistēmas, attālums, plūdmaiņu ietekme un bioloģiskās ražošanas vienības novietojums augšup vai lejup pa straumi. Dalībvalstu iestādes var noteikt vietas vai apgabalus, kurus tās uzskata par bioloģiskajai akvakultūrai vai jūras aļģu ieguvei nepiemērotiem, un var noteikt arī minimālo attālumu starp dažādām bioloģiskās un nebioloģiskās ražošanas vienībām.

Ja ir noteikti šādi minimālie attālumi, dalībvalstis par to informē uzņēmējus, pārējās dalībvalstis un Komisiju.

3.  Lai noskaidrotu, kādi ir ražošanas vienības darbības apstākļi un tās tiešā vide un kādas ir darbības iespējamās sekas, jāveic ražošanas vienībai proporcionāla apjoma vides novērtējums par visām jaunajām bioloģiskās ražošanas darbībām, kurās gadā paredzēts saražot vairāk nekā 20 tonnu akvakultūras produktu. Šo vides novērtējumu uzņēmējs iesniedz kontroles organizācijai vai kontroles iestādei. Vides novērtējuma satura pamatā ir Padomes Direktīvas 85/337/EEK ( 12 ) IV pielikums. Ja vienībā jau ir veikts līdzvērtīgs novērtējums, to atļauts izmantot šim nolūkam.

4.  Attiecībā uz akvakultūru un jūras aļģu ieguvi uzņēmējs iesniedz ilgtspējīgas pārvaldības plānu, kura apjoms ir proporcionāls ražošanas vienības apjomam.

Plānu katru gadu atjaunina, un tajā sīki apraksta darbības ietekmi uz vidi, veicamo vides uzraudzību un iekļauj sarakstu ar veicamajiem pasākumiem, lai līdz minimumam samazinātu negatīvo ietekmi uz apkārtējo ūdens un sauszemes vidi, tostarp, attiecīgā gadījumā, mazinātu barības vielu izvadīšanu vidē ražošanas cikla laikā vai gadā. Plānā iekļauj tehniskā aprīkojuma uzraudzību un remontu.

5.  Akvakultūras un jūras aļģu audzēšanas uzņēmēji priekšroku dod atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai un pārstrādā izmantotos materiālus, un ilgtspējīgas pārvaldības plāna ietvaros izstrādā atkritumu daudzuma samazināšanas grafiku, kura piemērošanu sāk reizē ar darbības uzsākšanu. Siltumu kā blakusproduktu iespēju robežās iegūst tikai no atjaunojamiem enerģijas avotiem.

6.  Jūras aļģu ieguves sākumā veic vienreizēju biomasas daudzuma novērtējumu.

6.c pants

Savvaļas jūras aļģu ilgtspējīga ieguve

1.  Vienībā vai telpās veido dokumentāru uzskaiti, kas ļautu uzņēmējam identificēt un kontroles iestādei vai kontroles organizācijai pārbaudīt, vai iegūtas ir tikai savvaļas jūras aļģes, kas ražotas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007.

2.  Ieguvi veic tā, lai iegūtie daudzumi būtiski neietekmētu ūdens vides stāvokli. Lai nodrošinātu jūras aļģu atjaunošanos, veic pasākumus, piemēram, saistībā ar ieguves paņēmieniem, minimālo izmēru, vecumu, vairošanās cikliem vai atlikušo jūras aļģu izmēru.

3.  Ja jūras aļģes iegūst kopīgā vai publiskā ieguves apgabalā, ir jābūt pieejamiem dokumentāriem pierādījumiem, ka kopējā ieguve notikusi atbilstīgi šai regulai.

4.  Attiecībā uz 73.b panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu šiem ierakstiem ir jāpierāda ilgtspējīga pārvaldība un neilglaicīga ietekme uz ieguves apgabaliem.

6.d pants

Jūras aļģu kultivēšana

1.  Jūras aļģu kultūrās jūrā izmanto tikai tādas barības vielas, kas dabīgi rodas vidē vai arī bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku ražotnē, kurai vēlams atrasties netālu, veidojot daļu no polikultūras sistēmas.

2.  Iekārtās uz sauszemes, kur izmanto ārējos barības vielu avotus, barības vielu koncentrācijai izplūdes ūdeņos jābūt pārbaudāmi tādai pašai vai zemākai nekā ieplūdes ūdeņos. Drīkst izmantot tikai I pielikumā minētas augu vai minerālas izcelsmes barības vielas.

3.  Jāreģistrē kultūru blīvums vai darbības intensitāte un jāsaglabā ūdens vides viendabība, nodrošinot to, ka netiek pārsniegts maksimālais jūras aļģu daudzums, kuru var audzēt, neradot negatīvu ietekmi uz vidi.

4.  Virves un citu aprīkojumu, ko izmanto jūras aļģu audzēšanai, izmanto atkārtoti vai pārstrādā, ja tas ir iespējams.

6.e pants

Pretapaugšanas pasākumi un ražošanas iekārtu un telpu tīrīšana

1.  Dzīvos organismus, kas izraisa apaugšanu, aizvāc tikai ar rokām vai rokas darbarīkiem un attiecīgā gadījumā izmet jūrā tālāk no saimniecības.

2.  Iekārtu un telpu tīrīšanu veic ar fiziskiem vai mehāniskiem pasākumiem. Ja tie nav pietiekami, drīkst izmantot tikai VII pielikuma 2. iedaļā minētās vielas.

▼B

2. NODAĻA

Lopkopība

7. pants

Darbības joma

Šajā nodaļā ir paredzēti sīki izstrādāti ražošanas noteikumi attiecībā uz šādu sugu dzīvniekiem: liellopi, tostarp bubalus un bizoni, zirgu dzimtas dzīvnieki, cūkas, aitas, kazas, mājputni (sugas, kas minētas III pielikumā) un bites.

1. iedaļa

Dzīvnieku izcelsme

8. pants

Bioloģiski audzētu dzīvnieku izcelsme

1.  Izvēloties šķirnes vai līnijas, ņem vērā dzīvnieku spēju pielāgoties vietējiem apstākļiem, to dzīvotspēju un izturību pret slimībām. Turklāt dzīvnieku šķirnes vai līnijas izvēlas tā, lai izvairītos no konkrētām slimībām vai veselības problēmām, kas raksturīgas intensīvā ražošanā izmantotām šķirnēm un līnijām, piemēram, cūku stresa sindroms, PSE sindroms (gaļa bāla, mīksta, atsulojas), pēkšņa nāve, spontāni aborti, grūtas dzemdības, kam nepieciešams ķeizargrieziens. Priekšroka dodama vietējām šķirnēm un līnijām.

2.  Attiecībā uz bitēm priekšroku dod Apis mellifera un tās vietējiem ekotipiem.

9. pants

Nebioloģiski audzētu dzīvnieku izcelsme

1.  Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 14. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu nebioloģiski audzētus dzīvniekus reprodukcijas nolūkos var ievest saimniecībā tikai tad, ja bioloģiski audzēti dzīvnieki nav pieejami pietiekamā skaitā, kā arī ievērojot šā panta 2. līdz 5. punkta nosacījumus.

2.  Ja ganāmpulku veido pirmo reizi, jaunus nebioloģiski audzētus zīdītājdzīvniekus tūlīt pēc atšķiršanas audzē saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem. Turklāt dienā, kad dzīvniekus iekļauj ganāmpulkā, uz tiem attiecas šādi ierobežojumi:

3.  Ja ganāmpulka atjaunošanai izmanto nebioloģiski audzētus pieaugušus vīriešu kārtas zīdītājdzīvniekus un nebioloģiski audzētus sieviešu kārtas zīdītājdzīvniekus, kuri ne reizi nav atnesušies, tos pēc tam attiecīgi audzē saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem. Turklāt uz sieviešu kārtas zīdītājdzīvnieku skaitu gadā attiecas šādi ierobežojumi:

Šā punkta noteikumi tiks pārskatīti 2012. gadā, lai tos pakāpeniski atceltu.

4.  Ar kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju 3. punktā minēto procentuālo daļu var palielināt līdz 40 % šādos īpašos gadījumos:

5.  Dravu atjaunošanai bioloģiskās ražošanas vienībā 10 % bišu māšu un spietu gadā var aizstāt ar nebioloģiski iegūtām bišu mātēm un spietiem, ja bišu mātes un spieti tiek ievietoti stropos ar kārēm vai kāres pamatnēm no bioloģiskās lauksaimniecības vienībām.

2. iedaļa

Lauksaimniecības dzīvnieku novietnes un lopkopības prakse

10. pants

Noteikumi attiecībā uz turēšanas apstākļiem

1.  Ēku izolācija, apsilde un ventilācija nodrošina, lai gaisa cirkulācija, putekļu daudzums, temperatūra, relatīvais gaisa mitrums un gāzu koncentrācija būtu dzīvniekiem nekaitīga. Ēkās nodrošina pietiekamu dabisko ventilāciju un gaismu.

2.  Lauksaimniecības dzīvnieku turēšana novietnēs nav obligāta apvidos, kur ir piemēroti klimatiskie apstākļi, kas ļauj dzīvniekiem mitināties ārā.

3.  Dzīvnieku blīvums ēkās ir tāds, lai nodrošinātu dzīvniekiem ērtības, labsajūtu un sugai raksturīgās vajadzības, kas jo īpaši ir atkarīgas no dzīvnieku sugas, šķirnes un vecuma. Tas arī atbilst dzīvnieku uzvedības vajadzībām, kuras jo īpaši ir atkarīgas no grupas lieluma un dzīvnieku dzimuma. Blīvums ir tāds, lai garantētu dzīvnieku labturību, nodrošinot tiem pietiekamu platību, kas ļauj tiem dabiski stāvēt, viegli apgulties, apgriezties, sevi apkopt, ieņemt visas dabiskās pozas un veikt visas dabiskās kustības, piemēram, izstaipīšanos un spārnu vicināšanu.

4.  Minimālais segto un nesegto platību lielums un citas novietņu īpašības dažādām dzīvnieku sugām un kategorijām, ir noteiktas III pielikumā.

11. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz zīdītājdzīvnieku turēšanas apstākļiem un lopkopības praksi

1.  Lauksaimniecības dzīvnieku novietnes ir ar gludām, bet ne slidenām grīdām. Vismaz pusei no segtās platības, kas norādīta šīs regulas III pielikumā, ir vienlaidus grīda, tas ir, tā nedrīkst būt klāta ar redelēm vai režģu konstrukcijām.

2.  Novietnēs ir ērta, tīra un sausa pietiekama lieluma gulēšanas un atpūtas platība, kurai ir vienlaidus grīda, bez redelēm. Atpūtas platībā ierīko plašu, sausu guļvietu, kas nokaisīta ar pakaišu materiālu. Pakaišu sastāvā ir salmi vai cits piemērots dabisks materiāls. Pakaišus drīkst uzlabot un bagātināt ar jebkuru minerālproduktu, kas minēts I pielikumā.

3.  Neatkarīgi no Padomes Direktīvas 91/629/EEK ( 14 ) 3. panta 3. punkta ir aizliegta teļu turēšana individuālos boksos pēc vienas nedēļas vecuma sasniegšanas.

4.  Neatkarīgi no Padomes Direktīvas 91/630/EEK ( 15 ) 3. panta 8. punkta cūku mātes tur grupās, izņemot grūsnības beigu posmos un zīdīšanas periodā.

5.  Sivēnus nedrīkst turēt aizgaldos ar caurumotu grīdu (flat decks) vai sivēnu būros.

6.  Pastaigu laukumus ierīko tā, lai cūkas varētu izkārnīties un rakņāties. Rakņāšanās nolūkam var izmantot dažādu veidu substrātus.

12. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz mājputnu turēšanas apstākļiem un putnkopības praksi

1.  Mājputnus nedrīkst turēt būros.

2.  Ūdensputniem ir jānodrošina pieeja tekošam ūdenim, dīķim, ezeram vai ūdens baseinam, kad vien laikapstākļi un higiēnas apstākļi to atļauj, lai ievērotu to sugai raksturīgās vajadzības un dzīvnieku labturības prasības.

3.  Visu mājputnu novietnes atbilst šādiem nosacījumiem:

4.  Dabisko gaismu drīkst papildināt ar mākslīgo apgaismojumu, lai nodrošinātu ne vairāk kā 16 gaismas stundas dienā un nepārtrauktu vismaz astoņu stundu ilgu nakts atpūtas periodu bez mākslīgā apgaismojuma.

5.  Lai nepieļautu intensīvu audzēšanas metožu izmantošanu, mājputnus audzē, līdz tie sasniedz minimālu kaušanas vecumu, vai arī tie ir lēnaudzīgo šķirņu mājputni. Ja ražotāji neizmanto lēnaudzīgas mājputnu šķirnes, tiem piemēro šādus minimālos kaušanas vecumus:

Kompetentā iestāde nosaka lēnaudzīgo šķirņu kritērijus vai izveido to sarakstu un sniedz šo informāciju uzņēmējiem, citām dalībvalstīm un Komisijai.

13. pants

Īpašas prasības un turēšanas apstākļi biškopībā

1.  Dravu novietojums it tāds, ka 3 km rādiusā no dravas par nektāra un ziedputekšņu avotiem kalpo galvenokārt bioloģiski audzētas kultūras un/vai savvaļas veģetācija un/vai kultūras, kuras apstrādā ar zema vides ietekmējuma metodēm, kas ir līdzvērtīgas tām, kuras aprakstītas Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 ( 16 ) 36. pantā vai Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 ( 17 ) 22. pantā, un kas nevar ietekmēt biškopības atzīšanu par bioloģisko biškopību. Iepriekš minētās prasības nepiemēro laikā, kad nenotiek ziedēšana, vai bišu saimju ziemošanas laikā.

2.  Dalībvalstis var noteikt reģionus vai apvidus, kur biškopību nav iespējams veikt saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem.

3.  Stropus gatavo pamatā no dabiskiem materiāliem, kas nerada piesārņojuma risku videi vai biškopības produktiem.

4.  Bišu vasku jaunām kārēm ņem no bioloģiskās lauksaimniecības vienībām.

5.  Neskarot šīs regulas 25. pantu, stropos drīkst lietot tikai dabiskus produktus, piemēram, propolisu, vasku un augu eļļas.

6.  Medus ievākšanas laikā nedrīkst izmantot ķīmiskos sintētiskos repelentus.

7.  Medu nedrīkst izņemt no kārēm, kurās ir peri.

14. pants

Pieeja āra platībām

1.  Āra platības var būt daļēji nosegtas.

2.  Saskaņā ar Regulas (EK) 834/2007 14. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktu zālēdājiem nodrošina pieeju ganībām, kad vien apstākļi to atļauj.

3.  Ja zālēdājiem ir pieeja ganībām ganīšanas perioda laikā un ja ziemas novietņu sistēma dzīvniekiem nodrošina kustību brīvību, drīkst atcelt prasību ziemas mēnešos nodrošināt āra platības.

4.  Neatkarīgi no 2. punkta buļļiem, kas vecāki par vienu gadu, nodrošina pieeju ganībām vai āra platībai.

5.  Mājputniem nodrošina pieeju āra platībai vismaz vienu trešdaļu no to dzīves.

6.  Āra platības mājputniem galvenokārt ir klātas ar veģetāciju un aprīkotas ar drošības ierīcēm, un putni tajās var viegli piekļūt pietiekamam skaitam dzirdināšanas un barošanas siļu.

7.  Ja mājputnus tur telpās Kopienas tiesību aktos noteiktu ierobežojumu vai pienākumu dēļ, tiem nodrošina pastāvīgu pieeju pietiekamam daudzumam rupjās barības un piemērota materiāla, lai apmierinātu mājputnu etoloģiskās vajadzības.

15. pants

Lauksaimniecības dzīvnieku blīvums

1.  Kopējais dzīvnieku blīvums ir tāds, lai netiktu pārsniegta šīs regulas 3. panta 2. punktā minētā robežvērtība 170 kg slāpekļa uz vienu lauksaimniecības platības hektāru gadā.

2.  Lai noteiktu piemērotu dzīvnieku blīvumu, kā minēts iepriekš, kompetentā iestāde nosaka ganāmpulka vienības, kuras ir līdzvērtīgas iepriekš minētajai robežvērtībai, ņemot vērā šīs regulas IV pielikumā noteiktos skaitļus vai attiecīgos valsts noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 91/676/EEK.

16. pants

Bezzemes lopkopības aizliegums

Ir aizliegta bezzemes lopkopība, kuras gadījumā lopkopis neapstrādā lauksaimniecības zemi un/vai nav noslēdzis rakstisku sadarbības vienošanos ar citu uzņēmēju atbilstīgi 3. panta 3. punktam.

17. pants

Bioloģiskās un nebioloģiskās lopkopības vienlaicīga veikšana

1.  Saimniecībā drīkst atrasties nebioloģiski audzēti dzīvnieki, ja tos audzē ražošanas vienībās, kurās ēkas un zemes gabali ir skaidri nodalīti no vienībām, kurās audzēšana notiek saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem, un tajās ir dažādas sugas.

2.  Nebioloģiski audzēti dzīvnieki katru gadu ierobežotu laiku drīkst izmantot bioloģiskās ganības, ja šie dzīvnieki ir no 3. punkta b) apakšpunktā minētas saimniekošanas sistēmas un ja šajās ganībās vienlaikus neatrodas bioloģiski audzēti dzīvnieki.

3.  Bioloģiski audzētus dzīvniekus drīkst ganīt kopējās ganībās, ja:

4.  Vasaras ganību periodā dzīvnieki var ganīties uz nebioloģiskās lauksaimniecības zemes, kad tos pārdzen no vienām ganībām uz citām. Šajā periodā uzņemtais nebioloģiskās barības (zāle vai cita veģetācija, kurā dzīvnieki ganās) apjoms nepārsniedz 10 % no kopējā barības daudzuma gadā. Šo rādītāju aprēķina kā lauksaimnieciskas izcelsmes barības sausnas procentuālo daļu.

5.  Uzņēmēji saglabā dokumentārus pierādījumus, kas apliecina šā panta noteikumu ievērošanu.

18. pants

Dzīvnieku turēšana

1.  Bioloģiskajā lauksaimniecībā nedrīkst sistemātiski veikt tādas darbības kā elastīgo saišu piestiprināšana pie aitu astēm, astu amputācija, zobu izkniebšana, knābju un ragu apgriešana. Tomēr atsevišķos gadījumos kompetentā iestāde var atļaut dažas darbības drošības dēļ, ja to mērķis ir uzlabot dzīvnieku veselību, labturību vai higiēnu.

Jebkāda veida ciešanas dzīvniekiem samazina līdz minimumam, lietojot piemērotus anestēzijas un/vai pretsāpju līdzekļus un nodrošinot, ka visas darbības veic tikai vispiemērotākajā vecumā un to dara kvalificēts personāls.

2.  Fiziska kastrācija ir atļauta vienīgi tādēļ, lai saglabātu produktu kvalitāti un tradicionālo audzēšanas praksi, bet tikai saskaņā ar 1. punkta otrās daļas noteikumiem.

3.  Ir aizliegta bišu māšu sakropļošana, piemēram, apgriežot spārnus.

4.  Dzīvnieku iekraušanu un izkraušanu veic uzmanīgi, bez jebkādu elektrisku stimulācijas ierīču izmantošanas. Ir aizliegta jebkādu alopātisku nomierinošu līdzekļu lietošana pirms transportēšanas vai tās laikā.

3. iedaļa

Barība

▼M8

19. pants

Barība no pašu saimniecības un no citiem avotiem

1.  Attiecībā uz zālēdājiem, izņemot to laikposmu gadā, kad dzīvnieki atrodas vasaras ganībās saskaņā ar šīs regulas 17. panta 4. punktu, vismaz 60 % barības ir ražoti pašu saimniecībā vai, ja tas nav iespējams, ir ražoti sadarbībā ar citām bioloģiskajām saimniecībām tajā pašā reģionā.

2.  Attiecībā uz cūkām un mājputniem vismaz 20 % barības ir ražoti pašu saimniecībā vai, ja tas nav iespējams, ir ražoti sadarbībā ar citām tā paša reģiona bioloģiskajām saimniecībām vai dzīvnieku barības tirgus dalībniekiem.

3.  Attiecībā uz bitēm ražošanas sezonas beigās stropos atstāj pietiekamu medus un ziedputekšņu rezervi, lai bites varētu pārziemot.

Saimju mākslīga piebarošana ir atļauta vienīgi tad, ja to izdzīvošana ir apdraudēta klimatisko apstākļu dēļ. Mākslīgo piebarošanu veic ar bioloģiski ražotu medu, bioloģiski ražotiem cukura sīrupiem vai bioloģiski ražotu cukuru.

▼B

20. pants

Barība, kas atbilst dzīvnieku uztura prasībām

1.  Visus jaunus zīdītājdzīvniekus pēc iespējas baro ar mātes pienu, nevis citu dabisku pienu; liellopus, tostarp bubalus un bizonu sugu dzīvniekus, un zirgu dzimtas dzīvniekus – vismaz trīs mēnešus, aitas un kazas – vismaz 45 dienas un cūkas – vismaz 40 dienas.

2.  Zālēdāju audzēšanas sistēmas pamatā ir maksimāla ganību izmantošana, ievērojot ganību pieejamību dažādos gadalaikos. Zālēdāju dienas devā vismaz 60 % sausnas veido rupjā barība, svaiga vai žāvēta barība vai skābbarība. Tomēr piena lopiem šo normu ir pieļaujams samazināt līdz 50 % ne ilgāk kā trīs mēnešus agrās laktācijas periodā.

3.  Cūku un mājputnu dienas devai pievieno rupjo barību, svaigu vai žāvētu barību vai skābbarību.

4.  Ir aizliegts turēt dzīvniekus apstākļos vai barības režīmā, kas var veicināt anēmiju.

5.  Nobarošanas praksei jābūt atgriezeniskai jebkurā audzēšanas posmā. Piespiedu barošana ir aizliegta.

21. pants

Pārejas perioda barība

▼M1

1.  Barības devas formulā drīkst iekļaut vidēji līdz 30 % barības, kas iegūta pārejas periodā. Ja šī pārejas periodā iegūtā barība ir audzēta tajā pašā saimniecībā, tad šo procentuālo daudzumu drīkst palielināt līdz 100 %.

▼M2

2.  Ja pastāvīgās ganības, daudzgadīgo spēkbarības augu zemes gabali vai proteīnaugu lauki, kas apsēti saskaņā ar bioloģiskās pārvaldības noteikumiem, ir daļa no saimniecības un nav bijuši iekļauti bioloģiskās ražošanas vienībā šajā saimniecībā pēdējo piecu gadu laikā, tad līdz 20 % no tās barības kopējā vidējā daudzuma, ko izbaro lauksaimniecības dzīvniekiem, drīkst iegūt šo pastāvīgo ganību, daudzgadīgo spēkbarības augu zemes gabalu vai proteīnaugu lauku noganīšanā vai pļaušanā pārejas perioda pirmajā gadā. Ja izmanto gan pārejas perioda barību, gan barību no zemes gabaliem to pārejas perioda pirmajā gadā, šādas barības kopējā procentuālā daļa nedrīkst pārsniegt 1. punktā minēto maksimālo procentuālo daļu.

▼B

3.  Šā panta 1. un 2. punktā minētos skaitļus aprēķina ik gadu, izsakot tos kā augu izcelsmes barības sausnas procentuālo daļu.

▼M8

22. pants

Noteiktu produktu un vielu izmantošana dzīvnieku barībā

Regulas (EK) Nr. 834/2007 14. panta 1. punkta d) apakšpunkta iv) punkta mērķiem, pārstrādājot bioloģisko barību un barojot bioloģiski audzētos dzīvniekus, izmantojamas tikai šādas vielas:

▼B

4. iedaļa

Slimību profilakse un veterinārā ārstēšana

23. pants

Slimību profilakse

1.  Ķīmiski sintezētas alopātiskas veterinārās zāles vai antibiotikas ir aizliegts izmantot profilaktiskai ārstēšanai, neskarot 24. panta 3. punktu.

2.  Ir aizliegts izmantot vielas augšanas stimulēšanai vai ražīguma veicināšanai (tostarp antibiotikas, kokcidiostatus vai citus mākslīgus augšanas veicināšanas palīglīdzekļus) un hormonus vai citas līdzīgas vielas reprodukcijas kontrolei vai citiem nolūkiem (piemēram, meklēšanās ierosināšanai vai sinhronizēšanai).

3.  Ja dzīvniekus iegūst no nebioloģiskām vienībām, atkarībā no vietējiem apstākļiem var tikt piemēroti īpaši pasākumi, piemēram, skrīninga testi un karantīnas periodi.

4.  Novietnes, aplokus, iekārtas un rīkus pienācīgi tīra un dezinficē, lai novērstu savstarpēju inficēšanos un slimības pārnēsājošu organismu rašanos. Fekālijas, urīnu un neapēstu vai izlijušu barību izvāc, cik vien bieži vajadzīgs, lai mazinātu smaku un nepiesaistītu kukaiņus un grauzējus.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 14. panta 1. punkta f) apakšpunkta noteikumiem šādai dzīvnieku novietņu un iekārtu tīrīšanai un dezinfekcijai drīkst izmantot tikai VII pielikumā norādītos līdzekļus. Kukaiņu un citu kaitēkļu iznīcināšanai kūtīs un citās dzīvnieku turēšanas vietās var izmantot rodenticīdus (tikai slazdos) un II pielikumā norādītos līdzekļus.

5.  Atsevišķu mājputnu ganāmpulku audzēšanas starplaikos novietnes iztukšo. Novietnes un iekārtas šajā laikā tīra un dezinficē. Turklāt tad, kad katra mājputnu ganāmpulka audzēšana ir pabeigta, aplokus atstāj tukšus, lai ļautu veģetācijai ataugt. Dalībvalstis nosaka laiku, cik ilgi aplokiem jābūt tukšiem. Ražotāji saglabā dokumentārus pierādījumus, kas apliecina šā laika ievērošanu. Šīs prasības neattiecas uz tādu mājputnu nelieliem daudzumiem, kurus netur aplokos un kuri var brīvi staigāt visu dienu.

24. pants

Veterinārā ārstēšana

1.  Ja, neraugoties uz profilaktiskajiem pasākumiem, kas dzīvnieku veselības nodrošināšanai paredzēti Regulas (EK) Nr. 834/2007 14. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punktā, dzīvnieki saslimst vai tiek ievainoti, tie nekavējoties jāārstē, ja vajadzīgs, izolējot vai ievietojot atbilstīgās novietnēs.

▼M13

2.  Salīdzinājumā ar ķīmiski sintezētām alopātiskām veterinārajām zālēm vai antibiotikām priekšroku dod fitoterapeitiskiem un homeopātiskiem līdzekļiem, mikroelementiem un V pielikuma 1. iedaļā vai VI pielikuma 3. iedaļā uzskaitītajiem līdzekļiem, ja to ārstējošā iedarbība ir piemērota attiecīgajai dzīvnieku sugai un slimībai, ko paredzēts ārstēt.

▼B

3.  Ja 1. un 2. punktā minēto līdzekļu lietošana nenovērš slimību vai ievainojumu un ir vajadzīga ārstēšana, kas novērš dzīvnieka ciešanas vai sāpes, tad veterinārārsta pārraudzībā drīkst lietot ķīmiski sintezētas alopātiskas veterinārās zāles vai antibiotikas.

4.  Izņemot vakcinēšanu, parazītu apkarošanu un jebkuras obligātās slimību apkarošanas programmas, ja dzīvnieks vai dzīvnieku grupa 12 mēnešu laikā saņem vairāk nekā trīs ārstēšanas kursus ar ķīmiski sintezētām veterinārajām zālēm vai antibiotikām vai vairāk nekā vienu ārstēšanas kursu, ja dzīvnieka vai dzīvnieku grupas produktīvais dzīves cikls ir īsāks par vienu gadu, tad attiecīgos dzīvniekus vai no tiem iegūtos produktus nedrīkst pārdot kā bioloģiski ražotus produktus, un dzīvnieki iziet pārejas periodu, kas paredzēts 38. panta 1. punktā.

Dokumentāri pierādījumi par šādu apstākļu rašanos tiek saglabāti iesniegšanai kontroles organizācijai vai kontroles iestādei.

5.  Zāļu izdalīšanās laiks starp pēdējās alopātisko veterināro zāļu devas ievadīšanu dzīvniekam normālos lietošanas apstākļos un bioloģiski ražotu pārtikas produktu iegūšanu no šādiem dzīvniekiem ir divreiz garāks nekā Direktīvas 2001/82/EK 11. pantā noteiktais zāļu izdalīšanās laiks vai, ja šis laiks nav precizēts, 48 stundas.

25. pants

Īpaši noteikumi par slimību profilaksi un veterināro ārstēšanu biškopībā

1.  Lai aizsargātu rāmjus, stropus un kāres, jo īpaši no kaitēkļiem, ir atļauts izmantot tikai rodenticīdus (tikai slazdos) un piemērotus līdzekļus, kas norādīti II pielikumā.

2.  Dravas dezinfekcijai ir atļauta fiziska apstrāde, piemēram, ar tvaiku vai atklātu liesmu.

3.  Tranu perējuma iznīcināšana ir atļauta, tikai lai novērstu Varroa destructor izplatīšanos.

4.  Ja, neraugoties uz visiem profilaktiskajiem pasākumiem, saimes saslimst vai tajās notiek parazītu invāzija, tās nekavējoties ārstē, un, ja vajadzīgs, šīs saimes var novietot izolētās dravās.

5.  Veterināro zāļu lietošana bioloģiskajā biškopībā ir pieļaujama tiktāl, ciktāl attiecīgā lietošana ir atļauta dalībvalstī saskaņā ar attiecīgiem Kopienas noteikumiem vai valsts noteikumiem, kas atbilst Kopienas tiesību aktiem.

6.  Skudrskābi, pienskābi, etiķskābi un skābeņskābi, kā arī mentolu, timolu, eikaliptolu vai kamparu var lietot Varroa destructor invāzijas gadījumos.

7.  Ja piemēro ārstēšanu ar ķīmiski sintezētiem alopātiskiem līdzekļiem, tad šajā laikposmā saimes, kas tiek ārstētas, novieto izolētās dravās un visu vasku aizstāj ar bioloģiski ražotu vasku. Pēc tam šīm saimēm piemēro vienu gadu ilgu pārejas periodu, kas paredzēts 38. panta 3. punktā.

8.  Šā panta 7. punktā noteiktās prasības nepiemēro attiecībā uz 6. punktā norādītajiem līdzekļiem.

▼M2

2.a

NODAĻA

Akvakultūras dzīvnieku ražošana

1.

iedaļa

Vispārīgie noteikumi

25.a pants

Darbības joma

Šajā nodaļā ir paredzēti sīki izstrādāti ražošanas noteikumi par XIIIa pielikumā minētajām zivju, vēžveidīgo, adatādaiņu un gliemju sugām.

To mutatis mutandis piemēro zooplanktonam, mikroskopiskajiem vēžveidīgajiem, virpotājiem, tārpiem un citiem barības ūdensdzīvniekiem.

25.b pants

Ūdens vides piemērotība un ilgtspējīgas pārvaldības plāns

1.  Uz šo nodaļu attiecas 6.b panta 1. līdz 5. punkta noteikumi.

2.  Aizsargpasākumus un preventīvos pasākumus, kas saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK ( 18 ) un valstu noteikumiem veikti pret plēsējiem, iekļauj ilgtspējīgas pārvaldības plānā.

3.  Gatavojot pārvaldības plānus, kaimiņos darbojošies uzņēmēji attiecīgā gadījumā tos saskaņo veidā, kas ir pārbaudāms.

4.  Saimniecībām, kurās notiek akvakultūras dzīvnieku ražošana zivju dīķos, baseinos vai kanālos, jābūt aprīkotām vai nu ar dabīgu filtru pamatnēm, nogulsnēšanās dīķiem, bioloģiskiem filtriem, vai ar mehāniskiem filtriem, lai savāktu barības vielu atlikumu, vai arī tām jāizmanto jūras aļģes un/vai dzīvnieki (divvāku gliemji un aļģes), kas veicina izplūdes ūdeņu kvalitātes uzlabošanos. Attiecīgā gadījumā regulāri veic izplūdes ūdeņu uzraudzību.

25.c pants

Vienlaicīga bioloģiskās un nebioloģiskās akvakultūras dzīvnieku ražošana

1.  Kompetentā iestāde var atļaut inkubatoros un mazuļu novietnēs vienā saimniecībā audzēt gan bioloģiskās, gan nebioloģiskās akvakultūras sugu mazuļus, ja to audzēšanas vienības ir fiziski pilnībā nodalītas un ir ierīkotas atsevišķas ūdens sadales sistēmas.

2.  Ja ir nodrošināta atbilstība šīs regulas 6.b panta 2. punktam, ja attiecīgie akvakultūras dzīvnieki atrodas atšķirīgos ražošanas posmos un ja to pārvietošanas periodi nesakrīt, tirgus izmēra akvakultūras dzīvnieku ražošanā kompetentā iestāde var atļaut vienā saimniecībā atrasties gan bioloģiskās, gan nebioloģiskās akvakultūras dzīvnieku ražošanas vienībām.

3.  Uzņēmēji glabā dokumentārus pierādījumus par šajā pantā minēto noteikumu izmantošanu.

2.

iedaļa

Akvakultūras dzīvnieku izcelsme

25.d pants

Bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku izcelsme

1.  Izmanto vietēji audzētas sugas, un pavairošanas mērķis ir izveidot audzēšanas apstākļiem piemērotākas īpašības, labu veselību un panākt barības resursu labu izmantojumu. Kontroles organizācijai vai kontroles iestādei iesniedz dokumentārus pierādījumus par dzīvnieku izcelsmi un aprūpi.

2.  Izvēlas tādas sugas, kuras var audzēt, nenodarot būtisku kaitējumu savvaļas krājumiem.

25.e pants

Nebioloģiskās akvakultūras dzīvnieku izcelsme un pārvaldība

1.  Pavairošanas nolūkos vai ģenētisko krājumu uzlabošanai un tad, ja bioloģiskās akvakultūras dzīvnieki nav pieejami, saimniecībā drīkst ievietot savvaļā notvertus vai nebioloģiskās akvakultūras dzīvniekus. Pirms izmantot šādus dzīvniekus pavairošanas vajadzībām, tie vismaz trīs mēnešus jātur saskaņā ar bioloģiskās pārvaldības noteikumiem.

2.  Tirgus izmēra akvakultūras dzīvnieku ražošanā un ja nav pieejami bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļi, saimniecībā drīkst ievietot nebioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļus. Ražošanas ciklu vismaz pēdējās divās trešdaļās pārvalda saskaņā ar bioloģiskās pārvaldības noteikumiem.

▼M12

3.  Saimniecībā ievietoto nebioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļu maksimālais procentuālais daudzums ir šāds: 80 % no 2011. gada 31. decembra, 50 % no 2014. gada 31. decembra un 0 % no 2015. gada 31. decembra.

▼M15

4.  Tirgus izmēra akvakultūras dzīvnieku ražošanai paredzētu akvakultūras dzīvnieku mazuļu ievākšana savvaļā ir atļauta tikai šādos gadījumos:

▼M2

3.

iedaļa

Akvakultūras dzīvnieku turēšanas prakse

25.f pants

Vispārīgi noteikumi par akvakultūras dzīvnieku turēšanu

1.  Akvakultūras dzīvnieku turēšanas apstākļiem jābūt tādiem, lai atbilstīgi attiecīgās sugas īpašajām vajadzībām akvakultūras dzīvniekiem

▼M15

2.  Ielaiduma blīvums un turēšanas prakse dažādām sugām un sugu grupām ir noteikta XIIIa pielikumā. Lai novērtētu ielaiduma blīvuma un turēšanas prakses ietekmi uz audzēto zivju labturību, uzrauga zivju stāvokli (piemēram, spuru bojājumus, citus savainojumus, augšanas ātrumu, uzvedības izpausmes un kopējo veselības stāvokli) un ūdens kvalitāti.

▼M2

3.  Akvakultūras dzīvnieku turēšanas sistēmu projektam un konstrukcijai jābūt ar tādiem ūdens caurplūdes un fizikāli ķīmiskiem parametriem, kas uztur dzīvnieku veselību un labturību un nodrošina ar uzvedību saistītās vajadzības.

4.  Akvakultūras dzīvnieku turēšanas sistēmas projektē, izvieto un darbina tā, lai līdz minimumam samazinātu izbēgšanas gadījumu risku.

5.  Ja zivis vai vēžveidīgie izbēg, veic atbilstīgas darbības, vajadzības gadījumā arī ķeršanu, lai samazinātu ietekmi uz vietējo ekosistēmu. Saglabā dokumentārus pierādījumus.

25.g pants

Īpaši noteikumi par akvakultūras dzīvnieku turēšanas sistēmām

1.  Akvakultūras dzīvnieku ražošanā aizliegts izmantot slēgtas ūdens recirkulācijas iekārtas, izņemot inkubatoros un mazuļu novietnēs vai bioloģiskajā ražošanā izmantotu barības organismu ražošanā.

2.  Audzēšanas vienībām uz sauszemes jāatbilst šādiem nosacījumiem:

3.  Akvakultūras dzīvnieku turēšanas sistēmām jūrā:

4.  Ūdens mākslīga sildīšana vai dzesēšana ir atļauta tikai inkubatoros un mazuļu novietnēs. Ūdens sildīšanai vai dzesēšanai visos ražošanas posmos var izmantot dabīgo ūdeni no dziļurbuma.

25.h pants

Akvakultūras dzīvnieku pārvaldība

1.  Līdz minimumam samazina akvakultūras dzīvnieku pārvietošanu, to veic ar vislielāko piesardzību un ar pienācīgām iekārtām atbilstīgi reglamentējošām procedūrām, lai izvairītos no stresa un fiziska kaitējuma, kas saistīts ar pārvietošanas procedūrām. Vaisliniekus pārvieto tā, lai līdz minimumam samazinātu fizisko kaitējumu un stresu, un attiecīgā gadījumā izmanto anestēziju. Šķirošanas darbības samazina līdz minimumam, kas nepieciešams, lai nodrošinātu zivju labturību.

2.  Attiecībā uz mākslīgā apgaismojuma izmantošanu piemēro šādus ierobežojumus:

3.  Dzīvnieku labturības un veselības nodrošināšanai atļauts izmantot aerāciju, bet mehāniskos aeratorus vēlams darbināt no atjaunojamās enerģijas avotiem.

Visi šāda veida izmantojumi jāreģistrē akvakultūras ražošanas uzskaitē.

4.  Skābekļa izmantošana ir atļauta tikai šādos gadījumos saistībā ar dzīvnieku veselības prasībām ražošanas un pārvadāšanas kritiskajos periodos:

Saglabā dokumentārus pierādījumus.

5.  Zivju nogalināšanas paņēmieniem jābūt tādiem, lai zivis tūlīt zaudētu samaņu un kļūtu nejutīgas pret sāpēm. Apsverot optimālās nogalināšanas metodes, ir jāņem vērā ieguvei derīgā zivju izmēra, sugas un ražošanas vietu atšķirības.

4.

iedaļa

Pavairošana

25.i pants

Hormonu izmantošanas aizliegums

Hormonu un hormonu atvasinājumu izmantošana ir aizliegta.

5.

iedaļa

Zivju, vēžveidīgo un adatādaiņu barība

25.j pants

Vispārīgi noteikumi par barību

Barošanas režīmus nosaka, ievērojot šādas prioritātes:

25.k pants

Īpaši noteikumi par barību akvakultūras dzīvniekiem, kas ir gaļēdāji

1.  Gādājot barību akvakultūras dzīvniekiem, kas ir gaļēdāji, ievēro šādas prioritātes:

▼M8

▼M15

▼M15 —————

▼M2

3.  Barības deva drīkst saturēt ne vairāk kā 60 % augu izcelsmes bioloģisko produktu.

4.  Lašu un foreļu fizioloģisko vajadzību robežās barības devā drīkst iekļaut astaksantīnu, kuram jābūt iegūtam galvenokārt no bioloģiskiem avotiem, piemēram, no bioloģiski audzētu vēžveidīgo čaulām. Ja nav pieejami bioloģiski avoti, drīkst izmantot dabīgos astaksantīna avotus (piemēram, Phaffia raugu).

▼M15

5.  Ja 1. punktā uzskaitītajos barības avotos histidīna saturs nav pietiekams lašveidīgo zivju uztura vajadzību apmierināšanai un kataraktas profilaksei, šo zivju barības devā drīkst iekļaut fermentējot iegūtu histidīnu.

▼M2

25.l pants

Īpaši noteikumi par dažu akvakultūras dzīvnieku barību

1.  Akvakultūras dzīvniekiem, kas minēti XIIIa pielikuma 6. iedaļā, 7. iedaļā un 9. iedaļā, izmanto dīķos un ezeros dabīgi pieejamo barību.

2.  Ja 1. punktā minētie dabīgie barības resursi nav pieejami pietiekamā daudzumā, drīkst izmantot augu izcelsmes bioloģisko barību, kuru vēlams audzēt pašā saimniecībā, vai jūras aļģes. Uzņēmēji glabā dokumentārus pierādījumus par vajadzību izmantot piebarojumu.

▼M15

3.  Ja saskaņā ar 2. punktu papildus dabīgajai barībai izmanto piebarojumu:

▼M15

25.la pants

Īpaši noteikumi par bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļu barību

Bioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļu audzēšanā kāpuru stadijā kā barību drīkst izmantot parastu fitoplanktonu un zooplanktonu.

▼M2

25.m pants

Produkti un vielas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 834/2007 15. panta 1. punkta d) apakšpunkta iii) punktā

▼M8

1.  Bioloģiskajā akvakultūrā drīkst izmantot tikai V pielikuma 1. iedaļā uzskaitītas neorganiskas izcelsmes barības sastāvdaļas.

▼M2

2.  Barības piedevas, konkrētus produktus, ko izmanto dzīvnieku barošanai, un tehnoloģiskās piedevas drīkst izmantot, ja tās ir minētas VI pielikumā un ja ir ievēroti tajā noteiktie ierobežojumi.

6.

iedaļa

Īpaši noteikumi par gliemjiem

25.n pants

Audzēšanas apgabals

1.  Divvāku gliemju audzēšanu var veikt tajā pašā ūdens apgabalā, kur notiek bioloģiskā zivju un jūras aļģu audzēšana polikultūras sistēmā, un tas dokumentāri jāapstiprina ilgtspējīgas pārvaldības plānā. Divvāku gliemjus polikultūrā var audzēt kopā arī ar vēderkājiem, piemēram, ēdamajiem jūras gliemežiem.

2.  Bioloģiskajai divvāku gliemju ražošanai jānotiek apgabalos, ko norobežo stabi, pludiņi vai citas skaidras zīmes, un tiem vajadzības gadījumā jābūt norobežotiem ar tīkliem, sprostiem vai citiem cilvēka izgatavotiem līdzekļiem.

3.  Bioloģiskajām gliemju audzētavām līdz minimumam jāsamazina riski attiecībā uz aizsargājamām sugām. Ja tiek izmantoti tīkli pret plēsējiem, to konstrukcijai jābūt tādai, kas neļauj savainoties nirējputniem.

25.o pants

Sēklas sagāde

1.  Ja netiek nodarīts būtisks kaitējums videi un ja to ļauj vietējie tiesību akti, drīkst izmantot savvaļas sēklu, kas iegūta ārpus ražošanas vienības robežām, ja divvāku gliemji, no kuriem to iegūst, ir no

Jāreģistrē, kā, kur un kad savvaļas sēkla ievākta, lai varētu nodrošināt izsekojamību līdz ievākšanas apgabalam.

▼M12

Tomēr bioloģiskās ražošanas vienībās drīkst ievietot divvāku gliemju nebioloģiskās akvakultūras inkubatoros iegūtu sēklu, un maksimālais procentuālais daudzums ir šāds: 80 % no 2011. gada 31. decembra, 50 % no 2014. gada 31. decembra un 0 % no 2015. gada 31. decembra.

▼M2

2.  Klusā okeāna austeres (Crassostrea gigas) gadījumā priekšroku dod krājumam, kas ir selektīvi pavairots, lai samazinātu nārstošanu savvaļā.

25.p pants

Pārvaldība

1.  Ražošanā izmantotais ielaiduma blīvums nepārsniedz nebioloģiskās akvakultūras gliemju ielaiduma blīvumu, ko izmanto attiecīgajā atrašanās vietā. Šķirošanu, retināšanu un ielaiduma blīvuma korekcijas veic atbilstīgi biomasai un tā, lai nodrošinātu dzīvnieku labturību un augstu produkcijas kvalitāti.

2.  Dzīvos organismus, kuri izraisa apaugšanu, aizvāc ar rokām vai rokas darbarīkiem un vajadzības gadījumā izmet jūrā tālāk no gliemju audzētavām. Ražošanas cikla laikā gliemjus var vienu reizi apstrādāt ar kaļķa šķīdumu, lai kontrolētu apaugšanu izraisošo konkurējošo organismu daudzumu.

25.q pants

Kultivēšanas noteikumi

1.  Bioloģiskajā ražošanā ir atļauta kultivēšana uz ēdamgliemeņu virvēm un citas XIIIa pielikuma 8. iedaļā minētās metodes.

2.  Gliemju kultivēšana uz grunts ir atļauta tikai tad, ja ievākšanas un audzēšanas vietās tā nerada būtisku ietekmi uz vidi. Pierādījumiem par minimālu ietekmi uz vidi pievieno pārskatu un ziņojumu par apsaimniekoto apgabalu, ko uzņēmējs iesniedz kontroles organizācijai vai kontroles iestādei. Ziņojumu pievieno kā atsevišķu nodaļu ilgtspējīgas pārvaldības plānā.

25.r pants

Īpaši noteikumi par austeru kultivēšanu

Atļauta kultivēšana maisos uz steķiem. Šīs vai citas struktūras, kurās atrodas austeres, izvieto tā, lai neveidotu nepārtrauktu barjeru gar krasta līniju. Lai optimizētu ražošanu, krājumu rūpīgi izvieto uz gultnes, ņemot vērā plūdmaiņu ietekmi. Ražošanā jāievēro XIIIa pielikuma 8. iedaļā noteiktie kritēriji.

7.

iedaļa

Slimību profilakse un veterinārā ārstēšana

25.s pants

Vispārīgi noteikumi par slimību profilaksi

1.  Dzīvnieku veselības uzraudzības plānā atbilstīgi Direktīvas 2006/88/EK 9. pantam sīki izklāsta bioloģiskās drošības un slimību profilakses praksi, tostarp paredz rakstisku vienošanos ražošanas vienības darbībai proporcionālā apmērā par veselības jautājumiem konsultēties ar kvalificētiem akvakultūras dzīvnieku veselības aizsardzības dienestiem, kam jāapmeklē audzētava ne retāk kā reizi gadā un ne retāk kā reizi divos gados divvāku gliemju gadījumā.

2.  Audzēšanas sistēmas, iekārtas un piederumus atbilstoši tīra un dezinficē. Drīkst izmantot tikai VII pielikuma 2.1. un 2.2. iedaļā minētos produktus.

3.  Attiecībā uz ražošanas pārtraukuma periodiem:

4.  Neapēsto zivju barību, izkārnījumus un mirušos dzīvniekus attiecīgā gadījumā ātri aizvāc, lai novērstu risku būtiski kaitēt videi ūdens stāvokļa kvalitātes ziņā, samazinātu slimību riskus un nepievilinātu kukaiņus un grauzējus.

5.  Ultravioleto gaismu un ozonu drīkst izmantot tikai inkubatoros un mazuļu novietnēs.

▼M15

6.  Ektoparazītu bioloģiskajā kontrolē priekšroku dod tīrītājzivīm, kā arī saldūdens, jūras ūdens un nātrija hlorīda šķīdumiem.

▼M2

25.t pants

Veterinārā ārstēšana

1.  Ja, neraugoties uz profilakses pasākumiem, kas veikti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 834/2007 15. panta 1. punkta f) apakšpunkta i) punktam, rodas kāda veselības problēma, veterinārajā ārstēšanā turpmāk minētajā prioritārajā secībā izmanto:

2.  Alopātisko ārstēšanu ierobežo līdz diviem ārstniecības kursiem gadā, izņemot vakcināciju un obligātās slimību apkarošanas shēmas. Tomēr, ja ražošanas cikls ir īsāks par gadu, drīkst noteikt tikai vienu alopātiskās ārstēšanas kursu. Ja minētie alopātiskas ārstēšanas limiti ir pārsniegti, attiecīgos akvakultūras dzīvniekus nevar pārdot kā bioloģiskus produktus.

3.  Parazītu apkarošanas kursu, izņemot dalībvalstu īstenotās obligātās kontroles shēmas, var noteikt divas reizes gadā vai vienu reizi gadā, ja ražošanas cikls ir īsāks par 18 mēnešiem.

4.  Alopātiskajā veterinārajā ārstēšanā un 3. punktā minētajā parazītu apkarošanas kursā, arī saistībā ar obligātajām kontroles un apkarošanas shēmām, izmantoto zāļu izdalīšanās laikposmam jābūt divas reizes ilgākam par zālēm likumīgi noteikto izdalīšanās laikposmu, kas minēts Direktīvas 2001/82/EK 11. pantā, vai 48 stundām, ja šis laika periods nav noteikts.

5.  Ja tiek izmantotas veterinārās zāles, par to izmantošanu ziņo kontroles organizācijai vai kontroles iestādei, pirms dzīvniekus laiž tirgū kā bioloģiski audzētus dzīvniekus. Ārstētajiem krājumiem jābūt skaidri identificējamiem.

▼B

3. NODAĻA

Pārstrādāti produkti

26. pants

Noteikumi attiecībā uz pārstrādātas pārtikas un barības ražošanu

1.  Attiecībā uz piedevām, pārstrādes palīgvielām un citām vielām un sastāvdaļām, kuras izmanto pārtikas un barības pārstrādei vai jebkādai pārstrādes darbībai, piemēram, kūpināšanai, ievēro labas ražošanas praksi.

2.  Uzņēmēji, kuri ražo pārstrādātu barību vai pārtiku, izveido un atjaunina atbilstīgas procedūras, pamatojoties uz kritisko pārstrādes posmu sistemātisku identificēšanu.

3.  Šā panta 2. punktā minēto procedūru piemērošana vienmēr garantē, ka saražotie pārstrādātie produkti atbilst bioloģiskās ražošanas noteikumiem.

4.  Uzņēmēji darbojas saskaņā ar šā panta 2. punktā minētajām procedūrām un īsteno tās. Uzņēmēji jo īpaši:

5.  Papildus 2. un 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, ja produktus, kas nav bioloģiski ražoti, sagatavo un uzglabā attiecīgajā sagatavošanas vienībā, uzņēmējs:

27. pants

Atsevišķu līdzekļu un vielu izmantošana pārtikas pārstrādē

 

Regulas (EK) Nr. 834/2007 19. panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkos bioloģiskās pārtikas pārstrādei var izmantot tikai šādas vielas, izņemot produktus vīna nozarē, attiecībā uz kuriem ir spēkā 3.a nodaļas noteikumi:

 ◄

2.  Lai veiktu Regulas (EK) Nr. 834/2007 23. panta 4. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minētos aprēķinus:

▼M1

▼B

3.  Līdz 2010. gada 31. decembrim atkārtoti pārskata šādu VIII pielikumā norādīto vielu lietošanu:

Veicot a) apakšpunktā minēto pārskatīšanu, ņem vērā dalībvalstu pūliņus rast drošas alternatīvas nitrītu/nitrātu izmantošanai un izveidot izglītojošas programmas par alternatīvām pārstrādes metodēm un higiēnu bioloģisko gaļas produktu pārstrādātājiem/ražotājiem.

▼M1

4.  Saistībā ar tradicionālo vārītu olu čaumalu dekoratīvo krāsošanu nolūkā laist šīs olas apgrozībā attiecīgajā laika periodā kompetentā iestāde drīkst atļaut izmantot dabiskās krāsvielas un dabiskos pārklājuma materiālus iepriekš minētajā laika periodā. Drīkst atļaut arī dzelzs oksīdu sintētisko formu un dzelzs hidroksīdu izmantošanu līdz 2013. gada 31. decembrim. Informācija par atļaujām tiek sniegta Komisijai un dalībvalstīm.

27.a pants

Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 834/2007 20. panta 1. punktu, rauga, tā izstrādājumu un preparātu ražošanā var izmantot šādas vielas:

▼B

28. pants

Atsevišķu nebioloģiski iegūtu lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļu izmantošana pārtikas ražošanā

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 19. panta 2. punkta c) apakšpunktu bioloģiskās pārtikas pārstrādē var izmantot lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas, kas nav bioloģiski ražotas un ir iekļautas šīs regulas IX pielikumā.

29. pants

Dalībvalstu atļauja izmantot nebioloģiski iegūtas lauksaimnieciskas izcelsmes pārtikas sastāvdaļas

1.  Ja lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļa nav iekļauta šīs regulas IX pielikumā, šo sastāvdaļu drīkst izmantot tikai ar šādiem nosacījumiem:

Dalībvalsts b) apakšpunktā paredzēto atļauju ne vairāk kā trīs reizes var pagarināt par 12 mēnešiem.

2.  Ja ir izdota 1. punktā minētā atļauja, dalībvalsts nekavējoties dara zināmu pārējām dalībvalstīm un Komisijai šādu informāciju:

3.  Ja informācija, ko dalībvalsts iesniedz Komisijai un atļaujas izdevējai dalībvalstij, liecina, ka deficīta periodā ir pieejami krājumi, dalībvalsts apsver atļaujas atsaukšanu vai tās derīguma termiņa saīsināšanu un 15 darbdienu laikā no informācijas saņemšanas datuma informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par tās veiktajiem pasākumiem.

4.  Pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc Komisijas iniciatīvas jautājumu iesniedz izskatīšanai komitejā, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 37. pantu. Saskaņā ar minētā panta 2. punktā noteikto procedūru var pieņemt lēmumu par iepriekš izdotas atļaujas atsaukšanu vai tās derīguma termiņa grozījumu, vai vajadzības gadījumā – par attiecīgās sastāvdaļas iekļaušanu šīs regulas IX pielikumā.

5.  Ja atļauju pagarina, kā minēts 1. punkta otrajā daļā, piemēro 2. un 3. punkta noteikumus.

▼M2

29.a pants

Īpaši noteikumi par jūras aļģēm

1.  Ja galaprodukts ir svaigas jūras aļģes, svaigi iegūtu jūras aļģu skalošanai izmanto jūras ūdeni.

Ja galaprodukts ir atūdeņotas jūras aļģes, skalošanai var izmantot arī dzeramo ūdeni. Mitruma likvidēšanai var izmantot sāli.

2.  Aizliegts žāvēšanai izmantot atklātu liesmu, kas nonāk tiešā saskarē ar jūras aļģēm. Ja žāvēšanas procesā izmanto virves vai citus piederumus, tie nedrīkst būt apstrādāti ar pretapaugšanas līdzekļiem un tīrīšanas vai dezinfekcijas līdzekļiem, izņemot gadījumu, ja produkts šim lietojumam minēts VII pielikumā.

▼M7

3.a NODAĻA

Vīna ražošanas īpaši noteikumi

29.b pants

Darbības joma

1.  Šajā nodaļā paredzēti konkrēti noteikumi vīna nozares produktu bioloģiskai ražošanai saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 ( 22 ) 1. panta 1. punkta 1. apakšpunktu.

2.  Ja vien šajā nodaļā nav skaidri paredzēts citādi, piemēro Komisijas Regulu (EK) Nr. 606/2009 ( 23 ) un Regulu (EK) Nr. 607/2009 ( 24 ).

29.c pants

Noteiktu produktu un vielu izmantošana

1.  Regulas (EK) Nr. 834/2007 19. panta 2. punkta a) apakšpunkta nolūkā produktus vīna nozarē ražo no bioloģiskām izejvielām.

2.  Regulas (EK) Nr. 834/2007 19. panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkā saskaņā ar nosacījumiem un ierobežojumiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1234/2007 un Regulā (EK) Nr. 606/2009 un jo īpaši minētās regulas IA pielikumā, vīna nozares produktu ražošanai, tostarp procesos un vīndarības praksē, var izmantot tikai produktus un vielas, kas minētas šīs regulas VIIIa pielikumā.

3.  Šīs regulas VIIIa pielikumā minētos ar zvaigznīti atzīmētos produktus un vielas izmanto tādus, kuri iegūti no bioloģiskajām izejvielām, ja tie ir pieejami.

29.d pants

Vīndarības metodes un ierobežojumi

1.  Neskarot 29.c pantu un šā panta 2. līdz 5. punktā paredzētus īpašus aizliegumus un ierobežojumus, ir atļautas tikai tādas vīndarības metodes, procesi un apstrāde, ko izmantoja pirms 2010. gada 1. augusta, ietverot ierobežojumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 120.c un 120.d pantā un Regulas (EK) Nr. 606/2009 3. pantā, 5. līdz 9. pantā un 11. līdz 14. pantā, un minēto regulu pielikumos.

2.  Šādas vīndarības metodes, procesi un apstrāde ir aizliegta:

3.  Šādas vīndarības metodes, procesi un apstrāde ir atļauta, ievērojot šādus nosacījumus:

4.  Komisija līdz 2015. gada 1. augustam atkārtoti pārbauda šādas vīndarības metodes, procesus un apstrādi, lai pakāpeniski atceltu vai vēl vairāk ierobežotu šādu praksi:

5.  Visus pēc 2010. gada 1. augusta ieviestos grozījumus attiecībā uz vīndarības praksi, procesiem un apstrādi, ko paredz Regula (EK) Nr. 1234/2007 vai Regula (EK) Nr. 606/2009, var piemērot bioloģiskā vīna ražošanai tikai pēc tādu pasākumu pieņemšanas, kas vajadzīgi, lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 834/2007 19. panta 3. punktā paredzētos ražošanas noteikumus, un, ja vajadzīgs, pēc izvērtēšanas procesa saskaņā ar minētās regulas 21. pantu.

▼B

4. NODAĻA

Produktu savākšana, iesaiņošana, pārvadāšana un uzglabāšana

30. pants

Produktu savākšana un pārvadāšana uz sagatavošanas vienībām

Uzņēmēji drīkst vienlaicīgi savākt bioloģiskus produktus un nebioloģiski ražotus produktus tikai tad, ja ir veikti attiecīgi pasākumi, lai novērstu jebkādu iespējamu sajaukšanos vai apmainīšanu ar nebioloģiski ražotiem produktiem un lai nodrošinātu bioloģisko produktu identifikāciju. Uzņēmējs saglabā informāciju par savākšanas dienām, stundām, ciklu un produktu saņemšanas datumu un laiku tā, lai tā būtu pieejama kontroles organizācijai vai kontroles iestādei.

31. pants

Produktu iesaiņošana un pārvadāšana citiem uzņēmējiem vai uz citām vienībām

1.  Uzņēmēji nodrošina to, ka bioloģiskos produktus uz citām vienībām, tostarp vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem, var pārvadāt tikai piemērotā iesaiņojumā, tvertnēs vai transportlīdzekļos, kuri ir noslēgti tā, lai bez manipulācijām vai zīmoga sabojāšanas nevarētu notikt satura sajaukšanās, un kuriem ir marķējums, kas, neierobežojot citas tiesību aktos noteiktās norādes, dara zināmu:

Informāciju, kas ir minēta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā, var norādīt arī pavaddokumentā, ja šādu dokumentu var nenoliedzami saistīt ar produkta iesaiņojumu, tvertni vai transportlīdzekli. Šajā pavaddokumentā ir ietverta informācija par piegādātāju un/vai pārvadātāju.

2.  Iesaiņojuma, tvertņu vai transportlīdzekļu noslēgšanu nepieprasa, ja:

32. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz barības pārvadāšanu uz citām ražošanas/sagatavošanas vienībām vai uzglabāšanas telpām

Papildus 31. panta noteikumiem, transportējot barību uz citām ražošanas vai sagatavošanas vienībām vai uzglabāšanas telpām, uzņēmēji nodrošina šādu nosacījumu izpildi:

▼M2

32.a pants

Dzīvu zivju pārvadāšana

1.  Dzīvas zivis pārvadā piemērotās tvertnēs, kas piepildītas ar tīru ūdeni un temperatūras un izšķīdušā skābekļa ziņā atbilst zivju fizioloģiskajām vajadzībām.

2.  Pirms bioloģiski audzētu zivju un zivju produktu pārvadāšanas tvertnes rūpīgi iztīra, dezinficē un izskalo.

3.  Ievēro piesardzības pasākumus, lai samazinātu stresu. Pārvadāšanas laikā blīvums nedrīkst sasniegt konkrētajai sugai kaitīgu līmeni.

4.  Saglabā dokumentārus pierādījumus par 1. līdz 3. punktā minētajām darbībām.

▼B

33. pants

Produktu saņemšana no citām vienībām vai citiem uzņēmējiem

Saņemot bioloģisku produktu, uzņēmējs pārbauda, vai iesaiņojums vai tvertne ir noslēgta, ja tas ir prasīts, kā arī 31. pantā minēto norāžu esību.

Uzņēmējs informāciju, kas norādīta 31. pantā minētajā marķējumā, salīdzina ar informāciju pavaddokumentos. Šo pārbaužu rezultātu precīzi atzīmē 66. pantā minētajos uzskaites dokumentos.

34. pants

Īpaši noteikumi produktu saņemšanai no trešās valsts

Bioloģiskos produktus importē no trešās valsts atbilstīgā iesaiņojumā vai tvertnēs, kas noslēgtas, lai nepieļautu satura sajaukšanos, un ar norādi par eksportētāju un jebkādu citu marķējumu un numuriem, kas palīdz identificēt partiju, un ar atbilstīgu kontroles sertifikātu importam no trešām valstīm.

Saņemot no trešās valsts importētu bioloģisku produktu, pirmais saņēmējs pārbauda, vai iesaiņojums vai tvertne ir noslēgta un, ja produkti ir importēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. pantu, vai sūtījumā ietvertais produkta veids atbilst minētajā pantā norādītajam sertifikātam. Šīs pārbaudes rezultātu skaidri atzīmē šīs regulas 66. pantā minētajos uzskaites dokumentos.

35. pants

Produktu uzglabāšana

1.  Produktu uzglabāšanas vietas apsaimnieko tā, lai nodrošinātu partiju identificēšanu un lai izvairītos no jebkādas sajaukšanās ar produktiem un/vai vielām, kas nav ražoti saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem, vai no piesārņojuma ar šādiem produktiem un/vai vielām. Bioloģiskiem produktiem vienmēr jābūt skaidri identificējamiem.

▼M2

2.  Attiecībā uz bioloģiski audzētu augu, jūras aļģu, lauksaimniecības dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku ražošanas vienībām ir aizliegta šajā regulā neatļautu resursu uzglabāšana ražošanas vienībā.

3.  Alopātisko veterināro zāļu un antibiotiku uzglabāšana saimniecībās ir atļauta, ja tos ir izrakstījis veterinārārsts saistībā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 14. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā vai 15. panta 1. punkta f) apakšpunkta ii) punktā minēto ārstēšanu un ja tos uzglabā uzraudzītā vietā un ieraksta lauksaimniecības dzīvnieku reģistra grāmatā, kā noteikts šīs regulas 76. pantā, vai attiecīgi akvakultūras ražošanas reģistrā, kā noteikts šīs regulas 79.b pantā.

▼B

4.  Ja uzņēmējs darbojas gan ar nebioloģiski ražotiem, gan bioloģiskiem produktiem un bioloģiskos produktus uzglabā noliktavās, kur glabā arī citus lauksaimniecības produktus vai pārtiku:

5. NODAĻA

Noteikumi par pāreju

36. pants

Augi un augu produkti

1.  Lai augi un augu produkti tiktu atzīti par bioloģiski ražotiem, Regulas (EK) Nr. 834/2007 9., 10., 11. un 12. pantā un šīs regulas 1. nodaļā minētajiem ražošanas noteikumiem un, attiecīgā gadījumā, šīs regulas 6. nodaļā minētajiem ražošanas izņēmuma noteikumiem attiecībā uz zemes gabaliem pārejas periodā ir jābūt piemērotiem vismaz divus gadus pirms sēšanas vai – attiecībā uz pļavām un daudzgadīgām lopbarības kultūrām – vismaz divus gadus pirms to izmantošanas par bioloģiskās lauksaimniecības rezultātā iegūtu barību, vai – attiecībā uz daudzgadīgām kultūrām, kas nav lopbarības kultūras, – vismaz trīs gadus līdz pirmajai bioloģisko produktu ražai.

2.  Kompetentā iestāde var nolemt ar atpakaļejošu spēku atzīt, ka pārejas periodā ietilpst jebkurš iepriekšējs laikposms, kurā:

Laikposmu, kas minēts pirmās daļas b) apakšpunktā, var ņemt vērā ar atpakaļejošu spēku tikai tad, ja kompetentajai iestādei ir iesniegti pietiekami pierādījumi, kas tai ļauj pārliecināties, ka attiecīgie nosacījumi ir izpildīti vismaz trīs gadus.

3.  Dažos gadījumos, kad zeme ir piesārņota ar līdzekļiem, kurus nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā, kompetentā iestāde drīkst pieņemt lēmumu par pārejas perioda pagarināšanu ilgāk par 1. punktā noteikto termiņu.

4.  Attiecībā uz tādiem zemes gabaliem, kuros jau ir notikusi pāreja uz bioloģisko lauksaimniecību vai kuri bija šādas pārejas procesā, un kurus apstrādā ar līdzekli, ko nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā, dalībvalstis 1. punktā minēto pārejas periodu var saīsināt šādos divos gadījumos:

Pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos pārejas perioda ilgumu nosaka, ņemot vērā šādus faktorus:

Attiecīgā dalībvalsts informē citas dalībvalstis un Komisiju par savu lēmumu pieprasīt obligātos pasākumus.

▼M2

36.a pants

Jūras aļģes

1.  Pārejas periods jūras aļģu ieguves vietām ir seši mēneši.

2.  Pārejas periods jūras aļģu kultivēšanas vienībām ir seši mēneši vai viens pilns ražošanas cikls atkarībā no tā, kurš no šiem periodiem ir ilgāks.

▼B

37. pants

Īpaši pārejas noteikumi attiecībā uz zemi, ko izmanto bioloģiskajā lopkopībā

1.  Šīs regulas 36. pantā minētos pārejas noteikumus piemēro visai ražošanas vienības platībai, kurā audzē dzīvnieku barību.

2.  Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem pārejas periodu drīkst saīsināt līdz vienam gadam ganībām un āra platībām, ko izmanto sugas, kas nav zālēdāji. Šo periodu drīkst saīsināt līdz sešiem mēnešiem, ja attiecīgā zeme pēdējā gada laikā nav apstrādāta ar līdzekļiem, kurus nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā.

38. pants

Lauksaimniecības dzīvnieki un lopkopības produkti

1.  Ja saimniecībā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 14. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un šīs regulas 9. pantu un/vai 42. pantu ir ievesti nebioloģiski audzēti lauksaimniecības dzīvnieki un lopkopības produktus gatavojas pārdot kā bioloģiskus produktus, ražošanas noteikumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 834/2007 9., 10., 11. un 14. pantā un šīs regulas un II sadaļas 2. nodaļā un, attiecīgā gadījumā, 42. pantā, ir jābūt piemērotiem vismaz:

2.  Ja saimniecībā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 14. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktu pārejas perioda sākumā ir nebioloģiski audzēti dzīvnieki, to produktus var uzskatīt par bioloģiskiem, ja notiek vienlaicīga visas ražošanas vienības, tostarp lauksaimniecības dzīvnieku, ganību un/vai dzīvnieku barības ieguvei izmantotās zemes, pāreja uz bioloģisko ražošanu. Kopējo pārejas periodu jau esošiem dzīvniekiem un viņu pēcnācējiem, ganībām un/vai dzīvnieku barības ieguvei izmantotai zemei var saīsināt līdz 24 mēnešiem, ja dzīvnieki galvenokārt tiek baroti ar ražošanas vienībā iegūtiem produktiem.

3.  Biškopības produktus var pārdot ar norādi uz bioloģiskās ražošanas metodi tikai tad, ja bioloģiskās ražošanas noteikumi ir izpildīti vismaz vienu gadu.

4.  Dravām pārejas periodu nepiemēro, ja piemēro šīs regulas 9. panta 5. punktu.

5.  Pārejas periodā vasku aizstāj ar bioloģiskajā biškopībā iegūtu vasku.

▼M2

38.a pants

Akvakultūras dzīvnieku ražošana

1.  Turpmāk minēto veidu akvakultūras iekārtām un tajās esošajiem akvakultūras dzīvniekiem piemēro šādus akvakultūras ražošanas vienību pārejas periodus:

2.  Kompetentā iestāde var nolemt ar atpakaļejošu spēku atzīt par pārejas perioda daļu jebkuru iepriekš dokumentētu laikposmu, kurā ražošanas iekārtas nav tikušas apstrādātas vai pakļautas tādu produktu iedarbībai, kas nav atļauti bioloģiskajā ražošanā.

▼B

6. NODAĻA

Ražošanas noteikumu izņēmumi

1. iedaļa

Ražošanas noteikumu izņēmumi attiecībā uz klimatiskiem, ģeogrāfiskiem vai strukturāliem ierobežojumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. panta 2. punkta a) apakšpunktu

39. pants

Dzīvnieku piesiešana

Ja piemēro Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. panta 2. punkta a) apakšpunkta nosacījumus, kompetentās iestādes var atļaut liellopus mazās saimniecībās turēt piesietus, ja liellopus nav iespējams turēt grupās, kas atbilst to uzvedības prasībām, ja tiem ganību periodā ir pieejamas ganības saskaņā ar šīs regulas 14. panta 2. punktu un vismaz divreiz nedēļā ir pieejamas āra platības, ja ganīšana nav iespējama.

40. pants

Paralēlā ražošana

1.  Ja piemēro Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. panta 2. punkta a) apakšpunkta nosacījumus, ražotājs tajā pašā teritorijā drīkst apsaimniekot bioloģiskās ražošanas vienības un nebioloģiskās ražošanas vienības:

2.  Saimniecībām, kuras veic lauksaimniecības zinātniskos pētījumus vai piedāvā formālo izglītību, kompetentā iestāde var atļaut audzēt tās pašas sugas bioloģiskās un nebioloģiskās lauksaimniecības dzīvniekus, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

41. pants

Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām

Ja piemēro Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. panta 2. punkta a) apakšpunkta nosacījumus, uzņēmējs apputeksnēšanas darbībām tajā pašā saimniecībā var apsaimniekot bioloģiskās biškopības un nebioloģiskās biškopības vienības, ja tiek izpildīti visi bioloģiskās ražošanas noteikumi, izņemot noteikumus par dravu izvietojumu. Tādā gadījumā produktu nevar pārdot kā bioloģisku produktu.

Uzņēmējs saglabā dokumentārus pierādījumus, kas apliecina šā noteikuma piemērošanu.

2. iedaļa

Ražošanas noteikumu izņēmumi, ja nav pieejami bioloģiskie saimniecības resursi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. panta 2. punkta b) apakšpunktu

42. pants

Nebioloģiski audzētu dzīvnieku izmantošana

Ja piemēro Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. panta 2. punkta b) apakšpunkta nosacījumus un saņemta kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja:

▼M8

43. pants

Augu un dzīvnieku izcelsmes barības, kas nesatur bioloģiski ražotas olbaltumvielas, izmantošana lauksaimniecības dzīvniekiem

Ja piemēro Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. panta 2. punkta b) apakšpunkta nosacījumus un ja lauksaimnieki nespēj nodrošināt pilnīgu apgādi ar bioloģiski ražotas olbaltumvielas saturošu barību, ir atļauts cūkām un mājputniem izbarot ierobežotu daudzumu barības, kas satur nebioloģiski ražotas olbaltumvielas.

▼M14

Maksimālais procentuālais daudzums barības, kas satur nebioloģiski ražotas olbaltumvielas un ko 2015., 2016. un 2017. kalendārajā gadā 12 mēnešu laikposmā atļauts izbarot minētajām sugām, ir 5 %.

▼M8

Šo skaitli katru gadu aprēķina, izsakot procentos no lauksaimnieciskas izcelsmes barības sausnas.

Uzņēmējs saglabā dokumentārus pierādījumus, kas apliecina vajadzību piemērot šo noteikumu.

▼B

44. pants

Nebioloģiski iegūta bišu vaska izmantošana

Jaunas dravas veidošanas gadījumā vai pārejas periodā nebioloģiski iegūtu bišu vasku drīkst izmantot vienīgi tad:

45. pants

Tādu sēklu un veģetatīvās pavairošanas materiāla izmantošana, kas nav iegūts ar bioloģiskās ražošanas metodēm

1.  Ja piemēro Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. panta 2. punkta b) apakšpunkta nosacījumus:

2.  Var izmantot nebioloģiski audzētas sēklas un sēklas kartupeļus, ja sēklas vai sēklas kartupeļi nav apstrādāti ar augu aizsardzības līdzekļiem, kurus nav atļauts izmantot sēklu apstrādei saskaņā ar 5. panta 1. punktu, ja vien attiecībā uz teritoriju, kurā tiks izmantotas sēklas vai sēklas kartupeļi, dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Padomes Direktīvu 2000/29/EK ( 25 ) nav noteikusi, ka fitosanitāriem mērķiem jāveic visu kādas noteiktas sugas šķirņu ķīmiskā apstrāde.

3.  Šīs regulas X pielikumā ir norādītas sugas, attiecībā uz kurām ir noteikts, ka bioloģiski audzētas sēklas vai sēklas kartupeļi ir pieejami pietiekamā daudzumā ievērojamam skaitam šķirņu visās Kopienas daļās.

Par X pielikumā iekļautajām sugām nedrīkst izdot atļaujas saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, ja vien to neattaisno kāds no 5. punkta d) apakšpunktā minētajiem mērķiem.

4.  Dalībvalstis 1. punkta b) apakšpunktā minēto atļauju izdošanas pienākumu var deleģēt citai valsts pārvaldes iestādei, kas atrodas to pārraudzībā, vai kontroles iestādēm vai kontroles organizācijām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 834/2007 27. pantā.

5.  Atļauju izmantot nebioloģiski audzētas sēklas un sēklas kartupeļus drīkst piešķirt vienīgi šādos gadījumos:

6.  Atļauju piešķir pirms kultūraugu sēšanas/stādīšanas.

7.  Atļauju piešķir tikai individuāliem lietotājiem katru reizi uz vienu sezonu, un par atļaujām atbildīgā iestāde vai organizācija reģistrē atļauto sēklu vai sēklas kartupeļu daudzumus.

8.  Atkāpjoties no 7. punkta, dalībvalsts kompetentā iestāde var piešķirt visiem lietotājiem vispārēju atļauju:

Pirmajā daļā minētās atļaujas skaidri norāda 48. pantā minētajā datu bāzē.

9.  Atļauju drīkst piešķirt vienīgi tādos laikposmos, par kuriem datu bāze ir atjaunināta saskaņā ar 49. panta 3. punktu.

3. iedaļa

Ražošanas noteikumu izņēmumi attiecībā uz īpašām saimniekošanas problēmām bioloģiskajā lopkopībā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. panta 2. punkta d) apakšpunktu

46. pants

Īpašas saimniekošanas problēmas bioloģiskajā lopkopībā

Nobarošanas beigu posmu pieauguši gaļas liellopi drīkst pavadīt telpās, ja šis telpu periods nepārsniedz vienu piekto daļu no to dzīves ilguma un nekādā gadījumā – trīs mēnešus.

▼M1

3.a

iedaļa

Ražošanas noteikumu izņēmumi attiecībā uz īpašiem produktiem un vielām, ko izmanto pārstrādē, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. panta 2. punkta e) apakšpunktu

46.a pants

Nebioloģiskā rauga ekstrakta pievienošana

Ja ir piemērojami īpaši nosacījumi, kas minēti Regulas 834/2007 22. panta 2) punkta e) apakšpunktā, bioloģiskā rauga ražošanā atļauj līdz 5 % nebioloģiskā rauga ekstrakta vai autolizāta pievienošanu substrātam (kas aprēķināts kā sausna) gadījumā, ja operatori nespēj iegūt rauga ekstraktu vai autolizātu bioloģiskās ražošanas ceļā.

Bioloģiskā rauga vai autolizāta pieejamība jāpārbauda atkārtoti līdz 2013. gada 31. decembrim, lai atceltu šo noteikumu.

▼B

4. iedaļa

Ražošanas noteikumu izņēmumi attiecībā uz katastrofu gadījumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. panta 2. punkta f) apakšpunktu

47. pants

Katastrofas gadījumi

Kompetentā iestāde uz laiku drīkst atļaut:

▼M7

▼M7

Pēc kompetentās iestādes apstiprinājuma saņemšanas atsevišķi uzņēmēji saglabā dokumentārus pierādījumus, kas apliecina iepriekš minēto izņēmumu piemērošanu. Dalībvalstis informē viena otru un Komisiju par izņēmumiem, ko tās piešķīrušas saskaņā ar pirmās daļas c) un e) apakšpunktu.

▼B

7. NODAĻA

Sēklu datu bāze

48. pants

Datu bāze

1.  Katra dalībvalsts nodrošina to, ka tiek izveidota elektroniska datu bāze, kurā iekļauj šķirnes, kuru sēklas vai sēklas kartupeļi, kas iegūti ar bioloģiskās ražošanas metodēm, ir pieejami tās teritorijā.

2.  Datu bāzi pārvalda dalībvalsts kompetentā iestāde vai dalībvalsts šim nolūkam izraudzīta iestāde vai organizācija, turpmāk tekstā – “datu bāzes pārvaldītājs”. Dalībvalstis var arī izraudzīties iestādi vai privātu struktūru citā valstī.

3.  Katra dalībvalsts paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm datu bāzes pārvaldīšanai izraudzīto iestādi vai privāto struktūru.

49. pants

Reģistrācija

1.  Šķirnes, kuru sēklas vai sēklas kartupeļi, kas iegūti ar bioloģiskās ražošanas metodi, ir pieejami, pēc piegādātāja pieprasījuma reģistrē 48. pantā minētajā datu bāzē.

2.  Šķirni, kas nav reģistrēta datu bāzē, uzskata par tādu, kas nav pieejama 45. panta 5. punkta nozīmē.

3.  Katra dalībvalsts nolemj, kurā gada periodā jāveic datu bāzes regulārā atjaunināšana attiecībā uz katru tās teritorijā audzēto sugu vai sugu grupu. Informāciju par šo lēmumu iekļauj datu bāzē.

50. pants

Reģistrācijas nosacījumi

1.  Reģistrācijas nolūkos piegādātājs:

2.  Datu bāzes pārvaldītājs ar dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprinājumu var noraidīt piegādātāja iesniegtu reģistrācijas pieteikumu vai dzēst jau izdarītu ierakstu par reģistrāciju, ja piegādātājs neievēro 1. punktā noteiktās prasības.

51. pants

Reģistrētā informācija

1.  Par katru reģistrēto šķirni un katru piegādātāju 48. pantā minētajā datu bāzē iekļauj vismaz šādu informāciju:

2.  Ja kāda no reģistrētajām sugām vairs nav pieejama, piegādātājs nekavējoties par to informē datu bāzes pārvaldītāju. Datu bāzē izdara attiecīgus grozījumus.

3.  Papildus 1. punktā paredzētajai informācijai datu bāzē ir X pielikumā iekļauto sugu saraksts.

52. pants

Piekļuve informācijai

1.  Šīs regulas 48. pantā minētās datu bāzes informācija bez maksas ir pieejama internetā sēklu vai sēklas kartupeļu lietotājiem un pārējai sabiedrībai. Dalībvalstis drīkst nolemt, ka tie lietotāji, kas ir reģistrēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 28. panta 1. punkta a) apakšpunktu, pēc pieprasījuma var saņemt no datu bāzes pārvaldītāja datu izrakstu par vienu vai vairākām sugu grupām.

2.  Dalībvalstis nodrošina, lai visi lietotāji, kas ir minēti 1. punktā, vismaz reizi gadā tiktu informēti par sistēmu un par to, kā iegūstama datu bāzē iekļautā informācija.

53. pants

Reģistrācijas nodeva

Par katru reģistrāciju var iekasēt nodevu, kas atbilst izmaksām, kuras rodas, ievietojot un uzturot informāciju 48. pantā minētajā datu bāzē. Dalībvalsts kompetentā iestāde apstiprina datu bāzes pārvaldītāja iekasētās nodevas lielumu.

54. pants

Gada ziņojums

1.  Iestādes vai organizācijas, kas izraudzītas atļauju piešķiršanai saskaņā ar 45. pantu, reģistrē visas atļaujas un šo informāciju ziņojumā dara pieejamu dalībvalsts kompetentajai iestādei un datu bāzes pārvaldītājam.

Par katru sugu, uz kuru ir attiecināta atļauja saskaņā ar 45. panta 5. punktu, ziņojumā iekļauj šādu informāciju:

2.  Par atļaujām, kas izdotas saskaņā ar 45. panta 8. punktu, ziņojumā iekļauj šā panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktā minēto informāciju un norāda laikposmu, kurā atļaujas bija spēkā.

55. pants

Kopsavilkuma ziņojums

Dalībvalsts kompetentā iestāde katru gadu līdz 31. martam savāc ziņojumus un nosūta Komisijai un pārējām dalībvalstīm kopsavilkuma ziņojumu par visām atļaujām, ko dalībvalsts piešķīrusi iepriekšējā kalendārajā gadā. Ziņojumā iekļauj 54. pantā norādīto informāciju. Informāciju publicē datu bāzē, kā paredzēts 48. pantā Kompetentā iestāde var deleģēt datu bāzes pārvaldītājam uzdevumu savākt ziņojumus.

56. pants

Informācija pēc pieprasījuma

Pēc dalībvalsts vai Komisijas pieprasījuma citām dalībvalstīm vai Komisijai tiek sniegta sīka informācija par atsevišķos gadījumos piešķirtām atļaujām.

III SADAĻA

MARĶĒŠANA

1. NODAĻA

▼M3

Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotips

57. pants

ES bioloģiskās ražošanas logotips

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 25. panta 3. punktu Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotips (turpmāk “ES bioloģiskās ražošanas logotips”) atbilst šīs regulas XI pielikuma A daļā iekļautajam paraugam.

▼M4

Marķēšanas vajadzībām ES bioloģiskās ražošanas logotipu drīkst izmantot tikai tad, ja attiecīgo produktu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007, Komisijas Regulas (EK) Nr. 1235/2008 ( 28 ) un šīs regulas prasībām ražo uzņēmēji, kuri ievēro Regulas (EK) Nr. 834/2007 27., 28., 29., 32. un 33. pantā minētās kontroles sistēmas prasības.

▼B

58. pants

Koda un izcelsmes vietas norādes lietošanas nosacījumi

1.  Regulas (EK) Nr. 834/2007 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais kontroles iestādes vai organizācijas kods:

▼M3

▼B

2.  Regulas (EK) Nr. 834/2007 24. panta 1. punktu c) apakšpunktā minētā norāde par vietu, kur ražoti produkta sastāvā esošie lauksaimniecības izejmateriāli, ir novietota uzreiz zem koda, kas minēts 1. punktā.

2. NODAĻA

Īpašas prasības barības marķēšanai

▼M8

59. pants

Darbības joma, preču zīmju un tirdzniecības aprakstu izmantošana

Šo nodaļu nepiemēro lolojumdzīvnieku barībai un kažokzvēru barībai.

Preču zīmes un tirdzniecības aprakstus, uz kuriem ir tāda norāde, kāda minēta Regulas (EK) Nr. 834/2007 23. panta 1. punktā, drīkst izmantot tikai tad, ja visas augu vai dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas ir iegūtas ar bioloģiskās ražošanas metodi un ja šādas sastāvdaļas veido vismaz 95 % produkta sausnas.

60. pants

Norādes pārstrādātas barības marķējumā

1.  Terminus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 834/2007 23. panta 1. punktā, un ES bioloģiskās ražošanas logotipu pārstrādātas barības marķējumā drīkst izmantot tad, ja ir pilnībā izpildīti šādi nosacījumi:

2.  Ja ir izpildītas 1. punkta a) un b) apakšpunkta prasības, to produktu marķējumā, kurus dažādās proporcijās veido barības sastāvdaļas, kas iegūtas ar bioloģiskās ražošanas metodi, un/vai barības sastāvdaļas, kas iegūtas pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību, un/vai šīs regulas 22. pantā minēti produkti, ir atļauta šāda norāde:

“drīkst izmantot bioloģiskajā ražošanā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 un Regulu (EK) Nr. 889/2008”.

▼B

61. pants

Nosacījumi norāžu iekļaušanai pārstrādātas barības marķējumā

1.  Norādi, kas minēta 60. pantā:

2.  Norādei, kas paredzēta 60. pantā, drīkst arī pievienot norādi uz prasību izmantot barību saskaņā ar šīs regulas 21. un 22. pantu.

3. NODAĻA

Citi īpaši marķēšanas noteikumi

62. pants

Pārejas periodā ražoti augu izcelsmes produkti

Pārejas periodā ražotu augu izcelsmes produktu marķējumā drīkst būt norāde “produkts ražots pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību”, ja:

IV SADAĻA

KONTROLES

1. NODAĻA

Kontroles minimālās prasības

63. pants

Kontroles kārtība un uzņēmēja saistības

1.  Kad kontroles kārtību piemēro pirmo reizi, uzņēmējs izstrādā un pēc tam uztur:

▼M6

▼B

Attiecīgā gadījumā šis apraksts un pirmajā daļā paredzētie pasākumi var būt daļa no uzņēmēja izveidotās kvalitātes sistēmas.

2.  Šā panta 1. punktā minēto aprakstu un pasākumus ietver deklarācijā, ko paraksta atbildīgais uzņēmējs. Turklāt deklarācijā iekļauj uzņēmēja saistības:

▼M9

▼B

Pirmajā daļā minēto deklarāciju pārbauda kontroles organizācija vai kontroles iestāde, kas sagatavo ziņojumu, kurā apzināti iespējamie trūkumi un neatbilstība bioloģiskās ražošanas noteikumiem. Uzņēmējs ar parakstu apstiprina šo ziņojumu un veic vajadzīgos korektīvos pasākumus.

3.  Regulas (EK) Nr. 834/2007 28. panta 1. punkta piemērošanas nolūkos uzņēmējs kompetentajai iestādei paziņo:

64. pants

Izmaiņas kontroles kārtībā

Atbildīgais uzņēmējs laikus paziņo kontroles organizācijai vai kontroles iestādei par jebkādām izmaiņām aprakstā vai pasākumos, kas minēti 63. pantā, un sākotnējā kontroles kārtībā, kas izklāstīta 70., 74., 80., 82., 86. un 88. pantā.

65. pants

Kontroles apmeklējumi

1.  Kontroles organizācija vai kontroles iestāde vismaz reizi gadā veic visu uzņēmēju fizisku pārbaudi.

▼M9

2.  Kontroles iestāde vai kontroles organizācija ņem un analizē paraugus, lai noteiktu līdzekļus, kurus nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā, lai pārbaudītu ražošanas metodes, kuras neatbilst bioloģiskās ražošanas noteikumiem, vai lai noteiktu iespējamu piesārņojumu ar līdzekļiem, kurus nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā. Paraugu skaits, kas katru gadu jāņem un jāanalizē kontroles iestādei vai kontroles organizācijai, atbilst vismaz 5 % no tās kontrolē esošo uzņēmēju skaita. Uzņēmējus, kuru uzņēmumā jāņem paraugi, atlasa, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu par bioloģiskās ražošanas noteikumu iespējamas neievērošanas risku. Šajā vispārējā novērtējumā ņem vērā visus ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmus.

Kontroles iestāde vai kontroles organizācija ņem un analizē paraugus katrā gadījumā, kad ir aizdomas par tādu līdzekļu vai paņēmienu lietošanu, kurus nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā. Šādos gadījumos ņemamo un analizējamo paraugu minimālo skaitu nepiemēro.

Kontroles iestāde vai kontroles organizācija var ņemt un analizēt paraugus arī jebkurā citā gadījumā, lai noteiktu līdzekļus, kurus nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā, lai pārbaudītu ražošanas metodes, kuras neatbilst bioloģiskās ražošanas noteikumiem, vai lai noteiktu iespējamu piesārņojumu ar līdzekļiem, kurus nav atļauts izmantot bioloģiskajā ražošanā.

▼B

3.  Pēc katra kontroles apmeklējuma sagatavo kontroles ziņojumu, ko ar parakstu apstiprina ražošanas vienības uzņēmējs vai viņa pārstāvis.

4.  Turklāt kontroles organizācija vai kontroles iestāde veic izlases veida kontroles apmeklējumus, par kuriem galvenokārt nav iepriekš paziņots, pamatojoties uz vispārēju riska novērtējumu attiecībā uz neatbilstību bioloģiskās ražošanas noteikumiem, ņemot vērā vismaz iepriekšējo kontroļu rezultātus, attiecīgo produktu daudzumu un produktu apmaiņas riskus.

66. pants

Uzskaites dokumenti

1.  Krājumu uzskaites dokumentus un finanšu pārskatus glabā ražošanas vienībā vai tai piederošās telpās, un tie ļauj uzņēmējam identificēt un kontroles organizācijai vai kontroles iestādei pārbaudīt:

2.  Uzskaites dokumentos ietver arī bioloģisko produktu pieņemšanas laikā veikto pārbaužu rezultātus un jebkuru citu informāciju, kuru kontroles organizācija vai kontroles iestāde pieprasa, lai veiktu pienācīgu kontroli. Uzskaites dokumentus pamato ar atbilstīgiem attaisnojošiem dokumentiem. Uzskaites dokumentos ir redzama ražošanas līdzekļu un saražotās produkcijas bilance.

3.  Ja uzņēmējs tajā pašā teritorijā apsaimnieko vairākas ražošanas vienības, kontroles minimālās prasības ievēro arī attiecībā uz nebioloģisko produktu ražošanas vienībām un ražošanas līdzekļu uzglabāšanas telpām.

67. pants

Piekļuve telpām

1.  Uzņēmējs:

2.  Papildus 1. punktā izklāstītajām prasībām importētāji un pirmie saņēmēji iesniedz informāciju par importētajiem sūtījumiem, kas minēti 84. pantā.

▼M6

68. pants

Dokumentārie pierādījumi

1.  Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 834/2007 29. panta 1. punktu, kontroles iestādes un kontroles organizācijas izmanto dokumentāro pierādījumu paraugu, kas iekļauts šīs regulas XII pielikumā.

▼M9

Ja veic elektronisku sertificēšanu, kas minēta Regulas (EK) Nr. 834/2007 29. panta 3. punktā, paraksts dokumentārā pierādījuma 8. ailē nav vajadzīgs, ja dokumentārā pierādījuma autentiskums ir parādīts citādi, izmantojot pret viltojumiem drošu elektronisku metodi.

▼M6

2.  Ja uzņēmējs, uz ko attiecas 1. punktā minēto kontroles iestāžu un kontroles organizāciju pārbaudes, to pieprasa laikposmā, kurš jānorāda šīm kontroles iestādēm un kontroles organizācijām, tad minētās iestādes un organizācijas sniedz papildu dokumentārus pierādījumus, kas apliecina tās ražošanas metodes īpašās iezīmes, kurai izmantots XIIa pielikumā noteiktais paraugs.

Iesniedzot pieteikumus par papildu dokumentāriem pierādījumiem, XIIa pielikumā sniegtā parauga 2. ailē iekļauj attiecīgo norādi, kas minēta XIIb pielikumā.

▼B

69. pants

Pārdevēja apstiprinājums

Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 834/2007 9. panta 3. punktu, pārdevēja apstiprinājumu par to, ka piegādātie produkti nav ražoti no ĢMO vai ar ĢMO, var sagatavot atbilstīgi paraugam, kas iekļauts šīs regulas XIII pielikumā.

2. NODAĻA

Īpašas kontroles prasības lauksaimnieciskajā ražošanā iegūtiem vai ievāktiem augiem un augu produktiem

70. pants

Kontroles kārtība

1.  Šīs regulas 63. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto ražošanas vienības pilno aprakstu:

2.  Savvaļas augu vākšanas gadījumā 63. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie praktiskie pasākumi ietver trešo personu sniegtas garantijas, ko uzņēmējs var izmantot, lai pierādītu Regulas (EK) Nr. 834/2007 12. panta 2. punkta noteikumu izpildi.

71. pants

Paziņojumi

Katru gadu uzņēmējs līdz kontroles organizācijas vai kontroles iestādes norādītai dienai paziņo kontroles organizācijai vai kontroles iestādei augkopības produktu ražošanas grafiku, norādot sadalījumu pa zemes gabaliem.

72. pants

Augkopības uzskaite

Augkopības uzskaiti kārto reģistra veidā un uzglabā tā, lai saimniecībā tā jebkurā laikā būtu pieejama kontroles organizācijām vai kontroles iestādēm. Papildus 71. pantā noteiktajam šajā uzskaitē ietver vismaz šādu informāciju:

73. pants

Vairākas ražošanas vienības, ko apsaimnieko tas pats uzņēmējs

Ja uzņēmējs tajā pašā teritorijā apsaimnieko vairākas ražošanas vienības, arī attiecībā uz vienībām, kas ražo nebioloģisko labību, kā arī saimniecības resursu uzglabāšanas telpām ievēro vispārējās un īpašās kontroles prasības, kas paredzētas 1. nodaļā un šīs sadaļas šajā nodaļā.

▼M2

2.a

NODAĻA

Īpašas kontroles prasības attiecībā uz jūras aļģēm

73.a pants

Kontroles pasākumi attiecībā uz jūras aļģēm

Pirmo reizi ieviešot kontroles sistēmu, ko piemēro īpaši jūras aļģēm, 63. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā pilnajā aprakstā jāietver:

73.b pants

Jūras aļģu ražošanas reģistri

1.  Jūras aļģu ražošanas reģistrus uzņēmējs veido reģistrācijas grāmatas veidā, un tā saimniecības telpās jebkurā laikā ir pieejama kontroles iestādēm vai kontroles organizācijām. Tajā jānorāda vismaz šāda informācija:

2.  Attiecībā uz savvaļas jūras aļģu ievākšanu reģistrā jāietver arī:

▼B

3. NODAĻA

Kontroles prasības attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem un lopkopības produktiem

74. pants

Kontroles kārtība

1.  Pirmo reizi ieviešot kontroles sistēmu, ko piemēro īpaši lopkopībā, 63. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās ražošanas vienības pilnais apraksts ietver:

2.  Šīs regulas 63. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie praktiskie pasākumi ietver:

75. pants

Lauksaimniecības dzīvnieku identificēšana

Lauksaimniecības dzīvniekus pastāvīgi identificē, izmantojot katrai sugai pielāgotas metodes; lielus zīdītājus identificē individuāli un mājputnus un mazus zīdītājus – individuāli vai pa grupām.

76. pants

Lauksaimniecības dzīvnieku uzskaite

Lauksaimniecības dzīvnieku uzskaiti kārto reģistra grāmatas veidā un to glabā tā, lai saimniecībā tā jebkurā laikā būtu pieejama kontroles organizācijām vai kontroles iestādēm. Šāda uzskaite sniedz ganāmpulka apsaimniekošanas sistēmas pilnu aprakstu, ietverot vismaz šādu informāciju:

77. pants

Kontroles pasākumi attiecībā uz veterinārajām zālēm

Visos gadījumos, kad izmanto veterinārās zāles, 76. panta e) apakšpunktā noteikto informāciju paziņo kontroles iestādei vai organizācijai, pirms dzīvniekus vai dzīvnieku produktus pārdod kā bioloģiski ražotus vai audzētus. Ārstētos dzīvniekus skaidri identificē, lielus dzīvniekus identificē individuāli; mājputnus, mazus dzīvniekus un bites identificē attiecīgi individuāli vai pa grupām, vai pa stropiem.

78. pants

Īpaši kontroles pasākumi biškopībā

1.  Biškopis iesniedz kontroles iestādei vai organizācijai vajadzīgā mēroga karti, kurā parādīta stropu atrašanās vieta. Ja nav noteiktas teritorijas saskaņā ar 13. punkta 2. punktu, biškopis iesniedz kontroles iestādei vai kontroles organizācijai attiecīgos dokumentus un pierādījumus (tostarp, ja vajadzīgs, attiecīgu analīzi) par to, ka bišu saimēm pieejamās platības atbilst šajā regulā paredzētajām prasībām.

2.  Dravas žurnālā ieraksta šādas ziņas par piebarošanu: barības veids, datumi, daudzumi un stropi, kuros tā izmantota.

3.  Ja jāizmanto veterinārās zāles, ārstnieciskā līdzekļa veidu, ietverot norādi par aktīvo farmakoloģisko vielu, līdz ar sīkām ziņām par diagnozi, devām, zāļu ievadīšanas metodi, ārstēšanas ilgumu, zāļu oficiālo izdalīšanās laiku nepārprotami reģistrē un paziņo kontroles organizācijai vai kontroles iestādei, pirms produktus pārdod kā bioloģiski ražotus.

4.  Zonu, kur atrodas drava, reģistrē kopā ar stropu identifikāciju. Kontroles iestādi vai organizāciju informē par dravu pārvietošanu līdz datumam, par kuru vienojas ar kontroles iestādi vai organizāciju.

5.  Ievēro īpašu piesardzību, lai nodrošinātu atbilstīgu biškopības produktu ievākšanu, pārstrādi un uzglabāšanu. Reģistrē visus pasākumus, kas veikti šīs prasības izpildei.

6.  Šūnu rāmju izņemšanu un medus izņemšanu reģistrē dravas žurnālā.

79. pants

Vairākas ražošanas vienības, ko apsaimnieko tas pats uzņēmējs

Ja uzņēmējs apsaimnieko vairākas ražošanas vienības, kā paredzēts 17. panta 1. punktā, 40. un 41. pantā, kontroles sistēmu, kas paredzēta 1. nodaļā un šīs sadaļas šajā nodaļā, piemēro arī ražošanas vienībām, kurās audzē nebioloģiskās lauksaimniecības dzīvniekus vai ražo nebioloģiskus dzīvnieku produktus.

▼M2

3.a

NODAĻA

Īpašas kontroles prasības attiecībā uz akvakultūras dzīvnieku ražošanu

79.a pants

Kontroles pasākumi attiecībā uz akvakultūras dzīvnieku ražošanu

Pirmo reizi ieviešot kontroles sistēmu, ko piemēro īpaši akvakultūras dzīvnieku ražošanā, 63. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā ražošanas vienības pilnajā aprakstā jāietver:

79.b pants

Akvakultūras dzīvnieku ražošanas reģistri

Uzņēmējs reģistrācijas grāmatā, kura saimniecības telpās jebkurā laikā ir pieejama kontroles iestādēm vai kontroles organizācijām, norāda šādu informāciju:

79.c pants

Īpaši kontroles apmeklējumi saistībā ar divvāku gliemjiem

Divvāku gliemju ražošanas inspektoru apmeklējumi notiek pirms maksimālā biomasas daudzuma sasniegšanas un tās laikā.

79.d pants

Vairākas viena uzņēmēja vadītas ražošanas vienības

Ja uzņēmējs apsaimnieko vairākas ražošanas vienības, kā norādīts 25.c pantā, vienības, kurās ražo nebioloģiskās akvakultūras dzīvniekus, arī pakļauj kontroles sistēmai, kas aprakstīta 1. nodaļā un šajā nodaļā.

▼B

4. NODAĻA

►M2   Kontroles prasības vienībām, kurās sagatavo augu, jūras aļģu, lauksaimniecības dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku produktus un pārtikas produktus, kas sastāv no augu, jūras aļģu, lauksaimniecības dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku produktiem  ◄

80. pants

Kontroles kārtība

Ja ražošanas vienība savām vajadzībām vai trešās personas vajadzībām ir iesaistīta produktu sagatavošanā un tajā ietilpst ražošanas vienības, kuras iesaistītas šādu produktu iesaiņošanā un/vai pārsaiņošanā, vai ražošanas vienības, kuras iesaistītas šādu produktu marķēšanā un/vai pārmarķēšanā, 63. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā ražošanas vienības pilnajā aprakstā iekļauj telpas, kurās veic lauksaimniecības produktu pieņemšanu, pārstrādi, iesaiņošanu, marķēšanu un uzglabāšanu pirms un pēc ar tiem veiktajām darbībām, kā arī produktu pārvadāšanas procedūras.

5. NODAĻA

►M2   Kontroles prasības attiecībā uz bioloģisku produktu importu no trešām valstīm  ◄

81. pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro visiem uzņēmējiem, kas savām vajadzībām vai cita uzņēmēja vajadzībām ir iesaistīti bioloģisko produktu importā un/vai saņemšanā kā importētāji un/vai kā pirmie saņēmēji.

82. pants

Kontroles kārtība

1.  Attiecībā uz importētāju 63. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā ražošanas vienības pilnajā aprakstā ietver ziņas par importētāja telpām un importēšanas darbībām, norādot produktu ievešanas vietas Kopienā, un par visām citām telpām, ko importētājs plāno izmantot importēto produktu uzglabāšanai līdz to piegādei pirmajam saņēmējam.

Turklāt 63. panta 2 punktā minētajā deklarācijā ietver importētāja saistības nodrošināt, lai visas telpas, ko importētājs izmantos produktu uzglabāšanai, tiktu uzrādītas kontrolei, ko veic vai nu kontroles organizācija, vai kontroles iestāde, vai arī, ja šīs noliktavas atrodas citā dalībvalstī vai reģionā, kontroles organizācija vai kontroles iestāde, kas ir apstiprināta kontroles veikšanai attiecīgajā dalībvalstī vai reģionā.

2.  Attiecībā uz pirmo saņēmēju 63. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā ražošanas vienības pilnajā aprakstā norāda pieņemšanai un uzglabāšanai izmantotās telpas.

3.  Ja importētājs un pirmais saņēmējs ir viena un tā pati juridiskā persona un darbojas vienā vienībā, 63. panta 2 punkta otrajā daļā minētos ziņojumus var noformēt vienā ziņojumā.

83. pants

Uzskaites dokumenti

Importētājs un pirmais saņēmējs kārto atsevišķu krājumu uzskaiti un finanšu pārskatus, ja vien viņi nedarbojas vienā ražošanas vienībā.

Pēc kontroles iestādes vai kontroles organizācijas pieprasījuma tiek sniegtas visas ziņas par pārvadājumu kārtību no trešās valsts eksportētāja pirmajam saņēmējam un no pirmā saņēmēja telpām vai noliktavām saņēmējiem Kopienā.

84. pants

Informācija uz importētajiem sūtījumiem

Importētājs laikus informē kontroles organizāciju vai kontroles iestādi par katru sūtījumu, kas importējams Kopienā, norādot:

Pēc importētāja kontroles organizācijas vai kontroles iestādes pieprasījuma importētājs šā panta pirmajā daļā minēto informāciju pārsūta pirmā saņēmēja kontroles organizācijai vai kontroles iestādei.

85. pants

Kontroles apmeklējumi

Kontroles iestāde vai kontroles organizācija pārbauda šīs regulas 83. pantā minētos uzskaites dokumentus un Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzēto sertifikātu vai minētās regulas 32. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētos dokumentāros pierādījumus.

Ja importētājs veic importēšanas darbības, izmantojot dažādas vienības vai telpas, viņš pēc pieprasījuma dara pieejamus šīs regulas 63. panta 2. punkta otrajā daļā paredzētos ziņojumus par katru no šīm vienībām vai telpām.

6. NODAĻA

Kontroles prasības attiecībā uz vienībām, kas iesaistītas bioloģisko produktu ražošanā, sagatavošanā vai importēšanā un kas ir noslēgušas apakšlīgumus ar trešām personām par attiecīgo faktisko darbību daļēju vai pilnīgu veikšanu

86. pants

Kontroles kārtība

Attiecībā uz darbībām, par kuru veikšanu ir noslēgts apakšlīgums ar trešām personām, 63. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā ražošanas vienības pilnajā aprakstā ietver:

7. NODAĻA

Kontroles prasības vienībām, kurās gatavo barību

87. pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro visām vienībām, kas savām vajadzībām vai trešās personas uzdevumā ir iesaistītas Regulas (EK) Nr. 834/2007 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto produktu sagatavošanā.

88. pants

Kontroles kārtība

1.  Šīs regulas 63. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā vienības pilnajā aprakstā norāda:

2.  Šīs regulas 63. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajos pasākumos, ko uzņēmēji veic, lai nodrošinātu atbilstību bioloģiskās ražošanas noteikumiem, iekļauj norādes par 26. pantā minētajiem pasākumiem.

3.  Kontroles iestāde vai kontroles organizācija izmanto šos pasākumus, lai veiktu ar katru sagatavošanas vienību saistīto risku vispārēju novērtējumu un izstrādātu kontroles plānu. Šajā kontroles plānā paredz minimālo pēc nejaušības principa ņemto paraugu skaitu atkarībā no iespējamajiem riskiem.

89. pants

Uzskaites dokumenti

Lai nodrošinātu darbību pienācīgu kontroli, 66. pantā minētajos uzskaites dokumentos iekļauj informāciju par barības sastāvdaļu, barības piedevu, pārdotās produkcijas un gatavās produkcijas izcelsmi, veidu un daudzumu.

90. pants

Kontroles apmeklējumi

Šīs regulas 65. pantā minētais kontroles apmeklējums ietver visu telpu fizisku pārbaudi. Turklāt kontroles organizācija vai kontroles iestāde veic apmeklējumus ar noteiktu mērķi, pamatojoties uz bioloģiskās ražošanas noteikumu iespējamas neievērošanas riska vispārējo novērtējumu.

Kontroles organizācija vai kontroles iestāde pievērš īpašu uzmanību kritiskajiem kontroles punktiem, kas norādīti uzņēmējam, lai konstatētu, vai tiek pareizi veiktas pārraudzības un pārbaudes darbības.

Visas telpas, ko uzņēmējs izmanto savu darbību veikšanai, drīkst pārbaudīt tik bieži, cik vien to prasa attiecīgie riski.

8. NODAĻA

Pārkāpumi un informācijas apmaiņa

91. pants

Pasākumi, ja ir aizdomas par neatbilstību un pārkāpumiem

1.  Ja uzņēmējs uzskata vai viņam ir aizdomas, ka produkts, ko viņš ir ražojis, sagatavojis, importējis vai saņēmis no cita uzņēmēja, neatbilst bioloģiskās ražošanas noteikumiem, viņš uzsāk procedūras, vai nu lai svītrotu produkta marķējumā visas norādes uz bioloģiskās ražošanas metodi, vai arī lai šo produktu nodalītu un identificētu. Viņš drīkst ļaut šo produktu pārstrādāt vai iesaiņot, vai pārdot tikai pēc minēto aizdomu novēršanas, ja vien attiecīgo produktu nelaiž tirgū bez norādēm uz bioloģiskās ražošanas metodi. Šādu šaubu gadījumā uzņēmējs nekavējoties informē kontroles organizāciju vai kontroles iestādi. Kontroles organizācija vai kontroles iestāde drīkst pieprasīt, lai produktu nelaistu tirgū ar norādēm uz bioloģiskās ražošanas metodi, līdz informācija, ko tā saņēmusi no uzņēmēja vai cita avota, ir novērsusi šaubas.

2.  Ja kontroles organizācijai vai kontroles iestādei ir pamatotas aizdomas, ka uzņēmējs gatavojas laist tirgū produktu, kas neatbilst bioloģiskās ražošanas noteikumiem, bet kura marķējumā ir norāde uz bioloģiskās ražošanas metodi, šī kontroles iestāde vai kontroles organizācija var pieprasīt, lai uzņēmējs uz laiku, ko noteikusi minētā kontroles iestāde vai kontroles organizācija, pārtrauc laist tirgū produktu ar šo norādi. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas kontroles iestāde vai kontroles organizācija ļauj uzņēmējam iesniegt apsvērumus. Šo lēmumu papildina pienākums svītrot šā produkta marķējumā visas norādes uz bioloģiskās ražošanas metodi, ja kontroles iestāde vai kontroles organizācija ir pārliecināta, ka produkts neatbilst bioloģiskās ražošanas prasībām.

Tomēr ja aizdomas iepriekš minētajā laikposmā neapstiprinās, pirmajā daļā minēto lēmumu atceļ ne vēlāk kā šā laikposma beigās. Uzņēmējs pilnībā sadarbojas ar kontroles iestādi vai kontroles organizāciju, lai izkliedētu aizdomas.

3.  Dalībvalstis veic visus pasākumus vai sankcijas, kas vajadzīgas, lai novērstu Regulas (EK) Nr. 834/2007 IV sadaļā un šīs regulas III sadaļā un/vai XI pielikumā minēto norāžu krāpniecisku izmantošanu.

▼M9

92. pants

Informācijas apmaiņa starp kontroles iestādēm, kontroles organizācijām un kompetentajām iestādēm

1.  Ja uzņēmēju un/vai minētā uzņēmēja apakšuzņēmējus pārbauda dažādas kontroles iestādes vai kontroles organizācijas, kontroles iestādes vai kontroles organizācijas apmainās ar attiecīgo informāciju par darbībām, ko tās kontrolē.

2.  Ja uzņēmēji un/vai viņu apakšuzņēmēji maina savu kontroles iestādi vai kontroles organizāciju, attiecīgās kontroles iestādes vai kontroles organizācijas par šo maiņu nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei.

Iepriekšējā kontroles iestāde vai kontroles organizācija nodod nākamajai kontroles iestādei vai kontroles organizācijai attiecīgā uzņēmēja kontroles lietas nepieciešamos elementus un ziņojumus, kas minēti 63. panta 2. punkta otrajā daļā.

Jaunā kontroles iestāde vai kontroles organizācija pārliecinās, vai uzņēmējs ir novērsis vai patlaban novērš neatbilstības, kas minētas iepriekšējās kontroles iestādes vai kontroles organizācijas ziņojumā.

3.  Ja uzņēmējs izstājas no kontroles sistēmas, minētā uzņēmēja kontroles iestāde vai kontroles organizācija nekavējoties informē kompetento iestādi.

4.  Ja kontroles iestāde vai kontroles organizācija konstatē neatbilstības vai pārkāpumus, kas ietekmē produktu bioloģisko statusu, tā nekavējoties par to informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kas to ir norīkojusi vai apstiprinājusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 27. pantu.

Minētā kompetentā iestāde pēc savas iniciatīvas var pieprasīt arī jebkādu citu informāciju par neatbilstībām vai pārkāpumiem.

Ja ir konstatētas neatbilstības vai pārkāpumi attiecībā uz produktiem, kurus kontrolē citas kontroles iestādes vai kontroles organizācijas, tā nekavējoties informē arī minētās iestādes vai organizācijas.

5.  Dalībvalstis veic piemērotus pasākumus un izveido dokumentētas procedūras, lai būtu iespējams apmainīties ar informāciju starp visām kontroles iestādēm, ko tās norīkojušas, un/vai visām kontroles organizācijām, ko tās apstiprinājušas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 27. pantu, tostarp procedūras, kā veicama informācijas apmaiņa nolūkā pārbaudīt minētās regulas 29. panta 1. punktā minētos dokumentāros pierādījumus.

6.  Dalībvalstis veic piemērotus pasākumus un izveido dokumentētas procedūras, lai nodrošinātu to, ka informācija par šīs regulas 65. pantā minēto pārbaužu un apmeklējumu rezultātiem tiek paziņota maksājumu aģentūrai saskaņā ar minētās aģentūras vajadzībām, kā paredzēts Komisijas Regulas (ES) Nr. 65/2011 ( 31 ) 33. panta 1. punktā.

92.a pants

Informācijas apmaiņa starp dažādām dalībvalstīm un Komisiju

1.  Ja dalībvalsts konstatē neatbilstības vai pārkāpumus, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu attiecībā uz produktu, kurš ir no citas dalībvalsts un uz kura ir norādes, kas minētas Regulas (EK) Nr. 834/2007 IV sadaļā un šīs regulas III sadaļā un/vai XI pielikumā, tā, izmantojot šīs regulas 94. panta 1. punktā minēto sistēmu, nekavējoties informē dalībvalsti, kas norīkojusi kontroles iestādi vai apstiprinājusi kontroles organizāciju, pārējās dalībvalstis un Komisiju.

2.  Ja dalībvalsts konstatē neatbilstības vai pārkāpumus, kas saistīti ar atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. panta 2. vai 3. punktam importētu produktu atbilstību prasībām, kuras noteiktas minētajā regulā vai Regulā (EK) Nr. 1235/2008, tā, izmantojot šīs regulas 94. panta 1. punktā minēto sistēmu, nekavējoties par to paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai.

3.  Ja dalībvalsts konstatē neatbilstības vai pārkāpumus, kas saistīti ar atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1235/2008 19. pantam importētu produktu atbilstību prasībām, kas noteiktas minētajā regulā un Regulā (EK) Nr. 834/2007, tā, izmantojot šīs regulas 94. panta 1. punktā minēto sistēmu, nekavējoties par to paziņo dalībvalstij, kura izdevusi atļauju, pārējām dalībvalstīm un Komisijai. Pārējām dalībvalstīm un Komisijai paziņojumu nosūta gadījumā, kad ir konstatēta neatbilstība vai pārkāpums saistībā ar produktiem, par kuriem pati dalībvalsts ir izdevusi atļauju, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1235/2008 19. pantā.

4.  Dalībvalsts, kas saņem saskaņā ar 1. vai 3. punktu nosūtītu paziņojumu par neatbilstīgiem produktiem, vai dalībvalsts, kas izdevusi Regulas (EK) Nr. 1235/2008 19. pantā minēto atļauju par produktu, saistībā ar kuru ir konstatēta neatbilstība vai pārkāpums, izmeklē attiecīgo neatbilstību vai pārkāpumu cēloņus. Tā tūlīt veic piemērotus pasākumus.

Tā, atbildot uz sākotnējo paziņojumu 94. panta 1. punktā minētajā sistēmā, informē dalībvalsti, kas nosūtījusi paziņojumu, pārējās dalībvalstis un Komisiju par izmeklēšanas rezultātiem un par veikto darbību. Atbildi nosūta 30 kalendāra dienās no sākotnējā paziņojuma datuma.

5.  Dalībvalsts, kas nosūtījusi sākotnējo paziņojumu, vajadzības gadījumā var lūgt atbildētāju dalībvalsti sniegt papildu informāciju. Pēc tam kad ir saņemta atbilde vai papildu informācija no dalībvalsts, kas saņēmusi paziņojumu, dalībvalsts, kas nosūtījusi sākotnējo paziņojumu, noteikti izdara vajadzīgos ierakstus un atjauninājumus 94. panta 1. punktā minētajā sistēmā.

92.b pants

Informācijas publicēšana

Dalībvalstis, izmantojot šīs regulas XII pielikumā iekļauto paraugu, piemērotā veidā, arī publiskojot internetā, dara pieejamus sabiedrībai atjauninātus Regulas (EK) Nr. 834/2007 28. panta 5. punktā minētos sarakstus, kas ietver dokumentārus pierādījumus saistībā ar katru uzņēmēju, kā paredzēts minētās regulas 29. panta 1. punktā. Dalībvalstis pienācīgi ievēro prasības par personas datu aizsardzību, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK ( 32 ).

▼M9

9.

NODAĻA

Kompetento iestāžu veikta uzraudzība

92.c pants

Uzraudzības darbības, kas saistītas ar kontroles organizācijām

1.  Uzraudzības darbības, ko veic kompetentās iestādes, kuras deleģē kontroles pienākumus kontroles organizācijām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 27. panta 4. punkta b) apakšpunktu, ir vērstas uz minēto kontroles organizāciju darbības efektivitātes novērtēšanu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2008 ( 33 ) 2. panta 11. punktā definētās valsts akreditācijas struktūras darba rezultātus.

Minēto uzraudzības darbību ietvaros tiek novērtētas kontroles organizāciju iekšējās procedūras attiecībā uz kontrolēm, kontroles lietu pārvaldību un pārbaudi, ņemot vērā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007 uzliktos pienākumus, un pārbaudīta rīcība neatbilstību, kā arī pārsūdzību un sūdzību gadījumos.

2.  Kompetentās iestādes prasa kontroles organizācijām iesniegt dokumentāciju par to riska analīzes procedūru.

Riska analīzes procedūra ir izveidota tā, lai:

3.  Kompetentās iestādes, kas deleģē kontroles pienākumus kontroles organizācijām, pārliecinās par to, vai kontroles organizāciju darbiniekiem ir pietiekamas zināšanas, tostarp zināšanas par riska elementiem, kas ietekmē produktu bioloģisko statusu, pietiekama kvalifikācija, sagatavotība un pieredze saistībā ar bioloģisko ražošanu vispār un jo īpaši saistībā ar attiecīgajiem Savienības noteikumiem, un ka ir spēkā piemēroti noteikumi par inspektoru rotāciju.

4.  Kompetentajām iestādēm ir dokumentētas procedūras, kas paredzētas, lai deleģētu pienākumus kontroles organizācijām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 27. panta 5. punktu un lai veiktu uzraudzību saskaņā ar šo pantu, turklāt ir sīki norādīta informācija, kas jāsniedz kontroles organizācijām.

92.d pants

Neatbilstību un pārkāpumu gadījumā veicamo pasākumu katalogs

Kompetentās iestādes pieņem un nosūta kontroles organizācijām, kam ir deleģēti kontroles pienākumi, katalogu, kurā uzskaitīti vismaz pārkāpumi un neatbilstības, kas ietekmē produktu bioloģisko statusu, un atbilstošie pasākumi, kas kontroles organizācijām jāpiemēro gadījumos, kad bioloģiskajā ražošanā iesaistītie uzņēmēji, ko tās kontrolē, ir pieļāvuši pārkāpumus vai neatbilstības.

Kompetentās iestādes pēc savas iniciatīvas katalogā var iekļaut arī citu saistītu informāciju.

92.e pants

Kontroles organizāciju ikgadēja pārbaude

Kompetentās iestādes organizē to kontroles organizāciju ikgadēju pārbaudi, kurām ir deleģēti kontroles pienākumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 27. panta 4. punkta b) apakšpunktu. Ikgadējās pārbaudes vajadzībām kompetentā iestāde ņem vērā Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā definētās valsts akreditācijas struktūras darba rezultātus. Ikgadējās pārbaudes laikā kompetentā iestāde jo īpaši pārbauda:

92.f pants

Dati par bioloģisko ražošanu valsts daudzgadu kontroles plānā un gada ziņojumā

Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts daudzgadu kontroles plānos, kas minēti Regulas (EK) Nr. 882/2004 41. pantā, ir paredzēta to bioloģiskās ražošanas kontroļu uzraudzība, kas veiktas saskaņā ar šo regulu, un ka konkrēti dati par minēto uzraudzību (turpmāk “dati par bioloģisko ražošanu”) tiek iekļauti gada ziņojumā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 882/2004 44. pantā. Dati par bioloģisko ražošanu aptver šīs regulas XIIIb pielikumā norādītās jomas.

Dati par bioloģisko ražošanu pamatojas uz informāciju par kontrolēm, ko veikušas kontroles organizācijas un/vai kontroles iestādes, un uz revīzijām, ko veikusi kompetentā iestāde.

No 2015. gada par 2014. gadu dati tiek sagatavoti, izmantojot šīs regulas XIIIc pielikumā iekļautās veidnes.

Datus par bioloģisko ražošanu dalībvalstis var iekļaut savā valsts kontroles plānā un gada ziņojumā kā nodaļu par bioloģisko ražošanu.

▼B

V SADAĻA

INFORMĀCIJAS NOSŪTĪŠANA KOMISIJAI, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

1. NODAĻA

Informācijas nosūtīšana Komisijai

93. pants

Statistikas informācija

1.  Dalībvalstis katru gadu līdz 1. jūlijam sniedz Komisijai Regulas (EK) Nr. 834/2007 36. pantā minēto ikgadējo statistikas informāciju par bioloģisko ražošanu, izmantojot Komisijas (DG Eurostat) nodrošināto datorsistēmu dokumentu un informācijas elektroniskai apmaiņai.

2.  Statistikas informācija, kas minēta 1. punktā, konkrēti ietver šādus datus:

▼M2

▼B

3.  Lai nosūtītu 1. un 2. punktā minēto statistikas informāciju, dalībvalstis izmanto vienoto datu ievadīšanas vietu, ko nodrošina Komisija (DG Eurostat).

4.  Noteikumus par statistikas datu un metadatu raksturlielumiem izstrādā Kopienas statistikas programmas ietvaros, pamatojoties uz anketu paraugiem, kurus dara pieejamus ar 1. punktā minētās sistēmas palīdzību.

94. pants

Cita informācija

1.  Izmantojot Komisijas (Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD) nodrošinātās datorsistēmas dokumentu un informācijas elektroniskai apmaiņai, dalībvalstis sniedz Komisijai šādu informāciju, kas nav statistikas informācija:

▼M7

▼B

2.  Datu nosūtīšanu, ievadīšanu un atjaunināšanu sistēmā, kas minēta 1. punktā, Regulas (EK) Nr. 834/2007 35. pantā minētajai kompetentajai iestādei uzņemoties atbildību, veic pati iestāde vai arī organizācija, kurai šī funkcija ir deleģēta.

3.  Noteikumus par datu un metadatu raksturlielumiem izstrādā, pamatojoties uz anketu paraugiem, kurus dara pieejamus ar 1. punktā minētās sistēmas palīdzību.

2. NODAĻA

Pārejas un nobeiguma noteikumi

95. pants

Pārejas perioda pasākumi

1.  Pārejas periodā, kas beidzas 2010. gada 31. decembrī, liellopus var turēt piesietus novietnēs, kuras eksistēja jau pirms 2000. gada 24. augusta, ja regulāri tiek nodrošināta iespēja kustēties, audzēšana notiek saskaņā ar dzīvnieku labturības prasībām ērtās un pakaišiem nokaisītās platībās, tiek nodrošināta atsevišķa aprūpe un ja kompetentā iestāde ir atļāvusi šo pasākumu. Kompetentā iestāde šo pasākumu var atļaut arī turpmāk pēc atsevišķu uzņēmēju pieprasījuma par tā īstenošanu ierobežotā laikposmā, kas beidzas pirms 2013. gada 31. decembra, ja ir izpildīts papildu nosacījums, ka 65. panta 1. punktā minētie kontroles apmeklējumi tiek veikti vismaz divreiz gadā.

2.  Kompetentā iestāde pārejas periodā, kas beidzas 2010. gada 31. decembrī, attiecībā uz turēšanas apstākļiem un dzīvnieku blīvumu var atļaut izņēmumus, kuri piešķirti lopkopības saimniecībām, pamatojoties uz Regulas (EEK) Nr. 2092/91 I pielikuma B daļas 8.5.1. punktā paredzēto atkāpi. Uzņēmēji, kuri izmanto šo atkāpi, iesniedz kontroles iestādei vai kontroles organizācijai plānu, kurā izklāstīti pasākumi, kas paredzēti, lai līdz pārejas perioda beigām nodrošinātu atbilstību bioloģiskās ražošanas noteikumiem. Kompetentā iestāde šo pasākumu var atļaut arī turpmāk pēc atsevišķu uzņēmēju pieprasījuma par tā īstenošanu ierobežotā laikposmā, kas beidzas pirms 2013. gada 31. decembra, ja ir izpildīts papildu nosacījums, ka 65. panta 1. punktā minētie kontroles apmeklējumi tiek veikti vismaz divreiz gadā.

3.  Pārejas periodā, kas beidzas 2010. gada 31. decembrī, gaļas ieguvei paredzēto aitu un cūku nobarošanas beigu posms var notikt telpās, kā izklāstīts Regulas (EEK) Nr. 2092/91 I pielikuma B daļas 8.3.4. punktā, ja šīs regulas 65. panta 1. punktā minētie kontroles apmeklējumi tiek veikti vismaz divreiz gadā.

4.  Pārejas periodā, kas beidzas 2011. gada 31. decembrī, sivēnu kastrāciju drīkst veikt bez anestēzijas un/vai pretsāpju līdzekļu lietošanas.

5.  Līdz šajā regulā tiek iekļauti sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz lolojumdzīvnieku barību, piemēro valsts noteikumus vai, ja tādu nav, dalībvalstu akceptētus vai atzītus privātus standartus.

▼M2

6.  Regulas (EK) Nr. 834/2007 12. panta 1. punkta j) apakšpunkta īstenošanas nolūkā un līdz konkrētu vielu iekļaušanai, ko veic saskaņā ar minētās regulas 16. panta 1. punkta f) apakšpunktu, drīkst izmantot tikai kompetentās iestādes atļautus līdzekļus.

▼B

7.  Atļaujas par lauksaimnieciskas izcelsmes nebioloģiskām sastāvdaļām, ko dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 207/93, var uzskatīt par piešķirtām saskaņā ar šo regulu. Tomēr atļaujas, kas piešķirtas saskaņā ar iepriekšējās regulas 3. panta 6. punktu, zaudē spēku 2009. gada 31. decembrī.

8.  Pārejas periodā, kas beidzas 2010. gada 1. jūlijā, uzņēmēji attiecībā uz marķējumu drīkst turpināt piemērot Regulā (EEK) Nr. 2092/91 izklāstītos noteikumus par:

▼M3

9.  To produktu krājumus, kas līdz 2010. gada 1. jūlijam saražoti, iesaiņoti un marķēti saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2092/91 vai Regulu (EK) Nr. 834/2007, arī turpmāk drīkst laist tirgū ar norādēm uz bioloģisko ražošanu, līdz izbeidzas krājumi.

10.  Iesaiņojamo materiālu, kas saražots saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2092/91 vai Regulu (EK) Nr. 834/2007, līdz 2012. gada 1. jūlijam drīkst izmantot produktiem, kurus laiž tirgū ar norādēm uz bioloģisko ražošanu, ja produkts visos pārējos aspektos atbilst Regulas (EK) Nr. 834/2007 prasībām.

▼M7

10.a  Attiecībā uz vīna nozares produktiem 8. punktā minētais pārejas periods beidzas 2012. gada 31. jūlijā.

Līdz 2012. gada 31. jūlijam saražotā vīna krājumus vai nu saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2092/91, vai arī Regulu (EK) Nr. 834/2007 var turpināt laist tirgū, līdz izbeidzas krājumi, un izpildot šādas marķēšanas prasības:

▼M2

11.  Kompetentā iestāde uz laiku, kura beigu termiņš ir ►M11  2015. gada 1. janvāris ◄ , tādām akvakultūras dzīvnieku un jūras aļģu ražošanas vienībām, kuras, kamēr šī regula vēl nav stājusies spēkā, jau ir izveidotas un darbojas atbilstīgi dalībvalsts atzītiem bioloģiskās ražošanas noteikumiem, var atļaut saglabāt bioloģiskā ražotāja statusu tik ilgi, kamēr turpinās pāreja uz šīs regulas noteikumiem un ja nenotiek neattaisnota ūdens piesārņošana ar bioloģiskajā ražošanā neatļautām vielām. Šo pasākumu izmantojošie uzņēmēji paziņo kompetentajai iestādei, kuras ir attiecīgās iekārtas, zivju dīķi, sprosti vai jūras aļģu partijas.

▼B

96. pants

Atcelšana

Atceļ Regulu (EEK) Nr. 207/93, Regulu (EK) Nr. 223/2003 un Regulu (EK) Nr. 1452/2003.

Atsauces uz atceltajām regulām un uz Regulu (EEK) Nr. 2092/91 uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar XIV pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

97. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

Tomēr 27. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 58. pantu piemēro no 2010. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

---

I PIELIKUMS

▼M2

Mēslošanas līdzekļi, augsnes ielabotāji un barības vielas, kas minētas 3. panta 1. punktā un 6.d panta 2. punktā

▼B

Piezīmes:

A

:

atļauti saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2092/91 un pārnesti ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 16. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

B

:

atļauti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007.

---

II PIELIKUMS

Pesticīdi – augu aizsardzības līdzekļi, kas minēti 5. panta 1. punktā

Piezīmes:

A

:

atļauti saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2092/91 un pārnesti ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 16. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

B

:

atļauti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007.

▼M13

1.   Augu vai dzīvnieku izcelsmes vielas

2.   Mikroorganismi, ko izmanto bioloģiskai kaitēkļu un slimību apkarošanai

▼B

3.   Vielas, ko ražo mikroorganismi

▼M13

4.   Vielas, kas izmantojamas slazdos un/vai sadalītājos

▼B

5.   Preparāti, ko izklāj starp kultūraugiem

▼M13

6.   Citas vielas, ko tradicionāli izmanto bioloģiskajā lauksaimniecībā

7.   Citas vielas

▼B

---

III PIELIKUMS

Minimālās segtās un nesegtās platības un citi turēšanas apstākļi, kas piemērojami dažādām sugām un dažādu veidu ražošanai un kas minēti 10. panta 4. punktā

1.   Liellopi, zirgu dzimtas dzīvnieki, aitas, kazas un cūkas

2.   Mājputni

---

IV PIELIKUMS

Maksimālais dzīvnieku skaits (uz hektāru), kas minēts 15. panta 2. punktā

▼M8

---

V PIELIKUMS

Barības sastāvdaļas, kas minētas 22. panta d) punktā, 24. panta 2. punktā un 25.m panta 1. punktā

▼M13

1.   NEORGANISKAS BARĪBAS SASTĀVDAĻAS

▼M8

2.   CITAS BARĪBAS SASTĀVDAĻAS

Fermentācijas (blakus)produkti no mikroorganismiem, kuru šūnas ir inaktivētas vai nedzīvas:

---

VI PIELIKUMS

Dzīvnieku barības piedevas, kas minētas 22. panta g) punktā, 24. panta 2. punktā un 25.m panta 2. punktā

Barības piedevām, kas uzskaitītas šajā pielikumā, jābūt apstiprinātām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 ( 34 ).

1.   TEHNOLOĢISKĀS PIEDEVAS

2.   ORGANOLEPTISKĀS PIEDEVAS

3.   UZTURFIZIOLOĢISKĀS PIEDEVAS

4.   ZOOTEHNISKĀS PIEDEVAS

▼M2

---

VII PIELIKUMS

Tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi

▼M15

▼B

---

VIII PIELIKUMS

▼M1

Konkrēti produkti un vielas, ko izmanto tādu pārstrādātās bioloģiskās pārtikas, rauga un rauga produktu ražošanā, kas minēti 27. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 27.a panta a) apakšpunktā

▼B

Piezīmes:

A

:

atļauti saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2092/91 un pārnesti ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 21. panta 2. punktu.

B

:

atļauti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007.

A IEDAĻA. PĀRTIKAS PIEDEVAS, TOSTARP NESĒJVIELAS

Lai veiktu aprēķinus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 834/2007 23. panta 4. punkta a) apakšpunkta ii) daļā, pārtikas piedevas, kas koda ailē apzīmētas ar zvaigznīti, uzskata par lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām.

B IEDAĻA. PĀRSTRĀDES PALĪGVIELAS UN CITI PRODUKTI, KURUS DRĪKST IZMANTOT BIOLOĢISKAJĀ RAŽOŠANĀ IEGŪTU LAUKSAIMNIECISKAS IZCELSMES SASTĀVDAĻU PĀRSTRĀDĒ

Piezīmes:

A

:

atļauti saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2092/91 un pārnesti ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 21. panta 2. punktu.

B

:

atļauti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 834/2007.

▼M1

C IEDAĻA –   PĀRSTRĀDES PALĪGVIELAS RAUGA UN RAUGA PRODUKTU RAŽOŠANĀ

▼M7

---

VIIIa PIELIKUMS

▼B

---

IX PIELIKUMS

Lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas, kas nav ražotas bioloģiski un kas ir minētas 28. pantā

1.   NEPĀRSTRĀDĀTU DĀRZEŅU PRODUKTI, KĀ ARĪ PRODUKTI, KAS NO TIEM IEGŪTI DAŽĀDOS PROCESOS

1.1.   Ēdami augļi, rieksti un sēklas

1.2.   Ēdamās garšvielas un garšaugi

1.3.   Dažādi

Aļģes, to skaitā jūras aļģes, kas atļautas nebioloģisku pārtikas produktu sagatavošanā.

2.   DĀRZEŅU PRODUKTI

2.1.   Rafinēti vai nerafinēti, bet ķīmiski nemodificēti tauki un eļļas, kas atvasināti no augiem, izņemot šādus augus

2.2.   Šādi cukuri, cietes un citi produkti, kas iegūti no labības un bumbuļaugiem

2.3.   Dažādi

3.   DZĪVNIEKU VALSTS PRODUKTI

Ūdensdzīvnieki, kam nav akvakultūras izcelsme un ko ir atļauts izmantot nebioloģisko pārtikas produktu sagatavošanā

---

X PIELIKUMS

Sugas, kurām pietiekamā daudzumā ievērojamam skaitu šķirņu visās Kopienas daļās ir pieejamas bioloģiski audzētas sēklas vai sēklas kartupeļi, kā minēts 45. panta 3. punktā

▼M3

---

XI PIELIKUMS

A.    Regulas 57. pantā minētais ES bioloģiskās ražošanas logotips

▼M4 —————

▼M3

B.    58. pantā minētie kodi

Kodu atveido šādi:

AB-CDE-999

kur:

Komisija publisko kodus, izmantojot jebkurus piemērotus tehniskos līdzekļus, tostarp publikāciju internetā.

▼M2

---

XII PIELIKUMS

Uzņēmējam sniegto dokumentāro pierādījumu paraugs, kas sagatavots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 29. panta 1. punktu un minēts šīs regulas ►M6  68. panta 1. punktu ◄

▼M6

---

XIIa PIELIKUMS

Uzņēmējam sniegto dokumentāro pierādījumu paraugs, kas sagatavots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 29. panta 1. punktu un minēts šīs regulas 68. panta 2. punktā

---

XIIb PIELIKUMS

Norāde, kas minēta 68. panta 2. punkta otrajā daļā:

—	bulgāru valodā : Животински продукти, произведени без използване на антибиотици

—	spāņu valodā : Productos animales producidos sin utilizar antibióticos

—	čehu valodā : Živočišné produkty vyprodukované bez použití antibiotik

—	dāņu valodā : Animalske produkter, der er produceret uden brug af antibiotika

—	vācu valodā : Ohne Anwendung von Antibiotika erzeugte tierische Erzeugnisse

—	igauņu valodā : Loomsed tooted, mille tootmisel ei ole kasutatud antibiootikume

—	grieķu valodā : Ζωικά προϊόντα που παράγονται χωρίς τη χρήση αντιβιοτικών

—	angļu valodā : Animal products produced without the use of antibiotics

—	franču valodā : produits animaux obtenus sans recourir aux antibiotiques

▼M10

—	horvātu valodā : Proizvodi životinjskog podrijetla dobiveni bez uporabe antibiotika

▼M6

—	itāļu valodā : Prodotti animali ottenuti senza l'uso di antibiotici

—	latviešu valodā : Dzīvnieku izcelsmes produkti, kuru ražošanā nav izmantotas antibiotikas

—	lietuviešu valodā : nenaudojant antibiotikų pagaminti gyvūniniai produktai

—	ungāru valodā : Antibiotikumok alkalmazása nélkül előállított állati eredetű termékek

—	maltiešu valodā : Il-prodotti tal-annimali prodotti mingħajr l-użu tal-antibijotiċi

—	holandiešu valodā : Zonder het gebruik van antibiotica geproduceerde dierlijke producten

—	poļu valodā : Produkty zwierzęce wytwarzane bez użycia antybiotyków

—	portugāļu valodā : Produtos de origem animal produzidos sem utilização de antibióticos

—	rumāņu valodā : Produse de origine animală obținute a se recurge la antibiotice

—	slovāku valodā : Výrobky živočíšneho pôvodu vyrobené bez použitia antibiotík

—	slovēņu valodā : Živalski proizvodi, proizvedeni brez uporabe antibiotikov

—	somu valodā : Eläintuotteet, joiden tuotannossa ei ole käytetty antibiootteja

—	zviedru valodā : Animaliska produkter som produceras utan antibiotika

▼B

---

XIII PIELIKUMS

Paraugs pārdevēja apstiprinājumam, kas minēts 69. pantā

▼M2

---

XIIIa PIELIKUMS

1.    iedaļa

Lašveidīgo bioloģiskā ražošana saldūdenī:

forele (Salmo trutta) – varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss) – Amerikas palija (Salvelinus fontinalis) – Atlantijas lasis (Salmo salar) – Arktikas palija (Salvelinus alpinus.) – alata (Thymallus thymallus) – Amerikas ezera palija (jeb pelēkā palija) (Salvelinus namaycush) – Donavas lasis (Hucho hucho)

2.    iedaļa

Lašveidīgo bioloģiskā ražošana jūras ūdenī:

Atlantijas lasis (Salmo salar), forele (Salmo trutta) – varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss)

3.    iedaļa

Mencu (Gadus morhua) un citu mencveidīgo, jūrasasaru jeb labraku (Dicentrarchus labrax), zeltaino jūraskarūsu (Sparus aurata), sudrabaino kuprzivju (Argyrosomus regius) (Psetta maxima [= Scopthalmus maximux]), parasto jūraskarūsu (Pagrus pagrus[=Sparus pagrus]), sarkanās krokeres (Sciaenops ocellatus) un citu sparīdveidīgo un jūrasgrunduļu (Siganus spp) bioloģiskā ražošana

4.    iedaļa

Jūrasasaru jeb labraku, zeltaino jūraskarūsu, sudrabaino kuprzivju, kefaļu (Liza, Mugil) un zušu (Anguilla spp) bioloģiskā ražošana paisuma un bēguma apgabalu dīķos uz sauszemes un piekrastes lagūnās

5.    iedaļa

Storu bioloģiskā ražošana saldūdenī

Sugas: storu dzimta

6.    iedaļa

Zivju bioloģiskā ražošana iekšējos ūdeņos

Sugas: karpu dzimta (Cyprinidae) un citas polikultūrā radniecīgas sugas, tostarp asaris, līdaka, sams, sīgas, store

7.    iedaļa

Penaeus ģints garneļu un saldūdens garneļu (Macrobrachium sp.) bioloģiskā ražošana

▼M15

7.a iedaļa

Vēžu bioloģiskā audzēšana:

Attiecīgās sugas: Astacus astacus, Pacifastacus leniusculus.

▼M2

8.    iedaļa

Gliemji un adatādaiņi

9.    iedaļa

Tropisko saldūdeņu zivis: hanoss jeb pienzivs (Chanos chanos), tilapijas (Oreochromis sp.), pangasijas (Pangasius sp.)

10.    iedaļa

Citas akvakultūras dzīvnieku sugas: nav

▼M9

---

XIIIb PIELIKUMS

Jomas, kas valsts kompetentajai iestādei jāietver datos par bioloģisko ražošanu, kā minēts 92.f pantā

1.   Informācija par kompetento iestādi, kas atbild par bioloģisko ražošanu:

2.   Bioloģiskās ražošanas kontroles sistēmas apraksts:

3.   Informācija par kontroles organizācijām/iestādēm:

---

XIIIc PIELIKUMS

Veidnes, kurās sniedzami dati par bioloģisko ražošanu, kā minēts 92. f pantā

1.   Informācija par uzņēmēju kontrolēm

2.   Informācija par uzraudzību un revīzijām

3.   Secinājumi par bioloģiskās ražošanas kontroles sistēmu

Secinājums par bioloģiskās ražošanas kontroles sistēmas vispārējo darbību

▼B

---

XIV PIELIKUMS

Atbilstības tabula, kas minēta 96. pantā

---

( 1 ) OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.

( 2 ) OV L 198, 22.7.1991., 1. lpp.

( 3 ) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

( 4 ) OV L 25, 2.2.1993., 5. lpp.

( 5 ) OV L 206, 15.8.2003., 17. lpp.

( 6 ) OV L 31, 6.2.2003., 3. lpp.

( 7 ) OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.

( 8 ) OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.

( 9 ) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

( 10 ) OV L 168, 28.6.2007., 1. lpp.

( 11 ) OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.

( 12 ) OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp.

( 13 ) OV L 368, 23.12.2006., 15. lpp.

( 14 ) OV L 340, 11.12.1991., 28. lpp.

( 15 ) OV L 340, 11.12.1991., 33. lpp.

( 16 ) OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.

( 17 ) OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.

( 18 ) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

( 19 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

( 20 ) OV L 184, 15.7.1988., 61. lpp.

( 21 ) OV L 237, 10.9.1994., 13. lpp.

( 22 ) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

( 23 ) OV L 193, 24.7.2009., 1. lpp.

( 24 ) OV L 193, 24.7.2009., 60. lpp.

( 25 ) OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.

( 26 ) OV L 193, 20.7.2002., 1. lpp.

( 27 ) OV L 193, 20.7.2002., 33. lpp.

( 28 ) OV L 334, 12.12.2008., 25. lpp.

( 29 ) OV L 86, 6.4.1979., 30. lpp.

( 30 ) OV L 125, 23.5.1996., 35. lpp.

( 31 ) OV L 25, 28.1.2011., 8. lpp.

( 32 ) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

( 33 ) OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

( 34 ) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

( 35 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regula (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).

( 36 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīva 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.).

( 37 ) OV L 334, 12.12.2008., 25. lpp.