Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02007R0520-20221222

    Consolidated text: Padomes Regula (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2007/520/2022-12-22

    02007R0520 — LV — 22.12.2022 — 005.002


    Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

    ►B

    PADOMES REGULA (EK) Nr. 520/2007

    (2007. gada 7. maijs),

    ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001

    (OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp)

    Grozīta ar:

     

     

    Oficiālais Vēstnesis

      Nr.

    Lappuse

    Datums

     M1

    PADOMES REGULA (EK) Nr. 1559/2007 (2007. gada 17. decembris),

      L 340

    8

    22.12.2007

    ►M2

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/2107 (2017. gada 15. novembris),

      L 315

    1

    30.11.2017

    ►M3

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/56 (2021. gada 20. janvāris),

      L 24

    1

    26.1.2021

    ►M4

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2022/2056 (2022. gada 19. oktobris),

      L 276

    1

    26.10.2022

    ►M5

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2022/2343 (2022. gada 23. novembris),

      L 311

    1

    2.12.2022




    ▼B

    PADOMES REGULA (EK) Nr. 520/2007

    (2007. gada 7. maijs),

    ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001



    I

    SADAĻA

    IEVADA NOTEIKUMI

    1. pants

    Mērķis

    Šajā regulā paredzēti tehniski saglabāšanas pasākumi, ko piemēro I pielikumā minēto konkrēto tālu migrējošo zivju sugu krājumu nozvejai un lomu izkraušanai, kā arī nejauši zvejas rīkos iekļuvušo sugu zivju piezvejai.

    2. pants

    Darbības joma

    Neskarot 9. pantu, šo regulu piemēro kuģiem, kas kuģo ar dalībvalstu karogiem un ir reģistrēti Kopienā (turpmāk – “Kopienas zvejas kuģi”).

    3. pants

    Definīcijas

    Šajā regulā:

    1) 

    “tālu migrējošu zivju sugas” ir I pielikumā uzskaitītās sugas;

    2) 

    ICCAT minētās tunzivis un tām radniecīgās sugas” ir II pielikumā minētās sugas;

    ▼M3 —————

    ▼B

    4) 

    “izklaides zveja” ir zvejas darbības, kam izmanto ūdeņu dzīvos resursus atpūtas vai sporta vajadzībām;

    5) 

    “aptverošie tīkli” ir tīkli, ar ko ķer zivis, apņemot tās gan no sāniem, gan no apakšas; tiem var būt vai nebūt riņķa vada savilcējstrope;

    6) 

    “riņķa vadi” ir jebkurš aptverošs tīkls, kura apakšējo daļu savelk kopā ar riņķa vada savilcējstropi, kas stiepjas caur riņķiem, kuri ir piestiprināti apakšējai stropei, tādējādi ļaujot tīkla linumu savilkt un noslēgt. Riņķa vadus var lietot mazo pelaģisko sugu zivju, lielo pelaģisko sugu zivju un bentisko zivju zvejai;

    7) 

    “āķu jeda” ir zvejas rīks, kas veidots no galvenās auklas, kurai atzaru auklām (pavadiņām) piekārti daudz dažāda garuma āķi ar tādām atstarpēm, kādas piemērotas attiecīgajai zivju sugai. Āķu jedas var izlikt gan vertikāli, gan horizontāli jūras ūdens virsmai; tās var izlikt vai nu uz grunts, vai tuvu gruntij (gruntsāķu jeda), vai arī peldus, ūdens vidusslānī vai tuvu ūdens virsmai (āķu jeda pelaģiskajai zvejai);

    8) 

    “āķi” ir saliekti, uzasināti tērauda stiepļu gabali, parasti ar atskabargām. Āķa gals var būt vai nu taisns, vai pat atliekts un saliekts. Kāts var būt dažāda garuma un veida, un šķērsgriezumā tas var būt apaļš (regulārs) vai saplacināts (izkalts). Āķa kopgarums ir visa kāta kopējais garums no tā āķa galotnes, ko lieto auklas stiprinājumam, kas parasti ir acs veida, līdz līkuma izliekuma tālākajam punktam. Āķa platumu mēra horizontāli vislielākajā atstatumā no kāta ārpuses līdz atskabargas ārpusei;

    9) 

    “zivju pievilināšanas ierīces (ZPI)” ir jebkura uz jūras ūdens peldoša ierīce, ar ko paredzēts pievilināt zivis;

    10) 

    “tunzivju zvejas kuģis ar makšķerēm” ir kuģis, kam ir attiecīgās ierīces, lai zvejotu tunzivis ar makšķerēm.

    4. pants

    Zvejas apgabali

    Šajā regulā lieto šādas jūras ūdeņu definīcijas:

    ▼M2 —————

    ▼M5 —————

    ▼M3 —————

    ▼M4 —————

    ▼M2 —————

    ▼B



    III

    SADAĻA

    TEHNISKIE PASĀKUMI, KURUS PIEMĒRO 2. APGABALĀ

    ▼M5 —————

    ▼M3 —————

    ▼B



    V

    SADAĻA

    TEHNISKIE PASĀKUMI, KURUS PIEMĒRO 4. APGABALĀ

    ▼M4 —————

    ▼B



    VI

    SADAĻA

    VISPĀRĒJI PIEMĒROJAMI NOTEIKUMI

    29. pants

    Jūras zīdītājdzīvnieki

    1.  
    Ir aizliegts jebkuru jūras zīdītāju baru vai grupu ietvert ar riņķa vadiem.
    2.  
    Panta 1. punktu piemēro visiem Kopienas zvejas kuģiem, izņemot 23. pantā minētos kuģus.



    VII

    SADAĻA

    NOBEIGUMA NOTEIKUMI

    30. pants

    Komitoloģija

    Pasākumus, kas jāveic saskaņā ar 6. panta 4. punktu un 8. panta 2. punktu, nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 3. punktā izklāstīto procedūru.

    31. pants

    Atcelšana

    Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001.

    32. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




    I PIELIKUMS

    Tālu migrējošu zivju sugu saraksts

    — 
    Garspuru tunzivs: Thunnus alalunga
    — 
    Zilā tunzivs: Thunnus thynnus
    — 
    Lielacu tunzivs: Thunnus obesus
    — 
    Svītrainā tunzivs: Katsuwonus pelamis
    — 
    Pelamīda: Sarda sarda
    — 
    Dzeltenspuru tunzivs: Thunnus albacares
    — 
    Melnspuru tunzivs: Thunnus atlanticus
    — 
    Mazās tunzivis: Euthynnus spp.
    — 
    Dienvidu tunzivs: Thunnus maccoyii
    — 
    Fregates makreļtunzivis: Auxis spp.
    — 
    Jūras plaužu dzimta: Bramidae
    — 
    Marlinas: Tetrapturus spp.; Makaira spp.
    — 
    Buruzivs: Istiophorus spp.
    — 
    Zobenzivs: Xiphias gladius
    — 
    Sairas: Scomberesox spp.; Cololabis spp.
    — 
    Parastā korifena, mazā korifena: Coryphaena hippurus; Coryphaena equiselis
    — 
    Haizivis: Hexanchus griseus; Cetorhinus maximus; Alopiidae Rhincodon typus; Carcharhinide; Sphyrnidae; Isuridae; Lamnidae
    — 
    Vaļveidīgie (vaļi un cūkdelfīni): Physeteridae; Balenidae; Eschrichtiidae; Monodontidae; Ziphiidae; Delphinidae

    ▼M2 —————

    Top