This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02007R0520-20210215
Council Regulation (EC) No 520/2007 of 7 May 2007 laying down technical measures for the conservation of certain stocks of highly migratory species and repealing Regulation (EC) No 973/2001
Consolidated text: Padomes Regula (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001
Padomes Regula (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001
- Date of document:
- 15/02/2021
- Date of effect:
- 15/02/2021
- Author:
- Not available
- Form:
- Konsolidēts teksts
- Link
- Link
- Link
- Select all documents mentioning this document
- Consolidation: basic act:
- 32007R0520
02007R0520 — LV — 15.02.2021 — 003.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), (OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1559/2007 (2007. gada 17. decembris), |
L 340 |
8 |
22.12.2007 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/2107 (2017. gada 15. novembris), |
L 315 |
1 |
30.11.2017 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/56 (2021. gada 20. janvāris), |
L 24 |
1 |
26.1.2021 |
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 520/2007
(2007. gada 7. maijs),
ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001
I
SADAĻA
IEVADA NOTEIKUMI
1. pants
Mērķis
Šajā regulā paredzēti tehniski saglabāšanas pasākumi, ko piemēro I pielikumā minēto konkrēto tālu migrējošo zivju sugu krājumu nozvejai un lomu izkraušanai, kā arī nejauši zvejas rīkos iekļuvušo sugu zivju piezvejai.
2. pants
Darbības joma
Neskarot 9. pantu, šo regulu piemēro kuģiem, kas kuģo ar dalībvalstu karogiem un ir reģistrēti Kopienā (turpmāk – “Kopienas zvejas kuģi”).
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā:
“tālu migrējošu zivju sugas” ir I pielikumā uzskaitītās sugas;
“ICCAT minētās tunzivis un tām radniecīgās sugas” ir II pielikumā minētās sugas;
▼M3 —————
“izklaides zveja” ir zvejas darbības, kam izmanto ūdeņu dzīvos resursus atpūtas vai sporta vajadzībām;
“aptverošie tīkli” ir tīkli, ar ko ķer zivis, apņemot tās gan no sāniem, gan no apakšas; tiem var būt vai nebūt riņķa vada savilcējstrope;
“riņķa vadi” ir jebkurš aptverošs tīkls, kura apakšējo daļu savelk kopā ar riņķa vada savilcējstropi, kas stiepjas caur riņķiem, kuri ir piestiprināti apakšējai stropei, tādējādi ļaujot tīkla linumu savilkt un noslēgt. Riņķa vadus var lietot mazo pelaģisko sugu zivju, lielo pelaģisko sugu zivju un bentisko zivju zvejai;
“āķu jeda” ir zvejas rīks, kas veidots no galvenās auklas, kurai atzaru auklām (pavadiņām) piekārti daudz dažāda garuma āķi ar tādām atstarpēm, kādas piemērotas attiecīgajai zivju sugai. Āķu jedas var izlikt gan vertikāli, gan horizontāli jūras ūdens virsmai; tās var izlikt vai nu uz grunts, vai tuvu gruntij (gruntsāķu jeda), vai arī peldus, ūdens vidusslānī vai tuvu ūdens virsmai (āķu jeda pelaģiskajai zvejai);
“āķi” ir saliekti, uzasināti tērauda stiepļu gabali, parasti ar atskabargām. Āķa gals var būt vai nu taisns, vai pat atliekts un saliekts. Kāts var būt dažāda garuma un veida, un šķērsgriezumā tas var būt apaļš (regulārs) vai saplacināts (izkalts). Āķa kopgarums ir visa kāta kopējais garums no tā āķa galotnes, ko lieto auklas stiprinājumam, kas parasti ir acs veida, līdz līkuma izliekuma tālākajam punktam. Āķa platumu mēra horizontāli vislielākajā atstatumā no kāta ārpuses līdz atskabargas ārpusei;
“zivju pievilināšanas ierīces (ZPI)” ir jebkura uz jūras ūdens peldoša ierīce, ar ko paredzēts pievilināt zivis;
“tunzivju zvejas kuģis ar makšķerēm” ir kuģis, kam ir attiecīgās ierīces, lai zvejotu tunzivis ar makšķerēm.
4. pants
Zvejas apgabali
Šajā regulā lieto šādas jūras ūdeņu definīcijas:
▼M2 —————
apgabals Nr. 2 –
visi Indijas okeāna ūdeņi, uz kuriem attiecas Nolīgums par IOTC izveidi, kā noteikts tā 2. pantā;
▼M3 —————
apgabals Nr. 4 –
visi Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas ūdeņi, kā noteikts WCPFC konvencijas 3. pantā.
▼M2 —————
1.
NODAĻA
Konkrētu tipu kuģu un zvejas rīku izmantošanas ierobežojumi
5. pants
Lielacu tunzivs aizsardzība konkrētos tropisko ūdeņu rajonos
Zveja seineriem ar riņķa vadiem vai tunzivju zvejas kuģiem ar makšķerēm ir aizliegta laikposmā no 1. līdz 30. novembrim apgabalā, kura koordinātas ir šādas:
▼M1 —————
7. pants
Svītrainās tunzivs, lielacu tunzivs un dzeltenspuru tunzivs zveja konkrētos Portugāles ūdeņu rajonos
Ir aizliegts paturēt uz kuģa svītrainās, lielacu vai dzeltenspuru tunzivis, kas nozvejotas, izmantojot riņķa vadus ūdeņos, uz ko attiecas Portugāles suverenitāte vai jurisdikcija, ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) X apakšrajonā uz ziemeļiem no 36°30′ Z vai CECAF (Austrumu Vidusatlantijas Zvejniecības komiteja) apgabalos uz ziemeļiem no 31° Z un uz austrumiem no 17°30′ R, vai arī – zvejot minētās sugas minētajos apgabalos ar minētajiem zvejas rīkiem.
2.
NODAĻA
Minimālais pieļaujamais izmērs
8. pants
Izmērs
9. pants
Aizliegumi
10. pants
Izmēra noteikšana
▼M1 —————
3.
NODAĻA
Kuģu skaita ierobežojumi
12. pants
Ziemeļatlantijas lielacu tunzivs un garspuru tunzivs
Padome saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā izklāstīto procedūru nosaka to Kopienas zvejas kuģu skaitu un kopējās bruto reģistrētās tonnas (BRT), kuru garums ir virs 24 metriem un kuri kā mērķa sugu 1. apgabalā zvejo lielacu tunzivis. To nosaka:
kā tādu Kopienas zvejas kuģu vidējo skaitu un BRT tilpību, kuri laikposmā no 1991. līdz 1992. gadam 1. apgabalā kā mērķa sugu zvejoja lielacu tunzivis, kā arī
pamatojoties uz ierobežojumu, kas attiecas uz to Kopienas kuģu skaitu, kuri 2005. gadā zvejoja lielacu tunzivis, un ko paziņoja Starptautiskajai Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijai 2005. gada 30. jūnijā.
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantā izklāstīto procedūru Padome pa dalībvalstīm sadala:
saskaņā ar 1. punktu noteikto skaitu un BRT tilpību;
saskaņā ar 2. punktu noteikto kuģu skaitu.
Katra dalībvalsts ar parastajiem datu pārvades līdzekļiem katru gadu līdz 15. maijam nosūta Komisijai:
to lielacu tunzivju zvejas kuģu sarakstu, kuri kuģo ar tās karogu un kuri ir garāki par 24 metriem;
to kuģu sarakstu, kuri kuģo ar tās karogu un piedalās Ziemeļatlantijas garspuru tunzivju zvejā.
Komisija katru gadu līdz 31. maijam nosūta šīs ziņas ICCAT sekretariātam.
4.
NODAĻA
Sugas, kas nav mērķa sugas, un sporta un amatierzveja
13. pants
Marlinas
Dalībvalstis var veicināt to, ka lieto monošķiedras pavadiņu auklas ar šarnīra stiprinājumu, lai viegli varētu atbrīvot dzīvas zilās un baltās marlinas.
14. pants
Haizivis
15. pants
Jūras bruņurupuči
Dalībvalstis veicina nejauši noķerto jūras bruņurupuču atlaišanu atpakaļ jūrā.
16. pants
Sporta un amatierzveja Vidusjūrā
17. pants
Ziņojums
Dalībvalstis katru gadu vēlākais 15. augustā nosūta Komisijai ziņojumu par šīs nodaļas noteikumu izpildi.
III
SADAĻA
TEHNISKIE PASĀKUMI, KURUS PIEMĒRO 2. APGABALĀ
1.
NODAĻA
Kuģu skaita ierobežojumi
18. pants
Atļautais kuģu skaits
2.
NODAĻA
Sugas, kas nav mērķa sugas
19. pants
Haizivis
20. pants
Bruņurupuči
Visus zvejas rīkus var izmantot ar šādiem nosacījumiem:
rīkus attiecīgi lieto, rūpējoties arī par nejauši noķerto (ar āķiem var tīkliem) vai piezvejā noķerto jūras bruņurupuču atdzīvināšanu vai tūlītēju atlaišanu atpakaļ jūrā;
uz klāja ir vajadzīgās ierīces, lai nodrošinātu nejauši vai piezvejā noķerto jūras bruņurupuču atbrīvošanu.
Riņķa vadu var izmantot ar šādiem nosacījumiem:
ievēro pienākumu, cik vien iespējams, izvairīties no jūras bruņurupuču ietveršanas zvejas rīkā;
attīsta un ievieš atbilstīgas zvejas rīku tehniskās īpašības, lai samazinātu jūras bruņurupuču piezveju;
veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atbrīvotu zvejas rīkos ietvertos vai sapītos jūras bruņurupučus;
veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārraudzītu zivju pievilināšanas ierīces, kurās var būt iekļuvuši jūras bruņurupuči, lai atbrīvotu sagūstītos bruņurupučus un savāktu neizmantotās zivju pievilināšanas ierīces.
Āķu jedu var izmantot ar šādiem nosacījumiem:
attīsta un ievieš tādu āķu formas, ēsmas tipa, izmantojamā dziļuma kombināciju un tīklu veidojumu, kā arī tādu zvejas praksi, kas ļauj samazināt nejauši vai piezvejā noķerto jūras bruņurupuču skaitu un mirstību;
lai nodrošinātu nejauši vai piezvejā noķerto jūras bruņurupuču atbrīvošanu, uz klāja ir vajadzīgās ierīces, tostarp instrumenti bruņurupuču noņemšanai no āķa vai auklu un izkraušanas tīklu pārgriešanai.
▼M3 —————
V
SADAĻA
TEHNISKIE PASĀKUMI, KURUS PIEMĒRO 4. APGABALĀ
28. pants
Atkritumu samazināšana
Dalībvalstis veic pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu atkritumus, zivju izmetumus jūrā, zivju iekļūšanu nozaudētos vai pamestos zvejas rīkos, zvejas kuģu radīto piesārņojumu, neparedzēto sugu zivju un dzīvnieku zvejošanu, kā arī netiešu ietekmi uz saistītajām vai atkarīgajām sugām, īpaši uz sugām, kam draud izmiršana.
VI
SADAĻA
VISPĀRĒJI PIEMĒROJAMI NOTEIKUMI
29. pants
Jūras zīdītājdzīvnieki
VII
SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
30. pants
Komitoloģija
Pasākumus, kas jāveic saskaņā ar 6. panta 4. punktu un 8. panta 2. punktu, nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 3. punktā izklāstīto procedūru.
31. pants
Atcelšana
Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001.
32. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
Tālu migrējošu zivju sugu saraksts
▼M2 —————
( 1 ) OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1799/2006 (OV L 341, 7.12.2006., 26. lpp.).
