Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 02006R1925-20210408

    Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 1925/2006 (2006. gada 20. decembris) par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai

    Access initial legal act
    (

    Legal status of the document In force

    )

    Access current version (17/07/2024)

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2006/1925/2021-04-08

    Date of document:
    08/04/2021
    Date of effect:
    08/04/2021
    Author:
    Not available
    Form:
    Konsolidēts teksts
    Link
    Link
    Link
    Select all documents mentioning this document
    Consolidation: basic act:
    32006R1925

    02006R1925 — LV — 08.04.2021 — 009.001

    Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

    ►B

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1925/2006

    (2006. gada 20. decembris)

    par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai

    (OV L 404, 30.12.2006., 26. lpp)

    Grozīta ar:

     

     

    Oficiālais Vēstnesis

      Nr.

    Lappuse

    Datums

    ►M1

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 108/2008 (2008. gada 15. janvāris),

      L 39

    11

    13.2.2008

    ►M2

    KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1170/2009 (2009. gada 30. novembris),

      L 314

    36

    1.12.2009

    ►M3

    KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1161/2011 (2011. gada 14. novembris),

      L 296

    29

    15.11.2011

    ►M4

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris)

      L 304

    18

    22.11.2011

    ►M5

    KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 119/2014 (2014. gada 7. februāris),

      L 39

    44

    8.2.2014

    ►M6

    KOMISIJAS REGULA (ES) 2015/403 (2015. gada 11. marts),

      L 67

    4

    12.3.2015

    ►M7

    KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/1203 (2017. gada 5. jūlijs),

      L 173

    9

    6.7.2017

    ►M8

    KOMISIJAS REGULA (ES) 2019/649 (2019. gada 24. aprīlis),

      L 110

    17

    25.4.2019

    ►M9

    KOMISIJAS REGULA (ES) 2019/650 (2019. gada 24. aprīlis),

      L 110

    21

    25.4.2019

    ►M10

    KOMISIJAS REGULA (ES) 2021/468 (2021. gada 18. marts),

      L 96

    6

    19.3.2021



    ▼B

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1925/2006

    (2006. gada 20. decembris)

    par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai



    I NODAĻA

    PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

    1. pants

    Priekšmets un darbības joma

    1.  
    Šī regula saskaņo noteikumus, kas noteikti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos attiecībā uz vitamīnu, minerālvielu un dažu citu vielu pievienošanu pārtikas produktiem, ar mērķi nodrošināt efektīvu iekšējā tirgus darbību, vienlaikus nodrošinot augstu patērētāju aizsardzības līmeni.
    2.  
    Šīs regulas noteikumus par vitamīniem un minerālvielām nepiemēro uztura bagātinātājiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2002/46/EK.
    3.  

    Šo regulu piemēro, neskarot īpašus noteikumus, kas noteikti Kopienas tiesību aktos attiecībā:

    a) 

    uz īpašam uzturam paredzētiem pārtikas produktiem un, ja nepastāv īpaši noteikumi, prasības attiecībā uz šādu produktu sastāvu, ko nepieciešams norādīt saskaņā ar to personu īpašajām uzturvielu prasībām, kam tie paredzēti;

    b) 

    uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām;

    c) 

    uz ģenētiski modificētu pārtiku;

    d) 

    uz pārtikas piedevām un aromatizētājiem;

    e) 

    uz vīndarības praksi un procesiem.

    2. pants

    Definīcijas

    Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

    (1) 

    “Iestāde” ir Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu ( 1 );

    (2) 

    “cita viela” ir viela, kas nav vitamīns vai minerāls un kam ir uzturvērtība vai fizioloģiska ietekme.



    II NODAĻA

    VITAMĪNU UN MINERĀLVIELU PIEVIENOŠANA

    3. pants

    Prasības attiecībā uz vitamīnu un minerālvielu pievienošanu

    1.  
    Atbilstīgi šīs regulas noteikumiem pārtikas produktiem drīkst pievienot tikai vitamīnus un/vai minerālvielas, kas ir I pielikuma sarakstā un II pielikumā uzskaitītos veidos.
    2.  

    Vitamīnus un minerālvielas cilvēka ķermenim bioloģiski pieejamā veidā var pievienot pārtikai neatkarīgi no tā, vai tie parasti ietilpst pārtikā, jo īpaši ņemot vērā:

    a) 

    viena vai vairāku vitamīnu un/vai minerālvielu nepietiekamību iedzīvotājiem vai īpašām iedzīvotāju grupām, ko apliecina klīniski vai subklīniski pierādījumi par nepietiekamību, vai uz ko norāda uzņemto uzturvielu devu aprēķinātie zemie rādītāji, vai

    b) 

    iespēju uzlabot iedzīvotāju vai īpašu iedzīvotāju grupu uzturvielu uzņemšanas apstākļus un/vai izlīdzināt uzņemto vitamīnu un minerālvielu devu iespējamo nepietiekamību ēšanas paradumu izmaiņu dēļ, vai

    c) 

    vispārpieņemamu zinātnes atziņu attīstību par vitamīnu un minerālvielu nozīmi pārtikā un izrietošo ietekmi uz veselību.

    ▼M1

    3.  

    Šā panta 1. punktā minēto sarakstu grozījumus pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru, ņemot vērā Iestādes atzinumu.

    Steidzamības dēļ Komisija var izmantot 14. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru, lai no šā panta 1. punktā minētā saraksta svītrotu kādu vitamīnu vai minerālvielu.

    Pirms šo grozījumu izdarīšanas Komisija apspriežas ar ieinteresētajām pusēm, jo īpaši ar pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem un patērētāju grupām.

    ▼B

    4. pants

    Ierobežojumi attiecībā uz vitamīnu un minerālvielu pievienošanu

    Vitamīnus un minerālvielas nedrīkst pievienot:

    a) 

    neapstrādātiem produktiem, tostarp, bet ne tikai, augļiem, dārzeņiem, gaļai, mājputnu gaļai un zivīm;

    b) 

    dzērieniem, kas satur vairāk nekā 1,2 % spirta pēc tilpuma, izņemot un atkāpjoties no 3. panta 2. punkta, produktiem:

    i) 

    kas minēti 44. panta 6. un 13. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1493/1999 (1999. gada 17. maijs) par vīna tirgus kopīgo organizāciju ( 2 ); un

    ii) 

    kas bija pieejami tirdzniecībā pirms šīs regulas pieņemšanas; un

    iii) 

    par kuriem dalībvalsts ir paziņojusi Komisijai saskaņā ar 11. pantu,

    un ar noteikumu, ka nav uzturvērtības norādes vai norādes attiecībā uz veselību.

    ▼M1

    Pasākumus, ar kuriem nosaka papildu pārtikas produktus vai pārtikas produktu kategorijas, kam nedrīkst pievienot īpašus vitamīnus vai minerālvielas, un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, var pieņemt saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvās kontroles procedūru, ievērojot zinātniskus pierādījumus un ņemot vērā attiecīgo produktu vai produktu kategoriju uzturvērtību.

    ▼B

    5. pants

    Tīrības kritēriji

    ▼M1

    1.  
    Pasākumus, ar kuriem nosaka tīrības kritērijus II pielikumā minētajiem vitamīnu preparātiem un minerālvielām un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, papildinot to, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru, ja vien uz tiem neattiecas šā panta 2. punkts.

    ▼B

    2.  
    Piemēro vitamīnu un minerālvielu tīrības kritērijus, kas uzskaitīti II pielikumā un noteikti Kopienas tiesību aktos attiecībā uz izmantošanu pārtikas produktu ražošanā citiem mērķiem nekā paredz šī regula.
    3.  
    Attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajām vitamīniem un minerālvielām, kuriem tīrības kritēriji nav noteikti Kopienas tiesību aktos un līdz šādu noteikumu pieņemšanai, ir spēkā starptautisko iestāžu ieteiktie vispārpieņemtie tīrības kritēriji, kā arī var piemērot tos dalībvalsts noteikumus, kuri nosaka stingrākus tīrības kritērijus.

    6. pants

    Nosacījumi attiecībā uz vitamīnu un minerālvielu pievienošanu

    ▼M1

    1.  
    Ja pārtikai pievieno vitamīnu vai minerālvielu, vitamīna vai minerālvielas kopējais daudzums pārtikas produktā pārdošanas brīdī neatkarīgi no paredzētā mērķa nedrīkst pārsniegt maksimālo daudzumu. Pasākumus, ar kuriem nosaka minēto daudzumu un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvās kontroles procedūru. Šim nolūkam Komisija var līdz 2009. gada 19. janvārim iesniegt projektu pasākumiem maksimālā apjoma noteikšanai. Attiecībā uz koncentrētiem un dehidrētiem produktiem spēkā ir tie maksimālie daudzumi, kas pieļaujami patēriņam paredzētā pārtikas produktā saskaņā ar ražotāja norādījumiem.
    2.  
    Visus nosacījumus, ar kuriem ierobežo vai aizliedz īpaša vitamīna vai minerālvielas pievienošanu pārtikas produktam vai pārtikas produktu kategorijai un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia to papildinot, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

    ▼B

    3.  

    Nosakot 1. punktā minēto maksimālo daudzumu un 2. punktā minētos noteikumus, ņem vērā:

    a) 

    vitamīnu un minerālvielu maksimālo nekaitīguma daudzumu, pamatojoties uz zinātnisku riska novērtējumu, kas balstīts uz vispārpieņemtiem zinātniskiem datiem, ņemot vērā dažādām patērētāju grupām atbilstīgu jutīguma pakāpi;

    b) 

    vitamīnu un minerālvielu daudzumu, ko uzturā uzņem no citiem pārtikas avotiem.

    4.  
    Nosakot 1. punktā minētos maksimālos pieļaujamos daudzumus un 2. punktā minētos nosacījumus, ņem vērā arī iedzīvotājiem ieteicamās vitamīnu un minerālvielu standartdevas.
    5.  

    Nosakot tos 1. punktā minētos vitamīnu un minerālvielu maksimālos pieļaujamos daudzumus un 2. punktā minētos nosacījumus, kuru iedzīvotājiem ieteicamās standartdevas tuvojas maksimālajam nekaitīguma daudzumam, vajadzības gadījumā ņem vērā:

    a) 

    atsevišķu produktu nozīmi iedzīvotāju ikdienas uzturā vai iedzīvotāju apakšgrupu uzturā;

    b) 

    produkta uzturvērtības raksturojumu, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1924/2006.

    ▼M1

    6.  
    Vitamīna vai minerālvielas pievienošanu pārtikas produktiem veic tā, lai šis vitamīns vai minerālviela pārtikas produktā ir vismaz pietiekamā daudzumā, ja tāds noteikts saskaņā ar Direktīvas 90/496/EEK pielikumu. Pasākumus, ar kuriem nosaka minimālos daudzumus īpašiem pārtikas produktiem vai pārtikas produktu kategorijām, tostarp jebkādus daudzumus, kas ir mazāki par iepriekšminēto pietiekamo daudzumu, un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar šīs regulas 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

    ▼B

    7. pants

    Marķēšana, noformējums un reklāma

    ▼M1

    1.  
    To pārtikas produktu marķējumā, noformējumā un reklāmā, kam ir pievienoti vitamīni un minerālvielas, nedrīkst būt nekādas tiešas vai netiešas norādes par to, ka līdzsvarots un daudzveidīgs uzturs nenodrošina nepieciešamo uzturvielu daudzumu. Vajadzības gadījumā attiecībā uz kādu īpašu uzturvielu saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvās kontroles procedūru var pieņemt atkāpi, kuras mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, papildinot to.

    ▼B

    2.  
    To pārtikas produktu marķējums, noformējums un reklāma, kam ir pievienoti vitamīni un minerālvielas, nedrīkst maldināt vai krāpt patērētājus attiecībā uz pārtikas produkta īpašo uzturvērtību, ko pārtikas produkts iegūst, pievienojot tam attiecīgo uzturvielu.

    ▼M4

    3.  
    Uzturvērtības marķējums ir obligāts tiem produktiem, kuriem pievienoti vitamīni un minerālvielas un uz kuriem attiecas šī regula. Marķējumā norāda Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulas (EK) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem ( 3 ) 30. panta 1. punktā uzskaitītos datus, kā arī pārtikas produktiem pievienoto vitamīnu un minerālvielu kopējo daudzumu.

    ▼B

    4.  
    To pārtikas produktu marķējumā, kam ir pievienoti vitamīni vai minerālvielas, var būt norāde par šo piedevu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006.
    5.  
    Šo pantu piemēro, neskarot citus noteikumus pārtikas aprites tiesību aktos, kurus piemēro īpašām pārtikas kategorijām.
    6.  
    Šā panta piemērošanas noteikumus var precizēt 14. panta 2. punktā minētajā kārtībā.



    III NODAĻA

    DAŽU CITU VIELU PIEVIENOŠANA

    8. pants

    Aizliegtās vielas, ierobežotās vielas un vielas, kuras pārbauda Kopienas iestādes

    1.  
    Šajā pantā paredzētā kārtība jāievēro, ja vielu, kas nav vitamīni vai minerāli, vai arī sastāvdaļu, kuras sastāvā ir viela, kas nav vitamīni vai minerālvielas, pievieno pārtikas produktiem vai to izmanto pārtikas produktu ražošanā tādā veidā, ka rezultātā patēriņa daudzums ievērojami pārsniegtu patēriņu, kuru uzņemtu normālos apstākļos ar līdzsvarotu un daudzveidīgu uzturu un/vai kas citādi radītu iespējamas briesmas patērētājiem.

    ▼M1

    2.  

    Lai vajadzības gadījumā III pielikumā iekļautu kādu vielu un sastāvdaļu, Komisija pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju var saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru pieņemt lēmumu grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, katrā konkrētajā gadījumā iepriekš saņemot Iestādes izvērtējumu par pieejamo informāciju. Jo īpaši:

    a) 

    ja ir konstatēta šīs vielas un/vai šīs vielas sastāvdaļas kaitīgā ietekme uz veselību, to:

    i) 

    iekļauj III pielikuma A daļā un aizliedz pievienot pārtikas produktiem vai izmantot pārtikas produktu ražošanā; vai

    ii) 

    iekļauj III pielikuma B daļā un atļauj pievienot pārtikas produktiem vai izmantot pārtikas produktu ražošanā, tikai ievērojot šeit minētos nosacījumus;

    b) 

    ja ir konstatēts, ka vielas izmantošana, iespējams, ir veselībai kaitīga, tomēr vēl arvien nav iegūta zinātniski pamatota pārliecība, vielu iekļauj III pielikuma C daļā.

    Steidzamības dēļ Komisija var izmantot 14. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru, lai III pielikuma A vai B daļā iekļautu kādu vielu vai sastāvdaļu.

    ▼B

    3.  
    Kopienas noteikumos, ko piemēro īpašiem pārtikas produktiem, papildus šīs regulas noteikumiem var paredzēt dažu vielu izmatošanas ierobežošanu vai aizliegšanu.
    4.  
    Uzņēmēji, kas iesaistīti pārtikas apritē, vai jebkuras citas ieinteresētās personas var jebkurā laikā iesniegt iestādei zinātniskus datus, kas pierāda III pielikuma C daļā iekļautās vielas nekaitīgumu, pielietojot to kāda pārtikas produkta vai pārtikas produktu kategorijas ražošanā, un izskaidro šīs pielietošanas mērķi. Iestāde nekavējoties informē dalībvalstis un Komisiju par šādu iesniegtu informāciju un dara tām pieejamus attiecīgos dokumentus.

    ▼M1

    5.  

    Četru gadu laikā no dienas, kad viela ir iekļauta III pielikuma C daļā, ņemot vērā Iestādes atzinumu par jebkuriem datiem, kas atbilstīgi 4. punktam ir iesniegti izvērtēšanai, saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvās kontroles procedūru pieņem lēmumu, kura mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, atļaut III pielikuma C daļā iekļautās vielas plašu izmantošanu vai arī, vajadzības gadījumā, iekļaut vielu III pielikuma A vai B daļā.

    Steidzamības dēļ Komisija var izmantot 14. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru, lai III pielikuma A vai B daļā iekļautu kādu vielu vai sastāvdaļu.

    ▼B

    6.  
    Komisija 14. panta 2. punktā minētajā kārtībā nosaka šā panta īstenošanas noteikumus, tostarp noteikumus saistībā ar iesniegto informāciju, kas minēta šā panta 4. punktā.



    IV NODAĻA

    VISPĀRĪGIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

    9. pants

    Kopienas reģistrs

    1.  
    Komisija izveido un uztur Kopienas reģistru par vitamīnu, minerālvielu un dažu citu vielu pievienošanu pārtikas produktiem, turpmāk — “reģistrs”.
    2.  

    Reģistrā iekļauj:

    a) 

    I pielikumā uzskaitītos vitamīnus un minerālvielas, ko drīkst pievienot pārtikas produktiem;

    b) 

    II pielikumā uzskaitītos vitamīnu preparātus un minerālvielas, ko drīkst pievienot pārtikas produktiem;

    c) 

    vitamīnu un minerālvielu maksimālos un minimālos daudzumus, ko drīkst pievienot pārtikas produktiem, kā arī jebkādus ar to saistītus nosacījumus saskaņā ar 6. pantu;

    d) 

    informāciju par valsts noteikumiem par vitamīnu un minerālvielu obligātu pievienošanu, kā minēts 11. pantā;

    e) 

    jebkādus ierobežojumus attiecībā uz vitamīnu un minerālvielu pievienošanu, kā noteikts 4. pantā;

    f) 

    vielas, par kurām iesniegta dokumentācija, kā minēts 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

    g) 

    informāciju par III pielikumā minētajām vielām un pamatojumu to iekļaušanai šajā pielikumā;

    h) 

    informācija par vielām, kas ir uzskaitītas III pielikuma C daļā, kuru izmantošana pamatā ir atļauta, kā norādīts 8. panta 5. punktā.

    3.  
    Reģistru dara pieejamu sabiedrībai.

    10. pants

    Brīva preču aprite

    Neskarot Līgumu un jo īpaši tā 28. un 30. pantu, dalībvalstis, piemērojot nesaskaņotus dalībvalstu noteikumus par vitamīnu un minerālvielu pievienošanu pārtikas produktiem, nedrīkst ierobežot vai aizliegt tādu pārtikas produktu tirdzniecību, kas atbilst šīs regulas un tās īstenošanai pieņemto Kopienas noteikumu prasībām.

    11. pants

    Dalībvalstu tiesību akti

    1.  
    Līdz 2007. gada 19. julijs dalībvalstis informē Komisiju par spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem par vitamīnu un minerālvielu obligātu pievienošanu, kā arī par produktiem, uz kuriem attiecas 4. panta b) punktā paredzētais izņēmums.
    2.  

    Ja, nepastāvot Kopienas noteikumiem, dalībvalsts uzskata par vajadzīgu pieņemt jaunus tiesību aktus:

    a) 

    par vitamīnu un minerālvielu obligātu pievienošanu konkrētiem pārtikas produktiem vai pārtikas produktu kategorijām; vai

    b) 

    par dažu citu vielu ierobežojumu vai aizliegumu izmantot tās konkrētu pārtikas produktu ražošanā,

    tā paziņo par to Komisijai 12. pantā noteiktajā kārtībā.

    12. pants

    Paziņošanas kārtība

    1.  
    Ja dalībvalsts uzskata par vajadzīgu pieņemt jaunu tiesību aktu, tā informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par plānotajiem pasākumiem un sniedz šo pasākumu pamatojumu.
    2.  
    Komisija apspriežas ar komiteju, kas minēta 14. panta 1. punktā, ja Komisija šādu apspriešanos uzskata par lietderīgu vai ja to pieprasa kāda dalībvalsts, un sniedz atzinumu par plānotajiem pasākumiem.
    3.  
    Attiecīgā dalībvalsts plānotos pasākumus var veikt tikai sešus mēnešus pēc 1. punktā minētās paziņošanas un ar noteikumu, ka Komisijas atzinums nav negatīvs.

    Ja Komisijas atzinums ir negatīvs, tā 14. panta 2. punktā minētajā kārtībā un pirms šā punkta pirmajā daļā noteiktā termiņa beigām nosaka, vai plānotos pasākumus drīkst īstenot. Komisija var pieprasīt konkrētus plānoto pasākumu grozījumus.

    13. pants

    Aizsardzības pasākumi

    1.  
    Ja kādai dalībvalstij ir nopietni iemesli uzskatīt, ka kāds produkts apdraud cilvēka veselību, lai arī tas atbilst šīs regulas noteikumiem, šī dalībvalsts uz laiku var apturēt vai aizliegt attiecīgo noteikumu piemērošanu savas valsts teritorijā.

    Dalībvalsts nekavējoties par to paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai un sniedz šā lēmuma pamatojumu.

    2.  
    Saskaņā ar 14. panta 2. punktā noteikto kārtību vajadzības gadījumā pēc iestādes atzinuma saņemšanas pieņem lēmumu.

    Komisija šo procedūru var ierosināt pēc savas iniciatīvas.

    3.  
    Dalībvalsts, kas minēta 1. punktā, var saglabāt ierobežojumus vai aizliegumu, līdz tai paziņo 2. punktā minēto lēmumu.

    ▼M1

    14. pants

    Komitejas procedūra

    1.  
    Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. panta 1. punktu.
    2.  

    Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

    Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

    3.  
    Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
    4.  
    Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

    ▼B

    15. pants

    Uzraudzība

    Lai veicinātu to pārtikas produktu efektīvu uzraudzību, kam ir pievienoti vitamīni un minerālvielas, kā arī tādu pārtikas produktu efektīvu uzraudzību, kuru sastāvā ir III pielikuma B un C daļā minētās vielas, dalībvalstis var pieprasīt, lai uzņēmējs, kas iesaistīts pārtikas apritē, vai persona, kas šādus pārtikas produktus laiž tirgū attiecīgās dalībvalsts teritorijā, paziņo kompetentajai iestādei par šādu laišanu tirgū, pārsūtot tai produkta marķējuma paraugu. Šādos gadījumos var pieprasīt arī informāciju par šādu produktu izņemšanu no tirgus.

    16. pants

    Novērtējums

    Komisija līdz 2013. gada 1. julijs iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanas sekām, jo īpaši attiecībā uz tādu pārtikas produktu tirgus attīstību, kam pievienoti vitamīni un minerālvielas, šādu produktu patēriņu, iedzīvotāju uzņemtajām uzturvielu devām un ēšanas paradumu izmaiņām, dažu citu vielu pievienošanu, papildus iesniedzot visa veida priekšlikumus šīs regulas grozījumiem, ko Komisija uzskata par vajadzīgiem. Šajā sakarā dalībvalstis iesniedz Komisijai attiecīgo nepieciešamo informāciju līdz 2012. gada 1. julijs. Šā panta piemērošanas noteikumus precizē 14. panta 2. punktā minētajā kārtībā.

    17. pants

    Pārejas pasākumi

    1.  

    Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta un līdz 2014. gada 19. janvāris dalībvalstis savā teritorijā var atļaut tādu vitamīnu un minerālvielu izmantošanu, kuri nav minēti I pielikumā vai kurus neizmanto II pielikumā minētajos veidos, ar noteikumu, ka:

    a) 

    attiecīgo vielu izmanto pievienošanā pārtikai, ko realizē 2007. gada 19. janvāris Kopienā, un

    b) 

    pamatojoties uz dokumentiem, kuri atļauj attiecīgās vielas izmantošanu un kurus dalībvalsts iesniedz Komisijai ne vēlāk kā 2010. gada 19. janvāris, iestāde nav izteikusi noraidošu atzinumu par šīs vielas izmantošanu vai arī tās izmantošanu konkrētajā veidā pārtikas ražošanā.

    2.  
    Līdz 2014. gada 19. janvāris, ievērojot Līguma noteikumus, var turpināt piemērot pašreizējos valsts ierobežojumus vai aizliegumus attiecībā uz tādu pārtikas produktu tirdzniecību, kuros ir ietverti vitamīni un minerālvielas, kas nav ietverti sarakstā I pielikumā, vai tādā veidā, kas nav minēts II pielikumā.
    3.  
    Dalībvalstis, ievērojot Līguma noteikumus, turpina piemērot pašreizējos valsts noteikumus attiecība uz to vitamīnu un minerālvielu maksimālo un minimālo daudzumu, kuras uzskaitītas I pielikumā, kuras pievieno pārtikas produktiem, un attiecībā uz nosacījumiem, kas piemērojami šīm pievienotajām vielām līdz attiecīgu Kopienas pasākumu pieņemšanai saskaņā ar 6. pantu vai saskaņā ar citiem īpašiem Kopienas noteikumiem.

    18. pants

    Spēkā stāšanās

    Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    To piemēro no 2007. gada 1. julijs.

    Pārtikas produktus, kas ir laisti tirgū vai marķēti pirms 2007. gada 1. julijs un kuri neatbilst šai regulai, drīkst tirgot līdz to derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2009. gada 31. decembris.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.



    I PIELIKUMS

    Vitamīni un minerālvielas, ko drīkst pievienot pārtikas produktiem

    1.   Vitamīni

    A vitamīns

    D vitamīns

    E vitamīns

    K vitamīns

    B 1 vitamīns

    B 2 vitamīns

    Niacīns

    Pantotēnskābe

    B 6 vitamīns

    Folijskābe

    B 12 vitamīns

    Biotīns

    C vitamīns

    2.   Minerālvielas

    Kalcijs

    Magnijs

    Dzelzs

    Varš

    Jods

    Cinks

    Mangāns

    Nātrijs

    Kālijs

    Selēns

    Hroms

    Molibdēns

    Fluorīds

    Hlorīds

    Fosfors

    ▼M2

    Bors

    ▼M2



    II PIELIKUMS

    Vitamīnu preparāti un minerālvielas, ko drīkst pievienot pārtikas produktiem

    1.    Vitamīnu preparāti

    A VITAMĪNS

    retinols

    retinilacetāts

    retinilpalmitāts

    beta-karotīns

    D VITAMĪNS

    holekalciferols

    ergokalciferols

    E VITAMĪNS

    D-alfa-tokoferols

    DL-alfa-tokoferols

    D-alfa-tokoferilacetāts

    DL-alfa-tokoferilacetāts

    skābais D-alfa-tokoferilsukcināts

    K VITAMĪNS

    filohinons (fitomenadions)

    menahinons ( *1 )

    B1 VITAMĪNS

    tiamīna hidrohlorīds

    tiamīna mononitrāts

    B2 VITAMĪNS

    riboflavīns

    nātrija riboflavīn-5′-fosfāts

    NIACĪNS

    nikotīnskābe

    nikotīnamīds

    PANTOTĒNSKĀBE

    kalcija D-pantotenāts

    nātrija D-pantotenāts

    dekspantenols

    B6 VITAMĪNS

    piridoksīna hidrohlorīds

    piridoksīn-5′-fosfāts

    piridoksīna dipalmitāts

    FOLIJSKĀBE

    pteroilmonoglutamīnskābe

    kalcija-L-metilfolāts

    B12 VITAMĪNS

    ciānkobalamīns

    hidroksokobalamīns

    BIOTĪNS

    D-biotīns

    C VITAMĪNS

    L-askorbīnskābe

    nātrija L-askorbāts

    kalcija L-askorbāts

    kālija L-askorbāts

    L-askorbil-6-palmitāts

    2.    Minerālvielas

    kalcija karbonāts

    kalcija hlorīds

    kalcija citrāta malāts

    citronskābes kalcija sāļi

    kalcija glikonāts

    kalcija glicerofosfāts

    kalcija laktāts

    ortofosforskābes kalcija sāļi

    kalcija hidroksīds

    kalcija malāts

    kalcija oksīds

    kalcija sulfāts

    ▼M7

    kalcija fosforiloligosaharīdi

    ▼M2

    magnija acetāts

    magnija karbonāts

    magnija hlorīds

    citronskābes magnija sāļi

    magnija glikonāts

    magnija glicerofosfāts

    ortofosforskābes magnija sāļi

    magnija laktāts

    magnija hidroksīds

    magnija oksīds

    magnija kālija citrāts

    magnija sulfāts

    dzelzs bisglicināts

    dzelzs karbonāts

    dzelzs citrāts

    dzelzs amonija citrāts

    dzelzs glikonāts

    dzelzs fumarāts

    dzelzs nātrija difosfāts

    dzelzs laktāts

    dzelzs sulfāts

    ▼M3

    dzelzs amonija fosfāts

    dzelzs(III)-nātrija-EDTA

    ▼M2

    dzelzs difosfāts (dzelzs pirofosfāts)

    dzelzs saharāts

    elementārā dzelzs (karbonil- + elektrolītiski + reducēta ar ūdeņradi)

    vara karbonāts

    vara citrāts

    vara glikonāts

    vara sulfāts

    vara-lizīna komplekss

    nātrija jodīds

    nātrija jodāts

    kālija jodīds

    kālija jodāts

    cinka acetāts

    cinka bisglicināts

    cinka hlorīds

    cinka citrāts

    cinka glikonāts

    cinka laktāts

    cinka oksīds

    cinka karbonāts

    cinka sulfāts

    mangāna karbonāts

    mangāna hlorīds

    mangāna citrāts

    mangāna glikonāts

    mangāna glicerofosfāts

    mangāna sulfāts

    nātrija bikarbonāts

    nātrija karbonāts

    nātrija citrāts

    nātrija glikonāts

    nātrija laktāts

    nātrija hidroksīds

    ortofosforskābes nātrija sāļi

    ar selēnu bagātināts raugs ( *2 )

    nātrija selenāts

    nātrija hidrogēnselenīts

    nātrija selenīts

    nātrija fluorīds

    kālija fluorīds

    kālija bikarbonāts

    kālija karbonāts

    kālija hlorīds

    kālija citrāts

    kālija glikonāts

    kālija glicerofosfāts

    kālija laktāts

    kālija hidroksīds

    ortofosforskābes kālija sāļi

    hroma (III) hlorīds un tā heksahidrāts

    hroma (III) sulfāts un tā heksahidrāts

    ▼M3

    hroma pikolināts

    ▼M5

    hroma (III) laktāta trihidrāts

    ▼M2

    amonija molibdāts (molibdēns (VI))

    nātrija molibdāts (molibdēns (VI))

    borskābe

    nātrija borāts

    ▼B



    III PIELIKUMS

    Vielas, kuru lietošana pārtikas produktos ir aizliegta, ierobežota vai uz kuras pārbauda Kopienas iestādes

    A daļa — Aizliegtās vielas

    ▼M10

    Alvejas emodīns un visi preparāti, kuros ir šī viela

    Dantrons un visi preparāti, kuros ir šī viela

    Emodīns un visi preparāti, kuros ir šī viela

    ▼M6

    Ephedra augs un tā preparāti, kas iegūti no Ephedra sugām

    ▼M10

    Aloe sugu lapu preparāti, kas satur hidroksiantracēna atvasinājumus

    ▼M9

    Yohimbe koka miza un tās preparāti, kas iegūti no Yohimbe (Pausinystalia yohimbe (K. Schum) Pierre ex Beille)

    ▼M8

    B DAĻA

    Vielas, kuru lietošana ir ierobežota



    Ierobežotā viela

    Lietošanas nosacījumi

    Papildu prasības

    Transtaukskābes, kuras nav dzīvnieku izcelsmes taukos dabiski esošas transtaukskābes

    Maksimums 2 grami uz 100 gramiem tauku pārtikā, kas paredzēta galapatērētājam, un pārtikā, kas paredzēta piegādei mazumtirdzniecībā

    Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji, kuri citiem pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem piegādā pārtiku, kas nav paredzēta galapatērētājam vai nav paredzēta piegādei mazumtirdzniecībā, nodrošina, ka pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem, kam attiecīgo pārtiku piegādā, tiek sniegta informācija par tādu transtaukskābju saturu, kuras nav dzīvnieku izcelsmes taukos dabiski esošas transtaukskābes, ja šis saturs pārsniedz 2 gramus uz 100 gramiem tauku.

    ▼B

    C daļa — Vielas, kuras pārbauda Kopienas iestādes

    ▼M10

    Rhamnus frangula L. vai Rhamnus purshiana DC. mizas preparāti, kas satur hidroksiantracēna atvasinājumus

    Cassia senna L. lapu vai augļu preparāti, kas satur hidroksiantracēna atvasinājumus

    Rheum palmatum L., Rheum officinale Baillon un to hibrīdu sakņu vai sakneņu preparāti, kas satur hidroksiantracēna atvasinājumus

    ▼M9 —————


    ( 1 ) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 575/2006 (OV L 100, 8.4.2006., 3. lpp.).

    ( 2 ) OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2165/2005 (OV L 345, 28.12.2005., 1. lpp.).

    ( 3 ) OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.

    ( *1 ) Menahinons galvenokārt sastopams kā menahinons-7 un retāk kā menahinons-6.

    ( *2 ) Ar selēnu bagātināti raugi, ko iegūst no kultūras, pievienojot nātrija selenītu kā selēna avotu, un kas sausā veidā, kādā tos tirgo, satur ne vairāk kā 2,5 mg Se/g. Raugā dominējošais organiskā selēna veids ir selēnmetionīns (60–85 % no kopējā ekstrahētā selēna daudzuma produktā). Citu organiskā selēna savienojumu, ieskaitot selēncisteīnu, saturs nedrīkst pārsniegt 10 % no kopējā ekstrahētā selēna daudzuma produktā. Neorganiskā selēna koncentrācija parasti nedrīkst pārsniegt 1 % no kopējā ekstrahētā selēna daudzuma produktā.

    Top