2005R0027 — LV — 29.11.2005 — 003.001

---

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

▼C1 PADOMES REGULA (EK) NR. 27/2005 (2004. gada 22. decembris), ar ko 2005. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem — ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi ▼B (OV L 012, 14.1.2005, p.1)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	PADOMES REGULA (EK) NR. 860/2005 (2005. gada 30. maijs),	L 144	1	8.6.2005
►M2	KOMISIJAS REGULA (EK) NR. 1262/2005 (2005. gada 1. augusts),	L 201	23	2.8.2005
►M3	PADOMES REGULA (EK) NR. 1300/2005 (2005. gada 3. augusts),	L 207	1	10.8.2005
►M4	PADOMES REGULA (EK) NR. 1936/2005 (2005. gada 21. novembris),	L 311	1	26.11.2005

Labota ar:

►C1	Kļūdu labojums, OV L 281, 25.10.2005, lpp 1  (27/05)

---

▼B

▼C1

PADOMES REGULA (EK) NR. 27/2005

(2004. gada 22. decembris),

ar ko 2005. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem — ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi

I NODAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Temats

Šī regula nosaka zvejas iespējas 2005. gadam konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām un īpašus nosacījumus, saskaņā ar kuriem šīs zvejas iespējas izmantojamas.

Tomēr konkrētiem Antarktikas krājumiem tā nosaka zvejas iespējas un īpašus nosacījumus laikposmiem, kas izklāstīti IF pielikumā.

2. pants

Darbības joma

Šī regula attiecas uz:

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmantotas šādas definīcijas:

4. pants

Zvejas zonas

Šajā regulā izmanto šādas zonu definīcijas:

II NODAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS UN AR TĀM SAISTĪTIE NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM

5. pants

Zvejas iespējas un piešķiršana

1.  Zvejas iespējas Kopienas kuģiem Kopienas ūdeņos vai konkrētos Kopienai nepiederošos ūdeņos un šādu zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm ir tāds, kā izklāstīts I pielikumā.

▼M1

2.  Ar šo Kopienas kuģiem I pielikumā noteikto kvotu robežās ļauj zvejot ūdeņos, uz kuriem attiecas Farēru salu, Grenlandes, Islandes un Norvēģijas zvejniecību jurisdikcija, un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot 9., 16. un 17. pantā izklāstītos nosacījumus.

▼C1

3.  Komisija nosaka zvejas iespējas moivai zonās V, XIV (Grenlandes ūdeņos), kas izmantojamas Kopienai, atbilstīgi 7,7 % no moivas KPN, tiklīdz KPN ir noteikta.

4.  Zvejas iespējas sudrabotā heka krājumiem zonās I–XIV (EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi) un siļķei zonās I un II (EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi) Komisija var palielināt saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (EK) No 2371/2002 30. panta 2. punktā, kad trešās valstis nerespektē šo krājumu atbildīgu apsaimniekošanu.

6. pants

Īpaši noteikumi un piešķiršana

Zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm, kas izklāstīts I pielikumā, neskar:

7. pants

Kvotu elastība

2005. gadam šīs regulas I pielikumā ir norādīti šādi krājumi:

8. pants

Noteikumi zvejas un piezvejas izkraušanai krastā

1.  Zivis no krājumiem, kuriem ir noteiktas zvejas iespējas, nedrīkst paturēt uz klāja vai izkraut krastā, ja vien:

2.  Visu krastā izkrauto uzskaita attiecībā pret kvotu vai, ja Kopienas daļa nav sadalīta starp dalībvalstīm kvotu veidā, attiecībā pret Kopienas daļu, izņemot nozvejas, kas veiktas saskaņā ar 1. punkta c), e) un f) apakšpunktu.

3.  Atkāpjoties no 1. punkta, kad dalībvalstu zvejas iespējas siļķei apakšapgabalos II (EK ūdeņi), III, IV un apakšrajonā VII d ir izmantotas, ir aizliegts kuģiem, kas kuģo ar konkrētās dalībvalsts karogu un ir reģistrēti Kopienā un zvejo zvejniecībās, uz kurām attiecas būtiski nozvejas ierobežojumi, izkraut nozvejas, kuras ir nešķirotas un kurās ir siļķes.

4.  Piezvejas procentuālās attiecības noteikšanu un tās izvietošanu veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 850/98 4. un 11. pantu un Regulas (EK) Nr. 88/98 2. un 3. pantu.

9. pants

Piekļuves ierobežojumi

Kopienas kuģi nezvejo Skagerakā 12 jūras jūdžu robežās no Norvēģijas bāzes līnijas. Tomēr kuģiem, kas kuģo ar Dānijas vai Zviedrijas karogiem, ir atļauts zvejot līdz pat 4 jūdzēm no Norvēģijas bāzes līnijas.

▼M1

Islandes jurisdikcijā esošajos ūdeņos Kopienas kuģi drīkst zvejot tikai apgabalā, kuru ierobežo taisnes, kas secīgi savieno punktus ar šādām koordinātām:

▼C1

10. pants

Īpaši noteikumi nešķirotu nozveju izkraušanai krastā apakšapgabalos IIa (EK ūdeņi), III, IV un VIId

Pasākumus, kas izklāstīti II pielikumā, piemēro attiecībā uz nešķirotu nozveju, kas izkrauta krastā apakšapgabalos IIa (EK ūdeņi), III, IV un VIId, izkraušanai krastā.

11. pants

Citi tehniskie un kontroles pasākumi

Tehniskos pasākumus, kas izklāstīti III pielikumā, 2005. gadā piemēro papildus tiem, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 850/98, Regulā (EK) Nr. 88/98, Regulā (EK) Nr. 1626/94 un Regulā (EK) Nr. 973/2001.

Sīki izstrādāti noteikumi III pielikuma 10. punkta īstenošanai var tikt pieņemti saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā.

12. pants

Piepūles ierobežojumi un saistītie noteikumi krājumu pārvaldībai

1.  No 2005. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. janvārim attiecībā uz mencu krājumu pārvaldību Kategatā, Ziemeļjūrā, Lamanša austrumu daļā, Skagerakā un apgabalā uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā piemēro zvejas piepūles ierobežojumus un ar tiem saistītos nosacījumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 2287/2003 (2003. gada 19. decembris), ar ko attiecībā uz atsevišķiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām nosaka zvejas iespējas 2004. gadam, kā arī ar tām saistītos nosacījumus, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un Kopienas kuģiem ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi ( 27 ), V pielikuma 1.–5., 6.a, 6.c, 6.d, 6.e un 7.–22. punktā.

2.  Laikposmam no 2005. gada 1. februāra līdz 2005. gada 31. decembrim attiecībā uz mencu krājumu pārvaldību, kas minēti 1. punktā, piemēro zvejas piepūles ierobežojumus un ar tiem saistītos nosacījumus, kas noteikti IVa pielikumā.

3.  No 2005. gada 1. februāra zvejas piepūles ierobežojumus un ar tiem saistītos nosacījumus, kas noteikti IVb pielikumā, piemēro zvejas pārvaldībai Kantabrijas jūrā un Rietumibērijas pussalā.

4.  No 2005. gada 1. februāra zvejas piepūles ierobežojumus un ar tiem saistītos nosacījumus, kas noteikti IVc pielikumā, piemēro jūrasmēļu krājumu pārvaldībai Lamanša rietumu daļā.

5.  Zvejas piepūles ierobežojumi un ar tiem saistītie noteikumi, kas noteikti V pielikumā, jāpiemēro tūbīšu krājumu pārvaldībai Skagerakā un Ziemeļjūrā.

6.  Komisija noteiks galīgo zvejas piepūli 2005. gadam tūbīšu zvejai zonās IIa, IIIa, IV, pamatojoties uz noteikumiem, kas noteikti V pielikuma 6. punktā.

7.  Visiem kuģiem, kas izmanto zvejas rīku veidus, kuri norādīti, attiecīgi, IVa, IVb, IVc pielikuma 4. punktā, un kas veic zveju apgabalos, kuri noteikti, attiecīgi, IVa, IVb, IVc pielikumu 2. punktā, ir īpaša zvejas atļauja, kas izsniegta saskaņā ar 7. pantu Regulā (EK) Nr. 1627/94.

8.  Dalībvalstis nodrošina, ka 2005. gadā zvejas piepūles līmenis, kuru mēra kilovatdienās, ko pavada prom no ostas, kuģiem, kuriem ir dziļūdens zvejas atļauja, nepārsniedz 90 % no vidējās gada zvejas piepūles, kuru šīs dalībvalsts kuģi izmantoja 2003. gadā reisos, kuriem bija dziļūdens zvejas atļaujas, un zvejojot grunts sugas, kas noteiktas Padomes Regulas (EK) 2347/2002 I un II pielikumā, izņemot Ziemeļatlantijas argentīnas.

III NODAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS UN AR TĀM SAISTĪTIE NOTEIKUMI TREŠO VALSTU KUĢIEM

13. pants

Atļauja

Kuģiem, kas kuģo ar Barbadosas, Gajānas, Japānas, Dienvidkorejas, Norvēģijas, Surinamas, Trinidadas un Tobago, un Venecuēlas karogiem un kuģi, kas reģistrēti Farēru salās, ir atļauts veikt nozveju Kopienas ūdeņos kvotas robežās, kas izklāstītas I pielikumā un uz kuriem attiecas 14., 15., 18., 19., 20., 21., 22., 23. un 24. pantā paredzētie nosacījumi.

14. pants

Ģeogrāfiskie ierobežojumi

Zvejošana ar kuģiem, kas kuģo ar:

15. pants

Nosacījumi nozvejas un piezvejas izkraušanai krastā

Zivis no krājumiem, kurām ir noteiktas zvejas iespējas, nedrīkst paturēt uz klāja vai izkraut, ja vien nozveja nav izdarīta ar kuģiem no trešās valsts, kuriem ir kvota, kas nav izmantota.

IV NODAĻA

LICENCĒŠANAS PASĀKUMI KOPIENAS KUĢIEM

16. pants

Licences un ar tām saistītie nosacījumi

1.  Neatkarīgi no vispārīgiem noteikumiem par zvejas licencēm un īpašajām zvejas atļaujām, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1627/94, zvejai trešās valsts ūdeņos nepieciešama licence, kuru izsniedz trešās valsts iestādes.

Tomēr pirmo daļu nepiemēro šādiem Kopienas kuģiem, kas zvejo Ziemeļjūras Norvēģijas ūdeņos:

2.  Maksimālais licenču skaits un citi ar tām saistīti noteikumi ir tādi, kā noteikts VI pielikuma I daļā. Pieprasījumos pēc licencēm norāda zvejas veidu un kuģa nosaukumu un tehniskās īpašības kuģiem, kam jāizsniedz licences, un dalībvalstu iestādes tos adresē Komisijai. Komisija šos pieprasījumus iesniedz attiecīgo trešo valstu iestādēm.

Ja viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij (veic apmaiņu) zvejas apgabalos, kas noteikti I daļas VI pielikumā, nodošanā ietver attiecīgo licenču nodošanu un par to informē Komisiju. Tomēr kopējais licenču skaits katram zvejas apgabalam, kā noteikts I daļas VI pielikumā, netiek pārsniegts.

3.  Kopienas kuģi izpilda saglabāšanas un kontroles pasākumus un visus citus noteikumus, kas reglamentē zonu, kurā tie darbojas.

17. pants

Farēru salas

Kopienas kuģi, kas licencēti specializētas zvejas veikšanai konkrētām sugām Farēru salu ūdeņos, var veikt specializēto zveju citām sugām ar noteikumu, ka tie iepriekš paziņo Farēru iestādēm par izmaiņām.

V NODAĻA

LICENCĒŠANAS KĀRTĪBA TREŠO VALSTU KUĢIEM

18. pants

Pienākums iegūt licenci un īpašu zvejas atļauju

1.  Neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 2847/93 28.b) panta kuģus, kas kuģo ar Norvēģijas karogu un kam ir ar mazāk nekā 200 GT, atbrīvo no pienākuma turēt licenci un zvejas atļauju.

2.  Licenci un īpašo zvejas atļauju glabā uz kuģa. Tomēr kuģi, kas reģistrēti Farēru salās vai Norvēģijā, ir atbrīvoti no šā pienākuma.

3.  Kuģi no trešajām valstīm, kuriem atļauts zvejot 2004. gada 31. decembrī, var turpināt zvejot, sākot ar 2005. gada 1. janvāri, kamēr kuģu saraksts, kuriem atļauts zvejot, tiek iesniegts Komisijai, un Komisija to apstiprina.

19. pants

Pieteikums licencei un īpašai zvejas atļaujai

Trešās valsts iestādes pieteikumam Komisijai licences un īpašas zvejas atļaujas iegūšanai pievieno šādu informāciju:

20. pants

Licenču skaits

Licenču skaits un īpaši saistītie noteikumi ir noteikti VI pielikuma II daļā.

21. pants

Anulēšana un atsaukšana

1.  Licences un īpašās zvejas atļaujas var anulēt nolūkā izsniegt jaunas licences un īpašas zvejas atļaujas. Šāda anulēšana notiek iepriekšējā dienā pirms Komisijas jauno licenču un īpašo zvejas atļauju izsniegšanas dienas. Jaunās licences un īpašās zvejas atļaujas stājas spēkā no to izsniegšanas dienas.

2.  Licences un īpašās zvejas atļaujas pilnībā vai daļēji atsauc pirms termiņa beigšanās dienas, ja I pielikumā noteiktā kvota attiecīgajam krājumam tikusi izmantota.

3.  Licences un īpašās zvejas atļaujas atsauc visos gadījumos, kad netiek izpildīti pienākumi, kas noteikti šajā regulā.

22. pants

Neatbilstība attiecīgajiem noteikumiem

1.  Nevienam zvejas kuģim netiek izsniegta licence vai īpašā zvejas atļauja laikposmam, kas nepārsniedz 12 mēnešus, ja nav izpildīti pienākumi, kas noteikti šajā regulā.

2.  Komisija iesniedz attiecīgās trešās valsts iestādēm to kuģu nosaukumus un tehniskās īpašības, kuriem nav atļauts zvejot Kopienas zvejas zonā sekojošā mēneša vai mēnešu laikā attiecīgo noteikumu pārkāpumu dēļ.

23. pants

Licences īpašnieka pienākumi

1.  Trešās valsts kuģi izpilda saglabāšanas un kontroles pasākumus, un citus noteikumus, kas reglamentē Kopienas kuģu zvejošanu zonā, kurā tie darbojas, jo īpaši Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94, (EK) Nr. 88/98, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 1434/98 un (EEK) Nr. 1381/87.

2.  Kuģi, kas minēti 1. punktā, izdara ierakstus zvejas žurnālā, kurā ieraksta informāciju, kas izklāstīta VII pielikuma I daļā.

3.  Trešās valsts kuģi, izņemot tos, kas kuģo ar Norvēģijas karogu, zvejo ICES rajonā IIIa, iesniedz Komisijai informāciju, kas izklāstīta VIII pielikumā, saskaņā ar noteikumiem, kas noteikti šajā pielikumā.

24. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz Franču Gviānas departamentu

1.  Licences zvejošanai Franču Gviānas departamenta ūdeņos piešķir ar noteikumu, ka attiecīgā kuģa īpašnieks apņemas pēc Komisijas pieprasījuma atļaut uz kuģa uzkāpt novērotājam.

2.  Katra kuģa kapteinis, kuram ir licence spuru zivju vai tunzivju zvejai Franču Gviānas departamenta ūdeņos, pēc katra brauciena izkraujot nozveju krastā, iesniedz deklarāciju franču iestādēm, kurā norāda nozvejoto un uz kuģa glabāto garneļu daudzumu kopš pēdējās deklarācijas. Šī deklarācija ir saskaņā ar paraugu, kas izklāstīts VI pielikuma III daļā. Kuģa kapteinis ir atbildīgs par šīs deklarācijas precizitāti. Franču iestādes veic visus attiecīgos pasākumus, lai pārbaudītu šo deklarāciju precizitāti, jo īpaši pārbaudot tās attiecībā pret zvejas žurnālu, kas minēts 23. panta 2. punktā. Pēc tam, kad deklarācija pārbaudīta, to paraksta kompetenta amatpersona. Pirms katra mēneša beigām franču iestādes Komisijai nosūta visas deklarācijas, kas attiecas uz iepriekšējo mēnesi.

3.  Kuģi, kas zvejo Franču Gviānas departamenta ūdeņos, veic ierakstus zvejas žurnālā, kas atbilst paraugam VII pielikuma II daļā. Šī zvejas žurnāla kopiju ar franču iestāžu starpniecību nosūta Komisijai 30 dienu laikā pēc katra zvejas brauciena pēdējās dienas.

4.  Ja mēneša laikā Komisija nesaņem nekādu paziņojumu attiecībā uz kuģi, kam ir licence zvejai Franču Gviānas departamenta ūdeņos, šī kuģa licence tiek anulēta.

VI NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO NAFO UZRAUDZĪBAS APGABALĀ

1. IEDAĻA

Kopienas dalība

25. pants

Kuģu saraksts

1.  Tikai Kopienas kuģiem ar vairāk nekā 50 bruto tilpību, kuriem izsniegta īpaša viņu karoga dalībvalsts zvejas atļauja un kuri ir ietverti NAFO kuģu reģistrā, ir tiesīgi ar nosacījumiem, kas izklāstīti atļaujā, zvejot, glabāt uz kuģa, pārkraut un izkraut krastā zivju resursus no NAFO uzraudzības apgabala.

2.  Katra dalībvalsts, vismaz 15 dienas pirms tam, kad jauns kuģis iebrauc NAFO uzraudzības apgabalā, elektroniskā veidā informē Komisiju par visiem grozījumiem to kuģu sarakstā, kuri kuģo ar tās karogu un reģistrēti Kopienā, kuriem atļauts zvejot NAFO uzraudzības apgabalā. Komisijai šo informāciju nekavējoties nosūta NAFO sekretariātam.

3.  Informācija, kas minēta 2. punktā, ietver šādu informāciju:

4.  Informācijā, kas nosūtīta par kuģiem, kas īslaicīgi kuģo ar kādas dalībvalsts karogu (kuģa nomāšana bez apkalpes), ietver:

2. IEDAĻA

Tehniskie pasākumi

26. pants

Linuma acu izmēri

1.  Traļa linuma izmantošana, kuram ikvienā tā posmā linuma acu izmēri ir mazāki par 130 mm, ir aizliegta specializētajai grunts sugu zvejai, kas minēta IX pielikumā. Šo linuma acs izmēru var samazināt minimāli līdz 60 mm specializētai īsspuru kalmāra (Illex illecebrosus) zvejai. Specializētai raju dzimtas (Rajidae) zvejai šo linuma acs izmēru palielina minimāli līdz 280 mm āmī un līdz 220 mm visās citās traļa daļās.

2.  Kuģi, kas zvejo ziemeļu garneli (Pandalus borealis), izmanto linumu ar minimālo acs izmēru 40 mm.

27. pants

Piestiprinājumi zvejas rīkiem

1.  Jebkuru līdzekļu vai iekārtu izmantošana, izņemot tos, kas aprakstīti šajā pantā, kuri aizsprosto linuma acis vai samazina to izmēru, ir aizliegta.

2.  Buru audekls, linums vai jebkurš cits materiāls var būt piestiprināts āmja ārpusē, lai samazinātu vai novērstu bojājumu.

3.  Iekārtas var būt piestiprinātas pie augšējās āmja daļas ar noteikumu, ka tās neaizsprosto āmja acis. Augšējās daļas apvalka izmantošana ir ierobežota līdz tām, kas minētas X pielikumā.

4.  Kuģi, kas zvejo ziemeļu garneles (Pandalus borealis), izmanto šķirošanas restes vai režģus ar maksimālo 22 mm atstarpi starp stieņiem. Kuģi, kas zvejo garneles rajonā 3L, arī ir aprīkoti ar savienojuma ķēdēm, ar minimālo garumu 72 cm, kā aprakstīts III pielikuma 4. papildinājumā.

28. pants

Piezveja

1.  Kuģu kapteiņi nedrīkst veikt specializēto zveju attiecībā uz sugām, kurām piemēro piezvejas ierobežojumus. Specializētā zveja attiecībā uz kādu sugu tiek veikta, kad šīs sugas veido vislielāko nozvejas svara procentuālo daudzumu ikvienā nozvejā.

2.  To sugu piezvejas, kas minētas ID pielikumā, kam Kopiena nav noteikusi kvotas attiecībā uz NAFO uzraudzības apgabalu, un kas veiktas šajā daļā, veicot jebkuru sugu specializēto zveju, nedrīkst pārsniegt 2 500 kg katrai sugai vai 10 % no kopējā nozvejas svara, kas palicis uz kuģa, atkarībā no tā, kurš daudzums ir lielāks. Tomēr NAFO uzraudzības apgabala daļā, kur specializētā zveja konkrētām sugām ir aizliegta, vai “citu” kvota ir pilnībā izlietota, katras tādas sugas piezveja, kas minēta ID pielikumā, nedrīkst pārsniegt attiecīgi 1 250 kg vai 5 %.

3.  Kad vien kopējais daudzums sugām, uz kurām attiecas piezvejas ierobežojumi, katrā nozvejā pārsniedz ierobežojumus, kas noteikti 2. punktā, lai kuru no tiem piemēro, kuģi nekavējoties pārvietojas minimāli piecas jūras jūdzes no iepriekšējās zvejas darbības vietas. Kad vien kopējais daudzums sugām, uz kurām attiecas piezvejas ierobežojumi, katrā nākamajā nozvejā pārsniedz minētos ierobežojumus, kuģi atkal nekavējoties pārvietojas minimāli piecas jūras jūdzes no iepriekšējās zvejas darbības vietas un neatgriežas šajā zonā vismaz 48 stundas.

4.  Attiecībā uz kuģiem, kas zvejo ziemeļu garneles (Pandalus borealis), gadījumā, ja visu ID pielikumā minēto sugu kopējā piezveja katrā nozvejā pārsniedz 5 % no svara rajonā 3M un 2,5 % rajonā 3L, kuģi nekavējoties pārvietojas minimāli piecas jūras jūdzes no iepriekšējās zvejas darbības vietas.

5.  Garneļu nozvejas neizmanto grunts sugu piezvejas līmeņu aprēķināšanai.

29. pants

Zivs minimālais lielums

Zivis no NAFO uzraudzības apgabala, kurām nav tāds lielums, kāds noteikts XI pielikumā, nedrīkst apstrādāt, atstāt uz kuģa, pārkraut, izkraut, pārvadāt, uzglabāt, pārdot, izlikt aplūkošanai vai piedāvāt pārdošanai, bet tās nekavējoties atgriež jūrā. Ja nozvejoto zivju daudzums, kurām nav vajadzīgā lieluma, pārsniedz 10 % no kopējā daudzuma, kuģis pirms zvejas turpināšanas pārvietojas vismaz piecu jūras jūdžu attālumā no jebkuras iepriekšējās zvejas darbības vietas. Par ikvienu apstrādātu zivi, uz ko attiecas minimālā zivs lieluma prasības, kas ir īsāka par garuma ekvivalentu XI pielikumā, uzskata, ka tās izcelsme ir no zivs, kas ir zem minimālā zivs lieluma.

3. IEDAĻA

Kontroles pasākumi

30. pants

Produkta marķēšana un atsevišķa novietošana

1.  Visas apstrādātās zivis, kas nozvejotas NAFO uzraudzības apgabalā, marķē tādā veidā, lai katra suga un produktu kategorija būtu identificējama. Tās arī marķē kā nozvejotas NAFO uzraudzības apgabalā.

2.  Visas garneles, kas nozvejotas rajonā 3L un visu Grenlandes paltusu, kas nozvejots apakšapgabalā 2 un 3KLMNO rajonos, marķē kā nozvejotus šajos attiecīgajos rajonos.

3.  Tās pašas sugas nozvejas izvieto nepārprotami atsevišķi no citu sugu nozvejām. Visas nozvejas, kas nozvejotas NAFO uzraudzības apgabalā, novieto atsevišķi no nozvejām, kas nozvejotas ārpus šā rajona.

Nozvejas var novietot vairāk nekā vienā kravas telpas daļā, bet katrā kravas telpas daļā, kur nozveja ir izvietota, to tur nepārprotami atsevišķi no citu sugu nozvejām, izmantojot plastmasu, finieri, linumu utt.

31. pants

Produkcijas zvejas žurnāls un izkraušanas plāns

1.  Papildus tam, lai atbilstu Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6., 8., 11., un 12. pantam, kuģu kapteiņi zvejas žurnālā ieraksta šīs regulas XII pielikumā minēto informāciju.

2.  Katra dalībvalsts pirms katra mēneša 15. datuma elektroniskā veidā paziņo Komisijai par krājumu daudzumiem, kuri norādīti XIII pielikumā, kuri izkrauti krastā iepriekšējā mēneša laikā, un paziņo jebkuru saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 11. un 12. pantu saņemto informāciju.

3.  Kopienas kuģa kapteinis attiecībā uz to sugu nozvejām, kas minētas ID pielikumā, veic ierakstus:

4.  Produkcijas zvejas žurnālu un kraušanas plānu, kas minēti 3. punktā, katru dienu atjauno par iepriekšējo dienu, rēķinot no plkst. 00.00 (UTC) līdz plkst. 24.00 (UTC), un glabā uz kuģa, kamēr tas netiek pilnībā izkrauts.

5.  Kuģa kapteinis sniedz nepieciešamo atbalstu zvejas žurnālā uzrādīto daudzumu un apstrādāto produktu, kurus glabā uz klāja, pārbaudes veikšanai.

32. pants

Zvejas rīki

Kad veic specializēto zveju attiecībā uz vienu vai vairākām sugām, kas minētas IX pielikumā, kuģiem nav zvejas rīku, kuru acu izmērs ir mazāks nekā tas, kas noteikts 26. pantā. Tomēr kuģi, kas zvejo tā paša brauciena gaitā rajonos, kas nav NAFO uzraudzības apgabals, var šādus zvejas rīkus turēt uz kuģa, nodrošinot, ka šie zvejas rīki ir droši piestiprināti un nokrauti, un nav pieejami tūlītējai izmantošanai, proti:

33. pants

Pārkraušana

Kopienas kuģi neveic pārkraušanas darbības NAFO uzraudzības apgabalā, ja vien tie no savām kompetentajām iestādēm nav saņēmuši iepriekšēju atļauju šādai darbībai.

34. pants

Zvejas piepūles kontrole

1.  Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to kuģu zvejas piepūle, kas minēta 25. pantā, ir proporcionāla zvejas iespējām, kas pieejamas šai NAFO uzraudzības apgabalā.

2.  Dalībvalstis nosūta Komisijai zvejas plānus to kuģiem, kas zvejo sugas NAFO uzraudzībasapgabalā, ne vēlāk kā līdz 2005. gada 31. janvārim vai pēc tam vismaz 30 dienas pirms šādu darbību uzsākšanas. Zvejas plānā, inter alia, norāda kuģi vai kuģus, kuri nodarbosies ar zveju, un plānoto zvejas dienu skaitu NAFO uzraudzības apgabalā.

Dalībvalstis orientējoši informē Komisiju par kuģu paredzētajām darbībām citos apgabalos.

Zvejas plāns atspoguļo kopējo nozvejas piepūli, kas tiks izvērsta, ņemot vērā zveju saistībā ar zvejas iespējām, kas pieejamas dalībvalstij, kura izdara paziņojumu.

Dalībvalstis ne vēlāk kā līdz 2005. gada 31. decembrim ziņo Komisijai par savu zvejas plānu īstenošanu, ietverot to kuģu skaitu, kas faktiski iesaistīti zvejniecībā, un kopējo zvejoto dienu skaitu.

4. IEDAĻA

Īpaši noteikumi ziemeļu garnelēm

35. pants

Ziemeļu garneļu zvejošana

Katra dalībvalsts ik dienas ziņo Komisijai par ziemeļu garneļu (Pandalus borealis) daudzumu, ko NAFO uzraudzības apgabala 3L rajonā nozvejojuši kuģi, kas kuģo ar Kopienas karogu un ir reģistrēti Kopienā. Visas zvejas darbības notiek dziļumā, kas pārsniedz 200 metrus un ir ierobežotas līdz vienam kuģim katrai dalībvalstij vienlaikus.

5. IEDAĻA

Īpaši noteikumi Grenlandes paltusa atjaunošanas plānam

36. pants

Aizliegums attiecībā uz Grenlandes paltusu

Kopienas zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot Grenlandes paltusu NAFO apakšrajonā 2 un 3KLMNO rajonos un atstāt uz klāja, pārkraut vai izkraut šajā zonā nozvejoto Grenlandes paltusu, ja tiem nav īpašas zvejas atļaujas, kuru izsniegusi dalībvalsts, ar kuras karogu tie kuģo.

37. pants

Kuģu saraksts

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka kuģi, kuriem ir jāizsniedz 36. pantā minētās īpašās zvejas atļaujas, ir ietverti sarakstā, kur minēts to nosaukums un iekšējais reģistrācijas numurs, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 26/2004 I pielikumā. Dalībvalstis izsniedz īpašu zvejas atļauju tikai tad, ja kuģis reģistrēts NAFO kuģu reģistrā.

2.  Katra dalībvalsts nosūta Komisijai elektroniskā veidā sarakstu, kas noteikts 1. punktā, un visus turpmākos labojumus.

3.  Labojumus 1. punktā noteiktajam sarakstam iesniedz Komisijai vismaz piecas dienas pirms datuma, kad šim sarakstam jaunpievienots kuģis iebrauc apakšrajonā 2 un 3KLMNO rajonos. Komisija grozījumus sarakstā nekavējoties pārsūta NAFO sekretariātam.

4.  Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai sadalītu tās kvotu Grenlandes paltusam starp tās kuģiem, kas ietverti 1. punktā minētajā sarakstā. Dalībvalstis informē Komisiju par kvotu sadalījumu ne vēlāk kā 15 dienas pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

38. pants

Ziņojumi

1.  Kuģu kapteiņi, kas minēti 37. panta 2. punktā, iesniedz karoga dalībvalstij šādus ziņojumus:

2.  Dalībvalstis pēc saņemšanas iesniedz Komisijai 1. punkta a), c) un d) apakšpunktā noteiktos ziņojumus.

3.  Kad tiek uzskatīts, ka Grenlandes paltusa nozveja, kas paziņota saskaņā ar 2. punktu, ir pārsniegusi 70 % no dalībvalstīm piešķirtās kvotas, kuģu kapteiņi ik pēc trim dienām iesniedz ziņojumus, kas attiecas uz 1. punkta b) apakšpunktu.

39. pants

Norādītās ostas

1.  Aizliegts izkraut krastā jebkuru daudzumu Grenlandes paltusa jebkurā citā vietā, kas nav ostas, kuras ir noteikušas NAFO Līgumslēdzējas puses. Grenlandes paltusa izkraušana ostās, kas nav Līgumslēdzēju pušu ostas, ir aizliegta.

2.  Dalībvalstis nosaka ostas, kurās var notikt Grenlandes paltusa izkraušana, un nosaka saistītās pārbaudes un uzraudzības procedūras, ietverot noteikumus un nosacījumus Grenlandes paltusa daudzumu reģistrēšanai un ziņošanai par to katrā izkraušanā.

3.  Dalībvalstis 15 dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas iesniedz Komisijai norādīto ostu sarakstu, un pēc tam 15 dienu laikā saistītās pārbaudes un uzraudzības procedūras, kas minētas 2. punktā. Komisija šo informāciju nekavējoties nosūta NAFO sekretariātam.

4.  Komisija nekavējoties nosūta visām dalībvalstīm 2. punktā minēto norādīto ostu, kā arī citu NAFO Līgumslēdzēju pušu norādītos ostu sarakstu.

40. pants

Pārbaude ostā

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka visi kuģi, kas iebrauc norādītajā ostā izkraut un/ vai pārkraut Grenlandes paltusu, kas nozvejots NAFO apakšapgabalā 2 un 3 KLMNO rajonos, tiek pakļauti pārbaudei ostā saskaņā ar NAFO ostas pārbaudes shēmu.

2.  Ir aizliegts izkraut un/ vai pārkraut nozvejas no kuģiem, kas minēti 1. punktā, kamēr nav ieradušies inspektori.

3.  Visu izkrauto daudzumu pirms pārvešanas uz saldētavu vai uz citu galamērķi nosver pa sugām.

4.  Dalībvalstis septiņu darba dienu laikā no datuma, kad pārbaude tika pabeigta, iesniedz NAFO sekretariātam, ar kopiju Komisijai, attiecīgo ostas pārbaudes ziņojumu.

41. pants

Izkraušanas un pārkraušanas aizliegšana kuģiem, kas nav Līgumslēdzēju pušu kuģi

Dalībvalstis nodrošina, ka Grenlandes paltusa izkraušana un pārkraušana no kuģiem, kas nav Līgumslēdzēju pušu kuģi, kuri ir iesaistīti zvejas darbībās NAFO uzraudzības apgabalā, ir aizliegta.

42. pants

Zvejas pasākumu pārraudzība

Dalībvalstis vēlākais līdz 2005. gada 31. decembrim iesniedz Komisijai ziņojumu par pasākumu īstenošanu, kas noteikti no 36. līdz 41. pantam, ietverot kopējo zvejas dienu skaitu.

6. IEDAĻA

Īpaši noteikumi sarkanasariem

43. pants

Sarkanasaru zvejniecība

1.  Katru otro pirmdienu tāda Kopienas kuģa kapteinis, kas zvejo sarkanasari NAFO uzraudzības apgabala apakšapgabalā 2 un rajonos IF, 3Kun 3M, paziņo kompetentām to dalībvalstu iestādēm, ar kuru karogu kuģis kuģo vai kurās kuģis ir reģistrēts, par nozvejoto sarkanasaru daudzumiem šajās zonās divu nedēļu laikā, kas beidzas iepriekšējā svētdienā plkst. 12 pusnaktī.

Kad kopējā nozveja sasniedz 50 % no KPN, paziņojumu sniedz katru nedēļu pirmdienā.

2.  Dalībvalstis ziņo Komisijai katru otro otrdienu pirms plkst. 12 pusdienlaikā par divu nedēļu laikposmu, kas beidzas iepriekšējā svētdienā plkst. 12 pusnaktī, par to kuģu nozvejotajiem sarkanasara daudzumiem NAFO uzraudzības apgabala apakšapgabalā 2 un rajonos IF, 3K un 3M, kas kuģo ar to karogiem un ir reģistrēti to teritorijā.

Kad kopējā nozveja sasniedz 50 % no KPN, ziņojumus nosūta katru nedēļu.

VII NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO CCAMLR APGABALĀ

1. IEDAĻA

Ierobežojumi un informācijas prasības attiecībā uz kuģi

44. pants

Aizliegumi un nozvejas ierobežojumi

1.  Specializētā to sugu zveja, kas norādītas XIV pielikumā, ir aizliegta minētajā pielikumā norādītajās zonās un laikposmos.

2.  Jaunai un pētnieciskai zvejai nozvejas un piezvejas ierobežojumi, kas norādīti XV pielikumā, attiecas uz minētajā pielikumā norādītajiem apakšapgabaliem.

45. pants

Informācijas prasības attiecībā uz kuģiem, kam atļauts zvejot CCAMLR apgabalā

1.  Papildus informācijas prasībām attiecībā uz apstiprinātajiem kuģiem, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. panta 2. punktā, dalībvalstis attiecībā uz šiem kuģiem, sākot ar 2005. gada 1. augustu, Komisijai dara zināmu šādu informāciju:

2.  No 2005. gada 1. augusta dalībvalstis, ciktāl tas ir iespējams, Komisijai dara zināmu arī šādu informāciju, kas attiecas kuģiem, kam atļauts zvejot CCAMLR rajonā:

2. IEDAĻA

Pētnieciskā zveja

46. pants

Piedalīšanās pētnieciskajā zvejā

1.  Zvejas kuģi, kas kuģo ar Spānijas karogu un reģistrēti Spānijā, un ir pieteikti CCAMLR, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. pantu var piedalīties pētnieciskajā ilkņzivju āķu — jedu zvejā apakšapgabalā FAO 88.1 un rajonos 58.4.1, 58.4.2, 58.4.3a) ārpus valsts jurisdikcijas apgabaliem, un 58.4.3b) ārpus valsts jurisdikcijas apgabaliem.

2.  Rajonos 58.4.3a) un 58.4.3b) vienlaikus nedrīkst zvejot vairāk kā viens zvejas kuģis.

3.  Ņemot vērā apakšapgabalu 88.1 un rajonus 58.4.1 un 58.4.2, kopējie nozvejas un piezvejas ierobežojumi katrā apakšapgabalā un rajonā un to sadalījums starp maza mēroga pētniecības vienībām (SSRUs) katrā no tiem ir noteikts XV pielikumā. Zveja katrā SSRU beidzas, kad ziņotā nozveja sasniedz norādīto nozvejas ierobežojumu, un SSRU slēdz līdz sezonas beigām.

4.  Zveja notiek lielā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā, lai būtu iespējams iegūt informāciju, kas nepieciešama, lai noteiktu zvejniecības iespējas un izvairītos no pārmērīgas nozvejas un zvejas piepūles koncentrācijas. Tomēr zveja rajonos 58.4.1 un 58.4.2 ir aizliegta dziļumos, kas mazāki par 550 m.

47. pants

Ziņošanas sistēmas

Zvejas kuģi, kas piedalās pētnieciskajā zvejā, kura minēta 46. pantā, izmanto šādas nozvejas un piepūles ziņojumu sistēmas:

48. pants

Īpašās prasības

1.  Pētnieciskās zvejas, kas minētas 46. pantā, veic saskaņā ar 8. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 600/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka dažus tehniskus pasākumus attiecībā uz zvejas darbībām apgabalā, uz kuru attiecas Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas konvencija ( 29 ), ņemot vērā pasākumus jūras putnu nejaušās mirstības samazināšanai, zvejojot ar āķu jedām. Papildus šiem pasākumiem:

2.  Uz zvejas kuģiem, kas piedalās pētnieciskajā zvejā FAO apakšapgabalā 88.1, attiecas šādas papildu prasības:

49. pants

Zvejas darbību definīcija

1.  Šajā iedaļā zvejas darbība nozīmē vienu vai vairāku jedu ievietošanu vienā vietā. Precīzu zvejas darbības ģeogrāfisko atrašanās vietu nosaka jedas vai jedu vidus punkts, kas izvietots ziņošanai par nozveju un piepūli.

2.  Lai zvejas darbība tiktu uzskatīta par pētniecisku zvejas darbību:

50. pants

Izpētes plāni

Zvejas kuģi, kas piedalās pētnieciskajā zvejā, kas minēta 46. pantā, īsteno pētniecības plānus katrā un visos SSRUs, kuros FAO apakšapgabals 88.1 un rajoni 58.4.1 un 58.4.2 ir sadalīti. Pētniecības plānu īsteno šādi:

51. pants

Datu savākšanas plāni

1.  Zvejas kuģi, kas piedalās pētnieciskajā zvejā, kura minēta 46. pantā, ievieš datu savākšanas plānus katrā un visās SSRU, kurās iedalīts FAO apakšapgabals 88.1 un rajoni 58.4.1, un 58.4.2. Datu vākšanas plāns ietver šādus datus:

2.  Visus datus, kas minēti 1. punktā, vāc katrai pētniecības nozvejai; konkrēti, visas zivis pētniecības nozvejā līdz 100 zivīm tiek nomērītas, un tiek izveidoti vismaz 30 zivju paraugi bioloģiskiem pētījumiem. Kad nozvejotas vairāk nekā 100 zivis, zivju paraugu izveidē tiek izmantota nejaušības metode.

52. pants

Marķēšanas programma

Katrs zvejas kuģis, kas piedalās pētnieciskajās zvejā, kura minēta 46. pantā, īsteno šādu marķēšanas programmu:

53. pants

Zinātniskie novērotāji

Katram zvejas kuģim, kas piedalās pētnieciskajā zvejā, kura minēta 46. pantā, uz kuģa visu zvejas darbību laikā zvejas laikposmā ir vismaz divi zinātniskie novērotāji, no kuriem viens ir novērotājs, kurš iecelts saskaņā ar CCAMLR Starptautiskās zinātniskās novērošanas shēmu.

VIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

54. pants

Zinātniskā uzraudzība

1.  Šī regula neattiecas uz zvejas darbībām, kas tiek veiktas tikai zinātnisko pētījumu mērķiem, kurus veic saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts atļauju un tās vadībā un par kuriem Komisija un dalībvalstis, kurās šis pētījums veikts, ir bijušas iepriekš informētas.

2.  Jūras organismi, kas nozvejoti 1. apakšpunktā minētajiem mērķiem, var tikt pārdoti, uzglabāti, izlikti apskatei vai piedāvāti pārdošanai, paredzot, ka:

55. pants

Datu nosūtīšana

Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2847/93 datus, kas attiecas uz nozvejoto krājumu daudzumu izkraušanu, dalībvalstis elektroniskā veidā nosūta Komisijai, izmantojot krājumu kodus, kas izklāstīti katrā krājuma tabulā.

56. pants

Spēkā stāšanās

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2005. gada 1. janvāra.

Kur CCAMLR apgabala KPN ir noteikta laikposmiem, kas sākas pirms 2005. gada 1. janvāra, 44. pants stājas spēkā ar KPN pieteikuma attiecīgo laikposmu sākumu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

---

I PIELIKUMS

ZVEJAS IESPĒJAS, KAS PIEMĒROJAMAS KOPIENAS ZVEJAS KUĢIEM RAJONOS, KUR PASTĀV NOZVEJAS IEROBEŽOJUMI, UN TREŠO VALSTU KUĢIEM EK ŪDEŅOS, PĒC SUGĀM UN RAJONIEM (DZĪVSVARA TONNĀS, JA VIEN NAV NORĀDĪTS CITĀDI)

Šīs regulas 9. panta piemērošanas nolūkiem visi šajā pielikumā noteiktie zvejas ierobežojumi ir uzskatāmi par kvotām, un tāpēc uz tiem attiecas noteikumi, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 2847/93, un jo īpaši tās 14. un 15. pantā.

Attiecībā uz katru rajonu zivju krājumi ir noteikti sugu latīņu nosaukumu alfabēta kārtībā. Šīs regulas nolūkā ir dota šāda sugas vārdu un latīņu nosaukumu atbilstību tabula:

---

IA PIELIKUMS

BALTIJAS JŪRA

Visas KPN šajā rajonā, izņemot buti un mencu apakšrajonos 25–32, ir pieņemti saskaņā ar IBSFC.

▼M4

▼C1

---

IB PIELIKUMS

SKAGERAKS, KATEGATS, ZIEMEĻJŪRA UN RIETUMU KOPIENAS ŪDEŅI

ICES apgabali Vb (EK ūdeņi), VI, VII, VIII, IX, X, CECAF (EK ūdeņi) un Franču Gviāna

▼M3

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

▼C1

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Īpašie nosacījumi:

Jebkura iepriekšminēto kvotu daļa var tikt zvejota ICES rajonā Vb (EK ūdeņi), apakšapgabalos VI, VII, XII un XIV (WHB/*5B-14).

▼M1

▼C1

▼M1

▼C1

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

▼M4

▼C1

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

▼M3

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās var zvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem un tikai no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim.

▼C1

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

▼M3

▼C1

▼M3

▼C1

▼M1

▼C1

▼M1

---

▼C1

IC PIELIKUMS

ZIEMEĻAUSTRUMU ATLANTIJAS OKEĀNA UN GRENDLANDES ICES

Apgabali I, II, IIIa, IV, V, XII, XIV un NAFO 0, 1 (Grenlandes ūdeņi)

▼M1

▼C1

▼M2

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

▼C1

▼M1

▼C1

▼M1

▼C1

---

ID PIELIKUMS

NAFO ZIEMEĻRIETUMU ATLANTIJAS APGABALS

Visas KPN un saistītie nosacījumi ir pieņemti saskaņā ar NAFO.

▼M1

▼C1

---

IE PIELIKUMS

TĀLU MIGRĒJOŠĀS ZIVIS — visi apgabali

KPN šajā rajona ir pieņemtas saskaņā ar tunzivs zvejniecības starptautiskām zvejniecību organizācijām, piemēram, ICCAT un IATTC.

---

IF PIELIKUMS

ANTARKTIKA — CCAMLR apgabals

Šīs KPN, ko pieņēmusi CCAMLR, nav iedalītas CCAMLR dalībniekiem, un tāpēc Kopienas daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga CCAMLR sekretariāts, kas ziņos, ja zveja ir jāpārtrauc KPN izsmelšanas dēļ.

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajās zonās nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajos apakšapgabalos nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

Īpašie nosacījumi:

Ievērojot iepriekšminētās kvotas, še turpmāk noteiktajos apgabalos nevar zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

---

II PIELIKUMS

ĪPAŠI PASĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ NEŠĶIROTU IZKRĀVUMU APAKŠAPGABALOS IIa (EK ŪDEŅI), III, IV UN VIId

---

III PIELIKUMS

TEHNISKIE UN KONTROLES PĀREJAS PASĀKUMI

A DAĻA

BALTIJAS JŪRA

1. nodaļa

Mencu zvejniecība

1.   Nosacījumi par konkrētiem rīkiem, kas atļauti mencu zvejniecībai Baltijas jūrā

1.1.   Velkamie vadi

1.1.1.   bez izejas logiem

Velkamos vadus bez izejas logiem aizliedz.

1.1.2.   ar izejas logiem

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 88/98 V pielikuma noteikumiem attiecībā uz īpašas atlases selektīvām zvejas iekārtām, piemēro šā pielikuma 1. papildinājumu.

1.1.3.   Viena zvejas rīka noteikums

Ja tiek izmantots velkamais vads ar izejas logiem, uz kuģa nedrīkst atrasties nekādi citi rīku veidi.

1.2.   Žaunu tīkli

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 88/98 IV pielikuma, žaunu tīkla acu minimālais izmērs ir 110 mm.

Tīkli nedrīkst pārsniegt maksimālo garumu 12 km, kuģiem ar lielāko garumu virs 12 m ieskaitot.

Tīkli nedrīkst pārsniegt maksimālo garumu 24 km, kuģiem ar lielāko garumu virs 12 m.

Tīklu ūdenī atrašanās laiks nedrīkst pārsniegt 48 stundas no laika, kad tīkls pirmo reizi tiek ielikts ūdenī līdz brīdim, kad tīkls ir pilnībā uzvilkts atpakaļ uz zvejas kuģa.

2.   Mencu piezveja Baltijas jūrā

2.1.	Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 88/98 3. panta 4. punkta, uz kuģa nedrīkst atrasties neviena mazizmēra menca, izņemot gadījumā, kas noteikts 2.2. punktā.

2.2.	Tomēr, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 88/98 3. panta 5. punkta, mencu piezveja siļķu un brētliņu zvejošanas laikā, kur linuma acs izmērs ir 32 mm vai mazāks, nedrīkst pārsniegt svarā 3 %. Šajā piezvejā uz kuģa nedrīkst atrasties vairāk par 5 % mazizmēra mencu.

2.3.	Mencu piezvejas nedrīkst pārsniegt 10 %, ja notiek citu sugu zveja, kas nav siļķes vai brētliņas, izmantojot traļas un dāņu vadus, kas nav norādīti 1.1.2. punktā.

3.   Mencas minimālais izmērs Baltijas jūrā

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 88/98 III pielikuma, mencas minimālais izmērs ir 38 cm.

4.   Vasaras sezonas aizliegums Baltijas mencu zvejošanai

Mencu zveja ir aizliegta apakšapgabalos 22–24 no 2005. gada 1. marta līdz 2005. gada 30. aprīlim ieskaitot un apakšapgabalos 25–32 — no 2005. gada 1. maija līdz 2005. gada 15. septembrim ieskaitot.

5.   Mencu zvejas ierobežojumi Baltijas jūrā:

Aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības apgabalā, ko ierobežo līnijas, kuras secīgi savieno šādus punktus, ko nosaka pēc WGS84 koordinātu sistēmas:

1. apgabals:

2. apgabals:

3. apgabals:

6.   Pagaidu un papildu nosacījumi novērošanai, inspekcijai un uzraudzībai saistībā ar mencu krājumu atjaunošanu Baltijas jūrā

6.1.   Vispārīgi nosacījumi

6.1.1.

Mencu krājumu uzraudzības, inspekcijas un novērošanas programma Baltijas jūrā sastāv no šādiem elementiem: īpaši nosacījumi mencu zvejai Baltijas jūrā, Dānijai, Igaunijai, Somijai, Vācijai, Latvijai, Polijai un Zviedrijai ir jāizstrādā valsts kontroles darbības programmas, papildu pasākumi uzraudzībai, kontrolei un inspekcijai, kopīga uzraudzība un inspektoru apmaiņa.

6.1.2.

Valsts kontroles darbības programma mencu krājumiem var tikt pārskatīta pēc Komisijas iniciatīvas vai dalībvalsts lūguma.

6.2.   Īpaši nosacījumi mencu zvejai Baltijas jūrā.

6.2.1.

Visiem kuģiem, kuru lielākais garums ir 8 metri vai vairāk un kuriem uz klāja atrodas vai kuri izmanto jebkuru zvejas rīku, ar ko atļauta mencu zvejošana Baltijas jūrā, ir īpaša atļauja zvejot mencas Baltijas jūrā.

6.2.2.

Katra dalībvalsts ievieš to kuģu sarakstu, kam ir īpašas mencu zvejas atļaujas Baltijas jūrā.

6.2.3.

Zvejas kuģa kapteinis vai tā pārstāvis, kam dalībvalsts ir izsniegusi īpašu mencu zvejas atļauju Baltijas jūrā, izpilda 2. papildinājuma nosacījumus.

6.3.   Valsts kontroles darbības programmas.

6.3.1.

Katra attiecīgā dalībvalsts nosaka valsts kontroles darbības programma Baltijas jūrai.

6.3.2.

Komisija vismaz vienu reizi 2005. gadā sasauc Zivsaimniecības un akvakultūras komitejas sanāksmi, lai izvērtētu valsts kontroles darbības programmas mencu krājumiem Baltijas jūrā atbilstību un rezultātus.

6.4.   Uzraudzības, inspekcijas un novērošanas pasākumi, ko jāpieņem dalībvalstīm.

6.4.1.

Katra attiecīgā dalībvalsts 30 dienu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā nosūta Komisijai norādīto ostu sarakstu un valsts kontroles programmu, kas minēta 6.3.1. punktā, un īstenošanas grafiks. Komisija nosūta šo informāciju attiecīgajām dalībvalstīm.

6.4.2.

Neatkarīgi no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6. panta 4. punkta, Kopienas zvejas kuģu, kuriem ir īpaša zvejas atļauja mencu zvejai Baltijas jūrā saskaņā ar 6.2.1. punktu, kapteiņi reģistrē savas darbības zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6. pantu.

6.4.3.

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2807/83 5. panta, pieļaujamā pielaides robeža novērtētajam daudzumam kilogramos zivīm, uz kurām attiecas KPN un kuras tiek paturētas uz klāja, ir 8 %.

6.4.4.

Mencām, kas izkrautas norādītajā ostā, pirms tās tiek piedāvātas pirmajai pārdošanai un pārdotas, klātesot dalībvalsts pilnvarotiem inspektoriem, nosver reprezentatīvus paraugus, kas apjomā ir vismaz 20 % no izkrāvuma. Šajā nolūkā dalībvalstis viena mēneša laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas iesniedz Komisijai paraugu ņemšanas režīmu, kas tiks izmantots.

6.4.5.

Neatkarīgi no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 panta 19.a panta 1. punkta a) apakšpunkta, minētās regulas 19.e, 19.f, 19.g, 19.h un 19.i pantu attiecina uz Kopienas zvejas kuģiem, kuriem ir īpaša zvejas atļauja mencu zvejai Baltijas jūrā saskaņā ar 6.2.1. punktu.

6.4.6.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2244/2003 13. pantu dalībvalstis nodrošina, ka VMS datus, kas saņemti saskaņā ar minētās regulas 8. pantu, 10. panta 1. punktu un 11. panta 1. punktu par kuģiem, kuriem ir izdotas īpašas mencu zvejas atļaujas Baltijas jūrā, izmanto: a) lai elektroniskā veidā atzīmētu katru ieiešanu un iziešanu no ostas; b) lai atzīmētu katru ieiešanu un iziešanu no zvejas apgabala Baltijas jūrā, kas slēgts mencu zvejai.

6.4.7.

Dalībvalstīs var īstenot alternatīvus kontroles pasākumus, lai nodrošinātu saskaņotību ar ziņojuma saistībām, kas noteiktas 6.4.5. punktā, kuri ir tikpat efektīvi un pārskatāmi kā ziņojuma saistības. Komisiju informē par šādiem alternatīviem pasākumiem, pirms tos īsteno.

6.4.8.

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta, mencu daudzumiem, kas lielāki par 50 kg un tiek transportēti uz vietu, kura nav izkrāvuma vai importēšanas vieta, pievieno vienas tādas deklarācijas kopiju, kas paredzētas Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. panta 1. punktā attiecībā uz transportētajiem šīs sugas daudzumiem. Izņēmumu, kas paredzēts Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta 4. punkta b) apakšpunktā, nepiemēro.

6.4.9.

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 34. panta c) punkta 1. apakšpunkta, specifiskā mencu uzraudzības programma Baltijas jūrā var ilgt vairāk par diviem gadiem no to stāšanās spēkā datuma.

6.5.   Kopīga uzraudzība un inspektoru apmaiņa.

6.5.1.

Attiecīgās dalībvalstis veic kopīgas inspekcijas un uzraudzības darbības, un šim nolūkam izveido kopīgas darbības procedūras, kas piemērojamas to uzraudzības kuģiem.

6.5.2.

30 dienu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā datuma, lai koordinētu kopīgās inspekcijas un uzraudzības programmu, prezidentvalsts sasauc kompetentu valsts inspekcijas iestāžu sanāksmi.

6.5.3.

Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka inspektori no citām attiecīgajām dalībvalstīm tiek aicināti līdzdarboties vismaz to kopīgo inspekciju darbībās.

6.5.4.

Komisijas inspektori drīkst piedalīties šajās apmaiņās un kopīgajās inspekcijās.

2. sadaļa

Rīgas jūras līcis

7.   Specifiskie nosacījumi Rīgas jūras līcim

7.1.   Īpaša zvejas atļauja

7.1.1.

Lai veiktu zvejošanas darbības Rīgas jūras līcī, kuģiem ir īpaša zvejas atļauja, kas izdota saskaņā ar Regulas (EK) 1627/94 7. pantu.

7.1.2.

Dalībvalstis nodrošina, ka kuģi, kam izdotas īpašas zvejas atļaujas, kuras minētas 1. punktā, ir iekļauti sarakstā, kas satur to nosaukumu un iekšējo reģistrācijas numuru, ko katrai dalībvalstij jāuzrāda Komisijai. Kuģi, kas ietverti sarakstā, atbilst šādiem nosacījumiem: a) kuģa kopējā dzinēja jauda (kW) nedrīkst pārsniegt to, kas novērota katrai dalībvalstij 2000.–2001. gadā Rīgas jūras līcī; b) kuģa dzinēja jauda jebkurā laikā nedrīkst pārsniegt 221 kilovatu (kW).

7.2.   Kuģu vai to dzinēju aizstāšana

7.2.1.

Katrs individuāls kuģis, kas ir 7.1.2. punktā minētajā sarakstā, var tikt aizstāts ar citu kuģi vai kuģiem ar noteikumu, ka: a) šāda nomaiņa attiecīgajā dalībvalstī neizraisīs kopējās dzinēja jaudas palielināšanos, kas norādīta 7.1.2 punkta a) apakšpunktā; b) jebkura aizstājējkuģa dzinēja jauda jebkurā laikā nepārsniedz 221 kW.

7.2.2.

Jebkura tāda individuāla kuģa dzinējs, kas iekļauts 7.1.2. punktā minētajā sarakstā, var tikt aizstāts ar noteikumu, ka: a) dzinēja aizstāšana neizraisa kuģa dzinēja jaudas 221 kW pārsniegšanu jebkurā laikā, un b) aizstātā dzinēja jauda nav tāda, ka šī aizstāšana attiecīgajai dalībvalstij palielinātu dzinēja kopējo jaudu, salīdzinot ar 7.1.2. punkta a) apakšpunktā norādīto.

B DAĻA

SKAGERAKS UN KATEGATS

8.   Tehniski saglabāšanas pasākumi Skageraka un Kategata apgabalos

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 850/98 IV pielikuma, piemēro šā pielikuma 3. papildinājumu.

C DAĻA

STARPTAUTISKĀS JŪRAS PĒTNIECĪBAS PADOMES (ICES) I LĪDZ VII APAKŠAPGABALS

▼M3

9.   Siļķu, makreļu un stavridu izkraušanas un svēršanas procedūras

9.1.   Darbības joma

9.2.   Norādītās ostas

9.3.   Ienākšana ostā

9.4.   Izkraušana

9.5.   Zvejas žurnāls

9.6.   Svaigu zivju svēršana

9.7.   Svaigu zivju svēršana pēc pārvešanas

9.8.   Rēķins

9.9.   Saldētu zivju svēršana

9.10.   Svēršanas iekārtas

9.11.   Kompetento iestāžu pieeja

Kompetentajām iestādēm ir pilnīga un nepārraukta pieeja svēršanas sistēmai, svēršanas reģistriem, rakstiskajām deklarācijām un visām telpām, kurās tiek apstrādātas un glabātas zivis.

9.12.   Salīdzinošās pārbaudes

9.13.   Pilna pārbaude

▼C1

10.   Siļķu zvejošana apgabalā IIa (EK ūdeņi)

Aizliedz izkraut vai paturēt uz kuģa siļķes, kas ir nozvejotas apgabalā IIa (EK ūdeņi) laikposmos no 1. janvāra līdz 28. februārim un no 16. maija līdz 31. decembrim.

11.   Nosacījumi siļķu izkrāvumiem nepārtikas vai tehniskām vajadzībām

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1434/98 2. panta 1. punkta, piemēro šādus noteikumus:

Siļķes, kas nozvejotas, zvejojot ārpus ICES apakšapgabaliem III un IV, izmantojot tīklus ar minimālo acs izmēru mazāku par 32 mm, nevar tikt paturētas uz kuģa vai izkrautas krastā, izņemot, ja šādas nozvejas sastāv no siļķu un citu sugu maisījuma un nav šķirotas, un siļķu svars nepārsniedz 10 % no visa kopējā siļķu un citu sugu svara.

12.   Mencu zvejošanas ierobežojumi:

13.   Apgabala slēgšana tūbīšu zvejai

Aizliegts izkraut vai paturēt uz kuģa tūbītes, kas nozvejotas ģeogrāfiskajā rajonā, kuru ierobežo Anglijas un Skotijas austrumu piekraste un kuru ierobežo līnijas, kas secīgi savieno šādus punktus:

Tomēr ir jāatļauj ierobežota nozveja, lai uzraudzītu tūbīšu krājumus apgabalā un slēgšanas ietekmi.

14.   Rokolas pikšu četrstūra zona

Visu zvejošanu, izņemot ar āķu jedām, aizliedz apgabalos, ko ierobežo līnijas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

15.   Tehniskie saglabāšanas pasākumi Īrijas jūrā

Tehniskie saglabāšanas pasākumi, kas minēti 2., 3. un 4. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 254/2002 (2002. gada 12. februāris), ar ko nosaka pasākumus, kuri 2002. gadā attiecināmi mencu krājumu atjaunošanai Īrijas jūrā (ICES apgabals VIIa) ( 32 ), uz laiku piemēro 2005. gadā.

D DAĻA

ICES APAKŠAPGABALI VIII, IX UN X

16.   Tralēšanas aizliegums ūdeņos ap Azoru, Kanāriju un Madeiras salām

Kuģiem aizliedz grunts traļa vai līdzīgu velkamo vadu izmantošana, kas darbojas saskarsmē ar jūras dibenu, dalībvalstu suverenitātei vai juridisdikcijai pakļautajos ūdeņos apgabalos, kas robežojas ar šādu koordinātu līnijām:

E DAĻA

VIDUSJŪRA

17.   Tehniskie saglabāšanas pasākumi Vidusjūrā

Zvejniecības, kas pašlaik darbojas saskaņā ar izņēmumiem, kuri paredzēti Regulas (EK) Nr. 1626/94 3. panta 1. punktā un 1.a punktā un 6. panta 1. punktā un 1.a punktā, var īslaicīgi turpināt savu darbību 2005. gadā.

F DAĻA

KLUSĀ OKEĀNA AUSTRUMI

18.   Riņķa vadi Klusā okeāna austrumos (Amerikas tropisko tunzivju komisijas (IATTC) pārvaldības rajons)

Dzeltenspuru tunzivs, lielacu tunzivs, svītrainās tunzivs zvejošanu ar riņķa vadiem aizliedz vai nu no 2005. gada 1. augusta līdz 11. septembrim, vai arī no 2005. gada 20. novembra līdz 31. decembrim apgabalos, ko nosaka šādas robežas:

Attiecīgās dalībvalstis ziņo Komisijai par izvēlētajiem slēgšanas laikposmiem līdz 2005. gada 1. jūlijam. Visiem attiecīgo dalībvalstu riņķa vadu zvejas kuģiem izvēlētajā laikposmā jāpārtrauc riņķa vadu zveja noteiktajā apgabalā.

No dienas, kad stājas spēkā šī regula, seineri, kas zvejo tunzivis Amerikas tropisko tunzivju komisijas pārvaldības rajonā, atstāj uz kuģa un vēlāk izkrauj visas nozvejotās lielacu, svītrainās un dzeltenspuru tunzivis, izņemot zivis, kas uzskatāmas par neatbilstīgām lietošanai cilvēku uzturā citu iemeslu, nevis izmēra dēļ. Vienīgais izņēmums ir pēdējais izmetiens zvejas braucienā, kad vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas tunzivis, kas nozvejotas šajā iemetienā.

Cik vien iespējams riņķa vadu zvejas kuģi uzreiz neskartus atlaiž: visus jūras bruņurupučus, haizivis, zobenzivjveidīgās zivis, rajas, dorado un citas sugas, kas nav ieguves mērķis. Zvejniekus mudina attīstīt un izmantot tehniku un aprīkojumu, lai nodrošinātu ātru un drošu šādu dzīvnieku atlaišanu.

Uz ielenktiem un sapītiem jūras bruņurupučiem attiecina šādus specifiskus pasākumus:

G DAĻA

ATLANTIJAS OKEĀNA AUSTRUMI UN VIDUSJŪRA

19.   Minimālie zilo tunzivju izmēri Atlantijas okeāna austrumos un Vidusjūrā

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 973/2001 6. panta un IV pielikuma, minimālie zilo tunzivju izmēri Vidusjūrā ir 10 kg vai 80 cm.

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 973/2001 7. panta 1. punkta, nenosaka pielaides robežu tunzivīm, kas zvejotas Atlantijas okeāna austrumos un Vidusjūrā.

20.   Minimālie lielacu tunzivju izmēri

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 973/2001 6. panta un IV pielikuma, ir atcelti minimālie lielacu tunzivju izmēri.

21.   Ierobežojumi konkrētu kuģu un zvejas rīku veidu izmantošanai

22.   Pasākumi saistībā ar sporta un rekreācijas zvejošanas darbībām Vidusjūrā

23.   Paraugu ņemšanas plāns zilajām tunzivīm

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr 973/2001 5.a panta, katra dalībvalsts izstrādā paraugu ņemšanas programmu, lai noteiktu nozvejoto noteikta izmēra zilo tunzivju skaitu; jo īpaši, tam ir nepieciešams, lai izmēru parauga ņemšana būros tiktu veikta vienā paraugā (= 100 eksemplāri) uz 100 tonnām zivju dzīvsvara. Zivju paraugu ņems zvejas ( 33 ) laikā audzētavā, saskaņā ar ICCAT metodoloģiju II uzdevuma ziņošanai. Paraugu ņemšana būtu jāveic katras zvejas laikā, attiecinot to uz visiem būriem. Dati par paraugu ņemšanu, kas veikts iepriekšējā gadā, jāiesniedz ICCAT līdz 31. jūlijam.

24.   Pagaidu pasākumi, lai aizsargātu neaizsargātas dziļūdens dzīvotnes

Aizliedz veikt grunts tralēšanu un zvejot ar statiskiem zvejas rīkiem, tostarp ar grunts žaunu tīkliem un āķu jedām, apgabalos, ko ierobežo līnijas, kuras secīgi savieno šādus punktus, kurus mēra saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

Hekates zemūdens klintis:

Faradeja zemūdens klintis:

Reikjanes zemūdens klints daļa:

Altairas zemūdens klintis:

Antialtairas zemūdens klintis:

H DAĻA

GRUNTS SUGAS

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2347/2002, 2005. gadā piemērojami šādi noteikumi.

Dalībvalstis nodrošina, ka kuģiem, kas kuģo ar to karogu, ir reģistrēti to teritorijā, un veic zvejošanas aktivitātes, kuru rezultātā tiek nozvejots un uz kuģa glabāts vairāk nekā 10 tonnas katrā kalendārajā gadā dziļūdens zivju sugu un Grenlandes paltusu, ir dziļūdens zvejas atļauja. Tomēr aizliedz nozvejot un glabāt uz kuģa, pārkraut vai izkraut dziļūdens zivju un Grenlandes paltusu apjomu, kas pārsniedz 100 kg katrā braucienā, ja vien attiecīgajam kuģim nav dziļūdens zvejas atļauja.

▼M3

I DAĻA

ZIEMEĻAUSTRUMU ATLANTIJA

Kuģi, kas nodarbojas ar nelegālu, neizziņotu un nereglamentētu zveju

Kuģi, kurus Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības komisija (NEAFC) ir iekļāvusi tādu kuģu sarakstā, par kuriem ir zināms, ka tie ir piedalījušies nelegālā, neizziņotā un nereglamentētā zvejā (NNN kuģi), ir uzskaitīti 5. papildinājumā. Šiem kuģiem piemēro šādus pasākumus:

Komisija groza sarakstu, lai tas atbilstu NEAFC sarakstam, tiklīdz NEAFC apstiprina jaunu sarakstu.

▼M4

J DAĻA

CECAF

Astoņkāju (Octopus vulgaris) minimālais lielums jūras ūdeņos, uz kuriem attiecas trešo valstu suverenitāte vai jurisdikcija un kuri atrodas CECAF reģionā, ir 450 g (ķidāti). Astoņkāji, kuru minimālais lielums ir mazāks par 450 g (ķidāti), netur uz klāja, nepārkrauj, neizkrauj, nepārvadā, neuzglabā, nepārdod, neizliek aplūkošanai un nepiedāvā pārdošanai, bet nekavējoties atlaiž atpakaļ jūrā.

▼C1

---

III pielikuma 1. papildinājums

Āmja augšējās daļas “BACOMA” tipa loga specifikācijas.

Specifikācija logam ar kvadrātveida 110 mm linuma acīm, kuru izmēru nosaka kā to iekšējo diametru, ja logu izmanto āmjos ar 105 mm vai lielāku linuma acs izmēru traļos, dāņu vados vai citos velkamos vados.

Logs ir kā taisnstūrveida linuma gabals āmī. Ir tikai viens logs, to nekādā veidā nedrīkst aizklāt ar iekšēju vai ārēju pievienojumu.

Āmja izmērs, pagarinājuma daļa un traļa pakaļējais gals.

Āmi veido no divām vienāda lieluma linuma plāksnēm, kuras abās malās savienotas ar šuvēm.

Aizliedz turēt uz kuģa tīkla linumu, kura apkārtmēram jebkurā āmja vietā, izņemot savienojumus vai šuves, ir vairāk par 100 rombveida linuma acīm.

Jebkurā apkārtmēra vai pagarinājuma daļas vietā rombveida linuma acu skaits, izņemot savienojuma šuves, nevar būt mazāks vai lielāks par maksimālo linuma acu skaitu, kāds ir āmja apkārtmērā precīzi tā priekšgala saacojuma vietā un traļa konusveida daļas pakaļējā galā, izņemot linuma acu skaitu savienojuma šuvēs (1. zīm.).

Loga izvietojums

Logu ievieto āmja augšējā linuma plāksnē. Logs beidzas ne tālāk par 4 linuma acīm no āmja savelkamās stropes, ietverot ar roku pieacoto pusacs rindu, caur kuru tiek izlaista savelkamā strope (2. zīm.).

Loga izmērs

Loga platums, ko nosaka pēc linuma acu rindu skaita, ir vienāds ar atvērto rombveida acu skaitam augšējā linuma plāksnē, kas ir dalīts uz divi. Ja nepieciešams, var atļaut saglabāt ne vairāk kā 20 % rombveida linuma acu skaitu āmja augšējā linuma plāksnē, kuru vienādi sadala gar abām loga malām (3. zīm.).

Loga garums ir vismaz 3,5 metri.

Loga linums

Linuma acis ir ar vismaz 110 milimetru iekšējo acs atvērumu. Linuma acis ir kvadrātveida, tas ir, visas četras loga linuma malas krusto visas linuma acu rindas. Linums ir nostiprināts tā, ka linuma acu rindas ir paralēli un perpendikulāri āmja garumam. Linums ir izgatavots no viena vijuma bezmezglu auklas, vai tas ir linums ar līdzvērtīgām praksē pieradītām selektīvām īpašībām. Vienas auklas diametrs ir vismaz 4,9 milimetri.

Cita specifikācija

Uzstādīšanas specifikācijas ir noteiktas 4.a, 4.b un 4.c zīmējumā. Paceļamās stopes garums ir ne mazāks par 4 m.

1. zīmējums

Traļa rīki var tikt iedalīti trijās atsevišķās iedaļās saskaņā ar formu un funkciju.

Traļa korpuss vienmēr ir konusveidīga daļa, parasti 10–40 m gara. Pagarinājums ir cilindriska daļa, kas parasti izgatavota vai nu viena, vai diviem 49,5 linuma acu gariem linuma gabaliem, kuri dod pagarinājumu par 6–12 m. Āmis arī ir cilindriska daļa, kas bieži sastāv no divkārša vijuma auklas, lai tā būtu izturīgāka pret nolietošanos. Āmja garums bieži ir 49,5 linuma acis, tas ir, aptuveni 6 metri, lai gan uz mazākiem kuģiem pastāv arī īsāki āmji (2–4m). Daļu aiz paceļamās stropes sauc par āmja izberamo daļu.

2. zīmējums

Loga ievietojuma attālums no galvenās stropes ir 4 linuma acis. Linuma augšējā plāksnē ir 3,5 rombveida linuma acis un viena 0,5 linuma acu plata “paceļamai stropei” ar roku pieacota rinda.

3. zīmējums

Linuma augšējā plāksnē gar perpendikulāro linuma acu rindu, kas atrodas starp abām sānu savienojuma šuvēm, var saglabāt 20 % rombveida linuma acu. Piemēram (3. zīm.), ja augšējā plāksne ir 30 atvērtu acu plata, tad 20 % no tā būtu 6 acis. Tad tās pa trim linuma acīm sadala gar loga abām pusēm. Rezultātā loga paneļa platums kļūst par 12 linuma acu rindām (30 – 6 = 24 rombveida acis, kas dalīts ar divi un ir 12 linuma acu rindas).

4.a zīmējums

Linuma apakšējā plāksne

Parādīta tādas linuma apakšējās plāksnes konstrukcija, kuras platums ir 49,5 rombveida linuma acis

4.b zīmējums

Linuma augšējā plāksne

(bez rombveida acīm starp sānu savienojuma šuvēm un kvadrātveida linuma acu plāksni)

Linuma augšējās plāksnes konstrukcija, loga plāksnes izmērs un pozīcija, ja izejas loga plāksne atrodas no vienas sānu savienojuma šuves līdz otrai

4.c zīmējums

Linuma augšējā plāksne

(bez rombveida acīm starp sānu savienojuma šuvēm un kvadrātveida linuma acu plāksni)

Linuma augšējās plāksnes konstrukcija, ja tiek saglabātas 20 % no rombveida acīm augšējā plāksnē un tās ir vienlīdzīgi sadalītas abās loga pusēs

---

III pielikuma 2. papildinājums

Īpaši nosacījumi mencu zvejai Baltijas jūrā

---

III pielikuma 3. papildinājums

Velkamie zvejas rīki: Skageraks un Kategats

Linuma acu izmēra diapazoni, zvejas mērķa sugas un prasītie nozveju procentuālie apjomi, kas piemērojami, ja izmanto vienu linuma acu izmēra diapazonu

---

III pielikuma 4. papildinājums

Garneļu traļa ķēdes posms: NAFO apgabals

Savienojuma ķēdes ir ķēdes, virves vai to abu kombinācija, kas pievieno grunttropi pie zvejas virves vai apakšējās iesējuma virves dažādos intervālos. Terminus “zvejas virve” un “apakšējā iesējuma virve” var savstarpēji aizstāt. Dažos kuģos izmanto tikai vienu no tām; citos lieto abas, kā tas parādīts skicē. Ķēdes posma garumu mēra no ķēdes centra vai troses, kas iet cauri grunttropei (grunttropes centram), līdz zvejas virves tuvākajai malai.

Pievienotā skice parāda, kā mērīt ķēdes posma garumu.

▼M3

---

III pielikuma 5. papildinājums

To kuģu saraksts, par kuriem NEAFC ir zināms, ka tie piedalās nelegālā, neizziņotā un ne reglamentētā zvejā

---

▼C1

IVa PIELIKUMS

ZVEJAS PIEPŪLE ZVEJAS KUĢIEM KONKRĒTU KRĀJUMU ATJAUNOŠANAS KONTEKSTĀ

Vispārīgi noteikumi

1.	Šajā pielikumā norādītos nosacījumus attiecina uz Kopienas zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir vienāds vai lielāks par 10 metriem.

2.

Šis pielikums attiecas uz šādiem ģeogrāfiskiem apgabaliem: Kategats (ICES rajona IIIa dienvidi), Skageraks un Ziemeļjūra (ICES rajonu IVc, b, c, IIIa ziemeļi un IIa (EK), Skotijas rietumi (ICES rajons VIa), Lamanša austrumu daļa (ICES rajons VIId), Īrijas jūra (ICES rajons VIIa). Uz kuģiem, par kuriem Komisijai ir ziņots kā par tādiem, kas aprīkoti ar kuģu uzraudzības sistēmām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2244/2003 5. un 6. pantu, attiecas šāda Skotijas rietumu definīcijai: ICES rajons VIa, izņemot daļu, kas atrodas uz rietumiem no līnijas, kas rodas, secīgi savienojot ar taisnām līnijām šādas ģeogrāfiskas koordinātas: 60°00′N, 04°00′W 59°45′N, 05°00′W 59°30′N, 06°00′W 59°00′N, 07°00′W 58°30′N, 08°00′W 58°00′N, 08°00′W 58°00′N, 08°30′W 56°00′N, 08°30′W 56°00′N, 09°00′W 55°00′N, 09°00′W 55°00′N, 10°00′W 54°30′N, 10°00′W.

3.

Šajā pielikumā diena, kas pavadīta apgabalā un prom no ostas, ir: a) 24 stundu laikposms starp kalendārās dienas 00:00 līdz tās pašas kalendārās dienas 24:00 vai jebkura šāda laikposma daļa, kuras laikā zvejas kuģis atrodas 2. pantā noteiktajā apgabalā un ir prom no ostas, vai b) jebkurš nepārtraukts 24 stundu laikposms, kas reģistrēts EK zvejas žurnālā un kurā kuģis atrodas kādā no 2. punktā noteiktajiem apgabaliem un ir prom no ostas, vai jebkura šāda laikposma daļa. Dalībvalsts, kas vēlas izmantot dienas, kura pavadīta apgabalā un prom no ostas, definīciju, kas noteikta b) apakšpunktā, informē Komisiju līdz 2005. gada 1. februārim par zvejas kuģu uzraudzības aktivitāšu līdzekļiem, lai nodrošinātu to nosacījumu ievērošanu, kas noteikti b) apakšpunktā.

4.

Šajā pielikumā noteiktas šāda zvejas rīku grupas: a) grunts traļi, riņķvadi vai tiem līdzīgi velkami zvejas rīki, kuru linuma acu izmērs ir 100 mm vai lielāks, izņemot rāmja traļus visos apgabalos, izņemot Kategatu un Skageraku, kur linuma acs izmērs ir 90 mm vai lielāks; b) rāmja traļi, kuru linuma acu izmērs ir 80 mm vai lielāks; c) statiski grunts tīkli, ietverot žaunu tīklus, rāmju tīklus un iepinošos tīklus; d) grunts āķu jedas; e) grunts traļi, riņķvadi vai tiem līdzīgi velkamie zvejas rīki, kuru linuma acu izmērs ir no 70 līdz 99 mm, izņemot rāmja traļus, kuru linuma acu izmērs ir no 80 līdz 99 mm visos apgabalos, izņemot Kategatu un Skageraku, kur linuma acs izmērs ir no 70 līdz 89 mm; f) grunts traļi, riņķvadi vai tiem līdzīgi velkamie zvejas rīki, kuru linuma acu izmērs ir no 16 līdz 31 mm, izņemot rāmja traļus.

Zvejas piepūle

5.	Katrai dalībvalstij jānodrošina, ka kuģi, kad uz to klāja ir zvejas rīki, kas minēti 4. punktā, kas kuģo ar tās karogu un ir reģistrēti Kopienā, drīkst atrasties noteiktā apgabalā un būt prom no ostas ne vairāk kā par to dienu skaitu, kas noteikts 6. punktā.

6.

a) Maksimālais dienu skaits jebkurā kalendārajā mēnesī, kurā zvejas kuģis drīkst atrasties apgabalā un būt prom no ostas, uz klāja pārvadājot jebkuru no zvejas rīkiem, kas minēti 4. punktā, parādīts I tabulā. Dienu, kas pavadīta prom no ostas šā pielikuma 2. punktā minētajā apgabalā, arī pieskaita kopējam dienu skaitam, kas ar vienādām zvejas rīku kategorijām strādājošam kuģim atļauts IVc pielikuma 2. punktā minētajā apgabalā. Ja zvejas kuģis izbraucienā šķērso robežu starp diviem apgabaliem, dienu pieskaita tam apgabalam, kurā pavadīta tās dienas lielākā daļa. I tabula — Maksimālais dienu skaits apgabalā un prom no ostas pēc zvejas rīkiem 2. punktā noteiktais apgabals: Punktā minēto zvejas rīku klasifikācija: 4a 4b 4c 4d 4e 4f Kategats, Ziemeļjūra un Skageraks, Lamanša austrumu daļa, apgabals uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūra 9 13 13 16 21 19 Tomēr maksimālajam dienu skaitam jebkurā kalendārajā mēnesī, ko kuģis ar 4.a punktā minētajiem zvejas rīkiem uz kuģa var pavadīt jebkurā no minētajām teritorijām un prom no ostas, ir: i. apgabalā uz rietumiem no Skotijas: 8; ii. Īrijas jūrā: 10; b) dalībvalsts var apkopot apgabalā un prom no ostas pavadāmās dienas I tabulas pārvaldības laikposmā līdz 11 kalendārajiem mēnešiem; c) Komisija var piešķirt dalībvalstīm papildu dienu skaitu, kuras zvejas kuģis drīkst atrasties apgabalā un prom no ostas, turot uz kuģa zvejas rīkus, kas minēti 4. punktā, pamatojoties uz pastāvīgu zvejas aktivitāšu pārtraukšanu, kas notikusi kopš 2002. gada 1. janvāra saskaņā ar 7. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 2792/1999 (1999. gada 17. decembris), kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zvejniecības nozarē. Papildu dienu skaits, kas piešķirts kuģiem attiecīgajā zvejas rīku kategorijā, būs tieši proporcionāls 2001. gada zvejas piepūlei, ko mēra to kuģu kilovatdienās, kurus izņem no zvejas un kuri izmantoja attiecīgos zvejas rīkus, salīdzinot ar zvejas piepūles salīdzinošo lielumu visiem kuģiem, kas 2001. gadā izmantoja šos zvejas rīkus. Jebkura dienas daļa, kas radusies šajā aprēķinā, noapaļojama līdz tuvākajai pilnai dienai. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot šādus iedalījumus, iesniedz Komisijai pieprasījumu kopā ar ziņojumiem, kas satur informāciju par pastāvīgu minēto zvejas aktivitāšu pārtraukšanu. Pamatojoties uz šādu pieprasījumu, Komisija var mainīt a) apakšpunktā noteikto dienu skaitu šai dalībvalstij, saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. pantā. Papildu dienu skaits, ko Komisija piešķīrusi dalībvalstij 2004. gadā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2287/2003 V pielikuma 6.c punktu, tiek piešķirts arī 2005. gadā; d) izņēmumi dienu skaitam, kas pavadāmas apgabalā un prom no ostas, kas paradīts I tabulā, var tikt piešķirti dalībvalsts zvejas kuģiem saskaņā ar II tabulā parādītajiem nosacījumiem. Dalībvalstis, kas vēlas pieteikties šādam lielākam dienu skaitam, nosūta Komisijai informāciju par zvejas kuģiem, kas no tā būs ieguvēji, un informāciju par to zvejas darbību ierakstiem vismaz divas nedēļas pirms tam, kad paredzēts piešķirt lielāku dienu skaitu. II tabula – Izņēmumi attiecībā uz I tabulā norādīto dienu skaitu, kas pavadāms apgabalā un prom no ostas, un saistītie nosacījumi Apgabals 4. punktā noteiktie rīki Kuģa zvejas ieraksti 2002. gadā (1) Dienu skaits 2. punktā noteiktais apgabals 4. punkta a) apakšpunkts, 4. punkta e) apakšpunkts Mazāk nekā 5 % katras sugas – mencas, jūrasmēles un plekstes Nav dienu ierobežojuma (2) 2. punktā noteiktais 4. punkta a) apakšpunkts, 4. punkta b) apakšpunkts Mazāk nekā 5 % mencu 100 līdz < 120 mm – līdz 13 dienām ≥ 120 mm – līdz 14 dienām Kategats un Ziemeļjūra 4. punkta c) apakšpunkts – zvejas rīki, kam linuma acu izmērs ir 220 mm vai lielāks Mazāk nekā 5 % mencu un vairāk nekā 5 % akmeņplekstu un zaķzivju Līdz 15 dienām Kategats un Skageraks 4. punkta a) apakšpunkts – zvejas rīki ar 120 mm kvadrātveida linuma acu logu (3) Neattiecas 12 dienas Lamanša austrumdaļa 4. punkta c) apakšpunkts – rāmja tīkls, kam linuma acu izmērs ir 110 mm vai mazāks Kuģi, kas prom no ostas atrodas ne vairāk kā 24 stundas 19 dienas (1)   Pārbaudot pēc EK zvejas žurnāla – vidējais gada izkrāvums dzīvsvarā. (2)   Kuģis var atrasties apgabalā tādu dienu skaitu, cik ir attiecīgajā mēnesī. (3)   Kuģi, uz ko attiecas šis izņēmums, atbilst nosacījumiem, kas paredzēti šā pielikuma 1. papildinājumā. Ja kuģim ir piešķirts lielāks dienu iedalījums sakarā ar to, ka tam bija procentuāli mazs zvejas darbību ieraksts par noteiktu sugu nozveju, šis kuģis nevienu brīdi nedrīkst paturēt lielāku šo sugu procentuālo daudzumu, nekā norādīts II tabulā, kā arī nedrīkst jūrā pārkraut jebkuras zivis uz citu kuģi. Ja kāds no šiem nosacījumiem netiek ievērots, kuģim uzreiz atņem tiesības uz papildu dienām; e) pamatojoties uz dalībvalsts lūgumu, Komisija var dalībvalstij piešķirt vienu papildu dienu, ko kuģis var pavadīt apgabalā un prom no ostas, uz kuģa pārvadājot 4. punkta a) apakšpunktā minētos zvejas rīkus, kuriem linuma acs izmērs ir lielāks par 120 mm, ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts ir izstrādājusi automātiskas zvejošanas licences anulēšanas sistēmu attiecībā uz pārkāpumiem. Pārvaldības laikposmā kuģis, īstenojot šos noteikumus, vispār nedrīkst uz kuģa pārvadāt zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir 120 mm vai mazāks; f) ņemot vērā zvejas lieguma apgabalu Īrijas jūrā, lai pasargātu nārstojošas zivis un samazinātu mencu mirstību zvejas dēļ, vienu papildu dienu piešķirs tiem kuģiem zvejas rīku grupējumā 4(a) un 4(b), kas vairāk nekā pusi piešķirto dienu minētajā pārvaldības laikposmā pavada, zvejojot Īrijas jūrā.

7.

Pirms katra pārvaldības laikposma pirmās dienas kapteinis vai viņa pārstāvis informē karoga dalībvalsts iestādes, kādu zvejas rīku vai rīkus viņš ir paredzējis izmantot nākamajā pārvaldības laikposmā. Kamēr nav iesniegts šāds paziņojums, kuģim nav tiesību zvejot 2. punktā noteiktajos apgabalos, izmantojot kādu no 4. punktā minētajiem rīkiem. Ja kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis paziņo par divu 4. punktā noteikto zvejas rīku grupu izmantošanu, nākamajā pārvaldības laikposmā pieejamais kopējais dienu skaits nedrīkst būt lielāks par pusi no dienu summas, kurās kuģim ir tiesības izmantot katru no zvejas rīkiem, noapaļots līdz tuvākajai pilnajai dienai. Nav atļauts izmantot kādu no attiecīgajiem zvejas rīkiem vairāk par to dienu skaitu, kas šim zvejas rīkam noteikts I tabulā vai kas noteikts 6. punkta a) apakšpunkta trešajā daļā attiecīgajam apgabalam. Iespēja izmantot divus rīkus var būt pieejama tikai, ja ir ievēroti šādi papildu uzraudzības pasākumi: — viena izbrauciena laikā zvejas kuģis var uz kuģa pārvadāt tikai vienu 4. punktā noteikto zvejas rīku; — pirms katra izbrauciena kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis iesniedz kompetentām iestādēm iepriekšēju paziņojumu par zvejas rīka veidu, ko paredzēts pārvadāt uz kuģa, izņemot, ja zvejas rīka veids neatšķiras no tā, par ko paziņots iepriekšējā izbraucienā. Kompetentās iestādes veic inspekcijas un uzraudzības pasākumus, lai pārliecinātos par abu iepriekš minēto prasību ievērošanu. Jebkuram zvejas kuģim, par kuru atklāts, ka tas neievēro šīs prasības, uzreiz anulē atļauju izmantot divas zvejas rīku grupas. Kuģi, kas vēlas apvienot viena vai vairāku 4. pantā minēto zvejas rīku (reglamentēto rīku) izmantošanu ar citiem 4. pantā neminētiem zvejas rīkiem (nereglamentētiem rīkiem), nedrīkst ierobežot nereglamentēto rīku izmantošanā. Šādiem kuģiem ir iepriekš jāziņo par to, kad tiks izmantoti reglamentētie rīki. Ja šāds paziņojums nav iesniegts, uz kuģa nedrīkst atrasties neviens 4. punktā minētais zvejas rīks. Šādiem kuģiem ir jābūt pilnvarotiem un aprīkotiem, lai veiktu alternatīvas zvejas aktivitātes.

8.	Kuģis, kas atrodas kādā no 2. punktā minētajiem apgabaliem, pārvadājot kādu no 4. punktā minētajiem zvejas rīkiem, nedrīkst vienlaikus pārvadāt jebkuru citu no 4. punktā minētajiem rīkiem.

9.

a) Kuģim, kas ir izmantojis tam piešķirto dienu skaitu, kas pavadāmas apgabalā un prom no ostas, jebkurā šā pārvaldības laikposmā jāpaliek ostā vai ārpus kāda no 2. punktā minētā apgabala, līdz tiek saņemts visa atlikušā pārvaldības laikposmā, izņemot, ja tas izmanto kādu nereglamentētu rīku, kā aprakstīts 7. punktā; b) jebkurā dotajā pārvaldības laikposmā kuģis var veikt ar zveju nesaistītas aktivitātes, šo laiku neieskaitot tam saskaņā ar 6. punktu piešķirto dienu skaitā, ar noteikumu, ka kuģis vispirms informē tā karoga dalībvalsti par savas rīcības ieceri, aktivitātes raksturu un to, ka tas uz šo laiku atsakās no savas licences. Šādi kuģi šajā laikā netur nekādus zvejas rīkus vai zivis.

10.

a) Dalībvalsts var atļaut jebkuram no tās zvejas kuģiem pārskaitīt tam piešķirtās dienas, kas pavadāmas apgabalā vai prom no ostas, kādam citam zvejas kuģim tam pašam pārvaldības laikposmam un tam pašam apgabalam ar noteikumu, ka kuģa pārņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas reizinājuma iznākums (kilovatdienas), ir vienāds vai mazāks par donora kuģa nodoto dienu skaita un šā kuģa dzinēja jaudas kilovatos reizinājuma iznākumu. Kuģu dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kas katram kuģim ir ierakstīta Kopienas zvejas flotes reģistrā; b) kopējais dienu skaits, kas pavadāms apgabalā vai prom no ostas, kas pārskaitīts saskaņā ar a) apakšpunktu, sareizināts ar donora kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par donora kuģa zvejas darbību ierakstu par vidējo dienu skaitu gadā šajā apgabalā, kas apstiprināts EK zvejas žurnālā 2001., 2002. un 2003. gadā, sareizināts ar tā kuģa dzinēja jaudu kilovatos. Ja donora kuģis izmanto alternatīvu apgabala definējumu apgabalam uz rietumiem no Skotijas, nevis 2. punktā minēto, tā zvejas darbības ierakstu aprēķinam izmantos šo alternatīvo definīciju; c) dienu nodošana, kā aprakstīts a) apakšpunktā, ir atļauta tikai starp kuģiem, kas darbojas vienā un tajā pašā zvejas rīku grupā un apgabala kategorijā, kas minēta 6. punkta a) apakšpunktā vienā un tajā pašā pārvaldības laikposmā. Dalībvalsts var atļaut dienu nodošana gadījumos, kad licencēts donora kuģis ir uz laiku pārtraucis aktivitātes bez valsts atbalsta; d) nav atļauta dienu nodošana no kuģiem, kas gūst labumu no iedalījuma, kurš minēts 6.punkta d) apakšpunktā un 7. punktā; e) pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstīm jāiesniedz ziņojumi par notikušajām nodošanām.

11.

Kuģim, kam nav zvejas darbības ierakstu par zveju 2. punktā minētajos apgabalos, atļauj tos šķērsot tranzītā ar noteikumu, ka tas vispirms ir informējis par šādu nodomu attiecīgās iestādes. Šim kuģim, atrodoties 2. punktā minētajos apgabalos, jebkuriem uz kuģa pārvadātajiem zvejas rīkiem jābūt satītiem un nostiprinātiem saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā.

12.

Dalībvalsts neatļauj zveju, izmantojot 4. pantā noteiktos zvejas rīkus, jebkurā 2. punktā noteiktajā apgabalā nevienam kuģim, kam nav šādas zvejas darbības ieraksta 2001., 2002., 2003. vai 2004. gadā šajā apgabalā, izņemot, ja tas nodrošina, ka attiecīgajā apgabalā no zvejas tiks izslēgta līdzvērtīga jauda, kas izteikta kilovatos. Tomēr kuģim, kuram ir zvejas darbības ieraksti par 4. punktā norādītā zvejas rīka izmantošanu, var dot atļauju izmantot citu 4. punktā norādīto zvejas rīku ar noteikumu, ka piešķirto zvejas dienu skaits šim citam zvejas rīkam ir lielāks vai vienāds ar pirmajam zvejas rīkam piešķirto dienu skaitu.

13.

Dalībvalsts neatskaita no kāda kuģa saskaņā ar šo pielikumu piešķirto dienu skaita nevienu dienu, kad kuģis ir bijis prom no ostas, taču nav zvejojis, jo tas ir palīdzējis citam kuģim avārijas situācijā, vai, ja kuģis ir bijis prom no ostas, taču nav zvejojis, jo pārvadājis ievainotus kuģa komandas biedrus neatliekamas palīdzības sniegšanai. Dalībvalsts viena mēneša laikā iesniedz Komisijai jebkuru tādu lēmumu attaisnojumu, kas pieņemti uz šā pamata, kopā ar kompetento iestāžu saistītiem avārijas situācijas pierādījumiem.

Ziņošanas pienākumi

14.

Dalībvalstis, pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto prom no ostas un apgabalā pavadīto zvejas dienu pārvaldībai, Komisijai par katru kalendāro gadu viena mēneša laikā pirms kalendārā gada termiņa beigām ziņo par to kuģu piepūli, kas lietojuši dažāda veida zvejas rīkus apgabalos, uz kuriem attiecas šis pielikums, kā norādīts IV tabulā.

15.

14. punktā minētos datus dalībvalstis paziņo Komisijai lielformāta tabulas veidā, nosūtot to uz attiecīgo pastkastītes adresi, kuru Komisija paziņo dalībvalstīm. IV tabula — Ziņošanas formāts Valsts KFR Ārējā marķēšana Zvejas apgabals Pārvaldības laikposma ilgums Paziņotais zvejas rīka veids/veidi Dienas, kurās ir atļauta šī zvejas rīka/rīku lietošana Dienas, kad lietots 1. zvejas rīka veids Dienas, kad lietots 2. zvejas rīka veids Dienu nodošana (1) (2) (3) (4) (5) (6) (7) (8) (9) (10) V tabula — Datu formāts Zonas nosaukums Maks. zīmju/ciparu skaits Formulējums un komentāri (1) Valsts 3 Dalībvalsts (alfa 3 ISO kods), kurā kuģis reģistrēts zvejai, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2371/2002 Vienmēr ziņojošā valsts. (2) KFR 12 (Kopienas Flotes Reģistrācijas Numurs). Zvejas kuģa vienreizējais identifikācijas numurs. Dalībvalsts (alfa 3 ISO kods), vadoties pēc identifikācijas sērijām (9 zīmes). Ja sērijām ir mazāk par 9 zīmēm, tad kreisajā pusē jāpievieno papildu nulles. (3) Ārējā marķēšana 14 Saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87 (4) Apgabals 1 Norāda, vai kuģis ir zvejojis šā pielikuma 2. punktā minētajā apgabalā. (5) Pārvaldības laikposma ilgums 2 Norāde no 1–11 par katra pārvaldības laikposma ilgumu, kas piešķirts attiecīgajam kuģim. Var apkopot atsevišķus pārvaldības laikposmus, kuros vienādas zvejas rīku grupas vai zvejas rīku grupu kombinācijas ir pieteiktas saskaņā ar šī pielikuma 7. punktu. (6) Paziņotais zvejas rīka veids/veidi 2 Norāde no 4(a) līdz 4(f) par zvejas rīku veidiem, kas pieteikti saskaņā ar šī pielikuma 4. punktu. (7) Dienas, kurās ir atļauta šā zvejas rīka/rīku lietošana 3 Dienu skaits, kurās kuģis saskaņā ar šo pielikumu ir tiesīgs izvēlēties paziņojamos zvejas rīkus un pārvaldības laikposma ilgumu. (8) Dienas, kad lietots 1. zvejas rīka veids 3 Dienu skaits, cik kuģis faktiski pavadījis prom no ostas un atradies apgabalā saskaņā ar šo pielikumu, izmantojot 1. zvejas rīka veidu. (9) Dienas, kad lietots 2. zvejas rīka veids 3 Dienu skaits, cik kuģis faktiski pavadījis prom no ostas un atradies apgabalā saskaņā ar šo pielikumu, izmantojot 2. zvejas rīka veidu, ja tas piemērojams. (10) Dienu nodošana 3 Nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits”, un saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits”

---

IVa pielikuma 1. papildinājums

▼B

---

IVb PIELIKUMS

KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE NOTEIKTU DIENVIDU HEKA UN OMĀRU SUGU KRĀJUMU ATJAUNOŠANAS KONTEKSTĀ

Vispārīgi noteikumi

1.	Nosacījumi, kas izklāstīti šajā pielikumā, attiecas uz Kopienas zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir vienāds ar 10 metriem vai vairāk.

2.	Šis pielikums attiecas uz šādiem ģeogrāfiskiem apgabaliem: Ibērijas pussala, Atlantijas piekraste (ICES rajoni VIIIc un IXa), izņemot Kadisas līci.

3.

Šajā pielikumā diena apgabalā un prom no ostas ir: a) 24 stundu laikposms starp 00:00 kalendārās dienas stundām un 24:00 tās pašas kalendārās dienas stundām vai ikviena šāda laikposma daļa, kuras laikā kuģis atrodas apgabalā, kas noteikts 2. punktā un prom no ostas, vai b) ikvienā nepārtrauktā 24 stundu laikposmā, kā ierakstīts EK zvejas žurnālā, kura laikā kuģis ir atradies apgabalā, kas noteikts 2. punktā un prom no ostas, vai ikvienā šāda laikposma ikvienā daļā. Dalībvalsts, kas vēlas pielietot dienas, kura pavadīta apgabalā un prom no ostas, definīciju, kas izklāstīta b) apakšpunktā, pirms 2005. gada 1. februāra informē Komisiju par līdzekļiem, ar kādiem tiks uzraudzītas kuģa darbības, lai nodrošinātu b) apakšpunktā ietverto nosacījumu ievērošanu.

4.

Šajā pielikumā izmanto šādu zvejas rīku grupējumu: a) grunts tralis ar linuma acs izmēru, kas lielāks par 55 mm; b) grunts āķu jedas; c) žaunu tīkls ar linuma acs izmēru, kas lielāks par 60 mm; d) žaunu tīkls ar linuma acs izmēru, kas ir 80 mm vai lielāks; e) tralis ar linuma acs izmēru starp 31 mm un 54 mm.

Zvejas piepūle

5.	Katra dalībvalsts nodrošina, lai tad, kad uz kuģa pārvadā jebkuru no zvejas rīkiem, kas minēti 4. punktā, zvejas kuģi, kas kuģo ar tās karogu un ir reģistrēti Kopienā, atrodas apgabalā un ir prom no ostas ne ilgāk par 6. punktā norādīto dienu skaitu.

6.

a) Maksimālais dienu skaits jebkurā kalendāra mēnesī, cik ilgi kuģis var atrasties apgabalā un būt prom no ostas, vedot uz kuģa jebkuru no zvejas rīkiem, kas minēti 4. punktā, ir norādīts I tabulā. I tabula — Maksimālais dienu skaits apgabalā un prom no ostas sadalījumā pa zvejas rīkiem Punktā noteiktais apgabals: Zvejas rīku grupējums minēts punktā: 4a 4b 4c 4d 4e 4f 2. Ibērijas pussala, Atlantijas krasts (ICES rajoni VIIIc un IXa) 22 22 22 22 22 22 b) dalībvalsts var I tabulā apkopot apgabalā un prom no ostas pavadītās dienas pārvaldības laikposmos līdz vienpadsmit kalendārajiem mēnešiem; c) Komisija, pamatojoties uz pastāvīgu zvejas darbību pārtraukšanu, kas notikusi kopš 2004. gada 1. janvāra saskaņā ar 7. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 2792/1999, var piešķirt dalībvalstij papildu dienu skaitu, kurās kuģis var atrasties apgabalā un prom no ostas, pārvadājot uz kuģa jebkuru no zvejas rīkiem, kas minēti 4. punktā. Šeit var ņemt vērā visus kuģus, kuriem var pierādīt, ka tie pilnībā atsaukti no 2. punktā minētā apgabala. Papildu dienu skaits, kas piešķirts kuģiem attiecīgajā zvejas rīku kategorijā, būs tieši proporcionāls 2003. gada zvejas piepūlei, ko mēra to atsaukto kuģu kilovatdienās, kuri izmanto attiecīgos zvejas rīkus, salīdzinājumā ar salīdzināmo zvejas piepūles apjomu 2003. gadā visiem kuģiem, kas izmanto šos zvejas rīkus. Dienas daļu, kas radusies šajā aprēķinā, noapaļo līdz tuvākajai pilnai dienai. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot šādu piešķiršanu, iesniedz Komisijai pieprasījumu kopā ar ziņojumiem, kas satur informāciju par pastāvīgu minēto zvejas darbību pārtraukšanu. Uz šādu pieprasījumu pamata Komisija saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. pantā, var izdarīt labojumus attiecīgajai dalībvalstij a) apakšpunktā noteiktajā dienu skaitā; d) izņēmumus I tabulā uzrādītajam dienu skaitam, kas pavadītas apgabalā un prom no ostas, dalībvalstis var piešķirt kuģiem ar nosacījumiem, kas uzrādīti II tabulā. Dalībvalstis, kas vēlas piemērot šo lielāko dienu skaitu, vismaz divas nedēļas pirms tam iesniedz Komisijai informāciju par kuģiem, kam to piemēros, kā arī sīku informāciju par to zvejas darbības ierakstiem. II tabula — Izņēmumi no rajonā un prom no ostas pavadītajām dienām I tabulā un saistītie nosacījumi 2. punktā noteiktie apgabali: 4. punktā noteiktie zvejas rīki 2001., 2002. un 2003. gada kuģa zvejas darbības ieraksts (1) Dienas 2 4a) līdz 4f) Mazāk nekā 5 tonnas heka visos gados nav dienu ierobežojuma (2) (1)   Balstoties uz EK zvejas žurnāla ierakstiem — vidējais ikgadējais izkrautais apjoms dzīvsvarā. (2)   Kuģis noteiktajā mēnesī var atrasties apgabalā vairākas dienas. Ja kuģim, pamatojoties uz tā zemajiem heka nozvejas rezultātiem, ir piešķirts šis lielākais dienu skaits, šā kuģa izkrāvums 2005. gadā nedrīkst pārsniegt 5 tonnas heka dzīvsvara, kā arī kuģis nedrīkst jūrā pārkraut jebkuras zivis uz citiem kuģiem. Ja kuģis neievēros kādu no šiem nosacījumiem, tam nekavējoties tiks atņemtas tiesības uz papildu dienām.

7.

Pirms katra pārvaldības laikposma pirmās dienas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis paziņo karoga dalībvalsts iestādēm, kādu zvejas rīku vai rīkus viņš paredzējis lietot nākamajā pārvaldības laikposmā. Iekams nav sniegts šāds paziņojums, kuģim nav atļauts zvejot 2. punktā noteiktajā apgabalā ar jebkādiem zvejas rīkiem, kas minēti 4. punktā. Kuģi, kas vēlas apvienot viena vai vairāku zvejas rīku, kas minēti 4. punktā (reglamentētie rīki), lietošanu ar jebkuriem citiem zvejas rīkiem, kas nav minēti 4. punktā (nereglamentētie rīki), nav ierobežoti nereglamentēto rīku lietošanā. Šiem kuģiem pirms reglamentēto rīku lietošanas par to iepriekš jāpaziņo. Ja šāda paziņojuma nav bijis, uz kuģa nedrīkst atrasties zvejas rīki, kas minēti 4. punktā. Šādi kuģi ir jāpilnvaro un jāaprīko alternatīvu zvejas darbību uzsākšanai.

8.

a) Jebkurā noteiktajā pārvaldības laikposmā kuģis, kas izlietojis vairākas dienas apgabalā un prom no ostas, kurai tas ir piederīgs, paliek ostā vai ārpus apgabala, kas minēts 2. punktā, uz atlikušo pārvaldības laikposmu, ja vien tas nelieto nereglamentētos rīkus, kā aprakstīts 7. punktā; b) jebkurā dotajā pārvaldības laikposmā kuģis var uzsākt ar zveju nesaistītas darbības, kuru laikā netiek samazināts tam 6. punktā piešķirto dienu skaits, ja vien kuģis vispirms paziņo tā karoga dalībvalstij par saviem nolūkiem, norādot iecerētās darbības veidu un uz attiecīgo laiku atsakoties no zvejas licences. Šajā laikposmā attiecīgie kuģi nepārvadā nekādus zvejas rīkus vai zivis.

9.

a) Dalībvalsts var ļaut ikvienam no tās zvejas kuģiem nodot dienas, kas pavadītas apgabalā un prom no ostas, uz ko tam ir piešķirtas tiesības, kādam citam no tās kuģiem uz to pašu pārvaldības laikposmu un apgabalu, nodrošinot, ka kuģa saņemto dienu rezultāts, kas reizināts ar tā dzinēja jaudu kilovatos (kilovatu dienās) ir vienāds vai mazāks par donora kuģa nodoto dienu rezultātu, kas reizināts ar attiecīgā kuģa dzinēja jaudu kilovatos. Dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta katram kuģim Kopienas zvejas flotes reģistrā; b) kopējais apgabalā un prom no ostas pavadīto dienu skaits, kas nodots saskaņā ar a) apakšpunktu, reizināts ar donora kuģa dzinēja jaudu kilovatos, nav lielāks par donora kuģa EK 2001., 2002. un 2003. gada zvejas žurnālā apliecināto vidējo ikgadējo reģistrēto dienu skaitu apgabalā, kas reizināts ar attiecīgā kuģa dzinēja jaudu kilovatos; c) dienu nodošana, kā aprakstīts a) apakšpunktā, atļauta tikai starp kuģiem, kas darbojas, izmantojot vienas grupas zvejas rīkus, kas minēti 6. punktā, un vienā un tajā pašā pārvaldības laikposmā; d) dienu nodošana nav atļauta kuģiem, kas gūst labumu no 6. punkta d) apakšpunktā minētā piešķīruma; e) pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis sniedz ziņojumus par veikto dienu nodošanu.

10.

Kuģim, kam nav zvejas darbības ierakstu par zveju 2. punktā minētajā apgabalā, ir atļauts apgabalu šķērsot ar noteikumu, ka tam nav zvejas atļaujas šajā apgabalā, vai arī kuģis ir pirms tam paziņojis iestādēm par šķērsošanas plāniem. Kamēr šāds kuģis atrodas 2. punktā minētajā apgabalā, uz kuģa esošajiem zvejas rīkiem jābūt sasietiem un noglabātiem saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā.

11.

Dalībvalsts neatļauj zveju ar 4. punktā noteiktajiem zvejas rīkiem 2. punktā noteiktajā apgabalā jebkuram no tās kuģiem, kam nav ierakstu par šādām zvejas darbībām šajā rajonā 2002., 2003. vai 2004. gadā, izņemot gadījumu, ja tā nodrošina, ka cita ekvivalenta zvejas kapacitāte, ko mēra kilovatos, reglamentētajā apgabalā netiek izmantota. Tomēr kuģim, kam ir zvejas darbības ieraksti par 4. punktā noteiktā zvejas rīka lietošanu, var ļaut lietot citu 4. punktā noteikto zvejas rīku, ar noteikumu, ka šim pēdējam zvejas rīkam piešķirtais dienu skaits ir lielāks vai vienāds ar pirmajam zvejas rīkam piešķirto dienu skaitu.

12.

Dalībvalsts neatskaita no kāda kuģa saskaņā ar šo pielikumu piešķirto dienu skaita nevienu dienu, kad kuģis ir bijis prom no ostas, taču nav zvejojis, jo tas ir palīdzējis citam kuģim avārijas situācijā, vai, ja kuģis ir bijis prom no ostas, taču nav zvejojis, jo pārvadājis ievainotus kuģa komandas biedrus neatliekamas palīdzības sniegšanai. Dalībvalsts viena mēneša laikā iesniedz Komisijai jebkuru tādu lēmumu attaisnojumu, kas pieņemti uz šā pamata, kopā ar kompetento iestāžu saistītiem avārijas situācijas pierādījumiem.

Novērošana, inspekcija un uzraudzība

13.

Neatkarīgi no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.a panta, minētās regulas 19.b, 19.c, 19.d, 19.e un 19.k pants attiecas uz kuģiem, kas pārvadā 4. punktā noteiktos zvejas rīkus un darbojas 2. punktā noteiktajā apgabalā. Kuģiem, kas aprīkoti ar kuģu novērošanas sistēmām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2244/2003 5. un 6. pantu, vai tiem, kas darbojas saskaņā ar dienas definīciju, kas noteikta 3. punkta a) apakšpunktā, šī ziņošanas prasība netiek piemērota.

14.	Dalībvalstis, lai nodrošinātu šā pielikuma 13. punktā noteikto saistību ievērošanu, var īstenot alternatīvus kontroles pasākumus, kas ir tikpat efektīvi un pārredzami kā šīs ziņošanas saistības. Šos alternatīvos pasākumus pirms to ieviešanas dara zināmus Komisijai.

15.

Kopienas zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis, kas vēlas pārkraut jebkādu uz kuģa esošu daudzumu vai izkraut trešās valsts ostā vai izkraušanas vietā, vismaz 24 stundas pirms pārkraušanas vai izkraušanas trešā valstī kuģa karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm sniedz informāciju, kas minēta 19.b pantā Regulā (EEK) Nr. 2847/93.

16.

Atkāpjoties no Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2807/83 5. panta 2. punkta, atļautā pielaides robeža, nosakot daudzumu kilogramos, kas atrodas uz 14. pantā minētajiem kuģiem, ir 8 % no zvejas žurnāla datiem. Gadījumā, ja Kopienas tiesību aktos nav ietverti nekādi konversijas koeficienti, piemēro tās dalībvalsts konversijas koeficientu, ar kuras karogu kuģo attiecīgais kuģis.

17.	Dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, ka jebkurš 2. punktā minētajā apgabalā nozvejotais dienvidu heka apjoms, kas pārsniedz 300 kg un/ vai Norvēģijas omāru apjoms, kas pārsniedz 150 kg, tiek pirms pārdošanas nosvērts uz izsoles telpas svariem.

18.

Kad heka daudzums, kas lielāks par 50 kg, ir iekrauts kuģī, uz zvejas kuģa ir aizliegts glabāt dienvidu heku vai Norvēģijas omāru jebkādā konteinerā jebkādā daudzumā, sajauktu ar kādu citu jūras organismu sugu. Kopienas zvejas kuģu kapteiņi sniedz palīdzību dalībvalstu inspektoriem, tādējādi sekmējot atkārtotu pārbaudi zvejas žurnālā deklarētajam daudzumam un dienvidu heka un Norvēģijas omāra nozvejas daudzumam uz klāja.

19.

Dalībvalstu kompetentās iestādes var pieprasīt, lai jebkādu tādu daudzumu dienvidu heka, kas pārsniedz 300 kg, vai Norvēģijas omāra, kas pārsniedz 150 kg, kurš nozvejots 2. punktā noteiktajā apgabalā un kurš pirmoreiz izkrauts šajā dalībvalstī, nosver inspektoru klātbūtnē pirms tā tālākas pārvešanas no pirmās izkraušanas ostas.

20.

Atkāpjoties no 13. panta Regulā (EEK) Nr. 2847/93, minētās regulas 12. pantā noteiktos jebkuru zivju sugu daudzumus, kas pārsniedz 50 kg un kas tiek transportēti uz vietu, kura nav izkraušanas vai importēšanas vieta, pavada kāda no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. panta 1. punktā minēto deklarāciju kopijām par transportējamo minēto sugu daudzumu. Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētos izņēmumus nepiemēro.

21.	Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 34.c panta 1. punkta, īpašas novērošanas programmas dienvidu heka vai Norvēģijas omāra krājumiem zvejas apgabalos, kas minētas šajā pielikumā, var ilgt vairāk nekā 2 gadus no to spēkā stāšanās dienas.

Ziņošanas pienākumi

22.

Dalībvalstis, pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto prom no ostas un apgabalā pavadīto zvejas dienu pārvaldībai, katru kalendāro gadu vienu mēnesi pēc kalendārā gada termiņa beigām informē Komisiju par to kuģu zvejas piepūli, kas lieto dažādus rīku veidus šajā pielikumā minētajās teritorijās, kā norādīts IV tabulā.

23.

22. punktā minētos datus dalībvalstis paziņo Komisijai lielformāta tabulas veidā, nosūtot tos uz attiecīgo pasta adresi, kuru Komisija norāda dalībvalstīm. IV tabula — Ziņošanas formāts Valsts KFR Ārējais marķējums Zvejas apgabals Pārvaldības laikposma ilgums Paziņotais zvejas rīka veids/veidi Dienas, kuras ir atļauta šī zvejas rīka/rīku lietošana Ar šā veida zvejas rīku pavadītās dienas Dienu nodošana (1) (2) (3) (4) (5) (6) (7) (8) (9) V tabula — Datu formāts Zonas nosaukums Maks. zīmju/ciparu skaits Formulējums un komentāri (1) Valsts 3 Dalībvalsts (alfa 3 ISO kods), kurā kuģis reģistrēts zvejai, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2371/2002. Vienmēr ziņojošā valsts. (2) KFR 12 (Kopienas Flotes Reģistrācijas Numurs). Zvejas kuģa vienreizējais identifikācijas numurs. Dalībvalsts (alfa 3 ISO kods), kam seko identifikācijas sērija (9 zīmes). Ja sērijai ir mazāk par 9 zīmēm, tad kreisajā pusē jāpievieno papildu nulles. (3) Ārējais marķējums 14 Saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87. (4) Apgabals 1 Norāda, vai kuģis ir zvejojis šā pielikuma apgabalā 2(a) vai 2(b). (5) Pārvaldības laikposma ilgums 2 Norāde no 1–12 par katra pārvaldības laikposma ilgumu, kas piešķirts attiecīgajam kuģim. Var apkopot atsevišķus pārvaldības laikposmus, kuros vienādas zvejas rīku grupas vai zvejas rīku grupu kombinācijas ir pieteiktas saskaņā ar šī pielikuma 7. punktu. (6) Paziņotais zvejas rīka veids/veidi 2 Norāde no 4(a) līdz 4(g) par zvejas rīku veidiem, kas pieteikti saskaņā ar šī pielikuma 4. punktu. (7) Dienas, kurās ir atļauta šī zvejas rīka/ rīku lietošana 3 Dienu skaits, kurās kuģis saskaņā ar šo pielikumu ir tiesīgs izvēlēties paziņojamos zvejas rīkus un pārvaldības laikposma ilgumu. (8) Ar šā veida zvejas rīku pavadītās dienas 3 Dienu skaits, ko kuģis faktiski pavadījis prom no ostas un atradies apgabalā saskaņā ar šo pielikumu. (9) Dienu nodošana 3 Nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits”, un saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits”.

---

IVc PIELIKUMS

ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM LAMANŠA RIETUMU DAĻĀ JŪRASMĒLES KRĀJUMU ATJAUNOŠANAI

Vispārīgi noteikumi

1.	Šā pielikumā nosacījumi attiecas uz Kopienas zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir vienāds vai lielāks par 10 metriem.

2.	Saskaņā ar šo pielikumu piemēro šādu ģeogrāfisko apgabalu: Lamanša rietumu daļa (ICES rajons VIIe).

3.

Saskaņā ar šo pielikumu, diena, kas pavadīta apgabalā un prom no ostas, ir: a) 24 stundu laikposms starp kalendārās dienas plkst. 00:00 līdz tās pašas kalendārās dienas plkst. 24:00 vai jebkura šāda laikposma daļa, kuras laikā kuģis atrodas 2. punktā noteiktajā apgabalā un ir prom no ostas, vai b) jebkurš nepārtraukts 24 stundu laikposms, kas reģistrēts EK zvejas žurnālā, kura laikā zvejas kuģis atrodas 2. punktā noteiktajā apgabalā un ir prom no ostas, vai jebkura šāda laikposma daļa. Dalībvalstij, kas vēlas izmantot b) apakšpunktā noteikto definīciju dienai, kas pavadīta apgabalā un prom no ostas, informē Komisiju līdz 2005. gada 1. februārim par zvejas kuģu aktivitāšu uzraudzības līdzekļiem, lai nodrošinātu to nosacījumu ievērošanu, kas noteikti b) apakšpunktā.

4.	Šajā pielikumā piemēro šādu zvejas rīku dalījumu: a) rāmja traļi ar linuma acs izmēru, kas vienāds vai lielāks par 80 mm; b) statiski grunts tīkli, ietverot žaunu tīklus, rāmju tīklus un iepinējtīklus.

Zvejas piepūle

5.	Katra dalībvalsts nodrošina, ka kuģi, kas kuģo ar tās karogu un ir reģistrēti Kopienā, un uz kuriem 4. punktā minētie zvejas rīki, attiecīgaja apgabalā un prom no ostas ir ne ilgāk par 6. punktā norādīto dienu skaitu.

▼B

►C1  6. ◄

►M1   a) Maksimālais dienu skaits, ko jebkurā kalendārajā mēnesī kuģis, uz kura ir 4. punktā minētie zvejas rīki, var pavadīt attiecīgajā apgabalā un būt prom no ostas, ir norādīts I tabulā. Ja kuģis zvejas reisā pāriet no viena apgabala uz otru, diena skaitās pavadīta apgabalā, kur šajā dienā proporcionāli ir pavadīts vairāk laika. Dienu skaits, ko kuģis pavada kopējā apgabalā, kuru veido šā pielikuma 2. punktā un IVa pielikuma 2. punktā noteiktie apgabali, nedrīkst pārsniegt dienu skaitu, kas norādīts šā pielikuma I tabulā. Taču dienu skaitam, ko kuģis pavada apgabalos, kas noteikti IVa pielikuma 2. punktā, jāatbilst maksimālajam dienu skaitam, kas noteikts saskaņā ar IVa pielikumu. I tabula – Maksimālais dienu skaits, ko kuģis drīkst pavadīt attiecīgajā apgabalā un būt prom no ostas, atkarībā no zvejas rīku veida 2. punktā noteiktais apgabals Zvejas rīku grupas, kas minētas šādā punktā: 4. punkta a) apakšpunkts 4. punkta b) apakšpunkts 2.  Lamanša rietumdaļa (ICES rajons VIIe) 20 20  ◄ ▼C1 b) dalībvalsts var I tabulā apkopot apgabalā un prom no ostas pavadītās dienas pārvaldības laikposmos līdz vienpadsmit kalendārajiem mēnešiem; c) pamatojoties uz pastāvīgu zvejas darbību pārtraukšanu, kas īstenota kopš 2004. gada 1. janvāra saskaņā ar 7. pantu Regulā (EK) Nr. 2792/1999, Komisija var dalībvalstīm iedalīt papildu dienu skaitu, kuras kuģis var atrasties ar 4. punktā minētajiem zvejas rīkiem uz klāja attiecīgajā apgabalā un prom no ostas. Šis papildu dienu skaits būs tieši proporcionāls zvejas jaudas samazinājumam 2003. gadā vai nu kilovatos, vai bruto tonnās, kas izriet no ekspluatācijas programmas salīdzinājuma attiecībā uz visiem kuģiem, kuri iepriekš zvejojuši attiecīgās krājumu atjaunošanas sugas 2003. gadā. Jebkuru dienas daļu, kas radusies šo aprēķinu rezultātā, noapaļo līdz tuvākajai pilnajai dienai. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot šādas sadales, iesniedz Komisijai pieprasījumu ar ziņojumiem ar informāciju par to pabeigtajām ekspluatācijas pārtraukšanas programmām. Uz šādu pieprasījumu pamata Komisija, saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. pantā, var izdarīt labojumus attiecīgajai dalībvalstij a) apakšpunktā noteiktajā dienu skaitā.

7.

Pirms katra pārvaldības laikposma pirmās dienas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis paziņo karoga dalībvalsts iestādēm, kādu zvejas rīku vai rīkus viņš paredzējis lietot nākamajā pārvaldības laikposmā. Līdz šādam paziņojumam kuģim nav atļauts zvejot 2. punktā noteiktajos rajonos ar jebkādiem zvejas rīkiem, kas minēti 4. punktā.

8.

a) Jebkurā noteiktajā pārvaldības laikposmā kuģis, kas izlietojis piešķirto dienu skaitu un prom no ostas, kurai tas ir piederīgs, paliek ostā ārpus jebkura apgabala, kas minēts 2. punktā, uz atlikušo pārvaldības laikposmu, ja vien tas nelieto citu zvejas rīku dalījumu (nereglamentētos zvejas rīkus), kas nav minēti 4. punktā; b) jebkurā noteiktajā pārvaldības laikposmā kuģis var uzsākt ar zveju nesaistītas darbības, kuru laikā netiek samazināts tam 6. punktā piešķirto dienu skaits, ja vien kuģis vispirms paziņo tā karoga dalībvalstij par saviem nolūkiem, norādot iecerētās aktivitātes veidu un uz attiecīgo laiku atsakoties no zvejas licences. Šajā laikposmā attiecīgie kuģi nedrīkst pārvadāt nekādus zvejas rīkus vai zivis.

9.

a) Dalībvalsts var ļaut ikvienam no tās zvejas kuģiem nodot dienas, kas pavadītas apgabalā un prom no ostas, kurai tas ir piederīgs, uz kādu citu no tās kuģiem uz to pašu pārvaldības laikposmu un to pašu rajonu, nodrošinot, ka kuģa saņemto dienu rezultāts, kas reizināts ar tā dzinēja jaudu kilovatos (kilovatu dienās) ir vienāds vai mazāks par donora kuģa nodoto dienu rezultātu, kas reizināts ar attiecīgā kuģa dzinēja jaudu kilovatos. Dzinēja jauda kilovatos ir tāda, kāda reģistrēta katram kuģim Kopienas zvejas flotes reģistrā; b) kopējais rajonā un prom no ostas pavadīto dienu skaits, kas nodots saskaņā ar a) apakšpunktu, reizināts ar donora kuģa dzinēja jaudu kilovatos nedrīkst būt lielāks par donora kuģa EK 2001., 2002. un 2003. gada zvejas žurnālā apliecināto vidējo ikgadējo dienu skaitu rajonā, kas reizināts ar attiecīgā kuģa dzinēja jaudu kilovatos; c) dienu nodošana, kā aprakstīts a) apakšpunktā, atļauta tikai starp kuģiem, kas darbojas ar vienas grupas zvejas rīku, kas minēta 6. punkta a) apakšpunktā, un vienā un tajā pašā pārvaldības laikposmā; d) pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis sniedz ziņojumus par veikto nodošanu.

10.

Kuģim, kas nezvejo nevienā no apgabaliem, kas noteikti 2. punktā, ir atļauts tos šķērsot, ja tas iepriekš par nolūku tā rīkoties ir brīdinājis attiecīgās iestādes. Kamēr kuģis atrodas vienā no 2. punktā noteiktajiem apgabaliem, visiem uz klāja esošajiem zvejas rīkiem jābūt sasietiem un izvietotiem saskaņā ar nosacījumiem Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā.

11.

Dalībvalsts nedrīkst atļaut zveju ar 4. punktā noteiktajiem zvejas rīkiem jebkurā no 2. punktā noteiktajiem apgabaliem jebkuram no tās kuģiem, kam nav šādu zvejas darbību ieraksti šajā apgabalā 2002., 2003. un 2004. gadā, ja vien tā nenodrošina, ka no zvejas regulējamajā apgabalā tiek izslēgta līdzvērtīga jauda, kas izteikta kilovatos. Tomēr kuģim, kas sakaņā ar kuģa dokumentāciju ir lietojis 4. punktā noteiktos zvejas rīkus, var ļaut lietot citus 4. punktā noteiktos zvejas rīkus, ja šiem pēdējiem rīkiem piešķirtais dienu skaits ir lielāks vai vienāds ar pirmajiem rīkiem piešķirto dienu skaitu.

12.

Dalībvalsts saskaņā ar šo pielikumu neieskaitīs kādam no tās kuģiem piešķirtās dienas, ja šajās dienās kuģis bijis prom no ostas, bet nav varējis zvejot, jo sniedzis ārkārtas palīdzību citam kuģim, vai bijis prom no ostas, bet nav varējis zvejot, jo transportējis ievainotu apkalpes locekli līdz neatliekamās medicīniskās palīdzības punktam. Dalībvalsts viena mēneša laikā kopš pieņemti šādi lēmumi iesniedz Komisijai to pamatojumu, kā arī kompetentu iestāžu pierādījumus par avārijas gadījumu.

Novērošana, inspekcija un uzraudzība

13.

Neatkarīgi no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.a panta šīs regulas 19.b, 19.c, 19.d, 19.e un 19.k pants attiecas uz kuģiem, kas pārvadā 4. punktā noteiktos zvejas rīkus un darbojas 2. punktā noteiktajos apgabalos. Kuģiem, kas aprīkoti ar kuģu novērošanas sistēmām, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2244/2003 5. un 6. pantu, un tiem, kas darbojas saskaņā ar dienas definīciju, kura noteikta 3. punkta a) apakšpunktā, šo ziņošanas prasību nepiemēro.

14.	Dalībvalstis, lai nodrošinātu šā pielikuma 13. punktā noteikto saistību ievērošanu, var īstenot alternatīvus kontroles pasākumus, kas ir tikpat efektīvi un pārredzami kā šās ziņošanas saistības. Šos alternatīvos pasākumus pirms to ieviešanas dara zināmus Komisijai.

15.

Kopienas zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis, kas vēlas pārkraut vai izkraut jebkādu uz kuģa klāja esošu daudzumu kādas trešās valsts ostā vai citā izkraušanas vietā, vismaz 24 stundas pirms nozveju pārkraušanas vai izkraušanas trešā valstī paziņo karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm to informāciju, kas minēta 19. panta b) apakšpunktā Regulā (EEK) Nr. 2847/93.

16.

Atkāpjoties no Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2807/83 5. panta 2. punkta, atļautā pielaides robeža novērtētajam zivju daudzumam kilogramos, kas reģistrēts zvejas žurnālā un paturēts uz 13. punktā minētajiem kuģiem, ir 8 %. Gadījumā, ja Kopienas tiesību aktos nav ietverti nekādi pārrēķina koeficienti, piemēro tās dalībvalsts pārrēķina koeficientu, ar kuras karogu kuģo attiecīgais kuģis.

17.

Kad jūrasmēles daudzums, kas lielāks par 50 kg, ir iekrauts kuģī, uz zvejas kuģa aizliedz paturēt jūrasmēli jebkādā konteinerā jebkādā daudzumā sajauktu ar kādu citu zivju sugu vai jūras organismu. Kopienas zvejas kuģa kapteiņi sniedz vajadzīgo palīdzību dalībvalstu inspektoriem, lai sekmētu zvejas žurnālā reģistrēto daudzumu un uz kuģa paturēto daudzumu pārbaudi.

18.	Dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošina, ka jebkuru jūrasmēles daudzumu, kas pārsniedz 300 kg, kas nozvejots 2. punktā noteiktajos apgabalos, pirms pārdošanas nosver, izmantojot izsoles telpas svarus.

19.	Dalībvalstu kompetentās iestādes var pieprasīt, lai 2. punkt noteiktajos apgabalos nozvejoto jebkādu jūrasmēles daudzumu, kas lielāks par 300 kg un kas pirmoreiz izkrauts šajā dalībvalstī, nosver inspektoru klātbūtnē pirms tā tālākas pārvešanas no pirmās izkraušanas ostas.

20.

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta, transportējot jebkādu minētās Regulas 12. pantā minēto zivju sugu daudzumu, kas smagāks par 50 kg, uz vietu, kas nav izkraušanas vai importēšanas vieta, tam pievieno vienu Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. panta 1. punktā minētās deklarācijas kopiju, kas attiecas uz šo transportēto sugu daudzumu. Izņēmumu, kas paredzēts Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta 4. punkta b) apakšpunktā, nepiemēro.

21.	Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 34.c panta 1. punkta, īpaša uzraudzības programma jūrasmēlei zvejas apgabalos, kas minēti šajā pielikumā, var ilgt vairāk nekā divus gadus kopš tās spēkā stāšanās dienas.

Ziņošanas pienākumi

22.

Dalībvalstis, pamatojoties uz informāciju, kas izmantota šajā pielikumā noteikto prom no ostas un rajonā pavadīto zvejas dienu pārvaldībai, paziņo Komisijai par katru kalendāro gadu vienu mēnesi pirms kalendārā gada beigām par to kuģu zvejas piepūli, kas apgabalos, uz kuriem attiecas šis pielikums, lieto dažādus zvejas rīku veidus, kā noteikts IV tabulā.

23.

22. punktā minētos datus dalībvalstis paziņo Komisijai lielformāta tabulas veidā, nosūtot tos uz attiecīgo pasta adresi, kuru Komisija dalībvalstīm dara zināmu. IV tabula — Ziņošanas formāts Valsts KFR Ārējā marķēšana Zvejas apgabals Pārvaldības laikposma ilgums Paziņotais zvejas rīka veids/veidi Dienas, kurās ir atļauta šā zvejas rīka/rīku lietošana Dienu skaits, kurās izmantots zvejas rīks Dienu nodošana (1) (2) (3) (4) (5) (6) (7) (8) (9) V tabula — Datu formāts Zonas nosaukums Maks. zīmju/ciparu skaits Formulējums un komentāri (1) Valsts 3 Dalībvalsts (alfa 3 ISO kods), kurā kuģis ir reģistrēts zvejai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2371/2002 Vienmēr ziņojošā valsts. (2) KFR 12 (Kopienas Flotes reģistrācijas numurs). Zvejas kuģa vienreizējais identifikācijas numurs. Dalībvalsts (alfa 3 ISO kods) sekojot identifikācijas sērijām (9 zīmes). Ja sērijām ir mazāk par 9 zīmēm, tad kreisajā pusē jāpievieno papildu nulles. (3) Ārējā marķēšana 14 Saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87. (4) Apgabals 1 Norāda, vai kuģis ir zvejojis šā pielikuma apgabalā 2(a) vai 2(b). (5) Pārvaldības laikposma ilgums 2 Norāde no 1–12 par katra pārvaldības laikposma ilgumu, kas piešķirts attiecīgajam kuģim. Var apkopot atsevišķus pārvaldības laikposmus, kuros vienādas zvejas rīku grupas vai zvejas rīku grupu kombinācijas ir pieteiktas saskaņā ar šā pielikuma 7. punktu. (6) Paziņotais zvejas rīka veids/veidi 2 Norāde no 4(a) līdz 4(g) par zvejas rīku veidiem, kas pieteikti saskaņā ar šī pielikuma 4. punktu. (7) Dienas, kurās ir atļauta šā zvejas rīka/ rīku lietošana 3 Dienu skaits, kurās kuģis saskaņā ar šo pielikumu ir tiesīgs izvēlēties paziņojamos zvejas rīkus un pārvaldības laikposma ilgumu. (8) Dienu skaits, kurās izmantots zvejas rīks 3 Dienu skaits, cik kuģis faktiski pavadījis prom no ostas un atradies apgabalā saskaņā ar šo pielikumu. (9) Dienu nodošana 3 Nodotajām dienām norāda “– nodoto dienu skaits”, un saņemtajām dienām norāda “+ nodoto dienu skaits”.

---

V PIELIKUMS

ZVEJAS PIEPŪLE KUĢIEM, KAS ZVEJO TŪBĪTES ZIEMEĻJŪRĀ UN SKAGERAKĀ

1.	No 2005. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim nosacījumi, kas ietverti šajā pielikumā, attieksies uz Kopienas zvejas kuģiem, kas Ziemeļjūrā un Skageraka apgabalā zvejo ar grunts trali, riņķvadu vai līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir mazāks par 16 mm.

2.

Šajā pielikumā diena prom no ostas nozīmē: a) 24 stundu laikposmu starp 00:00 kalendārās dienas stundām un 24:00 tās pašas kalendārās dienas stundām vai jebkura šāda laikposma daļu, vai; b) jebkuru nepārtraukts 24 stundu laikposmu, kas reģistrēts EK zvejas žurnālā starp atiešanas datumu un laiku un pienākšanas datumu un laiku vai jebkuru šāda laikposma daļu.

3.

Katra attiecīgā dalībvalsts ne vēlāk kā 2005. gada 1. martā izveido datu bāzi, kas ietver šādu informāciju par Ziemeļjūru un Skageraku, par 2002., 2003. un 2004. gadu un par katru kuģi, kas kuģo ar tās karogu vai ir reģistrēts Kopienā, kas ir zvejojis ar grunts trali, riņķvadu vai līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir mazāks par 16 mm: a) kuģu nosaukumu un iekšējo reģistrācijas numuru; b) kuģī uzstādītā dzinēja jaudu kilovatos, kas mērīta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2930/86 5. pantu; c) zvejojot ar grunts trali, riņķvadu vai līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir mazāks par 16 mm, prom no ostas pavadīto dienu skaitu; d) kilovatdienas, kas ir prom no ostas pavadīto dienu un uzstādītā dzinēja jaudas kilovatos reizinājums.

4.	Katra dalībvalsts aprēķina šādu daudzumu: a) kilovatdienu kopskaitu katram gadam kā kilovatdienu summu, kas aprēķināta 3. punkta d) apakšpunktā; b) vidējo kilovatdienu skaitu laikposmā no 2002. gada līdz 2004. gadam.

5.	Katra dalībvalsts nodrošina, ka kilovatdienu skaits 2005. gadā kuģiem, kas kuģo ar attiecīgās valsts karogu vai ir reģistrēti Kopienā, nepārsniedz 40 % no 2004. gada dienu skaita, kā aprēķināts 4. punkta a) apakšpunktā.

6.

5. pantā minēto kilovatdienu maksimālo skaitu Komisija pārskata pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā līdz 2005. gada 15. maijam, pamatojoties uz Zivsaimniecības zinātniskās, tehnikas un ekonomiskās komitejas (ZZTEK) ieteikumu par 2004. gada paaudzes tūbīšu daudzumu Ziemeļjūrā, saskaņā ar šādiem noteikumiem: a) ja ZZTEK 2004. gada paaudzes tūbīšu skaitu Ziemeļjūrā vērtē kā 500 000 miljonu vai vairāk viena gada vecumu nesasniegušu īpatņu, ierobežojumus kilovatdienās atlikušajam 2005. gadam nepiemēro; b) ja ZZTEK 2004. gada paaudzes tūbīšu skaitu Ziemeļjūrā vērtē kā 300 000 miljonu līdz 500 000 miljonu viena gada vecumu nesasniegušu īpatņu, kilovatdienu skaits nepārsniedz 2003. gada līmeni, kā aprēķināts 4. punkta a) apakšpunktā; c) ja ZZTEK 2004. gada paaudzes tūbīšu skaitu Ziemeļjūrā vērtē kā mazāku par 300 000 miljoniem viena gada vecumu nesasniegušu īpatņu, zveja ar grunts trali, riņķvadu vai līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, 2005. gada atlikušajā laikposmā ir aizliegta. Tomēr, lai kontrolētu tūbīšu krājumus Ziemeļjūrā un Skageraka apgabalā un zvejas aizliegšanas sekas, ierobežota zveja būs atļauta. Šim nolūkam attiecīgās dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju izstrādā plānu zvejas uzraudzībai.

---

VI PIELIKUMS

▼M1

I DAĻA

LICENČU UN ZVEJAS ATĻAUJU KVANTITATĪVIE IEROBEŽOJUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO TREŠĀS VALSTS ŪDEŅOS

▼C1

II DAĻA

LICENCES UN ZVEJAS ATĻAUJU KVANTITATĪVIE IEROBEŽOJUMI TREŠĀS VALSTS KUĢIEM, KAS ZVEJO KOPIENAS ŪDEŅOS

III DAĻA

DEKLARĀCIJA SASKAŅĀ AR 15. PANTA 2. PUNKTU

---

VII PIELIKUMS

I DAĻA

INFORMĀCIJA, KAS JĀIERAKSTA ZVEJAS ŽURNĀLĀ

Zvejojot 200 jūras jūdžu zonā no to Kopienas dalībvalstu krastiem, uz kuriem attiecas Kopienas zvejas noteikumi, pēc turpmāk minētajiem notikumiem zvejas žurnālā nekavējoties jāieraksta šāda informācija.

Pēc katras zvejas darbības:

1.1.	katras nozvejotās sugas daudzums (dzīvsvara kilogramos);

1.2.	zvejas darbības datums un laiks;

1.3.	ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kurā tika veikta nozveja;

1.4.	izmantotais zvejas paņēmiens.

Pēc katras pārkraušanas no vai uz citu kuģi:

2.1.	norāde “saņemts no” vai “pārkrauts uz”;

2.2.	katras pārkrautās sugas daudzums (dzīvsvara kilogramos);

2.3.	kuģa, uz kuru, vai no kura pārkrāva, nosaukums, ārējās identifikācijas burti un cipari.

2.4.	mencu pārkraušana nav atļauta.

Pēc katras izkraušanas Kopienas ostā:

3.1.	ostas nosaukums;

3.2.	katras izkrautās sugas daudzums (dzīvsvara kilogramos).

Pēc katras informācijas pārraides Eiropas Kopienas Komisijai:

4.1.	pārraides datums un laiks;

4.2.	ziņojuma veids: IN, OUT, ICES, WKL vai 2 WKL;

4.3.	radio pārraides gadījumā: radio stacijas nosaukums.

II DAĻA

ZVEJAS ŽURNĀLA PARAUGS

---

VIII PIELIKUMS

KOMISIJAI PAREDZĒTĀS INFORMĀCIJAS SNIEGŠANAS SATURS UN MODALITĀTES

Informācija, kas sniedzama Eiropas Kopienas Komisijai, un tās sniegšanas grafiks ir šādi.

1.1.

Katrā gadījumā, kad kuģis ienāk 200 jūras jūdžu zonā pie tās Kopienas dalībvalsts krastiem, uz kuru attiecas Kopienas zvejas noteikumi: a) informāciju, kas noteikta 1.5. punktā; b) uz kuģa esošo zivju sugu daudzumu (kilogramos); c) datumu un ICES rajonu, kurā kapteinis plāno sākt zveju. Ja zvejas darbību veikšanai noteiktajā dienā nepieciešams vairākkārt ienākt zonās, kas minētas 1.1. punktā, pietiek ar vienu paziņojumu pirmajā ienākšanas reizē.

1.2.

Katrā gadījumā, kad kuģis atstāj 1.1. punktā minēto zonu: a) informāciju, kas minēta 1.5. punktā; b) uz kuģa esošo zivju sugu daudzumu (dzīvsvara kilogramos); c) kopš pēdējās informācijas sniegšanas katras nozvejotās sugas daudzumu (dzīvsvara kilogramos); d)  ICES rajonu, kurā tika veiktas nozvejas; e) kopš kuģa ienākšanas zonā to sugu daudzumu (dzīvsvara kilogramos), kas tika pārkrauts uz un/vai no citiem kuģiem, un to kuģu identifikāciju, uz kuriem tika veikta pārkraušana; f) kopš kuģa ienākšanas zonā, to sugu daudzumus (dzīvsvara kilogramos), kas tika izkrauti Kopienas ostās. Ja zvejas darbību veikšanai noteiktajā dienā nepieciešams vairākkārt ienākt zonās, kas minētas 1.1. punktā, tad pietiek ar vienu ziņojumu par pēdējo iziešanas reizi.

1.3.

Ar trīs dienu intervāliem, sākot ar trešo dienu pēc kuģa pirmās ienākšanas 1.1. punktā minētajās zonās, zvejojot siļķes, makreles, un ar iknedēļu intervāliem, sākot ar septīto dienu pēc kuģa pirmās ienākšanas 1.1. punktā minētajās zonās, zvejojot visas citas sugas, izņemot siļķes un makreles: a) informāciju, kas noteikta 1.5. punktā; b) kopš pēdējās pārraides katras nozvejotās sugas daudzumu (dzīvsvara kilogramos); c)  ICES rajonu, kurā tika veikta nozveja.

1.4.	Katrā gadījumā, kad kuģis pārvietojas no viena ICES rajona uz citu: a) informāciju, kas noteikta 1.5. punktā; b) kopš pēdējās informācijas sniegšanas katras nozvejotās sugas daudzumu (dzīvsvara kilogramos); c)  ICES rajonu, kurā tika veikta nozveja.

1.5.	a) kuģa nosaukumu, radioizsaukuma signālu, ārējās identifikācijas burtus un ciparus un kuģa kapteiņa vārdu; b) licences numuru, ja kuģim ir licence; c) attiecīgā reisa ziņojuma sērijas numuru; d) ziņojuma veida identifikāciju; e) datumu, laiku un kuģa ģeogrāfisko atrašanās vietu.

2.1.	Informāciju, kas minēta 1. punktā, pārraida Eiropas Kopienu Komisijai Briselē, izmantojot teleksu (SAT COM C 420599543 FISH), elektronisko pastu (FISHERIES-telecom@cec.eu.int) vai vienu no radio stacijām, kas uzskaitītas turpmāk 3. punktā, un tādā veidā, kā norādīts 4. punktā.

2.2.	Ja kādu force majeure apstākļu dēļ kuģis nespēj pārraidīt ziņojumu, to šā kuģa pilnvarots var pārraidīt kāds cits kuģis.

3.	Radio stacijas nosaukums Radio stacijas starptautiskais kods Lyngby OXZ Land's End GLD Valentia EJK Malin Head EJM Torshavn OXJ Bergen LGN Farsund LGZ Florø LGL Rogaland LGQ Tjøme LGT Ålesund LGA Ørlandet LFO Bodø LPG Svalbard LGS Blåvand OXB Gryt GRYT RADIO Göteborg SOG Turku OFK

Informācijā, kas minēta 1. punktā, iekļauj sīkas, precīzas ziņas, ko norāda šādā secībā: — kuģa nosaukums; — radioizsaukuma signāls; — ārējās identifikācijas burti un cipari; — attiecīgā reisa ziņojuma sērijas numurs; — ziņojuma veida norāde atbilstīgi šādam kodam: —  — ziņojums, ienākot kādā no 1.1. punktā minētajām zonām: “IN”, — ziņojums, atstājot kādu no 1.1. punktā minētajām zonām: “OUT”, — ziņojums, pārvietojoties no viena ICES rajona uz citu: “ICES”, — iknedēļas ziņojums: “WKL”, — trīs dienu ziņojums: “2 WKL”; — datums, laiks un ģeogrāfiskā atrašanās vieta; —  ICES rajoni/apakšapgabali, kuros nolemts sākt zveju; — datums, kurā nolemts sākt zveju; — uz kuģa esošo zivju sugu daudzums (dzīvsvara kilogramos), lietojot kodu, kas minēts 5. punktā; — kopš pēdējās pārraides nozvejoto zivju sugu daudzums (dzīvsvara kilogramos), lietojot kodu, kas minēts 5. punktā; —  ICES apgabli/ zonas, kurās veikta nozveja; — kopš pēdējās pārraides katras pārkrautās sugas daudzums (dzīvsvara kilogramos) uz un/vai no cita kuģa; — kuģa uz kuru un/ vai no kura tika veikta pārkraušana nosaukums un radioizsaukuma signāls; — sugu daudzums (dzīvsvara kilogramos), kas kopš pēdējās pārraides tika izkrauts Kopienas ostā; — kuģa kapteiņa vārds.

5.

Kods, ko izmanto, lai noteiktu uz kuģa esošās sugas saskaņā ar 1.4. punktu: Beriksi (Beryx spp.), ALF Rietumatlantijas plekste (Hippoglossoides platessoides), PLA Anšovs (Engraulis encrasicolus), ANE Jūrasvelni (Lophius spp.), MNZ Ziemeļatlantijas argentīna (Argentina silus), ARG Jūras plaudis (Brama brama), POA Milzu haizivs (Cetorinhus maximus), BSK Ogļzivs (Aphanopus carbo), BSF Zilā jūraslīdaka (Molva dypterygia), BLI Putasu (Micromesistius poutassou), WHB Xiphopenaeus kroyerii (Xiphopenaeus kroyerii), BOB Menca (Gadus morhua), COD Smilšu garnele (Crangon crangon), CSH Parastais kalmārs (Loligo spp.), SQC Dzelkņhaizivs (Squalus acanthias), DGS Diegspuru vēdzele (Phycis spp.), FOR Grenlandes paltuss (Reinhardtius hippoglossoides), GHL Pikša (Melanogrammus aeglefinus), HAD Heks (Merluccius merluccius), HKE Atlantijas paltuss (Hippoglossus hippoglossus), HAL Siļķe (Clupea harengus), HER Stavrida (Trachurus trachurus), HOM Jūraslīdaka (Molva molva), LIN Atlantijas makrele (Scomber scombrus), MAC Megrimi (Lepidorhombus spp.), LEZ Ziemeļu garnele (Pandalus borealis), PRA Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus), NEP Esmarka menca (Trisopterus esmarkii), NOP Atlantijas lielgalvis (Hoplostethus atlanticus), ORY Citi, OTH Plekste (Pleuronectes platessa), PLE Pollaks (Pollachius pollachius), POL Siļķu haizivs (Lamma nasus), POR Sarkanasari (Sebastes spp.), RED Sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo), SBR Strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris), RNG Saida (Pollachius virens), POK Atlantijas lasis (Salmo salar), SAL Tūbītes (Ammodytes spp.), SAN Sardīne (Sardina pilchardus), PIL Haizivs (Selachii, Pleurotremata), SKH Garnele (Penaeidae), PEZ Brētliņa (Sprattus sprattus), SPR Kalmāri (Illex spp.), SQX Tunzivju dzimta (Thunnidae), TUN Brosme (Brosme brosme), USK Merlangs (Merlangus merlangus), WHG Dzeltenastes plekste (Limanda ferruginea), YEL

---

IX PIELIKUMS

SUGU SARAKSTS

---

X PIELIKUMS

ATĻAUTIE ĀMJA AUGŠPUSES APVALKI

1.    ICNAF tipa āmja augšpuses apvalki

ICNAF tipa āmja augšpuses apvalks ir taisnstūra linuma gabals, ko pievieno traļa āmja augšējai daļai, lai samazinātu un novērstu bojājumus tik ilgi, kamēr šāds linums atbilst šādiem nosacījumiem:

2.   Āmja augšpuses daudzpakāpju plīvurveida apvalks

Āmja augšpuses daudzpakāpju plīvurveida apvalks ir definēts kā linuma gabali, kuriem linuma acu izmērs visās to daļās neatkarīgi no tā, vai šie linuma gabali ir slapji vai sausi, nav mazāks par āmja acu izmēru ar noteikumu, ka:

POĻU TIPA ĀMJA APVALKS

3.   Lielizmēra linuma acu (modificētais poļu tipa) āmja augšpuses apvalks

Lielizmēra linuma acu āmja augšpuses apvalks sastāv no taisnstūra linuma gabala, kas gatavots no tādas pašas auklas materiāla kā āmis vai no vienas resnas, bezmezglu auklas materiāla, kuru piestiprina pie āmja augšpuses aizmugurējās daļas un kas stiepjas pāri visai āmja augšpusei vai jebkurai tās daļai un visās vietās ir ar divreiz lielāku linuma acu izmēru nekā āmim, ja to mēra slapju un cieši piespiestu pie āmja gar priekšējo, sāna un aizmugurējo malu tikai linumam tādā veidā, ka ikviena linuma acs atbilst četrām āmja linuma acīm.

---

XI PIELIKUMS

---

XII PIELIKUMS

NOZVEJAS REĢISTRĒŠANA (IERAKSTI ZVEJAS ŽURNĀLĀ)

IERAKSTI ZVEJAS ŽURNĀLĀ

ZVEJAS RĪKU VEIDU KODI

ZVEJAS KUĢU KODI

A.   Galvenie kuģu veidi

B.   Galvenās kuģu darbības

---

XIII PIELIKUMS

NAFO RAJONS

Daļējs to sugu saraksts, par kurām jāziņo saskaņā ar 31. panta 2. punktu:

---

XIV PIELIKUMS

SPECIALIZĒTĀS ZVEJAS AIZLIEGUMS ANTARKTIKAS ŪDEŅU DZĪVO RESURSU AIZSARDZĪBAS (CCAMLR) RAJONĀ

---

XV PIELIKUMS

NOZVEJAS UN PIEZVEJAS IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ JAUNA VEIDA ZVEJU UN PĒTNIECISKO ZVEJU CCAMLR APGABALĀ 2004/2005. GADĀ

---

( 1 ) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

( 2 ) OV L 70, 9.3.2004., 8. lpp.

( 3 ) OV L 150, 30.4.2004., 1. lpp.

( 4 ) OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

( 5 ) OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.

( 6 ) OV L 226, 29.8.1980., 12. lpp.

( 7 ) OV L 29, 1.2.1985., 9. lpp.

( 8 ) OV L 137, 19.5.2001., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 831/2004 (OV L 127, 29.4.2004., 33. lpp.).

( 9 ) OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.

( 10 ) OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1965/2001 (OV L 268, 9.10.2001., 23. lpp.).

( 11 ) OV L 261, 20.10.1993., 1 lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.).

( 12 ) OV L 171, 6.7.1994., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 813/2004 (OV L 150, 30.4.2004., 32. lpp.).

( 13 ) OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.

( 14 ) OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.

( 15 ) OV L 9, 15.1.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 812/2004 (OV L 150, 30.4.2004., 12. lpp.).

( 16 ) OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 602/2004 (OV L 97, 1.4.2004., 30. lpp.).

( 17 ) OV L 191, 7.7.1998., 10. lpp.

( 18 ) OV L 70, 9.3.2004., 8. lpp.

( 19 ) OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp.

( 20 ) OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3259/94 (OV L 339, 29.12.1994., 11. lpp.).

( 21 ) OV L 137, 19.5.2001., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 831/2004 (OV L 127, 29.4.2004., 33. lpp.).

( 22 ) OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.

( 23 ) OV L 396, 31.12.2004., 4. lpp.

( 24 ) OV L 365, 31.12.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

( 25 ) OV L 270, 13.11.1995., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

( 26 ) OV L 186, 28.7.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

( 27 ) OV L 344, 31.12.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1928/2004 (OV L 332, 6.11.2004., 5. lpp.).

( 28 ) OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp.

( 29 ) OV L 97, 1.4.2004., 1. lpp.

( 30 ) OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

( 31 ) OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/66/EK (OV L 168, 1.5.2004., 35. lpp.).

( 32 ) OV L 41, 13.2.2002., 1. lpp.

( 33 ) Zivīm, kas audzētas ilgāk nekā gadu, būtu jāievieš citas paraugu ņemšanas papildu metodes.