a) produktu primāro ražošanu savam patēriņam;

b) pārtikas, kas paredzēta savam patēriņam, sagatavošanu, apstrādi vai uzglabāšanu mājās;

c) tiešu piegādi, ja ražotājs nelielā daudzumā piegādā pamatproduktus galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kuri tieši apgādā galapatērētāju;

d) tiešu piegādi, ja ražotājs mazos daudzumos piegādā tādu putnu un zaķveidīgo gaļu, kas nokauti saimniecībā, galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kuri šādu gaļu kā svaigu gaļu tieši piegādā galapatērētājam;

e) medniekiem, kas mazos daudzumos tieši piegādā medījamos dzīvniekus vai to gaļu galapatērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kuri to piegādā galapatērētājam.

a) Ja vien skaidri nav norādīts pretējais, šī regula neattiecas uz mazumtirdzniecību;

b) tomēr šī regula attiecas uz mazumtirdzniecību, ja veic darbības, lai piegādātu dzīvnieku izcelsmes pārtiku citam uzņēmumam, ja vien:

c) dalībvalstis var paredzēt valsts mēroga pasākumus, lai piemērotu šīs regulas prasības mazumtirdzniecības uzņēmumiem to teritorijā, uz kuriem tā neattiektos saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu.

a) attiecīgas dzīvnieku un sabiedrības higiēnas prasības, tostarp stingrākus noteikumus saslimšanas ar dažām transmisīvām sūkļveida encefalopātijām novēršanai, kontrolei un apkarošanai;

b) dzīvnieku labturības prasības

un

c) prasības saistībā ar dzīvnieku identifikāciju un dzīvnieku izcelsmes produktu izsekojamību.

1) Regulā (EK) Nr. 178/2002 noteiktās definīcijas;

2) Regulā (EK) Nr. 852/2004 noteiktās definīcijas;

3) I pielikumā noteiktās definīcijas

un

4) tehniskās definīcijas, kas ietvertas II un III pielikumā.

a) kas atbilst attiecīgām Regulā (EK) Nr. 852/2004 un šīs regulas II un III pielikumā noteiktām prasībām un citām attiecīgām pārtikas aprites tiesību aktu prasībām

un

b) ko kompetentā iestāde ir reģistrējusi vai, ja vajadzīgs, saskaņā ar 2. punktu apstiprinājusi.

a) primāro ražošanu;

b) pārvadājumus;

c) tādu produktu uzglabāšanu, kas nav jāuzglabā kontrolētas temperatūras apstākļos,

vai

d) mazumtirdzniecības darbības, kas nav darbības, uz kurām šī regula attiecas saskaņā ar 1. panta 5. punkta b) apakšpunktu.

a) pēc apstiprinājuma uz vietas piešķīrusi uzņēmumam darbības apstiprinājumu

vai

b) devusi uzņēmumam apstiprinājumu ar nosacījumu.

a) ir jāsaņem apstiprinājums saskaņā ar 2. punktu un tas atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem ir laidis tirgū dzīvnieku izcelsmes produktus tieši pirms šīs regulas piemērošanas;

vai

b) uzņēmums ir tāda veida, attiecībā uz kuru pirms šīs regulas piemērošanas nebija prasības saņemt apstiprinājumu.

a) šim produktam nav veselības marķējuma saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 854/2004

vai

b) ja minētā regula neparedz veselības marķējumu, produktam nav identifikācijas marķējuma saskaņā ar šīs regulas II pielikuma I sadaļu.

a) attiecīgā nosūtīšanas ārpuskopienas valsts atrodas sarakstā, kurš izveidots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 11. pantu un kurā norādītas ārpuskopienas valstis, no kurām ir atļauts attiecīgā produkta imports;

c) produkts atbilst:

un

d) attiecīgā gadījumā ir ievērotas Regulas (EK) Nr. 854/2004 14. panta prasības par sertifikātiem un dokumentiem.

a) produktus importējot, tie ir pieejami kontrolei saskaņā ar Direktīvu 97/78/EK ( 20 );

b) importēšana atbilst Direktīvas 2002/99/EK ( 21 ) prasībām

un

c) to pārziņā esošās darbības, ko veic pēc importēšanas, īsteno saskaņā ar III pielikuma prasībām.

a) var izstrādāt dokumentu paraugus

un

b) var paredzēt elektronisko dokumentu izmantošanu.

a) liellopu gaļa un cūkgaļa, tostarp maltā gaļa, bet izņemot gaļas izstrādājumus un mehāniski atdalītu gaļu;

b) mājas vistu, tītaru, pērļu vistiņu, pīļu un zosu gaļa, tostarp maltā gaļa, bet izņemot gaļas izstrādājumus un mehāniski atdalītu gaļu,

un

c) olas.

a) No liellopu gaļas, cūkgaļas un mājputnu gaļas sūtījumiem nosūtīšanas uzņēmumā ir ņemti paraugi un veikti mikrobioloģiskie testi ar negatīviem rezultātiem saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem;

b) sūtot olas, iepakošanas centri sniedz garantiju, ka sūtījumu avots ir saime, kam veikts mikrobioloģisks tests ar negatīviem rezultātiem saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem;

c) liellopu gaļai un cūkgaļai a) apakšpunktā minētais tests nav jāveic sūtījumiem, kurus sūta uz uzņēmumu, kur veiks pasterizāciju, sterilizāciju vai līdzīgas iedarbības apstrādi. Olām b) apakšpunktā paredzētais tests nav jāveic sūtījumiem, kurus paredzēts izmantot pārstrādes produktu ražošanai tādā procesā, kas garantē salmonellas likvidāciju;

d) testi, kas minēti a) un b) apakšpunktā, nav jāveic pārtikai, kuras izcelsme ir uzņēmumā, kur veic kontroles programmu, kas attiecībā uz konkrēto dzīvnieku izcelsmes pārtiku un saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru ir atzīta par līdzvērtīgu Zviedrijas un Somijas apstiprinātajai kontroles programmai;

e) liellopu gaļai, cūkgaļai un mājputnu gaļai pievieno tirdzniecības dokumentu vai sertifikātu, kas atbilst Kopienas tiesību aktos noteiktam paraugam un kurā norādīts, ka:

f) olu sūtījumiem ir obligāti jāpievieno apliecinošs dokuments, kurā norāda, ka b) apakšpunktā minētajos testos iegūti negatīvi rezultāti vai ka olas paredzēts izmantot c) apakšpunktā minētajā veidā.

a) Komisija var atjaunināt 1. un 2. punkta prasības, lai ņemtu vērā jo īpaši izmaiņas dalībvalstu kontroles programmās vai mikrobioloģisku kritēriju pieņemšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 852/2004. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, inter alia to papildinot, pieņem saskaņā ar 12. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

b) Saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru 2. punktā paredzēto noteikumu piemērošanu šā panta 1. punktā minētajiem pārtikas produktiem var daļēji vai pilnībā paplašināt, attiecinot tos uz ikvienu dalībvalsti vai dalībvalsts reģionu, kurā īsteno kontroles programmu, kas ir atzīta par līdzvērtīgu Zviedrijai un Somijai apstiprinātajai kontroles programmai attiecīgajai dzīvnieku izcelsmes pārtikai.

a) izmaiņas labas prakses metodiskajos līdzekļos;

b) pieredzi, kas gūta, īstenojot uz riska analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanu (HACCP) balstītas sistēmas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 852/2004 5. pantu;

c) tehnoloģisko attīstību un tās praktiskās sekas un patērētāju vēlmes pārtikas sastāva ziņā;

d) zinātniskus norādījumus, jo īpaši jaunu risku novērtējumu;

e) mikrobioloģiskus un temperatūras kritērijus pārtikas produktiem;

f) patēriņa veidu izmaiņas.

a) Valsts pasākumiem, kas minēti 3. punktā, ir šādi mērķi:

b) citos gadījumos tie attiecas tikai uz uzņēmumu būvniecību, struktūru un iekārtām.

a) sīki apraksta prasības, ko šī dalībvalsts uzskata par vajadzīgu pielāgot, un vēlamo pielāgojumu veidu;

b) apraksta attiecīgos pārtikas produktus un uzņēmumus;

c) paskaidro pielāgojumu iemeslus, tostarp attiecīgā gadījumā sniedzot veiktās bīstamības analīzes rezultātu apkopojumu un aprakstot veicamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka minētie pielāgojumi neapdraudēs šīs regulas mērķu sasniegšanu,

un

d) sniedz citu būtisku informāciju.

a) saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts atbilstīgi 6. punktam;

b) ja vienu mēnesi pēc 6. punktā minētā laika posma beigām Komisija nav informējusi dalībvalstis, ka tā ir saņēmusi rakstveida komentārus vai ka tā plāno ierosināt lēmuma pieņemšanu saskaņā ar 6. punktu,

vai

c) saskaņā ar 8. punktu.

a) ar ko aizliedz vai ierobežo tiešai lietošanai pārtikā paredzēta svaigpiena vai neapstrādāta krējuma laišanu tirgū tās teritorijā

vai

b) ar ko atbilstīgi kompetentās iestādes atļaujai ļauj izmantot svaigpienu, kas neatbilst III pielikuma IX sadaļā minētajiem kritērijiem attiecībā uz dzīvotspējīgu šūnu un somatisko šūnu skaita novērtējumu, tādu sieru ražošanā, kuru nogatavināšanas ilgums ir vismaz 60 dienas, un tādu piena produktu ražošanā, ko iegūst saistībā ar šādu sieru ražošanu, ja vien tas nekavē šīs regulas mērķu sasniegšanu.

1) lai paredzētu noteikumus gaļas pārvadāšanai, kamēr tā ir silta;

2) lai attiecībā uz mehāniski atdalītu gaļu precizētu, kāds kalcija saturs nav būtiski lielāks par kalcija saturu maltā gaļā;

3) lai paredzētu citus apstrādes veidus, ko pārstrādes uzņēmumā var piemērot dzīvām gliemenēm no B vai C klases ražošanas apgabaliem, kas nav attīrītas vai izklātas;

4) lai precizētu atzītas pārbaudes metodes jūras biotoksīniem;

5) lai sadarbībā ar attiecīgo Kopienas references laboratoriju paredzētu papildu higiēnas standartus dzīvām gliemenēm, tostarp:

6) lai paredzētu higiēnas standartus vai pārbaudes, ja ir zinātniski dati, kas norāda, ka šādi standarti vai pārbaudes ir vajadzīgas sabiedrības veselības aizsardzībai;

7) lai paplašinātu III pielikuma VII sadaļas IX nodaļas piemērošanu, attiecinot to uz dzīvām gliemenēm, kas nav ķemmīšgliemenes (Pectinidae);

8) lai precizētu kritērijus noteikšanai, kad epidemioloģiskie dati norāda, ka zvejas vieta nerada draudus veselībai attiecībā uz parazītu klātbūtni, un līdz ar to noteikšanai, kad kompetentā iestāde var ļaut pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem nesasaldēt zvejas produktus saskaņā ar III pielikuma VIII sadaļas III nodaļas D daļu;

9) lai paredzētu svaiguma kritērijus un ierobežojumus attiecībā uz histamīnu un kopējo gaistošā slāpekļa daudzumu zvejas produktos;

10) lai ļautu ražošanā izmantot konkrētus svaigpiena piena produktus, kas neatbilst III pielikuma IX sadaļā minētajiem kritērijiem attiecībā uz dzīvotspējīgu šūnu un somatisko šūnu skaitu;

11) lai, neskarot Direktīvu 96/23/EK ( 22 ), noteiktu antibiotisko vielu atliekvielu svaigpienā kopējā daudzuma maksimālo pieļaujamo vērtību

un

12) lai apstiprinātu līdzvērtīgus procesus želatīna vai kolagēna ražošanai.

a) Regula (EK) Nr. 852/2004;

b) Regula (EK) Nr. 854/2004

un

c) Direktīva 2004/41/EK.

1.1. “Gaļa” ir 1.2.–1.8. punktā minēto dzīvnieku ēdamās daļas, ieskaitot asinis.

1.2. “Mājas nagaiņi” ir mājas liellopi (tostarp bubala un bizonu sugas), cūkas, aitas un kazas, kā arī mājas nepārnadži.

1.3. “Mājputni” ir saimniecībā audzēti putni, tostarp putni, ko neuzskata par mājputniem, bet ko audzē kā mājdzīvniekus, izņemot skrējējputnus.

1.4. “Zaķveidīgie” ir truši, zaķi un grauzēji.

1.5. “Medījamie dzīvnieki” ir:

1.6. “Saimniecībā audzēti medījamie dzīvnieki” ir saimniecībā audzēti skrējējputni un sauszemes zīdītāji, kas nav minēti 1.2. punktā.

1.7. “Mazie medījamie dzīvnieki” ir savvaļas medījamie putni un zaķveidīgie, kas brīvi dzīvo savvaļā.

1.8. “Lielie medījamie dzīvnieki” ir savvaļas sauszemes zīdītāji, kas brīvi dzīvo savvaļā un uz ko neattiecas mazo medījamo dzīvnieku definīcija.

1.9. “Liemenis” ir dzīvnieka ķermenis pēc kaušanas un apstrādes.

1.10. “Svaiga gaļa” ir gaļa, kam nav veikts cits konservēšanas process, kā vien atdzesēšana, sasaldēšana vai ātrsaldēšana, ieskaitot gaļu, kas ir iesaiņota vakuumā vai kontrolētā atmosfērā.

1.11. “Subprodukts” ir svaiga gaļa, kas nav liemeņa gaļa, ieskaitot iekšējos orgānus un asinis.

1.12. “Iekšējie orgāni” ir krūšu dobuma, vēdera dobuma un iegurņa orgāni, kā arī traheja un barības vads, un putniem – guza.

1.13. “Maltā gaļa” ir atkaulota gaļa, kas ir samalta un satur mazāk nekā 1 % sāls.

1.14. “Mehāniski atdalīta gaļa” vai “MAG” ir produkts, kas iegūts, atdalot gaļu no gaļas kauliem pēc atkaulošanas vai no mājputnu liemeņiem, izmantojot mehāniskus līdzekļus, kā rezultātā tiek zaudēta vai izmainīta muskuļu šķiedru struktūra.

1.15. “Gaļas izstrādājumi” ir svaiga gaļa, tostarp gabalos sadalīta gaļa, kurai pievienoti pārtikas produkti, garšvielas vai piedevas vai kurai veikta apstrāde, kas nav pietiekama, lai izmainītu gaļas iekšējo muskuļu šķiedru struktūru un līdz ar to iznīcinātu svaigas gaļas īpašības.

1.16. “Kautuve” ir uzņēmums, kurā kauj un dīrā dzīvniekus, kuru gaļa paredzēta lietošanai pārtikā.

1.17. “Gaļas sadalīšanas uzņēmums” (izcirstuve) ir uzņēmums, kurā gaļu atkaulo un/vai sadala.

1.18. “Savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmums” ir uzņēmums, kurā medījumus un nomedīto dzīvnieku gaļu sagatavo laišanai tirgū.

2.1. “Gliemenes” ir lapžauņu kārtas gliemji, kas barojas, filtrējot barību no ūdens.

2.2. “Jūras biotoksīni” ir indīgas vielas, ko uzkrāj gliemenes, jo īpaši, barojoties no planktona, kas satur toksīnus.

2.3. “Kondicionēšana” ir dzīvu gliemeņu, kas piegādātas no A klases ražošanas apgabaliem, attīrīšanas centriem vai nosūtīšanas centriem, uzglabāšana tvertnēs vai citos objektos, kur ir tīrs jūras ūdens, vai dabiskā vietā, lai attīrītu no smiltīm, dubļiem vai sārņiem, saglabātu vai uzlabotu organoleptiskās īpašības un nodrošinātu, ka tās ir labā stāvoklī pirms iesaiņošanas vai iepakošanas.

2.4. “Ievācējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ievākšanas zonā, izmantojot jebkurus līdzekļus, vāc dzīvas gliemenes, lai tās apstrādātu un laistu tirgū.

2.5. “Ražošanas apgabals” ir jūras, grīvas vai lagūnas rajons, kur ir dabīgas gliemeņu gultnes vai vietas, ko izmanto gliemeņu audzēšanai, un kur iegūst dzīvas gliemenes.

2.6. “Izklāšanas teritorija” ir jūras, grīvas vai lagūnas rajons, kuram ir skaidri redzamas robežas, kas iezīmētas ar bojām, pāļiem vai citiem stacionāriem līdzekļiem, un kuru izmanto vienīgi dzīvu gliemeņu dabiskai attīrīšanai.

2.7. “Nosūtīšanas centrs” ir jebkurš uzņēmums krastā vai atklātā jūrā lietošanai pārtikā paredzētu dzīvu gliemeņu saņemšanai, kondicionēšanai, mazgāšanai, tīrīšanai, šķirošanai, iesaiņošanai un iepakošanai.

2.8. “Attīrīšanas centrs” ir uzņēmums, kurā dzīvas gliemenes ievieto tvertnēs ar tīru jūras ūdeni uz laiku, kas vajadzīgs, lai samazinātu piesārņojumu un padarītu tās par derīgām lietošanai pārtikā.

2.9. “Izklāšana” ir dzīvu gliemeņu pārvietošana uz jūru, lagūnu vai grīvu rajoniem uz laiku, kas vajadzīgs, lai samazinātu piesārņojumu un padarītu tās par derīgām lietošanai pārtikā. Tas neietver dzīvu gliemeņu īpašo pārvietošanu uz rajoniem, kas ir piemērotāki turpmākai augšanai vai uzbarošanai.

3.1. “Zvejniecības produkti” ir visi savvaļas vai saimniecībā audzēti jūras vai saldūdens dzīvnieki (izņemot dzīvas gliemenes, dzīvus adatādaiņus, dzīvus tunikātus un dzīvus jūras gliemežus, kā arī visus zīdītājus, rāpuļus un vardes), tostarp visas šādu dzīvnieku ēdamās formas, daļas un produkti.

3.2. “Zivju pārstrādes kuģis” ir kuģis, uz kura klāja zvejniecības produktiem veic vienu vai vairākas turpmāk tekstā minētas apstrādes darbības, kam seko iesaiņošana vai iepakošana, vajadzības gadījumā – atdzesēšana vai saldēšana: filejas atdalīšana, sagriešana, spuru atdalīšana, atčaulošana, lobīšana, kapāšana vai pārstrāde.

3.3. “Saldētājkuģis” ir kuģis, uz kura klāja veic zvejniecības produktu saldēšanu, ja tas vajadzīgs pēc tāda sagatavošanas darba kā asiņu notecināšana, galvas atdalīšana, ķidāšana un spuru noņemšana un vajadzības gadījumā iesaiņošana vai iepakošana.

3.4. “Mehāniski atdalīts zvejniecības produkts” ir produkts, kas iegūts, no zvejniecības produktiem ar mehāniskiem līdzekļiem atdalot gaļu, kā rezultātā tiek zaudēta vai izmainīta zivs ķermeņa struktūra.

3.5. “Svaigi zvejniecības produkti” ir neapstrādāti veseli vai sagatavoti zvejniecības produkti, tostarp vakuumiepakojumā vai izmainītā temperatūrā iepakoti produkti, kuru saglabāšanai nav veikta nekāda cita apstrāde, kā vien atdzesēšana.

3.6. “Sagatavoti zvejniecības produkti” ir neapstrādāti zvejniecības produkti, kam veiktas apstrādes darbības, kuras ietekmē to anatomisko veselumu, piemēram, ķidāšana, galvas atdalīšana, sagriešana šķēlēs vai gabalos, filejas atdalīšana un kapāšana.

4.1. “Svaigpiens” ir piens, kas radies lauksaimniecības dzīvnieku piena dziedzeru sekrēcijas rezultātā, kas nav karsēts vairāk kā līdz 40 °C un kam nav veikta nekāda līdzvērtīgas iedarbības apstrāde.

4.2. “Piena ražošanas saimniecība” ir saimniecība, kurā tur vienu vai vairākus lauksaimniecības dzīvniekus piena ražošanas nolūkā, lai to laistu tirgū kā pārtikas produktu.

5.1. “Olas” ir olas čaumalā, izņemot plīsušas, inkubatorā ievietotas vai vārītas olas, ko iegūst no saimniecībā audzētiem putniem un kas ir derīgas tiešai lietošanai pārtikā vai olu produktu gatavošanai.

5.2. “Šķidra ola” ir neapstrādāts olas saturs pēc čaumalas atdalīšanas.

5.3. “Ieplīsušas olas” ir olas ar bojātu čaumalu un neskartām zemčaumalas plēvēm.

5.4. “Iesaiņošanas centrs” ir uzņēmums, kurā olas šķiro pēc kvalitātes un svara.

6.1. “Varžu kājiņas” ir Rana spp. šķirnes (varžu dzimta) vardes ķermeņa aizmugurējā daļa, kas sadalīta ar šķērsenisku griezumu aiz priekšējiem locekļiem, ar izņemtiem iekšējiem orgāniem un atdalītu ādu.

6.2. “Gliemeži” ir Helix pommatia Linne, Helix aspersa Muller, Helix lucorum sugu un Achatinidae ģints sugu sauszemes vēderkāji.

7.1. “Gaļas produkti” ir pārstrādes produkti, ko iegūst, apstrādājot gaļu vai tālāk apstrādājot šādus pārstrādes produktus tā, ka pēc cirtuma vietas ir redzams, ka šim produktam vairs nav svaigas gaļas īpašību.

7.2. “Piena produkti” ir pārstrādes produkti, ko iegūst, apstrādājot svaigpienu vai tālāk apstrādājot šādus pārstrādes produktus.

7.3. “Olu produkti” ir pārstrādes produkti, ko iegūst, apstrādājot olas, vai no dažādām olu sastāvdaļām vai maisījumiem, vai tālāk apstrādājot šādus pārstrādes produktus.

7.4. “Apstrādāti zvejniecības produkti” ir apstrādāti produkti, ko iegūst, apstrādājot zvejniecības produktus vai tālāk apstrādājot šādus apstrādātus produktus.

7.5. “Kausēti dzīvnieku tauki” ir tauki, kas iegūti, kausējot gaļu, tostarp kaulus, un paredzēti lietošanai pārtikā.

7.6. “Dradži” ir proteīnu saturošas atliekvielas no tauku kausēšanas pēc tauku un ūdens daļējas atdalīšanās.

7.7. “Želatīns” ir dabīgs, šķīstošs proteīns, kas sarec vai nesarec un ko iegūst tāda kolagēna daļējā hidrolīzē, kuru iegūst no kauliem, ādām un cīpslām.

7.8. “Kolagēns” ir produkts uz proteīna bāzes, ko iegūst no dzīvnieku kauliem, ādām un cīpslām saskaņā ar attiecīgajām šīs regulas prasībām.

7.9. “Apstrādāti kuņģi, pūšļi un zarnas” ir kuņģi, pūšļi un zarnas, kam pēc to atdalīšanas un tīrīšanas ir veikta tāda apstrāde kā sālīšana, karsēšana vai žāvēšana.

8.1. “Dzīvnieku izcelsmes produkti” ir šādi:

8.2. “Vairumtirdzniecības tirgus” ir pārtikas uzņēmums, kas ietver vairākas atsevišķas vienības, kurām ir kopīgas iekārtas un nodaļas, kuras izmantojot pārtikas produktus pārdod pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem.

1. Identifikācijas marķējums jāpiestiprina, pirms produkts atstāj ražošanas uzņēmumu.

2. Bet, ja produktam noņem iepakojumu un/vai iesaiņojumu vai to tālāk apstrādā citā uzņēmumā, uz produkta jāliek jauna atzīme. Šādos gadījumos jaunajai atzīmei jānorāda tā uzņēmuma apstiprinājuma numurs, kur notiek apstrāde.

3. Identifikācijas marķējums nav vajadzīgs olu iepakojumiem, ja lieto iepakošanas centra kodu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 ( 23 ) XIV pielikuma A daļu.

4. Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 18. pantu ir jābūt sistēmām un procedūrām, lai identificētu tos pārtikas apritē iesaistītos tirgus dalībniekus, no kuriem tie ir saņēmuši dzīvnieku izcelsmes produktus un kuriem tie šādus produktus ir nosūtījuši.

5. Marķējumam jābūt skaidram, neizdzēšamam, un rakstu zīmēm viegli salasāmām. Tas skaidri jāparāda kompetentajām iestādēm.

6. Marķējumā ir jānorāda tās valsts nosaukums, kur atrodas attiecīgais uzņēmums, un šo nosaukumu var rakstīt pilnā apjomā vai kā divu burtu kodu saskaņā ar attiecīgo ISO standartu.

Dalībvalstīm šie kodi ir šādi: ►M1  BE, ►M4  BG, ◄ CZ, DK, DE, EE, GR, ES, FR, IE, IT, CY, LV, LT, LU, HU, MT, NL, AT, PL, PT, SI, SK, FI, ►M4  RO, ◄ SE un UK ◄ .

7. Marķējumā ir jānorāda uzņēmuma apstiprinājuma numurs. Ja uzņēmums ražo gan pārtiku, uz ko attiecas šī regula, gan pārtiku, uz ko tā neattiecas, attiecīgais pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks var lietot to pašu identifikācijas marķējumu abiem pārtikas veidiem.

8. Ja marķējumu piestiprina uzņēmumā, kas atrodas Kopienā, marķējumam jābūt ovālas formas un jāietver saīsinājums CE, EB, EC, EF, EG, EK, EO, EY, ES, EÜ, EK vai WE.

Šos saīsinājumus nedrīkst iekļaut marķējumos, ko liek uz produktiem, kurus ieved Kopienā no uzņēmumiem, kas atrodas ārpus Kopienas.

9. Atkarībā no dažādu dzīvnieku izcelsmes produktu noformējuma marķējumu var likt tieši uz produkta, tā iesaiņojuma vai iepakojuma vai arī uzdrukāt uz etiķetes, kas piestiprināta produktam, tā iesaiņojumam vai iepakojumam. ►C1  Marķējums var būt arī kā nenoņemama etiķete no izturīga materiāla. ◄

10. Sadalītas gaļas vai subproduktu iepakojumam marķējums jāliek uz etiķetes, ko piestiprina iepakojumam, vai jāuzdrukā uz iepakojuma tā, lai, to atverot, marķējumu iznīcinātu. Tam tā nav jābūt, ja atvēršanas laikā iepakojumu iznīcina. Ja iesaiņošana nodrošina tādu pašu aizsardzību kā iepakošana, etiķeti var piestiprināt iesaiņošanas materiālam.

11. Dzīvnieku izcelsmes produktiem, ko ievieto transporta konteineros vai lielos iepakojumos un kas paredzēti turpmākai apstrādei, pārstrādei, iesaiņošanai vai iepakošanai citā uzņēmumā, marķējumu var likt uz konteinera vai iepakojuma ārējās virsmas.

12. Šķidriem, granulu vai pulvera veida dzīvnieku izcelsmes produktiem, ko pārvadā bez taras, un zvejniecības produktiem, ko pārvadā bez taras, identifikācijas marķējums nav vajadzīgs, ja pavaddokumentos ir informācija, kas norādīta 6., 7. un attiecīgā gadījumā – 8. punktā.

13. Ja dzīvnieku izcelsmes produktus ievieto iepakojumā, ko paredzēts tieši piegādāt galapatērētājam, ir pietiekami likt marķējumu tikai uz minētā iepakojuma ārpuses.

14. Ja marķējumu liek tieši uz dzīvnieku izcelsmes produktiem, jāizmanto krāsas, kas atļautas saskaņā ar Kopienas noteikumiem par krāsvielu izmantošanu pārtikas produktos.

1. Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kas vada kautuves, ir jānodrošina, ka procedūras, ko tie ieviesuši saskaņā ar vispārīgām Regulas (EK) Nr. 852/2004 5. panta prasībām, atbilst prasībām, ko saskaņā ar bīstamības analīzi uzskata par vajadzīgām, un īpašajām 2. punktā minētajām prasībām.

2. Šīm procedūrām ir jāgarantē, ka visi dzīvnieki vai attiecīgā gadījumā visas dzīvnieku partijas, ko pieņem kautuves telpās:

3. Ja nav izpildīta kāda no 2. punktā minētajām prasībām, pārtikas apritē iesaistītajam tirgus dalībniekam par to jāpaziņo valsts pilnvarotajam veterinārārstam un jāveic attiecīgi pasākumi.

1. Kautuvju īpašnieki nedrīkst pieņemt dzīvniekus kautuves telpās, ja nav pieprasījuši un saņēmuši attiecīgu pārtikas aprites informāciju, ko glabā izcelsmes saimniecības uzskaitē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 852/2004.

2. Minētā informācija ir jānogādā kautuvju īpašniekiem ne vēlāk kā 24 stundas pirms dzīvnieku nogādāšanas kautuvē, izņemot 7. punktā minētos apstākļus.

3. 1. punktā minētajā attiecīgajā pārtikas aprites informācijā jo īpaši iekļauj šādus datus:

5. Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kas nolemj pieņemt kautuves telpās dzīvniekus pēc tam, kad ir novērtējuši attiecīgo pārtikas aprites informāciju, tā ir jādara pieejama valsts pilnvarotajam veterinārārstam nekavējoties un, izņemot 7. punktā minētos apstākļus, ne vēlāk kā 24 stundas pirms minēto dzīvnieku piegādes kautuvē. Pārtikas apritē iesaistītajam tirgus dalībniekam ir jāpaziņo valsts pilnvarotajam veterinārārstam visa informācija, kas rada bažas attiecībā uz dzīvnieku veselību, pirms attiecīgo dzīvnieku pirmskaušanas pārbaudes.

6. Ja kādu dzīvnieku nogādā kautuvē bez pārtikas aprites informācijas, kautuves īpašniekam ir nekavējoties par to jāinformē valsts pilnvarotais veterinārārsts. Šo dzīvnieku nedrīkst nokaut, pirms valsts pilnvarotais veterinārārsts to nav atļāvis.

7. Ja kompetentā iestāde to atļauj un ja tas neapdraud šīs regulas mērķu īstenošanu, pārtikas aprites informāciju par visu sugu dzīvniekiem drīkst saņemt mazāk nekā 24 stundas pirms dzīvnieku, uz kuriem tā attiecas, saņemšanas kautuvē, vai nosūtīt to kopā ar šiem dzīvniekiem uz kautuvi.

Tomēr ikviena informācija, kuras rezultātā var tikt nopietni traucēts kautuves darbs, ir savlaicīgi pirms dzīvnieku nogādāšanas kautuvē jādara zināma pārtikas apritē iesaistītajam tirgus dalībniekam, kurš vada kautuvi, lai minētais pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks varētu attiecīgi plānot kautuves darbību.

Pārtikas apritē iesaistītajam tirgus dalībniekam, kurš vada kautuvi, jānovērtē attiecīgā informācija un jāiesniedz saņemtā pārtikas aprites informācija valsts pilnvarotajam veterinārārstam. Šos dzīvniekus nedrīkst nokaut vai dīrāt, pirms valsts pilnvarotais veterinārārsts to nav atļāvis.

8. Pārtikas apritē iesaistītajam tirgus dalībniekam ir jāpārbauda mājas nepārnadžiem pievienotās pases, lai pārliecinātos, ka dzīvnieki ir paredzēti kaušanai nolūkā izmantot tos pārtikā. Ja tie pieņem dzīvnieku kaušanai, dzīvnieka pase ir jānodod valsts pilnvarotajam veterinārārstam.

1. Šajā sadaļā “izgatavošanas datums” ir:

2. Līdz posmam, kurā pārtiku marķē saskaņā ar Direktīvu 2000/13/EK vai izmanto turpmākai pārstrādei, pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem jānodrošina, ka gadījumā ar saldētu dzīvnieku izcelsmes pārtiku, kas paredzēta lietošanai cilvēku uzturā, pārtikas apritē iesaistītajam tirgus dalībniekam, kam piegādā attiecīgo pārtiku, un kompetentajai iestādei (pēc pieprasījuma) dara pieejamu šādu informāciju:

Ja pārtiku ražo no izejvielu partijas ar atšķirīgiem izgatavošanas un sasaldēšanas datumiem, jādara pieejami vecākie izgatavošanas un/vai sasaldēšanas datumi.

3. Atbilstošo veidu, kā darīt pieejamu šo informāciju, izvēlas saldētās pārtikas piegādātājs, nodrošinot, ka 2. punktā minētā informācija ir skaidri un nepārprotami pieejama un atrodama pārtikas apritē iesaistītajam tirgus dalībniekam, kuram piegādā šo pārtiku.

1. Dzīvniekus savācot un pārvadājot, ar tiem jāapietas uzmanīgi un neradot nevajadzīgus draudus.

2. Dzīvniekus, kuriem ir slimību simptomi vai kuru izcelsme ir ganāmpulkos, par ko zināms, ka tajos ir sabiedrības veselībai nelabvēlīgi slimības ierosinātāji, var vest uz kautuvi vienīgi tad, kad kompetentā iestāde to ļauj.

2. Lai novērstu gaļas piesārņošanu, kautuvē:

3. Kautuvēs ir jābūt ierīcēm instrumentu dezinficēšanai ar karstu ūdeni, ko piegādā ne mazāk kā 82 °C temperatūrā, vai citai sistēmai ar līdzvērtīgu iedarbību.

4. Iekārtām roku mazgāšanai, ko izmanto personāls, kurš nodarbojas ar neiesaiņotas gaļas apstrādi, ir jābūt ar tādiem krāniem, lai novērstu piesārņojuma izplatīšanos.

5. Kautuvē ir jābūt slēdzamām vietām vai tilpnēm tādas gaļas glabāšanai atdzesētā stāvoklī, kuras tālāka apstrāde ir apturēta, un atsevišķām slēdzamām vietām vai tilpnēm tādas gaļas uzglabāšanai, kas atzīta par nederīgu lietošanai pārtikā.

6. Kautuvē ir jābūt atsevišķai vietai, kur ir atbilstošas iespējas dzīvnieku pārvadāšanai izmantoto transportlīdzekļu tīrīšanai, mazgāšanai un dezinfekcijai. Tomēr šāda vieta un iespējas kautuvē nav vajadzīgas, ja kompetentā iestāde tam piekrīt un tuvumā ir šādiem mērķiem oficiāli apstiprinātas vietas un iespējas.

7. Kautuvē ir jābūt slēdzamām, nodalītām vietām, kas paredzētas slimu un iespējami slimu dzīvnieku kaušanai. Tas nav svarīgi, ja šādu kaušanu veic citos uzņēmumos, ko šim nolūkam pilnvarojusi kompetentā iestāde, vai parastā kaušanas laika posma beigās.

8. Ja kūtsmēslus vai gremošanas trakta saturu glabā kautuvē, šim nolūkam ir jābūt paredzētai īpašai zonai vai vietai.

9. Kautuvē ir jābūt atbilstoši aprīkotai slēdzamai vietai vai vajadzības gadījumā telpai, ko izmanto tikai veterinārais dienests.

1. ir būvēti tā, lai novērstu gaļas piesārņošanu, jo īpaši:

2. ir ar telpām atsevišķai iepakotas un neiesaiņotas gaļas uzglabāšanai, ja vien to neuzglabā dažādos laika posmos vai tādā veidā, ka iepakojuma materiāls un uzglabāšanas veids nevar izraisīt gaļas piesārņojumu;

3. to gaļas sadalīšanas telpas ir aprīkotas tā, lai nodrošinātu atbilstību V nodaļas prasībām;

4. tajos esošās ierīces roku mazgāšanai, ko izmanto personāls, kurš apstrādā neiesaiņotu gaļu, ir ar tādiem krāniem, lai novērstu piesārņojuma izplatīšanos,

un

5. tajos ir jābūt ierīcēm instrumentu dezinficēšanai ar karstu ūdeni, ko piegādā ne mazāk kā 82 °C temperatūrā, vai citai sistēmai ar līdzvērtīgu iedarbību.

1. Pēc nogādes kautuvē dzīvnieku kaušanu nedrīkst nepamatoti ilgi atlikt. Tomēr dzīvniekiem ir jāļauj atpūsties pirms kaušanas, ja to prasa labturības prasības.

3. Kaušanai nosūtītie dzīvnieki vai attiecīgā gadījumā – dzīvnieku partijas ir jāidentificē tā, lai var izsekot to izcelsmei.

4. Dzīvniekiem jābūt tīriem.

5. Lai nodrošinātu to, ka visu kaujamo dzīvnieku pirmskaušanas pārbaudi veic piemērotos apstākļos, kautuvju īpašniekiem ir jāievēro tā veterinārārsta norādījumi, ko pilnvarojusi kompetentā iestāde saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 854/2004.

6. Dzīvnieki, ko ieved kaušanas zālē, ir jānokauj bez liekas kavēšanās.

7. Apdullināšana, asiņu notecināšana, ādas novilkšana, iekšējo orgānu izņemšana un cita dīrāšana ir jāveic bez liekas kavēšanās un tā, lai novērstu gaļas piesārņošanu. Jo īpaši:

8. Liemeņiem un citām ķermeņa daļām, kas paredzētas izmantošanai cilvēku pārtikā, jābūt ar pilnīgi novilktu ādu, izņemot cūkām, aitu un kazu un teļu galvām, liellopu purniem un lūpām, aitu un kazu kājām. Galvas, ieskaitot purnus un lūpas, un kājas jāapstrādā tā, lai novērstu inficēšanu.

9. Ja cūkas nedīrā, tās ir nekavējoties jāatsaro. ►C1  Līdz minimumam ir jāsamazina iespēja gaļu piesārņot ar plaucējamo ūdeni. ◄ Šai darbībai drīkst izmantot tikai apstiprinātas piedevas. Pēc tam cūkas ir rūpīgi jānoskalo ar dzeramo ūdeni.

10.  ►C1  Liemeņi nedrīkst būt ar redzamu fekālo piesārņojumu. ◄ Redzams piesārņojums ir nekavējoties jālikvidē, to nogriežot vai citiem līdzekļiem ar tādu pašu iedarbību.

11. Liemeņi un subprodukti nedrīkst saskarties ar grīdu, sienām vai darba novietnēm.

12. Kautuvju īpašniekiem ir jāievēro kompetentās iestādes norādījumi, lai nodrošinātu to, ka visu nokauto dzīvnieku pēckaušanas veterināro ekspertīzi veic piemērotos apstākļos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 854/2004.

13. Līdz pēckaušanas veterinārās ekspertīzes beigām nokautā dzīvnieka ķermeņa daļām, uz ko šāda ekspertīze attiecas:

Tomēr, ja dzimumloceklim nav patoloģisku bojājumu, to var izmest nekavējoties.

14. Abas nieres ir jāatdala no to tauku slāņa. Liellopiem, cūkām un nepārnadžiem ir jāatdala arī perirenālā kapsula.

15. Ja vairāku dzīvnieku asinis vai subproduktus savāc vienā un tajā pašā traukā pirms pēckaušanas veterinārās ekspertīzes veikšanas, trauka saturs jāatzīst par nederīgu lietošanai pārtikā, ja par tādu ir atzīts viens vai vairāki no šo dzīvnieku liemeņiem.

16. Pēc pēckaušanas veterinārās ekspertīzes veikšanas:

▼M3

▼B

17. Pēc kaušanas un pēckaušanas veterinārās ekspertīzes pabeigšanas gaļa ir jāglabā saskaņā ar VII nodaļā noteiktajām prasībām.

18. Ja paredzēti tālākai apstrādei:

19. Ja uzņēmumi ir apstiprināti dažādu dzīvnieku sugu kaušanai vai saimniecībā audzētu un savvaļas medījamo dzīvnieku liemeņu apstrādei, ir jāveic piesardzības pasākumi, lai novērstu savstarpēju piesārņošanu, nodalot ar dažādu sugu dzīvniekiem veicamo darbību laiku vai vietu. Uzņēmumā ir jābūt atsevišķām telpām saimniecībā audzētu medījamo dzīvnieku, kas nokauti saimniecībā, un savvaļas medījamo dzīvnieku nenodīrātu liemeņu saņemšanai un glabāšanai.

20. Ja kautuvē nav slēdzamu vietu, kas paredzētas slimu vai iespējami slimu dzīvnieku kaušanai, vietas, ko izmanto šādu dzīvnieku kaušanai, pirms atsāk kaut citus dzīvniekus, ir jāiztīra, jāmazgā un jādezinficē oficiālā uzraudzībā.

1. Kautuvēs mājas nagaiņu liemeņus var sadalīt pusliemeņos vai uz četrām daļām un pusliemeņus var dalīt ne vairāk kā trīs veselos gabalos. Tālāka sadalīšana un atkaulošana ir jāveic gaļas sadalīšanas uzņēmumā.

2. Darbs ar gaļu jāorganizē tā, lai novērstu vai pēc iespējas samazinātu piesārņojumu. Tālab pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem ir jo īpaši jānodrošina, ka:

3. Tomēr gaļu var atkaulot un sadalīt, pirms tā sasniedz 2. punkta b) apakšpunktā minēto temperatūru, saskaņā ar VII nodaļas 3. punktu.

4. Gaļu var arī atkaulot un sadalīt, pirms tā sasniedz 2. punkta b) apakšpunktā minēto temperatūru, ja sadalīšanas telpa ir tajā pašā teritorijā, kur atrodas kaušanas telpas. Šādā gadījumā gaļa uz sadalīšanas telpu ir jāpārvieto vai nu tieši no kaušanas telpām, vai pēc zināma laika posma, kurā tā ievietota atdzesēšanas vai saldēšanas telpā. Līdzko gaļa ir sadalīta, attiecīgā gadījumā – iepakota, tā ir jāatdzesina līdz 2. punkta b) apakšpunktā minētajai temperatūrai.

1. Visumā veselīgs dzīvnieks ir cietis nelaimes gadījumā, kura dēļ šis dzīvnieks labturības iemeslu dēļ nav vests uz kautuvi.

2. Veterinārārstam ir jāveic dzīvnieka pirmskaušanas apskate.

3. Nokauts un atasiņots dzīvnieks ir jāpārved uz kautuvi atbilstīgi higiēnas prasībām un bez liekas kavēšanās. Kuņģi un zarnas var izņemt, bet ne veikt citu apstrādi, uz vietas veterinārārsta uzraudzībā. Visi izņemtie iekšējie orgāni ir jāved līdz ar nokauto dzīvnieku uz kautuvi un jāidentificē kā konkrētā dzīvnieka iekšējie orgāni.

4.  ►C1  Ja starp kaušanu un ievešanu kautuvē ir vairāk nekā divas stundas, dzīvnieks ir jāatvēsina. Ja klimatiskie apstākļi ir piemēroti, nav vajadzīga aktīva atvēsināšana. ◄

5. Līdz ar nokauto dzīvnieku kautuvē ir jānogādā pārtikas apritē iesaistītā tirgus dalībnieka, kas audzējis dzīvnieku, apliecinājums, kurā norāda dzīvnieka identitāti un dzīvniekam nozīmētos veterinārfarmaceitiskos produktus vai citu ārstēšanu, nozīmēšanas un ārstēšanas beigu datumu.

6. Līdz ar nokauto dzīvnieku kautuvē ir jānogādā veterinārārsta paziņojums, kurā norādīts pēckaušanas veterinārās ekspertīzes pozitīvs iznākums, piespiedu kaušanas datums, laiks un iemesls, kā arī ārstēšanas veids, ko veterinārārsts nozīmējis dzīvniekam.

7. Nokautajam dzīvniekam jābūt derīgam lietošanai pārtikā pēc pēcnāves veterinārās ekspertīzes, kas veikta kautuvē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 854/2004, tostarp citām papildu pārbaudēm, kas vajadzīgas piespiedu nokaušanas gadījumā.

8. Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem ir jāievēro visi norādījumi, ko pēc pēckaušanas veterinārās ekspertīzes par gaļas lietošanu sniedz valsts pilnvarotais veterinārārsts.

9. Pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki nedrīkst laist tirgū tādu dzīvnieku gaļu, kam veikta piespiedu kaušana, ja vien uz tās nav īpašs veselības marķējums, ko nevar sajaukt ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 paredzēto veselības marķējumu vai šīs regulas II pielikuma I sadaļā paredzēto identifikācijas marķējumu. Tādu gaļu drīkst laist tirgū tikai dalībvalstī, kur notiek kaušana un saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

2. Gaļai ir jāsasniedz 1. punktā paredzētā temperatūra un uzglabāšanas laikā jāsaglabā šāda temperatūra.

3. Gaļai ir jāsasniedz 1. punktā paredzētā temperatūra pirms pārvadāšanas, un šāda temperatūra jāsaglabā pārvadāšanas laikā. Tomēr pārvadāšanu var arī veikt, ja kompetentā iestāde to atļauj specifisku produktu ražošanai, ar nosacījumu, ka:

4. Sasaldēšanai paredzēta gaļa ir jāsasaldē bez liekas kavēšanās, vajadzības gadījumā ņemot vērā stabilizācijas laika posmu pirms sasaldēšanas.

5. Neiesaiņota gaļa ir jāuzglabā un jāpārvadā atsevišķi no iepakotas gaļas, ja vien to neuzglabā vai nepārvadā dažādos laikos vai tādā veidā, ka iepakojuma materiāls, uzglabāšanas veids vai pārvadāšana nevar izraisīt gaļas piesārņojumu.

1. Dzīvniekus savācot un pārvadājot, ar tiem jāapietas ►C1  uzmanīgi, neradot nevajadzīgu stresu. ◄

2. Dzīvniekus, kuriem ir slimību simptomi vai kuru izcelsme ir ganāmpulkos, par ko zināms, ka tajos ir sabiedrības veselībai nelabvēlīgi slimības ierosinātāji, drīkst pārvest uz kautuvi vienīgi tad, ja to ļauj kompetentā iestāde.

3. Redeļu kastēm dzīvnieku nogādāšanai uz kautuvi un moduļiem, ja tādus izmanto, ir jābūt izgatavotiem no nerūsējoša materiāla un viegli iztīrāmiem un dezinficējamiem. Visas ierīces, ko izmanto dzīvu dzīvnieku savākšanai un nogādei, tūlīt pēc to iztukšošanas un vajadzības gadījumā pirms atkārtotas izmantošanas ir jāiztīra, jāizmazgā un jādezinficē.

1. Tajās ir jābūt telpai vai segtai platībai dzīvnieku saņemšanai un pārbaudei pirms nokaušanas.

2. Lai novērstu gaļas piesārņošanu, kautuvē:

3. Kautuvēs ir jābūt ierīcēm instrumentu dezinficēšanai ar karstu ūdeni, ko piegādā ne mazāk kā 82 °C temperatūrā, vai citai sistēmai ar līdzvērtīgu iedarbību.

4. Iekārtām roku mazgāšanai, ko izmanto personāls, kurš nodarbojas ar neiesaiņotas gaļas apstrādi, ir jābūt ar tādiem krāniem, lai novērstu piesārņojuma izplatīšanos.

5. Kautuvē ir jābūt slēdzamām vietām vai tilpnēm tādas gaļas glabāšanai atdzesētā stāvoklī, kuras tālāka apstrāde ir apturēta, un atsevišķām slēdzamām vietām vai tilpnēm tādas gaļas uzglabāšanai, kas atzīta par nederīgu lietošanai pārtikā.

6. Kautuvē ir jābūt atsevišķai vietai, kur ir atbilstošas iespējas, lai tīrītu, mazgātu un dezinficētu:

Šīs vietas un iekārtas nav obligātas attiecībā uz b) apakšpunktu, ja netālu atrodas oficiāli apstiprinātas vietas un iekārtas.

7. Kautuvē ir jābūt atbilstoši aprīkotai slēdzamai vietai vai vajadzības gadījumā telpai, ko izmanto tikai veterinārais dienests.

1. Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem ir jānodrošina, ka gaļas sadalīšanas uzņēmumi, kur apstrādā mājputnu vai zaķveidīgo gaļu:

2. Ja gaļas sadalīšanas uzņēmumā veic šādas darbības:

pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem ir jānodrošina, ka šim mērķim ir pieejamas atsevišķas telpas.

2. Kautuvju īpašniekiem ir jāievēro kompetentās iestādes norādījumi, ►C1  lai nodrošinātu to, ka pirmskaušanas apskati veic piemērotos apstākļos. ◄

3. Ja uzņēmumi ir apstiprināti dažādu dzīvnieku sugu kaušanai vai saimniecībā audzētu skrējējputnu un mazo medījamo dzīvnieku liemeņu apstrādei, ir jāveic piesardzības pasākumi, lai novērstu savstarpēju piesārņošanu, nodalot ar dažādu sugu dzīvniekiem veicamo darbību laiku vai vietu. Uzņēmumā ir jābūt atsevišķām telpām saimniecībā audzētu un nokautu skrējējputnu un mazo medījamo dzīvnieku liemeņu saņemšanai un glabāšanai.

4. Dzīvnieki, ko ieved kaušanas telpā, ir jānokauj bez liekas kavēšanās.

5. Apdullināšana, asiņu notecināšana, ādas novilkšana vai noplūkšana, iekšējo orgānu izņemšana un cita dīrāšana ir jāveic bez liekas kavēšanās un tā, lai novērstu gaļas piesārņošanu. Jo īpaši ir jāveic pasākumi, lai novērstu gremošanas trakta satura izlīšanu iekšējo orgānu izņemšanas laikā.

6. Kautuvju īpašniekiem ir jāievēro kompetentās iestādes norādījumi, lai nodrošinātu to, ka pēckaušanas veterināro ekspertīzi veic piemērotos apstākļos, un jo īpaši to, ka nokautos dzīvniekus kārtīgi pārbauda.

7. Pēc pēckaušanas veterinārās ekspertīzes veikšanas:

8. Pēc ekspertīzes un iekšējo orgānu izņemšanas nokautie dzīvniek ir iespējami drīz jāiztīra un jāatdzesē līdz ne vairāk kā 4 °C, ja vien gaļu nesadala, kamēr tā vēl ir silta.

9. Ja liemeņus dzesina iegremdējot, ir jāņem vērā šādi nosacījumi:

10. Slimus vai iespējami slimus dzīvniekus un dzīvniekus, ko kauj saskaņā ar slimību izskaušanas vai kontroles programmām, uzņēmumā nedrīkst kaut, izņemot gadījumus, kad to atļauj kompetentā iestāde. Šādā gadījumā kaušana jāveic oficiālā uzraudzībā un jāveic pasākumi piesārņojuma novēršanai; telpas ir jāiztīra un jādezinficē, pirms tās izmanto atkal.

1. Darbs ar gaļu jāorganizē tā, lai novērstu vai pēc iespējas samazinātu piesārņojumu. Tālab pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem ir jo īpaši jānodrošina, ka:

2. Tomēr gaļu var arī atkaulot un sadalīt, pirms tā sasniedz 1. punkta b) apakšpunktā minēto temperatūru, ja sadalīšanas telpa ir tajā pašā teritorijā, kur atrodas kaušanas telpas, ar nosacījumu, ka gaļu uz sadalīšanas telpu pārvieto:

3. Līdzko gaļa ir sadalīta un attiecīgā gadījumā iepakota, tā ir jāatdzesina līdz temperatūrai, kas nepārsniedz 4 °C.

4. Gaļai pirms pārvadāšanas jāsasniedz temperatūra, kas nepārsniedz 4 °C, un šāda temperatūra jāsaglabā pārvadāšanas laikā. Tomēr, ja kompetentā iestāde to atļauj, zosu vai pīļu aknu pastētes (foie gras) ražošanai paredzētās aknas var pārvadāt temperatūrā, kas pārsniedz 4 °C, ar nosacījumu, ka:

5. Sasaldēšanai paredzēta mājputnu vai zaķveidīgo gaļa jāsasaldē bez liekas kavēšanās.

6. Neiesaiņota gaļa jāuzglabā un jāpārvadā atsevišķi no iepakotas gaļas, ja vien to neuzglabā vai nepārvadā dažādos laikos vai tādā veidā, ka iepakojuma materiāls, uzglabāšanas veids vai pārvadāšana nevar izraisīt gaļas piesārņojumu.

1. Saimniecībā ir jāveic regulāras veterinārās pārbaudes.

2. Pārtikas apritē iesaistītajam tirgus dalībniekam ir iepriekš jāinformē kompetentā iestāde par nokaušanas dienu un laiku.

3. Saimniecībā ir jābūt iespējām savākt putnus vienkopus, lai veiktu vairāku putnu grupas pirmskaušanas apskati.

4. Saimniecībā ir jābūt telpām, kas piemērotas putnu kaušanai un tālākai apstrādei atbilstīgi higiēnas prasībām.

5. Ir jāievēro dzīvnieku labturības prasības.

6. Līdz ar nokautajiem putniem kautuvē ir jānogādā tā pārtikas apritē iesaistītā tirgus dalībnieka apliecinājums, kurš dzīvnieku audzējis, šajā apliecinājumā norādot konkrētam dzīvniekam nozīmētos veterinārfarmaceitiskos produktus vai citu ārstēšanu, ārstēšanas nozīmēšanas un beigu dienu, kā arī kaušanas dienu un laiku.

7. Līdz ar nokauto dzīvnieku kautuvē ir jānogādā apliecība, ko izdevis valsts pilnvarots veterinārārsts vai apstiprināts veterinārārsts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 854/2004.

8. Attiecībā uz mājputniem, ko audzē tauko aknu iegūšanai, putni ar neizņemtiem iekšējiem orgāniem uz kautuvi vai gaļas sadalīšanas uzņēmumu ir jāpārved nekavējoties un, ja vajadzīgs, sasaldēti. Tiem iekšējie orgāni ir jāizņem 24 stundu laikā kopš nokaušanas brīža kompetentās iestādes uzraudzībā.

9. Nokautus mājputnus, kuru iekšējo orgānu izņemšana ir atlikta un kuri iegūti izcelsmes saimniecībā, var glabāt līdz 15 dienām temperatūrā, kas nav augstāka par 4 °C. Pēc tam tai ir jāizņem iekšējie orgāni kautuvē vai gaļas sadalīšanas uzņēmumā, kas atrodas tajā pašā dalībvalstī, kurā atrodas izcelsmes saimniecība.

1. I sadaļas noteikumi attiecas uz saimniecībā audzētu pārnadžu kārtas medījamo zīdītāju (Cervidae un Suidae) gaļas iegūšanu un laišanu tirgū, ja vien kompetentā iestāde neuzskata tos par neatbilstošiem.

2. II sadaļas noteikumi attiecas uz zaķveidīgo gaļas iegūšanu un laišanu tirgū. Tomēr I sadaļas noteikumus piemēro, ja kompetentā iestāde uzskata tos par atbilstošiem. Ir jānodrošina attiecīgas telpas, kas ir pielāgotas dzīvnieku lielumam.

3. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki drīkst izcelsmes vietā ar kompetentās iestādes atļauju kaut saimniecībā audzētus zaķveidīgos un nagaiņus, kas minēti 1. punktā, ja:

3.a Atkāpjoties no 3. punkta j) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut apliecināt pareizu kaušanu un asiņu notecināšanu, kā arī kaušanas dienu un laiku tikai 3. punkta i) apakšpunktā minētā pārtikas apritē iesaistītā tirgus dalībnieka izsniegtajā apliecinājumā, ja:

4. Pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki drīkst ārkārtas apstākļos saimniecībā kaut arī bizonus saskaņā ar 3. punktu.

1. Personām, kas medī savvaļas dzīvniekus, lai laistu to gaļu tirgū lietošanai pārtikā, ir jābūt pietiekamām zināšanām par savvaļas dzīvnieku patoloģijām ►C1  un savvaļas dzīvnieku gaļas iegūšanu un apstrādi pēc nomedīšanas, lai veiktu savvaļas dzīvnieku sākotnējo apskati uz vietas. ◄

2. Tomēr ir pietiekami, ja vismaz vienai personai mednieku grupā ir 1. punktā minētās zināšanas. Atsauces uz “apmācītu personu” šajā sadaļā ir atsauces uz šādu personu.

3. Apmācītā persona var būt arī medību pārzinis vai medību vadītājs, ja viņš vai viņa ir mednieku grupas sastāvā vai atrodas medību vietas tuvākajā apkārtnē. Ja apmācītā persona nav mednieku grupas sastāvā un atrodas medību vietas tuvākajā apkārtnē, medniekam ir jāuzrāda medību pārzinim vai medību vadītājam nomedītais dzīvnieks(-i) un jāsniedz informācija, ja mednieks pirms dzīvnieka nonāvēšanas ir ievērojis neparastu tā uzvedību.

4. Lai mednieki varētu kļūt par apmācītām personām, ir jānodrošina apmācība, kas atbilst kompetentās iestādes prasībām. Tajā ietver vismaz šādus mācību priekšmetus:

5. Kompetentā iestāde veicina to, lai mednieku organizācijas nodrošina šādu apmācību.

1. Pēc lielo medījamo dzīvnieku nonāvēšanas tiem iespējami drīz jāizņem kuņģi un zarnas un, ja vajadzīgs, tie jāatasiņo.

2. Apmācītajai personai ir jāveic nomedītā dzīvnieka ķermeņa un izņemto iekšējo orgānu apskate, lai noteiktu pazīmes, kas var liecināt par to, ka gaļas patērēšana var apdraudēt veselību. Šāda apskate ir jāveic iespējami drīz pēc dzīvnieka nonāvēšanas.

3. Lielo medījamo dzīvnieku gaļu drīkst laist tirgū tikai tad, ja ķermeni uz savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumu pārved iespējami drīz pēc 2. punktā minētās apskates. Līdz ar ķermeni ir jāved arī iekšējie orgāni, kā norādīts 4. punktā. Iekšējiem orgāniem jābūt identificējamiem kā konkrēta dzīvnieka iekšējiem orgāniem.

▼B

5. Atdzesēšana jāsāk saprātīgā laika posmā pēc dzīvnieka nonāvēšanas, un temperatūrai visās gaļas daļās ir jāsasniedz ne vairāk kā 7 °C. Ja klimatiskie apstākļi ir piemēroti, nav vajadzīga aktīva atdzesēšana.

6. Pārvedot gaļu uz savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumu, ir jāizvairās no gaļas sakraušanas kaudzē.

7. Lielie medījamie dzīvnieki, ko nogādā savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumā, ir jāuzrāda kompetentajai iestādei pārbaudei.

8. Turklāt nenodīrātus lielos medījamos dzīvniekus drīkst dīrāt un laist tirgū tikai tad, ja:

9. Noteikumi, kas izklāstīti I sadaļas V nodaļā, attiecas uz lielo medījamo dzīvnieku gaļas sadalīšanu un atkaulošanu.

1. Apmācītajai personai ir jāveic pārbaude, lai identificētu pazīmes, kas var liecināt, ka gaļas patērēšana var radīt draudus veselībai. Šāda pārbaude ir jāveic iespējami drīz pēc dzīvnieka nonāvēšanas.

2. Ja apskates laikā konstatē normai neatbilstošas pazīmes, pirms nonāvēšanas ir novērota neparasta uzvedība vai ir aizdomas par vides piesārņojumu, apmācītajai personai ir jāinformē kompetentā iestāde.

3. Mazo medījamo dzīvnieku gaļu drīkst laist tirgū tikai tad, ja ķermeni uz savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumu pārved iespējami drīz pēc 1. punktā minētās apskates.

4. Atdzesēšana jāsāk saprātīgā laika posmā pēc dzīvnieka nonāvēšanas, un temperatūrai visās gaļas daļās ir jāsasniedz ne vairāk kā 4 °C. Ja klimatiskie apstākļi ir piemēroti, nav vajadzīga aktīva atdzesēšana.

5. Iekšējo orgānu izņemšana jāveic vai jāpabeidz bez liekas kavēšanās pēc ievešanas savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumā, ja vien kompetentā iestāde neļauj citādi.

6. Mazie medījamie dzīvnieki, ko nogādā savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumā, ir jāuzrāda kompetentajai iestādei pārbaudei.

7. Noteikumi, kas izklāstīti II sadaļas V nodaļā, attiecas uz mazo medījamo dzīvnieku gaļas sadalīšanu un atkaulošanu.

1. ir būvēti tā, lai novērstu gaļas un tās produktu piesārņošanu, jo īpaši:

2. ir ar telpām atsevišķai iepakotas un neiesaiņotas gaļas un tās produktu uzglabāšanai, ja vien tos neuzglabā dažādos laika posmos vai tādā veidā, ka iepakojuma materiāls un uzglabāšanas veids nevar izraisīt gaļas vai tās produktu piesārņojumu;

3. to telpas ir aprīkotas tā, lai nodrošinātu atbilstību III nodaļas temperatūras prasībām;

4. tajos ir iekārtas roku mazgāšanai, ko izmanto personāls, kurš nodarbojas ar neiesaiņotas gaļas un tās produktu apstrādi, ar tādiem krāniem, lai novērstu piesārņojuma izplatīšanos,

un

5. tajos ir jābūt ierīcēm instrumentu dezinficēšanai ar karstu ūdeni, ko piegādā ne mazāk kā 82 °C temperatūrā, vai citai sistēmai ar līdzvērtīgu iedarbību.

1. Izejvielām, ko izmanto maltās gaļas ražošanai, ir jāatbilst šādām prasībām:

2. Gaļas izstrādājumu ražošanai var izmantot šādas izejvielas:

3. Izejvielām, ko izmanto MAG ražošanai, ir jāatbilst šādām prasībām:

1. Darbs ar gaļu jāorganizē tā, lai novērstu vai pēc iespējas samazinātu piesārņojumu. Tālab pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem ir jo īpaši jānodrošina, ka izmantojamā gaļa:

2. Maltās gaļas un gaļas izstrādājumu ražošanai piemēro šādas prasības:

3. Tādas MAG ražošanai un izmantošanai, kura ražota, izmantojot metodes, kas nemaina ražošanā izmantoto kaulu struktūru, un kuras kalcija saturs nav ievērojami lielāks kā maltajai gaļai, piemēro šādas prasības:

4. Tādas MAG ražošanai un izmantošanai, kas ražota, izmantojot metodes, kuras nav minētas 3. punktā, piemēro šādas prasības:

5. Malto gaļu, gaļas izstrādājumus un MAG pēc atkausēšanas nedrīkst atkārtoti sasaldēt.

1. Papildus Direktīvas 2000/13/EK ( 24 ) prasībām pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem ir jānodrošina atbilstība 2. punkta prasībām, ja tās dalībvalsts tiesību akti, kuras teritorijā produktu laiž tirgū, to paredz un ciktāl paredz.

2. Uz iepakojuma, kurš paredzēts piegādāšanai galapatērētājam un kurā ir maltā mājputnu vai nepārnadžu gaļa vai gaļas izstrādājumi, kas satur MAG, ir jābūt norādei, ka šādi produkti pirms lietošanas pārtikā ir termiski jāapstrādā.

1. Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem ir jānodrošina, ka gaļas produktu ražošanā neizmanto turpmāk tekstā minēto:

▼C1

▼B

2. Visai gaļai, ieskaitot malto gaļu un gaļas izstrādājumus, ko izmanto gaļas produktu ražošanai, ir jāatbilst svaigas gaļas prasībām. Tomēr maltajai gaļai un gaļas izstrādājumiem, ko izmanto gaļas produktu ražošanai, nav jāatbilst citām īpašām prasībām, kas minētas V sadaļā.

1. Šī sadaļa attiecas uz dzīvām gliemenēm. Izņemot noteikumus par attīrīšanu, tā attiecas arī uz dzīviem adatādaiņiem, dzīviem tunikātiem un dzīviem jūras vēderkājiem. Minētās sadaļas II nodaļas A daļā paredzētos noteikumus par ražošanas apgabalu klasifikāciju nepiemēro jūras vēderkājiem, kas nav filtrētāji.

2. I–VIII nodaļa attiecas uz dzīvniekiem, kas iegūti ražošanas apgabalos, ko kompetentā iestāde ir klasificējusi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 854/2004. IX nodaļa attiecas uz ķemmīšgliemenēm (Pectinidae), ko ievāc ārpus šiem apgabaliem.

3. V, VI, VIII, IX nodaļa un VII nodaļas 3. punkts attiecas uz mazumtirdzniecību.

4. Šīs sadaļas noteikumi papildina Regulas (EK) Nr. 852/2004 noteikumus:

1. Dzīvas gliemenes nedrīkst laist tirgošanai mazumtirdzniecībā citādi, kā vien caur nosūtīšanas centru, kurā jāuzliek identifikācijas marķējums saskaņā ar VII nodaļu.

2. Pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki drīkst pieņemt dzīvu gliemeņu partijas tikai tad, ja ir ievērotas 3.–7. punktā minētās dokumentācijas prasības.

3. Ja pārtikas apritē iesaistīts tirgus dalībnieks pārvieto dzīvu gliemeņu partiju no viena uzņēmuma uz citu, ieskaitot partijas ievešanu nosūtīšanas centrā vai pārstrādes uzņēmumā, pie partijas ir jābūt reģistrācijas dokumentam.

4. Šim reģistrācijas dokumentam ir jābūt vismaz vienā tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā atrodas saņemšanas uzņēmums, un jāsatur vismaz tāda informācija, kāda precizēta turpmāk tekstā:

5. Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kas sūta dzīvu gliemeņu partijas, jāaizpilda reģistrācijas dokumenta attiecīgās sadaļas, lai tās var viegli salasīt un nevar izmainīt. Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, saņemot partiju, minētais dokuments jāapzīmogo ar kalendāro spiedogu vai citādi jāreģistrē saņemšanas diena.

6. Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem jāsaglabā reģistrācijas dokumenta kopija par katru nosūtīto un saņemto partiju vismaz divpadsmit mēnešus pēc tās nosūtīšanas vai saņemšanas (vai tādu ilgāku laika posmu, kādu kompetentā iestāde nosaka).

7. Tomēr, ja:

tad reģistrācijas dokumenti nav vajadzīgi, ja minētā kompetentā iestāde to atļauj.

1. Ievācēji drīkst ievākt dzīvas gliemenes tikai no ražošanas apgabaliem ar noteiktu atrašanās vietu un robežām, ko kompetentā iestāde ir klasificējusi, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar pārtikas apritē iesaistītiem tirgus dalībniekiem, kā A, B vai C klases ražošanas apgabalus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 854/2004.

2. Pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki drīkst laist tirgū tiešai lietošanai pārtikā dzīvas gliemenes, kas ievāktas A klases ražošanas apgabalos, tikai tad, ja tās atbilst V nodaļas prasībām.

3. Pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki drīkst laist tirgū tiešai lietošanai pārtikā dzīvas gliemenes, kas ievāktas B klases ražošanas apgabalos, tikai pēc to apstrādes attīrīšanas centrā vai pēc izklāšanas.

4. Pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki drīkst laist tirgū tiešai lietošanai pārtikā dzīvas gliemenes, kas ievāktas C klases ražošanas apgabalos, tikai pēc to izklāšanas ilgu laika posmu saskaņā ar šīs nodaļas C daļu.

5. Dzīvām gliemenēm, kas ievāktas B vai C klases ražošanas apgabalos, pēc attīrīšanas vai izklāšanas jāatbilst visām V nodaļas prasībām. Tomēr šādos apgabalos ievāktas dzīvas gliemenes, kas nav tikušas pakļautas attīrīšanai vai izklāšanai, var sūtīt uz pārstrādes uzņēmumu, kur tām jāveic apstrāde patogēnu mikroorganismu samazināšanai (attiecīgā gadījumā pēc smilts, dubļu vai sārņu attīrīšanas tajā pašā vai citā uzņēmumā). Atļautās apstrādes metodes ir šādas:

6. Pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki nedrīkst ražot vai ievākt dzīvas gliemenes apgabalos, ko kompetentā iestāde nav klasificējusi vai kas ir nepiemēroti veselības apsvērumu dēļ. Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem jāņem vērā visa attiecīgā informācija par apgabala piemērotību ražošanai un ievākšanai, tostarp informācija, kas iegūta savās pārbaudēs un no kompetentās iestādes. Tiem jāizmanto šī informācija, jo īpaši informācija par vides un laika apstākļiem, lai noteiktu atbilstošu apstrādi ievāktajām gliemenēm.

1. Ievākšanas metodes un tālāka apstrāde nedrīkst radīt papildu piesārņojumu vai pārmērīgu kaitējumu dzīvo gliemeņu čaulām vai audiem vai radīt izmaiņas, kas būtiski ietekmē to piemērotību attīrīšanas, pārstrādes vai izklāšanas apstrādei. Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem jo īpaši:

2. Izmantotajos transportlīdzekļos jānodrošina atbilstoša šķidruma novadīšana, tiem jābūt aprīkotiem tā, lai nodrošinātu labākos iespējamos izdzīvošanas apstākļus un efektīvu aizsardzību pret piesārņojumu.

1. Pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki var izmantot tikai tos apgabalus, ko kompetentā iestāde ir apstiprinājusi dzīvu gliemeņu izklāšanai. Šo vietu robežām jābūt skaidri norādītām ar bojām, pāļiem vai citiem stacionāriem līdzekļiem. Starp izklāšanas apgabaliem un arī starp izklāšanas un ražošanas apgabaliem jābūt vismaz nelielam attālumam, lai samazinātu piesārņojuma izplatīšanās iespēju.

2. Izklāšanas apstākļiem jānodrošina optimāli apstākļi gliemeņu attīrīšanai. Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem jo īpaši:

3. Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kas vada darbu izklāšanas teritorijās, kompetentās iestādes pārbaudes vajadzībām ir jāved pastāvīgs reģistrs attiecībā uz dzīvo gliemeņu izcelsmi, izklāšanas laikposmu, izmantotajām izklāšanas teritorijām un partijas tālāku galamērķi pēc izklāšanas.

1. Šādu telpu atrašanās vietu uz zemes nedrīkst apdraudēt applūšana parastu paisumu vai apkārtējo teritoriju virszemes noteces ūdeņu dēļ.

2. Tilpnēm un ūdens uzglabāšanas konteineriem jāatbilst šādām prasībām:

3. Turklāt attīrīšanas tilpnēm attīrīšanas centros jābūt piemērotām attīrāmo produktu daudzumam un veidam.

1. Pirms attīrīšanas uzsākšanas no dzīvajām gliemenēm ar tīru ūdeni jānomazgā dubļi un nosēdumi.

2. Attīrīšanas sistēmai jāļauj dzīvajām gliemenēm ātri atsākt un turpināt barības filtrēšanu no ūdens, samazināt notekūdeņu piesārņojumu, nekļūt atkārtoti piesārņotām un pēc attīrīšanas palikt dzīvām un apmierinošā stāvoklī, lai tās iesaiņotu, uzglabātu un pārvadātu pirms laišanas tirgū.

3. Attīrāmo dzīvo gliemeņu daudzums nedrīkst pārsniegt attīrīšanas centra jaudu. Dzīvās gliemenes pastāvīgi jāattīra pietiekamu laika posmu, lai nodrošinātu atbilstību V nodaļas sanitārajiem standartiem un mikrobioloģiskajiem kritērijiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 852/2004.

4. Ja attīrīšanas tilpnē ir vairākas dzīvu gliemeņu partijas, tām jābūt vienas un tās pašas sugas gliemenēm un apstrādes laikam jāatbilst laikam, kas nosakāms partijai, kurai vajadzīgs visilgākais attīrīšanas laika posms.

5. Tilpnēm, ko izmanto dzīvu gliemeņu turēšanai attīrīšanas sistēmās, jābūt būvētām tā, lai tām cauri varētu plūst tīrs jūras ūdens. Dzīvo gliemeņu slāņu biezums nedrīkst kavēt čaulu atvēršanu attīrīšanas laikā.

6. Attīrīšanas tilpnē, kurā veic dzīvu gliemeņu attīrīšanu, nedrīkst turēt vēžveidīgos, zivis vai citas jūras sugas.

7. Uz visiem iepakojumiem, kuros ir attīrītas dzīvas gliemenes un kurus sūta uz nosūtīšanas centru, jābūt etiķetei, kas apliecina, ka visas gliemenes ir attīrītas.

1. Dzīvu gliemeņu apstrāde, jo īpaši kondicionēšana, kalibrēšana, iesaiņošana un iepakošana, nedrīkst izraisīt produkta piesārņojumu vai ietekmēt gliemeņu dzīvotspēju.

2. Pirms nosūtīšanas dzīvo gliemeņu čaulas kārtīgi jānomazgā ar tīru ūdeni.

3. Dzīvām gliemenēm jābūt iegūtām:

4. Prasības, kas minētas 1. un 2. punktā, attiecas arī uz nosūtīšanas centriem, kuri atrodas uz kuģu klāja. Gliemenēm, ko apstrādā šādos centros, jābūt iegūtām A klases ražošanas apgabalā vai izklāšanas teritorijā.

1. To organoleptiskajām īpašībām jāatbilst svaiguma un dzīvotspējas prasībām, tostarp čaulām jābūt tīrām, ar atbilstošu triecienizturību un normālu iekšējā šķidruma daudzumu.

2. To saturā kopējais jūras biotoksīnu daudzums (mēra visā ķermenī vai jebkurā ēdamā daļā atsevišķi) nedrīkst pārsniegt šādus ierobežojumus:

1. Austeres jāiesaiņo vai jāiepako ar ieliekto čaulu uz leju.

2. Visiem dzīvu gliemeņu iepakojumiem, ko izved no nosūtīšanas centra vai kuri paredzēti pārvešanai uz citu nosūtīšanas centru, jābūt noslēgtiem. Dzīvu gliemeņu iepakojumiem, kuras paredzētas tiešai pārdošanai mazumtirdzniecībā, jāpaliek slēgtiem līdz to pārdošanai galapatērētājam.

1. Etiķetei, ieskaitot identifikācijas marķējumu, jābūt ūdensizturīgai.

2. Papildus vispārīgajām prasībām identifikācijas marķējumam, kas ietvertas II pielikuma I sadaļā, uz etiķetes jābūt šādai informācijai:

Atkāpjoties no Direktīvas 2000/13/EK, datumu, līdz kuram produkts jāizmanto, var aizstāt ar ierakstu “šiem dzīvniekiem, tos pārdodot, jābūt dzīviem”.

3. Mazumtirgotājam jāsaglabā tiem dzīvo gliemeņu iepakojumiem uzliktās etiķetes, kas nav atsevišķos mazumtirdzniecības izmēra iepakojumos, vismaz 60 dienas pēc to satura sadalīšanas.

1. Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kas uzglabā un pārvadā dzīvas gliemenes, ir jānodrošina, ka tās uzglabā temperatūrā, kas neietekmē negatīvi pārtikas drošību vai to dzīvotspēju.

2. Dzīvas gliemenes nedrīkst atkārtoti iegremdēt ūdenī vai apsmidzināt pēc tam, kad tās ir iepakotas mazumtirdzniecībai un atstājušas nosūtīšanas centru.

1. Ķemmīšgliemenes un jūras vēderkājus, kas nav filtrētāji, nedrīkst laist tirgū, izņemot tad, ja tie ir ievākti un apstrādāti saskaņā ar II nodaļas B daļu un atbilst V nodaļā noteiktajiem standartiem, ko pierāda paškontroles sistēma.

2. Turklāt, ja kompetentā iestāde var, ņemot vērā oficiālu uzraudzības programmu datus, klasificēt zvejas rajonus, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, ķemmīšgliemenēm pēc analoģijas piemēro II nodaļas A daļas noteikumus.

3. Ķemmīšgliemenes un jūras vēderkājus, kas nav filtrētāji, nedrīkst laist tirgū lietošanai pārtikā citādi, kā vien ar zivju izsoles, nosūtīšanas centra vai pārstrādes uzņēmuma starpniecību. Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, ja tie apstrādā ķemmīšgliemenes un/vai šādus jūras vēderkājus, par to jāinformē kompetentā iestāde un attiecībā uz nosūtīšanas centriem – jānodrošina atbilstība III un IV nodaļas attiecīgajām prasībām.

4. Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kas apstrādā ķemmīšgliemenes un dzīvus jūras vēderkājus, kas nav filtrētāji, jāievēro:

1. Šī sadaļa neattiecas uz gliemenēm, adatādaiņiem, tunikātiem un jūras vēderkājiem, ja, laižot tirgū, tie vēl ir dzīvi. Izņemot I un II nodaļu, tā attiecas uz šādiem dzīvniekiem, ja tos nelaiž tirgū dzīvus, un šādā gadījumā tiem jābūt iegūtiem saskaņā ar VII sadaļu.

Tā attiecas uz atkausētiem neapstrādātiem zvejniecības produktiem un svaigiem zvejniecības produktiem, kuriem saskaņā ar atbilstošiem Savienības tiesību aktiem pievienotas pārtikas piedevas.

2. III nodaļas A, C un D daļa, IV nodaļas A daļa un V nodaļa attiecas uz mazumtirdzniecību.

3. Šīs sadaļas prasības papildina Regulas (EK) Nr. 852/2004 prasības:

▼M6

Atkāpjoties no a) apakšpunkta, Regulas (EK) Nr. 852/2004 I pielikuma A daļas 7. punktu var neattiecināt uz uzņēmumiem, kas nodarbojas ar piekrastes sīkzveju Padomes Regulas (EK) Nr. 1198/2006 ( 25 ) 26. panta 1. punkta nozīmē un minēto darbību veic tikai īsus laikposmus, kas nepārsniedz 24 stundas.

4. Zvejniecības produktiem:

1) kuģi, ko izmanto zvejniecības produktu ievākšanai to dabīgajā vidē vai to apstrādei vai pārstrādei pēc ievākšanas, atbilst strukturālajām un aprīkojuma prasībām, kas minētas I daļā,

un

2) darbības uz kuģu klāja veic saskaņā ar II daļā minētajiem noteikumiem.

1. Kuģiem jābūt būvētiem un veidotiem tā, lai neizraisītu produktu piesārņošanu ar sateces ūdeņiem, notekūdeņiem, dūmiem, degvielu, eļļu, taukiem vai citām neatbilstošām vielām.

2. Virsmām, ar kurām zvejniecības produkti saskaras, jābūt no piemērota korozijizturīga materiāla, kas ir gluds un viegli tīrāms. Virsmas segumam jābūt izturīgam un netoksiskam.

3. Iekārtām un materiāliem, ko izmanto darbā ar zvejniecības produktiem, jābūt no korozijizturīga materiāla, kas ir viegli tīrāms un dezinficējams.

4. Ja kuģiem ir ūdens ieplūdes sistēma ūdenim, ko izmanto darbā ar zvejniecības produktiem, tai jābūt izvietotai tā, lai novērstu piegādātā ūdens piesārņošanu.

1. Kuģiem, kas būvēti un aprīkoti, lai uzglabātu zvejniecības produktus ilgāk nekā 24 stundas, jābūt aprīkotiem ar kravas telpām, rezervuāriem vai konteineriem zvejniecības produktu uzglabāšanai tādos temperatūras apstākļos, kādi noteikti VII nodaļā.

2. Kravas telpām jābūt nodalītām no dzinēju telpām un no apkalpes kajītēm ar šķērssienām, kas ir pietiekamas, lai novērstu jebkādu iespējamu uzglabājamo zvejniecības produktu piesārņošanu. Kravas telpām un konteineriem, ko izmanto zvejniecības produktu uzglabāšanai, jānodrošina to saglabāšana apmierinošos higiēnas apstākļos un attiecīgā gadījumā jānodrošina, ka izkusušā ledus ūdens nepaliek saskarē ar produktiem.

3. Kuģos, kas aprīkoti zvejniecības produktu atdzesēšanai atdzesētā tīrā jūras ūdenī, tvertnēs jābūt ierīcēm vienotas temperatūras sasniegšanai visās tvertnēs. Šādām ierīcēm jānodrošina atdzesēšanas režīms, kurā zivju un tīrā jūras ūdens kopums sešas stundas pēc iekraušanas sasniedz ne vairāk kā 3 °C temperatūru un 16 stundas pēc iekraušanas – ne vairāk kā 0 °C temperatūru, un tās ļauj veikt uzraudzību un, ja vajadzīgs, – temperatūras reģistrēšanu.

1) ar saldēšanas iekārtām, kuru jauda ir pietiekama, lai strauji pazeminātu temperatūru tā, ka temperatūra iekšienē sasniedz ne vairāk kā -18 °C;

2) ar dzesēšanas iekārtām, kuru jauda ir pietiekama, lai saglabātu zvejniecības produktus uzglabāšanas tilpnēs ne vairāk kā -18 °C temperatūrā. Uzglabāšanas tilpnēm jābūt aprīkotām ar temperatūras reģistrēšanas ierīci vietā, kur to var viegli nolasīt. Nolasītāja temperatūras sensoram jāatrodas vietā, kur temperatūra tilpnē ir visaugstākā,

un

3) jāatbilst prasībām attiecībā uz kuģiem, kas būvēti un aprīkoti, lai saglabātu zvejniecības produktus ilgāk nekā 24 stundas, kā noteikts B daļas 2. punktā.

1. Uz zivju pārstrādes kuģiem jābūt vismaz:

2. Tomēr zivju pārstrādes kuģiem, uz kuru klāja sagatavo, atdzesē un iesaiņo vēžveidīgos un gliemjus, nav jāatbilst 1. punkta prasībām, ja uz šādu kuģu klāja neveic nekādas citas apstrādes vai pārstrādes darbības.

3. Uz zivju pārstrādes kuģiem, kur sasaldē zvejniecības produktus, jābūt iekārtām, kas atbilst C daļas 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām saldētājkuģiem.

1. Kuģu daļas vai konteineri, ko izmanto zvejniecības produktu uzglabāšanai, jātur tīri un jāuztur labā darba kārtībā. Tos jo īpaši nedrīkst piesārņot ar degvielu vai sateces ūdeņiem.

2. Zvejniecības produkti iespējami drīz pēc to uzņemšanas uz klāja jāaizsargā no piesārņošanas un no saules vai citu siltuma avotu iedarbības ►M6  ————— ◄ .

3. Zvejniecības produkti jāapstrādā un jāuzglabā tā, lai novērstu saspiešanu. Zivju apstrādātāji var izmantot smailus darba rīkus lielu zivju vai zivju, kas var tos ievainot, pārvietošanai ar nosacījumu, ka šo produktu gaļa netiek bojāta.

4. Zvejniecības produkti, ko nesaglabā dzīvā veidā, jāatdzesina iespējami drīz pēc to iekraušanas. Tomēr, ja atdzesēšana nav iespējama, zvejniecības produkti ir iespējami drīz jāizkrauj.

6. Ja zivīm atdala galvu un/vai tās ķidā uz kuģa klāja, šādas darbības jāveic atbilstoši higiēnas prasībām iespējami drīz pēc nozvejošanas, un produkti nekavējoties un kārtīgi jānomazgā. Šādā gadījumā iekšējie orgāni un daļas, kas var radīt draudus sabiedrības veselībai, iespējami drīz jānošķir un jātur atsevišķi no lietošanai pārtikā paredzētiem produktiem. Aknas un ikri, kas paredzēti lietošanai pārtikā, jāglabā uz ledus temperatūrā, kas tuvojas ledus kušanas temperatūrai, vai jāsasaldē.

7. Ja veic konservēšanai paredzētu veselu zivju sasaldēšanu sālījumā, produkta temperatūrai jāsasniedz ne vairāk kā -9 °C. Sālījums nedrīkst būt zivju piesārņojuma avots.

1. Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kas atbild par zvejniecības produktu izkraušanu un izkraušanu krastā:

2. Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kas atbild par izsolēm un vairumtirdzniecības tirgiem vai to daļu, kur zvejniecības produktus izvieto pārdošanai, jānodrošina atbilstība šādām prasībām:

3. Ja uz kuģa klāja nav bijis iespējams veikt atdzesēšanu, svaigiem zvejniecības produktiem, ko neglabā dzīvā veidā, iespējami drīz pēc izkraušanas krastā jāveic atdzesēšana un tie jāuzglabā temperatūrā, kas tuvojas ledus kušanas temperatūrai.

4. Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem jāsadarbojas ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm, lai ļautu tām veikt oficiālas pārbaudes saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 854/2004, jo īpaši attiecībā uz paziņošanas procedūrām par zvejniecības produktu izkraušanu krastā, kādas tās dalībvalsts kompetentā iestāde, ar kuras karogu kuģis peld, vai tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kur zvejniecības produktus izkrauj krastā, uzskata par vajadzīgām.

1. Ja dzesinātus, neiesaiņotus produktus neizplata, nenosūta, nesagatavo vai nepārstrādā tūlīt pēc to nonākšanas sauszemes uzņēmumā, tie jāuzglabā uz ledus šim nolūkam piemērotās telpās. Ledus atjaunošana jāveic tik bieži, cik nepieciešams. Iepakoti svaigi zvejniecības produkti jāatdzesina līdz temperatūrai, kas tuvojas ledus kušanas temperatūrai.

2. Tādas darbības kā galvas atdalīšana un ķidāšana jāveic atbilstoši higiēnas prasībām. Ja no tehniskā un tirdzniecības viedokļa ir iespējams veikt ķidāšanu, tā jāveic iespējami drīz pēc produktu nozvejošanas vai izkraušanas krastā. Produkti rūpīgi jānomazgā uzreiz pēc šīm darbībām.

3. Tādas darbības kā filejas atdalīšana un sadalīšana jāveic tā, lai izvairītos no filejas un tās gabalu piesārņošanas vai bojāšanas. Fileja un tās gabali nedrīkst atrasties uz darba galda ilgāk, nekā vajadzīgs to sagatavošanai. Fileja un tās gabali vai šķēles jāiesaiņo un vajadzības gadījumā jāiepako un jāatdzesina iespējami drīz pēc sagatavošanas.

4. Konteineros, ko izmanto neiesaiņotu, sagatavotu svaigu zvejniecības produktu, ko glabā uz ledus, nosūtīšanai vai uzglabāšanai, jānodrošina, ka izkusušā ledus ūdens nepaliek saskarē ar minētajiem produktiem.

5. Svaigus zvejniecības produktus, kas ir veseli un izķidāti, drīkst pārvadāt un uzglabāt uz kuģa atdzesētā ūdenī. Tos drīkst arī turpināt pārvadāt atdzesētā ūdenī pēc izkraušanas krastā un šādi pārvest no akvakultūras uzņēmumiem līdz pirmajam sauszemes uzņēmumam, kurā veic citas darbības nekā pārvadāšanu vai šķirošanu.

1. Izmantotajām izejvielām jāatbilst šādām prasībām:

2. Ražošanas procesam jāatbilst šādām prasībām:

1. Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū šādus no zivīm vai galvkāju gliemjiem iegūtus zivsaimniecības produktus:

ir jānodrošina izejvielas vai gatavā produkta apstrāde, to sasaldējot, lai iznīcinātu dzīvotspējīgus parazītus, kas var apdraudēt patērētāju veselību.

2. Pret visiem parazītiem, izņemot trematodes, produkts jāapstrādā, to sasaldējot un tā temperatūru viscaur pazeminot vismaz līdz:

3. Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem 1. punktā izklāstītā apstrāde ar sasaldēšanu nav jāveic šādiem zivsaimniecības produktiem:

1. Pēc termiskās apstrādes jāveic ātra dzesēšana. Ja neizmanto nekādu citu saglabāšanas metodi, dzesēšana jāturpina, līdz temperatūra tuvojas ledus kušanas temperatūrai.

2. Atčaulošana vai lobīšana jāveic atbilstoši higiēnas prasībām, izvairoties no produkta piesārņošanas. Ja šādas darbības veic ar rokām, darbiniekiem īpaša uzmanība jāpievērš roku mazgāšanai.

3. Pēc atčaulošanas vai lobīšanas termiski apstrādātie produkti nekavējoties jāsasaldē vai iespējami drīz jāatdzesē līdz VII nodaļā noteiktajai temperatūrai.

1. Izejvielām, ko izmanto lietošanai pārtikā paredzētas zivju eļļas gatavošanai, jāatbilst šādām prasībām:

Atkāpjoties no 1. punkta d) apakšpunkta, pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki var nedzesēt zvejniecības produktus, ja nesadalīti zvejniecības produkti tiek tieši izmantoti lietošanai pārtikā paredzētas zivju eļļas gatavošanā, un izejvielas tiek apstrādātas 36 stundu laikā pēc izkraušanas, ja tiek ievēroti svaiguma kritēriji un neapstrādātu zvejniecības produktu kopējā gaistošā bāziskā slāpekļa satura (TVB-N) vērtība nepārsniedz robežvērtības, kas noteiktas Komisijas Regulas (EK) Nr. 2074/2005 ( 26 ) II pielikuma II sadaļas I nodaļā.

2. Zivju eļļas ražošanas procesā jānodrošina, ka neapstrādātas zivju eļļas ražošanai paredzētās izejvielas apstrādā, tostarp attiecīgā gadījumā izmantojot karsēšanas, presēšanas, atdalīšanas, centrifugēšanas, apstrādes, rafinēšanas un attīrīšanas posmus, pirms to laist tirgū galapatērētājam.

3. Ja izejvielas un ražošanas process atbilst prasībām, ko piemēro lietošanai pārtikā paredzētai zivju eļļai, pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki vienā uzņēmumā var ražot un uzglabāt gan lietošanai pārtikā paredzētu zivju eļļu, gan zivju eļļu un zivju miltus, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā.

4. Kamēr nav sagatavoti īpaši Kopienas tiesību akti, pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem jānodrošina atbilstība valsts noteikumiem par zivju eļļu, ko laiž tirgū galapatērētājam.

1. Nedrīkst laist tirgū zvejniecības produktus, kas iegūti no šādu dzimtu indīgajām zivīm: Tetraodontidae, Molidae, Diodontidae un Canthigasteridae.

Svaigus, sagatavotus, saldētus un pārstrādātus zvejniecības produktus, kas pieder pie Gempylidae dzimtas, jo īpaši Ruvettus pretiosus un Lepidocybium flavobrunneum, var laist tirgū tikai iesaiņotus/iepakotus, un tie attiecīgi marķējami, sniedzot patērētājam informāciju par sagatavošanas/termiskās apstrādes metodēm un par risku, kas saistīts ar tādu vielu klātbūtni, kuras var izraisīt gremošanas traucējumus.

Uz marķējuma līdz ar parasto nosaukumu jābūt zvejniecības produktu zinātniskajam nosaukumam.

2. Nedrīkst laist tirgū zvejniecības produktus, kas satur tādus biotoksīnus kā ciguatoksīns vai muskuļu paralīzi izraisoši toksīni. Tomēr zvejniecības produktus, kas iegūti no gliemenēm, adatādaiņiem, tunikātiem un jūras gliemežiem, drīkst laist tirgū, ja tie ražoti saskaņā ar VII sadaļu un atbilst minētās sadaļas V nodaļas 2. punktā noteiktajiem standartiem.

1. Tvertnēm, kurās svaigus zvejniecības produktus glabā uz ledus, jābūt ūdensnecaurlaidīgām un jānodrošina, ka izkusušā ledus ūdens nepaliek saskarē ar produktiem.

2. Saldēti gabali, kas sagatavoti uz kuģa klāja, pirms izkraušanas krastā attiecīgi jāiesaiņo.

3. Ja zvejniecības produktus iesaiņo uz zvejas kuģa klāja, pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem jānodrošina, ka iesaiņošanas materiāls:

1. Svaigi zvejniecības produkti, atkausēti neapstrādāti zvejniecības produkti un termiski apstrādāti un atdzesēti produkti, kas gatavoti no vēžveidīgajiem un gliemjiem, jāuzglabā temperatūrā, kas tuvojas ledus kušanas temperatūrai.

2. Saldēti zvejniecības produkti jāuzglabā temperatūrā, kas nepārsniedz – 18 °C visās produkta daļās; tomēr veselas, sākotnēji sālījumā saldētas zivis, kas paredzētas konservu ražošanai, drīkst uzglabāt temperatūrā, kas nepārsniedz – 9 °C.

3. Zvejniecības produkti, ko glabā dzīvā veidā, jāuzglabā tādā temperatūrā un veidā, kas negatīvi neietekmē pārtikas drošību vai attiecīgo produktu dzīvotspēju.

1. Pārvadāšanas laikā zvejniecības produkti jātur vajadzīgajā temperatūrā. Jo īpaši:

▼M9

▼B

2. Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem nav jānodrošina atbilstība 1. punkta b) apakšpunktam, ja saldētus zvejniecības produktus pārved no saldētavas uz apstiprinātu uzņēmumu atsaldēšanai pēc ievešanas nolūkā tos sagatavot un/vai pārstrādāt, ja minētais pārvešanas laiks ir īss un kompetentā iestāde to ļauj.

3. Ja zvejniecības produktus glabā uz ledus, izkusušā ledus ūdens nedrīkst palikt saskarē ar produktiem.

4. Zvejniecības produkti, ko paredzēts laist tirgū, jāpārvadā tā, lai negatīvi neietekmētu pārtikas drošību vai to dzīvotspēju.

1. “Jaunpiens” nozīmē šķidrumu, ko izdala piena lopu piena dziedzeri līdz 3–5 dienām pēc atnešanās, kurā ir daudz antivielu un minerālu, un kas ievada svaigpiena veidošanos.

2. “Produkti uz jaunpiena bāzes” nozīmē apstrādātus produktus, kas rodas pēc jaunpiena pārstrādes vai šādu pārstrādātu produktu tālākas apstrādes.

1. Svaigpienam un jaunpienam jābūt no dzīvniekiem:

3. Tomēr svaigpienu no dzīvniekiem, kas neatbilst 2. panta prasībām, var izmantot, ja ir kompetentās iestādes atļauja:

4. Neviena dzīvnieka svaigpienu un jaunpienu, kas neatbilst attiecīgajām 1.–3. punkta prasībām, īpaši, ja dzīvniekam profilaktiskajās pārbaudēs individuāli ir pozitīva reakcija uz tuberkulozi vai brucelozi tā, kā noteikts Direktīvā 64/432/EEK un Direktīvā 91/68/EEK, nedrīkst lietot cilvēku pārtikā.

5. Ar 1. vai 2. punktā minētajām slimībām inficēto vai par infekciju aizdomās turēto dzīvnieku izolācijai jābūt efektīvai, lai novērstu jebkādu negatīvu ietekmi uz citu dzīvnieku pienu un jaunpienu.

1. Slaukšanas iekārtas un telpas, kur glabā, apstrādā vai dzesē pienu un jaunpienu, jāizvieto un jābūvē tā, lai ierobežotu piena un jaunpiena inficēšanās risku.

2. Piena un jaunpiena glabāšanas telpas jāsargā no parazītiem, tām jābūt atbilstoši nodalītām no telpām, kur atrodas dzīvnieki un kur, lai izpildītu B daļas prasības, ir piemērotas saldēšanas iekārtas.

3. Iekārtu virsmām, kuras paredzētas saskarei ar pienu un jaunpienu (instrumenti, trauki, tvertnes u. c., kas paredzētas slaukšanai, savākšanai, transportam), jābūt viegli tīrāmām un, ja vajag, dezinficējamām un uzturamām labā stāvoklī. Tādēļ jāizmanto gludi, mazgājami un netoksiski materiāli.

4. Pēc lietošanas šādas virsmas jānotīra un vajadzības gadījumā jādezinficē. Pēc katra brauciena vai braucienu virknes, ja laika posms starp iztukšošanu un nākamo iepildīšanu ir ļoti īss, bet jebkurā gadījumā vismaz vienu reizi dienā, konteineri un tvertnes, ko izmanto piena un jaunpiena transportēšanai, pirms atkārtotas izmantošanas pienācīgi jātīra un jādezinficē.

1. Slaukšana jāveic higiēniski, īpaši nodrošinot:

2. Tūlīt pēc slaukšanas pienu un jaunpienu novieto tīrā vietā, kas veidota un iekārtota tā, lai novērstu inficēšanos.

3. Pārvadāšanas laikā nepārtraukti jāuztur aukstums un, ierodoties galamērķa uzņēmumā, piena un jaunpiena temperatūra nedrīkst pārsniegt 10 oC.

4. Pārtikas uzņēmumiem nav jāizpilda 2. un 3. panta prasības par temperatūru, ja piens atbilst III daļas nosacījumiem un kādai no šim prasībām:

1. Slaucējiem un svaigpiena un jaunpiena apstrādātājiem jāvalkā piemērotas, tīras drēbes.

2. Slaucējiem jāuztur augsts personīgās tīrības līmenis. Netālu no slaukšanas vietas jābūt pieejamām atbilstošām ērtībām, lai slaucēji un svaigpiena apstrādātāji varētu nomazgāt rokas visā garumā.

2. Svaigpiena un jaunpiena paraugi, kas nejaušas izlases veidā savākti piena ražošanas uzņēmumos, reprezentatīvā skaitā jāpārbauda attiecībā uz atbilstību 3. un 4. punktam svaigpiena gadījumā un atbilstību valsts kritērijiem, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā jaunpiena gadījumā. Pārbaudes var izdarīt šādi uzņēmumi vai to uzdevumā:

4. Neierobežojot Direktīvu 96/23/EK, pārtikas uzņēmumiem jāuzsāk procedūras, lai nodrošinātu, ka svaigpienu nelaiž tirgū, ja ir kāds no šiem gadījumiem:

5. Ja svaigpiens neatbilst 3. un 4. punkta prasībām, pārtikas uzņēmumam jāinformē kompetentā iestāde un jāveic pasākumi stāvokļa uzlabošanai.

1. Pārtikas uzņēmumam jānodrošina, ka, pieņemot pārstrādes uzņēmumā,

un glabā šādā temperatūrā līdz pārstrādei.

2. Tomēr pārtikas uzņēmums var glabāt pienu un jaunpienu augstākā temperatūrā, ja:

1. Kad svaigpiens, produkti uz piena vai jaunpiena bāzes tiek termiski apstrādāti, pārtikas uzņēmumam jānodrošina Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma XI nodaļas prasību ievērošana. Īpaši jānodrošina atbilstība minētajām specifikācijām, ja izmanto šādus procesus:

tā, lai produkti attiecīgā gadījumā būtu ar negatīvu reakciju uz bāziskās fosfatāzes testu uzreiz pēc tādas termiskās apstrādes;

2. Izlemjot, vai pakļaut svaigpienu un jaunpienu termiskajai apstrādei, pārtikas uzņēmumiem:

1. Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kuri ražo piena produktus, jāsāk procedūras, lai nodrošinātu, ka tieši pirms termiskās apstrādes un gadījumā, ja uz HACCP pamatotajās procedūrās norādītais saņemšanas laikposms tiek pārsniegts,:

2. Ja piens neatbilst 1. punkta prasībām, pārtikas uzņēmumam jāinformē kompetentā iestāde un jāveic pasākumi stāvokļa uzlabošanai.

1. Papildus Direktīvas 2000/13/EK prasībām, izņemot gadījumus, kas paredzēti minētās Direktīvas 13. panta 4. un 5 punktā, marķējumā skaidri jānorāda:

2. Prasības, kas minētas 1. pantā, attiecas uz mazumtirdzniecībai paredzētiem produktiem. Termins “marķēšana” ietver visus iepakojumus, dokumentus, paziņojumus, etiķetes, gredzena vai apkakles veida etiķetes, kas pavada vai attiecas uz šādiem produktiem.

1) identifikācijas apzīmējums var nevis norādīt uzņēmuma apstiprinājuma numuru, bet norādi, kur uz iesaiņojuma vai iepakojuma norādīts uzņēmuma apstiprinājuma numurs;

2) gadījumā, ja pudeles ir atkārtoti lietojamas, identifikācijas apzīmējumā var būt tikai nosūtītājvalsts apzīmējums ar lielajiem burtiem un uzņēmuma apstiprinājuma numurs.

1. Ražotāja telpās un līdz pārdošanai patērētājam olas jāglabā tīras, sausas, bez svešas smaržas, efektīvi aizsargātas pret triecieniem un ārpus tiešas saules gaismas.

2. Olas jāglabā un jāpārvadā līdz pārdošanai galapatērētājam, vēlams, pastāvīgā temperatūrā, kas ir vislabāk piemērota, lai nodrošinātu to higiēnas īpašību optimālu saglabāšanu, ja vien kompetentā iestāde nenosaka valsts prasības par temperatūru olu uzglabāšanas vietās un transportlīdzekļos, ar kuriem pārvadā olas starp šādām uzglabāšanas vietām.

3. Olas jānogādā patērētājam, nepārsniedzot 21 dienu pēc dēšanas maksimālo laika ierobežojumu.

1) netīru olu mazgāšana, žāvēšana un dezinficēšana, ja to veic;

2) olu pārsišana, to satura savākšana un čaumalu un zemčaumalas plēvju daļu atdalīšana

un

3) darbības, kas nav minētas 1. un 2. punktā.

1. To olu čaumalām, ko izmanto olu produktu ražošanai, jābūt pilnībā attīstītām un bez ieplaisājumiem. Tomēr ieplīsušas olas var izmantot šķidru olu vai olu produktu ražošanai, ja ražošanas uzņēmums vai iepakošanas centrs nogādā tās tieši uzņēmumā, kas apstiprināts šķidru olu ražošanai, vai pārstrādes uzņēmumā, kur tās jāsasit iespējami īsā laikā.

2. Šķidru olu, kas iegūta šim nolūkam apstiprinātā uzņēmumā, var izmantot kā izejvielu. Šķidra ola jāiegūst saskaņā ar III daļas 1., 2., 3., 4. un 7. punkta prasībām.

1. Olas nedrīkst sasist, ja tās nav tīras un sausas.

2. Olas jāsasit tā, lai mazinātu iespējamo piesārņojumu, jo īpaši nodrošinot atbilstošu šīs darbības nodalīšanu no citām darbībām. Ieplīsušas olas jāpārstrādā iespējami īsā laikā.

3. Ar olām, kas nav vistu, tītaru vai pērļu vistiņu olas, jārīkojas un tās jāapstrādā atsevišķi. Pirms tiek atsākta vistu olu, tītaru un pērļu vistiņu olu pārstrāde, viss aprīkojums jānotīra un jādezinficē.

4. Olu saturu nedrīkst iegūt, centrifugējot vai sasitot olas, un centrifugēšanu nedrīkst izmantot, lai no tukšām čaumalām iegūtu olu baltuma atliekas lietošanai pārtikā.

5. Pēc sasišanas visas šķidrās olas daļas iespējami drīz jāapstrādā, lai novērstu mikrobioloģiskus draudus vai samazinātu tos līdz pieņemamam līmenim. Nepietiekami apstrādātai partijai var tūlīt apstrādi veikt vēlreiz tajā pašā uzņēmumā, ja pēc atkārtotās apstrādes tā būs derīga lietošanai pārtikā. Ja partiju atzīst par nederīgu lietošanai pārtikā, tā jādenaturē, lai nodrošinātu to, ka partiju nelieto pārtikā.

6. Apstrāde nav jāveic olu baltumam, kas paredzēts žāvēta vai kristāliska albumīna ražošanai, kuram pēc tam paredzēts veikt termisko apstrādi.

7. Ja apstrādi neveic tūlīt pēc sasišanas, šķidra ola jāuzglabā sasaldēta vai ne vairāk kā 4 °C temperatūrā. Uzglabāšanas laiks 4 °C temperatūrā pirms apstrādes nedrīkst pārsniegt 48 stundas. Tomēr šīs prasības neattiecas uz produktiem, ko paredzēts atcukurot, ja atcukurošanas procesu veic iespējami drīz.

8. Produkti, kas nav stabilizēti, lai tos glabātu istabas temperatūrā, jāatdzesē līdz ne vairāk kā 4 °C temperatūrai. Sasaldējamie produkti jāsasaldē tūlīt pēc apstrādes.

1. 3-OH-sviestskābes koncentrācija nepārveidota olu produkta sausnā nedrīkst pārsniegt 10 mg/kg.

2. Pienskābes saturs izejvielā, ko izmanto olu produktu ražošanai, sausnā nedrīkst pārsniegt 1 g/kg. Tomēr fermentētiem produktiem šai vērtībai jābūt tādai, kas reģistrēta pirms fermentācijas procesa.

3. Olu čaumalu atlieku, olu zemčaumalas plēvju un visu citu apstrādātu olu produkta daļiņu daudzums nedrīkst pārsniegt 100 mg/kg olu produkta.

1. Papildus identifikācijas marķējuma vispārīgajām prasībām, kas noteiktas II pielikuma I sadaļā, olu produktu sūtījumiem, kas nav paredzēti mazumtirdzniecībai, bet kā sastāvdaļa cita produkta ražošanā, jābūt etiķetei, kurā norādīta temperatūra, pie kuras olu produkti jāglabā, un laika posms, kurā šādi ir nodrošināta saglabāšana.

2. Šķidrai olai 1. punktā minētajā etiķetē jānorāda arī vārdi “nepasterizēta šķidra ola – paredzēts apstrādāt galamērķī” un sasišanas diena un laiks.

1. Vardes un gliemeži jānogalina uzņēmumā, kas būvēts, izvietots un aprīkots šim nolūkam.

2. Uzņēmumā, kurā sagatavo varžu kājiņas, jābūt telpai, kas paredzēta dzīvu varžu turēšanai un mazgāšanai un to kaušanai un atasiņošanai. Šai telpai jābūt fiziski nodalītai no sagatavošanas telpas.

3. Vardes un gliemežus, kas miruši citādi nekā, nogalinot minētajā uzņēmumā, nedrīkst sagatavot lietošanai pārtikā.

4. Vardēm un gliemežiem jāveic izlases veida organoleptiskā pārbaude. Ja šajā pārbaudē konstatē, ka konkrētās vardes un gliemeži var būt bīstami, tos nedrīkst lietot pārtikā.

5. Tūlīt pēc sagatavošanas varžu kājiņas kārtīgi jānomazgā ar dzeramo ūdeni un nekavējoties jāatdzesē līdz temperatūrai, kas tuvojas ledus kušanas temperatūrai, jāsasaldē vai jāapstrādā.

6. Pēc nogalināšanas gliemežu hepatopankreāts, ja tas var radīt bīstamību, jāizņem un to nedrīkst lietot pārtikā.

1. Centriem izejvielu savākšanai un tālākai pārvešanai uz pārstrādes uzņēmumiem jābūt aprīkotiem ar ierīcēm izejvielu uzglabāšanai temperatūrā, kas nepārsniedz 7 °C.

2. Visos pārstrādes uzņēmumos jābūt:

3. Tomēr dzesēšanas iekārtas, kas noteiktas 1. punktā un 2. punkta a) apakšpunktā, nav vajadzīgas, ja izejvielu piegādes režīms nodrošina, ka tās bez aktīvas dzesēšanas nekad neuzglabā vai nepārvadā citādi, kā vien paredzēts II nodaļas 1. punkta d) apakšpunktā.

1. Izejvielām:

2. Kausēšanas laikā ir aizliegts izmantot šķīdinātājus.

3. Ja kausēšanai paredzētie tauki atbilst 4. punktā noteiktajiem standartiem, kausētus dzīvnieku taukus, ko gatavo saskaņā ar 1. un 2. punktu, var kausēt tajā pašā uzņēmumā vai citā uzņēmumā, lai uzlabotu to fizikālķīmisko kvalitāti.

4. Kausētiem dzīvnieku taukiem atkarībā no to veida jāatbilst šādiem standartiem:

5. Dradži, kas paredzēti lietošanai pārtikā, jāuzglabā saskaņā ar šādām temperatūras prasībām:

1. Dzīvnieku zarnas, pūšļus un kuņģus var laist tirgū tikai tad, ja:

2. Apstrādāti kuņģi, pūšļi un zarnas, ko nevar turēt apkārtējās vides temperatūrā, līdz to nosūtīšanai jāuzglabā atdzesēti, izmantojot šim nolūkam paredzētas iekārtas. Jo īpaši produkti, kas nav sālīti vai žāvēti, jāglabā temperatūrā, kas nepārsniedz 3 °C.

1. Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kas ražo želatīnu, jānodrošina atbilstība šīs sadaļas prasībām.

2. Šajā sadaļā “miecēšana” ir ādu cietināšana, izmantojot augu miecvielas, hroma sāļus vai citas vielas, piemēram, alumīnija sāļus, dzelzs sāļus, silīcija sāļus, aldehīdus un hinonus, vai citus sintētiskos cietinātājus.

1. Lietošanai pārtikā paredzēta želatīna ražošanai var izmantot šādas izejvielas:

▼M9

▼B

2. Ir aizliegts izmantot ādas, ja tās apstrādātas miecēšanas procesā, neatkarīgi no tā, vai šis process ticis pabeigts.

3. Izejvielām, kas minētas 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā, jābūt iegūtām no dzīvniekiem, kuri nokauti kautuvē un kuru liemeņi ir atzīti par derīgiem lietošanai pārtikā pēc pirmskaušanas apskates un pēckaušanas veterinārās ekspertīzes vai, kas attiecas uz savvaļas dzīvnieku ādām, atzīti par derīgiem lietošanai pārtikā.

4. Izejvielām jānāk no uzņēmumiem, kas reģistrēti vai apstiprināti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 852/2004 vai saskaņā ar šo regulu.

5. Savākšanas centri un miecētavas arī var piegādāt izejvielas cilvēka patēriņam paredzēta želatīna ražošanai, ja kompetentā iestāde dod tiem īpašu atļauju šim nolūkam un tie atbilst šādām prasībām:

1. II pielikuma I sadaļā paredzētā identifikācijas marķējuma vietā pie izejvielām to pārvadāšanas laikā, tās nogādājot savākšanas centrā vai miecētavā un nogādājot želatīna ražošanas uzņēmumā, jābūt dokumentam, kurā norādīts izcelsmes uzņēmums un šā pielikuma papildinājumā paredzētā informācija.

2. Izejvielas jāpārvadā un jāuzglabā atdzesētā vai saldētā stāvoklī, ja vien tās nepārstrādā 24 stundu laikā pēc aizvešanas. Tomēr attaukotus un žāvētus kaulus vai kaulu želatīnu, sālītas, žāvētas un sārmotas ādas un ar sārmu vai skābi apstrādātas ādas var pārvadāt un uzglabāt apkārtējas vides temperatūrā.

1. Želatīna ražošanas procesā ir jānodrošina, ka:

2. Pārtikas apritē iesaistīts tirgus dalībnieks drīkst ražot un uzglabāt želatīnu, kas paredzēts cilvēka patēriņam, un želatīnu, kas nav paredzēts cilvēka patēriņam, tajā pašā uzņēmumā, ja izejvielas un ražošanas process atbilst prasībām, ko piemēro želatīnam, kas paredzēts cilvēka patēriņam.

1. Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kas ražo kolagēnu, jānodrošina atbilstība šīs sadaļas prasībām.

2. Šajā sadaļā “miecēšana” ir ādu cietināšana, izmantojot augu miecvielas, hroma sāļus vai citas vielas, piemēram, alumīnija sāļus, dzelzs sāļus, silīcija sāļus, aldehīdus un hinonus, vai citus sintētiskos cietinātājus.

1. Lietošanai pārtikā paredzēta kolagēna ražošanai var izmantot šādas izejvielas:

2. Ir aizliegts izmantot ādas, ja tās apstrādātas miecēšanas procesā, neatkarīgi no tā, vai šis process ticis pabeigts.

3. Izejvielām, kas minētas 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā, jābūt iegūtām no dzīvniekiem, kuri nokauti kautuvē un kuru liemeņi ir atzīti par derīgiem lietošanai pārtikā pēc pirmskaušanas apskates un pēckaušanas veterinārās ekspertīzes vai, kas attiecas uz savvaļas dzīvnieku ādām, atzīti par derīgiem lietošanai pārtikā.

4. Izejvielām jānāk no uzņēmumiem, kas reģistrēti vai apstiprināti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 852/2004 vai saskaņā ar šo regulu.

5. Savākšanas centri un miecētavas arī var piegādāt izejvielas cilvēka patēriņam paredzēta kolagēna ražošanai, ja kompetentā iestāde dod tiem īpašu atļauju šim nolūkam un tie atbilst šādām prasībām:

1. II pielikuma I sadaļā paredzētā identifikācijas marķējuma vietā pie izejvielām to pārvadāšanas laikā, tās nogādājot savākšanas centrā vai miecētavā un nogādājot kolagēna ražošanas uzņēmumā, jābūt dokumentam, kurā norādīts izcelsmes uzņēmums un šā pielikuma papildinājumā paredzētā informācija.

2. Izejvielas jāpārvadā un jāuzglabā atdzesētā vai saldētā stāvoklī, ja vien tās nepārstrādā 24 stundu laikā pēc aizvešanas. Tomēr attaukotus un žāvētus kaulus vai kaulu želatīnu, sālītas, žāvētas un sārmotas ādas un ar sārmu vai skābi apstrādātas ādas var pārvadāt un uzglabāt apkārtējas vides temperatūrā.

1. Želatīna ražošanas procesā ir jānodrošina, ka:

2. Pēc tam, kad kolagēns ir ticis pakļauts 1. punktā minētajam procesam, to var pakļaut žāvēšanas procesam.

3. Pārtikas apritē iesaistīts tirgus dalībnieks drīkst ražot un uzglabāt kolagēnu, kas paredzēts cilvēka patēriņam, un kolagēnu, kas nav paredzēts cilvēka patēriņam, tajā pašā uzņēmumā, ja izejvielas un ražošanas process atbilst prasībām, ko piemēro kolagēnam, kas paredzēts cilvēka patēriņam.