a) “Piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumi” ir līgumi, kas finansiālās interesēs rakstiski noslēgti starp vienu vai vairākiem 2. panta 2. punktā minētajiem līgumslēdzējiem un vienu vai vairākiem līgumdarba izpildītājiem, piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem.

b) “Būvdarbu līgumi” ir līgumi, kuru priekšmets ir ar vienu no darbībām XII pielikuma nozīmē saistītu darbu izpilde vai projektēšana un izpilde, vai darbs vai darba izpilde,izmantojot jebkādus līdzekļus, atbilstoši līgumslēdzēja noteiktajām prasībām. “Būvdarbs” ir būvdarbu vai inženiertehnisko būvdarbu rezultāts kopumā, kas pats par sevi ir pietiekams, lai veiktu kādu saimniecisku vai tehnisku uzdevumu.

c) “Piegādes līgumi” ir līgumi, kas nav minēti b) apakšpunktā un kuru priekšmets ir produktu pirkšana, izpirkumnoma, īre vai īre ar īrējumpirkšana ar iespēju tos izpirkt vai bez tās.

Līgumu, kura priekšmets ir produktu piegāde, kas papildus var ietvert arī izvietošanas un uzstādīšanas darbus, uzskata par “piegādes līgumu”.

d) “Pakalpojumu līgumi” ir līgumi, kuri nav būvdarbu vai piegādes līgumi un kuru priekšmets ir XVII pielikumā minēto pakalpojumu sniegšana.

Līgumu, kura priekšmets ir gan produkti, gan pakalpojumi XVII pielikuma nozīmē, uzskata par pakalpojumu līgumu, ja attiecīgo pakalpojumu vērtība ir lielāka par to produktu vērtību, uz kuriem attiecas līgums.

Līgumu, kura priekšmets ir pakalpojumi XVII pielikuma nozīmē un kurš attiecas uz tādām darbībām XII pielikuma nozīmē, kas tikai papildina līguma galveno priekšmetu,uzskata par pakalpojumu līgumu.

a) “Būvdarbu koncesija” ir tāda paša veida līgums kā būvdarbu līgums, taču izņēmums ir tas, ka atlīdzība par veicamajiem darbiem ir vai nu tikai tiesības izmantot būvi, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu.

b) “Pakalpojumu koncesija” ir tāda paša veida līgums kā pakalpojumu līgums, taču izņēmums ir tas, ka atlīdzība par pakalpojumu sniegšanu ir vai nu tikai tiesības izmantot attiecīgo pakalpojumu vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu.

— iegūst līgumslēdzējiem paredzētas piegādes un/vai pakalpojumus, vai

— piešķir valsts pasūtījuma līguma slēgšanas tiesības vai slēdz pamatnolīgumus par līgumslēdzējiem paredzētiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem.

a) attiecībā uz atklātām procedūrām – ikviens ieinteresēts uzņēmējs var iesniegt piedāvājumu.

b) attiecībā uz slēgtām procedūrām – ikviens uzņēmējs var pieteikt dalību un tikai līgumslēdzēja uzaicināti kandidāti var iesniegt piedāvājumu.

c) attiecībā uz sarunu procedūrām – līgumslēdzējs apspriežas ar paša izraudzītiem uzņēmējiem un ar vienu vai vairākiem no viņiem vienojas par līguma noteikumiem.

a) kas ir līgumslēdzējas iestādes vai publiski uzņēmumi un kas veic vienu no 3. līdz 7. pantā minētajām darbībām;

b) kuru viens no darbības veidiem, ja attiecīgie līgumslēdzēji nav līgumslēdzējas iestādes vai publiski uzņēmumi, ir kāda no 3. līdz 7. pantā minētajām darbībām vai to apvienojums un kuras darbojas, pamatojoties uz īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, ko piešķir dalībvalsts kompetentā iestāde.

a) tādu fiksēto tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem saistībā ar gāzes vai siltuma ražošanu, pārvadi vai sadali; vai arī

b) gāzes vai siltuma piegāde šādiem tīkliem.

a) ja attiecīgā subjekta veiktā gāzes vai siltuma ražošana ir neizbēgamas to darbību veikšanas sekas, kas nav minētas šā panta 1. vai 3. punktā vai 4. līdz 7. pantā; un

b) ja piegāde valsts tīklam ir vērsta tikai uz šādas ražošanas saimniecisko izmantošanu un tās apjoms nav lielāks kā 20 % no subjekta apgrozījuma, ņemot vērā vidējo rādītāju iepriekšējos trīs gados, ieskaitot kārtējo gadu.

a) tādu fiksēto tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem saistībā ar elektroenerģijas ražošanu, pārvadi vai sadali; vai arī

b) elektroenerģijas piegāde šādiem tīkliem.

a) ja attiecīgā subjekta veiktā elektroenerģijas ražošana notiek tādēļ, ka tā ir vajadzīga, lai veiktu darbības, kas nav minētas šā panta 1. vai 3. punktā vai 4. līdz 7. pantā; un

b) ja piegāde valsts tīklam ir atkarīga tikai no subjekta paša patēriņa un tās apjoms nav lielāks kā 30 % no subjekta elektroenerģijas ražošanas kopapjoma, ņemot vērā vidējo rādītāju iepriekšējos trīs gados, ieskaitot kārtējo gadu.

a) tādu fiksētu tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem saistībā ar dzeramā ūdens ražošanu, pārvadi vai sadali; vai arī

b) dzeramā ūdens piegāde šādiem tīkliem.

a) ir saistīti ar hidroceltniecības projektiem, apūdeņošanu vai zemes drenāžu, ja ūdens apjoms, kas paredzēts dzeramā ūdens piegādei, nav lielāks par 20 % no ūdens kopapjoma, ko nodrošina minētie projekti, apūdeņošanas vai drenāžas iekārtas; vai

b) ir saistīti ar notekūdeņu izvadīšanu vai attīrīšanu.

a) ja attiecīgā subjekta veiktā dzeramā ūdens ražošana notiek tādēļ, ka tā patēriņš ir vajadzīgs, lai veiktu darbības, kas nav minētas 3. līdz 7. pantā; un

b) ja piegāde valsts tīklam ir atkarīga tikai no subjekta paša patēriņa un tās apjoms nav lielāks kā 30 % no subjekta dzeramā ūdens ražošanas kopapjoma, ņemot vērā vidējo rādītāju iepriekšējos trijos gados, ieskaitot kārtējo gadu.

a) veiktu naftas, gāzes, akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēti vai ieguvi vai

b) sniegtu lidostu, jūras ostu vai iekšējo ostu vai cita veida piestātņu pakalpojumus aviopārvadātājiem un pārvadātājiem pa jūras vai iekšējiem ūdensceļiem.

a) publicē paziņojumu par līgumu, skaidri norādot, ka ir iesaistīta dinamiska iepirkumu sistēma;

b) specifikācijā papildus citiem jautājumiem norāda saskaņā ar minēto sistēmu paredzēto iepirkumu veidu, kā arī visu vajadzīgo informāciju par iepirkumu sistēmu, izmantotajām elektroniskajām iekārtām un pieslēguma tehniskajiem priekšnoteikumiem un specifikācijām;

c) no brīža, kad publicēts paziņojums par līgumu, līdz sistēmas darbības izbeigšanai ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību piedāvā tiešu un vispārēju piekļuvi specifikācijai un visiem papilddokumentiem un norāda interneta adresi, kurā var apskatīt minētos dokumentus.

a)  ►M3  EUR 422 000 ◄ attiecībā uz piegāžu un pakalpojumu līgumiem;

b)  ►M3  EUR 5 278 000 ◄ attiecībā uz būvdarbu līgumiem.

a) Ja piedāvātais darbs vai pakalpojumu pirkšana var radīt situāciju, ka līguma slēgšanas tiesības piešķir vienlaikus par atsevišķam partijām, ņem vērā visu šādu partiju novērtēto kopvērtību.

Ja minēto partiju kopvērtība ir vienāda ar 16. pantā noteikto robežvērtību vai ir lielāka par to, šo direktīvu piemēro līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai attiecībā uz katru partiju.

Līgumslēdzēji tomēr var atteikties piemērot šo direktīvu partijām, kuru novērtētā vērtība bez PVN ir mazāka nekā EUR 80 000 attiecībā uz pakalpojumiem un mazāka nekā 1 miljons EUR attiecībā uz būvdarbiem, ar nosacījumu, ka šādu partiju kopvērtība nav lielāka kā 20 % no visu partiju kopvērtības;

b) ja līdzīgu piegāžu iegādes piedāvājums var radīt situāciju, ka līguma slēgšanas tiesības piešķir vienlaikus par atsevišķām partijām, tad, piemērojot 16. pantu, ņem vērā visu šādu partiju novērtēto kopvērtību.

Ja minēto partiju kopvērtība ir vienāda ar 16. pantā noteikto robežvērtību vai lielāka par to, šo direktīvu piemēro līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai attiecībā uz katru partiju.

Līgumslēdzēji tomēr var atteikties piemērot šo direktīvu partijām, kuru novērtētā vērtība bez PVN ir mazāka nekā EUR 80 000, ar nosacījumu, ka šādu partiju kopējā cena nav lielāka kā 20 % no visu partiju kopvērtības.

a) to viena veida secīgo līgumu faktisko kopvērtību, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas iepriekšējo divpadsmit mēnešu laikā vai precizētajā finanšu gadā, lai pēc iespējas ņemtu vērā daudzuma vai vērtības izmaiņas, kas varētu rasties 12 mēnešu laika posmā pēc sākotnējā līguma noslēgšanas,

b) vai to secīgo līgumu paredzamo kopvērtību, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas 12 mēnešu laikā pēc pirmās piegādes vai finanšu gadā, ja tas ir garāks par 12 mēnešiem.

a) paredzamā kopvērtība līguma darbības laikam, ja attiecīgais termiņš ir 12 mēneši vai mazāk, vai kopvērtība, ieskaitot paredzamo atlikušo vērtību, ja attiecīgais termiņš ir īsāks par 12 mēnešiem, attiecībā uz līgumiem uz noteiktu laiku;

b) mēneša vērtība, ko reizina ar 48, attiecībā uz līgumiem, kas nav uz noteiktu laiku vai kam termiņu nevar noteikt.

a) attiecībā uz apdrošināšanas pakalpojumiem – izmaksājamā piemaksa un cita veida atlīdzība;

b) attiecībā uz banku un citiem finanšu pakalpojumiem – honorāri, komisijas maksas, procenti un cita veida atlīdzība;

c) attiecībā uz līgumiem saistībā ar projektēšanas uzdevumiem – honorāri, maksājamā komisijas nauda un cita veida atalgojums.

a) attiecībā uz līgumiem uz noteiktu laiku, ja attiecīgais termiņš ir 48 mēneši vai mazāk – līgumu visa darbības termiņa kopvērtība;

b) attiecībā uz līgumiem, kuri nav uz noteiktu laiku vai kuru darbības ilgums ir vairāk nekā 48 mēneši – mēneša vērtība, ko reizina ar 48.

a) saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, ko atbilstoši Līgumam kāda dalībvalsts noslēgusi ar vienu vai vairākām trešām valstīm un kas attiecas uz piegādēm, būvdarbiem, pakalpojumiem vai projektu konkursiem, kuri paredzēti attiecīgā nolīguma parakstītājvalstu kopīgai projekta īstenošanai vai izmantošanai; visus nolīgumus dara zināmus Komisijai, kas var apspriesties ar Valsts līgumu padomdevēju komiteju, kura minēta 68. pantā;

b) saskaņā ar noslēgtu starptautisku nolīgumu, kas attiecas uz karaspēka izvietošanu un dalībvalsts vai trešās valsts uzņēmumiem;

c) ievērojot kādas starptautiskas organizācijas īpašo procedūru.

a) ko līgumslēdzējs piešķīris saistītam uzņēmumam; vai

b) ko kopuzņēmums, kuru veido vienīgi vairāki līgumslēdzēji, lai veiktu darbības 3. līdz 7. panta nozīmē, piešķīris uzņēmumam, kas ir saistīts ar kādu no minētajiem līgumslēdzējiem.

a) pakalpojumu līgumiem, ja vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma par pakalpojumiem, kas sniegti iepriekšējos trīs gados, radušies no šādu pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts;

b) piegādes līgumiem, ja vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma par piegādēm, kas veiktas iepriekšējos trīs gados, radušies no šādām piegādēm uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts;

c) būvdarbu līgumiem, ja vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma par būvdarbiem, kas veikti iepriekšējos trīs gados, radušies no šādu būvdarbu veikšanas uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts.

a) ko kopuzņēmums, kuru veido vienīgi vairāki līgumslēdzēji, lai veiktu darbības 3. līdz 7. panta nozīmē, piešķīris vienam no minētajiem līgumslēdzējiem; vai

b) ko līgumslēdzējs piešķīris tādam kopuzņēmumam, kura daļa tas ir, ar nosacījumu, ka kopuzņēmums ir izveidots attiecīgās darbības veikšanai vismaz trīs gadu laika posmā un kopuzņēmuma dibināšanas dokumentā ir paredzēts noteikums, ka to veidojošie līgumslēdzēji būs kopuzņēmuma daļa vismaz tikpat ilgu laika posmu.

a) attiecīgo uzņēmumu un kopuzņēmumu nosaukumi;

b) attiecīgo līgumu veidi un vērtība;

c) pierādījums, ko Komisija var uzskatīt par vajadzīgu, par to, ka attiecības starp uzņēmumu vai kopuzņēmumu, kam ir piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, un līgumslēdzēju atbilst šā panta prasībām.

a) par zemes, ēku vai cita veida nekustama īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegādi vai nomu, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus; šī direktīva tomēr attiecas uz finanšu pakalpojumu līgumiem, kas ir noslēgti vienlaikus ar jebkāda veida līgumu par īpašuma iegādi vai nomu vai pirms vai pēc šāda līguma;

b) par šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumiem;

c) par finanšu pakalpojumiem saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai pārskaitījumu, jo īpaši saistībā ar līgumslēdzēju darījumiem naudas vai kapitāla piesaistei;

d) saistībā ar darba līgumiem;

e) par pētniecības un attīstības pakalpojumiem, izņemot tos, no kuriem labumu gūst vienīgi līgumslēdzējs, lai to izmantotu paša vajadzībām savu darbību veikšanai, ar nosacījumu, ka visu sniegto pakalpojumu atlīdzina līgumslēdzējs.

a) līgumiem par ūdens iepirkšanu, ja to slēgšanas tiesības piešķir līgumslēdzēji, kas veic vienu vai abas 4. panta 1. punktā minētās darbības;

b) līgumiem par enerģijas vai degvielas piegādi, ja to slēgšanas tiesības piešķir līgumslēdzēji, kas veic kādu no 3. panta 1. punktā, 3. panta 3. punktā vai 7. panta a) punktā minētajām darbībām.

a) attiecībā uz piegāžu, būvdarbu un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu ievēro nediskriminācijas un iepirkumu konkurences principus, jo īpaši attiecībā uz informāciju par iepirkuma nodomiem, ko subjekts dara pieejamu uzņēmējiem;

b) saskaņā ar nosacījumiem, kuri definēti Komisijas Lēmumā 93/327/EEK, ar ko paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem līgumslēdzējiem, kas izmanto ģeogrāfiskos apgabalus naftas, gāzes, akmeņogļu vai citu cieto kurināmo izpētei vai ieguvei, jāinformē Komisija par līgumu slēgšanas tiesībām, ko tie piešķir ( 29 ).

— ir pieņēmusi lēmumu, ar ko nosaka 1. punkta piemērojamību saskaņā ar 6. punktu tās noteiktajā laika posmā, vai

— nav pieņēmusi lēmumu par minēto piemērojamību attiecīgajā laika posmā.

a) informatīvu publikāciju Oficiālajā Vēstnesī par dienu, kad sākas pirmajā daļā minētais trīs mēnešu termiņš, un, ja to pagarina, par pagarināšanas dienu un laika posmu, par kādu termiņš pagarināts;

b) publikāciju par iespējamo 1. punkta piemērojamību saskaņā ar 4. punkta otro vai trešo daļu vai saskaņā ar 5. punkta ceturto daļu; un

c) informāciju par kārtību, kādā jāpārsūta atzinumi, ko pieņēmusi neatkarīga iestāde, kura ir kompetenta attiecībā uz konkrēto darbību, par jautājumiem, kuri attiecas uz 1. un 2. punktu.

a) izdarot atsauci uz XXI pielikumā noteiktajām specifikācijām un hierarhiskā secībā uz valsts standartiem, kuros transponēti Eiropas standarti, Eiropas tehniskiem apstiprinājumiem, vispārējām tehniskām specifikācijām, starptautiskiem standartiem, Eiropas standartizācijas organizāciju noteiktām citām tehnisko atsauču sistēmām vai, ja tādu nav, izdarot atsauci uz valsts standartiem, valsts tehniskiem apstiprinājumiem vai valsts tehniskajām specifikācijām, kas attiecas uz būvdarbu projektēšanu, aprēķinu un veikšanu un produktu lietošanu. Katru atsauci papildina ar frāzi “vai līdzvērtīgs”;

b) vai izpildes vai funkcionālo prasību veidā; prasībās var iekļaut vides raksturlielumus. Šādiem parametriem tomēr jābūt pietiekami precīziem, lai pretendenti varētu noteikt līguma priekšmetu un līgumslēdzēji varētu piešķirt līguma slēgšanas tiesības;

c) vai izpildes un funkcionālo prasību veidā, kā minēts b) apakšpunktā, ar atsauci uz a) apakšpunktā minētajām specifikācijām, kuras izmanto, lai nodrošinātu atbilstības prezumpciju attiecībā uz minētajām izpildes vai funkcionālajām prasībām;

d) vai atsaucoties uz a) apakšpunktā minētajām specifikācijām attiecībā uz dažiem raksturlielumiem un atsaucoties uz b) apakšpunktā minētajām izpildes vai funkcionālajām prasībām attiecībā uz citiem raksturlielumiem.

— minētās specifikācijas ir piemērotas, lai noteiktu to piegāžu vai pakalpojumu raksturlielumus, kas ir līguma priekšmets,

— marķējuma prasības ir izstrādātas, pamatojoties uz zinātnisku informāciju,

— ekomarķējums ir pieņemts, piemērojot procedūru, kurā var piedalīties visas ieinteresētās aprindas, piemēram, valdības iestādes, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas, un

— tās ir pieejamas visām ieinteresētajām pusēm.

a) ja, atbildot uz procedūru ar iepriekšēju konkursa izsludināšanu, nav iesniegts neviens piedāvājums, neviens piemērots piedāvājums vai neviens pieteikums, ar nosacījumu, ka līguma sākotnējie nosacījumi nav būtiski izmainīti;

b) ja līgums paredzēts vienīgi pētniecības, eksperimenta, izpētes vai attīstības mērķiem, nevis lai nodrošinātu peļņu vai segtu pētniecības un attīstības izmaksas, ciktāl šāda līguma slēgšanas tiesību piešķiršana neskar konkurenci tādu turpmāko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā, kuri īpaši paredzēti iepriekš minētajai peļņas ieguvei vai izmaksu segšanai;

c) ja tehnisku vai māksliniecisku iemeslu dēļ vai ar ekskluzīvu tiesību aizsardzību saistītu iemeslu dēļ līgumsaistības var izpildīt tikai konkrēts uzņēmējs;

d) ciktāl tas noteikti vajadzīgs, ja līgumslēdzējiem neparedzamu iemeslu radītas ārkārtējas steidzamības dēļ nav iespējams ievērot termiņus, kas noteikti atklātām, slēgtām procedūrām un sarunu procedūrām ar iepriekšēju konkursa izsludināšanu;

e) attiecībā uz līgumiem par papildu piegādēm, ko veic sākotnējais piegādātājs un kas paredzētas vai nu parasto piegāžu vai uzstādīšanas daļējai aizstāšanai, vai esošo piegāžu vai uzstādīšanas papildināšanai, ja piegādātāja maiņas dēļ līgumslēdzējam vajadzētu iegādāties materiālus ar atšķirīgiem tehniskiem parametriem un tas radītu nesaderību vai nesamērīgas tehniskas grūtības darbībā un uzturēšanā;

f) par papildu būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas nav iekļauti sākotnēji piešķirtajā projektā vai pirmajā noslēgtajā līgumā, bet kas neparedzētu apstākļu dēļ kļūst vajadzīgi līgumsaistību izpildei, ar nosacījumu, ka līguma slēgšanas tiesības piešķir līgumdarba izpildītājam vai pakalpojumu sniedzējam, kas izpilda sākotnējo līgumu:

g) attiecībā uz būvdarbu līgumiem par jauniem būvdarbiem, ar kuriem atkārto līdzīgus būvdarbus, kas uzticēti tam pašam darbuzņēmējam, kuram tas pats līgumslēdzējs piešķīris agrākas līguma slēgšanas tiesības, ar nosacījumu, ka šādi būvdarbi atbilst pamatprojektam, par kuru pēc konkursa izsludināšanas piešķirtas pirmās līguma slēgšanas tiesības; tiklīdz par pirmo projektu izsludina konkursu, ir jāpaziņo, ka var izmantot šo procedūru un ka līgumslēdzēji, piemērojot 16. un 17. panta noteikumus, ņem vērā turpmāko būvdarbu kopējās paredzamās izmaksas;

h) attiecībā uz piegādēm, ko kotē un iegādājas preču tirgū;

i) attiecībā uz līgumu slēgšanas tiesībām, kas jāpiešķir, pamatojoties uz pamatnolīgumu, ar nosacījumu, ka ir ievērots 14. panta 2. punktā minētais nosacījums;

j) attiecībā uz iepirkumiem par pazeminātām cenām, ja ir iespējams nodrošināt piegādes, izmantojot īpaši izdevīgu iespēju, kas pieejama ļoti neilgu laiku, par cenu, kas ir ievērojami zemāka nekā parastās tirgus cenas;

k) attiecībā uz krājumu iepirkumiem saskaņā ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem vai nu no piegādātāja, kas noteikti izbeidz savu saimniecisko darbību, vai no bankrota administratoriem vai likvidatoriem, vai atbilstoši mierizlīgumam ar kreditoriem vai līdzīgai procedūrai saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem;

l) ja attiecīgais pakalpojumu līgums ir daļa no papildu projektu konkursa, ko organizē saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, un ja tā slēgšanas tiesības saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem ir jāpiešķir minētā konkursa uzvarētājam vai vienam no uzvarētājiem; ja uzvarētāji ir vairāki, tos visus uzaicina piedalīties sarunās.

a) attiecībā uz piegādēm – to līgumu vai pamatnolīgumu paredzamā kopvērtība, iedalot pēc produktu grupām, kuru slēgšanas tiesības viņi paredzējuši piešķirt nākamo 12 mēnešu laikā, ja paredzamā kopvērtība, ņemot vērā 16. un 17. panta noteikumus, ir EUR 750 000 vai lielāka.

Produktu grupu nosaka līgumslēdzēji, atsaucoties uz CPV nomenklatūru;

b) attiecībā uz pakalpojumiem – to līgumu vai pamatnolīgumu paredzamā kopvērtība katrā no XVII A pielikumā uzskaitīto pakalpojumu kategorijām, kuru slēgšanas tiesības viņi paredzējuši piešķirt nākamo 12 mēnešu laikā, ja paredzamā kopvērtība, ņemot vērā 16. un 17. panta noteikumus, ir EUR 750 000 vai lielāka;

c) attiecībā uz būvdarbiem – to būvdarbu līgumu vai pamatnolīgumu būtiskās iezīmes, kuru slēgšanas tiesības viņi paredzējuši piešķirt nākamo 12 mēnešu laikā un kuru paredzamā vērtība ir vienāda ar 16. pantā noteikto robežvērtību vai lielāka, ņemot vērā 17. panta noteikumus.

a) izmantojot XV A pielikumā minēto periodisko informatīvo paziņojumu; vai

b) izmantojot paziņojumu par XIV pielikumā minētās kvalifikācijas sistēmas esamību; vai arī

c) izmantojot XIII A, XIII B vai XIII C pielikumā minēto paziņojumu par līgumu.

a) paziņojumā ietver īpašu atsauci uz piegādēm, būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas būs piešķiramā līguma priekšmets;

b) paziņojumā norāda, ka līguma slēgšanas tiesības piešķirs slēgtā procedūrā vai sarunu procedūrā, turpmāk nepublicējot paziņojumu par konkursa izsludināšanu, un uzaicina ieinteresētos uzņēmējus savu interesi izteikt rakstiski; un

c) paziņojumam jābūt publicētam saskaņā ar XX pielikumu ne agrāk kā 12 mēnešus pirms dienas, kad nosūta 47. panta 5. punktā minēto uzaicinājumu. Līgumslēdzējs turklāt ievēro 45. pantā noteiktos termiņus.

a) termiņu dalības pieteikumu saņemšanai, atbildot uz paziņojumu, kas publicēts saskaņā ar 42. panta 1. punkta c) apakšpunktu, vai atbildot uz līgumslēdzēju uzaicinājumu saskaņā ar 47. panta 5. punktu, parasti nosaka ne īsāku kā 37 dienas no dienas, kad nosūtīts paziņojums vai uzaicinājums, un tas nekādā gadījumā nedrīkst būt īsāks kā 22 dienas, ja paziņojums nosūtīts publicēšanai citādi nekā ar elektroniskās saziņas līdzekļu starpniecību vai pa faksu, un ne mazāks kā 15 dienas, ja paziņojums nosūtīts ar elektroniskās saziņas līdzekļu starpniecību vai pa faksu;

b) piedāvājumu saņemšanas termiņu var noteikt, līgumslēdzējam un izraudzītajiem kandidātiem savstarpēji vienojoties, ja visiem kandidātiem piedāvājumu sagatavošanai un iesniegšanai ir atvēlēts vienāds laiks;

c) ja nav iespējams vienoties par piedāvājumu saņemšanas termiņu, līgumslēdzējs nosaka termiņu, kas parasti ir vismaz 24 dienas un nekādā gadījumā nav mazāks kā 10 dienas no konkursa izsludināšanas dienas.

— specifikāciju un visu apliecinošo dokumentu kopijas, vai

— norādi par piekļuvi pirmajā ievilkumā minētajām specifikācijām un apliecinošajiem dokumentiem, ja tie ir tieši pieejami, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus saskaņā ar 45. panta 6. punktu.

a) attiecīgā gadījumā papildu dokumentu pieprasīšanas termiņš, kā arī par šādiem dokumentiem maksājamā summa un maksāšanas noteikumi;

b) piedāvājumu saņemšanas termiņš, adrese, uz kādu tie jāsūta, un valoda vai valodas, kurās tie jāsagatavo;

c) atsauce uz publicētiem paziņojumiem par līgumu;

d) norāde uz dokumentiem, kas jāpievieno;

e) līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji, ja tie nav norādīti paziņojumā par kvalifikācijas sistēmas esamību, ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu;

f) līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju relatīvais svērums vai attiecīgā gadījumā šādu kritēriju svarīguma secība, ja šāda informācija nav sniegta paziņojumā par līgumu, paziņojumā par kvalifikācijas sistēmas esamību vai specifikācijās.

a) papildu līgumu veids un daudzums, ieskaitot visas iespējas, un, ja iespējams, paredzamais laiks šādu iespēju īstenošanai attiecībā uz atjaunojamiem līgumiem, turpmāko konkursu paziņojumu veids un daudzums attiecībā uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem un, ja iespējams, paredzamie publicēšanas datumi;

b) procedūras veids – slēgta procedūra vai sarunu procedūra;

c) attiecīgā gadījumā datums, kurā jāuzsāk vai jābeidz preču piegāde vai darbu vai pakalpojumu izpilde;

d) konkursa dokumentu pieprasījumu iesniegšanas adrese un termiņš, un valoda vai valodas, kurās jāsagatavo dokumenti;

e) tā līgumslēdzēja adrese, kas piešķir līguma slēgšanas tiesības un sniedz specifikāciju un citu dokumentu saņemšanai vajadzīgo informāciju;

f) ekonomiski un tehniski nosacījumi, finanšu garantijas un informācija, ko pieprasa no uzņēmējiem;

g) summa un maksāšanas kārtība attiecībā uz visiem maksājumiem par konkursa dokumentu saņemšanu;

h) tā līguma veids, uz ko attiecas konkurss – pirkšana, izpirkumnoma, noma vai īrējumpirkšana, vai kāda minēto veidu kombinācija;

i) līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji un to svērums vai attiecīgā gadījumā šādu kritēriju svarīguma secība, ja tāda informācija nav sniegta informatīvajā paziņojumā, specifikācijās, uzaicinājumā uz konkursu vai sarunām.

a) ieinteresētajām personām ir pieejama informācija par specifikācijām, kas vajadzīgas piedāvājumu un dalības pieteikumu elektroniskai iesniegšanai, ieskaitot šifrēšanu. Turklāt ierīces piedāvājumu un dalības pieteikumu elektroniskai saņemšanai atbilst XXIV pielikuma prasībām;

b) dalībvalstis atbilstoši Direktīvas 1999/93/EK 5. pantam var pieprasīt, lai elektroniskajiem piedāvājumiem būtu pievienots progresīvs elektroniskais paraksts atbilstoši minētā panta 1. punktam;

c) dalībvalstis var ieviest vai saglabāt brīvprātīgas akreditācijas shēmas, kuru mērķis ir sertificēšanas pakalpojumu sniegšanas līmeņa paaugstināšana attiecībā uz minētajām ierīcēm;

d) pretendenti vai kandidāti apņemas iesniegt 52. panta 2. punktā, 52. panta 3. punktā, 53. pantā un 54. pantā minētos dokumentus, apliecības un deklarācijas, ja tās nav elektroniskā formātā, pirms piedāvājumu vai dalības pieteikumu iesniegšanai noteiktā termiņa beigām.

a) pieteikumus par piedalīšanos līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās var iesniegt rakstiski vai pa tālruni;

b) ja dalību piesaka pa tālruni, līdz pieteikumu saņemšanai noteiktā termiņa beigām jānosūta pieteikuma rakstisks apstiprinājums;

c) līgumslēdzēji var pieprasīt, lai pa faksu nosūtītie dalības pieteikumi tiek apstiprināti pa pastu vai ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību, ja tas ir vajadzīgs juridisku pierādījumu nodrošināšanai. Līgumslēdzējam šāda prasība kopā ar termiņiem apstiprinājuma nosūtīšanai pa pastu vai ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību jānorāda paziņojumā, ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu, vai 47. panta 5. punktā minētajā uzaicinājumā.

— visus konkursu neizturējušos kandidātus par to pieteikuma noraidījuma iemesliem,

— visus konkursu neizturējušos pretendentus par to piedāvājuma noraidījuma iemesliem, attiecībā uz 34. panta 4. un 5. punktā minētajiem gadījumiem norādot pamatojumu lēmumam par neatbilstību vai lēmumam par to, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi neatbilst izpildes vai funkcionālajām prasībām,

— visus pretendentus, kas ir iesnieguši pieņemamu piedāvājumu, par izraudzītā piedāvājuma raksturlielumiem un relatīvajām priekšrocībām, kā arī dara zināmu izraudzītā pretendenta nosaukumu, un pamatnolīguma līgumslēdzējas puses.

a) uzņēmēju kvalificēšanu un atlasi un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu;

b) to procedūru izmantošanu, kuras piemēro bez iepriekšēja uzaicinājuma uz konkursu atbilstīgi 40. panta 3. punktam;

c) šīs sadaļas III līdz VI nodaļas nepiemērošanu atbilstīgi I sadaļas II nodaļā un šīs sadaļas II nodaļā paredzētajām atkāpēm.

a) līgumslēdzēji, kas ir paredzējuši noteikumus un pretendentu vai kandidātu noraidīšanas kritērijus saskaņā ar 54. panta 1., 2. vai 4. punktu, neiekļauj procedūrā uzņēmējus, kuri atbilst minētajiem noteikumiem vai kritērijiem;

b) līgumslēdzēji izraugās pretendentus un kandidātus saskaņā ar objektīviem noteikumiem un kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar 54. pantu;

c) slēgtās procedūrās un sarunu procedūrās ar uzaicinājumu uz konkursu līgumslēdzēji attiecīgā gadījumā saskaņā ar 54. pantu samazina to kandidātu skaitu, kas izraudzīti, ievērojot a) un b) apakšpunktu.

a) uzņēmējus novērtē saskaņā ar 53. panta noteikumiem;

b) šādi kvalificētiem uzņēmējiem piemēro tos 1. punkta noteikumus, kas attiecas uz slēgtām procedūrām vai sarunu procedūrām.

a) nenosaka dažiem uzņēmējiem tādus administratīvus, tehniskus vai finansiālus nosacījumus, kādus nenoteiktu citiem uzņēmējiem;

b) nepieprasa pārbaudes vai pierādījumus, kas dublē jau pieejamus objektīvus pierādījumus.

a) ja līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas, pamatojoties uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu pēc līgumslēdzēja ieskatiem, ir dažādi kritēriji, kas saistīti ar konkrētā līguma priekšmetu, piemēram, piegādes vai pabeigšanas termiņš, ekspluatācijas izmaksas, rentabilitāte, kvalitāte, estētiskās un funkcionālās īpašības, ekoloģiski raksturlielumi, tehniskā vērtība, garantijas remonts un tehniskā palīdzība, saistības attiecībā uz rezerves daļām, piegādes pasūtījumu drošums, cena u.c.;

b) ir tikai zemākā cena.

a) tikai uz cenām, ja līguma slēgšanas tiesības piešķir par zemāko cenu;

b) vai uz cenām un/vai piedāvājumu specifikācijā norādīto parametru jaunām vērtībām, ja līguma slēgšanas tiesības piešķir par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

a) parametri, kuru vērtības būs elektroniskās izsoles priekšmets, ar nosacījumu, ka šādi parametri ir kvantitatīvi nosakāmi un tos var izteikt skaitļos vai procentos;

b) visi to vērtību ierobežojumi, ko var iesniegt, jo tās izriet no specifikācijām attiecībā uz līguma priekšmetu;

c) informācija, kas būs pieejama pretendentiem elektroniskās izsoles gaitā, un attiecīgā gadījumā laiks, kad tā būs pieejama;

d) būtiska informācija saistībā ar elektroniskās izsoles norisi;

e) nosacījumi, ar kādiem pretendenti varēs piedāvāt cenas, un jo īpaši minimālā starpība, kas attiecīgā gadījumā būs vajadzīga cenu piedāvāšanā;

f) būtiska informācija par izmantoto elektronisko aprīkojumu un pieslēguma priekšnoteikumiem un tehniskajām specifikācijām.

a) uzaicinājumā piedalīties izsolē viņi norāda iepriekš noteiktu datumu un laiku;

b) ja viņi vairs nesaņem jaunas cenas vai jaunas vērtības, kas atbilst prasībām par minimālo starpību. Tādā gadījumā līgumslēdzēji uzaicinājumā piedalīties izsolē nosaka termiņu pēc pēdējā piedāvājuma saņemšanas, kam beidzoties, viņi slēgs elektronisko izsoli;

c) kad visi izsoles posmi, kas noteikti uzaicinājumā piedalīties, ir pabeigti.

a) uz ražošanas procesa, sniegto pakalpojumu un būvniecības metodes saimnieciskajiem faktoriem;

b) uz izvēlētajiem tehniskajiem risinājumiem un/vai īpaši labvēlīgiem apstākļiem, kas pretendentam pieejami preču vai pakalpojumu piegādei vai būvdarbu izpildei;

c) uz pretendenta piedāvāto piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu oriģinalitāti;

d) uz atbilstību darba aizsardzības un darba apstākļu noteikumiem, kas ir spēkā vietā, kur jāveic būvdarbi, jāsniedz pakalpojums vai jāveic piegāde;

e) uz pretendenta iespēju saņemt valsts atbalstu.

a) nepiešķir Kopienas uzņēmumiem faktisku piekļuvi, kas līdzvērtīga tai, ko Kopiena piešķir attiecīgās valsts uzņēmumiem; vai

b) nepiešķir Kopienas uzņēmumiem valsts režīmu vai tādas pašas konkurences iespējas, kādas pieejamas attiecīgās valsts uzņēmumiem; vai arī

c) piešķir citu trešo valstu uzņēmumiem labvēlīgāku režīmu nekā Kopienas uzņēmumiem.

a) uzņēmumiem, ko reglamentē attiecīgās trešās valsts tiesību akti;

b) uzņēmumiem, kuri saistīti ar a) apakšpunktā noteiktajiem uzņēmumiem un kuru juridiskā adrese ir Kopienā, bet kuriem nav tiešas un faktiskas saiknes ar attiecīgās dalībvalsts ekonomiku;

c) uzņēmumiem, kas iesniedz piedāvājumus, kuru priekšmets ir attiecīgās trešās valsts izcelsmes pakalpojumi.

a) izdarot norādi uz kādas dalībvalsts teritoriju vai teritorijas daļu;

b) pamatojoties uz to, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā konkursu organizē, dalībniekiem ir jābūt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām.

1) uz konkursiem, ko organizē attiecībā uz pakalpojumu līgumiem tādos pašos gadījumos, kādi minēti 20., 21. un 22. pantā;

2) uz projektu konkursiem, ko organizē, lai attiecīgajā dalībvalstī veiktu darbību, attiecībā uz kuru 30. panta 1. punkta piemērojamība ir noteikta ar Komisijas lēmumu vai attiecībā uz kuru minētais punkts ir uzskatīts par piemērojamu, ievērojot minētā panta 4. punkta otro vai trešo daļu vai 5. punkta ceturto daļu.

a) attiecīgajām personām ir pieejama informācija par specifikācijām, kas ir vajadzīgas plānu un projektu iesniegšanai, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ieskaitot šifrēšanu. Turklāt ierīces plānu un projektu elektroniskai saņemšanai atbilst XXIV pielikuma prasībām;

b) dalībvalstis var ieviest vai saglabāt brīvprātīgas akreditācijas shēmas, kuru mērķis ir sertificēšanas pakalpojumu sniegšanas līmeņa paaugstināšana attiecībā uz minētajām ierīcēm.

a) administratīvās vienkāršošanas labad līgumus ar mazāku vērtību var neietvert, ja nav apdraudēta statistikas lietderība;

b) ir ievērota sniegtās informācijas konfidencialitāte.

a) I līdz X pielikumā minēto līgumslēdzēju sarakstu, lai tas atbilstu 2. līdz 7. pantā noteiktajiem kritērijiem;

b) šīs direktīvas 41., 42., 43. un 46. pantā minēto paziņojumu izstrādāšanas, pārsūtīšanas, saņemšanas, tulkošanas, apkopošanas un izplatīšanas kārtību;

c) procedūras attiecībā uz īpašām norādēm uz konkrētām CPV nomenklatūras pozīcijām paziņojumos;

d) XVII pielikumā noteiktos nomenklatūras uzskaites numurus, ciktāl tas nemaina šīs direktīvas faktisko darbības jomu, un procedūras attiecībā uz paziņojumos ietvertajām norādēm uz īpašām pozīcijām minētajā nomenklatūrā attiecībā uz pielikumā uzskaitītajām pakalpojumu kategorijām;

e) XII pielikumā noteiktos nomenklatūras uzskaites numurus, ciktāl tas nemaina šīs direktīvas faktisko darbības jomu, un procedūras attiecībā uz paziņojumos ietvertajām norādēm uz īpašām pozīcijām minētajā nomenklatūrā;

f) XI pielikumu;

g) XX pielikumā minēto datu nosūtīšanas un publicēšanas kārtību, pamatojoties uz tehnikas attīstību vai administratīvu apsvērumu dēļ;

h) XXIV pielikuma a), f) un g) apakšpunktā minēto informācijas elektroniskai saņemšanai paredzēto ierīču tehniskos datus un parametrus;

i) administratīvās vienkāršošanas labad, kā paredzēts 67. panta 3. punktā, to statistikas ziņojumu izmantošanas, izveidošanas, pārsūtīšanas, saņemšanas, tulkošanas, apkopošanas un izplatīšanas kārtību, kuri minēti 67. panta 1. un 2. punktā;

j) šīs direktīvas 69. panta 1. un 2. punkta otrajā daļā izklāstīto aprēķina metožu tehniskos nosacījumus.

— DistrigazNV Distrigaz.

— Pašvaldību iestādes vai pašvaldības iestāžu apvienības konkrēto darbību veikšanai.

—  Лица, които притежават лицензия за производство или пренос на топлинна енергия в съответствие с чл.39, ал.1 на Закона за енергетиката (обн., ДВ, бр.107/9.12.2003) (Subjekti, kas licencēti nodarboties ar siltuma ražošanu un transportēšanu saskaņā ar Enerģētikas likuma 39. panta 1. punktu (publicēts valsts oficiālajā izdevumā Nr. 107/9.12.2003.)).

—  Лица, които притежават лицензия за пренос, разпределение, обществена доставка или обществено снабдяване с природен газ в съответствие с чл.39, ал.1 на Закона за енергетиката (обн., ДВ, бр.107/9.12.2003) (Subjekti, kas licencēti nodarboties ar gāzes transportēšanu, izplatīšanu, piegādi un apgādi saskaņā ar Enerģētikas likuma 39. panta 1. punktu (publicēts valsts oficiālajā izdevumā Nr. 107/9.12.2003.)).

— Uzņēmumi, kas veic gāzes vai siltuma sadali, pamatojoties uz atļauju saskaņā ar lov om varmeforsyning 4. pantu; skatīt 2000. gada 24. jūlija Konsolidācijas aktu Nr. 772.

— Uzņēmumi, kas veic gāzies padevi, pamatojoties uz licenci, kas izdota saskaņā ar 2000. gada 31. maija lov Nr. 449 om naturgasforsyning 10. pantu.

— Uzņēmumi, kas veic gāzes padevi, pamatojoties uz atļauju, kas izdota saskaņā ar 1974. gada 13. marta bekendtgørelse nr. 141 om rørledningsanlæg på dansk kontinentalsokkelområde til transport af kulbrinter.

— Pašvaldību iestādes, publisko tiesību subjekti vai publisko tiesību subjektu apvienības, vai valsts kontrolēti uzņēmumi, kas piegādā gāzi vai siltumu citiem uzņēmumiem vai ekspluatē vispārējas apgādes tīklus saskaņā ar 2. panta 3. punktu 1998. gada 24. aprīļa Gesetz über die Elektrizitäts– und Gasversorgung (Energiewirtschaftsgesetz), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2001. gada 10. novembrī.

— “Δημόσια Επιχείρηση Αερίου (Δ.ΕΠ.Α.) A.E.”, kas veic gāzes pārvadi un sadali saskaņā ar Likumu Nr. 2364/95, kas grozīts ar Likumiem Nr. 2528/97, 2593/98 un 2773/99.

— Enagas, S.A.

— Bahía de Bizkaia Gas, S.L.

— Gasoducto Al Andalus, S.A.

— Gasoducto de Extremadura, S.A.

— Infraestructuras Gasistas de Navarra, S.A.

— Regasificadora del Noroeste, S.A.

— Sociedad de Gas de Euskadi, S.A.

— Transportista Regional de Gas, S.A.

— Unión Fenosa de Gas, S.A.

— Bilbogas, S.A.

— Compañía Española de Gas, S.A.

— Distribución y Comercialización de Gas de Extramadura, S.A.

— Distribuidora Regional de Gas, S.A.

— Donostigas, S.A.

— Gas Alicante, S.A.

— Gas Andalucía, S.A.

— Gas Aragón, S.A.

— Gas Asturias, S.A.

— Gas Castilla – La Mancha, S.A.

— Gas Directo, S.A.

— Gas Figueres, S.A.

— Gas Galicia SDG, S.A.

— Gas Hernani, S.A.

— Gas Natural de Cantabria, S.A.

— Gas Natural de Castilla y León, S.A.

— Gas Natural SDG, S.A.

— Gas Natural de Alava, S.A.

— Gas Natural de La Coruña, S.A.

— Gas Natural de Murcia SDG, S.A.

— Gas Navarra, S.A.

— Gas Pasaia, S.A.

— Gas Rioja, S.A.

— Gas y Servicios Mérida, S.L.

— Gesa Gas, S.A.

— Meridional de Gas, S.A.U.

— Sociedad del Gas Euskadi, S.A.

— Tolosa Gas, S.A.

— Société nationale des gaz du Sud–Ouest, kas veic gāzes pārvadi.

—  Gaz de France, kas ir izveidots un darbojas saskaņā ar 1946. gada 8. aprīļa loi no 46–628 sur la nationalisation de l'électricité et du gaz ar attiecīgajiem grozījumiem.

— Uzņēmumi, kas veic elektroenerģijas sadali, kā minēts 23. pantā 1946. gada 8. aprīļa loi no 46–628 sur la nationalisation de l'électricité et du gaz ar attiecīgajiem grozījumiem.

— Compagnie française du méthane, veic gāzes pārvadi.

— Pašvaldību iestādes vai pašvaldības iestāžu apvienības, kas veic siltuma sadali.

— Bord Gáis Éireann

— Citi uzņēmumi, ko dabasgāzes sadalei vai pārvadei var licencēt Enerģētikas regulēšanas komiteja atbilstoši 1976. līdz 2002. gada Gas Acts noteikumiem.

— Uzņēmumi, kas licencēti saskaņā ar Electricity Regulation Act 1999 un kas kā “Combined Heat and Power Plants” uzņēmēji ir iesaistīti siltuma sadalē.

— SNAM Rete Gas s.p.a., SGM un EDISON T& S, kas veic gāzes pārvadi.

— Uzņēmumi, kuri veic gāzes sadali un kurus reglamentē likumu kopums par sabiedrisko pakalpojumu tiešu kontroli, ko uzņemas pašvaldības un apgabali, kurš ir apstiprināts ar 1925. gada 15. oktobra Karaļa dekrētu Nr. 2578 un ar 1986. gada 4. oktobra Prezidenta dekrētu Nr. 902.

— Uzņēmumi, kas veic siltuma sadali saskaņā ar 10. pantu 1982. gada 29. maija Likumā Nr. 308 – Norme sul contenimento dei consumi energetici, lo sviluppo delle fonti rinnovabili di energia, l'esercizio di centrali electtriche alimentate con combustibili diversi dagli idrocarburi.

— Pašvaldību iestādes vai pašvaldības iestāžu apvienības, kas veic siltuma sadali.

— Société de transport de gaz SOTEG S.A.

— Gaswierk Esch-uelzecht S.A.

— Service industriel de la Ville de Dudelange.

— Service industriel de la Ville de Luxembourg.

— Pašvaldību iestādes vai tādu pašvaldības iestāžu izveidotas apvienības, kuras ir atbildīgas par siltuma sadali.

— Uzņēmumi, kas nodarbojas ar gāzes pārvadi vai sadali atbilstoši licencei (vergunning), ko piešķīrušas pašvaldības iestādes, pamatojoties uz Gemeentewet.

— Pašvaldības vai apgabala iestādes, kas veic gāzes pārvadi vai sadali atbilstoši Gemeentewet vai Provinciewet.

— Pašvaldību iestādes vai pašvaldības iestāžu veidotas apvienības, kas veic siltuma sadali iedzīvotājiem.

— Uzņēmumi, kas pilnvaroti veikt gāzes pārvadi vai sadali atbilstoši Energiewirtschaftsgesetz, dRGBl. I, 1451. — 1935. lpp. vai Gaswirtschaftgesetz, BGBl. I Nr. 121/2000 ar attiecīgajiem grozījumiem.

— Uzņēmumi, kas pilnvaroti veikt siltuma pārvadi vai sadali atbilstoši Gewerbeordnung, BGBl. Nr. 194/1994 ar attiecīgajiem grozījumiem.

— Uzņēmumi, kas veic gāzes pārvadi vai sadali atbilstoši 1. pantam 2000. gada 8. februāra Valdības dekrētā Nr. 8/2000, izņemot minētā panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) un iii) punktu.

— “Societatea Națională de Transport Gaze Naturale Transgaz — SA Mediaș”.

— “Societatea Națională de Distribuție a Gazelor Naturale — Distrigaz Sud — SA București”.

— “Societatea Națională de Distribuție a Gazelor Naturale — Distrigaz Nord — SA București”.

— “Societăți de distribuție locală (Empresas locales de distribución).”

— Valsts uzņēmumi vai citi uzņēmumi, kas darbojas gāzes pārvades tīklu sistēmā un veic gāzes pārvadi vai sadali saskaņā ar licenci atbilstoši maakaasumarkkinalakinaturgasmarknadslagen(508/2000) 3. nodaļas 1. punktam vai 6. nodaļas 1. punktam, un pašvaldību uzņēmumi vai publiski uzņēmumi, veic siltuma ražošanu, pārvadi vai sadali vai siltuma piegādi tīkliem.

— Uzņēmumi, kas veic gāzes vai siltuma pārvadi vai sadali, pamatojoties uz koncesiju saskaņā ar Lagen (1978:160) om vissa rörledningar.

— Sabiedriskais gāzes pārvades uzņēmums, kā noteikts 1986. gada Gas Act 7. iedaļas 1. punktā.

— Persona, kas deklarēta kā uzņēmējs gāzes piegādei saskaņā ar 1996. gada Gas (Northern Ireland) Order 8. pantu.

— Pašvaldības iestāde, kas nodrošina vai ekspluatē fiksētu tīklu, ar kura starpniecību sniedz vai sniegs sabiedrisku pakalpojumu saistībā ar siltuma ražošanu, pārvadi vai sadali.

— Persona, kam piešķirta licence saskaņā ar 1986. gada Electricity Act 6. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktu un kuras licencē ir ietverti minētā akta 10. iedaļas 3. punktā minētie noteikumi.

— The Northern Ireland Housing Executive.

— SA ElectrabelNV Electrabel.

— Pašvaldību iestādes vai pašvaldības iestāžu veidotas apvienības konkrēto darbību veikšanai.

— SA Société de Production d'ElectricitéNV Elektriciteitsproductie Maatschappij.

—  Лица, които притежават лицензия за производство, пренос, разпределение, обществена доставка или обществено снабдяване с електрическа енергия в съответствие с чл.39, ал.1 на Закона за енергетиката (обн., ДВ, бр.107/9.12.2003) (Subjekti, kas licencēti nodarboties ar elektrības ražošanu, transportēšanu, izplatīšanu, piegādi un apgādi saskaņā ar Enerģētikas likuma 39. panta 1. punktu (publicēts valsts oficiālajā izdevumā Nr. 107/9.12.2003.)),

— Uzņēmumi, kas ražo elektroenerģiju, pamatojoties uz licenci atbilstoši lov om elforsyning 10. pantam; skatīt 2001. gada 28. augusta Konsolidācijas aktu Nr. 767.

— Uzņēmumi, kas ražo elektroenerģiju, pamatojoties uz licenci atbilstoši lov om elforsyning 10. pantam; skatīt 2001. gada 28. augusta Konsolidācijas aktu Nr. 767.

— Uzņēmumi, kas ražo elektroenerģiju, pamatojoties uz licenci atbilstoši lov om elforsyning 27. pantam; skatīt 2001. gada 28. augusta Konsolidācijas aktu Nr. 767.

— Pašvaldību iestādes, publisko tiesību subjekti vai publisko tiesību subjektu apvienības, vai valsts kontrolēti uzņēmumi, kas piegādā elektroenerģiju citiem uzņēmumiem vai ekspluatē vispārējas apgādes tīklu saskaņā ar 2. panta 3. punktu 1998. gada 24. aprīļa Gesetz über die Elektrizitäts– und Gasversorgung (Energiewirtschaftsgesetz), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2001. gada 10. novembrī.

— “Δημόσια Επιχείρηση Ηλεκτρισμού Α.Ε.”, kas izveidots ar Likumu Nr. 1468/1950 περί ιδρύσεως της ΔΕΗ un darbojas saskaņā ar Likumu Nr. 2773/1999 un Prezidenta dekrētu Nr. 333/1999.

— Uzņēmējsabiedrība “ΔΙΑΧΕΙΡΙΣΤΗΣ ΕΛΛΗΝΙΚΟΥ ΣΥΣΤΗΜΑΤΟΣ ΜΕΤΑΦΟΡΑΣ ΗΛΕΚΤΡΙΚΗΣ ΕΝΕΡΓΕΙΑΣ Α.Ε.”, zināma kā “ΔΙΑΧΕΙΡΙΣΤΗΣ ΤΟΥ ΣΥΣΤΗΜΑΤΟΣ ή ΔΕΣΜΗΕ”, kas izveidota atbilstoši Likuma Nr. 2773/199914. pantam un Prezidenta dekrētam Nr. 328/2000 (Grieķijas Oficiālais Vēstnesis 268).

— Red Eléctrica de España, S.A.

— Endesa, S.A.

— Iberdrola, S.A.

— Unión Fenosa, S.A.

— Hidroeléctrica del Cantábrico, S.A.

— Electra del Viesgo, S.A.

— Otras entidades encargadas de la producción, transporte y distribución de electricidad en virtud de la Ley 54/1997, de 27 de noviembre, del Sector eléctrico y su normativa de desarrollo.

—  Électricité de France, kas ir izveidots un darbojas saskaņā ar 1946. gada 8. aprīļa loi no 46–628 sur la nationalisation de l'électricité et du gaz ar attiecīgajiem grozījumiem.

— Uzņēmumi, kas veic elektroenerģijas sadali, kā minēts 23. pantā 1946. gada 8. aprīļa loi no 46–628 sur la nationalisation de l'électricité et du gaz ar attiecīgajiem grozījumiem.

— Compagnie nationale du Rhône.

— The Electricity Supply Board.

— ESB Independent Energy [ESBIE – elektroapgāde].

—  Synergen Ltd. [elektroenerģijas ražošana].

— Viridian Energy Supply Ltd. [elektroapgāde].

—  Huntstown Power Ltd. [elektroenerģijas ražošana].

—  Bord Gáis Éireann [elektroapgāde].

— Elektroenerģijas piegādātāji un ražotāji, kam licences piešķirtas saskaņā ar 1999. gada Electricity Regulation Act.

—  Gruppo Enel iekļautās uzņēmējsabiedrības, kas pilnvarotas ražot elektroenerģiju un veikt tās pārvadi un sadali atbilstoši 1999. gada 16. marta Normatīvajam dekrētam Nr. 79 ar turpmākajiem grozījumiem un papildinājumiem.

— Citi uzņēmumi, kas darbojas, pamatojoties uz koncesijām saskaņā ar 1999. gada 16. marta Normatīvo dekrētu Nr. 79.

— Compagnie grand–ducale d'électricité de Luxembourg (CEGEDEL), kas ražo elektroenerģiju vai veic tās sadali atbilstoši 1927. gada 11. novembra konvencijai concernant l'établissement et l'exploitation des réseaux de distribution d'énergie électrique dans le Grand–Duché du Luxembourg, kura apstiprināta ar 1928. gada 4. janvāra likumu.

— Pašvaldību iestādes, kas ir atbildīgas par elektroenerģijas pārvadi vai sadali.

— Société électrique de l'Our (SEO).

— Syndicat de communes SIDOR.

— Uzņēmumi, kas veic elektroenerģijas sadali, pamatojoties uz licenci (vergunning), kuru atbilstoši Provinciewet piešķīrušas apgabala iestādes.

— Uzņēmumi, kas ekspluatē pārvades vai sadales tīklu atbilstoši Elektrizitätswirtschafts– und Organisationsgesetz, BGBl. I Nr. 143/1998 ar attiecīgajiem grozījumiem vai atbilstoši Elektrizitätswirtschafts(wesen)gesetze der Länder.

—  ELECTRICIDADE DE PORTUGAL (EDP), kas izveidots atbilstoši 1995. gada 27. jūlija Valdības dekrētam Nr. 182/95, kurš grozīts ar 1997. gada 14. marta Valdības dekrētu Nr. 56/97.

—  EMPRESA ELÉCTRICA DOS AÇORES (EDA), kas darbojas atbilstoši 1996. gada 1. augusta Reģionālajam normatīvajam dekrētam Nr. 15/96/A.

—  EMPRESA DE ELECTRICIDADE DA MADEIRA (EEM), kas darbojas atbilstoši 1991. gada 2. marta Valdības dekrētam Nr. 99/91 un tā paša datuma Valdības dekrētam Nr. 100/91.

— Uzņēmumi, kas ražo elektroenerģiju atbilstoši 1995. gada 27. jūlija Valdības dekrētam Nr. 183/95, kurš grozīts ar 1997. gada 14. marta Valdības dekrētu Nr. 56/97, kas, savukārt, grozīts ar 2000. gada 24. augusta Valdības dekrētu Nr. 198/2000.

— Neatkarīgi elektroenerģijas ražotāji atbilstoši 1988. gada 27. maija Valdības dekrētam Nr. 189/88, kas grozīts ar 1999. gada 18. maija Valdības dekrētu Nr. 168/99 un 1995. gada 24. novembra Valdības dekrētu Nr. 313/95, 2001. gada 10. decembra Valdības dekrētu Nr. 312/2001 un 2001. gada 29. decembra Valdības dekrētu Nr. 339–C/2001.

— Uzņēmumi, kas veic elektroenerģijas pārvadi atbilstoši 1995. gada 27. jūlija Valdības dekrētam Nr. 185/95, kas grozīts ar 1997. gada 14. marta Valdības dekrētu Nr. 56/97.

— Uzņēmumi, kas veic elektroenerģijas sadali atbilstoši 1995. gada 27. jūlija Valdības dekrētam Nr. 184/95, kurš grozīts ar 1997. gada 14. marta Valdības dekrētu Nr. 56/97, un atbilstoši 1982. gada 1. septembra Valdības dekrētam Nr. 344–B/82, kurš grozīts ar 1986. gada 19. septembra Valdības dekrētu Nr. 297/86, 1990. gada 30. oktobra Valdības dekrētu Nr. 341/90 un 1992. gada 5. februāra Valdības dekrētu Nr. 17/92.

— “Societatea Comercială de Producere a Energiei Electrice Hidroelectrica — SA București”

— “Societatea Națională Nuclearelectrica — SA”

— “Societatea Comercială de Producere a Energiei Electrice și Termice Termoelectrica SA”

— “S.C. Electrocentrale Deva SA”

— “S.C. Electrocentrale București SA”

— “S.C. Electrocentrale Galați SA”

— “S.C. Electrocentrale Termoelectrica SA”

— “Societatea Comercială Complexul Energetic Rovinari”

— “Societatea Comercială Complexul Energetic Turceni”

— “Societatea Comercială Complexul Energetic Craiova”

— “Compania Națională de Transport a Energiei Electrice Transelectrica — SA București”

— “Societatea Comercială de Distribuție și Furnizare a Energiei Electrice Electrica — SA București”:

— Pašvaldību uzņēmumi un publiski uzņēmumi, kas ražo elektroenerģiju, un uzņēmumi, kas ir atbildīgi par elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu uzturēšanu un elektroenerģijas pārvadi vai par elektroenerģijas sistēmu saskaņā ar licenci atbilstoši sähkömarkkinalakisähkömarkkinalakielmarknadslagen(386/1995) 4. vai 16. iedaļai.

— Uzņēmumi, kas veic elektroenerģijas pārvadi vai sadali, pamatojoties uz koncesiju atbilstoši ellagen (1997:857).

— Persona, kam piešķirta licence saskaņā ar 1989. gada Electricity Act 6. iedaļu.

— Persona, kam piešķirta licence saskaņā ar 1992. gada Electricity (Northern Ireland) Order 10. panta 1. punktu.

— Aquinter

— Pašvaldību iestādes vai pašvaldības iestāžu apvienības konkrēto darbību veikšanai.

— Société wallonne des Eaux

— Vlaams Maatschappij voor Watervoorziening

— “В И К — Батак” — ЕООД, Батак

— “В и К — Белово” — ЕООД, Белово

— “Водоснабдяване и канализация Берковица” — ЕООД, Берковица

— “Водоснабдяване и канализация” — ЕООД, Благоевград

— “В и К — Бебреш” — ЕООД, Ботевград

— “Инфрастрой” — ЕООД, Брацигово

— “Водоснабдяване” — ЕООД, Брезник

— “Водоснабдяване и канализация” — ЕАД, Бургас

— “Бързийска вода” — ЕООД, Бързия

— “Водоснабдяване и канализация” — ООД, Варна

— “ВиК-Златни пясъци” — ООД, Варна

— “Водоснабдяване и канализация Йовковци” — ООД, Велико Търново

— “Водоснабдяване, канализация и териториален водоинженеринг” — ЕООД, Велинград

— “ВИК” — ЕООД, Видин

— “Водоснабдяване и канализация” — ООД, Враца

— “В И К” — ООД, Габрово

— “В И К” — ООД, Димитровград

— “Водоснабдяване и канализация” — ЕООД, Добрич

— “Водоснабдяване и канализация — Дупница” — ЕООД, Дупница

— “Водоснабдяване и канализация” — ООД, Исперих

— “В И К — Кресна” — ЕООД, Кресна

— “Меден кладенец” — ЕООД, Кубрат

— “ВИК” — ООД, Кърджали

— “Водоснабдяване и канализация” — ООД, Кюстендил

— “Водоснабдяване и канализация” — ООД, Ловеч

— “В и К — Стримон” — ЕООД, Микрево

— “Водоснабдяване и канализация” — ООД, Монтана

— “Водоснабдяване и канализация — П” — ЕООД, Панагюрище

— “Водоснабдяване и канализация” — ООД, Перник

— “В И К” — ЕООД, Петрич

— “Водоснабдяване, канализация и строителство” — ЕООД, Пещера

— “Водоснабдяване и канализация” — ЕООД, Плевен

— “Водоснабдяване и канализация” — ЕООД, Пловдив

— “Водоснабдяване–Дунав” — ЕООД, Разград

— “ВКТВ” — ЕООД, Ракитово

— “Водоснабдяване и канализация” — ООД, Русе

— “УВЕКС” — ЕООД, Сандански

— “Водоснабдяване и канализация” — ЕАД, Свищов

— “Бяла” — ЕООД, Севлиево

— “Водоснабдяване и канализация” — ООД, Силистра

— “В и К” — ООД, Сливен

— “Водоснабдяване и канализация” — ЕООД, Смолян

— “Софийска вода” — АД, София

— “Водоснабдяване и канализация” — ЕООД, София

— “Стамболово” — ЕООД, Стамболово

— “Водоснабдяване и канализация” — ЕООД, Стара Загора

— “Водоснабдяване и канализация-С” — ЕООД, Стрелча

— “Водоснабдяване и канализация — Тетевен” — ЕООД, Тетевен

— “В и К — Стенето” — ЕООД, Троян

— “Водоснабдяване и канализация” — ООД, Търговище

— “Водоснабдяване и канализация” — ЕООД, Хасково

— “Водоснабдяване и канализация” — ООД, Шумен

— “Водоснабдяване и канализация” — ЕООД, Ямбол

— Uzņēmumi, kas veic ūdensapgādi, kā noteikts 1999. gada 26. februāra lovbekendtgørelse Nr. 130 om vandforsyning m.v 3. panta 3. punktā.

— Ūdens ražošanas vai sadales uzņēmumi, kas atbilst Eigenbetriebsverordnungen vai Eigenbetriebsgesetze der Länder (komunālo pakalpojumu uzņēmumi).

— Ūdens ražošanas vai sadales uzņēmumi, kas atbilst Gesetze über die Kommunale Gemeinschaftsarbeit oder Zusammenarbeit der Länder.

— Ūdens ražošanas uzņēmumi, kas atbilst 1991. gada 12. februāra Gesetz über Wasser– und Bodenverbände, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2002. gada 15. maijā.

— Valsts uzņēmējsabiedrības, kas ražo ūdeni vai veic tā sadali atbilstoši Kommunalgesetze, jo īpaši Gemeindeverordnungen der Länder.

— Uzņēmumi, kas izveidoti saskaņā ar 1965. gada 6. septembra Aktiengesetz, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2002. gada 19. jūlijā, vai ar 1892. gada 20. aprīļa GmbH–Gesetz, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2002. gada 19. jūlijā, vai arī tie uzņēmumi, kuriem ir Kommanditgesellschaft (komandītsabiedrības) juridiskais statuss un kuri ražo ūdeni vai veic tā sadali, pamatojoties uz īpašu līgumu ar reģionu vai pašvaldību iestādēm.

— “Εταιρεία Υδρεύσεως και Αποχετεύσεως Πρωτευούσης Α.Ε.” (“Ε.Υ.Δ.Α.Π.” vai “Ε.Υ.Δ.Α.Π. Α.Ε.”). Sabiedrības juridisko statusu reglamentē Konsolidētā likuma Nr. 2190/1920, Likuma Nr. 2414/1996 noteikumi un papildus Likuma Nr. 1068/80 un Likuma Nr. 2744/1999 noteikumi.

— “Εταιρεία Ύδρευσης και Αποχέτευσης Θεσσαλονίκης Α.Ε.” (“Ε.Υ.Α.Θ. Α.Ε.”), ko reglamentē Likuma Nr. 2937/2001 (Grieķijas Oficiālais Vēstnesis 169 A’) un Likuma Nr. 2651/1998 (Grieķijas Oficiālais Vēstnesis 248 A’) noteikumi.

— “Δημοτική Επιχείρηση Ύδρευσης και Αποχέτευσης Μείζονος Περιοχής Βόλου” (“ΔΕΥΑΜΒ”), kas darbojas atbilstoši Likumam Nr. 890/1979.

— “Δημοτικές Επιχειρήσεις Ύδρευσης – Αποχέτευσης”, kas ražo ūdeni un veic tā sadali atbilstoši 1980. gada 23. augusta Likumam Nr. 1069/80.

— “Σύνδεσμοι Ύδρευσης”, kas darbojas atbilstoši Prezidenta dekrētam Nr. 410/1995 saskaņā ar Κώδικoς Δήμων και Κοινοτήτων.

— “Δήμοι και Κοινότητες”, kas darbojas atbilstoši Prezidenta dekrētam Nr. 410/1995 saskaņā ar Κώδικoς Δήμων και Κοινοτήτων.

— Mancomunidad de Canales de Taibilla.

— Otras entidades públicas integradas o dependientes de las Comunidades Autónomas y de las Corporaciones locales que actúan en el ámbito de la distribución de agua potable.

— Otras entidades privadas que tienen concedidos derechos especiales o exclusivos por las Corporaciones locales en el ámbito de la distribución de agua potable.

— Reģionu vai pašvaldību iestādes un vietējās valsts iestādes, kas ražo dzeramo ūdeni vai veic tā sadali.

— Uzņēmumi, kas ražo ūdeni vai veic tā sadali atbilstoši 1878. līdz 1964. gada Local Government [Sanitary Services] Act.

— Iestādes, kas ir atbildīgas par ūdens sadales pakalpojuma dažādo posmu pārvaldību saskaņā ar likumu kopumu par sabiedrisko pakalpojumu tiešo kontroli, ko uzņemas pašvaldības un apgabali, kurš apstiprināts ar 1925. gada 15. oktobra Karaļa dekrētu Nr. 2578, 1986. gada 4. oktobra Prezidenta dekrētu Nr. 902 un Normatīvo dekrētu Nr. 267, kurā izklāstīts likumu kopums attiecībā uz pašvaldību struktūru ar īpašu norādi uz 112. līdz 116. pantu.

—  Ente Autonomo Acquedotto Pugliese, kas izveidots ar 1919. gada 19. oktobra Karaļa dekrētu Nr. 2060.

—  Ente Acquedotti Siciliani, kas izveidots ar 1979. gada 4. septembra Reģionālo likumu Nr. 2/2 un 1980. gada 9. augusta Reģionālo likumu Nr. 81.

—  Ente Sardo Acquedotti e Fognature, kas izveidots ar 1963. gada 5. jūlija Likumu Nr. 9.

— Pašvaldību iestāžu departamenti, kas ir atbildīgi par ūdens sadali.

— Pašvaldību apvienības, kas ražo ūdeni vai veic tā sadali un kas izveidotas atbilstoši 2001. gada 23. februāra loi concernant la création des syndicats de communes, kurš grozīts un papildināts ar 1958. gada 23. decembra likumu un 1981. gada 29. jūlija likumu, un atbilstoši 1962. gada 31. jūlija loi ayant pour objet le renforcement de l'alimentation en eau potable du Grand–Duché de Luxembourg à partir du réservoir d'Esch–sur–Sûre.

— Uzņēmumi, kas ražo ūdeni vai veic tā sadali atbilstoši Waterleidingwet.

— Pašvaldību iestādes un pašvaldību apvienības, kas ražo dzeramo ūdeni un veic tā pārvadi un/vai sadali saskaņā ar deviņu pavalstu Wasserversorgungsgesetze.

— STARPPAŠVALDĪBU SISTĒMAS – uzņēmumi, kuros iekļauti valsts vai citi publiski uzņēmumi ar akciju kontrolpaketi, un privāti uzņēmumi atbilstoši 1993. gada 5. novembra Valdības dekrētam Nr. 379/93. Ir pieļaujama valsts īstenota tieša pārvaldība.

— PAŠVALDĪBU SISTĒMAS – pašvaldību iestādes, pašvaldību apvienības, pašvaldību dienesti, uzņēmumi, kuros kapitāla lielākā daļa pieder valstij vai privātiem uzņēmumiem atbilstoši 1993. gada 5. novembra Valdības dekrētam Nr. 379/93 un 1998. gada 18. augusta Likumam Nr. 58/98.

—  Departamente ale autorităților locale și companii care produc, transportă și distribuie apă; (vietējo iestāžu departamenti un uzņēmumi, kas nodarbojas ar ūdens ražošanu, transportēšanu un apgādi);

— Iestādes, kas veic ūdensapgādi un uz kurām attiecas vesihuoltolakilagen om vattentjänster(119/2001) 3. iedaļa.

— Pašvaldību iestādes un pašvaldību sabiedrības, kas ražo dzeramo ūdeni un veic tā pārvadi vai sadali saskaņā ar lagen (1970:244) om allmänna vatten– och avloppsanläggningar.

— Uzņēmējsabiedrība, kas norīkota veikt ūdensapgādi vai kanalizācijas un notekūdeņu apsaimniekošanu saskaņā ar 1991. gada Water Industry Act.

— Ūdens un kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanas iestāde, kas izveidota ar 1994. gada Local Government etc (Scotland) Act 62. iedaļu.

— Reģionālās attīstības departaments (Ziemeļīrija).

— Société nationale des Chemins de fer belgesNationale Maatschappij der Belgische Spoorwegen.

— Национална компания “Железопътна инфраструктура”

— “Български държавни железници” ЕАД

— “Българска Железопътна Компания” АД

— “Булмаркет — ДМ” ООД

— Danske Statsbaner.

— Uzņēmumi atbilstoši 2000. gada 20. decembra lov Nr. 1317 om amtskommunernes overtagelse af de statslige ejerandele i privatbanerne.

— Ørestadsselskabet I/S.

— Deutsche Bahn AG.

— Citi uzņēmumi, kas sniedz dzelzceļu transporta pakalpojumus atbilstoši 2. panta 1. punktam 1993. gada 27. decembra Allgemeines Eisenbahngesetz, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2002. gada 21. jūnijā.

— “Oργανισμός Σιδηροδρόμων Ελλάδος Α.Ε.” (“Ο.Σ.Ε. Α.Ε.”) atbilstoši Likumam Nr. 2671/98.

— “ΕΡΓΟΣΕ Α.Ε.” atbilstoši Likumam Nr. 2366/95.

— Ente público Gestor de Infraestructuras Ferroviarias (GIF).

— Red Nacional de los Ferrocarriles Españoles (RENFE).

— Ferrocarriles de Vía Estrecha (FEVE).

— Ferrocarrils de la Generalitat de Catalunya (FGC).

— Eusko Trenbideak (Bilbao).

— Ferrocarriles de la Generalitat Valenciana (FGV).

— Ferrocarriles de Mallorca.

— Société nationale des chemins de fer français un citi sabiedriskie dzelzceļu tīkli, kas minēti 1982. gada 30. decembra loi d'orientation des transports intérieurs no. 82–1153 II sadaļas I nodaļā.

—  Réseau ferré de France, valsts uzņēmums, kas izveidots ar 1997. gada 13. februāra Likumu Nr. 97–135.

— Iarnród ÉireannIrish Rail

— Railway Procurement Agency

— Ferrovie dello Stato S. p. A.

— Trenitalia S. p. A.

— Uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kuri sniedz dzelzceļu transporta pakalpojumus, pamatojoties uz koncesiju atbilstoši 10. pantam 1912. gada 9. maija Karaļa dekrētā Nr. 1447, ar ko apstiprina likumu kopumu attiecībā uz le ferrovie concesse all'industria privata, le tramvie a trazione meccanica e gli automobili.

— Uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kas sniedz dzelzceļu transporta pakalpojumus, pamatojoties uz koncesiju atbilstoši 4. pantam 1949. gada 4. jūnija Likumā Nr. 410 4 – Concorso dello Stato per la riattivazione dei pubblici servizi di trasporto in concessione.

— Uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kas sniedz dzelzceļu transporta pakalpojumus, pamatojoties uz koncesiju atbilstoši 14. pantam 1952. gada 2. augusta Likumā Nr. 1221 – Provvedimenti per l'esercizio ed il potenziamento di ferrovie e di altre linee di trasporto in regime di concessione.

— Uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus atbilstoši 8. un 9. pantam 1997. gada 19. novembra Normatīvajā dekrētā Nr. 422 – Conferimento alle regioni ed agli enti locali di funzioni e compiti in materia di trasporto pubblico locale saskaņā ar 4. panta 4. punkta noteikumiem 1997. gada 15. marta Likumā Nr. 9, kas grozīts ar 1999. gada 20. septembra Normatīvo dekrētu Nr. 400 un ar 45. pantu 2002. gada 1. augusta Likumā Nr. 166.

— Chemins de fer luxembourgeois (CFL).

— Līgumslēdzējas iestādes, kas darbojas dzelzceļu transporta pakalpojumu nozarē.

— Österreichische Bundesbahn.

— Schieneninfrastrukturfinanzierungs–Gesellschaft mbH.

— Uzņēmumi, kas pilnvaroti sniegt transporta pakalpojumus atbilstoši Eisenbahngesetz, BGBl. Nr. 60/1957 ar attiecīgajiem grozījumiem.

—  CP – Caminhos de Ferro de Portugal, E.P. atbilstoši 1977. gada 23. marta Valdības dekrētam Nr. 109/77.

—  REFER, E.P. atbilstoši 1997. gada 29. aprīļa Valdības dekrētam Nr. 104/97.

—  RAVE, S.A. atbilstoši 2000. gada 19. decembra Valdības dekrētam Nr. 323–H/2000.

—  Fertagus, S.A. atbilstoši 1999. gada 2. jūnija Valdības dekrētam Nr. 189–B/99.

—  Metro do Porto, S.A. atbilstoši 1998. gada 15. decembra Valdības dekrētam Nr. 394–A/98, kas grozīts ar 2001. gada 26. septembra Valdības dekrētu Nr. 261/2001.

—  Normetro, S.A. atbilstoši 1998. gada 15. decembra Valdības dekrētam Nr. 394–A/98, kas grozīts ar 2001. gada 26. septembra Valdības dekrētu Nr. 261/2001.

—  Metropolitano Ligeiro de Mirandela, S.A. atbilstoši 1995. gada 8. februāra Valdības dekrētam Nr. 15/95.

—  Metro do Mondego, S.A. atbilstoši 2002. gada 24. janvāra Valdības dekrētam Nr. 10/2002.

—  Metro Transportes do Sul, S.A. atbilstoši 1999. gada 24. augusta Valdības dekrētam Nr. 337/99.

— Pašvaldību iestādes un pašvaldību uzņēmumi, kas sniedz transporta pakalpojumus atbilstoši 1999. gada 14. septembra Likumam Nr. 159/99.

— Valsts iestādes un publiski uzņēmumi, kas sniedz dzelzceļu transporta pakalpojumus atbilstoši 1990. gada 17. marta Likumam Nr. 10/90.

— Privāti uzņēmumi, kas sniedz dzelzceļu transporta pakalpojumus atbilstoši 1990. gada 17. marta Likumam Nr. 10/90, ja tiem ir īpašas vai ekskluzīvas tiesības.

— Societatea Națională Căile Ferate Române — SNCFR S.A.,

— Societatea Națională de Transport Feroviar de Călători “CFR — Călători”

— VR OsakeyhtiöVR Aktiebolag

— Valsts uzņēmumi, kas darbojas dzelzceļu transporta pakalpojumu nozarē saskaņā ar förordningen (1996:734) om statens spåranläggningar un lagen (1990:1157) om järnvägssäkerhet.

— Reģionālie un vietējie valsts uzņēmumi, kas nodrošina reģionālo vai vietējo dzelzceļu satiksmi saskaņā ar lagen (1997:734) om ansvar för viss kollektiv persontrafik.

— Privātie uzņēmumi, kas darbojas dzelzceļu transporta pakalpojumu nozarē atbilstoši atļaujai, kura piešķirta saskaņā ar forordningen (1996:734) om statens spåranläggningar, ja šāda atļauja atbilst direktīvas 2. panta 3. punktam.

— Railtrack plc

— Eurotunnel plc

— Northern Ireland Transport Holding Company

— Northern Ireland Railways Company Limited

— Société des Transports intercommunaux de BruxellesMaatschappij voor intercommunaal Vervoer van Brussel

— Société régionale wallonne du Transport et ses sociétés d'exploitation (TEC Liège–Verviers, TEC Namur–Luxembourg, TEC Brabant wallon, TEC Charleroi, TEC Hainaut)/Société régionale wallonne du Transport en haar exploitatiemaatschappijen (TEC Liège–Verviers, TEC Namur–Luxembourg, TEC Brabant wallon, TEC Charleroi, TEC Hainaut)

— Vlaamse Vervoermaatschappij (De Lijn)

— Privātas uzņēmējsabiedrības, kam ir īpašas vai ekskluzīvas tiesības.

— “Метрополитен” ЕАД София,

— “Столичен електротранспорт” ЕАД София,

— “Столичен автотранспорт” ЕАД, София,

— “Бургасбус” ЕООД, Бургас,

— “Градски транспорт” ЕАД, Варна,

— “Тролейбусен транспорт” ЕООД, Враца,

— “Общински пътнически транспорт” ЕООД, Габрово,

— “Автобусен транспорт” ЕООД, Добрич,

— “Тролейбусен транспорт” ЕООД, Добрич,

— “Тролейбусен транспорт” ЕООД, Пазарджик,

— “Тролейбусен транспорт” ЕООД, Перник,

— “Автобусни превози” ЕАД, Плевен,

— “Тролейбусен транспорт” ЕООД, Плевен,

— “Градски транспорт Пловдив” ЕАД, Пловдив,

— “Градски транспорт” ЕООД, Русе,

— “Пътнически превози” ЕАД, Сливен,

— “Автобусни превози” ЕООД, Стара Загора,

— “Тролейбусен транспорт” ЕООД, Хасково,

— Danske Statsbaner

— Uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskos autobusu transporta pakalpojumus (parastos regulāros reisus), pamatojoties uz atļauju atbilstoši 1999. gada 22. decembra lovbekendtgørelse Nr. 738 om buskørsel.

— Ørestadsselskabet I/S.

— Uzņēmumi, kas, pamatojoties uz atļauju, sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus nelielos attālumos atbilstoši 1961. gada 21. marta Personenbeförderungsgesetzes, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2002. gada 21. augustā.

— “Ηλεκτροκίνητα Λεωφορεία Περιοχής Αθηνών – Πειραιώς Α.Ε.” (“Η.Λ.Π.Α.Π. Α.Ε.”), kas izveidots un darbojas atbilstoši Normatīvajam dekrētam Nr. 768/1970 (A’273), Likumam Nr. 588/1977 (A’148) un Likumam Nr. 2669/1998 (A’283).

— “Ηλεκτρικοί Σιδηρόδρομοι Αθηνών – Πειραιώς” (“Η.Σ.Α.Π. Α.Ε.”), kas izveidots un darbojas atbilstoši Likumam Nr. 352/1976 (A’147) un Likumam Nr. 2669/1998 (A’283).

— “Οργανισμός Αστικών Συγκοινωνιών Αθηνών Α.Ε.” (“Ο.Α.ΣΑ. A.E.”), kas izveidots un darbojas atbilstoši Likumam Nr. 2175/1993 (A’211) un Likumam Nr. 2669/1998 (A’283).

— “Εταιρεία Θερμικών Λεωφορείων Α.Ε.” (“Ε.Θ.Ε.Λ. A.E.”), kas izveidots un darbojas atbilstoši Likumam Nr. 2175/1993 (A’211) un Likumam Nr. 2669/1998 (A’283).

— “Αττικό Μετρό Α.Ε.”, kas izveidots un darbojas atbilstoši Likumam Nr. 1955/1991.

— “Οργανισμός Αστικών Συγκοινωνιών Θεσσαλονίκης” (“Ο.Α.Σ.Θ.”), kas izveidots un darbojas atbilstoši Dekrētam Nr. 3721/1957, Normatīvajam dekrētam Nr. 716/1970 un Likumiem Nr. 66/79 un 2898/2001 (A’71).

— “Κοινό Ταμείο Είσπραξης Λεωφορείων” (“Κ.Τ.Ε.Λ.”), kas darbojas atbilstoši Likumam Nr. 2963/2001 (A’268).

— “Δημοτικές Επιχειρήσεις Λεωφορείων Ρόδου και Κω”, kas zināms arī attiecīgi kā “ΡΟΔΑ” un “ΔΕΑΣ ΚΩ” un kas darbojas atbilstoši Likumam Nr. 2963/2001 (A’268).

— Entidades que prestan servicios públicos de transporte urbano con arreglo a la Ley 7/1985, de 2 de abril, Reguladora de las Bases de Régimen Local; Real Decreto legislativo 781/1986, de 18 de abril, por el que se aprueba el texto refundido de las disposiciones legales vigentes en materia de régimen local y correspondiente legislación autonómica en su caso.

— Entidades que prestan servicios públicos de autobuses con arreglo a la disposición transitoria tercera de la Ley 16/1987, de 30 de julio, de Ordenación de los Transportes Terrestres.

— Uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus atbilstoši 7.-iI pantam 1982. gada 30. decembra loi d'orientation des transports intérieurs no 82–1153.

—  Régie autonome des transports parisiens, Société nationale des chemins de fer français un citi uzņēmumi, kas sniedz transporta pakalpojumus, pamatojoties uz atļauju, kuru piešķīris Syndicat des transports d'Ile–de–France, atbilstoši 1959. gada 7. janvāra Rīkojumam Nr. 59–151 ar attiecīgajiem grozījumiem un tā īstenošanas dekrētiem attiecībā uz pasažieru pārvadājumu organizēšanu Ildefransas reģionā.

—  Réseau ferré de France, valsts uzņēmums, kas izveidots ar 1997. gada 13. februāra Likumu Nr. 97–135.

— Iarnród ÉireannIrish Rail

— Railway Procurement Agency

— LuasDublin Light Rail

— Bus ÉireannIrish Bus

— Bus Átha CliathDublin Bus

— Uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus atbilstoši grozītajam 1932. gada Road Transport Act.

— Organizācijas, uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kas sniedz dzelzceļu, automatizēto sistēmu, tramvaju, trolejbusu vai autobusu sabiedriskā transporta pakalpojumus vai pārvalda attiecīgās infrastruktūras valsts, reģionālā vai vietējā līmenī.

— Tie ir, piemēram, šādas struktūras:

— Chemins de fer du Luxembourg (CFL).

— Service communal des autobus municipaux de la Ville de Luxembourg.

— Transports intercommunaux du canton d'Esch-sur-Alzette (TICE).

— Autobusu transporta pakalpojumu uzņēmumi, kas darbojas atbilstoši 1978. gada 3. februāra règlement grand–ducal concernant les conditions d'octroi des autorisations d'établissement et d'exploitation des services de transports routiers réguliers de personnes rémunérées.

— Uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus atbilstoši Wet Personenvervoer II nodaļai (Openbaar vervoer).

— Uzņēmumi, kas pilnvaroti sniegt transporta pakalpojumus atbilstoši Eisenbahngesetz, BGBl. Nr. 60/1957 ar attiecīgajiem grozījumiem vai atbilstoši Kraftfahrliniengesetz, BGBl. I Nr. 203/1999 ar attiecīgajiem grozījumiem.

—  Metropolitano de Lisboa, E.P. atbilstoši 1978. gada 30. aprīļa Valdības dekrētam Nr. 439/78.

— Pašvaldību iestādes, pašvaldību dienesti un pašvaldību uzņēmumi saskaņā ar 1998. gada 18. augusta Likumu Nr. 58/98, kuri sniedz transporta pakalpojumus atbilstoši 1999. gada 14. septembra Likumam Nr. 159/99.

— Valsts iestādes un publiski uzņēmumi, kas sniedz dzelzceļu transporta pakalpojumus atbilstoši 1990. gada 17. marta Likumam Nr. 10/90.

— Privāti uzņēmumi, kas sniedz dzelzceļu transporta pakalpojumus atbilstoši 1990. gada 17. marta Likumam Nr. 10/90, ja tiem ir īpašas vai ekskluzīvas tiesības.

— Uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus atbilstoši 98. pantam Regulamento de Transportes em Automóveis (1948. gada 31. decembra Dekrēts Nr. 37272).

— Uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus atbilstoši 1973. gada 21. decembra Likumam Nr. 688/73.

— Uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus atbilstoši 1950. gada 31. decembra Valdības dekrētam Nr. 38144.

— SC Transport cu Metroul București “METROREX” SA,

—  Regii autonome locale de transport urban de călători (vietējie neatkarīgie pilsētas pasažieru transporta operatori)

— Uzņēmumi, kas veic regulārus pārvadājumus ar autobusu saskaņā ar īpašu vai ekskluzīvu licenci atbilstoši laki luvanvaraisesta henkilöliikenteestä tiellälagen om tillståndspliktig persontrafik på väg (343/1991), un pašvaldību transporta iestādes un publiski uzņēmumi, kas sniedz autobusu, dzelzceļu vai apakšzemes dzelzceļu sabiedriskā transporta pakalpojumus vai uztur tīklu minēto pārvadāšanas pakalpojumu nodrošināšanai.

— Uzņēmumi, kas sniedz pilsētu dzelzceļa vai tramvaju transporta pakalpojumus atbilstoši lagen (1997:734) om huvudmannaskap för viss kollektiv persontrafik un lagen (1990:1157) om järnvägssäkerhet.

— Valsts vai privātie uzņēmumi, kas sniedz trolejbusu vai autobusu transporta pakalpojumus atbilstoši lagen (1997:734) om huvudmannaskap för viss kollektiv persontrafik un yrkestrafiklagen (1998:490).

— London Regional Transport

— London Underground Limited

— Transport for London

—  Transport for London meitasuzņēmums 1999. gada Greater London Authority Act 424. iedaļas 1. punkta nozīmē.

— Strathclyde Passenger Transport Executive

— Greater Manchester Passenger Transport Executive

— Tyne and Wear Passenger Transport Executive

— Brighton Borough Council

— South Yorkshire Passenger Transport Executive

— South Yorkshire Supertram Limited

— Blackpool Transport Services Limited

— Conwy County Borough Council

— Persona, kas sniedz vietēja mēroga pakalpojumu Londonā, kā noteikts 1999. gada Greater London Authority Act 179. iedaļas 1. punktā (pārvadājumi ar autobusu), saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts ar Transport for London atbilstoši minētā akta 156. iedaļas 2. punktam, vai saskaņā ar pārvadājumu nolīgumu, kas noslēgts ar meitasuzņēmumu, kā noteikts minētā akta 169. iedaļā.

— Northern Ireland Transport Holding Company

— Persona, kam ir autotransporta pakalpojumu sniegšanas licence saskaņā ar 1967. gada Transport Act (Northern Ireland) 4. iedaļas 1. punktu, ar kuru tai ir atļauts veikt regulārus pārvadājumus minētās licences nozīmē.

— “Български пощи” ЕАД

— Compania Națională “Poșta Română SA”

—  Лица, извършващи търсене, проучване или добив на нефт или природен газ в съответствие със Закона за подземните богатства (обн., ДВ, бр.23/12.3.1999) или Закона за концесиите (обн., ДВ, бр.92/17.10.1995) (Subjekti, kas nodarbojas ar gāzes izpēti un ieguvi saskaņā ar Rūdas un izrakteņu likumu (publicēts valsts oficiālajā izdevumā Nr. 23/12.3.1999.) vai Koncesijas likumu (publicēts valsts oficiālajā izdevumā Nr. 92/17.10.1995.)),

—  Lov om Danmarks undergrund; skatīt 2002. gada 11. jūnija Konsolidācijas aktu Nr. 526;

—  Lov om kontinentalsoklen; skatīt 1979. gada 1. maija Konsolidācijas aktu Nr. 182.

— Uzņēmumi atbilstoši 1980. gada 13. augusta Bundesberggesetz.

— “Ελληνικά Πετρέλαια Α.Ε.” atbilstoši Likumam Nr. 2593/98 για την αναδιοργάνωση της Δ.Ε.Π. Α.Ε. και των θυγατρικών της'εταιρειών, το καταστατικό αυτής και άλλες διατάξεις.

— BG International Limited Quanum, Asesores & Consultores, S.A.

— Cambria Europe, Inc.

— CNWL oil (España), S.A.

— Compañía de investigación y explotaciones petrolíferas, S.A.

— Conoco limited.

— Eastern España, S.A.

— Enagas, S.A.

— España Canadá resources Inc.

— Fugro – Geoteam, S.A.

— Galioil, S.A.

— Hope petróleos, S.A.

— Locs oil compay of Spain, S.A.

— Medusa oil Ltd.

— Muphy Spain oil company

— Onempm España, S.A.

— Petroleum oil & gas España, S.A.

— Repsol Investigaciones petrolíferas, S.A.

— Sociedad de hidrocarburos de Euskadi, S.A.

— Taurus petroleum, AN.

— Teredo oil limited

— Unión Fenosa gas exploración y producción, S.A.

— Wintersahll, AG

— YCI España, L.C.

— Otras entidades que operan en virtud de la Ley 34/1998, de 7 de octubre, del Sector de hidrocarburos y su normativa de desarrollo.

— Uzņēmumi, kas ir atbildīgi par naftas vai gāzes izpēti un ieguvi atbilstoši kalnraktuvju kodeksam un tā īstenošanas noteikumiem, īpaši 1995. gada 19. aprīļa Dekrētam Nr. 95–427.

— Uzņēmumi, kas ir saņēmuši atļauju, licenci, apstiprinājumu vai koncesiju naftas un gāzes izpētei vai ieguvei saskaņā ar šādām tiesību normām:

— Uzņēmumi, kas ir saņēmuši atļauju, apstiprinājumu, licenci vai koncesiju naftas un gāzes izpētei vai ieguvei vai gāzes uzglabāšanai zem zemes saskaņā ar šādām tiesību normām:

— Uzņēmumi atbilstoši Mijnbouwwet (2003. gada 1. janvāris).

— Uzņēmumi, kam piešķirta atļauja veikt naftas vai gāzes izpēti vai ieguvi atbilstoši Mineralrohstoffgesetz, BGBl. I Nr. 38/1999 ar attiecīgajiem grozījumiem.

— 1994. gada 26. aprīļa Dekrētam Nr. 109/94 un 1994. gada 5. septembra Portaria (ministra rīkojumam) Nr. 790/94;

— 1994. gada 24. augusta Valdības dekrētam Nr. 82/94 un 1994. gada 17. janvāra Despacho (lēmumam) Nr. A–87/94.

— “Societatea Națională a Petrolului Petrom SA București”,

— “Societatea Națională Romgaz SA Mediaș”.

— Uzņēmumi, kas ir saņēmuši koncesiju naftas vai gāzes izpētei vai ieguvei atbilstoši minerallagen (1991:45) vai kam piešķirta atļauja saskaņā ar lagen (1966:314) om kontinentalsockeln.

— Persona, kas darbojas atbilstoši licencei, kura piešķirta saskaņā ar 1998. gada Petroleum Act, vai tai līdzvērtīgai licencei.

— Persona, kam piešķirta licence saskaņā ar 1964. gada Petroleum (Production) Act (Northern Ireland).

—  Лица, извършващи търсене, проучване или добив на въглища или други твърди горива в съответствие със Закона за подземните богатства (обн., ДВ, бр.23/12.3.1999) или Закона за концесиите (обн., ДВ, бр.92/17.10.1995) (Subjekti, kas nodarbojas ar ogļu un citu cieto kurināmo izpēti un ieguvi saskaņā ar Rūdas un izrakteņu likumu (publicēts valsts oficiālajā izdevumā Nr. 23/12.3.1999.) vai Koncesijas likumu (publicēts valsts oficiālajā izdevumā Nr. 92/17.10.1995.)),

— Uzņēmumi, kas veic akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēti vai ieguvi saskaņā ar 1997. gada 30. jūnija Konsolidācijas aktu Nr. 569.

— Uzņēmumi, kas veic akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēti vai ieguvi saskaņā ar 1980. gada 13. augusta Bundesberggesetz.

— “Δημόσια Επιχείρηση Ηλεκτρισμού”, kas veic akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā ģeoloģisko izpēti vai ieguvi atbilstoši 1973. gada Kalnrūpniecības kodeksam, kas grozīts ar 1976. gada 27. aprīļa likumu.

— Alto Bierzo, S.A.

— Antracitas de Arlanza, S.A.

— Antracitas de Gillon, S.A.

— Antracitas de La Granja, S.A.

— Antracitas de Tineo, S.A.

— Campomanes Hermanos, S.A.

— Carbones de Arlanza, S.A.

— Carbones de Linares, S.A.

— Carbones de Pedraforca, S.A.

— Carbones del Puerto, S.A.

— Carbones el Túnel, S.L.

— Carbones San Isidro y María, S.A.

— Carbonifera del Narcea, S.A.

— Compañia Minera Jove, S.A.

— Compañía General Minera de Teruel, S.A.

— Coto minero del Narcea, S.A.

— Coto minero del Sil, S.A.

— Empresa Nacional Carbonífera del Sur, S.A.

— Endesa, S.A.

— Gonzalez y Diez, S.A.

— Hijos de Baldomero García, S.A.

— Hullas del Coto Cortés, S.A.

— Hullera Vasco–leonesa, S.A.

— Hulleras del Norte, S.A.

— Industrial y Comercial Minera, S.A.

— La Carbonífera del Ebro, S.A.

— Lignitos de Meirama, S.A.

— Malaba, S.A.

— Mina Adelina, S.A.

— Mina Escobal, S.A.

— Mina La Camocha, S.A.

— Mina La Sierra, S.A.

— Mina Los Compadres, S.A.

— Minas de Navaleo, S.A.

— Minas del Principado, S.A.

— Minas de Valdeloso, S.A.

— Minas Escucha, S.A.

— Mina Mora primera bis, S.A.

— Minas y explotaciones industriales, S.A.

— Minas y ferrocarriles de Utrillas, S.A.

— Minera del Bajo Segre, S.A.

— Minera Martín Aznar, S.A.

— Minero Siderúrgica de Ponferrada, S.A.

— Muñoz Sole hermanos, S.A.

— Promotora de Minas de carbón, S.A.

— Sociedad Anónima Minera Catalano–aragonesa.

— Sociedad minera Santa Bárbara, S.A.

— Unión Minera del Norte, S.A.

— Union Minera Ebro Segre, S.A.

— Viloria Hermanos, S.A.

— Virgilio Riesco, S.A.

— Otras entidades que operan en virtud de la Ley 22/1973, de 21 de julio, de Minas y su normativa de desarrollo.

— Uzņēmumi, kas veic akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēti vai ieguvi atbilstoši kalnraktuvju kodeksam un tā īstenošanas noteikumiem, īpaši 1995. gada 19. aprīļa Dekrētam Nr. 95–427.

—  Bord na Mona plc., kas izveidots un darbojas atbilstoši 1946. līdz 1998. gada Turf Development Act.

— Carbosulcis S.p.A.

— Uzņēmumi, kam piešķirta atļauja akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpētei vai ieguvei atbilstoši Mineralrohstoffgesetz, BGBl. I Nr. 38/1999 ar attiecīgajiem grozījumiem.

— Empresa Nacional de Urânio.

— Compania Națională a Huilei — SA Petroșani

— Societatea Națională a Lignitului Oltenia — SA

— Societatea Națională a Cărbunelui — SA Ploiești

— Societatea Comercială Minieră “Banat-Anina” SA

— Compania Națională a Uraniului SA București

— Societatea Comercială Radioactiv Mineral Măgurele

— Uzņēmumi, kam piešķirta īpaša koncesija cietā kurināmā izpētei vai ieguvei atbilstoši laki oikeudesta luovuttaa valtion kiinteistövarallisuuttalagn om rätt att överlåta statlig fastighetsförmögenhet (…).

— Uzņēmumi, kam ir piešķirta koncesija akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpētei vai ieguvei, pamatojoties uz koncesiju atbilstoši minerallagen (1991:45) vai lagen (1985:620) om vissa torvfyndigheter, vai kam piešķirta atļauja saskaņā ar lagen (1966:314) om kontinentalsockeln.

— Visi uzņēmēji, kam ir licence (1994. gada Coal Industry Act nozīmē).

— The Department of Enterprise, Trade and Investment (Northern Ireland)

— Persona, kas darbojas atbilstoši ģeoloģiskās izpētes licencei, ieguves nomas līgumam, ieguves licencei vai ieguves atļaujai, kā noteikts 1969. gada Mineral Development Act (Northern Ireland) 57. iedaļas 1. punktā.

— Gemeentelijk Havenbedrijf van Antwerpen

— Havenbedrijf van Gent

— Maatschappij der Brugse Zeevaartinrichtigen

— Port autonome de Charleroi

— Port autonome de Namur

— Port autonome de Liège

— Port autonome du Centre et de l'Ouest

— Société régionale du Port de BruxellesGewestelijk Vennootschap van de Haven van Brussel

— Zeekanaal en Watergebonden Grondbeheer Vlaanderen

— ДП “Пристанищна инфраструктура”

—  Лицата, които по силата на специални или изключителни права осъществяват експлоатация на цяло или част от пристанище за обществен транспорт с национално значение, посочено в Приложение № 1 към чл.103а на Закона за морските пространства, вътрешните водни пътища и пристанищата на Република България (обн., ДВ, бр.12/11.02.2000) (Uzņēmumi, kas, pamatojoties uz īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, veic ostu vai to daļu ekspluatāciju valsts nozīmes sabiedriskā transporta vajadzībām un ir uzskaitīti Likuma par Bulgārijas Republikas jūras telpu, iekšējiem ūdensceļiem un ostām 103.a panta 1. pielikumā (publicēts valsts oficiālajā izdevumā Nr. 12/11.02.2000.)

—  Лицата, които по силата на специални или изключителни права осъществяват експлоатация на цяло или част от пристанище за обществен транспорт с регионално значение, посочено в Приложение № 2 към чл.103а на Закона за морските пространства, вътрешните водни пътища и пристанищата на Република България (обн., ДВ, бр.12/11.02.2000) (Uzņēmumi, kas, pamatojoties uz īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, veic ostu vai to daļu ekspluatāciju reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta vajadzībām un ir uzskaitīti Likuma par Bulgārijas Republikas jūras telpu, iekšējiem ūdensceļiem un ostām 103.a panta 2. pielikumā (publicēts valsts oficiālajā izdevumā Nr. 12/11.02.2000.)

— Ostas, kas definētas 1999. gada 28. maija lov Nr. 326 om havne 1. pantā.

— Jūras ostas, kas pilnīgi vai daļēji pieder teritoriālajām iestādēm (Länder, Kreise, Gemeinden).

— Iekšējās ostas, uz kurām attiecas Hafenordnung atbilstoši Wassergesetze der Länder.

— “Οργανισμός Λιμένος Πειραιώς Ανώνυμη Εταιρεία” (“Ο.Λ.Π. Α.Ε.”) atbilstoši Likumam Nr. 2688/99.

— “Οργανισμός Λιμένος Θεσσαλονίκης Aνώνυμη Εταιρία” (“Ο.Λ.Θ. Α.Ε.”) atbilstoši Likumam Nr. 2688/99.

— “Οργανισμός Λιμένος Αλεξανδρούπολης Ανώνυμη Εταιρεία” (“Ο.Λ.Α. Α.Ε.”) atbilstoši Likumam Nr. 2932/01.

— “Οργανισμός Λιμένος Βόλου Ανώνυμη Εταιρεία” (“Ο.Λ.Β. Α.Ε.”) atbilstoši Likumam Nr. 2932/01.

— “Οργανισμός Λιμένος Ελευσίνας Ανώνυμη Εταιρεία” (“Ο.Λ.Ε. Α.Ε.”) atbilstoši Likumam Nr. 2932/01.

— “Οργανισμός Λιμένος Ηγουμενίτσας Ανώνυμη Εταιρεία” (“Ο.Λ.ΗΓ. Α.Ε.”) atbilstoši Likumam Nr. 2932/01.

— “Οργανισμός Λιμένος Ηρακλείου Ανώνυμη Εταιρεία” (“Ο.Λ.Η. Α.Ε.”) atbilstoši Likumam Nr. 2932/01.

— “Οργανισμός Λιμένος Καβάλας Ανώνυμη Εταιρεία” (“Ο.Λ.Κ. Α.Ε.”) atbilstoši Likumam Nr. 2932/01.

— “Οργανισμός Λιμένος Κέρκυρας Ανώνυμη Εταιρεία” (“Ο.Λ.ΚΕ. Α.Ε”) atbilstoši Likumam Nr. 2932/01.

— “Οργανισμός Λιμένος Πατρών Ανώνυμη Εταιρεία” (“Ο.Λ.ΠΑ. Α.Ε.”) atbilstoši Likumam Nr. 2932/01.

— “Οργανισμός Λιμένος Λαυρίου Ανώνυμη Εταιρεία” (“Ο.Λ.Λ. Α.Ε.”) atbilstoši Likumam Nr. 2932/01.

— “Οργανισμός Λιμένος Ραφήνας Ανώνυμη Εταιρεία” (“Ο.Λ.Ρ. Α.Ε”) atbilstoši Likumam Nr. 2932/01.

— Citas ostas, ko reglamentē Prezidenta dekrēts Nr. 649/1977 (Εποπτεία, οργάνωση, λειτουργία και διοικητικός έλεγχος λιμένων).

— Ente público Puertos del Estado

— Autoridad Portuaria de Alicante

— Autoridad Portuaria de Almería – Motril

— Autoridad Portuaria de Avilés

— Autoridad Portuaria de la Bahía de Algeciras

— Autoridad Portuaria de la Bahía de Cádiz

— Autoridad Portuaria de Baleares

— Autoridad Portuaria de Barcelona

— Autoridad Portuaria de Bilbao

— Autoridad Portuaria de Cartagena

— Autoridad Portuaria de Castellón

— Autoridad Portuaria de Ceuta

— Autoridad Portuaria de Ferrol – San Cibrao

— Autoridad Portuaria de Gijón

— Autoridad Portuaria de Huelva

— Autoridad Portuaria de Las Palmas

— Autoridad Portuaria de Málaga

— Autoridad Portuaria de Marín y Ría de Pontevedra

— Autoridad Portuaria de Melilla

— Autoridad Portuaria de Pasajes

— Autoridad Portuaria de Santa Cruz de Tenerife

— Autoridad Portuaria de Santander

— Autoridad Portuaria de Sevilla

— Autoridad Portuaria de Tarragona

— Autoridad Portuaria de Valencia

— Autoridad Portuaria de Vigo

— Autoridad Portuaria de Villagarcía de Arousa

— Otras entidades Portuarias de las Comunidades Autónomas de Andalucía, Asturias, Baleares, Canarias, Cantabria, Cataluña, Galicia, Murcia, País Vasco y Valencia.

— Port autonome de Paris, kas izveidota atbilstoši 1968. gada 24. oktobra loi no 68–917 relative au port autonome de Paris.

— Port autonome de Strasbourg, kas izveidota atbilstoši 1923. gada 20. maija convention entre l'État et la ville de Strasbourg relative à la construction du port rhénan de Strasbourg et à l'exécution de travaux d'extension de ce port, kura apstiprināta ar 1924. gada 16. aprīļa likumu.

—  Ports autonomes, kas darbojas atbilstoši code des ports maritimes L. 111–1. pantam un turpmākajiem pantiem.

—  Ports non autonomes, kas darbojas atbilstoši code des ports maritimes R. 121–1. pantam un turpmākajiem pantiem.

— Ostas, ko pārvalda reģionālās vai departamentu iestādes vai kas darbojas atbilstoši reģionālo vai departamentu iestāžu piešķirtai koncesijai saskaņā ar 6. pantu 1983. gada 22. jūlija Likumā Nr. 83–663, ar kuru papildina 1983. gada 7. janvāra loi no 83–8 relative à la répartition des compétences entre les communes, les départements et l'État.

—  Voies navigables de France, kas ir valsts uzņēmums, uz kuru attiecas 124. pants 1990. gada 29. decembra Likumā Nr. 90–1168 ar attiecīgajiem grozījumiem.

— Ostas, kas darbojas atbilstoši 1946. līdz 2000. gada Harbours Acts.

— Rosslare Harbour osta, kas darbojas atbilstoši 1899. gada Fishguard and Rosslare Railways and Harbours Act.

— Valsts ostas un citas ostas, kas ir Capitaneria di Porto pārvaldībā atbilstoši 1942. gada 30. marta Karaļa dekrētam Nr. 327 Codice della navigazione.

— Autonomās ostas (enti portuali), kas izveidotas ar īpašiem tiesību aktiem atbilstoši 19. pantam 1942. gada 30. marta Karaļa dekrētā Nr. 327 Codice della navigazione.

— Port de Mertert, kas izveidota atbilstoši 1963. gada 22. jūlija loi relative à l'aménagement et à l'exploitation d'un port fluvial sur la Moselle ar attiecīgajiem grozījumiem.

— Līgumslēdzēji, kas darbojas jūras ostu vai iekšējo ostu, vai citu piestātņu pakalpojumu jomā.

— Iekšējās ostas, kas pilnīgi vai daļēji pieder Länder un/vai Gemeinden.

—  APDL – Administração dos Portos do Douro e Leixões, S.A. atbilstoši 1998. gada 3. novembra Valdības dekrētam Nr. 335/98.

—  APL – Administração do Porto de Lisboa, S.A. atbilstoši 1998. gada 3. novembra Valdības dekrētam Nr. 336/98.

—  APS – Administração do Porto de Sines, S.A. atbilstoši 1998. gada 3. novembra Valdības dekrētam Nr. 337/98.

—  APSS – Administração dos Portos de Setúbal e Sesimbra, S.A. atbilstoši 1998. gada 3. novembra Valdības dekrētam Nr. 338/98.

—  APA – Administração do Porto de Aveiro, S.A. atbilstoši 1998. gada 3. novembra Valdības dekrētam Nr. 339/98.

—  IPN – Instituto Portuário do Norte atbilstoši 1999. gada 28. jūnija Valdības dekrētam Nr. 242/99.

—  ICP – Instituto Portuário do Centro atbilstoši 1999. gada 28. jūnija Valdības dekrētam Nr. 243/99.

—  IPS – Instituto Portuário do Sul atbilstoši 1999. gada 28. jūnija Valdības dekrētam Nr. 244/99.

—  IDN – Instituto da Navegabilidade do Douro atbilstoši 1997. gada 3. jūnija Valdības dekrētam Nr. 138–A/97.

— Compania Națională “Administrația Porturilor Maritime” SA Constanța

— Compania Națională “Administrația Canalelor Navigabile SA”

— Compania Națională de Radiocomunicații Navale “RADIONAV” SA

— Regia Autonomă “Administrația Fluvială a Dunării de Jos”

— Compania Națională “Administrația Porturilor Dunării Maritime”

— Compania Națională “Administrația Porturilor Dunării Fluviale” SA

— Agenția Română de Intervenții și Salvare Navală — ARISN

— Porturile: Sulina, Brăila, Zimnicea și Turnul-Măgurele

— Ostas, kas darbojas atbilstoši laki kunnallisista satamajärjestyksistä ja liikennemaksuistalagen om kommunala hamnanordningar och trafikavgifter (955/1976), un ostas, kas izveidotas saskaņā ar licenci atbilstoši 3. iedaļai laki yksityisistä yleisistä satamistalagen om privata allmänna hamnar (1156/1994).

— Saimaan kanavan hoitokuntFörvaltningsnämnden för Saima kanal.

— Ostu un piestātņu pakalpojumi saskaņā ar lagen (1983:293) om inrättande, utvidgning och avlysning av allmän farled och allmän hamn un förordningen (1983:744) om trafiken på Göta kanal.

— Pašvaldība, kas izmanto ģeogrāfisku apgabalu, lai sniegtu jūras ostu vai iekšējo ostu, vai cita veida piestātņu pakalpojumus pārvadātājiem pa jūru vai iekšējiem ūdensceļiem.

— Ostas iestāde 1964. gada Harbours Act 57. iedaļas nozīmē.

— British Waterways Board

— Ostas iestāde, kā noteikts 1970. gada Harbours Act (Northern Ireland) 38. iedaļas 1. punktā.

— Belgocontrol

— Brussels International Airport Company

— Luchthaven van Deurne

— Luchthaven van Oostende

— SA Brussels South Charleroi Airport

— SA Société de Développement et de Promotion de l'Aéroport de Bierset

— Главна дирекция “Гражданска въздухоплавателна администрация” (General Directorate “Civil Aviation Administration”)

— ДП “Ръководство на въздушното движение”

—  Летищни оператори на граждански летища за обществено ползване, определени от Министерския съвет в съответствие с чл.43, ал.3 на Закона на гражданското въздухоплаване (обн., ДВ, бр.94/1.12.1972) (Civilās aviācijas lidostu operatori, kā tos nosaka Ministru padome saskaņā ar Civilās aviācijas likuma 43. panta 3. punktu (publicēts valsts oficiālajā izdevumā Nr. 94/1.12.1972.))

— Lidostas, kas darbojas, pamatojoties uz atļauju saskaņā ar lov om luftfart 55. panta 1. punktu; skatīt 2001. gada 13. jūnija Konsolidācijas aktu Nr. 543.

— Lidostas, kas definētas 38. panta 2. punkta 1. apakšpunktā 1964. gada 19. jūnija Luftverkehrs–Zulassungs–Ordnung, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2002. gada 21. augustā.

— “Υπηρεσία Πολιτικής Αεροπορίας” (“ΥΠΑ”), kas darbojas atbilstoši Normatīvajam dekrētam Nr. 714/70, kurā grozījumi izdarīti ar Likumu Nr. 1340/83; uzņēmuma organizācija ir noteikta ar Prezidenta dekrētu Nr. 56/89 ar turpmākajiem grozījumiem.

— Uzņēmums “Διεθνής Αερολιμένας Αθηνών” Spatā, kas darbojas atbilstoši Normatīvajam dekrētam Nr. 2338/95 Κύρωση Σύμβασης Ανάπτυξης του Νέου Διεθνούς Αεροδρομίου της Αθήνας στα Σπάτα, “ίδρυση της εταιρείας” Διεθνής Αερολιμένας Αθηνών Α.Ε. “έγκριση περιβαλλοντικών όρων και άλλες διατάξεις”.

— “Φορείς Διαχείρισης” saskaņā ar Prezidenta dekrētu Nr. 158/02 “Ίδρυση, κατασκευή, εξοπλισμός, οργάνωση, διοίκηση, λειτουργία και εκμετάλλευση πολιτικών αερολιμένων από φυσικά πρόσωπα, νομικά πρόσωπα ιδιωτικού δικαίου και Οργανισμούς Τοπικής Αυτοδιοίκησης” (Grieķijas Oficiālais Vēstnesis A 137).

— Ente público Aeropuertos Españoles y Navegación Aérea (AENA).

— Lidostas, ko ekspluatē valsts uzņēmumi atbilstoši code de l'aviation civile L. 251–1., L. 260–1. un L. 270–1. pantam.

— Lidostas, kas darbojas, pamatojoties uz valsts piešķirtu koncesiju atbilstoši code de l'aviation civile R. 223–2. pantam.

— Lidostas, kas darbojas atbilstoši arrêté préfectoral portant autorisation d'occupation temporaire.

— Valsts iestāžu izveidotas lidostas, uz kurām attiecas code de l'aviation civile L. 221–1. pantā paredzētā konvencija.

— Aer RiantaIrish Airports pārvaldībā esošās Dublinas, Korkas un Šanonas lidostas.

— Lidostas, kuras darbojas, pamatojoties uz publiskās lietošanas licenci, kas piešķirta atbilstoši 1993. gada Irish Aviation Authority Act, kurš grozīts ar 1998. gada Air Navigation and Transport (Amendment) Act, un kurās ir regulārās gaisa satiksmes līnijas pasažieru, pasta vai kravas pārvadājumiem.

— AAAVTAG.

— Pārvaldības uzņēmumi, kas izveidoti ar īpašiem likumiem.

— Uzņēmumi, kas sniedz lidostu pakalpojumus, pamatojoties uz koncesiju, kura piešķirta saskaņā ar 694. pantu 1942. gada 30. marta Karaļa dekrētā Nr. 347 Codice della navigazione.

— R.A.I. Registro Aeronautico Italiano.

— Aéroport du Findel.

— Lidostas, kas darbojas atbilstoši Luchtvaartwet 18. pantam un turpmākajiem pantiem.

— Uzņēmumi, kas pilnvaroti sniegt lidostu pakalpojumus atbilstoši Luftfahrtgesetz, BGBl. Nr. 253/1957 ar attiecīgajiem grozījumiem.

—  ANA – Aeroportos de Portugal, S.A., kas izveidota atbilstoši 1998. gada 18. decembra Valdības dekrētam Nr. 404/98.

—  NAV – Empresa Pública de Navegação Aérea de Portugal, E. P., kas izveidota atbilstoši 1998. gada 18. decembra Valdības dekrētam Nr. 404/98.

—  ANAM – Aeroportos e Navegação Aérea da Madeira, S. A., kas izveidota atbilstoši 1991. gada 11. decembra Valdības dekrētam Nr. 453/91.

— Compania Națională “Aeroportul Internațional Henri Coandă București” — SA

— Societatea Națională “Aeroportul Internațional București — Băneasa” — SA

— Societatea Națională “Aeroportul Internațional Constanța” — SA

— Societatea Națională “Aeroportul Internațional Timișoara — Traian Vuia” — SA

— Regia Autonomă “Administrația Română a Serviciilor de Trafic Aerian — ROMATSA”

— Regia Autonomă “Autoritatea Aeronautică Civilă Română”

— Aeroporturile aflate în subordinea consiliilor locale:

— Lidostas, ko pārvalda “IlmailulaitosLuftfartsverket”, vai pašvaldības vai publisks uzņēmums atbilstoši ilmailulakiluftfartslagen(281/1995).

— Valsts lidostas, kas darbojas saskaņā ar luftfartslagen (1957:297).

— Privātas lidostas, kam ir ekspluatācijas licence atbilstoši minētajam likumam, ja šī licence atbilst direktīvas 2. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem.

— Pašvaldība, kas izmanto ģeogrāfisku apgabalu, lai sniegtu lidostu vai cita veida piestātņu pakalpojumus aviopārvadātājiem.

— Lidostas operators 1986. gada Airports Act nozīmē, kas pārvalda lidostu saskaņā ar minētā akta IV daļas saimnieciskajiem noteikumiem.

— Lidostas operators 1986. gada Airports Act nozīmē, kas pārvalda lidostu saskaņā ar minētā akta IV daļas saimnieciskajiem noteikumiem.

— Highland and Islands Airports Limited.

— Lidostas operators 1994. gada Airports (Northern Ireland) Order nozīmē.

1. Līgumslēdzēja nosaukums, adrese, telegrāfa adrese, elektroniskā adrese, tālruņa, teleksa un faksa numurs.

2. Attiecīgā gadījumā norāda, vai līgums ir rezervēts aizsargātām darbnīcām un vai līgumsaistību izpilde ir rezervēta saskaņā ar aizsargātas nodarbinātības programmām.

3. Kvalifikācijas sistēmas mērķis (to preču, pakalpojumu vai būvdarbu vai to kategoriju apraksts, kuras paredzēts iepirkt, izmantojot sistēmu – uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā).