2003R1782 — LV — 05.08.2006 — 006.001

---

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV L 270, 21.10.2003, p.1)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M2	PADOMES REGULA (EK) Nr. 21/2004 (2003. gada 17. decembris),	L 5	8	9.1.2004
►M3	PADOMES REGULA (EK) Nr. 583/2004 (2004. gada 22. marts),	L 91	1	30.3.2004
►M4	PADOMES REGULA (EK) Nr. 864/2004 (2004. gada 29. aprīlis),	L 161	48	30.4.2004
►M5	PADOMES REGULA (EK) Nr. 2217/2004 (2004. gada 22. decembris),	L 375	1	23.12.2004
M6	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 118/2005 (2005. gada 26. janvāris),	L 24	15	27.1.2005
►M7	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2183/2005 (2005. gada 22. decembris),	L 347	56	30.12.2005
►M8	PADOMES REGULA (EK) Nr. 247/2006 (2006. gada 30. janvāris),	L 42	1	14.2.2006
►M9	PADOMES REGULA (EK) Nr. 319/2006 (2006. gada 20. februāris),	L 58	32	28.2.2006
►M10	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1156/2006 (2006. gada 28. jūlijs),	L 208	3	29.7.2006

Grozīta ar:

A1	Akts par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā	L 236	33	23.9.2003
		L 093	1	..

(*)	Šis tiesību akts nekad nav publicēts latviešu valodā.

---

▼B

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1782/2003

(2003. gada 29. septembris),

ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001

SATURS
I SADAĻA	DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
II SADAĻA	VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. nodaļa	Savstarpēja atbilstība
2. nodaļa	Modulācija un finanšu disciplīna
3. nodaļa	Saimniecību konsultatīvā sistēma
4. nodaļa	Integrētā administrācijas un kontroles sistēma
5. nodaļa	Citi vispārīgi noteikumi
III SADAĻA	VIENREIZĒJO MAKSĀJUMU SHĒMA
1. nodaļa	Vispārīgi noteikumi
2. nodaļa	Summas noteikšana
3. nodaļa	Tiesības uz maksājumu
1. iedaļa	Tiesības uz platībatkarīgo maksājumu
2. iedaļa	Tiesības uz maksājumu, kas pakļautas īpašiem nosacījumiem
4. nodaļa	Zemes izmantošana saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu
1. iedaļa	Zemes izmantošana
2. iedaļa	Tiesības atstāt zemi atmatā
5. nodaļa	Reģionālā un fakultatīvā izpilde
1. iedaļa	Reģionālā izpilde
2. iedaļa	Daļēja izpilde
3. iedaļa	Fakultatīvi izņēmumi
4. iedaļa	Fakultatīva pāreja
IV SADAĻA	CITAS ATBALSTA SHĒMAS
1. nodaļa	Īpašā kvalitātes piemaksa par cietajiem kviešiem
2. nodaļa	Piemaksa par proteīnaugiem
3. nodaļa	Kultūratkarīgais maksājums par rīsiem
4. nodaļa	Platībatkarīgais maksājums par riekstiem
5. nodaļa	Atbalsts par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību
6. nodaļa	Atbalsts par cietes kartupeļiem
7. nodaļa	Piena ražošanas piemaksa un papildu maksājumi
8. nodaļa	Īpašais reģionālais atbalsts par laukaugiem
9. nodaļa	Atbalsts par sēklām
10. nodaļa	Platībatkarīgais maksājums par laukaugiem
11. nodaļa	Piemaksas par aitu un kazu gaļu
12. nodaļa	Maksājumi par liellopu gaļu
13. nodaļa	Atbalsts par pākšaugiem
V SADAĻA	PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
I PIELIKUMS	Atbalsta shēmu saraksts, kas atbilst 1. pantā izklāstītajiem kritērijiem
II PIELIKUMS	Valstij noteiktais maksimāli pieļaujamais daudzums, kas minēts 12. panta 2. punktā
III PIELIKUMS	Likumā noteiktās pārvaldības prasības, kas minētas 3. un 4. pantā
IV PIELIKUMS	Labi lauksaimniecības un vides apstākļi, kas minēti 5. pantā
V PIELIKUMS	Saderīgas atbalsta shēmas, kas minētas 26. pantā
VI PIELIKUMS	Tiešo maksājumu saraksts saistībā ar vienreizējo maksājumu, kas minēts 33. pantā
VII PIELIKUMS	Pamatsummas aprēķins, kas minēts 37. pantā
VIII PIELIKUMS	Valstij noteiktais maksimāli pieļaujamais daudzums, kas minēts 41. pantā
IX PIELIKUMS	Laukaugu saraksts, kas minēti 66. pantā
X PIELIKUMS	Tradicionālās cieto kviešu ražošanas zonas, kā minēts 74. pantā
XI PIELIKUMS	Sēklu šķirņu saraksts, kas minētas 99. pantā

I SADAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Darbības joma

Šajā regulā nosaka:

▼

▼M4

▼B

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

▼

▼B

II SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. NODAĻA

SAVSTARPĒJA ATBILSTĪBA

3. pants

Galvenās prasības

1.  Lauksaimnieks, kurš saņem tiešos maksājumus, ievēro III pielikumā minētās likumā noteiktās pārvaldības prasības atbilstīgi minētajā pielikumā noteiktajam grafikam, kā arī nodrošina labus lauksaimniecības un vides apstākļus, kas noteikti saskaņā ar 5. pantu.

2.  Kompetentā valsts iestāde dara lauksaimniekam zināmu likumā noteikto pārvaldības prasību sarakstu un labus lauksaimniecības un vides apstākļus, kas jāievēro.

4. pants

Likumā noteiktās pārvaldības prasības

1.  Likumā noteiktās pārvaldības prasības, kas minētas III pielikumā, nosaka ar Kopienas tiesību aktiem šādās jomās:

2.  Tiesību aktus, kas minēti III pielikumā, piemēro šīs regulas spēkā esošās versijas ietvaros un – direktīvu gadījumā – dalībvalstīs ieviesto versiju ietvaros.

5. pants

Labi lauksaimniecības un vides apstākļi

1.  Dalībvalstis nodrošina to, lai visās lauksaimniecības zemēs, jo īpaši zemē, ko vairs neizmanto ražošanai, tiktu saglabāti labi lauksaimniecības un vides apstākļi. Dalībvalstis valsts vai reģionālā līmenī nosaka obligātās prasības attiecībā uz labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, pamatojoties uz IV pielikumā izklāstīto sistēmu, ņemot vērā attiecīgo apgabalu specifiskās īpašības, tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus, esošās lauksaimniecības sistēmas, zemes izmantošanu, augseku, lauksaimniecības praksi un lauksaimniecības struktūras. Tas neierobežo standartus, kuri reglamentē labu lauksaimniecības praksi, ko piemēro Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 nozīmē, un lauksaimniecības un vides pasākumus, kurus piemēro augstākā līmenī, nekā labas lauksaimniecības prakses pamatlīmenis.

2.  Dalībvalstis nodrošina to, lai zeme, kuru izmantoja pastāvīgajām ganībām datumā, kas paredzēts platībatkarīgā atbalsta pieteikumiem par 2003. gadu, tiktu saglabāta pastāvīgajām ganībām. ►M3  Jaunās dalībvalstis nodrošina, ka zeme, kuru izmantoja pastāvīgajām ganībām 2004. gada 1. maijā, tiek saglabāta pastāvīgajām ganībām. ◄

Tomēr dalībvalsts attiecīgi pamatotos apstākļos var atkāpties no pirmās daļas, ja tā veic pasākumus, lai novērstu savas kopējās pastāvīgo ganību platības ievērojamu samazināšanos.

Pirmo daļu nepiemēro zemei, uz kuras atrodas pastāvīgās ganības, kas jāapmežo, ja tāda apmežošana ir saderīga ar vidi, un Ziemassvētku eglīšu plantācijām un ātraudzīgām sugām, kuras kultivē īsā termiņā.

6. pants

Maksājumu samazinājums vai nepiešķiršana

1.  Ja tādas darbības vai bezdarbības rezultātā, kuru var tieši attiecināt uz atsevišķu lauksaimnieku, netiek ievērotas likumā noteiktās pārvaldības prasības vai labi lauksaimniecības un vides apstākļi, to tiešo maksājumu kopējo summu, kas jāpiešķir kalendārajā gadā, kurā konstatēta neatbilstība, un pēc 10. un 11. panta piemērošanas, samazina vai nepiešķir saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, kas paredzēti saskaņā ar 7. pantu.

2.  [Maksājumus] samazina vai nepiešķir, kā minēts 1. punktā, tikai tad, ja neatbilstība attiecas uz:

7. pants

Sīki izstrādāti noteikumi [maksājumu] samazināšanai vai nepiešķiršanai

1.  Sīki izstrādātus noteikumus [maksājumu] samazināšanai vai nepiešķiršanai, kā minēts 6. pantā, paredz saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru. Šajā kontekstā jāņem vērā atklātās neatbilstības nopietnība, apjoms, pastāvība un atkārtošanās, kā arī kritēriji, kas izklāstīti šā panta 2., 3. un 4. punktā.

2.  Nolaidības gadījumā samazinājuma procentuālā daļa nepārsniedz 5 % un atkārtotas neatbilstības gadījumā – 15 %.

3.  Tīšas neatbilstības gadījumā samazinājuma procentuālā daļa principā nav mazāka par 20 % un tā var novest pie maksājuma nepiešķiršanas saskaņā ar vienu vai vairākām atbalsta shēmām, un to var piemērot vienu vai vairākus kalendāros gadus.

4.  Katrā ziņā kopējā samazinājumu un nepiešķirto maksājumu summa par vienu kalendāro gadu nepārsniedz kopējo summu, kas minēta 6. panta 1. punktā.

8. pants

Pārskatīšana

Vēlākais līdz 2007. gada 31. decembrim Komisija iesniedz ziņojumu par savstarpējas atbilstības sistēmas piemērošanu, attiecīgā gadījumā pievienojot atbilstošus priekšlikumus, jo īpaši, lai grozītu to likumā noteikto pārvaldības prasību sarakstu, kas izklāstītas III pielikumā.

9. pants

Summas, kas rodas savstarpējas atbilstības gadījumā

Summu, kas rodas, piemērojot šo nodaļu, kreditē ELVGF Garantiju nodaļai. Dalībvalsts var paturēt 25 % no minētajām summām.

2. NODAĻA

MODULĀCIJA UN FINANŠU DISCIPLĪNA

10. pants

Modulācija

1.  Visas to tiešo maksājumu summas, kas konkrētā kalendārajā gadā jāpiešķir lauksaimniekam konkrētā dalībvalstī, samazina par katru gadu līdz 2012. gadam par šādām procentuālajām daļām:

2.  Summas, kas rodas, veicot 1. punktā paredzētos samazinājumus, pēc II pielikumā minēto kopējo summu atskaitīšanas ir pieejamas kā Kopienas papildu atbalsts pasākumiem saskaņā ar lauku attīstības programmām, ko finansē ELVGF Garantiju nodaļa atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1257/1999.

3.  Summu, kas atbilst vienam procentu punktam, iedala dalībvalstij, kurā attiecīgās summas ir radušās. Atlikušās summas iedala attiecīgajām dalībvalstīm saskaņā ar procedūru, kas minēta 144. panta 2. punktā, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

Tomēr jebkura dalībvalsts saņem vismaz 80 % no kopējām summām, kas modulācijas rezultātā radušās attiecīgajā dalībvalstī.

4.  Atkāpjoties no 3. punkta otrās daļas, ja dalībvalstī saražoto rudzu proporcija kopējā labības ražošanā pārsniedza vidēji 5 % 2000. līdz 2002. gadā un to proporcija kopējā Kopienas rudzu ražošanā tajā pašā laika posmā pārsniedza 50 %, vismaz 90 % no summām, kas modulācijas rezultātā radās attiecīgajā dalībvalstī, pārdala minētajai dalībvalstij līdz 2013. gadam, ieskaitot.

Tādā gadījumā, neierobežojot 69. pantā paredzēto iespēju, vismaz 10 % no summas, kas piešķirta attiecīgajai dalībvalstij, ir pieejami pasākumiem, kuri minēti šā panta 2. punktā, rudzu audzēšanas reģionos.

Šajā pantā “labība” ir IX pielikumā minētā labība.

5.  Šā panta 1. punkts neattiecas uz tiešajiem maksājumiem, ko piešķir lauksaimniekiem Francijas aizjūras departamentos, Azoru salās un Madeirā, Kanāriju salās un Egejas jūras salās.

11. pants

Finanšu disciplīna

▼M4

1.  Sākot no 2007. gada budžeta, lai nodrošinātu to, ka kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanai paredzētās summas, kas pašlaik minētas 1.a apakšpozīcijā (tirgus pasākumi un tiešie atbalsti), atbilst gada maksimālajam apjomam, kas noteikts dalībvalstu valdību pārstāvju lēmumā, kurš pieņemts Padomes sēdē 2002. gada 18. novembrī attiecībā uz secinājumiem, kas izdarīti Eiropadomes sanāksmē Briselē 2002. gada 24. un 25. oktobrī, nosaka tiešo maksājumu korekciju, ja prognozes par 1.a apakšpozīcijā paredzēto pasākumu finansējumu konkrētajā budžeta gadā, kas palielināts par 143.d un 143.e pantā noteiktajām summām pirms 10. panta 2. punktā paredzētās modulācijas piemērošanas, liecina, ka iepriekš minētais gada maksimālais apjoms, ņemot vērā 300 miljonu EUR rezervi, tiks pārsniegts. Tas neierobežo finanšu plānu 2007. līdz 2013. gadam.

▼B

2.  Padome pēc Komisijas priekšlikuma, ko iesniedz ne vēlāk kā tā kalendārā gada 31. martā, uz kuru attiecas 1. punktā minētās korekcijas, nosaka minētās korekcijas, vēlākais, līdz tā kalendārā gada 30. jūnijam, attiecībā uz kuru piemēro korekcijas.

12. pants

Atbalsta papildu summa

1.  Atbalsta papildu summu piešķir lauksaimniekiem, kuri saņem tiešos maksājumus saskaņā ar šo regulu.

Atbalsta papildu summa ir vienāda ar summu, kas rodas, piemērojot 10. pantā paredzētās samazinājuma procentuālās daļas par kalendāro gadu pirmajiem tiešo maksājumu EUR 5 000 vai mazākai summai.

2.  Kopējās atbalsta papildu summas, ko var piešķirt dalībvalstī kalendārajā gadā, nepārsniedz II pielikumā izklāstītos maksimāli pieļaujamos daudzumus. Attiecīgā gadījumā dalībvalstis sāk atbalsta papildu summu lineāru procentuālo korekciju, lai ievērotu II pielikumā izklāstītos maksimāli pieļaujamos daudzumus.

3.  Atbalsta papildu summa nav pakļauta samazinājumiem, kas minēti 10. pantā.

4.  Sākot no 2007. gada budžeta, Komisija saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru pārskata II pielikumā izklāstītos maksimāli pieļaujamos daudzumus, lai ņemtu vērā saimniecību strukturālās pārmaiņas.

▼M3

5.  Attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm 2. punktā minētos ierobežojumus Komisija nosaka atbilstoši 144. panta 2. punktā minētajai procedūrai.

12.a pants

Piemērošana jaunajām dalībvalstīm

1.  Uz jaunajām dalībvalstīm neattiecas 10. un 12. pants līdz tā kalendārā gada sākumam, kurā jaunajām dalībvalstīm piemērojamo tiešo maksājumu apjoms ir vismaz vienāds ar Kopienā piemērojamo maksājumu apjomu 2004. gada 30. aprīlī.

2.  Saskaņā ar 143.a pantā paredzētās pieaugumu shēmas piemērošanu visiem tiešajiem maksājumiem, kas piešķirti jaunajās dalībvalstīs, uz jaunajām dalībvalstīm neattiecas 11. pants līdz tā kalendārā gada sākumam, kurā jaunajās dalībvalstīs piemērojamo tiešo maksājumu apjoms ir vismaz vienāds ar Kopienā piemērojamo maksājumu apjomu 2004. gada 30. aprīlī.

▼B

3. NODAĻA

SAIMNIECĪBU KONSULTATĪVĀ SISTĒMA

13. pants

Saimniecību konsultatīvā sistēma

1.  Līdz 2007. gada 1. janvārim dalībvalstis izveido sistēmu lauksaimnieku konsultēšanai par zemes un saimniecību pārvaldību (še turpmāk “saimniecību konsultatīvā sistēma”), ko vada viena vai vairākas šim nolūkam izraudzītas iestādes vai privātas iestādes.

2.  Konsultatīvā darbība attiecas vismaz uz likumā noteiktajām pārvaldības prasībām un labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, kas minēti 1. nodaļā.

14. pants

Nosacījumi

1.  Lauksaimnieki var brīvprātīgi piedalīties saimniecību konsultatīvajā sistēmā.

2.  Dalībvalstis dod priekšroku lauksaimniekiem, kuri saņem vairāk nekā EUR 15 000 tiešo maksājumu gadā.

15. pants

Apstiprinātu privāto organizāciju un izraudzīto iestāžu pienākumi

Neierobežojot valsts tiesību aktus par dokumentu publiskumu, dalībvalstis nodrošina to, lai 13. pantā minētās privātās iestādes un izraudzītās iestādes neatklātu personīgu vai individuālu informāciju un datus, kurus tās iegūst savā konsultatīvajā darbībā, personām, kas nav lauksaimnieki, kuri pārvalda attiecīgās saimniecības, izņemot jebkuru pārkāpumu, kas atklāts to darbības laikā un uz ko attiecas Kopienas vai valsts tiesību aktos noteikts pienākums informēt valsts iestādi, jo īpaši noziedzīgu nodarījumu gadījumā.

16. pants

Pārskatīšana

Vēlākais līdz 2010. gada 31. decembrim Komisija iesniedz ziņojumu par saimniecību konsultatīvās sistēmas piemērošanu, attiecīgā gadījumā pievienojot atbilstošus priekšlikumus, lai padarītu to par obligātu.

4. NODAĻA

INTEGRĒTĀ ADMINISTRĀCIJAS UN KONTROLES SISTĒMA

17. pants

Darbības joma

Katra dalībvalsts izveido integrētu administrācijas un kontroles sistēmu, še turpmāk “integrētā sistēma”.

Integrēto sistēmu piemēro atbalsta shēmām, kas izveidotas saskaņā ar šīs regulas III un IV sadaļu un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1259/1999 2.a pantu.

Vajadzības gadījumā to attiecīgi piemēro arī 1., 2. un 3. nodaļā paredzēto noteikumu administrācijai un kontrolei.

18. pants

Integrētās sistēmas elementi

1.  Integrētajā sistēmā ietilpst šādi elementi:

▼M2

2.  Ja piemēro 67., 68., 69., 70. un 71. pantu, integrētajā sistēmā iekļauj dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmu, kas, no vienas puses, izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulu (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī Padomes Regulas (EK) Nr. 820/87 atcelšanu ( 21 ), un, no otras puses, saskaņā ar Padomes 2003. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu ( 22 ).

▼B

19. pants

Elektroniska datu bāze

1.  Elektroniskajā datu bāzē par katru lauksaimniecības uzņēmumu reģistrē datus, kas iegūti no atbalsta pieteikumiem.

▼M4

“Šī datu bāze jo īpaši ļauj ar dalībvalsts kompetentās iestādes starpniecību tieši un tūlīt iegūt datus, kas attiecas uz kalendārajiem un/vai tirdzniecības gadiem, sākot no 2000. gada, un datus attiecībā uz pabalstiem, kas piešķirti saskaņā ar IV sadaļas 10.b nodaļu, sākot no 1998. gada 1. maija.”

▼B

2.  Dalībvalstis var izveidot decentralizētas datu bāzes, ja minētās datu bāzes, kā arī administratīvās procedūras datu reģistrēšanai un pieejai tiem ir izstrādātas vienveidīgi visā dalībvalsts teritorijā un ir savstarpēji saderīgas, lai ļautu veikt kontrolpārbaudes.

▼M4

20. pants

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes gabalu identifikācijas sistēma

1.  Lauksaimniecībā izmantojamās zemes gabalu identifikācijas sistēmu izveido, pamatojoties uz kartēm vai zemesgrāmatas aktiem, vai citiem kartogrāfiskiem materiāliem. Izmantojamas arī datorizētas ģeogrāfiskās informācijas sistēmas metodes, vēlams, arī ortofotografēšana no gaisa vai kosmosa, ar viendabīgu standartu, kas nodrošina precizitāti, kura ir vismaz līdzvērtīga kartogrāfijai mērogā 1:10000.

2.  Identifikācijas sistēmā attiecīgā gadījumā iekļauj ģeogrāfiskās informācijas sistēmu attiecībā uz olīvu audzēšanu, kurā ir burtciparu datu bāze un datorizēta kartogrāfiskā datu bāze par olīvkokiem un attiecīgajām platībām.

▼B

21. pants

Tiesību uz maksājumu identifikācijas un reģistrācijas sistēma

1.  Tiesību uz maksājumu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu izveido tā, lai varētu pārbaudīt tiesības un veikt kontrolpārbaudes attiecībā uz atbalsta pieteikumiem un lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmu.

2.  Šī sistēma ļauj ar dalībvalsts kompetentās iestādes starpniecību tieši un tūlīt iepazīties ar datiem, kas attiecas uz vismaz trīs iepriekšējiem kalendārajiem un/vai tirdzniecības gadiem pēc kārtas.

22. pants

Atbalsta pieteikumi

1.  Katru gadu lauksaimnieki iesniedz pieteikumus par tiešajiem maksājumiem, uz kuriem attiecas integrētā sistēma, attiecīgā gadījumā norādot:

▼M4

▼B

▼M4

2.  Dalībvalsts var nolemt, ka atbalsta pieteikumā jāietver tikai izmaiņas attiecībā uz iepriekšējā gadā iesniegto atbalsta pieteikumu. Dalībvalsts izplata iepriekš iespiestas veidlapas, pamatojoties uz platībām, kas noteiktas iepriekšējā gadā, un piegādā karšu materiālu, kurā norāda minēto platību atrašanās vietu un attiecīgā gadījumā olīvkoku izvietojumu.

▼B

3.  Dalībvalsts var nolemt, ka atsevišķs atbalsta pieteikums attiecas uz vairākām vai visām atbalsta shēmām, kas uzskaitītas I pielikumā, vai citām atbalsta shēmām.

23. pants

Atbalsta piešķiršanas nosacījumu pārbaude

1.  Dalībvalstis veic administratīvas pārbaudes par atbalsta pieteikumiem, pārbaudot arī platības, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu, un atbilstošās tiesības uz maksājumu.

2.  Administratīvās pārbaudes papildina ar pārbaudēm uz vietas izstrādāto sistēmu, lai pārliecinātos par tiesībām pretendēt uz atbalstu. Tādēļ dalībvalstis izstrādā lauku saimniecību paraugu ņemšanas plānu.

Dalībvalstis var izmantot attālās izpētes metodi kā līdzekli, lai veiktu lauksaimniecības zemes gabalu pārbaudes uz vietas.

3.  Katra dalībvalsts izraugās iestādi, kas atbild par šajā nodaļā paredzēto pārbaužu saskaņošanu.

Ja dalībvalsts paredz deleģēt dažus saskaņā ar šo nodaļu veicamā darba aspektus specializētām aģentūrām vai uzņēmumiem, izraudzītā iestāde saglabā kontroli pār tādu darbu un atbildību par to.

24. pants

Maksājumu samazinājumi un nepiešķiršana

1.  Neierobežojot maksājumu samazinājumus un nepiešķiršanu, kā paredzēts šīs regulas 6. pantā, ja atklājas, ka lauksaimnieks neatbilst nosacījumiem, kas saistīti ar atbalsta piešķiršanu, kā paredzēts šajā regulā vai Regulas (EK) Nr. 1259/1999 2.a pantā, maksājumu vai maksājuma daļu, kuru piešķir vai kuru jāpiešķir un par kuru atbalsta piešķiršanas nosacījumi ir ievēroti, samazina un nepiešķir gadījumos, kas jānosaka saskaņā ar šīs regulas 144. panta 2. punktā minēto procedūru.

2.  Samazinājuma procentuālā daļa ir atšķirīga atkarībā no atklātās neatbilstības nopietnības, apjoma, pastāvības un atkārtošanās un var novest pie pilnīgas maksājuma nepiešķiršanas no vienas vai vairākām atbalsta shēmām par vienu vai vairākiem kalendārajiem gadiem.

25. pants

Savstarpējas atbilstības kontrole

1.  Dalībvalstis veic pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos, vai lauksaimnieks pilda 1. nodaļā minētās saistības.

2.  Dalībvalstis var izmantot savas esošās administratīvās un kontroles sistēmas, lai nodrošinātu atbilstību likumā noteiktajām pārvaldības prasībām un labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, kas minēti 1. nodaļā.

▼M2

Šīs sistēmas, jo īpaši dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēma, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvu 92/102/EEK, Regulu (EK) Nr. 1760/2000 un Padomes Regulu (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1782/2003, šīs regulas 26. panta nozīmē ir saderīgas ar integrēto sistēmu.

▼B

26. pants

Saderība

Lai piemērotu V pielikumā uzskaitītās atbalsta shēmas, dalībvalstis nodrošina to, lai administratīvās un kontroles procedūras, ko piemēro tādām shēmām, būtu saderīgas ar integrēto sistēmu šādos aspektos:

Tādēļ minētās sistēmas izveido tā, lai bez problēmām vai konfliktiem būtu iespējama pareiza sistēmu darbība vai datu apmaiņa starp tām.

Dalībvalstis, lai piemērotu Kopienas vai valsts atbalsta shēmas, kas nav uzskaitītas V pielikumā, var iekļaut savās administratīvajās un kontroles procedūrās vienu vai vairākas integrētās sistēmas sastāvdaļas.

27. pants

Informācija un pārbaudes

1.  Komisiju regulāri informē par integrētās sistēmas piemērošanu.

Tā organizē viedokļu apmaiņu ar dalībvalstīm par šo jautājumu.

2.  Pēc attiecīgo kompetento iestāžu savlaicīgas informēšanas Komisijas iecelti pilnvaroti pārstāvji var veikt:

Tādās pārbaudēs var piedalīties attiecīgās dalībvalsts ierēdņi. Iepriekš minētās pārbaudes veikšanas pilnvaras neietekmē to valsts tiesību aktu noteikumu piemērošanu, ar kuriem paredz dažas darbības ierēdņiem, kas īpaši izraudzīti ar valsts tiesību aktiem. Komisijas ieceltie pilnvarotie pārstāvji, konkrēti, nepiedalās mājas vizītēs pie personām, kas ir aizdomās turamās saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, vai tādu personu formālā nopratināšanā. Minētajiem pārstāvjiem tomēr ir pieejama tādā veidā iegūtā informācija.

3.  Neierobežojot dalībvalstu atbildību integrētās sistēmas ieviešanā un piemērošanā, Komisija var izmantot specializētu iestāžu vai personu palīdzību, lai atvieglotu integrētās sistēmas izveidi, uzraudzību un izmantošanu, jo īpaši ar mērķi sniegt dalībvalstu kompetentajām iestādēm tehniskus padomus, ja pēdējās tādu lūgtu.

5. NODAĻA

CITI VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

28. pants

Maksājums

1.  Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, maksājumus saskaņā ar I pielikumā uzskaitītajām atbalsta shēmām [atbalsta] saņēmējiem izmaksā pilnībā.

2.  Maksājumus veic vienreiz gadā laika posmā no 1. decembra līdz nākamā kalendārā gada 30. jūnijam.

Tomēr 12. pantā paredzēto atbalsta papildsummu samaksā, vēlākais, līdz tā kalendārā gada 30. septembrim, kas seko pēc attiecīgā kalendārā gada.

3.  Atkāpjoties no šā panta 2. punkta un saskaņā ar procedūru, kas minēta 144. panta 2. punktā, Komisija var:

29. pants

Maksājumu ierobežošana

Neierobežojot visus īpašos noteikumus individuālās atbalsta shēmās, maksājumi netiek veikti [atbalsta] saņēmējiem, par kuriem ir konstatēts, ka viņi ir mākslīgi radījuši nosacījumus, kas vajadzīgi šādu maksājumu iegūšanai, lai gūtu priekšrocības pretēji attiecīgās atbalsta shēmas mērķiem.

30. pants

Pārskatīšana

Atbalsta shēmas, kas uzskaitītas I pielikumā, piemēro, neierobežojot iespēju tās jebkurā brīdī pārskatīt, ņemot vērā tirgus norises un budžeta situāciju.

31. pants

Vērtēšana

Maksājumus, kas paredzēti saskaņā ar I pielikumā uzskaitītajām atbalsta shēmām, to efektivitātes noteikšanas nolūkā novērtē, lai noteiktu to ietekmi mērķu sasniegšanā un lai analizētu to ietekmi attiecīgajos tirgos.

32. pants

Intervence saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1258/1999

Atbalsta shēmas, kas uzskaitītas I pielikumā, uzskata par “intervenci”, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1258/1999 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 2. panta 2. punktā.

III SADAĻA

VIENREIZĒJO MAKSĀJUMU SHĒMA

1. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

33. pants

Tiesības uz maksājumu

1.  Lauksaimniekiem ir pieeja vienreizējo maksājumu shēmai, ja:

▼M9

▼B

2.  Gadījumā, ja lauksaimnieks, kuram piešķirts tiešais maksājums pārskata periodā, maina savu juridisko statusu vai nosaukumu minētajā periodā vai ne vēlāk kā līdz 31. decembrim gadā pirms vienreizējā maksājuma shēmas piemērošanas gada, viņam ir pieeja vienreizējā maksājuma shēmai, ievērojot tos pašus nosacījumus, kas attiecas uz lauksaimnieku, kurš sākotnēji pārvaldīja saimniecību.

3.  Apvienošanās gadījumos pārskata periodā vai ne vēlāk kā līdz 31. decembrim gadā pirms vienreizējā maksājuma shēmas piemērošanas gada lauksaimniekam, kurš pārvalda jauno saimniecību, ir pieeja vienreizējā maksājuma shēmai, ievērojot tos pašus nosacījumus, kas attiecas uz lauksaimniekiem, kuri pārvaldīja sākotnējās saimniecības.

Sašķelšanās gadījumos pārskata periodā vai ne vēlāk kā līdz 31. decembrim gadā pirms vienreizējā maksājuma shēmas piemērošanas gada lauksaimniekiem, kuri pārvalda saimniecības, ir proporcionāla pieeja vienreizējā maksājuma shēmai, ievērojot tos pašus nosacījumus, kas attiecas uz lauksaimnieku, kurš pārvaldīja sākotnējo saimniecību.

34. pants

Piemērošana

1.  Vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanas pirmajā gadā dalībvalsts kompetentā iestāde nosūta pieteikuma veidlapu lauksaimniekiem, kuri minēti 33. panta 1. punkta a) apakšpunktā, norādot:

2.  Lauksaimnieki iesniedz pieteikumus attiecībā uz vienreizējā maksājuma shēmu līdz datumam, ko nosaka dalībvalstis, bet ne vēlāk kā līdz 15. maijam.

Komisija tomēr saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru var atļaut noteikto datumu – 15. maiju – atcelt dažās zonās, kur ārkārtas klimatisko apstākļu dēļ parastie datumi nav piemērojami.

3.  Izņemot force majeure gadījumus un ārkārtas apstākļus 40. panta 4. punkta nozīmē, tiesības nepiešķir lauksaimniekiem, kas minēti 33. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, un tiem, kuri saņem tiesības uz maksājumu no valsts rezerves, ja viņi nepiesakās uz vienreizējo maksājumu shēmu līdz 15. maijam vienreizējās maksājuma shēmas piemērošanas pirmajā gadā.

Nepiešķirtās summas, kas atbilst minētajām tiesībām, ieskaita atpakaļ 42. pantā minētajā valsts rezervē un tās ir pieejamas pārdalei līdz datumam, kuru nosaka dalībvalsts, bet ne vēlāk kā 15. augustā vienreizējā maksājuma shēmas piemērošanas pirmajā gadā.

▼M4

35. pants

Divkārši pieprasījumi

1.  Par platību, kas atbilst to hektāru skaitam, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, kā noteikts 44. panta 2. punktā, un attiecībā uz kuriem iesniegts vienreizējā maksājuma pieteikums, var iesniegt pieteikumu jebkura cita tiešā maksājuma saņemšanai, kā arī jebkura cita tāda atbalsta saņemšanai, uz kuru neattiecas šī regula, ja vien nav noteikts citādi.

2.  Lauksaimnieki, kas ir piedalījušies tabakas kvotu atpirkšanas sistēmā saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2075/92, ir tiesīgi saņemt vienreizēju maksājumu vai kvotas atpirkšanas cenu. Ja kvotas atpirkšanas cena tomēr ir augstāka par tabakai aprēķināto summu, kas iekļaujama pamatsummā, lauksaimniekam joprojām ir tiesības papildus vienreizējam maksājumam saņemt daļu no atpirkšanas cenas, kas atbilst minētās cenas summas un saskaņā ar šīs regulas VII pielikuma I punktu aprēķinātās summas starpībai.

▼B

36. pants

Maksājums

1.  Atbalstu saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu maksā, ņemot vērā tiesības uz maksājumu, kā noteikts 3. nodaļā, kā arī līdzvērtīgu to hektāru skaitu, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, kā noteikts 44. panta 2. punktā.

2.  Dalībvalstis var nolemt apvienot maksājumus saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu ar maksājumiem saskaņā ar jebkuru citu atbalsta shēmu.

2. NODAĻA

SUMMAS NOTEIKŠANA

37. pants

Pamatsummas aprēķināšana

1.  Pamatsumma ir lauksaimniekam saskaņā ar VI pielikumā minētajām atbalsta shēmām katrā 38. pantā minētā pārskata perioda kalendārajā gadā piešķirto maksājumu kopējo summu vidējais rādītājs trijos gados, kas aprēķināts un koriģēts saskaņā ar VII pielikumu.

▼M4

Attiecībā uz olīveļļu pamatsumma tomēr ir to maksājumu četru gadu kopsummas vidējā summa, kas lauksaimniekam piešķirti saskaņā ar VI pielikumā minēto olīveļļas atbalsta shēmu 1999./2000., 2000./2001., 2001./2002. un 2002./2003. tirdzniecības gadā un kas aprēķināti un koriģēti atbilstīgi VII pielikumam.

▼M9

Cukurbietēm, cukurniedrēm un cigoriņiem, ko izmanto cukura vai inulīna sīrupa ražošanai, pamatsummu aprēķina un pielāgo atbilstīgi VII pielikuma K punktam.

▼B

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, ja lauksaimnieks sāk lauksaimniecisku darbību pārskata periodā, vidējo rādītāju aprēķina, pamatojoties uz maksājumiem, kas viņam piešķirti kalendārajā gadā vai gados, kuru laikā viņš veica lauksaimniecisko darbību.

38. pants

Pārskata periods

Pārskata periods ietver 2000., 2001. un 2002. kalendāro gadu.

39. pants

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1259/1999 noteiktās modulācijas un savstarpējas atbilstības piemērošana

Ja pārskata periodā piemēro Regulas (EK) Nr. 1259/1999 3. un 4. pantu, VII pielikumā minētās summas ir tādas, kādas būtu piešķirtas pirms minēto pantu piemērošanas.

40. pants

Ārkārtas apstākļi

1.  Atkāpjoties no 37. panta, lauksaimniekam, kura ražošanu pārskata periodā negatīvi ietekmēja force majeure gadījums vai ārkārtas apstākļi, kas notika pirms pārskata perioda vai tā laikā, ir tiesības pieprasīt, lai pamatsummu aprēķinātu, pamatojoties uz to kalendāro gadu vai gadiem pārskata periodā, kurus neietekmēja force majeure gadījums vai ārkārtas apstākļi.

▼M9

2.  Ja force majeure vai ārkārtas apstākļi ietekmējuši visu pārskata periodu, dalībvalsts aprēķina pamatsummu, pamatojoties uz periodu no 1997. līdz 1999. gadam vai, – attiecībā uz cukurbietēm, cukurniedrēm un cigoriņiem, pamatojoties uz tuvāko tirdzniecības gadu pirms pārskata perioda, kas noteikts atbilstīgi VII pielikuma K punktam. Šādā gadījumā 1. punktu piemēro mutatis mutandis.

▼B

3.  Par force majeure gadījumu vai ārkārtas apstākļiem, kompetentajai iestādei iesniedzot attiecīgos pierādījumus, attiecīgais lauksaimnieks rakstiski informē iestādi, to darot termiņā, kas jānosaka katrai dalībvalstij.

4.  Par force majeure vai ārkārtas apstākļiem kompetentā iestāde atzīst, piemēram, šādus gadījumus:

▼M4

5.  Šā panta 1., 2. un 3. punktu piemēro mutatis mutandis tiem lauksaimniekiem, kuriem pārskata perioda laikā ir bijušas lauksaimniecības un vides saistības saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2078/92 ( 24 ) un Regulu (EK) Nr. 1257/1999, tiem apiņu audzētājiem, kuriem minētajā periodā ir bijušas apiņu izrakšanas saistības saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1098/98 ( 25 ), kā arī tiem tabakas audzētājiem, kuri ir piedalījušies kvotu atpirkšanas programmā saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2075/92.

Gadījumā, kad šā punkta pirmajā daļā minētās saistības attiecas gan uz pārskata periodu, gan uz šā panta 2. punktā minēto periodu, dalībvalstis atbilstīgi objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļošanu, nosaka pamatsummu saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, kas jāparedz Komisijai saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru.

▼B

41. pants

Maksimāli pieļaujamais daudzums

1.  Katrai dalībvalstij pamatsummu kopējais apjoms nav lielāks par valstij noteikto maksimāli pieļaujamo daudzumu, kas minēts VIII pielikumā.

▼M9

Gadījumā ar cigoriņiem un ņemot vērā jaunākos datus, kurus dalībvalstis darījušas zināmus Komisijai līdz 2006. gada 31. martam, Komisija saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru var pārdalīt VII pielikuma K. daļas 2. punktā norādītās valsts summas un pieņemt valsts maksimālos apjomus, kas norādīti VIII pielikumā, atbilstīgi nemainot kopējās summas vai, attiecīgi, maksimālos apjomus.

1.a  Ja kāds kvotas cukura vai kvotas inulīna sīrupa daudzums saražots vienā dalībvalstī, izmantojot citā dalībvalstī 2000./2001., 2001./2002., 2002./2003., 2003./2004., 2004./2005. vai 2005./2006.tirdzniecības gadā audzētas cukurbietes, cukurniedres vai cigoriņus, VII pielikuma K punktā noteiktais maksimāli pieļaujamais daudzums, kā arī VIII un VIIIa pielikumā noteiktais attiecīgo dalībvalstu valsts maksimāli pieļaujamais daudzums ir jāpielāgo, pārnesot summas, kas atbilst tās dalībvalsts valsts maksimāli pieļaujamā daudzuma attiecīgiem apjomiem, kurā attiecīgais cukurs vai inulīna sīrups ir saražots, uz tās dalībvalsts apjomiem, kurā attiecīgs daudzums cukurbiešu, cukurniedru vai cigoriņu ir izaudzēts.

Attiecīgās dalībvalstis līdz 2006. gada 31. martam informē Komisiju par attiecīgajiem apjomiem.

Komisija pieņem lēmumu par pārskaitīšanu saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru.

▼B

2.  Attiecīgā gadījumā dalībvalsts sāk pamatsummu lineāru procentuālu samazināšanu, lai nodrošinātu tai noteiktā maksimāli pieļaujamā daudzuma ievērošanu.

42. pants

Valsts rezerve

1.  Dalībvalstis pēc jebkura iespējama samazinājuma saskaņā ar 41. panta 2. punktu sāk pamatsummu lineāru procentuālu samazināšanu, lai izveidotu valsts rezervi. Tāds samazinājums nav lielāks par 3 %.

2.  Valsts rezerve vēl iekļauj starpību starp VIII pielikumā minēto maksimāli pieļaujamo daudzumu un to pamatsummu kopējo apjomu, kas jāpiešķir lauksaimniekiem saskaņā ar vienreizējā maksājuma shēmu, pirms 1. punkta otrajā teikumā minētā samazinājuma.

3.  Dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai prioritāri piešķirtu pamatsummas lauksaimniekiem, kuri sāk lauksaimniecisko darbību pēc 2002. gada 31. decembra vai 2002. gadā, nesaņemot tajā gadā nevienu tiešo maksājumu, atbilstīgi objektīviem kritērijiem un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļojumus.

4.  Dalībvalstis izmanto valsts rezervi, lai atbilstīgi objektīviem kritērijiem un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļojumus, noteiktu pamatsummas lauksaimniekiem, kuri atrodas īpašā situācijā, kas jādefinē Komisijai saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru.

5.  Dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai atbilstīgi objektīviem kritērijiem un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļojumus, noteiktu pamatsummas lauksaimniekiem tajos apgabalos, uz kuriem attiecas pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas saistībā ar kādu no valsts intervences veidiem, lai novērstu zemes pamešanu un/vai lai kompensētu īpašos zaudējumus lauksaimniekiem minētajos apgabalos.

6.  Piemērojot 3. līdz 5. punktu, dalībvalstis var palielināt vienības vērtību, ievērojot tiesību vērtību reģionālā vidējā rādītāja robežas, un/vai tiesību skaitu, kas piešķirtas lauksaimniekiem.

7.  Dalībvalstis var sākt tiesību lineāru samazināšanu gadījumā, ja to valsts rezerve nav pietiekama 3. un 4. punktā minētajiem gadījumiem.

8.  Izņemot faktiska vai sagaidāma mantojuma nodošanas gadījumu un atkāpjoties no 46. panta, tiesības, kas noteiktas, izmantojot valsts rezervi, nevar nodot piecus gadus no to piešķiršanas.

Atkāpjoties no 45. panta 1. punkta, visas tiesības, kas nav izmantotas katru gadu piecu gadu periodā, tūlīt tiek ieskaitītas atpakaļ valsts rezervē.

9.  Atkāpjoties no 33. un 43. panta, gadījumā, ja saimniecība vai tās daļa, vai tiesības uz piemaksu pārskata periodā vai ne vēlāk kā ►M4  2004. gada 15. maijā ◄ tiek pārdotas vai iznomātas sešus gadus vai ilgāk, daļu no tiesībām, kas jāpiešķir pārdevējam vai iznomātājam, saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru var ieskaitīt atpakaļ valsts rezervē, ievērojot Komisijas paredzētos nosacījumus.

3. NODAĻA

TIESĪBAS UZ MAKSĀJUMU

1. iedaļa

Tiesības uz platībatkarīgo maksājumu

43. pants

Tiesību uz maksājumu noteikšana

1.  Neierobežojot 48. pantu, lauksaimnieks saņem tiesības uz maksājumu par hektāru, ko aprēķina, pamatsummu dalot ar trīs gadu vidējo lielumu, kurš attiecas uz visiem hektāriem, kas pārskata periodā deva tiesības uz tiešajiem maksājumiem, kuri uzskaitīti VI pielikumā.

Tiesību uz maksājumu kopējais skaits ir vienāds ar iepriekšminēto hektāru vidējo skaitu.

Gadījumā, kas minēts 37. panta 2. punktā, kopējais tiesību uz maksājumu skaits tomēr ir vienāds ar hektāru vidējo skaitu tajā pašā periodā, ko izmantoja pamatsummu noteikšanai, un tādām tiesībām uz maksājumu piemēro 42. panta 6. punktu.

2.  Šā panta 1. punktā minētajā hektāru skaitā vēl ietilpst:

▼M9

▼B

3.  Šā panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkā “lopbarības platība” saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2419/2001 ( 26 ) 5. pantu ir saimniecības platība, kas visā kalendārajā gadā bija pieejama dzīvnieku audzēšanai, ieskaitot kopīgā lietošanā esošās platības un platības, kurās tika izmantotas jauktas kultūras. Lopbarības platībā neietilpst:

4.  Tiesības uz maksājumu par hektāru negroza, ja vien nav paredzēts citādi.

44. pants

Tiesību uz maksājumu izmantošana

1.  Jebkuras tiesības uz maksājumu, saistībā ar hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu, dod tiesības uz tādas summas maksājumu, kas noteikta ar tiesībām uz maksājumu.

2.  “Hektārs, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu” ir jebkura saimniecības lauksaimniecības zeme, ko aizņem aramzeme un pastāvīgās ganības, izņemot zemes, uz kurām atrodas ilggadīgās kultūras, meži vai kuras izmanto ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām.

▼M4

“Hektārs, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu” ir arī platības, kas apstādītas ar apiņiem vai uz kurām attiecas pagaidu neaudzēšanas saistības, vai platības, kas aprēķinātas VII pielikuma H punkta otrajā daļā un līdz 1998. gada 1. maijam ir apstādītas ar olīvkokiem, izņemot Kipru un Maltu, kurām attiecīgais termiņš ir 2001. gada 31. decembris, vai platības, kurās ar jauniem olīvkokiem nomaina augošos olīvkokus, vai platības, uz kuru olīvkokiem attiecas apstiprinātas stādīšanas shēmas un kas ir reģistrētas ģeogrāfiskās informācijas sistēmā.

▼B

3.  Lauksaimnieks deklarē zemes gabalus, kuri atbilst hektāram, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu, saistībā ar visām tiesībām uz maksājumu. Izņemot force majeure gadījumu vai ārkārtas apstākļus, minētie zemes gabali ir lauksaimnieka rīcībā vismaz 10 mēnešus no datuma, kas jānosaka dalībvalstij, bet ne agrāk kā tā kalendārā gada 1. septembrī, kas ir pirms gada, kad iesniedz pieteikumu par dalību vienreizējā maksājuma shēmā.

4.  Dalībvalstis attiecīgi pamatotos gadījumos atļauj lauksaimniekam koriģēt deklarāciju, ja viņš ievēro to hektāru skaitu, kas atbilst viņa tiesībām uz maksājumu, un nosacījumus vienreizējā maksājuma piešķiršanai par attiecīgo platību.

45. pants

Neizmantotās tiesības uz maksājumu

1.  Jebkuras tiesības uz maksājumu, kas nav izmantotas 3 gadu periodā, piešķir valsts rezervei.

2.  Neizmantotās tiesības uz maksājumu tomēr nenodod atpakaļ valsts rezervē force majeure gadījumā un ārkārtas apstākļos 40. panta 4. punkta nozīmē.

46. pants

Tiesību uz maksājumu nodošana

1.  Tiesības uz maksājumu var nodot tikai tādam citam lauksaimniekam, kurš reģistrējies tajā pašā dalībvalstī, izņemot faktiska vai sagaidāma mantojuma nodošanas gadījumu.

Pat faktiska vai sagaidāma mantojuma gadījumā tiesības uz maksājumu tomēr var izmantot tikai tajā dalībvalstī, kur tiesības uz maksājumu tika noteiktas.

Dalībvalsts var nolemt, ka tiesības uz maksājumu var nodot vai izmantot tikai vienā un tajā pašā reģionā.

2.  Tiesības uz maksājumu var nodot, pārdodot vai izmantojot jebkuru citu galīgu nodošanu, kopā ar zemi vai bez tās. Turpretim nomu vai līdzīgus darījumu veidus atļauj tikai tad, ja līdz ar nodotajām tiesībām uz maksājumu ir nodots arī līdzvērtīgs skaits hektāru, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu.

Izņemot force majeure gadījumu vai ārkārtas apstākļus, kas minēti 40. panta 4. punktā, lauksaimnieks var nodot savas maksājumu tiesības bez zemes tikai pēc tam, kad viņš 44. panta nozīmē ir izmantojis vismaz 80 % no savām tiesībām uz maksājumu vismaz viena kalendārā gada laikā, vai pēc tam, kad viņš brīvprātīgi ir atdevis valsts rezervei visas tiesības uz maksājumu, kuras viņš nav izmantojis vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanas pirmajā gadā.

3.  Gadījumā, kad tiesības uz maksājumu tiek pārdotas kopā ar zemi vai bez tās, dalībvalstis, rīkojoties saskaņā ar Kopienas tiesību aktu vispārīgajiem principiem un atbilstīgi kritērijiem, kas jānosaka Komisijai saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru, var nolemt, ka daļa pārdoto tiesību uz maksājumu jānodod atpakaļ valsts rezervē vai ka to vienības vērtība jāsamazina par labu valsts rezervei.

2. iedaļa

Īpašiem nosacījumiem pakļautas tiesības uz maksājumu

47. pants

Maksājumi, kas rada īpašiem nosacījumiem pakļautas tiesības uz maksājumu

1.  Atkāpjoties no 43. un 44. panta, šādas no pārskata periodā piešķirtajiem maksājumiem radušās summas iekļauj pamatsummā saskaņā ar 48. pantā un VII pielikuma C punktā paredzētajiem nosacījumiem:

2.  Sākot no 2007. gada un atkāpjoties no 33., 43. un 44. panta, summas, kas rodas no piena ražošanas piemaksām un papildmaksājumiem, kuri paredzēti 95. un 96. pantā un kuri jāpiešķir 2007. gadā, iekļauj vienreizējo maksājumu shēmā, ievērojot 48. līdz 50. pantā paredzētos nosacījumus.

48. pants

Īpašiem nosacījumiem pakļautu tiesību uz maksājumu noteikšana

Ja lauksaimniekam tika piešķirti 47. pantā minētie maksājumi, bet viņam pārskata periodā nebija hektāru, kā minēts 43. pantā, vai ja tiesības uz maksājumu par hektāru rada summu, kas lielāka par EUR 5 000, lauksaimniekam attiecīgi ir tādas tiesības uz maksājumu:

49. pants

Nosacījumi

1.  Ja vien šajā iedaļā nav paredzēts citādi, tad citus šīs sadaļas noteikumus piemēro īpašiem nosacījumiem pakļautām tiesībām uz maksājumu.

2.  Atkāpjoties no 36. panta 1. punkta un 44. panta 1. punkta, lauksaimniekam, kuram ir tādas tiesības uz maksājumu, par ko viņam pārskata periodā nebija hektāru, dalībvalsts atļauj atkāpties no saistībām sniegt tiesību skaitam līdzvērtīgu skaitu tādu hektāru, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ar nosacījumu, ka viņš saglabā vismaz 50 % no lauksaimnieciskās darbības, ko viņš veica pārskata periodā un ko izsaka ganāmpulka vienībās (LU).

Tiesību uz maksājumu nodošanas gadījumā pārņēmējs var gūt labumu no tādas atkāpes tikai tad, ja tiek nodotas visas tās tiesības uz maksājumu, uz kurām attiecas atkāpe.

3.  Tiesības uz maksājumu, kas noteiktas saskaņā ar 48. pantu, nekoriģē.

50. pants

Piena ražošanas piemaksa un papildmaksājumi

1.  Neierobežojot 48. pantu un atkāpjoties no 37. un 43. panta, lauksaimnieks saņem tādu papildsummu par tiesībām, kas rodas, dalot saskaņā ar 95. un 96. pantu piešķiramās summas ar to tiesību skaitu, kuras viņam ir 2007. gadā, izņemot tiesības atstāt zemi atmatā.

Katras to tiesību uz maksājumu vienības vērtību, kas viņam ir 2007. gadā, palielina par minēto papildsummu.

2.  Gadījumos, kad viņa īpašumā nav nekādu tiesību, mutatis mutandis piemēro 48. un 49. pantu. Tādā gadījumā 48. panta piemērošanas nolūkā termins “hektāri” nozīmē hektārus, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu un kuri ir lauksaimnieka īpašumā 2007. gadā.

4. NODAĻA

ZEMES IZMANTOŠANA SASKAŅĀ AR VIENREIZĒJO MAKSĀJUMU SHĒMU

1. iedaļa

Zemes izmantošana

▼M4

51. pants

Zemes lauksaimnieciska izmantošana

Lauksaimnieki var izmantot saskaņā ar 44. panta 3. punktu deklarētos zemes gabalus visāda veida lauksaimnieciskai darbībai, izņemot:

▼B

52. pants

Kaņepju ražošana

1.  Gadījumā, ja audzē kaņepes, uz kurām attiecas KN kods 5302 10 00, izmantotajās šķirnēs tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,2 % un uz ražošanu attiecas līgums vai saistības, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1673/2000 2. panta 1. punktā. Dalībvalstis nosaka sistēmu izaudzēto kultūraugu tetrahidrokanabinola satura pārbaudei vismaz 30 % no šķiedru iegūšanai audzēto kaņepju platības, attiecībā uz kuru ir noslēgti līgumi vai iegūtas saistības. Ja tomēr dalībvalsts ievieš šādas audzēšanas iepriekšējas apstiprināšanas sistēmu, minimums ir 20 % no platības.

2.  Saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru uz maksājumu piešķiršanu attiecina dažu šķirņu sertificētu sēklu izmantošanu un deklarāciju par platībām, kurās audzē kaņepes šķiedru iegūšanai.

2. iedaļa

Tiesības atstāt zemi atmatā

53. pants

Tiesību atstāt zemi atmatā noteikšana

1.  Atkāpjoties no šīs regulas 37. un 43. panta, ja pārskata periodā uz lauksaimnieku attiecās saistības atstāt atmatā daļu viņa saimniecības zemes, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1251/1999 6. panta 1. punktu, tad trīs gadu vidējo summu, kas atbilst obligātajam maksājumam par atmatā atstāto zemi, kurš aprēķināts un koriģēts atbilstīgi VII pielikumam, un obligātās atmatā atstātās zemes hektāru trīs gadu vidējo skaitu neiekļauj to tiesību noteikšanā, kas minētas šīs regulas 43. pantā.

2.  Gadījumā, kas minēts 1. punktā, lauksaimnieks saņem tiesības par hektāru (še turpmāk “tiesības atstāt zemi atmatā”), ko aprēķina, dalot trīs gadu atmatas vidējo apjomu ar atmatā atstātās zemes hektāru trīs gadu vidējo apjomu, kā minēts 1. punktā.

Kopējais tiesību atstāt zemi atmatā skaits ir vienāds ar obligāto atmatā atstātās zemes hektāru vidējo skaitu.

54. pants

Tiesību atstāt zemi atmatā izmantošana

1.  Jebkuras tiesības atstāt zemi atmatā kopā ar hektāru, par ko ir tiesības pretendēt uz tiesībām atstāt zemi atmatā, dod tiesības uz tādas summas maksājumu, kas noteikta ar tiesībām atstāt zemi atmatā.

2.  Atkāpjoties no 44. panta 2. punkta, “hektārs, par ko ir tiesības pretendēt uz tiesībām atstāt zemi atmatā”, ir saimniecības lauksaimniecības platība, ko aizņem aramzeme, izņemot platības, uz kurām datumā, kas paredzēts platībatkarīgā atbalsta pieteikumu iesniegšanai 2003. gadā, bija ilggadīgās kultūras, meži vai kuras izmantoja ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām vai pastāvīgajām ganībām. ►M3  Attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm norādi uz datumu, kas paredzēts platībatkarīgā atbalsta pieteikumu iesniegšanai 2003. gadā, uzskata par norādi uz 2003. gada 30. jūniju. ◄

Ja pieteikumi iesniegti pēc 1995. gada 28. jūnija, šādas platības tomēr var uzskatīt par atmatu:

3.  Lauksaimnieki neizmanto ražošanā, bet atstāj atmatā hektārus, par kuriem var pretendēt uz tiesībām atstāt zemi atmatā.

4.  Atmatā atstātās zemes platības ir ne mazāk kā 0,1 ha lielas un 10 metrus platas. Pienācīgi pamatotu vides apsvērumu dēļ dalībvalstis var pieņemt platības, kas ir vismaz 5 metrus platas un 0,05 ha lielas.

5.  Dalībvalstis, ievērojot noteikumus, kas jānosaka saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru, var atkāpties no šā panta 2. punkta pirmās daļas, ja tās veic pasākumus, lai novērstu jebkādu ievērojamu kopējās lauksaimniecības platības, par ko var pretendēt uz tiesībām atstāt zemi atmatā, pieaugumu.

6.  Atkāpjoties no 36. panta 1. punkta un 44. panta 1. punkta, tiesības atstāt zemi atmatā var pieprasīt pirms jebkurām citām tiesībām.

7.  Saistības atstāt zemi atmatā turpina piemērot attiecībā uz nodotajām tiesībām atstāt zemi atmatā.

55. pants

Atbrīvojums no saistībām atstāt zemi atmatā

Uz lauksaimnieku neattiecas 54. pantā minētās saistības, ja:

56. pants

Atmatā atstātās zemes izmantošana

1.  Atmatā atstātajā zemē saglabā labus lauksaimniecības un vides apstākļus, kā noteikts saskaņā ar 5. pantu.

Neierobežojot 55. pantu, to neizmanto lauksaimnieciskiem mērķiem un uz tās neražo nekādus kultūraugus komerciāliem mērķiem.

2.  Uz to var attiekties rotācija.

3.  Ja barībā vai pārtikā izmantojamo blakusproduktu daudzums, kas radīsies, audzējot eļļas augus uz saskaņā ar 55. panta b) punktu atmatā atstātās zemes, pamatojoties uz paredzamajiem daudzumiem, par kuriem ir noslēgti līgumi ar lauksaimniekiem, gadā pārsniegs 1 miljonu tonnu, kas izteiktas kā sojas miltu ekvivalents, tad, lai ierobežotu šo daudzumu līdz 1 miljonam tonnu, jāsamazina saskaņā ar katru līgumu paredzamais daudzums, kuru var izmantot barībā vai pārtikā.

4.  Dalībvalstis var maksāt valsts atbalstu apmērā, kas nepārsniedz 50 % no izdevumiem, kuri saistīti ar tādu daudzgadīgu kultūraugu izveidi, kas paredzēti biomasas ražošanai atmatā atstātajā zemē.

57. pants

Citu noteikumu piemērošana

Ja vien šajā iedaļā nav paredzēts citādi, tad citus šīs sadaļas noteikumus piemēro tiesībām atstāt zemi atmatā.

5. NODAĻA

REĢIONĀLĀ UN FAKULTATĪVĀ IZPILDE

1. iedaļa

Reģionālā izpilde

58. pants

Reģionālais maksimāli pieļaujamā daudzuma piešķīrums, kā minēts 41. pantā

1.  Vēlākais līdz 2004. gada 1. augustam dalībvalsts var nolemt piemērot vienreizējo maksājumu shēmu, kas paredzēta 1. līdz 4. nodaļā, reģionālā līmenī, ievērojot šajā iedaļā paredzētos nosacījumus.

2.  Dalībvalstis nosaka reģionus atbilstīgi objektīviem kritērijiem.

Dalībvalstis, kam ir mazāk nekā trīs miljoni hektāru, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, var uzskatīt par vienu atsevišķu reģionu.

3.  Dalībvalsts sīkāk sadala 41. pantā minēto maksimāli pieļaujamo daudzumu starp reģioniem atbilstīgi objektīviem kritērijiem.

59. pants

Vienreizējo maksājumu shēmas reģionalizācija

1.  Attiecīgi pamatotos gadījumos un atbilstīgi objektīviem kritērijiem dalībvalsts var sadalīt reģionālo maksimāli pieļaujamo daudzumu kopējo apjomu, kas noteikts saskaņā ar 58. pantu, vai tā daļu starp visiem lauksaimniekiem, kuru saimniecības atrodas attiecīgajā reģionā, ieskaitot tos, kas neatbilst 33. pantā minētajam atbilstības kritērijam.

2.  Reģionālā maksimāli pieļaujamā daudzuma kopējā apjoma sadales gadījumā lauksaimnieki saņem tiesības, kur vienības vērtību aprēķina, dalot reģionālo maksimāli pieļaujamo daudzumu, kas noteikts saskaņā ar 58. pantu, ar hektāru, par kuriem 44. panta 2. punkta nozīmē ir tiesības pretendēt uz atbalstu, skaitu, kas noteikts reģionālā līmenī.

3.  Reģionālā maksimāli pieļaujamā daudzuma kopējā apjoma daļējas sadales gadījumā lauksaimnieki saņem tiesības, kur vienības vērtību aprēķina, dalot atbilstošo reģionālā maksimāli pieļaujamā daudzuma daļu, kas noteikta saskaņā ar 58. pantu, ar hektāru, par kuriem 44. panta 2. punkta nozīmē ir tiesības pretendēt uz atbalstu, skaitu, kas noteikts reģionālā līmenī.

Gadījumā, ja lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt arī tiesības, kas aprēķinātas par reģionālā maksimāli pieļaujamā daudzuma atlikušo daļu, katras tādu tiesību reģionālās vienības vērtību, izņemot tiesības atstāt zemi atmatā, palielina par summu, kura atbilst pamatsummai, kas dalīta ar viņa tiesību skaitu, kuras noteiktas saskaņā ar 4. punktu.

Šīs regulas 48. un 49. pantu piemēro mutatis mutandis.

4.  Tiesību skaits uz lauksaimnieku ir vienāds ar hektāru skaitu, ko viņš deklarē saskaņā ar 44. panta 2. punktu par vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanas pirmo gadu, izņemot force majeure gadījumu vai ārkārtas apstākļus 40. panta 4. punkta nozīmē.

60. pants

Zemes izmantošana

▼M4

1.  Ja dalībvalstis izmanto 59. pantā paredzēto iespēju, lauksaimnieki, atkāpjoties no 51. panta un saskaņā ar šā panta noteikumiem, var izmantot arī zemes gabalus, kas deklarēti atbilstīgi 44. panta 3. punktam, lai ražotu produktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 2200/96 1. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punktā, un kartupeļus, kas nav paredzēti kartupeļu cietes ražošanai un par kuriem atbalstu piešķir saskaņā ar minētās regulas 93. pantu, izņemot ilggadīgās kultūras, kas nav apiņi vai olīvkoki, kuri iestādīti līdz 1998. gada 1. maijam, vai jaunus olīvkokus, ar kuriem nomaina augošos olīvkokus, vai olīvkokus, uz kuriem attiecas apstiprinātas stādīšanas shēmas un kas ir reģistrēti ģeogrāfiskās informācijas sistēmā.

▼B

2.  Dalībvalsts nosaka hektāru skaitu, ko var izmantot atbilstīgi šā panta 1. punktam, atbilstīgi objektīviem kritērijiem dalot hektāru vidējo skaitu, ko izmantoja 1. punktā minēto produktu ražošanai valsts līmenī trīs gadu periodā no 2000. līdz 2002. gadam, starp reģioniem, kas noteikti saskaņā ar 58. panta 2. punktu. Hektāru vidējo skaitu valsts līmenī un hektāru skaitu reģionālā līmenī nosaka Komisija saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru, pamatojoties uz datiem, ko paziņojusi dalībvalsts.

3.  Robežās, kas attiecīgam reģionam noteiktas atbilstīgi 2. punktam, lauksaimniekam atļauj izmantot 1. punktā minēto iespēju:

4.  To hektāru skaita robežās, kas vēl ir pieejami pēc 3. punkta piemērošanas, lauksaimnieki var ražot 1. punktā minētos produktus, izmantojot tādu skaitu hektāru, uz kuriem neattiecas 3. punkts, to hektāru skaita robežās, ko izmanto 1. punktā minēto produktu ražošanai 2004. un/vai 2005. gadā, priekšroku dodot lauksaimniekiem, kuri jau ražoja produktus 2004. gadā to hektāru skaita robežās, ko izmantoja 2004. gadā.

Gadījumā, ja piemēro 71. pantu, 2004. un 2005. gadu aizstāj attiecīgi ar gadu pirms vienreizējā maksājuma shēmas piemērošanas gada un ar pašu piemērošanas gadu.

5.  Lai noteiktu 3. un 4. pantā minētos individuālos ierobežojumus, dalībvalsts attiecīgā gadījumā izmanto lauksaimnieka individuālos datus vai jebkurus citus pierādījumus, ko iesniedz lauksaimnieks.

6.  Hektāru skaits, par ko atļaujas noteiktas atbilstīgi šā panta 3. un 4. punktam, nekādā gadījumā nepārsniedz vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanas pirmajā gadā deklarēto to hektāru skaitu, par kuriem saskaņā ar 44. panta 2. punktu ir tiesības pretendēt uz atbalstu.

7.  Atļauju attiecīgajā reģionā izmanto ar atbilstošajām tiesībām uz maksājumu.

8.  Vēlākais, līdz 2007. gadam Komisija iesniedz Padomei ziņojumu, kam vajadzības gadījumā pievienoti atbilstoši priekšlikumi, par iespējamām sekām – tirgus un strukturālās attīstības izteiksmē – ko atstās šā panta īstenošana dalībvalstīs.

61. pants

Zālaugu platības

Gadījumā, ja piemēro 59. pantu, dalībvalstis atbilstīgi objektīviem kritērijiem var reģionālā maksimāli pieļaujamā daudzuma vai tā daļas robežās noteikt arī dažādas vienības vērtības tām tiesībām, kas jāpiešķir 59. panta 1. punktā minētajiem lauksaimniekiem, par hektāriem, kuros atrodas zālaugu platības datumā, kas paredzēts platībatkarīgā atbalsta pieteikumiem par 2003. gadu, un par jebkuru citu hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu, vai alternatīvi par hektāriem, kuros atrodas pastāvīgās ganības datumā, kas paredzēts platībatkarīgā atbalsta pieteikumiem par 2003. gadu, un par jebkuru citu hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu.

62. pants

Piena ražošanas piemaksa un papildmaksājumi

Atkāpjoties no 47. panta 2. punkta, dalībvalsts var nolemt, ka summas, kas rodas no piena ražošanas piemaksām un papildmaksājumiem, kuri paredzēti 95. un 96. pantā, pilnībā vai daļēji tiek iekļautas vienreizējā maksājuma shēmā no 2005. gada. Attiecīgi groza tiesības, kas noteiktas saskaņā ar šo punktu.

Pamatsumma minētajiem maksājumiem ir vienāda ar summām, kas jāpiešķir atbilstīgi 95. un 96. pantam un kas aprēķinātas, pamatojoties uz individuālo references daudzumu par pienu, kurš pieejams saimniecībā tā gada 31. martā, kad minētos maksājumus pilnībā vai daļēji iekļāva vienreizējā maksājuma shēmā.

Šīs regulas 48. līdz 50. pantu piemēro mutatis mutandis.

63. pants

Nosacījumi, kas attiecas uz tiesībām, kuras noteiktas saskaņā ar šo iedaļu

1.  Gadījumā, ja piemēro 59. pantu, tiesības, kas noteiktas saskaņā ar šo iedaļu, var nodot vai izmantot tikai tajā pašā reģionā vai tādos reģionos, kur tiesības par hektāru ir tādas pašas.

2.  Gadījumā, ja piemēro 59. pantu, atkāpjoties no 53. panta, jebkurš lauksaimnieks attiecīgajā reģionā saņem tiesības atstāt zemi atmatā.

Tiesību atstāt zemi atmatā skaitu nosaka, reizinot lauksaimnieka zemi, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu 54. panta 2. punkta nozīmē un kura deklarēta vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanas pirmajā gadā, ar atmatas koeficientu.

Atmatas koeficientu aprēķina, reizinot obligātās atmatas pamatkoeficientu, kas ir 10 %, ar attiecīgajā reģionā pastāvošo attiecību starp zemi, par kuru pārskata periodā piešķirti VI pielikumā minētie platībatkarīgie maksājumi par laukaugiem, un zemi, par kuru pārskata periodā ir tiesības pretendēt uz atbalstu 54. panta 2. punkta nozīmē.

Tiesību atstāt zemi atmatā vērtība ir reģionālā vērtība par maksājumu tiesībām, kā noteikts atbilstīgi 59. panta 2. punktam vai attiecīgā gadījumā 59. panta 3. punkta pirmajai daļai.

Tiesības atstāt zemi atmatā nesaņem tie lauksaimnieki, kas deklarē tādu hektāru skaitu, kurš mazāks nekā hektāru skaits 54. panta 2. punkta nozīmē, kas būtu vajadzīgs, lai saražotu tādu daudzumu tonnu, kurš vienāds ar 92 tonnām labības, kā noteikts IX pielikumā, pamatojoties uz ražām, kas noteiktas saskaņā ar reģionalizācijas plānu, kurš jāpiemēro attiecīgajā reģionā gadā pirms vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanas gada, dalot ar šā panta 2. punkta trešajā daļā minēto attiecību.

3.  Atkāpjoties no 43. panta 4. punkta un 49. panta 3. punkta un rīkojoties saskaņā ar Kopienas tiesību aktu vispārīgajiem principiem, dalībvalstis, vēlākais, līdz 2004. gada 1. augustam var nolemt uz tiesībām, kas noteiktas saskaņā ar šo iedaļu, attiecināt pakāpeniskus grozījumus atbilstīgi iepriekš noteiktiem pasākumiem un objektīviem kritērijiem.

▼M9

Tomēr dalībvalstis līdz 2006. gada 30. aprīlim var nolemt piemērot pirmajā daļā paredzēto atkāpi attiecībā uz cukurbiešu, cukurniedru un cigoriņu maksājumu komponenta iekļaušanu vienreizējo maksājumu shēmā.

▼B

4.  Ja vien šajā iedaļā nav paredzēts citādi, piemēro citus šīs sadaļas noteikumus.

2. iedaļa

Daļēja īstenošana

64. pants

Vispārīgi noteikumi

1.  Vēlākais, līdz 2004. gada 1. augustam dalībvalsts var nolemt valsts vai reģionālā līmenī piemērot vienreizējo maksājumu shēmu, kas paredzēta 1. līdz 4. nodaļā, ievērojot nosacījumus, kuri paredzēti šajā iedaļā.

2.  Atbilstīgi katras dalībvalsts izvēlei Komisija saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka maksimāli pieļaujamos daudzumus katram tiešajam maksājumam, kas minēts attiecīgi ►M4  66., 67., 68., 68.a un 69. pants ◄ .

Minētais maksimāli pieļaujamais daudzums ir vienāds ar katra tiešā maksājuma daļu valstij noteiktajā maksimāli pieļaujamajā daudzumā, kas minēts 41. pantā, kura pareizināta ar samazinājuma procentuālajām daļām, ko dalībvalstis piemēro saskaņā ar ►M4  66., 67., 68., 68.a un 69. pants ◄ .

Fiksētā maksimāli pieļaujamā daudzuma kopējo apjomu atskaita no valstij noteiktā maksimāli pieļaujamā daudzuma, kas minēts 41. pantā, saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru.

3.  Vēlākais, divus gadus pēc tam, kad visas dalībvalstis ir ieviesušas vienreizējo maksājumu shēmu, vai, vēlākais, līdz 2009. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Padomei ziņojumu, kam vajadzības gadījumā pievienoti atbilstoši priekšlikumi, par iespējamām sekām – tirgus un strukturālās attīstības izteiksmē – kas var rasties, dalībvalstīm izmantojot 2. un 3. iedaļā paredzētās iespējas.

65. pants

Tiesību noteikšana saskaņā ar šo iedaļu

1.  Par lauksaimniekiem piešķiramajām tiesībām pēc jebkura iespējama samazinājuma saskaņā ar 41. pantu, pamatsummas daļu, kas rodas no katra tiešā maksājuma, kurš minēts attiecīgi ►M4  66., 67., 68., 68.a un 69. pants ◄ , samazina par procentuālo daļu, kas jānosaka dalībvalstīm ►M4  66., 67., 68., 68.a un 69. pants ◄ noteiktajās robežās.

2.  Ja vien šajā iedaļā nav paredzēts citādi, pārējos šīs sadaļas noteikumus piemēro tiesībām, kas noteiktas par pamatsummas atlikušo daļu.

66. pants

Maksājumi par laukaugiem

Maksājumu par laukaugiem gadījumā dalībvalstis var:

67. pants

Maksājumi par aitu un kazu gaļu

Dalībvalstis var saglabāt līdz pat 50 % no 41. pantā minētā valstij noteiktā maksimāli pieļaujamā daudzuma daļas, kas atbilst VI pielikumā uzskaitītajiem maksājumiem par aitu un kazu gaļu.

Šādā gadījumā, ievērojot tā maksimāli pieļaujamā daudzuma robežas, kas noteikts saskaņā ar 64. panta 2. punktu, attiecīgā dalībvalsts katru gadu veic papildmaksājumu lauksaimniekiem.

Papildmaksājumu piešķir lauksaimniekiem, kuri audzē aitas un kazas, maksimāli līdz pat 50 % no VI pielikumā minētajiem maksājumiem par aitu un kazu gaļu, kas jāpiešķir saskaņā ar IV sadaļas 11. nodaļā paredzētajiem nosacījumiem.

68. pants

Maksājumi par liellopu gaļu

1.  Gadījumā, kad tiek veikti maksājumi par liellopu gaļu, dalībvalstis var saglabāt līdz pat 100 % no 41. pantā minētā valstij noteiktā maksimāli pieļaujamā daudzuma daļas, kas atbilst VI pielikumā minētajai kaušanas piemaksai par teļiem.

Šādā gadījumā, ievērojot tā maksimāli pieļaujamā daudzuma robežas, kas noteikts saskaņā ar 64. panta 2. punktu, attiecīgā dalībvalsts katru gadu veic papildmaksājumu lauksaimniekiem.

Papildmaksājumu piešķir par teļu nokaušanu maksimāli līdz pat 100 % no VI pielikumā minētās kaušanas piemaksas par teļiem, kas jāpiešķir saskaņā ar IV sadaļas 12. nodaļā paredzētajiem nosacījumiem.

2.  Dalībvalstis var arī:

▼M4

68.a pants

Maksājumi par apiņiem

Attiecībā uz maksājumiem par apiņiem dalībvalstis var ieturēt līdz 25 % no 41. pantā minētā valstij noteiktā maksimāli pieļaujamā daudzuma daļas, kas atbilst platībatkarīgajiem maksājumiem par apiņiem un atbalstam pagaidu neaudzēšanas periodā, kā noteikts VI pielikumā.

Šādā gadījumā, ievērojot maksimālo apjomu, kas noteikts saskaņā ar 64. panta 2. punktu, attiecīgā dalībvalsts katru gadu var paredzēt papildu maksājumu lauksaimniekiem un/vai maksājumu ražotāju grupām, kas atzītas saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1696/71 7. panta 3. punktu.

Papildu maksājumu piešķir lauksaimniekiem, kas audzē apiņus, par katru hektāru, nepārsniedzot 25 % no VI pielikumā minētajiem maksājumiem par hektāru, kuri jāpiešķir saskaņā ar IV sadaļas 10.d nodaļā paredzētajiem nosacījumiem.

Maksājumu atzītām ražotāju grupām piešķir, lai finansētu Regulas (EEK) Nr. 1696/71 7. panta a) līdz d) apakšpunktā minētos pasākumus.

▼B

69. pants

Īpašu lauksaimniecības veidu un kvalitatīvas ražošanas fakultatīva īstenošana

Dalībvalstis var saglabāt līdz pat 10 % no 41. pantā minētā valstij noteiktā maksimāli pieļaujamā daudzuma daļas, kas atbilst katrai VI pielikumā minētajai nozarei. Laukaugu, liellopu gaļas un aitu un kazu gaļas nozarē iepriekšminēto saglabāšanu ņem vērā, lai piemērotu maksimālās procentuālās daļas, kas noteiktas attiecīgi 66., 67. un 68. pantā.

Šādā gadījumā, ievērojot tā maksimāli pieļaujamā daudzuma robežas, kas noteikts saskaņā ar 64. panta 2. punktu, attiecīgā dalībvalsts katru gadu veic papildmaksājumu lauksaimniekiem tajā nozarē vai nozarēs, uz kuru(-ām) attiecas saglabāšana.

Papildmaksājumu piešķir par īpašiem lauksaimniecības veidiem, kas ir svarīgi vides aizsardzībai vai tās stāvokļa uzlabošanai, vai lauksaimniecības produktu tirdzniecības un kvalitātes uzlabošanai, ievērojot nosacījumus, kas jānosaka Komisijai saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru.

3. iedaļa

Fakultatīvi izņēmumi

70. pants

Dažu tiešo maksājumu fakultatīvi izņēmumi

1.  Dalībvalsts, vēlākais, līdz 2004. gada 1. augustam var nolemt izslēgt no vienreizējo maksājumu shēmas:

▼M8

2.  Neskarot Regulas (EEK) Nr. 2019/93 6. panta 2. punktu, dalībvalstis piešķir šā panta 1. punktā minētos tiešos maksājumus, kas noteikti, ievērojot tos maksimāli pieļaujamos apjomus, kuri noteikti saskaņā ar šīs regulas 64. panta 2. punktu, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti, attiecīgi, šīs regulas IV sadaļas 3. 6., un 7. līdz 13. nodaļā un Regulas (EEK) Nr. 2019/93 6. pantā.

▼B

Fiksētā maksimāli pieļaujamā daudzuma kopējo apjomu atskaita no valstij noteiktā maksimāli pieļaujamā daudzuma, kas minēts 41. pantā, saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru.

4. iedaļa

Fakultatīva pāreja

71. pants

Fakultatīvs pārejas laiks

1.  Dalībvalsts, vēlākais, līdz 2004. gada 1. augustam var nolemt piemērot vienreizējo maksājumu shēmu pēc pārejas laika, kurš beidzas vai nu 2005. gada 31. decembrī vai 2006. gada 31. decembrī, ja īpaši lauksaimniecības apstākļi to attaisno.

Ja attiecīgā dalībvalsts nolemj piemērot vienreizējo maksājumu shēmu līdz pārejas laika beigām, tā lēmumu pieņem, vēlākais, līdz tā kalendārā gada 1. augustam, kas ir pirms kalendārā gada, attiecībā uz kuru piemēros vienreizējo maksājumu shēmu.

▼M4

Attiecībā uz apiņiem pirmajā daļā minētais termiņš beidzas 2005. gada 31. decembrī. Pirmajā daļā minēto pārejas periodu nepiemēro attiecībā uz kokvilnu, olīveļļu un galda olīvām un tabaku.

▼M8

2.  Neskarot šīs regulas 70. panta 2. punktu, pārejas laikposmā attiecīgā valsts veic katru no VI pielikumā minētajiem tiešajiem maksājumiem, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti, attiecīgi, šīs regulas IV sadaļas 3., 6. un 7. līdz 13. nodaļā un Regulas (EEK) Nr. 2019/93 6. pantā, un to maksimāli pieļaujamo budžeta apjomu, kurš atbilst tādu tiešo maksājumu daļai 41. pantā minētajā valstij noteiktajā maksimāli pieļaujamā daudzumā, ko Komisija saskaņā ar šīs regulas 144. panta 2. punktā minēto procedūru noteikusi katram tiešajam maksājumam.

▼B

Gadījumā, kad jāveic maksājums par žāvētu rupjo lopbarību, dalībvalstis piešķir atbalstu, ievērojot nosacījumus, kas jāparedz saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru, iepriekš minēto budžeta ierobežojumu ietvaros.

3.  Vienreizējo maksājumu shēmu piemēro tā kalendārā gada 1. janvārī, kas seko kalendārajam gadam, kurā beidzas pārejas laiks.

Šādā gadījumā attiecīgās dalībvalstis pieņem lēmumus, kas minēti 58. panta 1. punktā, 63. panta 3. punktā, 64. panta 1. punktā un 70. pantā, līdz 2005. vai 2006. gada 1. augustam atbilstīgi termiņam, par ko nolemts saskaņā ar šā panta 1. punktu.

4.  Komisija saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru veic vajadzīgos pasākumus, ja minētā pārejas laika piemērošana rada nopietnus konkurences izkropļojumus Kopienas tirgū, un lai nodrošinātu Kopienas starptautisko saistību ievērošanu.

▼M3

6. NODAĻA

ĪSTENOŠANA JAUNAJĀS DALĪBVALSTĪS

71.a pants

1.  Ja vien šajā nodaļā nav paredzēts citādi, šīs sadaļas noteikumi attiecas uz jaunajām dalībvalstīm.

Nepiemēro 33., 34., 37., 38., 39. pantu, 40. panta 1., 2., 3. un 5. punktu, 41., 42., 43., 47. līdz 50., 53. un 58. līdz 63. pantu.

2.  Ikviena jaunā dalībvalsts, kas piemēro vienoto platībmaksājumu shēmu, pieņem 64. panta 1. punktā un 71. panta 1. punktā minētos lēmumus līdz tā gada 1. augustam, kas ir pirms gada, kurā tā pirmo reizi piemēros vienoto platībmaksājumu shēmu.

▼M9

3.  Jebkura jaunā dalībvalsts, kas iesniedz pieteikumu par līdzdalību vienotā platībmaksājuma shēmā, papildus 44. panta 2. punktā noteiktajiem atbilstības nosacījumiem var noteikt, ka “hektārs, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu” nozīmē saimniecības jebkādu lauksaimniecības zemes platību, kura ir uzturēta labā lauksaimnieciskā stāvoklī 2003. gada 30. jūnijā, neatkarīgi no tā, vai minētajā datumā tā tiek izmantota lauksaimnieciskajai ražošanai vai ne.

Jebkura jaunā dalībvalsts, kas iesniedz pieteikumu par līdzdalību vienotā platībmaksājuma shēmā, var arī noteikt, ka atbilstīgās platības minimālais apjoms vienai saimniecībai, par ko var noteikt tiesības saņemt maksājumus un par ko var piešķirt maksājumus, ir atbilstīgās platības minimālais apjoms vienai saimniecībai, kurš ir noteikts saskaņā ar 143.b panta 5. punkta otro daļu.

▼M3

71.b pants

Atbalsta pieteikums

1.  Lauksaimnieki iesniedz pieteikumus par atbalsta saņemšanu saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu līdz datumam, ko nosaka jaunās dalībvalstis, bet ne vēlāk kā līdz 15. maijam.

2.  Izņemot nepārvaramas varas gadījumus un izņēmuma apstākļus 40. panta 4. punkta nozīmē, tiesības nepiešķir tiem lauksaimniekiem, kuri uz vienreizējo maksājumu shēmu nav pieteikušies līdz pirmā vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanas gada 15. maijam.

3.  Summas, kas atbilst minētajām nepiešķirtajām tiesībām, ieskaita atpakaļ 71.d pantā minētajā valsts rezervē, un tās ir pieejamas pārdalei.

▼M9

71.c pants

Maksimāli pieļaujamais daudzums

Maksimāli pieļaujamais daudzums jaunajām dalībvalstīm ir noteikts VIIIa pielikumā. Izņemot maksājumus par tajā norādīto žāvētu rupjo lopbarību, cukuru un cigoriņiem, maksimāli pieļaujamo daudzumu aprēķina, ņemot vērā 143.a pantā paredzēto palielinājuma grafiku un tādēļ tas nav jāsamazina.

Regulas 41. panta 1.a punktu piemēro mutatis mutandis.

▼M3

71.d pants

Valsts rezerve

▼M9

1.  Katra jaunā dalībvalsts veic tai noteiktā maksimāli pieļaujamā daudzuma lineāru procentuālu samazināšanu, lai veidotu valsts rezervi. Šis samazinājums nav lielāks par 3 %, neskarot 71.b panta 3. punkta piemērošanu. Tomēr tas var pārsniegt 3 %, ja šā panta 3. punkta piemērošanai ir vajadzīgs lielāks samazinājums.

▼M3

2.  Jaunās dalībvalstis izmanto valsts rezervi, lai atbilstīgi objektīviem kritērijiem un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un lai izvairītos no traucējumiem tirgū un konkurences izkropļojumiem, piešķirtu tiesības uz maksājumu lauksaimniekiem, kuri atrodas īpašā situācijā, kas jādefinē Komisijai saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru.

3.  Pirmajā gadā, kad piemēro vienreizējo maksājumu shēmu, jaunās dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai atbilstīgi objektīviem kritērijiem un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un lai izvairītos no traucējumiem tirgū un konkurences izkropļojumiem, tiesības uz maksājumiem piešķirtu tiem lauksaimniekiem īpašās nozarēs, kuri atrodas īpašā situācijā sakarā ar pāreju uz vienreizējo maksājumu shēmu. Šādas tiesības uz maksājumiem piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas jāparedz Komisijai atbilstīgi 144. panta 2. punktā minētajai procedūrai.

4.  Piemērojot 2. un 3. punktu, jaunās dalībvalstis var palielināt tiesību vienības vērtību EUR 5 000 robežās un/vai tiesību skaitu, kas piešķiramas lauksaimniekiem.

5.  Jaunās dalībvalstis veic tiesību lineāru samazināšanu, ja to valsts rezerve nav pietiekama 2. un 3. punktā minētajiem gadījumiem.

▼M9

6.  Izņemot faktiska vai sagaidāma mantojuma nodošanas gadījumu un ja piemēro 3. punktu, kā arī atkāpjoties no 46. panta, tiesības, kas noteiktas, izmantojot valsts rezervi, nenodod piecus gadus pēc to piešķiršanas.

▼M3

Atkāpjoties no 45. panta 1. punkta, visas tiesības, kas nav izmantotas katru gadu piecu gadu laika posmā, tūlīt tiek ieskaitītas atpakaļ valsts rezervē.

▼M9

7.  Jaunās dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai atbilstīgi objektīviem kritērijiem un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļojumus, noteiktu pamatsummas lauksaimniekiem tajos apgabalos, uz kuriem attiecas restrukturizācijas un/vai attīstības programmas saistībā ar kādu no valsts intervences veidiem, lai novērstu zemes pamešanu un/vai lai kompensētu īpašos zaudējumus lauksaimniekiem minētajos apgabalos.

▼M3

71.e pants

Reģionālā 71.c pantā minētā maksimuma piešķiršana

1.  Jaunās dalībvalstis vienreizējo maksājumu shēmu piemēro reģionu līmenī.

2.  Šos reģionus jaunās dalībvalstis nosaka atbilstīgi objektīviem kritērijiem.

Tās jaunās dalībvalstis, kam ir mazāk nekā trīs miljoni hektāru, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, var uzskatīt par vienu atsevišķu reģionu.

▼M9

Tomēr jaunās dalībvalstis, kas iesniegušas pieteikumu par līdzdalību vienotā platībmaksājuma shēmā, var uzskatīt par vienotu reģionu.

▼M3

3.  Pēc 71.d pantā paredzētā samazinājuma katra jaunā dalībvalsts atbilstīgi objektīviem kritērijiem sadala tai noteikto maksimāli pieļaujamo daudzumu, kas minēts 71.c pantā, starp reģioniem.

71.f pants

Vienreizējo maksājumu shēmas reģionalizācija

1.  Visi lauksaimnieki, kuru saimniecības atrodas attiecīgajā reģionā, saņem tiesības, kuru vienības vērtība aprēķināta, reģionālo maksimāli pieļaujamo daudzumu, kas noteikts saskaņā ar 71.e pantu, dalot ar reģionu līmenī noteiktu to hektāru skaitu, par kuriem 44. panta 2. punkta nozīmē ir tiesības pretendēt uz atbalstu.

2.  Tiesību skaits vienam lauksaimniekam ir vienāds ar hektāru skaitu, ko viņš deklarē saskaņā ar 44. panta 2. punktu pirmajam vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanas gadam, izņemot nepārvaramas varas gadījumus vai izņēmuma apstākļus 40. panta 4. punkta nozīmē.

3.  Tiesības uz maksājumu par hektāru negroza, ja vien nav paredzēts citādi.

71.g pants

Zemes izmantošana

▼M4

1.  Lauksaimnieki, atkāpjoties no 51. panta un saskaņā ar šā panta noteikumiem, var izmantot arī zemes gabalus, kas deklarēti atbilstīgi 44. panta 3. punktam, lai ražotu produkciju, kas minēta Regulas (EK) Nr. 2200/96 1. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punktā, un kartupeļus, kas nav paredzēti kartupeļu cietes ražošanai un par kuriem atbalstu piešķir saskaņā ar šīs regulas 93. pantu, izņemot ilggadīgās kultūras, kas nav apiņi vai olīvkoki, kuri iestādīti līdz 1998. gada 1. maijam vai Kiprā un Maltā līdz 2001. gada 31. decembrim, vai jaunus olīvkokus, ar kuriem nomaina augošos olīvkokus, vai olīvkokus, uz kuriem attiecas apstiprinātas stādīšanas shēmas un kas ir reģistrēti ģeogrāfiskās informācijas sistēmā.

▼M3

2.  Jaunās dalībvalsts nosaka hektāru skaitu, ko var izmantot saskaņā ar 1. punktu, atbilstīgi objektīviem kritērijiem sadalot hektāru vidējo skaitu, kurus izmantoja 1. punktā minēto produktu ražošanai valsts līmenī trīs gadu laika posmā no 2000. līdz 2002. gadam, pēc reģioniem, kas noteikti saskaņā ar 71.e panta 2. punktu. Hektāru vidējo skaitu valsts līmenī un hektāru skaitu reģionu līmenī nosaka Komisija saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru, pamatojoties uz datiem, ko paziņojusi jaunā dalībvalsts.

3.  Robežās, kas attiecīgam reģionam noteiktas atbilstīgi 2. punktam, lauksaimniekam atļauj izmantot 1. punktā minēto iespēju:

4.  To hektāru skaita robežās, kas vēl ir pieejami pēc 3. punkta prasību piemērošanas, lauksaimnieki var ražot 1. punktā minētos produktus, izmantojot tādu skaitu hektāru, uz kuriem neattiecas 3. punkts, to hektāru skaita robežās, ko izmanto 1. punktā minēto produktu ražošanai 2004. un/vai 2005. gadā, priekšroku dodot lauksaimniekiem, kuri produktus 2004. gadā jau ražoja to hektāru skaita robežās, ko izmantoja 2004. gadā.

Ja piemēro 71. panta vai 143.b panta prasības, tad 2004. un 2005. gadu aizstāj attiecīgi ar gadu pirms vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanas gada un ar pašu piemērošanas gadu.

5.  Lai noteiktu 3. un 4. punktā minētās individuālās robežas, jaunās dalībvalstis izmanto lauksaimnieka individuālos datus, ja tādi ir pieejami, vai jebkurus citus pierādījumus, ko iesniedz lauksaimnieks.

6.  Hektāru skaits, par ko atļaujas noteiktas saskaņā ar 3. un 4. punktu, nekādā ziņā nepārsniedz pirmajā vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanas gadā deklarēto to hektāru skaitu, par kuriem saskaņā ar 44. panta 2. punktu ir tiesības pretendēt uz atbalstu.

7.  Atļauju attiecīgajā reģionā izmanto kopā ar atbilstošajām tiesībām uz maksājumu.

8.  Ziņojums, kas minēts 60. pantā, attiecas arī uz īstenošanu jaunajās dalībvalstīs.

71.h pants

Zālaugu platības

Jaunās dalībvalstis atbilstīgi objektīviem kritērijiem reģionālā maksimāli pieļaujamā daudzuma vai tā daļas robežās var noteikt arī atšķirīgas vienības vērtības tām tiesībām, kas piešķiramas 71.f panta 1. punktā minētajiem lauksaimniekiem, par zālaugu patību hektāriem, kuri noteikti 2003. gada 30. jūnijā, un par jebkuru citu hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu, vai alternatīvi par hektāriem, kuros atrodas pastāvīgās ganības, kas noteiktas 2003. gada 30. jūnijā, un par jebkuru citu hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu.

71.i pants

Piena ražošanas piemaksa un papildmaksājumi

Summas, kas atbilst piena ražošanas piemaksām un papildmaksājumiem saskaņā ar 95. un 96. pantu un kas piešķiramas 2007. gadā, no 2007. gada iekļauj vienreizējo maksājumu shēmā.

Taču jaunās dalībvalstis var nolemt, ka summas, kas atbilst piena ražošanas piemaksām un papildmaksājumiem saskaņā ar 95. un 96. pantu, vienreizējo maksājumu shēmā daļēji vai pilnā apmērā iekļauj no 2005. gada. Attiecīgi groza tiesības, kas noteiktas saskaņā ar šo punktu.

Summa, ko izmanto tiesību noteikšanai saistībā ar minētajiem maksājumiem, ir vienāda ar summām, kuras jāpiešķir atbilstīgi 95. un 96. pantam un kuras aprēķinātas, pamatojoties uz individuālo references daudzumu pienam, kurš pieejams saimniecībā tā gada 31. martā, kad minētos maksājumus pilnībā vai daļēji iekļāva vienreizējo maksājumu shēmā.

Atkāpjoties no 71.a panta 1. punkta, mutatis mutandis, piemēro 48., 49. un 50. panta prasības.

71.j pants

Tiesības atstāt zemi atmatā

1.  Lauksaimnieki daļu savu tiesību uz maksājumiem saņem kā tiesības atstāt zemi atmatā.

2.  Tiesību atstāt zemi atmatā skaitu nosaka, reizinot lauksaimnieka zemi, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu 54. panta 2. punkta nozīmē un kura deklarēta vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanas pirmajā gadā, ar piemērojamo atmatas koeficientu.

Atmatas koeficientu aprēķina, obligātās atmatas 10 % pamatkoeficientu pareizinot ar attiecību starp 101. panta trešajā daļā minēto reģionu pamatplatību vai pamatplatībām attiecīgajā reģionā un zemi, par kuru 54. panta 2. punkta nozīmē ir tiesības pretendēt uz atbalstu.

3.  Tiesību atstāt zemi atmatā vērtība ir reģionālā vērtība tiesībām uz maksājumu, kas noteikta atbilstīgi 71.f panta 1. punktam.

4.  Šā panta 1. līdz 3. punkts neattiecas uz lauksaimniekiem, kuri deklarē mazāk par to hektāru skaitu 54. panta 2. punkta nozīmē, kāds būtu vajadzīgs, lai saražotu tādu tonnu skaitu, kas vienāds ar 92 tonnām graudaugu produktu, kā noteikts IX pielikumā, pamatojoties uz XI b pielikumā minēto references ražību, kāda piemērojama jaunajām dalībvalstīm, kur atrodas saimniecības, dalot ar 2. punkta otrajā daļā minēto attiecību.

71.k pants

Nosacījumi attiecībā uz tiesībām

1.  Atkāpjoties no 46. panta 1. punkta prasībām, saskaņā ar šo nodaļu noteiktās tiesības var nodot tikai tajā pašā reģionā vai starp tiem reģioniem, kuros ir identiskas tiesības par hektāru.

2.  Jaunās dalībvalstis, vēlākais, līdz tā gada 1. augustam, kas ir pirms pirmā vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanas gada, var pieņemt lēmumu atbilstīgi Kopienu tiesību vispārējam principam arī par to, ka saskaņā ar šo nodaļu noteiktās tiesības ir pakļautas pakāpeniskiem grozījumiem atbilstīgi iepriekš noteiktiem pasākumiem un objektīviem kritērijiem.

71.l pants

Fakultatīvā izpilde

1.  Uz jaunajām dalībvalstīm attiecas 5. nodaļas 2., 3. un 4. iedaļas prasības saskaņā ar šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem. Taču 4. iedaļas prasības neattiecas uz jaunajām dalībvalstīm, kas piemēro 143.b pantā minēto vienotā platībmaksājuma shēmu.

2.  Jebkuru norādi 5. nodaļas 2. un 3. iedaļā uz 41. pantu, jo īpaši attiecībā uz valstij noteikto(-ajiem) maksimāli pieļaujamo(-ajiem) daudzumu(-iem), uzskata par norādi uz 71.c pantu.

3.  Ziņojumā, kas minēts 64. panta 3. punktā, iekļauj šajā nodaļā paredzētās izvēles iespējas.

▼M9

71.m pants

Lauksaimnieki, kuriem nav hektāru, par ko ir tiesības pretendēt uz atbalstu

Atkāpjoties 36. panta un 44. panta 2. punkta, dalībvalsts atļauj lauksaimniekam, kuram piešķirti 47. pantā minētie maksājumi vai kurš darbojās 47. pantā minētajā nozarē un iegūst tiesības uz maksājumiem saskaņā ar 71.d pantu, taču kuram vienreizējā maksājuma shēmas īstenošanas pirmajā gadā nav hektāru, par ko ir tiesības pretendēt uz atbalstu, 44. panta 2. punkta nozīmē, atkāpties no pienākuma sniegt tiesību skaitam līdzvērtīgu skaitu tādu hektāru, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ar nosacījumu, ka viņš saglabā vismaz 50 % no lauksaimnieciskās darbības, ko viņš veica pirms pārejas uz vienreizējā maksājuma shēmu un ko izsaka ganāmpulka vienībās (LU).

Tiesību uz maksājumu nodošanas gadījumā pārņēmējs var izmantot tādu atkāpi tikai tad, ja tiek nodotas visas tās tiesības uz maksājumu, uz kurām attiecas atkāpe.

▼B

IV SADAĻA

CITAS ATBALSTA SHĒMAS

1. NODAĻA

ĪPAŠĀ KVALITĀTES PIEMAKSA PAR CIETAJIEM KVIEŠIEM

72. pants

Piemērošanas joma

Atbalstu piešķir lauksaimniekiem, kas ražo cietos kviešus, uz kuriem attiecas KN kods 1001 10 00, ievērojot šajā nodaļā paredzētos nosacījumus.

73. pants

Apjoms un tiesības pretendēt uz atbalstu

1.  Atbalsts ir EUR 40 par hektāru.

2.  Maksājumu piešķir tad, ja mannas putraimu vai makaronu izstrādājumu (pastas) ražošanai izmantots konkrēts daudzums atzītu šķirņu sertificētu sēklu, ko ražošanas zonā atzīst par augstākā labuma sēklām.

74. pants

Platības

▼M3

1.  Atbalstu piešķir par valsts pamatplatībām tradicionālajās ražošanas zonās, kas uzskaitītas X pielikumā.

Pamatplatības ir šādas:

▼B

2.  Dalībvalsts var savu pamatplatību sīkāk sadalīt pamata apakšplatībās saskaņā ar objektīviem kritērijiem.

75. pants

Platības limita pārsniegšana

1.  Ja platība, par ko pieprasīts atbalsts, pārsniedz pamatplatību, tad katra lauksaimnieka platību, par kuru pieprasīts atbalsts, attiecīgajā gadā proporcionāli samazina.

2.  Ja dalībvalsts savu pamatplatību sīkāk sadala pamata apakšplatībās, tad 1. punktā paredzēto samazinājumu piemēro tikai tiem lauksaimniekiem, kas atrodas pamata apakšplatībās, kurās ierobežojumi ir pārsniegti. Platību samazina tad, ja attiecīgajā dalībvalstī platības, kas atrodas pamata apakšplatībās, kurās ierobežojumi nav pārsniegti, ir atkārtoti pārdalītas pamata apakšplatībās, kuru ierobežojumi ir pārsniegti.

2. NODAĻA

PIEMAKSA PAR PROTEĪNAUGIEM

76. pants

Darbības joma

Atbalstu piešķir lauksaimniekiem, kuri ražo proteīnaugus saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajiem nosacījumiem.

Pie proteīnaugiem pieder:

77. pants

Atbalsta apjoms un tiesības pretendēt uz atbalstu

Atbalsts ir EUR 55,57 par hektāru proteīnaugu, kuru raža novākta pēc posma, kurā notikusi nogatavināšana ar pienskābi.

Par kultūraugiem, ko audzē pilnībā apsētās platībās un ko kultivē saskaņā ar vietējiem standartiem, bet kas nesasniedz posmu, kurā notiek nogatavināšana ar pienskābi, ārkārtas laika apstākļu dēļ, ko atzinusi attiecīgā dalībvalsts, tomēr saglabājas tiesības pretendēt uz atbalstu, ja konkrētās platības neizmanto nevienam citam nolūkam līdz minētajam audzēšanas posmam.

78. pants

Platība

▼M3

1.  Ar šo nosaka maksimālo garantēto platību 1 600 000 ha apjomā, par kuru var piešķirt atbalstu.

▼B

2.  Ja platība, par ko pieprasa atbalstu, pārsniedz maksimālo garantēto platību, tad katra lauksaimnieka platību, par kuru pieprasīts atbalsts, attiecīgajā gadā proporcionāli samazina saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru.

3. NODAĻA

KULTŪRATKARĪGAIS MAKSĀJUMS PAR RĪSIEM

79. pants

Darbības joma

Atbalstu piešķir lauksaimniekiem, kas ražo rīsus, uz kuriem attiecas KN kods 1006 10, ievērojot šajā nodaļā paredzētos nosacījumus.

80. pants

Atbalsta apjoms un tiesības pretendēt uz atbalstu

1.  Atbalstu piešķir par hektāru zemes, kura apsēta ar rīsiem un uz kuras kultūraugus saglabā vismaz līdz ziedēšanas sākumam parastos augšanas apstākļos.

Par kultūraugiem, ko audzē pilnībā apsētās platībās un ko audzē saskaņā ar vietējiem standartiem, bet kas nesasniedz ziedēšanas posmu ārkārtas laika apstākļu dēļ, kurus atzinusi attiecīgā dalībvalsts, tomēr saglabājas tiesības pretendēt uz atbalstu, ja konkrētās platības neizmanto nevienam citam nolūkam līdz minētajam audzēšanas posmam.

▼M3

2.  Atbalsts atbilstīgi ražām attiecīgajās dalībvalstīs ir šāds:

81. pants

Platības

Ar šo nosaka katras ražotājas dalībvalsts pamatplatību. Tomēr Francijai nosaka divas pamatplatības. Pamatplatības ir šādas:

Dalībvalsts savu pamatplatību vai pamatplatības var sīkāk sadalīt pamata apakšplatībās atbilstīgi objektīviem kritērijiem.

▼B

82. pants

Platību limita pārsniegšana

1.  Ja dalībvalstī rīsu audzēšanai nodotā platība konkrētā gadā pārsniedz 81. pantā norādīto pamatplatību, katra lauksaimnieka platību, par kuru pieprasīts atbalsts, attiecīgajā gadā proporcionāli samazina.

2.  Ja dalībvalsts savu pamatplatību vai pamatplatības sīkāk sadala pamata apakšplatībās, 1. punktā paredzēto samazinājumu piemēro tikai tiem lauksaimniekiem, kas atrodas pamata apakšplatībās, kurās noteiktie ierobežojumi ir pārsniegti. Platību samazina tad, ja attiecīgajā dalībvalstī platības, kas atrodas pamata apakšplatībās, kurās ierobežojumi nav pārsniegti, ir atkārtoti pārdalītas pamata apakšplatībās, kurās noteiktie ierobežojumi ir pārsniegti.

4. NODAĻA

PLATĪBATKARĪGIE MAKSĀJUMI PAR RIEKSTIEM

83. pants

Kopienas atbalsts

1.  Kopienas atbalstu piešķir lauksaimniekiem, kuri ražo riekstus saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajiem nosacījumiem.

Pie riekstiem pieskaita:

2.  Dalībvalstis var piešķirt atšķirīgu atbalstu atkarībā no produktiem vai palielinot vai samazinot valsts garantētās platības, kas noteiktas 84. panta 3. punktā. Katrā dalībvalstī konkrētā gadā piešķirtā atbalsta kopējā summa tomēr nav lielāka par maksimāli pieļaujamo daudzumu, kas minēts 84. panta 1. punktā.

▼M3

84. pants

Platības

1.  Dalībvalsts piešķir Kopienas atbalstu tā maksimāli pieļaujamā daudzuma robežās, ko aprēķina, tai garantētās platības hektāru skaitu, kā noteikts 3. punktā, pareizinot ar vidējo summu EUR 120,75.

▼M4

2.  Ar šo nosaka maksimālo garantēto platību, kas ir 815 600 ha.

▼M3

3.  Maksimālo garantēto platību, kas minēta 2. punktā, sadala šādās valstij garantētajās platībās:

4.  Dalībvalsts var savu valstij garantēto platību sīkāk sadalīt apakšplatībās atbilstīgi objektīviem kritērijiem, jo īpaši reģionu līmenī vai atkarībā no ražošanas.

▼B

85. pants

Pamata apakšplatību limita pārsniegšana

Ja dalībvalsts savu valsts garantēto platību sīkāk sadala pamata apakšplatībās un ja viena vai vairākas pamata apakšplatības tiek pārsniegtas, tad katra lauksaimnieka platību, par kuru pieprasa Kopienas atbalstu, attiecīgajā gadā proporcionāli samazina lauksaimniekiem, kas atrodas tajās pamata apakšplatībās, kurās noteiktie ierobežojumi ir pārsniegti. Platību samazina tad, ja attiecīgajā dalībvalstī platības, kas atrodas pamata apakšplatībās, kurās ierobežojumi nav pārsniegti, ir atkārtoti pārdalītas pamata apakšplatībās, kurās noteiktie ierobežojumi ir pārsniegti.

86. pants

Nosacījumi, kas attiecas uz tiesībām pretendēt uz atbalstu

1.  Kopienas atbalsta maksājums ir jo īpaši atkarīgs no minimālā zemes gabala izmēra un koku blīvuma.

2.  Par platībām, kas iekļautas uzlabojumu veikšanas plānos Padomes 1972. gada 18. maija Regulas (EEK) Nr. 1035/72 par augļu un dārzeņu tirgus kopīgo organizāciju ( 31 ) 14. panta b) punkta nozīmē, ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar minēto shēmu tā nākamā gada 1. janvārī, kas seko gadam, kurā beidzas uzlabojumu plāna termiņš.

3.  Dalībvalstis var paredzēt nosacījumu, ka Kopienas atbalstu piešķir tad, ja lauksaimnieks pieder ražotāju organizācijai, kas atzīta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 11. vai 14. pantu.

4.  Ja piemēro 3. punkta noteikumus, dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto atbalsta maksājumu veic ražotāju organizācijai savu locekļu vārdā. Atbalsta apjomu, ko saņem ražotāju organizācijas, izmaksā to locekļiem. Dalībvalstis tomēr var atļaut ražotāju organizācijai, kā kompensāciju par tās locekļiem sniegtajiem pakalpojumiem, samazināt Kopienas atbalsta summu maksimāli par 2 %.

87. pants

Valsts atbalsts

1.  Dalībvalstis var papildus Kopienas atbalstam piešķirt valsts atbalstu, kas nepārsniedz EUR 120,75 par hektāru gadā.

2.  Valsts atbalstu var izmaksāt tikai par tām platībām, par kurām saņem Kopienas atbalstu.

3.  Dalībvalstis var paredzēt nosacījumu, ka valsts atbalstu piešķir tad, ja lauksaimnieks pieder ražotāju organizācijai, kas atzīta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 11. vai 14. pantu.

5. NODAĻA

ATBALSTS PAR KULTŪRAUGIEM AR AUGSTU ENERĢĒTISKO VĒRTĪBU

88. pants

Atbalsts

Atbalstu EUR 45 apmērā par hektāru gadā piešķir par platībām, kas apsētas ar kultūraugiem, kam ir augsta enerģētiskā vērtība un ko izmanto saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajiem nosacījumiem.

Kultūraugi ar augstu enerģētisko vērtību ir kultūraugi, ko piegādā, lai ražotu galvenokārt šādus produktus ar augstu enerģētisko vērtību:

89. pants

Platības

1.  Ar šo nosaka maksimālo garantēto platību 1 500 000 ha apjomā, par kuru var piešķirt atbalstu.

2.  Ja platība, par ko pieprasa atbalstu, pārsniedz maksimālo garantēto platību, tad katra lauksaimnieka platību, par kuru pieprasīts atbalsts, attiecīgajā gadā proporcionāli samazina saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru.

▼M3

90. pants

Nosacījumi, kas attiecas uz tiesībām pretendēt uz atbalstu

▼M9

Atbalstu piešķir tikai par tām platībām, uz kuru produkciju attiecas līgums starp lauksaimnieku un pārstrādes uzņēmumu, vai līgums starp lauksaimnieku un savācēju, izņemot gadījumus, kad pārstrādi veic pats lauksaimnieks savā saimniecībā.

▼M3

Platības, attiecībā uz kurām piemērota kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību shēma, nevar uzskatīt par atstātām atmatā Regulas (EK) Nr. 1251/1999 6. panta 1. punktā un šīs regulas 54. panta 2. punktā, 63. panta 2. punktā, 71.j pantā un 107. panta 1. punktā norādīto atmatas prasību nozīmē.

▼B

91. pants

Kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību saraksta pārskatīšana

Produktus var pievienot 88. pantā vai izsvītrot no tā saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru.

92. pants

Kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību shēmas pārskatīšana

Līdz 2006. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par shēmas īstenošanu, kam attiecīgā gadījumā pievienoti priekšlikumi, ņemot vērā ES biodegvielas iniciatīvas īstenošanu.

6. NODAĻA

ATBALSTS PAR CIETES KARTUPEĻIEM

93. pants

Atbalsts

Atbalstu nosaka lauksaimniekiem, kuri ražo kartupeļus, kas paredzēti kartupeļu cietes ražošanai. Maksājuma summu piemēro kartupeļu daudzumam, kas vajadzīgs, lai iegūtu vienu tonnu cietes. Tā ir:

To koriģē atbilstīgi cietes saturam kartupeļos.

▼M3

94. pants

Nosacījumi

Atbalstu maksā tikai par kartupeļu daudzumu, uz ko attiecas audzēšanas līgums starp kartupeļu ražotāju un cietes ražotāju, tās kvotas ietvaros, kura piešķirta attiecīgam uzņēmumam, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1868/94 2. panta 2. vai 4. punktā.

▼B

7. NODAĻA

PIENA RAŽOŠANAS PIEMAKSA UN PAPILDMAKSĀJUMS

95. pants

Piena ražošanas piemaksa

1.  No 2004. līdz 2007. gadam piena ražotājiem ir tiesības pretendēt uz piena ražošanas piemaksu. To piešķir par kalendāro gadu, par saimniecību un par tā individuālā references daudzuma tonnu, par kuru ir tiesības pretendēt uz piemaksu un kas ir pieejams saimniecībā.

2.  Neierobežojot 3. punktu un samazinājumus, kas rodas no 4. punkta piemērošanas, individuālos references piena daudzumus, kas pieejami saimniecībā attiecīgā kalendārā gada 31. martā un izteikti tonnās, reizina ar:

ja piemēro 70. pantu, par turpmākajiem kalendārajiem gadiem.

▼

For Poland and Slovenia, the amount per tonne for the dairy premium for 2004 shall be multiplied by the provisional individual reference quantity available on the holding on 1 May 2004.

▼B

3.  Individuālos references daudzumus, kas attiecīgā kalendārā gada 31. martā uz laiku pārvesti uz citu saimniecību saskaņā ar 6. pantu Padomes 1992. gada 28. decembra Regulā (EEK) Nr. 3950/92, ar ko nosaka papildmaksājumu piena un piena produktu nozarē ( 33 ), vai 16. pantā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulā (EK) Nr. 1788/2003, ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē ( 34 ), attiecīgajā kalendārajā gadā uzskata par pieejamiem pārņēmēja saimniecībā.

4.  Šā panta 2. punkta piemērošanas nolūkā, ja kalendārā gada 31. martā visu dalībvalsts individuālo references daudzumu summa pārsniedz šīs dalībvalsts to attiecīgo kopējo daudzumu summu, kuri noteikti Regulas (EEK) Nr. 3950/92 I pielikumā, 12 mēnešu laikposmam 1999./2000. gadā, attiecīgā dalībvalsts, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai savā teritorijā atbilstīgi samazinātu kopējo to individuālo references daudzumu apjomu, par kuriem ir tiesības pretendēt uz piemaksu.

▼M5

Tomēr attiecībā uz Vāciju un Austriju maksimālais daudzums, kura pamatā ir references daudzumi 12 mēnešu laikposmam 1999./2000. gadā ir attiecīgi 27 863 827,288 un 2 750 389,712 tonnas.

▼

For the Czech Republic, Estonia, Cyprus, Latvia, Lithuania, Hungary, Malta, Poland, Slovenia and Slovakia the total quantities referred to in the first subparagraph are set out in table (f) of Annex I of Council Regulation (EC) No 1788/2003 ( 35 ).

For the Czech Republic, Estonia, Cyprus, Latvia, Lithuania, Hungary, Malta, Poland, Slovenia and Slovakia the 12 month period referred to in the first subparagraph shall be that of 2004/2005.

▼B

96. pants

Papildmaksājumi

1.  Dalībvalstis ik gadu no 2004. līdz 2007. gadam veic papildmaksājumus ražotājiem savā teritorijā, gadā pavisam izmaksājot 2. punktā noteikto kopējo summu. Šādus maksājumus veic atbilstīgi objektīviem kritērijiem un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret ražotājiem un novērstu tirgus un konkurences izkropļojumus. Turklāt šādi maksājumi nav saistīti ar tirgus cenu svārstībām.

Papildu piemaksas piešķir tikai kā papildu summu piemaksas summai, kā izklāstīts 95. panta 2. punktā.

▼

2.  Additional payments: global amounts expressed in EUR million:

In the new Member States the global amounts shall be applied in accordance with the schedule of increments as set out in Article 143a.

▼B

97. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro “ražotāja” definīcijas, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1788/2003 5. pantā.

8. NODAĻA

ĪPAŠAIS REĢIONĀLAIS ATBALSTS PAR LAUKAUGIEM

98. pants

Atbalsts

Gadījumā, ja piemēro 70. pantu, Somijā un Zviedrijā uz ziemeļiem no 62. paralēles un dažos blakus apgabalos, kurus ietekmē salīdzināmi klimatiskie apstākļi, kas padara lauksaimniecisko darbību par sevišķi grūtu, lauksaimniekiem, kuri ražo labību, eļļas augu sēklas, linsēklas un linus un kaņepes, ko audzē šķiedru iegūšanai, piešķir īpašu atbalstu 24 EUR/t apmērā, kuru reizina ar ražām, kas noteiktas reģionalizācijas plānā attiecīgajam reģionam to maksimāli pieļaujamo daudzumu robežās, kurus noteikusi Komisija saskaņā ar 64. panta 2. punktu, atbilstoši šāda atbalsta daļai 41. pantā minētajā maksimāli pieļaujamajā daudzumā.

Ja pieprasītā atbalsta kopējā summa pārsniedz noteikto maksimāli pieļaujamo daudzumu, atbalstu katram lauksaimniekam attiecīgajā gadā proporcionāli samazina.

9. NODAĻA

ATBALSTS PAR SĒKLĀM

99. pants

Atbalsts

1.  Gadījumā, ja piemēro 70. pantu, dalībvalstis katru gadu piešķir XI pielikumā noteiktos atbalstus par vienas vai vairāku XI pielikumā uzskaitīto sugu pamatsēklu vai sertificēto sēklu ražošanu.

2.  Gadījumā, ja sertifikācijai pieņemtu platību, par ko pieprasīts atbalsts par sēklām, izmanto arī, lai pieprasītu atbalstu saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu, atbalsta apjomu par sēklām, izņemot XI pielikuma 1. un 2. punktā minēto sugu sēklas, samazina, bet ne līdz mazākai summai kā nulle, par to atbalsta apjomu saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu, kas konkrētā gadā jāpiešķir par attiecīgo platību.

▼M3

3.  Pieprasītā atbalsta apjoms nepārsniedz maksimumu, ko noteikusi Komisija saskaņā ar 64. panta 2. punktu, atbilstoši atbalsta par attiecīgo sugu sēklām sastāvdaļai 41. pantā minētajā valstij noteiktajā maksimāli pieļaujamajā daudzumā. Taču jaunajām dalībvalstīm šis maksimums atbilst XI a pielikumā minētajiem apjomiem.

Ja pieprasītā atbalsta kopējā summa pārsniedz noteikto maksimumu, tad attiecīgajā gadā proporcionāli samazina atbalstu katram lauksaimniekam.

▼B

4.  Cannabis sativa L. šķirnes, par kurām maksājams šajā pantā paredzētais atbalsts, nosaka saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru.

10. NODAĻA

PLATĪBATKARĪGAIS MAKSĀJUMS PAR LAUKAUGIEM

100. pants

Darbības joma un definīcijas

1.  Gadījumā, ja piemēro 66. pantu, dalībvalstis, ievērojot šajā nodaļā izklāstītos nosacījumus, ja vien nav paredzēts citādi, piešķir atbalstu, ko attiecīgā dalībvalsts izvēlējusies atbilstīgi minētajam pantam, lauksaimniekiem, kuri ražo laukaugus.

2.  Šajā nodaļā:

3.  Dalībvalstīs, kurās kukurūza ir netradicionāls augs, var noteikt, ka par zāles skābbarību uz platībatkarīgo maksājumu par laukaugiem ir tiesības pretendēt, ievērojot tos pašus nosacījumus, kādi attiecas uz laukaugiem.

101. pants

Pamatplatības

Platībatkarīgo maksājumu nosaka par vienu hektāru un tas ir atšķirīgs dažādos reģionos.

Platībatkarīgo maksājumu piešķir par platību, kura paredzēta laukaugiem vai atstāšanai atmatā saskaņā ar šīs regulas 107. pantu un kura nepārsniedz reģionālās pamatplatības vai pamatplatību hektāru kopējo skaitu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 2316/1999 ( 36 ) VI pielikumā, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1017/94 piemērošanu.

▼M3

Taču reģiona pamatplatību vai pamatplatības jaunajās dalībvalstīs Komisija nosaka saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru un XI b pielikumā uzskaitīto valsts pamatplatību robežās.

▼B

Reģions šajā gadījumā ir dalībvalsts vai reģions dalībvalstī pēc attiecīgās dalībvalsts izvēles. Gadījumā, ja piemēro šīs regulas 66. pantu, Regulas (EK) Nr. 2316/1999 VI pielikumā noteikto platību vai platības samazina par to hektāru skaitu, kas atbilst tiesībām atstāt zemi atmatā, kuras attiecīgajā reģionā nosaka saskaņā ar šīs regulas 53. pantu un 63. panta 2. punktu.

102. pants

Pamatplatību limita un maksimāli pieļaujamo daudzumu pārsniegšana

1.  Ja to platību kopums, par kurām atbilstoši laukaugu shēmai tiek pieprasīta samaksa, ieskaitot šajā shēmā paredzēto atmatu 71. panta piemērošanas gadījumā, pārsniedz pamatplatību, katra lauksaimnieka platību, par ko var pretendēt uz atbalstu, samazina proporcionāli visiem maksājumiem, kuri atbilstoši šai regulai piešķirti attiecīgajā reģionā vienā un tajā pašā tirdzniecības gadā.

2.  Pieprasīto maksājumu summa nav augstāka par maksimāli pieļaujamajiem daudzumiem, ko noteikusi Komisija saskaņā ar 64. panta 2. punktu. Ja pieprasītā atbalsta kopējā summa pārsniedz noteikto maksimāli pieļaujamo daudzumu, atbalstu katram lauksaimniekam attiecīgajā gadā proporcionāli samazina.

3.  Gadījumā, ja piemēro 71. pantu, platības, par kurām nav iesniegts maksājuma pieteikums saskaņā ar šo nodaļu, bet kuras izmanto, lai pamatotu atbalsta pieteikumu saskaņā ar 12. nodaļu, ņem vērā arī to platību aprēķinam, par kurām pieprasīts maksājums.

4.  Ja dalībvalsts nosaka, ka par zāles skābbarību var pretendēt uz platībatkarīgajiem maksājumiem par laukaugiem, jānosaka atsevišķa pamatplatība. Ja konkrētajā tirdzniecības gadā laukaugu vai zāles skābbarības pamatplatība netiek sasniegta, pārējie hektāri tajā pašā tirdzniecības gadā tiek attiecināti uz atbilstošo pamatplatību.

5.  Ja dalībvalsts ir izvēlējusies izveidot vienu vai vairākas valsts pamatplatības, tad tā katru valsts pamatplatību var iedalīt sīkāk pamata apakšplatībās saskaņā ar objektīviem kritērijiem, kas jānosaka dalībvalstij.

Lai piemērotu šo punktu, “Secano” un “Regadío” pamatplatības uzskata par valsts pamatplatībām.

Ja valsts pamatplatība ir pārsniegta, attiecīgā dalībvalsts atbilstīgi objektīviem kritērijiem saskaņā ar 1. punktu piemērojamo pasākumu pilnībā vai daļēji vērš uz tām pamata apakšplatībām, kuras pārsniegtas.

Dalībvalstis, kuras nolēmušas izmantot šajā punktā piedāvātās iespējas, līdz 15. septembrim lauksaimniekiem un Komisijai paziņo par savu izvēli un dara zināmus sīki izstrādātus noteikumus to piemērošanai.

103. pants

Reģionalizācijas plāns

Piemēro reģionalizācijas plānu, ko dalībvalstis izveidojušas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1251/1999 3. pantu.

▼M3

Jebkura jaunā dalībvalsts, kas 2004. gadā piemēro 143.b pantā minēto vienotā platībmaksājuma shēmu un izvēlas piemērot 66. pantu, reģionalizācijas plānu var atbilstīgi objektīviem kritērijiem noteikt arī ne vēlāk kā tā gada 1. augustā, kad vienoto platībmaksājumu shēmu piemēroja pēdējo reizi. Šādā gadījumā kopējās reģionu pamatplatības un vidējā svērtā references ražība nepārsniedz valsts pamatplatības un references ražības robežas saskaņā ar XI b pielikumu.

▼B

Pēc Komisijas pieprasījuma vai pēc attiecīgās dalībvalsts iniciatīvas minētā dalībvalsts var pārskatīt reģionalizācijas plānu atbilstīgi objektīviem kritērijiem.

104. pants

Pamatsumma

1.  Platībatkarīgo maksājumu aprēķina, pamatsummu par tonnu reizinot ar labības ražas vidējo rādītāju, kas noteikts attiecīgā reģiona reģionalizācijas plānā.

2.  Šā panta 1. punktā minēto aprēķinu veic, izmantojot labības ražas vidējo rādītāju. Ja kukurūza ir izdalīta atsevišķi, tad “kukurūzas” ražu tomēr izmanto attiecībā uz kukurūzu un “labības, kas nav kukurūza,” ražu izmanto attiecībā uz labību, eļļas augu sēklām, linsēklām un liniem un kaņepēm, kuras audzē šķiedru iegūšanai.

3.  Pamatsumma par laukaugiem un, ja piemēro 71. pantu, par atmatu ir noteikta 63,00 EUR/t apmērā, sākot no 2005./2006. tirdzniecības gada un turpmāk.

▼M3

105. pants

Piemaksa par cietajiem kviešiem

1.  Piemaksu platībatkarīgajam maksājumam

maksā par platību, kas paredzēta cietajiem kviešiem tradicionālajās audzēšanas zonās, kuras uzskaitītas X pielikumā, nepārsniedzot šādus platības ierobežojumus:

2.  Ja tirdzniecības gadā kopējais to platību apjoms, par kurām papildus platībatkarīgajam maksājumam ir pieprasīta piemaksa, ir lielāks par 1. punktā minēto ierobežojumu, tad proporcionāli samazina katram lauksaimniekam piederošo platību, par kuru var veikt piemaksu.

Taču atkarībā no 1. punktā paredzētajiem ierobežojumiem katrai dalībvalstij, dalībvalstis var sadalīt minētajā punktā norādītās platības ražošanas zonās, kā noteikts X pielikumā, vai attiecībā uz Kopienas dalībvalstu sastāvu 2004. gada 30. aprīlī, ja vajadzīgs, reģionalizācijas plāna ražošanas zonās atkarībā no cieto kviešu audzēšanas apjomiem laika posmā no 1993. līdz 1997. gadam. Šādā gadījumā, ja kopējās platības reģionā, par kuru ir pieprasīta piemaksa platībatkarīgajam maksājumam, ir lielākas par atbilstošo reģiona platības ierobežojumu tirdzniecības gadā, tad proporcionāli samazina platību katram lauksaimniekam šajā ražošanas reģionā, par kuru var veikt piemaksu. Platību samazina tad, ja dalībvalstī esošās platības, kas atrodas reģionos, kuros nav sniegti reģioniem noteiktie ierobežojumi, ir sadalītas pa reģioniem, kur šie ierobežojumi ir pārsniegti.

3.  Reģionos, kur ir labi organizēta cieto kviešu audzēšana, izņemot X pielikumā minētos reģionus, piešķir īpašu atbalstu — 46 EUR/ha par 2005./2006. tirdzniecības gadu, nepārsniedzot šādu hektāru skaitu.

▼B

106. pants

Lini un kaņepes

Attiecībā uz liniem un kaņepēm, ko audzē šķiedru iegūšanai, platībatkarīgo maksājumu atkarībā no apstākļiem veic vienīgi pēc tam, kad ir noslēgts līgums vai kad nodibinātas saistības kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1673/2000 2. panta 1. punktā.

Par kaņepēm, ko audzē šķiedru iegūšanai, platībatkarīgo maksājumu veic arī saskaņā ar 52. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

107. pants

Atmata

1.  Gadījumā, ja piemēro 71. pantu, lauksaimniekiem, kuri piesakās uz platībatkarīgo maksājumu, ir pienākums atstāt atmatā daļu no savas saimniecības zemes, un par šīs saistības izpildi viņi saņem kompensāciju.

2.  Katram lauksaimniekam, kurš piesakās uz platībatkarīgajiem maksājumiem, ir pienākums atstāt atmatā daļu savas laukaugu audzēšanai paredzētās platības, par kuru iesniedz prasību un kura tiek atstāta atmatā saskaņā ar šo nodaļu.

Obligātās atmatas pamatkoeficients ir noteikts 10 % apmērā par 2005./2006. un 2006./2007. tirdzniecības gadu.

3.  Atmatā atstāto zemi var izmantot:

Dalībvalstis var maksāt valsts atbalstu, kas nepārsniedz 50 % no izdevumiem, kuri saistīti ar tādu daudzgadīgu kultūraugu izveidi, kas paredzēti biomasas ražošanai atmatā atstātajā zemē.

4.  Barībai vai pārtikai paredzēto blakusproduktu daudzumu, kas var rasties, atmatā atstātajā zemē audzējot eļļas augus saskaņā ar 3. punkta pirmo ievilkumu, ņem vērā, lai ievērotu 56. panta 3. punktā minēto ierobežojumu 1 miljona tonnu apmērā.

5.  Ja apūdeņotai un neapūdeņotai zemei ir noteiktas atšķirīgas ražas, piemēro to maksājumu par atmatā atstāto zemi, kas noteikts neapūdeņotai zemei.

6.  Lauksaimniekiem maksājumu par atmatā atstāto zemi var piešķirt par zemi, kas brīvprātīgi atstāta atmatā un kas pārsniedz viņiem noteiktās saistības. Dalībvalstis ļauj lauksaimniekiem atstāt atmatā līdz vismaz 10 % no laukaugiem paredzētās platības, par kuru iesniegts maksājuma pieteikums un kura atstāta atmatā saskaņā ar šo pantu. Dalībvalsts var noteikt augstāku procentuālo daļu, ņemot vērā konkrētās situācijas un garantējot pietiekamu lauksaimniecības zemes izmantojumu.

Gadījumā, ja piemēro 66. pantu, šo punktu piemēro atbilstīgi sīki izstrādātiem noteikumiem, kas jāpieņem Komisijai, saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru.

7.  Saistība atstāt zemi atmatā neattiecas uz tiem lauksaimniekiem, kuri iesniedz maksājuma pieteikumu par platību, kas nav lielāka par platību, kāda būtu vajadzīga, lai izaudzētu 92 tonnas labības, pamatojoties uz viņu reģioniem noteikto ražu. Minētajiem lauksaimniekiem piemēro 6. punktu.

8.  Neierobežojot 108. pantu, platības:

pēc tam, kad pēc 1995. gada 28. jūnija iesniegts pieteikums, nepārsniedzot jebkuru ierobežojumu, ko katrai saimniecībai noteikusi attiecīgā dalībvalsts, var uzskatīt par atstātām atmatā 1. punktā minētās atmatas prasības nolūkā. Šādu ierobežojumu nosaka tikai tādā apmērā, kāds vajadzīgs, lai novērstu neproporcionālu pieejamā budžeta apjomu, kas saistīts ar to, ka attiecīgā shēma ir vērsta uz nelielu skaitu saimniecību.

Par tādām platībām šīs regulas 104. pantā minēto platībatkarīgo maksājumu tomēr nepiešķir un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 24. panta 1. punktu vai 31. panta 1. punkta otro ievilkumu piešķirtais atbalsts nepārsniedz summu, kas cik vien iespējams līdzvērtīga platībatkarīgajam maksājumam par atmatā atstāto zemi, kas noteikts šās regulas 104. pantā.

Dalībvalstis var nolemt šajā punktā minēto shēmu nepiemērot nevienam jaunam pieteikuma iesniedzējam reģionā, kurā pastāv nepārtraukts risks ievērojami pārsniegt reģionālo pamatplatību.

9.  Atmatā atstātās zemes platības ir ne mazāk kā 0,1 ha lielas un 10 metrus platas. Attiecīgi pamatotu vides apsvērumu dēļ dalībvalstis var pieņemt platības, kas ir vismaz 5 metrus platas un 0,05 ha lielas.

▼M3

108. pants

Zeme, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu

Maksājumu pieteikumus nevar iesniegt par zemi, uz kuras datumā, kas paredzēts platībatkarīgā atbalsta pieteikumiem par 2003. gadu, bija pastāvīgas ganības, tika audzētas ilggadīgās kultūras vai koki vai kura tika izmantota ar lauksaimniecību nesaistītiem mērķiem.

No jaunajām dalībvalstīm maksājumu pieteikumus nevar iesniegt par zemi, uz kuras 2003. gada 30. jūnijā bija pastāvīgās ganības, tika audzētas ilggadīgās kultūras vai koki vai kura tika izmantota ar lauksaimniecību nesaistītiem mērķiem.

Dalībvalstis, ievērojot noteikumus, kas jāparedz saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru, var atkāpties no šā panta pirmās vai otrās daļas prasībām, ja tās veic pasākumus, lai novērstu jebkādu ievērojamu kopējās tās lauksaimniecības zemes pieaugumu, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu.

▼B

109. pants

Sēšana un pieteikuma iesniegšana

Lai iegūtu tiesības pretendēt uz platībatkarīgo maksājumu, lauksaimniekam ne vēlāk kā līdz 31. maijam pirms attiecīgās ražas jāiesēj sēklas un ne vēlāk kā līdz 15. maijam jāiesniedz pieteikums.

110. pants

Īstenošanas noteikumi

Saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem sīki izstrādātus noteikumus šīs nodaļas piemērošanai, jo īpaši noteikumus, kuri attiecas uz:

Saskaņā ar šo pašu procedūru Komisija var:

▼M4

10.A NODAĻA

KULTŪRATKARĪGAIS MAKSĀJUMS PAR KOKVILNU

110.a pants

Piemērošanas joma

Atbalstu piešķir lauksaimniekiem, kas ražo kokvilnu, kuras KN kods ir 5201 00, ievērojot šajā nodaļā paredzētos nosacījumus.

110.b pants

Atbilstības kritēriji

1.  Atbalstu piešķir par hektāru, kas apsēts ar kokvilnu un par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu. Lai varētu pretendēt uz atbalstu, platībai jāatrodas uz lauksaimniecības zemes, ko dalībvalsts atļāvusi izmantot kokvilnas audzēšanai, tai jābūt apsētai ar atļautajām šķirnēm un apsaimniekotai vismaz līdz pogaļu atvēršanās brīdim normālos audzēšanas apstākļos.

Ja kokvilna nesasniedz pogaļu atvēršanās stadiju ārkārtēju laika apstākļu dēļ, ja tos pār tādiem atzinusi dalībvalsts, par platībām, kas pilnībā apsētas ar kokvilnu, tomēr joprojām ir tiesības saņemt atbalstu, ar noteikumu, ka attiecīgās platības līdz pogaļu atvēršanās brīdim nav bijušas izmantotas nekādam citam mērķim, kas nav saistīts ar kokvilnas audzēšanu.

2.  Dalībvalstis atļauj izmantot 1. punktā minēto zemi un šķirnes saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem un nosacījumiem, kas jāpieņem atbilstoši 144. panta 2. punktā minētajai procedūrai.

110.c pants

Pamatplatības un summas

1.  Ar šo ir noteikta pamatplatība šādām valstīm:

2.  Atbalsta summa par katru hektāru, kas atbilst atbalsta saņemšanas kritērijiem, ir:

3.  Ja ar kokvilnu apsētā platība, par kuru ir tiesības saņemt atbalstu, konkrētā dalībvalstī un konkrētā gadā pārsniedz 1. punktā noteikto pamatplatību, atbalstu, kas attiecīgajai dalībvalstij minēts 2. punktā, samazina proporcionāli pamatplatības pārsniegšanai.

Grieķijai proporcionālo samazinājumu tomēr piemēro attiecībā uz atbalsta summu, kas noteikta valstij noteiktās pamatplatības daļai un kas ir 70 000 hektāri, lai ņemtu vērā kopējo summu, kas ir 202,2 miljonu EUR.

4.  Saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka sīki izstrādātus noteikumus šā panta īstenošanai.

110.d pants

Apstiprinātas starpnozaru organizācijas

1.  Šajā nodaļā “apstiprināta starpnozaru organizācija” ir juridiska persona, kurā ietilpst lauksaimnieki, kas audzē kokvilnu, un vismaz viens kokvilnas attīrītājs un kuras darbības mērķis jo īpaši ir kvalitatīvi piemērotas neattīrītas kokvilnas piegāde attīrītājam. Dalībvalsts, kuras teritorijā ir reģistrēti kokvilnas attīrītāji, apstiprina organizāciju, kas atbilst kritērijiem, kuri jānosaka saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru.

2.  Apstiprināto starpnozaru organizāciju finansē tās locekļi.

110.e pants

Atbalsta diferencēšana, ko veic apstiprinātas starpnozaru organizācijas

1.  Apstiprinātā starpnozaru organizācija var nolemt, ka ne vairāk kā pusi no tā atbalsta kopsummas, ko organizācijas locekļiem-lauksaimniekiem ir tiesības saņemt, pamatojoties uz hektāriem, par kuriem var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar 110.b panta 1. punktu, diferencē atbilstīgi minētās organizācijas noteiktai skalai.

2.  Šā panta 1. punktā minēto skalu apstiprina dalībvalsts un tajā ir ievēroti kritēriji, kas jāpieņem saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru. Minētie kritēriji jo īpaši attiecas uz piegādājamās neattīrītās kokvilnas kvalitāti, kas pielāgota attiecīgo zonu vides un saimnieciskajiem nosacījumiem.

110.f pants

Atbalsta maksājums

1.  Lauksaimniekiem piešķir atbalstu par katru hektāru, par kuru var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar 110.c pantu.

2.  Lauksaimniekiem, kas ir apstiprinātas starpnozaru organizācijas locekļi, piešķir atbalstu par katru hektāru, par kuru var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar 110.c pantu, ko palielina par summu, kas ir 10 EUR. Veicot diferencēšanu, atbalstu tomēr piešķir par katru hektāru, par kuru var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar 110.c pantu, un to koriģē atbilstīgi 110.e panta 1. punktam. Koriģēto summu palielina par 10 EUR.

10.B NODAĻA

ATBALSTS PAR OLĪVU AUDZĒM

110.g pants

Piemērošanas joma

Atbalstu piešķir lauksaimniekiem kā ieguldījumu tādu olīvu audžu uzturēšanā, kurām ir ekoloģiska vai sociāla vērtība, saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem.

110.h pants

Atbilstības kritēriji

Atbalsta maksājumu piešķir, ievērojot šādus nosacījumus:

110.i pants

Summa

1.  Atbalstu par olīvu audzēm piešķir par katru olīvkoku stādījumu hektāru, kas iekļauts ĢIS. Olīvkoku stādījumu ĢIS iekļautais hektārs ir platības vienība, ko izmanto kopējā metodē, kura jānosaka saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru, pamatojoties uz datiem, kas iekļauti 20. panta 2. punktā minētajā ģeogrāfiskās informācijas sistēmā attiecībā uz olīvu audzēšanu.

2.  Ievērojot 3. punktā noteiktās maksimālās summas un pēc tās summas atskaitīšanas, ko ietur saskaņā ar 4. punktu, dalībvalstis nosaka atbalstu par olīvkoku stādījumu ĢIS iekļauto hektāru ne vairāk kā piecām olīvu audžu platību kategorijām.

Minētās kategorijas nosaka atbilstīgi vienotai vides un sociālo kritēriju sistēmai, ieskaitot ar ainavu un sociālajām tradīcijām saistītus aspektus, un šie kritēriji jāpieņem saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru. Šajā sakarā īpašu uzmanību pievērš olīvu audžu uzturēšanai kritiskos apgabalos.

3.  Ja piemēro koeficientu 0,4, ko iegūst, piemērojot VII pielikuma H punktā noteikto koeficientu 0,6, 2. punktā minētā atbalsta maksimālā summa ir šāda:

▼M10

▼M4

Dalībvalstis sadala maksimālo summu dažādajām kategorijām saskaņā ar objektīviem kritērijiem un nediskriminējošā veidā. Katrai kategorijai piešķirtais atbalsts par olīvkoku stādījumu ĢIS iekļauto hektāru var būt uzturēšanas izmaksu līmenī, izņemot ražas novākšanas izmaksas, bet nedrīkst pārsniegt to.

Ja dalībvalstis nolemj samazināt koeficientu 0,4, iepriekšējā tabulā, kā arī VIII un VIII.a pielikumā minēto maksimālo atbalsta summu koriģē saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru.

Kiprai un Maltai noteiktās maksimālās atbalsta summas ir provizoriskas. Tās var pārskatīt 2005. gadā pēc 20. panta 2. punktā norādītās ģeogrāfiskās informācijas sistēmas ieviešanas un saskaņā ar 144. panta 2. punktā paredzēto procedūru, lai attiecīgi koriģētu Kiprai un Maltai piešķiramo maksimālo atbalsta summu.

4.  Dalībvalstis var ieturēt līdz 10 % no 3. punktā minētajām summām, lai nodrošinātu Kopienas finansējumu darba programmām, ko izstrādājušas apstiprinātas tirgus dalībnieku organizācijas, ievērojot 8. pantu Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 865/2004 par olīveļļas un galda olīvu tirgus kopīgo organizāciju. ( 37 )

Ja dalībvalsts nolemj piemērot augstāku koeficientu par 0,6, kā noteikts VII pielikuma H punktā, tā tomēr var ieturēt ne vairāk kā 10 % no olīveļļai paredzētās daļas 41. pantā minētajā valstij noteiktajā maksimāli pieļaujamā daudzumā, lai nodrošinātu Kopienas finansējumu pirmajā daļā minētajām darba programmām. Šo maksimālo summu nosaka saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru.

10.C NODAĻA

ATBALSTS PAR TABAKU

110.j pants

Piemērošanas joma

Lauksaimniekiem, kas audzē jēltabaku, kuras KN kods ir 2401, 2006., 2007., 2008. un 2009. ražas novākšanas gadā atbalstu var piešķirt saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajiem nosacījumiem.

110.k pants

Atbilstības kritēriji

Atbalstu piešķir lauksaimniekiem, kas saņēmuši piemaksu par tabakas audzēšanu 2000., 2001. un 2002. kalendārajā gadā saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2075/92, un lauksaimniekiem, kas ieguvuši tabakas audzēšanas kvotas laika posmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim. Atbalsta maksājumu var saņemt saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

110.l pants

Summa

1.  Ja piemēro koeficientu 0,6, ko iegūst, piemērojot VII pielikuma I punktā noteikto koeficientu 0,4, kopējā atbalsta maksimālā summa, ieskaitot summas, kas jāpārskaita 110.m pantā minētajam Kopienas tabakas fondam, ir šāda:

▼M10

▼M4

Ja dalībvalstis nolemj samazināt koeficientu 0,6, iepriekšējā tabulā, kā arī VIII pielikumā minēto maksimālo atbalsta summu koriģē saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru.

110.m pants

Pārskaitījums Kopienas tabakas fondam

Saskaņā ar šo nodaļu 4 % no piešķirtā atbalsta summas 2006. kalendārajā gadā un 5 % 2007. kalendārajā gadā pārskaita, lai finansētu Kopienas tabakas fonda veiktos informatīvos pasākumus, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 2075/92 13. pantā.

10.D NODAĻA

PLATĪBATKARĪGAIS ATBALSTS PAR APIŅIEM

110.n pants

Piemērošanas joma

Atbalstu piešķir lauksaimniekiem, kas audzē apiņus, kuru KN kods ir 1210, ievērojot šajā nodaļā paredzētos nosacījumus.

110.o pants

Atbilstības kritēriji

Platības, par kurām var saņemt atbalstu, ir platības,

▼M9

10.E NODAĻA

MAKSĀJUMI PAR CUKURU

110.p pants

Pārejas posma maksājumi par cukuru

1.  Gadījumā, ja piemēro 71. pantu, lauksaimnieki var pretendēt uz pārejas posma maksājumiem par cukuru par 2006. gadu. Tos piešķir, nepārsniedzot VII pielikuma K punktā noteikto apmēru.

2.  Neskarot 71. panta 2. punktu, pārejas posma cukura maksājumu apmēru vienam lauksaimniekam aprēķina dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, proti:

un attiecībā uz viena vai vairāku – 2004./2005., 2005./2006. un 2006./2007. – tirdzniecības gadu reprezentatīvo periodu, kas var būt atšķirīgs katram produktam un kas dalībvalstīm jānosaka līdz 2006. gada 30. aprīlim.

Tomēr attiecībā uz lauksaimniekiem, uz kuriem attiecās atteikšanās no kvotas par 2006./2007. tirdzniecības gadu, kā noteikts 3. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 320/2006 (2006. gada 20. februāris), ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā ( 40 ), ja reprezentatīvajā periodā iekļauts 2006./2007. tirdzniecības gads, šo tirdzniecības gadu aizstāj ar 2005./2006. tirdzniecības gadu.

Ja izvēlas 2006./2007. tirdzniecības gadu, atsauces uz Regulas (EK) Nr. 1260/2001 19. pantu, kas iekļautas pirmajā apakšpunktā, aizstāj ar atsaucēm uz Padomes Regulas (EK) Nr. 318/2006 (2006. gada 20. februāris), par cukura tirgu kopīgo organizāciju ( 41 ) 6. pantu.

3.  Pārejas posma maksājumiem par cukuru nepiemēro 143.a un 143.c pantu.

10.F NODAĻA

KOPIENAS ATBALSTS CUKURBIEŠU UN CUKURNIEDRU RAŽOTĀJIEM

100.q pants

Darbības joma

1.  Dalībvalstīs, kas piešķīrušas Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. pantā noteikto restrukturizācijas atbalstu vismaz 50 % no Regulas (EK) Nr. 318/2006 III pielikumā noteiktās cukura kvotas, sniedz Kopienas atbalstu cukurbiešu un cukurniedru ražotājiem.

2.  Atbalstu sniedz vismaz piecus secīgus gadus, sākot ar to tirdzniecības gadu, kurā ir sasniegta 1. punktā minētā robežvērtība, bet ne vēlāk kā līdz 2013/2014. tirdzniecības gadam ieskaitot.

110.r pants

Nosacījumi par tiesībām pretendēt uz atbalstu

Atbalstu piešķir attiecībā uz tā cukura kvotu, kas iegūts no cukurbietēm vai cukurbietēm, kas piegādātas saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti atbilstīgi 6. pantam Regulā (EK) Nr. 318/2006.

110.s pants

Atbalsta apmērs

Atbalstu izsaka attiecībā uz standarta kvalitātes baltā cukura tonnu. Atbalsta apmērs ir puse no tā apmēra, kas iegūts, dalot VII pielikuma K. punkta 2. apakšpunktā attiecīgai dalībvalstij noteikto maksimāli pieļaujamā daudzuma robežas apmēru attiecīgajam gadam ar kopējo cukura un inulīna sīrupa kvotu, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 318/2006 III pielikumā.

▼B

11. NODAĻA

PIEMAKSAS PAR AITĀM UN KAZĀM

111. pants

Piemērošanas joma

Ja nav paredzēts citādi, tad gadījumā, ja piemēro 67. pantu, dalībvalstis katru gadu piešķir piemaksas vai papildmaksājumus lauksaimniekiem, kuri audzē aitas un kazas, ievērojot šajā nodaļā paredzētos nosacījumus.

112. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

113. pants

Piemaksa par aitām un kazām reproduktīvā vecumā

1.  Lauksaimnieks, kurš savā saimniecībā tur aitas reproduktīvā vecumā, iesniedzot pieteikumu, var pretendēt uz piemaksu par tādu aitu turēšanu (piemaksu par aitām reproduktīvā vecumā).

2.  Lauksaimnieks, kurš savā saimniecībā tur kazas reproduktīvā vecumā, iesniedzot pieteikumu, var pretendēt uz piemaksu par tādu kazu turēšanu (piemaksu par kazām reproduktīvā vecumā). Minēto piemaksu piešķir lauksaimniekiem noteiktās platībās, kur ražošana atbilst šādiem diviem kritērijiem:

Minēto platību sarakstu izveido saskaņā ar procedūru, kas minēta 144. panta 2. punktā.

3.  Piemaksu par aitām reproduktīvā vecumā un piemaksu par kazām reproduktīvā vecumā piešķir kā ikgadēju maksājumu katram lauksaimniekam par dzīvnieku, kas atbilst piemaksas saņemšanas kritērijiem, kalendārajā gadā, ievērojot individuālo maksimāli pieļaujamo daudzumu. Minimālo dzīvnieku skaitu, attiecībā uz kuriem iesniedz piemaksas pieteikumu, nosaka dalībvalsts. Minētais minimums nav mazāks par 10 vai lielāks par 50.

4.  Piemaksas apjoms par vienu aitu reproduktīvā vecumā ir EUR 21. Tomēr lauksaimniekiem, kas tirgo aitas pienu vai produktus, kuru pamatā ir aitas piens, piemaksa par aitu reproduktīvā vecumā ir EUR 16,8.

5.  Piemaksas apjoms par vienu kazu reproduktīvā vecumā ir EUR 16,8.

114. pants

Papildpiemaksa

1.  Papildpiemaksu izmaksā lauksaimniekiem, kas atrodas apgabalos, kur aitu un kazu audzēšana ir tradicionāla darbība vai dod ievērojamu ieguldījumu lauku ekonomikā. Dalībvalstis nosaka tādus apgabalus. Katrā gadījumā papildpiemaksu piešķir tikai tiem lauksaimniekiem, kuru saimniecībā vismaz 50 % platības, ko izmanto lauksaimniecībai, atrodas mazāk labvēlīgos apgabalos, kuri noteikti atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1257/1999.

2.  Papildpiemaksu piešķir arī tiem lauksaimniekiem, kuri izmanto vasaras ganības, ja:

3.  Papildpiemaksas apjoms ir EUR 7 par aitu reproduktīvā vecumā un par kazu reproduktīvā vecumā. Papildpiemaksu piešķir saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, kas paredzēti piemaksas piešķiršanai par aitu reproduktīvā vecumā un par kazu reproduktīvā vecumā.

115. pants

Kopīgi noteikumi

1.  Piemaksas izmaksā saņēmējiem lauksaimniekiem, ņemot vērā to aitu un/vai kazu skaitu, kas ir reproduktīvā vecumā un kas turētas saimniecībā noteiktu minimālo laiku, kas jānosaka saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru.

▼M2

2.  Kad Padomes Regula (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1782/2003, kļūst piemērojama, lai varētu pretendēt uz piemaksu, dzīvniekiem jābūt identificētiem un reģistrētiem saskaņā ar šiem noteikumiem.

▼B

116. pants

Individuālie ierobežojumi

1.  2005. gada 1. janvārī individuālais maksimāli pieļaujamais daudzums lauksaimniekam atbilstīgi 113. panta 3. punktam ir vienāds ar to tiesību uz piemaksu skaitu, kas viņam bija 2004. gada 31. decembrī saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas noteikumiem.

▼M3

2.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka piemaksu tiesību summa to teritorijā nepārsniedz valstij noteiktos maksimāli pieļaujamos daudzumus, kas izklāstīti 4. punktā, un ka var saglabāt valsts rezerves, kas minētas 118. pantā.

Izņemot gadījumus, kad piemēro 143.b pantu, jaunās dalībvalstis ražotājiem piešķir individuālos maksimāli pieļaujamos daudzumus un izveido valsts rezerves no katrai jaunajai dalībvalstij rezervēto piemaksas tiesību kopējā skaita, kā norādīts 4. punktā, ne vēlāk kā gada laikā pēc pievienošanās dienas.

Pēc vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanas perioda beigām atbilstīgi 143.b pantam un, ja piemēro 67. panta prasības, individuālo maksimāli pieļaujamo daudzumu piešķiršanu ražotājiem un valsts rezerves izveidošanu, kā minēts otrajā daļā, veic ne vēlāk kā līdz pirmā vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanas gada beigām.

▼B

3.  Tiesības uz piemaksu, kas atsauktas, ievērojot pasākumu, kurš veikts saskaņā ar 2. punktu, atceļ.

▼M3

4.  Piemēro šādus maksimāli pieļaujamos daudzumus:

▼B

117. pants

Tiesību uz piemaksu nodošana

1.  Ja lauksaimnieks pārdod vai citādā veidā nodod savu saimniecību, viņš drīkst nodot visas savas tiesības uz piemaksu personai, kas pārņem viņa saimniecību.

2.  Lauksaimnieks drīkst arī pilnīgi vai daļēji nodot savas tiesības citiem lauksaimniekiem, nenododot savu saimniecību.

Gadījumā, ja tiek nodotas tiesības uz piemaksu, nenododot pašu saimniecību, daļa no nodotajām tiesībām uz piemaksu, kas nepārsniedz 15 %, bez kompensācijas maksājuma tiek ieskaitīta tās dalībvalsts valsts rezervē, kurā atrodas saimniecība, lai to atkārtoti sadalītu par brīvu.

Dalībvalstis var iegūt tiesības uz piemaksu no lauksaimniekiem, kuri labprātīgi piekrīt pilnībā vai daļēji nodot savas tiesības. Tādā gadījumā maksājumus par minēto tiesību iegūšanu attiecīgajiem lauksaimniekiem var samaksāt vai nu no valsts budžeta, vai atbilstīgi noteikumiem, kas paredzēti 119. panta 2. punkta piektajā ievilkumā.

Atkāpjoties no 1. punkta un attiecīgi pamatotos gadījumos, dalībvalstis var paredzēt, ka saimniecības pārdošanas vai citas nodošanas gadījumā tiesību nodošana notiek ar valsts rezerves starpniecību.

3.  Dalībvalstis par veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai izvairītos no tā, ka tiesības uz piemaksu tiek atņemtas paaugstināta riska zonām vai reģioniem, kuros aitu audzēšanai ir īpaša nozīme vietējā ekonomikā.

4.  Dalībvalstis drīkst atļaut līdz datumam, ko tās nosaka, tādas tiesību uz piemaksu daļas pagaidu nodošanu, kuru nav paredzēts izmantot lauksaimniekam, kam tās pieder.

118. pants

Valsts rezerve

1.  Katra dalībvalsts saglabā tiesību uz piemaksu valsts rezervi.

2.  Jebkuras tiesības uz piemaksu, kas ir atsauktas, ievērojot 117. panta 2. punktu vai citus Kopienas noteikumus, pievieno valsts rezervei.

3.  Dalībvalstis var sadalīt tiesības uz piemaksu starp lauksaimniekiem savu valsts rezervju robežās. Veicot sadali, tās īpaši dod priekšroku jaunienācējiem, jaunajiem lauksaimniekiem vai citiem prioritārajiem lauksaimniekiem.

119. pants

Papildmaksājumi

1.  Gadījumā, ja piemēro 71. pantu, dalībvalstis ik gadu veic papildmaksājumus, kuru kopējās summas ir izklāstītas šā panta 3. punktā.

Dalībvalstis var nolemt papildināt šā panta 3. punktā noteiktos kopējos apjomus, samazinot to maksājumu summas, kas minētas 113. pantā. Summu samazinājums, ko var piemērot reģionā, nepārsniedz vienu eiro.

Minētos maksājumus katru gadu veic atbilstīgi objektīviem kritērijiem, kas īpaši ietver attiecīgās ražošanas struktūras un apstākļus, un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret ražotājiem un nepieļautu tirgus un konkurences izkropļojumus. Turklāt tādi maksājumi nav saistīti ar tirgus cenu svārstībām. Tos var veikt reģionos.

2.  Maksājumi var būt jo īpaši šādi:

▼M3

3.  Piemēro šādas kopējās summas:

▼M3

4.  Jaunajās dalībvalstīs kopējās summas piemēro saskaņā ar pieaugumu shēmu, kas izklāstīta 143.a pantā.

▼B

120. pants

Maksimāli pieļaujamie daudzumi

Katras pieprasītās piemaksas vai papildu maksājuma apjomu summa nepārsniedz maksimāli pieļaujamos daudzumus, ko noteikusi Komisija saskaņā ar 64. panta 2. punktu.

Ja pieprasītā atbalsta kopējā summa pārsniedz noteikto maksimāli pieļaujamo daudzumu, atbalstu katram lauksaimniekam attiecīgajā gadā proporcionāli samazina.

12. NODAĻA

MAKSĀJUMI PAR LIELLOPU GAĻU

121. pants

Piemērošanas joma

Gadījumā, ja piemēro 68. pantu, dalībvalstis, ievērojot šajā nodaļā izklāstītos nosacījumus, ja vien nav paredzēts citādi, piešķir atbalstu vai atbalstus, ko attiecīgā dalībvalsts izvēlējusies atbilstīgi minētajam pantam.

122. pants

Definīcijas

Šajā nodaļā:

123. pants

Īpašā piemaksa

1.  Lauksaimnieks, kas savā saimniecībā tur vīriešu dzimuma liellopus, iesniedzot pieteikumu, var pretendēt uz īpašās piemaksas piešķiršanu. To piešķir kā ikgadējo piemaksu par kalendāro gadu katrai attiecīgai saimniecībai, ievērojot reģionālo maksimāli pieļaujamo apjomu, ne vairāk kā par 90 dzīvniekiem katrā vecuma grupā, kas minēta 2. punktā.

2.  Īpašo piemaksu piešķir ne vairāk kā:

3.  Lai iegūtu tiesības uz īpašo piemaksu:

4.  Ja attiecīgajā reģionā kopējais vismaz 9 mēnešus vecu buļļu un no deviņiem mēnešiem līdz 20 mēnešiem vecu vēršu skaits, par kuriem iesniegts pieteikums un kuri atbilst īpašās prēmijas piešķiršanas nosacījumiem, pārsniedz reģionālo maksimāli pieļaujamo daudzumu, kas minēts 8. punktā, visu piemaksas saņemšanas kritērijiem atbilstošo dzīvnieku skaitu saskaņā ar 2. punkta a) un b) apakšpunktu proporcionāli samazina katram lauksaimnieku par konkrēto gadu.

Šajā pantā “reģionālais maksimāli pieļaujamais daudzums” ir to dzīvnieku skaits, par kuriem kādā reģionā ir tiesības uz īpašo piemaksu kalendārajā gadā.

5.  Atkāpjoties no 1. un 4. punkta, dalībvalstis var:

6.  Dalībvalstis drīkst nolemt piešķirt īpašo piemaksu nokaušanas laikā. Tādā gadījumā 2. punkta a) apakšpunktā minēto vecuma kritēriju buļļiem aizvieto ar minimālo kautsvaru – 185 kilogrami.

Piemaksu samaksā vai izmaksā atpakaļ lauksaimniekiem.

Apvienotajai Karalistei ir atļauts Ziemeļīrijā piemērot tādu īpašās piemaksas piešķiršanas sistēmu, kas atšķiras no tās, kuru piemēro pārējā valsts teritorijā.

7.  Īpašās prēmijas summu nosaka šādi:

▼M3

8.  Piemēro šādus reģionālos maksimāli pieļaujamos daudzumus:

▼B

124. pants

Sezonas nobīdes piemaksa

1.  Gadījumā, ja piemēro 71. pantu un ja kādā dalībvalstī vēršu skaits:

lauksaimnieki, iesniedzot pieteikumu, var pretendēt uz papildpiemaksu īpašajai piemaksai (sezonas nobīdes piemaksu). Tomēr, ja abas iepriekš minētās robežlikmes tiek sasniegtas Īrijā vai Ziemeļīrijā, tad piemaksu piemēro Īrijā un Ziemeļīrijā.

Lai piemērotu šo pantu Apvienotajā Karalistē, Ziemeļīriju uzskata par atsevišķu vienību.

2.  Tādas piemaksas apjomu nosaka šādi:

3.  Ja likme, kas minēta 1. punkta b) apakšpunktā, netiek sasniegta, tad, ņemot vērā 1. punkta priekšpēdējo teikumu, dalībvalstis, kuru lauksaimnieki ir iepriekš saņēmuši sezonas nobīdes piemaksu, drīkst nolemt piešķirt tādu piemaksu, kuras likme ir 60 % no summām, kas noteiktas 2. punktā.

Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts:

Šā pasākuma piemērošanas nolūkā Īriju un Ziemeļīriju uzskata par vienu vienību, aprēķinot likmi, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, un pēc tā arī nosakot tiesības uz piemaksu.

4.  Lai noteiktu, vai procentuālās daļas, kas minētas šajā pantā, ir pārsniegtas, ņem vērā nokaušanas, kas izdarītas priekšpēdējā gadā pirms tā gada, kad tika nokauts dzīvnieks, par kuru ir tiesības pretendēt uz piemaksu.

125. pants

Piemaksa par zīdītājgovīm

1.  Lauksaimnieks, kas savā saimniecībā tur zīdītājgovis, iesniedzot pieteikumu, var pretendēt uz piemaksas saņemšanu par zīdītājgovju turēšanu (piemaksa par zīdītājgovīm). To piešķir kā ikgadēju piemaksu par kalendāro gadu katrai attiecīgai saimniecībai, ievērojot individuālos maksimāli pieļaujamos daudzumus.

2.  Piemaksu par zīdītājgovīm piešķir jebkuram lauksaimniekam, kurš:

ja vismaz sešus mēnešus pēc kārtas no pieteikuma iesniegšanas dienas lauksaimnieks tur zīdītājgovis, kuru skaits ir vienāds ar vismaz 60 % no tā skaita, par kuru tika prasīta piemaksa, un teles, kuru skaits ir vienāds ar vismaz 40 % no tā skaita, par kuru tika prasīta piemaksa.

Lai noteiktu piemaksas piešķiršanas kritērijiem atbilstošo dzīvnieku skaitu saskaņā ar šā panta 2. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktiem, to, vai govis pieder zīdītājgovju ganāmpulkam vai piena govju ganāmpulkam, nosaka, pamatojoties uz [piemaksas] saņēmēja references daudzumu, kā noteikts 95. panta 2. punktā, un vidējo izslaukumu.

3.  Lauksaimnieku tiesības uz piemaksu ierobežo, piemērojot individuālo maksimāli pieļaujamo daudzumu, kā noteikts 126. pantā.

4.  Par katru piemaksas piešķiršanas kritērijiem atbilstošo dzīvnieku piemaksas summu nosaka EUR 200 apmērā.

5.  Ja piemēro 68. panta a) punkta i) apakšpunktu, dalībvalstis var piešķirt valsts papildpiemaksu par zīdītājgovīm, maksimāli līdz EUR 50 par dzīvnieku, ja starp attiecīgās dalībvalsts lopkopjiem netiek radīta diskriminācija.

Attiecībā uz saimniecībām, kas atrodas kādā reģionā, kurš noteikts 3. un 6. pantā Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem ( 43 ), pirmos EUR 24,15 par dzīvnieku no šīs papildpiemaksas finansē Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļa.

Attiecībā uz saimniecībām, kas atrodas visā dalībvalsts teritorijā, ja attiecīgajā dalībvalstī no visa liellopu kopskaita lielu daļu veido zīdītājgovis, kas pārstāv vismaz 30 % no kopējā govju skaita, un ja vismaz 30 % no nokautajiem vīriešu dzimuma liellopiem pieder S un E uzbūves klasei, ELVGF Garantiju nodaļa finansē visu papildpiemaksu. Jebkuru tādas procentuālās daļas pārsniegumu nosaka, pamatojoties uz vidējo rādītāju, kas aprēķināts diviem gadiem pirms tā gada, par kuru piešķir piemaksu.

6.  Šajā pantā ņem vērā tikai tās teles, kas pieder gaļas šķirnei vai ir iegūtas no krustojuma ar gaļas šķirni un pieder ganāmpulkam, kurš ir paredzēts teļu audzēšanai, lai ražotu gaļu.

126. pants

Individuālais maksimāli pieļaujamais daudzums par zīdītājgovīm

▼M3

1.  Katram zīdītājgovju lauksaimniekam piešķir atbalstu individuālo maksimāli pieļaujamo daudzumu robežās, kas noteiktas, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1254/1999 7. pantu vai 2. punkta otro daļu.

2.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiesību uz piemaksu summa to teritorijā nepārsniedz valstij noteikto maksimāli pieļaujamo daudzumu, kurš norādīts 5. punktā, un ka var saglabāt valsts rezerves, kas minētas 128. pantā.

Izņemot gadījumus, kad piemēro 143.b pantu, jaunās dalībvalstis ražotājiem piešķir individuālos maksimāli pieļaujamos daudzumus un izveido valsts rezerves no katrai jaunajai dalībvalstij rezervēto piemaksas tiesību kopējā skaita, kā norādīts 5. punktā, ne vēlāk kā gada laikā pēc pievienošanās dienas.

Pēc vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanas perioda beigām atbilstīgi 143.b pantam un, ja piemēro 68. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) daļu, individuālo maksimāli pieļaujamo daudzumu piešķiršanu ražotājiem un valsts rezerves izveidošanu, kā minēts otrajā daļā, veic ne vēlāk kā līdz pirmā vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanas gada beigām.

▼B

3.  Ja saskaņā ar korekciju, kas minēta 2. punktā, jāsamazina lauksaimnieku individuālais maksimāli pieļaujamais daudzums, to veic bez kompensācijas maksājuma un to nolemj darīt, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kuros iekļauti jo īpaši šādi:

4.  Atceļ tiesības uz piemaksu, kas atsauktas, ievērojot 2. punktā paredzēto pasākumu.

▼M3

5.  Piemēro šādus valstīm noteiktos maksimāli pieļaujamos daudzumus:

▼B

127. pants

Tiesību uz piemaksu par zīdītājgovīm nodošana

1.  Ja lauksaimnieks pārdod vai citādā veidā nodod savu saimniecību, viņš drīkst nodot visas savas tiesības uz piemaksu par zīdītājgovīm personai, kas pārņem viņa saimniecību. Lauksaimnieks drīkst arī pilnīgi vai daļēji nodot savas tiesības citiem lauksaimniekiem, nenododot savu saimniecību.

Gadījumā, ja tiek nodotas tiesības uz piemaksu, nenododot pašu saimniecību, tā daļa no nodotajām tiesībām, kas nepārsniedz 15 %, bez kompensācijas maksājuma tiek ieskaitīta tās dalībvalsts valsts rezervē, kurā atrodas saimniecība, lai to atkārtoti sadalītu par brīvu.

2.  Dalībvalstis:

3.  Dalībvalstis līdz datumam, kas jānosaka, var atļaut tās tiesību uz piemaksu daļas pagaidu nodošanu, kuru nav paredzēts izmantot lauksaimniekam, kam tās pieder.

128. pants

Tiesību uz piemaksu par zīdītājgovīm valsts rezerve

1.  Katra dalībvalsts saglabā valsts rezervi tiesībām uz piemaksu par zīdītājgovīm.

2.  Jebkuras tiesības uz piemaksu, kas atsauktas, ievērojot 127. panta 1. punktu vai citus Kopienas noteikumus, pievieno valsts rezervei, neierobežojot 126. panta 4. punktu.

3.  Dalībvalstis izmanto savas valsts rezerves, lai minēto rezervju ietvaros piešķirtu tiesības uz piemaksu jo īpaši jaunajiem ražotājiem, jaunajiem lauksaimniekiem un pārējiem prioritārajiem lauksaimniekiem.

129. pants

Teles

1.  Atkāpjoties no 125. panta 3. punkta, dalībvalstis, kurās vairāk nekā 60 % zīdītājgovju un telīšu tur kalnainos apgabalos Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 18. panta nozīmē, var nolemt pārvaldīt piemaksas par zīdītājgovīm piešķiršanu par telēm atsevišķi no šādas piemaksas piešķiršanas par zīdītājgovīm, ievērojot atsevišķu valstij noteiktu maksimāli pieļaujamo daudzumu ierobežojumus, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts.

Tāds atsevišķs valstij noteikts maksimāli pieļaujamais daudzums nepārsniedz 40 % no attiecīgajai dalībvalstij noteiktā maksimāli pieļaujamā daudzuma, kas noteikts 126. panta 5. punktā. Tādu valstij noteiktu maksimāli pieļaujamo daudzumu samazina par summu, kas ir vienāda ar atsevišķo valstij noteikto maksimāli pieļaujamo daudzumu. Ja dalībvalstī, kas īsteno šajā daļā paredzētās pilnvaras, kopējais telīšu skaits, par kurām ir iesniegts pieteikums un kuras atbilst piemaksas par zīdītājgovīm piešķiršanas nosacījumiem, pārsniedz atsevišķo valstij noteikto maksimāli pieļaujamo daudzumu, piemaksas piešķiršanas kritērijiem atbilstošo telīšu skaitu katram attiecīgajam lauksaimniekam konkrētajā gadā proporcionāli samazina.

2.  Šajā pantā ņem vērā tikai tās teles, kas pieder gaļas šķirnei vai kas ir iegūtas no krustojuma ar gaļas šķirni.

130. pants

Kaušanas piemaksa

1.  Lauksaimnieks, kurš savā saimniecībā tur liellopus, iesniedzot pieteikumu, var pretendēt uz kaušanas piemaksu. To piešķir par piemaksas piešķiršanas kritērijiem atbilstošo dzīvnieku nokaušanu vai par to eksportu uz trešām valstīm, ievērojot valstij noteiktu maksimāli pieļaujamo daudzumu, kas vēl tiks noteikts.

Kaušanas piemaksu ir tiesības saņemt par šādiem dzīvniekiem:

2.  Piemaksas summu nosaka šādi:

3.  Valstij noteikto maksimāli pieļaujamo daudzumu, kas minēts 1. punktā, nosaka katrai dalībvalstij un atsevišķi abām dzīvnieku kategorijām, kuras precizētas tā a) un b) apakšpunktā. Katrs maksimāli pieļaujamais daudzums ir vienāds ar to dzīvnieku skaitu katrā no šīm divām kategorijām, kas attiecīgajā dalībvalstī tika nokauti 1995. gadā un kam pieskaitīts to dzīvnieku skaits, kuri tika eksportēti uz trešām valstīm, saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja (Eurostat) datiem vai jebkuriem citiem publicētiem oficiāliem statistikas datiem par attiecīgo gadu, ko atzīst Komisija.

▼M3

Jaunajām dalībvalstīm noteiktie maksimālie daudzumi ir ietverti šajā tabulā:

▼B

4.  Ja kādā noteiktā dalībvalstī kopējais to dzīvnieku skaits, par kuriem iesniegts pieteikums attiecībā uz vienu no divām 1. punkta a) vai b) apakšpunktā precizēto dzīvnieku kategorijām un kuri atbilst kaušanas piemaksas piešķiršanas nosacījumiem, pārsniedz valstij noteikto maksimāli pieļaujamo daudzumu, kas noteikts attiecīgajai kategorijai, visu piemaksas piešķiršanas kritērijiem atbilstošo dzīvnieku skaitu tajā kategorijā katram attiecīgajam lauksaimniekam konkrētajā gadā proporcionāli samazina.

131. pants

Ganāmpulka blīvums

1.  Gadījumā, ja piemēro 71. pantu, kopējo to dzīvnieku skaitu, par kuriem var pretendēt uz īpašo piemaksu un piemaksu par zīdītājgovīm, ierobežo, piemērojot ganāmpulka blīvumu saimniecībā – divas ganāmpulka vienības (LU) uz hektāru kalendārajā gadā. Ganāmpulka blīvums no 2003. gada 1. janvāra ir 1,8 ganāmpulka vienības. Šo ganāmpulka blīvumu izsaka kā ganāmpulka vienības saimniecībā esošās lopbarības platības vienībā, ko izmanto saimniecībā esošo dzīvnieku barošanai. Lauksaimniekam tomēr var nepiemērot prasību par ganāmpulka blīvumu, ja to dzīvnieku skaits, kas tiek turēts viņa saimniecībā un kas jāņem vērā, lai noteiktu ganāmpulka blīvumu, nav vairāk kā 15 ganāmpulka vienības.

2.  Lai noteiktu ganāmpulka blīvumu saimniecībā, ņem vērā:

Lopbarības platība ietver platības, kuras izmanto kopīgi, un platības, kurās audzē jauktas kultūras.

132. pants

Ekstensifikācijas maksājums

1.  Gadījumā, ja piemēro 71. pantu, lauksaimnieki, kas saņem īpašo piemaksu un/vai piemaksu par zīdītājgovīm, var pretendēt uz ekstensifikācijas maksājumu.

2.  Ekstensifikācijas maksājums ir EUR 100 par piešķirto īpašo piemaksu un piemaksu par zīdītājgovīm, ja attiecībā uz konkrēto kalendāro gadu ganāmpulka blīvums attiecīgajā saimniecībā ir mazāks par 1,4 ganāmpulka vienībām uz hektāru vai vienāds ar to.

Dalībvalstis tomēr var nolemt piešķirt ekstensifikācijas maksājumu EUR 40 apmērā par ganāmpulka blīvumu – 1,4 ganāmpulka vienības uz hektāru vai vairāk, bet mazāk nekā 1,8 ganāmpulka vienības vai 1,8 ganāmpulka vienības uz hektāru, un EUR 80 apmērā par ganāmpulka blīvumu, kas ir mazāks nekā 1,4 ganāmpulka vienības uz hektāru.

3.  Piemērojot 2. punktu:

“Ganības” definē dalībvalstis. Definīcija ietver vismaz tādu kritēriju, ka ganības ir zālaugu platības, ko, ņemot vērā vietējo lauksaimniecības praksi, atzīst par tādām, kuras paredzētas liellopu un/vai aitu ganībām. Tas tomēr neizslēdz jauktas ganību izmantošanas iespēju tajā pašā gadā (ganības, siens, zāles skābbarība).

4.  Neierobežojot ganāmpulka blīvuma prasības, kas noteiktas šā panta 2. punktā, to dalībvalstu lauksaimnieki, kurās vairāk nekā 50 % piena ražošanas notiek kalnainos apgabalos Regulas (EK) Nr. 1257/1999 18. panta nozīmē un kuru saimniecības atrodas tādos apgabalos, var saņemt ekstensifikācijas maksājumus, kā noteikts minētajā punktā, par piena govīm, kas tajos tiek turētas.

5.  Saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija vajadzības gadījumā koriģē šā panta 2. punktā izklāstītās summas, jo īpaši ņemot vērā to dzīvnieku skaitu, par kuriem ir tiesības pretendēt uz maksājumu par iepriekšējo kalendāro gadu.

133. pants

Papildmaksājumi

1.  Gadījumā, ja piemēro 71. pantu, dalībvalstis ik gadu veic papildmaksājumus lauksaimniekiem savā teritorijā, kuru kopējās summas ir izklāstītas šā panta 3. punktā. Tādus maksājumus veic saskaņā ar objektīviem kritērijiem, kas jo īpaši ietver attiecīgās ražošanas struktūras un apstākļus, un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un izvairītos no tirgus un konkurences izkropļojumiem. Turklāt tādi maksājumi nav saistīti ar tirgus cenu svārstībām.

2.  Papildmaksājumus var veikt kā maksājumu par katru dzīvnieku un/vai platībatkarīgo maksājumu.

▼M3

3.  Piemēro šādas kopējās summas:

▼B

134. pants

Maksājumi par katru dzīvnieku

1.  Maksājumus par katru dzīvnieku var piešķirt par:

2.  Maksājumus par katru dzīvnieku var piešķirt kā papildsummas par kaušanas piemaksas vienību, kā noteikts 130. pantā, izņemot par teļiem. Pārējos gadījumos maksājumu par katru dzīvnieku piešķiršana ir pakļauta:

3.  Īpašās ganāmpulka blīvuma prasības nosaka šādi:

135. pants

Nosacījumi maksājumiem par katru dzīvnieku

1.  Maksājumus par katru vīriešu dzimuma liellopu kalendārajā gadā dalībvalstī var piešķirt par tādu dzīvnieku skaitu, kas:

▼M3

▼B

Dalībvalstis var arī paredzēt tādu vīriešu dzimuma liellopu skaita ierobežojumu saimniecībā, kas jānosaka dalībvalstij visas valsts vai reģionālā mērogā.

Tiesības uz piemaksu ir tikai par vīriešu kārtas liellopiem, kas ir vismaz astoņus mēnešus veci. Ja maksājumi par katru dzīvnieku tiek veikti nokaušanas laikā, dalībvalstis drīkst nolemt aizvietot šo nosacījumu ar minimālo kautsvaru – vismaz 180 kilogrami.

2.  Maksājumus par katru zīdītājgovi un teli, par kuru ir tiesības pretendēt uz piemaksu par zīdītājgovīm saskaņā ar 125. panta 4. punktu un 129. pantu, var piešķirt tikai kā papildsummu par piemaksas par zīdītājgovīm vienību, kā noteikts 125. panta 4. punktā.

3.  Maksājumus par katru piena govi var piešķirt tikai kā summu par tā references daudzuma tonnu, par kuru ir tiesības saņemt piemaksu, kurš pieejams saimniecībā un kurš jānosaka saskaņā ar 95. panta 2. punktu.

Regulas 134. panta 2. punkta b) apakšpunktu nepiemēro.

4.  Maksājumus par katru teli, kura nav minēta 2. punktā, var piešķirt katrai dalībvalstij kalendārajā gadā par tādu telīšu skaitu, kas nepārsniedz vidējo nokauto telīšu skaitu 1997., 1998. un 1999. gadā saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem par minētajiem gadiem vai jebkuriem citiem publicētiem oficiāliem statistikas datiem par minētajiem gadiem, kurus atzīst Komisija. ►M3  Jaunajām dalībvalstīm atskaites gadi ir 2001., 2002. un 2003. gads. ◄

136. pants

Platībatkarīgie maksājumi

1.  Platībatkarīgos maksājumus piešķir par hektāru pastāvīgo ganību:

2.  Pastāvīgo ganību platība reģionā, par kuru drīkst piešķirt platībatkarīgos maksājumus, nepārsniedz attiecīgo reģionālo pamatplatību.

Reģionālās pamatplatības dalībvalstis nosaka kā vidējo to pastāvīgo ganību hektāru skaitu, kas ir pieejamas liellopu audzēšanai 1995., 1996. un 1997. gadā. ►M3  Jaunajām dalībvalstīm atskaites gadi ir 1999., 2000. un 2001. gads. ◄

3.  Maksimālais platībatkarīgais maksājums par hektāru, ko var piešķirt, attiecīgi ietverot platībatkarīgos maksājumus saskaņā ar 96. pantu, nepārsniedz EUR 350.

▼M3

136.a pants

Piemērošanas nosacījumi jaunajām dalībvalstīm

Jaunajās dalībvalstīs kopējās summas, kas minētas 133. panta 3. punktā, un maksimālo platībatkarīgo maksājumu par hektāru EUR 350 apmērā, kas minēts 136. panta 3. punktā, piemēro atbilstīgi pieaugumu shēmai, kas izklāstīta 143.a pantā.

▼B

137. pants

Informācijas nodošana

Par jebkurām izmaiņām valsts režīmos, kas attiecas uz papildu maksājumu piešķiršanu, tiek paziņots Komisijai ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc to pieņemšanas.

138. pants

Kopīgi noteikumi

Lai varētu pretendēt uz tiešajiem maksājumiem saskaņā ar šo nodaļu, dzīvniekam ir jābūt identificētam un reģistrētam saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1760/2000.

139. pants

Maksimāli pieļaujamie daudzumi

Visu to tiešo maksājumu kopējās summas, ko pieprasa saskaņā ar šo nodaļu, nepārsniedz maksimāli pieļaujamo daudzumu, kuru noteikusi Komisija saskaņā ar 64. panta 2. punktu atbilstīgi katra minētā tiešā maksājuma sastāvdaļai maksimāli pieļaujamajos daudzumos, kas minēti 41. pantā. ►M3  Taču maksimums, ko Komisija saskaņā ar 64. panta 2. punktu noteikusi jaunajām dalībvalstīm, atbilst katra tiešā maksājuma sastāvdaļai maksimumā, kas minēts 71.c pantā. ◄

Ja pieprasītā atbalsta kopējā summa pārsniedz noteikto maksimāli pieļaujamo daudzumu, atbalstu katram lauksaimniekam attiecīgajā gadā proporcionāli samazina.

140. pants

Vielas, kas aizliegtas saskaņā ar Direktīvu 96/22/EK

1.  Ja saskaņā ar Direktīvu 96/22/EK ( 44 ) aizliegtu vielu atliekas vai saskaņā ar iepriekšminēto tiesību aktu atļautu, bet nelikumīgi izmantotu vielu atliekas, ievērojot Direktīvas 96/23/EK ( 45 ) attiecīgos noteikumus, tiek atklātas dzīvniekā, kas pieder lauksaimnieka liellopu ganāmpulkam, vai ja neatļauta viela vai produkts vai viela vai produkts, kurš ir atļauts saskaņā ar Direktīvu 96/22/EK, bet tiek turēts nelikumīgi, jebkurā formā tiek atrasti lauksaimnieka saimniecībā, lauksaimnieks minētās atklāšanas kalendārajā gadā nesaņem summas, kas paredzētas saskaņā ar šo nodaļu.

Ja notiek atkārtots pārkāpums, periodu, kurā lauksaimnieks nesaņem attiecīgas summas, atkarībā no pārkāpuma smaguma drīkst pagarināt līdz pieciem gadiem no tā gada, kad tika atklāts atkārtotais pārkāpums.

2.  Ja dzīvnieku īpašnieks vai turētājs rada šķēršļus tad, kad tiek veiktas pārbaudes un kad tiek ņemti paraugi, kas vajadzīgi, lai piemērotu valsts atliekvielu uzraudzības plānu vai kad tiek veikta izmeklēšana vai pārbaudes, kuras paredzētas saskaņā ar Direktīvu 96/23/EK, piemēro šā panta 1. punktā paredzētos sodus.

13. NODAĻA

ATBALSTS PAR PĀKŠAUGIEM

141. pants

Piemērošanas joma

Gadījumā, ja piemēro 71. pantu, attiecīgās dalībvalstis piešķir atbalstu par šādiem pākšaugiem:

142. pants

Atbalsts

1.  Atbalstu piešķir katru tirdzniecības gadu par to pākšaugu ražošanu, uz kuriem attiecas 141. pants. Tirdzniecības gads sākas 1. jūlijā un beidzas 30. jūnijā.

Par aramzemes gabalu, uz kuru attiecas pieteikums atbalsta piešķiršanai par hektāru atbilstīgi sistēmai, ko finansē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1258/1999 1. panta 2. punkta b) apakšpunktu, netiek dota iespēja pretendēt uz šajā sistēmā paredzēto atbalsta maksājumu.

2.  Neierobežojot 143. pantu, atbalsts par hektāru apsētās un novāktās platības ir EUR 181 par hektāru.

▼M3

143. pants

Maksimums

Pieprasītā atbalsta summa nepārsniedz maksimumu, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 64. panta 2. punktu, atbilstoši VI pielikumā minēto pākšaugu platībatkarīgo maksājumu sastāvdaļai valstij noteiktajā maksimāli pieļaujamā daudzumā, kurš minēts 41. pantā. Taču maksimums, ko Komisija saskaņā ar 64. panta 2. punktu noteikusi jaunajām dalībvalstīm, atbilst VI pielikumā minēto pākšaugu platībatkarīgo maksājumu sastāvdaļai valstij noteiktajā maksimāli pieļaujamajā daudzumā, kurš minēts 71.c pantā.

Ja pieprasītā atbalsta kopējā summa pārsniedz noteikto maksimumu, tad proporcionāli samazina atbalstu katram lauksaimniekam attiecīgajā gadā.

▼

TITLE IVA

IMPLEMENTATION OF SUPPORT SCHEMES IN THE NEW MEMBER STATES

Article 143a

Introduction of support schemes

In the new Member States direct payments shall be introduced in accordance with the following schedule of increments expressed as a percentage of the then applicable level of such payments in the Community as constituted on 30 April 2004:

Article 143b

Single Area Payment scheme

1.  The new Member States may decide not later than the date of accession to replace the direct payments during the period of application referred to in paragraph 9 with a single area payment which shall be calculated according to paragraph 2.

2.  The single area payment shall be made once a year. It shall be calculated by dividing the annual financial envelope established according to paragraph 3 by the agricultural area of each new Member State established according to paragraph 4.

3.  For any new Member State, the Commission shall establish an annual financial envelope:

▼M9

▼

4.  The agricultural area of a new Member State under the single area payment scheme shall be the part of its utilised agricultural area which has been maintained in good agricultural condition at 30 June 2003, whether in production or not at that date, and, where appropriate, adjusted in accordance with the objective criteria to be set by that new Member State after approval by the Commission.

“Utilised agricultural area” shall mean the total area taken up by arable land, permanent grassland, permanent crops and kitchen gardens as established by the Commission (EUROSTAT) for its statistical purposes.

5.  For the purpose of granting payments under the single area payment scheme, all agricultural parcels corresponding to the criteria provided for in paragraph 4 shall be eligible.

The minimum size of eligible area per holding for which payments may be requested shall be 0,3 ha. However, any new Member State may decide, on the basis of objective criteria and after approval by the Commission, to set the minimum size at a higher level not exceeding 1 ha.

6.  There shall be no obligation to produce or to employ the factors of production. However, farmers may use the land referred to in paragraph 4 for any agricultural purpose. In the case of production of hemp falling within CN code 5302 10 00, Article 5a(2) of Council Regulation (EC) No 1251/1999 ( 46 ) and Article 7b of Commission Regulation (EC) No 2316/1999 ( 47 ) as well as Article 52(1) of this Regulation shall apply.

Any land benefiting from payments under the single area payment scheme shall be maintained in good agricultural condition compatible with the protection of the environment.

As from 1 January 2005 the application of Articles 3, 4, 6, 7 and 9 shall be optional for the new Member States insofar as these provisions relate to statutory management requirements.

7.  Where in a given year the single area payments in a new Member State would exceed its annual financial envelope, the national amount per hectare applicable in that new Member State shall be reduced proportionately by application of a reduction coefficient.

8.  The Community rules on the integrated system laid down respectively in Council Regulation (EEC) No 3508/92 ( 48 ), and in particular Article 2 thereof, and in Chapter 4 of Title II of this Regulation, and in particular Article 18, shall apply to the single area payment scheme to the extent necessary. Accordingly, any new Member State choosing this scheme shall:

The application of the single area payment scheme shall not in any way affect the obligation of any new Member State with regard to the implementation of Community rules on the identification and registration of animals as provided for by Council Directive 92/102/EEC ( 49 ) and Regulation (EC) No 1760/2000 of the European Parliament and of the Council ( 50 ).

9.  For any new Member State the single area payment scheme shall be available for a period of application until the end of 2006 with the possibility of renewal twice by one year at the new Member State's request. Subject to the provisions of paragraph 11, any new Member State may decide to terminate the application of the scheme at the end of the first or the second year of the period of application with a view to applying the single payment scheme. New Member States shall notify the Commission of their intention to terminate by 1 August of the last year of application.

10.  Before the end of the period of application of the single area payment scheme, the Commission shall assess the state of preparedness of the new Member State concerned to apply fully the direct payments.

In particular, by the end of the period of application of the single area payment scheme, the new Member State shall have taken all necessary steps to set up the integrated system as referred to in Article 18 for running properly the direct payments in the form then applicable.

11.  On the basis of its assessment, the Commission shall:

Before the end of the extended application period referred to in point (b), paragraph 10 shall apply.

Until the end of the 5 year period of application of the single area payment scheme (i.e. 2008), the percentage rate set out in Article 143a shall apply. If the application of the single area payment scheme is extended beyond that date pursuant to a decision taken under point (b), the percentage rate set out in Article 143a for the year 2008 shall apply until the end of the last year of application of the single area payment scheme.

12.  After the end of the period of application of the single area payment scheme, the direct payments shall be applied according to the relevant Community rules and on the basis of the quantitative parameters, such as base area, premium ceilings and Maximum Guaranteed Quantities (MGQ), specified in the Act of Accession ( 51 ) for each direct payment and subsequent Community legislation. The percentage rates set out in Article 143a for the relevant years shall subsequently apply.

13.  New Member States shall inform the Commission in detail of the measures taken to implement this Article and in particular the measures taken pursuant to paragraph 7.

▼M9

143.ba pants

Atsevišķi cukura maksājumi

1.  Atkāpjoties no 143.b panta, jaunās dalībvalstis, kurās piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu, līdz 2006. gada 30. aprīlim var lemt attiecībā uz 2006., 2007. un 2008. gadu par atsevišķu cukura maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem, kas ir tiesīgi saņemt tos saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu. To piešķir, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, proti:

un attiecībā uz viena vai vairāku – 2004./2005., 2005./2006. un 2006./2007. – tirdzniecības gadu reprezentatīvo periodu, kas var būt atšķirīgs katram produktam un kas dalībvalstīm jānosaka līdz 2006. gada 30. aprīlim.

Tomēr attiecībā uz lauksaimniekiem, uz kuriem attiecas atteikšanās no kvotas 2006./2007. tirdzniecības gadā, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. pantā, ja reprezentatīvais laikperiods ietver 2006./2007. tirdzniecības gadu, to aizstāj ar 2005./2006. tirdzniecības gadu.

Ja izvēlas 2006./2007. tirdzniecības gadu, atsauces uz Regulas (EK) Nr. 1260/2001 19. pantu, kas iekļautas pirmajā apakšpunktā, aizstāj ar atsaucēm uz Regulas (EK) Nr. 318/2006 6. pantu.

2.  Atsevišķos cukura maksājums piešķir, nepārsniedzot VII pielikuma K punktā noteikto maksimālo robežu.

3.  Atkāpjoties no 2. punkta, katra attiecīgā jaunā dalībvalsts līdz 2006. gada 31. martam var izlemt, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, piemērot atsevišķiem cukura maksājumiem zemāku maksimāli pieļaujamo daudzumu nekā to, kas minēts VII pielikuma K punktā.

4.  Līdzekļus, kas ir pieejami atsevišķu cukura maksājumu piešķiršanai saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, neiekļauj 143.b panta 3. punktā minētajā gada finanšu līdzekļu kopapjomā. Gadījumā, ja tiek piemērots šī panta 3. punkts, starpību starp VII pielikuma K punktā minēto maksimāli pieļaujamo daudzumu un to, ko faktiski piemēro, iekļauj 143.b panta 3. punktā minētajā gada finanšu līdzekļu kopapjomā.

5.  Regulas 143.a un 143.c pantu nepiemēro atsevišķiem cukura maksājumiem.

▼

Article 143c

Complementary national direct payments and direct payments

1.  For the purposes of this Article: “CAP-like national scheme” shall mean any national direct payment scheme applicable prior to the date of accession of the new Member States under which the support was granted to farmers in respect of production covered by one of the direct payments.

2.  The new Member States shall have the possibility, subject to authorisation by the Commission, of complementing any direct payments up to:

3.  Cyprus may complement direct aid paid to a farmer under any direct payments listed in Annex I up to the total level of support the farmer would have been entitled to receive in Cyprus in 2001.

The Cypriot authorities shall ensure that the total direct support the farmer is granted after accession in Cyprus under the relevant direct payment including all complementary national direct payments in no case exceeds the level of direct support the farmer would be entitled to receive under that direct payment in the relevant year in the Community as constituted on 30 April 2004.

The total amounts of complementary national aid to be granted shall be those indicated in Annex XII.

The complementary national aid to be granted shall be subject to any adjustments which may be rendered necessary by developments in the common agricultural policy.

The paragraphs 2 and 5 shall not apply to Cyprus.

4.  If a new Member State decides to apply the single area payment scheme, that new Member State may grant complementary national direct aid under the conditions referred to in paragraphs 5 and 8.

5.  In respect of the year 2004, the total amount per (sub)sector of complementary national aid granted in that year when applying the single area payment scheme shall be limited by a specific financial envelope per (sub)sector. This envelope shall be equal to the difference between:

In respect of any year as from 2005 the requirement to operate the above limitation by means of applying (sub)sector specific financial envelopes shall not apply. However, the new Member States shall retain the right to apply (sub)sector specific financial envelopes, provided that such a (sub)sector specific financial envelope may only relate to

6.  The new Member State may decide on the basis of objective criteria and after authorisation by the Commission, on the amounts of complementary national aid to be granted.

7.  The authorisation by the Commission shall:

8.  No complementary national payments or aid shall be granted for agricultural activities in respect of which direct payments are not foreseen in the Community as constituted on 30 April 2004.

9.  Cyprus may, in addition to the complementary national direct payments, grant transitional and degressive national aid until the end of 2010. This State aid shall be granted in a form similar to Community aid, such as decoupled payments.

Taking into account the nature and amount of national support granted in 2001, Cyprus may grant State aid to the (sub)sectors listed in Annex XIII and up to the amounts specified in that Annex.

The State aid to be granted shall be subject to any adjustments which may be rendered necessary by developments in the common agricultural policy. Should such adjustments prove necessary, the amount of the aid or the conditions for the granting thereof shall be amended on the basis of a decision by the Commission.

Cyprus shall submit an annual report to the Commission on the implementation of the State aid measures, indicating the aid forms and amounts per (sub)sector.

10.  Latvia may, in addition to the complementary national direct payments, grant transitional and degressive national aid until the end of 2008. This State aid shall be granted in a form similar to Community aid, such as decoupled payments.

Latvia may grant State aid to the (sub)sectors listed in Annex XIV up to the amounts specified in that Annex.

The State aid to be granted shall be subject to any adjustments which may be rendered necessary by developments in the common agricultural policy. Should such adjustments prove necessary, the amount of the aid or the conditions for the granting thereof shall be amended on the basis of a decision by the Commission.

Latvia shall submit an annual report to the Commission on the implementation of the State aid measures, indicating the aid forms and amounts per (sub)sector.

▼M4

IV.B SADAĻA

Finanšu pārvedumi

143.d pants

Finanšu pārvedumi kokvilnas audzēšanas reģionu pārstrukturēšanai

Sākot no 2007. budžeta gada, katru kalendāro gadu ir pieejama summa EUR (22 miljoni), kas aprēķināta no vidējiem izdevumiem saistībā ar kokvilnu 2000., 2001. un 2002. gadā un kas ir paredzēta kā Kopienas papildu atbalsts pasākumiem kokvilnas audzēšanas reģionos saskaņā ar lauku attīstības programmu, kuru finansē ELVGF Garantiju nodaļa atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1257/1999.

143.e pants

Finanšu pārvedumi tabakas audzēšanas reģionu pārstrukturēšanai

Sākot no 2011. budžeta gada, ir pieejama summa, kas ir 484 miljoni EUR un kas ir 50 % no trīs gadu atbalsta subsidētai tabakai vidējās kopsummas 2000., 2001. un 2002. gadā kā Kopienas papildu atbalsts pasākumiem tabakas audzēšanas reģionos saskaņā ar lauku attīstības programmu, kuru finansē ELVGF Garantiju nodaļa atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1257/1999, tām dalībvalstīm, kurās tabakas audzētāji saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2075/92 ir saņēmuši atbalstu 2000., 2001. un 2002. gadā.

▼B

V SADAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

144. pants

Tiešo maksājumu pārvaldības komiteja

1.  Komisijai palīdz Tiešo maksājumu pārvaldības komiteja, kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuru vada Komisijas pārstāvis.

2.  Ja izdarīta atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais laika posms ir viens mēnesis.

3.  Komiteja pieņem savu reglamentu.

145. pants

Īstenošanas noteikumi

Saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem sīki izstrādātus šīs regulas īstenošanas noteikumus. Tajos jo īpaši ietilpst:

▼M3

▼

▼M9

▼B

▼M3

▼B

▼M3

▼M4

▼M3

146. pants

Informācijas nodošana Komisijai

Dalībvalstis sīki informē Komisiju par pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu šīs regulas prasības, un jo īpaši par tiem pasākumiem, kuri attiecas uz 5., 13., 42., 58. 71.d un 71.e pantu.

▼B

147. pants

Grozījumi Regulās (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, Nr. 1453/2001, Nr. 1454/2001

148. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1868/94

Regulu (EK) Nr. 1868/94 ar šo groza šādi.

149. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1251/1999

Regulu (EK) Nr. 1251/1999 groza šādi.

150. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1254/1999

Regulu (EK) Nr. 1254/1999 groza šādi.

151. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1673/2000

Ar šo Regulu (EK) Nr. 1673/2000 groza šādi.

▼M4

151.a pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 546/2002

Regulu (EK) Nr. 546/2002 groza šādi:

151.b pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2075/92

Regulas 13. panta 1. punktam pievieno šādu ievilkumu:

.

▼B

152. pants

Grozījumi citās regulās

Svītro šādus noteikumus:

▼M4

▼B

153. pants

Atcelšana

1.  Ar šo atceļ Regulu (EEK) Nr. 3508/92. Tomēr to turpina piemērot tiešo maksājumu pieteikumiem attiecībā uz kalendārajiem gadiem līdz 2005. gadam.

2.  Ar šo no 2005. gada 1. janvāra atceļ Regulu (EK) Nr. 1017/94.

3.  Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 1577/96 un Regulu (EK) Nr. 1251/1999. Tās tomēr turpina piemērot 2004./2005. tirdzniecības gadam.

4.  Ar šo no 2004. gada 1. maija atceļ Regulu (EK) Nr. 1259/1999. Regulas (EK) Nr. 1259/1999 2.a un 11. pantu, kā arī minētās regulas pielikumu minēto pantu piemērošanas nolūkā tomēr turpina piemērot līdz 2005. gada 31. decembrim. Turklāt Regulas (EK) Nr. 1259/1999 3., 4. un 5. pantu, kā arī pielikumu minēto pantu piemērošanas nolūkā turpina piemērot līdz 2004. gada 31. decembrim. ►  The simplified scheme referred to in Article 2a of that Regulation shall not apply to the new Member States. ◄

▼M4

4.a.  Ar šo atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1051/2001 ( 70 ). To tomēr turpina piemērot attiecībā uz 2005./2006. tirdzniecības gadu.

4.b  Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 1098/98. To tomēr turpina piemērot līdz 2005. gada 31. decembrim, ja dalībvalsts nolemj piemērot vienreizējo maksājumu shēmu pēc pārejas laika attiecībā uz apiņiem, kas minēts šīs regulas 71. panta 1. punkta trešajā daļā.

▼B

5.  Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

154. pants

Pārejas noteikumi vienkāršotajai shēmai

Ja dalībvalsts piemēro Regulas (EK) Nr. 1259/1999 2.a pantā minēto vienkāršoto shēmu, tad piemēro šādus noteikumus:

▼M3

154.a pants

Pārejas pasākumi jaunajām dalībvalstīm

1.  Ja ir vajadzīgi pārejas pasākumi, lai jaunajās dalībvalstīs sekmētu pāreju no vienotās platībmaksājuma shēmas un citām atbalsta shēmām, kas minētas III un IV sadaļā, tos nosaka saskaņā ar 144. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

2.  Pasākumus, kas minēti 1. punktā, var noteikt laika posmā, kas sākas 2004. gada 1. maijā un beidzas 2009. gada 30. jūnijā, un pēc minētā datuma tie nav spēkā. Pēc Komisijas priekšlikuma Padome šo laika posmu var pagarināt, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu.

▼M9

155. pants

Citi pārejas noteikumi

Turpmākus pasākumus, kas noteikti, lai atvieglotu pāreju no 152. un 153. pantā minētajās regulās un Regulā (EK) Nr. 1260/2001 paredzētajiem pasākumiem uz šajā regulā paredzētajiem pasākumiem, jo īpaši tiem, kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1259/1999 4. un 5. panta un pielikuma un Regulas (EK) Nr. 1251/1999 6. panta piemērošanu, kā arī pāreju no Regulā (EEK) Nr. 1935/72 minētajiem uzlabošanas plānu noteikumiem uz tiem noteikumiem, kas paredzēti šīs regulas 83. līdz 87. pantā, var pieņemt atbilstīgi šīs regulas 144. panta 2. punktā minētajai procedūrai. Regulas 152. un 153. pantā minētās regulas un pantus turpina piemērot VII pielikumā minēto pamatsummu noteikšanai.

▼M4

155.a pants

Komisija līdz 2009. gada 31. decembrim iesniedz Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu attiecībā uz kokvilnu, olīveļļu, galda olīvām un olīvu audzēm, tabaku un apiņiem, vajadzības gadījumā pievienojot attiecīgus priekšlikumus.

▼B

156. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.  Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.  To piemēro no spēkā stāšanās dienas, ievērojot šādus izņēmumus:

▼M4

▼B

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

▼M8

---

I PIELIKUMS

▼M9

---

II PIELIKUMS

Regulas 12. panta 2. punktā minētais valsts maksimāli pieļaujamais daudzums

▼B

---

III PIELIKUMS

---

IV PIELIKUMS

▼M4

---

V PIELIKUMS

Saderīgas atbalsta shēmas, kas minētas 26. pantā

▼M8

---

VI PIELIKUMS

▼B

---

VII PIELIKUMS

Regulas 37. pantā minētās pamatsummas aprēķināšana

A.   Platībatkarīgie atbalsti

1.

Ja lauksaimnieks ir saņēmis platībatkarīgos atbalstus, tad līdz divām zīmēm aiz komata noapaļotu hektāru skaitu, par kuru tāds maksājums piešķirts attiecīgi katrā pārskata perioda gadā, pareizina ar šādām summām: 1.1. Par labību, ieskaitot cietos kviešus, eļļas augu sēklām, proteīnaugiem, linsēklām, liniem un kaņepēm, ko audzē šķiedru iegūšanai, zāles skābbarību un atmatu: — 63 EUR/t, kas pareizināti ar ražu, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1251/1999 4. panta 2. punktā, kura attiecīgajam reģionam noteikta reģionalizācijas plānā, kas piemērojams 2002. kalendārajā gadā. Šo punktu piemēro, neierobežojot noteikumus, ko dalībvalstis noteikušas, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1251/1999 6. panta 6. punktu. Atkāpjoties no 38. panta, par liniem un kaņepēm vidējo lielumu aprēķina, pamatojoties uz hektāru skaitu, par kuru tika piešķirts maksājums 2001. un 2002. kalendārajā gadā. 1.2. Par rīsiem: — 102 EUR/t, ko reizina ar šādām vidējām ražām: —  Dalībvalstis Ražas (t/ha) Spānija 6,35 Francija —  valsts pamatteritorija 5,49 —  Franču Gviāna 7,51 Grieķija 7,48 Itālija 6,04 Portugāle 6,05 1.3. Par pākšaugiem: — par lēcām un aunazirņiem – 181 EUR/ha, — par vīķiem, attiecīgi, 175,02 EUR/ha 2000. gadā, 176,60 EUR/ha 2001. gadā un 150,52 EUR/ha 2002. gadā.

2.

Ja lauksaimnieks ir saņēmis piemaksu vai īpašo atbalstu par cietajiem kviešiem, tad līdz divām zīmēm aiz komata noapaļotu hektāru skaitu, par kuru tāds maksājums piešķirts attiecīgi katrā pārskata perioda gadā, pareizina ar šādām summām: Zonās, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1251/1999 II pielikumā un Regulas (EK) Nr. 2316/1999 IV pielikumā: — 291 EUR/ha attiecībā uz vienreizējo maksājumu, kas jāpiešķir par 2005. kalendāro gadu, — 285 EUR/ha attiecībā uz vienreizējo maksājumu, kas jāpiešķir par 2006. un turpmākajiem kalendārajiem gadiem. Zonās, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 2316/1999 V pielikumā: — 46 EUR/ha attiecībā uz vienreizējo maksājumu, kas jāpiešķir par 2005. kalendāro gadu.

3.

Iepriekšējos punktos minētais “hektāru skaits” ir noteiktais hektāru skaits, kas atbilst katram atsevišķam platībatkarīgā atbalsta veidam, kurš uzskaitīts šīs regulas VI pielikumā, attiecībā uz kuriem ir izpildīti visi nosacījumi, kas paredzēti atbalsta piešķiršanas noteikumos, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1251/1999 2. panta 4. punktu un 5. pantu. Atkāpjoties no Padomes Regulas (EK) Nr. 3072/95 6. panta 5. punkta, summu par rīsu hektāru proporcionāli samazina, ja platības, kas nodotas rīsu audzēšanai kādā dalībvalstī, pārskata periodā pārsniedza tās maksimālo garantēto platību par attiecīgo periodu.

B.   Maksājums par kartupeļu cieti

Ja lauksaimnieks ir saņēmis maksājumu par kartupeļu cieti, summu aprēķina, pareizinot tonnu skaitu, par ko tāds maksājums piešķirts attiecīgi katrā pārskata perioda gadā, ar EUR 44,22 par tonnu kartupeļu cietes. Dalībvalstis aprēķina hektāru skaitu, kas jāiekļauj vienreizējā maksājuma aprēķinā, proporcionāli saražotajam kartupeļu cietes tonnu skaitam, par kuru piešķirts Regulas (EK) Nr. 1766/92 8. panta 2. punktā paredzētais atbalsts attiecīgi katrā pārskata perioda gadā, un pamatplatības robežās, kas jānosaka Komisijai, pamatojoties uz hektāru skaitu, uz kuru attiecas audzēšanas līgums pārskata periodā, ko paziņojušas dalībvalstis.

C.   Piemaksas un papildmaksājumi par ganāmpulku

Ja lauksaimnieks ir saņēmis piemaksas un/vai papildmaksājumus par ganāmpulku, summu aprēķina, pareizinot noteikto dzīvnieku skaitu, par ko tāds maksājums piešķirts attiecīgi katrā pārskata perioda gadā, ar to summu par katru dzīvnieku, kura noteikta 2002. kalendārajam gadam atbilstošajos VI pielikumā minētajos pantos, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1254/1999 4. panta 4. punkta, 7. panta 2. punkta un 10. panta 1. punkta vai Regulas (EK) Nr. 2529/2001 8. panta 3. punkta piemērošanu.

Atkāpjoties no 38. panta, attiecībā uz papildmaksājumiem par aitu un kazu gaļu, kas piešķirti, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 2529/2001 11. panta 2. punkta pirmo, otro un ceturto ievilkumu, vidējo lielumu aprēķina, pamatojoties uz dzīvnieku skaitu, par kuru tika piešķirts maksājums 2002. kalendārajā gadā.

Maksājumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1254/1999 4. panta 2. punkta otro daļu tomēr neņem vērā.

Turklāt, atkāpjoties no 38. panta, ja piemēro Komisijas Regulas (EK) Nr. 2342/1999 32. panta 11. un 12. punktu un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1458/2001 4. pantu, dzīvnieku skaits, par ko piešķirts maksājums gadā, kad piemēroja minētos noteikumus, un kas jāņem vērā pamatsummas aprēķinam, nav lielāks par dzīvnieku vidējo skaitu, par kuru tika piešķirts maksājums gadā/gados, kad minētos noteikumus nepiemēroja.

D.   Žāvēta rupjā lopbarība

Ja lauksaimnieks ir piegādājis rupjo lopbarību saskaņā ar līgumu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 603/95 9. panta c) punktā vai platību deklarācijā tās pašas regulas 10. pantā, dalībvalstis aprēķina pamatsummā iekļaujamo daudzumu proporcionāli žāvētās rupjās lopbarības saražotajam daudzumam tonnās, par ko piešķirts atbalsts saskaņā ar minētās regulas 3. pantu, attiecīgi katru gadu pārskata periodā un maksimālā atbalsta robežās, kas izteiktas EUR:

Dalībvalstis aprēķina hektāru skaitu, kas jāiekļauj pamatsummu aprēķinā, proporcionāli saražotajam žāvētas rupjās lopbarības tonnu skaitam, par kuru piešķirts Regulas (EK) Nr. 603/95 3. pantā paredzētais atbalsts attiecīgi katrā pārskata perioda gadā, un pamatplatības robežās, kas jānosaka Komisijai, pamatojoties uz hektāru skaitu, uz kuru attiecas audzēšanas līgums vai platību deklarācija pārskata periodā, ko paziņojušas dalībvalstis.

E.   Reģionālie atbalsti

Attiecīgajos reģionos pamatsummas aprēķinā iekļauj šādas summas:

F.   Atbalsti par sēklām

Ja lauksaimnieks saņem atbalstu par sēklu ražošanu, summu aprēķina, pareizinot tonnu skaitu, par ko piešķirts minētais maksājums attiecīgi katrā pārskata periodā, ar summu par tonnu, kura noteikta, piemērojot Regulas (EEK) Nr. 2358/71 3. pantu. Dalībvalstis aprēķina hektāru skaitu, kas jāiekļauj vienreizējā maksājuma aprēķinā, proporcionāli platībai, kura pieņemta sertifikācijai un par kuru piešķirts Regulas (EEK) Nr. 2358/71 3. pantā paredzētais atbalsts attiecīgi katrā pārskata perioda gadā, un pamatplatības robežās, kas jānosaka Komisijai, pamatojoties uz kopējo platību, kura pieņemta sertifikācijai, un kas paziņota Komisijai atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 3083/73. Minētā kopējā platība neietver platību, kas pieņemta sertifikācijai attiecībā uz rīsiem (Oryza sativa L.), speltas kviešiem (Triticum spelta L.), šķiedras un eļļas liniem (Linum usitatissimum L.) un kaņepēm (Cannabis sativa L.) un kas jau ir deklarēta par laukaugiem.

▼M4

G.   Kokvilna

Ja lauksaimnieks ir deklarējis ar kokvilnu apsētās platības, dalībvalstis pamatsummā iekļaujamo summu aprēķina, to hektāru skaitu, kuros ievākta kokvilna, par ko pārskata periodā katru gadu piešķirts atbalsts saskaņā ar 3. punktu 4. Protokolā par kokvilnu ( 71 ), norādot divus ciparus aiz komata, reizinot ar šādu summu par katru hektāru:

H.   Olīveļļa

Ja lauksaimnieks ir saņēmis olīveļļas ražošanas atbalstu, summu aprēķina, reizinot to tonnu skaitu, par kurām šāds atbalsts piešķirts pārskata periodā (t.i., attiecīgi 1999./2000., 2000./2001., 2001./2002. un 2002./2003. tirdzniecības gadā), ar attiecīgo atbalsta apmēru uz vienu vienību, kas izteikts EUR par tonnu, kā noteikts Komisijas Regulās (EK) Nr. 1415/2001 ( 72 ), (EK) Nr. 1271/2002 ( 73 ), (EK) Nr. 1221/2003 ( 74 ) un ►M7  (EK) Nr. 1299/2004 ( 75 ) ◄ , kuru reizina ar koeficientu 0,6. Dalībvalstis līdz 2005. gada 1. augustam tomēr var izlemt šo koeficientu palielināt. Minēto koeficientu nepiemēro lauksaimniekiem, kuru olīvkoku stādījumu ĢIS iekļauto hektāru vidējais skaits pārskata periodā, izņemot to olīvkoku stādījumu ĢIS iekļauto hektāru skaitu, kas atbilst papildu kokiem, kuri iestādīti, neņemot vērā apstiprinātu stādīšanas shēmu, pēc 1998. gada 1. maija, ir mazāks par 0,3 hektāriem. Olīvkoku stādījumu ĢIS iekļauto hektāru skaitu aprēķina, izmantojot kopējo metodi, kas jānosaka saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru un pamatojoties uz ģeogrāfiskās informācijas sistēmas datiem par olīvu audzēšanu.

Ja atbalsta maksājumus pārskata periodā ir ietekmējusi Regulas (EEK) Nr. 1638/98 ( 76 ) 2. panta 3. punktā noteikto pasākumu piemērošana, trešajā daļā minēto aprēķinu koriģē šādi:

Dalībvalstis aprēķina vienreizējā maksājuma aprēķinā iekļaujamo hektāru skaitu kā olīvkoku stādījumu ĢIS iekļauto hektāru skaitu, kas iegūts, izmantojot kopējo metodi, kura jānosaka saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru un pamatojoties uz ģeogrāfiskās informācijas sistēmas datiem par olīvu audzēšanu, izņemot to olīvkoku stādījumu ĢIS iekļauto hektāru skaitu, kas papildus apstādīti ar olīvkokiem, neņemot vērā apstiprinātu stādīšanas shēmu, pēc 1998. gada 1. maija, izņemot Kipru un Maltu, kurām attiecīgais termiņš ir 2001. gada 31. decembris.

I.   Jēltabaka

Ja lauksaimnieks ir saņēmis tabakas audzēšanas piemaksu, pamatsummā iekļaujamo summu aprēķina, reizinot to kilogramu vidējo skaitu trijos gados, par kuriem šāda piemaksa piešķirta, ar trīs gadu vidējo svērto atbalsta apmēru, kas piešķirts par vienu kilogramu, ņemot vērā visu šķirņu grupu jēltabakas kopējo daudzumu un reizinot to ar koeficientu 0,4. Dalībvalstis var nolemt palielināt šo koeficientu.

No 2010. gada minētais koeficients ir 0,5.

Vienreizējā maksājuma aprēķinā iekļaujamo hektāru skaits atbilst reģistrētajos audzēšanas līgumos norādītajai platībai, par ko piešķirta piemaksa attiecīgi katrā pārskata perioda gadā, un nepārsniedz pamatplatību, kas jānosaka Komisijai, pamatojoties uz kopējo platību, kas paziņota Komisijai saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2636/1999 ( 77 ) 1. pielikuma 1.3. punktu.

Ja atbalsta maksājumus pārskata periodā ir ietekmējusi Regulas (EEK) Nr. 2848/98 50. pantā noteikto pasākumu piemērošana, trešajā daļā minēto aprēķinu koriģē šādi:

J.   Apiņi

Ja lauksaimnieks par apiņiem ir saņēmis platībatkarīgo atbalstu vai pagaidu neaudzēšanas atbalstu, dalībvalstis aprēķina pamatsummā iekļaujamās summas, reizinot to hektāru skaitu, par kuriem piešķirts maksājums attiecīgi katrā pārskata perioda gadā, norādot divus ciparus aiz komata, ar summu, kas ir 480 EUR par hektāru.

▼M9

K.   Cukurbietes, cukurniedres un cigoriņi

▼M10

---

VIII PIELIKUMS

---

VIII.a PIELIKUMS

▼B

---

IX PIELIKUMS

---

X PIELIKUMS

Tradicionālās cieto kviešu ražošanas zonas, kā minēts 74. pantā

GRIEĶIJA

Šādu reģionu nomes (prefektūras)

SPĀNIJA

Provinces

AUSTRIJA

Panona:

FRANCIJA

Reģioni

Departamenti ( 79 )

ITĀLIJA

Reģioni

PORTUGĀLE

Apgabali

▼M3

KIPRA

UNGĀRIJA

Reģioni

▼B

---

XI PIELIKUMS

▼M3

---

XI.a PIELIKUMS

Maksimālie pieļaujamie daudzumi atbalstam par sēklām jaunajās dalībvalstīs, kas minēti 99. panta 3. punktā

---

XI.b PIELIKUMS

Valsts laukaugu pamatplatības un references ražība jaunajās dalībvalstīs saskaņā ar 101. un 103. pantu

▼

---

ANNEX XII

Complementary national direct payments under Single Payment Scheme:

---

ANNEX XIII

---

ANNEX XIV

---

( 1 ) Atzinums sniegts 2003. gada 5. jūnijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

( 2 ) OV C 208, 3.9.2003., 64. lpp.

( 3 ) Atzinums sniegts 2003. gada 2. jūlijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

( 4 ) OV L 160, 26.6.1999., 113. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1244/2001 (OV L 173, 27.6.2001., 1. lpp.).

( 5 ) OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp.

( 6 ) OV L 355, 5.12.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 495/2001 (OV L 72, 14.3.2001., 6. lpp.).

( 7 ) OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.

( 8 ) OV L 193, 29.7.2000., 16. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 651/2002 (OV L 101, 17.4.2002., 3. lpp.).

( 9 ) OV L 197, 30.7.1994., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 962/2002 (OV L 149, 7.6.2002., 1. lpp.).

( 10 ) OV L 198, 21.7.2001., 26. lpp.

( 11 ) OV L 112, 3.5.1994., 2. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2582/2001 (OV L 345, 29.12.2001., 5. lpp.).

( 12 ) OV L 206, 16.8.1996., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 811/2000 (OV L 100, 20.4.2000., 1. lpp.).

( 13 ) OV L 160, 26.6.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1038/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 16. lpp.).

( 14 ) OV L 246, 5.11.1971., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 154/2002 (OV L 25, 29.1.2002., 18. lpp.).

( 15 ) OV L 184, 27.7.1993., 1. lpp. (OV L 68, 12.3.2002., 4. lpp.). Regulā jaunākie grozījumu izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 442/2002.

( 16 ) OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.)

( 17 ) OV L 198, 21.7.2001., 11. lpp.

( 18 ) OV L 198, 21.7.2001., 45. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1922/2002 (OV L 293, 29.10.2002., 11. lpp.).

( 19 ) OV L 341, 22.12.2001., 3. lpp.

( 20 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

( 21 ) OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.

( 22 ) OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.

( 23 ) OV L 172, 30.9.1966., 3025./66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1513/2001 (OV L 201, 26.7.2001., 4. lpp.).

( 24 ) OV L 215, 30.7.1992., 85. lpp.

( 25 ) OV L 157, 30.5.1998., 7. lpp.

( 26 ) Komisijas 2001. gada 11. decembra Regula (EK) Nr. 2419/2001, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus integrētās administrācijas un kontroles sistēmas piemērošanai konkrētām Kopienas atbalsta shēmām, kas izveidotas ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3508/92 (OV L 327, 12.12.2001., 11. lpp.). Regula grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2550/2001 (OV L 341, 22.12. 2001., 105. lpp.).

( 27 ) OV L 132, 23.5.1990., 17. lpp. Regula atcelta ar Regulu (EK) Nr. 2529/2001 (OV 341, 22.12.2001., 3. lpp.).

( 28 ) OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp.

( 29 ) OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp.

( 30 ) OV L 198, 22.7.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003.,1. lpp.).

( 31 ) OV L 118, 20.5.1972., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1363/95 (OV L 132, 16.6.1995., 8. lpp.).

( 32 ) OV L 123, 17.5.2003., 42. lpp.

( 33 ) OV L 405, 31.12.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 572/2003 (OV L 82, 29.3.2003., 20. lpp.).

( 34 ) OV L 270, 21.10.2003., 123. lpp.

( 35 ) OJ L 270, 21.10.2003, p. 123.

( 36 ) Komisijas 1999. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 2316/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1251/1999, ar kuru izveido atbalsta sistēmu dažu laukaugu audzētājiem (OV L 280, 30.10.1999., 43. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1035/2003 (OV L 150, 18.6.2003., 24. lpp.).

( 37 ) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša …. lpp.

( 38 ) OV L 358, 31.12.1998., 17. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1983/2002 (OV L 306, 8.11.2002., 8. lpp.).

( 39 ) OV L 200, 8.8.1977., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

( 40 ) OV L 58, 28.2.2006, 42. lpp.

( 41 ) OV L 58, 28.2.2006, 1. lpp.

( 42 ) OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.

( 43 ) OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1105/2003 (OV L 158, 27.6.2003., 3. lpp.).

( 44 ) Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīva 96/22/EK par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā un Direktīvu 81/602/EEK, 88/146/EEK un 88/299/EEK atcelšanu (OV L 125, 23.5.1996., 3. lpp.).

( 45 ) Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīva 96/23/EK, ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvas 85/358/EEK un 86/469/EEK un Lēmumus 89/187/EEK un 91/664/EEK (OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.). Direktīva grozīta ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

( 46 ) Council Regulation (EC) No 1251/1999 establishing a support system for producers of certain arable crops (OJ L 160, 26.6.1999, p. 1).

( 47 ) Commission Regulation (EC) No 2316/1999 laying down detailed rules for the application of Council Regulation (EC) No 1251/1999 establishing a support system for producers of certain arable crops (OJ L 280, 30.10.1999, p. 43).

( 48 ) Council Regulation (EEC) No 3508/92 establishing an integrated administration and control system for certain Community aid schemes (OJ L 355, 5.12.1992, p. 1).

( 49 ) Council Directive 92/102/EEC on the identification and registration of animals (OJ L 355, 5.12.1992, p. 32).

( 50 ) Regulation (EC) No 1760/2000 of the European Parliament and of the Council establishing a system for the identification and registration of bovine animals and regarding the labelling of beef and beef products and repealing Council Regulation (EC) No 820/97 (OJ L 204, 11.8.2000, p. 1).

( 51 ) OJ L 236, 23.9.2003, p. 33.

( 52 ) OV L 147, 18.6.1993., 25. lpp.

( 53 ) OV L 327, 12.12.2001., 11. lpp.

( 54 ) OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.

( 55 ) OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

( 56 ) OV L 341, 22.12.2001., 3. lpp.”

( 57 ) OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.

( 58 ) OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

( 59 ) OV L 341, 22.12.2001., 3. lpp.”

( 60 ) OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.

( 61 ) OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

( 62 ) OV L 341, 22.12.2001., 3. lpp.”

( 63 ) OV L 405, 31.12.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 572/2003 (OV L 82, 29.3.2003., 20. lpp.).”

( 64 ) OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.

( 65 ) OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

( 66 ) OV L 341, 22.12.2001., 3. lpp.”

( 67 ) OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.”

( 68 ) OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.”

( 69 ) OV L 175, 4.8.1971., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2320/2003 (OV L 345, 31.12.2003., 18. lpp.).

( 70 ) OV L 148, 1.6.2001., 3. lpp.

( 71 ) OV L 291, 19.11.1979., 174. lpp.

( 72 ) OV L 191, 13.7.2001., 10. lpp.

( 73 ) OV L 184, 13.7.2002., 5. lpp.

( 74 ) OV L 170, 9.7.2003., 8. lpp.

( 75 ) OV L 244, 16.7.2004., 16. lpp.

( 76 ) OV L 210, 28.7.1998., 32. lpp.

( 77 ) OV L 323, 15.12.1999., 4. lpp.

( 78 ) OV L 252, 25.9.1999., 1. lpp. Regula atcelta ar Regulu (EK) Nr. 1260/2001.

( 79 ) Katru no tādiem departamentiem var sasaistīt ar vienu no iepriekšminētajiem reģioniem.