Aktīvi

Pasīvi

1.Nauda kasē *2.Aizdevumi *līdz 1 gadam (1) *ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem (1) *ilgāk par 5 gadiem (1) *3.Vērtspapīri, kas nav akcijas *līdz 1 gadam (2) *ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem (2) *ilgāk par 2 gadiem (2) *4.Naudas tirgus fondu vērtspapīri *5.Akcijas un cits pašu kapitāls *6.Pamatlīdzekļi *7.Pārējie aktīvi *

8.Apgrozībā esoša valūta9.Noguldījumi *līdz 1 gadam (3) *ilgāk par 1 gadu (3) *9.1.Noguldījumi uz nakti (4) *9.2.Termiņnoguldījumi *

līdz 1 gadam *

Aktīvi

Pasīvi

A.  Iekšzemes rezidenti *

MFI *

Ne-MFI *

Valsts pārvalde *

centrālā valdība

pavalsts valdība

vietējā valdība

sociālā nodrošinājuma fondi

Citu rezidentu sektori (10) *

citi finanšu starpnieki u.c. (S. 123 + S. 124) (7) (10) *

apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S. 125) (10) *

nefinanšu sabiedrības (S. 11) (10) *

mājsaimniecības u.c. (S. 14 + S. 15) (8), (10) *

MFI *

Ne-MFI *

Valsts pārvalde *

centrālā valdība

pavalsts valdība

vietējā valdība

sociālā nodrošinājuma fondi

Citu rezidentu sektori (10) *

citi finanšu starpnieki u.c. (S. 123 + S. 124) (7) (10) *

apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S. 125) (10) *

nefinanšu sabiedrības (S. 11) (10) *

mājsaimniecības u.c. (S. 14 + S. 15) (8) (10) *

Bankas

Nebankas

valsts pārvalde

citu rezidentu sektori

A.  Iekšzemes rezidenti *

MFI *

tostarp: kredītiestādes *

Ne-MFI *

Valsts pārvalde *

centrālā valdība *

pavalsts valdība

vietējā valdība

sociālā nodrošinājuma fondi

Citu rezidentu sektori (10) *

citi finanšu starpnieki u.c. (S. 123 + S. 124) (7), (10) *

apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S. 125) (10) *

nefinanšu sabiedrības (S. 11) (10) *

mājsaimniecības u.c. (S. 14 + S. 15) (8) (10) *

MFI *

tostarp: kredītiestādes *

Ne-MFI *

Valsts pārvalde *

centrālā valdība

pavalsts valdība

vietējā valdība

sociālā nodrošinājuma fondi

Citu rezidentu sektori (10) *

citi finanšu starpnieki u.c. (S. 123 + S. 124) (7), (10) *

apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S. 125) (10) *

nefinanšu sabiedrības (S. 11) (10) *

mājsaimniecības u.c. (S. 14 + S. 15) (8) (10) *

Bankas

Nebankas

valsts pārvalde

citu rezidentu sektori

e

euro

x

Ārvalstu valūtas

Valūtas, kas nav euro (t.i., citu dalībvalstu valūtas, USD, JPY, CHF, pārējās valūtas)

Kategorija

Galveno īpašību apraksts

1. Nauda kasē

Apgrozībā esošas euro un ārvalstu valūtas banknotes un monētas, ko parasti izmanto norēķinos.

2. Aizdevumi

Pārskatu shēmā aizdevumi ir līdzekļi, ko ziņotājiestādes ir aizdevušas aizņēmējiem un kam nav dokumentāla apliecinājuma vai ko apliecina vienots dokuments (pat ja tas ir kļuvis tirgojams). Tajā ietilpst aktīvi noguldījumu veidā:

— mājsaimniecībām piešķirti aizdevumi patēriņa kredītu formā (aizdevumi, kas piešķirti personiskai izmantošanai preču un pakalpojumu patēriņam), aizdevumi mājokļa iegādei (kredīts, kas piešķirts ieguldīšanai mājoklī, tostarp celtniecībā un mājas uzlabošanā) un citi aizdevumi (aizdevumi, kas piešķirti uzņēmējdarbībai, parādu konsolidācijai, izglītībai u.c.). Aizdevumi mājokļa iegādei ietver aizdevumus, kas nodrošināti ar dzīvojamo īpašumu un ko izmanto mājokļa iegādei, un, ja iespējams identificēt, citi aizdevumi mājokļa iegādei, kas piešķirti personiski vai nodrošināti ar citiem aktīviem;

— noguldījumi citās MFI;

— trešajām pusēm piešķirta finanšu noma.

— Finanšu noma ir līgumi, kuros ilgstošas lietošanas preces juridiskais īpašnieks (“iznomātājs”) aizdod šo aktīvu trešajai personai (“nomnieks”) uz lielāko daļu — ja ne visu — no aktīva ekonomiskās darbības laika, pretī saņemot samaksu pa daļām, kas sedz preces izmaksas un procentus. Faktiski uzskata, ka nomnieks saņem visus labumus, ko nodrošina preces lietošana, un sedz visas izmaksas un risku, kas saistīts ar īpašumtiesībām. Statistikā finanšu nomu uzskata par iznomātāja aizdevumu nomniekam (kas ļauj nomniekam nopirkt šo ilgstošas lietošanas preci). MFI (kas darbojas kā iznomātājs) piešķirtās finanšu nomas jāreģistrē MFI bilances aktīvu postenī “aizdevumi”. Nomniekam aizdotie aktīvi (ilgstoša lietojuma preces) nebūtu jāatspoguļo MFI bilancē;

— sliktie parādi, kas vēl nav atmaksāti vai ir norakstīti.

— Sliktos parādus uzskata par aizdevumiem, kuru atmaksa ir aizkavējusies vai ko uzskata par sliktiem citādā veidā. VCB definē to, vai sliktie parādi ir jāatspoguļo ar rezervēm vai bez tām;

— netirgojami vērtspapīri.

— Vērtspapīri, kas nav akcijas un cits pašu kapitāls un kas nav tirgojami un ko nevar pārdot sekundārajos tirgos, skatīt arī “tirgojami aizdevumi”;

— tirgojami aizdevumi.

Aizdevumi, kas de facto ir kļuvuši tirgojami, ir klasificējami aktīvu postenī “aizdevumi” ar noteikumu, ka tie arī turpmāk būs apliecināti ar vienotu dokumentu un ka tos parasti tirgo tikai laiku pa laikam;

— pakārtotie parādi noguldījumu vai aizdevumu veidā.

— Pakārtotie parāda instrumenti nodrošina pakārtota prasījuma izvirzīšanu iestādei-emitentei, ko var īstenot tikai pēc tam, kad ir apmierinātas visas augstāka statusa prasības (piemēram, noguldījumi/aizdevumi), līdz ar to tie iegūst dažas “akciju un cita pašu kapitāla” īpašības. Statistikā pakārtotos parādus atspoguļo saskaņā ar finanšu instrumenta raksturīgajām īpašībām, t.i., klasificē vai nu kā “aizdevumu” vai kā “vērtspapīrus, kas nav akcijas”. Ja MFI visa veida pakārtotos parādus statistikā identificē ar vienu skaitli, šis skaitlis jāiedala postenī “vērtspapīri, kas nav akcijas”, pamatojoties uz to, ka pakārtots parāds galvenokārt ir vērtspapīru veidā, nevis kā aizdevums;

— prasījumi saskaņā ar apgrozāmo parāda vērtspapīru pirkšanu ar atpārdošanu (reverse repos).

— Atbilstīgs skaidras naudas daudzums, ko samaksā par ziņotājiestāžu pirktajiem vērtspapīriem — skatīt pasīva posteni 9.4.

Turpmāk minēto posteni neuzskata par aizdevumu:

— aizdevumi, kas piešķirti uz trasta pamata.

Aizdevumus, kas piešķirti uz trasta pamata (“trasta aizdevumi”/“uzticības aizdevumi”) ir aizdevumi, ko piešķir vienas puses vārdā (“pilnvarotais”) trešās personas (“labumguvējs”) labā. Statistikā trasta aizdevumus neatspoguļo pilnvarnieka bilancē, ja risku un ieguvumus, kas saistīti ar īpašumtiesībām uz līdzekļiem, patur labumguvējs. Ar īpašumtiesībām saistītos riskus un ieguvumus labumguvējs patur, ja: i) labumguvējs uzņemas aizdevuma kredītrisku (t.i., pilnvarnieks ir atbildīgs tikai par aizdevuma administratīvo pārvaldību) vai ii) saņēmēja ieguldījumam ir garantijas zaudējuma gadījumā, ja pilnvarnieks bankrotē (t.i., trasta aizdevums neietilpst pilnvarnieka aktīvos, ko var sadalīt bankrota gadījumā).

3. Vērtspapīri, kas nav akcijas

Vērtspapīri, kas nav akcijas vai cits pašu kapitāls, kas ir tirgojami un ko parasti tirgo sekundārajos tirgos vai ko var mainīt pret citiem vērtspapīriem tirgū un kas nepiešķir turētājam īpašumtiesības pār iestādi — emitenti. Šajā postenī ietilpst:

— vērtspapīri, kas turētājam dod beznosacījuma tiesības uz fiksētu vai līgumā noteiktu ienākumu procentu maksājumu veidā un/vai norādītu fiksētu summu konkrētā dienā (vai dienās), vai sākot no dienas, kas definēta emitēšanas laikā;

— tirgojami aizdevumi, kas ir pārstrukturēti daudzos identiskos dokumentos un ko var tirgot sekundārajos tirgos (skatīt arī “tirgojamos aizdevumus” — 2. kategorija);

— pakārtoti parādi parāda vērtspapīru veidā (skatīt arī “pakārtotus parādus noguldījumu vai aizdevumu veidā” — 2. kategorija);

— lai ievērotu konsekvenci attiecībā pret repos veida operācijām, vērtspapīrus, ko aizdod saskaņā ar vērtspapīru aizdevumu operācijām, patur sākotnējā īpašnieka bilancē (un nepārnes uz pagaidu pārņēmēja bilanci), ja ir stingrs apsolījums, ka notiks pretēja operācija (nevis tikai šādas rīcības iespēja).

3.a Vērtspapīri, kas nav akcijas, un kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk

— tirgojami parāda vērtspapīri (apliecināti ar dokumentiem vai nē), kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk;

— tirgojami aizdevumi, kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk un kas ir pārstrukturēti daudzos identiskos dokumentos un ko tirgo sekundārajos tirgos;

— pakārtoti parādi parāda vērtspapīru veidā, kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk.

3.b Vērtspapīri, kas nav akcijas, kuru sākotnējais termiņš ir lielāks par vienu gadu, bet nepārsniedz divus gadus

— tirgojami parāda vērtspapīri (apliecināti ar dokumentiem vai nē), kuru sākotnējais termiņš ir lielāks par vienu gadu, bet nepārsniedz divus gadus;

— tirgojami aizdevumi, kuru sākotnējais termiņš ir lielāks par vienu gadu, bet nepārsniedz divus gadus un kas ir pārstrukturēti daudzos identiskos dokumentos un ko tirgo sekundārajos tirgos;

— pakārtoti parādi parāda vērtspapīru veidā, kuru sākotnējais termiņš ir lielāks par vienu gadu, bet nepārsniedz divus gadus.

3.c Vērtspapīri, kas nav akcijas un kuru sākotnējais termiņš pārsniedz divus gadus

— tirgojami vērtspapīri (apliecināti ar dokumentiem vai nē), kuru sākotnējais termiņš pārsniedz divus gadus;

— tirgojami aizdevumi, kuru sākotnējais termiņš pārsniedz divus gadus un kas ir pārstrukturēti daudzos identiskos dokumentos un ko tirgo sekundārajos tirgos;

— pakārtoti parādi parāda vērtspapīru veidā, kuru sākotnējais termiņš pārsniedz divus gadus.

4. Naudas vērtspapīri

Šajā aktīvu postenī ietilpst NTF emitētie vērtspapīri. NTF ir kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi, kuru vērtspapīri likviditātes izteiksmē ir līdzvērtīgi noguldījumu substitūti un kuri galvenokārt iegulda līdzekļus naudas tirgus instrumentos un/vai NTF vērtspapīros, un/vai citos pārvedamos parāda instrumentos, kam atlikušais termiņš ir gads vai mazāk par gadu, un/vai banku noguldījumos, un/vai kuru peļņas norma līdzinās naudas tirgus instrumentu procentu likmēm (skatīt arī 5. un 10. kategoriju).

5. Akcijas un cits pašu kapitāls

Vērtspapīri, kas atspoguļo īpašumtiesības sabiedrībās vai kvazisabiedrībās. Šie vērtspapīri parasti dod turētājiem tiesības uz daļu no sabiedrību vai kvazisabiedrību peļņas un uz daļu no pašu līdzekļiem sabiedrības likvidācijas gadījumā. Šeit ietilpst savstarpējo fondu daļas (kas nav NTF vērtspapīri).

6. Pamatlīdzekļi

Ziņošanas sistēmā pamatlīdzekļus veido materiāli vai nemateriāli nefinanšu aktīvi, ko ziņotājiestādes paredz atkārtoti izmantot vairāk nekā vienu gadu. Tie ietver zemi un ēkas, ko aizņem MFI, kā arī iekārtas, programmatūru un pārējo infrastruktūru. Finanšu pamatlīdzekļus šeit neatspoguļo — tos saskaņā ar instrumenta veidu uzrāda posteņos “aizdevumi”/“vērtspapīri, kas nav akcijas”/“akcijas un cits pašu kapitāls”.

7. Pārējie aktīvi

Posteni “pārējie aktīvi” uzskata par atlikuma posteni bilances aktīvu pusē, ko definē kā “aktīvus, kas nav iekļauti citos posteņos”.

Šajā postenī var ietilpt:

— finanšu atvasinājumu pozīcijas ar bruto pozitīvām tirgus vērtībām.

— Statistikā te norāda finanšu atvasinājumu instrumentus, kas jāuzrāda bilancē;

— saņemamās bruto summas attiecībā uz pagaidu posteņiem.

— Pagaidu posteņi ir aktīvu atlikumi, ko tur MFI bilancē, kas nav iegrāmatoti klientu vārdā, bet kas tomēr attiecas uz klientu līdzekļiem (piem., ieguldīšanai, nodošanai vai rēķinu apmaksai paredzēti līdzekļi);

— saņemamās bruto summas attiecībā uz tranzīta posteņiem.

— Tranzīta posteņi ir līdzekļi (kas parasti pieder klientam), kas atrodas nosūtīšanas procesā no vienas MFI uz otru MFI. Tie ir čeki un citi maksāšanas līdzekļi, kas nosūtīti iekasēšanai uz citām MFI;

— par aizdevumiem saņemamie uzkrātie procenti

— Saskaņā ar grāmatvedības vispārīgo uzkrāšanas principu procenti, ko saņem par aizdevumiem, jāatspoguļo bilancē, tiklīdz tie uzkrājušies (t.i., pēc uzkrāšanas principa), nevis tad, kad tos faktiski saņem (t.i., pēc naudas plūsmas principa). Aizdevumu uzkrātos procentus klasificē kategorijā “pārējie aktīvi”, ievērojot bruto principu. Uzkrātie procenti netiek iekļauti ar tiem saistītajā aizdevumā.

— saņemamās dividendes;

— saņemamās summas, kas neattiecas uz MFI pamatdarbību;

— aktīvi, kas atbilst valsts emitētām monētām (tikai VCB bilancēs).

— “Pārējos aktīvos” var neiekļaut finanšu instrumentus, ko veido finanšu aktīvi (norādīti citos bilances posteņos), atsevišķus finanšu instrumentus, ko neveido finanšu aktīvi, piemēram, garantijas, saistības, administrēti un trasta aizdevumi (atspoguļoti ārpusbilancē), un nefinanšu aktīvi, piemēram, zeme un preces (uzrāda “pamatlīdzekļos”).

Kategorija

Galveno īpašību apraksts

8. Apgrozībā esoša valūta

Pasīvu kategoriju “apgrozībā esoša valūta” definē kā “apgrozībā esošas banknotes un monētas, ko parasti izmanto norēķinos”. Šajā kategorijā ietilpst ECB un VCB emitētas banknotes. Apgrozībā esošas monētas iesaistītajās dalībvalstīs nav MFI pasīva postenis - tās ietilpst centrālās valdības pasīvā. Monētas tomēr ir daļa no monetārā kopuma un parasti tās iegrāmato kategorijā “apgrozībā esoša valūta”. Šim pasīva postenim atbilstīgu daudzumu iegrāmato “pārējos aktīvos”.

9. Noguldījumi

Summas, ko ziņotājiestādes ir parādā kreditoriem, un kas nav summas, ko radījusi tirgojamu vērtspapīru emitēšana. Pārskatu shēmā šo kategoriju iedala šādi: noguldījumi uz nakti, termiņnoguldījumi, pieprasījuma noguldījumi ar paziņojuma termiņu par izņemšanu un atpirkšanas noguldījumi.

“Noguldījumi” attiecas arī uz “aizdevumiem” kā MFI saistībām. Konceptuāli raugoties, aizdevumi ir MFI saņemtās summas, kas nav strukturētas “noguldījumu” veidā. EKS 1995 nodala “aizdevumus” un “noguldījumus” atkarībā no tā, kura puse uzņemas iniciatīvu (aizņēmēja gadījumā tas ir aizdevums, bet aizdevēja gadījumā — noguldījums), kaut arī praksē šī iedalījuma nozīme mainās atkarībā no attiecīgās valsts finanšu struktūras. Ziņošanas sistēmā “aizdevumus” neizdala kā atsevišķu kategoriju bilances pasīvu pusē. Tā vietā atlikumus, ko uzskata par “aizdevumiem”, bez izšķirības jāiedala postenī “noguldījumu saistības”, ja vien tie nav tirgojami instrumenti. Tas atbilst iepriekšminētajai “noguldījumu saistību” definīcijai. Aizdevumus MFI, ko klasificē kā “noguldījumu saistības”, jāiedala saskaņā ar ziņošanas sistēmas prasībām (t.i., pa sektoriem, instrumentiem, valūtām un termiņiem).

Netirgojamus parāda instrumentus, ko emitējušas ziņotājiestādes, parasti klasificē kā “noguldījumu saistības”. Instrumentus var dēvēt par “netirgojamiem” tādā nozīmē, ka attiecībā uz šo instrumentu pastāv juridisko īpašumtiesību nodošanas ierobežojumi, kas nozīmē to, ka šos instrumentus nevar tirgot vai — kaut arī tehniski tie ir tirgojami — tos nevar tirgot sakarā ar organizēta tirgus neesamību. Ziņotājiestāžu emitēti netirgojami instrumenti, kas vēlāk kļūst tirgojami un ko var tirgot sekundārajos tirgos, būtu jāpārklasificē par “parāda vērtspapīriem”.

Drošības iemaksas, ko veic saskaņā ar atvasinātiem līgumiem, būtu jāklasificē kā “noguldījumu saistības”, ja tās ir skaidras naudas nodrošinājums, kas deponēts MFI, un ja tās paliek deponētāja īpašumā un ir atmaksājamas deponētājam, līgumam izbeidzoties. Pamatojoties uz pašreizējo tirgus praksi, ir ierosināts, ka ziņotājiestāžu saņemtās drošības iemaksas būtu jāklasificē tikai kā “noguldījuma saistības”, jo MFI iegūst līdzekļus, ko var aizdot tālāk. Ja daļa no MFI saņemtajām iemaksām jānodod tālāk citam atvasinājumu tirgus dalībniekam (piemēram, klīringa bankai), principā tikai tā daļa, kas paliek MFI rīcībā, būtu jāklasificē kā “noguldījuma saistības”. Pašreizējā sarežģītā tirgus prakse var radīt grūtības to drošības iemaksu identificēšanā, kas patiešām ir atmaksājamas, jo dažāda veida iemaksas bez izšķirības tiek ieliktas vienā kontā, kā arī to drošības iemaksu identificēšanā, ko MFI var izmantot aizdošanai tālāk. Šajos gadījumos ir pieņemami klasificēt šīs iemaksas kā “pārējie pasīvi” vai kā “noguldījumu saistības”, saskaņā ar attiecīgās valsts praksi “īpaši iezīmētos atlikumus, kas attiecas, piemēram, uz līzinga līgumiem” klasificē kā noguldījumu saistības pie “termiņnoguldījumiem” vai “pieprasījuma noguldījumiem” atkarībā no konkrētā līguma termiņa/noteikumiem.

Līdzekļi (noguldījumi), kas saņemti uz trasta pamata, nav jāatspoguļo MFI statistikas bilancē (skatīt “aizdevumi, kas piešķirti uz trasta pamata” — 2. kategorija).

9.1. Noguldījumi uz nakti

Noguldījumi, kas ir konvertējami valūtā un/vai ir pārvedami pēc pieprasījuma ar čeku, bankas rīkojumu, debeta ierakstu vai tamlīdzīgi bez ievērojamas kavēšanās, ierobežojumiem vai soda naudas. Šajā postenī iekļauj summas, kas samaksātas iepriekš, izmantojot elektronisko naudu — vai nu elektronisko naudu “uz datortehnikas bāzes” (piemēram, iepriekš apmaksātas kartes) vai elektronisko naudu uz “programmatūras bāzes”, ko emitējušas MFI. Šajā postenī neuzrāda nepārvedamus noguldījumus, kas tehniski ir izņemami pēc pieprasījuma, bet tādā gadījumā ir jāmaksā ievērojama soda nauda:

— posteņu atlikumi (procentus pelnoši vai nepelnoši), kas ir pārvedami ar čeku, bankas rīkojumu, debeta ierakstu un tamlīdzīgi bez ievērojamas soda naudas vai ierobežojumiem;

— posteņu atlikumi (procentus pelnoši vai nepelnoši), kas ir pārvēršami naudā tūlīt pēc pieprasījuma vai līdz tās darba dienas beigām, kas seko noguldījuma pieņemšanas dienai, bez ievērojamas soda naudas vai ierobežojumiem, bet kas nav pārvedami;

— posteņu atlikumi (kas pelna vai nepelna procentus), ko veido iepriekš samaksātas summas attiecībā uz elektronisko naudu uz “datortehnikas vai programmatūras bāzes” (piemēram, iepriekš apmaksātas kartes);

— aizdevumi, kas ir atmaksājami līdz tās darba dienas beigām, kas seko aizdevuma piešķiršanas dienai.

9.2. Termiņnoguldījumi

Nepārvedami noguldījumi, ko nevar konvertēt valūtā pirms saskaņota noteikta termiņa vai ko var konvertēt naudā pirms šā saskaņotā termiņa tikai ar noteikumu, ka turētājs samaksā attiecīgu soda naudu. Šajā postenī ietilpst arī administratīvi regulēti krājnoguldījumi, kam ar termiņu saistītais kritērijs nav būtisks (klasificēti termiņa grupā “ilgāk par diviem gadiem”). Finanšu instrumenti, kuru termiņu saskaņā ar noteikumiem var turpināt pagarināt, jāklasificē atbilstīgi vistuvākajam termiņam. Kaut arī var būt iespēja termiņnoguldījumus izņemt ātrāk, iepriekš par to paziņojot, vai arī tos var izņemt pēc pieprasījuma, samaksājot attiecīgu soda naudu, klasifikācijā šīs iespējas neuzskata par būtiskām.

9.2.a Termiņnoguldījumi, kuru termiņš ir viens gads vai mazāk

— atlikumi, kuru termiņš nepārsniedz vienu gadu (izņemot noguldījumus, kuru sākotnējais termiņš ir viena diena), kas nav pārvedami un ko nevar konvertēt valūtā pirms šā termiņa beigām;

— atlikumi, kuru termiņš nepārsniedz vienu gadu, kas nav pārvedami, bet ko var izņemt pirms termiņa, iepriekš par to paziņojot; ja ir saņemts paziņojums par izņemšanu, šie kontu atlikumi būtu jāiedala attiecīgi 9.3.a vai 9.3.b postenī;

— atlikumi, kuru termiņš nepārsniedz vienu gadu, kas nav pārvedami, bet ko var izņemt pēc pieprasījuma, samaksājot attiecīgu soda naudu;

— drošības iemaksas, ko veic saskaņā ar atvasinātiem līgumiem, kuru darbība beidzas viena gada laikā, un ko veido skaidras naudas nodrošinājums, ko deponē, aizsargājoties no kredītriska, bet kas paliek deponētāja īpašumā un ir atmaksājams deponētājam līguma darbības beigās;

— aizdevumi, kas apliecināti ar vienotu dokumentu un kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk;

— MFI emitēti netirgojami parāda vērtspapīri (apliecināti ar dokumentiem vai nē), kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk;

— MFI emitēti pakārtoti parādi noguldījumu vai aizdevumu veidā, kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk.

9.2.b Termiņnoguldījumi, kuru termiņš ir lielāks par vienu gadu, bet nepārsniedz divus gadus

— atlikumi, kuru termiņš ir lielāks par vienu gadu, bet nepārsniedz divus gadus, kas nav pārvedami un ko nevar konvertēt naudā pirms šā termiņa beigām;

— atlikumi, kuru termiņš ir lielāks par vienu gadu, bet nepārsniedz divus gadus, kas nav pārvedami, bet ko var izņemt pirms termiņa, iepriekš par to paziņojot; ja ir saņemts paziņojums par izņemšanu, šie kontu atlikumi būtu jāklasificē attiecīgi 9.3.a vai 9.3.b postenī;

— atlikumi, kuru termiņš ir lielāks par vienu gadu, bet nepārsniedz divus gadus, kas nav pārvedami, bet ko var izņemt pēc pieprasījuma, samaksājot attiecīgu soda naudu;

— drošības iemaksas, ko veic saskaņā ar atvasinātiem līgumiem, kuru darbība beidzas viena līdz divu gadu laikā, un ko veido skaidras naudas nodrošinājums, ko deponē, aizsargājoties no kredītriska, bet kas paliek deponētāja īpašumā un ir atmaksājams deponētājam līguma darbības beigās;

— aizdevumi, kas apliecināti ar vienu dokumentu un kuru sākotnējais termiņš ir lielāks par vienu gadu, bet nepārsniedz divus gadus;

— MFI emitēti netirgojami parāda vērtspapīri (apliecināti ar dokumentiem vai nē), kuru sākotnējais termiņš ir lielāks par vienu gadu, bet nepārsniedz divus gadus;

— MFI emitēti pakārtoti parādi noguldījumu vai aizdevumu veidā, kuru sākotnējais termiņš ir lielāks par vienu gadu, bet nepārsniedz divus gadus.

9.2.c Termiņnoguldījumi, kuru termiņš pārsniedz divus gadus

— atlikumi, kuru termiņš pārsniedz divus gadus, kas nav pārvedami un ko nevar konvertēt naudā pirms šā termiņa beigām;

— atlikumi, kuru termiņš pārsniedz divus gadus, kas nav pārvedami, bet ko var izņemt pirms termiņa, iepriekš par to paziņojot; ja ir saņemts paziņojums par izņemšanu, šie atlikumi būtu jāklasificē attiecīgi 9.3.a vai 9.3.b postenī;

— atlikumi, kuru termiņš pārsniedz divus gadus, kas nav pārvedami, bet ko var izņemt pēc pieprasījuma, samaksājot attiecīgu soda naudu;

— atlikumi (neatkarīgi no to termiņa), kam procentu likmes un/vai nosacījumi ir konkretizēti attiecīgās valsts tiesību aktos un ko paredzēts turēt īpašiem mērķiem (piemēram, mājokļa finansējums), kuri būs īstenojami pēc diviem gadiem (arī tad, ja tehniski tie ir izņemami pēc pieprasījuma);

— drošības iemaksas, ko veic saskaņā ar atvasinātiem līgumiem, kuru darbība beidzas pēc vairāk nekā diviem gadiem, un ko veido skaidras naudas nodrošinājums, ko deponē, aizsargājoties no kredītriska, bet kas paliek deponētāja īpašumā un ir atmaksājams deponētājam līguma darbības beigās;

— aizdevumi, kas apliecināti ar vienotu dokumentu un kuru sākotnējais termiņš ir lielāks par diviem gadiem;

— MFI emitēti netirgojami parāda vērtspapīri (apliecināti ar dokumentiem vai nē), kuru sākotnējais termiņš pārsniedz divus gadus;

— MFI emitēti pakārtoti parādi noguldījumu vai aizdevumu veidā, kuru sākotnējais termiņš pārsniedz divus gadus.

9.3. Pieprasījuma noguldījumi

Netirgojami noguldījumi, kas nav termiņnoguldījumi un ko nevar konvertēt naudā bez iepriekšēja paziņojuma termiņa, pirms kura beigām konvertēšana naudā nav iespējama vai ir iespējama, tikai samaksājot soda naudu. Tie ietver noguldījumus, kas - kaut arī varbūt juridiski ir izņemami pēc pieprasījuma - būtu pakļauti soda naudas samaksai un ierobežojumiem saskaņā ar attiecīgās valsts praksi (klasificēti termiņa grupā “trīs mēneši un mazāk”), un ieguldījumu kontus, kam nav noteikts paziņojuma laikposms vai termiņš, bet uz ko attiecas ierobežojoši izņemšanas noteikumi (klasificēti termiņa grupā “vairāk par trim mēnešiem”).

9.3.a Pieprasījuma noguldījumi ar paziņojuma termiņu par izņemšanu pēc trīs mēnešiem un mazāk

— atlikumi, kas nav termiņnoguldījumi un ko var izņemt, tikai paziņojot par to ne ātrāk kā trīs mēnešus iepriekš; ja ir iespējams noguldījumu izņemt pirms minētā paziņojuma termiņa beigām (vai pat pēc pieprasījuma), jāmaksā soda nauda;

— nepārvedami krājumu noguldījumi pēc pieprasījuma un citi patērētāju noguldījumi, par kuriem - kaut arī juridiski tie ir izņemami pēc pieprasījuma - ir jāmaksā ievērojamas soda naudas;

— atlikumi ar fiksētu termiņu, kas nav pārvedami, bet par kuriem mazāk nekā trīs mēnešus iepriekš ir iesniegts paziņojums par ātrāku izņemšanu.

9.3.b Pieprasījuma noguldījumi ar paziņojuma termiņu par izņemšanu virs trim mēnešiem, to starpā - virs diviem gadiem (attiecīgā gadījumā)

— atlikumi, kas nav termiņnoguldījumi un ko var izņemt, tikai paziņojot par to vairāk nekā trīs mēnešus iepriekš; ja ir iespējams noguldījumu izņemt pirms minētā paziņojuma termiņa beigām (vai pat pēc pieprasījuma), jāmaksā soda nauda;

— ieguldījumu konti, kam nav noteikts paziņojuma laikposms vai termiņš, bet uz ko attiecas ierobežojoši izņemšanas noteikumi;

— atlikumi ar fiksētu termiņu, kas nav pārvedami, bet par kuriem vairāk nekā trīs mēnešus iepriekš ir iesniegts paziņojums par ātrāku izņemšanu.

9.4. Atpirkšanas līgumi (repos)

Atbilstīga summa skaidrā naudā, kas saņemta apmaiņā pret vērtspapīriem/zeltu, ko par attiecīgu cenu ir pārdevušas ziņotājiestādes, stingri apņemoties atpirkt tos pašus (vai līdzīgus) vērtspapīrus/zeltu par fiksētu cenu konkrētā dienā nākotnē. Summas, ko ziņotājiestādes saņēmušas apmaiņā pret vērtspapīriem/zeltu, kas nodots trešajai personai (“pagaidu pārņēmējs”) ir klasificējamas kā “atpirkšanas līgumi” (repos), ja ir stingri apsolīts veikt pretēju operāciju, un šī operācija nav tikai iespēja. Tas nozīmē, ka ziņotājiestādes faktiski (ekonomiski) saglabā īpašumtiesības uz attiecīgajiem vērtspapīriem/zeltu operācijas laikā. Šajā sakarā juridisko īpašumtiesību nodošanai nav būtiskas nozīmes, nosakot atpirkšanas līgumiem līdzīgu operāciju atspoguļošanu. Ja pagaidu pārņēmējs pārdod vērtspapīrus, ko tas saņēmis atpirkšanas līguma operācijā, šāda pārdošana ir jāiegrāmato kā tiešs darījums ar vērtspapīriem/zeltu un jāieraksta pagaidu pārņēmēja bilancē kā negatīva pozīcija vērtspapīru/zelta portfelī.

Turpmākās trīs atpirkšanas līguma veida operācijas visas ir strukturētas tā, lai atbilstu nosacījumiem, kas vajadzīgi to atspoguļošanai nodrošinājuma aizdevumu veidā. Tālab summas, ko saņem ziņotājiestādes (apmaiņā pret vērtspapīriem/zeltu, ko uz laiku pārved trešajai personai), klasificē kā “atpirkšanas līgumus”:

— summas, ko saņem apmaiņā pret vērtspapīriem/zeltu, kas uz laiku pārvests trešajai personai saskaņā ar atpirkšanas līgumu;

— summas, ko saņem apmaiņā pret vērtspapīriem/zeltu, kas uz laiku pārvests trešajai personai saskaņā ar obligāciju aizdevumu (pret nodrošinājumu skaidrā naudā);

— summas, ko saņem apmaiņā pret vērtspapīriem/zeltu, kas uz laiku pārvests trešajai personai saskaņā ar pārdošanas/izpirkšanas līgumu.

10. Naudas tirgus fondu instrumenti

NTF emitētie vērtspapīri. NTF ir kolektīvu ieguldījumu uzņēmumi, kuru vērtspapīri likviditātes izteiksmē ir līdzvērtīgi noguldījumu substitūti un kas galvenokārt iegulda līdzekļus naudas tirgus instrumentos un/vai NTF vērtspapīros, un/vai citos pārvedamos parāda instrumentos, kuru atlikušais termiņš ir gads vai mazāk par gadu, un/vai banku noguldījumos, un/vai kuru peļņas norma līdzinās naudas tirgus instrumentu procentu likmēm.

11. Emitēti parāda vērtspapīri

Ziņotājiestāžu emitēti vērtspapīri, kas nav akcijas un ko parasti tirgo sekundārajos tirgos vai ko var tirgū apmainīt pret citiem vērtspapīriem un kas nepiešķir turētājam īpašumtiesības pār iestādi-emitenti. Šajā postenī ietilpst vērtspapīri, kas turētājam dod beznosacījuma tiesības uz fiksētu vai līgumā noteiktu ienākumu procentu maksājumu veidā un/vai uz norādītu fiksētu summu konkrētā dienā (vai dienās), vai sākot no dienas, kas definēta emitēšanas laikā. Ziņotājiestāžu emitēti netirgojami instrumenti, kas vēlāk kļūst tirgojami, būtu jāpārklasificē par “parāda vērtspapīriem” (skatīt arī 9. kategoriju).

Naudas un banku statistikā MFI emitētu pakārtotu parādu atspoguļo tāpat kā citus MFI parādus. Tālab vērtspapīru formā emitētus pakārtotus parādus klasificē kā “emitētus parāda vērtspapīrus”, bet pakārtotus parādus, ko MFI emitējušas noguldījumu vai aizdevumu formā, klasificē kā “noguldījumu saistības”. Ja visus MFI emitētos pakārtotos parādus statistikā identificē kā vienu summu, šo skaitli klasificē kā “emitētus parāda vērtspapīrus”, jo pakārtoti parādi galvenokārt ir vērtspapīru, nevis aizdevumu veidā. Pakārtoti parādi nebūtu jāklasificē kā pasīva postenis “kapitāls un rezerves”.

11.a Parāda vērtspapīri, kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk

— MFI emitēti tirgojami parāda vērtspapīri (apliecināti ar dokumentiem vai nē), kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk;

— MFI emitēti pakārtoti parādi parāda vērtspapīru veidā, kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk.

11.b Parāda vērtspapīri, kuru sākotnējais termiņš ir lielāks par vienu gadu, bet nepārsniedz divus gadus

— MFI emitēti tirgojami parāda vērtspapīri (apliecināti ar dokumentiem vai nē), kuru sākotnējais termiņš ir lielāks par vienu gadu, bet nepārsniedz divus gadus;

— MFI emitēti pakārtoti parādi parāda vērtspapīru veidā, kuru sākotnējais termiņš ir lielāks par vienu gadu, bet nepārsniedz divus gadus.

11.c Parāda vērtspapīri, kuru sākotnējais termiņš pārsniedz divus gadus

— MFI emitēti tirgojami parāda vērtspapīri (apliecināti ar dokumentiem vai nē), kuru sākotnējais termiņš pārsniedz divus gadus;

— MFI emitēti pakārtoti parādi parāda vērtspapīru veidā, kuru sākotnējais termiņš pārsniedz divus gadus.

12. Kapitāls un rezerves

Pārskatu shēmā šajā kategorijā ietilpst summas, kas rodas no ziņotājiestāžu akciju kapitāla emitēšanas akcionāriem vai citiem īpašniekiem un kas atspoguļo turētāja īpašumtiesības MFI, un parasti tās ir tiesības uz daļu no peļņas un uz daļu no pašu līdzekļiem likvidācijas gadījumā. Ietilpst arī līdzekļi, ko rada nesadalītie ieņēmumi vai līdzekļi, ko ziņotājiestādes rezervējušas, paredzot iespējamus maksājumus un saistības nākotnē. Tie ietver:

— akciju kapitālu,

— nesadalītos ieņēmumus vai līdzekļus,

— īpašas un vispārējas rezerves aizdevumiem, vērtspapīriem un citiem aktīvu veidiem (tos var iegrāmatot saskaņā ar grāmatvedības noteikumiem).

13. Pārējie pasīvi

Posteni “pārējie pasīvi” uzskata par atlikuma posteni bilances pasīvu pusē, ko definē kā “pasīvus, kas nav iekļauti citos posteņos”.

Šajā postenī var ietilpt:

— finanšu atvasinājumu pozīcijas ar bruto pozitīvām tirgus vērtībām.

— Statistikā te jāiekļauj finanšu atvasinājumu instrumenti, kas uzrādāmi bilancē;

— maksājamās bruto summas attiecībā uz pagaidu posteņiem.

— Pagaidu posteņi ir atlikumi, ko tur MFI bilancē, kas nav iegrāmatoti klientu vārdā, bet kas tomēr attiecas uz klientu līdzekļiem (piem., ieguldīšanai, nodošanai vai rēķinu apmaksai paredzēti līdzekļi);

— maksājamās bruto summas attiecībā uz tranzīta posteņiem.

— Tranzīta posteņi ir līdzekļi (kas parasti pieder klientam), kas atrodas nosūtīšanas procesā no vienas MFI uz otru MFI. Posteņos iekļauj kredīta transfertus, ko debetē no klientu kontiem, un citus posteņus, par ko ziņotājiestāde vēl nav veikusi atbilstīgu maksājumu;

— par noguldījumiem maksājamie uzkrātie procenti

— Saskaņā ar grāmatvedības vispārīgo uzkrāšanas principu procenti, kas jāmaksā par noguldījumiem, jāatspoguļo bilancē, tiklīdz tie uzkrājušies (t.i., pēc uzkrāšanas principa), nevis tad, kad tos faktiski izmaksā (t.i., pēc naudas plūsmas principa). Noguldījumu uzkrātos procentus klasificē kategorijā “pārējie pasīvi”, ievērojot bruto principu. Uzkrātie procenti netiek iekļauti ar tiem saistītajā noguldījumā.

— izmaksājamās dividendes;

— izmaksājamās summas, kas neattiecas uz MFI pamatdarbību (nauda piegādātājiem, nodokļi, algas, sociālās iemaksas u.c.);

— uzkrājumi, ko veido saistības pret trešajām personām (pensijas, dividendes u.c.);

— drošības iemaksu maksājumi saskaņā ar atvasinātajiem līgumiem.

— Drošības iemaksas, ko maksā saskaņā ar atvasinātiem līgumiem, parasti būtu jāklasificē kā “noguldījumu saistības” (skatīt 9. kategoriju).

— Pašreizējā sarežģītā tirgus prakse var radīt grūtības to drošības iemaksu identificēšanā, kas patiešām ir atmaksājamas, jo dažāda veida iemaksas bez izšķirības tiek ieliktas vienā kontā, un to drošības iemaksu identificēšanā, ko MFI var izmantot turpmākai aizdošanai. Šādos gadījumos ir pieņemami klasificēt šīs drošības iemaksas kā “pārējie pasīvi” vai kā “noguldījumu saistības” saskaņā ar attiecīgās valsts praksi;

— neto pozīcijas, kas rodas, aizdodot vērtspapīrus bez nodrošinājuma skaidrā naudā;

— neto summas, kas izmaksājamas par vērtspapīru darījumu vai ārvalstu valūtas maiņas operāciju pabeigšanu nākotnē.

— “Pārējos pasīvos” var neiekļaut gandrīz visus finanšu saistību formā esošos finanšu instrumentus (iekļauti pārējos bilances posteņos); finanšu instrumenti, kas nav finanšu saistību veidā, piemēram, garantijas, saistības, administrēti un trasta aizdevumi (iegrāmatoti ārpusbilancē) un nefinanšu saistības, piemēram, kapitāla posteņi pasīva pusē (iekļauti “kapitāla un rezervju” postenī).

Gadījuma Nr.

Apvienošanās veids

Pienākumi, kas jāuzņemas

1

Apvienošanās, kurā pilna apjoma ziņotājiestāde (pārņēmējiestāde) pārņem vienu vai vairākas pilna apjoma ziņotājiestādes (iestādes, kas apvienojas), notiek pēc attiecīgās VCB noteiktā termiņa saskaņā ar šīs regulas 4. pantu par statistikas informācijas paziņošanu attiecībā uz iepriekšējo ceturksni.

Sākot no izpildes perioda pēc apvienošanās, pārņēmējiestādes rezervju prasības aprēķina, pamatojoties uz rezervju bāzi, kurā apkopotas pārņēmējiestādes un apvienoto iestāžu rezervju bāzes. Ir jāapkopo tās rezervju bāzes, kas būtu bijušas būtiskas šajā izpildes periodā, ja nebūtu notikusi apvienošanās. Piešķir tikai vienu vienreizēju samazinājumu.

2

Apvienošanās, kurā pilna apjoma ziņotājiestāde (pārņēmējiestāde) pārņem vienu vai vairākas mazās iestādes un, iespējams, vienu vai vairākas pilna apjoma ziņotājiestādes (iestādes, kas apvienojas), notiek pēc attiecīgās VCB noteiktā termiņa saskaņā ar šīs regulas 4. pantu par statistikas informācijas paziņošanu attiecībā uz iepriekšējo ceturksni.

Izpildes periodā pēc apvienošanās pārņēmējiestādes rezervju prasību aprēķina, pamatojoties uz rezervju bāzi, kurā apkopotas pārņēmējiestādes un apvienoto iestāžu rezervju bāzes. Ir jāapkopo tās rezervju bāzes, kas būtu bijušas būtiskas šajā izpildes periodā, ja nebūtu notikusi apvienošanās. Piešķir tikai vienu vienreizēju samazinājumu.

3

Apvienošanās, kurā pilna apjoma ziņotājiestāde (pārņēmējiestāde) pārņem vienu vai vairākas pilna apjoma ziņotājiestādes (iestādes, kas apvienojas), notiek laikā starp mēneša beigām un termiņu, ko noteikusi attiecīgā VCB saskaņā ar šīs regulas 4. pantu par ikmēneša statistikas informācijas paziņošanu attiecībā uz iepriekšējo mēnesi.

Izpildes periodā pēc apvienošanās pārņēmējiestādes rezervju prasības aprēķina, pamatojoties uz rezervju bāzi, kurā apkopotas pārņēmējiestādes un apvienoto iestāžu rezervju bāzes. Ir jāapkopo tās rezervju bāzes, kas būtu bijušas būtiskas šajā izpildes periodā, ja nebūtu notikusi apvienošanās. Piešķir tikai vienu vienreizēju samazinājumu. Pārņēmējiestāde papildus pašas ziņošanas pienākumam uzņemas apvienojušos iestāžu statistikas informācijas paziņošanas pienākumu par mēnesi pirms apvienošanās.

4

Apvienošanās, kurā pilna apjoma ziņotājiestāde (pārņēmējiestāde) pārņem vienu vai vairākas mazās iestādes un, iespējams, vienu vai vairākas pilna apjoma ziņotājiestādes (iestādes, kas apvienojas), notiek laikā starp ceturkšņa beigām un termiņu, ko noteikusi attiecīgā VCB, saskaņā ar šīs regulas 4. pantu par statistikas informācijas paziņošanu attiecībā uz iepriekšējo ceturksni.

Izpildes periodā pēc apvienošanās pārņēmējiestādes rezervju prasības aprēķina, pamatojoties uz rezervju bāzi, kurā apkopota pārņēmējiestādes un apvienoto iestāžu rezervju bāzes. Ir jāapkopo tās rezervju bāzes, kas būtu bijušas būtiskas šajā izpildes periodā, ja nebūtu notikusi apvienošanās. Piešķir tikai vienu vienreizēju samazinājumu. Pārņēmējiestāde papildus pašas paziņošanas pienākumam uzņemas apvienojušos iestāžu statistikas informācijas paziņošanas pienākumu par mēnesi pirms apvienošanās — atkarībā no iestādes.

5

Apvienošanās, kurā mazā iestāde (pārņēmējiestāde) pārņem vienu vai vairākas pilna apjoma ziņotājiestādes un, iespējams, vienu vai vairākas mazās iestādes (iestādes, kas apvienojas), notiek pēc attiecīgās VCB noteiktā termiņa saskaņā ar šīs regulas 4. pantu par statistikas informācijas paziņošanu attiecībā uz iepriekšējo mēnesi.

Piemēro tādu pašu procedūru kā 1. gadījumā.

6

Apvienošanās, kurā mazā iestāde (pārņēmējiestāde) pārņem vienu vai vairākas mazās iestādes (iestādes, kas apvienojas), notiek pēc attiecīgās VCB noteiktā termiņa saskaņā ar šīs regulas 4. pantu par statistikas informācijas paziņošanu attiecībā uz iepriekšējo ceturksni.

Izpildes periodā pēc apvienošanās un līdz tam, kad pārņēmējiestāde pirmoreiz pēc apvienošanās ir paziņojusi ceturkšņa datus saskaņā ar samazinātajām pārskata prasībām, ko uzliek mazajiem ziņotājiem, kā noteikts šīs regulas II pielikumā, pārņēmējiestādes rezervju prasības aprēķina, pamatojoties uz rezervju bāzi, kurā apkopotas pārņēmējiestādes un apvienojušos iestāžu rezervju bāzes. Ir jāapkopo tās rezervju bāzes, kas būtu bijušas būtiskas šajā izpildes periodā, ja nebūtu notikusi apvienošanās. Piešķir tikai vienu vienreizēju samazinājumu.

7

Apvienošanās, kurā mazā iestāde (pārņēmējiestāde) pārņem vienu vai vairākas mazās iestādes (iestādes, kas apvienojas), notiek pēc attiecīgās VCB noteiktā termiņa saskaņā ar šīs regulas 4. pantu par statistikas informācijas paziņošanu attiecībā uz iepriekšējo ceturksni, un apvienošanās rezultātā mazā iestāde kļūst par pilna apjoma ziņotājiestādi.

Piemēro tādu pašu procedūru kā 2. gadījumā.

8

Apvienošanās, kurā mazā iestāde (pārņēmējiestāde) pārņem vienu vai vairākas mazās iestādes (iestādes, kas apvienojas), notiek laikā starp ceturkšņa beigām un attiecīgās VCB noteikto termiņu saskaņā ar šīs regulas 4. pantu par statistikas informācijas paziņošanu attiecībā uz iepriekšējo ceturksni.

Izpildes periodā pēc apvienošanās un līdz tam, kad pārņēmējiestāde pirmoreiz pēc apvienošanās ir paziņojusi ceturkšņa datus saskaņā ar samazinātajām pārskata prasībām, ko uzliek mazajiem ziņotājiem, kā noteikts šīs regulas II pielikumā, pārņēmējiestādes rezervju prasības aprēķina, pamatojoties uz rezervju bāzi, kurā apkopotas pārņēmējiestādes un apvienojušos iestāžu rezervju bāzes. Ir jāapkopo tās rezervju bāzes, kas būtu bijušas būtiskas šajā izpildes periodā, ja nebūtu notikusi apvienošanās. Piešķir tikai vienu vienreizēju samazinājumu. Pārņēmējiestāde papildus pašas paziņošanas pienākumam uzņemas apvienojušos iestāžu statistikas informācijas paziņošanas pienākumu par ceturksni pirms apvienošanās.

9

Apvienošanās, kurā mazā iestāde (pārņēmējiestāde) pārņem vienu vai vairākas pilna apjoma ziņotājiestādes un, iespējams, vienu vai vairākas mazās iestādes (iestādes, kas apvienojas), notiek laikā starp mēneša beigām un attiecīgās VCB noteikto termiņu saskaņā ar šīs regulas 4. pantu par statistikas informācijas paziņošanu attiecībā uz iepriekšējo mēnesi.

Piemēro tādu pašu procedūru kā 3. gadījumā.

10

Apvienošanās, kurā mazā iestāde (pārņēmējiestāde) pārņem vienu vai vairākas mazās iestādes (iestādes, kas apvienojas), notiek laikā starp ceturkšņa beigām un attiecīgās VCB noteikto termiņu saskaņā ar šīs regulas 4. pantu par statistikas informācijas paziņošanu attiecībā uz iepriekšējo ceturksni, un apvienošanās rezultātā mazā iestāde kļūst par pilna apjoma ziņotājiestādi.

Piemēro tādu pašu procedūru kā 4. gadījumā.

11

Apvienošanās, kurā pilna apjoma ziņotājiestāde (pārņēmējiestāde), kas izveidota no pilna apjoma ziņotājiestādēm (iestādes, kas apvienojas), notiek laikā starp mēneša beigām un termiņu, ko noteikusi attiecīgā VCB saskaņā ar šīs regulas 4. pantu par ikmēneša statistikas informācijas paziņošanu attiecībā uz iepriekšējo mēnesi.

Izpildes periodā pēc apvienošanās pārņēmējiestādes rezervju prasības aprēķina, pamatojoties uz rezervju bāzi, kurā apkopotas pārņēmējiestādes un apvienoto iestāžu rezervju bāzes. Ir jāapkopo tās rezervju bāzes, kas būtu bijušas būtiskas šajā izpildes periodā, ja nebūtu notikusi apvienošanās. Piešķir tikai vienu vienreizēju samazinājumu. Pārņēmējiestāde uzņemas apvienoto iestāžu statistikas informācijas paziņošanas saistības attiecībā uz mēnesi pirms apvienošanās.

12

Apvienošanās, kurā pilna apjoma ziņotājiestādi (pārņēmējiestāde) izveido viena vai vairākas mazās iestādes un, iespējams, viena vai vairākas pilna apjoma ziņotājiestādes (iestādes, kas apvienojas), notiek laikā starp ceturkšņa beigām un termiņu, ko noteikusi attiecīgā VCB, saskaņā ar šīs regulas 4. Pantu par statistikas informācijas paziņošanu attiecībā uz iepriekšējo ceturksni.

Izpildes periodā pēc apvienošanās pārņēmējiestādes rezervju prasības aprēķina, pamatojoties uz rezervju bāzi, kurā apkopotas pārņēmējiestādes un apvienoto iestāžu rezervju bāzes. Ir jāapkopo tās rezervju bāzes, kas būtu bijušas būtiskas šajā izpildes periodā, ja nebūtu notikusi apvienošanās. Piešķir tikai vienu vienreizēju samazinājumu. Pārņēmējiestāde uzņemas pārņēmējiestādes paziņošanas pienākumus par datiem attiecībā uz mēnesi vai ceturksni pirms apvienošanās, atkarībā no iestādes.

13

Apvienošanās, kurā mazo iestādi (pārņēmējiestāde) izveido viena vai vairākas mazās iestādes (iestādes, kas apvienojas), notiek laikā starp ceturkšņa beigām un attiecīgās VCB noteikto termiņu saskaņā ar šīs regulas 4. pantu par statistikas informācijas paziņošanu attiecībā uz iepriekšējo ceturksni.

Izpildes periodā pēc apvienošanās un līdz tam, kad pārņēmējiestāde pirmoreiz pēc apvienošanās ir paziņojusi ceturkšņa datus saskaņā ar samazinātajām pārskata prasībām, ko uzliek mazajiem ziņotājiem, kā noteikts šīs regulas II pielikumā, pārņēmējiestādes rezervju prasības aprēķina, pamatojoties uz rezervju bāzi, kurā apkopotas apvienojušos iestāžu rezervju bāzes. Ir jāapkopo tās rezervju bāzes, kas būtu bijušas būtiskas šajā izpildes periodā, ja nebūtu notikusi apvienošanās. Piešķir tikai vienu vienreizēju samazinājumu. Pārņēmējiestāde uzņemas apvienoto iestāžu paziņošanas saistības par datiem attiecībā uz ceturksni pirms apvienošanās.

(1)   Tabulā sniegta sīkāka informācija par sarežģītākām procedūrām, ko piemēro īpašos gadījumos. Gadījumos, kas nav minēti šajā tabulā, piemēro parastos statistikas informācijas paziņošanas un rezervju prasību aprēķināšanas noteikumus, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 2818/98 (ECB/1998/15) 3. pantā.