This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 01998R0850-20130101
Council Regulation (EC) No 850/98 of 30 March 1998 for the conservation of fishery resources through technical measures for the protection of juveniles of marine organisms
Consolidated text: Padomes Regula (EK) Nr. 850/98 ( 1998. gada 30. marts ) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai
Padomes Regula (EK) Nr. 850/98 ( 1998. gada 30. marts ) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai
- Date of document:
- 01/01/2013
- Date of effect:
- 01/01/2013
- Author:
- Eiropas Savienības Padome
- Form:
- Konsolidēts teksts
- Additional information:
- LASTMODIN 32013R0227
- Link
- Link
- Link
- Select all documents mentioning this document
- Consolidation: basic act:
- 31998R0850
1998R0850 — LV — 01.01.2013 — 010.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 125, 27.4.1998, p.1) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
L 38 |
6 |
12.2.1999 |
||
|
L 168 |
1 |
3.7.1999 |
||
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 2723/1999 (1999. gada 17. decembris), |
L 328 |
9 |
22.12.1999 |
|
|
L 100 |
3 |
20.4.2000 |
||
|
L 148 |
1 |
22.6.2000 |
||
|
L 102 |
16 |
12.4.2001 |
||
|
L 137 |
1 |
19.5.2001 |
||
|
L 97 |
30 |
1.4.2004 |
||
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1568/2005 (2005. gada 20. septembris), |
L 252 |
2 |
28.9.2005 |
|
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 2166/2005 (2005. gada 20. decembris), |
L 345 |
5 |
28.12.2005 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 579/2011 (2011. gada 8. jūnijs), |
L 165 |
1 |
24.6.2011 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 227/2013 (2013. gada 13. marts), |
L 78 |
1 |
20.3.2013 |
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 850/98
(1998. gada 30. marts)
par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 43. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 2 ),
ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 3 ),
|
(1) |
tā kā Regula (EK) Nr. 894/97 ( 4 ) ir Regulas (EEK) Nr. 3094/86, kurā ir noteikti zināmi tehniskie pasākumi zvejas resursu saglabāšanai un kas ir bieži un būtiski grozīta, konsolidētā versija; |
|
(2) |
tā kā pieredze, piemērojot Regulu (EEK) Nr. 3094/86, ir atklājusi dažas nepilnības, no kurām rodas sarežģījumi ar piemērošanu un izpildi un kas būtu jālabo, īpaši samazinot dažādu specifikāciju skaitu, kuras attiecas uz to tīklu acu izmēriem, ko drīkst turēt uz klāja; tā kā līdz ar to ir lietderīgi aizstāt Regulu (EK) Nr. 894/97 ar jaunu tekstu, izņemot tās 11., 18., 19. un 20. pantu; |
|
(3) |
tā kā ir jādefinē daži principi un kārtība, kādā izveidot tehniskās saglabāšanas pasākumus Kopienas līmenī, tā, lai katra dalībvalsts spētu vadīt zvejas darbības tajos jūras ūdeņos, uz ko attiecas tās jurisdikcija vai suverenitāte; |
|
(4) |
tā kā ir jāizveido līdzsvars starp tehnisko saglabāšanas pasākumu pielāgošanu dažādām zvejas vietām un vajadzību pēc vienveida noteikumiem, ko būtu viegli piemērot; |
|
(5) |
tā kā Līguma 130.r panta 2. punktā ir noteikts princips, ka visos Kopienas pasākumos ir jāiekļauj vides aizsardzības prasības, īpaši ņemot vērā piesardzības principu; |
|
(6) |
tā kā prakse ielaist jūras organismus atpakaļ jūrā būtu jāsamazina līdz minimumam; |
|
(7) |
tā kā būtu jāparedz zivjaudzētavu rajonu aizsardzība, ņemot vērā īpašos bioloģiskos apstākļus dažādās attiecīgajās zonās; |
|
(8) |
tā kā Direktīvā 92/43/EEK ( 5 ) Padome noteica pasākumus dabisko biotopu, kā arī savvaļas faunas un floras aizsardzībai; tā kā to jūras organismu sarakstā, uz kuriem attiecas šī regula, atrodas dažu tādu sugu nosaukumi, ko aizsargā minētās direktīvas prasības; |
|
(9) |
tā kā Eiropas Parlaments 1996. gada 25. oktobrī pieņēma savu rezolūciju par Komisijas paziņojumu par tehnisko pasākumu ieviešanu kopējā zivsaimniecības politikā; |
|
(10) |
tā kā, lai gan zvejnieku, gan patērētāju interesēs nodrošinātu jūras bioloģisko resursu aizsardzību un zvejas resursu līdzsvarotu izmantošanu, būtu jāizstrādā tehniskie aizsardzības pasākumi, precizējot, inter alia, tīklu acs izmērus un to kombinācijas, kas piemēroti zināmu sugu noķeršanai, un citas zvejas rīku īpašības, un minimālos jūras organismu izmērus, kā arī zvejas ierobežojumus dažos apgabalos un laikposmos un ar dažiem rīkiem un aprīkojumu; |
|
(11) |
tā kā, ņemot vērā zinātnieku ieteikumus, būtu jāizstrādā noteikumi par velkamo zvejas rīku acs izmēru palielināšanu, ja tiek zvejotas dažas jūras organismu sugas, un būtu jāizstrādā noteikumi par kvadrātveida acs linumu obligātu izmantošanu, jo tam var būt nozīmīga loma, lai samazinātu jūras organismu mazuļu noķeršanu; |
|
(12) |
tā kā, lai novērstu iespēju, ka tiek lietoti zvejas rīki ar vēl mazākiem acs izmēriem, kas rada attiecīgo zvejniecību mērķa sugu mazuļu mirstības palielināšanos, jānosaka acs izmēri fiksētajiem zvejas rīkiem; |
|
(13) |
tā kā nozvejas sugu sastāvs un asociētās zvejas prakse atšķiras dažādos ģeogrāfiskajos apgabalos; tā kā minētās atšķirības attaisno atšķirīgu pasākumu piemērošanu minētajos apgabalos; |
|
(14) |
tā kā dažu tādu sugu nozveju, kas jāpārveido zivju miltos vai zivju eļļā, var veikt ar maziem tīkla acs izmēriem ar noteikumu, ka jebkura zvejas operācija negatīvi neietekmē pārējās sugas; |
|
(15) |
tā kā jāpiemēro minimālie izmēri attiecībā uz tām sugām, kas sastāda lielāko daļu no Kopienas flotu nozvejas, ko tās izkrauj krastā, un tām sugām, kas izdzīvo pēc ielaišanas atpakaļ jūrā; |
|
(16) |
tā kā sugas minimālajam izmēram būtu jābūt saskaņotam ar to tīklu acs izmēriem, ko piemēro minētajai sugai; |
|
(17) |
tā kā būtu jānosaka veids, kādā mēra jūras organismu izmēru; |
|
(18) |
tā kā, lai aizsargātu siļķu mazuļus, būtu jāpieņem īpaši noteikumi attiecībā uz brētliņu zvejošanu un turēšanu uz klāja; |
|
(19) |
tā kā, lai ņemtu vērā tradicionālo zvejošanas praksi dažos apgabalos, būtu jāpieņem īpaši noteikumi attiecībā uz anšovu un tunzivs zvejošanu un turēšanu uz klāja; |
|
(20) |
tā kā, lai nodrošinātu zvejas darbības kontroli, ko dažos rajonos veic kuģi, kas atbilst īpašiem nosacījumiem, pieeja šādiem rajoniem tiek pakļauta speciālām zvejas atļaujām, kas minētas Padomes 1994. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 1627/94, kurā ir noteikti vispārīgie noteikumi attiecībā uz īpašām zvejas tiesībām ( 6 ); |
|
(21) |
tā kā riņķvadu izmantošana zivju baros, kas atrasti kopā ar jūras zīdītājiem, var novest pie tā, ka tiek noķerti un nogalināti šādi zīdītāji; tā kā tomēr, ja tos pareizi pielieto, tad riņķvadu izmantošana ir efektīva zvejas metode tikai vēlamajai mērķa sugai; tā kā līdz ar to jūras zīdītāju ielenkšana ar riņķvadu ir jāaizliedz; |
|
(22) |
tā kā, lai nekavētu zinātnisko izpēti, mākslīgu krājumu atjaunošanu vai transplantāciju, šī regula nebūtu jāpiemēro tām operācijām, kas var būt vajadzīgas šādu darbību veikšanai; |
|
(23) |
tā kā daži pasākumi, kas vajadzīgi saglabāšanas sakarā, ir iekļauti Padomes 1986. gada 22. septembra Regulā (EEK) Nr. 2930/86, kurā ir noteiktas zvejas kuģu īpašības ( 7 ), un Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2847/93, kurā ir noteikta kontroles sistēma, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai ( 8 ), un līdz ar to nav jāatkārto; |
|
(24) |
tā kā, ja saglabāšana ir nopietni apdraudēta, tad Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu būt atļaujai veikt vajadzīgos pagaidu pasākumus; |
|
(25) |
tā kā var saglabāt vai pieņemt papildu valsts pasākumus ar stingri vietēju raksturu, ar nosacījumu, ka Komisija iepriekš pārbaudījusi to savietojamību ar Kopienas tiesību aktiem un atbilstību kopējai zivsaimniecības politikai; |
|
(26) |
tā kā, ja ir vajadzīgi sīki izstrādāti noteikumi šīs regulas ieviešanai, tad tādi noteikumi būtu jāpieņem saskaņā ar kārtību, kas noteikta Regulas (EEK) Nr. 3760/92 ( 9 ) 18. pantā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Šo regulu, kurā noteikti tehniskie saglabāšanas pasākumi, piemēro to zivju resursu ķeršanai un izkraušanai, kas atrodami jūras ūdeņos, uz kuriem attiecas dalībvalstu suverenitāte vai jurisdikcija un kuri atrodas kādā no reģioniem, kas precizēti 2. pantā, izņemot gadījumus, kad 26. un 33. pantā noteikts citādi.
1.a pants
Regulas 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā, 46. panta 1. punkta b) apakšpunktā un I pielikuma 5. zemsvītras piezīmē lietvārdu “Kopiena” aizstāj ar lietvārdu “Savienība” un veic gramatiskos pielāgojumus, kas nepieciešami šīs aizstāšanas rezultātā.
I SADAĻA
DEFINĪCIJAS
2. pants
1. Šajā regulā lieto šādas jūras ūdeņu definīcijas:
a) 1. reģions
Visi ūdeņi, kas atrodas uz ziemeļiem un rietumiem no līnijas, kas sākas no punkta, kurš atrodas 48o ziemeļu platuma un 18o rietumu garuma, no turienes uz ziemeļiem līdz 60o ziemeļu platuma, no turienes uz austrumiem līdz 5o rietumu garuma, no turienes uz ziemeļiem līdz 60o 30′ ziemeļu platuma, no turienes uz austrumiem līdz 4o rietumu garuma, no turienes uz ziemeļiem līdz 64o ziemeļu platuma, no turienes uz austrumiem līdz Norvēģijas krastam.
b) 2. reģions
Visi ūdeņi, kas atrodas uz ziemeļiem no 48o ziemeļu platuma, bet, izņemot ūdeņus 1. reģionā un ICES IIIb, IIIc un IIId zonā.
c) 3. reģions
Visi ūdeņi, kas atbilst ICES VIII un IX apakšrajonam.
d) 4. reģions
Visi ūdeņi, kas atbilst ICES X apakšrajonam.
e) 5. reģions
Visi ūdeņi tajā Centrālaustrumatlantijas okeāna daļā, kas ietver CECAF reģiona 34. zvejas zonas 34.2.0 apakšrajonu un 34.1.1., 34.1.2. un 34.1.3. daļu.
f) 6. reģions
Visi tie ūdeņi pie Franču Gviānas krastiem, uz kuriem attiecas Francijas suverenitāte vai jurisdikcija.
g) 7. reģions
Visi tie ūdeņi pie Francijas departamentu Martinikas un Gvadelupas krastiem, uz kuriem attiecas Francijas suverenitāte vai jurisdikcija.
h) 8. reģions
Visi tie ūdeņi pie Francijas departamenta Reinjonas krastiem, uz kuriem attiecas Francijas suverenitāte vai jurisdikcija.
i) 9. reģions
Visi Melnās jūras ūdeņi, kas atbilst 29. ģeogrāfiskajam apakšapgabalam, kurš definēts I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1343/2011 (2011. gada 13. decembris) par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā ( 10 ) un Rezolūcijā GFCM/33/2009/2.
2. Ģeogrāfiskie apgabali, kas šajā regulā apzīmēti ar burtiem ICES un CECAF, ir tie, ko definējušas attiecīgi Starptautiskā Jūras pētniecības padome un Zivsaimniecības komiteja, kas atbild par Atlantijas okeāna centrālo un austrumu daļu. Tie ir aprakstīti, pieļaujot jebkādus turpmākus grozījumus, Komisijas paziņojumos Nr. 85/C 335/02 ( 11 ) un Nr. 85/C 347/05 ( 12 ).
3. Reģionus, kas minēti 1. punktā, var sadalīt ģeogrāfiskos apgabalos, jo īpaši, pamatojoties uz definīcijām, kas minētas 2. punktā, saskaņā ar kārtību, kas noteikta 48. pantā.
4. Neraugoties uz 2. punktu, šajā regulā:
— Kategatu ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai, un no turienes līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos — līnija, kas novilkta no Hasenoras raga līdz Gnībenas ragam, no Korshages līdz Spodsbjergai, un no Giljberga raga līdz Kullenai,
— Skageraku rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindsi bākai, un dienvidos — līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai, un no turienes līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā,
— Ziemeļjūra ietver ICES IV apakšrajonu, ICES IIa zonas blakusesošo daļu, kas atrodas uz dienvidiem no 64o ziemeļu platuma, un to ICES IIIa zonas daļu, uz kuru neattiecas Skageraka definīcija, kas dota otrajā ievilkumā.
3. pants
Šajā regulā:
|
a) |
jūras organisminozīmē visas jūras zivis, to skaitā anadromās un katadromās sugas to jūras dzīves laikā, vēžveidīgos un gliemjus un to daļas; |
|
b) |
velkamo vadulinuma acu izmērs nozīmē jebkura traļa āmja vai pagarinājuma, kas atrodas uz zvejas kuģa klāja un ir piestiprināts vai ir derīgs piestiprināšanai pie jebkura velkama vada, linuma acu izmēru. Linuma acu izmēru nosaka ar procedūru, kas precizēta Regulā (EEK) Nr. 2108/84 ( 13 ). Šo linuma acu izmēra definīciju nepiemēro kvadrātveida acu linuma acs izmēram; |
|
c) |
daudzkārtu diegalinums nozīmē linumu, kas veidots no diviem vai vairāk diegiem, kur diegus var atdalīt starp mezgliem, nesabojājot diega struktūru; |
|
d) |
kvadrātveida aculinums nozīmē linuma konstrukciju, kas piestiprināts tā, lai no abiem paralēlo līniju komplektiem, ko veido acs soļi, viens komplekts būtu paralēls tīkla garenvirziena asij un otrs veidotu taisnu leņķi pret minēto asi; |
|
e) |
kvadrātveida acupaneļa vai loga acs izmērs nozīmē lielāko nosakāmo tāda paneļa vai loga acs izmēru, kas ievietots velkamā tīklā. Linuma acu izmēru nosaka ar procedūrām, kas izklāstītas Regulā (EEK) Nr. 2108/84; |
|
f) |
bezmezglulinums nozīmē linumu, kas sastāv no četru aptuveni vienāda garuma malu acīm, kur acu stūrus veido acs divu blakusmalu diegu savijums; |
|
g) |
grunts žaunutīkli jeb iepinējtīkli nozīmē jebkuru fiksētu rīku, kas izgatavots no viena tīkla gabala un kas jebkuriem līdzekļiem nostiprināts vai ko var nostiprināt uz jūras grunts; |
|
h) |
rāmjtīkli nozīmējebkuru fiksētu rīku, kas izgatavots no diviem vai vairāk tīkla gabaliem, kuri kopā paralēli iekārti uz vienas augšējā iestiprinājuma virves, un kas jebkuriem līdzekļiem nostiprināts vai ko var nostiprināt uz jūras grunts. |
II SADAĻA
TĪKLI UN TO IZMANTOŠANAS NOSACĪJUMI
I NODAĻA
NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ VELKAMIEM ZVEJAS RĪKIEM
4. pants
1. Katrā no reģioniem vai ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas minēti I līdz V pielikumā, un vajadzības gadījumā atkarībā no laika posma, zivju sugas, ko var zvejot, izmantojot tīklus ar katra konkrētā izmēra diapazona acīm, ir noteiktas attiecīgajā pielikumā.
2.
a) Kombinēt velkamos tīklus ar vairāk kā viena izmēra diapazona acīm ir aizliegts zvejas reisos:
— visā 1. un 2. reģionā, izņemot Skageraku un Kategatu, un vajadzības gadījumā atkarībā no laika posma, izņemot gadījums, kad tādu izmantoto tīklu acu izmēri atbilst ne vairāk kā vienai no atļautajām acu izmēra diapazonu kombinācijām, kas noteiktas VIII pielikumā, un
— 3. reģionā, izņemot ICES IXa rajonu uz austrumiem no 7° 23′ 48″ rietumu garuma, izņemot gadījumus, kad tādu izmantoto tīklu acs izmēri atbilst ne vairāk kā vienai no atļautajām acu izmēra diapazonu kombinācijām, kas noteiktas IX pielikumā;
b) katrā no reģioniem vai ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas minēti III, IV un V pielikumā, un vajadzības gadījumā atkarībā no laika posma, jebkurā zvejas reisā ir atļauts izmantot jebkuru kombināciju, ko veido velkamie tīkli ar acu izmēra diapazonu, kas precizēts attiecīgajā pielikumā;
c) zvejas kuģu kapteiņi, kas kāda zvejas reisa laikā neaizpilda kuģa žurnālu saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6. pantu, minētajā reisā Kopienas zvejas ūdeņos neizmanto nekādu velkamo tīklu kombināciju, kur tīkliem būtu vairāk kā viena diapazona acu izmērs. Šo prasību nepiemēro zvejas reisiem Kopienas zvejas ūdeņos 4., 5. un 6. reģionā;
d) uz kuģu klāja jebkura zvejas reisa laikā var atrasties jebkura tādu velkamo tīklu kombinācija, kuru acu izmēra diapazoni neatbilst a) vai b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, ar noteikumu, ka visi tādi tīkli ir sakrauti un nostiprināti saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punkta noteikumiem. Uzskata, ka tie velkamie tīkli, kas nav sakrauti un nostiprināti saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem, tiek izmantoti;
e) kad zvejas kuģis vai vairāk nekā viens zvejas kuģis reizē velk vairāk nekā vienu tīklu, visiem tīkliem jābūt viena un tā paša diapazona acu izmēram;
f) izmantot jebkuru velkamo tīklu, kura acu izmērs ir:
— mazāk kā 16 mm, ir aizliegts 3. reģionā, izņemot ICES IXa rajonu uz austrumiem no 7° 23′ 48″ rietumu garuma,
— mazāk kā 40 mm, ir aizliegts ICES IXa rajonā uz austrumiem no 7° 23′ 48″ rietumu garuma,
— mazāk kā 20 mm, ir aizliegts 4. un 5. reģionā,
— mazāk kā 45 mm, ir aizliegts 6. reģionā.
3. Zvejas kuģu kapteiņi, kuri neaizpilda kuģa žurnālu saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6. panta noteikumiem, neviena zvejas reisa laikā nezvejo vairāk kā vienā no reģioniem vai ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas minēti I līdz V pielikumā. Šo prasību nepiemēro kuģiem, kas jebkura zvejas reisa laikā izmanto tikai velkamos tīklus, kuru acu izmērs ir 100 mm vai lielāks par to.
4.
a) Katrā zvejas reisā, kurā izmanto jebkuru kombināciju no velkamajiem tīkliem ar vairāk nekā vienu acu izmēra diapazonu, izkraut krastā ir aizliegts ik reizi, kad:
i) loms ir nozvejots 1. vai 2. reģionā, izņemot Skageraku un Kategatu, un jebkurš no izmantotajiem tīkliem ir ar acu izmēru, kas ir 100 mm vai lielāks par to, izņemot gadījumus, kad uz klāja paturētā loma procentuālais sastāvs atbilst attiecīgajiem X pielikuma A daļā paredzētajiem nosacījumiem, vai
ii) ja loms ir nozvejots Skagerakā un Kategatā un jebkurš no izmantotajiem tīkliem ir ar acu izmēru, kas ir 90 mm vai lielāks par to, izņemot gadījumus, kad uz klāja paturētā loma procentuālais sastāvs atbilst attiecīgajiem X pielikuma B daļā paredzētajiem nosacījumiem, vai
iii) loms ir nozvejots 3. reģionā, izņemot ICES IXa rajonu uz austrumiem no 7° 23′ 48″ rietumu garuma, un jebkurš no izmantotajiem tīkliem ir ar acu izmēru, kas ir 70 mm vai lielāks par to, izņemot gadījumus, kad uz klāja paturētā loma procentuālais sastāvs atbilst attiecīgajiem XI pielikuma A daļā paredzētajiem nosacījumiem, vai
iv) loms ir nozvejots ICES IXa rajonā uz austrumiem no 7° 23′ 48″ rietumu garuma, un jebkurš no izmantotajiem tīkliem ir ar acu izmēru, kas ir 55 mm vai lielāks par to, izņemot gadījumus, kad uz klāja paturētā loma procentuālais sastāvs atbilst attiecīgajiem XI pielikuma B daļā paredzētajiem nosacījumiem;
b) attiecībā uz katru zvejas reisu, kura laikā izmanto tikai velkamos tīklus ar vienu acs izmēra diapazonu, izkraut krastā aizliegts ik reizi, kad loms, kas nozvejots katrā no I līdz V pielikumā minētajiem reģioniem vai ģeogrāfiskajiem apgabaliem, neatbilst attiecīgajiem nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgajā pielikumā.
5.
a) Zvejojamo sugu un pārējo sugu procentuālo daļu iegūst, summējot visus šos I līdz V pielikumā uzskaitīto zvejojamo sugu un pārējo sugu daudzumus, kurus patur uz klāja vai pārkrauj;
b) sīki izstrādātus noteikumus to zvejojamo sugu un citu sugu procentuālā sastāva aprēķināšanai, ko patur uz klāja, ja tās nozvejotas ar tīklu vai tīkliem, ko vienlaikus velk vairāk nekā viens zvejas kuģis, tomēr izstrādā saskaņā ar 48. pantā noteikto procedūru.
6. Dalībvalstis līdz 2001. gada 31. maijam iesniedz Komisijai ziņojumu par šajā pantā, 15. pantā un attiecīgajos pielikumos paredzēto nosacījumu piemērošanu. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija iesniedz atbilstošus priekšlikumus. Padome līdz 2001. gada 31. oktobrim pieņem lēmumu par katru tādu priekšlikumu.
5. pants
1. Procentuālās daļas, kas minētas I līdz V, X un XI pielikumā, aprēķina kā proporciju to visu jūras organismu dzīvsvaram, kas atrodas uz klāja pēc sašķirošanas vai pie izkraušanas.
2. Tomēr, aprēķinot procentuālās daļas, kas minētas 1. punktā, zvejas kuģim, no kura jūras organismu daudzumi ir pārkrauti, minētos daudzumus ņem vērā.
3. Zvejas kuģu kapteiņi, kas neaizpilda kuģa žurnālu saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6. pantā, nepārkrauj jūras organismus uz jebkuru citu kuģi vai nepārkrauj uz savējo jūras organismus no jebkura cita kuģa.
4. Procentuālās daļas, kas minētas 1. punktā, var aprēķināt uz viena vai vairāku etalonparaugu pamata.
▼M6 —————
6. Šā panta mērķiem vesela Norvēģijas omāra ekvivalento svaru iegūst, pareizinot Norvēģijas omāra astu svaru ar trīs.
6. pants
1.
a) Vest uz klāja vai izmantot jebkuru bentisko trali, bugurvadu vai līdzīgu velkamo tīklu, kam ir vairāk par 100 acu jebkurā traļa stricto sensu āmja perimetrā, izņemot savienojumus un eģes, ir aizliegts. Šo noteikumu piemēro bentiskiem traļiem, bugurvadiem vai līdzīgiem velkamajiem tīkliem, kuru linuma acu izmēri ir no 90 līdz 119 milimetriem;
b) pirmo daļu nepiemēro baļķa tralim.
2. Jebkurā atsevišķā āmī stricto sensu, acu skaits ap jebkuru āmja apkārtmēru nedrīkst palielināties no tā sākuma līdz galam. Šo noteikumu piemēro visiem velkamajiem tīkliem, kuru acu izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 55 milimetriem.
3. Acu skaits, izņemot tās, kas atrodas (auduma) eģēs, jebkurā punktā uz jebkura pagarinājuma jebkura apkārtmēra nav mazāks kā maksimālais acu skaits uz āmja sākuma un gala apkārtmēra stricto senso, izņemot acis (auduma) eģēs. Šo noteikumu piemēro visiem velkamajiem tīkliem, kuru acu izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 55 milimetriem.
7. pants
1.
a) Kvadrātveida acu paneļus ar acu izmēru, kas ir vismaz 80 milimetri, drīkst ievietot jebkurā velkamajā tīklā;
b) alternatīvi, jebkuru bentisko trali, dāņu vadu vai līdzīgu velkamo tīklu, kura acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 100 milimetriem, var aprīkot ar paneļiem, kas atļauti saskaņā ar Padomes 1986. gada 12. jūnija Regulu (EEK) Nr. 1866/86, kurā noteikti daži tehniskie pasākumi zivju resursu saglabāšanai Baltijas jūras, Belta un Zunda līča ūdeņos ( 14 ).
2. Jebkuru kvadrātveida acu paneli:
a) novieto tīkla augšējā pusē vai augšējā šotē (buru auklā) jebkura pagarinājuma priekšā vai jebkurā punktā starp jebkura pagarinājuma priekšējo daļu un āmja aizmugurējo daļu;
b) nedrīkst nekādā veidā aizsprostot ar jebkādiem iekšējiem vai ārējiem piestiprinājumiem;
c) ir vismaz trīs metrus garš, izņemot gadījumus, kad tas ir iestrādāts tīklos, ko velk kuģi, kam motora jauda ir mazāk nekā 112 kilovati, un tādā gadījumā tam jābūt vismaz divus metrus garam;
d) ir veidots no bezmezglu linuma vai no linuma, kas veidots ar neslīdošiem mezgliem, un ir ievietots tādā veidā, lai acis visu zvejošanas laiku būtu pilnībā atvērtas;
e) ir veidots tā, lai acu skaits paneļa acu priekšējā rindā būtu vienāds ar vai lielāks par acu skaitu paneļa acu aizmugurējā rindā.
3. Jebkurā tīklā, kurā kvadrātveida acu panelis ir ievietots tīkla “nekonusveidīgajā” daļā, starp katru paneļa malu un blakusesošajām tīkla (auduma) eģēm ir augstākais piecas vaļējas rombveida acis.
Jebkurā tīklā, kurā kvadrātveida acu panelis ir ievietots, pilnībā vai daļēji, tīkla konusveidīgajā daļā, starp acu aizmugurējo rindu kvadrātveida acu panelī un blakusesošajām tīkla (auduma) eģēm ir augstākais piecas vaļējas rombveida acis.
4. Neatkarīgi no 1. punkta a) apakšpunkta jebkuru bentisko trali, bugurvadu vai līdzīgu velkamo tīklu, kura linuma acu izmērs ir no 70 līdz 79 milimetriem, aprīko ar kvadrātveida acu paneli, kam acu izmērs ir 80 milimetri vai lielāks par to.
5. Neraugoties uz 1. punkta a) apakšpunktu, turēt uz klāja jebkuru daudzumu Pandalus ģints vēžveidīgos, kas noķerti ar jebkuru bentisko velkamo tīklu, kam acs izmērs ir robežās no 32 līdz 54 milimetriem, ir aizliegts, ja vien tīkls nav aprīkots ar kvadrātveida acu paneli vai logu, kam acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 70 milimetriem ►M6 vai ar šķirotājrežģi, kura izmantošana ir noteikta atbilstīgi 46. pantā paredzētajiem nosacījumiem ◄ .
6. Šā panta 4. un 5. punktā minētos nosacījumus piemēro tikai 1. un 2. reģionā.
7. Jebkura kvadrātveida acu linuma, kas ievietots jebkurā tīkla daļā, acs izmēru mērījumus neņem vērā, novērtējot velkamā tīkla acs izmērus.
8. pants
1. Vest uz klāja vai izmantot jebkurus velkamos tīklus, kam āmja daļa pilnībā vai daļēji veidota no atsevišķiem diega linuma materiāliem, kam diega biezums ir vairāk nekā astoņi milimetri, ir aizliegts.
2. Vest uz klāja vai izmantot jebkurus velkamos tīklus, kam āmja daļa pilnībā vai daļēji veidota no linuma materiāliem, kas sastāv no daudzkārtu diega, ir aizliegts, ja vien daudzkārtu diegi nav aptuveni vienāda biezuma un ja daudzkārtu diegu biezumu summa jebkurā jebkuras acs malā nav vairāk kā 12 milimetri.
3. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro pelāģiskajiem traļiem.
9. pants
1. Vest uz klāja vai izmantot jebkuru velkamo tīklu, kura āmis pilnībā vai daļēji ir veidots no jebkura linuma materiāla, kas izgatavots no acīm, kuras nav kvadrātveida vai rombveida, ir aizliegts.
2. Šā panta 1. punktu nepiemēro jebkuram velkamajam tīklam, kura traļa āmim linuma acu izmērs ir 31 milimetrs vai mazāk.
10. pants
Noteikumi, kas paredzēti 4. pantā, neattiecas uz dragām. Tomēr jebkurā reisā, kad uz klāja pārvadā dragas, ir aizliegts:
a) pārkraut jūras organismus;
b) paturēt uz klāja vai izkraut jebkuru jūras organismu daudzumu, izņemot gadījumus, kad vismaz 95 % to svara ir gliemenes.
II NODAĻA
NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ FIKSĒTAJIEM ZVEJAS RĪKIEM
11. pants
1. Katram no reģioniem vai ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas minēti VI un VII pielikumā, un vajadzības gadījumā atkarībā no laika perioda, izmantot vai turēt uz klāja jebkuru grunts žaunu tīklu, iepinējtīklu vai rāmjtīklu ir aizliegts, ja vien:
a) loms, kas iegūts ar minēto tīklu un tiek turēts uz klāja, ietver ne mazāk kā 70 % mērķa sugu; un
— ja runa ir par grunts žaunu tīkliem un iepinējtīkliem, to acs izmērs atbilst vienai no kategorijām, kas izklāstītas attiecīgajā pielikumā,
— ja runa ir par rāmjtīkliem, to acs izmērs tajā tīkla daļā, kur ir vismazākais acs izmērs, atbilst vienai no kategorijām, kas izklāstītas attiecīgajā pielikumā.
Šo atkāpi piemēro, neskarot 34.b panta 2. punkta c) apakšpunktu.
2. Minimālo procentuālo mērķa sugu daudzumu iegūst, sasummējot visu noķerto mērķa sugu daudzumus.
11.a pants
9. reģionā grunts žaunu tīklu minimālais linuma acs izmērs ir 400 milimetri, kad tos izmanto akmeņplekstes zvejai.
12. pants
1. Procentuālo daļu, kas minēta 11. panta 1. punktā, aprēķina kā visu jūras organismu dzīvsvara proporciju uz klāja pēc šķirošanas vai izkraujot.
2. Procentuālo daļu, kas minēta 1. punktā, var aprēķināt uz viena vai vairāku etalonparaugu pamata.
13. pants
Šīs regulas 11. un 12. pantu nepiemēro lašveidīgo, nēģu vai miksīnu nozvejām.
III NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI PAR TĪKLIEM UN TO IZMANTOŠANAS NOSACĪJUMI
14. pants
Šķirošanu veic nekavējoties pēc tam, kad loms ir izņemts no tīkla vai tīkliem.
15. pants
1. Jūras organismu daudzumus, kas nozvejoti, pārsniedzot atļautās I līdz VII, X un XI pielikumā precizētās procentuālās daļas, nedrīkst izkraut krastā, bet tos pirms katras izkraušanas jālaiž atpakaļ jūrā.
2. Zvejas reisa laikā un pēc loma sašķirošanas uz klāja paturētais zvejojamo sugu procentuālais daudzums, kā noteikts I līdz VII pielikumā, ir vismaz puse no zvejojamo sugu minimāli procentuālā daudzuma, kas norādīts minētajos pielikumos.
3. Kuģu kapteiņi, kam jāaizpilda kuģa žurnāli, nodrošina, ka 24 stundu laikā pēc zvejas reisa atbilstoši zvejojamo sugu minimāli procentuālajam daudzumam, kā noteikts I līdz VII, X un XI pielikumā, tiek aizpildīts kuģa žurnāls saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem.
4. Ik reizi, kad zvejas reisa laikā zvejas kuģis no jauna iebrauc kādā no I līdz V pielikumā minētajiem reģioniem vai ģeogrāfiskajiem apgabaliem, divās stundās jānodrošina atbilstība prasībām par zvejojamo sugu minimāli procentuālo daudzumu, kā noteikts I līdz VII, X un XI pielikumā, kas nozvejotas un paturētas uz klāja no reģiona vai ģeogrāfiskā apgabala, kur zvejots iepriekš šā reisa laikā.
16. pants
Neizmanto nekādas ierīces, ar kurām acis jebkurā zvejas tīkla vietā tiek aizsprostotas vai citādi tiek samazināta to efektivitāte.
Šis noteikums neizslēdz dažu ierīču izmantošanu, kuru sarakstu un tehniskos aprakstus sastāda saskaņā ar kārtību, kas noteikta 48. pantā.
III SADAĻA
JŪRAS ORGANISMU MINIMĀLAIS IZMĒRS
17. pants
Jūras organisms ir pārāk maza izmēra, ja tā izmēri ir mazāki nekā XII un XIIa pielikumā precizētie minimālie izmēri attiecīgajām sugām un attiecīgajam ģeogrāfiskajam apgabalam.
18. pants
1. Jūras organisma izmērus mēra saskaņā ar noteikumiem, kas noteikti XIII pielikumā.
2. Ja ir paredzēta vairāk nekā viena jūras organismu mērīšanas metode, tad organismu uzskata par minimāla izmēra, ja, piemērojot jebkuru no minētajām metodēm, rezultātā iegūst izmēru, kas vienāds ar vai lielāks par atbilstīgo minimālo izmēru.
3. Omārus, vēžveidīgos, un divvāku gliemjus un gliemjus, kas pieder kādai no sugām, kam XII pielikumā ir noteikts minimālais izmērs, drīkst turēt uz klāja tikai veselus un izkraut tikai veselus.
4.
a) Attiecībā uz ēdamo krabju lomiem, kas nozvejoti ar murdiem vai zivju groziem, maksimāli 1 % no kopējā ēdamo krabju vai to daļu svara, kas paturēti uz klāja jebkurā zvejas reisā vai izkrauti krastā jebkura zvejas reisa beigās, var būt no atdalītām krabju spīlēm;
b) attiecībā uz ēdamo krabju lomiem, kas nozvejoti ar jebkuru zvejas rīku, kas nav murdi vai zivju grozi, maksimāli 75 kg atdalīto krabju spīļu var paturēt uz klāja jebkurā brīdī zvejas reisa laikā vai izkraut krastā jebkura zvejas reisa beigās.
19. pants
1. Pārāk maza izmēra jūras organismus netur uz klāja vai nepārkrauj, neizkrauj, netransportē, neuzglabā, nepārdod, neizliek apskatei vai nepiedāvā tirdzniecībā, bet nekavējoties ielaiž atpakaļ jūrā.
2. Šā panta 1. punktu nepiemēro:
a) sardīnēm, anšoviem, siļķēm, stavridām un makrelēm, 10 % robežās no kopējo lomu dzīvsvara, ko tur uz klāja, no katras no minētajām sugām. Pārāk maza izmēra sardīņu, anšovu, siļķu, stavridu vai makreļu procentuālo daļu aprēķina kā visu jūras organismu dzīvsvara proporciju uz klāja pēc šķirošanas vai pie izkraušanas. Procentuālo daļu var aprēķināt uz viena vai vairāku salīdzināmo paraugu pamata. 10 % robežu nepārsniedz pārkraušanas, izkraušanas, pārvadāšanas, uzglabāšanas, izrādīšanas vai pārdošanas laikā;
b) jūras organismiem, kas nav definēti I līdz V pielikumā kā mērķa sugas, tīkla acu kategorijām mazākām par 16 milimetriem vai no 16 līdz 31 milimetram, un kas nozvejoti ar velkamajiem zvejas rīkiem ar acu izmēru mazāk nekā 32 milimetri, ar noteikumu, ka minētie organismi nav sašķiroti un nav pārdoti, izlikti apskatei vai piedāvāti pārdošanai patēriņam cilvēku uzturā.
3. Tomēr pārāk maza izmēra sardīnes, anšovus, stavridas vai makreles, kas noķertas izmantošanai par dzīvo ēsmu, drīkst paturēt uz klāja ar noteikumu, ka tās tiek turētas dzīvas.
4. Šā panta 2. un 3. punktu nepiemēro 9. reģionam.
IIIa
SADAĻA
Izmetumu samazināšanas pasākumi
19.a pants
Augstākas izmēra kategorijas zivju atlasīšanas aizliegums
1. 1., 2., 3. un 4. reģionā ir aizliegts zvejas darbību laikā izmest sugas, kuru nozvejai piemēro kvotas un kuras ir atļauts likumīgi izkraut.
2. Noteikumi, kas minēti 1. punktā, neskar pienākumus, kuri noteikti šajā regulā vai citā Savienības zivsaimniecības nozares tiesību aktā.
19.b pants
Noteikumi par zvejas darbību vietas maiņu un aizliegums izlaist zivis no zvejas rīkiem
1. Ja 1., 2., 3. un 4. reģionā mazizmēra makreļu, siļķu vai stavridu daudzums pārsniedz 10 % no kopējā nozvejas apjoma jebkurā zvejas rīku iemetienā, kuģis maina zvejas darbību vietu.
2. Ir aizliegts 1., 2., 3. un 4. reģionā, pirms tīkls ir pilnībā izcelts uz zvejas kuģa, atlaist makreles, siļķes vai stavridas, tādējādi izraisot mirušu vai mirstošu zivju zaudēšanu.
IV SADAĻA
SPECIĀLI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ DAŽU JŪRAS ORGANISMU ZVEJU
20. pants
Siļķu zvejas ierobežojumi
1. Turēt uz klāja siļķes, kas noķertas turpmāk minētajos ģeogrāfiskajos apgabalos un laikposmos, ir aizliegts:
a) no 1. janvāra līdz 30. aprīlim ģeogrāfiskajā apgabalā uz ziemeļaustrumiem no līnijas, kas novilkta starp Kintairas ragu un Korsvolas ragu;
b) no 1. jūlija līdz 31. oktobrim ģeogrāfiskajā apgabalā, ko ierobežo šādas koordinātes:
— Dānijas rietumu krasts pie 55o 30′ ziemeļu platuma,
— 55o 30′ ziemeļu platums, 7o 00′ austrumu garums,
— 57o 00′ ziemeļu platums, 7o 00′ austrumu garums,
— Dānijas rietumu krasts pie 57o 00′ ziemeļu platuma;
c) no 15. augusta līdz 15. septembrim zonā, kas stiepjas no sešām līdz 12 jūdzēm no Apvienotās Karalistes austrumu krasta, mērot no pamatlīnijām starp 55o30′ ziemeļu platuma un 55o 45′ ziemeļu platuma;
▼M12 —————
e) no 15. augusta līdz 30. septembrim zonā, kas stiepjas no sešām līdz 12 jūdzēm no Apvienotās Karalistes austrumu krasta, mērot no pamatlīnijām starp 54o 10′ ziemeļu platuma un 54o 45′ ziemeļu platuma;
i) no 21. septembra līdz 15. novembrim ICES VIIa rajona daļā, ko ierobežo Menas sala un taisnas līnijas, kas novilktas secīgi starp šādām koordinātēm:
— 54° 20′00″ ziemeļu platuma, 04° 25′05″ rietumu garuma un 54° 20′00″ ziemeļu platuma, 03° 57′02″ rietumu garuma,
— 54° 20′00″ ziemeļu platuma, 03° 57′02″ rietumu garuma un 54° 17′05″ ziemeļu platuma, 03° 56′08″ rietumu garuma,
— 54° 17′05″ ziemeļu platuma, 03° 56′08″ rietumu garuma un 54° 14′06″ ziemeļu platuma, 03° 57′05″ rietumu garuma,
— 54° 14′06″ ziemeļu platuma, 03° 57′05″ rietumu garuma un 54° 00′00″ ziemeļu platuma, 04° 07′05″ rietumu garuma,
— 54° 00′00″ ziemeļu platuma, 04° 07′05″ rietumu garuma un 53° 51′05″ ziemeļu platuma, 04° 27′08″ rietumu garuma,
— 53° 51′05″ ziemeļu platuma, 04° 27′08″ rietumu garuma un 53° 48′00″ ziemeļu platuma, 04° 50'00″ rietumu garuma,
— 53° 48′05″ ziemeļu platuma, 04° 50'00″ rietumu garuma un 54° 04'05″ ziemeļu platuma, 04° 50′00″ rietumu garuma;
ii) no 21. septembra līdz 31. decembrim ICES VII a rajona daļā, ko ierobežo šādas koordinātes:
— Ziemeļīrijas austrumu krasts 54°15′ ziemeļu platuma,
— 54° 15′ziemeļu platuma, 5° 15 rietumu garuma,
— 53° 50′ziemeļu platuma, 5° 50 rietumu garuma,
— Īrijas austrumu krasts 53° 50′ziemeļu platuma;
g) visu gadu ICES VIIa zonā, ģeogrāfiskajā apgabalā starp Skotijas, Anglijas un Velsas rietumu krastiem, un līniju, kas novilkta 12 jūdzes no krastu pamatlīnijām, ko dienvidos ierobežo 53o 20′ ziemeļu platums un ziemeļrietumos — līnija, kas novilkta starp Galovejas ragu (Skotija) un Eira ragu (Menas sala);
h) visu gadu Logena līcī, ko definē kā ūdeņus uz austrumiem no līnijas, kura novilkta no Logena raga, kas atrodas punktā 54o 44′ ziemeļu platuma un 4o 59′ rietumu garuma, līdz Lagantaluhas ragam (Laggantalluch Head), kas atrodas punktā 54o 41′ ziemeļu platuma un 4o 58′ rietumu garuma;
i) 1997. gadā un katru trešo gadu pēc tam, no otrās janvāra piektdienas 16 dienas pēc kārtas apgabalā, ko ierobežo šādas koordinātes:
— Īrijas dienvidaustrumu krasts pie 52o 00′ ziemeļu platuma,
— 52o 00′ ziemeļu platums, 6o 00′ rietumu garums,
— 52o 30′ ziemeļu platums, 6o 00′ rietumu garums,
— Īrijas dienvidaustrumu krasts pie 52o 30′ platuma;
j) 1997. gadā un katru trešo gadu pēc tam, no pirmās novembra piektdienas 16 dienas pēc kārtas apgabalā, ko ierobežo šādas koordinātes:
— Īrijas dienvidu krasts pie 9o 00′ rietumu garuma,
— 51o 15′ ziemeļu platums, 9o 00′ rietumu garums,
— 51o 15′ ziemeļu platums, 11o 00′ rietumu garums,
— 52o 30′ ziemeļu platums, 11o 00′ rietumu garums,
— Īrijas rietumu krasts pie 52o 30′ ziemeļu platuma;
k) 1998. gadā un katru trešo gadu pēc tam, no pirmās novembra piektdienas 16 dienas pēc kārtas apgabalā, ko ierobežo šādas koordinātes:
— Īrijas dienvidu krasts pie 9o 00′ rietumu garuma,
— 51o 15′ ziemeļu platums, 9o 00′ rietumu garums,
— 51o 15′ ziemeļu platums, 7o 30′ rietumu garums,
— Īrijas dienvidu krasts pie 52o 00′ ziemeļu platuma.
2. Kuģi tomēr drīkst paturēt uz klāja siļķu daudzumus no jebkura minētā apgabala ar noteikumu, ka tie nepārsniedz 5 % no kopējā to jūras organismu dzīvsvara, kas atrodas uz klāja un kas ir nozvejoti katrā atsevišķā apgabalā kādā no minētajiem laikposmiem.
3. Neraugoties uz 1. punkta f) apakšpunkta ii) daļu un h) apakšpunktu, kuģi, kuru garums nepārsniedz 12,2 metrus un kuri bāzēti ostās, kas atrodas Īrijas un Ziemeļīrijas austrumu krastā starp 53o 00′ un 55o 00′ ziemeļu platuma, drīkst paturēt uz klāja siļķu daudzumus no apgabaliem, kas minēti 1. punkta f) apakšpunkta ii) daļā un h) apakšpunktā. Vienīgā atļautā zvejošanas metode ir ar driftertīkliem, kuru acs izmēri ir vienādi ar vai lielāki par 54 milimetriem.
20.a pants
Siļķu zvejas ierobežojumi Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā
Laikposmā no 1. janvāra līdz 28. februārim un no 16. maija līdz 31. decembrim ir aizliegts izkraut vai paturēt uz kuģa siļķes, kas nozvejotas Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā.
21. pants
Brētliņu zvejas ierobežojumi siļķu aizsardzības nolūkā
1. Turēt uz klāja brētliņas, kas noķertas turpmāk minētajos ģeogrāfiskajos apgabalos un laikposmos, ir aizliegts:
a) no 1. janvāra līdz 31. martam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim ICES statistiskajā apgabalā 39E8. Šajā regulā šis ICES apgabals ir apgabals, ko ierobežo līnija, kas iet uz austrumiem no Apvienotās Karalistes austrumu krasta gar 55o 00′ ziemeļu platuma līdz punktam pie 1o 00′ rietumu garuma, no turienes uz ziemeļiem līdz punktam pie 55o 30′ ziemeļu platuma un no turienes uz rietumiem līdz Apvienotās Karalistes krastam;
b) no 1. janvāra līdz 31. martam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim Morejas jūras līča iekšējos ūdeņos rietumos no 3o 30′ rietumu garuma, un Fortas jūras līča iekšējos ūdeņos rietumos no 3o 00′ rietumu garuma,
c) no 1. jūlija līdz 31. oktobrim ģeogrāfiskajā apgabalā, ko ierobežo šādas koordinātes:
— Dānijas rietumu krasts pie 55o 30′ ziemeļu platuma,
— 55o 30′ ziemeļu platums, 7o 00′ austrumu garums,
— 57o 00′ ziemeļu platums, 7o 00′ austrumu garums,
— Dānijas rietumu krasts pie 57o 00′ ziemeļu platuma.
2. Kuģi tomēr drīkst paturēt uz klāja brētliņu daudzumus no jebkura minētā apgabala ar noteikumu, ka tie nepārsniedz 5 % no kopējā to jūras organismu dzīvsvara, kas atrodas uz klāja un kas ir nozvejoti katrā atsevišķā apgabalā kādā no minētajiem laikposmiem.
22. pants
Makreles zvejas ierobežojumi
1. Turēt uz klāja makreles, kas nozvejotas ģeogrāfiskajā apgabalā, kuru ierobežo šādas koordinātes, ir aizliegts:
— punkts Apvienotās Karalistes dienvidu krastā pie 2o 00′ rietumu garuma,
— 49o 30′ ziemeļu platums, 2o 00′ rietumu garums,
— 49o 30′ ziemeļu platums, 7o 00′ rietumu garums,
— 52o 00′ ziemeļu platums, 7o 00′ rietumu garums,
— punkts Apvienotās Karalistes rietumu krastā pie 52o 00′ ziemeļu platuma,
izņemot, ja makreles svars nepārsniedz 15 % kopējā to makreles un pārējo jūras organismu dzīvsvara, kas atrodas uz klāja un ir nozvejots šajā apgabalā.
2. Šā panta 1. punktu nepiemēro:
a) kuģiem, kas zvejo tikai ar žaunu tīkliem un/vai gruntsmakšķerēm);
b) kuģiem, kas zvejo ar bentiskajiem traļiem, dāņu vadiem vai citiem līdzīgiem velkamajiem tīkliem, ar noteikumu, ka tiem uz klāja ir jūras organismi vismaz 75 % pēc dzīvsvara, izņemot anšovus, siļķes, stavridas, makreles, pelāģiskos galvkājus un sardīnes, kas aprēķināts kā procentuālā daļa no kopējā visu to jūras organismu dzīvsvara, kas atrodas uz klāja;
c) kuģiem, kas nav aprīkoti zvejai un uz kuriem makreles pārkrauj.
3. Visas makreles, kas atrodas uz klāja, uzskata par nozvejotām apgabalā, kas paredzēts 1. punktā, izņemot tās, par kurām ir deklarēts, ka tās ir bijušas uz klāja pirms kuģa ieiešanas minētajā apgabalā, saskaņā ar kārtību, kas aprakstīta turpmākajos apakšpunktos.
Kuģa kapteinis, kurš grasās ieiet kādā apgabalā, lai zvejotu, un kam uz klāja atrodas makreles, paziņo tās dalībvalsts kontroles iestādei, kuras zonā viņš grasās zvejot, aptuveno ierašanās laiku un vietu šajā apgabalā ne vairāk kā 36 stundas un ne mazāk kā 24 stundas pirms tam, kad kuģis ieiet minētajā apgabalā.
Ieejot minētajā apgabalā, viņš paziņo kompetentajai kontroles iestādei makreļu daudzumus, kas viņam ir uz klāja un kas ir ierakstīti kuģa žurnālā. Laikā un vietā, ko noteiks kompetentā kontroles iestāde, kapteinim var paprasīt iesniegt pārbaudei kuģa žurnālu un lomus, kas atrodas uz klāja. Laiks ir ne vēlāk kā sešas stundas pēc tam, kad kontroles iestāde ir saņēmusi ziņojumu, kurā ir informācija par makreļu daudzumiem uz klāja, un vieta ir pēc iespējas tuvāk ieejas punktam minētajā apgabalā.
Zvejas kuģa kapteinis, kurš grasās ieiet minētajā apgabalā, lai tur makreles pārkrautu uz viņa kuģa, paziņo tās dalībvalsts kontroles iestādei, kuras zonā notiks pārkraušana, paredzēto pārkraušanas laiku un vietu ne vairāk kā 36 stundas pirms un ne mazāk kā 24 stundas pirms pārkraušanas sākuma. Uzreiz pēc pārkraušanas beigām kapteinis paziņo kompetentajai kontroles iestādei makreļu daudzumus, kas pārkrauti uz minēto kuģi.
▼M6 —————
23. pants
Anšovu zvejas ierobežojumi
1. Turēt uz klāja anšovus, kas nozvejoti, izmantojot pelāģiskos traļus, ICES VIIIc zonā, vai zvejot anšovus ar pelāģiskajiem traļiem šajā zonā ir aizliegts.
2. Zonā, kas minēta 1. punktā, vienlaikus vest uz klāja pelāģiskos traļus un riņķvadus ir aizliegts.
▼M7 —————
25. pants
Garneļu zvejas ierobežojumi, lai aizsargātu butes
1. Turēt uz klāja jebkuru daudzumu parasto garneļu un aukstūdens ziemeļgarneļu, kas nozvejotas ar bentiskajiem velkamajiem tīkliem, kam acu izmērs ir no 16 līdz 31 milimetram, ir aizliegts, izņemot gadījumu, kad kuģis ir uz klāja uzstādījis darbojošos ierīci, kas paredzēta butu atdalīšanai no parastajām garnelēm un aukstūdens ziemeļgarnelēm pēc noķeršanas.
2. Vēlākais 2002. gada 1. jūlijā atdalītājtraļus vai traļus ar šķirotājrežģi izmanto parasto garneļu un aukstūdens ziemeļgarneļu zvejai atbilstīgi sīki izstrādātām normām, ko dalībvalstis paredz saskaņā ar 46. pantu. Tādas normas var piemērot tikai tīkliem, ko velk zvejas kuģi.
3. Tomēr parasto garneļu vai aukstūdens ziemeļgarneļu daudzumus var paturēt uz tādu zvejas kuģu klāja, kas neatbilst noteikumiem, kuri izklāstīti 1. un 2. punktā, ar noteikumu, ka minētie daudzumi nepārsniedz 5 % no kopējā jūras organismu dzīvsvara uz klāja.
26. pants
Lašu un taimiņu zvejas ierobežojumi
1. Lašus un taimiņus netur uz klāja vai nepārkrauj, neizkrauj, netransportē, neuzglabā, nepārdod, neizliek apskatei vai nepiedāvā tirdzniecībā, bet nekavējoties ielaiž atpakaļ jūrā, ja tie nozvejoti:
— ūdeņos, kas atrodas ārpus sešu jūdžu robežas, kas mērīta no dalībvalstu pamatlīnijām 1., 2., 3. un 4. reģionā,
— atkāpjoties no 2. panta 1. punkta, ārpus ūdeņiem, kas pakļauti dalībvalstu suverenitātei vai jurisdikcijai 1., 2., 3. un 4. reģionā, izņemot ūdeņus, uz kuriem attiecas Grenlandes un Farēru salu jurisdikcija,
— zvejojot ar jebkuru velkamu tīklu.
2. Šā panta 1. punktu nepiemēro lašiem un taimiņiem, kas nozvejoti Skagerakā un Kategatā.
27. pants
Esmarka menciņas zvejas ierobežojumi, lai aizsargātu citas rūpnieciskās zivis (izņemot butes)
1. Turēt uz klāja Esmarka menciņas, kas nozvejotas ar jebkuru velkamo zvejas rīku apgabalā, ko ierobežo līnija, kas savieno šādus punktus, ir aizliegts:
— punkts pie 56o Z Apvienotās Karalistes austrumu krastā līdz 2o A,
— tad uz ziemeļiem līdz 58o Z, rietumiem līdz 0o 30′ R, ziemeļiem līdz 59o 15′ Z, austrumiem līdz 1o A, ziemeļiem līdz 60o Z, rietumiem līdz garumam 0o 00,
— no turienes uz ziemeļiem līdz 60o 30′ Z, uz rietumiem līdz Šetlendas salu krastam, tad uz rietumiem no 60o Z Šetlendu rietumu krastā līdz 3o R, uz dienvidiem līdz 58o 30′ Z,
— un beidzot uz rietumiem līdz Apvienotās Karalistes krastam.
2. Tomēr kuģi drīkst paturēt uz klāja Esmarka menciņu daudzumus no minētā apgabala un nozvejotas ar zvejas rīkiem, kas aprakstīti 1. punktā, ar noteikumu, ka tie nepārsniedz 5 % no kopējā to jūras organismu svara uz klāja, kas nozvejoti minētajā apgabalā ar minētajiem zvejas rīkiem.
28. pants
Heka zvejas ierobežojumi
1. Zveja ar jebkuru trali, dāņu vadu vai līdzīgu velkamo tīklu turpmāk norādītajos ģeogrāfiskajos apgabalos un minētajos laikposmos ir aizliegta:
a) no 1. oktobra līdz nākamā gada 31. janvārim ģeogrāfiskajā apgabalā, ko ierobežo līnija, kas secīgi savieno šādas koordinātes:
— 43° 46,5′ ziemeļu platuma, 7° 54,4′ rietumu garuma,
— 44° 1,5′ ziemeļu platuma, 7° 54,4′ rietumu garuma,
— 43° 25′ ziemeļu platuma, 9° 12′ rietumu garuma,
— 43° 10′ ziemeļu platuma, 9° 12′ rietumu garuma;
▼M6 —————
c) no 1. decembra līdz nākamā gada februāra pēdējai dienai ģeogrāfiskajā apgabalā, ko ierobežo līnija, kas savieno šādas koordinātes:
— punkts Portugāles rietumu krastā pie 37o 50′ ziemeļu platuma,
— 37o 50′ ziemeļu platums, 9o 08′ rietumu garums,
— 37o 00′ ziemeļu platums, 9o 07′ rietumu garums,
— punkts Portugāles rietumu krastā pie 37o 00′ ziemeļu platuma.
2. Zonās un laikposmos, kas minēti 1. punktā, vest uz klāja jebkuru trali, dāņu vadu vai līdzīgu velkamo tīklu nav aizliegts, ja vien šādi zvejas rīki ir satīti un sakrauti saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā.
29. pants
Nosacījumi, ko piemēro lielos jūras zeltplekstu audzēšanas apgabalos
1. Kuģiem, kuru kopējais garums pārsniedz astoņus metrus, ir aizliegts izmantot jebkurus bentiskos traļus, dāņu vadus vai līdzīgus velkamos tīklus šādos ģeogrāfiskajos apgabalos:
a) apgabals 12 jūdzes no Francijas krastiem, uz ziemeļiem no 51o 00′ ziemeļu platuma, Beļģija un Nīderlande līdz 53o 00′ ziemeļu platuma, mērot no pamatlīnijām;
b) apgabals, ko ierobežo līnija, kura savieno šādas koordinātes:
— punkts Dānijas rietumu krastā pie 57o 00′ ziemeļu platuma,
— 57o 00′ ziemeļu platums, 7o 15′ austrumu garums,
— 55o 00′ ziemeļu platums, 7o 15′ austrumu garums,
— 55o 00′ ziemeļu platums, 7o 00′ austrumu garums,
— 54o 30′ ziemeļu platums, 7o 00′ austrumu garums,
— 54o 30′ ziemeļu platums, 7o 30′ austrumu garums,
— 54o 00 ziemeļu platums, 7o 30′ austrumu garums,
— 54o 00′ ziemeļu platums, 6o 00′ austrumu garums,
— 53o 50′ ziemeļu platums, 6o 00′ austrumu garums,
— 53o 50′ ziemeļu platums, 5o 00′ austrumu garums,
— 53o 30′ ziemeļu platums, 5o 00′ austrumu garums,
— 53o 30′ ziemeļu platums, 4o 15′ austrumu garums,
— 53o 00′ ziemeļu platums, 4o 15′ austrumu garums,
— punkts Nīderlandes rietumu krastā pie 53o 00′ziemeļu platuma;
c) apgabals 12 jūdzes no Dānijas rietumu krasta no 57o 00′ ziemeļu platuma uz ziemeļiem līdz Hirtshalsas bākai, mērot no pamatlīnijām.
2.
a) Tomēr kuģiem, kam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. panta 3. punktu ir izsniegta speciāla zvejošanas atļauja, ir atļauts zvejot apgabalos, kas minēti 1. punktā, izmantojot baļķa traļus Aizliegts izmantot jebkuru baļķa trali, kura baļķa garums, vai jebkurus baļķa traļus, kuru kopējais baļķa garums, summējot visus atsevišķos baļķu garumus, pārsniedz deviņus metrus, izņemot gadījumus, kad darbojas ar zvejas rīkiem, kuru acu izmērs ir no 16 līdz 31 milimetram. Baļķa garumu mēra no viena tā gala līdz otram, ieskaitot visus piestiprinājumus pie tā;
b) neraugoties uz Regulas (EK) Nr. 1627/94 1. panta 2. punktu, kuģiem, kuru kopējais garums pārsniedz astoņus metrus, var izsniegt speciālas zvejošanas atļaujas mērķiem, kas norādīti a) apakšpunktā;
c) kuģi, kam ir izsniegtas speciālas zvejošanas atļaujas, kas minētas a) un b) apakšpunktā, atbilst šādiem kritērijiem:
— tiem jābūt iekļautiem sarakstā, kas katrai dalībvalstij jāiesniedz Komisijai, tā, lai kopējā to kuģu dzinēju jauda, kas iekļauti sarakstā, nepārsniegtu kopējo dzinēju jaudu, kas ir spēkā katrai dalībvalstij 1998. gada 1. janvārī,
— to dzinēju jauda nevienā brīdī nepārsniedz 221 kilovatu (kW) un, ja runa ir par motoriem ar pazeminātu jaudu, tad pirms pārveidošanas tā nepārsniedza 300 kW;
d) jebkuru atsevišķu kuģi sarakstā var aizstāt ar citu kuģi vai kuģiem, ar noteikumu, ka:
— aizstāšanas rezultātā nevienai dalībvalstij netiks palielināta tās kopējā dzinēju jauda, kas norādīta c) apakšpunkta pirmajā ievilkumā,
— neviena aizstājējkuģa dzinēja jauda nevienā brīdī nepārsniedz 221 kW,
— neviena aizstājējkuģa dzinējs nav pārveidots un
— neviena aizstājējkuģa kopējais garums nepārsniedz 24 metrus.
e) jebkura atsevišķa kuģa, kas iekļauts jebkuras dalībvalsts sarakstā, dzinēju var aizstāt ar noteikumu, ka:
— dzinēja aizstāšanas rezultātā kuģa dzinēja jauda nevienā brīdī nepārsniegs 221 kW,
— aizstājējdzinējs nav pārveidots, un
— aizstājējdzinēja jauda nav tāda, ka aizstāšana palielinātu kopējo dzinēju jaudu, kā norādīts c) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, minētajai dalībvalstij,
f) zvejas kuģiem, kas neatbilst kritērijiem, kuri precizēti šajā punktā, speciālās zvejošanas atļaujas tiek atņemtas.
3. Neraugoties uz 2. punkta a) apakšpunktu, kuģi, kam ir speciālās zvejošanas atļaujas un kam primārā nodarbošanās ir parasto garneļu zvejošana, drīkst izmantot baļķa traļus, kuru kopējais baļķu garums, mērīts kā visu baļķu garumu summa, ir lielāks nekā deviņi metri, darbojoties ar zvejas rīkiem, kuru acs izmērs ir no 80 līdz 99 milimetriem, ar noteikumu, ka minētajiem kuģiem šajā nolūkā ir izsniegta speciāla zvejošanas atļauja. Minēto papildu speciālo zvejošanas atļauju ik gadus atjauno.
Jebkuru kuģi vai kuģus, kam ir izsniegta šāda papildu speciāla zvejošanas atļauja, var aizstāt ar citu kuģi ar noteikumu, ka:
— aizstājējkuģis nepārsniedz 70 GRT un tā kopējais garums nepārsniedz 20 metrus, vai
— aizstājējkuģa jauda nepārsniedz 180 kW, un aizstājējkuģa kopējais garums nepārsniedz 20 metrus.
Zvejas kuģiem, kuri pārstāj atbilst kritērijiem, kas precizēti šajā punktā, izsniegtās papildu speciālās zvejošanas atļaujas atņem.
4.
a) Atkāpjoties no 1. punkta:
— kuģiem, kuru dzinēju jauda nevienā brīdī nepārsniedz 221 kW un, ja runa ir par dzinējiem ar samazinātu jaudu, pirms pārveidošanas tā nepārsniedza 300 kW, ir ►M3 atļauj zvejot šajā apakšpunktā minētajos apgabalos, izmantojot bentiskos otertraļus vai bugurvadu ◄ ,
— dvīņu kuģiem, kuru apvienotā dzinēju jauda nevienā brīdī nepārsniedz 221 kW un, ja runa ir par dzinējiem ar samazinātu jaudu, pirms pārveidošanas tā nepārsniedza 300 kW, ir atļauts zvejot minētajos apgabalos, izmantojot bentiskos dvīņu traļus;
b) Kuģiem, kuru dzinēja jauda pārsniedz 221 kW, tomēr atļauj izmantot bentiskos otertraļus vai bugurvadu vai dvīņu kuģiem, kuru apvienotā dzinēju jauda pārsniedz 221 kW, tomēr atļauj izmantot bentiskos dvīņu otertraļus, ar noteikumu, ka:
— tūbīšu un/vai brētliņu loms, ko patur uz klāja un kas nozvejots minētajos apgabalos, sastāda vismaz 90 % kopējā to jūras organismu dzīvsvara, kas atrodas uz klāja un ir nozvejoti minētajos apgabalos, un
— jūras zeltplekstu un/vai jūrasmēļu daudzumi, ko patur uz klāja un kas nozvejoti minētajos apgabalos, nepārsniedz 2 % kopējā to jūras organismu dzīvsvara, kas atrodas uz klāja un ir nozvejoti minētajos apgabalos;
— vai
— attiecībā uz bentiskiem otertraļiem vai bentiskiem dvīņu otertraļiem, izmantotā tīkla acu izmērs ir vismaz 100 milimetri, un
— jūras zeltplekstu un/vai jūrasmēļu daudzumi, ko patur uz klāja un kas nozvejoti minētajos apgabalos, nepārsniedz 5 % kopējā to jūras organismu svara, kas atrodas uz klāja un ir nozvejoti minētajos apgabalos;
— vai
— izmantotais acs izmērs ir vismaz 80 milimetri, un
— šādu acs izmēru izmantošana ir ierobežota līdz apgabalam 12 jūdžu attālumā no Francijas krasta uz ziemeļiem no 51o 00′ ziemeļu platuma, un
— ►M1 jūras zeltplekstes un jūras mēles daudzumi ◄ , kas atrodas uz klāja un ir nozvejoti minētajos apgabalos, nepārsniedz 5 % kopējā to jūras organismu dzīvsvara, kas atrodas uz klāja un ir nozvejoti minētajos apgabalos;
iv) attiecībā uz bugurvadu, izmantotā tīkla acu izmērs ir vismaz 100 milimetri.
5. ►M3 Apgabalos, kur nedrīkst izmantot baļķa traļus, otertraļus, grunts dvīņu traļus vai bugurvadu ◄ , vest šādus tīklus uz klāja ir aizliegts, ja vien tie nav satīti un sakrauti saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā.
6. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta ieviešanai izstrādā saskaņā ar kārtību, kas noteikta 48. pantā.
29.a pants
Apgabala slēgšana tūbīšu zvejai ICES IV apakšapgabalā
1. Ir aizliegts izkraut vai paturēt uz kuģa tūbītes, kuras nozvejotas ģeogrāfiskajā apgabalā, kas atrodas pie Anglijas un Skotijas austrumu krasta un ko norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:
— Anglijas austrumu krasts pie 55°30′ ziemeļu platuma,
— 55°30′ ziemeļu platuma, 01°00′ rietumu garuma,
— 58°00′ ziemeļu platuma, 01°00′ rietumu garuma,
— 58°00′ ziemeļu platuma, 02°00′ rietumu garuma,
— Skotijas austrumu krasts pie 02°00′ rietumu garuma.
2. Ir atļauta zveja zinātniskas izpētes nolūkos, lai uzraudzītu tūbīšu krājumu šajā apgabalā un novērtētu zvejas slēgšanas ietekmi.
29.b pants
Norvēģijas omāra zvejas ierobežojumi
1. Ir aizliegts zvejot turpmāk noteiktos laikposmos, izmantojot:
i) grunts traļus vai līdzīgus velkamus tīklus, kas darbojas, nonākot kontaktā ar jūras dibenu, un
ii) omāru grozus šādās ģeogrāfiskās teritorijās, ko apjož loksodromas, kuras savieno šādus punktus, mērot saskaņā ar WGS84 standartu:
a) no 1. jūnija līdz 31. augustam:
42°23′ N ziemeļu platuma, 08°57′ W rietumu garuma
42°00′ N ziemeļu platuma, 08°57′ W rietumu garuma
42°00′ N ziemeļu platuma, 09°14′ W rietumu garuma
42°04′ N ziemeļu platuma, 09°14′ W rietumu garuma
42°09′ N ziemeļu platuma, 09°09′ W rietumu garuma
42°12′ N ziemeļu platuma, 09°09′ W rietumu garuma
42°23′ N ziemeļu platuma, 09°15′ W rietumu garuma
42°23′ N ziemeļu platuma, 08°57′ W rietumu garuma;
b) no 1. maija līdz 31. augustam:
37°45′ N ziemeļu platuma, 009°00′ W rietumu garuma
38°10′ N ziemeļu platuma, 009°00′ W rietumu garuma
38°10′ N ziemeļu platuma, 009°15′ W rietumu garuma
37°45′ N ziemeļu platuma, 009°20′ W rietumu garuma.
2. Atkāpjoties no 1. punktā noteiktā aizlieguma, 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajos ģeogrāfiskajos apgabalos un laikposmā ir atļauta zveja ar grunts traļiem vai līdzīgiem velkamiem tīkliem, kas darbojas, nonākot kontaktā ar jūras dibenu, ja Norvēģijas omāra piezveja nepārsniedz 2 % no loma kopējā svara.
3. Atkāpjoties no 1. punktā noteiktā aizlieguma, minētajā punktā noteiktajos ģeogrāfiskajos apgabalos un laikposmos ir atļauta zveja ar zivju groziem, ar kuriem nenozvejo Norvēģijas omārus.
4. Ģeogrāfiskajos apgabalos, kas noteikti 1. punktā, un laikposmos, kas nav noteikti 1. punktā, Norvēģijas omāra piezveja nedrīkst pārsniegt 5 % no kopējā nozvejas svara.
5. Ģeogrāfiskajos apgabalos, kas noteikti 1. punktā, un laikposmos, kas nav noteikti 1. punktā, dalībvalstis nodrošina, lai to kuģu zvejas piepūle, kuri zvejo ar grunts traļiem vai līdzīgiem velkamiem tīkliem, kas darbojas, nonākot kontaktā ar jūras dibenu, nepārsniegtu attiecīgās dalībvalsts kuģu veikto zvejas piepūli tajos pašos laikposmos un tajos pašos ģeogrāfiskajos apgabalos 2004. gadā.
6. Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem 5. punkta pienākumu izpildei. Ja Komisija konstatē, ka dalībvalsts pasākumi ir nepietiekami pienākumu izpildei, tā var ierosināt grozījumus šajos pasākumos. Ja nav panākta vienošanās starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti par pasākumiem, Komisija var pieņemt pasākumus saskaņā ar 30. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 2371/2002 ( 15 ).
29.c pants
Rokolas pikšu četrstūra zona ICES VI apakšapgabalā
1. Visu veidu zveja no pikšas Rokolas krājuma, izņemot zveju ar āķu jedām, ir aizliegta apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:
— 57°00′ ziemeļu platuma, 15°00′ rietumu garuma,
— 57°00′ ziemeļu platuma, 14°00′ rietumu garuma,
— 56°30′ ziemeļu platuma, 14°00′ rietumu garuma,
— 56°30′ ziemeļu platuma, 15°00′ rietumu garuma,
— 57°00′ ziemeļu platuma, 15°00′ rietumu garuma.
29.d pants
Mencu, pikšu un merlangu zvejas ierobežojumi ICES VI apakšapgabalā
1. Ir aizliegts veikt jebkādas mencu, pikšu un merlangu zvejas darbības tajā ICES VIa rajona daļā, kura atrodas uz austrumiem vai uz dienvidiem no loksodromām, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:
— 54°30′ ziemeļu platuma, 10°35′ rietumu garuma,
— 55°20′ ziemeļu platuma, 09°50′ rietumu garuma,
— 55°30′ ziemeļu platuma, 09°20′ rietumu garuma,
— 56°40′ ziemeļu platuma, 08°55′ rietumu garuma,
— 57°00′ ziemeļu platuma, 09°00′ rietumu garuma,
— 57°20′ ziemeļu platuma, 09°20′ rietumu garuma,
— 57°50′ ziemeļu platuma, 09°20′ rietumu garuma,
— 58°10′ ziemeļu platuma, 09°00′ rietumu garuma,
— 58°40′ ziemeļu platuma, 07°40′ rietumu garuma,
— 59°00′ ziemeļu platuma, 07°30′ rietumu garuma,
— 59°20′ ziemeļu platuma, 06°30′ rietumu garuma,
— 59°40′ ziemeļu platuma, 06°05′ rietumu garuma,
— 59°40′ ziemeļu platuma, 05°30′ rietumu garuma,
— 60°00′ ziemeļu platuma, 04°50′ rietumu garuma,
— 60°15′ ziemeļu platuma, 04°00′ rietumu garuma.
2. Ikviens zvejas kuģis, kas atrodas šā panta 1. punktā minētajā apgabalā, nodrošina to, ka visi uz kuģa esošie zvejas rīki ir droši nostiprināti un uzglabāti saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem ( 16 ), 47. pantu.
3. Atkāpjoties no 1. punkta, apgabalā, kas norādīts minētajā punktā, ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot stacionārus piekrastes tīklus, kas nostiprināti ar steltīm, ķemmīšgliemeņu dragas, ēdamgliemeņu dragas, rokas āķu rindas, mehanizētu džiga aprīkojumu, velkamos vadus un brideņus, murdus un zivju grozus, ar noteikumu, ka:
a) netiek turēti uz kuģa un netiek izmantoti citi zvejas rīki kā tikai stacionāri piekrastes tīkli, kas nostiprināti ar steltīm, ķemmīšgliemeņu dragas, ēdamgliemeņu dragas, rokas āķu rindas, mehanizēts džiga aprīkojums, velkamie vadi un brideņi, murdi un zivju grozi; un
b) uz kuģa netiek paturētas, izkrautas vai nogādātas krastā citas zivis kā tikai makreles, pollaki, saidas un laši vai bezmugurkaulnieki, izņemot gliemjus un vēžveidīgos.
4. Atkāpjoties no 1. punkta, minētajā punktā noteiktajā apgabalā ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 55 milimetriem, ar noteikumu, ka:
a) uz kuģa nav zvejas rīku, kuru linuma acs izmērs ir 55 milimetri vai lielāks; un
b) uz kuģa netiek paturētas citas zivis kā tikai siļķes, makreles, sardīnes, sardinellas, stavridas, brētliņas, putasu, kaprosi un argentīnas.
5. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, minētajā punktā noteiktajā apgabalā ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot žaunu tīklus, kuru linuma acs izmērs ir lielāks par 120 milimetriem, ar noteikumu, ka:
a) tos izmanto tikai zonā uz dienvidiem no 59°00′ ziemeļu platuma;
b) izmantotā žaunu tīkla maksimālais garums ir 20 km attiecībā uz katru kuģi;
c) maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 24 stundas; un
d) ne vairāk par 5 % nozvejas veido merlangi un mencas.
6. Atkāpjoties no 1. punkta, minētajā punktā noteiktajā apgabalā ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot žaunu tīklus, kuru linuma acs izmērs ir lielāks par 90 milimetriem, ar noteikumu, ka:
a) tos izmanto trīs jūras jūdžu attālumā no krasta līnijas un ne vairāk kā 10 dienas kalendārajā mēnesī;
b) izmantotā žaunu tīkla maksimālais garums ir 1 000 metri;
c) maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 24 stundas; un
d) vismaz 70 % nozvejas veido mazās kaķhaizivis.
7. Atkāpjoties no 1. punkta, minētajā punktā norādītajā apgabalā ir atļauts zvejot Norvēģijas omārus ar noteikumu, ka:
a) izmantotajiem zvejas rīkiem ir šķirotājrežģis, kas atbilst XIVa pielikuma 2.–5. punktam, vai kvadrātveida acu panelis, kā aprakstīts XIVc pielikumā, vai arī cits zvejas rīks ar līdzvērtīgi augstu selektivitātes pakāpi;
b) zvejas rīka konstrukcijā izmantotā linuma minimālais acs izmērs ir 80 milimetri;
c) vismaz 30 % no paturētās nozvejas svara veido Norvēģijas omāri.
Piemērojot a) apakšpunktu, Komisija, pamatojoties uz apstiprinošu ZZTEK atzinumu, ar īstenošanas aktu starpniecību nosaka, kuri zvejas rīki jāuzskata par tādiem, kam ir līdzvērtīgi augsta selektivitātes pakāpe.
8. Šā panta 7. punktu nepiemēro apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:
— 59°05′ ziemeļu platuma, 06°45′ rietumu garuma,
— 59°30′ ziemeļu platuma, 06°00′ rietumu garuma,
— 59°40′ ziemeļu platuma, 05°00′ rietumu garuma,
— 60°00′ ziemeļu platuma, 04°00′ rietumu garuma,
— 59°30′ ziemeļu platuma, 04°00′ rietumu garuma,
— 59°05′ ziemeļu platuma, 06°45′ rietumu garuma.
9. Atkāpjoties no 1. punkta, minētajā punktā norādītajā apgabalā ir atļauts zvejot ar traļiem, bentiskajiem vadiem vai līdzīgiem zvejas rīkiem ar noteikumu, ka:
a) visu uz kuģa esošo zvejas rīku konstrukcijā izmantotā linuma minimālais acs izmērs ir 120 milimetri kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 metrus, un 110 milimetri visiem pārējiem kuģiem;
b) gadījumā, ja saidu daudzums ir mazāks par 90 % no nozvejas, kas paturēta uz kuģa, izmantotajā zvejas rīkā ir ievietots kvadrātveida acu panelis, kā aprakstīts XIVc pielikumā; un
c) gadījumā, ja kuģa lielākais garums ir 15 metri vai mazāks, tad neatkarīgi no saidu daudzuma, kas paturēts uz kuģa, izmantotajā zvejas rīkā ir ievietots kvadrātveida acu panelis, kā aprakstīts XIVd pielikumā.
10. Ne vēlāk kā 2015. gada 1. janvārī un pēc tam ne vēlāk kā ik pēc diviem gadiem Komisija, ņemot vērā ZZTEK zinātniskos ieteikumus, novērtē 9. punktā noteiktos zvejas rīku rādītājus un vajadzības gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu 9. punkta grozīšanai.
11. Šā panta 9. punktu nepiemēro apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:
— 59°05′ ziemeļu platuma, 06°45′ rietumu garuma,
— 59°30′ ziemeļu platuma, 06°00′ rietumu garuma,
— 59°40′ ziemeļu platuma, 05°00′ rietumu garuma,
— 60°00′ ziemeļu platuma, 04°00′ rietumu garuma,
— 59°30′ ziemeļu platuma, 04°00′ rietumu garuma,
— 59°05′ ziemeļu platuma, 06°45′ rietumu garuma.
12. Katru gadu no 1. janvāra līdz 31. martam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim ir aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības, izmantojot zvejas rīkus, kas minēti I pielikumā Padomes Regulā (EK) Nr. 1342/2008 (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem, un šo krājumu zvejniecībai ( 17 ), ICES VIa zonas īpaši noteiktajā zonā, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:
— 55°25′ ziemeļu platuma, 07°07′ rietumu garuma,
— 55°25′ ziemeļu platuma, 07°00′ rietumu garuma,
— 55°18′ ziemeļu platuma, 06°50′ rietumu garuma,
— 55°17 ziemeļu platuma, 06°50 rietumu garuma,
— 55°17′ ziemeļu platuma, 06°52′ rietumu garuma,
— 55°25′ ziemeļu platuma, 07°07′ rietumu garuma.
Ne zvejas kuģa kapteinis, ne jebkura cita persona uz kuģa nerada iespēju un neatļauj uz kuģa esošai personai zvejot, izkraut, pārkraut citā kuģī vai turēt uz kuģa zivis, kas nozvejotas īpaši noteiktajā zonā.
13. Katra attiecīgā dalībvalsts katru gadu no 1. janvāra līdz 31. decembrim īsteno programmu novērotāju izvietošanai uz kuģiem, lai ņemtu paraugus no to kuģu nozvejas un izmetumiem, kuri izmanto 5., 6., 7. un 9. punktā paredzētās atkāpes. Novērotāju programmas īsteno, neskarot pienākumus, kas izriet no attiecīgajiem noteikumiem, un to mērķis ir novērtēt mencu, pikšu un merlangu nozveju un izmetumus ar vismaz 20 % precizitāti.
14. Attiecīgās dalībvalstis sagatavo ziņojumu par to kuģu kopējo nozvejas un izmetumu daudzumu, uz kuriem attiecas novērotāju programma, katrā kalendārajā gadā, un iesniedz to Komisijai ne vēlāk kā nākamā kalendārā gada 1. februārī.
15. Ne vēlāk kā 2015. gada 1. janvārī un pēc tam ne vēlāk kā ik pēc diviem gadiem Komisija, ņemot vērā ZZTEK zinātniskos ieteikumus, novērtē mencu, pikšu un merlangu krājumu stāvokli šā panta 1. punktā noteiktajā zonā un vajadzības gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par šā panta grozīšanu.
29.e pants
Mencu zvejas ierobežojumi ICES VII apakšapgabalā
1. Katru gadu no 1. februāra līdz 31. martam ICES VII apakšapgabalā ir aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības apgabalā, kas sastāv no šādiem ICES statistiskajiem taisnstūriem: 30E4, 31E4, 32E3. Šo aizliegumu nepiemēro sešu jūras jūdžu attālumā no pamatlīnijas.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, apgabalos un laikposmos, kas norādīti minētajā punktā, ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot stacionārus piekrastes tīklus, kas nostiprināti ar steltīm, ķemmīšgliemeņu dragas, ēdamgliemeņu dragas, velkamos vadus un brideņus, rokas āķu rindas, mehanizētu džiga aprīkojumu, murdus un zivju grozus, ar noteikumu, ka:
a) netiek turēti uz kuģa un netiek izmantoti citi zvejas rīki kā tikai stacionāri piekrastes tīkli, kas nostiprināti ar steltīm, ķemmīšgliemeņu dragas, ēdamgliemeņu dragas, velkamie vadi un brideņi, rokas āķu rindas, mehanizēts džiga aprīkojums, murdi un zivju grozi; un
b) uz kuģa netiek izkrautas, paturētas vai nogādātas krastā citas zivis kā tikai makreles, pollaki un laši vai bezmugurkaulnieki, izņemot gliemjus un vēžveidīgos.
3. Atkāpjoties no 1. punkta, minētajā punktā noteiktajā apgabalā ir atļauts veikt zvejas darbības, izmantojot tīklus, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 55 milimetriem, ar noteikumu, ka:
a) uz kuģa nav tīklu, kuru linuma acs izmērs ir 55 milimetri vai lielāks; un
b) uz kuģa netiek paturētas citas zivis kā tikai siļķes, makreles, sardīnes, sardinellas, stavridas, brētliņas, putasu, kaprosi un argentīnas.
29.f pants
Īpaši noteikumi zilo jūras līdaku aizsardzībai
1. Katru gadu no 1. marta līdz 31. maijam ir aizliegts paturēt uz kuģa jebkādu daudzumu zilo jūras līdaku, kas pārsniedz 6 tonnas vienā zvejas reisā, tajos ICES VIa rajona apgabalos, kurus norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:
a) Skotijas kontinentālā šelfa mala:
— 59°58′ ziemeļu platuma, 07°00′ rietumu garuma,
— 59°55′ ziemeļu platuma, 06°47′ rietumu garuma,
— 59°51′ ziemeļu platuma, 06°28′ rietumu garuma,
— 59°45′ ziemeļu platuma, 06°38′ rietumu garuma,
— 59°27′ ziemeļu platuma, 06°42′ rietumu garuma,
— 59°22′ ziemeļu platuma, 06°47′ rietumu garuma,
— 59°15′ ziemeļu platuma, 07°15′ rietumu garuma,
— 59°07′ ziemeļu platuma, 07°31′ rietumu garuma,
— 58°52′ ziemeļu platuma, 07°44′ rietumu garuma,
— 58°44′ ziemeļu platuma, 08°11′ rietumu garuma,
— 58°43′ ziemeļu platuma, 08°27′ rietumu garuma,
— 58°28′ ziemeļu platuma, 09°16′ rietumu garuma,
— 58°15′ ziemeļu platuma, 09°32′ rietumu garuma,
— 58°15′ ziemeļu platuma, 09°45′ rietumu garuma,
— 58°30′ ziemeļu platuma, 09°45′ rietumu garuma,
— 59°30′ ziemeļu platuma, 07°00′ rietumu garuma,
— 59°58′ ziemeļu platuma, 07°00′ rietumu garuma;
b) Rosemary sēkļa mala:
— 60°00′ ziemeļu platuma, 11°00′ rietumu garuma,
— 59°00′ ziemeļu platuma, 11°00′ rietumu garuma,
— 59°00′ ziemeļu platuma, 09°00′ rietumu garuma,
— 59°30′ ziemeļu platuma, 09°00′ rietumu garuma,
— 59°30′ ziemeļu platuma, 10°00′ rietumu garuma,
— 60°00′ ziemeļu platuma, 10°00′ rietumu garuma,
— 60°00′ ziemeļu platuma, 11°00′ rietumu garuma,
izņemot apgabalu, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:
— 59°15′ ziemeļu platuma, 10°24′ rietumu garuma,
— 59°10′ ziemeļu platuma, 10°22′ rietumu garuma,
— 59°08′ ziemeļu platuma, 10°07′ rietumu garuma,
— 59°11′ ziemeļu platuma, 09°59′ rietumu garuma,
— 59°15′ ziemeļu platuma, 09°58′ rietumu garuma,
— 59°22′ ziemeļu platuma, 10°02′ rietumu garuma,
— 59°23′ ziemeļu platuma, 10°11′ rietumu garuma,
— 59°20′ ziemeļu platuma, 10°19′ rietumu garuma,
— 59°15′ ziemeļu platuma, 10°24′ rietumu garuma.
2. Ieejot 1. punktā minētajos apgabalos un izejot no tiem, zvejas kuģa kapteinis kuģa žurnālā reģistrē ieiešanas un iziešanas datumu, laiku un vietu.
3. Ja jebkurā no abiem 1. punktā minētajiem apgabaliem kuģa nozveja sasniedz 6 tonnas zilo jūras līdaku:
a) kuģis nekavējoties pārtrauc zveju un iziet no apgabala, kurā tas atrodas;
b) kuģis nedrīkst atgriezties nevienā no abiem apgabaliem, pirms nozveja ir izkrauta;
c) kuģis nedrīkst atlaist jūrā nekādu daudzumu zilo jūras līdaku.
4. Padomes Regulas (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos ( 18 ), 8. pantā minētie novērotāji, kuri norīkoti darbam uz zvejas kuģiem, kas atrodas vienā no 1. punktā minētajiem apgabaliem, papildus saviem uzdevumiem, kas norādīti minētā panta 4. punktā, ņem atbilstīgus paraugus no zilo jūras līdaku nozvejas, mēra paraugos atlasītās zivis un nosaka apakšparaugos atlasītu zivju dzimumgatavību. Pamatojoties uz ZZTEK ieteikumu, dalībvalstis izstrādā detalizētus paraugu ņemšanas un rezultātu apkopojumu protokolus.
5. Katru gadu no 15. februāra līdz 15. aprīlim ir aizliegts izmantot grunts traļus, āķu jedas un žaunu tīklus apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:
— 60°58.76′ ziemeļu platuma, 27°27.32′ rietumu garuma,
— 60°56.02′ ziemeļu platuma, 27°31.16′ rietumu garuma,
— 60°59.76′ ziemeļu platuma, 27°43.48′ rietumu garuma,
— 61°03.00′ ziemeļu platuma, 27°39.41′ rietumu garuma,
— 60°58.76′ ziemeļu platuma, 27°27.32′ rietumu garuma.
29.g pants
Pasākumi attiecībā uz sarkanasaru zveju starptautiskajos ūdeņos ICES I un II apakšapgabalā
1. Sarkanasaru specializētā zveja starptautiskajos ūdeņos ICES I un II apakšapgabalā ir atļauta katru gadu tikai no 1. jūlija līdz 31. decembrim kuģiem, kas ir iepriekš zvejojuši sarkanasarus NEAFC pārvaldības apgabalā, kā noteikts 3. panta 3. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1236/2010 (2010. gada 15. decembris) par kontroles un noteikumu izpildes shēmu, kura piemērojama apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā ( 19 ).
2. Kuģi citu sugu zvejā ierobežo sarkanasaru piezveju, lai tā nepārsniegtu 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.
3. Pārrēķina koeficients, kas piemērojams šajā zvejniecībā iegūtiem sarkanasariem, kuri ir ķidāti un bez galvas, tostarp tiem, kuri sagatavoti ar “japāņu paņēmienu”, ir 1,70.
4. Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1236/2010 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta, šajā zvejniecībā iesaistītu zvejas kuģu kapteiņi nozvejas ziņojumu nosūta katru dienu.
5. Papildus Regulas (ES) Nr. 1236/2010 5. panta noteikumiem atļauja zvejot sarkanasarus ir spēkā vienīgi tad, ja ziņojumi, ko kuģi nosūta, ir saskaņā ar minētās regulas 9. panta 1. punktu un ir reģistrēti saskaņā ar tās 9. panta 3. punktu.
6. Dalībvalstis nodrošina to, ka zinātniskie novērotāji vāc zinātnisku informāciju uz kuģiem, kas kuģo ar to karogu. Savāktā informācija obligāti ietver reprezentatīvus datus par nozvejas sastāvu dzimuma, vecuma un garuma ziņā (sadalījumā pa dziļumiem). Dalībvalstu kompetentās iestādes paziņo šo informāciju ICES.
7. Komisija informē dalībvalstis par dienu, kad NEAFC Sekretariāts ir paziņojis NEAFC līgumslēdzējām pusēm, ka kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) ir pilnībā apgūta. No minētās dienas dalībvalstis aizliedz sarkanasaru specializēto zveju kuģiem, kas kuģo ar to karogu.
29.h pants
Pasākumi attiecībā uz sarkanasaru zveju Irmingera jūrā un blakus esošajos ūdeņos
1. Ir aizliegts zvejot sarkanasarus starptautiskajos ūdeņos ICES V apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES XII un XIV apakšapgabalā.
Atkāpjoties no pirmās daļas, ir atļauts zvejot sarkanasarus no 11. maija līdz 31. decembrim apgabalā, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu (“sarkanasaru aizsardzības apgabals”):
— 64°45′ ziemeļu platuma, 28°30′ rietumu garuma,
— 62°50′ ziemeļu platuma, 25°45′ rietumu garuma,
— 61°55′ ziemeļu platuma, 26°45′ rietumu garuma,
— 61°00′ ziemeļu platuma, 26°30′ rietumu garuma,
— 59°00′ ziemeļu platuma, 30°00′ rietumu garuma,
— 59°00′ ziemeļu platuma, 34°00′ rietumu garuma,
— 61°30′ ziemeļu platuma, 34°00′ rietumu garuma,
— 62°50′ ziemeļu platuma, 36°00′ rietumu garuma,
— 64°45′ ziemeļu platuma, 28°30′ rietumu garuma.
2. Neatkarīgi no 1. punkta ar Savienības tiesību aktu var atļaut sarkanasaru zveju ārpus sarkanasaru aizsardzības apgabala Irmingera jūrā un blakus esošajos ūdeņos katru gadu no 11. maija līdz 31. decembrim, balstoties uz zinātniskiem ieteikumiem un ar noteikumu, ka attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā NEAFC ir pieņēmusi sarkanasaru krājumu atjaunošanas plānu. Šādā zvejā piedalās tikai Savienības kuģi, kas no savas dalībvalsts ir saņēmuši attiecīgu atļauju, par kuru ir paziņots Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1236/2010 5. pantā paredzēto prasību.
3. Aizliegts izmantot traļus, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 100 milimetriem.
4. Pārrēķina koeficients, kas piemērojams šajā zvejniecībā iegūtiem sarkanasariem, kuri ir ķidāti un bez galvas, tostarp tiem, kuri sagatavoti ar “japāņu paņēmienu”, ir 1,70.
5. To zvejas kuģu kapteiņi, kas iesaistījušies zvejā ārpus sarkanasaru aizsardzības apgabala, Regulas (ES) Nr. 1236/2010 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto nozvejas ziņojumu nosūta katru dienu pēc tam, kad attiecīgās kalendārās dienas zvejas darbības ir pabeigtas. Ziņojumā norāda uz kuģa paturētās nozvejas, kas iegūtas kopš pēdējās paziņošanas par nozveju.
6. Papildus Regulas (ES) Nr. 1236/2010 5. panta noteikumiem atļauja zvejot sarkanasarus ir spēkā vienīgi tad, ja kuģu nosūtītie ziņojumi ir saskaņā ar minētās regulas 9. panta 1. punktu un ir reģistrēti saskaņā ar tās 9. panta 3. punktu.
7. Šā panta 6. punktā minētos ziņojumus sagatavo saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem.
V SADAĻA
ZINĀMU ZVEJAS VEIDU UN AR TO SAISTĪTO DARBĪBU IEROBEŽOJUMI
30. pants
Bentisko velkamo zvejas rīku izmantošanas ierobežojumi
1. Kuģiem ir aizliegts turēt uz klāja vai izmantot jebkuru baļķa trali, kura baļķa garums, vai jebkurus baļķa traļus, kuru kopējais baļķa garums, summējot katra atsevišķā baļķa garumu, ir lielāks nekā 24 metri vai ko var pagarināt līdz garumam, kas lielāks nekā 24 metri. Baļķa garumu mēra no viena tā gala līdz otram, ieskaitot visus piestiprinājumus pie tā.
1.a) Šā panta 1. punktu nepiemēro 9. reģionam.
2. Kuģiem ir aizliegts izmantot jebkuru baļķa trali, kura acs izmēri ir no 32 līdz 99 milimetriem jebkurā no šādiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem:
a) Ziemeļjūrā uz ziemeļiem no līnijas, ko savieno šādi punkti:
— punkts Apvienotās Karalistes austrumu krastā pie 55o 00′ ziemeļu platuma,
— tad uz austrumiem līdz 55o ziemeļu platuma, 5o austrumu garuma,
— tad uz ziemeļiem līdz 56o ziemeļu platuma,
— un beidzot uz austrumiem līdz punktam Dānijas rietumu krastā pie 56o ziemeļu platuma;
b) ICESVb rajons un ICES VI apakšapgabals uz ziemeļiem no 56o ziemeļu platuma.
Apgabalos, kas minēti a) un b) apakšpunktā, turēt uz klāja jebkuru baļķa trali, kura acu izmērs ir no 32 līdz 99 milimetriem, ir aizliegts, ja viens šāds tīkls nav satīts un sakrauts saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā.
3. Kuģiem ir aizliegts izmantot jebkādus bentiskos otertraļus, bentiskos dvīņu traļus vai dāņu vadu, kura acs izmērs ir no 80 līdz 99 milimetriem, ģeogrāfiskajos apgabalos, kas izklāstīti 2. punkta a) apakšpunktā. Minētajā apgabalā turēt uz klāja jebkādu bentisko otertrali, bentisko dvīņu trali vai dāņu vadu, kura acs izmērs ir no 80 līdz 99 milimetriem, ir aizliegts, ja vien šāds tīkls nav satīts un sakrauts saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā.
4. Kuģiem ir aizliegts izmantot jebkādus grunts traļus vai līdzīgus velkamos zvejas rīkus, kas darbojas saskarē ar jūras grunti, apgabalā, ko ierobežo līnija, kura savieno sekojošas koordinātes:
|
Platums 59o54 N |
Garums 6o55 W |
|
Platums 59o47 N |
Garums 6o47 W |
|
Platums 59o37 N |
Garums 6o47 W |
|
Platums 59o37 N |
Garums 7o39 W |
|
Platums 59o45 N |
Garums 7o39 W |
|
Platums 59o54 N |
Garums 7o25 W. |
5. Kuģiem ir aizliegts izmantot jebkādus žaunu tīklus, iepinējtīklus vai rāmjtīklus dziļumā, kas pārsniedz 200 metrus, un jebkādus grunts traļus vai līdzīgus velkamos zvejas rīkus, kas darbojas saskarē ar jūras grunti, apgabalā, ko ierobežo līnija, kura savieno šādas koordinātes:
a) apgabalā ar nosaukumu “Madeira un Kanāriju salas”
|
27° 00′ ziemeļu platuma |
19° 00′ rietumu garuma |
|
26° 00′ ziemeļu platuma |
15° 00′ rietumu garuma |
|
29° 00′ ziemeļu platuma |
13° 00′ rietumu garuma |
|
36° 00′ ziemeļu platuma |
13° 00′ rietumu garuma |
|
36° 00′ ziemeļu platuma |
19° 00′ rietumu garuma; |
b) apgabalā ar nosaukumu “Azoru salas”
|
36° 00′ ziemeļu platuma |
23° 00′ rietumu garuma |
|
39° 00′ ziemeļu platuma |
23° 00′ rietumu garuma |
|
42° 00′ ziemeļu platuma |
26° 00′ rietumu garuma |
|
42° 00′ ziemeļu platuma |
31° 00′ rietumu garuma |
|
39° 00′ ziemeļu platuma |
34° 00′ rietumu garuma |
|
36° 00′ ziemeļu platuma |
34° 00′ rietumu garuma |
31. pants
Netradicionālas zvejas metodes
1. Ķert jūras organismus, izmantojot metodes, kas ietver sprāgstvielu, indīgu vai apdullinošu vielu vai elektrības izmantošanu, ir aizliegts.
2. Pārdot, izlikt apskatei vai piedāvāt pārdošanai jūras organismus, kas noķerti, izmantojot metodes, kuras ietver jebkāda veida lādiņu/šāviņu izmantošanu, ir aizliegts.
31.a pants
Elektrozveja ICES IVc un IVb rajonā
1. Atkāpjoties no 31. panta, zveja ar baļķa trali, izmantojot elektriskās strāvas impulsus, ir atļauta ICES IVc un IVb rajonā uz dienvidiem no loksodromas, kas savieno turpmāk norādītos punktus, kurus nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:
— punkts Apvienotās Karalistes austrumu krastā pie 55° ziemeļu platuma,
— tad uz austrumiem līdz 55° ziemeļu platuma, 5° austrumu garuma,
— tad uz ziemeļiem līdz 56° ziemeļu platuma,
— un, visbeidzot, uz austrumiem līdz punktam Dānijas rietumu krastā pie 56° ziemeļu platuma.
2. Zveja, izmantojot elektriskos impulsus, ir atļauta tikai tad, ja:
a) traļus ar elektriskās strāvas impulsiem izmanto ne vairāk kā 5 % no katras dalībvalsts baļķa traļu flotes;
b) katra baļķa traļa maksimālā elektriskā jauda kW nepārsniedz tā baļķa garumu metros, reizinātu ar 1,25;
c) faktiskais spriegums starp elektrodiem nepārsniedz 15 V;
d) kuģis ir aprīkots ar automātisku datorvadības sistēmu, kas reģistrē maksimālo izmantoto elektrisko jaudu uz vienu baļķi un faktisko spriegumu starp elektrodiem vismaz pēdējos 100 tralējumos. Nepilnvarotas personas nevar modificēt šo automātisko datorvadības sistēmu;
e) ir aizliegts izmantot vienu vai vairākas smaguma ķēdes pie gruntsstropes.
32. pants
Automātiskās šķirošanas mašīnas izmantošanas ierobežojumi
1. Turēt vai izmantot uz zvejas kuģa klāja aprīkojumu, kas spēj automātiski pēc lieluma vai dzimuma šķirot siļķes vai makreles vai stavridas, ir aizliegts.
2. Turēt un izmantot tādu aprīkojumu tomēr ir ļauts ar noteikumu, ka:
a) kuģis vienlaikus neved vai neizmanto uz klāja vai nu velkamos zvejas rīkus ar acs izmēru mazāk nekā 70 milimetri, vai vienu vai vairākus riņķvadus vai līdzīgus zvejas rīkus;
vai
i) visu lomu, ko var likumīgi turēt uz klāja, uzglabā saldētā veidā, sašķirotās zivis sasaldē uzreiz pēc šķirošanas un nesašķirotās zivis ielaiž atpakaļ jūrā, izņemot gadījumus, uz ko attiecas 19. panta prasības;
un
ii) aprīkojums ir uzstādīts un novietots uz kuģa tā, lai nodrošinātu tūlītēju sasaldēšanu un nepieļautu jūras organismu atgriešanos jūrā.
3. Jebkurš kuģis, kam ir atļauja zvejot Baltijas jūrā, Beltā vai Zundā, drīkst ievest automātisko šķirošanas aprīkojumu Kategatā ar noteikumu, ka tādā nolūkā tam ir izsniegta speciāla zvejošanas atļauja.
Speciālajā zvejošanas atļaujā ir noteikta suga, apgabali, laikposmi un citi prasītie nosacījumi, ko piemēro, lai izmantotu un turētu uz klāja šķirošanas aprīkojumu.
32.a pants
Ierobežojumi, ko pelaģiskās zvejas kuģiem piemēro attiecībā uz rīcību ar nozveju un tās izkraušanu
1. Maksimālais attālums starp ūdens separatora restēm pelaģiskās zvejas kuģos, kas zvejo makreles, siļķes un stavridas un darbojas NEAFC konvencijas apgabalā, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1236/2010 3. panta 2. punktā, ir 10 milimetri.
Restes ir piemetinātas to atrašanās vietā. Ja ūdens separatoram ir nevis restes, bet caurumi, šo caurumu maksimālais diametrs nepārsniedz 10 milimetrus. Caurumi teknēs pirms ūdens separatora nav lielāki par 15 milimetriem diametrā.
2. Pelaģiskās zvejas kuģiem, kas darbojas NEAFC konvencijas apgabalā, ir aizliegts izkraut zivis zem kuģa ūdenslīnijas no bufertvertnēm vai ar aukstumiekārtu dzesināta jūras ūdens tvertnēm.
3. Kuģa kapteinis nosūta savas karoga dalībvalsts kompetentajām zivsaimniecības iestādēm rasējumus, kurus apstiprinājušas karoga dalībvalsts kompetentās iestādes un kuri saistīti ar iekārtām, kas paredzētas rīcībai ar nozveju un tās izkraušanai un atrodas pelaģiskās zvejas kuģos, kuri NEAFC konvencijas apgabalā zvejo makreles, siļķes un stavridas, kā arī šādu rasējumu grozījumus. Kuģa karoga dalībvalsts kompetentās iestādes periodiski pārbauda iesniegto rasējumu pareizību. Uz kuģa visu laiku atrodas rasējumu kopijas.
▼M7 —————
34. pants
Zvejas darbības ierobežojumi 12 jūdžu zonā ap Apvienoto Karalisti un Īriju
1. Kuģiem ir aizliegts izmantot jebkādu baļķa trali apgabalos 12 jūdzes no Apvienotās Karalistes un Īrijas krastiem, mērot no pamatlīnijām, no kurām mērīti teritoriālie ūdeņi.
2. Tomēr kuģiem jebkurā no šādām kategorijām ir atļauts zvejot apgabalos, kas minēti 1. punktā, izmantojot baļķa traļus:
a) kuģim, kas nodots ekspluatācijā pirms 1987. gada 1. janvāra un kura dzinēja jauda nepārsniedz 221 kW, un, ja runa ir par dzinējiem ar samazinātu jaudu, minētā jauda pirms pārveidošanas nepārsniedza 300 kW;
b) kuģim, kas nodots ekspluatācijā pēc 1986. gada 31. decembra, kura dzinējs nav pārveidots, kura dzinēja jauda nepārsniedz 221 kW un kura kopējais garums nepārsniedz 24 metrus;
c) kuģim, kura dzinējs pēc 1986. gada 31. decembra tika aizstāts ar dzinēju, kas nav pārveidots un kura jauda nepārsniedz 221 kW.
3. Neraugoties uz 2. punktu, izmantot jebkuru baļķa trali, kura baļķa garums, vai jebkurus baļķa traļus, kuru kopējais baļķa garums, summējot visus atsevišķos baļķu garumus, pārsniedz deviņus metrus vai ko var pagarināt līdz garumam, kurš pārsniedz deviņus metrus, ir aizliegts, izņemot gadījumus, kad darbojas ar zvejas rīkiem, kuru acu izmērs ir no 16 līdz 31 milimetram. Baļķa garumu mēra no viena tā gala līdz otram, ieskaitot visus piestiprinājumus pie tā.
4. Zvejas kuģiem, kas neatbilst kritērijiem, kuri precizēti 2. un 3. punktā, nav atļauts iesaistīties zvejas darbībās, kas norādītas minētajos punktos.
5. Kuģiem, kas nedrīkst izmantot baļķa traļus, ir aizliegts turēt tādus tīklus uz klāja apgabalos, kuri minēti šajā pantā, ja vien tie nav sasieti un sakrauti saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā.
6. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta ieviešanai izstrādā saskaņā ar kārtību, kas noteikta 48. pantā.
34.a pants
Tehniskie saglabāšanas pasākumi Īrijas jūrā
1. No 14. februāra līdz 30. aprīlim ir aizliegts izmantot bentiskos traļus, vadus vai līdzīgus velkamus zvejas rīkus, žaunu tīklus, rāmjtīklus, iepinējtīklus vai līdzīgus stacionāros tīklus, vai jebkādus zvejas rīkus, kuriem ir āķi, tajā ICES VIIa rajona daļā, ko norobežo:
— Īrijas austrumkrasts un Ziemeļīrijas austrumkrasts, un
— taisnas līnijas, kas secīgi savieno šādas ģeogrāfiskās koordinātas:
—— punkts Ziemeļīrijas Ardas pussalas austrumu krastā pie 54°30′ ziemeļu platuma,
— 54°30′ ziemeļu platuma, 04°50′ rietumu garuma,
— 53°15′ ziemeļu platuma, 04°50′ rietumu garuma,
— punkts Īrijas austrumu krastā pie 53°15′ ziemeļu platuma.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, minētajā punktā norādītajā apgabalā un laikposmā:
a) atļauts izmantot bentiskos otertraļus ar noteikumu, ka uz kuģa netiek turēti cita veida zvejas rīki un ka:
— šo traļu linuma acs izmērs ir 70–79 milimetru vai 80–99 milimetru diapazonā,
— šo traļu linuma acis ir tikai vienā no atļautajiem izmēra diapazoniem,
— šiem traļiem nav atsevišķu linuma acu, kuru izmērs ir lielāks par 300 milimetriem, neatkarīgi no šo acu atrašanās vietas linumā, un
— šos traļus izmanto tikai apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:
—— 53°30′ ziemeļu platuma, 05°30′ rietumu garuma,
— 53°30′ ziemeļu platuma, 05°20′ rietumu garuma,
— 54°20′ ziemeļu platuma, 04°50′ rietumu garuma,
— 54°30′ ziemeļu platuma, 05°10′ rietumu garuma,
— 54°30′ ziemeļu platuma, 05°20′ rietumu garuma,
— 54°00′ ziemeļu platuma, 05°50′ rietumu garuma,
— 54°00′ ziemeļu platuma, 06°10′ rietumu garuma,
— 53°45′ ziemeļu platuma, 06°10′ rietumu garuma,
— 53°45′ ziemeļu platuma, 05°30′ rietumu garuma,
— 53°30′ ziemeļu platuma, 05°30′ rietumu garuma;
b) atļauts izmantot bentiskos traļus, vadus vai līdzīgus velkamus zvejas rīkus ar selektīvo linumu vai šķirotājrežģi ar noteikumu, ka uz kuģa netiek turēti cita veida zvejas rīki un ka atļautie zvejas rīki:
— atbilst a) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem;
— attiecībā uz selektīvo linumu ir konstruēti atbilstīgi tehniskajiem datiem, kas norādīti Padomes Regulas (EK) Nr. 254/2002 (2002. gada 12. februāris), ar ko nosaka pasākumus, kuri 2002. gadā jāpiemēro, lai atjaunotu mencu krājumu Īrijas jūrā (ICES VIIa rajonā) ( 20 ), pielikumā, un
— attiecībā uz šķirotājrežģi atbilst šīs regulas XIVa pielikuma 2. līdz 5. punkta prasībām;
c) bentiskos traļus, vadus vai līdzīgus velkamus zvejas rīkus ar selektīvo linumu vai šķirotājrežģi atļauj arī apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:
— 53°45′ ziemeļu platuma, 06°00′ rietumu garuma,
— 53°45′ ziemeļu platuma, 05°30′ rietumu garuma,
— 53°30′ ziemeļu platuma, 05°30′ rietumu garuma,
— 53°30′ ziemeļu platuma, 06°00′ rietumu garuma,
— 53°45′ ziemeļu platuma, 06°00′ rietumu garuma.
34.b pants
Žaunu tīklu izmantošana ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, VIIc, VIIj, VIIk rajonā un ICES VIII, IX, X un XII apakšapgabalā uz austrumiem no 27° rietumu garuma
1. ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, VIIc, VIIj, VIIk rajonā un ICES XII apakšapgabalā uz austrumiem no 27° rietumu garuma, VIII, IX un X apakšapgabalā Savienības kuģi neizmanto grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus un rāmjtīklus vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metrus.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, ir atļauts izmantot šādus zvejas rīkus:
a) ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, VIIc, VIIj, VIIk rajonā un ICES XII apakšapgabalā uz austrumiem no 27° rietumu garuma – žaunu tīklus, kuru linuma acs izmērs ir lielāks par vai vienāds ar 120 milimetriem un mazāks par 150 milimetriem, ICES VIIIa, VIIIb, VIIId rajonā un ICES X apakšapgabalā – žaunu tīklus, kuru linuma acs izmērs ir lielāks vai vienāds ar 100 milimetriem un mazāks par 130 milimetriem, un ICES VIIIc rajonā un ICES IX apakšapgabalā – žaunu tīklus, kuru linuma acs izmērs ir lielāks par vai vienāds ar 80 milimetriem un mazāks par 110 milimetriem, ar noteikumu, ka:
— tos izliek ūdeņos, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 600 metriem,
— tie nav dziļāki par 100 acu rindām un to linuma nostiepuma attiecība nav mazāka par 0,5,
— tie ir aprīkoti ar pludiņiem vai ierīcēm, kas nodrošina līdzvērtīgu peldspēju,
— katra tīkla garums nepārsniedz 5 jūras jūdzes un visu viena kuģa vienā laikā izlikto tīklu kopējais garums nepārsniedz 25 km,
— maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 24 stundas;
b) žaunu tīklus, kuru linuma acs izmērs ir 250 milimetri vai lielāks, ar noteikumu, ka:
— tos izliek ūdeņos, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 600 metriem,
— tie nav dziļāki par 15 acu rindām un to linuma nostiepuma attiecība nav mazāka par 0,33,
— tie nav aprīkoti ar pludiņiem vai citām ierīcēm, kas nodrošina peldspēju,
— katra tīkla garums nepārsniedz 10 km un visu viena kuģa vienā laikā izlikto tīklu rindu kopējais garums nepārsniedz 100 km,
— maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 72 stundas;
c) ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, VIIc, VIIj, VIIk rajonā un ICES XII apakšapgabalā uz austrumiem no 27° rietumu garuma – žaunu tīklus, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 100 milimetriem un mazāks par 130 milimetriem, ar noteikumu, ka:
— tos izliek ūdeņos, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metrus un ir mazāks par 600 metriem,
— tie nav dziļāki par 100 acu rindām un to linuma nostiepuma attiecība nav mazāka par 0,5,
— tie ir aprīkoti ar pludiņiem vai ierīcēm, kas nodrošina līdzvērtīgu peldspēju,
— katra tīkla garums nepārsniedz četras jūras jūdzes un visu viena kuģa vienā laikā izlikto tīklu kopējais garums nepārsniedz 20 km,
— maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 24 stundas,
— ne mazāk kā 85 % paturētās nozvejas svara veido heki,
— zvejā iesaistīto kuģu skaits nepārsniedz 2008. gadā reģistrēto skaitu,
— pirms iziešanas no ostas šajā zvejā iesaistītā kuģa kapteinis reģistrē kuģa žurnālā uz kuģa esošo zvejas rīku skaitu un kopējo garumu. Inspicē vismaz 15 % gadījumu, kad kuģi iziet no ostas,
— kuģa kapteinis nodrošina, ka izkraušanas laikā uz kuģa atrodas 90 % zvejas rīku, kas attiecīgajam reisam apstiprināti Savienības kuģa žurnālā, un
— visu to sugu daudzumu, kuru nozveja pārsniedz 50 kg, tostarp visu izmetumu daudzumus, kas pārsniedz 50 kg, reģistrē Savienības kuģa žurnālā;
d) ICES IX apakšapgabalā rāmjtīklus, kuru linuma acs izmērs ir 220 milimetri vai lielāks, ar noteikumu, ka:
— tos izliek ūdeņos, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 600 metriem,
— tie nav dziļāki par 30 acu rindām un to linuma nostiepuma attiecība nav mazāka par 0,44,
— tie nav aprīkoti ar pludiņiem vai citām ierīcēm, kas nodrošina peldspēju,
— katra tīkla garums nepārsniedz 5 km un visu viena kuģa vienā laikā izlikto tīklu rindu kopējais garums nepārsniedz 20 km,
— maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 72 stundas.
3. Tomēr šī atkāpe neattiecas uz NEAFC pārvaldības apgabalu.
4. Visiem kuģiem, kas ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, c, j, k rajonā un ICES XII apakšapgabalā uz austrumiem no 27° rietumu garuma, VIII, IX un X apakšapgabalā izmanto grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus vai rāmjtīklus vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metrus, ir izdota zvejas atļauja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu.
5. Uz kuģa vienlaikus var būt tikai viens no 2. punkta a), b) vai d) apakšpunktā minētajiem zvejas rīku veidiem. Uz kuģa drīkst būt tīkli, kuru kopējais garums ir par 20 % lielāks par to tīklu rindu maksimālo garumu, ko drīkst izlikt vienā laikā.
6. Tāda kuģa kapteinis, kam ir 4. punktā minētā zvejas atļauja, pirms kuģis atstāj ostu un kad tas atgriežas ostā, reģistrē kuģa žurnālā uz kuģa esošo zvejas rīku skaitu un garumu, turklāt viņš atbild par visām atšķirībām abās reizēs reģistrētajos parametros.
7. Kompetentajām iestādēm ir tiesības ICES IIIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIb, VIIc, VIIj, VIIk rajonā un ICES XII apakšapgabalā uz austrumiem no 27° rietumu garuma, VIII, IX un X apakšapgabalā izcelt no jūras bez uzraudzības atstātu zvejas rīku šādās situācijās:
a) zvejas rīks nav pienācīgi marķēts;
b) boju marķējums vai kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) dati liecina, ka īpašnieks nav atradies tuvāk par 100 jūras jūdzēm no zvejas rīka ilgāk par 120 stundām;
c) zvejas rīks ir izlikts ūdeņos vietā, kur jūras kartē norādītais dziļums ir lielāks par atļauto dziļumu;
d) zvejas rīka linuma acs izmērs atšķiras no atļautā izmēra.
8. Tāda kuģa kapteinis, kuram ir 4. punktā minētā zvejas atļauja, katra zvejas reisa laikā kuģa žurnālā reģistrē šādu informāciju:
— izliktā tīkla linuma acs izmērs,
— viena tīkla nominālais garums,
— tīklu skaits vienā izlikto tīklu rindā,
— kopējais izlikto tīklu rindu skaits,
— katras izliktās tīklu rindas atrašanās vieta,
— dziļums, kādā izlikta katra tīklu rinda,
— katras izliktās tīklu rindas ūdenī atrašanās laiks,
— pazaudēto zvejas rīku skaits, to pēdējā zināmā atrašanās vieta un pazaudēšanas datums.
9. Zvejas kuģiem, kam ir 4. punktā minētā zvejas atļauja, ir atļauts nozveju izkraut tikai tajās ostās, kuras dalībvalstis ir apstiprinājušas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 2347/2002 7. pantu.
10. Haizivju daudzums, kas paturēts uz kuģa, kurš izmanto 2. punkta b) un d) apakšpunktā aprakstītā veida zvejas rīkus, nepārsniedz 5 % no kopējā uz kuģa paturēto jūras organismu dzīvsvara.
11. Komisija pēc apspriešanās ar ZZTEK var pieņemt īstenošanas aktus, konkrētas kādas dalībvalsts zvejas vietas ICES VIII, IX un X apakšapgabalā atbrīvojot no 1. līdz 9. punkta piemērošanas, ja dalībvalstu sniegtā informācija liecina, ka attiecīgajās zvejas vietās haizivju piezvejas un izmetumu līmenis ir ļoti zems.
34.c pants
Nosacījums zvejai ar konkrētiem velkamiem zvejas rīkiem, ko atļauts izmantot Biskajas līcī
1. Atkāpjoties no noteikumiem, kas izklāstīti Komisijas Regulas (EK) Nr. 494/2002 (2002. gada 19. marts), ar ko nosaka tehniskus papildu pasākumus heka krājumu atjaunošanai ICES III, IV, V, VI un VII apakšapgabalā un ICES VIIIa, b, d un e rajonā ( 21 ), 5. panta 2. punktā, ir atļauts Regulas (EK) Nr. 494/2002 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā definētajā apgabalā veikt zvejas darbības ar traļiem, dāņu vadiem un līdzīgiem zvejas rīkiem (izņemot baļķa traļus), kuru linuma acs izmērs ir 70–99 milimetru diapazonā, ja attiecīgajam zvejas rīkam ir kvadrātveida acu panelis, kas atbilst XIVb pielikumam.
2. Zvejojot ICES VIIIa un VIIIb rajonā, ir atļauts āmja priekšā novietot selektīvo režģi un tā piestiprinājumus un/vai pagarinājuma apakšējā daļā āmja priekšā – kvadrātveida acu paneli, kura linuma acu izmērs ir 60 milimetri vai lielāks. Šīs regulas 4. panta 1. punkts, 6. pants un 9. panta 1. punkts un Regulas (EK) Nr. 494/2002 3. panta a) un b) punkts neattiecas uz to traļa daļu, kurā ievietotas šādas selektīvas ierīces.
34.d pants
Pasākumi jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzībai NEAFC pārvaldības apgabalā
1. Grunts tralēšana un zveja ar stacionāriem zvejas rīkiem, tostarp grunts žaunu tīkliem un grunts āķu jedām, ir aizliegta apgabalos, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:
Reykjanes grēdas daļa:
— 55°04.5327′ ziemeļu platuma, 36°49.0135′ rietumu garuma,
— 55°05.4804′ ziemeļu platuma, 35°58.9784′ rietumu garuma,
— 54°58.9914′ ziemeļu platuma, 34°41.3634′ rietumu garuma,
— 54°41.1841′ ziemeļu platuma, 34°00.0514′ rietumu garuma,
— 54°00′ ziemeļu platuma, 34°00′ rietumu garuma,
— 53°54.6406′ ziemeļu platuma, 34°49.9842′ rietumu garuma,
— 53°58.9668′ ziemeļu platuma, 36°39.1260′ rietumu garuma,
— 55°04.5327′ ziemeļu platuma, 36°49.0135′ rietumu garuma;
MAR (Vidusatlantijas grēda) apgabala ziemeļu daļa:
— 59°45′ ziemeļu platuma, 33°30′ rietumu garuma,
— 57°30′ ziemeļu platuma, 27°30′ rietumu garuma,
— 56°45′ ziemeļu platuma, 28°30′ rietumu garuma,
— 59°15′ ziemeļu platuma, 34°30′ rietumu garuma,
— 59°45′ ziemeļu platuma, 33°30′ rietumu garuma;
MAR apgabala centrālā daļa (Charlie-Gibbs lūzuma zona un subpolārā frontālā zona):
— 53°30′ ziemeļu platuma, 38°00′ rietumu garuma,
— 53°30′ ziemeļu platuma, 36°49′ rietumu garuma,
— 55°04.5327′ ziemeļu platuma, 36°49′ rietumu garuma,
— 54°58.9914′ ziemeļu platuma, 34°41.3634′ rietumu garuma,
— 54°41.1841′ ziemeļu platuma, 34°00′ rietumu garuma,
— 53°30′ ziemeļu platuma, 30°00′ rietumu garuma,
— 51°30′ ziemeļu platuma, 28°00′ rietumu garuma,
— 49°00′ ziemeļu platuma, 26°30′ rietumu garuma,
— 49°00′ ziemeļu platuma, 30°30′ rietumu garuma,
— 51°30′ ziemeļu platuma, 32°00′ rietumu garuma,
— 51°30′ ziemeļu platuma, 38°00′ rietumu garuma,
— 53°30′ ziemeļu platuma, 38°00′ rietumu garuma;
MAR apgabala dienvidu daļa:
— 44°30′ ziemeļu platuma, 30°30′ rietumu garuma,
— 44°30′ ziemeļu platuma, 27°00′ rietumu garuma,
— 43°15′ ziemeļu platuma, 27°15′ rietumu garuma,
— 43°15′ ziemeļu platuma, 31°00′ rietumu garuma,
— 44°30′ ziemeļu platuma, 30°30′ rietumu garuma;
Altair jūras pacēlumi:
— 45°00′ ziemeļu platuma, 34°35′ rietumu garuma,
— 45°00′ ziemeļu platuma, 33°45′ rietumu garuma,
— 44°25′ ziemeļu platuma, 33°45′ rietumu garuma,
— 44°25′ ziemeļu platuma, 34°35′ rietumu garuma,
— 45°00′ ziemeļu platuma, 34°35′ rietumu garuma;
Antialtair jūras pacēlumi:
— 43°45′ ziemeļu platuma, 22°50′ rietumu garuma,
— 43°45′ ziemeļu platuma, 22°05′ rietumu garuma,
— 43°25′ ziemeļu platuma, 22°05′ rietumu garuma,
— 43°25′ ziemeļu platuma, 22°50′ rietumu garuma,
— 43°45′ ziemeļu platuma, 22°50′ rietumu garuma;
Hatton sēklis:
— 59°26′ ziemeļu platuma, 14°30′ rietumu garuma,
— 59°12′ ziemeļu platuma, 15°08′ rietumu garuma,
— 59°01′ ziemeļu platuma, 17°00′ rietumu garuma,
— 58°50′ ziemeļu platuma, 17°38′ rietumu garuma,
— 58°30′ ziemeļu platuma, 17°52′ rietumu garuma,
— 58°30′ ziemeļu platuma, 18°22′ rietumu garuma,
— 58°03′ ziemeļu platuma, 18°22′ rietumu garuma,
— 58°03′ ziemeļu platuma, 17°30′ rietumu garuma,
— 57°55′ ziemeļu platuma, 17°30′ rietumu garuma,
— 57°45′ ziemeļu platuma, 19°15′ rietumu garuma,
— 58°11.15′ ziemeļu platuma, 18°57.51′ rietumu garuma,
— 58°11.57′ ziemeļu platuma, 19°11.97′ rietumu garuma,
— 58°27.75′ ziemeļu platuma, 19°11.65′ rietumu garuma,
— 58°39.09′ ziemeļu platuma, 19°14.28′ rietumu garuma,
— 58°38.11′ ziemeļu platuma, 19°01.29′ rietumu garuma,
— 58°53.14′ ziemeļu platuma, 18°43.54′ rietumu garuma,
— 59°00.29′ ziemeļu platuma, 18°01.31′ rietumu garuma,
— 59°08.01′ ziemeļu platuma, 17°49.31′ rietumu garuma,
— 59°08.75′ ziemeļu platuma, 18°01.47′ rietumu garuma,
— 59°15.16′ ziemeļu platuma, 18°01.56′ rietumu garuma,
— 59°24.17′ ziemeļu platuma, 17°31.22′ rietumu garuma,
— 59°21.77′ ziemeļu platuma, 17°15.36′ rietumu garuma,
— 59°26.91′ ziemeļu platuma, 17°01.66′ rietumu garuma,
— 59°42.69′ ziemeļu platuma, 16°45.96′ rietumu garuma,
— 59°20.97′ ziemeļu platuma, 15°44.75′ rietumu garuma,
— 59°21′ ziemeļu platuma, 15°40′ rietumu garuma,
— 59°26′ ziemeļu platuma, 14°30′ rietumu garuma;
Rockall plato ziemeļrietumu daļa:
— 57°00′ ziemeļu platuma, 14°53′ rietumu garuma,
— 57°37′ ziemeļu platuma, 14°42′ rietumu garuma,
— 57°55′ ziemeļu platuma, 14°24′ rietumu garuma,
— 58°15′ ziemeļu platuma, 13°50′ rietumu garuma,
— 57°57′ ziemeļu platuma, 13°09′ rietumu garuma,
— 57°50′ ziemeļu platuma, 13°14′ rietumu garuma,
— 57°57′ ziemeļu platuma, 13°45′ rietumu garuma,
— 57°49′ ziemeļu platuma, 14°06′ rietumu garuma,
— 57°29′ ziemeļu platuma, 14°19′ rietumu garuma,
— 57°22′ ziemeļu platuma, 14°19′ rietumu garuma,
— 57°00′ ziemeļu platuma, 14°34′ rietumu garuma,
— 56°56′ ziemeļu platuma, 14°36′ rietumu garuma,
— 56°56′ ziemeļu platuma, 14°51′ rietumu garuma,
— 57°00′ ziemeļu platuma, 14°53′ rietumu garuma;
Rockall plato dienvidrietumu daļa (Empress of Britain sēklis):
— 56°24′ ziemeļu platuma, 15°37′ rietumu garuma,
— 56°21′ ziemeļu platuma, 14°58′ rietumu garuma,
— 56°04′ ziemeļu platuma, 15°10′ rietumu garuma,
— 55°51′ ziemeļu platuma, 15°37′ rietumu garuma,
— 56°10′ ziemeļu platuma, 15°52′ rietumu garuma,
— 56°24′ ziemeļu platuma, 15°37′ rietumu garuma;
Logachev pacēlums:
— 55°17′ ziemeļu platuma, 16°10′ rietumu garuma,
— 55°34′ ziemeļu platuma, 15°07′ rietumu garuma,
— 55°50′ ziemeļu platuma, 15°15′ rietumu garuma,
— 55°33′ ziemeļu platuma, 16°16′ rietumu garuma,
— 55°17′ ziemeļu platuma, 16°10′ rietumu garuma;
Rockall pacēluma rietumu daļa:
— 57°20′ ziemeļu platuma, 16°30′ rietumu garuma,
— 57°05′ ziemeļu platuma, 15°58′ rietumu garuma,
— 56°21′ ziemeļu platuma, 17°17′ rietumu garuma,
— 56°40′ ziemeļu platuma, 17°50′ rietumu garuma,
— 57°20′ ziemeļu platuma, 16°30′ rietumu garuma.
2. Ja NEAFC pārvaldības apgabalā veiktu zvejas darbību laikā jaunajos vai esošajos grunts zvejas apgabalos ar zvejas rīku kopu nozvejoto dzīvu koraļļu vai dzīvu sūkļu daudzums pārsniedz 60 kg dzīvu koraļļu un/vai 800 kg dzīvu sūkļu, zvejas kuģis informē karoga valsti, pārtrauc zveju un novirza kuģi vismaz 2 jūras jūdžu attālumā no vietas, ko, pamatojoties uz pierādījumiem, var noteikt kā vistuvāko vietu precīzai minētās nozvejas ieguves vietai.
34.e pants
Pasākumi jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzībai ICES VIIc, j un k rajonā
1. Grunts tralēšana un zveja ar stacionāriem zvejas rīkiem, tostarp grunts žaunu tīkliem un grunts āķu jedām, ir aizliegta apgabalos, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:
Belgica pacēlumu apgabals:
— 51°29.4′ ziemeļu platuma, 11°51.6′ rietumu garuma,
— 51°32.4′ ziemeļu platuma, 11°41.4′ rietumu garuma,
— 51°15.6′ ziemeļu platuma, 11°33.0′ rietumu garuma,
— 51°13.8′ ziemeļu platuma, 11°44.4′ rietumu garuma,
— 51°29.4′ ziemeļu platuma, 11°51.6′ rietumu garuma;
Hovland pacēlumu apgabals:
— 52°16.2′ ziemeļu platuma, 13°12.6′ rietumu garuma,
— 52°24.0′ ziemeļu platuma, 12°58.2′ rietumu garuma,
— 52°16.8′ ziemeļu platuma, 12°54.0′ rietumu garuma,
— 52°16.8′ ziemeļu platuma, 12°29.4′ rietumu garuma,
— 52°04.2′ ziemeļu platuma, 12°29.4′ rietumu garuma,
— 52°04.2′ ziemeļu platuma, 12°52.8′ rietumu garuma,
— 52°09.0′ ziemeļu platuma, 12°56.4′ rietumu garuma,
— 52°09.0′ ziemeļu platuma, 13°10.8′ rietumu garuma,
— 52°16.2′ ziemeļu platuma, 13°12.6′ rietumu garuma;
Porcupine sēkļa ziemeļrietumu daļa, I apgabals:
— 53°30.6′ ziemeļu platuma, 14°32.4′ rietumu garuma,
— 53°35.4′ ziemeļu platuma, 14°27.6′ rietumu garuma,
— 53°40.8′ ziemeļu platuma, 14°15.6′ rietumu garuma,
— 53°34.2′ ziemeļu platuma, 14°11.4′ rietumu garuma,
— 53°31.8′ ziemeļu platuma, 14°14.4′ rietumu garuma,
— 53°24.0′ ziemeļu platuma, 14°28.8′ rietumu garuma,
— 53°30.6′ ziemeļu platuma, 14°32.4′ rietumu garuma;
Porcupine sēkļa ziemeļrietumu daļa, II apgabals:
— 53°43.2′ ziemeļu platuma, 14°10.8′ rietumu garuma,
— 53°51.6′ ziemeļu platuma, 13°53.4′ rietumu garuma,
— 53°45.6′ ziemeļu platuma, 13°49.8′ rietumu garuma,
— 53°36.6′ ziemeļu platuma, 14°07.2′ rietumu garuma,
— 53°43.2′ ziemeļu platuma, 14°10.8′ rietumu garuma;
Porcupine sēkļa dienvidrietumu daļa:
— 51°54.6′ ziemeļu platuma, 15°07.2′ rietumu garuma,
— 51°54.6′ ziemeļu platuma, 14°55.2′ rietumu garuma,
— 51°42.0′ ziemeļu platuma, 14°55.2′ rietumu garuma,
— 51°42.0′ ziemeļu platuma, 15°10.2′ rietumu garuma,
— 51°49.2′ ziemeļu platuma, 15°06.0′ rietumu garuma,
— 51°54.6′ ziemeļu platuma, 15°07.2′ rietumu garuma.
2. Visi pelaģiskās zvejas kuģi, kas zvejo šā panta 1. punktā minētajos jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalos, ir iekļauti apstiprināto kuģu sarakstā, un tiem ir zvejas atļauja, kas izdota atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantam. Uz apstiprināto kuģu sarakstā ietvertajiem kuģiem ir tikai pelaģiskās zvejas rīki.
3. Pelaģiskās zvejas kuģi, kas plāno zvejot šā panta 1. punktā minētajā jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā, četras stundas iepriekš paziņo Īrijas Zvejas uzraudzības centram (Irish Fisheries Monitoring Centre), kā definēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. panta 15. punktā, par nodomu ieiet jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā. Vienlaikus tie paziņo zivju daudzumus, kas paturēti uz kuģa.
4. Uz pelaģiskās zvejas kuģiem, kas zvejo 1. punktā minētajā jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā, atrodoties jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā, ir droša kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS), kura pilnībā darbojas un pilnībā atbilst attiecīgajiem noteikumiem.
5. Pelaģiskās zvejas kuģi, kas zvejo 1. punktā minētajā jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā, VMS ziņojumus sniedz katru stundu.
6. Pelaģiskās zvejas kuģi, kas beiguši zveju 1. punktā minētajā jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā, informē Īrijas Zvejas uzraudzības centru par iziešanu no apgabala. Vienlaikus tie paziņo zivju daudzumus, kas paturēti uz kuģa.
7. Pelaģisko sugu zveja 1. punktā minētajā jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzības apgabalā ir atļauta tikai tad, ja uz kuģa ir tādi zvejas rīki vai ja zvejo ar tādiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 16–31 milimetra vai 32–54 milimetru diapazonā.
34.f pants
Pasākumi jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzībai ICES VIIIc rajonā
1. Grunts tralēšana un zveja ar stacionāriem zvejas rīkiem, tostarp grunts žaunu tīkliem un grunts āķu jedām, ir aizliegta apgabalā, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādas koordinātas, ko nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:
El Cachucho:
— 44°12′ ziemeļu platuma, 05°16′ rietumu garuma,
— 44°12′ ziemeļu platuma, 04°26′ rietumu garuma,
— 43°53′ ziemeļu platuma, 04°26′ rietumu garuma,
— 43°53′ ziemeļu platuma, 05°16′ rietumu garuma,
— 44°12′ ziemeļu platuma, 05°16′ rietumu garuma.
2. Atkāpjoties no 1. punktā minētā aizlieguma, kuģi, kas 2006., 2007. un 2008. gadā ir zvejojuši lielās diegspuru vēdzeles ar grunts āķu jedām, var no to zivsaimniecības iestādēm saņemt zvejas atļauju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu, kas ļautu tiem turpināt šāda veida zveju apgabalā uz dienvidiem no 44°00.00′ ziemeļu platuma. Veicot zveju 1. punktā minētajā apgabalā, visi kuģi, kas saņēmuši šādu zvejas atļauju, neatkarīgi no kuģa lielākā garuma, izmanto drošu VMS, kura pilnībā darbojas un pilnībā atbilst attiecīgajiem noteikumiem.
VI SADAĻA
ĪPAŠI NOTEIKUMI SKAGERAKAM UN KATEGATAM
35. pants
Neraugoties uz 19. panta 1. punktu, pārāk maza izmēra jūras organismus, kas nozvejoti Skagerakā vai Kategatā, drīkst paturēt uz klāja vai pārkraut, izkraut krastā, pārvadāt, uzglabāt, pārdot, izlikt apskatei vai piedāvāt pārdošanai 10 % robežās, rēķinot no visu lomu dzīvsvara, kas paturēti uz klāja.
36. pants
Lašus un taimiņus nepatur uz klāja un nepārkrauj, neizkrauj krastā, nepārvadā, neuzglabā, nepārdod, neizliek apskatei vai nepiedāvā pārdošanai, bet nekavējoties ielaiž atpakaļ jūrā, ja tie ir nozvejoti jebkurā Skageraka un Kategata daļā, kas atrodas ārpus četru jūdžu robežas, kas mērīta no dalībvalstu pamatlīnijām.
37. pants
1. No 1. jūlija līdz 15. septembrim izmantot traļus, kam acs izmērs ir mazāk nekā 32 milimetri, ūdeņos, kuri atrodas trīs jūdžu robežās no pamatlīnijām Skagerakā un Kategatā, ir aizliegts.
2. Tomēr, zvejojot ar trali ūdeņos un laikposmā, kas minēts 1. punktā:
— parastajai ziemeļgarnelei (Pandalus borealis), var izmantot tīklus ar minimālo acs izmēru 30 milimetri,
— lucīšiem (Zoarces viviparus), bullīšiem (jūrasgrunduļiem) (Gobiidae) vai skorpēnām (Cottus ssp.), ko izmantos kā ēsmu, var izmantot tīklus ar jebkura izmēra acīm.
▼M12 —————
39. pants
Izmantot jebkādu baļķa trali Kategatā ir aizliegts.
40. pants
Laikposmos un apgabalos, kas minēti šīs regulas 37., 38. un 39. pantā, ja traļus vai baļķa traļus nedrīkst izmantot, turēt uz klāja tādus tīklus ir aizliegts, ja vien tie nav satīti un sakrauti saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā.
▼M7 —————
VII SADAĻA
TEHNISKIE NOTEIKUMI
42. pants
Pārstrādes operācijas
1. Veikt uz zvejas kuģa klāja jebkādu zivju fizisku vai ķīmisku pārstrādi, lai iegūtu zivju miltus, zivju eļļu vai līdzīgus produktus, vai pārkraut zivju lomus šādam nolūkam ir aizliegts. Minētais aizliegums neattiecas uz subproduktu pārstrādi vai pārkraušanu.
2. Šā panta 1. punktu nepiemēro, uz zvejas kuģa klāja ražojot surimi un zivju masu.
43. pants
Zinātniskā izpēte
1. Šo regulu nepiemēro zvejas operācijām, ko veic tikai zinātniskas izpētes nolūkā, kuru veic ar attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un tās/to vadībā, un par ko Komisija un dalībvalsts vai dalībvalstis, kuras/kuru ūdeņos izpēti veiks, ir informēta iepriekš.
2. Jūras organismus, kas nozvejoti nolūkam, kas precizēts 1. punktā, var pārdot, uzglabāt, izlikt apskatei vai piedāvāt pārdošanai ar noteikumu, ka:
— tie atbilst standartiem, kas noteikti šīs regulas XII pielikumā, un tirdzniecības standartiem, kas pieņemti, ievērojot Padomes 1992. gada 17. decembra Regulas (EEK) Nr. 3759/92 par zivsaimniecības un ūdenssaimniecības produktu tirgus kopēju organizāciju ( 22 ) 2. pantu, vai
— tos tieši pārdod nolūkam, kas nav patēriņš cilvēku uzturā.
44. pants
Mākslīga krājumu atjaunošana un pārvietošana
1. Šo regulu nepiemēro zvejas operācijām, ko veic tikai nolūkā mākslīgi atjaunot krājumus vai pārvietot jūras organismus un ko veic ar attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un tās/to vadībā. Ja krājumu mākslīgo atjaunošanu vai pārvietošanu veic citas dalībvalsts vai dalībvalstu ūdeņos, tad Komisija un visas iesaistītās dalībvalstis tiek informētas iepriekš.
2. Jūras organismus, kas nozvejoti nolūkam, kurš precizēts šā panta 1. punktā, un pēc tam dzīvi ielaisti atpakaļ jūrā, var pārdot, uzglabāt, izlikt apskatei vai piedāvāt pārdošanai ar noteikumu, ka tiek ievēroti tirdzniecības standarti, kas pieņemti, ievērojot Regulas (EEK) Nr. 3759/92 2. pantu.
VIII SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
45. pants
1. Ja jūras organismu krājumu saglabāšanas nolūkā ir nekavējoties jārīkojas, tad Komisija var atkāpjoties no šīs regulas vai, izmantojot to kā papildu pasākumu, paredzēt jebkurus vajadzīgos pasākumus saskaņā ar kārtību, kas noteikta 48. pantā.
2. Ja dažu sugu vai zvejas vietu saglabāšana ir nopietni apdraudēta un ja jebkura kavēšanās izraisītu kaitējumu, ko būtu grūti labot, tad dalībvalsts var veikt piemērotus nediskriminējošus saglabāšanas pasākumus attiecībā uz ūdeņiem, uz kuriem attiecas tās jurisdikcija.
3. Pasākumus, kas minēti 2. punktā, kopā ar paskaidrojumu paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, tiklīdz tie ir paredzēti.
10 darba dienu laikā pēc tāda paziņojuma saņemšanas Komisija apstiprina minētos pasākumus vai arī pieprasa tos atcelt vai grozīt. Komisijas lēmumu nekavējoties paziņo dalībvalstīm.
Dalībvalstis var paziņot Komisijas lēmumu Padomei 10 darba dienu laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas.
Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu, mēneša laikā var pieņemt atšķirīgu lēmumu.
46. pants
1. Dalībvalstis var veikt pasākumus krājumu saglabāšanai un pārvaldībai:
a) attiecībā uz vietējiem krājumiem, kas ir vienīgi attiecīgās dalībvalsts interesēs, vai
b) nosacījumu vai sīki izstrādātu pasākumu veidā, kuru mērķis ir ar tehniskiem līdzekļiem ierobežot nozveju:
i) papildinot tos, kas noteikti Kopienas tiesību aktos par zvejniecību, vai
ii) izvirzot stingrākas prasības par tām, kas noteiktas minētajos tiesību aktos,
ar noteikumu, ka tādus pasākumus piemēro tikai zvejas kuģiem, kuri kuģo zem attiecīgās dalībvalsts karoga un ir reģistrēti Kopienā, vai personām, kuras reģistrētas attiecīgajā dalībvalstī attiecībā uz zvejas darbībām, ko neveic zvejas kuģis.
2. Komisiju informē, dodot tai laiku iesniegt savus vērojumus, par jebkuru plānu ieviest vai grozīt valsts tehniskos pasākumus.
Ja Komisija to pieprasa viena mēneša laikā pēc tāda paziņojuma, tad attiecīgā dalībvalsts aptur plānoto pasākumu stāšanos spēkā, līdz paiet trīs mēneši pēc minētā paziņojuma, tā lai Komisija minētajā laikposmā varētu nolemt, vai attiecīgie pasākumi atbilst 1. punkta noteikumiem.
Ja Komisija pieņem lēmumu, ko paziņo visām dalībvalstīm, ka plānotais pasākums neatbilst 1. punkta noteikumiem, tad attiecīgā dalībvalsts nedrīkst to ieviest, neizdarot tajā vajadzīgos grozījumus.
Attiecīgā dalībvalsts pēc vajadzīgo grozījumu izdarīšanas nekavējoties informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par pieņemtajiem pasākumiem.
3. Dalībvalstis pēc pieprasījuma paziņo Komisijai visus datus, kas vajadzīgi, lai novērtētu, vai to valsts tehniskie pasākumi atbilst 1. punkta noteikumiem.
4. Pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc jebkuras dalībvalsts lūguma jautājums par to, vai kāds valsts tehniskais pasākums, ko piemēro kāda dalībvalsts, atbilst šā panta 1. punktam, var tikt apspriests un uz to var attiecināt lēmumu, ko pieņem saskaņā ar kārtību, kura noteikta 48. pantā. Ja pieņem tādu lēmumu, tad piemēro 2. punkta trešo un ceturto daļu.
5. Pasākumus, kas attiecas uz zvejošanu no krasta, attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai tikai informācijas nolūkā.
▼M12 —————
48. pants
Sīki izstrādātus noteikumus šīs regulas ieviešanai pieņem saskaņā ar kārtību, kas noteikta Regulas (EEK) Nr. 3760/92 18. pantā. Minētie noteikumi var ietvert, inter alia:
— tehniskos noteikumus diegu biezuma noteikšanai,
— tehniskos noteikumus tīkla acu izmēra noteikšanai,
— noteikumus attiecībā uz paraugu ņemšanu,
— to ierīču sarakstus un tehniskos aprakstus, ko drīkst piestiprināt pie tīkliem,
— tehniskos noteikumus dzinēja jaudas mērīšanai,
— tehniskos noteikumus attiecībā uz kvadrātveida acu linumu,
— tehniskos noteikumus attiecībā uz linuma materiāliem,
— grozījumus noteikumos par tīkla acu kombināciju izmantošanu.
49. pants
Šādus Regulas (EK) Nr. 894/97 pantus un pielikumus atceļ no 2000. gada 1. janvāra:
— 1. līdz 10. pantu,
— 12. līdz 17. pantu,
— I līdz VII pielikumu.
Atsauces uz minēto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās jālasa saskaņā ar korelācijas tabulu, kas dota XV pielikumā.
Jūras organismu zinātniskie nosaukumi, kas īpaši minēti šajā regulā, ir izklāstīti XIV pielikumā.
50. pants
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2000. gada 1. janvāra, izņemot 32. panta 3. punktu un 47. pantu, ko piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
VELKAMIE ZVEJAS RĪKI: 1. un 2. reģions, izņemot Skageraku un Kategatu
Linuma acu izmēru diapazoni, mērķa sugas un prasītās nozvejas procentuālās daļas, kas piemērojamas, izmantojot vienu linuma acu izmēra diapazonu
|
Mērķa sugas |
Linuma acu izmēru diapazons (milimetros) |
||||||||||
|
< 16 |
16 līdz 31 |
32 līdz 54 |
55 līdz 69 |
70 līdz 79 |
80 līdz 99 |
≥ 100 |
|||||
|
Minimālā mērķa sugu procentuālā daļa |
|||||||||||
|
95 |
60 |
30 |
90/60 (4) |
90 |
35 |
30 |
70 |
Nav |
|||
|
Tūbītes (Ammodytidae) (1) |
× |
× |
× |
× |
× |
× |
× |
||||
|
Tūbītes (Ammodytidae) (2) |
× |
× |
× |
× |
× |
× |
|||||
|
Esmarka menciņa (Trisopterus esmarkii) |
× |
× |
× |
× |
× |
× |
|||||
|
Salakas (Atherina spp. un Osmerus spp.) |
× |
× |
× |
× |
× |
× |
|||||
|
Menciņa (Trisopterus minutus) |
× |
× |
× |
× |
× |
× |
|||||
|
Sudrabainā menca (Gadus argenteus) |
× |
× |
× |
× |
× |
× |
|||||
|
Cepolas (Cepolidae) |
× |
× |
× |
× |
× |
× |
|||||
|
Brētliņa (Sprattus sprattus) |
× |
× |
× |
× |
× |
× |
|||||
|
Zutis (Anguilla anguilla) |
× |
× |
× |
× |
× |
× |
|||||
|
Anšovs (Engraulis encrasicholus) |
× |
× |
× |
× |
× |
× |
|||||
|
Putasu (Micromesistius poutassou) |
× |
× |
× |
× |
× |
× |
|||||
|
Argentīnas (Argentinidae) |
× |
× |
× |
× |
× |
× |
|||||
|
Sardīne (Sardina pilchardus) |
× |
× |
× |
× |
× |
× |
|||||
|
Garneles (Pandalus montagui, Crangon spp., Palaemon spp.) |
× |
× |
× |
× |
× |
× |
× |
||||
|
Makreles (Scomber spp.) |
Ø |
× |
× |
× |
× |
× |
× |
||||
|
Stavridas (Trachurus spp.) |
× |
× |
× |
× |
× |
||||||
|
Siļķe (Clupea harengus) |
× |
× |
× |
× |
× |
||||||
|
Kalmāri (Loliginidae, Ommastrephidae) |
Ø |
× |
× |
× |
× |
× |
|||||
|
Vējzivis (Belone spp.) |
Ø |
× |
× |
× |
× |
× |
|||||
|
Franču menca (Trisopterus luscus) |
Ø |
× |
× |
× |
× |
× |
|||||
|
Garneles (Pandalus spp., Parapenaeus longirostris) |
Ø |
× |
× |
× |
× |
× |
|||||
|
Jūraszutis (Conger conger) |
Ø ÿ |
× |
× |
× |
× |
||||||
|
Drakonzivis (Trachinidae) |
Ø ÿ |
× |
× |
× |
× |
||||||
|
Jūras gailīši (Triglidae) |
ÿ |
× |
× |
× |
× |
||||||
|
Astoņkājis (Octopus vulgaris) |
Ø ÿ |
× |
× |
× |
× |
||||||
|
Omāri (Galatheidae) |
Ø ÿ |
× |
× |
× |
× |
||||||
|
Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) |
Ø ÿ |
× |
× |
× |
× |
||||||
|
Jūrasmēle (Solea vulgaris) |
Ø ÿ |
× |
× |
||||||||
|
Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa) |
Ø ÿ |
× |
× |
||||||||
|
Heks (Merluccius merluccius) |
Ø ÿ |
× |
× |
||||||||
|
Smilšplekstes (Lepidorhombus spp.) |
Ø ÿ |
× |
× |
||||||||
|
Merlangs (Merlangius merlangus) |
Ø ÿ |
× |
× |
||||||||
|
Gludais rombs (Scophthalmus rhombus) |
Ø ÿ |
× |
× |
||||||||
|
Pollaks (Pollachius pollachius) |
Ø ÿ |
× |
× |
||||||||
|
Limanda jeb gludā plekste (Limanda limanda) |
Ø ÿ |
× |
× |
||||||||
|
Sēpija (Sepia officinalis) |
Ø ÿ |
× |
× |
||||||||
|
Jūras asaris (Dicentrarchus labrax) |
Ø ÿ |
× |
× |
||||||||
|
Plekste (Platichthys flesus) |
Ø ÿ |
× |
× |
||||||||
|
Mazmutes plekste (Microstomas kitt) |
Ø ÿ |
× |
× |
||||||||
|
Haizivis (Scyliorhinideae) |
Ø ÿ |
× |
× |
||||||||
|
Sarkanā plekste (Glyptocephalus cynoglossus) |
Ø ÿ |
× |
× |
||||||||
|
Parastā dorija (Zeus faber) |
Ø ÿ |
× |
× |
||||||||
|
Karaliskā vēdekļgliemene (Chlamys opercularis) |
Ø ÿ |
× |
× |
||||||||
|
Daudzkrāsainā gliemene (Chlamys varia) |
Ø ÿ |
× |
× |
||||||||
|
Jūras barbes (Mullidae) |
Ø ÿ |
× |
× |
||||||||
|
Kefales (Mugilidae) |
Ø ÿ |
× |
× |
||||||||
|
Makrūrzivis vai garastes (Nezumia spp., Trachyrhynchus spp., Malococephalus spp.) |
Ø ÿ |
× |
× |
||||||||
|
Matastes (Trichiuridae) |
Ø ÿ |
× |
× |
||||||||
|
Jūrasvelni (Lophiidae) |
Ø ÿ |
× |
× |
||||||||
|
Rajas (Rajidae) |
Ø ÿ |
× |
× |
||||||||
|
Jūraskarūsas (Sparidae) |
Ø ÿ |
× |
× |
||||||||
|
Akmeņplekste (Psetta maxima) |
Ø ÿ |
× |
× |
||||||||
|
Bentiskā asarveidīgā zivs (Caproidae) |
× |
||||||||||
|
Visi pārējie jūras organismi |
× |
||||||||||
|
(1) Ziemeļjūrā no 1. marta līdz 31. oktobrim un visu gadu 1. un 2. reģiona atlikušajā daļā, izņemot Skageraku un Kategatu. (2) Ziemeļjūrā no 1. novembra līdz februāra pēdējai dienai. (3) Nozvejai, kas atrodas uz klāja, jāsastāv no: — vismaz 90 % jebkura divu vai vairāku mērķa sugu maisījuma, vai — vismaz 60 % jebkuras mērķa sugas un ne vairāk kā 5 % jebkura mencas, pikšas un saidas maisījuma un ne vairāk kā 15 % jebkura tādu sugu maisījuma, kas atzīmētas ar simbolu “Æ”. (4) Nozvejai, kas atrodas uz klāja, jāsastāv no: — vismaz 90 % jebkura divu vai vairāku mērķa sugu maisījuma, vai — vismaz 60 % jebkuras mērķa sugas un ne vairāk kā 5 % jebkura mencas, pikšas un saidas maisījuma un ne vairāk kā 15 % jebkura tādu sugu maisījuma, kas atzīmētas ar simbolu “ÿ”. (5) Noteikumi attiecībā uz to siļķu nozvejas ierobežojumiem, ko drīkst turēt uz klāja un kas iegūtas ar tīkliem ar 16 līdz 31 mm linuma acu izmēru, ir izklāstīti Kopienas tiesību aktos, nosakot dažiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām kopējo pieļaujamo nozveju un dažus nosacījumus, ar kuriem tos drīkst zvejot. |
|||||||||||
II PIELIKUMS
VELKAMIE ZVEJAS RĪKI: 3. reģions, izņemot ICES IXa nodalījumu uz austrumiem no 70° 23′48″ rietumu garuma
Linuma acu izmēru diapazoni, mērķa sugas un prasītās nozvejas procentuālās daļas, kas piemērojamas, izmantojot vienu linuma acu izmēra diapazonu
|
Mērķa sugas |
Linuma acu izmēru diapazons (milimetros) |
|||||||
|
16 līdz 31 |
32 līdz 54 |
55 līdz 59 |
60 līdz 69 |
≥ 70 |
||||
|
Minimālā mērķa sugu procentuālā daļa |
||||||||
|
50 % |
90 % |
90 % |
30 % |
70 % |
70 % |
Nav |
||
|
Tūbītes (Ammodytidae) |
× |
× |
× |
× |
× |
|||
|
Esmarka menciņa (Trisopterus esmarkii) |
× |
× |
× |
× |
× |
|||
|
Brētliņa (Sprattus sprattus) |
× |
× |
× |
× |
× |
|||
|
Zutis (Anguilla anguilla) |
× |
× |
× |
× |
× |
|||
|
Anšovs (Engraulis encrasicholus) |
× |
× |
× |
× |
× |
|||
|
Salaka (Atherina spp. un Osmerus spp.) |
× |
× |
× |
× |
× |
|||
|
Mazā menca (Trisopterus minutus) |
× |
× |
× |
× |
× |
|||
|
Sudrabainā menca (Gadus argenteus) |
× |
× |
× |
× |
× |
|||
|
Cepolas (Cepolidae) |
× |
× |
× |
× |
× |
|||
|
Sardīne (Sardina pilchardus) |
× |
× |
× |
× |
× |
|||
|
Peldošais krabis (Polybius henslowi) |
× |
× |
× |
× |
× |
|||
|
Garneles (Pandalus montagui, Crangon spp., Palaemon spp.) |
× |
× |
× |
× |
× |
× |
× |
|
|
Makreles (Scomber spp.) |
× |
× |
× |
× |
||||
|
Stavridas (Trachurus spp.) |
× |
× |
× |
× |
||||
|
Siļķe (Clupea harengus) |
× |
× |
× |
× |
||||
|
Putasu (Micromesistius poutassou) |
× |
× |
× |
× |
||||
|
Argentīnas (Argentinidae) |
× |
× |
× |
× |
||||
|
Kalmāri (Loliginidae, Ommastrephidae) |
× |
× |
× |
× |
||||
|
Vējzivis (Belone spp.) |
× |
× |
× |
× |
||||
|
Menciņas (Trisopterus spp.) |
× |
× |
× |
× |
||||
|
Īsspuru jūrasmēle (Dicologoglossa cuneata) |
× |
× |
× |
× |
||||
|
Ziemeļgarneles (Pandalus spp.) |
× |
× |
× |
× |
× |
|||
|
Breksis (Bramidae, Berycidae) |
× |
× |
× |
|||||
|
Jūraszutis (Conger conger) |
× |
× |
× |
|||||
|
Jūraskarūsa (Sparidae, izņemot Spondyliosoma cantharus) |
× |
× |
× |
|||||
|
Skorpēnzivis (Scorpaenidae) |
× |
× |
× |
|||||
|
Jūrasmēle (Microchirus azevia, Microchirus variegatus) |
× |
× |
× |
|||||
|
Diegspuru vēdzele (Phycis spp.) |
× |
× |
||||||
|
Drakonzivis (Trachinidae) |
× |
× |
× |
|||||
|
Jūras gailīši (Triglidae) |
× |
× |
× |
|||||
|
Smarīdas (Centracanthidae) |
× |
× |
× |
|||||
|
Astoņkājis (Octopus vulgaris, Eledone cirrosa) |
× |
× |
× |
|||||
|
Gubolovijes (Labridae) |
× |
× |
× |
|||||
|
Garneles (Aristeus antennatus, Aristaeomorpha foliacea, Parapenaeus longirostris) |
× |
× |
× |
|||||
|
Sēpija (Sepia officinalis) |
× |
× |
||||||
|
Makrūrzivis vai garastes (Malococephalus spp., Nezumia spp., Trachyrhynchus spp.) |
× |
× |
||||||
|
Haizivis (Scyliorhinidae) |
s |
× |
× |
|||||
|
Parastā mora (Mora moro) |
× |
× |
||||||
|
Omāri (Galatheidae) |
× |
× |
||||||
|
Parastā dorija (Zeus faber) |
× |
× |
||||||
|
Jūras barbes (Mullidae) |
× |
× |
||||||
|
Bentiskā asarveidīgā zivs (Caproidae) |
× |
|||||||
|
Visi pārējie jūras organismi |
× |
|||||||
III PIELIKUMS
VELKAMIE ZVEJAS RĪKI: ICES IXa zona uz austrumiem no 7° 23′48″ rietumu garuma
Linuma acu izmēru diapazoni, mērķa sugas un prasītās nozvejas procentuālās daļas, kas piemērojamas, izmantojot vienu linuma acu izmēra diapazonu
|
Mērķa sugas |
Linuma acu izmēru diapazons (milimetros) |
|
|
40 līdz 54 |
≥ 55 |
|
|
Minimālā mērķa sugu procentuālā daļa |
||
|
60 % (1) |
Nav |
|
|
Kefales (Mugilidae) |
× |
× |
|
Jūraskarūsas (Sparidae)w |
× |
× |
|
Jūras barbes (Mullidae) |
× |
× |
|
Jūras gailīši (Triglidae) |
× |
× |
|
Drakonzivis (Trachinidae) |
× |
× |
|
Gubolovijes (Labridae) |
× |
× |
|
Diegspuru vēdzeles (Phycis spp.) |
× |
× |
|
Īsspuru jūrasmēle (Dicologoglossa cuneata) |
× |
× |
|
Plankumainā plekste (Citharus linguatula) |
× |
× |
|
Jūraszutis (Conger conger) |
× |
× |
|
Squilla mantis garneles |
× |
× |
|
Garneles (Parapenaeus longirostris, Pandalus spp.) |
× |
× |
|
Kalmāri (Ommastrephidae, Loliginidae Alloteuthis spp.) |
× |
× |
|
Astoņkājis (Octopus vulgaris) |
× |
× |
|
Sēpijas (Sepia spp.) |
× |
× |
|
Makreles (Scomber spp.) |
× |
× |
|
Stavridas (Trachurus spp.) |
× |
× |
|
Putasu (Micromesistius poutassou) |
× |
× |
|
Zutis (Anguilla anguilla) |
× |
× |
|
Salakas (Atherina spp., Osmerus spp.) |
× |
× |
|
Vējzivis (Belone spp.) |
× |
× |
|
Visi pārējie jūras organismi |
× |
|
|
(1) Jebkurš maisījums no citām sugām, kas minētas XII pielikumā un kas tiek turētas uz klāja, nedrīkst pārsniegt 10 % no tās kopējās nozvejas svara, kas tiek turēta uz klāja. |
||
IV PIELIKUMS
VELKAMIE ZVEJAS RĪKI – Skageraks un Kategats
Linuma acu izmēru diapazoni, zvejojamās sugas un prasītās nozvejas procentuālais daudzums, kas piemērojams, izmantojot vienu linuma acu izmēra diapazonu
|
Suga |
Linuma acu izmēru diapazons (mm) |
|||||||
|
< 16 |
16–31 |
32–69 |
35–69 |
70–89 (5) |
≥ 90 |
|||
|
Zvejojamo sugu minimālais procentuālais daudzums |
||||||||
|
50 % (6) |
50 % (6) |
20 % (6) |
50 % (6) |
20 % (6) |
20 % (7) |
30 % (8) |
nav |
|
|
Tūbīte (Ammodytidae) (3) |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
Tūbīte (Ammodytidae) (4) |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||
|
Esmarka menca (Trisopterus esmarkii) |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||
|
Putasu (Micromesistius poutassou) |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||
|
Jūras drakons (Trachinus draco) (1) |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||
|
Gliemji (izņemot Sepia) (1) |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||
|
Vējzivs (Belone belone) (1) |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||
|
Parastais jūras gailītis (Eutrigla gurnardus) (1) |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||
|
Argentīna (Argentina spp.) |
X |
X |
X |
X |
X |
|||
|
Brētliņa (Sprattus sprattus) |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||
|
Zutis (Anguilla Anguilla) |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||
|
Parastā garnele (Crangon spp., Palaemon adspersus) (1) |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||
|
Makrele (Scomber spp.) |
X |
X |
X |
|||||
|
Stavrida (Trachurus spp.) |
X |
X |
X |
|||||
|
Siļķe (Clupea harengus) |
X |
X |
X |
|||||
|
Ziemeļu garnele (Pandalus borealis) |
X |
X |
X |
|||||
|
Parastā garnele (Crangon spp., Palaemon adspersus) (2) |
X |
X |
X |
|||||
|
Merlangs (Merlangius merlangus) |
X |
X |
||||||
|
Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) |
X |
X |
||||||
|
Visi pārējie jūras organismi |
X |
|||||||
|
(1) Tikai četru jūdžu robežās no pamatlīnijām. (2) Ārpus četru jūdžu robežām no pamatlīnijām. (3) No 1. marta līdz 31. oktobrim Skagerakā un no 1. marta līdz 31. jūlijam Kategatā. (4) No 1. novembra līdz februāra pēdējai dienai Skagerakā un no 1. augusta līdz februāra pēdējai dienai Kategatā. (5) Ja tiek izmantots šis linuma acu izmēra diapazons, āmis ir veidots no kvadrātveida acu linuma ar šķirotājrežģi saskaņā ar šīs regulas XIVa pielikumu. (6) Nozveja, kas paturēta uz kuģa, sastāv no ne vairāk par 10 % no mencu, pikšu, heku, jūras zeltplekstu, sarkano plekstu, mazmutes plekstu, jūrasmēļu, akmeņplekstu, gludo rombu, plekstu, makreļu, megrimu, merlangu, limandu, saidu, Norvēģijas omāru un omāru jebkādā sajaukumā. (7) Nozveja, kas paturēta uz kuģa, sastāv no ne vairāk par 50 % no mencu, pikšu, heku, jūras zeltplekstu, sarkano plekstu, mazmutes plekstu, jūrasmēļu, akmeņplekstu, gludo rombu, plekstu, siļķu, makreļu, megrimu, limandu, saidu, Norvēģijas omāru un omāru jebkādā sajaukumā. (8) Nozveja, kas paturēta uz kuģa, sastāv no ne vairāk par 60 % no mencu, pikšu, heku, jūras zeltplekstu, sarkano plekstu, mazmutes plekstu, jūrasmēļu, akmeņplekstu, gludo rombu, plekstu, megrimu, merlangu, limandu, saidu un omāru jebkādā sajaukumā. |
||||||||
V PIELIKUMS
VELKAMIE ZVEJAS RĪKI: 4., 5. un 6. reģions
A. 4. un 5. reģions
|
Sugas |
Linuma acu izmēru diapazons (milimetros) |
||
|
20 līdz 39 |
40 līdz 64 |
≥ 65 |
|
|
Minimālā mērķa sugu procentuālā daļa |
|||
|
50 % |
80 % |
Nav |
|
|
Bopsa (svītraine) (Boops boops) |
* |
* |
* |
|
Sardīne (Sardina pilchardus) |
* |
* |
* |
|
Makreles (Scomber spp.) |
* |
* |
|
|
Stavridas (Trachurus spp.) |
* |
* |
|
|
Visi pārējie jūras organismi |
* |
||
B. 6. reģions
|
Sugas |
Linuma acu izmēru diapazons (milimetros) |
|
|
45 līdz 50 |
≥ 100 |
|
|
Minimālā mērķa sugu procentuālā daļa |
||
|
30 % |
Nav |
|
|
Garneles (Penaeus subtilis, Penaeus brasiliensis, Xiphopenaeus kroyeri) |
* |
* |
|
Visi pārējie jūras organismi |
* |
|
VI PIELIKUMS
NOSTIPRINĀTIE ZVEJAS RĪKI: 1. un 2. reģions
|
Suga |
Acu izmērs |
|||||
|
10 — 30 mm |
50 — 70 mm |
90 — 99 mm |
100 — 119 mm |
120 — 219 mm |
≥ 220 mm |
|
|
Sardīne (Sardina pilchardus) |
* |
* |
* |
* |
* |
* |
|
Zutis (Anguilla anguilla) |
* |
* |
* |
* |
* |
* |
|
Brētliņa (Sprattus sprattus) |
* |
* |
* |
* |
* |
* |
|
Stavrida (Trachurus spp.) |
* |
* |
* |
* |
* |
|
|
Siļķe (Clupea harengus) |
* |
* |
* |
* |
* |
|
|
Makrele (Scomber spp.) |
* |
* |
* |
* |
* |
|
|
Jūras barbes (Mullidae) |
* |
* |
* |
* |
* |
|
|
Vējzivs (Belone spp.) |
* |
* |
* |
* |
* |
|
|
Jūras asaris (Dicentrarchus labrax) |
* |
* |
* |
* |
||
|
Kefales (Mugilidae) |
* |
* |
* |
* |
||
|
Mazā kaķu haizivs (Scyliorhinus canicula) |
* |
* |
* |
* |
||
|
Gludā plekste (Limanda limanda) |
* (1) |
* |
* |
* |
||
|
Pikša (Melanogrammus aeglefinus) |
* |
* |
* |
|||
|
Merlangs (Merlangius merlangus) (2) |
* (1) |
* |
* |
* |
||
|
Plekste (Platichthys flesus) |
* (1) |
* |
* |
* |
||
|
Jūras mēle (Solea vulgaris) |
* (1) |
* |
* |
* |
||
|
Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa) |
* |
* |
* |
|||
|
Sēpija (Sepia officinalis) |
* |
* |
* |
|||
|
Menca (Gadus morhua) |
* |
* |
||||
|
Pollaks (Pollachius pollachius) (3) |
* |
* |
||||
|
Jūras līdaka (Molva molva) |
* |
* |
||||
|
Saida (Pollachius virens) |
* |
* |
||||
|
Heks (Merluccius merluccius) (3) |
* |
* |
||||
|
Dzeloņu haizivs (Squalus acanthias) |
* |
* |
||||
|
Lielā kaķu haizivs (Scyliorhinus stellaris) |
* |
* |
||||
|
Megrims (Lepidorhombus spp.) |
* |
* |
||||
|
Zaķzivs (Cyclopterus lumpus) |
* |
* |
||||
|
Visi pārējie jūras organismi |
* (4) |
|||||
|
(1) Piemēro tikai ICES VIId un IIIa rajonā un Ziemeļjūrā. (2) ICES VIIe rajonā minimālais izmērs ir 90 mm. (3) ICES VIId un VIIe rajonā minimālais izmērs ir 110 mm. (4) Jūrasvelnu (Lophius spp.) lomam, kas nozvejots ICES VI un VII apakšapgabalā un atrodas uz klāja, pārsniedzot uz klāja 30 % no kopējā loma no minētajiem apgabaliem, jābūt iegūtam ar minimālo linuma acu izmēru 250 mm vai vairāk. |
||||||
VII PIELIKUMS
NOSTIPRINĀTIE ZVEJAS RĪKI: 3. reģions
|
/ Linuma acu izmērsSugas |
< 40 mm |
40 līdz 49 mm |
50 līdz 59 mm |
60 līdz 79 mm |
80 līdz 99 mm |
≥ 100 mm |
|
Sardīne (Sardina pilchardus) |
× |
× |
× |
× |
× |
× |
|
Garneles (Palaemon spp.) |
× |
× |
× |
× |
× |
× |
|
Jūras junkers (Coris julis) |
× |
× |
× |
× |
× |
× |
|
Bopsa (svītraine) (Boops boops) |
× |
× |
× |
× |
× |
× |
|
Garneles (Palaemon spp.) |
× |
× |
× |
× |
× |
|
|
Squilla mantis garneles |
× |
× |
× |
× |
× |
|
|
Jūras barbes (Mullidae) |
× |
× |
× |
× |
× |
|
|
Īsspuru jūrasmēle (Dicologoglossa cuneata) |
× |
× |
× |
× |
× |
|
|
Gubolovijes (Labridae) |
× |
× |
× |
× |
× |
|
|
Stavridas (Trachurus spp.) |
× |
× |
× |
× |
||
|
Makreles (Scomber spp.) |
× |
× |
× |
× |
||
|
Franču menca (Trisopterus luscus) |
× |
× |
× |
× |
||
|
Sēpija (Sepia officinalis) |
× |
× |
× |
× |
||
|
Jūras gailīši (Triglidae) |
× |
× |
× |
× |
||
|
Jūraskarūsas (Sparidae) |
× |
× |
× |
|||
|
Skorpēnzivis (Scorpaenidae) |
× |
× |
× |
|||
|
Īsspuru jūrasmēle (Mirochirus acevia) |
× |
× |
× |
|||
|
Īsspuru kalmāri (Ommatostrephidae) |
× |
× |
× |
|||
|
Jūraszutis (Conger conger) |
× |
× |
× |
|||
|
Diegspuru vēdzeles (Phycis spp.) |
× |
× |
× |
|||
|
Gludais rombs (Scophtalmus rhombus) |
× |
× |
× |
|||
|
Drakonzivis vai drakonzivju dzimta (Trachinidae) |
× |
× |
× |
|||
|
Smarīdas (Centracanthidae) |
× |
× |
× |
|||
|
Jūras asaris (Dicentrarchus labrax) |
× |
× |
||||
|
Merlangs (Merlangius merlangus) |
× |
× |
||||
|
Akmeņplekste (Psetta maxima) |
× |
× |
||||
|
Pollaks (Pollachius pollachius) |
× |
× |
||||
|
Plekstes (Pleuronectidae) |
× |
× |
||||
|
Jūrasmēle (Solea vulgaris) (1) |
× |
|||||
|
Heks (Merluccius merluccius) (1) |
× |
|||||
|
Visi pārējie jūras organismi (2) |
× |
|||||
|
(1) ICES VIIIc un IX zonā minimālais linuma acu izmērs būs 60 mm. Tomēr no 1999. gada 31. decembra minimālais linuma acu izmērs būs 80 līdz 90 mm. (2) Jūrasvelnu (Lophius spp.) lomam, kas atrodas uz klāja, pārsniedzot 30 % no kopējā loma uz klāja, jābūt iegūtam ar minimālo linuma acu izmēru 220 mm vai vairāk. |
||||||
VIII PIELIKUMS
Atļautās linuma acu izmēra diapazonu kombinācijas 1. un 2. reģionam, izņemot Skageraku un Kategatu
|
Milimetrai |
|
|
< 16 + 16 līdz 31 |
|
|
16 līdz 31 + 32 līdz 54 |
|
|
16 līdz 31 + 70 līdz 79 |
|
|
16 līdz 31 + 80 līdz 99 |
|
|
16 līdz 31 + ≥ 100 |
|
|
32 līdz 54 + 70 līdz 79 |
|
|
32 līdz 54 + 80 līdz 99 |
|
|
32 līdz 54 + ≥ 100 |
|
|
70 līdz 79 + 80 līdz 99 |
|
|
70 līdz 79 + ≥ 100 |
|
|
70 līdz 79 + ≥ 100 |
IX PIELIKUMS
Atļautās linuma acu izmēra diapazonu kombinācijas 3. reģionam, izņemot ICES IXa zonu uz austrumiem no 7° 23′ 48′′ rietumu garuma
|
Milimetrai |
|
|
16 līdz 31 + 32 līdz 54 |
|
|
16 līdz 31 + ≥ 70 |
|
|
32 līdz 54 + ≥ 70 |
|
|
55 līdz 59 + ≥ 70 |
|
|
60 līdz 69 + ≥ 70 |
X PIELIKUMS
A. NOTEIKTU TĪKLA ACU IZMĒRU KOMBINĀCIJU IZMANTOŠANAS NOSACĪJUMI 1. UN 2. REĢIONĀ, IZŅEMOT SKAGERAKU UN KATEGATU.
1. Acs izmēru kombinācija: no 16 līdz 31 mm + ≥ 100 mm.
Uz klāja paturētais vai izkrautais loms sastāv vismaz no 20 % jebkura garneļu un klinšu garneļu sajaukuma (Pandalus montagui, Crangon spp. un Palaemon spp.).
2. Acu izmēru kombinācija: no 32 līdz 54 mm + > = 100 mm.
Uz klāja paturētajā vai izkrautajā lomā ir vismaz 20 % jebkāda garneļu un ziemeļgarneļu sajaukuma (Crangon spp., Pandalus spp., Palaemon spp., Parapenaeus longirostris),
vai
uz klāja paturētajā vai izkrautajā lomā ir vismaz 50 % jebkāda to jūras organismu sajaukuma, kas norādīti I pielikumā kā zvejojamās sugas, ja tīkla acu izmēri ir no 32 līdz 54 mm, izņemot garneles un ziemeļgarneles (Crangon spp., Pandalus spp., Palaemon spp., Parapenaeus longirostris), un ne vairāk kā 15 % jebkāda to sugu sajaukuma, kas I pielikumā atzīmētas ar simbolu “y”.
3. Acu izmēru kombinācija: no 70 līdz 79 mm + > = 100 mm.
Uz klāja paturētajā vai izkrautajā lomā ir vismaz 10 % jebkāda to jūras organismu sajaukuma, kas norādīti I pielikumā kā zvejojamās sugas, ja tīkla acu izmēri ir no 70 līdz 79 mm.
4. Acs izmēru kombinācija: no 80 līdz 99 mm + ≥ 100 mm.
Uz klāja paturētais vai izkrautais loms sastāv no vismaz 45 % jebkāda to jūras organismu sajaukuma, kas norādīti I pielikumā kā zvejojamās sugas acs izmēriem no 80 līdz 99 mm.
B. NOTEIKTU TĪKLA ACU IZMĒRU KOMBINĀCIJU IZMANTOŠANAS NOSACĪJUMI SKAGERAKĀ UN KATEGATĀ.
Acu izmēru kombinācija < = 89 mm + > = 90 mm.
Uz klāja paturētajā vai izkrautajā lomā ir vismaz 10 % jebkāda to jūras organismu sajaukuma, kas norādīti IV pielikumā kā zvejojamās sugas, ja tīkla acu izmēri ir no 70 līdz 89 mm.
XI PIELIKUMS
A. NOTEIKTU TĪKLA ACU IZMĒRU KOMBINĀCIJU IZMANTOŠANAS NOSACĪJUMI 3. REĢIONĀ, IZŅEMOT ICES IXa RAJONU UZ AUSTRUMIEM NO 7° 23′ 48″ RIETUMU GARUMA.
1. Acu izmēru kombinācija: no 16 līdz 31 mm + > = 70 mm.
Uz klāja paturētajā vai izkrautajā lomā ir vismaz 40 % jebkāda garneļu (Pandalus montagui, Crangon spp. un Palaemon spp) un peldošo krabju sajaukuma,
vai
uz klāja paturētajā vai izkrautajā lomā ir vismaz 70 % jebkāda to jūras organismu sajaukuma, kas norādīti II pielikumā kā zvejojamās sugas, ja tīkla acu izmēri ir no 16 līdz 31 mm, izņemot garneles (Pandalus montagui, Crangon spp. un Palaemon spp.) un peldošos krabjus.
2. Acu izmēru kombinācija: no 32 līdz 54 mm + > = 70 mm.
Uz klāja paturētajā vai izkrautajā lomā ir vismaz 70 % jebkāda to jūras organismu sajaukuma, kas norādīti II pielikumā kā zvejojamās sugas, ja tīkla acu izmēri ir no 32 līdz 54 mm, izņemot garneles un ziemeļgarneles (Pandalus spp., Crangon spp. un Palaermon spp.).
3. Acu izmēru kombinācija: 55 līdz 59 mm + > = 70 mm.
Uz klāja paturētajā vai izkrautajā lomā ir vismaz 20 % jebkāda garneļu un ziemeļgarneļu sajaukuma (Pandalus spp., Crangon spp., Palaemon spp., Aristeus antennatus, Aristaeomorpha foliacea, Parapenaeus longirostris),
vai
uz klāja paturētajā vai izkrautajā lomā ir vismaz 60 % jebkāda to jūras organismu sajaukuma, kas norādīti II pielikumā kā zvejojamās sugas, ja tīkla acu izmēri ir no 55 līdz 59 mm, izņemot garneles un ziemeļgarneles (Pandalus spp., Crangon spp., Palaemon spp., Aristeus antennatus, Aristaeomorpha foliacea, Parapenaeus longirostris).
4. Acu izmēru kombinācija: no 60 līdz 69 mm + > = 70 mm.
Uz klāja paturētajā vai izkrautajā lomā ir vismaz 60 % jebkāda to jūras organismu sajaukuma, kas norādīti II pielikumā kā zvejojamās sugas, ja tīkla acu izmēri ir no 60 līdz 69 mm.
B. NOTEIKTU TĪKLA ACU IZMĒRU KOMBINĀCIJU IZMANTOŠANAS NOSACĪJUMI ICES IXa RAJONĀ UZ AUSTRUMIEM NO 7° 23′ 48″ RIETUMU GARUMA.
Acu izmēru kombinācija 40 līdz 54 mm + > = 55 mm.
Uz klāja paturētajā vai izkrautajā lomā ir vismaz 50 % jebkāda to jūras organismu sajaukuma, kas norādīti III pielikumā kā zvejojamās sugas, ja tīkla acu izmēri ir no 40 līdz 54 mm.
XII PIELIKUMS
MINIMĀLIE IZMĒRI
|
Sugas |
Minimālais izmērs |
|
|
līdz 5. reģions, izņemot Skageraku/Kategatu |
Skageraks/Kategats |
|
|
Menca (Gadus morhua) |
35 cm |
30 cm |
|
Pikša (Melanogrammus aeglefinus) |
30 cm |
27 cm |
|
Saida (Pollachius virens) |
35 cm |
30 cm |
|
Pollaks (Pollachius pollachius) |
30 cm |
– |
|
Heks (Merluccius merluccius) |
27 cm |
30 cm |
|
Smilšplekstes (Lepidorhombus spp.) |
20 cm |
25 cm |
|
Jūrasmēles (Solea spp.) |
24 cm |
24 cm |
|
Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa) |
►M6 27 cm ◄ |
27 cm |
|
Merlangs (Merlangius merlangus) |
27 cm |
23 cm |
|
Jūraslīdaka (Molva molva) |
63 cm |
– |
|
Zilā jūraslīdaka (Molva dipterygia) |
70 cm |
– |
|
Jūras asaris (Dicentrarchus labrax) |
36 cm |
– |
|
Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) (1) Norvēģijas omāru astes |
130 (40) mm (1) |
|
|
►M1 Makrele (Scomber spp.) ◄ |
20 cm (2) |
|
|
Siļķe (Clupea harengus) |
20 cm |
18 cm |
|
►M1 Stavrida (Trachurus spp.) ◄ |
15 cm |
|
|
Sardīne (Sardina pilchardus) |
11 cm |
– |
|
Omārs (Homarus gammarus) |
85 mm (3) |
220 (78) mm (1) |
|
Eiropas zirnekļkrabis (Maia squinado) |
120 mm |
– |
|
Vēdekļgliemenes (Chlamys spp.) |
40 mm |
– |
|
Eiropas cietgliemene (Ruditapes decussatus) |
40 mm |
– |
|
►M5 Cietgliemene (Venerupis pullastra) ◄ |
►M5 38 mm ◄ |
– |
|
Manilas gliemene (Venerupis philippinarum) |
35 mm |
|
|
Gliemene (Venus verrucosa) |
40 mm |
– |
|
Cietgliemene (Callista chione) |
6 cm |
|
|
Makstgliemene ►M5 (Ensis spp.) ◄ |
►M5 10 cm ◄ |
|
|
►M6 Atlantijas maktra (Spisula solida) ◄ |
25 mm |
|
|
Donax ģints gliemenes (Donax spp.) |
25 mm |
|
|
Makstgliemene (Pharus legumen) |
65 mm |
|
|
pungliemeži |
45 mm |
– |
|
Astoņkājis (Octopus vulgaris) |
Viss apgabals, izņemot 5. reģiona suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņus: 750 grami 5. reģiona suverenitātē vai jurisdikcijā esošie ūdeņi: 450 grami (ķidāts) |
|
|
▼M7 ————— |
||
|
Langusti (Palinurus spp.) |
►M6 95 mm ◄ |
|
|
Dziļūdens rozā garnele (Parapenaeus longirostris) |
22 mm (čaulas garums) |
|
|
Sugas |
Minimālais izmērs; 1. līdz 5. reģions, izņemot Skageraku/Kategatu |
|
Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) |
Viss apgabals, izņemot 3. reģionu un ICES VIa, VIIa zonu: kopējais garums 85 mm, vairodziņa garums 25 mm |
|
ICES VIa, VIIa: 3. reģions: kopējais garums 70 mm, vairodziņa garums 20 mm |
|
|
Norvēģijas omāru astes |
Viss apgabals, izņemot 3. reģionu un ICES VIa, VIIa: 46 mm |
|
ICES VIa, VIIa; 3. reģions: 37 mm |
|
|
►M1 Makrele (Scomber spp.) ◄ |
Viss apgabals, izņemot Ziemeļjūru: 20 cm |
|
Ziemeļjūra: 30 cm |
|
|
Anšovs (Engraulis encrasicolus) |
Viss rajons, izņemot ICES IXa rajonu uz austrumiem no 7° 23′ 48″ rietumu garuma: 12 cm vai 90 īpatņi kilogramā. ICES IXa rajons uz austrumiem no 7° 23′ 48″ rietumu garuma: 10 cm |
|
Ēdamie krabji (Cancer pagarus) |
1. un 2. reģions uz ziemeļiem no 56° Z: 140 mm |
|
2. reģions uz dienvidiem no 56° Z, izņemot ICES VIId, e, f zonu un ICES IVb, c zonu: 130 mm |
|
|
ICES IVb, c rajons uz dienvidiem no 56°Z: 130 mm, izņemot apgabalu, ko ierobežo šādas koordinātes: punkts 53°28'22″ Z, 0°09'24″ A, Anglijas krastā, taisna līnija, kas savieno šo punktu ar 53°28'22″ Z, 0°22'24″ A, Apvienotās Karalistes 6 jūdžu robeža, un taisna līnija, kas savieno punktu 51°54'06″ Z, 1°30'30″ A ar punktu 51°55'48″ Z, 1°17'00″ A Anglijas krastā, un kur minimālais krastā izkrauto krabju garums ir 115 mm |
|
|
ICES VIId, e, f zonas: 140 mm |
|
|
3. reģions: 130 mm |
|
|
Ķemmīšgliemene (Pecten maximus) |
Viss apgabals, izņemot ICES VIIa uz ziemeļiem no 52° 30′ Z VIId: 100 mm |
|
ICES VIIa uz ziemeļiem no 52° 30′ Z, VIId: 110 mm |
|
(1) Kopējais garums (vairodziņa garums).
(2) 30 cm tikai rūpnieciskiem mērķiem.
(3) No 2002. gada 1. janvāra piemēro vairodziņa garumu 87 mm.
(4) Prasību par minimālo garumu nepiemēro stavridām (Trachurus picturatus), kuras nozvejotas ūdeņos, kas atrodas blakus Azoru salām un ir pakļauti Portugāles suverenitātei vai jurisdikcijai.
XIIa PIELIKUMS
Minimālie izmēri 9. reģionam
|
Suga |
Minimālais izmērs 9. reģionam |
|
Akmeņplekste (Psetta maxima) |
45 cm |
XIII PIELIKUMS
JŪRAS ORGANISMA IZMĒRA MĒRĪŠANA
|
1. |
Jebkuru zivi mēra, kā parādīts 1. zīmējumā, no deguna gala līdz astes spuras galam. |
|
2. |
Norvēģijas omārus mēra, kā parādīts 2. zīmējumā: — kā vairodziņa garumu paralēli viduslīnijai no jebkuras acs dobuma līdz tālākajai vairodziņa malai un/vai — kā kopējo garumu no deguna (izstieptā purna) gala līdz vēderiņa gala posmam, neieskaitot sarus, un/vai — ja runa ir par Norvēģijas omāru astēm: no astes pirmā segmenta priekšējās malas līdz vēderiņa gala posma aizmugurei, neieskaitot sarus. Asti mēra plakaniski, neizstieptu un muguras pusē. |
|
3. |
Omārus ►M6 ————— ◄ no 1. līdz 5. reģiona, izņemot Skageraku/Kategatu, mēra, kā parādīts 3. zīmējumā, kā vairodziņa garumu paralēli viduslīnijai no jebkuras acs dobuma līdz tālākajai vairodziņa malai. |
|
4. |
Omārus no Skageraka vai Kategata mēra, kā norādīts 3. zīmējumā: — kā vairodziņa garumu paralēli viduslīnijai no jebkuras acs dobuma līdz tālākajai vairodziņa malai un/vai — kā kopējo garumu no deguna (izstieptā purna) gala līdz vēderiņa gala posmam, neieskaitot sarus. |
|
5. |
a) Eiropas zirnekļkrabi mēra, kā parādīts 4. A zīmējumā, nosakot čaulas garumu pa viduslīniju no čaulas malas starp rostriem līdz čaulas tālākajai malai; b) ēdamo krabi mēra, kā parādīts 4. B zīmējumā, nosakot maksimālo čaulas platumu, ko mēra perpendikulāri čaulas “priekšas — aizmugures” viduslīnijai. |
|
6. |
Divvāku gliemjus mēra, kā parādīts 5. zīmējumā, pāri čaulas garākajai malai. |
|
7. |
Pungliemežus mēra, kā parādīts 6. zīmējumā, kā čaulas garumu. |
|
8. |
Langustu garumu mēra, kā norādīts 7. zīmējumā, kā čaulas garumu no deguna gala līdz čaulas tālākās šķautnes viduspunktam. |
1. zīmējums
2. zīmējums
3. zīmējums
a) Vairodziņa garums
b) Vispārējais garums
4. A zīmējums
4. B zīmējums
5. zīmējums
6. zīmējums
7. zīmējums
XIV PIELIKUMS
VIETĒJIE UN ZINĀTNISKIE NOSAUKUMI
|
VIETĒJAIS NOSAUKUMS |
ZINĀTNISKAIS NOSAUKUMS |
|
Aukstūdens ziemeļgarnele |
Pandalus montagui |
|
Anšovs |
Engraulis encrasicolas |
|
Jūrasvelni |
Lophiidae |
|
Argentīnas |
Argentinidae |
|
Baltijas garnele |
Palaemon adspersus |
|
Franču menca |
Trisopterus luscus |
|
Lielace tunzivs |
Thunnus obesus |
|
Divvāku gliemji |
Bivalvia |
|
Zilās un sarkanās garneles |
Aristeus antennatus |
|
Zilā jūraslīdaka |
Molva dipterygia |
|
Putasu |
Micromesistius poutassou |
|
Zilā tunzivs |
Thunnus thynnus |
|
Bopsa, svītraine |
Boops boops |
|
Brekši |
Bramidae, Berycidae |
|
Gludais rombs |
Scophthalmus rhombus |
|
Cietgliemenes |
Venerupis pullastra |
|
Gliemene |
Venus verrucosa |
|
Menca |
Gadus morhua |
|
Parastā mora |
Mora moro |
|
Garneles (Pandalus spp) |
Pandalus spp. |
|
Parastās garneles |
Crangon spp. |
|
Jūraszutis |
Conger conger |
|
Langusti |
Palinurus spp. |
|
Sēpijas |
Sepia officinalis, Sepia spp. |
|
Limanda |
Limanda limanda |
|
Dziļūdens rozā garnele |
Parapenaeus longirostris |
|
Haizivis, plankumainās haizivis |
Scyliorhinidae |
|
Donax ģints gliemenes |
Donax spp. |
|
Ēdamie krabji |
Cancer pagurus |
|
Zutis |
Anguilla anguilla |
|
Acainā jūrasmēle |
Microchirus ocellatus |
|
Plekste |
Platichthys flesus |
|
Plekstes |
Pleuronectidae |
|
Diegspuru vēdzeles |
Phycis spp. |
|
Vējzivis |
Belone spp. |
|
Gliemeži |
Gastropoda |
|
Sarkanā milzu garnele |
Aristaeomorpha foliacea |
|
Makrūrzivis vai garastes |
Malococephalus spp., Nezumia spp., Trachyrhynchus spp. |
|
Kefales |
Mugilidae |
|
Parastais jūras gailītis |
Eutrigla gurnardus |
|
Eiropas cietgliemene |
Ruditapes decussatus |
|
Jūras gailīši |
Triglidae |
|
Pikša |
Melanogrammus aeglefinus |
|
Miksīnas |
Myxinidae |
|
Matastes |
Trichiuridae |
|
Heks |
Merluccius merluccius |
|
Ziemeļu cietgliemene |
Mercenaria mercenaria |
|
Siļķe |
Clupea harengus |
|
Stavridas |
Trachurus spp. |
|
Parastā dorija |
Zeus faber |
|
Nēģi |
Petromyzonidae |
|
Mazmutes plekste |
Microstomas kitt |
|
Jūraslīdaka |
Molva molva |
|
Omārs |
Homarus gammarus |
|
Zaķzivs |
Cyclopterus lumpus |
|
Makreles |
Scomber spp., Scomber scombrus |
|
Squilla mantis |
Squilla mantis |
|
Smilšplekstes |
Lepidorhombus spp. |
|
Ziemeļu garnele |
Pandalus borealis |
|
Norvēģijas omārs |
Nephrops norvegicus |
|
Esmarka menciņa |
Trisopterus esmarkus |
|
Astoņkājis |
Octopus vulgaris, Eledone cirrosa |
|
Smarīdas |
Centracanthidae |
|
Dzelkņhaizivis |
Squalus acanthus spp. |
|
Sardīne |
Sardina pilchardus |
|
Jūras zeltplekste |
Pleuronectes platessa |
|
Pollaks |
Pollachius pollachius |
|
Menciņa |
Trisopterus minutus |
|
Franču menca |
Trisopterus luscus |
|
Garneles |
Palaemon spp. |
|
Vēdekļgliemene |
Chlamys opercularis |
|
Jūras junkers |
Coris juris |
|
Austeres |
Ensis spp., Pharus legumen |
|
Cepolas |
Cepolidae |
|
Jūras barbes |
Mullidae |
|
Skorpēnzivis |
Scorpaenidae |
|
Saida |
Pollachius virens |
|
Lasis |
Salmo salar |
|
Laši |
Salmonidae |
|
Tūbītes |
Ammodytidae |
|
Sardīne |
Sardina pilchardus |
|
Ķemmīšgliemenes |
Pecten maximus |
|
Jūras asaris |
Dicentrarchus labrax |
|
Jūraskarūsas |
Sparidae |
|
Taimiņš |
Salmo trutta |
|
Gliemene (Ruditapes philipinarum) |
Ruditapes philipinarum |
|
Garneles |
Penaeus spp. |
|
Sudrabainā menca |
Gadus argenteus |
|
Rajas |
Rajidae |
|
Svītrainā tunzivs |
Katsuwonus pelamis |
|
Salakas |
Atherina spp., Osmerus spp. |
|
Jūrasmēle |
Solea soleavulgaris |
|
Eiropas zirnekļkrabis |
Maja squinado |
|
Plankumainā plekste |
Citharus linguatula |
|
Brētliņa |
Sprattus sprattus |
|
Omāri |
Galatheidae |
|
Kalmāri |
Loliginidae, Ommastrephidae, Alloteuthis spp. |
|
Atlantijas maktra |
Spisula solidissima |
|
Peldošais krabis |
Polybius henslowi |
|
Zobenzivs |
Xiphias gladius |
|
Mainīgā jūrasmēle |
Microchirus variegatus |
|
Tunzivs |
Auxis spp., Euthynnus spp., Katsuwonus spp., Thunnus spp. |
|
Akmeņplekste |
Psetta maxima |
|
Daudzkrāsainās gliemenes |
Chlamys varia |
|
Gliemene |
Venus verrucosa |
|
Īsspuru jūrasmēle |
Dicologoglossa cuneata |
|
Drakonzivis |
Trachinidae |
|
Gliemis |
Buccinum undatum |
|
Merlangs |
Merlangius merlangus |
|
Sarkanā plekste |
Glyptocephalus cynoglossus |
|
Gubolovijes |
Labridae |
|
Dzeltenspuru tunzivs |
Thunnus albacares |
|
Kapross |
Capros aper |
|
Lielā diegspuru vēdzele |
Phycis blennoides |
|
Sarkanasaris |
Sebastes spp. |
|
Sardinella |
Sardinella aurita |
XIVa PIELIKUMS
ŠĶIROTĀJREŽĢA SPECIFIKĀCIJAS
1. Traļus ar pilnu kvadrātveida acu āmi, kura linuma acu izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 70 milimetriem un mazāks par 90 milimetriem, aprīko ar sugu selektīvo režģi. Āmja minimālais garums ir 8 metri. Ir aizliegts izmantot trali, kam ir vairāk par 100 kvadrātveida linuma acīm jebkurā āmja vietā, neskaitot savienojumus vai eģes. Kvadrātveida acu āmi ir prasīts izmantot tikai Skagerakā un Kategatā.
2. Režģim ir taisnstūra forma. Režģa stieņi ir paralēli režģa garenasij. Attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 milimetrus. Ir atļauts izmantot vienu vai vairākas eņģes, lai atvieglotu režģa uzglabāšanu uz tīkla spoles.
3. Režģi tralī ievieto pa diagonāli, augšup un uz aizmuguri, no jebkuras vietas āmja priekšā līdz cilindriskās daļas priekšējam galam. Visas režģa malas ir piestiprinātas pie traļa.
4. Traļa linuma augšējā plātnē ir nenoslēgta zivju izeja, kas tieši savienota ar režģa augšējo daļu. Zivju izejas atvere aizmugurējā daļā ir tikpat plata, cik režģis, un tā ir izgriezta virzienā uz priekšu gar linuma acu rindām abās režģa pusēs.
5. Režģa priekšā ir atļauts piestiprināt konusu, lai novadītu zivis uz traļa apakšpusi un režģi. Minimālais konusa linuma acs izmērs ir 70 milimetri. Minimālais vertikālais atvērums konusā zivju novadīšanai uz režģi ir 15 centimetri. Konusa platums pie režģa ir vienāds ar režģa platumu.
Izmēra un sugu selektīvā traļa shematisks attēls. Tralī iepeldošās zivis caur konusu tiek vadītas virzienā uz traļa apakšpusi un režģi. Lielākās zivis gar režģi izkļūst no traļa, bet mazākas zivis un Norvēģijas omāri izpeld cauri režģim un nokļūst āmī. Pilns kvadrātveida acu āmis labāk nodrošina mazu zivju un mazizmēra Norvēģijas omāru izkļūšanu no zvejas rīka. Zīmējumā attēloto kvadrātveida acu āmi ir prasīts izmantot tikai Skagerakā un Kategatā.
XIVb PIELIKUMS
NOSACĪJUMI ZVEJAI AR KONKRĒTIEM VELKAMIEM ZVEJAS RĪKIEM, KO ATĻAUTS IZMANTOT BISKAJAS LĪCĪ
1. Augšējā kvadrātveida acu paneļa specifikācijas
Panelis ir taisnstūrveida linuma gabals. Ir tikai viens panelis. To nekādā veidā neaizklāj ar iekšējiem vai ārējiem piestiprinājumiem.
2. Paneļa novietojums
Paneli ievieto traļa konusveida daļas pakaļējā gala augšējās plātnes vidū tieši pirms cilindriskās daļas, ko veido pagarinājums un āmis.
Panelis beidzas ne tālāk par 12 linuma acīm no ar roku pieacotu pusacu rindas starp pagarinājumu un traļa konusveida daļas pakaļējo galu.
3. Paneļa izmērs
Panelis ir vismaz 2 metrus garš un vismaz 1 metru plats.
4. Paneļa linums
Linuma acu iekšējais izmērs ir vismaz 100 milimetri. Linuma acis ir kvadrātveida, proti, visas četras paneļa linuma malas krusto visas linuma acu rindas.
Linums ir iestiprināts tā, lai linuma acu rindas būtu paralēlas un perpendikulāras āmja garenasij.
Linums ir izgatavots no viena vijuma auklas. Aukla nav resnāka par 4 milimetriem.
5. Paneļa ievietošana rombveida acu linumā
Visas četras paneļa malas ir atļauts piestiprināt ar savienojuma eģēm. Savienojuma eģes diametrs nav lielāks par 12 milimetriem.
Paneļa garums (izstieptā veidā) ir vienāds ar paneļa garākajai malai piestiprināto rombveida linuma acu garumu (izstieptā veidā).
Rombveida acu skaits linuma augšējā plātnē, kas piestiprināta paneļa īsākajai malai (t. i., vienu metru gara mala, kas ir perpendikulāra āmja garenasij), ir vienāds vismaz ar paneļa garākajai malai piestiprināto pilno rombveida linuma acu skaitu, dalītu ar 0,7.
|
6. |
Attēlā parādīta paneļa ievietošana tralī 
|
XIVc PIELIKUMS
KVADRĀTVEIDA ACU PANELIS KUĢIEM, KURU GARUMS IR LIELĀKS PAR 15 METRIEM
1. Augšējā kvadrātveida acu paneļa specifikācijas
Panelis ir taisnstūrveida linuma gabals. Linums ir izgatavots no viena vijuma auklas. Linuma acis ir kvadrātveida, t. i., visas četras paneļa linuma malas krusto visas linuma acu rindas. Linuma acs izmērs ir 120 milimetri vai lielāks. Paneļa garums ir vismaz 3 metri, izņemot gadījumus, kad tas ir iestiprināts zvejas rīkos, ko velk kuģi, kuru dzinēja jauda ir mazāka par 112 kW, un tādā gadījumā tas ir vismaz 2 metrus garš.
2. Paneļa novietojums
Paneli ievieto āmja augšējā plātnē. Paneļa aizmugurējā mala nav tālāk par 12 metriem no galvenās stropes [āmja gala saites], kā noteikts Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3440/84 (1984. gada 6. decembris) par ierīču piestiprināšanu pie traļiem, dāņu vadiem un līdzīgiem tīkliem ( 27 ) 8. pantā.
3. Paneļa ievietošana rombveida acu linumā
Starp paneļa garāko malu un blakus eģi ir ne vairāk par divām atvērtām linuma rombveida acīm.
Paneļa garums (izstieptā veidā) ir vienāds ar paneļa garākajai malai piestiprināto rombveida linuma acu garumu (izstieptā veidā). Savienojuma attiecība starp āmja augšējās plātnes rombveida acīm un paneļa īsāko malu ir trīs linuma rombveida acis pret vienu linuma kvadrātveida aci, ja āmja linuma acs izmērs ir 80 milimetri, vai divas linuma rombveida acis pret vienu kvadrātveida aci, ja āmja linuma acs izmērs ir 120 milimetri, izņemot paneļa malējās acu rindas abās pusēs.
XIVd PIELIKUMS
KVADRĀTVEIDA ACU LINUMA PANELIS KUĢIEM, KURU GARUMS IR MAZĀKS PAR 15 METRIEM
1. Augšējā kvadrātveida acu paneļa specifikācijas
Panelis ir taisnstūrveida linuma gabals. Linums ir izgatavots no viena vijuma auklas. Linuma acis ir kvadrātveida, t. i., visas četras paneļa linuma malas krusto visas linuma acu rindas. Linuma acs izmērs ir 110 milimetri vai lielāks. Paneļa garums ir vismaz 3 metri, izņemot gadījumus, kad tas ir iestiprināts zvejas rīkos, ko velk kuģi, kuru dzinēja jauda ir mazāka par 112 kW, un tādā gadījumā tas ir vismaz 2 metrus garš.
2. Paneļa novietojums
Paneli ievieto āmja augšējā plātnē. Paneļa aizmugurējā mala nav tālāk par 12 metriem no galvenās stropes, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 3440/84 8. pantā.
3. Paneļa ievietošana rombveida acu linumā
Starp paneļa garāko malu un blakus eģi ir ne vairāk par divām atvērtām linuma rombveida acīm. Paneļa garums (izstieptā veidā) ir vienāds ar paneļa garākajai malai piestiprināto rombveida linuma acu garumu (izstieptā veidā). Savienojuma attiecība starp āmja augšējās plātnes rombveida acīm un paneļa īsāko malu ir divas linuma rombveida acis pret vienu kvadrātveida aci, izņemot loga malējās acu rindas abās pusēs.
XV PIELIKUMS
KORELĀCIJAS TABULA
|
Regula (EK) Nr. 894/97 |
Šī regula |
|
1. pants |
1. un 2. pants |
|
2. panta 1. punkts |
4. pants |
|
2. panta 2. punkts |
10. pants |
|
2. panta 3. punkts |
5. pants |
|
2. panta 4. punkts |
14. un 15. pants |
|
2. panta 5. punkts |
– |
|
2. panta 6. punkta pirmā daļa |
5. panta 1. punkts un 12. panta 1. punkts |
|
2. panta 6. punkta otrā daļa |
5. panta 6. punkts |
|
2. panta 7. punkts |
– |
|
2. panta 8. punkts |
– |
|
2. panta 9. punkta pirmā daļa |
6. pants |
|
2. panta 9. punkta otrā daļa |
7. pants |
|
2. panta 9. punkta trešā daļa |
3. panta d) apakšpunkts |
|
2. panta 10. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunkts |
11. panta 1. punkts |
|
2. panta 10. punkta pirmās daļas d) apakšpunkts |
3. panta g) un h) apakšpunkts |
|
2. panta 10. punkta pirmās daļas e) apakšpunkts |
13. pants |
|
2. panta 10. punkta otrā daļa |
48. pants |
|
3. pants |
48. pants |
|
4. pants |
16. pants |
|
5. panta 1. punkts |
17. pants un 18. panta 2. punkts |
|
5. panta 2. punkts |
XIII pielikums |
|
5. panta 3. punkta pirmā daļa |
19. panta 1. punkts |
|
5. panta 3. punkta otrās daļas a) apakšpunkts |
19. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
|
5. panta 3. punkta otrās daļas b) apakšpunkta pirmais un otrais ievilkums |
19. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
|
5. panta 3. punkta otrās daļas b) apakšpunkta trešais ievilkums |
35. pants |
|
5. panta 3. punkta otrās daļas c) apakšpunkts |
19. panta 3. punkts |
|
5. panta 3. punkta trešā daļa |
19. panta 2. punkta trešais teikums |
|
5. panta 4. punkts |
18. panta 3. un 4. punkts |
|
5. panta 5. punkts |
– |
|
6. panta 1. punkts |
26. pants |
|
6. panta 2. punkts |
36. pants |
|
7. pants |
20. pants |
|
8. panta 1. punkts |
– |
|
8. panta 2. punkts |
21. pants |
|
9. pants |
22. pants |
|
10. panta 1. punkts |
– |
|
10. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
30. panta 1. punkts |
|
10. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
39. pants |
|
10. panta 3. punkts |
29. pants |
|
10. panta 4. punkts |
34. panta 1., 2. un 3. punkts |
|
10. panta 5. punkts |
34. panta 4. punkts |
|
10. panta 6. punkts |
29. panta 6. punkts un 34. panta 5. punkts |
|
10. panta 7. punkts |
– |
|
10. panta 8. punkts |
– |
|
10. panta 9. punkts |
37. pants |
|
10. panta 10. punkts |
23. pants |
|
10. panta 11. punkts |
28. panta 2. punkts, 29. panta 5. punkts, 30. panta 2. punkta otrā daļa, 30. panta 3. punkts, 34. panta 5. punkts un 40. pants |
|
10. panta 12. punkta pirmā daļa |
31. pants |
|
10. panta 12. punkta otrā daļa |
41. pants |
|
10. panta 13. punkts |
– |
|
10. panta 14. punkts |
30. panta 1. punkta pēdējais teikums |
|
10. panta 15. punkts |
28. panta 1. punkts |
|
10. panta 16. punkts |
32. pants |
|
10. panta 17. punkts |
33. pants |
|
10. panta 18. punkts |
38. pants |
|
10. panta 19. punkts |
24. panta 1. punkts |
|
11. pants |
– |
|
12. pants |
24. panta 2. punkts |
|
13. pants |
42. pants |
|
14. pants |
43. pants |
|
15. pants |
44. pants |
|
16. pants |
45. pants |
|
17. pants |
46. pants |
|
18. pants |
48. pants |
|
19. pants |
49. pants |
|
20. pants |
50. pants |
|
I pielikums |
I, II, III, IV un V pielikums |
|
II pielikums |
XII pielikums |
|
III pielikums |
XII pielikums |
|
IV pielikums |
XIII pielikums |
|
V pielikums |
VI pielikums |
|
VI pielikums |
VII pielikums |
|
VII pielikums |
XV pielikums |
( 1 ) OV C 292, 4.10.1996., 1. lpp., un
OV C 245 12.8.1997., 10. lpp.
( 2 ) OV C 132, 28.4.1997., 235. lpp.
( 3 ) OV C 30, 30.1.1997., 26. lpp.
( 4 ) OV L 132, 23.5.1997., 1. lpp.
( 5 ) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp. Direktīva grozīta ar 1994. gada Iestāšanās aktu.
( 6 ) OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.
( 7 ) OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp. Regula grozīta ar Regulu (EK) Nr. 3259/94 (OV L 339, 29.12.1994., 11. lpp.).
( 8 ) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 686/97 (OV L 102, 19.4.1997., 1. lpp.).
( 9 ) OV L 389, 31.12.1992., 1. lpp. Regula grozīta ar 1994. gada Iestāšanās aktu.
( 10 ) OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.
( 11 ) OV C 335, 24.12.1985., 2. lpp.
( 12 ) OV C 347, 31.12.1985., 14. lpp.
( 13 ) OV L 194, 24.7.1984., 22. lpp.
( 14 ) OV L 162, 18.6.1986., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1821/96 (OV L 241, 21.9.1996., 8. lpp.).
( 15 ) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.
( 16 ) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.
( 17 ) OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.
( 18 ) OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.
( 19 ) OV L 348, 31.12.2010., 17. lpp.
( 20 ) OV L 41, 13.2.2002., 1. lpp.
( 21 ) OV L 77, 20.3.2002., 8. lpp.
( 22 ) OV L 388, 31.12.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3318/94 (OV L 350, 31.12.1994., 15. lpp.).
( 23 ) Kopējais garums (vairodziņa garums).
( 24 ) 30 cm tikai rūpnieciskiem mērķiem.
( 25 ) No 2002. gada 1. janvāra piemēro vairodziņa garumu 87 mm.
( 26 ) Prasību par minimālo garumu nepiemēro stavridām (Trachurus picturatus), kuras nozvejotas ūdeņos, kas atrodas blakus Azoru salām un ir pakļauti Portugāles suverenitātei vai jurisdikcijai.
( 27 ) OV L 318, 7.12.1984., 23. lpp.
