This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 01996L0025-20090420
Council Directive 96/25/EC of 29 April 1996 on the circulation and use of feed materials, amending Directives 70/524/EEC, 74/63/EEC, 82/471/EEC and 93/74/EEC and repealing Directive 77/101/EEC
Consolidated text: Padomes Direktīva 96/25/EK ( 1996. gada 29. aprīļa ) par barības sastāvdaļu apriti un izmantošanu, kas groza Direktīvas 70/524/EEK, 74/63/EEK, 82/471/EEK un 93/74/EEK un atceļ Direktīvu 77/101/EEK
Padomes Direktīva 96/25/EK ( 1996. gada 29. aprīļa ) par barības sastāvdaļu apriti un izmantošanu, kas groza Direktīvas 70/524/EEK, 74/63/EEK, 82/471/EEK un 93/74/EEK un atceļ Direktīvu 77/101/EEK
No longer in force
- Date of document:
- 20/04/2009
- Date of effect:
- 20/04/2009
- Author:
- Eiropas Savienības Padome
- Form:
- Konsolidēts teksts
- Additional information:
- LASTMODIN 32009R0219
- Link
- Link
- Link
- Select all documents mentioning this document
- Consolidation: basic act:
- 31996L0025
1996L0025 — LV — 20.04.2009 — 007.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES DIREKTĪVA 96/25/EK (1996. gada 29. aprīļa) (OV L 125, 23.5.1996, p.96) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
KOMISIJAS DIREKTĪVA 98/67/EK Dokuments attiecas uz EEZ (1998. gada 7. septembris), |
L 261 |
10 |
24.9.1998 |
|
|
L 115 |
32 |
4.5.1999 |
||
|
KOMISIJAS DIREKTĪVA 1999/61/EK Dokuments attiecas uz EEZ (1999. gada 18. jūnijs), |
L 162 |
67 |
26.6.1999 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2000/16/EK (2000. gada 10. aprīlis), |
L 105 |
36 |
3.5.2000 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2001/46/EK (2001. gada 23. jūlijs), |
L 234 |
55 |
1.9.2001 |
|
|
L 122 |
1 |
16.5.2003 |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 219/2009 (2009. gada 11. marts), |
L 87 |
109 |
31.3.2009 |
|
PADOMES DIREKTĪVA 96/25/EK
(1996. gada 29. aprīļa)
par barības sastāvdaļu apriti un izmantošanu, kas groza Direktīvas 70/524/EEK, 74/63/EEK, 82/471/EEK un 93/74/EEK un atceļ Direktīvu 77/101/EEK
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 43. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 2 ),
ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 3 ),
|
(1) |
tā kā lauksaimniecības produktu ražošanas, pārstrādes un patēriņa sistēmā barības sastāvdaļām ir liela nozīme lauksaimniecībā; |
|
(2) |
tā kā, ņemot vērā pieaugošo interesi par kvalitāti, efektivitāti un vidi, barības sastāvdaļu nozīme lauksaimniecībā palielināsies; |
|
(3) |
tā kā šajos apstākļos jo īpaši noderīgi ir noteikumi par barības sastāvdaļu apriti, lai nodrošinātu pietiekamu caurskatāmību visā barības ķēdē, vienlaikus uzlabojot lauksaimnieciskās ražošanas un jo īpaši lopkopības kvalitāti; |
|
(4) |
tā kā Padomes 1976. gada 23. novembra Direktīvā 77/101/EEK par vienkāršās dzīvnieku barības tirdzniecību ( 4 ) ir izklāstīti noteikumi vienkāršās dzīvnieku barības tirdzniecībai; tā kā dalībvalstīs attiecībā uz izejvielu tirdzniecības regulēšanu ir dažādas tradīcijas; tā kā tādēļ Direktīva 77/101/EEK ļauj dalībvalstīm noteiktos gadījumos paredzēt atkāpes; |
|
(5) |
tā kā šo atkāpju dēļ dažās dalībvalstīs Direktīva 77/101/EEK attiecas gan uz vienkāršās dzīvnieku barības, gan uz izejvielu tirdzniecību, savukārt citās dalībvalstīs – tikai uz vienkāršās dzīvnieku barības tirdzniecību un tāpēc vienkāršo dzīvnieku barību iespējams pārdot kā barības izejvielas, uz kurām neattiecas noteikumi; |
|
(6) |
tā kā nolūkā panākt iekšējā tirgus vienmērīgu darbību būtu jānovērš atšķirības, kas joprojām ir pamanāmas dalībvalstu starpā; tā kā, ņemot vērā konkrētās nozares apjomu, Direktīva 77/101/EEK būtu jāaizstāj ar jauniem noteikumiem; |
|
(7) |
tā kā vienkāršā dzīvnieku barība un barības izejvielas ir tik līdzīgas un tuvas, ka tās būtu jāievieto vienā kategorijā, tas ir “barības sastāvdaļas”, lai nodrošinātu šīs Direktīvas darbības jomas saskanīgu integrēšanu; |
|
(8) |
tā kā “barības sastāvdaļu” jaunā definīcija ietver šo produktu paredzēto mērķi, tas ir, izmantošanu dzīvnieku ēdināšanā, kā noteikts pašreizējās “barības” un “barības maisījumu” definīcijās; tā kā tādējādi tiek garantēts, ka terminu “barība” tagad var izmantot kā vispārēju terminu visām barības sastāvdaļām un barības maisījumiem; |
|
(9) |
tā kā šī pilnīgā “dzīvnieku barības” definīcija ir jo īpaši svarīga Padomes 1970. gada 23. novembra Direktīvai 70/524/EEK par piedevām barībā ( 5 ) un Padomes 1973. gada 17. decembra Direktīvai 74/63/EEK par nevēlamām vielām un produktiem dzīvnieku barībā ( 6 ); tā kā noteiktos gadījumos noteikumu precizēšanai izmantos gan terminu “dzīvnieku barība”, gan arī “barības sastāvdaļas”, jo Direktīvā 74/63/EEK daži noteikumi attiecas tikai uz barības sastāvdaļām, savukārt citi noteikumi attiecas uz visu dzīvnieku barību, tai skaitā barības sastāvdaļām; |
|
(10) |
tā kā, lai panāktu vēlamo atklātību visā barības ķēdē, šī direktīva attiecas uz barības sastāvdaļu apriti; |
|
(11) |
tā kā apmierinoši rezultāti lopkopībā lielā mērā ir atkarīgi no piemērotu labas kvalitātes barības izejvielu pareizas izmantošanas; tā kā barības sastāvdaļām tādēļ vienmēr ir jābūt nebojātām, ar nevainojamu un tirgus prasībām atbilstošu kvalitāti; tā kā tās nedrīkst radīt briesmas dzīvnieku vai cilvēku veselībai, kā arī tās nedrīkst laist tirgū maldinošā veidā; |
|
(12) |
tā kā, ņemot vērā to, ka daudzi produkti var būt paredzēti vai nu barībai, vai arī ar barību nesaistītam mērķim, tas, ka tie ir paredzēti barībai, ir jānorāda ar obligātuad hoc etiķeti, ja attiecīgos produktus šajā nolūkā laiž apritē; |
|
(13) |
tā kā barības sastāvdaļu aprite daudzos gadījumos notiek sūtījumos bez taras, kas var būt un var nebūt sadalīti vairākās vienībās; tā kā šādām sastāvdaļām parasti ir pievienoti tādi dokumenti kā faktūras un pavadzīmes; tā kā šie dokumenti drīkst būt “pavaddokumenti” šīs direktīvas 5. panta nozīmē; tā kā tas ir atļauts tikai tad, ja ir pienācīgi garantēta kravas (vienību) identifikācija, kā arī kopējas atsauces un pavaddokumenta esamība visos aprites posmos, piemēram, izmantojot atsauču numurus un zīmes; |
|
(14) |
tā kā, ņemot vērā to, ka barības sastāvdaļas var atšķirties pēc to veselības un uztura kvalitātes, būtu skaidri jānošķir dažādas barības sastāvdaļas, attiecinot uz tām prasību uzlikt etiķetes un norādot to īpašos nosaukumus, kad tās laiž apritē; |
|
(15) |
tā kā barības sastāvdaļu pircējiem vai lietotājiem visā barības ķēdē būtu jāsniedz precīza un pareiza papildu informācija, piemēram, par analītisko sastāvdaļu daudzumiem, kam ir tieša ietekme uz barības sastāvdaļas kvalitāti; tā kā būtu jāizvairās no tā, ka pārdevējs nedeklarē analītisko sastāvdaļu daudzumus, nolūkā aizsargāt mazos pircējus, kas veltīgi lūdz šo informāciju, un lai izvairītos no nevajadzīgām izmaksām, veicot vairākkārtējas analīzes tieši pirms barības ķēdes beigām; tā kā dažām dalībvalstīm ir grūtības veikt pārbaudes saimniecību līmenī; tā kā šajos apstākļos ir jāpieņem noteikumi, kuros būtu paredzēts barības ķēdes sākumā deklarēt analītisko sastāvdaļu daudzumus; |
|
(16) |
tā kā etiķešu norādes par barības sastāvdaļu analītisko sastāvu neprasa, ja pirms darījuma pircējs uzskata, ka viņam šāda informācija nav vajadzīga; tā kā šo atbrīvojumu no etiķetēm drīkst piemērot jo īpaši tiem produktiem, ko uzglabā līdz brīdim, kad tie kļūst par jauna darījuma priekšmetu; |
|
(17) |
tā kā barības sastāvdaļu apritē lauksaimnieku starpā lielākajā daļā gadījumu ietver augu vai dzīvnieku izcelsmes produktus dabīgā stāvoklī, svaigus vai konservētus, pakļautus vai nepakļautus vienkāršai fiziskai apstrādei, piemēram, kapāšanai vai malšanai, kuri nav apstrādāti ar piedevām, izņemot konservantus; tā kā, lai gūtu vispārīgu informāciju par šādu produktu īpašībām, kā arī praktisku iemeslu dēļ šajā direktīvā minēta deklarācija nebūtu jāprasa uz pavaddokumenta, piemēram, faktūras; tā kā tā vienalga būtu jāprasa, ja attiecīgos produktus apstrādā ar piedevām, jo šāda apstrāde var izmainīt produktu ķīmisko sastāvu un uzturvērtību; |
|
(18) |
tā kā dzīvnieku vai augu izcelsmes barības sastāvdaļas daudzi mazumtirgotāji pārdod mazos daudzumos, visbiežāk – lolojumdzīvnieku barošanai; tā kā, lai gūtu vispārīgu informāciju par šādu produktu īpašībām, kā arī praktisku iemeslu dēļ par šiem produktiem nebūtu jāprasa atsevišķa deklarācija; |
|
(19) |
tā kā dažās trešās valstīs ne vienmēr ir nepieciešamie līdzekļi analīžu veikšanai, kas dotu iespēju piegādāt šajā direktīvā prasīto informāciju par barības sastāvdaļu analītisko sastāvu; tā kā dalībvalstīm tādēļ būtu ar zināmiem nosacījumiem jādod iespēja atļaut laist apritē Kopienā šādas sastāvdaļas, pievienojot tām pagaidu ziņas par sastāvu; |
|
(20) |
tā kā gadījumā, ja nav pieejamas drošas galīgās ziņas par analītiskajām sastāvdaļām, jo īpaši par barības sastāvdaļām, ko Kopienā pirmo reizi laiž apritē no trešām valstīm, būtu jānodrošina iespēja dot galīgo apstiprinājumu deklarētām pagaidu ziņām 10 darba dienās, lai izvairītos no nevajadzīgiem sastrēgumiem ostās un autoceļu un dzelzceļu posmos; |
|
(21) |
tā kā vairākās Kopienas regulās ir doti sastāvdaļu un vienkāršās dzīvnieku barības saraksti; |
|
(22) |
tā kā praktisku iemeslu dēļ un lai nodrošinātu vajadzīgo juridisko konsekvenci un efektivitāti, būtu jāsastāda galveno barības sastāvdaļu saraksts, kas ir līdzīgs iepriekš citās jomās izveidotiem sarakstiem; |
|
(23) |
tā kā šāds saraksts nevar būt pilnīgs, ņemot vērā tirgoto un izmantoto produktu un blakusproduktu lielo dažādību, pastāvīgo pārtikas tehnoloģijas attīstību un vajadzību neierobežot ražotāju un lauksaimnieku izvēli; tā kā ir iespējams atļaut iepriekš minētajā sarakstā neiekļautu barības sastāvdaļu apriti ar noteikumu, ka tie ir apzīmēti ar īpašiem nosaukumiem, kas neļauj tos sajaukt ar sastāvdaļām, kuras pretendē uz Kopienas līmenī noteiktu nosaukumu; |
|
(24) |
tā kā barības sastāvdaļas ar augstāku nevēlamo vielu un produktu saturu, nekā norādīts vienkāršajai dzīvnieku barībai Direktīvas 74/63/EEK I pielikumā, būtu jāpiegādā tikai barības maisījumu ražotājiem, kuri apstiprināti saskaņā ar Padomes 1995. gada 22. decembra Direktīvu 95/69/EK, kas paredz dažu dzīvnieku barības nozarē strādājošu uzņēmumu un starpnieku apstiprināšanas un reģistrēšanas nosacījumus un kārtību ( 7 ); tā kā tas būtu jāizsaka obligātā īpašā etiķetē, kur norādīts produkta paredzētais izmantojums; tā kā šīs nevēlamās vielas un produkti būtu jāiekļauj Direktīvas 74/63/EEK II pielikuma B daļas sarakstā ar dažiem izņēmumiem, kas saistīti ar aflatoksīnu, kadmiju un arsēnu, kā arī Direktīvas 74/63/EEK II pielikuma A daļā jau uzskaitītām barības izejvielām, kas satur šīs vielas; |
|
(25) |
tā kā galveno barības sastāvdaļu saraksta grozīšana ir zinātnisks pasākums; |
|
(26) |
tā kā šīs direktīvas pielikuma B daļā iekļauto sarakstu vajadzētu izmantot barības sastāvdaļu apritei neatkarīgi no paredzētā pielietojuma un barības maisījumos izmantoto barības sastāvdaļu etiķetēšanai; |
|
(27) |
tā kā Komisijas 1992. gada 26. oktobra Direktīvā 92/87/EEK, ar ko izveido to galveno sastāvdaļu nepilnīgu sarakstu, kuras parasti lieto un tirgo tādu dzīvnieku barības maisījumu izgatavošanai, kas nav lolojumdzīvnieki ( 8 ), ir ietverts barības maisījumu sastāvdaļu saraksts marķēšanas nolūkā; tā kā minētā direktīva būtu jāatceļ no šīs direktīvas A un B daļas piemērošanas brīža; |
|
(28) |
tā kā, lai uzlabotu skaidrību un salīdzināmību starptautiskā līmenī barības sastāvdaļu identificēšanas sistēmai un ziņu apmaiņas sistēmai to sakarā, Komisijai būtu jāuzdod vajadzības gadījumā pieņemt ieviešanas kārtību praktiskai starptautiskai barības sastāvdaļu kodēšanas sistēmai, pamatojoties uz barības sastāvdaļu dažādu aspektu glosārijiem, piemēram, attiecībā uz izcelsmi, nozīmi, procesu, gatavību/kvalitāti; |
|
(29) |
tā kā šādu pasākumu pieņemšanas veicināšanai būtu jāievēro Pastāvīgās komitejas dzīvnieku barības jautājumos procedūra sadarbības izveidošanai starp dalībvalstīm un Komisiju; |
|
(30) |
tā kā ir svarīgi nodrošināt, ka saskaņā ar šo direktīvu deklarāciju pareizību var oficiāli pārbaudīt vienotā veidā visā Kopienā visos barības sastāvdaļu aprites posmos; |
|
(31) |
tā kā šīs direktīvas ieviešana ir saistīta ar terminu “vienkāršā dzīvnieku barība”, “izejvielas (sastāvdaļas)”, “izejvielas” un “sastāvdaļas” svītrošanu; tā kā šos terminus pašreizējos Kopienas tiesību aktos, jo īpaši Padomes Direktīvās 70/524/EEK, 74/63/EEK, 82/471/EEK ( 9 ) un 93/74/EEK ( 10 ), vajadzētu aizstāt ar terminiem “barības sastāvdaļas”, un vajadzības gadījumā “barības sastāvdaļu” definīcija būtu jāaizstāj ar šajā direktīvā doto definīciju; tā kā tas arī ietekmē barības maisījuma definīciju; tā kā tādēļ ar Komisijas akta palīdzību būtu jāgroza Komisijas Direktīvas 80/511/EEK ( 11 ), 82/475/EEK ( 12 ) un 91/357/EEK, kā arī Komisijas Lēmums 91/516/EEK ( 13 ); |
|
(32) |
tā kā ir jānodrošina, lai pastāvīgi tiktu pielāgoti pielikumu noteikumi, ņemot vērā zinātnes un tehnikas jaunākās atziņas; tā kā šādi grozījumi būs jāveic ātri, izmantojot šajā direktīvā noteikto procedūru, lai izveidotu ciešu dalībvalstu un Komisijas sadarbību Pastāvīgajā komitejā dzīvnieku barības jautājumos; |
|
(33) |
tā kā, pamatojoties uz efektīvu dzīvnieku un cilvēku veselības aizsardzību, un lai nodrošinātu līdzsvarotu iekšējā tirgus darbību, būtu jāveic darbības Kopienas līmenī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
1. Šo direktīvu piemēro barības sastāvdaļu apritei un izmantošanai Kopienā.
2. Šo direktīvu piemēro, neierobežojot citus Kopienas noteikumus dzīvnieku ēdināšanas jomā.
2. pants
Šajā direktīvā izmanto šādas definīcijas:
a) “barības sastāvdaļas”: dažādi augu vai dzīvnieku izcelsmes produkti, dabiskā stāvoklī, svaigi vai konservēti, un produkti, kas iegūti to rūpnieciskā pārstrādē, kā arī organiskas vai neorganiskas vielas, kas satur vai nesatur piedevas, ja tie ir paredzēti izmantošanai dzīvnieku barošanā vai nu tieši paši par sevi, vai arī pēc pārstrādes, barības maisījumu pagatavošanā vai kā piemaisījumu nesēji;
b) laišana apgrozībā “ai” apgrozība: jebkura pārdošanai paredzēta dzīvnieku uzturam domāta produkta turēšana pārdošanai, ieskaitot piedāvāšanu pārdošanai vai kādu citu nodošanas veidu trešām personām, bez maksas vai par maksu, kā arī pati pārdošana un citi nodošanas veidi.
3. pants
Neierobežojot pienākumus, ko paredz citi Kopienas noteikumi, dalībvalstis nosaka, ka barības sastāvdaļas var laist apritē Kopienā tikai tad, ja tie ir nebojāti, ar nevainojamu un tirgus prasībām atbilstošu kvalitāti. Tās paredz, ka apritē laistās vai izmantotās barības sastāvdaļas nedrīkst apdraudēt dzīvnieku vai cilvēku veselību, nedz arī vidi un tos nedrīkst laist apritē maldinošā veidā.
4. pants
Dalībvalstis nosaka, ka vispārīgie noteikumi, kas izklāstīti pielikuma A daļā, attiecas uz barības sastāvdaļu laišanu apritē.
5. pants
1. Dalībvalstis nosaka, ka barības sastāvdaļas nedrīkst laist apritē, ja pavaddokumentā vai, attiecīgā gadījumā, uz iesaiņojuma, konteinera vai tiem piestiprinātas etiķetes nav pienācīgi redzamas, salasāmas un neizdzēšamas turpmāk minētās ziņas, par kuru pareizību atbild ražotājs, iesaiņotājs, importētājs, pārdevējs vai izplatītājs, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā:
a) vārdi “barības sastāvdaļa”;
b) barības sastāvdaļas nosaukums un vajadzības gadījumā citas 7. pantā minētās ziņas;
c) attiecībā uz pielikuma B daļā uzskaitītajām barības sastāvdaļām – pielikuma B daļas ceturtajā ailē paredzētās ziņas;
d) attiecībā uz barības sastāvdaļām, kas nav uzskaitītas pielikuma B daļā – ziņas, kas paredzētas pielikuma C daļā dotās tabulas otrajā ailē;
e) ja vajadzīgs, pielikuma A daļā paredzētās ziņas;
f) neto daudzums, ko cietajiem produktiem izsaka masas vienībās, bet šķidrajiem produktiem – masas vai tilpuma vienībās;
g) nosaukums vai firmas nosaukums un adrese, vai ražošanas uzņēmuma reģistrētā uzņēmējdarbības vieta, apstiprinājuma numurs, partijas atsauces numurs vai citi dati, kas ļauj noteikt barības sastāvdaļas izcelsmi, ja uzņēmums ir jāapstiprina saskaņā ar:
— Direktīvu 90/667/EEK, ( 14 )
— Kopienas pasākumiem, kas iekļauti sarakstā, ko sastāda Komisija. Šo pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 13. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru;
h) nosaukums vai firmas nosaukums un tās personas adrese vai reģistrētā uzņēmējdarbības vieta, kas atbild par šajā punktā minētajiem datiem, ja šī persona nav g) apakšpunktā minētais ražotājs.
2. Uz iepakojuma, konteineriem, etiķetēm un pavaddokumentiem drīkst norādīt citu informāciju ar noteikumu, ka šī informācija attiecas uz objektīviem vai kvantitatīvi nosakāmiem faktoriem, kurus var pamatot, un ka tā nevar maldināt pircēju. Šai informācijai ir jābūt atsevišķi no 1. punktā minētās informācijas.
3. Barības sastāvdaļu daudzumiem, kas ir mazāki par vai vienādi ar 10 kg un kas ir paredzēti galīgajam lietotājam, 1. un 2. punktā paredzētās ziņas drīkst pircējam sniegt piemērotā veidā pārdošanas vietā.
4. Ja partiju sadala aprites laikā, 1. punktā minētās ziņas līdz ar atsauci uz sākotnējo partiju ir jāatkārto uz katras partijas daļas iepakojuma, konteinera vai pavaddokumenta.
5. Ja apritē esošās barības sastāvdaļas sastāvu maina, attiecīgi ir jāmaina 1. punktā minētās ziņas, un par to atbild persona, kas sniedz jaunās ziņas.
6. pants
1. Atkāpjoties no 5. panta, 5. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā un pielikuma A daļas V iedaļas 2. un 3. punktā minētās ziņas neprasa, ja:
a) pirms katra darījuma pircējs ir rakstiski apliecinājis, ka neprasa šo informāciju;
b) neierobežojot Direktīvu 90/667/EEK ( 15 ), apritē laiž dzīvnieku vai augu izcelsmes barības sastāvdaļas, svaigas vai konservētas, pakļautas vai nepakļautas vienkāršai fiziskai apstrādei, daudzumos, kas ir mazāki nekā vai vienādi ar 10 kg, kuras paredzētas lolojumdzīvniekiem un kuras tajā pašā dalībvalstī reģistrēts pārdevējs tieši piegādā galīgajam lietotājam.
2. Ja, pirmo reizi laižot apritē Kopienā barības sastāvdaļas no trešās valsts, nav bijis iespējams sniegt 5. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā un pielikuma A daļas V iedaļas 2. un 3. punktā minētās garantijas attiecībā uz sastāvu tādēļ, ka attiecīgajā valstī nav līdzekļu nepieciešamo analītisko mērījumu nodrošināšanai, dalībvalstis drīkst pieļaut, ka atbilstīgā persona, kas minēta 5. panta 1. punkta g) apakšpunktā, piegādā pagaidu ziņas par sastāvu ar noteikumu, ka:
a) kompetentās iestādes, kas atbild par pārbaudēm, ir iepriekš informētas par barības sastāvdaļu atvešanu;
b) drošas ziņas par sastāvu pircējam un kompetentajai iestādei nodrošina 10 dienās no to ievešanas datuma Kopienā;
c) ziņas par sastāvu dokumentos papildina šādas norādes trekniem burtiem:
“pagaidu ziņas jāapstiprina… (tās laboratorijas nosaukums un adrese, kam uzdots veikt analīzes) par… (analizējamā parauga atsauces numurs) līdz… (datums)”
;d) dalībvalstis informē Komisiju par apstākļiem, kādos tās piemērojušas šajā punktā minēto atkāpi.
3. Atkāpjoties no 5. panta:
a) neierobežojot Direktīvu 90/667/EEK, 5. panta 1. punktā minētās ziņas neprasa augu vai dzīvnieku izcelsmes produktiem dabīgā stāvoklī, kuri ir svaigi vai konservēti, pakļauti vai nepakļauti vienkāršai fiziskai apstrādei un kuri nav apstrādāti ar piedevām, izņemot konservantus, ja lauksaimnieks ražotājs tos piegādā audzētājam lietotājam, kuri abi ir reģistrēti vienā un tajā pašā dalībvalstī;
b) 5. panta 1. punkta c), d), e) un f) apakšpunktā un pielikuma A daļā minētās ziņas neprasa, ja apritē laiž augu vai dzīvnieku izcelsmes produktus, kas iegūti agrorūpnieciskā apstrādē, ar mitruma saturu virs 50 %.
4. Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta:
— vācu valodā apzīmējumu “Futtermittel-Ausgangserzeugnis” drīkst aizstāt ar “Einzelfuttermittel”,
— itāļu valodā apzīmējumu “materie prime per alimenti degli animali” drīkst aizstāt ar “mangime semplice”,
— grieķu valodā apzīmējumu “πρώτη ύλη ζωοτροφών” drīkst aizstāt ar “απλή ζωοτροφώή”.
7. pants
1. Dalībvalstis nosaka, ka pielikuma B daļā uzskaitītās barības sastāvdaļas drīkst atrasties apritē tikai ar tur precizētiem nosaukumiem un ar nosacījumu, ka tās atbilst tur dotajiem aprakstiem.
2. Dalībvalstis pieļauj tādu barības sastāvdaļu apriti, kas nav iekļautas 1. punktā minētajā sarakstā, ar noteikumu, ka šīs barības vielas atrodas apritē ar nosaukumiem un/vai ar nosacījumiem, kādi nav uzskaitīti pielikumā un kas nevar maldināt pircēju attiecībā uz viņam piedāvātā produkta patieso identitāti.
8. pants
Dalībvalstis nosaka, ka:
a) barības sastāvdaļas, kurās nevēlamo vielu un produktu līmenis pārsniedz Direktīvā 74/63/EEK barības sastāvdaļām atļauto, drīkst laist apritē tikai tad, ja tās ir paredzētas apstiprinātiem uzņēmumiem, kas ražo barības maisījumus un kas ir iekļauti valsts sarakstā saskaņā ar Direktīvu 95/69/EK;
b) atkāpjoties no 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta, barības sastāvdaļas šā panta a) apakšpunkta nozīmē ir jāmarķē ar uzrakstu “barības sastāvdaļa paredzēta apstiprinātiem uzņēmumiem, kas ražo barības maisījumus”. Piemēro 6. panta 4. punktu.
9. pants
Apritei Kopienā norādes, kas uzdrukātas uz pavaddokumenta, uz iepakojuma, un konteinera vai uz tam piestiprinātās etiķetes, ir rakstītas vismaz vienā vai vairākās valodās, ko nosaka galamērķa valsts, izvēloties no Kopienas valstu vai oficiālajām valodām.
10. pants
Dalībvalstis nodrošina, lai barības sastāvdaļas ar šīs direktīvas noteikumiem saistītu iemeslu dēļ nebūtu pakļautas citiem aprites ierobežojumiem, kā vien tiem, kas noteikti šajā direktīvā.
11. pants
1. Uzskaitītajām barības sastāvdaļām saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru drīkst pieņemt skaitlisku kodēšanas sistēmu, pamatojoties uz glosārijiem par barības sastāvdaļu izcelsmi, izmantotā produkta vai blakusprodukta daļu, pārstrādi un gatavību/kvalitāti, ļaujot identificēt dzīvnieku barību starptautiskā līmenī, jo īpaši pēc nosaukuma un apraksta.
2. Komisija nosaka to vielu sarakstu, kuru aprite vai izmantošana dzīvnieku barībā ir aizliegta vai ierobežota, lai nodrošinātu to atbilstību 3. pantam. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 13. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
3. Šā panta 2. punktā minēto sarakstu groza Komisija, ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 13. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var piemērot 13. panta 5. punktā minēto steidzamības procedūru, lai pieņemtu minētos pasākumus.
4. Grozījumus, kas, ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas, jāveic pielikumā, pieņem Komisija. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 13. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
12. pants
Dalībvalstis veic visus nepieciešamos priekšdarbus, lai varētu oficiāli uzraudzīt atbilstību šīs direktīvas prasībām, vismaz ņemot paraugus aprites laikā.
13. pants
1. Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 ( 16 ) 58. pantu.
2. Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK ( 17 ) 5. un 7. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 5. punkta b) apakšpunktu, kā arī 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 3. punkta c) apakšpunktā, 4. punkta b) apakšpunktā un 4. punkta e) apakšpunktā paredzētie termiņi ir attiecīgi divi mēneši, viens mēnesis un divi mēneši.
5. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu, kā arī 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
14. pants
1. Ar šo Direktīvu 70/524/EEK groza šādi:
a) visos gadījumos terminu “vienkāršā dzīvnieku barība” aizstāj ar terminu “barības sastāvdaļas”;
b) ar šādu tekstu aizstāj 2. panta f) apakšpunktu:
“f) “barības sastāvdaļas”: dažādi augu vai dzīvnieku izcelsmes produkti, dabiskā stāvoklī, svaigi vai konservēti, un produkti, kas iegūti to rūpnieciskā pārstrādē, kā arī organiskas vai neorganiskas vielas, kas satur vai nesatur piedevas, ja tie ir paredzēti izmantošanai dzīvnieku barošanā vai nu tieši paši par sevi, vai arī pēc pārstrādes, barības maisījumu pagatavošanā vai kā piemaisījumu nesēji;”
c) ar šādu tekstu aizstāj 2. panta g) apakšpunktu:
“g) “barības maisījumi”: barības sastāvdaļu maisījumi, kas satur vai nesatur piedevas un kas ir paredzēti dzīvnieku barošanai kā kompleksā barība vai papildbarība;”
▼M2 —————
3. Direktīvas 82/471/EEK 1. panta 2. punktu groza šādi:
a) vārdus “vienkāršās dzīvnieku barības un” d) apakšpunktā svītro;
b) pievieno šādu punktu:
“g) barības sastāvdaļu aprite.”
4. Ar šo Direktīvu 93/74/EEK groza šādi:
a) terminu “sastāvdaļas” 5. panta 8. punktā katrā gadījumā aizstāj ar terminu “barības sastāvdaļas”;
b) ar šādu tekstu aizstāj 2. panta b) apakšpunktu:
“b) “barības maisījumi”: barības sastāvdaļu maisījumi, kas satur vai nesatur piedevas un kas ir paredzēti dzīvnieku barošanai kā kompleksā barība vai papildbarība;”
15. pants
No 1998. gada 1. jūlija ir atcelta Direktīva 77/101/EEK.
16. pants
Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Komisija līdz 2001. gada 1. jūlijam iesniedz Padomei ziņojumu par pieredzi, kas gūta, piemērojot 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 2. punktu un 3. punkta a) apakšpunktu, vajadzības gadījumā papildinot to ar attiecīgiem priekšlikumiem.
17. pants
Dalībvalstīs, vēlākais, līdz 1998. gada 30. jūnijam stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.
Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.
18. pants
Pieņemtos noteikumus piemēro no 1998. gada 1. jūlija. Dalībvalstis tomēr nosaka, ka barības sastāvdaļas, kas laistas apritē līdz 1998. gada 1. jūlijam un kas neatbilst šīs direktīvas noteikumiem, drīkst palikt apritē līdz 1999. gada 30. jūnijam.
19. pants
Šī direktīva stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.
20. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
PIELIKUMS
A DAĻA
Vispārīgi norādījumi
I. PASKAIDROJUMI
1. Barības sastāvdaļas uzskaita un nosauc B daļā saskaņā ar šādiem kritērijiem:
— produkta/blakusprodukta izcelsme, piemēram, dzīvnieku, augu, minerālvielu izcelsme,
— izmantotā produkta/blakusprodukta daļa, piemēram, vesels, sēklas, gumi, kauli,
— apstrāde, kurai bijis pakļauts produkts/blakusprodukts, piemēram, lobīšana, ekstraģēšana, termiska apstrāde un/vai tās rezultātā radies produkts/blakusprodukts, piemēram, pārslas, klijas, mīkstums, tauki,
— produkta/blakusprodukta gatavības pakāpe un/vai produkta/blakusprodukta kvalitāte, piemēram, “zems glikozinolāta saturs”, “augsts tauku saturs”, “zems cukura saturs”.
2. B daļā doto sarakstu iedala 12 nodaļās:
1) Labības graudi, to produkti un blakusprodukti
2) Eļļas augu sēklas, eļļas augi, to produkti un blakusprodukti
3) Pākšaugu sēklas, to produkti un blakusprodukti
4) Gumi, saknes, to produkti un blakusprodukti
5) Citu augu sēklas un augļi, to produkti un blakusprodukti
6) Zāles lopbarība un rupjā lopbarība
7) Citi augi, to produkti un blakusprodukti
8) Piena produkti
9) Lauksaimniecības dzīvnieku produkti
10) Zivis, citi jūras dzīvnieki, to produkti un blakusprodukti
11) Minerālvielas
12) Dažādi
II. NOTEIKUMI PAR BOTĀNISKO UN ĶĪMISKO TĪRĪBU
1. Neatkarīgi no 3. panta barības sastāvdaļām tiktāl, ciktāl atļauj laba rūpniecības prakse, jābūt brīvām no ķīmiskiem piemaisījumiem, kas radušies, tās izgatavojot un izmantojot tehniskas palīgierīces, kā minēts Direktīvā 70/524/EEK, ja vien pielikuma B daļā minētai barības sastāvdaļai nav noteikts īpašs maksimālais pieļaujamais saturs.
2. B daļā un C daļā uzskaitīto produktu un blakusproduktu botāniskajai tīrībai jābūt ne mazākai par 95 %, ja vien B daļā vai C daļā nav noteikts cits līmenis.
Par botāniskiem piemaisījumiem uzskata šādus:
a) dabiski, bet nekaitīgi piemaisījumi (piemēram, salmi un salmu atliekas, citu kultivētu sugu vai nezāļu sēklas),
b) nekaitīgi citu eļļas augu sēklu vai eļļas augu atlikumi, kas radušies iepriekšējā ražošanas procesā un kuru saturs nepārsniedz 0,5 %.
3. Norādītie botāniskās tīrības līmeņi attiecas uz produkta un blakusprodukta svaru attiecīgajā stāvoklī.
III. NOTEIKUMI PAR APZĪMĒJUMIEM
Ja barības sastāvdaļas nosaukums B daļā ietver vārdu vai vārdus iekavās, tad iekavās esošo vārdu vai vārdus drīkst izlaist, piemēram, sojas (pupu) eļļu drīkst deklarēt kā sojas pupu eļļu vai sojas eļļu.
IV. NOTEIKUMI PAR GLOSĀRIJU
Turpmāk dotais glosārijs attiecas uz galvenajiem procesiem, kurus izmanto šā pielikuma B daļā un C daļā minēto barības sastāvdaļu izgatavošanā. Ja šo barības sastāvdaļu nosaukumi ietver parastu nosaukumu vai apzīmētāju no šā glosārija, tad izmantotajam procesam ir jāatbilst norādītajai definīcijai.
|
Process |
Definīcija |
Parastais nosaukums/apzīmētājs |
|
|
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
|
1. |
Koncentrēšana (1) |
Zināma satura palielināšana, atdalot ūdeni vai citas sastāvdaļas |
Koncentrāts |
|
2. |
Mizošana (2) |
Pilnīga vai daļēja ārējo apvalku noņemšana no graudiem, sēklām, augļiem, riekstiem un citiem |
Mizoti, daļēji mizoti |
|
3. |
Žāvēšana |
Atūdeņošana mākslīgā vai dabiskā procesā |
Žāvēti (saulē vai mākslīgi) |
|
4. |
Ekstraģēšana |
Eļļas vai tauku atdalīšana no dažām izejvielām ar organisku šķīdinātāju, vai cukura un citu ūdenī šķīstošu sastāvdaļu atdalīšana ar ūdens šķīdinātāju. Organiska šķīdinātāja gadījumā gala produktam ir jābūt tehniski brīvam no šāda šķīdinātāja. |
Ekstraģēti (eļļu saturošām vielām), melase, mīkstums (cukuru vai citas ūdenī šķīstošas sastāvdaļas saturošiem produktiem) |
|
5. |
Ekstrūzija |
Materiāla presēšana caur atveri zem spiediena (skat. arī uzbriedināšana) |
Ekstrudēti |
|
6. |
Pārslošana |
Mitra, termiski apstrādāta materiāla veltnēšana |
Pārslas |
|
7. |
Miltu malšana |
Graudu fizikāla pārstrāde, lai samazinātu daļiņas izmēru un atvieglotu sadalīšanu daļās (galvenokārt miltos, klijās un atsijās) |
Milti, klijas, atsijas (3), dzīvnieku barība |
|
8. |
Termiska apstrāde |
Vispārējs termins, kas attiecas uz vairāku veidu termisko apstrādi, ko veic īpašos apstākļos, lai ietekmētu materiāla uzturvērtību vai struktūru |
Grauzdēti, vārīti, termiski apstrādāti |
|
9. |
Tauku apziepošana |
Nepiesātinātu glicerīdu pārveidošana piesātinātos glicerīdos (par eļļām un taukiem) |
Sacietējuši, daļēji sacietējuši |
|
10. |
Hidrolīze |
Sadalīšana vienkāršākās ķīmiskās sastāvdaļās, attiecīgi apstrādājot ar ūdeni un, iespējams, vai nu ar fermentiem, vai arī ar skābi vai sārmu |
Hidrolizēti |
|
11. |
Presēšana (4) |
Tauku vai eļļas atdalīšana no taukiem bagātiem materiāliem, vai sulas atdalīšana no augļiem un citiem augu produktiem ar mehāniskas ekstraģēšanas palīdzību (ar skrūves vai cita veida presi) |
Rauši (5) (eļļu saturošām vielām) Mīkstums, čagas (augļiem u. c.) Atspiedas (cukurbietēm) |
|
12. |
Granulēšana |
Īpašas formas piešķiršana, izspiežot caur plātni |
Granula, granulēti |
|
13. |
Uzbriedināšana |
Cietes modificēšana, lai ievērojami uzlabotu tās uzbriešanas īpašības aukstā ūdenī |
Uzbriedināti (6), uzpūsti |
|
14. |
Rafinēšana |
Pilnīga vai daļēja piemaisījumu atdalīšana no cukuriem, eļļām, taukiem un citiem dabiskiem materiāliem, ķīmiski/fizikāli tos apstrādājot |
Rafinēti, daļēji rafinēti |
|
15. |
Mitru graudu mehāniska frakcionēšana |
Kodolu/graudu daļu mehāniska atdalīšana, dažreiz pēc mērcēšanas ūdenī, ar sēra dioksīdu vai bez tā, – lai ekstraģētu cieti |
Dīgļi, glutēns, ciete |
|
16. |
Drupināšana |
Graudu un citu barības sastāvdaļu mehāniska apstrāde, lai samazinātu to izmēru |
Drupināti, drupināšana |
|
17. |
Cukura atdalīšana |
Pilnīga vai daļēja monosaharīdu un disaharīdu atdalīšana ar ķīmiskiem vai fizikāliem līdzekļiem no melases un citiem materiāliem, kas satur cukuru |
Atcukurots, daļēji atcukurots |
|
(1) Vācu valodā “Konzentrieren” vajadzības gadījumā drīkst aizstāt ar “Eindicken”, un tādā gadījumā parastajam apzīmētājam būtu jābūt “eingedickt”. (2) Vārdu “mizošana” drīkst aizstāt ar vārdu “izlobīšana” vai “nolobīšana”, ja vajadzīgs, un tādā gadījumā parastajam apzīmētājam būtu jābūt “izlobīti” vai “nolobīti”. (3) Franču valodā drīkst lietot vārdu “issues”. (4) Franču valodā vārdu “Pressage” vajadzības gadījumā drīkst aizstāt ar “Extraction mécanique”. (5) Vajadzības gadījumā vārdu “rausis” drīkst aizstāt ar vārdu “plācenis”. (6) Vācu valodā drīkst lietot apzīmētāju “aufgeschlossen” un nosaukumu “Quellwasser” (attiecībā uz cieti). |
|||
V. NOTEIKUMI PAR UZRĀDĪTAJIEM VAI SASKAŅĀ AR B UN C DAĻU NORĀDĀMAJIEM LĪMEŅIEM
1. Norādītie vai norādāmie līmeņi attiecas uz barības sastāvdaļas svaru, ja vien nav noteikts citādi.
2. Ievērojot šīs direktīvas 3. pantu un 6. panta 3. punkta b) apakšpunktu, ar noteikumu, ka šā pielikuma B vai C daļā nav noteikts cits līmenis, barības sastāvdaļas mitruma saturs ir jādeklarē, ja tas pārsniedz 14 % no barības sastāvdaļas svara. Ja barības sastāvdaļu mitruma saturs nepārsniedz iepriekš norādītos ierobežojumus, tas ir jādeklarē pēc pircēja pieprasījuma.
3. Ievērojot direktīvas 3. pantu, ar noteikumu, ka šā pielikuma B daļā vai C daļā nav noteikts cits līmenis, barības sastāvdaļu sālsskābē nešķīstošu pelnu saturs ir jādeklarē, ja tas pārsniedz 2,2 % sausnā.
VI. NOTEIKUMI PAR DENATURĒJOŠĀM VIELĀM UN SAISTVIELĀM
Ja šā pielikuma B daļas 2. slejā vai C daļas 1. slejā minētos produktus izmanto kā denaturējošas vielas vai saistvielas barības sastāvdaļās, jānorāda šāda informācija:
— denaturējošas vielas: izmantoto produktu īpašības un daudzums,
— saistvielas: izmantoto produktu īpašības.
Saistvielu gadījumā izmantoto produktu daudzums nedrīkst pārsniegt 3 % no kopsvara.
VII. NOTEIKUMI PAR UZRĀDĪTO VAI SASKAŅĀ AR B UN C DAĻU DEKLARĒJAMO PIELAIŽU MINIMUMU
Ja oficiālā pārbaudē saskaņā ar direktīvas 12. pantu atklājas, ka barības sastāvdaļas sastāvs atšķiras no deklarētā sastāva tā, ka mazinās tā vērtība, ir atļautas šādas minimālas pielaides:
a) kopproteīnam:
— 2 vienības uz deklarēto saturu, kas ir 20 % vai vairāk,
— 10 % no deklarētā satura deklarētajam saturam, kas mazāks par 20 %, bet ne mazāks par 10 %,
— 1 vienība uz deklarēto saturu, kas mazāks par 10 %;
b) kopējiem cukuriem, reducētajiem cukuriem, laktozei un glikozei (dekstrozei):
— 2 vienības uz deklarēto saturu, kas ir 20 % vai vairāk,
— 10 % no deklarētā satura deklarētajam saturam, kas mazāks par 20 %, bet ne mazāks par 5 %,
— 0,5 vienības uz deklarēto saturu, kas mazāks par 5 %;
c) cietei un inulīnam:
— 3 vienības uz deklarēto saturu, kas ir 30 % vai vairāk,
— 10 % no deklarētā satura deklarētajam saturam, kas mazāks par 30 %, bet ne mazāks par 10 %,
— 1 vienība uz deklarēto saturu, kas mazāks par 10 %;
d) kopeļļai un taukiem:
— 1,8 vienības uz deklarēto saturu, kas ir 15 % vai vairāk,
— 12 % no deklarētā satura deklarētajam saturam, kas mazāks par 15 %, bet ne mazāks par 5 %,
— 0,6 vienības uz deklarēto saturu, kas mazāks par 5 %;
e) kopšķiedrai:
— 2,1 vienības uz deklarēto saturu, kas ir 14 % vai vairāk,
— 15 % no deklarētā satura deklarētajam saturam, kas mazāks par 14 %, bet ne mazāks par 6 %,
— 0,9 vienības uz deklarēto saturu, kas mazāks par 6 %;
f) mitrumam un koppelniem:
— 1 vienība uz deklarēto saturu, kas ir 10 % vai vairāk,
— 10 % no deklarētā satura deklarētajam saturam, kas mazāks par 10 %, bet ne mazāks par 5 %,
— 0,5 vienības uz deklarēto saturu, kas mazāks par 5 %;
g) kopējam fosforam, nātrijam, kalcija karbonātam, kalcijam, magnijam, skābes rādītājam un petrolēterī nešķīstošai substancei:
— 1,5 vienības uz deklarēto saturu (vērtībām), kas ir 15 % (15) vai vairāk, pēc vajadzības,
— 10 % no deklarētā satura (vērtības) uz deklarēto saturu (vērtībām), kas ir mazākas par 15 % (15), bet ne mazākas par 2 % (2), pēc vajadzības,
— 0,2 vienības uz deklarēto saturu (vērtībām), kas ir 2 % (2) vai vairāk, ja vajadzīgs;
h) sālsskābē nešķīstošiem pelniem un hlorīdiem, ko izsaka kā NaCl:
— 10 % no deklarētā satura deklarētajam saturam, kas ir 3 % vai vairāk,
— 0,3 vienības uz deklarēto saturu, kas mazāks par 3 %;
i) karotīnam, A vitamīnam un ksantofilīnam:
— 30 % no deklarētā satura;
j) metionīnam, lizīnam un gaistošām slāpekli saturošām bāzēm:
— 20 % no deklarētā satura.
VIII. NOTEIKUMI PAR TĀDU BARĪBAS SASTĀVDAĻU MARĶĒŠANU, KAS SATUR NO ZĪDĪTĀJU AUDIEM IEGŪTU PROTEĪNU
1. Tādu barības sastāvdaļu marķējumā, kas satur no zīdītāju audiem iegūtu proteīnu, ir jāietver šāds paziņojums: “Šī barības sastāvdaļa satur no zīdītāju audiem iegūtu proteīnu, ko aizliegts izmantot atgremotāju barībā.”
Tas neattiecas uz:
— pienu un piena produktiem,
— želatīnu,
— hidrolizētiem proteīniem ar molekulmasu līdz 10 000 daltoniem, kas:
—i) iegūti no tādu dzīvnieku ādām, kuri nokauti lopkautuvē un kuriem valsts veterinārārsts ir izdarījis pirmsnāves pārbaudi saskaņā ar Direktīvas 64/433/EEK I pielikuma VI nodaļu, un kuri pārbaudē ir atzīti par piemērotiem kaušanai minētās direktīvas mērķim,
un
ii) iegūti ražošanas procesā, kurā iekļauti atbilstīgi pasākumi ādu kontaminācijas samazināšanai, ādu sagatavošana, sālot, kaļķojot un intensīvi mazgājot, kam seko vairāk nekā 3 stundas ilga materiāla pakļaušana pH līmenim, kurš lielāks par 11, temperatūrā, kas pārsniedz 80 oC, un 30 minūšu ilga termiskā apstrāde temperatūrā, kura pārsniedz 140 oC, pie 3,6 bar spiediena, vai līdzvērtīgā ražošanas procesā, ko apstiprinājusi Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgo zinātnisko komiteju,
un
iii) piegādāti no uzņēmumiem, kuri īsteno paši savu pārbaužu programmu (HACCP),
— dikalcija fosfātu, kas iegūts no attaukotiem kauliem un
— sausu plazmu un citiem asins produktiem.
2. Ja dalībvalsts aizliedz izmantot no zīdītāju audiem iegūtu proteīnu, kas minēts 1. punkta pirmajā teikumā, dažu dzīvnieku, kas nav atgremotāji, barībā, kā atļauts Direktīvas 90/667/EEK 1. panta 2. punktā, 1. punktā minētajā paziņojumā ir papildus jānorāda šīs citas dzīvnieku sugas vai dzīvnieku kategorijas, uz kurām attiecināts aizliegums izmantot attiecīgos produktus.
B DAĻA
Galveno barības sastāvdaļu nepilnīgs saraksts
1. LABĪBAS GRAUDI, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI
|
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligātās deklarācijas |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
|
1.01 |
Auzas |
Avena sativa L. un citu auzu šķirņu graudi |
|
|
1.02 |
Auzu pārslas |
Produkts, ko iegūst, tvaicējot un placinot izlobītas auzas. Tas var saturēt nelielu daļu auzu sēnalu |
Ciete |
|
1.03 |
Auzu atsijas |
Blakusprodukts, ko iegūst, pārstrādājot izsijātas un izlobītas auzas auzu putraimos un miltos. Tas sastāv galvenokārt no auzu klijām un mazliet endospermas |
Kopšķiedra |
|
1.04 |
Auzu apvalks un klijas |
Blakusprodukts, ko iegūst, pārstrādājot izsijātas auzas auzu putraimos un miltos. Tas sastāv galvenokārt no auzu sēnalām un klijām |
Kopšķiedra |
|
1.05 |
Mieži |
Hordeum vulgare L. graudi |
|
|
1.06 |
Miežu atsijas |
Blakusprodukts, ko iegūst, pārstrādājot izsijātus un izlobītus miežus grūbās, mannas putraimos vai miltos |
Kopšķiedra |
|
1.07 |
Miežu proteīns |
Kaltēts blakusprodukts, ko iegūst, ražojot cieti no miežiem. Tas sastāv galvenokārt no proteīna, ko iegūst, atdalot cieti |
Kopproteīns Ciete |
|
1.08 |
Rīsi, smalcināti |
Blakusprodukts, ko iegūst, gatavojot pulētus vai glazētus rīsus Oryza sativa L. Tas sastāv galvenokārt no maza izmēra un/vai šķeltiem graudiem |
Ciete |
|
1.09 |
Rīsu klijas (brūnās) |
Blakusprodukts, ko iegūst, pirmoreiz pulējot izlobītus rīsus. Tas sastāv galvenokārt no aleirona slāņa, endospermas un dīgļu daļiņām |
Kopšķiedra |
|
1.10 |
Rīsu klijas (baltās) |
Blakusprodukts, ko iegūst, pulējot izlobītus rīsus. Tas sastāv galvenokārt no aleirona slāņa, endospermas un dīgļu daļiņām |
Kopšķiedra |
|
1.11 |
Rīsu klijas ar kalcija karbonātu |
Blakusprodukts, ko iegūst, pulējot izlobītus rīsus. Tas sastāv galvenokārt no sudrabainajiem apvalkiem, aleirona slāņa, endospermas un dīgļu daļiņām; tas satur dažādus kalcija karbonāta daudzumus, kas radies pulēšanas procesā |
Kopšķiedra Kalcija karbonāts |
|
1.12 |
Lopbarības milti no tvaicētiem rīsiem |
Blakusprodukts, ko iegūst, pulējot izlobītus un apvārītus rīsus. Tas sastāv galvenokārt no sudrabainajiem apvalkiem, aleirona slāņa, endospermas un dīgļu daļiņām; tas satur dažādus kalcija karbonāta daudzumus, kas radies pulēšanas procesā |
Kopšķiedra Kalcija karbonāts |
|
1.13 |
Malti lopbarības rīsi |
Produkts, ko iegūst, samaļot lopbarības rīsus un kura sastāvā ir vai nu zaļi, kaļķaini vai nenobrieduši graudi, kas atsijāti, maļot izlobītus rīsus, vai arī parasti izlobīti graudi, kuri ir dzelteni vai plankumaini |
Ciete |
|
1.14 |
Rīsu dīgļu rauši |
Eļļas rūpniecības blakusprodukts, ko iegūst, presējot rīsu dīgļus, un kurš vēl satur endospermas un testas daļiņas |
Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |
|
1.15 |
Rīsu dīgļi, ekstraģēti |
Eļļas rūpniecības blakusprodukts, ko iegūst, ekstraģējot rīsu dīgļus, un kurš vēl satur endospermas un testas daļiņas |
Kopproteīns |
|
1.16 |
Rīsu ciete |
Tehniski tīra rīsu ciete |
Ciete |
|
1.17 |
Prosa |
Panicum miliaceum L. graudi |
|
|
1.18 |
Rudzi |
Secale cereale L. graudi |
|
|
1.19 |
Rudzu atsijas (1) |
Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem rudziem. Tas sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām, līdz ar sīkām ārējo apvalku daļām un mazliet graudu atkritumu |
Ciete |
|
1.20 |
Rudzu barība |
Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem rudziem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīts mazāk endospermas nekā no rudzu klijām |
Ciete |
|
1.21 |
Rudzu klijas |
Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem rudziem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīta lielākā daļa endospermas |
Kopšķiedra |
|
1.22 |
Sorgo |
Sorghum bicolor (L.) Moench s.l. graudi |
|
|
1.23 |
Kvieši |
Triticum aestivum (L.), Triticum durum Desf. un citu kviešu šķirņu graudi |
|
|
1.24 |
Kviešu atsijas (2) |
Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem kviešu graudiem vai izlobītiem plēkšņu kviešiem. Tas sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām, līdz ar sīkām ārējo apvalku daļām un mazliet graudu atkritumu |
Ciete |
|
1.25 |
Kviešu barība |
Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem kviešu graudiem vai izlobītiem plēkšņu kviešiem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīts mazāk endospermas nekā no kviešu klijām |
Kopšķiedra |
|
1.26 |
Kviešu klijas (3) |
Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem kviešu graudiem vai izlobītiem plēkšņu kviešiem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīta lielākā daļa endospermas |
Kopšķiedra |
|
1.27 |
Kviešu dīgļi |
Miltu malšanas blakusprodukts, kas sastāv galvenokārt no placinātiem vai citādiem kviešu dīgļiem, kuri vēl satur endospermas un ārējo apvalku daļas |
Kopproteīns Koptauki |
|
1.28 |
Kviešu glutēns |
Kviešu cietes ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv galvenokārt no glutēna, kas iegūts, atdalot cieti |
Kopproteīns |
|
1.29 |
Kviešu glutēna barība |
Kviešu cietes un glutēna ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv no klijām, no kurām ir vai nav daļēji atdalīti dīgļi, un glutēna, kuram var būt pievienoti ļoti mazi graudu sijāšanas sastāvdaļu daudzumi, kā arī ļoti mazi cietes hidrolīzes procesa pārpalikumu daudzumi |
Kopproteīns |
|
1.30 |
Kviešu ciete |
Tehniski tīra ciete, kas iegūta no kviešiem |
Ciete |
|
1.31 |
Uzbriedināta kviešu ciete |
Produkts, kas sastāv no kviešu cietes, kura ir ievērojami izpletusies termiskā apstrādē |
Ciete |
|
1.32 |
Plēkšņu kvieši |
Plēkšņu kviešu Triticum spelta L., Triticum dioccum Schrank, Triticum monococcum graudi |
|
|
1.33 |
Tritikāle |
Triticum X Secale hibrīda graudi |
|
|
1.34 |
Kukurūza |
Zea mays L. graudi |
|
|
1.35 |
Kukurūzas atsijas (4) |
Miltu vai mannas putraimu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no kukurūzas. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīts mazāk endospermas nekā no kukurūzas klijām |
Kopšķiedra |
|
1.36 |
Kukurūzas klijas |
Miltu vai mannas putraimu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no kukurūzas. Tas sastāv galvenokārt no ārējiem apvalkiem un kukurūzas dīgļu daļām, līdz ar endospermas daļiņām |
Kopšķiedra |
|
1.37 |
Kukurūzas dīgļu rauši |
Eļļas rūpniecības blakusprodukts, ko iegūst, presējot sausus vai mitrus pārstrādātus dīgļus, un kurš vēl var saturēt endospermas un testas daļas |
Kopproteīns Koptauki |
|
1.38 |
Kukurūzas dīgļi, ekstraģēti |
Eļļas rūpniecības blakusprodukts, ko iegūst, ekstraģējot sausus vai mitrus pārstrādātus dīgļus, un kurš vēl var saturēt endospermas un testas daļas |
Kopproteīns |
|
1.39 |
Kukurūzas glutēna barība (5) |
Kukurūzas cietes mitrās ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv no klijām un glutēna, kam var būt pievienota smalcināta kukurūza, kura ir iegūta sijājot, daudzumā, kas nepārsniedz 15 % no produkta, un/vai alkohola vai citu no cietes atvasinātu produktu ražošanā izmantota graudu mērcēšanas šķidruma pārpalikumus. Produkts drīkst arī saturēt kukurūzas dīgļu eļļas ekstraģēšanas pārpalikumus, kas arī ir iegūti mitrajā apstrādē |
Kopproteīns Ciete Koptauki, ja > 4,5 % |
|
1.40 |
Kukurūzas glutēns |
Žāvēts kukurūzas cietes ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv galvenokārt no glutēna, kas iegūts, atdalot cieti |
Kopproteīns |
|
1.41 |
Kukurūzas ciete |
Tehniski tīra ciete, kas iegūta no kukurūzas |
Ciete |
|
1.42 |
Uzbriedināta kukurūzas ciete (6) |
Produkts, kas sastāv no kukurūzas cietes, kas ir ievērojami izpletusies termiskā apstrādē |
Ciete |
|
1.43 |
Iesala asni |
Iesala ražošanas blakusprodukts, kas sastāv galvenokārt no diedzētiem labības asniem |
Kopproteīns |
|
1.44 |
Drabiņas |
Brūvēšanas blakusprodukts, ko iegūst, izkaltējot iesalinātu un neiesalinātu labību un citu cieti saturošu produktu pārpalikumus |
Kopproteīns |
|
1.45 |
Destilācijas sausie graudi (7) |
Alkohola destilēšanas blakusprodukts, ko iegūst, izkaltējot fermentētu graudu cietos pārpalikumus |
Kopproteīns |
|
1.46 |
Destilācijas tumšie graudi (8) |
Alkohola destilēšanas blakusprodukts, ko iegūst, izkaltējot fermentētu graudu cietos pārpalikumus, kam ir pievienots drabiņu sīrups vai iztvaicēts skalojamais ūdens |
Kopproteīns |
|
(1) Produktus, kuri satur vairāk nekā 40 % cietes, drīkst apzīmēt “ar augstu cietes saturu”. Vācu valodā tos var apzīmēt kā “Roggennachmehl”. (2) Produktus, kuri satur vairāk nekā 40 % cietes, drīkst apzīmēt “ar augstu cietes saturu”. Vācu valodā tos var apzīmēt kā “Roggennachmehl”. (3) Ja šai sastāvdaļai veikta smalkāka malšana, nosaukumam drīkst pievienot vārdu “smalkas”, vai arī nosaukumu drīkst aizstāt ar atbilstošu apzīmējumu. (4) Produktus, kuri satur vairāk nekā 40 % cietes, drīkst nosaukt “ar augstu cietes saturu”. Vācu valodā tos var apzīmēt kā “Maisnachmehl”. (5) Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar “kukurūzas glutēna barība”. (6) Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar “ekstrudēta kukurūzas ciete”. (7) Nosaukumu drīkst papildināt ar graudu sugu. (8) Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar “destilācijas sausie graudi un nosēdumi”. Nosaukumu drīkst papildināt ar graudu sugu. |
|||
2. EĻĻAS SĒKLAS, EĻĻAS AUGI, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI
|
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligātās deklarācijas |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
|
2.01 |
Zemesrieksti, daļēji lobīti, rauši |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot daļēji lobītus Arachis hypogaea L. un citu sugu Arachis zemesriekstus. (Maksimālais kopšķiedras saturs sausnā – 16 %) |
Kopšķiedra Koptauki Kopšķiedra |
|
2.02 |
Zemesrieksti, daļēji lobīti, ekstraģēti |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstraģējot daļēji lobītus zemesriekstus. (Maksimālais kopšķiedras saturs sausnā – 16 %) |
Kopproteīns Kopšķiedra |
|
2.03 |
Zemesrieksti, lobīti, rauši |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot lobītus zemesriekstus. |
Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |
|
2.04 |
Zemesrieksti, lobīti, ekstraģēti |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstraģējot lobītus zemesriekstus. |
Kopproteīns Kopšķiedra |
|
2.05 |
Rapšu sēklas (1) |
Brassica napus L. ssp. oleifera (Metzg.) Sinsk., Brassica napus L. Var. Glauca (Roxb.) O.E. Schulz un rapša Brassica napassp. oleifera (Metzg.) Sinsk. sēklas. (Botāniskās tīrības minimums 94 %) |
|
|
2.06 |
Rapšu sēklas, rauši (1) |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstraģējot rapšu sēklas. (Botāniskās tīrības minimums 94 %) |
Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |
|
2.07 |
Rapšu sēklas, ekstraģētas (1) |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstraģējot rapšu sēklas. (Botāniskās tīrības minimums 94 %) |
Kopproteīns |
|
2.08 |
Rapšu pākstis |
Blakusprodukts, ko iegūst, izlobot rapšu sēklas |
Kopšķiedra |
|
2.09 |
Safrāna sēklas, daļēji attīrītas, ekstraģētas |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstraģējot daļēji attīrītas safrāna Carthamus tinctorius L. sēklas |
Kopproteīns Kopšķiedra |
|
2.10 |
Kopras rauši |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot žāvētus kokosriekstu palmas Cocos nucifera L. sēklu kodolus (endospermu) un sēklapvalkus |
Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |
|
2.11 |
Kopra, ekstraģēta |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstraģējot sausus kokosriekstu palmas sēklu kodolus (endospermu) un sēklapvalkus |
Kopproteīns |
|
2.12 |
Palmu kodolu rauši |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot palmu Elaeis guineensis Jacq., Corozo oleifera (HBK) L. H. Bailey (Elaeis melanococca auct.) kodolus, no kuriem pēc iespējas ir atdalīta cietā čaula |
Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |
|
2.13 |
Palmu kodoli, ekstraģēti |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstraģējot palmu kodolus, no kuriem pēc iespējas ir atdalīta cietā čaula |
Kopproteīns Kopšķiedra |
|
2.14 |
Soja (pupiņas), grauzdēta |
Sojas pupiņas (Glycine max. L. Merr.), kas pakļautas attiecīgai termiskai apstrādei. (Maksimālā urīnvielas aktivitāte 0,4 mg N/g x min.) |
|
|
2.15 |
Soja (pupiņas), ekstraģēta, grauzdēta |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no sojas pupiņām pēc ekstraģēšanas un attiecīgas termiskās apstrādes. (Maksimālā urīnvielas aktivitāte 0,4 mg N/g x min.) |
Kopproteīns Kopšķiedra, ja > 8 % |
|
2.16 |
Soja (pupiņas), izlobīta, ekstraģēta, grauzdēta |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izlobītām sojas pupiņām pēc ekstraģēšanas un attiecīgas termiskās apstrādes. (Maksimālais kopšķiedras saturs sausnā 8 %.) (Maksimālā urīnvielas aktivitāte 0,5 mg N/g x min.) |
Kopproteīns |
|
2.17 |
Sojas (pupiņu) proteīna koncentrāts |
Produkts, ko iegūst no izlobītām sojas pupiņām, no kurām ekstraģēti tauki, kas pakļautas otrai ekstraģēšanai, lai samazinātu no slāpekļa brīva ekstrakta līmeni |
Kopproteīns |
|
2.18 |
Augu eļļa (2) |
Eļļa, kuru iegūst no augiem |
Mitrums, ja > 1 % |
|
2.19 |
Sojas (pupiņu) pākstis |
Blakusprodukts, ko iegūst, izlobot sojas pupiņas |
Kopšķiedra |
|
2.10 |
Kokvilnas sēklas |
Gossypium spp. sēklas, no kurām ir atdalītas šķiedras |
Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |
|
2.21 |
Kokvilnas sēklas, daļēji attīrītas, ekstraģētas |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstraģējot kokvilnas sēklas, no kurām ir atdalītas šķiedras un daļa sēnalu. (Kopšķiedras maksimums sausnā 22,5 %) |
Kopproteīns Kopšķiedra |
|
2.22 |
Kokvilnas sēklu rauši |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstraģējot kokvilnas sēklas, no kurām ir atdalītas šķiedras. |
Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |
|
2.23 |
Niger sēklu rauši |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot auga Guizotia abyssinica (Lf) Cass. sēklas (Pelni, kas nešķīst HCl: maksimāli 3,4 %) |
Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |
|
2.24 |
Saulgriežu sēklas |
Saulgriezes Helianthus annuus L. sēklas |
|
|
2.25 |
Saulgriežu sēklas, ekstraģētas |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstraģējot saulgriežu sēklas |
Kopproteīns |
|
2.26 |
Saulgriežu sēklas, daļēji attīrītas, ekstraģētas |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstraģējot saulgriežu sēklas, no kurām ir atdalīta daļa sēnalu. (Kopšķiedras maksimums sausnā 27,5 %) |
Kopproteīns Kopšķiedra |
|
2.27 |
Eļļas lini |
Eļļas linu Linum usitatissimum L. sēklas. (Botāniskās tīrības minimums 93 %) |
|
|
2.28 |
Eļļas linu rauši |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot eļļas linus. (Botāniskās tīrības minimums 93 %) |
Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |
|
2.29 |
Eļļas lini, ekstraģēti |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstraģējot eļļas linus. (Botāniskās tīrības minimums 93 %) |
Kopproteīns |
|
2.30 |
Olīvu mīkstums |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstraģējot presētas olīvas Olea europea L., kas pēc iespējas atdalītas no kodolu daļām |
Kopproteīns Kopšķiedra |
|
2.31 |
Sezama sēklu rauši |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot sezama auga Sesamum indicum L. sēklas (Pelni, kas nešķīst HCl: maksimāli 5 %) |
Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |
|
2.32 |
Kakao pupiņas, daļēji attīrītas, ekstraģētas |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstraģējot kaltētas un grauzdētas kakao pupiņas Theobroma cacao L., no kurām ir atdalītas daļa sēnalu |
Kopproteīns Kopšķiedra |
|
2.33 |
Kakao sēnalas |
Kaltētu un grauzdētu Theobroma cacao L. pupiņu apvalki |
Kopšķiedra |
|
(1) Ja vajadzīgs, drīkst pievienot norādi “zems glikozinolāta saturs”. “Zems glikozinolāta saturs” ir tāds, kādu paredz Kopienas likumi. (2) Nosaukums ir jāpapildina ar auga sugu. |
|||
3. PĀKŠAUGU SĒKLAS, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI
|
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligātās deklarācijas |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
|
3.01 |
Aunazirņi |
Cicer arietinum L. sēklas |
|
|
3.02 |
Guāras rupja maluma milti |
Blakusprodukts, ko iegūst pēc augu līmes ekstraģēšanas no Cyanopsis tetragonoloba (L.) Taub. sēklām |
Kopproteīns |
|
3.03 |
Vīķi |
Ervum ervilia L. sēklas |
|
|
3.04 |
Turku pupas (1) |
Lathyrus sativus L. sēklas, kas pakļautas attiecīgai termiskai apstrādei |
|
|
3.05 |
Lēcas |
Lens culinaris a.o. Medik sēklas |
|
|
3.06 |
Saldās lupīnas |
Lupinusssp. sēklas ar zemu rūgto sēklu saturu |
|
|
3.07 |
Pupas, grauzdētas |
Phaseolus vai Vigna ssp. sēklas, kas pakļautas attiecīgai termiskai apstrādei, lai iznīcinātu toksiskos lektīnus |
|
|
3.08 |
Zirņi |
Pisum ssp. sēklas |
|
|
3.09 |
Zirņu atsijas |
Blakusprodukts, ko iegūst, ražojot zirņu miltus. Tas sastāv galvenokārt no dīgļlapu daļiņām un mazāk – no mizām |
Kopproteīns Kopšķiedra |
|
3.10 |
Zirņu klijas |
Blakusprodukts, ko iegūst, ražojot zirņu miltus. Tas sastāv galvenokārt no mizām, kas atdalītas, mizojot un tīrot zirņus |
Kopšķiedra |
|
3.11 |
Cūku pupas |
Vicia faba L. ssp. var. equina un var. minuta (Alef.) Mansf. sēklas |
|
|
3.12 |
Monantas vīķi |
Vicia monanthos Desf. sēklas |
|
|
3.13 |
Vīķi |
Vicia sativa L. var. sativa un citu šķirņu sēklas |
|
|
(1) Šis nosaukums ir jāpapildina ar norādi par termiskās apstrādes veidu. |
|||
4. GUMI, SAKNES, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI
|
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligātās deklarācijas |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
|
4.01 |
Cukurbiešu mīkstums |
Cukura ražošanas blakusprodukts, kas sastāv no ekstraģētiem un žāvētiem cukurbiešu Beta vulgaris var. altissima Doell. gabaliem. (Maksimālais HCl nešķīstošu pelnu saturs 4,5 % no sausnas) |
HCl nešķīstošu pelnu saturs, ja > 3,5 % no sausnas.Kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi, ja > 10,5 % |
|
4.02 |
Cukurbiešu melase |
Blakusprodukts, kas sastāv no sīrupveida pārpalikumiem, ko savāc biešu cukura ražošanas vai rafinēšanas laikā |
Kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi Mitrums, ja > 28 % |
|
4.03 |
Cukurbiešu mīkstums, melasēts |
Cukura ražošanas blakusprodukts, kas sastāv no žāvēta cukurbiešu mīkstums, kuram pievienota melase. (Maksimālais HCl nešķīstošu pelnu saturs 4,5 % no sausnas) |
Kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi HCl nešķīstošu pelnu saturs, ja > 3,5 % no sausnas |
|
4.04 |
Cukurbiešu vināze |
Blakusprodukts, ko iegūst pēc biešu melases fermentēšanas alkohola, rauga, citronskābes un citu organisku vielu ražošanā |
Kopproteīns Mitrums, ja > 35 % |
|
4.05 |
(Biešu) cukurs (1) |
Cukurs, kas ekstraģēts no cukurbietēm |
Saharoze |
|
4.06 |
Saldie kartupeļi |
Ipomoea batatas (L.) Poir gumi, neatkarīgi no to pasniegšanas veida |
Ciete |
|
4.07 |
Manioka (2) |
Manihot esculenta Cranz saknes, neatkarīgi no to pasniegšanas veida (Maksimālais HCl nešķīstošu pelnu saturs 4,5 % no sausnas) |
Ciete HCl nešķīstošu pelnu saturs, ja > 3,5 % no sausnas |
|
4.08 |
Maniokas ciete (3), uzpūsta |
Ciete, ko iegūst no maniokas saknēm, kura ir ievērojami izpletusies pēc attiecīgas termiskas apstrādes |
Ciete |
|
4.09 |
Kartupeļu mīkstums |
Kartupeļu cietes ražošanas blakusprodukts (Solanum tuberosum L.) |
|
|
4.10 |
Kartupeļu ciete |
Tehniski tīra kartupeļu ciete |
Ciete |
|
4.11 |
Kartupeļu proteīns |
Kaltēts cietes ražošanas blakusprodukts, kas sastāv galvenokārt no proteīna vielām, kuras iegūtas pēc cietes atdalīšanas |
Kopproteīns |
|
4.12 |
Kartupeļu pārslas |
Produkts, ko iegūst, centrifūgā žāvējot mazgātus, nomizotus vai nenomizotus tvaicētus kartupeļus |
Ciete Kopproteīns |
|
4.13 |
Iebiezināta kartupeļu sula |
Cietes ražošanas blakusprodukts, no kura ir daļēji atdalīti proteīni un ūdens |
Kopproteīns Koppelni |
|
4.14 |
Uzbriedināta kartupeļu ciete |
Produkts, kas sastāv no kartupeļu cietes, kuras šķīdība ir ievērojami palielināta ar termisku apstrādi |
Ciete |
|
(1) Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar vārdu “saharoze”. (2) Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar vārdu “tapioka”. (3) Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar vārdiem “tapiokas ciete”. |
|||
5. CITAS SĒKLAS UN AUGĻI, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI
|
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligātās deklarācijas |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
|
5.01 |
Ceratonijas pākstis |
Produkts, ko iegūst, sasmalcinot kaltētus ceratonijas Ceratonia seliquaL. augļus (pākstis), no kurām ir atdalītas akāciju pupas |
Kopšķiedra |
|
5.02 |
Citrusu mīkstums |
Blakusprodukts, ko iegūst, presējot citrusu Citrus ssp. augļus citrusu sulas ražošanas laikā |
Kopšķiedra |
|
5.03 |
Augļu mīkstums (1) |
Blakusprodukts, ko iegūst, presējot atspiedas vai kauleņus augļu sulas ražošanas laikā |
Kopšķiedra |
|
5.04 |
Tomātu mīkstums |
Blakusprodukts, ko iegūst, presējot tomātus Solanum lycopersicum Karst. tomātu sulas ražošanas laikā |
Kopšķiedra |
|
5.05 |
Vīnogu sēklas, ekstraģētas |
Blakusprodukts, ko iegūst, ekstraģējot eļļu no vīnogu sēklām |
Kopšķiedra, ja > 45 % |
|
5.06 |
Vīnogu mīkstums |
Vīnogu mīkstums, kas ātri izžāvēts pēc alkohola ekstraģēšanas un no kura pēc iespējas ir atdalīti kātiņi un sēklas |
Kopšķiedra, ja > 25 % |
|
5.07 |
Vīnogu sēklas |
No vīnogu mīkstuma ekstraģētas sēklas, no kurām nav atdalīta eļļa |
Koptauki Kopšķiedra, ja > 45 % |
|
(1) Nosaukumu drīkst papildināt ar augļu sugu. |
|||
6. ZĀLES LOPBARĪBA UN RUPJĀ LOPBARĪBA
|
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligātās deklarācijas |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
|
6.01 |
Lucernas milti (1) |
Produkts, ko iegūst, sakaltējot un samaļot nenobriedušas lucernas Medicago sativa L. un Medicago var. Martyn. Tas var saturēt līdz 20 % nenobrieduša āboliņa vai citas zāles lopbarības kultūras, kas ir izžāvēta un samalta vienlaicīgi ar lucernu |
Kopproteīns Kopšķiedra HCl nešķīstošu pelnu saturs, ja > 3,5 % no sausnas |
|
6.02 |
Lucernas atspiedas |
Kaltēts blakusprodukts, ko iegūst, izspiežot sulu no lucernas |
Kopproteīns |
|
6.03 |
Lucernas proteīna koncentrāts |
Produkts, ko iegūst, mākslīgi izžāvējot lucernas izspiestās sulas daļas, un kas ir centrifugēts un termiski apstrādāts, lai nogulsnētu proteīnus |
Karotīns Kopproteīns |
|
6.04 |
Āboliņa milti (1) |
Produkts, ko iegūst, sakaltējot un samaļot nenobriedušu āboliņu Trifolium ssp. Tas var saturēt līdz 20 % nenobriedušas lucernas vai citas zāles lopbarības kultūras, kas ir izžāvēta un samalta vienlaikus ar āboliņu |
Kopproteīns Kopšķiedra HCl nešķīstošu pelnu saturs, ja > 3,5 % no sausnas |
|
6.05 |
Zāles milti (2) |
Produkts, ko iegūst, izžāvējot un samaļot nenobriedušas zāles lopbarības kultūras |
Kopproteīns Kopšķiedra HCl nešķīstošu pelnu saturs, ja > 3,5 % no sausnas |
|
6.06 |
Neapstrādāti salmi (3) |
Labības salmi |
|
|
6.07 |
Apstrādāti salmi (4) |
Produkts, ko iegūst, attiecīgi apstrādājot labības salmus |
Nātrijs, ja apstrādē lietots NaOH |
|
(1) Terminu “rupjie milti” drīkst aizstāt ar terminu “granulas”. Nosaukumam drīkst pievienot žāvēšanas veidu. (2) Nosaukumam drīkst pievienot zāles lopbarības kultūras sugu. (3) Nosaukumā ir jānorāda labības suga. (4) Nosaukums ir jāpapildina ar norādi par veiktās ķīmiskās apstrādes īpašībām. |
|||
7. CITI AUGI, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI
|
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligātās deklarācijas |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
|
7.01 |
Cukurniedru melase |
Blakusprodukts, kas sastāv no sīrupveida pārpalikumiem, ko savāc cukura ražošanas laikā no cukurniedrēm Saccharum officinarum L. |
Kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi Mitrums, ja > 30 % |
|
7.02 |
Cukurniedru vināze |
Blakusprodukts, ko iegūst pēc cukurniedru melases fermentēšanas alkohola, rauga, citronskābes un citu organisku vielu ražošanā |
Kopproteīns Mitrums, ja > 35 % |
|
7.03 |
Niedru cukurs (1) |
Cukurs, kas ekstraģēts no cukurniedrēm |
Saharoze |
|
7.04 |
Jūraszāļu milti |
Produkts, ko iegūst, žāvējot un sasmalcinot jūraszāles, jo īpaši brūnās jūraszāles. Šis produkts var būt mazgāts, lai samazinātu joda saturu. |
Koppelni |
|
(1) Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar vārdu “saharoze”. |
|||
8. PIENA PRODUKTI
|
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligātās deklarācijas |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
|
8.01 |
Sausais vājpiens |
Produkts, ko iegūst, izžāvējot pienu, no kura ir atdalīta lielākā daļa tauku |
Kopproteīns Mitrums, ja > 5 % |
|
8.02 |
Sausās paniņas |
Produkts, ko iegūst, izžāvējot šķidrumu, kas paliek pāri pēc sviesta kulšanas |
Kopproteīns Koptauki Laktoze Mitrums, ja > 6 |
|
8.03 |
Sausās sūkalas |
Produkts, ko iegūst, izžāvējot šķidrumu, kas paliek pāri pēc siera, biezpiena un kazeīna gatavošanas vai līdzīgiem procesiem |
Kopproteīns Koptauki Laktoze Mitrums, ja > 8 % |
|
8.04 |
Sausās sūkalas ar zemu cukura saturu |
Produkts, ko iegūst, izžāvējot sūkalas, no kurām ir daļēji atdalīta laktoze |
Kopproteīns Koptauki Laktoze Mitrums, ja > 8 % |
|
8.05 |
Sausais proteīnu koncentrāts (1) |
Produkts, ko iegūst, izžāvējot proteīnu savienojumus, kuri ar ķīmisku vai fizikālu apstrādi ekstraģēti no sūkalām vai piena |
Kopproteīns Mitrums, ja > 8 % |
|
8.06 |
Sausais kazeīns |
Produkts, ko iegūst no vājpiena vai paniņām, izžāvējot kazeīnu, kurš ir nogulsnēts ar skābēm vai siera fermentu |
Kopproteīns Mitrums, ja > 10 % |
|
8.07 |
Sausā laktoze |
Cukurs, kas ir atdalīts no piena vai sūkalām, attīrot un žāvējot |
Laktoze Mitrums, ja 5 % |
|
(1) Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar vārdiem “sausais piena albumīns”. |
|||
9. LAUKSAIMNIECĪBAS DZĪVNIEKU PRODUKTI
|
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligātās deklarācijas |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
|
9.01 |
Gaļas milti (1) |
Produkts, ko iegūst, karsējot, kaltējot un samaļot veselus siltasiņu lauksaimniecības dzīvniekus vai to daļas, no kuriem var būt daļēji ekstraģēti vai fizikāli atdalīti tauki. Produktam jābūt pamatā brīvam no nagiem, ragiem, sariem, matiem un spalvām, kā arī no gremošanas trakta satura (minimālais kopproteīna saturs 50 % no sausnas). (Maksimālais kopforsfora saturs 8 %) |
Kopproteīns Koptauki Koppelni Mitrums, ja > 8 % |
|
9.02 |
Gaļas un kaulu milti (1) |
Produkts, ko iegūst, karsējot, kaltējot un samaļot veselus siltasiņu lauksaimniecības dzīvniekus vai to daļas, no kuriem var būt daļēji ekstraģēti vai fizikāli atdalīti tauki. Produktam jābūt pamatā brīvam no nagiem, ragiem, sariem, matiem un spalvām, kā arī no gremošanas trakta satura |
Kopproteīns Koptauki Koppelni Mitrums, ja > 8 % |
|
9.03 |
Kaulu milti |
Produkts, ko iegūst, karsējot, kaltējot un smalki samaļot siltasiņu lauksaimniecības dzīvnieku kaulus, no kuriem var būt ekstraģēta vai fizikāli atdalīta lielākā daļa tauku. Produktam jābūt pamatā brīvam no nagiem, ragiem, sariem, matiem un spalvām, kā arī no gremošanas trakta satura |
Kopproteīns Koppelni Mitrums, ja > 8 % |
|
9.04 |
Dradži |
Produkts, kas paliek pāri ekstraģētu un fizikāli atdalītu dzīvnieku izcelsmes tauku ražošanā |
Kopproteīns Koptauki Mitrums, ja > 8 % |
|
9.05 |
Putnu milti (1) |
Produkts, ko iegūst, karsējot, izžāvējot un samaļot no kautiem mājputniem iegūtus blakusproduktus. Produktam ir jābūt pamatā brīvam no spalvām |
Kopproteīns Koptauki Koppelni HCl nešķīstošu pelnu saturs > 3,3 % Mitrums, ja > 8 % |
|
9.06 |
Putnu spalvu milti, hidrolizēti |
Produkts, ko iegūst, hidrolizējot, izžāvējot un samaļot putnu spalvas |
Kopproteīns HCl nešķīstošu pelnu saturs > 3,4 % Mitrums, ja > 8 % |
|
9.07 |
Asiņu milti |
Produkts, ko iegūst, izžāvējot no kautiem siltasiņu dzīvniekiem iegūtas asinis. Produktam ir jābūt pamatā brīvam no svešķermeņiem |
Kopproteīns Mitrums, ja > 8 % |
|
9.08 |
Dzīvnieku tauki (2) |
Produkts, kas sastāv no taukiem, kuri iegūti no siltasiņu lauksaimniecības dzīvniekiem |
Mitrums, ja > 1 % |
|
(1) Produkti, kas satur vairāk nekā 13 % tauku sausnā, ir jākvalificē kā “ar augstu tauku saturu”. (2) Šo nosaukumu drīkst papildināt ar precīzāku dzīvnieku tauku aprakstu atkarībā no to izcelsmes vai ražošanas procesa (tauki, kausēti tauki, kaulu tauki u.c.) |
|||
10. ZIVIS, CITI JŪRAS DZĪVNIEKI, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI
|
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligātās deklarācijas |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
|
10.01 |
Zivju milti (1) |
Produkts, ko iegūst, pārstrādājot veselas zivis vai to daļas, no kurām var būt atdalīta eļļa un kurām no jauna var būt pievienoti zivju nosēdumi |
Kopproteīns Koptauki Koppelni, ja > 20 % Mitrums, ja > 8 % |
|
10.02 |
Zivju nosēdumi, kondensēti |
Produkts, ko iegūst, ražojot zivju miltus un kas ir atdalīts un stabilizēts, apstrādājot ar skābi vai kaltējot |
Kopproteīns Koptauki Mitrums, ja > 5 % |
|
10.03 |
Zivju eļļa |
Eļļa, ko iegūst no zivīm vai zivju daļām |
Mitrums, ja > 1 % |
|
10.04 |
Zivju eļļa, rafinēta, sacietējusi |
Eļļa, ko iegūst no zivīm vai zivju daļām un kura ir rafinēta un pakļauta tauku apziepošanas procesam |
Joda skaitlis Mitrums, ja > 1 % |
|
(1) Produktus, kas satur vairāk nekā 75 % kopproteīna sausnā, var kvalificēt kā “ar augstu proteīna saturu”. |
|||
11. MINERĀLVIELAS
|
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligātās deklarācijas |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
|
11.01 |
Kalcija karbonāts (1) |
Produkts, ko iegūst, samaļot kalcija karbonāta avotus, piemēram, kaļķakmeni, austeru vai mīdiju čaulas, vai nogulsnējot no skābes šķīduma |
Kalcijs HCl nešķīstošu pelnu saturs, ja > 5 % |
|
11.02 |
Kalcijs un magnija karbonāts |
Dabisks kalcija karbonāta un magnija karbonāta maisījums |
Kalcijs Magnijs |
|
11.03 |
Kaļķi saturošas jūras aļģes (Maerl) |
Dabiskas izcelsmes produkts, ko iegūst ko samaltām un granulētām kaļķi saturošām aļģēm |
Kalcijs HCl nešķīstošu pelnu saturs, ja > 5 % |
|
11.04 |
Magnija oksīds |
Tehniski tīrs magnija oksīds (MgO) |
Magnijs |
|
11.05 |
Magnija sulfāts |
Tehniski tīrs magnija sulfāts (MgSO4 · 7H2O) |
Magnijs Sērs |
|
11.06 |
Dikalcija fosfāts (2) |
Nogulsnēts kalcija monoūdeņraža fosfāts no kauliem vai neorganiskiem avotiem (CaHPO4 · H2O) |
Kalcijs Kopfosfors |
|
11.07 |
Mono-dikalcija fosfāts |
Ķīmiski iegūts produkts, kas sastāv no dikalcija fosfāta un monokalcija fosfāta (CaHPO4 – Ca(H2PO4) · H2O) vienādās daļās |
Kopfosfors Kalcijs |
|
11.08 |
Defluorēts minerālfosfāts |
Produkts, ko iegūst, samaļot attīrītus un attiecīgi defluorinētus dabiskos fosfātus |
Kopfosfors Kalcijs |
|
11.09 |
Deželatinēti kaulu milti |
Deželatinēti, sterilizēti un samalti kauli, no kuriem ir atdalīti tauki |
Kopfosfors Kalcijs |
|
11.10 |
Monokalcija fosfāts |
Tehniski tīrs kalcija bis(dihidrogenfosfāts) (Ca(H2PO4) · H2O) |
Kopfosfors Kalcijs |
|
11.11 |
Kalcija – magnija fosfāts |
Tehniski tīrs kalcija – magnija fosfāts |
Kalcijs Magnijs Kopfosfors |
|
11.12 |
Monoamonija fosfāts |
Tehniski tīrs monoamonija fosfāts (NH4H2PO4) |
Kopslāpeklis Kopfosfors |
|
11.13 |
Nātrija hlorīds (1) |
Tehniski tīrs nātrija hlorīds vai produkts, ko iegūst, samaļot dabiskos nātrija hlorīda avotus, piemēram, (akmens) un (jūras) sāli |
Nātrijs |
|
11.14 |
Magnija propionāts |
Tehniski tīrs magnija propionāts |
Magnijs |
|
11.15 |
Magnija fosfāts |
Produkts, kas sastāv no tehniski tīra (dibāziska) magnija fosfāta (MgHPO4 · H2O) |
Kopfosfors Magnijs |
|
11.16 |
Nātrija – kalcija – magnija fosfāts |
Produkts, kas sastāv no nātrija – kalcija – magnija fosfāta |
Kopfosfors Magnijs Kalcijs Nātrijs |
|
11.17 |
Mononātrija fosfāts |
Tehniski tīrs mononātrija fosfāts (NaH2PO · H2O) |
Kopfosfors Nātrijs |
|
11.18 |
Nātrija bikarbonāts |
Tehniski tīrs nātrija bikarbonāts (NaHCO3) |
Nātrijs |
|
(1) Drīkst norādīt avota iedabu papildus nosaukumam, vai to aizvietojot. (2) Nosaukumā drīkst iekļaut ražošanas procesu. |
|||
12. DAŽĀDI
|
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligātās deklarācijas |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
|
12.01 |
Maizes un makaronu produkti un blakusprodukti |
Produkti un blakusprodukti, ko iegūst no maizes ražošanas, tai skaitā bakalejas izstrādājumus, cepumus vai makaronus |
Ciete Kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi |
|
12.02 |
Saldumu produkti un blakusprodukti |
Produkti un blakusprodukti, ko iegūst no saldumu ražošanas, ieskaitot šokolādi |
Kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi |
|
12.03 |
Konditorejas izstrādājumu un saldējuma ražošanas produkti un blakusprodukti (1) |
Produkti vai blakusprodukti, ko iegūst, ražojot konditorejas izstrādājumus, kūkas vai saldējumu |
Ciete Kopējie cukuri, ko izsaka kā saharozi Koptauki |
|
12.04 |
Taukskābes |
Blakusprodukts, ko iegūst atskābjošanas laikā, ar sārma palīdzību, vai destilējot nenoteiktas augu vai dzīvnieku izcelsmes eļļas vai taukus |
Koptauki Mitrums, ja > 1 % |
|
12.05 |
Taukskābju sāļi (2) |
Produkts, ko iegūst, pārziepojot taukskābes ar kalcija, nātrija vai kālija hidroksīdu |
Koptauki Ca (vai Na, vai K, pēc vajadzības) |
|
(1) Nosaukumu drīkst grozīt vai papildināt, lai precizētu lauksaimnieciski kulināro procesu, kurā barības sastāvdaļa ir iegūta. (2) Nosaukumu drīkst papildināt, norādot iegūto sāli. |
|||
C DAĻA
Noteikumi par dažu sarakstā neminētu barības sastāvdaļu daļu nosaukumiem un deklarēšanu
Apgrozībā laistām barības sastāvdaļām, kas nav uzskaitītas šā pielikuma B daļā, saskaņā ar direktīvas 5. panta 1. punkta d) apakšpunktu obligāti ir jādeklarē daļas, kas norādītas turpmāk dotās tabulas 2. slejā.
Barības sastāvdaļas, kas nav uzskaitītas B daļā, ir jānosauc saskaņā ar šā pielikuma A daļas I.1. nodaļā minētajiem kritērijiem.
|
Barības sastāvdaļa, kas izgatavots no šādām daļām |
Obligāti jādeklarē: |
|
|
1 |
2 |
|
|
1. |
Labības graudi |
|
|
2. |
Labības graudu produkti un blakusprodukti |
Ciete, ja > 20 % Kopproteīns, ja > 10 % Koptauki, ja > 5 % Kopšķiedra |
|
3. |
Eļļas sēklas, eļļas augi |
|
|
4. |
Eļļas sēklu, eļļas augu produkti un blakusprodukti |
Kopproteīns, ja 10 % Koptauki, ja > 5 % Kopšķiedra |
|
5. |
Pākšaugu sēklas |
|
|
6. |
Pākšaugu sēklu produkti un blakusprodukti |
Kopproteīns, ja 10 % Kopšķiedra |
|
7. |
Gumi, saknes |
|
|
8. |
Gumu un sakņu produkti un blakusprodukti |
Ciete Kopšķiedra HCl nešķīstošu pelnu saturs, ja > 3,5 % |
|
9. |
Citi cukurbiešu pārstrādes rūpniecības produkti un blakusprodukti |
Kopšķiedra, ja > 15 % Kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi HCl nešķīstošu pelnu saturs, ja > 3,5 % |
|
10. |
Citas sēklas un augļi, to produkti un blakusprodukti |
Kopproteīns Kopšķiedra Koptauki, ja > 10 % |
|
11. |
Zāles lopbarība un rupjā lopbarība |
Kopproteīns, ja > 10 % Kopšķiedra |
|
12. |
Citi augi, to produkti un blakusprodukti |
Kopproteīns, ja > 10 % Kopšķiedra |
|
13. |
Cukurniedru pārstrādes rūpniecības produkti un blakusprodukti |
Kopšķiedra, ja > 15 % Kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi |
|
14. |
Piena produkti un blakusprodukti |
Kopproteīns Mitrums, ja > 5 % Laktoze, ja > 10 % |
|
15. |
Lauksaimniecības dzīvnieku produkti |
Kopproteīns, ja > 10 % Koptauki, ja > 5 % Mitrums, ja > 8 % |
|
16. |
Zivis, citi jūras dzīvniekiem, to produkti un blakusprodukti |
Kopproteīns, ja > 10 % Koptauki, ja 5 % Mitrums, ja > 8 % |
|
17. |
Minerālvielas |
Attiecīgās minerālvielas |
|
18. |
Dažādi |
Kopproteīns, ja > 10 % Kopšķiedra Koptauki, ja > 10 % Ciete, ja > 30 % Kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi, ja > 10 % |
( 1 ) OV C 236, 24.8.1994., 7. lpp.
( 2 ) OV C 305, 31.10.1994., 147. lpp.
( 3 ) OV C 102, 24.4.1995., 10. lpp.
( 4 ) OV L 32, 3.2.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 90/654/EEK (OV L 353, 17.12.1990. 48. lpp.).
( 5 ) OV L 270, 14.12.1970., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 95/55/EK (OV L 263, 4.11.1995., 18. lpp.).
( 6 ) OV L 38, 11.2.1974., 31. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/74/EEK (OV L 237, 22.9.1993., 23. lpp.).
( 7 ) OV L 332, 30.12.1995., 15. lpp.
( 8 ) OV L 319, 4.11.1992., 19. lpp.
( 9 ) OV L 213, 21.7.1982., 8. lpp.
( 10 ) OV L 237, 22.9.1993., 23. lpp.
( 11 ) OV L 126, 21.5.1980., 14. lpp.
( 12 ) OV L 213, 21.7.1982., 27. lpp.
( 13 ) OV L 193, 17.7.1982., 34. lpp.
( 14 ) OV L 363, 27.12.1990., 51. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu (OV C 241, 29.8.1994., 155. lpp.).
( 15 ) OV L 281, 9.10.1991., 23. lpp.
( 16 ) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.
( 17 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
