This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 01992L0043-20070101
Council Directive 92/43/EEC of 21 May 1992 on the conservation of natural habitats and of wild fauna and flora
Consolidated text: Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību
Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību
- Date of document:
- 01/01/2007
- Date of effect:
- 01/01/2007
- Author:
- Eiropas Savienības Padome
- Form:
- Konsolidēts teksts
- Additional information:
- LASTMODIN 32006L0105
- Link
- Link
- Link
- Select all documents mentioning this document
- Consolidation: basic act:
- 31992L0043
1992L0043 — LV — 01.01.2007 — 005.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES DIREKTĪVA 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992, p.7) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
L 305 |
42 |
8.11.1997 |
||
|
Eiropas parlamenta un padomes regula (EK) Nr. 1882/2003 (2003. gada 29. septembris), |
L 284 |
1 |
31.10.2003 |
|
|
L 363 |
368 |
20.12.2006 |
||
Grozīta ar:
|
C 241 |
21 |
29.8.1994 |
||
|
L 236 |
33 |
23.9.2003 |
PADOMES DIREKTĪVA 92/43/EEK
(1992. gada 21. maijs)
par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību
EIROPAS KOPIENU PADOME,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 130.s pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 2 ),
ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 3 ),
tā kā vides kvalitātes saglabāšana, aizsardzība un uzlabošana, kas iekļauj dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras aizsardzību, ir vispārīgs Kopienas pamatmērķis, kā norādīts Līguma 130.r pantā;
tā kā Eiropas Kopienas vides politikā un rīcības programmā (1987. līdz 1992. gads) ( 4 ) paredzēti pasākumi attiecībā uz dabas un tās resursu aizsardzību;
tā kā šīs direktīvas galvenais mērķis ir veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ņemot vērā ekonomiskās, sociālās, kultūras un reģionālās prasības, šī direktīva palīdz sasniegt vispārīgo mērķi par noturīgu attīstību; tā kā, lai saglabātu šādu bioloģisko daudzveidību, dažos gadījumos var būt vajadzīga cilvēka darbība vai tās veicināšana;
tā kā Eiropā esošajā dalībvalstu teritorijā turpinās dabisko dzīvotņu noplicināšanās, un aizvien vairāk savvaļas sugu ir nopietni apdraudētas; tā kā, ņemot vērā to, ka apdraudētās dzīvotnes un sugas ir daļa no Kopienas dabas mantojuma un ka šim apdraudējumam bieži ir pārrobežu raksturs, ir jāveic Kopienas mēroga pasākumi, lai tās saglabātu;
tā kā, ņemot vērā, ka ir apdraudēti konkrēti dabisko dzīvotņu veidi un konkrētas sugas, tās jānosaka par prioritārām, lai sekmētu saglabāšanas pasākumu drīzu īstenošanu;
tā kā, lai nodrošinātu Kopienā nozīmīgu dabisko dzīvotņu un sugu atjaunošanos vai saglabāšanu labvēlīgā aizsardzības statusā, ir jānosaka īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, lai pēc noteikta grafika izveidotu saskaņotu Eiropas ekoloģisko tīklu;
tā kā visas noteiktās teritorijas, arī tās, ko tagad klasificē vai nākotnē klasificēs kā īpaši aizsargājamas dabas teritorijas saskaņā ar Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvu 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību ( 5 ), būs jāiekļauj saskaņotajā Eiropas ekoloģiskajā tīklā;
tā kā visās noteiktajās teritorijās ir lietderīgi vajadzīgos pasākumus ieviest, ņemot vērā izvirzītos saglabāšanas mērķus;
tā kā dalībvalstis iesaka teritorijas, ko var noteikt par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, bet tā kā tomēr jāparedz procedūra, lai ārkārtas gadījumos par aizsargājamu varētu noteikt teritoriju, kuru nav ieteikusi dalībvalsts, bet kuru Kopiena uzskata par svarīgu prioritāra dabiskās dzīvotnes veida vai prioritāru sugu saglabāšanai vai izdzīvošanai;
tā kā attiecīgi jāizvērtē visi plāni vai programmas, kas varētu būtiski ietekmēt tās teritorijas saglabāšanas mērķus, kura ir vai tiks noteikta par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju;
tā kā ir atzīts, ka to pasākumu pieņemšana, kas paredzēti, lai veicinātu Kopienā nozīmīgu prioritāru dabisko dzīvotņu un prioritāru sugu aizsardzību, ir visu dalībvalstu kopēja atbildība; tā kā tomēr tas var radīt pārmērīgi lielu finansiālu apgrūtinājumu dažām dalībvalstīm, ņemot vērā, no vienas puses, šādu dzīvotņu un sugu nevienmērīgo izplatību Kopienā un, no otras puses, to, ka principu – “piesārņotājs maksā” – šajā īpašajā dabas aizsardzības gadījumā iespējams piemērot tikai daļēji;
tā kā tādēļ panākta vienošanās, ka šajā ārkārtas gadījumā jāparedz Kopienas līdzfinansējums, ko piešķir to resursu ietvaros, kas pieejami saskaņā ar Kopienas lēmumiem;
tā kā zemes izmantošanas plānošanas un attīstības politikā jāveicina to ainavas iezīmju pārvaldība, kas ir būtiski svarīgas savvaļas faunai un florai;
tā kā jāizveido sistēma to dabisko dzīvotņu un sugu aizsardzības statusa uzraudzībai, uz kurām attiecas šī direktīva;
tā kā, papildinot Direktīvu 79/409/EEK, attiecībā uz dažām faunas un floras sugām ir vajadzīga vispārīga aizsardzības sistēma; tā kā jāparedz pārvaldības pasākumi attiecībā uz konkrētām sugām, ja tas vajadzīgs šo sugu aizsardzības statusa dēļ, tostarp jāaizliedz konkrēti gūstīšanas vai nonāvēšanas veidi, vienlaikus paredzot izņēmumu iespējamību noteiktos apstākļos;
tā kā, lai nodrošinātu šīs direktīvas ieviešanas uzraudzību, Komisija regulāri sagatavo apkopojošu ziņojumu, inter alia pamatojoties uz dalībvalstu iesūtītajām ziņām par to valsts tiesību aktu piemērošanu, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu;
tā kā zinātnes un tehnikas atziņu pilnveide ir svarīga šīs direktīvas īstenošanai; tā kā attiecīgi ieteicams veicināt vajadzīgo izpētes un zinātnisko darbu;
tā kā tehnikas un zinātnes attīstības dēļ jābūt iespējai pielāgot šīs direktīvas pielikumus; tā kā jāizveido procedūra, saskaņā ar kuru Padome var grozīt pielikumus;
tā kā jāizveido regulatīvā komiteja, lai palīdzētu Komisijai šīs direktīvas ieviešanā un jo īpaši tad, kad pieņemti lēmumi par Kopienas līdzfinansējumu;
tā kā jāparedz papildu pasākumi, ar ko reglamentē konkrētu vietējo faunas un floras sugu reintrodukciju un iespējamo svešzemju sugu introdukciju;
tā kā izglītība un vispārīga informācija par šīs direktīvas mērķiem ir svarīga, lai nodrošinātu šīs direktīvas efektīvu ieviešanu,
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
Definīcijas
1. pants
Šajā direktīvā:
a) aizsardzība ir tādu pasākumu kopums, kas vajadzīgi, lai saglabātu vai atjaunotu dabisko dzīvotni un savvaļas faunas un floras sugu populācijas tiem labvēlīgā stāvoklī, kā definēts e) un i) punktā;
b) dabiska dzīvotne ir pilnībā vai daļēji dabiskas sauszemes vai ūdens platības, ko raksturo ģeogrāfiskas, abiotiskas un biotiskas iezīmes;
c) Kopienā nozīmīgu dabisko dzīvotņu veidi ir tie, kam 2. pantā minētajā teritorijā:
i) draud izzušana to dabiskās izplatības areālā
vai
ii) ir mazs dabiskās izplatības areāls to izplatības samazināšanās dēļ vai ļoti nelielās teritorijas dēļ,
vai
iii) sniegt precīzus piemērus par tipiskām iezīmēm, kas piemīt vienam vai vairākiem no turpmāk uzskaitītajiem deviņiem bioģeogrāfiskiem reģioniem: Alpu, Atlantijas, Melnās jūras, boreālajam, kontinentālajam, makronēziskajam, Vidusjūras, panoniskajam un stepes reģionam.
Šādi dzīvotņu veidi ir uzskaitīti vai var tikt uzskaitīti I pielikumā;
d) prioritārie dabisko dzīvotņu veidi ir dabisko dzīvotņu veidi, kuriem draud izzušana un kuri atrodas 2. pantā minētajā teritorijā, un par kuru saglabāšanu Kopiena ir īpaši atbildīga, ņemot vērā šo dzīvotņu dabiskās izplatības areāla proporciju, kas ietilpst 2. pantā minētajā teritorijā; šie prioritārie dabisko dzīvotņu veidi I pielikumā ir atzīmēti ar zvaigznīti *;
e) dabiskas dzīvotnes aizsardzības statuss ir uz dabisku dzīvotni un tam raksturīgajām sugām iedarbojošos ietekmju kopums, kas ilgtermiņā var ietekmēt šī dzīvotnes dabisko izplatību, struktūru un funkcijas, kā arī tam raksturīgo sugu ilglaicīgas izdzīvošanas iespējas 2. pantā minētajā teritorijā.
Dabiskas dzīvotnes aizsardzības statusu uzskata par labvēlīgu, ja:
— tās dabiskās izplatības areāls un teritorijas, ko tā aizņem šā areāla robežās, ir stabilas vai paplašinās un
— pastāv un, iespējams, ka arī tuvākajā laikā pastāvēs dzīvotnei raksturīgā struktūra un funkcijas, kas vajadzīgas tā ilglaicīgai uzturēšanai, un
— tam raksturīgo sugu aizsardzības statuss ir labvēlīgs, kā noteikts i) punktā;
f) sugas dzīvotne ir vide, ko raksturo konkrēti abiotiski un biotiski faktori un kur konkrētās sugas īpatņi dzīvo visos to bioloģiskā cikla posmos;
g) Kopienā nozīmīgas sugas ir sugas, kas 2. pantā minētajā teritorijā ir:
i) apdraudētas, izņemot tās sugas, kurām minētajā teritorijā ir dabiskās izplatības areāla galējā robeža un kas nav apdraudētas vai jutīgas rietumu palearktiskajā rajonā, vai
ii) jutīgas, t.i., kas tuvākajā laikā varētu kļūt par apdraudētām sugām, ja turpināsies apdraudētību veicinošu faktoru ietekme, vai
iii) retas, t.i., tās pārstāv nelielas populācijas, kas pašlaik nav ne apdraudētas, ne jutīgas, taču tomēr ir zināms risks par tādām kļūt. Šo sugu īpatņi atrodami ierobežotos ģeogrāfiskos apgabalos vai nelielā skaitā ir izkliedēti plašākā apgabalā, vai
iv) endēmas un kam vajadzīga īpaša uzmanība, kuras iemesls ir dzīvotnes īpatnības un/vai šo sugu izmantošanas iespējamā ietekme uz dzīvotni, un/vai šo sugu izmantošanas iespējamā ietekme uz dzīvotnes aizsardzības statusu.
Šādas sugas ir uzskaitītas vai var tikt uzskaitītas II pielikumā un/vai IV vai V pielikumā;
h) prioritārās sugas ir sugas, kuras minētas g) punkta i) apakšpunktā un par kuru saglabāšanu Kopiena ir īpaši atbildīga, ņemot vērā šo sugu dabiskās izplatības areāla proporciju, kas ietilpst 2. pantā minētajā teritorijā; šīs prioritārās sugas II pielikumā ir atzīmētas ar zvaigznīti *;
i) sugas aizsardzības statuss ir uz attiecīgo sugu iedarbojošos ietekmju kopums, kas ilgtermiņā var ietekmēt šīs sugas populāciju izplatību un skaitlisko daudzumu 2. pantā minētajā teritorijā;
Aizsardzības statusu uzskata par labvēlīgu, ja:
— attiecīgo sugu populācijas dinamikas dati liecina, ka ilgtermiņā suga sevi atražo un ir dzīvotspējīga konkrētās dabiskās dzīvotnes sastāvdaļa,
— sugas dabiskās izplatības areāls nav samazinājies, un šķiet, ka tas nemazināsies arī tuvākajā laikā, un
— dzīvotne ir un šķiet, ka arī turpmāk būs pietiekami plašs tās populāciju ilglaicīgai uzturēšanai;
j) teritorija ir ģeogrāfiski definēts apgabals ar skaidri noteiktu platību;
k) Kopienā nozīmīga teritorija ir teritorija, kas attiecīgajā bioģeogrāfiskajā rajonā vai rajonos būtiski sekmē I pielikumā minēta dabiskas dzīvotnes veida vai II pielikumā minētu sugu labvēlīga aizsardzības statusa saglabāšanu vai atjaunošanu un var arī būtiski veicināt 3. pantā minētā Natura 2000 tīkla vienotību, un/vai būtiski sekmē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu attiecīgajā bioģeogrāfiskajā rajonā vai rajonos.
Attiecībā uz faunas sugām ar plašu izplatības areālu Kopienā nozīmīgas teritorijas ir šādu sugu dabiskās izplatības areālu vietas, kam piemīt fizikālie vai bioloģiskie faktori, kuri ir svarīgi, lai minēto sugu īpatņi varētu dzīvot un vairoties;
l) īpaši aizsargājama dabas teritorija ir Kopienā nozīmīga teritorija, ko dalībvalstis nosaka ar normatīvu vai administratīvu aktu un/vai līgumu un kur piemēro vajadzīgos aizsardzības pasākumus, lai saglabātu vai atjaunotu labvēlīgu aizsardzības statusu tām dabiskajām dzīvotnēm un/vai sugu populācijai, kuru dēļ attiecīgā teritorija ir noteikta;
m) īpatnis ir dzīvs vai nedzīvs IV pielikumā un V pielikumā uzskaitītas sugas dzīvnieks vai augs, tā daļa vai atvasinājums, kā arī pārējās preces, kuras pavaddokumentā, uz iepakojuma vai marķējuma vai etiķetes, vai jebkuros citos apstākļos norādītas kā minēto sugu dzīvnieku vai augu daļas vai atvasinājumi;
n) komiteja ir saskaņā ar 20. pantu izveidota komiteja.
2. pants
1. Šīs direktīvas mērķis ir sekmēt bioloģisko daudzveidību, aizsargājot dabiskās dzīvotnes un savvaļas faunu un floru Eiropā eso šajā dalībvalstu teritorijā, uz kuru attiecas Līgums.
2. Pasākumus, ko veic saskaņā ar šo direktīvu, izstrādā tā, lai saglabātu vai atjaunotu to dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras sugu labvēlīgu aizsardzības statusu, kas ir Kopienā nozīmīgas.
3. Veicot pasākumus saskaņā ar šo direktīvu, ņem vērā ekonomiskās, sociālās un kultūras prasības, kā arī reģionālās un vietējās īpatnības.
Dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu aizsardzība
3. pants
1. Izveido saskaņotu Eiropas ekoloģisko tīklu, kurā apvienotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un kura nosaukums ir Natura 2000. Šo tīklu, ko veido I pielikumā uzskaitīto dabisko dzīvotņu veidu un II pielikumā uzskaitīto sugu dzīvotņu teritorijas, izmanto, lai minētos dabisko dzīvotņu veidus un sugu dzīvotnes saglabātu vai attiecīgā gadījumā atjaunotu to labvēlīgo aizsardzības statusu dabiskās izplatības areālā.
Natura 2000 tīkls iekļauj īpaši aizsargājamās teritorijas, ko dalībvalstis klasificējušas, ievērojot Direktīvu 79/409/EEK.
2. Dalībvalsts iesaistīšanās Natura 2000 tīkla izveidē ir proporcionāla tam, kādā mērā tās teritorijā ir pārstāvēti 1. punktā minētie dabisko dzīvotņu veidi un sugu dzīvotnes. Tāpēc dalībvalstis saskaņā ar 4. pantu nosaka īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, ņemot vērā 1. punktā izklāstītos mērķus.
3. Ja dalībvalstis to uzskata par vajadzīgu, tās cenšas uzlabot Natura 2000 tīkla ekoloģisko vienotību, saglabājot un attiecīgā gadījumā veidojot ainavas iezīmes, kas ir būtiski svarīgas savvaļas faunai un florai, kā minēts 10. pantā.
4. pants
1. Pamatojoties uz III pielikumā (1. posms) izklāstītajiem kritērijiem un attiecīgo zinātnisko informāciju, katra dalībvalsts piedāvā teritoriju sarakstu, tajā norādot, kuri I pielikuma dabisko dzīvotņu veidi un kuras II pielikuma sugas, kas ir vietējās sugas tās teritorijā, sastopamas minētajās teritorijās. Attiecībā uz dzīvnieku sugām ar plašu izplatības areālu šīs teritorijas ir minēto sugu dabiskās izplatības areālu vietas, kurām raksturīgie fizikālie vai bioloģiskie faktori ir svarīgi, lai šo sugu īpatņi varētu dzīvot un vairoties. Attiecībā uz ūdens dzīvnieku sugām ar plašu izplatības areālu šādas teritorijas ierosina paredzēt vienīgi tad, ja iespējams skaidri noteikt vietu, kurai raksturīgie fizikālie un bioloģiskie faktori ir svarīgi, lai minēto sugu īpatņi varētu dzīvot un vairoties. Attiecīgā gadījumā dalībvalstis ierosina pielāgot sarakstu, ņemot vērā 11. pantā minēto uzraudzības pasākumu rezultātus.
Trīs gados pēc šīs direktīvas izziņošanas sarakstu nosūta Komisijai, pievienojot informāciju par katru no teritorijām. Šajā informācijā iekļauj teritorijas karti, nosaukumu, atrašanās vietu, platību un datus, kas izriet no III pielikumā (1. posms) noteikto kritēriju piemērošanas un ko iesniedz formā, kuru Komisija nosaka saskaņā ar 21. pantā paredzēto procedūru.
2. Pamatojoties uz III pielikumā (2. posms) izklāstītajiem kritērijiem un ņemot vērā gan dalījumu ►M3 deviņi ◄ bioģeogrāfiskajos rajonos, kas minēti 1. panta c) punkta iii) apakšpunktā, gan visu 2. panta 1. punktā minēto teritoriju, Komisija pēc vienošanās ar katru dalībvalsti sagatavo Kopienā nozīmīgo teritoriju saraksta projektu, kura pamatā ir dalībvalstu saraksti un kurā norāda teritorijas, kur sastopami viens vai vairāki prioritārie dabisko dzīvotņu veidi vai prioritārās sugas.
Dalībvalstis, kurās teritorijas ar vienu vai vairākiem prioritārajiem dabisko dzīvotņu veidiem un prioritārajām sugām veido vairāk nekā 5 % no valsts teritorijas, pēc vienošanās ar Komisiju var prasīt elastīgāku III pielikumā (2. posms) uzskaitīto kritēriju piemērošanu, izraugoties visas Kopienā nozīmīgās teritorijas, kas ir šajā valstī.
Kopienā nozīmīgo izraudzīto teritoriju sarakstu, kurā norādītas vietas, kur atrodams viens vai vairāki prioritārie dabisko dzīvotņu veidi vai prioritārās sugas, pieņem Komisija saskaņā ar 21. pantā paredzēto procedūru.
3. Sarakstu, kas minēts 2. punktā, izveido sešos gados pēc šīs direktīvas izziņošanas.
4. Tiklīdz Kopienā nozīmīga teritorija ir apstiprināta saskaņā ar 2. punktā paredzēto procedūru, attiecīgā dalībvalsts cik vien iespējams īsā laikā, bet ne vēlāk kā sešos gados piešķir minētajai teritorijai īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statusu, nosakot prioritātes saskaņā ar attiecīgo teritoriju nozīmīgumu I pielikuma dabisko dzīvotņu veidu vai II pielikuma sugu saglabāšanā vai atjaunošanā tām labvēlīgā aizsardzības statusā un teritoriju nozīmīgumu Natura 2000 tīkla vienotībā, kā arī saskaņā ar noplicināšanās vai bojā ejas draudiem, kam pakļautas šīs teritorijas.
5. Tiklīdz teritoriju iekļauj 2. punkta trešajā daļā minētajā sarakstā, uz to attiecas 6. panta 2., 3. un 4. punkts.
5. pants
1. Izņēmuma gadījumā, kad Komisija konstatē, ka 4. panta 1. punktā minētajā valsts sagatavotajā sarakstā nav iekļauta teritorija, kurā sastopams prioritārs dabiskās dzīvotnes veids vai prioritāra suga un kuru, pamatojoties uz ticamu attiecīgo zinātnisko informāciju, Komisija uzskata par svarīgu, lai saglabātu minēto prioritāro dabiskās dzīvotnes veidu vai lai izdzīvotu minētā prioritārā suga, dalībvalsts un Komisija sāk divpusējas apspriešanās procedūru, lai salīdzinātu zinātniskos datus, ko katra no tām ir izmantojusi.
2. Ja, beidzoties apspriešanās laikposmam, kas nepārsniedz sešus mēnešus, strīds nav atrisināts, tad Komisija nosūta Padomei priekšlikumu par teritorijas kā Kopienā nozīmīgas teritorijas izvēli.
3. Padome vienbalsīgi pieņem lēmumu trīs mēnešos pēc dienas, kad lieta nodota izskatīšanai.
4. Apspriešanās laikposmā un kamēr nav pieņemts Padomes lēmums, attiecīgajai teritorijai piemēro 6. panta 2. punktu.
6. pants
1. Attiecībā uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dalībvalstis nosaka vajadzīgos aizsardzības pasākumus, attiecīgā gadījumā tajos iekļaujot atbilstīgus apsaimniekošanas plānus, kas izstrādāti īpaši šīm teritorijām vai iekļauti citos attīstības plānos, kā arī atbilstīgus normatīvus, administratīvus vai līgumiskus pasākumus, kuri atbilst šajās teritorijās sastopamo I pielikuma dabisko dzīvotņu veidu un II pielikuma sugu ekoloģiskajām prasībām.
2. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās novērstu dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanos, kā arī lai novērstu traucējumu, kas skar sugas, kuru dēļ noteikta attiecīgā teritorija, ja šāds traucējums varētu būt nozīmīgs attiecībā uz šīs direktīvas mērķiem.
3. Visos plānos vai projektos, kas nav tieši saistīti ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, bet kas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju, attiecīgi izvērtē ietekmi uz šo teritoriju, ievērojot tās aizsardzības mērķus. Ņemot vērā novērtējuma atzinumus par ietekmi uz minēto teritoriju, un saskaņā ar 4. punkta noteikumiem, kompetentā valsts iestāde piekrīt plāna vai projekta īstenošanai tikai tad, ja tā ir pārliecinājusies, ka netiks izjaukta attiecīgās teritorijas viengabalainība, un vajadzības gadījumā noskaidrojusi plašas sabiedrības viedokli.
4. Ja, neņemot vērā negatīvu vērtējumu saistībā ar ietekmi uz teritoriju, alternatīvu risinājumu trūkuma dēļ plāns vai projekts tomēr ir jāīsteno sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā, kas ietver arī sociāla un ekonomiska rakstura intereses, tad dalībvalsts veic visus vajadzīgos kompensācijas pasākumus, lai nodrošinātu Natura 2000 tīkla kopējās vienotības aizsardzību. Dalībvalsts informē Komisiju par pieņemtajiem kompensācijas pasākumiem.
Ja attiecīgajā teritorijā sastopams prioritārs dabiskās dzīvotnes veids un/vai prioritāra suga, tad vienīgie pieņemamie argumenti ir tie, kas saistīti ar veselības aizsardzību vai sabiedrības drošību, videi primāri svarīgām labvēlīgām pārveidēm vai, pēc Komisijas atzinuma, citām sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm.
7. pants
No šīs direktīvas 6. panta 2., 3. un 4. punkta izrietošās saistības aizstāj visas saistības, kas izriet no Direktīvas 79/409/EEK 4. panta 4. punkta pirmā teikuma un kas attiecas uz teritorijām, kuras klasificētas saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 1. punktu vai līdzīgā veidā atzītas saskaņā ar 4. panta 2. punktu, jaunajām saistībām stājoties spēkā ar šīs direktīvas ieviešanas datumu vai ar tādas klasifikācijas vai atzīšanas datumu, ko dalībvalsts veic saskaņā ar Direktīvu 79/409/EEK, ja pēdējais ir vēlāks datums.
8. pants
1. Papildus priekšlikumiem par teritorijām, kas var tikt izvirzītas noteikšanai par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un kur atrodami prioritāri dabisko dzīvotņu veidi un/vai prioritāras sugas, attiecīgā gadījumā dalībvalstis nosūta Komisijai savas aplēses sakarā ar Kopienas līdzfinansējumu, ko tās uzskata par vajadzīgu, lai varētu izpildīt savas saistības saskaņā ar 6. panta 1. punktu.
2. Pēc vienošanās ar katru attiecīgo dalībvalsti Komisija attiecībā uz tām Kopienā nozīmīgām teritorijām, saistībā ar kurām tiek lūgts līdzfinansējums, nosaka pasākumus, kas ir svarīgi, lai prioritāros dabisko dzīvotņu veidus un prioritārās sugas attiecīgajās teritorijās saglabātu vai atjaunotu labvēlīgā aizsardzības statusā, kā arī nosaka kopējās šo pasākumu īstenošanas izmaksas.
3. Komisija pēc vienošanās ar attiecīgajām dalībvalstīm izvērtē finansējumu, tostarp arī līdzfinansējumu, kas vajadzīgs 2. punktā minēto pasākumu ieviešanai, cita starpā ņemot vērā prioritāro dabisko dzīvotņu veidu un/vai prioritāro sugu koncentrāciju dalībvalsts teritorijā, kā arī relatīvo apgrūtinājumu saistībā ar vajadzīgajiem pasākumiem.
4. Atbilstīgi 2. un 3. punktā minētajam izvērtējumam Komisija, ņemot vērā attiecīgajos Kopienas instrumentos paredzētās un pieejamās finansējuma iespējas un saskaņā ar 21. pantā noteikto procedūru, pieņem prioritārās rīcības plānu pasākumiem, kuri saistīti ar līdzfinansējumu, ko saņem pēc tam, kad teritorijas statuss ir noteikts saskaņā ar 4. panta 4. punktu.
5. Pasākumus, kas rīcības plānā nav iekļauti līdzekļu trūkuma dēļ, kā arī tos, kuri ir iekļauti iepriekš minētajā rīcības plānā, bet kuriem nav piešķirts vajadzīgais līdzfinansējums vai arī tas piešķirts tikai daļēji, izskata atkārtoti, to veicot saskaņā ar 21. pantā izklāstīto procedūru un piemērojoties rīcības plāna pārskatīšanas procesam, kas notiek reizi divos gados, un vienlaikus dalībvalstis var atlikt minētos pasākumus līdz šādai pārskatīšanai. Minētajā pārskatīšanā vajadzības gadījumā ņem vērā attiecīgās teritorijas stāvokļa izmaiņas.
6. Teritorijās, kur atlikta no līdzfinansējuma atkarīgu pasākumu īstenošana, dalībvalstis atturas no jebkādiem jauniem pasākumiem, kas varētu izraisīt minēto teritoriju noplicināšanu.
9. pants
Komisija saskaņā ar 21. pantā izklāstīto procedūru regulāri pārskata Natura 2000 tīkla nozīmi 2. un 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanā. Šajā sakarā var lemt par īpaši aizsargājamas dabas teritorijas svītrošanu no šādu teritoriju saraksta, ja to attaisno dabiska attīstība, kas novērota saistībā ar 11. pantā paredzētajiem uzraudzības pasākumiem.
10. pants
Ja dalībvalstis uzskata par vajadzīgu, tad zemes izmantošanas plānošanas un attīstības politikā, un jo īpaši, lai uzlabotu Natura 2000 tīkla ekoloģisko vienotību, tās cenšas sekmēt to ainavas iezīmju apsaimniekošanu, kas ir būtiski svarīgas savvaļas faunai un florai.
Šādas iezīmes ir tās, kuras saskaņā ar savu lineāro un nepārtraukto struktūru (piemēram, upes, to krasti vai tradicionālās lauku robežu veidošanas sistēmas) vai, pamatojoties uz faktu, ka tās kalpo kā līdzeklis mērķa sasniegšanai (piemēram, dīķi vai nelielas mežu audzes), ir svarīgas savvaļas sugu migrācijā, izplatībā un vairošanās procesā.
11. pants
Dalībvalstis veic 2. pantā minēto dabisko dzīvotņu un sugu aizsardzības statusa uzraudzību, īpašu uzmanību pievēršot prioritārajiem dabisko dzīvotņu veidiem un prioritārajām sugām.
Sugu aizsardzība
12. pants
1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai IV pielikuma a) daļā uzskaitītajām dzīvnieku sugām to dabiskās izplatības areālā izveidotu stingras aizsardzības sistēmu, aizliedzot:
a) minēto sugu īpatņu visu veidu apzinātu gūstīšanu vai nonāvēšanu savvaļā;
b) minēto sugu īpatņu apzinātu traucēšanu, jo īpaši to vairošanās, mazuļu attīstības, ziemas guļas un migrāciju laikā;
c) apzinātu postīšanu vai olu vākšanu savvaļā;
d) vairošanās vai atpūtas vietu noplicināšanu vai iznīcināšanu.
2. Attiecībā uz minētajām sugām dalībvalstis aizliedz savvaļā iegūtu īpatņu turēšanu, transportēšanu un pārdošanu vai apmaiņu, un to piedāvāšanu pārdošanai vai apmaiņai, izņemot gadījumus, kad īpatnis likumīgi iegūts pirms šīs direktīvas ieviešanas.
3. Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 2. punktā minētos aizliegumus piemēro visā to dzīvnieku dzīves ciklā, uz kuriem attiecas šis pants.
4. Dalībvalstis izveido sistēmu, lai kontrolētu IV pielikuma a) daļā uzskaitīto dzīvnieku sugu īpatņu nejaušas sagūstīšanas un nonāvēšanas gadījumus. Ņemot vērā savākto informāciju, dalībvalstis veic turpmāku izpēti vai piemēro aizsardzības pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka nejaušas sagūstīšanas un nonāvēšanas gadījumiem nav būtiska negatīva ietekme uz attiecīgajām sugām.
13. pants
1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai IV pielikuma b) daļā uzskaitītajām augu sugām izveidotu stingras aizsardzības sistēmu, aizliedzot:
a) šādu augu apzinātu plūkšanu, vākšanu, griešanu, izraušanu ar saknēm vai iznīcināšanu to dabiskās izplatības areālā savvaļā;
b) savvaļā iegūtu šādu sugu īpatņu turēšanu, transportēšanu un pārdošanu vai apmaiņu, un to piedāvāšanu pārdošanai vai apmaiņai, izņemot gadījumus, kad īpatnis likumīgi iegūts pirms šīs direktīvas ieviešanas.
2. Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētos aizliegumus piemēro visā to augu bioloģiskajā ciklā, uz kuriem attiecas šis pants.
14. pants
1. Ja 11. pantā paredzēto uzraudzības pasākumu rezultātā dalībvalstis to uzskata par vajadzīgu, tad tās veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka V pielikumā uzskaitīto savvaļas faunas un floras sugu īpatņu ieguve savvaļā, kā arī izmantošana nav pretrunā ar to saglabāšanu labvēlīgā aizsardzības statusā.
2. Ja šādus pasākumus uzskata par vajadzīgiem, tad tajos iekļauj 11. pantā paredzētās uzraudzības turpināšanu. Minētie pasākumi jo īpaši var iekļaut arī:
— noteikumus attiecībā uz piekļuvi konkrētam īpašumam,
— pagaidu vai vietēja rakstura aizliegumu iegūt savvaļas īpatņus un izmantot konkrētas populācijas,
— noteikumus attiecībā uz īpatņu ieguves laikposmiem un/vai paņēmieniem,
— tādu medību un zvejas noteikumu piemērošanu īpatņu ieguves brīdī, kuros paredzēta šādu populāciju aizsardzība,
— licenču vai kvotu sistēmas izveidošanu īpatņu ieguvē,
— noteikumus attiecībā uz īpatņu pirkšanu, pārdošanu, piedāvāšanu pārdošanai, turēšanu pārdošanai vai transportēšanu pārdošanai,
— dzīvnieku sugu vairošanos nebrīvē, kā arī augu sugu mākslīgo pavairošanu stingri kontrolētos apstākļos, lai mazinātu īpatņu ieguvi savvaļā,
— pieņemto pasākumu ietekmes novērtēšanu.
15. pants
Attiecībā uz V pielikuma a) daļā uzskaitīto savvaļas dzīvnieku sugu īpatņu gūstīšanu vai nonāvēšanu un gadījumos, kad saskaņā ar 16. pantu piemēro izņēmumus saistībā ar IV pielikuma a) daļā uzskaitīto sugu īpatņu ieguvi, gūstīšanu vai nogalināšanu, dalībvalstis aizliedz izmantot visus tos līdzekļus, kas var izraisīt šādu sugu populāciju vietēja rakstura izzušanu vai radīt tām nopietnu traucējumu, un jo īpaši:
a) VI pielikuma a) daļā uzskaitīto gūstīšanas un nonāvēšanas līdzekļu izmantošanu;
b) visu veidu gūstīšanu un nonāvēšanu, ko veic no VI pielikuma b) daļā minētajiem transporta līdzekļiem.
16. pants
1. Ja nav apmierinošas alternatīvas un ja netiek kaitēts attiecīgo sugu populāciju saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības statusā to dabiskās izplatības areālā, dalībvalstis drīkst atkāpties no 12., 13., 14. panta un 15. panta a) un b) punkta noteikumiem, lai:
a) aizsargātu savvaļas faunu un floru un saglabātu dabiskās dzīvotnes;
b) novērstu nopietnu kaitējumu, jo īpaši labībai, mājlopiem, mežiem, zivsaimniecībai un ūdeņiem un citiem īpašuma veidiem;
c) rūpētos par veselības aizsardzību un sabiedrības drošību vai obligāti ievērotu citas sevišķi svarīgas sabiedrības intereses, tostarp sociāla vai ekonomiska rakstura intereses un videi primāri svarīgas labvēlīgas pārveides;
d) izpētes un izglītības nolūkā atjaunotu minēto sugu populācijas un reintroducētu minētās sugas, un veiktu šī mērķa sasniegšanai vajadzīgās vairošanas darbības, tostarp augu mākslīgo pavairošanu;
e) stingri noteiktos apstākļos pēc izvēles principa un ierobežotā apmērā atļaut IV pielikumā uzskaitīto sugu atsevišķu īpatņu ieguvi vai turēšanu ierobežotā skaitā, ko nosaka kompetentās valsts iestādes.
2. Dalībvalstis reizi divos gados nosūta Komisijai komitejas noteiktā formā sagatavotu ziņojumu par atkāpēm, kas izdarītas saskaņā ar 1. punktu. Komisija sniedz atzinumu par šīm atkāpēm ne vēlāk kā 12 mēnešos pēc ziņojuma saņemšanas, kā arī sniedz pārskatu komitejai.
3. Minētajā ziņojumā norāda:
a) sugas, attiecībā uz kurām izdara atkāpes, un šo atkāpju iemeslus, tostarp riska veidu, attiecīgā gadījumā sniedzot norādi uz noraidītajām alternatīvām un izmantotajiem zinātniskajiem datiem;
b) līdzekļus, ierīces vai paņēmienus, kas ir atļauti dzīvnieku sugu īpatņu gūstīšanā vai nonāvēšanā, un to izmantošanas iemeslus;
c) laika un vietas apstākļus, kādos pieļauj šādas atkāpes;
d) iestādi, kas ir pilnvarota pārliecināties par nepieciešamo nosacījumu izpildi un paziņot par to, un izlemt, kādus līdzekļus, ierīces vai paņēmienus drīkst izmantot, ar kādiem ierobežojumiem un kādi resori to drīkst darīt, un kurām personām jāveic attiecīgais uzdevums;
e) īstenotos uzraudzības pasākumus un iegūtos rezultātus.
Informācija
17. pants
1. Reizi sešos gados pēc 23. pantā paredzētā laikposma beigām dalībvalstis sagatavo ziņojumu par to pasākumu īstenošanu, kas veikti saskaņā ar šo direktīvu. Šajā ziņojumā jo īpaši iekļauj informāciju par 6. panta 1. punktā minētajiem aizsardzības pasākumiem, kā arī novērtējumu par to, kāda ir šo pasākumu ietekme uz I pielikuma dabisko dzīvotņu veidu un II pielikuma sugu aizsardzības statusu, un iekļauj 11. pantā minēto uzraudzības pasākumu galvenos rezultātus. Ziņojumu, kas sagatavots atbilstīgi komitejas izstrādātai formai, nosūta Komisijai un dara publiski pieejamu.
2. Komisija, pamatojoties uz 1. punktā minētajiem ziņojumiem, sagatavo apkopojošu ziņojumu. Šajā ziņojumā iekļauj attiecīgu sasniegtā progresa novērtējumu un jo īpaši izvērtē Natura 2000 tīkla nozīmi 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanā. Tās ziņojuma daļas projektu, kurā izmantota dalībvalsts sniegtā informācija, nosūta attiecīgajai dalībvalstij pārbaudīšanai. Pēc iesniegšanas komitejai un ne vēlāk kā divus gadus pēc 1. punktā minēto ziņojumu saņemšanas Komisija publicē ziņojuma galīgo versiju un nosūta to dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.
3. Dalībvalstis drīkst norādīt saskaņā ar šo direktīvu noteiktās teritorijas, izmantojot Kopienas paziņojumus, ko šai nolūkā izstrādājusi komiteja.
Izpēte
18. pants
1. Dalībvalstis un Komisija sekmē vajadzīgo izpēti un zinātnisko darbu, kas attiecas uz 2. pantā izklāstītajiem mērķiem un 11. pantā minēto pienākumu. Tās veic informācijas apmaiņu, lai pienācīgi koordinētu izpēti dalībvalstīs un Kopienas mērogā.
2. Īpašu uzmanību pievērš zinātniskajam darbam, kas vajadzīgs 4. un 10. panta īstenošanai, kā arī sekmē pārrobežu sadarbību izpētē, kuru kopīgi veic dalībvalstis.
Pielikumu grozīšanas procedūra
19. pants
Padome ar kvalificētu balsu vairākumu un pēc Komisijas priekšlikuma pieņem tādus grozījumus, kādi vajadzīgi, lai I, II, III, V un VI pielikumu pielāgotu tehnikas un zinātnes attīstībai.
Padome ar vienbalsīgu lēmumu un pēc Komisijas priekšlikuma pieņem tādus grozījumus, kādi vajadzīgi, lai IV pielikumu pielāgotu tehnikas un zinātnes attīstībai.
Komiteja
20. pants
Komisijai palīdz komiteja.
21. pants
1. Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK ( 6 ) 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.
2. Komiteja pieņem savu reglamentu.
Papildnoteikumi
22. pants
Pildot šīs direktīvas noteikumus, dalībvalstis:
a) pēta, cik pamatoti ir reintroducēt IV pielikuma sugas, kas savā teritorijā ir vietējās sugas, gadījumos, kad tas varētu sekmēt šo sugu saglabāšanu, ar nosacījumu, ka pētījumā, kurā ņemta vērā arī pārējo dalībvalstu vai citu valstu pieredze, šāda reintrodukcija atzīta par efektīvu līdzekli minēto sugu atjaunošanai labvēlīgā aizsardzības statusā un ka reintrodukcija notiek tikai pēc pienācīgas apspriešanās ar attiecīgo sabiedrības daļu;
b) nodrošina, ka tādu sugu apzinātu introdukciju savvaļā, kas savā teritorijā nav vietējās sugas, regulē tā, lai nekaitētu dabiskām dzīvotnēm to dabiskās izplatības areālā vai savvaļas faunai un florai, un, ja uzskata to par vajadzīgu, aizliedz šādu introdukciju. Veiktā novērtējuma rezultātus informācijas nolūkā nosūta komitejai;
c) sekmē izglītošanos un vispārīgas informācijas ieguvi par vajadzību aizsargāt savvaļas faunas un floras sugas un saglabāt to dzīvotnes un dabiskas dzīvotnes.
Nobeiguma noteikumi
23. pants
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šo direktīvu divos gados pēc tās izziņošanas. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.
2. Kad dalībvalstis pieņem minētos pasākumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.
3. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai galvenos valsts tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
24. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
KOPIENĀ NOZĪMĪGU DABISKO BIOĢEOCENOŽU VEIDI, KURU AIZSARDZĪBAI JĀNOSAKA ĪPAŠI AIZSARGĀJAMAS DABAS TERITORIJAS
Interpretācija
Pamatnostādnes attiecībā uz bioģeocenožu tipu interpretāciju ir ietvertas “Eiropas Savienības bioģeocenožu interpretācijas rokasgrāmatā”, ko apstiprinājusi atbilstīgi 20. pantam izveidotā komiteja (“Bioģeocenožu komiteja”) un ko publicējusi Eiropas Komisija ( 7 ).
Kods atbilst NATURA 2000 kodam.
Simbols “*” norāda prioritāros bioģeocenožu tipus.
1. PIEKRASTES UN HALOFĪTU BIOĢEOCENOZES
11. Atklāta jūra un plūdmaiņu apvidi
|
1110 |
Smilšu sēkļi, ko pastāvīgi sedz neliels daudzums jūras ūdens |
|
1120 |
* Posidonia audzes (Posidonion oceanicae) |
|
1130 |
Grīvas ūdeņi |
|
1140 |
Purvāji un smilšu līdzenumi, ko nelielas plūdmaiņas gadījumā neklāj jūras ūdens |
|
1150 |
* Piekrastes lagūnas |
|
1160 |
Plašas seklūdens ietekas un līči |
|
1170 |
Rifi |
|
1180 |
Zemūdens struktūras, ko radījušas gāzu izplūdes |
12. Jūras klintis un šķembu vai akmeņu pludmales
|
1210 |
Plūdmaiņu joslas viengadīgā veģetācija |
|
1220 |
Akmeņaino krastu daudzgadīgā veģetācija |
|
1230 |
Atlantijas okeāna un Baltijas jūras krasta jūras klintis ar veģetāciju |
|
1240 |
Vidusjūras krasta jūras klintis ar veģetāciju, kam raksturīgs Limonium spp. |
|
1250 |
Jūras klintis ar veģetāciju, kas ietver makronēzisko krastu endēmisko floru |
13. Atlantijas un kontinentālie solončaki un sālslauki
|
1310 |
Salicornia un citi viengadīgie augi, kas pārņem dubļus un smiltis |
|
1320 |
Spartina velēnas (Spartinion maritimae) |
|
1330 |
Atlantijas sālslauki (Glauco-Puccinellietalia maritimae) |
|
1340 |
* Kontinentālie sālslauki |
14. Vidusjūras un termoatlantiskie solončaki un sālslauki
|
1410 |
Vidusjūras sālslauki (Juncetalia maritimi) |
|
1420 |
Vidusjūras un termoatlantiskie halofīlie krūmāji (Sarcocornetea fruticosi) |
|
1430 |
Halonitrofīlie krūmāji (Pegano-Salsoletea) |
15. Kontinentālās sālsstepes un ģipšakmens stepes
|
1510 |
* Vidusjūras sālsstepes (Limonietalia) |
|
1520 |
* Ibērijas ģipšakmens veģetācija (Gypsophiletalia) |
|
1530 |
* Panoniskās sālsstepes un solončaki |
16. Boreālie Baltijas jūras arhipelāgu, piekrastu un zemes garozas pacēlumu apvidi
|
1610 |
Baltijas eskeru salas ar smilšu, akmeņu un šķembu pludmaļu veģetāciju un piekrastes veģetāciju |
|
1620 |
Boreālās klintis un mazās salas Baltijas jūrā |
|
1630 |
* Boreālās Baltijas piekrastes pļavas |
|
1640 |
Boreālās Baltijas smilšainās pludmales ar daudzgadīgu veģetāciju |
|
1650 |
Baltijas jūras boreālās šaurās ietekas |
2. PIEKRASTES SMILŠU KĀPAS UN KONTINENTĀLĀS KĀPAS
21. Atlantijas okeāna, Ziemeļjūras un Baltijas jūras krastu smilšu kāpas
|
2110 |
Embrioniskas ceļojošās kāpas |
|
2120 |
Piekrastes ceļojošās kāpas ar Ammophila arenaria (“baltās kāpas”) |
|
2130 |
* Nostiprinātās piekrastes kāpas ar zālaugu veģetāciju (“pelēkās kāpas”) |
|
2140 |
* Nepārkaļķojušās nostiprinātās kāpas ar Empetrum nigrum |
|
2150 |
* Atlantijas nepārkaļķojušās nostiprinātās kāpas (Calluno-Ulicetea) |
|
2160 |
Kāpas ar Hippophaë rhamnoides |
|
2170 |
Kāpas ar Salix repens ssp. argentea (Salicion arenariae) |
|
2180 |
Kokiem apaugušas kāpas Atlantijas, kontinentālajā vai boreālajā reģionā |
|
2190 |
Mitrās kāpu ieplakas |
|
21A0 |
Piejūras pļavas (* Īrijā) |
22. Vidusjūras piekrastes kāpas
|
2210 |
Crucianellion maritimae nostiprinātās pludmales kāpas |
|
2220 |
Kāpas ar Euphorbia terracina |
|
2230 |
Malcolmietalia kāpu pļavas |
|
2240 |
Brachypodietalia dune grasslands with annuals |
|
2250 |
* Piekrastes kāpas ar Juniperus spp. |
|
2260 |
Cisto-Lavenduletalia kāpu sklerofīlie krūmāji |
|
2270 |
* Kokiem apaugušas kāpas ar Pinus pinea un/vai Pinus pinaster |
23. Vecas un dekalcificētas kontinentālās kāpas
|
2310 |
Sauso smilšu augšņu virsāji ar Calluna un Genista |
|
2320 |
Sauso smilšu augšņu virsāji ar Calluna un Empetrum nigrum |
|
2330 |
Kontinentālās kāpas ar atklātām Corynephorus un Agrostis zālaugu pļavām |
|
2340 |
* Panoniskās kontinentālās kāpas |
3. SĀLSŪDENS BIOĢEOCENOZES
31. Stāvošs ūdens
|
3110 |
Smilšainu zemieņu oligotrofiskie ūdeņi, kuros ir ļoti maz minerālvielu (Littorelletalia uniflorae) |
|
3120 |
Oligotrofiski ūdeņi — galvenokārt rietumu Vidusjūras apvidos — kuros ir ļoti maz minerālvielu un kuros ir Isoetes spp. |
|
3130 |
Oligotrofiski līdz mezotrofiski stāvoši ūdeņi, kuros ir Littorelletea uniflorae un/vai Isoėto-Nanojuncetea veģetācija |
|
3140 |
Cieti oligomezotrofiski ūdeņi ar Chara spp. bentālu veģetāciju |
|
3150 |
Dabiski eitrofiski ezeri ar Magnopotamion vai Hydrocharition tipa veģetāciju |
|
3160 |
Dabiski distrofiski ezeri un dīķi |
|
3170 |
* Vidusjūras izžūstošie dīķi |
|
3180 |
* Turloughs |
|
3190 |
Ezeri ar ģipšakmens karstu |
|
31A0 |
* Transilvānijas karsto avotu amoliņa audzes |
32. Tekošs ūdens — ūdensteču daļas ar pilnīgi vai daļēji dabisku kustību (mazas, vidējas un lielas audzes), kurās netiek novērota ūdens kvalitātes pasliktināšanās
|
3210 |
Fenoskandijas dabiskās upes |
|
3220 |
Alpu upes un zālaugu veģetācija to krastos |
|
3230 |
Alpu upes un to Myricaria germanica koku veģetācija |
|
3240 |
Alpu upes un to Salix elaeagnos koku veģetācija |
|
3250 |
Pastāvīgi plūstošas Vidusjūras upes ar Glaucium flavum |
|
3260 |
Zemieņu — kalnāju līmeņa ūdensteces ar Ranunculion fluitantis un Callitricho-Batrachion veģetāciju |
|
3270 |
Upes ar dubļainiem krastiem, kuros ir Chenopodion rubri p.p un Bidention p.p. veģetācija |
|
3280 |
Pastāvīga plūduma Vidusjūras upes, kurās ir Paspalo-Agrostidion sugas, kā arī Salix un Populus alba nokares |
|
3290 |
Neregulāra plūduma Vidusjūras upes, kurās ir Paspalo-Agrostidion |
4. MĒRENĀ KLIMATA JOSLAS VIRSĀJI UN KRŪMĀJI
|
4010 |
Ziemeļatlantijas mitrie virsāji ar Erica tetralix |
|
4020 |
* Mērenās joslas Atlantijas mitrie virsāji ar Erica ciliaris un Erica tetralix |
|
4030 |
Eiropas sausie virsāji |
|
4040 |
* Sausie Atlantijas piekrastes virsāji ar Erica vagans |
|
4050 |
* Endēmiski makronēziskie tīreļi |
|
4060 |
Alpu un boreālie virsāji |
|
4070 |
* Krūmāji ar Pinus mugo un Rhododendron hirsutum (Mugo-Rhododendretum hirsuti) |
|
4080 |
Subarktiskie Salix spp. krūmāji Scrub |
|
4090 |
Endēmiskie oro-Vidusjūras virsāji ar irbulenēm |
|
40A0 |
* Subkontinentālie peripanoniskie krūmāji |
|
40B0 |
Rhodope Potentilla fruticosa biezokņi |
|
40C0 |
* Ponto-Sarmatijas lapu biezokņi |
5. SKLEROFĪTU KRŪMĀJI (MATORRAL)
51. Submediteriānie un mērenā klimata joslas krūmāji
|
5110 |
Stabilas kserotermofilās audzes ar Buxus sempervirens uz akmens nogāzēm (Berberidion p.p.) |
|
5120 |
Kalnu Cytisus purgans audzes |
|
5130 |
Juniperus communis audzes virsāja vai kaļķakmens pļavās |
|
5140 |
* * Cistus palhinhae audzes piejūras mitrajos virsājos |
52. Vidusjūras kokiem līdzīgie krūmāji
|
5210 |
Kokveida krūmāji ar Juniperus spp. |
|
5220 |
* Kokveida krūmāji ar Zyziphus |
|
5230 |
* Kokveida krūmāji ar Laurus nobilis |
53. Vidējās joslas Vidusjūras un pirmsstepes krūmāji
|
5310 |
Laurus nobilis biezokņi |
|
5320 |
Euphorbia zemās audzes tuvu pie klintīm |
|
5330 |
Vidējās joslas Vidusjūras un pirmstuksneša krūmāji |
54. Dzelksnāji
|
5410 |
Rietumu Vidusjūras klinšu virsotņu dzelksnāji (Astragalo-Plantaginetum subulatae) |
|
5420 |
Sarcopoterium spinosum phryganas |
|
5430 |
Euphorbio-Verbascion endēmiskie dzelksnāji |
6. PILNĪGI VAI DAĻĒJI DABISKAS PĻAVU AUDZES
61. Dabiskas pļavas
|
6110 |
* Kaļķainas vai bāziskas augsnes Alysso-Sedion albi klinšu pļavas |
|
6120 |
* Sausas smilšu augsnes kaļķainās pļavas |
|
6130 |
Violetalia calaminariae kalamīna pļavas |
|
6140 |
Pireneju Festuca eskia silīcija augsnes pļavas |
|
6150 |
Silīcija augsnes Alpu un boreālās pļavas |
|
6160 |
Oro-Ibērijas Festuca indigesta pļavas |
|
6170 |
Alpu un subalpu kaļķainas augsnes pļavas |
|
6180 |
Makronēziskās mezofilās augsnes pļavas |
|
6190 |
Klinšu panoniskās pļavas (Stipo-Festucetalia pallentis) |
62. Daļēji dabisku sauso pļavu un krūmāju apvidi
|
6210 |
Daļēji dabisku sauso pļavu un krūmāju apvidi ar kaļķainu augsni (Festuco-Brometalia) (* nozīmīgas orhideju audzes) |
|
6220 |
* Pseidostepe ar stiebrzālēm un viengadīgajiem Thero-Brachypodietea |
|
6230 |
* Sugām bagātas Nardus pļavas ar silikātu substrātu kalnu apvidos (un piekaļņu apvidos — kontinentālajā Eiropā) |
|
6240 |
* Subpanoniskās stepes veida pļavas |
|
6250 |
* Panoniskās dzeltenzemes stepes veida pļavas |
|
6260 |
* Panoniskās smilšu stepes |
|
6270 |
* Fenoskandijas zemieņu sugām bagātās sausās — vidēji mitrās pļavas |
|
6280 |
* Nordiskās alvas un pirmskembrija perioda kaļķakmens plakankalnes |
|
62A0 |
Austrumu sub-Vidusjūras sausās pļavas (Scorzoneratalia villosae) |
|
62B0 |
* Serpentīnveida pļavas Kiprā |
|
62C0 |
* Ponto-Sarmatijas stepes |
|
62D0 |
Oro-Moēzijas acidofilās pļavas |
63. Sklerofilie ganību meži (dehesas)
|
6310 |
Dehesas ar mūžzaļajiem Quercus spp. |
64. Daļēji dabiskas garstiebru zāles mitrās pļavas
|
6410 |
Molinia pļavas ar kaļķainu, kūdras vai mālu — dubļu piesātināto augsni (Molinion caeruleae) |
|
6420 |
Molinio-Holoschoenion Vidusjūras garstiebru zāles mitrās pļavas |
|
6430 |
Zemieņu un kalnāju — Alpu līmeņa hidrofilās garstiebru augu audzes |
|
6440 |
Cnidion dubii aluviālas pļavas upju ielejās |
|
6450 |
Ziemeļu boreālās aluviālās pļavas |
|
6460 |
Troodos kūdras pļavas |
65. Mezofilās pļavas
|
6510 |
Zemieņu siena pļavas (Alopecurus pratensis, Sanguisorba officinalis) |
|
6520 |
Kalnu siena pļavas |
|
6530 |
* Fenoskandijas kokiem apaugušās pļavas |
7. AUGSTIE PURVI, MUKLĀJI UN DUMBRĀJI
71. Sfagnu skābie purvi
|
7110 |
* Aktīvie augstie purvi |
|
7120 |
Sadalījušies augstie purvi, kuri joprojām spēj dabiski reģenerēties |
|
7130 |
Kūdras slāņa purvi (* ja aktīvais purvs) |
|
7140 |
Izžūstošie muklāji un nestabilie purvi |
|
7150 |
Rhynchosporion noslāņojumi kūdras substrātos |
|
7160 |
Fenoskandijas minerālvielām bagātie avoti un iztekas |
72. Kaļķainie dumbrāji
|
7210 |
* Kaļķainie dumbrāji ar Cladium mariscus un Caricion davallianae sugām |
|
7220 |
* Pārakmeņojušās atradnes ar tufa audzēm (Cratoneurion) |
|
7230 |
Sārmaini dumbrāji |
|
7240 |
* Caricion bicoloris-atrofuscae Alpu piekaļņu audzes |
73. Boreālie muklāji
|
7310 |
* Aapa muklāji |
|
7320 |
* Palsa muklāji |
8. KLINŠU BIOĢEOCENOZES UN ALAS
81. Nogāzes
|
8110 |
Silikātu nogāzes kalnāju-sniega līmeņos (Androsacetalia alpinae un Galeopsietalia ladani) |
|
8120 |
Kaļķakmens un calcshist nogāzes kalnāju-Alpu līmeņos (Thlaspietea rotundifolii) |
|
8130 |
Rietumvidusjūras un termofilās nogāzes |
|
8140 |
Austrumvidusjūras nogāzes |
|
8150 |
Viduseiropas kalnāju silikātu nogāzes |
|
8160 |
* Viduseiropas kaļķakmens nogāzes kalnu un kalnāju līmenī |
82. Klinšainas nokalnes ar klinšu veģetāciju
|
8210 |
Klinšainas kaļķakmens nogāzes ar klinšu veģetāciju |
|
8220 |
Klinšainas silikātu nogāzes ar klinšu veģetāciju |
|
8230 |
Silikātklintis ar Sedo-Scleranthion vai Sedo albi-Veronicion dillenii piekalņu veģetāciju |
|
8240 |
* Kaļķakmens slāņi |
83. Citas klinšu bioģeocenozes
|
8310 |
Alas, kas nav pieejamas publiskai apskatei |
|
8320 |
Lavas un iežu dabisko atsegumu lauki |
|
8330 |
Pilnīgi vai daļēji zem ūdens esošas jūras alas |
|
8340 |
Pastāvīgi ledāji |
9. MEŽI
Dabisko un pusdabisko meža zemju veģetācija, kas sastāv no vietējām sugām, kuras veido lielu koku mežus ar tipisku pamežu, un atbilst šādiem kritērijiem: ir reta vai izzūdoša, un/ vai kurā ir Kopienā nozīmīgas sugas.
90. Boreālās Eiropas meži
|
9010 |
* Rietumu Taïga |
|
9020 |
* Fennoskandiski hemiboreāli dabiskie meži ar veciem platlapu kokiem, kas nomet lapotni, (Quercus, Tilia, Acer, Fraxinus vai Ulmus), bagātīga epifītu veģetācija |
|
9030 |
* Pirmās paaudzes dabiskie meži piekrastēs ar zemes garozas pacēlumu |
|
9040 |
Ziemeļu subalpu/subarktiskie meži ar Betula pubescens ssp. czerepanovii |
|
9050 |
Fenoskandijas augiem bagātie meži ar Picea abies |
|
9060 |
Skujkoku meži, kas atrodas uz glaciofluviāliem eskeriem vai saistīti ar tiem |
|
9070 |
Fenoskandijas kokiem apaugušās ganības |
|
9080 |
* Fenoskandijas purvainie lapu koku meži |
91. Eiropas mērenās joslas meži
|
9110 |
Luzulo-Fagetum dižskabārža meži |
|
9120 |
Atlantijas acidofilie dižskabāržu meži ar Ilex un dažkārt arī Taxus krūmājos (Quercion robori-petraeae vai Ilici-Fagenion) |
|
9130 |
Asperulo-Fagetum dižskabārža meži |
|
9140 |
Viduseiropas subalpu dižskabāržu meži ar Acer un Rumex arifolius |
|
9150 |
Viduseiropas Cephalanthero-Fagion kaļķakmens augšņu dižskabāržu meži |
|
9160 |
Carpinion betuli subatlantijas un viduseiropas ozolu vai ozolu un skabāržu meži |
|
9170 |
Galio-Carpinetum ozolu un skabāržu meži |
|
9180 |
* Tilio-Acerion nokaļņu, nogāžu un aizu meži |
|
9190 |
Veci acidofili ozolu meži ar Quercus robur smilšainās zemienēs |
|
91A0 |
Veci akmens-ozolu meži ar Ilex un Blechnum Britu salās |
|
91B0 |
Termofilie Fraxinus angustifolia meži |
|
91C0 |
* Kaledonijas meži |
|
91D0 |
* Purvainas mežu zemes |
|
91E0 |
* Aluviāli meži ar Alnus glutinosa un Fraxinus excelsior (Alno-Padion, Alnion incanae, Salicion albae) |
|
91F0 |
Lielo upju piekrastes jauktie meži ar Quercus robur, Ulmus laevis un Ulmus minor, Fraxinus excelsior vai Fraxinus angustifolia, gar lielām upēm (Ulmenion minoris) |
|
91G0 |
* Panoniskie meži ar Quercus petraea un Carpinus betulus |
|
91H0 |
* Panoniskie meži ar Quercus pubescens |
|
91I0 |
* Eiropas-Sibīrijas stepju meži ar Quercus spp. |
|
91J0 |
* Taxus baccata meži Britu salās |
|
91K0 |
Illīrijas Fagus sylvatica meži (Aremonio-Fagion) |
|
91L0 |
Illīrijas ozolu un skabāržu meži (Erythronio-Carpinion) |
|
91M0 |
Panoniskie-balkānu sarkanlapu ozolu un sēdlapu ozolu meži |
|
91N0 |
* Panoniskie kontinentālo smilšu kāpu biezoknis (Junipero-Populetum albae) |
|
91P0 |
Dižegļu meži (Abietetum polonicum) |
|
91Q0 |
Rietumkarpatu kaļķainās augsnes Pinus sylvestris meži |
|
91R0 |
Dināriskā dolomīta Skotijas priežu meži (Genisto januensis-Pinetum) |
|
91S0 |
* Rietumu Pontijas dižskābaržu meži |
|
91T0 |
Centrāleiropas ķērpjainie Skotijas priežu meži |
|
91U0 |
Sarmatijas stepju priežu meži |
|
91V0 |
Dacian dižskabāržu meži (Symphyto-Fagion) |
|
91W0 |
Moēzijas dižskābaržu meži |
|
91X0 |
* Dobrogean dižskābaržu meži |
|
91Y0 |
Dacian ozolu un skabāržu meži |
|
91Z0 |
Moēzijas sudrabliepu meži |
|
91AA |
* Austrumu balto ozolu meži |
|
91BA |
Moēzijas baltegļu meži |
|
91CA |
Rhodopide un Balkānu Range Skotijas priežu meži |
92. Vidusjūras lapu koku meži
|
9210 |
* Apenīnu dižskabāržu meži ar Taxus un Ilex |
|
9220 |
* Apenīnu dižskabāržu meži ar Abies alba un dižskabāržu meži ar Abies nebrodensis |
|
9230 |
Galīcijas un Portugāles ozolu meži ar Quercus robur un Quercus pyrenaica |
|
9240 |
Ibērijas Quercus faginea un Quercus canariensis meži |
|
9250 |
Quercus trojana meži |
|
9260 |
Castanea sativa meži |
|
9270 |
Grieķijas dižskabāržu meži ar Abies borisii-regis |
|
9280 |
Quercus frainetto meži |
|
9290 |
Cupressus meži (Acero-Cupression) |
|
92A0 |
Salix alba un Populus alba alejas |
|
92B0 |
Vidusjūras neregulāro ūdensteču piekrastes audzes ar Rhododendron ponticum, Salix un citām sugām |
|
92C0 |
Platanus orientalis un Liquidambar orientalis meži (Platanion orientalis) |
|
92D0 |
Dienvidu piekrastes alejas un biezokņi (Nerio-Tamaricetea un Securinegion tinctoriae) |
93. Vidusjūras sklerofītu meži
|
9310 |
Egejas jūras Quercus brachyphylla meži |
|
9320 |
Olea un Ceratonia meži |
|
9330 |
Quercus suber meži |
|
9340 |
Quercus ilex un Quercus rotundifolia meži |
|
9350 |
Quercus macrolepis meži |
|
9360 |
* Makronēziskie lauru koku meži (Laurus, Ocotea) |
|
9370 |
* Phoenix palmu birzis |
|
9380 |
Ilex aquifolium meži |
|
9390 |
* Krūmāju un zemkoku mežu veģetācija ar Quercus alnifolia |
|
93A0 |
Mežu zemes ar Quercus infectoria (Anagyro foetidae-Quercetum infectoriae) |
94. Mērenās joslas kalnainie skujkoku meži
|
9410 |
Acidofilie Picea meži kalnāju — Alpu līmeņos (Vaccinio-Piceetea) |
|
9420 |
Alpu Larix decidua un/vai Pinus cembra meži |
|
9430 |
Subalpu un kalnāju Pinus uncinata meži (* ja pamatā ģipšakmens vai kaļķakmens) |
95. Vidusjūras un makronēziskie kalnāju skujkoku meži
|
9510 |
* Dienvidapenīnu Abies alba meži |
|
9520 |
Abies pinsapo meži |
|
9530 |
* Vidusjūras vai subvidusjūras priežu meži ar endēmiskām melnajām priedēm |
|
9540 |
Vidusjūras priežu meži ar endēmiskām Mesogean priedēm |
|
9550 |
Kanāriju salu endēmiskie priežu meži |
|
9560 |
* Endēmiskie meži ar Juniperus spp. |
|
9570 |
* Tetraclinis articulata meži |
|
9580 |
* Vidusjūras Taxus baccata meži |
|
9590 |
* Cedrus brevifolia meži (Cedrosetum brevifoliae) |
|
95A0 |
Augstie oro-Vidusjūras priežu meži |
II PIELIKUMS
KOPIENĀ NOZĪMĪGAS AUGU UN DZĪVNIEKU SUGAS, KURU AIZSARGĀŠANAI IR JĀNOSAKA ĪPAŠI AIZSARGĀJAMAS DABAS TERITORIJAS
Interpretācija
|
(a) |
II pielikums turpina I pielikumu, lai izveidotu saskaņotu īpaši aizsargājamu dabas teritoriju tīklu. |
|
(b) |
Šajā pielikumā uzskaitītās sugas ir norādītas, izmantojot — sugas vai apakšsugas nosaukumu vai — visas sugas, kas pieder augstākam taksonam vai kādai norādītai attiecīgā taksona daļai. Saīsinājums “spp.” pēc dzimtas vai ģints nosaukuma norāda uz visām sugām, kas pieder šai dzimtai vai ģintij. |
|
(c) |
Simboli Zvaigznīte (*) pirms sugas nosaukuma norāda, ka tā ir prioritāra suga. Lielākā daļa šajā pielikumā uzskaitīto sugu ir uzskaitītas arī IV pielikumā. Ja suga ir norādīta šajā pielikumā, bet nav norādīta ne IV pielikumā, ne arī V pielikumā, pēc sugas nosaukuma pievienots simbols (o); ja šajā pielikumā norādītā suga ir norādīta arī V pielikumā, bet nav norādīta IV pielikumā, pēc tās nosaukuma pievienots simbols (V). |
a) DZĪVNIEKI
MUGURKAULINIEKI
ZĪDĪTĀJI
INSECTIVORA
Talpidae
Galemys pyrenaicus
CHIROPTERA
Rhinolophidae
Rhinolophus blasii
Rhinolophus euryale
Rhinolophus ferrumequinum
Rhinolophus hipposideros
Rhinolophus mehelyi
Vespertilionidae
Barbastella barbastellus
Miniopterus schreibersii
Myotis bechsteinii
Myotis blythii
Myotis capaccinii
Myotis dasycneme
Myotis emarginatus
Myotis myotis
Pteropodidae
Rousettus aegyptiacus
RODENTIA
Gliridae
Myomimus roachi
Sciuridae
* Marmota marmota latirostris
* Pteromys volans (Sciuropterus russicus)
Spermophilus citellus (Citellus citellus)
* Spermophilus suslicus (Citellus suslicus)
Castoridae
Castor fiber (izņemot Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Somijas un Zviedrijas populācijas)
Cricetidae
Mesocricetus newtoni
Microtidae
Microtus cabrerae
* Microtus oeconomus arenicola
* Microtus oeconomus mehelyi
Microtus tatricus
Zapodidae
Sicista subtilis
CARNIVORA
Canidae
* Alopex lagopus
* Canis lupus (izņemot Igaunijas populāciju; Grieķijas populācijas: tikai uz dienvidiem no 39. paralēles; Spānijas populācijas: tikai uz dienvidiem no Duero; Latvijas, Lietuvas un Somijas populācijas).
Ursidae
* Ursus arctos (izņemot Igaunijas, Somijas un Zviedrijas populācijas)
Mustelidae
* Gulo gulo
Lutra lutra
Mustela eversmanii
* Mustela lutreola
Vormela peregusna
Felidae
Lynx lynx (izņemot Igaunijas, Latvijas un Somijas populācijas)
* Lynx pardinus
Phocidae
Halichoerus grypus (V)
* Monachus monachus
Phoca hispida bottnica (V)
* Phoca hispida saimensis
Phoca vitulina (V)
ARTIODACTYLA
Cervidae
* Cervus elaphus corsicanus
Rangifer tarandus fennicus (o)
Bovidae
* Bison bonasus
Capra aegagrus (dabiskās popolācijas)
* Capra pyrenaica pyrenaica
Ovis gmelini musimon (Ovis ammon musimon) (dabiskās populācijas — Korsika un Sardīnija)
Ovis orientalis ophion (Ovis gmelini ophion)
* Rupicapra pyrenaica ornata (Rupicapra rupicapra ornata)
Rupicapra rupicapra balcanica
* Rupicapra rupicapra tatrica
CETACEA
Phocoena phocoena
Tursiops truncatus
RĀPUĻI
CHELONIA (TESTUDINES)
Testudinidae
Testudo graeca
Testudo hermanni
Testudo marginata
Cheloniidae
* Caretta caretta
* Chelonia mydas
Emydidae
Emys orbicularis
Mauremys caspica
Mauremys leprosa
SAURIA
Lacertidae
Lacerta bonnali (Lacerta monticola)
Lacerta monticola
Lacerta schreiberi
Gallotia galloti insulanagae
* Gallotia simonyi
Podarcis lilfordi
Podarcis pityusensis
Scincidae
Chalcides simonyi (Chalcides occidentalis)
Gekkonidae
Phyllodactylus europaeus
OPHIDIA (SERPENTES)
Colubridae
* Coluber cypriensis
Elaphe quatuorlineata
Elaphe situla
* Natrix natrix cypriaca
Viperidae
* Macrovipera schweizeri (Vipera lebetina schweizeri)
Vipera ursinii (izņemot Vipera ursinii rakosiensis)
* Vipera ursinii rakosiensis
ABINIEKI
CAUDATA
Salamandridae
Chioglossa lusitanica
Mertensiella luschani (Salamandra luschani)
* Salamandra aurorae (Salamandra atra aurorae)
Salamandrina terdigitata
Triturus carnifex (Triturus cristatus carnifex)
Triturus cristatus (Triturus cristatus cristatus)
Triturus dobrogicus (Triturus cristatus dobrogicus)
Triturus karelinii (Triturus cristatus karelinii)
Triturus montandoni
Triturus vulgaris ampelensis
Proteidae
* Proteus anguinus
Plethodontidae
Hydromantes (Speleomantes) ambrosii
Hydromantes (Speleomantes) flavus
Hydromantes (Speleomantes) genei
Hydromantes (Speleomantes) imperialis
Hydromantes (Speleomantes) strinatii
Hydromantes (Speleomantes) supramontis
ANURA
Discoglossidae
* Alytes muletensis
Bombina bombina
Bombina variegata
Discoglossus galganoi (tostarp Discoglossus “jeanneae”)
Discoglossus montalentii
Discoglossus sardus
Ranidae
Rana latastei
Pelobatidae
* Pelobates fuscus insubricus
ZIVIS
PETROMYZONIFORMES
Petromyzonidae
Eudontomyzon spp. (o)
Lampetra fluviatilis (V) (izņemot Igaunijas un Somijas populācijas)
Lampetra planeri (o) (izņemot Igaunijas, Somijas un Zviedrijas populācijas)
Lethenteron zanandreai (V)
Petromyzon marinus (o) (izņemot Zviedrijas populācijas)
ACIPENSERIFORMES
Acipenseridae
* Acipenser naccarii
* Acipenser sturio
CLUPEIFORMES
Clupeidae
Alosa spp. (V)
SALMONIFORMES
Salmonidae
Hucho hucho (dabiskās popolācijas) (V)
Salmo macrostigma (o)
Salmo marmoratus (o)
Salmo salar (vienīgi saldūdenī) (V) (izņemot Somijas populācijas)
Coregonidae
* Coregonus oxyrhynchus (upēs nārstojošas populācijas dažos Ziemeļjūras apgabalos)
Umbridae
Umbra krameri (o)
CYPRINIFORMES
Cyprinidae
Alburnus albidus (o) (Alburnus vulturius)
Anaecypris hispanica
Aspius aspius (V) (izņemot Somijas populācijas)
Barbus comiza (V)
Barbus meridionalis (V)
Barbus plebejus (V)
Chalcalburnus chalcoides (o)
Chondrostoma genei (o)
Chondrostoma lusitanicum (o)
Chondrostoma polylepis (o) (tostarp C. wilkommi)
Chondrostoma soetta (o)
Chondrostoma toxostoma (o)
Gobio albipinnatus (o)
Gobio kessleri (o)
Gobio uranoscopus (o)
Iberocypris palaciosi (o)
* Ladigesocypris ghigii (o)
Leuciscus lucumonis (o)
Leuciscus souffia (o)
Pelecus cultratus (V)
Phoxinellus spp. (o)
* Phoxinus percnurus
Rhodeus sericeus amarus (o)
Rutilus pigus (V)
Rutilus rubilio (o)
Rutilus arcasii (o)
Rutilus macrolepidotus (o)
Rutilus lemmingii (o)
Rutilus frisii meidingeri (V)
Rutilus alburnoides (o)
Scardinius graecus (o)
Cobitidae
Cobitis elongata (o)
Cobitis taenia (o) (izņemot Somijas populācijas)
Cobitis trichonica (o)
Misgurnus fossilis (o)
Sabanejewia aurata (o)
Sabanejewia larvata (o) (Cobitis larvata un Cobitis conspersa)
SILURIFORMES
Siluridae
Silurus aristotelis (V)
ATHERINIFORMES
Cyprinodontidae
Aphanius iberus (o)
Aphanius fasciatus (o)
* Valencia hispanica
* Valencia letourneuxi (Valencia hispanica)
PERCIFORMES
Percidae
Gymnocephalus baloni
Gymnocephalus schraetzer (V)
* Romanichthys valsanicola
Zingel spp ((o) izņemot Zingel asper un Zingel zingel (V))
Gobiidae
Knipowitschia (Padogobius) panizzae (o)
Padogobius nigricans (o)
Pomatoschistus canestrini (o)
SCORPAENIFORMES
Cottidae
Cottus gobio (o) (izņemot Somijas populācijas)
Cottus petiti (o)
BEZMUGURKAULNIEKI
POSMKĀJI
CRUSTACEA
Decapoda
Austropotamobius pallipes (V)
* Austropotamobius torrentium (V)
Isopoda
* Armadillidium ghardalamensis
INSECTA
Coleoptera
Agathidium pulchellum (o)
Bolbelasmus unicornis
Boros schneideri (o)
Buprestis splendens
Carabus hampei
Carabus hungaricus
* Carabus menetriesi pacholei
* Carabus olympiae
Carabus variolosus
Carabus zawadszkii
Cerambyx cerdo
Corticaria planula (o)
Cucujus cinnaberinus
Dorcadion fulvum cervae
Duvalius gebhardti
Duvalius hungaricus
Dytiscus latissimus
Graphoderus bilineatus
Leptodirus hochenwarti
Limoniscus violaceus (o)
Lucanus cervus (o)
Macroplea pubipennis (o)
Mesosa myops (o)
Morimus funereus (o)
* Osmoderma eremita
Oxyporus mannerheimii (o)
Pilemia tigrina
* Phryganophilus ruficollis
Probaticus subrugosus
Propomacrus cypriacus
* Pseudogaurotina excellens
Pseudoseriscius cameroni
Pytho kolwensis
Rhysodes sulcatus (o)
* Rosalia alpina
Stephanopachys linearis (o)
Stephanopachys substriatus (o)
Xyletinus tremulicola (o)
Hemiptera
Aradus angularis (o)
Lepidoptera
Agriades glandon aquilo (o)
Arytrura musculus
* Callimorpha (Euplagia, Panaxia) quadripunctaria (o)
Catopta thrips
Chondrosoma fiduciarium
Clossiana improba (o)
Coenonympha oedippus
Colias myrmidone
Cucullia mixta
Dioszeghyana schmidtii
Erannis ankeraria
Erebia calcaria
Erebia christi
Erebia medusa polaris (o)
Eriogaster catax
Euphydryas (Eurodryas, Hypodryas) aurinia (o)
Glyphipterix loricatella
Gortyna borelii lunata
Graellsia isabellae (V)
Hesperia comma catena (o)
Hypodryas maturna
Leptidea morsei
Lignyoptera fumidaria
Lycaena dispar
Lycaena helle
Maculinea nausithous
Maculinea teleius
Melanargia arge
* Nymphalis vaualbum
Papilio hospiton
Phyllometra culminaria
Plebicula golgus
Polymixis rufocincta isolata
Polyommatus eroides
Pseudophilotes bavius
Xestia borealis (o)
Xestia brunneopicta (o)
* Xylomoia strix
Mantodea
Apteromantis aptera
Odonata
Coenagrion hylas (o)
Coenagrion mercuriale (o)
Coenagrion ornatum (o)
Cordulegaster heros
Cordulegaster trinacriae
Gomphus graslinii
Leucorrhinia pectoralis
Lindenia tetraphylla
Macromia splendens
Ophiogomphus cecilia
Oxygastra curtisii
Orthoptera
Baetica ustulata
Brachytrupes megacephalus
Isophya costata
Isophya harzi
Isophya stysi
Myrmecophilus baronii
Odontopodisma rubripes
Paracaloptenus caloptenoides
Pholidoptera transsylvanica
Stenobothrus (Stenobothrodes) eurasius
ARACHNIDA
Pseudoscorpiones
Anthrenochernes stellae (o)
GLIEMJI
GASTROPODA
Anisus vorticulus
Caseolus calculus
Caseolus commixta
Caseolus sphaerula
Chilostoma banaticum
Discula leacockiana
Discula tabellata
Discus guerinianus
Elona quimperiana
Geomalacus maculosus
Geomitra moniziana
Gibbula nivosa
* Helicopsis striata austriaca (o)
Hygromia kovacsi
Idiomela (Helix) subplicata
Lampedusa imitatrix
* Lampedusa melitensis
Leiostyla abbreviata
Leiostyla cassida
Leiostyla corneocostata
Leiostyla gibba
Leiostyla lamellosa
* Paladilhia hungarica
Sadleriana pannonica
Theodoxus transversalis
Vertigo angustior (o)
Vertigo genesii (o)
Vertigo geyeri (o)
Vertigo moulinsiana (o)
BIVALVIA
Unionoida
Margaritifera durrovensis (Margaritifera margaritifera) (V)
Margaritifera margaritifera (V)
Unio crassus
Dreissenidae
Congeria kusceri
(b) AUGI
PTERIDOPHYTA
ASPLENIACEAE
Asplenium jahandiezii (Litard.) Rouy
Asplenium adulterinum Milde
BLECHNACEAE
Woodwardia radicans (L.) Sm.
DICKSONIACEAE
Culcita macrocarpa C. Presl
DRYOPTERIDACEAE
Diplazium sibiricum (Turcz. ex Kunze) Kurata
* Dryopteris corleyi Fraser-Jenk.
Dryopteris fragans (L.) Schott
HYMENOPHYLLACEAE
Trichomanes speciosum Willd.
ISOETACEAE
Isoetes boryana Durieu
Isoetes malinverniana Ces. & De Not.
MARSILEACEAE
Marsilea batardae Launert
Marsilea quadrifolia L.
Marsilea strigosa Willd.
OPHIOGLOSSACEAE
Botrychium simplex Hitchc.
Ophioglossum polyphyllum A. Braun
GYMNOSPERMAE
PINACEAE
* Abies nebrodensis (Lojac.) Mattei
ANGIOSPERMAE
ALISMATACEAE
* Alisma wahlenbergii (Holmberg) Juz.
Caldesia parnassifolia (L.) Parl.
Luronium natans (L.) Raf.
AMARYLLIDACEAE
Leucojum nicaeense Ard.
Narcissus asturiensis (Jordan) Pugsley
Narcissus calcicola Mendonça
Narcissus cyclamineus DC.
Narcissus fernandesii G. Pedro
Narcissus humilis (Cav.) Traub
* Narcissus nevadensis Pugsley
Narcissus pseudonarcissus L. subsp. nobilis (Haw.) A. Fernandes
Narcissus scaberulus Henriq.
Narcissus triandrus L. subsp. capax (Salisb.) D. A. Webb.
Narcissus viridiflorus Schousboe
ASCLEPIADACEAE
Vincetoxicum pannonicum (Borhidi) Holub
BORAGINACEAE
* Anchusa crispa Viv.
Echium russicum J.F.Gemlin
* Lithodora nitida (H. Ern) R. Fernandes
Myosotis lusitanica Schuster
Myosotis rehsteineri Wartm.
Myosotis retusifolia R. Afonso
Omphalodes kuzinskyanae Willk.
* Omphalodes littoralis Lehm.
* Onosma tornensis Javorka
Solenanthus albanicus (Degen & al.) Degen & Baldacci
* Symphytum cycladense Pawl.
CAMPANULACEAE
Adenophora lilifolia (L.) Ledeb.
Asyneuma giganteum (Boiss.) Bornm.
* Campanula bohemica Hruby
* Campanula gelida Kovanda
Campanula romanica Săvul.
* Campanula sabatia De Not.
* Campanula serrata (Kit.) Hendrych
Campanula zoysii Wulfen
Jasione crispa (Pourret) Samp. subsp. serpentinica Pinto da Silva
Jasione lusitanica A. DC.
CARYOPHYLLACEAE
Arenaria ciliata L. subsp. pseudofrigida Ostenf. & O.C. Dahl
Arenaria humifusa Wahlenberg
* Arenaria nevadensis Boiss. & Reuter
Arenaria provincialis Chater & Halliday
* Cerastium alsinifolium Tausch Cerastium dinaricum G. Beck & Szysz.
Dianthus arenarius L. subsp. arenarius
* Dianthus arenarius subsp. bohemicus (Novak) O.Schwarz
Dianthus cintranus Boiss. & Reuter subsp. cintranus Boiss. & Reuter
* Dianthus diutinus Kit.
* Dianthus lumnitzeri Wiesb.
Dianthus marizii (Samp.) Samp.
* Dianthus moravicus Kovanda
* Dianthus nitidus Waldst. et Kit.
Dianthus plumarius subsp. regis-stephani (Rapcs.) Baksay
Dianthus rupicola Biv.
* Gypsophila papillosa P. Porta
Herniaria algarvica Chaudhri
* Herniaria latifolia Lapeyr. subsp. litardierei Gamis
Herniaria lusitanica (Chaudhri) subsp. berlengiana Chaudhri
Herniaria maritima Link
* Minuartia smejkalii Dvorakova
Moehringia jankae Griseb. ex Janka
Moehringia lateriflora (L.) Fenzl.
Moehringia tommasinii Marches.
Moehringia villosa (Wulfen) Fenzl
Petrocoptis grandiflora Rothm.
Petrocoptis montsicciana O. Bolos & Rivas Mart.
Petrocoptis pseudoviscosa Fernández Casas
Silene furcata Rafin. subsp. angustiflora (Rupr.) Walters
* Silene hicesiae Brullo & Signorello
Silene hifacensis Rouy ex Willk.
* Silene holzmanii Heldr. ex Boiss.
Silene longicilia (Brot.) Otth.
Silene mariana Pau
* Silene orphanidis Boiss
* Silene rothmaleri Pinto da Silva
* Silene velutina Pourret ex Loisel.
CHENOPODIACEAE
* Bassia (Kochia) saxicola (Guss.) A. J. Scott
* Cremnophyton lanfrancoi Brullo et Pavone
* Salicornia veneta Pignatti & Lausi
CISTACEAE
Cistus palhinhae Ingram
Halimium verticillatum (Brot.) Sennen
Helianthemum alypoides Losa & Rivas Goday
Helianthemum caput-felis Boiss.
* Tuberaria major (Willk.) Pinto da Silva & Rozeira
COMPOSITAE
* Anthemis glaberrima (Rech. f.) Greuter
Artemisia campestris L. subsp. bottnica A.N. Lundström ex Kindb.
* Artemisia granatensis Boiss.
* Artemisia laciniata Willd.
Artemisia oelandica (Besser) Komaror
* Artemisia pancicii (Janka) Ronn.
* Aster pyrenaeus Desf. ex DC
* Aster sorrentinii (Tod) Lojac.
Carlina onopordifolia Besser
* Carduus myriacanthus Salzm. ex DC.
* Centaurea alba L. subsp. heldreichii (Halacsy) Dostal
* Centaurea alba L. subsp. princeps (Boiss. & Heldr.) Gugler
* Centaurea akamantis T. Georgiadis & G. Chatzikyriakou
* Centaurea attica Nyman subsp. megarensis (Halacsy & Hayek) Dostal
* Centaurea balearica J. D. Rodriguez
* Centaurea borjae Valdes-Berm. & Rivas Goday
* Centaurea citricolor Font Quer
Centaurea corymbosa Pourret
Centaurea gadorensis G. Blanca
* Centaurea horrida Badaro
Centaurea immanuelis-loewii Degen
Centaurea jankae Brandza
* Centaurea kalambakensis Freyn & Sint.
Centaurea kartschiana Scop.
* Centaurea lactiflora Halacsy
Centaurea micrantha Hoffmanns. & Link subsp. herminii (Rouy) Dostál
* Centaurea niederi Heldr.
* Centaurea peucedanifolia Boiss. & Orph.
* Centaurea pinnata Pau
Centaurea pontica Prodan & E. I. Nyárády
Centaurea pulvinata (G. Blanca) G. Blanca
Centaurea rothmalerana (Arènes) Dostál
Centaurea vicentina Mariz
Cirsium brachycephalum Juratzka
* Crepis crocifolia Boiss. & Heldr.
Crepis granatensis (Willk.) B. Blanca & M. Cueto
Crepis pusilla (Sommier) Merxmüller
Crepis tectorum L. subsp. nigrescens
Erigeron frigidus Boiss. ex DC.
* Helichrysum melitense (Pignatti) Brullo et al
Hymenostemma pseudanthemis (Kunze) Willd.
Hyoseris frutescens Brullo et Pavone
* Jurinea cyanoides (L.) Reichenb.
* Jurinea fontqueri Cuatrec.
* Lamyropsis microcephala (Moris) Dittrich & Greuter
Leontodon microcephalus (Boiss. ex DC.) Boiss.
Leontodon boryi Boiss.
* Leontodon siculus (Guss.) Finch & Sell
Leuzea longifolia Hoffmanns. & Link
Ligularia sibirica (L.) Cass.
* Palaeocyanus crassifolius (Bertoloni) Dostal
Santolina impressa Hoffmanns. & Link
Santolina semidentata Hoffmanns. & Link
Saussurea alpina subsp. esthonica (Baer ex Rupr) Kupffer
* Senecio elodes Boiss. ex DC.
Senecio jacobea L. subsp. gotlandicus (Neuman) Sterner
Senecio nevadensis Boiss. & Reuter
* Serratula lycopifolia (Vill.) A.Kern
Tephroseris longifolia (Jacq.) Griseb et Schenk subsp. moravica
CONVOLVULACEAE
* Convolvulus argyrothamnus Greuter
* Convolvulus fernandesii Pinto da Silva & Teles
CRUCIFERAE
Alyssum pyrenaicum Lapeyr.
* Arabis kennedyae Meikle
Arabis sadina (Samp.) P. Cout.
Arabis scopoliana Boiss
* Biscutella neustriaca Bonnet
Biscutella vincentina (Samp.) Rothm.
Boleum asperum (Pers.) Desvaux
Brassica glabrescens Poldini
Brassica hilarionis Post
Brassica insularis Moris
* Brassica macrocarpa Guss.
Braya linearis Rouy
* Cochlearia polonica E. Fröhlich
* Cochlearia tatrae Borbas
* Coincya rupestris Rouy
* Coronopus navasii Pau
Crambe tataria Sebeok
Diplotaxis ibicensis (Pau) Gómez-Campo
* Diplotaxis siettiana Maire
Diplotaxis vicentina (P. Cout.) Rothm.
Draba cacuminum Elis Ekman
Draba cinerea Adams
Draba dorneri Heuffel.
Erucastrum palustre (Pirona) Vis.
* Erysimum pieninicum (Zapal.) Pawl.
* Iberis arbuscula Runemark
Iberis procumbens Lange subsp. microcarpa Franco & Pinto da Silva
* Jonopsidium acaule (Desf.) Reichenb.
Jonopsidium savianum (Caruel) Ball ex Arcang.
Rhynchosinapis erucastrum (L.) Dandy ex Clapham subsp. cintrana (Coutinho) Franco & P. Silva (Coincya cintrana (P. Cout.) Pinto da Silva)
Sisymbrium cavanillesianum Valdés & Castroviejo
Sisymbrium supinum L.
Thlaspi jankae A.Kern.
CYPERACEAE
Carex holostoma Drejer
* Carex panormitana Guss.
Eleocharis carniolica Koch
DIOSCOREACEAE
* Borderea chouardii (Gaussen) Heslot
DROSERACEAE
Aldrovanda vesiculosa L.
ELATINACEAE
Elatine gussonei (Sommier) Brullo et al
ERICACEAE
Rhododendron luteum Sweet
EUPHORBIACEAE
* Euphorbia margalidiana Kuhbier & Lewejohann
Euphorbia transtagana Boiss.
GENTIANACEAE
* Centaurium rigualii Esteve
* Centaurium somedanum Lainz
Gentiana ligustica R. de Vilm. & Chopinet
Gentianella anglica (Pugsley) E. F. Warburg
* Gentianella bohemica Skalicky
GERANIACEAE
* Erodium astragaloides Boiss. & Reuter
Erodium paularense Fernández-González & Izco
* Erodium rupicola Boiss.
GLOBULARIACEAE
* Globularia stygia Orph. ex Boiss.
GRAMINEAE
Arctagrostis latifolia (R. Br.) Griseb.
Arctophila fulva (Trin.) N. J. Anderson
Avenula hackelii (Henriq.) Holub
Bromus grossus Desf. ex DC.
Calamagrostis chalybaea (Laest.) Fries
Cinna latifolia (Trev.) Griseb.
Coleanthus subtilis (Tratt.) Seidl
Festuca brigantina (Markgr.-Dannenb.) Markgr.-Dannenb.
Festuca duriotagana Franco & R. Afonso
Festuca elegans Boiss.
Festuca henriquesii Hack.
Festuca summilusitana Franco & R. Afonso
Gaudinia hispanica Stace & Tutin
Holcus setiglumis Boiss. & Reuter subsp. duriensis Pinto da Silva
Micropyropsis tuberosa Romero — Zarco & Cabezudo
Poa granitica Br.-Bl. subsp. disparilis (E. I. Nyárády) E. I. Nyárády
* Poa riphaea (Ascher et Graebner) Fritsch
Pseudarrhenatherum pallens (Link) J. Holub
Puccinellia phryganodes (Trin.) Scribner + Merr.
Puccinellia pungens (Pau) Paunero
* Stipa austroitalica Martinovsky
* Stipa bavarica Martinovsky & H. Scholz
Stipa danubialis Dihoru & Roman
* Stipa styriaca Martinovsky
* Stipa veneta Moraldo
* Stipa zalesskii Wilensky
Trisetum subalpestre (Hartman) Neuman
GROSSULARIACEAE
* Ribes sardoum Martelli
HIPPURIDACEAE
Hippuris tetraphylla L. Fil.
HYPERICACEAE
* Hypericum aciferum (Greuter) N.K.B. Robson
IRIDACEAE
Crocus cyprius Boiss. et Kotschy
Crocus hartmannianus Holmboe
Gladiolus palustris Gaud.
Iris aphylla L. subsp. hungarica Hegi
Iris humilis Georgi subsp. arenaria (Waldst. et Kit.) A. et D.Löve
JUNCACEAE
Juncus valvatus Link
Luzula arctica Blytt
LABIATAE
Dracocephalum austriacum L.
* Micromeria taygetea P. H. Davis
Nepeta dirphya (Boiss.) Heldr. ex Halacsy
* Nepeta sphaciotica P. H. Davis
Origanum dictamnus L.
Phlomis brevibracteata Turril
Phlomis cypria Post
Salvia veneris Hedge
Sideritis cypria Post
Sideritis incana subsp. glauca (Cav.) Malagarriga
Sideritis javalambrensis Pau
Sideritis serrata Cav. ex Lag.
Teucrium lepicephalum Pau
Teucrium turredanum Losa & Rivas Goday
* Thymus camphoratus Hoffmanns. & Link
Thymus carnosus Boiss.
* Thymus lotocephalus G. López & R. Morales (Thymus cephalotos L.)
LEGUMINOSAE
Anthyllis hystrix Cardona, Contandr. & E. Sierra
* Astragalus algarbiensis Coss. ex Bunge
* Astragalus aquilanus Anzalone
Astragalus centralpinus Braun-Blanquet
* Astragalus macrocarpus DC. subsp. lefkarensis
* Astragalus maritimus Moris
Astragalus peterfii Jáv.
Astragalus tremolsianus Pau
* Astragalus verrucosus Moris
* Cytisus aeolicus Guss. ex Lindl.
Genista dorycnifolia Font Quer
Genista holopetala (Fleischm. ex Koch) Baldacci
Melilotus segetalis (Brot.) Ser. subsp. fallax Franco
* Ononis hackelii Lange
Trifolium saxatile All.
* Vicia bifoliolata J.D. Rodríguez
LENTIBULARIACEAE
* Pinguicula crystallina Sm.
Pinguicula nevadensis (Lindb.) Casper
LILIACEAE
Allium grosii Font Quer
* Androcymbium rechingeri Greuter
* Asphodelus bento-rainhae P. Silva
* Chionodoxa lochiae Meikle in Kew Bull.
Colchicum arenarium Waldst. et Kit.
Hyacinthoides vicentina (Hoffmans. & Link) Rothm.
* Muscari gussonei (Parl.) Tod.
Scilla litardierei Breist.
* Scilla morrisii Meikle
Tulipa cypria Stapf
Tulipa hungarica Borbas
LINACEAE
* Linum dolomiticum Borbas
* Linum muelleri Moris (Linum maritimum muelleri)
LYTHRACEAE
* Lythrum flexuosum Lag.
MALVACEAE
Kosteletzkya pentacarpos (L.) Ledeb.
NAJADACEAE
Najas flexilis (Willd.) Rostk. & W.L. Schmidt
Najas tenuissima (A. Braun) Magnus
OLEACEAE
Syringa josikaea Jacq. Fil. ex Reichenb.
ORCHIDACEAE
Anacamptis urvilleana Sommier et Caruana Gatto
Calypso bulbosa L.
* Cephalanthera cucullata Boiss. & Heldr.
Cypripedium calceolus L.
Dactylorhiza kalopissii E.Nelson
Gymnigritella runei Teppner & Klein
Himantoglossum adriaticum Baumann
Himantoglossum caprinum (Bieb.) V.Koch
Liparis loeselii (L.) Rich.
* Ophrys kotschyi H.Fleischm. et Soo
* Ophrys lunulata Parl.
Ophrys melitensis (Salkowski) J et P Devillers-Terschuren
Platanthera obtusata (Pursh) subsp. oligantha (Turez.) Hulten
OROBANCHACEAE
Orobanche densiflora Salzm. ex Reut.
PAEONIACEAE
Paeonia cambessedesii (Willk.) Willk.
Paeonia clusii F.C. Stern subsp. rhodia (Stearn) Tzanoudakis
Paeonia officinalis L. subsp. banatica (Rachel) Soo
Paeonia parnassica Tzanoudakis
PALMAE
Phoenix theophrasti Greuter
PAPAVERACEAE
Corydalis gotlandica Lidén
Papaver laestadianum (Nordh.) Nordh.
Papaver radicatum Rottb. subsp. hyperboreum Nordh.
PLANTAGINACEAE
Plantago algarbiensis Sampaio (Plantago bracteosa (Willk.) G. Sampaio)
Plantago almogravensis Franco
PLUMBAGINACEAE
Armeria berlengensis Daveau
* Armeria helodes Martini & Pold
Armeria neglecta Girard
Armeria pseudarmeria (Murray) Mansfeld
* Armeria rouyana Daveau
Armeria soleirolii (Duby) Godron
Armeria velutina Welw. ex Boiss. & Reuter
Limonium dodartii (Girard) O. Kuntze subsp. lusitanicum (Daveau) Franco
* Limonium insulare (Beg. & Landi) Arrig. & Diana
Limonium lanceolatum (Hoffmans. & Link) Franco
Limonium multiflorum Erben
* Limonium pseudolaetum Arrig. & Diana
* Limonium strictissimum (Salzmann) Arrig.
POLYGONACEAE
Persicaria foliosa (H. Lindb.) Kitag.
Polygonum praelongum Coode & Cullen
Rumex rupestris Le Gall
PRIMULACEAE
Androsace mathildae Levier
Androsace pyrenaica Lam.
* Cyclamen fatrense Halda et Sojak
* Primula apennina Widmer
Primula carniolica Jacq.
Primula nutans Georgi
Primula palinuri Petagna
Primula scandinavica Bruun
Soldanella villosa Darracq.
RANUNCULACEAE
* Aconitum corsicum Gayer (Aconitum napellus subsp. corsicum)
Aconitum firmum (Reichenb.) Neilr subsp. moravicum Skalicky
Adonis distorta Ten.
Aquilegia bertolonii Schott
Aquilegia kitaibelii Schott
* Aquilegia pyrenaica D.C. subsp. cazorlensis (Heywood) Galiano
* Consolida samia P.H. Davis
* Delphinium caseyi B.L.Burtt
Pulsatilla grandis Wenderoth Pulsatilla patens (L.) Miller
* Pulsatilla pratensis (L.) Miller subsp. hungarica Soo
* Pulsatilla slavica G.Reuss.
* Pulsatilla subslavica Futak ex Goliasova
Pulsatilla vulgaris Hill. subsp. gotlandica (Johanss.) Zaemelis & Paegle
Ranunculus kykkoensis Meikle
Ranunculus lapponicus L.
* Ranunculus weyleri Mares
RESEDACEAE
*Reseda decursiva Forssk.
ROSACEAE
Agrimonia pilosa Ledebour
Potentilla delphinensis Gren. & Godron
Potentilla emilii-popii Nyárády
* Pyrus magyarica Terpo
Sorbus teodorii Liljefors
RUBIACEAE
Galium cracoviense Ehrend.
* Galium litorale Guss.
Galium moldavicum (Dobrescu) Franco
* Galium sudeticum Tausch
* Galium viridiflorum Boiss. & Reuter
SALICACEAE
Salix salvifolia Brot. subsp. australis Franco
SANTALACEAE
Thesium ebracteatum Hayne
SAXIFRAGACEAE
Saxifraga berica (Beguinot) D.A. Webb
Saxifraga florulenta Moretti
Saxifraga hirculus L.
Saxifraga osloënsis Knaben
Saxifraga tombeanensis Boiss. ex Engl.
SCROPHULARIACEAE
Antirrhinum charidemi Lange
Chaenorrhinum serpyllifolium (Lange) Lange subsp. lusitanicum R. Fernandes
* Euphrasia genargentea (Feoli) Diana
Euphrasia marchesettii Wettst. ex Marches.
Linaria algarviana Chav.
Linaria coutinhoi Valdés
Linaria loeselii Schweigger
* Linaria ficalhoana Rouy
Linaria flava (Poiret) Desf.
* Linaria hellenica Turrill
Linaria pseudolaxiflora Lojacono
* Linaria ricardoi Cout.
Linaria tonzigii Lona
* Linaria tursica B. Valdés & Cabezudo
Odontites granatensis Boiss.
* Pedicularis sudetica Willd.
Rhinanthus oesilensis (Ronniger & Saarsoo) Vassilcz
Tozzia carpathica Wol.
Verbascum litigiosum Samp.
Veronica micrantha Hoffmanns. & Link
* Veronica oetaea L.-A. Gustavsson
SOLANACEAE
*Atropa baetica Willk.
THYMELAEACEAE
* Daphne arbuscula Celak
Daphne petraea Leybold
* Daphne rodriguezii Texidor
ULMACEAE
Zelkova abelicea (Lam.) Boiss.
UMBELLIFERAE
* Angelica heterocarpa Lloyd
Angelica palustris (Besser) Hoffm.
* Apium bermejoi Llorens
Apium repens (Jacq.) Lag.
Athamanta cortiana Ferrarini
* Bupleurum capillare Boiss. & Heldr.
* Bupleurum kakiskalae Greuter
Eryngium alpinum L.
* Eryngium viviparum Gay
* Ferula sadleriana Lebed.
Hladnikia pastinacifolia Reichenb.
* Laserpitium longiradium Boiss.
* Naufraga balearica Constans & Cannon
* Oenanthe conioides Lange
Petagnia saniculifolia Guss.
Rouya polygama (Desf.) Coincy
* Seseli intricatum Boiss.
Seseli leucospermum Waldst. et Kit
Thorella verticillatinundata (Thore) Briq.
VALERIANACEAE
Centranthus trinervis (Viv.) Beguinot
VIOLACEAE
Viola delphinantha Boiss.
* Viola hispida Lam.
Viola jaubertiana Mares & Vigineix
Viola rupestris F.W. Schmidt subsp. relicta Jalas
ZEMĀKIE AUGI
BRYOPHYTA
Bruchia vogesiaca Schwaegr. (o)
Bryhnia novae-angliae (Sull & Lesq.) Grout (o)
* Bryoerythrophyllum campylocarpum (C. Müll.) Crum. (Bryoerythrophyllum machadoanum (Sergio) M. O. Hill) (o)
Buxbaumia viridis (Moug.) Moug. & Nestl. (o)
Cephalozia macounii (Aust.) Aust. (o)
Cynodontium suecicum (H. Arn. & C. Jens.) I. Hag. (o)
Dichelyma capillaceum (Dicks) Myr. (o)
Dicranum viride (Sull. & Lesq.) Lindb. (o)
Distichophyllum carinatum Dix. & Nich. (o)
Drepanocladus (Hamatocaulis) vernicosus (Mitt.) Warnst. (o)
Encalypta mutica (I. Hagen) (o)
Hamatocaulis lapponicus (Norrl.) Hedenäs (o)
Herzogiella turfacea (Lindb.) I. Wats. (o)
Hygrohypnum montanum (Lindb.) Broth. (o)
Jungermannia handelii (Schiffn.) Amak. (o)
Mannia triandra (Scop.) Grolle (o)
* Marsupella profunda Lindb. (o)
Meesia longiseta Hedw. (o)
Nothothylas orbicularis (Schwein.) Sull. (o)
Ochyraea tatrensis Vana (o)
Orthothecium lapponicum (Schimp.) C. Hartm. (o)
Orthotrichum rogeri Brid. (o)
Petalophyllum ralfsii (Wils.) Nees & Gott. (o)
Plagiomnium drummondii (Bruch & Schimp.) T. Kop. (o)
Riccia breidleri Jur. (o)
Riella helicophylla (Bory & Mont.) Mont. (o)
Scapania massolongi (K. Müll.) K. Müll. (o)
Sphagnum pylaisii Brid. (o)
Tayloria rudolphiana (Garov) B. & S. (o)
Tortella rigens (N. Alberts) (o)
MAKRONĒZIJAS SUGAS
PTERIDOPHYTA
HYMENOPHYLLACEAE
Hymenophyllum maderensis Gibby & Lovis
DRYOPTERIDACEAE
* Polystichum drepanum (Sw.) C. Presl.
ISOETACEAE
Isoetes azorica Durieu & Paiva ex Milde
MARSILEACEAE
* Marsilea azorica Launert & Paiva
ANGIOSPERMAE
ASCLEPIADACEAE
Caralluma burchardii N. E. Brown
* Ceropegia chrysantha Svent.
BORAGINACEAE
Echium candicans L. fil.
* Echium gentianoides Webb & Coincy
Myosotis azorica H. C. Watson
Myosotis maritima Hochst. in Seub.
CAMPANULACEAE
* Azorina vidalii (H. C. Watson) Feer
Musschia aurea (L. f.) DC.
* Musschia wollastonii Lowe
CAPRIFOLIACEAE
* Sambucus palmensis Link
CARYOPHYLLACEAE
Spergularia azorica (Kindb.) Lebel
CELASTRACEAE
Maytenus umbellata (R. Br.) Mabb.
CHENOPODIACEAE
Beta patula Ait.
CISTACEAE
Cistus chinamadensis Banares & Romero
* Helianthemum bystropogophyllum Svent.
COMPOSITAE
Andryala crithmifolia Ait.
* Argyranthemum lidii Humphries
Argyranthemum thalassophylum (Svent.) Hump.
Argyranthemum winterii (Svent.) Humphries
* Atractylis arbuscula Svent. & Michaelis
Atractylis preauxiana Schultz.
Calendula maderensis DC.
Cheirolophus duranii (Burchard) Holub
Cheirolophus ghomerytus (Svent.) Holub
Cheirolophus junonianus (Svent.) Holub
Cheirolophus massonianus (Lowe) Hansen & Sund.
Cirsium latifolium Lowe
Helichrysum gossypinum Webb
Helichrysum monogynum Burtt & Sund.
Hypochoeris oligocephala (Svent. & Bramw.) Lack
* Lactuca watsoniana Trel.
* Onopordum nogalesii Svent.
* Onorpordum carduelinum Bolle
* Pericallis hadrosoma (Svent.) B. Nord.
Phagnalon benettii Lowe
Stemmacantha cynaroides (Chr. Son. in Buch) Ditt
Sventenia bupleuroides Font Quer
* Tanacetum ptarmiciflorum Webb & Berth
CONVOLVULACEAE
* Convolvulus caput-medusae Lowe
* Convolvulus lopez-socasii Svent.
* Convolvulus massonii A. Dietr.
CRASSULACEAE
Aeonium gomeraense Praeger
Aeonium saundersii Bolle
Aichryson dumosum (Lowe) Praeg.
Monanthes wildpretii Banares & Scholz
Sedum brissemoretii Raymond-Hamet
CRUCIFERAE
* Crambe arborea Webb ex Christ
Crambe laevigata DC. ex Christ
* Crambe sventenii R. Petters ex Bramwell & Sund.
* Parolinia schizogynoides Svent.
Sinapidendron rupestre (Ait.) Lowe
CYPERACEAE
Carex malato-belizii Raymond
DIPSACACEAE
Scabiosa nitens Roemer & J. A. Schultes
ERICACEAE
Erica scoparia L. subsp. azorica (Hochst.) D. A. Webb
EUPHORBIACEAE
* Euphorbia handiensis Burchard
Euphorbia lambii Svent.
Euphorbia stygiana H. C. Watson
GERANIACEAE
* Geranium maderense P. F. Yeo
GRAMINEAE
Deschampsia maderensis (Haeck. & Born.) Buschm.
Phalaris maderensis (Menezes) Menezes
GLOBULARIACEAE
* Globularia ascanii D. Bramwell & Kunkel
* Globularia sarcophylla Svent.
LABIATAE
* Sideritis cystosiphon Svent.
* Sideritis discolor (Webb ex de Noe) Bolle
Sideritis infernalis Bolle
Sideritis marmorea Bolle
Teucrium abutiloides L'Hér.
Teucrium betonicum L'Hér.
LEGUMINOSAE
* Anagyris latifolia Brouss. ex. Willd.
Anthyllis lemanniana Lowe
* Dorycnium spectabile Webb & Berthel
* Lotus azoricus P. W. Ball
Lotus callis-viridis D. Bramwell & D. H. Davis
* Lotus kunkelii (E. Chueca) D. Bramwell & al.
* Teline rosmarinifolia Webb & Berthel.
* Teline salsoloides Arco & Acebes.
Vicia dennesiana H. C. Watson
LILIACEAE
* Androcymbium psammophilum Svent.
Scilla maderensis Menezes
Semele maderensis Costa
LORANTHACEAE
Arceuthobium azoricum Wiens & Hawksw.
MYRICACEAE
* Myrica rivas-martinezii Santos.
OLEACEAE
Jasminum azoricum L.
Picconia azorica (Tutin) Knobl.
ORCHIDACEAE
Goodyera macrophylla Lowe
PITTOSPORACEAE
* Pittosporum coriaceum Dryand. ex. Ait.
PLANTAGINACEAE
Plantago malato-belizii Lawalree
PLUMBAGINACEAE
* Limonium arborescens (Brouss.) Kuntze
Limonium dendroides Svent.
*Limonium spectabile (Svent.) Kunkel & Sunding
*Limonium sventenii Santos & Fernández Galván
POLYGONACEAE
Rumex azoricus Rech. fil.
RHAMNACEAE
Frangula azorica Tutin
ROSACEAE
* Bencomia brachystachya Svent.
Bencomia sphaerocarpa Svent.
* Chamaemeles coriacea Lindl.
Dendriopoterium pulidoi Svent.
Marcetella maderensis (Born.) Svent.
Prunus lusitanica L. subsp. azorica (Mouillef.) Franco
Sorbus maderensis (Lowe) Dode
SANTALACEAE
Kunkeliella subsucculenta Kammer
SCROPHULARIACEAE
* Euphrasia azorica H.C. Watson
Euphrasia grandiflora Hochst. in Seub.
* Isoplexis chalcantha Svent. & O'Shanahan
Isoplexis isabelliana (Webb & Berthel.) Masferrer
Odontites holliana (Lowe) Benth.
Sibthorpia peregrina L.
SOLANACEAE
* Solanum lidii Sunding
UMBELLIFERAE
Ammi trifoliatum (H. C. Watson) Trelease
Bupleurum handiense (Bolle) Kunkel
Chaerophyllum azoricum Trelease
Ferula latipinna Santos
Melanoselinum decipiens (Schrader & Wendl.) Hoffm.
Monizia edulis Lowe
Oenanthe divaricata (R. Br.) Mabb.
Sanicula azorica Guthnick ex Seub.
VIOLACEAE
Viola paradoxa Lowe
ZEMĀKIE AUGI
BRYOPHYTA
* Echinodium spinosum (Mitt.) Jur. (o)
* Thamnobryum fernandesii Sergio (o)
III PIELIKUMS
KRITĒRIJI TĀDU TERITORIJU ATLASEI, KO VAR NOTEIKT PAR KOPIENĀ NOZĪMĪGĀM TERITORIJĀM UN KAM VAR PIEŠĶIRT ĪPAŠI AIZSARGĀJAMAS DABAS TERITORIJAS STATUSU
1.POSMS: Valsts līmenī veikts teritoriju relatīvā nozīmīguma novērtējums attiecībā uz katru I pielikuma dabisko dzīvotņu veidu un katru II pielikuma sugu (tostarp attiecībā uz prioritārajiem dabisko dzīvotņu veidiem un prioritārajām sugām).
A. Teritorijas novērtējuma kritēriji attiecībā uz I pielikumā minētu dabiskās dzīvotnes veidu:
a) dabiskās dzīvotnes veida pārstāvētības pakāpe konkrētajā teritorijā;
b) tās teritorijas platība, ko aizņem dabiskās dzīvotnes veids, attiecībā pret kopējo teritorijas platību, kuru valstī aizņem minētais dabiskās dzīvotnes veids;
c) attiecīgā dabiskās dzīvotnes veida struktūras un funkciju aizsardzības pakāpe un iespējas tās atjaunot;
d) vispārīgs novērtējums attiecībā uz teritorijas nozīmi konkrētā dabiskās dzīvotnes veida saglabāšanā.
B. Teritorijas novērtējuma kritēriji attiecībā uz II pielikumā minētām sugām
a) Sugu populāciju skaits un blīvums konkrētajā teritorijā, salīdzinot ar valstī esošajām populācijām;
b) attiecīgai sugai nozīmīgu dzīvotnes iezīmju aizsardzības pakāpe un atjaunošanas iespējas;
c) teritorijā esošās populācijas nošķirtības pakāpe attiecībā pret sugu dabiskās izplatības areālu;
d) vispārīgs novērtējums attiecībā uz teritorijas nozīmi konkrētu sugu saglabāšanā.
|
C. |
Pamatojoties uz minētajiem kritērijiem, tās teritorijas, ko dalībvalstis iesaka iekļaut valsts līmeņa sarakstā kā teritorijas, kuras var noteikt par Kopienā nozīmīgām teritorijām, dalībvalstis klasificē atbilstīgi to relatīvajam nozīmīgumam I pielikuma dabisko dzīvotņu veidu vai II pielikuma sugu saglabāšanā. |
|
D. |
Minētajā sarakstā iekļauj teritorijas, kurās ir prioritārie dabisko dzīvotņu veidi un prioritārās sugas un kuras dalībvalstis ir izraudzījušās, pamatojoties uz šeit A un B punktos minētajiem kritērijiem. |
2.POSMS: Valsts līmeņa sarakstos iekļauto teritoriju novērtējums attiecībā uz šo teritoriju nozīmīgumu Kopienā.
|
1. |
Visas teritorijas, ko dalībvalstis noteikušas 1. posmā un kurās ir prioritārie dabisko dzīvotņu veidi un/vai sugas, uzskata par Kopienā nozīmīgām teritorijām. |
|
2. |
Vērtējot dalībvalstu sarakstos iekļauto pārējo teritoriju nozīmību Kopienā, t.i., to nozīmi I pielikumā minētas dabiskas dzīvotnes vai II pielikumā minētas sugas saglabāšanā vai atjaunošanā labvēlīgā aizsardzības statusā un/vai saskanību ar Natura 2000 tīklu, ņem vērā šādus kritērijus: a) teritorijas relatīvais nozīmīgums valsts mērogā; b) teritorijas ģeogrāfiskais izvietojums attiecībā pret II pielikumā minēto sugu migrācijas ceļiem, un vai tā ir tādas vienotas ekosistēmas sastāvdaļa, kas plešas abpus vienai vai vairākām Kopienas iekšējām robežām; c) teritorijas kopējā platība; d) teritorijā sastopamo I pielikumā minēto dabisko dzīvotņu veidu skaits un II pielikumā minēto sugu skaits; e) teritorijas ekoloģiskais nozīmīgums pasaules mērogā attiecībā uz konkrētiem bioģeogrāfiskiem rajoniem un/vai visu 2. pantā minēto platību gan saistībā ar šai teritorijai unikālām iezīmēm, gan ar visu tās iezīmju kopumu. |
IV PIELIKUMS
KOPIENĀ NOZĪMĪGAS AUGU UN DZĪVNIEKU SUGAS, KURĀM VAJADZĪGA STINGRA AIZSARDZĪBA
Šajā pielikumā uzskaitītās sugas ir norādītas, izmantojot
— sugas vai apakšsugas nosaukumu vai
— sugu grupu, kas pieder augstākam taksonam vai kādai norādītai attiecīgā taksona daļai.
Saīsinājums “spp.” pēc dzimtas vai ģints nosaukuma norāda uz visām sugām, kas pieder šai dzimtai vai ģintij.
a) DZĪVNIEKI
MUGURKAULNIEKI
ZĪDĪTĀJI
INSECTIVORA
Erinaceidae
Erinaceus algirus
Soricidae
Crocidura canariensis
Crocidura sicula
Talpidae
Galemys pyrenaicus
MICROCHIROPTERA
Visas sugas
MEGACHIROPTERA
Pteropodidae
Rousettus aegyptiacus
RODENTIA
Gliridae
Visas sugas, izņemot Glis glis un Eliomys quercinus
Sciuridae
Marmota marmota latirostris
Pteromys volans (Sciuropterus russicus)
Spermophilus citellus (Citellus citellus)
Spermophilus suslicus (Citellus suslicus)
Sciurus anomalus
Castoridae
Castor fiber (izņemot Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas un Zviedrijas populācijas)
Cricetidae
Cricetus cricetus (o) (izņemot Ungārijas populācijas)
Mesocricetus newtoni
Microtidae
Microtus cabrerae
Microtus oeconomus arenicola
Microtus oeconomus mehelyi
Microtus tatricus
Zapodidae
Sicista betulina
Sicista subtilis
Hystricidae
Hystrix cristata
CARNIVORA
Canidae
Alopex lagopus
Canis lupus (izņemot Grieķijas populācijas uz ziemeļiem no 39. paralēles; Igaunijas populācijas, Spānijas populācijas uz ziemeļiem no Duero; Bulgārijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas populācijas un Somijas populācijas ziemeļbriežu pārvaldības apvidos, kā tie definēti 2. pantā Somijas 1990. gada 14. septembra Aktā Nr. 848/90 par ziemeļbriežu pārvaldību)
Ursidae
Ursus arctos
Mustelidae
Lutra lutra
Mustela eversmanii
Mustela lutreola
Vormela peregusna
Felidae
Felis silvestris
Lynx lynx (izņemot Igaunijas populāciju);
Lynx pardinus
Phocidae
Monachus monachus
Phoca hispida saimensis
ARTIODACTYLA
Cervidae
Cervus elaphus corsicanus
Bovidae
Bison bonasus
Capra aegagrus (dabiskās populācijas)
Capra pyrenaica pyrenaica
Ovis gmelini musimon (Ovis ammon musimon) (dabiskās populācijas — Korsika un Sardīnija)
Ovis orientalis ophion (Ovis gmelini ophion)
Rupicapra pyrenaica ornata (Rupicapra rupicapra ornata)
Rupicapra rupicapra balcanica
Rupicapra rupicapra tatrica
CETACEA
Visas sugas
RĀPUĻI
TESTUDINATA
Testudinidae
Testudo graeca
Testudo hermanni
Testudo marginata
Cheloniidae
Caretta caretta
Chelonia mydas
Lepidochelys kempii
Eretmochelys imbricata
Dermochelyidae
Dermochelys coriacea
Emydidae
Emys orbicularis
Mauremys caspica
Mauremys leprosa
SAURIA
Lacertidae
Algyroides fitzingeri
Algyroides marchi
Algyroides moreoticus
Algyroides nigropunctatus
Gallotia atlantica
Gallotia galloti
Gallotia galloti insulanagae
Gallotia simonyi
Gallotia stehlini
Lacerta agilis
Lacerta bedriagae
Lacerta bonnali (Lacerta monticola)
Lacerta monticola
Lacerta danfordi
Lacerta dugesi
Lacerta graeca
Lacerta horvathi
Lacerta schreiberi
Lacerta trilineata
Lacerta viridis
Lacerta vivipara pannonica
Ophisops elegans
Podarcis erhardii
Podarcis filfolensis
Podarcis hispanica atrata
Podarcis lilfordi
Podarcis melisellensis
Podarcis milensis
Podarcis muralis
Podarcis peloponnesiaca
Podarcis pityusensis
Podarcis sicula
Podarcis taurica
Podarcis tiliguerta
Podarcis wagleriana
Scincidae
Ablepharus kitaibelii
Chalcides bedriagai
Chalcides ocellatus
Chalcides sexlineatus
Chalcides simonyi (Chalcides occidentalis)
Chalcides viridianus
Ophiomorus punctatissimus
Gekkonidae
Cyrtopodion kotschyi
Phyllodactylus europaeus
Tarentola angustimentalis
Tarentola boettgeri
Tarentola delalandii
Tarentola gomerensis
Agamidae
Stellio stellio
Chamaeleontidae
Chamaeleo chamaeleon
Anguidae
Ophisaurus apodus
OPHIDIA
Colubridae
Coluber caspius
Coluber cypriensis
Coluber hippocrepis
Coluber jugularis
Coluber laurenti
Coluber najadum
Coluber nummifer
Coluber viridiflavus
Coronella austriaca
Eirenis modesta
Elaphe longissima
Elaphe quatuorlineata
Elaphe situla
Natrix natrix cetti
Natrix natrix corsa
Natrix natrix cypriaca
Natrix tessellata
Telescopus falax
Viperidae
Vipera ammodytes
Macrovipera schweizeri (Vipera lebetina schweizeri)
Vipera seoanni (izņemot Spānijas populācijas)
Vipera ursinii
Vipera xanthina
Boidae
Eryx jaculus
ABINIEKI
CAUDATA
Salamandridae
Chioglossa lusitanica
Euproctus asper
Euproctus montanus
Euproctus platycephalus
Mertensiella luschani (Salamandra luschani)
Salamandra atra
Salamandra aurorae
Salamandra lanzai
Salamandrina terdigitata
Triturus carnifex (Triturus cristatus carnifex)
Triturus cristatus (Triturus cristatus cristatus)
Triturus italicus
Triturus karelinii (Triturus cristatus karelinii)
Triturus marmoratus
Triturus montandoni
Triturus vulgaris ampelensis
Proteidae
Proteus anguinus
Plethodontidae
Hydromantes (Speleomantes) ambrosii
Hydromantes (Speleomantes) flavus
Hydromantes (Speleomantes) genei
Hydromantes (Speleomantes) imperialis
Hydromantes (Speleomantes) strinatii (Hydromantes (Speleomantes) italicus)
Hydromantes (Speleomantes) supramontis
ANURA
Discoglossidae
Alytes cisternasii
Alytes muletensis
Alytes obstetricans
Bombina bombina
Bombina variegata
Discoglossus galganoi (tostarp Discoglossus “jeanneae”)
Discoglossus montalentii
Discoglossus pictus
Discoglossus sardus
Ranidae
Rana arvalis
Rana dalmatina
Rana graeca
Rana iberica
Rana italica
Rana latastei
Rana lessonae
Pelobatidae
Pelobates cultripes
Pelobates fuscus
Pelobates syriacus
Bufonidae
Bufo calamita
Bufo viridis
Hylidae
Hyla arborea
Hyla meridionalis
Hyla sarda
ZIVIS
ACIPENSERIFORMES
Acipenseridae
Acipenser naccarii
Acipenser sturio
SALMONIFORMES
Coregonidae
Coregonus oxyrhynchus (upēs nārstojošas populācijas dažos Ziemeļjūras apgabalos, izņemot Somijas populācijas)
CYPRINIFORMES
Cyprinidae
Anaecypris hispanica
Phoxinus percnurus
ATHERINIFORMES
Cyprinodontidae
Valencia hispanica
PERCIFORMES
Percidae
Gymnocephalus baloni
Romanichthys valsanicola
Zingel asper
BEZMUGURKAULNIEKI
POSMKĀJI
CRUSTACEA
Isopoda
Armadillidium ghardalamensis
INSECTA
Coleoptera
Bolbelasmus unicornis
Buprestis splendens
Carabus hampei
Carabus hungaricus
Carabus olympiae
Carabus variolosus
Carabus zawadszkii
Cerambyx cerdo
Cucujus cinnaberinus
Dorcadion fulvum cervae
Duvalius gebhardti
Duvalius hungaricus
Dytiscus latissimus
Graphoderus bilineatus
Leptodirus hochenwarti
Pilemia tigrina
Osmoderma eremita
Phryganophilus ruficollis
Probaticus subrugosus
Propomacrus cypriacus
Pseudogaurotina excellens
Pseudoseriscius cameroni
Pytho kolwensis
Rosalia alpina
Lepidoptera
Apatura metis
Arytrura musculus
Catopta thrips
Chondrosoma fiduciarium
Coenonympha hero
Coenonympha oedippus
Colias myrmidone
Cucullia mixta
Dioszeghyana schmidtii
Erannis ankeraria
Erebia calcaria
Erebia christi
Erebia sudetica
Eriogaster catax
Fabriciana elisa
Glyphipterix loricatella
Gortyna borelii lunata
Hypodryas maturna
Hyles hippophaes
Leptidea morsei
Lignyoptera fumidaria
Lopinga achine
Lycaena dispar
Lycaena helle
Maculinea arion
Maculinea nausithous
Maculinea teleius
Melanargia arge
Nymphalis vaualbum
Papilio alexanor
Papilio hospiton
Parnassius apollo
Parnassius mnemosyne
Phyllometra culminaria
Plebicula golgus
Polymixis rufocincta isolata
Polyommatus eroides
Proserpinus proserpina
Pseudophilotes bavius
Xylomoia strix
Zerynthia polyxena
Mantodea
Apteromantis aptera
Odonata
Aeshna viridis
Cordulegaster heros
Cordulegaster trinacriae
Gomphus graslinii
Leucorrhinia albifrons
Leucorrhinia caudalis
Leucorrhinia pectoralis
Lindenia tetraphylla
Macromia splendens
Ophiogomphus cecilia
Oxygastra curtisii
Stylurus flavipes
Sympecma braueri
Orthoptera
Baetica ustulata
Brachytrupes megacephalus
Isophya costata
Isophya harzi
Isophya stysi
Myrmecophilus baronii
Odontopodisma rubripes
Paracaloptenus caloptenoides
Pholidoptera transsylvanica
Saga pedo
Stenobothrus (Stenobothrodes) eurasius
ARACHNIDA
Araneae
Macrothele calpeiana
GLIEMJI
GASTROPODA
Anisus vorticulus
Caseolus calculus
Caseolus commixta
Caseolus sphaerula
Chilostoma banaticum
Discula leacockiana
Discula tabellata
Discula testudinalis
Discula turricula
Discus defloratus
Discus guerinianus
Elona quimperiana
Geomalacus maculosus
Geomitra moniziana
Gibbula nivosa
Hygromia kovacsi
Idiomela (Helix) subplicata
Lampedusa imitatrix
Lampedusa melitensis
Leiostyla abbreviata
Leiostyla cassida
Leiostyla corneocostata
Leiostyla gibba
Leiostyla lamellosa
Paladilhia hungarica
Patella ferruginea
Sadleriana pannonica
Theodoxus prevostianus
Theodoxus transversalis
BIVALVIA
Anisomyaria
Lithophaga lithophaga
Pinna nobilis
Unionoida
Margaritifera auricularia
Unio crassus
Dreissenidae
Congeria kusceri
ECHINODERMATA
Echinoidea
Centrostephanus longispinus
b) AUGI
IV pielikuma (b) daļā iekļautas visas augu sugas, kas uzskaitītas II pielikuma (b) daļā ( 8 ), kā arī turpmāk uzskaitītās sugas:
PTERIDOPHYTA
ASPLENIACEAE
Asplenium hemionitis L.
ANGIOSPERMAE
AGAVACEAE
Dracaena draco (L.) L.
AMARYLLIDACEAE
Narcissus longispathus Pugsley
Narcissus triandrus L.
BERBERIDACEAE
Berberis maderensis Lowe
CAMPANULACEAE
Campanula morettiana Reichenb.
Physoplexis comosa (L.) Schur.
CARYOPHYLLACEAE
Moehringia fontqueri Pau
COMPOSITAE
Argyranthemum pinnatifidum (L.f.) Lowe subsp. succulentum (Lowe) C. J. Humphries
Helichrysum sibthorpii Rouy
Picris willkommii (Schultz Bip.) Nyman
Santolina elegans Boiss. ex DC.
Senecio caespitosus Brot.
Senecio lagascanus DC. subsp. lusitanicus (P. Cout.) Pinto da Silva
Wagenitzia lancifolia (Sieber ex Sprengel) Dostal
CRUCIFERAE
Murbeckiella sousae Rothm.
EUPHORBIACEAE
Euphorbia nevadensis Boiss. & Reuter
GESNERIACEAE
Jankaea heldreichii (Boiss.) Boiss.
Ramonda serbica Pancic
IRIDACEAE
Crocus etruscus Parl.
Iris boissieri Henriq.
Iris marisca Ricci & Colasante
LABIATAE
Rosmarinus tomentosus Huber-Morath & Maire
Teucrium charidemi Sandwith
Thymus capitellatus Hoffmanns. & Link
Thymus villosus L. subsp. villosus L.
LILIACEAE
Androcymbium europaeum (Lange) K. Richter
Bellevalia hackelli Freyn
Colchicum corsicum Baker
Colchicum cousturieri Greuter
Fritillaria conica Rix
Fritillaria drenovskii Degen & Stoy.
Fritillaria gussichiae (Degen & Doerfler) Rix
Fritillaria obliqua Ker-Gawl.
Fritillaria rhodocanakis Orph. ex Baker
Ornithogalum reverchonii Degen & Herv.-Bass.
Scilla beirana Samp.
Scilla odorata Link
ORCHIDACEAE
Ophrys argolica Fleischm.
Orchis scopulorum Simsmerh.
Spiranthes aestivalis (Poiret) L. C. M. Richard
PRIMULACEAE
Androsace cylindrica DC.
Primula glaucescens Moretti
Primula spectabilis Tratt.
RANUNCULACEAE
Aquilegia alpina L.
SAPOTACEAE
Sideroxylon marmulano Banks ex Lowe
SAXIFRAGACEAE
Saxifraga cintrana Kuzinsky ex Willk.
Saxifraga portosanctana Boiss.
Saxifraga presolanensis Engl.
Saxifraga valdensis DC.
Saxifraga vayredana Luizet
SCROPHULARIACEAE
Antirrhinum lopesianum Rothm.
Lindernia procumbens (Krocker) Philcox
SOLANACEAE
Mandragora officinarum L.
THYMELAEACEAE
Thymelaea broterana P. Cout.
UMBELLIFERAE
Bunium brevifolium Lowe
VIOLACEAE
Viola athois W. Becker
Viola cazorlensis Gandoger
V PIELIKUMS
KOPIENĀ NOZĪMĪGAS AUGU UN DZĪVNIEKU SUGAS, KURU ĪPATŅU IEGUVEI SAVVAĻĀ UN IZMANTOŠANAI VAR PIEMĒROT APSAIMNIEKOŠANAS PASĀKUMUS
Šajā pielikumā uzskaitītās sugas ir norādītas, izmantojot
— sugas vai apakšsugas nosaukumu vai
— sugu grupu, kas pieder augstākam taksonam vai kādai norādītai attiecīgā taksona daļai.
Saīsinājums “spp.” pēc dzimtas vai ģints nosaukuma norāda uz visām sugām, kas pieder šai dzimtai vai ģintij.
a) DZĪVNIEKI
MUGURKAULNIEKI
ZĪDĪTĀJI
RODENTIA
Castoridae
Castor fiber (Somijas, Zviedrijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas populācijas)
Cricetidae
Cricetus cricetus (Ungārijas populācijas)
CARNIVORA
Canidae
Canis aureus
Canis lupus (Spānijas populācijas uz ziemeļiem no Duero, Grieķijas populācijas uz ziemeļiem no 39. paralēles, Somijas populācijas ziemeļbriežu pārvaldības apvidos, kā tie definēti 2. pantā Somijas 1990. gada 14. septembra Aktā Nr. 848/90 par ziemeļbriežu pārvaldību, Bulgārijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Slovākijas populācijas)
Mustelidae
Martes martes
Mustela putorius
Felidae
Lynx lynx (Igaunijas populācijas)
Phocidae
Visas IV pielikumā nenorādītās sugas
Viverridae
Genetta genetta
Herpestes ichneumon
DUPLICIDENTATA
Leporidae
Lepus timidus
ARTIODACTYLA
Bovidae
Capra ibex
Capra pyrenaica (izņemot Capra pyrenaica pyrenaica)
Rupicapra rupicapra (izņemot Rupicapra rupicapra balcanica, Rupicapra rupicapra ornata and Rupicapra rupicapra tatrica)
ABINIEKI
ANURA
Ranidae
Rana esculenta
Rana perezi
Rana ridibunda
Rana temporaria
ZIVIS
PETROMYZONIFORMES
Petromyzonidae
Lampetra fluviatilis
Lethenteron zanandrai
ACIPENSERIFORMES
Acipenseridae
Visas IV pielikumā nenorādītās sugas
CLUPEIFORMES
Clupeidae
Alosa spp.
SALMONIFORMES
Salmonidae
Thymallus thymallus
Coregonus spp. (izņemot Coregonus oxyrhynchus — upēs nārstojošas populācijas dažos Ziemeļjūras apgabalos)
Hucho hucho
Salmo salar (vienīgi saldūdenī)
CYPRINIFORMES
Cyprinidae
Aspius aspius
Barbus spp.
Pelecus cultratus
Rutilus friesii meidingeri
Rutilus pigus
SILURIFORMES
Siluridae
Silurus aristotelis
PERCIFORMES
Percidae
Gymnocephalus schraetzer
Zingel zingel
BEZMUGURKAULNIEKI
COELENTERATA
CNIDARIA
Corallium rubrum
MOLLUSCA
GASTROPODA — STYLOMMATOPHORA
Helix pomatia
BIVALVIA — UNIONOIDA
Margaritiferidae
Margaritifera margaritifera
Unionidae
Microcondylaea compressa
Unio elongatulus
ANNELIDA
HIRUDINOIDEA — ARHYNCHOBDELLAE
Hirudinidae
Hirudo medicinalis
ARTHROPODA
CRUSTACEA — DECAPODA
Astacidae
Astacus astacus
Austropotamobius pallipes
Austropotamobius torrentium
Scyllaridae
Scyllarides latus
INSECTA — LEPIDOPTERA
Saturniidae
Graellsia isabellae
(b) AUGI
AĻĢES
RHODOPHYTA
CORALLINACEAE
Lithothamnium coralloides n
Phymatholithon calcareum (Poll.) Adey & McKibbin
LICHENES
CLADONIACEAE
Cladonia L. subgenus Cladina (Nyl.) Vain.
BRYOPHYTA
MUSCI
LEUCOBRYACEAE
Leucobryum glaucum (Hedw.) AAngstr.
SPHAGNACEAE
Sphagnum L. spp. (except Sphagnum pylaisii Brid.)
PTERIDOPHYTA
Lycopodium spp.
ANGIOSPERMAE
AMARYLLIDACEAE
Galanthus nivalis L.
Narcissus bulbocodium L.
Narcissus juncifolius Lagasca
COMPOSITAE
Arnica montana L.
Artemisia eriantha Tem
Artemisia genipi Weber
Doronicum plantagineum L. subsp. tournefortii (Rouy) P. Cout.
Leuzea rhaponticoides Graells
CRUCIFERAE
Alyssum pintadasilvae Dudley.
Malcolmia lacera (L.) DC. subsp. graccilima (Samp.) Franco
Murbeckiella pinnatifida (Lam.) Rothm. subsp. herminii (Rivas-Martinez) Greuter & Burdet
GENTIANACEAE
Gentiana lutea L.
IRIDACEAE
Iris lusitanica Ker-Gawler
LABIATAE
Teucrium salviastrum Schreber subsp. salviastrum Schreber
LEGUMINOSAE
Anthyllis lusitanica Cullen & Pinto da Silva
Dorycnium pentaphyllum Scop. subsp. transmontana Franco
Ulex densus Welw. ex Webb.
LILIACEAE
Lilium rubrum Lmk
Ruscus aculeatus L.
PLUMBAGINACEAE
Armeria sampaio (Bernis) Nieto Feliner
ROSACEAE
Rubus genevieri Boreau subsp. herminii (Samp.) P. Cout.
SCROPHULARIACEAE
Anarrhinum longipedicelatum R. Fernandes
Euphrasia mendonçae Samp.
Scrophularia grandiflora DC. subsp. grandiflora DC.
Scrophularia berminii Hoffmanns & Link
Scrophularia sublyrata Brot.
VI PIELIKUMS
AIZLIEGTIE GŪSTĪŠANAS UN NONĀVĒŠANAS PAŅĒMIENI UN LĪDZEKĻI, KĀ ARĪ TRANSPORTA VEIDI
a) Neselektīvie līdzekļi
ZĪDĪTĀJI
— Akli vai sakropļoti dzīvnieki, ko izmanto kā dzīvus mānekļus
— Magnetofoni
— Elektriskas un elektroniskas ierīces, ar kurām var nonāvēt vai apdullināt
— Mākslīgas gaismas avoti
— Spoguļi un citas žilbinošas ierīces
— Ierīces mērķa izgaismošanai
— Nakts redzamības tēmekļi ar elektronisku attēla palielinātāju vai attēla pārveidotāju
— Sprāgstvielas
— Tīkli, kas nav selektīvi pēc to uzbūves principa vai to izmantošanas apstākļos
— Slazdi, kas nav selektīvi pēc to uzbūves principa vai to izmantošanas apstākļos
— Stopi vai arbaleti
— Indes un saindēta vai anestezējoša ēsma
— Izsvēpēšana ar gāzi vai dūmiem
— Pusautomātiskie vai automātiskie ieroči, kuru aptverē ievietojamas vairāk kā divas munīcijas vienības
ZIVIS
— Indes
— Sprāgstvielas
b) Transporta veidi
— Lidaparāti
— Kustīgi mehāniski transportlīdzekļi
( 1 ) OV C 247, 21.9.1988., 3. lpp. un
OV C 195, 3.8.1990., 1. lpp.
( 2 ) OV C 75, 20.3.1991., 12. lpp.
( 3 ) OV C 31, 6.2.1991., 25. lpp.
( 4 ) OV C 328, 7.12.1987., 1. lpp.
( 5 ) OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/244/EEK (OV L 115, 8.5.1991., 41. lpp.).
( 6 ) Padomes Lēmums 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.).
( 7 ) “Eiropas Savienības bioģeocenožu interpretācijas rokasgrāmata”, versija EUR 15/2, ko 1999. gada 4. oktobrī apstiprinājusi Bioģeocenožu komiteja, un “Eiropas Savienības bioģeocenožu interpretācijas rokasgrāmatas” grozījumi ES paplašināšanās kontekstā (Hab. 01/11b-rev. 1), ko Bioģeocenožu komiteja apstiprinājusi 2002. gada 24. aprīlī, iepriekš apspriežoties ar Eiropas Komisijas Ģenerāldirektorātu Vides jautājumos.
( 8 ) Izņemot II pielikuma (b) daļā norādītos briofītus.
