This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 01991R1538-20060323
Commission Regulation (EEC) No 1538/91 of 5 June 1991 introducing detailed rules for implementing Regulation (EEC) No 1906/90 on certain marketing standards for poultrymeat
Consolidated text: Komisijas Regula (EEK) Nr. 1538/91 (1991. gada 5. jūnijs), ar ko ievieš sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EEK) Nr. 1906/90 par dažiem mājputnu tirdzniecības standartiem īstenošanai
Komisijas Regula (EEK) Nr. 1538/91 (1991. gada 5. jūnijs), ar ko ievieš sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EEK) Nr. 1906/90 par dažiem mājputnu tirdzniecības standartiem īstenošanai
- Date of document:
- 23/03/2006
- Date of effect:
- 23/03/2006
- Author:
- Eiropas Komisija
- Form:
- Konsolidēts teksts
- Additional information:
- LASTMODIN 32006R0433
- Link
- Link
- Link
- Select all documents mentioning this document
- Consolidation: basic act:
- 31991R1538
1991R1538 — LV — 23.03.2006 — 007.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
KOMISIJAS REGULA (EEK) Nr. 1538/91 (1991. gada 5. jūnijs), (OV L 143, 7.6.1991, p.11) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
KOMISIJAS REGULA (EEK) Nr. 2988/91 (1991. gada 11. oktobris), |
L 284 |
26 |
12.10.1991 |
|
|
KOMISIJAS REGULA (EEK) Nr. 315/92 (1992. gada 10. februāris), |
L 34 |
23 |
11.2.1992 |
|
|
L 198 |
31 |
17.7.1992 |
||
|
KOMISIJAS REGULA (EEK) Nr. 2891/93 (1993. gada 21. oktobris), |
L 263 |
12 |
22.10.1993 |
|
|
L 112 |
32 |
3.5.1994 |
||
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 3239/94 (1994. gada 21. decembris), |
L 338 |
48 |
28.12.1994 |
|
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2390/95 (1995. gada 11. oktobris), |
L 244 |
60 |
12.10.1995 |
|
|
L 27 |
6 |
3.2.1996 |
||
|
L 134 |
9 |
5.6.1996 |
||
|
L 119 |
21 |
20.5.2000 |
||
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1321/2002 (2002. gada 22. jūlijs), |
L 194 |
17 |
23.7.2002 |
|
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 814/2004 (2004. gada 29. aprīlis), |
L 153 |
1 |
30.4.2004 |
|
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 81/2006 (2006. gada 18. janvāris), |
L 14 |
8 |
19.1.2006 |
|
|
L 79 |
16 |
16.3.2006 |
||
|
NB: Šajā konsolidētajā versijā ir atsauces uz Eiropas norēķinu vienību un/vai ecu, kuras no 1999. gada 1. janvāra jāsaprot kā atsauces uz euro − Padomes Regula (EEK) Nr. 3308/80 (OV L 345, 20.12.1980., 1. lpp.) un Padomes Regula (EK) Nr. 1103/97 (OV L 162, 19.6.1997., 1. lpp.). |
KOMISIJAS REGULA (EEK) Nr. 1538/91
(1991. gada 5. jūnijs),
ar ko ievieš sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EEK) Nr. 1906/90 par dažiem mājputnu tirdzniecības standartiem īstenošanai
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Regulu (EEK) Nr. 1906/90 par dažiem mājputnu tirdzniecības standartiem ( 1 ) un jo īpaši tās 9. pantu,
tā kā Regula (EEK) Nr. 1906/90 ieviesa noteiktus mājputnu tirdzniecības standartus, kuru piemērošana prasa noteikumu pieņemšanu it īpaši attiecībā uz to mājputnu liemeņu, to daļu un subproduktu sarakstu, uz kuriem attiecas minētā regula, attiecībā uz klasifikāciju pēc uzbūves, izskata un svara, attiecībā uz noformējumu, tā nosaukuma norādīšanu, ar kādu minētie produkti ir jāpārdod, neobligātajiem norādījumiem par saldēšanas paņēmieniem un turēšanas veidu, noteikta veida putnu gaļas uzglabāšanas un transportēšanas nosacījumiem un šo noteikumu uzraudzību, lai nodrošinātu vienādu to piemērošanu visā Kopienā;
tā kā, lai atbilstoši uzbūvei un izskatam paredzētu mājputnu pārdošanu dažādās kategorijās, attiecībā uz mājputnu liemeņiem jāformulē definīcijas, kas attiecas uz sugām, vecumu un pasniegšanas veidu, un attiecībā uz izcirtņiem — definīcijas par anatomisko uzbūvi un saturu; tā kā attiecībā uz produktu, kas ir pazīstams kā “Foie gras” (treknās aknas), tā augstās vērtības un no tās izrietošo viltošanas draudu dēļ jānosaka īpaši precīzs tirdzniecības standartu minimums;
tā kā nav nepieciešams šo standartu piemērot noteiktiem produktiem un noformējumiem, kam ir vietēja vai citādi ierobežota nozīme; tā kā tomēr nosaukumi, ar kādiem pārdod šos produktus, nedrīkstētu būtiski maldināt patērētāju tiktāl, ka viņš sajauc šos produktus ar produktiem, uz kuriem attiecas šie noteikumi; tā kā līdzīgā veidā šie noteikumi būtu jāattiecina arī uz šādu produktu nosaukumu apzīmēšanai lietotiem aprakstošiem apzīmējumiem;
tā kā augstas kvalitātes saglabāšanā izšķiroša nozīme ir uzglabāšanas un apstrādes temperatūrai; tā kā tāpēc ir pareizi noteikt minimālo saldētu putnu gaļas produktu uzglabāšanas temperatūru;
tā kā šās regulas noteikumi un it īpaši tie noteikumi, kas attiecas uz uzraudzību un ieviešanu, vienādi jāpiemēro visā Kopienā; tā kā šā iemesla dēļ pieņemtajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem arī jābūt vienādiem; tā kā tādēļ jāparedz kopīgi pasākumi attiecībā uz pārbaudes procedūrām un pieļaujamām atkāpēm;
tā kā gan tāpēc, lai sagādātu patērētājam pietiekamu, nepārprotamu un objektīvu informāciju par šādiem tirdzniecībai piedāvātiem produktiem, gan tāpēc, lai visā Kopienā garantētu brīvu preču apriti, lai nodrošinātu to, ka putnu gaļas tirgus standarti, cik tas ir iespējams, ņemtu vērā Padomes 1976. gada 20. janvāra Direktīvas 76/211/EEK noteikumus par dalībvalstu to tiesību aktu tuvināšanu, kas attiecas uz noteiktu fasētu produktu sagatavošanu pēc svara vai apjoma ( 2 ), un kas grozīta ar Direktīvu 78/891/EEK ( 3 );
tā kā etiķetēs neobligāti lietojamu norāžu skaitā ir norādes par dzesēšanas paņēmienu un īpašiem saimniecības veidiem; tā kā šāda lietošana patērētāju aizsardzības interesēs būtu jānosaka ar precīzi definētiem kritērijiem gan attiecībā uz saimniecības apstākļiem, gan kvantitatīvajiem rādītājiem, nosakot tādus kritērijus kā kaušanas vecums vai nobarošanas laika ilgums, un noteiktu barības produktu sastāvdaļu saturu;
tā kā Komisijai ir jāveic pastāvīga uzraudzība par atbilstību Kopienas tiesībām, ieskaitot tirdzniecības standartus, it īpaši attiecībā uz visiem valsts pasākumiem, kas paredzēti, pildot šos noteikumus; tā kā vajadzētu izstrādāt arī īpašus noteikumus to uzņēmumu reģistrācijai un regulārai pārbaudei, kuriem ir atļauts lietot nosaukumus, norādot uz īpašu saimniecības veidu; tā kā šādiem uzņēmumiem tādēļ ir jāveic regulāra un rūpīgi izstrādāta uzskaite;
tā kā, ņemot vērā šādu pārbaužu īpatnības, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes, veicot atbilstošus uzraudzības un drošības pasākumus, var deleģēt atbildību par tām atbilstoši kvalificētai neatkarīgai iestādei, kurai ir attiecīga licence;
tā kā trešo valstu uzņēmumi var vēlēties izmantot neobligātās norādes par dzesēšanas paņēmieniem un saimniecības veidu; tā kā būtu jāizstrādā noteikumi, lai viņi varētu tā rīkoties, Komisijas sastādītā sarakstā esošai kompetentajai attiecīgās trešās valsts iestādei veicot atbilstošu sertifikāciju;
tā kā šajā regulā paredzētie pasākumi saskan ar Mājputnu gaļas un olu pārvaldības komitejas atzinumu,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Ar šo Regulas (EEK) Nr. 1906/90 1. panta 2. punktā minētos produktus definē šādi:
1. Mājputnu liemeņi
a) MĀJAS VISTAS (Gallus domesticus)
— cālis, broilers: putns, kam ir lokans (nepārkaulojies) krūšu kauls,
— gailis, vista, cepti vai vārīti: putns, kam krūšu kauls ir nelokans (pārkaulojies),
— kapauns: vīriešu dzimtes mājputns, kas pirms dzimumgatavības sasniegšanas ir ķirurģiski izkastrēts un nokauts, būdams vismaz 140 dienu vecs: pēc kastrācijas kapauni jāuzbaro vismaz 77 dienas,
— cālis: cāli, kura liemeņa svars (bez iekšām, galvas un kājām) ir mazāks par 650 gramiem; 650 līdz 750 gramu cāli var saukt par“cāli”, ja tā vecums kaušanas brīdī nepārsniedz 28 dienas. Dalībvalstis var piemērot 11. pantu minētā kaušanas vecuma pārbaudīšanai,
— jauns gailis: dējējšķirnes vīriešu dzimuma cālis, kura krūšu kaula gals ir stingrs, bet nav pilnībā pārkaulojies un kuram kaušanas vecums ir vismaz 90 dienas;
b) TĪTARI (Meleagris gallopavo dom.)
— (jauns) tītars: putns, kam ir lokans (nepārkaulojies) krūšu kauls,
— tītars: putns, kam krūšu kauls ir nelokans (pārkaulojies);
c) PĪLES (Anas platyrhynchos dom., cairina muschata), MULARD PĪLES (Pekinas un muskuspīļu krustojums)
— jauna pīle vai pīlēns, (jauna) muskuspīle, (jauna) Mulard pīle: putns, kura krūšu kaula gals ir elastīgs (nav pārkaulojies),
— pīle, muskuspīle, Mulard pīle: putns, kura krūšu kaula gals ir stingrs (pārkaulojies);
d) ZOSIS (Anser anser dom.)
— (jauna) zoss vai zoslēns: putns, kam ir lokans (nepārkaulojies) krūšu kauls. Liemeņa tauku kārta ir plāna vai mērena; jaunu zosu tauki var būt krāsā, kas norāda uz speciālu uzturu,
— zoss: putns, kam krūšu kauls ir nelokans (pārkaulojies); uz visa liemeņa ir mērena vai bieza tauku kārta;
e) PĒRĻU VISTIŅA (Numida meleagris domesticus)
— (jauna) pērļu vistiņa: putns, kam ir lokans (nepārkaulojies) krūšu kauls,
— pērļu vistiņa: putns, kam krūšu kauls ir nelokans (pārkaulojies).
Šajā regulā iepriekš minēto apzīmējumu variantus, kas attiecas uz dzimumu, skaidro līdzvērtīgi.
2. Mājputnu izcirtņi
a) Puses: liemeņu puses, kuras iegūtas, gareniski sadalot gar krūšu kaulu un mugurkaulu;
b) Ceturtdaļa: cisku ceturtdaļa vai krūtiņas ceturtdaļa, kas iegūtas ar puses šķērsvirziena griezumu;
c) Nesadalītas gurnu ceturtdaļas: abas gurnu ceturtdaļas kopā ar augšstilbu daļu, ar vai bez astes gabala;
d) Krūšdaļas: krūtiņa un ribas, sadalītas uz pusēm kopā ar apkārtējo muskulatūru. Krūtiņa var būt vesela vai sadalīta uz pusēm;
e) Stilbiņš: gurni un augšstilbi kopā ar apkārtējo muskulatūru. Abi izcirtņi ir veidoti, cērtot pa locītavām;
f) Cāļa kājiņa ar muguras daļu: muguras daļas svars nepārsniedz 25 % no visa gabala svara;
g) Ciska: augšstilbi kopā ar apkārtējo muskulatūru. Abi izcirtņi ir veidoti, cērtot pa locītavām;
h) Šķinķītis: augšstilbu daļas kopā ar apkārtējo muskulatūru. Abi izcirtņi ir veidoti, cērtot pa locītavām;
i) Spārns: plecu un elkoņu daļas kopā ar apkārtējo muskulatūru. Attiecībā uz tītaru spārniem plecu vai elkoņa daļas kopā ar apkārtējo muskulatūru var piedāvāt atsevišķi. Spārnu gali, ieskaitot delnas kaulus, var būt un var nebūt nogriezti. Izcirtņi ir veidoti, cērtot pa locītavām;
j) Neatdalīti spārni: abi spārni savienoti ar muguras gabalu, kura svars nepārsniedz 45 % no izcirtņa svara;
k) Krūtiņas fileja: vesela krūtiņa vai tās puses, atkaulota, t.i., bez krūšu kaula un ribām. Attiecībā uz tītara krūtiņu filejā var būt tikai dziļie krūšu muskuļi;
l) Krūtiņas fileja ar ķīli: krūtiņas fileja bez ādas, ar atslēgas kaulu un tikai krūšu kaula skrimšļiem, atslēgas kaula un skrimšļu svars nepārsniedz 3 % no izcirtņa svara;
m) Magret, maigret: pīļu un zosu krūtiņas fileja, kas minēta 3. punktā un sastāv no ādas un zemādas taukiem, kas sedz krūšu muskuli, bez dziļā krūšu muskuļa;
n) Atkaulota tītara kāju gaļa: tītara ciskas un/vai stilbiņi, atkauloti, t.i., bez stilba kaula, ciskas kaula un ikra kaula, veseli, kubiņos vai sagriezti strēmelēs.
Produktiem, kas minēti e), g) un h) apakšpunktā, frāze griezumu izdara locītavu vietās nozīmē griezumu, ko veic starp divām līnijām, kuras norobežo locītavas, kā parādīts grafiskajā zīmējumā I a pielikumā.
Līdz 1991. gada 31. decembrim attiecībā uz e), g) un h) apakšpunktā uzskaitītajiem produktiem abus izcirtņus var veidot, cērtot netālu no locītavām.
No d) līdz k) apakšpunktam uzskaitītos produktus var piedāvāt gan ar ādu, gan bez tās. Ja produkti, kas uzskaitīti no d) līdz j) punktam, ir bez ādas un k) punktā uzskaitītie produkti ir ar ādu, to min etiķetē Padomes ►M12 Direktīvu 2000/13/EK ◄ ( 4 ) 1. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē.
3. Foie gras:
tā barotu zosu vai cairina muschata vai c.m.x Anas platyrachos sugas pīļu aknas, ka ir radusies aknu taukšūnu hipertrofija.
Putni, kuriem ir izņemtas šādas aknas, ir pilnībā atasiņoti un aknas ir vienveidīgā krāsā.
Aknām ir šāds svars:
— pīļu aknām vismaz 300 g tīrsvars,
— zosu aknām vismaz 400 g tīrsvars.
1.a pants
Šajā regulā:
“realizācija” ir turēšana vai izstādīšana ar mērķi pārdot, piedāvāšana pārdošanai, pārdošana, piegāde vai cits realizācijas veids;
“partija” ir vienas un tās pašas sugas, veida, klases, izlaiduma mājputnu gaļa no vienas un tās pašas kautuves vai izcirstuves, kas atrodas vienā un tajā pašā vietā un ir jāpārbauda. Regulas 8. panta un V un VI pielikuma nozīmē partija ietver tikai vienas un tās pašas nominālmasas kategorijas fasējumus.
2. pants
1. Lai mājputnu liemeņus pārdotu saskaņā ar šo regulu, tos piedāvā vienā no šiem veidiem:
— daļēji izķidāti (“effilé”, “roped”),
— ar ķidām,
— bez ķidām.
Var pievienot frāzi “ar izņemtām iekšām”.
2. Daļēji izķidāti liemeņi ir liemeņi, no kuriem vēl nav izņemta sirds, aknas, plaušas, guza, muskuļkuņģis un nieres.
3. Visiem liemeņu noformējumiem, ja galva nav noņemta, traheja, barības vads un guza var palikt liemenī.
4. Ķidas ir tikai:
sirds, kakls, guzas un aknas un visas pārējas daļas, kuras uzskata par ēdamām gala patērētāju tirgus. Aknas ir bez žultspūšļa. Guza ir bez ragainās plēves, un guzas saturs ir jāiztukšo. Sirds var būt ar vai bez perikarda somiņas. Ja kakls paliek pie liemeņa, to neuzskata par ķidām piederošu.
Ja kādu no šiem četriem orgāniem parasti neiekļauj pārdodamajā liemenī, to norāda uz etiķetes.
3. pants
1. To produktu pārdošanai lietotie nosaukumi, uz kuriem attiecas šī regula Direktīvas 79/112/EEK 3. panta 1. punkta 1. apakšpunkta nozīmē, ir 1. pantā uzskaitītie nosaukumi un atbilstošie nosaukumi pārējās I pielikumā uzskaitītajās Kopienas valodās attiecībā uz:
— veselu liemeni, norādot uz vienu no piedāvājuma veidiem, kā tas precizēts 2. panta 1. punktā,
— mājputnu izcirtņiem, norādot uz attiecīgajām sugām.
2. 1.panta 1. un 2. punktā formulētos nosaukumus var papildināt ar citiem nosaukumiem, ja šie citi nosaukumi būtiski nemaldina patērētāju, it īpaši ja tādēļ tos nevar sajaukt ar pārējiem 1. panta 1. un 2. punktā uzskaitītajiem produktiem vai 10. pantā paredzētajiem norādījumiem.
4. pants
Produktus, kas nav nosaukti 1. pantā, var pārdot Kopienā tikai ar nosaukumu, kas būtiski nemaldina patērētāju un neļauj tos sajaukt ar 1. pantā minētajiem produktiem vai 10. pantā paredzētajiem norādījumiem.
5. pants
Šādi papildnoteikumi ir spēkā uz Regulas (EEK) Nr. 1906/90 2. panta 6. punktā definēto saldēto putnu gaļu:
Šajā regulā minētās saldētās putnu gaļas temperatūrai stabili un pastāvīgi visās produkta daļās ir jābūt mīnus 12 °C vai zemākai, iespējamas īslaicīgas temperatūras svārstības augšup, ne lielākas par 3 °C. Šādas atkāpes produkta temperatūrā pieļauj saskaņā ar pareizu uzglabāšanu un sadali vietējā sadales tīklā un mazumtirdzniecības preču vitrīnās.
6. pants
1. Lai ietilptu A vai B kategorijā, to putnu liemeņi un izcirtņi, uz kuriem attiecas šī regula, atbilst šādām minimālajām prasībām:
— nebojāti, ņemot vērā veidu, kādā tos piedāvā,
— tīri, bez redzamiem svešķermeņiem, netīrumiem vai asinīm,
— bez neraksturīgas smakas,
— bez redzamiem asins traipiem, izņemot nelielus un neuzkrītošus,
— bez lauztiem kauliem, kas izspiedušies,
— bez lieliem sasitumiem.
Svaigai putnu gaļai nevar būt iepriekšējas saldēšanas pazīmju.
2. A kategorijas putnu liemeņiem un izcirtņiem papildus jāatbilst šādiem kritērijiem:
— tie ir labi veidoti. Ķermenis ir labi barots; labi attīstītas platas, garas un gaļīgas krūtis, gaļīgi stilbiņi. Cāļiem, jaunām pīlēm vai pīlēniem un tītariem uz krūtīm, muguras un gurniem ir vienmērīga plāna tauku kārtiņa. Gaiļiem, vistām, pīlēm un jaunām zosīm ir pieļaujama biezāka tauku kārtiņa. Zosīm uz visa liemeņa ir mērena vai bieza tauku kārtiņa,
— uz krūtīm, stilbiņiem, astes daļas, kāju locītavām un spārnu galiem var būt dažas mazas spalvas, spalvu gali un matiņi (filoplumes). Vārītām vistām, pīlēm, tītariem un zosīm nedaudz spalvu var būt arī citās vietās,
— ir pieļaujami nelieli un neuzkrītoši bojājumi, sasitumi un krāsas pārmaiņas, ja tie nav uz krūtīm vai stilbiem. Spārnu galu var nebūt. Neliels sarkanums ir pieļaujams uz spārnu galiem un folikuliem,
— saldētiem vai paātrināti sasaldētiem putniem nedrīkst būt saldēšanas aparāta radīti bojājumu ( 5 ), izņemot nelielus un neuzkrītošus, ja tie nav uz krūtīm vai stilbiem.
7. pants
1. Lēmumus, kas radušies no neatbilstības 1., 2. un 6. pantam, var pieņemt attiecībā uz visu partiju, kas ir pārbaudīta saskaņā ar šā panta noteikumiem.
▼M4 —————
3. Kautuvēs, izciršanas uzņēmumos, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības noliktavās vai, attiecībā uz importu no trešajām valstīm, muitošanas laikā, no katras pārbaudāmās partijas izlases veidā paņem paraugu, kurā ir šāds 1. pantā definēto atsevišķo produktu skaits:
|
Partijas lielums |
Parauga lielums |
Pieļaujamais bojāto vienību skaits |
|
|
Kopâ |
1. (1) un 3. pantam un 6. panta 1. punktam |
||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
|
100 — 500 |
30 |
5 |
2 |
|
501 — 3 200 |
50 |
7 |
3 |
|
> 3 200 |
80 |
10 |
4 |
|
(1) Pielaide katrai sugai, nevis visām sugām kopumā. |
|||
4. Pārbaudot A klases mājputnu gaļas partiju, ir atļauts pieļaujamais bojāto vienību skaits, kas minēts 3. punkta tabulas 3. ailē. Krūtiņas filejai šīs bojātās vienības var ietvert filejas, kuru skrimšļa (krūšu kaula elastīgā gala) svars nepārsniedz 2 %.
Tomēr to bojāto vienību skaits, kas neatbilst 1. panta 1. un 3. punkta, kā arī 6. panta 1. punkta noteikumiem, nedrīkst pārsniegt skaitli, kas norādīts 3. punkta tabulas 4. ailē.
Attiecībā uz 1. panta 3. punktu bojāto vienību uzskata ar pieļaujamu tikai tad, ja tās svars ir ne mazāks par 240 gramiem pīļu aknām un ne mazāks par 385 gramiem zosu aknām.
5. Pārbaudot B klases mājputnu gaļas partiju, pieļaujamo bojāto vienību skaitu dubulto.
6. Ja pārbaudīto partiju uzskata par neatbilstošu prasībām, uzraudzības aģentūra aizliedz tās pārdošanu vai importu, ja partija ir no trešās valsts, kamēr nav pierādījuma, ka tā ir sagatavota atbilstoši 1. un 6. pantam.
8. pants
1. Saldētu vai ātri sasaldētu mājputnu gaļu, kas fasēta tā, kā noteikts Direktīvas 76/211/EEK 2. pantā, var klasificēt pēc svara kategorijām saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1906/90 3. panta 3. punktu.
Šie fasējumi var būt:
— fasējumi, kas satur viena mājputna liemeni, vai
— fasējumi, kas satur vienu vai vairākus vienas sugas mājputnu gaļas viena tipa gabalus,
kā definēts 1. pantā.
2. Uz visiem fasējumiem jābūt norādei par produkta svaru, sauktu par “nominālmasu”, kurš tiem ir jāsatur saskaņā ar noteikumiem 3. un 4. punktā.
3. Saldētas vai ātri sasaldētas mājputnu gaļas fasējumus var klasificēt pa nominālmasas kategorijām šādi:
— liemeņi:
—— <1 100 g: izmantojot 50 g klasi (1 050, 1 000, 950 u.tml.),
— 1 100<2 400 g: izmantojot 100 g klasi (1 100, 1 200, 1 300 u.tml.),
— ≥ 2 400 g: izmantojot 200 g klasi (2 400, 2 600, 2 800 u.tml.),
— gabali:
—— <1 100 g: izmantojot 50 g klasi (1 050, 1 000, 950 u.tml.),
— ≥ 1 100 g: izmantojot 100 g klasi (1 100, 1 200, 1 300 u.tml.).
4. Fasējumus, kas paredzēti 1. punktā, sagatavo tā, lai tie atbilstu sekojošām prasībām:
— faktiskais saturs caurmērā nevar būt mazāks par nominālmasu,
— to fasējumu daļai, kam negatīvā kļūda ir lielāka par 9. punktā norādīto pieļaujamo negatīvo kļūdu, ir jābūt pietiekami nelielai, lai fasējumu partijas varētu apmierināt 10. apakšpunktā norādīto pārbaužu prasības,
— nepārdod nevienu fasējumu, kam negatīvā kļūda ir vairāk kā divas reizes lielāka par 9. punktā norādīto pieļaujamo negatīvo kļūdu.
Uz šo regulu attiecas nominālmasas, faktiskā satura un negatīvās kļūdas definīcijas, kas paredzētas Direktīvas 76/211/EEK I pielikumā.
5. Saldētas vai ātri sasaldētas mājputnu gaļas iepakotāju vai importētāju atbildību, kā arī pārbaudes, kas ir jāveic kompetentajām iestādēm, mutatis mutandis regulē Direktīvas 76/211/EEK I pielikuma 4., 5. un 6. punkts.
6. Fasējumu pārbaudi veic, ņemot paraugus, un tā sastāv no divām daļām:
— pārbaude, kas aptver katrā paraugā ietilpstošā fasējuma faktisko saturu,
— pārbaude, kas aptver paraugā ietilpstošo fasējumu vidējo faktisko saturu.
Fasējumu partija tiek uzskatīta par pieņemamu, ja abu šo pārbaužu rezultāti atbilst 10. un 11. punktā minētajiem pieņemamības kritērijiem.
7. Partiju veido vienā vietā sagatavoti vienas nominālmasas, viena tipa un vienas produkcijas fasējumi, kas ir jāpārbauda.
Partijas lielums nepārsniedz šeit turpmāk paredzētos daudzumus:
— ja fasējumi tiek pārbaudīti fasēšanas konveijera beigās, katras partijas lielums ir vienāds ar fasēšanas konveijera maksimālo produkcijas izlaidi stundā, neierobežojot partijas lielumu,
— pārējos gadījumos partijas lielums nepārsniedz 10 000 fasējumu.
8. Paraugu, ko veido turpmāk minētā skaita fasējumi, izlases veidā ņem no katras pārbaudāmās partijas:
|
Partijas lielums |
Parauga lielums |
|
no 100 līdz 500 |
30 |
|
no 501 līdz 3 200 |
50 |
|
> 3 200 |
80 |
Partijām, kas satur mazāk kā 100 fasējumus, tiek veikts 100 % nesagraujošais tests Direktīvas 76/211/EEK II pielikuma nozīmē.
9. Attiecībā uz fasētu mājputnu gaļu maksimāli pieļaujamās negatīvās kļūdas ir šādas:
|
(gramos) |
||||
|
Nominālmasa, g |
Maksimāli pieļaujamā negatīvā kļūda |
|||
|
liemeņi |
gabali |
|||
|
līdz 1 000 |
25 |
25 |
||
|
1 100< 2 400 |
50 |
|
||
|
2 400 un lielāka |
100 |
|||
10. Lai pārbaudītu katra paraugā ietvertā fasējuma faktisko saturu, aprēķina minimālo pieņemamo saturu, no fasējuma nominālmasas atņemot attiecīgā satura maksimāli pieļaujamo negatīvo kļūdu.
Paraugā ietvertie fasējumi, kuru faktiskais saturs ir mazāks par minimālo pieņemamo saturu, tiek uzskatīti par nepieņemamiem.
Pārbaudītā fasējumu partija tiek uzskatīta par pieņemamu, ja nepilnīgo vienību skaits paraugā nesasniedz vai ir vienāds ar pieņemamības kritēriju saskaņā ar tabulu šeit turpmāk; to noraida, ja nepilnīgo vienību skaits ir vienāds vai pārsniedz noraidījuma kritēriju.
|
Vienību skaits paraugā |
Bojāto vienību skaits |
|
|
Pieņemamības kritērijs |
Noraidījuma kritērijs |
|
|
30 |
2 |
3 |
|
50 |
3 |
4 |
|
80 |
5 |
6 |
11. Pārbaudot vidējo faktisko saturu, fasējumu partiju uzskata par pieņemamu, ja paraugu veidojošo fasējumu vidējais faktiskais saturs pārsniedz pieņemamības kritēriju šeit turpmāk:
|
Parauga lielums |
Vidējā faktiskā satura pieņemamības kritērijs |
|
30 |
|
|
50 |
|
|
80 |
|
|
|
= |
vidējais faktiskais fasējumu saturs, |
|
Qn |
= |
fasējuma nominālmasa, |
|
s |
= |
partijā ietverto fasējumu vidējā faktiskā satura standarta novirze. |
Standarta novirzi aprēķina, kā norādīts Direktīvas 76/211/EEK II pielikuma 2.3.2.2. apakšpunktā.
12. Kamēr noteikumi Direktīvā 80/181/EEK pieļauj papildu norāžu izmantojumu, norādei uz šajā pantā paredzēto fasējumu nominālmasu var pievienot papildu norādi.
13. Kā alternatīva 2. līdz 12. punkta noteikumu piemērojumam, tiek pieļauts, ka līdz 1994. gada 31. decembrim Apvienotajā Karalistē tirgotāji var pārdot šajā pantā minētos fasēju mus, saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu norādot nominālmasu, kas izteikta angļu mērvienībās.
Attiecībā uz mājputnu gaļu, kas Apvienotajā Karalistē ievesta no citām dalībvalstīm un atbilst iepriekšējās daļas nosacījumiem, pārbaudes tiek veiktas izlases veidā, un tās netiek veiktas uz robežas.
9. pants
Norādījums par to, ka izmantota kāda no šeit un turpmāk nosauktajām atdzesēšanas metodēm, un atbilstošie nosaukumi pārējās II pielikumā uzskaitītajās Kopienas valodās var būt uz etiķetes ►M12 Direktīvu 2000/13/EK ◄ 1. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē:
|
— dzesēšana ar gaisu: |
mājputnu liemeņu dzesēšana ar aukstu gaisu, |
|
— dzesēšana ar gaisu un smidzināšanu: |
mājputnu liemeņu dzesēšana aukstā gaisā pārmaiņus ar ūdens tvaikiem vai smalku ūdens strūkliņu, |
|
— dzesēšana iegremdējot: |
mājputnu liemeņu atdzesēšana ūdens tvertnēs vai tvertnēs ar ledu un ūdeni, atbilstoši pretplūsmas procesam, kā tas noteikts Padomes Direktīvas 71/118/EEK (1), V nodaļas 28. punkta a) un b) apakšpunktā. |
|
(1) OV L 55, 8.3.1971., 23. lpp. |
|
10. pants
1. Lai noteiktu audzēšanas veidus, izņemot bioloģisko lauksaimniecību, uz etiķetēm ►M12 Direktīvu 2000/13/EK ◄ 1. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē nedrīkst norādīt nekādus citus terminus, izņemot tos, kas ietverti šajā regulā, un atbilstošos terminus citās Kopienas valodās, kas ietverti III pielikumā, un jebkurā gadījumā tos var norādīt tikai tad, ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, kas doti IV pielikumā:
a) “Baroti ar… %…”;
b) “Turēšana galvenokārt telpās” (“Audzēti kūtī”);
c) “Brīvā turēšana”;
d) “Tradicionālā brīvā turēšana”;
e) “Brīvā turēšana — pilnīgā brīvība”.
Šos apzīmējumus var papildināt ar norādījumiem par attiecīgā turēšanas veida īpašajām raksturīgajām pazīmēm.
Ja uz tādu pīļu un zosu gaļas etiķetes, kas turētas foie gras ražošanai, ir norādīts “audzēšana brīvās turēšanas apstākļos” (c), d) un e) apakšpunkts), ir jānorāda arī “foie gras ražošanai.”
2. Kaušanas vecumu vai nobarošanas periodu ir atļauts norādīt tikai tad, ja izmanto kādu no 1. punktā minētajiem terminiem un ja vecums ir mazāks, nekā norādīts IV pielikuma b), c) vai d) punktā. Tomēr šo nosacījumu nepiemēro dzīvniekiem, uz kuriem attiecas 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta ceturtais ievilkums.
3. Šos noteikumus piemēro, neierobežojot valstu tehniskos pasākumus, kas ir stingrāki nekā IV pielikumā minētās minimālās prasības un ko piemēro tikai attiecīgās dalībvalsts ražotājiem, ar noteikumu, ka tie ir saderīgi ar Kopienas tiesībām un atbilst kopējiem putnu gaļas tirgus standartiem.
4. Komisijai dara zināmus 3. punktā minētos valsts pasākumus.
5. Jebkurā laikā un pēc Komisijas lūgumu dalībvalstis sniedz visu vajadzīgo informāciju, lai konstatētu šajā pantā minēto pasākumu savienojamību ar Kopienas tiesībām un to atbilstību kopējiem putnu gaļas tirgus standartiem.
11. pants
1. Kautuves, kurām atļauts lietot 10. pantā minētos apzīmējumus, ir īpaši jāreģistrē. Ņemot vērā saimniecības veidu, tās veic atsevišķu uzskaiti:
— par šādu putnu ražotāju vārdiem un adresēm, kurus reģistrē pēc tam, kad dalībvalsts kompetentā iestāde ir veikusi pārbaudi,
— pēc šīs kompetentās iestādes lūguma — par katra audzētāja vienā ražošanas ciklā turēto putnu skaitu,
— šādu piegādāto un pārstrādāto putnu skaits un kopējais dzīvsvars vai liemeņu svars,
— ziņas par pārdošanu, to skaitā pircēju nosaukumi un adreses, vismaz sešus mēnešus pēc nosūtīšanas.
2. Minētos ražotājus pēc tam regulāri pārbauda. Tiem vismaz sešus mēnešus pēc nosūtīšanas ir jāveic pastāvīga uzskaite par putnu skaitu pēc mājputnu sistēmas veidiem, norādot arī pārdoto putnu skaitu un pircēju nosaukumus un adreses un barības piegādes daudzumus un avotu.
Turklāt ražotājiem, kas izmanto brīvās turēšanas sistēmas, ir jāveic to datumu uzskaite, kad putniem pirmo reizi ir dota pieeja brīvajiem apstākļiem.
2.a Barības ražotājiem un piegādātājiem ir vismaz sešus mēnešus pēc nosūtīšanas jāveic uzskate, parādot, ka tās barības sastāvs, kas ir piegādāta ražotājiem, kuri minēti 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā, atbilst norādēm, kas ir dotas attiecībā uz barošanu.
2.b Inkubatoriem vismaz sešus mēnešus pēc nosūtīšanas ir jāveic to šķirņu putnu uzskaite, ko uzskata par lēni augošiem un kas ir piegādāti ražotājiem, kuri minēti 10. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā.
3. Lai pārbaudītu atbilstību 10. un 11. pantam, regulāras pārbaudes veic
— saimniecībā: vismaz reizi viena ražošanas cikla laikā,
— barības ražotājs un piegādātājs: vismaz reizi gadā,
— kautuvē: vismaz četras reizes gadā,
— inkubatorā: 10. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētajiem turēšanas veidiem vismaz reizi gadā.
4. Līdz 1991. gada 1. jūlijam visas dalībvalstis iesniedz cita citai un Komisijai apstiprināto un saskaņā ar 1. punktu reģistrēto kautuvju sarakstu, kurā norādīts nosaukums un adrese un katrai piešķirtais numurs. Jebkuras izmaiņas šajā sarakstā dara zināmas pārējām dalībvalstīm un Komisijai katra kalendāra gada ceturkšņa sākumā.
12. pants
Attiecībā uz Regulas (EEK) Nr. 1906/90 5. panta 6. punkta otrajā daļā minētā norādītā saimniecības veida uzraudzību dalībvalstu izraudzītām iestādēm jāatbilst Eiropas 1989. gada 26. jūnija normai Nr. En/45011 (European Norm No En/45011), un tās licencē un uzrauga attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde.
13. pants
No trešajām valstīm importētajai putnu gaļai var būt viens vai vairāki neobligātie 9. un 10. pantā paredzētie norādījumi, ja tiem pievienots izcelsmes zemes kompetentās iestādes izsniegts sertifikāts, kas apliecina, ka minētie produkti atbilst attiecīgiem šīs regulas noteikumiem.
Komisija pēc trešās valsts lūguma sastāda šādu iestāžu sarakstu.
▼M12 —————
14.a pants
1. Neskarot 6. un 10. punktu, saldēto un ātrsaldēto cāļa gaļu var realizēt Kopienā, izmantojot tirdzniecību vai uzņēmējdarbību tikai tad, ja ūdens saturs nepārsniedz tehniski nenovēršamo daudzumu, kas noteikts, izmantojot analīzes metodi, kura aprakstīta V pielikumā (notecināšanas metodi) vai VI pielikumā (ķīmisko metodi).
2. Katras dalībvalsts izraudzītas kompetentas iestādes nodrošina, ka kautuves pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu atbilstību 1. punkta noteikumiem un jo īpaši, ka
— tiek ņemti paraugi ūdens absorbcijas atdzesēšanas laikā un saldētas un ātrsaldētas cāļu gaļas ūdens satura uzraudzībai,
— pārbaužu rezultātus reģistrē un glabā vienu gadu,
— katra partiju marķē tā, ka var noteikt tās ražošanas datumu; šo partijas marķējumu norāda ražošanas reģistrā.
3. Regulārās pārbaudes saskaņā ar VII pielikumu attiecībā uz absorbēto ūdeni vai pārbaudes saskaņā ar V pielikumu kautuvēs veic vismaz reizi ►M11 astoņi ◄ stundu darba perioda laikā.
Ja šajās pārbaudēs konstatē, ka absorbētā ūdens daudzums ir lielāks nekā ūdens saturs, kas ir pieļaujams saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, ņemot vērā ūdeni, kuru liemeņi absorbē pārstrādes posmos, uz ko pārbaude neattiecas, un ja jebkurā gadījumā absorbētā ūdens daudzums ir lielāks nekā daudzumi, kas minēti VII pielikuma 9. punktā vai V pielikuma 7. punktā, tad, lai kautuve varētu turpināt darbu, nekavējoties ir jāveic vajadzīgās tehniskās korekcijas.
4. Visos gadījumos, kas minēti 3. punkta otrajā daļā, un jebkurā gadījumā vismaz reizi ►M8 ik pēc diviem mēnešiem ◄ ir jāveic ūdens satura pārbaudes, kas minētas 1. punktā, saskaņā ar V vai VI pielikumu, ņemot paraugus no saldētas un ātrsaldētas cāļu gaļas no katras kautuves, kuru izvēlas dalībvalsts kompetentā iestāde. Šīs pārbaudes neveic liemeņiem, attiecībā uz atbilstoši kompetentās iestādes prasībām ko ir iesniegts pierādījums, ka tie ir paredzēti vienīgi eksportam.
5. Pārbaudes, kas minētas 3. un 4. punktā, veic kompetentas iestādes vai arī to uzraudzībā. Kompetentās iestādes īpašos gadījumos 3. punkta un jo īpaši VII pielikuma 1. un 9. punkta un 4. punkta noteikumus attiecībā uz konkrētu kautuvi var piemērot stingrāk, ja to uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu atbilstību kopējam ūdens saturam, kas ir atļauts saskaņā ar šo regulu.
Visos gadījumos, kad saldētu vai ātri sasaldētu cāļu partija atzīta par tādu, kas neatbilst šai Regulai, kompetentās iestādes atsāk pārbaudes, ko veic ne retāk kā 4. punktā minētās pārbaudes, tikai pēc tam, kad trīs secīgās pārbaudēs saskaņā ar V vai VI pielikumu, kas jāveic izmantojot paraugus, kuri ņemti no produkcijas trīs dažādās dienās, kuras izvēlētas ilgākais četru nedēļu laikā, iegūti negatīvi rezultāti. Šo pārbaužu izmaksas sedz attiecīgā kautuve.
5.a Ja dzesēšanai ar gaisu to pārbaužu rezultāti, kas minētas 3. un 4. punktā, liecina par atbilstību kritērijiem, kuri ietverti V līdz VII pielikumā, sešu mēnešu garumā, tad 3. punktā minēto pārbaužu biežumu var samazināt līdz vienai reizei mēnesī. Ja ir kāda neatbilstība kritērijiem, kas noteikti šajos pielikumos, tad pārbaudes ievieš atkārtoti, kā norādīts 3. punktā.
6. Ja 4. punktā minēto pārbaužu rezultāts pārsniedz pieļaujamos limitus, tad uzskata, ka attiecīgā partija neatbilst šai regulai. Tomēr tādā gadījumā attiecīgā kautuve var pieprasīt, lai dalībvalsts etalonlaboratorijā tiktu veikta kontrolanalīze, izmantojot metodi, ko izvēlas dalībvalsts kompetenta iestāde. Šīs kontrolanalīzes izdevumus sedz partijas īpašnieks.
7. Ja pēc šādas kontrolanalīzes attiecīgo partiju atzīst par šai regulai neatbilstošu, kompetentā iestāde veic atbilstošus pasākumus, kas atļauj šādu partiju pārdot Kopienā tikai ar nosacījumu, ka attiecīgo liemeņu atsevišķos un lielapjoma iepakojumus kautuve kompetentas iestādes uzraudzībā marķē ar papīra lentu vai etiķeti, uz kuras ir vismaz viena no šādām frāzēm, kas rakstīta ar lielajiem burtiem sarkanā krāsā:
— Contenido en agua superior al límite CEE
— Obsah vody překračuje limit EHS
— Vandindhold overstiger EØF-Normen
— Wassergehalt über dem EWG-Höchstwert
— Veesisaldus ületab EMÜ normi
— Περιεκτικότητα σε νερό ανώτερη του ορίου ΕΟΚ
— Water content exceeds EEK limit
— Teneur en eau supérieure à la limite CEE
— Tenore d'acqua superiore al limite CEE
— Ūdens saturs pārsniedz EEK noteikto normu
— Vandens kiekis viršija EEB nustatytą ribą
— Víztartalom meghaladja az EGK által előírt határértéket
— Il-kontenut ta' l-ilma superjuri għal-limitu KEE
— Watergehalte hoger danhet EEG-maximum
— Zawartość wody przekracza normę EWG
— Teor de água superior ao limite CEE
— Cudzia voda v hydinovom mäse EEK limit
— Vsebnost vode presega EES omejitev
— Vesipitoisuus ylittää ETY-normin
— Vattenhalten överstiger den halt som är tillåten inom EEG.
Pirmajā daļā minētā partija paliek kompetentas iestādes uzraudzībā, līdz ir pabeigtas darbības ar to saskaņā ar šo punktu vai arī tā ir citādi likvidēta. Ja kompetentajai iestādei ir pierādīts, ka pirmajā daļā minētā partija ir paredzēta eksportam, kompetentā iestāde veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu attiecīgās partijas pārdošanu Kopienā. Pirmajā daļā doto frāžu redakcijas marķē labi redzamā vietā tā, lai tās būtu viegli saskatāmas, skaidri salasāmas un neizdzēšamas. Tās nekādā gadījumā nedrīkst būt paslēptas, neskaidras vai aizsegtas ar kādu citu tekstu vai attēlu. Uz atsevišķajiem iepakojumiem burtiem ir jābūt vismaz 1 cm augstiem un uz lielapjoma iepakojumiem – 2 cm augstiem.
8. Ja ir pamatotas aizdomas par neatbilstību, galamērķa dalībvalsts var veikt saldētās vai ātrsaldētās cāļa gaļas nediskriminējošas pārbaudes izlases veidā, lai pārliecinātos, ka sūtījums atbilst šā panta prasībām.
9. Pārbaudes, kas minētas 8. punktā, veic preču galapunktā vai citā piemērotā vietā ar nosacījumu, ka pēdējā gadījumā vietu izvēlas uz robežas un ka tā, cik vien iespējams maz traucē preču pārvadājumiem, un ka preces var virzīties uz priekšu uz galapunktu, tikko ir paņemts attiecīgais paraugs. Tomēr attiecīgos produktus nevar pārdot galapatērētājiem, kamēr nav pieejams pārbaudes rezultāts.
Šādas pārbaudes veic, cik vien iespējams drīz, lai nevajadzīgi neaizkavētu produktu laišanu tirgū vai neradītu kavēšanos, kas varētu pasliktināt to kvalitāti.
Šo pārbaužu rezultātus un jebkādus turpmākus lēmumus saistībā ar tiem, kā arī to pieņemšanas pamatojumu, vēlākais, divās darba dienās pēc paraugu ņemšanas paziņo nosūtītājam, saņēmējam vai viņu pārstāvim. Galamērķa dalībvalsts kompetentas iestādes pieņemtos lēmumus un šo lēmumu pamatojumus paziņo nosūtītājas dalībvalsts kompetentajai iestādei.
Pēc attiecīgā nosūtītāja vai viņa pārstāvja lūguma minētos lēmumus un pamatojumus viņam nosūta rakstveidā kopā ar precīzām ziņām par pārsūdzības tiesībām, kas viņam pieejamas saskaņā ar nosūtītājā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, kā arī par spēkā esošo procedūru un termiņiem.
10. Ja 8. punktā minēto pārbaužu rezultāts pārsniedz pieļaujamās robežas, attiecīgās partijas īpašnieks var pieprasīt, lai tiktu veikta kontrolanalīze kādā no etalonlaboratorijām, kas minētas VIII pielikumā, izmantojot to pašu metodi, kā pirmajai analīzei. Šīs kontrolanalīzes izdevumus sedz partijas īpašnieks. Etalonlaboratoriju uzdevumi un pilnvaras ir dotas IX pielikumā.
11. Ja pēc tam, kad ir veikta pārbaude saskaņā ar 8. un 9. punktu un, ja izteikts attiecīgs lūgums, pēc tam, kad ir veikta kontrolanalīze, konstatē, ka saldētā vai ātrsaldētā cāļa gaļa neatbilst šim pantam, tad galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde var piemērot procedūras, kas paredzētas 7.punktā.
12. Gadījumos, kas paredzēti 10. un 11. punktā, galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties sazinās ar nosūtītājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Minētās iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus un informē galamērķa dalībvalsts kompetento iestādi par veikto pārbaužu veidiem, pieņemtajiem lēmumiem un šo lēmumu pamatojumu.
Ja pārbaudēs, kas minētas 8. un 10. punktā, konstatē atkārtotu neatbilstību vai, ja šādas pārbaudes pēc nosūtītājas dalībvalsts ieskatiem veic bez pietiekama pamatojuma, tad attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes informē Komisiju.
Komisija, ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu šīs regulas vienādu piemērošanu, vai arī pēc galamērķa dalībvalsts lūguma, un, ņemot vērā pārkāpumu raksturu, var:
— nosūtīt uz attiecīgo uzņēmumu ekspertu misiju un sadarbībā ar kompetentajām valsts iestādēm veikt pārbaudes uz vietas, vai
— pieprasīt, lai nosūtītājas dalībvalsts kompetentā iestāde pastiprina tās paraugu ņemšanu attiecīgajā uzņēmumā un, ja vajadzīgs, piemēro sankcijas saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1906/90 10. pantu.
Komisija par saviem secinājumiem informē dalībvalstis. Dalībvalstis, kuru teritorijā veic pārbaudi, sniedz ekspertiem visu palīdzību, kas vajadzīga viņu uzdevuma izpildei.
Līdz Komisijas atzinuma saņemšanai nosūtītājai dalībvalstij pēc galamērķa dalībvalsts pieprasījuma ir jāpastiprina attiecīgā uzņēmuma produktu pārbaudes.
Ja veic pasākumus, lai novērstu atkārtotas neatbilstības no uzņēmuma puses, Komisija no iesaistītā uzņēmuma iekasē visus izdevumus, kas radušies saistībā ar trešā punkta ievilkumu piemērošanu.
12.a Dalībvalstu kompetentās iestādes tūlīt dara zināmus valsts etalonlaboratorijai to pārbaužu rezultātus, kuras tās veikušas pašas vai kas veiktas uz to atbildību.
Valstu references laboratorijas līdz katra gada 1. jūlijam nosūta šos datus 14. punktā minētajai ekspertu padomei, kas veic datu turpmāku izvērtēšanu un apspriežas ar valstu references laboratorijām. Rezultātus iesniedz izskatīšanai pārvaldības komitejā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2777/75 18. pantu.
13. Dalībvalstis pieņem praktiskus pasākumus pārbaudēm, kas paredzētas šajā pantā, visām tirdzniecības fāzēm, ieskaitot pārbaudes attiecībā uz ievedumiem no trešajām valstīm muitošanas laikā, saskaņā ar V un VI pielikumu. Tās informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par šiem pasākumiem līdz 2000. gada 1. septembrim. Par visām izmaiņām, kas veiktas šajos pasākumos, tūlīt informē citas dalībvalstis un Komisiju.
14. Ekspertu padome ūdens satura uzraudzībai mājputnu gaļā darbojas kā iestāde, kas koordinē valstu references laboratoriju pārbaudes pasākumus. Tā sastāv no Komisijas un valstu references laboratoriju pārstāvjiem. Padomes un valstu references laboratoriju uzdevumi, kā arī padomes organizatoriskā struktūra izklāstīta IX pielikumā.
14.b pants
1. Kopienā svaigus, saldētus un ātrsaldētus mājputnu gabalus, kas paredzēti še turpmāk, var realizēt tirdzniecībai vai uzņēmējdarbībai, ja ūdens saturs nepārsniedz pieņemamās tehniskās vērtības, kas noteiktas, izmantojot analīzes metodi, kura aprakstīta VI a pielikumā (ķīmiskā metode):
a) vistas krūtiņas fileja, ar atslēgas kaulu vai bez tā, bez ādas;
b) vistas krūtiņa, ar ādu;
c) vistas ciskas, stilbi, kājas, kājas ar muguras gabalu, kāju ceturtdaļas, bez ādas;
d) tītara krūtiņas fileja, bez ādas;
e) tītara krūtiņa, ar ādu;
f) tītara ciskas, stilbi, kājas, ar ādu;
g) atkaulota tītara kāju gaļa, bez ādas.
2. Kompetentās iestādes, ko izraudzījusi katra dalībvalsts, gādā par to, lai kautuves un izcirstuves, neatkarīgi no tā, vai tās ir pievienotas kautuvēm vai nē, pieņemtu pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu atbilstību 1. punkta nosacījumiem, un, jo īpaši,
— kautuvēs veic regulāras absorbētā ūdens pārbaudes saskaņā ar 14.a panta 3. punktu arī vistu un tītaru liemeņiem, kas paredzēti 1. punktā uzskaitīto svaigo, saldēto un ātrsaldēto gabalu ražošanai. Šīs pārbaudes veic vismaz reizi astoņu stundu darba perioda laikā. Tomēr, ja tītaru liemeņus dzesē ar gaisu, regulāras absorbētā ūdens pārbaudes nav jāveic. Robežvērtības, kas noteiktas VII pielikuma 9. punktā attiecas arī uz tītaru liemeņiem,
— lai pārbaužu rezultāti tiktu reģistrēti un glabāti vienu gadu,
— lai katra partija tiktu marķētā tā, ka var noteikt tās ražošanas datumu; šim partijas marķējumam jāparādās ražošanas reģistrā.
Ja cāļu dzesēšanai ar gaisu to pārbaužu rezultāti, kas minētas pirmajā ievilkumā un 3. punktā, liecina par atbilstību kritērijiem, kuri ietverti V līdz VII pielikumā, sešu mēnešu garumā, tad pirmajā ievilkumā minēto pārbaužu biežumu var samazināt līdz vienai reizei mēnesī. Ja ir kāda neatbilstība kritērijiem, kas noteikti V līdz VII pielikumā, tad pārbaudes ievieš atkārtoti, kā norādīts pirmajā ievilkumā.
3. Vismaz reizi trijos mēnešos 1. punktā minētās ūdens satura pārbaudes saldētiem un ātrsaldētiem mājputnu gabaliem veic izlases kārtā katrai izcirstuvei, kas ražo šādus gabalus, saskaņā ar VIa pielikumu. Šīs pārbaudes neveic mājputnu gabaliem, attiecībā uz ko ir iesniegts pierādījums atbilstoši kompetentās iestādes prasībām, ka tie ir paredzēti vienīgi eksportam.
Pēc viena gada atbilstības kritērijiem, kas noteikti VI a pielikumā, konkrētajā gaļas sadalīšanas uzņēmumā pārbaužu biežumu samazina līdz vienai reizei sešos mēnešos. Ja ir kāda neatbilstība šiem kritērijiem, tad pārbaudes ievieš atkārtoti, kā norādīts pirmajā daļā.
4. Mājputnu gaļas gabaliem, kas minēti 1. punktā, 14.a panta 5. līdz 13. punktu piemēro mutatis mutandis.
15. pants
Šī regula stājas spēkā 1991. gada 20. jūnijā.
Tā ir piemērojama no 1991. gada 1. jūlija.
Attiecībā uz ievedumiem no trešajām valstīm 8. pants ir spēkā no 1992. gada 1. marta.
Tomēr līdz ►M2 1992. gada 31. marts ◄ produktiem, uz ko attiecas šī Regula, ražotāji var izmantot iepakošanas materiālus ar norādēm, kādas bija paredzētas Kopienas vai valsts tiesību aktos, kas bija piemērojami pirms šīs Regulas stāšanās spēkā. Šos produktus tādā gadījumā var pārdot līdz 1992. gada 31. decembrim.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
REGULAS 1. PANTA 1. PUNKTS – MĀJPUTNU LIEMEŅU NOSAUKUMI
|
es |
cs |
da |
de |
et |
el |
en |
fr |
it |
lv |
|
|
1. |
Pollo (de carne) |
Kuře, brojler |
Kylling, slagtekylling |
Hähnchen Masthuhn |
Tibud, broiler |
Κοτόπουλο Πετανοί και κότες (κρεατοπαραγωγής) |
Chicken, broiler |
Poulet (de chair) |
Pollo, Broiler |
Cālis, broilers |
|
2. |
Gallo, gallina |
Kohout, slepice, drůbež na pečení, nebo vaření |
Hane, høne, suppehøne |
Suppenhuhn |
Kuked, kanad, hautamiseks või keetmiseks mõeldud kodulinnud |
Πετεινοί και κότες (για βράσιμο) |
Cock, hen, casserole, or boiling fowl |
Coq, poule (à bouillir) |
Gallo, gallina Pollame da brodo |
Gailis, vista, sautēta vai vārīta mājputnu gaļa |
|
3. |
Capón |
Kapoun |
Kapun |
Kapaun |
Kohikukk |
Καπόνια |
Capon |
Chapon |
Cappone |
Kapauns |
|
4. |
Polluelo |
Kuřátko, Kohoutek |
Poussin, Coquelet |
Stubenküken |
Kana- ja kukepojad |
Νεοσσός, πετανάρι |
Poussin, Coquelet |
Poussin, coquelet |
Galletto |
Cālītis |
|
5. |
Gallo joven |
Mladý kohout |
Unghane |
Junger Hahn |
Noor kukk |
Πετεινάρι |
Young cock |
Jeune coq |
Giovane gallo |
Jauns gailis |
|
1. |
Pavo (joven) |
(Mladá) krůta |
(Mini) kalkun |
(Junge) Pute, (Junger) Truthahn |
(Noor) kalkun |
(Νεαροί) γάλοι και γαλοπούλες |
(Young) turkey |
Dindonneau, (jeune) dinde |
(Giovane) tacchino |
(Jauns) tītars |
|
2. |
Pavo |
Krůta |
Avlskalkun |
Pute, Truthahn |
Kalkun |
Γάλοι και γαλοπούλες |
Turkey |
Dinde (à bouillir) |
Tacchino/a |
Tītars |
|
1. |
Pato (joven o anadino), pato de Berberia (joven), Pato cruzado (joven) |
(Mladá) kachna, kachne, (Mladá) Pižmová kachna, (Mladá) Kachna Mulard |
(Ung) and (Ung) berberand (Ung) mulardand |
Frühmastente, Jungente, (Junge) Barbarieente (Junge) Mulardente |
(Noor) part, pardipoeg, (noor) muskuspart, (noor), (noor) mullard |
(Νεαρές) πάπιες ή παπάκια, (νεαρές) πάπιες βαρ βαριάς, (νεαρές) πάπιες mulard |
(Young) duck, duckling, (Young) Muscovy duck (Young) Mulard duck |
(Jeune) canard, caneton, (jeune) canard de barbarie, (jeune) canard mulard |
(Giovane) anatra (Giovane) Anatra muta (Giovane) Anatra “mulard” |
(Jauna) pīle, pīlēns, (Jauna) Muskuss pīle, (Jauna) Mullard pīle |
|
2. |
Pato, pato de Berbería Pato cruzado |
Kachna, Pižmová kachna, Kachna Mulard |
Avlsand Berberand Mulardand |
Ente, Barbarieente Mulardente |
Part, muskuspart, mullard |
Πάπιες, πάπιες βαρβαρίας πάπιες mulard |
Duck, Muscovy duck, Mulard duck |
Canard, canard de Barbarie (à bouillir), canard mulard (à bouillir) |
Anatra Anatra muta Anatra “mulard” |
Pīle, Muskuss pīle, Mullard pīle |
|
1. |
Oca (joven), ansarón |
Mladá husa, house |
(Ung) gås |
Frühmastgans, (Junge) Gans, Jungmastgans |
(Noor) hani, hanepoeg |
(Νεαρές) χήνες ή χηνάκια |
(Young) goose, gosling |
(Jeune) oie ou oison |
(Giovane) oca |
(Jauna) zoss, zoslēns |
|
2. |
Oca |
Husa |
Avlsgås |
Gans |
Hani |
Χήνες |
Goose |
Oie |
Oca |
Zoss |
|
1. |
Pintada (joven) |
Mladá perlička |
(Ung) perlehøne |
(Junges) Perlhuhn |
(Noor) pärlkana |
(Νεαρές) φραγκόκοτες |
(Young) guinea fowl |
(Jeune) pintade Pintadeau |
(Giovane) faraona |
(Jauna) pērļu vistiņa |
|
2. |
Pintada |
Perlička |
Avlsperlehøne |
Perlhuhn |
Pärlkana |
Φραγκόκοτες |
Guinea fowl |
Pintade |
Faraona |
Pērļu vistiņa |
|
lt |
hu |
mt |
nl |
pl |
pt |
sk |
sl |
fi |
sv |
|
|
1. |
Viščiukas broileris |
Brojler csirke, pecsenyecsirke |
Fellus, brojler |
Kuiken, braadkuiken |
Kurczę, broiler |
Frango |
Kurča, brojler |
Pitovni piščanec-brojler |
Broileri |
Kyckling, slaktkyckling (broiler) |
|
2. |
Gaidys, višta, skirti troškinti arba virti |
Kakas és tyúk (főznivaló baromfi) |
Serduk, tigiega (tal-brodu) |
Haan, hen, soep-ofstoofkip |
Kura rosołowa |
Galo, galinha |
Kohút, sliepka |
Petelin, kokoš, perutnina za pečenje ali kuhanje |
Kukko, kaňa |
Tupp, höna, gryt-eller kokhöna |
|
3. |
Kaplūnas |
Kappan |
Hasi |
Kapoen |
Kapłon |
Capão |
Kapún |
Kopun |
Chapon (syöttökukko) |
Kapun |
|
4. |
Viščiukas |
Minicsirke |
Ghattuqa, coquelet |
Piepkuiken |
Kurczątko |
Franguitos |
Kuriatko |
Miad piščanec, mlad petelin (kokelet) |
Kananpoika, kukonpoika |
Poussin, Coquelet |
|
5. |
Gaidžiukas |
Fiatal kakas |
Serduk żgћir fl-eta |
Jonge han |
Młody kogut |
Galo jovem |
Mladý kohút |
Mlad petelin |
Nuori kukko |
Ung tupp |
|
1. |
Kalakučiukas |
Pecsenyepulyka, gigantpulyka, növendék pulyka |
Dundjan (żgћir fl-eta) |
(Jonge) kalkoen |
(Młody) indyk |
Peru |
Mladá morka |
(Mlada) pura |
(Nuori) kalkkuna |
(Ung) kalkon |
|
2. |
Kalakutas |
Pulyka |
Dundjan |
Kalkoen |
Indyk |
Peru adulto |
Morka |
Pura |
Kalkkuna |
Kalkon |
|
1. |
Ančiukai, Muskusinės anties ančiukai, Mulardinės anties ančiukai |
Pecsenyekacsa, Pecsenye pézsmakacsa, Pecsenye mulard -kacsa |
Papra (żgћira fl-eta), papra żgћira(fellus ta' papra), papra muskovy (żgћira fl-eta), papra mulard |
(Jonge) eend, (Jonge) Barbarijse eend (Jonge) “Mulard” eend |
(Młoda) kaczka tuczona, (Młoda) kaczka piżmowa, (Młoda) kaczka mulard |
Pato, Pato Barbary, Pato Mulard |
(Mladá kačica), kačiatko, (Mladá) pyžmová kačica, (Mladý) mulard |
(Mlada) raca, račka, (Mlada) -muškatna raca, (Mlada) mulard raca |
(Nuori) ankka, (Nuori) myskiankka |
(Ung) anka, ankunge, (ung) mulardand (ung) myskand |
|
2. |
Antis, Muskusinė antis, Mulardinė antis |
Kacsa, Pézsma kacsa, Mulard kacsa |
Papra, papra muscovy, papra mulard |
Eend Barbarijse eend “Mulard”-eend |
Kaczka, Kaczka piżmowa, Kaczka mulard |
Pato adulto, pato adulto Barbary, pato adulto Mulard |
Kačica, Pyžmová kačica, Mulard |
Raca, Muškatna raca, Mulard raca |
Ankka, myskiankka |
Anka, mulardand, myskand |
|
1. |
Žąsiukas |
Fiatal liba, pecsenye liba |
Wiżża (żgћira fl-eta), fellusa ta' wiżża |
(Jonge) gans |
Młoda gęś |
Ganso |
(Mladá) hus, húsatko |
(Mlada) gos, goska |
(Nuori) hanhi |
(Ung) gås, gåsunge |
|
2. |
Žąsis |
Liba |
Wiżża |
Gans |
Gęś |
Ganso adulto |
Hus |
Gos |
Hanhi |
Gås |
|
1. |
Perlinių vištų viščiukai |
Pecsenyegyöngyös |
Fargћuna (żgћira fl-eta) |
(Jonge) parelhoen |
(Młoda) perliczka |
Pintada |
(Mladá) perlička |
(Mlada) pegatka |
(Nuori) helmikana |
(Ung) pärlhöna |
|
2. |
Perlinės vištos |
Gyöngytyúk |
Fargћuna |
Parelhoen |
Perlica |
Pintada adulta |
Perlička |
Pegatka |
Helmikana |
Pärlhöna |
REGULAS 1. PANTA 2. PUNKTS – MĀJPUTNU GAĻAS DAĻU NOSAUKUMI
|
es |
cs |
da |
de |
et |
el |
en |
fr |
it |
lv |
|
|
a) |
Medio |
Půlka |
Halvt |
Hälfte oder Halbes |
Pool |
Μισά |
Half |
Demi ou moitié |
Metà |
Puse |
|
b) |
Charto |
Čtvrtka |
Kvart |
(Vorder-, Hinter-) Viertel |
Veerand |
Τεταρτημόριο |
Quarter |
Quart |
Quarto |
Ceturtdaļa |
|
c) |
Cuartos traseros unidos |
Neoddelená zadní čtvrtka |
Sammenhæn-gende lårstykker |
Hinterviertel am Stück |
Lahtilõikamata koivad |
Αδιαχώριστα τεταρτημόρια ποδιών |
Unseparated leg quarters |
Quarts postérieurs non séparés |
Cosciotto |
Nesadalītas kāju ceturtdaļas |
|
d) |
Pechuga |
Prsa |
Bryst |
Brust, halbe Brust, halbierte Brust |
Rind |
Στήθος |
Breast |
Poitrine, blanc ou filet sur os |
Petto con osso |
Krūtiņa |
|
e) |
Muslo γ contramuslo |
Stehno |
Helt lår |
Schenkel, Keule |
Koib |
Πόδι |
Leg |
Cuisse |
Coscia |
Kāja |
|
f) |
Charto trasero de pollo |
Stehno kuřete s částí zad |
Kyllingelår med en del af ryggen |
Hähnchen-schenkel mit Rückenstück, Hühnerkeule mit Rückenstück |
Koib koos seljaosaga |
Πόδι από κοτόπουλο με ένα κομμάτι της ράχης |
Chicken leg with a portion of the back |
Cuisse de poulet avec une portion du dos |
Coscetta |
Cāļa kāja ar muguras daļu |
|
g) |
Contramuslo |
Horní stehno |
Overlår |
Oberschenkel, Oberkeule |
Reis |
Μηρός (μπούτι) |
Thigh |
Haut de cuisse |
Sovraccoscia |
Šķiņķis |
|
h) |
Muslo |
Dolní stehno (Palička) |
Underlår |
Unterschenkel, Unterkeule |
Sääretükk |
Κνήμη |
Drumstick |
Pilon |
Fuso |
Stilbs |
|
i) |
Ala |
Křídlo |
Vinge |
Flügel |
Tiib |
Φτερούγα |
Wing |
Aile |
Ala |
Spārns |
|
j) |
Alas unidas |
Neoddelená křídla |
Sammenhæn-gende vinger |
Beide Flügel, ungetrennt |
Lahtilõikamata tiivad |
Αδιαχώριστες φτερούγες |
Unseparated wings |
Ailes non séparées |
Ali non separate |
Nesadalīti spārni |
|
k) |
Filete de pechuga |
Prsní řízek |
Brystfilet |
Brustfilet, Filet aus der Brust, Filet |
Rinnafilee |
Φιλέτο στήθους |
Breast fillet |
Filet de poitrine, blanc, filet, noix |
Filetto, fesa (tacchino) |
Krūtiņas fileja |
|
l) |
Filete de pechuga con clavícula |
Filety z prsou (Klíční kost s chrupavkou prsní kosti včetne svaloviny v přirazené souvislosti, klíč. kost a chrupavka max.3 % z cel.hmotnosti) |
Brystfilet med ønskeben |
Brustfilet mit Schlüsselbein |
Rinnafilee koos harkluuga |
Φιλέτο στήθους με κλειδοκόκαλο |
Breast fillet with wishbone |
Filet de poitrine avec clavicule |
Petto (con forcella), fesa (con forcella) |
Krūtiņas fileja ar krūšukaulu |
|
m) |
Magret, maigret |
Magret, maigret (Filety z prsou kachen a hus s kůží a podkožním tukem pokrývajícím prsní sval, bez hlubokého svalu prsního) |
Magret, maigret |
Magret, Maigret |
Rinnaliha (“magret” või “maigret”) |
Maigret, magret |
Magret, maigret |
Magret, maigret |
Magret, maigret |
Pīles krūtiņa |
|
lt |
hu |
mt |
nl |
pl |
pt |
sk |
sl |
fi |
sv |
|
|
a) |
Pusė |
Fél baromfi |
Nofs |
Helft |
Połówka |
Metade |
Polená hydina |
Polovica |
Puolikas |
Halva |
|
b) |
Ketvirtis |
Negyed baromfi |
Kwart |
Kwart |
Ćwiartka |
Quarto |
Štvrťka hydiny |
Četrt |
Neljännes |
Kvart |
|
c) |
Neatskirti kojų ketvirčiai |
Összefüggő (egész) combnegyedek |
ll-kwarti ta' wara tas-saqajn, mhux separati |
Niet-gescheiden achtérkwarten |
Ćwiartka tylna w całości |
Quartos de coxa não separados |
Neoddelené hydinové stehná |
Neločene četrti nog |
Takaneljännes |
Bakdelspart |
|
d) |
Krūtinėlė |
Mell |
Sidra |
Borst |
Pierś, połówka piersi |
Peito |
Prsia |
Prsi |
Rinta |
Bröst |
|
e) |
Koja |
Comb |
Koxxa |
Hele poot, hele dij |
Noga |
Perna inteira |
Hydinové stehno |
Bedro |
Koipireisi |
Klubba |
|
f) |
Viščiuko koja su neatskirta nugaros dalimi |
Csirkecomb a hát egy részével |
Koxxa tat-tigiega b'porzjon tad-dahar |
Poot/dij met rugdeel (bout) |
Noga kurczęca z częścią grzbietu |
Perna inteira de frango com uma porção do dorso |
Kuracie stehno s panvou |
Piščančja bedra z delom hrbta |
Koipireisi, jossa selkäosa |
Kycklingklubba med del av ryggben |
|
g) |
Šlaunelė |
Felsőcomb |
Il-bicca ta' fuq tal-koxxa |
Bovenpoot, bovendij |
Udo |
Coxa |
Horné hydinové stehno |
Stegno |
Reisi |
Lår |
|
h) |
Blauzdelė |
Alsócomb |
Il-bicca ťisfel tal-koxxa (drumstick) |
Onderpoot, onderdij (Drumstick) |
Podudzie |
Perna |
Dolné hydinové stehno |
Krača |
Koipi |
Ben |
|
i) |
Sparnas |
Szárny |
Gewnah |
Vleugel |
Skrzydło |
Asa |
Hydinové krídelko |
Peruti |
Siipi |
Vinge |
|
j) |
Neatskirti sparnai |
Összefüggő (egész) szárnyak |
Gwienah mhux separati |
Niet-gescheiden vleugels |
Skrzydła w całości |
Asas não separadas |
Neoddelené hydinové krídla |
Neločene peruti |
Siivet kiini toisissaan |
Sammanhängande vingar |
|
k) |
Krūtinėlės filė |
Mellfilé |
Flett tas-sidra |
Borstfilet |
Filet z piersi |
Carne de peito |
Hydinový rezeň |
Prsni file |
Rintafile' |
Bröstfilé |
|
l) |
Krūtinėlės filė su raktikauliu ir krūtinkauliu |
Mellfilé szegycsonttal |
Flett tas-sidra bil-wishbone |
Borstfilet met vorkbeen |
Filet z piersi z obojczykiem |
Carne de peito com fúrcula |
Hydinový rezeň s kosťou |
Prsni file s prsno kostjo |
Rintafile' solisluineen |
Bröstfilé med nyckelben |
|
m) |
Krūtinėlės filė be kiliojo raumens (magret) |
Bőrös libamell-filé, (maigret) |
Magret, maigret |
Magret |
Magret |
Magret, maigret |
Magret |
Magret |
Magret, maigret |
Magret, maigret |
I A PIELIKUMS
Griezums, ar ko atdala cisku/kājiņu un muguru
— gūžas locītavas atdalīšana –
Griezums, ar ko atdala cisku un stilbiņu
— ceļa locītavas atdalīšana –
II PIELIKUMS
REGULAS 9. PANTS – DZESĒŠANAS VEIDI
|
es |
cs |
da |
de |
et |
el |
en |
fr |
it |
lv |
|
|
1. |
Refrigeración por aire |
Vzduchem (Chlazení vzduchem) |
Luftkøling |
Luftkühlung |
Õhkjahutus |
Ψύξη με αέρα |
Air chilling |
Refroidissement à lair |
Raffreddamento ad aria |
Dzesēšana ar gaisu |
|
2. |
Refrigeración por aspersión ventilada |
Vychlazeným proudem vzduchu s postřikem |
Luftspraykøling |
Luft-Sprühkühlung |
Õhkpiserdusjahutus |
Ψύξη με ψεκασμό |
Air spray chilling |
Refroidissement par aspersion ventilée |
Raffreddamento per aspersione e ventilazione |
Dzesēšana ar izsmidzinātu gaisu |
|
3. |
Refrigeración por immersion |
Ve vodní lázni ponořením |
Neddypningskøling |
Gegenstrom-Tauchkühlung |
Sukeljahutus |
Ψύξη με βύθιση |
Immersion chilling |
Refroidissement par immersion |
Raffreddamento per immersione |
Dzesēšana iegremdējot |
|
lt |
hu |
mt |
nl |
pl |
pt |
sk |
sl |
fi |
sv |
|
|
1. |
Atšaldymas ore |
Levegős hűtés |
Tkessih bl-arja |
Luchtkoeling |
Owiewowa |
Refrigeração por ventilação |
Chladené vzduchom |
Zračno hlajenje |
Ilmajahdytys |
Luftkylning |
|
2. |
Atšaldymas pučiant orą |
Permetezéses hűtés |
Tkessih b'air spray |
Luchtsproeikoeling |
Owiewowo-natryskowa |
Refrigeração por aspersão e ventilação |
Chladené sprejovaním |
Hlajerije s pršenjem |
Ilmasprayjäähdytys |
Evaporativ kylning |
|
3. |
Atšaldymas panardinant |
Bemerítéses hűtés |
Tkessih b'immersjoni |
Dompelkoeling |
Zanurzeniowa |
Refrigeração por imersão |
Chladené vo vode |
Hlajenje s potapljanjem |
Vesijähdytys |
Vattenkylning |
III PIELIKUMS
REGULAS 10. PANTA 1. PUNKTS – AUDZĒŠANAS VEIDI
|
es |
cs |
da |
de |
et |
el |
en |
fr |
it |
lv |
|
|
a) |
Alimentado con… %Oca engordada con avena |
Krmena (čím)…%(čeho)…krmená ovsem |
Fodret med… % Husa Havrefodret gås |
Mast mit… %… Hafermastgans |
Söödetud…, mis sisaldab…%…Kaeraga toidetud hani |
Έχει τραφεί με… %…Χήνα που παχαίνεται με βρώμη |
Fed with… % of…Oats fed goose |
Alimenté avec… % de…Oie nourrie à lavoine |
Alimentato con il… % di…Oca ingrassata con avena |
Barība ar… %…ar auzām barotas zosis |
|
b) |
Sistema extensivo en gallinero |
Extenzivní v hale |
Ekstensivt staldopdræt (skrabe…) |
Extensive Bodenhaltung |
Ekstensiivne seespidamine (lindlas pidamine) |
Εκτατικής εκτροφής |
Extensive indoor (barnreared) |
Élevé à l'intérieur: système extensif |
Estensivo al coperto |
Turēšana galvenokārt telpās (Audzēti kūtī) |
|
c) |
Gallinero con salida libre |
Volný výběh |
Fritgående |
Auslaufhaltung |
Vabapidamine |
Ελεύθερης βοσκής |
Free range |
Sortant à l'extérieur |
Alľaperto |
Brīvā turēšana |
|
d) |
Granja al aire libre |
Tradiční volný výběh |
Frilands… |
Bäuerliche Auslaufhaltung |
Traditsiooniline Vabapidamine |
Πτηνοτροφείο παραδοσιακά ελεύθερης βοσκής |
Traditional free range |
Fermier-éléve en plein air |
Rurale all'aperto |
Tradicionālā brīvā turēšana |
|
e) |
Granja de cría en libertad |
Volný výběh -úplná volnost |
Frilands… opdrættet i fuld frihed |
Bäuerliche Freilandhaltung |
Täieliku liikumis-vabadusega traditsiooniline vabapidamine |
Πτηνοτροφείο απεριόριστης τροφής |
Free-range – total freedom |
Fermier-éléve en liberté |
Rurale in libertà |
Pilnīgā brīvība |
|
lt |
hu |
mt |
nl |
pl |
pt |
sk |
sl |
fi |
sv |
|
|
a) |
Lesinta… %…Avižomis penėtos žąsys |
%-ban… -val etetettZabbal etetett liba |
Mitmugha b'… % ta'…Wiżża mitmug?a bil-?afur |
Gevoed met… %…Met haver vetgemeste gans |
Żywione z udziałem… %… tucz owsiany (gęsi). |
Alimentado com… % de…Ganso engordado com aveia |
Kŕmené… %…husi kŕmené ovsom |
Krmljeno s/z…%gos krmljena z ovsem |
Ruokittu… %…Kauralla ruokittu hanhi |
Utfodrad med…%… Havreutfodrad gås |
|
b) |
Patalpose laisvai auginti paukščiai (Auginti tvartuose) |
Istállóban külterjesen tartott |
Mrobbija gewwa: sistema estensiva |
Scharrel… binnengehouden |
Ekstensywny chów ściółkowy |
Produção extensiva em interior |
Extenzívne v halách |
Ekstenzivna zaprta reja |
Laajaperäinen siskasvatus |
Extensivt uppfödd inomhus |
|
c) |
Laisvai laikomi paukščiai |
Szabadtartás |
Barra (free range) |
Scharrel… met uitloop |
Chów wybiegowy |
Produção em semiliberdade |
Chované vo voľnom výbehu |
Prosta reja |
Ulkoilumahdollisuus |
Tillgång till utomhus vistelse |
|
d) |
Tradiciškai laisvai laikomi paukščiai |
Hagyományos szabadtartás |
Barra (free range) tradizzjonali |
Boerenscharrel… met uitloopHoeve… met uitloop |
Tradycyjny chów wybiegowy |
Produção ao ar livre |
Chované tradičným spôsobom v halách |
Tradicionalna prosta reja |
Ulkoiluvapaus |
Traditionell utomhusvistelse |
|
e) |
Visiškoje laisvėje laikomi paukščiai |
Teljes szabadtartás |
Barra íjree range) - liberta totali |
Boerenscharrel… met vrije uitloopHoeve… met vrije uitloop |
Chów wybiegowy bez ograniczeń |
Produção em liberdade |
Chované na paši |
Prosta reja -neomejen izpust |
Vapaa kasvatus |
Uppfödd i full frihe. |
IV PIELIKUMS
10. pantā minētie turēšanas veidi ir šādi:
a) Barošana ar… %…
Atsauci uz šādām konkrētām barības sastāvdaļām var izdarīt tikai tad, ja:
— attiecībā uz labību, ja tā veido vismaz 65 % no svara attiecīgajā barības formulā, ko izmanto nobarošanas perioda lielākajā daļā un kas drīkst saturēt ne vairāk kā 15 % labības blakusproduktu; tomēr, ja atsauce ir izdarīta uz vienu konkrētu labību, tai ir jāveido vismaz 35 % no izmantotās barības formulas un attiecībā uz kukurūzu – vismaz 50 %,
— attiecībā uz pākšaugiem vai salātiem, ja tie veido vismaz 5 % no barības formulas, ko izmanto nobarošanas perioda lielākajā daļā,
— attiecībā uz piena produktiem, ja tie veido vismaz 5 % no barības formulas, ko izmanto beigu stadijā.
Terminu Ar auzām barotas zosis tomēr var norādīt, ja zosīm trīs nedēļu beigu stadijā dod ne mazāk kā 500 gramus auzu dienā.
b) “Ekstensīvi turēšanas” “apstākļi telpās”
Šo terminu var norādīt tikai tad, ja:
— blīvums uz m2 grīdas platības nepārsniedz:
—— cāļiem, jauniem gaiļiem, gailēniem: 15 putni, bet ne vairāk kā 25 kg dzīvsvara,
— pīlēm, pērļu vistiņām, tītariem: 25 kg dzīvsvara,
— zosīm: 15 kg dzīvsvara,
— putni tiek kauti:
—— cāļi – pēc 56 dienām vai vēlāk,
— tītari – pēc 70 dienām vai vēlāk,
— zosis – pēc 112 dienām vai vēlāk,
— Pekinas pīles – pēc 49 dienām vai vēlāk,
— muskuspīles – pēc 70 dienām vai vēlāk sieviešu dzimuma putni, pēc 84 dienām vai vēlāk vīriešu dzimuma putni,
— sieviešu dzimuma Mulard pīles – pēc 65 dienām vai vēlāk,
— pērļu vistiņas – pēc 82 dienām vai vēlāk,
— jaunas zosis (zoslēni) – 60 dienas vai vairāk,
— jauniem gaiļiem – 90 dienas vai vairāk,
— gailēniem – 140 dienas vai vairāk.
c) Daļēji brīvās turēšanas apstākļi
Šo terminu var norādīt tikai tad, ja:
— blīvums ēkā un kaušanas vecums ir saskaņā ar ierobežojumiem, kas noteikti b) apakšpunktā, izņemot cāļus, kam blīvumu var palielināt līdz 13, bet ne vairāk kā 27,5 kg dzīvsvara uz m2, un gailēnus, kam blīvums nedrīkst pārsniegt 7,5 uz m2 un ne vairāk kā 27,5 kg dzīvsvara uz m2,
— putniem vismaz pusi no to dzīves laika dienas laikā ir bijusi pastāvīga pieeja āra aplokiem, kas lielākajā daļā ir klāti ar veģetāciju un kas ir ne mazāki kā:
—— 1 m2 uz cāli vai pērļu vistiņu,
— 2 m2 katrai pīlei vai kapaunam,
— 4 m2 uz tītaru vai zosi.
Pērļu vistiņām āra aplokus var aizstāt ar voljēru, kura grīdas platība ir vismaz puse no ēkas platības un kura augstums ir vismaz 2 m. Kopā uz putnu ir pieejama vismaz 10 cm gara lakta (ēkā un voljērā).
— barības formula, ko izmanto nobarošanas posmā, satur vismaz 70 % labības,
— mājputnu novietnes ir aprīkotas ar putnu ejām, kuru kopējais garums ir vismaz 4 m uz 100 m2 ēkas platības.
d) Brīvās turēšanas apstākļi
Šo terminu var norādīt, ja:
— iekštelpu blīvums uz m2 grīdas platības nepārsniedz:
—— cāļiem: 12 putnus, bet ne vairāk kā 25 kg dzīvsvara; tomēr pārvietojamās novietnēs, kuras nepārsniedz 150 m2 grīdas platības un kuras pa nakti atstāj atvērtas, blīvumu var palielināt līdz 20, bet ne vairāk kā 40 kg dzīvsvara uz m2,
— gailēniem: 6,25 (līdz 91 dienas vecumam – 12),bet ne vairāk kā 35 kg dzīvsvara,
— muskuspīlēm un Pekinas pīlēm: 8 vīriešu dzimuma putnus, bet ne vairāk kā 35 kg dzīvsvara, 10 sieviešu dzimuma putnus, bet ne vairāk kā 25 kg dzīvsvara,
— Mulard pīlēm: 8,bet ne vairāk kā 35 kg dzīvsvara,
— pērļu vistiņām: 13, bet ne vairāk kā 25 kg dzīvsvara,
— tītariem: 6,25 (līdz 7 nedēļu vecumam – 10), bet ne vairāk kā 35 kg dzīvsvara,
— zosīm: 5 (līdz 6 nedēļu vecumam – 10), 3 pēdējās nedēļas turot tās sprostā piespiedu barošanas apstākļos, bet ne vairāk kā 30 kg dzīvsvara,
— kopējā izmantojamā platība mājputnu novietnēs jebkurā ražošanas vietā nepārsniedz 1 600 m2;
— katrā mājputnu novietnē ir ne vairāk kā:
—— 4 800 cāļi,
— 5 200 pērļu vistiņas,
— 4 000 sieviešu dzimuma muskuspīles vai Pekinas pīles vai 3 200 vīriešu dzimuma muskuspīles vai Pekinas pīles, vai 3 200Mulard pīles,
— 2 500 gailēni, zosis un tītari,
— mājputnu novietnes ir aprīkotas ar putnu ejām, kuru kopējais garums ir vismaz 4 m uz 100 m2 ēkas platības,
— dienas laikā ir nodrošināta pastāvīga pieeja āra aplokiem, sākot no vismaz:
—— sešām nedēļām cāļiem un gailēniem,
— astoņām nedēļām pīlēm, zosīm, pērļu vistiņām un tītariem,
— āra aploki ietver platību, kas lielākajā daļā ir klāta ar veģetāciju un kas ir ne mazāka kā:
—— 2 m2 uz cāli vai muskuspīli, vai Pekinas pīli, vai pērļu vistiņu,
— 3 m2 uz Mulard pīli,
— 4 m2 uz gailēnu sākot no 92 dienu vecuma (2 m2 līdz 91 dienas vecumam),
— 6 m2 uz tītaru,
— 10 m2 uz zosi.
— Pērļu vistiņām āra aplokus var aizstāt ar voljēru, kura grīdas platība ir vismaz puse no ēkas platības un kura augstums ir vismaz 2 m. Kopā uz putnu ir pieejama vismaz 10 cm gara lakta (ēkā un voljērā).
— nobarojamie putni pieder sugai, ko uzskata par lēni augošu,
— barības formula, ko izmanto nobarošanas posmā, satur vismaz 70 % labības,
— minimālais kaušanas vecums ir:
—— 81 diena cāļiem,
— 150 dienas gailēniem,
— 49 dienas Pekinas pīlēm,
— 70 dienas sieviešu dzimuma muskuspīlēm,
— 84 dienas vīriešu dzimuma muskuspīlēm,
— 92 dienas Mulard pīlēm,
— 94 dienas pērļu vistiņām,
— 140 dienas tītariem un zosīm, ko pārdod veselus cepetim,
— 98 dienas sieviešu dzimuma tītariem, kas paredzēti sadalīšanai,
— 126 dienas vīriešu dzimuma tītariem, kas paredzēti sadalīšanai,
— 95 dienas zosīm, kas paredzētas foie gras un “magret” ražošanai,
— 60 dienas jaunas zosis (zoslēni),
— turēšana sprostā piespiedu barošanas apstākļos nepārsniedz:
—— cāļiem pēc 90 dienu vecuma: 15 dienas,
— kapauniem: četras nedēļas,
— zosīm un Mulard pīlēm, kas paredzētas foie gras un magret ražošanai, pēc 70 dienu vecuma: 4 nedēļas.
e) Neierobežoti brīvās turēšanas apstākļi
Lai norādītu šo terminu, vajadzīga atbilstība kritērijiem, kas ietverti d) apakšpunktā, izņemot nosacījumu, ka šajā gadījumā putniem dienas laikā ir jābūt pieejai āra aplokiem ar neierobežotu platību.
Gadījumā, ja piemēro ierobežojumu, tai skaitā veterinārus ierobežojumus, kas tiek pieņemti saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, lai aizsargātu sabiedrības un dzīvnieku veselību un kuru rezultātā tiek ierobežota mājputnu piekļuve āra aplokiem, tad mājputni, kas audzēti atbilstoši pirmā punkta c), d) un e) apakšpunktam, izņemot pērļu vistiņas, kas audzētas sprostiņos, var tikt pārdoti, ja tiek norādīti putnu turēšanas veidi ierobežojumu laikā, bet ne ilgāk kā divpadsmit nedēļas.
V PIELIKUMS
ATKAUSĒTĀ ŪDENS ZUDUMA NOTEIKŠANA
(Notecināšanas metode)
1. Mērķi un joma
Šo metodi izmanto, lai noteiktu saldētās vai ātrsaldētās cāļu gaļas atkausēšanas laikā zudušā ūdens daudzumu. Ja šie notecināšanas zudumi, ko izsaka kā liemeņa svara (ietverot visus subproduktus iepakojumā) procentuālo daļu, pārsniedz robežvērtību, kura noteikta 7. punktā, tad uzskata, ka liekais ūdens ir absorbēts pārstrādes laikā.
2. Definīcija
Notecināšanas zudumu, ko nosaka ar šo metodi, izsaka kā saldētā vai ātrsaldētā liemeņa, tajā skaitā subproduktu, svara procentuālo daļu.
3. Princips
Saldētajam vai ātrsaldētajam liemenim, tajā skaitā subproduktiem, ļauj atkust kontrolētos apstākļos, kas ļauj aprēķināt zudušā ūdens svaru.
4. Aparatūra
|
4.1. |
Svari, uz kuriem var nosvērt līdz 5 kg, ar vismaz 1 grama precizitāti. |
|
4.2. |
Plastmasas maisi, kas ir pietiekami lieli, lai tajos varētu ievietot liemeni, ar drošiem līdzekļiem aiztaisīšanai. |
|
4.3. |
Termostatiski kontrolēta ūdens vanna ar aprīkojumu, kas var noturēt liemeņus, kā norādīts 5.5. un 5.6. punktā. Ūdens vannas tilpumam ir jābūt vismaz astoņas reizes lielākam par pārbaudāmās mājputnu gaļas tilpumu, un vannai ir jāuztur ūdens temperatūra 42 ± 2 °C. |
|
4.4. |
Filtrpapīrs vai absorbējošas papīra salvetes. |
5. Paņēmiens
|
5.1. |
No pārbaudāmās mājputnu gaļas daudzuma izlases veidā izvēlas 20 liemeņus. Līdz brīdim, kad katru no tiem var pārbaudīt, kā izklāstīts 5.2. līdz 5.11. punktā, tos tur temperatūrā, kas nepārsniedz - 18 °C. |
|
5.2. |
Iepakojuma ārpusi noslauka, lai notīrītu ārējo ledu un ūdeni. Iepakojumu un tā saturu nosver ar precizitāti līdz tuvākajam gramam; šis svars ir M0. |
|
5.3. |
Liemeni un subproduktus, ko pārdod kopā ar to, atbrīvo no ārējā iesaiņojuma, ko izžāvē un nosver ar precizitāti līdz tuvākajam gramam; šis svars ir M1. |
|
5.4. |
Saldētā liemeņa un subproduktu svaru aprēķina, no M1 atņemot M0. |
|
5.5. |
Liemeni, ietverot subproduktus, ievieto stingrā, ūdensnecaurlaidīgā plastmasas maisā ar vēdera dobumu uz leju, uz maisa noslēgto galu. Maisam ir jābūt pietiekami garam, lai nodrošinātu, ka to var droši nostiprināt ūdens vannā, bet ne pārāk platam, lai neļautu liemenim izkustēties no vertikālā stāvokļa. |
|
5.6. |
Maisa daļai, kurā atrodas liemenis un subprodukti, ir jābūt pilnīgi iegremdētai ūdens vannā un maisam jāpaliek vaļā, ļaujot izplūst pēc iespējas vairāk gaisa. Tas ir jātur vertikāli, vajadzības gadījumā izmantojot vadības stieņus vai ieliekot maisā papildu svaru, lai tajā neiekļūtu ūdens no vannas. Atsevišķie maisi nedrīkst saskarties. |
|
5.7. |
Maisu atstāj ūdens vannā, kurā visu laiku uztur temperatūru 42 ± 2 °C, nepārtraukti kustinot maisu vai nepārtraukti viļņojot ūdeni, līdz liemeņa termiskais centrs (dziļākā krūšu muskuļa daļa tuvu krūšu kaulam cāļiem bez ķidām vai ķidu vidus cāļiem ar ķidām) sasniedz vismaz 4 °C, ko mēra diviem brīvi izvēlētiem liemeņiem. Liemeņus tur ūdens vannā ne ilgāk kā vajadzīgs, lai sasniegtu 4 °C. Nepieciešamais iegremdēšanas ilgums liemeņiem, kas ir glabāti - 18 °C, ir apmēram šāds:
Kad tas pārsniegts, uz katriem nākamajiem 100 g šis ilgums ir jāpalielina par septiņām minūtēm. Ja ieteiktais iegremdēšanas laiks ir pagājis un divi pārbaudītie liemeņi nav sasnieguši + 4 °C, atkausēšanas procesu turpina, līdz temperatūra liemeņu termiskajā centrā sasniedz + 4 °C. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
5.8. |
Maisu un tā saturu izņem no ūdens vannas; maisa galu sadursta, lai ļautu notecēt ūdenim, kas radies atkausēšanas laikā. Maisam un tā saturam ļauj notecēt vienu stundu apkārtējā temperatūrā, kas ir no + 18 °C līdz + 25 °C. |
|
5.9. |
Atkausēto liemeni izņem no maisa, un iepakojumu, kas satur subproduktus (ja tādi ir) izņem no vēdera dobuma. Liemeni nosusina no iekšpuses un ārpuses ar filtrpapīru vai papīra salvetēm. Maisu, kurā atrodas subprodukti, sadursta un, līdzko ir notecējis ūdens, cik vien iespējams uzmanīgi nosusina arī maisu un atkausētos subproduktus. |
|
5.10. |
Kopējo atkausētā liemeņa, subproduktu un maisa svaru nosaka ar precizitāti līdz tuvākajam gramam un izsaka kā M2. |
|
5.11. |
Maisa svaru, kurā atrodas subprodukti, nosaka ar precizitāti līdz tuvākajam gramam un izsaka kā M3. |
6. Rezultātu aprēķināšana
Atkausēšanas laikā zudušā ūdens svaru, kas izteikts kā saldētā vai ātrsaldētā liemeņa (tajā skaitā subproduktu) svara procentuāla daļa, nosaka pēc formulas:
7. Rezultāta novērtēšana
Ja vidējais ūdens zudums, atkausējot 20 paraugā ietvertos liemeņus, pārsniedz turpmāk norādīto procentuālo daļu, uzskata, ka pārstrādes laikā absorbētais ūdens pārsniedz robežskaitli.
Šīs procentuālās daļas ir:
— dzesināšanai ar gaisu: 1,5 %,
— dzesināšanai ar gaisa plūsmu: 3,3 %,
— dzesināšanai iegremdējot: 5,1 %.
VI PIELIKUMS
CĀĻU KOPĒJĀ ŪDENS SATURA NOTEIKŠANA
(Ķīmiskā metode)
1. Mērķi un joma
Šo metodi izmanto, lai noteiktu saldētu un ātrsaldētu cāļu ūdens saturu. Šī metode ietver ūdens un proteīnu satura noteikšanu paraugos, ko veido homogenizēti mājputnu liemeņi. Kopējo tā noteikto ūdens saturu salīdzina ar robežvērtību, kas aprēķināta pēc formulām 6.4. punktā, lai noteiktu, vai pārstrādes laikā absorbētais ūdens pārsniedz pieļaujamo normu. Ja analīžu veicējam ir aizdomas par kādu vielu klātbūtni, kas varētu traucēt novērtēšanu, viņam ir jāveic vajadzīgie piesardzības pasākumi.
2. Definīcijas
Liemenis – mājputna liemenis ar kauliem, skrimsli un subproduktiem, kas atrodas liemenī.
“Subprodukti” – aknas, sirds, šķilvis un kakls.
3. Princips
Ūdens un proteīnu saturu nosaka pēc atzītām ISO (Starptautiskās standartizācijas organizācijas) metodēm vai citām Padomes apstiprinātām analīzes metodēm.
Liemeņa maksimālo pieļaujamo ūdens saturu nosaka, pamatojoties uz liemeņa proteīnu saturu, ko var saistīt ar fizioloģiskā šķidruma daudzumu.
4. Aprīkojums un reaģenti
|
4.1. |
Svari liemeņu un iesaiņojumu svēršanai, ar vismaz 1 grama precizitāti. |
|
4.2. |
Gaļas cirvis vai zāģis liemeņu sagriešanai atbilstoša izmēra mazākos gabalos gaļasmašīnai. |
|
4.3. |
Jaudīga maļamā mašīna un maisītājs, ar ko var homogenizēt pilnībā saldētus vai ātrsaldētus mājputnu gaļas gabalus. Piezīme: Netiek ieteikta nekāda īpaša gaļasmašīna. Tās jaudai ir jābūt pietiekamai, lai varētu samalt saldētu un ātrsaldētu gaļu un kaulus, lai iegūtu viendabīgus paraugus, kas atbilst tiem, kurus iegūst ar gaļasmašīnu, kas ir aprīkota ar disku, kura caurumu lielums ir 4 mm. |
|
4.4. |
Iekārta, kā norādīts ISO 1442, ūdens satura noteikšanai. |
|
4.5. |
Iekārta, kā norādīts ISO 937, proteīnu satura noteikšanai. |
5. Procedūra
|
5.1. |
No pārbaudāmās mājputnu gaļas daudzuma izlases veidā paņem septiņus liemeņus un jebkurā gadījumā tos tur sasaldētus līdz analīzes sākšanai saskaņā ar 5.2. līdz 5.6. punktu. To var veikt kā analīzi katram no septiņiem liemeņiem vai arī kā septiņu liemeņu kopējā parauga analīzi. |
|
5.2. |
Sagatavošana jāuzsāk stundas laikā pēc liemeņu izņemšanas no saldētavas. |
|
5.3. |
a) Iepakojuma ārpusi noslauka, lai notīrītu ārējo ledu un ūdeni. Katru liemeni nosver un atbrīvo no jebkāda iesaiņojuma materiāla. Pēc liemeņa sagriešanas mazākos gabalos, jebkādu iesaiņojuma materiālu ap subproduktiem un ledu ap liemeni noņem un pēc iesaiņojuma materiāla svara atņemšanas liemeņa svaru nosaka ar precizitāti līdz tuvākajam gramam; tā iegūst P1. b) Analizējot kopējo paraugu, nosaka saskaņā ar 5.3. punkta a) apakšpunktu sagatavoto septiņu liemeņu kopējo svaru, iegūstot P7. |
|
5.4. |
a) Visu liemeni, kura svars ir P1, samaļ gaļasmašīnā, kā norādīts 4.3. punktā (un, vajadzības gadījumā, sajauc, izmantojot maisītāju), lai iegūtu viendabīgu materiālu, no kura var paņemt paraugu, kas raksturo katru liemeni. b) Izmantojot kopējā parauga analīzi, visus septiņus liemeņus, kuru svars ir P7, samaļ gaļasmašīnā, kā norādīts 4.3. punktā (un, vajadzības gadījumā, arī sajauc, izmantojot maisītāju), lai iegūtu viendabīgu materiālu, no kā var paņemt divus paraugus, kuri raksturo šos septiņus liemeņus. Abus paraugus analizē, kā izklāstīts 5.5. un 5.6. punktā. |
|
5.5. |
Ņem viendabīgā materiāla paraugu un tūlīt izmanto, lai noteiktu ūdens saturu saskaņā ar ISO 1442 un iegūtu ūdens satura vērtību (a %). |
|
5.6. |
Ņem arī viendabīgā materiāla paraugu un tūlīt izmanto, lai noteiktu slāpekļa saturu saskaņā ar ISO 937. Šo slāpekļa saturu pārvērš kopproteīnu saturā (b %), reizinot to ar 6,25. |
6. Rezultātu aprēķināšana
|
6.1. |
a) Gramos izteiktu ūdens svaru (W) katrā liemenī iegūst pēc formulas aP1/100 un proteīnu svaru (RP) – pēc formulas bP1/100. Nosaka kopējos lielumus ūdens svaram (W7) un proteīnu svaram (RP7) analizētajos septiņos liemeņos. b) Izmantojot kopējā parauga analīzi, nosaka vidējo ūdens saturu (a %) un proteīnu saturu (b %) diviem analizētajiem paraugiem. Gramos izteiktu ūdens svaru (W7) septiņos liemeņos iegūst pēc formulas aP7/100 un proteīnu svaru (RP7) – pēc formulas bP7/100. |
|
6.2. |
Aprēķina vidējo ūdens svaru (WA) un proteīnu svaru (RPA), dalot W7 un RP7 ar septiņi. |
|
6.3. |
Teorētisko fizioloģiskā ūdens saturu gramos, ko nosaka ar šo metodi, var aprēķināt pēc šādas formulas: — cāļiem: 3,53 × RPA + 23. |
|
6.4. |
a) Dzesināšana ar gaisu Pieņemot, ka minimālais tehniski nenovēršamais ūdens saturs, kas tiek absorbēts sagatavošanas laikā ir vienāds ar 2 % ( 6 ), maksimālo pieļaujamo kopējā ūdens satura svaru (WG) gramos, kuru nosaka ar šo metodi, aprēķina pēc šādas formulas (ietverot ticamības intervālu): — cāļiem: WG = 3,65 × RPA + 42. b) Dzesināšana ar gaisa plūsmu Pieņemot, ka minimālais tehniski nenovēršamais ūdens saturs, kas tiek absorbēts sagatavošanas laikā ir vienāds ar 4,5 % (6) , maksimālo pieļaujamo kopējā ūdens satura svaru (WG) gramos, ko nosaka ar šo metodi, aprēķina pēc šādas formulas (ietverot ticamības intervālu): — cāļiem: WG = 3,79 × RP + 42. c) Dzesināšana iegremdējot Pieņemot, ka minimālā tehniski nenovēršamā ūdens absorbcija sagatavošanas laikā ir vienāda ar 7 % (6) , maksimālo pieļaujamo kopējā ūdens satura svaru (WG) gramos, ko nosaka ar šo metodi, aprēķina pēc šādas formulas (ietverot ticamības intervālu): — cāļiem: WG = 3,93 × RPA + 42. |
|
6.5. |
Ja vidējais septiņu liemeņu ūdens saturs (WA), ko aprēķina saskaņā ar 6.2. punktu, nepārsniedz vērtību, kura minēta 6.4. punktā (WG), mājputnu gaļas daudzumu, uz ko attiecas pārbaude, uzskata par standartiem atbilstošu. |
VIa PIELIKUMS
MĀJPUTNU GAĻAS GABALU KOPĒJĀ ŪDENS SATURA NOTEIKŠANA
(Ķīmiskais tests)
1. Mērķi un joma
Šo metodi izmanto, lai noteiktu ūdens saturu atsevišķos mājputnu gaļas gabalos. Šī metode ietver ūdens un proteīnu satura noteikšanu paraugos, ko veido homogenizēti mājputnu gabali. Kopējo tādējādi noteikto ūdens saturu salīdzina ar robežvērtību, kas aprēķināta saskaņā ar formulām 6.4. punktā, lai noteiktu, vai pārstrādes laikā ir abosorbētais ūdens pārsniedz pieļaujamo normu. Ja analīžu veicējam ir aizdomas par jebkādu vielu klātbūtni, kas varētu traucēt novērtēšanu, viņam vai viņai ir jāveic nepieciešamie piesardzības pasākumi.
2. Definīcijas un paraugu ņemšanas kārtība
Definīcijas, kas ietvertas 1. panta 2. punktā, piemēro mājputnu gaļas gabaliem, kas ir minēti 14.b pantā. Paraugu lielumam jābūt vismaz šādam:
— vistas krūtiņai: puse no krūtiņas,
— vistas krūtiņas filejai: puse no atkaulotas krūtiņas bez ādas,
— tītara krūtiņai, tītara krūtiņas filejai un atkaulotam stilbiņam: apmēram 100 g porcijas,
— citiem gabaliem: kā noteikts 1. panta 2. punktā.
Saldētus vai ātrsaldētus neiesaiņotus produktus (gabali, kuri nav atsevišķi iesaiņoti), no kuriem tiek ņemti paraugi, var turēt 0°C temperatūrā, līdz var izņemt atsevišķus gabalus.
3. Princips
Ūdens un proteīnu saturu nosaka pēc ISO (Starptautiskā standartizācijas organizācija) metodes vai citām Padomes apstiprinātām analīzes metodēm.
Mājputnu gaļas gabalu augstāko pieļaujamo ūdens saturu nosaka, pamatojoties uz gabalu proteīnu saturu, ko var saistīt ar fizioloģiskā šķīduma daudzumu.
4. Aprīkojums un reaģenti
|
4.1. |
Svari gabalu un iesaiņojumu svēršanai ar svēršanas precizitāti ± 1 g. |
|
4.2. |
Gaļas cirvis vai zāģis gabalu sagriešanai atbilstoša izmēra mazākos gabalos gaļasmašīnai. |
|
4.3. |
Jaudīga maļamā mašīna un maisītājs, ar kuru var homogenizēt mājputnu gaļas gabalus vai to daļas. Piezīme: Netiek ieteikta nekāda īpaša gaļasmašīna. Tās jaudai ir jābūt pietiekamai, lai varētu samalt arī saldētu un ātrsaldētu gaļu un kaulus, lai iegūtu viendabīgus paraugus, kas atbilst tiem, ko iegūst ar gaļasmašīnu, kas ir aprīkota ar disku, kura caurumu lielums ir 4 mm. |
|
4.4. |
Iekārta, kā norādīts ISO 1442, ūdens satura noteikšanai. |
|
4.5. |
Iekārta, kā norādīts ISO 937, proteīnu satura noteikšanai. |
5. Procedūra
|
5.1. |
Izlases veidā izvēlas piecus gabalus no pārbaudāmā mājputnu gaļas gabalu daudzuma un glabā sasaldētā vai atdzesētā stāvoklī, līdz tiek sākta analīze saskaņā ar 5.2. līdz 5.6. punktu. Paraugi, ko ņem no saldētiem vai ātrsaldētiem neiesaiņotiem produktiem, kas ir minēti 2. punktā, var tikt turēti 0 °C, līdz sākas analīze. Var veikt atsevišķu analīzi katram no pieciem gabaliem vai analīzi piecu gabalu paraugam kopumā. |
|
5.2. |
Sagatavošana jāsāk stundas laikā pēc gabalu izņemšanas no saldētavas vai ledusskapja. |
|
5.3. |
a) Iepakojuma ārpusi noslauka, lai notīrītu ārējo ledu un ūdeni. Katru gabalu nosver un atbrīvo no jebkāda iesaiņojuma materiāla. Pēc sagriešanas mazākos gabalos mājputnu gaļas gabala nosaka svaru, atskaitot jebkāda iesaiņojuma materiāla svaru, noapaļo to līdz tuvākajam gramam, lai iegūtu vērtību P1. b) Analizējot kopējo paraugu, nosaka saskaņā ar 5.3. punkta a) apakšpunktu sagatavoto piecu gabalu kopējo svaru, lai iegūtu vērtību P5. |
|
5.4. |
a) Visu gabalu, kura svars ir vienāds ar vērtību P1, samaļ gaļasmašīnā, kā norādīts 4.3. punktā (un, vajadzības gadījumā, sajauc, izmantojot maisītāju), lai iegūtu viendabīgu materiālu, no kura var paņemt paraugu, kas raksturo katru gabalu. b) Izmantojot apvienotā parauga analīzi, visus piecus gabalus, kuru svars ir vienāds ar vērtību P5, samaļ gaļasmašīnā, kā norādīts 4.3. punktā (un, ja nepieciešams, arī sajauc izmantojot maisītāju), lai iegūtu viendabīgu materiālu, no kura var paņemt divus paraugus, kas raksturo šos piecus gabalus. Abus paraugus analizē, kā aprakstīts 5.5. un 5.6. punktā. |
|
5.5. |
Ņem viendabīgā materiāla paraugu un tūlīt izmanto, lai noteiktu ūdens saturu saskaņā ar ISO 1442 un iegūtu ūdens satura vērtību “a %”. |
|
5.6. |
Ņem viendabīgā materiāla paraugu un tūlīt izmanto, lai noteiktu slāpekļa saturu saskaņā ar ISO 937. Šo slāpekļa saturu pārvērš kopproteīnu saturā (b %), reizinot to ar 6,25. |
6. Rezultātu aprēķināšana
|
6.1. |
a) Gramos izteiktu ūdens svaru (W) katrā gabalā iegūst pēc formulas aP1/100 un proteīnu svaru (RP5) – pēc formulas bP1/100. Nosaka kopējos lielumus ūdens svaram (W5) un proteīnu svaram (RP5) analizētajos piecos gabalos. b) Izmantojot kopējā parauga analīzi, nosaka vidējo ūdens saturu (a %) un proteīnu saturu (b %) diviem analizētajiem paraugiem. Gramos izteiktu ūdens svaru (W) piecos gabalus iegūst pēc formulas aP1/100 un proteīnu svaru (RP5) - pēc formulas bP1/100. |
|
6.2. |
Aprēķina vidējo ūdens svaru (WA) un proteīnu svaru (RPA), dalot W5 un RP5 ar pieci. |
|
6.3. |
Vidējā teorētiskā W/RP attiecība, kas noteikta ar šo metodi, ir šāda: — vistas krūtiņas filejai: 3,19 ± 0,12, — vistas kājām un kāju ceturtdaļām: 3,78 ± 0,19, — tītara krūtiņas filejai: 3,05 ± 0,15, — tītara kājām: 3,58 ± 0,15, — atkaulotai tītara kāju gaļai: 3,65 ± 0,17. |
|
6.4. |
Pieņemot, ka neizbēgamā tehniskā minimuma vērtība ūdenim, kas tiek absorbēts sagatavošanas laikā, ir 2 %, 4 % vai 6 % ( 7 ) atkarībā un produktu veida un piemērotajām dzesēšanas metodēm, augstākas ar šo metodi noteiktas W/RP attiecības, kas ir pieļaujamas, ir šādas:
Ja piecu gabalu vidējo WA/RPA attiecību, kas aprēķināta pēc 6.2. punktā dotajām vērtībām, nepārsniedz 6.4. punktā doto attiecību, pārbaudei pakļauto mājputnu gaļas gabalu daudzumu uzskata par atbilstošu. |
VII PIELIKUMS
Ūdens absorbcijas pārbaude ražošanas uzņēmumā
1. Vismaz vienu reizi astoņu stundu darba periodā: izlases veidā izvēlas 25 liemeņus no ķidāšanas līnijas tūlīt pēc ķidāšanas un subproduktu un tauku izņemšanas un pirms pirmās mazgāšanas pēc tam.
2. Vajadzības gadījumā nogriež kaklu, atstājot kakla ādu pie liemeņa.
3. Iezīmē katru liemeni atsevišķi. Nosver katru liemeni un pieraksta tā svaru ar precizitāti līdz tuvākajam gramam.
4. Atkārtoti pakar pārbaudāmos liemeņus uz ķidāšanas līnijas, lai turpinātu parasto mazgāšanas, dzesēšanas, notecināšanas un citus procesus.
5. Notecināšanas līnijas galā noņem iezīmētos liemeņus, neatļaujot tiem notecēt vairāk, kā parasti pieļaujams mājputnu gaļas partijai, no kuras ir ņemti paraugi.
6. Paraugā ietver pirmos 20 noņemtos liemeņus. Tos atkārtoti nosver. To svaru ar precizitāti līdz tuvākajam gramam pieraksta pretī svaram, kas reģistrēts pirmajā svēršanā. Pārbaudi uzskata par nederīgu, ja ir atklāti mazāk kā 20 iezīmētie liemeņi.
7. Noņem iezīmes no parauga liemeņiem un attiecībā uz šiem liemeņiem turpina parastās iepakošanas operācijas.
8. Nosaka mitruma absorbcijas procentuālo daļu, atņemot kopējo to pašu liemeņu svaru pēc mazgāšanas, dzesēšanas un notecināšanas, dalot starpību ar sākotnējo svaru un reizinot ar 100.
8.a Manuālās svēršanas vietā, kas apraksta 1. līdz 8. punktā, var izmantot automātiskās svēršanas līnijas, lai noteiktu mitruma absorbcijas procentu tādam pašam liemeņu skaitam un saskaņā ar tiem pašiem principiem, ar nosacījumu, ka kompetentā iestāde ir iepriekš apstiprinājusi automātisko svēršanas līniju šim mērķim.
9. Rezultāts nedrīkst pārsniegt šādu liemeņu sākotnējā svara procentuālo daļu vai citu skaitli, kas atbilst maksimālajam kopējam svešā ūdens saturam:
|
— dzesināšanai ar gaisu: |
0,1 %, |
|
— dzesināšanai ar gaisa plūsmu: |
2,0 % |
|
— dzesināšanai iegremdējot: |
4,5 % |
VIII PIELIKUMS
VALSTU REFERENCES LABORATORIJU SARAKSTS
Beļģija
Instituut voor Landbouw- en Visserijonderzoek (ILVO)
Eenheid Technologie en Voeding
Productkwaliteit en voedselveiligheid
Brusselsesteenweg 370
BE-9090 Melle
Čehija
Státní veterinární ústav Jihlava
Národní referenční laboratoř pro mikrobiologické, chemické a senzorické analýzy masa a masných výrobků
Rantířovská 93
CZ-586 05 Jihlava
Dānija
Fødevarestyrelsen
Fødevareregion Øst
Afdeling for Fødevarekemi
Søndervang 4
DK-4100 Ringsted
Vācija
Bundesforschungsanstalt für Ernährung und Lebensmittel
Standort Kulmbach
EC-Baumann-Straße 20
D-95326 Kulmbach
Igaunija
Veterinaar- ja Toidulaboratoorium
Kreutzwaldi 30
EE-51006 Tartu
Grieķija
Ministry of Rural Development & Food
Veterinary Laboratory of Larisa
7th km Larisa-Trikalon st.
EL-411 10 Larisa
Spānija
Laboratorio Arbitral Agroalimentario
Carretera de La Coruña, km 10,700
ES-28023 Madrid
Francija
Unité hygiène et qualité des produits avicoles
Laboratoire central de recherches avicoles et porcines
Centre National d'études vétérinaires et alimentaires
Beaucemaine — B.P. 53
FR-22400 Ploufragan
Īrija
National Food Centre
Teagasc
Dunsinea
Castleknock
Dublin 15
Ireland
Itālija
Ministero Politiche Agricole e Forestali
Ispettorato Centrale Repressione Frodi — Laboratorio di Modena
Via Jacopo Cavedone n. 29
IT-41100 Modena
Kipra
Agricultural Laboratory
Department of Agriculture
Loukis Akritas Ave; 14
CY-Lefcosia (Nicosia)
Latvija
Pārtikas un veterinārā dienesta
Nacionālais diagnostikas centrs
Lejupes iela 3,
LV-1076 Rīga
Lietuva
Nacionalinė veterinarijos laboratorija
J. Kairiūkščio g. 10
LT-2021 Vilnius
Luksemburga
Laboratoire National de Santé
Rue du Laboratoire, 42
LU-1911 Luxembourg
Ungārija
Országos Élelmiszervizsgáló Intézet
Budapest 94. Pf. 1740
Mester u. 81.
HU-1465
Malta
CE.FI.T S.r.l.
Sede Centrale e Laboratori
Viale Lido 108 A
IT-96012 Avola (SR)
Nīderlande
RIKILT — Instituut voor Voedselveiligheid
Bornsesteeg 45, gebouw 123
NL-6708 AE Wageningen
Austrija
Österreichische Agentur für Gesundheit und Ernährungssicherheit GmbH
Institut für Lebensmitteluntersuchung Wien
Abteilung 6 — Fleisch und Fleischwaren
Spargelfeldstraße 191
AT-1226 Wien
Polija
Centralne Laboratorium Głównego Inspektoratu Jakości Handlowej Artykułów Rolno-Spożywczych
ul. Reymonta 11/13
PL-60-791 Poznań
Portugāle
Autoridade de Segurança Alimentar e Económica — ASAE
Laboratório Central da Qualidade Alimentar — LCQA
Av. Conde Valbom, 98
PT 1050-070 LISBOA
Slovēnija
Univerza v Ljubljani
Veterinarska fakulteta
Nacionalni veterinarski inštitut
Gerbičeva 60
SI-1115 Ljubljana
Slovākija
Štátny veterinárny a potravinový ústav
Botanická 15
SK-842 52 Bratislava
Somija
Elintarviketurvallisuusvirasto Evira
Mustialankatu 3
FIN-00710 Helsinki
Zviedrija
Livsmedelsverket
Box 622
SE-75126 Uppsala
Apvienotā Karaliste
Laboratory of the Government Chemist
Queens Road
Teddington
United Kingdom
TW11 0LY
IX PIELIKUMS
Uzdevumi un organizatoriskā struktūra ekspertu padomei ūdens satura uzraudzībai mājputnu gaļā
Regulas 14.a panta 14. punktā minētā ekspertu padome veic šādus uzdevumus:
a) sniedz informāciju valstu references laboratorijām par analītiskajām metodēm un salīdzinošajām pārbaudēm attiecībā uz ūdens saturu mājputnu gaļā;
b) koordinē a) apakšpunktā minēto metožu piemērošanu valsts references laboratorijās, organizējot salīdzinošās pārbaudes un jo īpaši kvalifikācijas pārbaudes;
c) palīdz valstu references laboratorijām kvalifikācijas pārbaudēs, sniedzot zinātnisku atbalstu statistikas datu novērtēšanā un ziņojumu izstrādē;
d) koordinē jaunu analītisko metožu izstrādi un informē valstu references laboratorijas par sasniegumiem šajā jomā;
e) sniedz zinātnisku un tehnisku palīdzību Komisijai, jo īpaši gadījumos, ja dalībvalstu starpā rodas strīdi par analīžu rezultātiem.
Regulas 14.a panta 14. punktā minētā ekspertu padome ir organizēta šādi:
Ekspertu padomē ūdens satura uzraudzībai mājputnu gaļā jāiekļauj Kopīgā pētniecības centra (KPC) ģenerāldirektorāta References materiālu un mērījumu institūta (IRMM), Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta un trīs valstu references laboratoriju pārstāvji. IRMM pārstāvis darbojas kā padomes priekšsēdētājs un rotācijas kārtībā izvēlas valstu references laboratorijas. Dalībvalstu iestādes, kas atbild par izvēlēto valsts references laboratoriju, pēc tam ieceļ darbībai padomē individuālus ekspertus, kuru specializācija ir ūdens satura uzraudzība pārtikā. Katru gadu rotācijas kārtībā vienu valsts references laboratoriju, kas pārstāvēta padomē, aizstāj ar citu, nodrošinot pārstāvības nepārtrauktību padomē. Izdevumus, kas rodas dalībvalstu ekspertiem un/vai valstu references laboratorijām, pildot savus pienākumus saskaņā ar šo punktu, sedz attiecīgā dalībvalsts.
Valstu references laboratoriju uzdevumi
Regulas VIII pielikumā minētās valstu references laboratorijas veic šādus uzdevumus:
a) koordinē to valsts laboratoriju darbību, kuras atbild par analīzēm attiecībā uz ūdens saturu mājputnu gaļā;
b) palīdz dalībvalsts kompetentajai iestādei organizēt sistēmu ūdens satura uzraudzībai mājputnu gaļā;
c) piedalās dažādu a) apakšpunktā minēto valsts laboratoriju salīdzinošajās pārbaudēs (kvalifikācijas pārbaudēs);
d) nodrošina, ka ekspertu padomes sniegtā informācija tiek izplatīta kompetentajai iestādei attiecīgajā dalībvalstī un a) apakšpunktā minētajām valsts laboratorijām;
e) sadarbojas ar ekspertu padomi un iecelšanas gadījumā pievienojas ekspertu padomei, lai sagatavotu nepieciešamos testu paraugus, tostarp viendabīguma testiem, un lai organizētu attiecīgu nosūtīšanu.
( 1 ) OV L 173, 6.7.1990., 1. lpp.
( 2 ) OV L 46, 21.2.1976., 1. lpp.
( 3 ) OV L 311, 4.11.1978., 21. lpp.
( 4 ) OV L 33, 8.2.1979., 1. lpp.
( 5 ) Saldējamā aparāta sabojāti: (kvalitātes samazināšanās nozīmē) ādas un/vai gaļas neatgriezeniska vietēja vai virsmas pārkalšana, kas parādās kā izmaiņas:
— sākotnējā krāsā (lielākoties tā kļūst bālāka), un/vai
— smaržā (bez smaržas vai sasmakusi), un/vai
— konsistencē (sausa, poraina).
( 6 ) Aprēķina, pamatojoties uz liemeni, bez absorbētā svešā ūdens.
( 7 ) Aprēķina pamatā ir gaļas gabals, atskaitot absorbētu ārējo ūdeni. Filejai (bez ādas) un atkaulotai tītara kāju gaļai procentuālā attiecība ir 2 % katrai dzesēšanas metodei.
