Questo documento è un estratto del sito web EUR-Lex.
Documento 01991L0439-20070101
Council Directive of 29 July 1991 on driving licences (91/439/EEC)
Testo consolidato: Padomes Direktīva (1991. gada 29. jūlijs) par vadītāju apliecībām (91/439/EEK)
Padomes Direktīva (1991. gada 29. jūlijs) par vadītāju apliecībām (91/439/EEK)
Non più in vigore
Accedi all'ultima versione (26/08/2009) 26/08/2009
- Data del documento:
- 01/01/2007
- Data di entrata in vigore:
- 01/01/2007
- Autore:
- Eiropas Savienības Padome
- Forma:
- Konsolidēts teksts
- Informazioni complementari:
- LASTMODIN 32006L0103
- Link
- Link
- Link
- Seleziona l'insieme dei documenti che citano il presente documento
- Consolidamento: atto di base:
- 31991L0439
1991L0439 — LV — 01.01.2007 — 008.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES DIREKTĪVA (1991. gada 29. jūlijs) par vadītāju apliecībām (OV L 237, 24.8.1991, p.1) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
L 337 |
86 |
24.12.1994 |
||
|
L 235 |
1 |
17.9.1996 |
||
|
L 150 |
41 |
7.6.1997 |
||
|
KOMISIJAS DIREKTĪVA 2000/56/EK dokuments attiecas uz EEZ (2000. gada 14. septembris), |
L 237 |
45 |
21.9.2000 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2003/59/EK (2003. gada 15. jūlijs) |
L 226 |
4 |
10.9.2003 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1882/2003 (2003. gada 29. septembris), |
L 284 |
1 |
31.10.2003 |
|
|
L 363 |
344 |
20.12.2006 |
||
Grozīta ar:
|
C 241 |
21 |
29.8.1994 |
||
|
L 236 |
33 |
23.9.2003 |
PADOMES DIREKTĪVA
(1991. gada 29. jūlijs)
par vadītāju apliecībām
(91/439/EEK)
EIROPAS KOPIENU PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un īpaši tā 75. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 2 ),
ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 3 ),
tā kā kopējās transporta politikas mērķiem un kā ieguldījums ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, kā arī lai atvieglotu personu pārvietošanos, kas apmetas uz dzīvi citā dalībvalstī nevis tajā, kurā šīs personas ir nokārtojušas transportlīdzekļa vadītāja prasmes pārbaudījumus, ir vēlams, lai pastāvētu Kopienas parauga valstu transportlīdzekļu vadītāju apliecības, ko dalībvalstis savstarpēji atzītu bez pienākuma nomainīt šīs apliecības;
tā kā pirmais solis šajā virzienā bija pirmā Padomes 1980. gada 4. decembra Pirmā direktīva 80/1263/EEK par Kopienas transportlīdzekļa vadītāja apliecības ieviešanu ( 4 ), kas iedibināja Kopienas parauga valstu transportlīdzekļu vadītāju apliecības un valstu apliecību savstarpējo atzīšanu dalībvalstu starpā, kā arī apliecību apmaiņu to turētājiem, kas maina parasto dzīvesvietu vai darbavietu no vienas dalībvalsts uz citu; tā kā sasniegtais progress ir jāturpina;
tā kā ar Direktīvu 80/1263/EEK iedibinātā Kopienas parauga valsts transportlīdzekļa vadītāja apliecība ir jāpieskaņo, lai, cita starpā, ņemtu vērā transportlīdzekļu kategoriju un apakškategoriju saskaņošanu un padarītu vadītāju apliecības vieglāk saprotamas kā Kopienā, tā ārpus tās;
tā kā satiksmes drošības interesēs ir jānosaka minimālās prasības vadītāja apliecību izdošanai;
tā kā Direktīvas 80/1263/EEK 3. pants nosaka, ka nobeiguma noteikumi, kas Kopienā vispārina šajā pantā minētās transportlīdzekļu kategorijas, tiek pieņemti bez izņēmumu radīšanas iespējas, tāpat kā vadītāja apliecību derīguma noteikumi;
tā kā ir jāparedz iespēja minētās transportlīdzekļu kategorijas iedalīt sīkāk, īpaši lai satiksmes drošības interesēs veicinātu šādu transportlīdzekļu vadīšanas pieejamības pakāpeniskumu un lai ievērotu valstīs pastāvošās situācijas;
tā kā ir jāpieņem īpaši noteikumi, lai transportlīdzekļu vadīšanu atvieglotu invalīdiem;
tā kā Direktīvas 80/1263/EEK 10. pants paredz transportlīdzekļu vadītāju prasmes pārbaužu un vadītāju apliecību izsniegšanas standartu detalizētāku saskaņošanu; tā kā šim nolūkam ir jādefinē ar mehānisko transportlīdzekļu vadīšanu saistītas zināšanas un praktiskā braukšanas prasme un uz šiem priekšstatiem jāpamato transportlīdzekļa vadītāja prasmes pārbaude; tā kā šādu transportlīdzekļu vadīšanai no jauna ir jādefinē minimālie fiziskās un garīgās piemērotības standarti;
tā kā Direktīvas 80/1263/EEK 8. pantā noteiktās normas un īpaši pienākums apmainīt transportlīdzekļu vadītāju apliecības viena gada laikā pēc parastās dzīvesvietas maiņas ir šķērslis personu brīvai kustībai; tā kā no Eiropas integrācijas progresa viedokļa tas ir nepieļaujams;
tā kā bez tam, satiksmes drošības un satiksmes interesēs dalībvalstīm jābūt spējīgām uz visiem transportlīdzekļu vadītāju apliecību turētājiem, kuri ir ieguvuši parasto dzīvesvietu to teritorijā, attiecināt attiecīgo dalībvalstu tiesību normas par transportlīdzekļu vadītāju apliecību atņemšanu, aizturēšanu vai anulēšanu,
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
1. Atbilstoši šīs direktīvas noteikumiem dalībvalstis ievieš iekšzemes vadītāju apliecības, kas pamatojas uz I pielikumā ►M2 I vai Ia pielikums ◄ aprakstīto Kopienas paraugu. ►M1 Tomēr Somijas Republika un Zviedrijas Karaliste var turpināt izsniegt pašreizējā modeļa vadītāja apliecības līdz 1997. gada 31. decembrim. ◄
2. Dalībvalstu izdotās vadītāju apliecības tiek savstarpēji atzītas.
3. Ja derīgas iekšzemes vadītāja apliecības turētājs iegūst parasto dzīvesvietu citā dalībvalstī nevis tajā, kura ir apliecību izdevusi, tad uzņēmēja dalībvalsts var uz vadītāja apliecības turētāju attiecināt savas valsts noteikumus par apliecības derīguma termiņu, medicīniskām pārbaudēm un nodokļiem, kā arī var ievadīt vadītāja apliecībā jebkuru administrēšanai nepieciešamo informāciju.
2. pants
1. Emblēma Kopienas parauga vadītāja apliecības pirmajā lappusē satur vadītāja apliecību izdevušās dalībvalsts atšķirības zīmi.
2. Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos no jebkāda vadītāju apliecību viltošanas riska.
3. Ar Komisijas piekrišanu dalībvalstis I pielikumā ►M2 I vai Ia pielikums ◄ dotajā paraugā var izdarīt tādas korekcijas, kas nepieciešamas vadītāju apliecību datorapstrādei.
4. Neskarot noteikumus, kas Padomei jāpieņem šajā sakarā, I un Ia pielikumā parādītie vadītāju apliecības paraugi nedrīkst saturēt nekādas datorizētas elektroniskas ierīces.
3. pants
1. Vadītāja apliecība, kāda paredzēta 1. pantā, atļauj sekojošu kategoriju transportlīdzekļu vadīšanu:
A kategorija
— motocikli ar blakusvāģi vai bez tā;
B kategorija
— mehāniskie transportlīdzekļi, kuru maksimālā atļautā masa nepārsniedz 3 500 kilogramus un kuriem nav vairāk par astoņām sēdvietām, neskaitot vadītāja sēdekli; šīs kategorijas mehāniskie transportlīdzekļi var tikt apvienoti ar piekabi, kuras maksimālā atļautā masa nepārsniedz 750 kilogramus;
— B kategorijas vilcēja apvienojums ar piekabi, ja apvienojuma kopējā atļautā masa nepārsniedz 3 500 kilogramus un piekabes maksimālā atļautā masa nepārsniedz vilcēja pašmasu;
B + E kategorija
— transportlīdzekļu apvienojums, kas sastāv no B kategorijas vilcēja un piekabes, ja apvienojums neatbilst B kategorijai;
C kategorija
— mehāniskie transportlīdzekļi, kas neatbilst D kategorijai un kuru maksimālā atļautā masa pārsniedz 3 500 kilogramus; šīs kategorijas mehāniskos transportlīdzekļus var apvienot ar piekabi, kuras maksimālā atļautā masa nepārsniedz 750 kilogramus;
C + E kategorija
— transportlīdzekļu apvienojums, ja vilcējs atbilst C kategorijai un tā piekabes maksimālā atļautā masa pārsniedz 750 kilogramus;
D kategorija
— mehāniskie transportlīdzekļi, ko izmanto cilvēku pārvadāšanai un kuriem ir vairāk par astoņām sēdvietām, neskaitot vadītāja sēdekli; šīs kategorijas mehāniskos transportlīdzekļus var apvienot ar piekabi, kuras maksimālā atļautā masa nepārsniedz 750 kilogramus;
D + E kategorija
— transportlīdzekļu apvienojums, kur vilcējs atbilst D kategorijai un tā piekabes maksimālā atļautā masa pārsniedz 750 kilogramus.
2. Kategorijās A, B, B + E, C, C + E, D un D + E var tikt izdota īpaša vadītāja apliecība sekojošu apakškategoriju transportlīdzekļu vadīšanai:
A1 apakškategorija
— vieglie motocikli ar motora tilpumu, kas nepārsniedz 125 cm3 un jaudu, kas nepārsniedz 11 kW;
B1 apakškategorija
— motorizētie tricikli un kvadricikli;
C1 apakškategorija
— mehāniskie transportlīdzekļi, kas neatbilst D kategorijai un kuru maksimālā atļautā masa pārsniedz 3 500 kilogramus, bet nepārsniedz 7 500 kilogramus; šīs apakškategorijas mehāniskie transportlīdzekļi var tikt apvienoti ar piekabi, kuras maksimālā atļautā masa nepārsniedz 750 kilogramus;
C1 + E apakškategorija
— transportlīdzekļu apvienojums, kur vilcējs atbilst C1 apakškategorijai un tā piekabes maksimālā atļautā masa pārsniedz 750 kilogramus, pie noteikuma, ka tā izveidotā apvienojuma maksimālā atļautā masa nepārsniedz 12 000 kilogramus un ka piekabes maksimālā atļautā masa nepārsniedz vilcēja pašmasu;
D1 apakškategorija
— mehāniskie transportlīdzekļi, ko izmanto pasažieru pārvadāšanai un kam ir vairāk par astoņām sēdvietām, neskaitot vadītāja sēdekli, bet ne vairāk par 16 sēdvietām, neskaitot vadītāja sēdekli; šīs apakškategorijas mehāniskos transportlīdzekļus var apvienot ar piekabi, kuras maksimālā atļautā masa nepārsniedz 750 kilogramus;
D1 + E apakškategorija
— transportlīdzekļu apvienojums, kur vilcējs atbilst D1 apakškategorijai un tā piekabes maksimālā atļautā masa pārsniedz 750 kilogramus pie noteikuma, ka:
—— pirmkārt, tā izveidotā apvienojuma maksimālā atļautā masa nepārsniedz 12 000 kilogramus un piekabes maksimālā atļautā masa nepārsniedz vilcēja pašmasu,
— otrkārt, piekabi neizmanto cilvēku pārvadāšanai.
3. Šī panta mērķiem:
— “pašgājējs transportlīdzeklis” nozīmē jebkuru pašgājēju transportlīdzekli, kas pārvietojas pa ceļu ar savu spēku, izņemot transportlīdzekļus, kas pārvietojas pa sliedēm;
— “tricikls” un “kvadricikls” nozīmē atbilstoši jebkuru B kategorijas trīsriteņu vai četrriteņu transportlīdzekli ar konstruktīvi paredzēto maksimālo ātrumu lielāku par ►M3 45 km/h ◄ vai ar dzirksteles aizdedzes iekšdedzes motoru, kura tilpums pārsniedz 50 cm3, vai ar jebkuru citu ekvivalentas jaudas motoru. Pašmasa nepārsniedz 550 kilogramus. Ar elektromotoru aprīkoto transportlīdzekļu pašmasā netiek ņemta vērā bateriju masa.
— Dalībvalstis var pieņemt mazākus standartus attiecībā uz pašmasu un pievienot citus standartus, tādus kā maksimālais motora tilpums vai jauda;
— “motocikls” ir jebkurš divriteņu transportlīdzeklis ar blakusvāģi vai bez tā, kas aprīkots ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums pārsniedz 50 cm3 un/vai kura maksimālais paredzētais ātrums pārsniedz 45 km/h;
— “mehāniskais transportlīdzeklis” nozīmē jebkuru pašgājēju transportlīdzekli, kas nav motocikls un ko parasti izmanto cilvēku vai kravu pārvadāšanai pa autoceļu vai citu transportlīdzekļu, kurus izmanto cilvēku vai kravu pārvadāšanai, vilkšanai pa ceļu. Šis termins ietver trolejbusus, t.i., transportlīdzekļus, kas pieslēgti strāvas vadītājam un nepārvietojas pa sliedēm. Tas neietver lauksaimniecības un mežizstrādes traktorus;
— “lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktors” nozīmē jebkuru pašgājēju transportlīdzekli, kas pārvietojas uz riteņiem vai kāpurķēdēm, kuram ir vismaz divas asis, kura galvenā funkcija ir tā vilcējspēks un kas ir īpaši konstruēts, lai vilktu, stumtu, pārvietotu vai darbinātu noteiktas ierīces, mašīnas vai piekabes, ko izmanto saistībā ar lauksaimniecības vai mežsaimniecības darbiem, un kura izmantošana cilvēku vai kravu pārvadāšanai pa autoceļiem vai tādu transportlīdzekļu, kurus izmanto cilvēku vai kravu pārvadāšanai, vilkšanai pa ceļu ir tikai sekundāra funkcija.
4. Dalībvalstis pēc apspriedēm ar Komisiju var atkāpties no ātrumiem (pie noteikuma, ka tas ir minēts vadītāja apliecībā), kas minēti 3. punkta otrajā un trešajā rindkopā, ja dalībvalstis paredz mazākus ātrumus.
5. Apakškategorijai A1 dalībvalstis ir tiesīgas noteikt papildu ierobežojumus.
6. Dalībvalstis ar Komisijas piekrišanu var neattiecināt šo pantu uz noteiktiem īpašiem pašgājēju transportlīdzekļu veidiem, tādiem kā īpašie transportlīdzekļi invalīdiem.
4. pants
1. Vadītāja apliecībās ir izklāstīti noteikumi, pie kuriem vadītājam ir atļauts vadīt transportlīdzekli.
2. Ja fiziskas invaliditātes dēļ ir atļauta vienīgi noteiktu veidu vai pielāgotu transportlīdzekļu vadīšana, tad 7. pantā paredzētā praktiskās braukšanas prasmes pārbaude ir jāveic šādā transportlīdzeklī.
5. pants
1. Vadītāju apliecību izdošana ir pakļauta šādiem nosacījumiem:
a) C un D kategorijas vadītāju apliecības izdod tikai transportlīdzekļu vadītājiem, kam jau ir tiesības vadīt kategorijas B transportlīdzekļus;
b) B + E, C + E, D + E kategorijas vadītāju apliecības izdod tikai transportlīdzekļu vadītājiem, kam jau ir tiesības vadīt attiecīgi B, C un D kategorijas transportlīdzekļus.
2. Vadītāju apliecību derīgums tiek noteikts šādi:
a) vadītāju apliecības, kas izsniegtas C + E vai D + E kategorijai, ir derīgas B + E kategorijas transportlīdzekļu apvienojumam;
b) vadītāju apliecības, kas izsniegtas C + E kategorijai, ir derīgas D + E kategorijai, ja to turētājiem ir tiesības vadīt D kategorijas transportlīdzekļus.
3. Transportlīdzekļu vadīšanai savā teritorijā dalībvalstis var noteikt sekojošas ekvivalences:
a) mehānisko triciklu un kvadriciklu vadīšanai - A vai A1 kategorijas vadītāju apliecības;
b) vieglo motociklu vadīšanai - B kategorijas vadītāju apliecības.
4. Dalībvalstis pēc konsultācijām ar Komisiju var savā teritorijā atļaut vadīt:
a) D1 kategorijas transportlīdzekļus (maksimāli 16 sēdvietas, neskaitot vadītāja sēdekli, un ar maksimālo atļauto masu 3 500 kg, izņemot jebkādu specializētu aprīkojumu, kas domāts pasažieru invalīdu pārvadāšanai) B kategorijas transportlīdzekļu vadītāju apliecību turētājiem, vecākiem par 21 gadu, kas ieguvuši apliecību vismaz pirms diviem gadiem, ja transportlīdzekļus izmanto nekomerciālas organizācijas un ja transportlīdzekļa vadītājs sniedz savus pakalpojumus bez maksas;
b) transportlīdzekļus ar maksimālo atļauto masu lielāku par 3 500 kilogramiem B kategorijas vadītāju apliecību turētājiem, vecākiem par 21 gadu, kas ieguvuši apliecību vismaz pirms diviem gadiem, ja galvenais nolūks ir izmantot transportlīdzekļus vienīgi stacionāri kā izglītošanas vai izklaides vietu, tos izmanto nekomerciālas organizācijas sociāliem mērķiem, un ja tie ir modificēti tā, lai tos nevarētu izmantot vairāk kā deviņu cilvēku pārvadāšanai ne arī jebkādu kravu pārvadāšanai, izņemot tās, kas ir noteikti nepieciešamas minētajiem mērķiem.
6. pants
1. Minimālā vecuma noteikumi vadītāja apliecības izdošanai ir sekojoši:
a) 16 gadi:
— A1 apakškategorijai;
— B1 apakškategorijai;
b) 18 gadi:
— A kategorijai; tomēr atļauja vadīt motociklus ar jaudu, lielāku par 25 kW, vai ar jaudas/svara attiecību, lielāku par 0,16 kW/kg (vai motociklus ar blakusvāģiem ar jaudas/svara attiecību, lielāku par 0,16 kW/kg) ir atkarīga no mazākais divu gadu pieredzes ar motocikliem, kuriem ir zemāki tehniskie raksturlielumi atbilstoši A kategorijas vadītāja apliecībai; šī prasība attiecībā uz iepriekšējo pieredzi var tikt atcelta, ja kandidāts ir vismaz 21 gadu vecs, ir nokārtojis īpašu praktiskās braukšanas prasmes pārbaudi;
— B un B + E kategorijai;
— C un C + E kategorijai, kā arī C1 un C1 + E apakškategorijai, neierobežojot šādu transportlīdzekļu vadīšanas noteikumus, kas minēti Padomes 1985. gada 20. decembra Regulā (EEK) Nr. 3820/85 par dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz autotransportu ( 5 );
c) 21 gads:
— D, D + E kategorijai un D1, D1 + E apakškategorijai, neierobežojot šādu transportlīdzekļu vadīšanas noteikumus, kas minēti Regulā (EEK) Nr. 3820/85.
2. Dalībvalstis var atkāpties no minimālā vecuma prasībām, kas noteiktas A, B un B + E kategorijai un izdot vadītāja apliecības no 17 gadu vecuma, izņemot noteikumus A kategorijai, kas izklāstīti 1. punkta b) apakšpunkta pirmajā ievilkumā.
3. Dalībvalstis var atteikties atzīt par derīgām savā teritorijā vadītāju apliecības, kas izdotas vadītājiem, jaunākiem par 18 gadiem.
7. pants
1. Vadītāju apliecības turklāt tiek izdotas tikai tiem pretendentiem,
a) kas saskaņā ar I un II pielikuma noteikumiem ir nokārtojuši praktiskās braukšanas pārbaudi un teorētisko zināšanu pārbaudi un atbilst medicīniskajiem standartiem;
b) kam ir parastā dzīvesvieta dalībvalstī, kas izdod vadītāja apliecību, vai kas var pierādīt, ka tur ir mācījušies vismaz sešus mēnešus.
2. Neierobežojot noteikumus, ko šajā sakarā pieņems Padome, katra dalībvalsts patur tiesības noteikt, balstoties uz saviem kritērijiem, derīguma termiņus vadītāju apliecībām, ko tā izsniedz.
3. Dalībvalstis ar Komisijas piekrišanu var atkāpties no III pielikuma prasībām, ja tāda atkāpšanās ir saskaņā ar medicīnas zinātnes attīstību un ar minētajā pielikumā noteiktajiem principiem.
4. Neierobežojot attiecīgās valsts krimināltiesību aktus un policijas tiesību aktus, dalībvalstis pēc apspriešanas ar Komisiju var vadītāju apliecību izdošanai piemērot savus noteikumus, kas attiecas uz citiem apstākļiem nekā tie, uz kuriem norāda šī direktīva.
5. Nevienam cilvēkam nav tiesību turēt vairāk kā vienas dalībvalsts izdotu vadītāja apliecību.
7.a pants
1. Apakškategorijas saskaņotajiem Kopienas kodiem, kas izklāstīti I un Ia pielikumā, nosaka saskaņā ar 7.b pantā noteikto procedūru, jo īpaši attiecībā uz kodiem 04, 05, 44 un 55.
Šo procedūru arī piemēro, lai nolemtu, vai konkrēti saskaņoto Kopienas kodu apakškategorijas jāizmanto obligāti.
2. Lai pielāgotu I un Ia pielikuma daļas, kas attiecas uz saskaņotajiem kodiem, un II un III pielikumu zinātnes un tehnikas attīstībai, vajadzīgos grozījumus pieņem saskaņā ar 7.b pantā noteikto procedūru.
7.b pants
1. Komisijai palīdz Vadītāju apliecību komiteja (turpmāk tekstā – “Komiteja”).
2. Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK ( 6 ) 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.
3. Komiteja pieņem savu reglamentu.
8. pants
1. Ja dalībvalsts izdotas derīgas iekšzemes vadītāja apliecības turētājs ir pārcēlies uz parasto dzīvesvietu citā dalībvalstī, viņš var lūgt savu vadītāja apliecību apmainīt pret līdzvērtīgu vadītāja apliecību; dalībvalstij, kas veic apmaiņu, ja nepieciešams, ir jāpārbauda, vai iesniegtā vadītāja apliecība tiešām vēl ir derīga.
2. Ievērojot krimināltiesību aktu un policijas tiesību aktu teritorialitātes principu, parastās dzīvesvietas dalībvalstis uz citā dalībvalstī izdotas vadītāja apliecības turētāju var attiecināt savas normas par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību ierobežošanu, apturēšanu, atņemšanu vai anulēšanu un tāpēc, ja nepieciešams, apmainīt vadītāja apliecību.
3. Dalībvalsts, kas veic apmaiņu, veco vadītāja apliecību nosūta atpakaļ to izdevušās dalībvalsts iestādēm un paskaidro savas rīcības iemeslus.
4. Dalībvalsts var atteikties atzīt jebkuras tādas vadītāja apliecības derīgumu, ko izdevusi cita dalībvalsts personai, kas pirmās valsts teritorijā ir pakļauta kādam no 2. punktā minētajiem pasākumiem.
Tāpat dalībvalsts var atteikties izdot vadītāja apliecību pretendentam, kas ir pakļauts šādiem pasākumiem citā dalībvalstī.
5. Vadītāja apliecības vietā, kas, piemēram, ir pazaudēta vai nozagta, aizvietotāju var saņemt no tās valsts kompetentām iestādēm, kurā apliecības turētājam ir parastā dzīvesvieta; šīs iestādes izdod aizvietotāju, pamatojoties uz savā rīcībā esošo informāciju vai, kur tas ir piemērots, pierādījumiem no to dalībvalstu kompetentām iestādēm, kur izdots vadītāja apliecības oriģināls.
6. Ja dalībvalsts trešajā valstī izdotu vadītāja apliecību apmaina pret Kopienas parauga vadītāja apliecību, tāda apmaiņa ir jāreģistrē šajā trešajā valstī, tāpat kā jebkura turpmāka atjaunošana vai aizstāšana.
Tāda apmaiņa var notikt tikai tad, ja trešās valsts izdotā vadītāja apliecība ir iesniegta tās dalībvalsts kompetentām iestādēm, kas veic apmaiņu. Ja šīs vadītāja apliecības turētājs maina savu parasto dzīvesvietu uz citu dalībvalsti, pēdējai 1. panta 2. punkts nav jāpiemēro.
9. pants
Šīs direktīvas mērķiem “parastā dzīvesvieta” nozīmē vietu, kur persona parasti dzīvo, tas ir vismaz 185 dienas katrā kalendārajā gadā, personīgo un darba saišu dēļ vai, ja personai nav darba saišu, personīgo saišu dēļ, kas rāda ciešu saistību starp šo personu un vietu, kur tā dzīvo.
Tomēr par tādas personas, kuras darba saites ir citā vietā nekā personīgās saites un kura dzīvo pēc kārtas dažādās vietās, kas atrodas divās vai vairākās dalībvalstīs, parasto dzīvesvietu tiek uzskatīta personīgo saišu vieta, pie noteikuma, ka šī persona tur regulāri atgriežas. Šim pēdējam noteikumam nav jābūt izpildītam, ja persona dzīvo dalībvalstī, lai veiktu noteikta ilguma uzdevumu. Universitātes vai skolas apmeklēšana nenozīmē parastās dzīvesvietas maiņu.
10. pants
Ar Komisijas piekrišanu dalībvalstis nosaka ekvivalences starp kategorijām tām vadītāju apliecībām, kas izdotas pirms šīs direktīvas īstenošanas, un kategorijām, kas noteiktas 3. pantā.
Ar Komisijas piekrišanu dalībvalstis savos tiesību aktos var izdarīt tādas izmaiņas, kas ir nepieciešamas 8. panta 4., 5. un 6. punkta noteikumu īstenošanai.
11. pants
Piecus gadus pēc tam, kad šī direktīva īstenota, Padome, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, izskata valstu normas attiecībā uz jebkurām papildu apakškategorijām, kas varētu būt noteiktas saskaņā ar 3. pantu, lai šīs apakškategorijas saskaņotu vai likvidētu.
12. pants
1. Pēc apspriešanas ar Komisiju dalībvalstis līdz 1994. gada 1. jūlijam pieņem normatīvus vai administratīvos noteikumus, kas ir nepieciešami šīs direktīvas izpildei ar 1996. gada 1. jūliju.
2. Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā veikt šādas atsauces.
3. Dalībvalstis palīdz viena otrai īstenot šo direktīvu un, ja tas vajadzīgs, apmainās ar informāciju par vadītāju apliecībām, ko tās reģistrējušas.
13. pants
Ar šo Direktīva 80/1263/EEK tiek atcelta no 1996. gada 1. jūlija.
14. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
PIELIKUMS I
NOTEIKUMI PAR KOPIENAS PARAUGA VADĪTĀJU APLIECĪBĀM
|
1. |
Kopienas parauga vadītāja apliecība ir sārtā krāsā un tās izmēri ir:
|
|
2. |
Vadītāja apliecībā ir 6 lappuses: pirmajā lappusē ir: — apliecības izdevējas dalībvalsts atšķirības zīme, — apliecības izdevējas dalībvalsts nosaukums (neobligāti), — tās dalībvalsts, kas izdod apliecību, atšķirības zīme; atšķirības zīmes ir šādas: —
— vārdi “vadītāja apliecība”, iespiesti lieliem burtiem vadītāja apliecību izdevušās valsts valodā vai valodās; pēc piemērotas atstarpes šie vārdi ir sīkiem burtiem iespiesti citās Eiropas Kopienu valodās, — vārdi “Eiropas Kopienas paraugs”, iespiesti vadītāja apliecību izdevušās valsts valodā vai valodās; otrajā lappusē ir: 1. Turētāja uzvārds; 2. Turētāja citi vārdi; 3. Turētāja dzimšanas datums un vieta; 4. Vadītāja apliecību izdevušās kompetentās iestādes nosaukums (ieskaitot izdošanas vietu, datumu un iestādes zīmogu); 5. Vadītāja apliecības numurs; 6. Apliecības turētāja fotogrāfija; 7. Apliecības turētāja paraksts; 8. Dzīvesvieta, pastāvīgā dzīvesvieta vai pasta adrese (neobligāti); trešajā un ceturtajā lappusē ir: transportlīdzekļu (apakš)kategorijas, vadītāja apliecības izdošanas datums (apakš)kategorijai, apliecības derīguma termiņš, iestādes zīmogs, jebkāda papildu informācija vai ierobežojumi kodu veidā katrai (apakš)kategorijai, uz ko tas attiecas. Apakškategorijas, ko neparedz dalībvalsts tiesību akti, var tikt izlaistas šīs dalībvalsts izdotajās vadītāju apliecībās; ceturtajā lappusē lietojamie kodi ir sekojoši:
Pirmās vadītāja apliecības izdošanas datums katrai kategorijai ir jāpārnes 3. lappusē turpmākas vadītāja apliecības apmaiņas vai aizstāšanas gadījumā; piektajā lappusē var būt tāda informācija kā: — laikposmi, kad vadītāja apliecības darbība ir bijusi apturēta, — nopietni pārkāpumi, kas izdarīti parastās dzīvesvietas valsts teritorijā un kas ņemti vērā šajā valstī pastāvošajā transportlīdzekļu vadītāju uzraudzības procedūrā; sestajā lappusē ir: — derīguma apstiprinājumi, kas ir ierobežoti ar tās valsts teritoriju, kura tos izdevusi, balstoties uz ekvivalenci, vai tādām transportlīdzekļu kategorijām, ko neaptver šī direktīva (ieskaitot izdošanas datumus un derīguma termiņus), — vieta, kas atstāta apliecības turētāja parastās dzīvesvietas maiņu ierakstīšanai (neobligāti). |
|
3. |
Ieraksti visās lappusēs, izņemot pirmo, ir vadītāja apliecību izdevušās dalībvalsts valodā(-s). Ja dalībvalsts vēlas izdarīt šos ierakstus valsts valodā, kas nav iekļauta šajā valodu sarakstā: bulgāru, spāņu, čehu, dāņu, vācu, igauņu, grieķu, angļu, franču, itāļu, latviešu, lietuviešu, ungāru, maltiešu, holandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu vai zviedru valoda — tad attiecīgā dalībvalsts, neskarot citus šā pielikuma noteikumus, izstrādā apliecību ar tekstu divās valodās, no kurām viena ir kāda no iepriekšminētajām valodām. |
|
4. |
Ja dalībvalstī izdotas vadītāja apliecības turētājs pārceļas uz parasto dzīvesvietu citā dalībvalstī, pēdējā var uzrādīt: — dzīvesvietas maiņu(-as) 6. lappusē, — administratīviem mērķiem svarīgu informāciju, tādu kā tās teritorijā izdarīti nopietni pārkāpumi, 5. lappusē, pie noteikuma, ka tā šī veida informāciju ievada arī vadītāju apliecībās, ko tā izdod, un ka šim mērķim apliecībā ir pieejama vieta. |
Kā izņēmums šī pielikuma 2. punktam, Apvienotajā Karalistē izdotajās vadītāju apliecībās netiek prasīta turētāja fotogrāfija maksimāli desmit gadu laikā pēc šīs direktīvas pieņemšanas.
KOPIENAS VADĪTĀJU APLIECĪBAS PARAUGS
KOPIENAS VADĪTĀJU APLIECĪBAS PARAUGS: BEĻĢIJAS APLIECĪBA
(informācijai)
Ia PIELIKUMS
NOTEIKUMI PAR KOPIENAS PARAUGA VADĪTĀJA APLIECĪBU
(Alternatīvs I pielikuma paraugam)
|
1) |
Kopienas parauga vadītāja apliecības kartes fiziskās īpašības atbilst ISO 7810 un ISO 7816-1. Lai apstiprinātu vadītāju apliecības īpašību atbilstību starptautiskiem standartiem, tās testē atbilstīgi ISO 10373 normām. |
|
2) |
Apliecībai ir divas puses. Vienā pusē ir: a) vārdi “Vadītāja apliecība”, kas drukāti lieliem burtiem tās dalībvalsts valodā vai valodās, kura izdod apliecību; b) tās dalībvalsts nosaukums, kura izsniegusi apliecību (nav obligāti); c) tās dalībvalsts, kas izdod apliecību, atšķirības zīme, kura iespiesta negatīvā uz zila taisnstūra un kurai apkārt izvietotas 12 dzeltenas zvaigznes; atšķirības zīmes ir šādas:
d) informācija par izsniegto apliecību, kas sarindota šādi: 1) Turētāja uzvārds; 2) Turētāja vārds(-i); 3) Dzimšanas datums un vieta; 4)
a) apliecības izsniegšanas datums; b) apliecības derīguma termiņš vai svītra, ja apliecība ir beztermiņa; c) izsniedzējiestādes nosaukums (var būt iespiests otrā pusē); d) no 5. iedaļas atšķirīgs numurs, administratīviem mērķiem (nav obligāti); 5) Apliecības numurs; 6) Turētāja fotogrāfija; 7) Turētāja paraksts; 8) Dzīvesvietas, pastāvīgās dzīvesvietas vai pasta adrese (nav obligāti); 9) Tā(-o) transportlīdzekļa(-u) (apakš)kategorija(-s), ko īpašniekam ir tiesības vadīt (konkrētas valsts kategorijas iespiež citādā veidā nekā saskaņotās kategorijas); e) vārdi “Eiropas Kopienu paraugs” tās dalībvalsts valodā(-s), kura izdod apliecību, un vārdi “Vadītāja apliecība” Kopienas pārējās valodās, iespiesti rozā krāsā, veidojot apliecības fonu: Свидетелство за управление на МПС Permiso de Conducción Řidičský průkaz Kørekort Führerschein Juhiluba Άδεια Οδήγησης Driving Licence Permis de conduire Ceadúnas Tiomána Patente di guida Vadītāja apliecība Vairuotojo pažymėjimas Vezetői engedély Liċenzja tas-Sewqan Rijbewijs Prawo Jazdy Carta de Condução Permis de conducere Vodičský preukaz Vozniško dovoljenje Ajokortti Körkort; f) norādes krāsas:
Otrā pusē ir: a)
9) Tā(-o) transportlīdzekļa(-u) (apakš)kategorija(-s), ko īpašniekam ir tiesības vadīt (konkrētas valsts kategorijas iespiež citādā veidā nekā saskaņotās kategorijas); 10) Pirmās izsniegšanas datums katrai (apakš)kategorijai (pēc aizvietošanas vai apmaiņas jaunajā apliecībā datums jānorāda atkārtoti); 11) Derīguma termiņš katrai (apakš)kategorijai; 12) Papildu informācija/ierobežojums(-i) attiecīgai (apakš)kategorijai kodētā veidā. Kodi ir šādi:
Ja kods attiecas uz visām (apakš)kategorijām, par kurām apliecība ir izsniegta, to var iespiest 9., 10. un 11. ailē; 13) Šā pielikuma 3. punkta a) apakšpunkta īstenošanai paredzētā vieta, kur apliecības izsniedzēja dalībvalsts norāda svarīgu informāciju par tās pārvaldīšanu; 14) Paredzētā vieta, kur apliecības izsniedzēja dalībvalsts norāda svarīgu informāciju par apliecības pārvaldīšanu vai ceļu satiksmes drošību (nav obligāti). Ja informācija attiecas uz kādu no šajā pielikumā definētajām iedaļām, tad pirms tās būtu jānorāda attiecīgās iedaļas numurs. Pēc rakstiskas vienošanās ar turētāju šajā vietā var ierakstīt informāciju, kas nav saistīta ar vadītāja apliecības pārvaldīšanu vai ceļu satiksmes drošību; tāds ieraksts nekādā gadījumā nedrīkst izmainīt vadītāja apliecības parauga izmantošanu; b) apliecības vienā un otrā pusē iespiesto numurēto punktu izskaidrojums (vismaz 1., 2., 3., 4.a, 4.b, 4.c, 5., 10., 11. un 12. punkts). Ja dalībvalsts vēlas izdarīt šos ierakstus valsts valodā, kas nav iekļauta šajā valodu sarakstā: bulgāru, spāņu, čehu, dāņu, vācu, igauņu, grieķu, angļu, franču, itāļu, latviešu, lietuviešu, ungāru, maltiešu, holandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu vai zviedru valoda — tad attiecīgā dalībvalsts, neskarot citus šā pielikuma noteikumus, izstrādā apliecību ar tekstu divās valodās, no kurām viena ir kāda no iepriekšminētajām valodām. c) Kopienas parauga apliecībā atstāj vietu, dodot iespēju vēlāk ieviest mikročipu vai līdzīgu elektronisku ierīci. |
|
3) |
Īpaši noteikumi a) ja tās vadītāja apliecības turētājs, ko izsniegusi dalībvalsts saskaņā ar šo pielikumu, parasti dzīvo citā dalībvalstī, šī dalībvalsts var ierakstīt apliecībā tās pārvaldīšanai svarīgu informāciju ar noteikumu, ka šāda veida informāciju ieraksta arī šajā dalībvalstī izsniegtajās apliecībās un apliecībā ir pietiekami daudz vietas; b) dalībvalstis pēc apspriedēm ar Komisiju drīkst pievienot krāsas vai marķējumus, piemēram, svītrkodus, valstu simbolus un aizsardzības elementus, neierobežojot citus šā pielikuma noteikumus. Sakarā ar apliecību savstarpēju atzīšanu svītrkodā nedrīkst ietvert informāciju, kas nav ierakstīta vadītāja apliecībā vai nav būtiska apliecības izsniegšanas procesā. |
|
Priekšpuse 
Aizmugure |
|
|
II PIELIKUMS
I. I VADĪTĀJU PRASMES PĀRBAUŽU MINIMĀLĀS PRASĪBAS
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka vadītāja apliecību pretendentiem būtu zināšanas un prasme, un viņu izturēšanās būtu atbilstīga tai, kāda nepieciešama, lai vadītu mehānisko transportlīdzekli. Šajā sakarā ieviestajām pārbaudēm jāsastāv no:
— teorētisko zināšanu pārbaudes, un sekojošas
— praktiskās braukšanas prasmes un izturēšanās pārbaudes.
Veicamo pārbaužu nosacījumi ir izklāstīti turpmāk.
A. TEORĒTISKO ZINĀŠANU PĀRBAUDE
1. Veids
Veids jāizvēlas tā, tai varētu pārliecināties, ka pretendentam ir vajadzīgās zināšanas par jautājumiem, kas uzskaitīti 2. līdz 4. punktā.
Pretendentu uz vadītāja apliecību kādā kategorijā, kurš ir nokārtojis teorētisko zināšanu pārbaudi, lai iegūtu vadītāja apliecību citā kategorijā, var atbrīvot no 2. līdz 4. punkta kopējiem noteikumiem.
2. Teorētisko zināšanu pārbaudes saturs attiecībā uz visām transportlīdzekļu kategorijām
|
2.1. |
Jautājumi jāuzdod par katru no turpmāk uzskaitītajiem punktiem, jautājumu saturu un veidu atstājot katras dalībvalsts ziņā. 2.1.1. Ceļu satiksmes noteikumi: — jo īpaši attiecībā uz ceļa zīmēm, apzīmējumiem un signāliem, ceļa tiesībām un ātruma ierobežojumiem. 2.1.2. Vadītājs: — modrības un attieksmes pret pārējiem satiksmes dalībniekiem nozīme, — uztvere, saprātīgums un lēmumu pieņemšana, sevišķi reakcijas laiks, kā arī braukšanas stila izmaiņas alkohola, narkotiku un medikamentu ietekmē, garastāvoklis un nogurums. 2.1.3. Ceļš: — svarīgākie principi attiecībā uz droša atstatuma ievērošanu starp transportlīdzekļiem, bremzēšanas ceļu un saķeri ar ceļu dažādos laika un ceļa apstākļos, — braukšanas riska faktori dažādos ceļa apstākļos, jo īpaši to izmaiņas atkarībā no laika apstākļiem un diennakts laika, — dažādu tipu ceļu pazīmes un attiecīgās ar tiesību aktiem noteiktās prasības. 2.1.4. Pārējie satiksmes dalībnieki: — īpaši riska faktori, kas attiecas uz pārējo satiksmes dalībnieku pieredzes trūkumu un visneaizsargātākajām dalībnieku kategorijām, piemēram, bērni, gājēji, velosipēdisti un cilvēki ar kustību traucējumiem, — riski, kas saistīti ar dažādu veidu transportlīdzekļu kustību un vadīšanu, kā arī atšķirīgiem to vadītāju skata leņķiem. 2.1.5. Vispārīgi noteikumi un citi jautājumi: — noteikumi par transportlīdzekļu lietošanai nepieciešamajiem administratīvajiem dokumentiem, — vispārīgi noteikumi, kas norāda to, kā vadītājam jārīkojas pēc satiksmes negadījuma (brīdināšanas ierīču novietošana un trauksmes celšana) un pasākumi, kurus viņš var veikt, lai vajadzības gadījumā palīdzētu ceļu satiksmes negadījumā cietušajiem, — drošības faktori, kas attiecas uz transportlīdzekli, kravu un pārvadātām personām. 2.1.6. Piesardzības pasākumi izkāpjot no transportlīdzekļa. 2.1.7. Mehāniskie aspekti ceļu satiksmes drošībai; pretendentiem jāspēj noteikt izplatītākos bojājumus, jo īpaši stūres, balstiekārtas un bremžu sistēmu, riepu, automobīļa lukturu un pagrieziena rādītāju, atstarotāju, atpakaļskata spoguļu, priekšējā stikla un stikla tīrītāju, izplūdes sistēmas, drošības jostu un skaņas signālierīču. 2.1.8. Transportlīdzekļa drošības aprīkojums un jo īpaši drošības jostu, galvas turētāju un bērnu drošības aprīkojuma lietošana. 2.1.9. Noteikumi par transportlīdzekļa lietošanu attiecībā uz vidi (atbilstīga skaņas signālierīču izmantošana, mērens degvielas patēriņš, piesārņojumu izplūdes ierobežošana utt.). |
3. Īpaši noteikumi attiecībā uz A un A1 kategoriju
|
3.1. |
Obligāta vispārīgo zināšanu pārbaude par: 3.1.1. tāda aizsargājoša ietērpa izmantošanu, kā cimdi, zābaki, apģērbs un aizsargķivere; 3.1.2. pārējo satiksmes dalībnieku spēju ieraudzīt motobraucēju; 3.1.3. riska faktoriem, kas saistīti ar dažādiem ceļa apstākļiem, kā izklāstīts iepriekš, papildus pievēršot uzmanību tādām slidenām brauktuves daļām kā noteku pārsegumiem, ceļa apzīmējumiem, piemēram, līnijas un bultas, tramvaja sliedēm; 3.1.4. mehāniskiem aspektiem ceļu satiksmes drošībai, kā izklāstīts iepriekš, papildus pievēršot uzmanību avārijas gaismas signalizācijas slēdzim, eļļas līmenim un ķēdei. |
4. Īpaši noteikumi attiecībā uz C, C + E, C1, C1 + E, D, D + E, D1 un D1 + E kategoriju
|
4.1. |
Obligāta vispārīgo zināšanu pārbaude par: 4.1.1. noteikumiem par braukšanas un atpūtas laikposmiem, kā noteikts Padomes Regulā (EEK) Nr. 3820/85 ( 7 ); reģistrācijas kontrolierīču lietošanu, kā noteikts Padomes Regulā (EEK) Nr. 3821/85 ( 8 ); 4.1.2. noteikumiem par attiecīgo pārvadājumu veidu: preču vai pasažieru; 4.1.3. transportlīdzekļa un pārvadājuma dokumentiem, kas vajadzīgi iekšzemes un starptautiskiem kravu un pasažieru pārvadājumiem; 4.1.4. rīcību satiksmes negadījumā; zināšanas par pasākumiem, kas veicami pēc avārijas vai līdzīga notikuma, ieskaitot ārkārtas rīcību, piemēram, pasažieru evakuāciju un pamatzināšanas par pirmo palīdzību; 4.1.5. piesardzības pasākumiem, kas veicami, noņemot un apmainot riteņus; 4.1.6. noteikumiem par transportlīdzekļa svaru un gabarītiem; noteikumi par ātruma ierobežotājiem; 4.1.7. savu transportlīdzekļu parametru radīto pārskatāmības ierobežojumu; 4.1.8. ceļa kartes lasīšanu, maršruta plānošanu, ieskaitot elektroniskas navigācijas sistēmas (nav obligāti); 4.1.9. drošības faktoriem, kas attiecas uz transportlīdzekļa kravu: kravas uzraudzīšanu (sakraušanu un nostiprināšanu), grūtībām ar dažāda veida kravu (piem., šķidrumi, pakarināta krava,…), kravu iekraušanu un izkraušanu un kraušanas iekārtas lietošanu (tikai C, C + E, C1, C1 + E kategorija); 4.1.10. vadītāja atbildību attiecībā uz pasažieru pārvadāšanu; pasažieru ērtībām un drošību; bērnu pārvadāšanu; vajadzīgajām pārbaudēm pirms braukšanas uzsākšanas; teorētisko zināšanu pārbaudē vajadzētu iekļaut visu veidu autobusus (piepilsētas un tālsatiksmes autobusus, īpašu gabarītu autobusus,…) (tikai D, D + E, D1, D1 + E kategorija). |
|
4.2. |
Obligāta vispārīgo zināšanu pārbaude C, C + E, D un D + E kategorijai par šādiem papildu noteikumiem attiecībā uz: 4.2.1. iekšdedzes motora, šķidrumu (piem., dzinēja eļļa, dzesēšanas šķidrums, mazgāšanas šķidrums), degvielas sistēmas, elektriskās sistēmas, aizdedzes sistēmas, transmisijas sistēmas (sajūgs, pārnesumkārba utt.) uzbūves un darbības principiem; 4.2.2. eļļošanu un aizsargāšanu ar antifrīzu; 4.2.3. riepu uzbūves principiem, montāžu, pareizu izmantošanu un kopšanu; 4.2.4. bremžu aprīkojuma un apgriezienu regulatora tipiem, darbības principiem, galvenajām sastāvdaļām, pievienošanu, izmantošanu un ikdienas tehnisko apkopi un ABS bremžu izmantošanu; 4.2.5. sakabes sistēmu tipiem, darbības principiem, galvenajām sastāvdaļām, pievienošanu, izmantošanu un ikdienas tehnisko apkopi (tikai C + E un D + E kategorija); 4.2.6. bojājumu cēloņu atrašanas metodēm; 4.2.7. transportlīdzekļu profilaktisku tehnisko apkopi un nepieciešamajiem kārtējiem remontiem; 4.2.8. vadītāja atbildību par kravu saņemšanu, pārvešanu un piegādi saskaņā ar vienošanos (tikai C un C + E kategorija). |
B. PRAKTISKĀS BRAUKŠANAS PRASMES UN IZTURĒŠANĀS PĀRBAUDE
5. Transportlīdzeklis un tā aprīkojums
|
5.1. |
Lai vadītu transportlīdzekli ar manuālu transmisiju, praktiskās braukšanas prasmes un izturēšanās pārbaudi veic ar transportlīdzekli, kam ir manuāla transmisija. Ja pretendents praktiskās braukšanas prasmes un izturēšanās pārbaudi veic ar transportlīdzekli, kam ir automātiska transmisija, to norāda pēc šīs pārbaudes izdotajā apliecībā. Apliecības, kurās ir šāda norāde, izmanto, lai vadītu tikai transportlīdzekļus ar automātisko transmisiju. “Transportlīdzeklis ar automātisko transmisiju” ir transportlīdzeklis, kam pārnesumu starp dzinēju un riteņiem var mainīt, izmantojot tikai akseleratoru vai bremzes. |
|
5.2. |
Transportlīdzekļi, ko izmanto praktiskās braukšanas prasmes un izturēšanās pārbaudē, obligāti atbilst turpmāk norādītajiem kritērijiem. Dalībvalstis var noteikt stingrākus kritērijus vai pievienot citus. A kategorija: — progresējoša pieeja (6. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma pirmais teikums): motocikls bez blakusvāģa ar motora tilpumu virs 120 cm3, spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 100 km/h, — tieša pieeja (6. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma otrais teikums): motocikls bez blakusvāģa ar motoru, kura jauda vismaz 35 kW. A1 apakškategorija: motocikls bez blakusvāģa ar motora tilpumu vismaz 75 cm3. B kategorija: B kategorijas transportlīdzeklis ar četriem riteņiem, spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 100 km/h. B + E kategorija: pārbaudē izmantots B kategorijas transportlīdzeklis, kam pievienota piekabe ar maksimāli atļauto masu vismaz 1 000 kg, kas neietilpst B kategorijā un spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 100 km/h; piekabes kravas nodalījumu veido slēgta kaste, kas ir vismaz tikpat plata un augsta kā mehāniskais transportlīdzeklis; slēgtā kaste var būt arī nedaudz šaurāka par mehānisko transportlīdzekli, ar noteikumu, ka skats uz aizmuguri ir iespējams, tikai izmantojot mehāniskā transportlīdzekļa ārējos atpakaļskata spoguļus; piekabes faktiskā kopējā masa ir vismaz 800 kilogramu. B1 apakškategorija: tricikls vai kvadricikls ar motoru, spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 60 km/h. C kategorija: C kategorijas transportlīdzeklis ar maksimāli atļauto masu vismaz 12 000 kg, vismaz astoņus metrus garš, vismaz 2,40 metrus plats un spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 80 km/h; aprīkots ar ABS bremzēm, pārnesumkārbu, kam ir vismaz astoņi pārnesumi braukšanai uz priekšu, un Regulā (EEK) Nr. 3821/85 noteikto reģistrācijas kontrolierīci; kravas nodalījumu veido slēgta kaste, kas ir vismaz tikpat plata un augsta kā kabīne; transportlīdzekļa faktiskā kopējā masa ir vismaz 10 000 kilogramu. C + E kategorija: vai nu posmains transportlīdzeklis, vai C kategorijas pārbaudē izmantots transportlīdzeklis, kam pievienota vismaz 7,5 metrus gara piekabe; gan posmainam transportlīdzeklim, gan transportlīdzeklim, kam pievienota piekabe, maksimāli atļautā masa ir vismaz 20 000 kg, garums vismaz 14 metri un platums vismaz 2,40 metri, tas ir spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 80 km/h, aprīkots ar ABS bremzēm, pārnesumkārbu, kurai ir vismaz astoņi pārnesumi braukšanai uz priekšu, un Regulā (EEK) Nr. 3821/85 noteikto reģistrācijas kontrolierīci; kravas nodalījumu veido slēgta kaste, kas ir vismaz tikpat plata un augsta kā kabīne; abiem transportlīdzekļiem faktiskā kopējā masa ir vismaz 15 000 kilogramu. C1 apakškategorija: C1 apakškategorijas transportlīdzeklis ar maksimāli atļauto masu vismaz 4 000 kg, vismaz piecus metrus garš un spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 80 km/h; aprīkots ar ABS bremzēm un Regulā (EEK) Nr. 3821/85 noteikto reģistrācijas kontrolierīci; kravas nodalījumu veido slēgta kaste, kas ir vismaz tikpat plata un augsta kā kabīne. C1 + E apakškategorija: C1 apakškategorijas transportlīdzeklis, kam pievienota piekabe ar maksimāli atļauto masu vismaz 1 250 kg; šis savienojums ir vismaz astoņus metrus garš un spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 80 km/h; piekabes kravas nodalījumu veido slēgta kaste, kas ir vismaz tikpat plata un augsta kā kabīne; slēgtā kaste var būt arī nedaudz šaurāka par kabīni, ar noteikumu, ka skats uz aizmuguri ir iespējams, tikai izmantojot mehāniskā transportlīdzekļa ārējos atpakaļskata spoguļus; piekabes faktiskā kopējā masa ir vismaz 800 kilogramu. D kategorija: D kategorijas transportlīdzeklis ir vismaz 10 metrus garš, vismaz 2,40 metrus plats un spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 80 km/h; aprīkots ar ABS bremzēm un Regulā (EEK) Nr. 3821/85 noteikto reģistrācijas kontrolierīci. D + E kategorija: pārbaudē izmantots D kategorijas transportlīdzeklis, kam pievienota piekabe ar maksimāli atļauto masu vismaz 1 250 kg, vismaz 2,40 metrus plats un spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 80 km/h; piekabes kravas nodalījumu veido slēgta kaste, kas ir vismaz divus metrus plata un divus metrus augsta; piekabes faktiskā kopējā masa ir vismaz 800 kilogramu. D1 apakškategorija: D1 apakškategorijas transportlīdzeklis ar maksimāli atļauto masu vismaz 4 000 kg, vismaz piecus metrus garš un spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 80 km/h; aprīkots ar ABS bremzēm un Regulā (EEK) Nr. 3821/85 noteikto reģistrācijas kontrolierīci. D1 + E apakškategorija: pārbaudē izmantots D1 apakškategorijas transportlīdzeklis, kam pievienota piekabe ar maksimāli atļauto masu vismaz 1 250 kg, un spējīgs sasniegt ātrumu vismaz 80 km/h; piekabes kravas nodalījumu veido slēgta kaste, kas ir vismaz divus metrus plata un divus metrus augsta; piekabes faktiskā kopējā masa ir vismaz 800 kilogramu. B + E, C, C + E, C1, C1 + E, D, D + E, D1 un D1 + E kategorijas pārbaudē izmantotos transportlīdzekļus, kuri neatbilst iepriekšminētiem obligātajiem kritērijiem, bet kuri tika izmantoti pirms šīs Komisijas direktīvas stāšanās spēkā, var turpināt izmantot uz laiku, kas nepārsniedz 10 gadus pēc minētās dienas. Prasības attiecībā uz kravu, kas jāved šajos transportlīdzekļos, dalībvalstis var ieviest desmit gados pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. |
6. Praktiskās braukšanas prasme un izturēšanās, kas jāpārbauda A un A1 kategorijai
|
6.1. |
Transportlīdzekļa sagatavošana un tehniska pārbaude ceļu satiksmes drošībai Pretendentiem jāpierāda, ka viņi spēj sagatavoties drošai braukšanai, apmierinot šādas prasības:
|
|
6.2. |
Īpaši manevri, kuru veikšana jāpārbauda ceļu satiksmes drošībai
|
|
6.3. |
Izturēšanās ceļu satiksmē Pretendentiem jāizpilda visas turpmāk norādītās darbības parastās satiksmes situācijās pilnīgi droši un veicot visus piesardzības pasākumus: 6.3.1. Braukšanas uzsākšana: no stāvvietas, pēc apstāšanās uz ceļa; no piebraucamā ceļa; 6.3.2. Braukšana taisni; samainīšanās ar pretimbraucošiem transportlīdzekļiem, ieskaitot norobežotas vietas; 6.3.3. Braukšana līkumos; 6.3.4. Ceļu krustošana: tuvošanās krustojumiem un satekām un to šķērsošana; 6.3.5. Virziena maiņa: pagrieziens pa kreisi un pa labi; braukšanas joslu maiņa; 6.3.6. Uzbraukšana uz autostrādes vai nobraukšana no tās (ja tāda ir): izbraukšana no ieskrējiena joslas; iebraukšana bremzēšanas joslā; 6.3.7. Apdzīšana/apbraukšana: cita satiksmes dalībnieka apdzīšana (ja iespējams); braukšana gar šķēršļiem, piem., stāvošām automašīnām; tikt cita satiksmes dalībnieka apdzītam (vajadzības gadījumā); 6.3.8. Ceļa īpatnības (vajadzības gadījumā): apkārtceļi; dzelzceļa pārbrauktuves; tramvaja/autobusa pieturvietas; gājēju pārejas; braukšana augšup/lejup pa garām nokalnēm; 6.3.9. Vajadzīgo drošības pasākumu veikšana, nokāpjot no transportlīdzekļa. |
7. Praktiskās braukšanas prasme un izturēšanās, kas jāpārbauda B, B1 un B + E kategorijai
|
7.1. |
Transportlīdzekļa sagatavošana un tehniska pārbaude ceļu satiksmes drošībai Pretendentiem jāpierāda, ka viņi spēj sagatavoties braukt droši, apmierinot šādas prasības: 7.1.1. Sēdekļa noregulēšana, lai iegūtu pareizu sēdus stāvokli; 7.1.2. Atpakaļskata spoguļu, sēdekļa drošības jostu un galvas turētāju noregulēšana; 7.1.3. Pārbaude, ka durvis ir aizvērtas; 7.1.4. Izlases veidā pārbaudīt riepu, stūres, bremžu, šķidrumu (piem., dzinēja eļļas, dzesēšanas šķidruma, mazgāšanas šķidruma), automobīļa lukturu, atstarotāju, pagrieziena rādītāju un skaņas signālierīču stāvokli; 7.1.5. To drošības faktoru kontrole, kas attiecas uz transportlīdzekļa kravu: virsbūve, loksnes, kravas nodalījuma durvis, kabīnes slēdzene, iekraušanas veids, kravas nostiprināšana (tikai B + E kategorija); 7.1.6. Sakabes mehānisma un bremžu, kā arī elektrisko savienojumu pārbaude (tikai B + E kategorija). |
|
7.2. |
B un B1 kategorija: īpaši manevri, kuru veikšana jāpārbauda ceļu satiksmes drošībai Pārbaudei izvēlas no šādiem manevriem (vismaz divi manevri no tiem, kas norādīti četros punktos, ieskaitot vienu atpakaļgaitā): 7.2.1. Braukšana atpakaļgaitā taisni vai nogriešanās atpakaļgaitā pa labi vai pa kreisi ap stūri, neizbraucot no pareizās braukšanas joslas; 7.2.2. Transportlīdzekļa apgriešana braukšanai pretējā virzienā, izmantojot pārnesumus braukšanai uz priekšu un atpakaļgaitā; 7.2.3. Transportlīdzekļa novietošana stāvvietā un braukšanas uzsākšana no stāvvietas (paralēli, ieslīpi vai perpendikulāri, braucot uz priekšu vai atpakaļgaitā, līdzenumā, kalnup vai lejup); 7.2.4. Bremzēšana precīzi apstājoties; pēc izvēles — apstāšanās ārkārtas situācijā. |
|
7.3. |
B + E kategorija: īpaši manevri, kuru veikšana jāpārbauda ceļu satiksmes drošībai 7.3.1. Piekabes savienošana ar mehānisko transportlīdzekli un atvienošana no tā vai atvienošana un atkārtota savienošana; manevros jāiekļauj velkošā transportlīdzekļa novietošana stāvvietā blakus piekabei (t.i., dažādās rindās); 7.3.2. Atpakaļgaita līkumā, kura trajektoriju atstāj dalībvalstu ziņā; 7.3.3. Droša novietošana stāvvietā iekraušanai/izkraušanai. |
|
7.4. |
Izturēšanās ceļu satiksmē Pretendentiem jāizpilda visas turpmāk norādītās darbības parastās satiksmes situācijās pilnīgi droši un veicot visus piesardzības pasākumus: 7.4.1. Braukšanas uzsākšana: no stāvvietas, pēc apstāšanās uz ceļa; no piebraucamā ceļa; 7.4.2. Braukšana taisni; samainīšanās ar pretimbraucošiem transportlīdzekļiem, ieskaitot norobežotas vietas; 7.4.3. Braukšana līkumos; 7.4.4. Ceļu krustošana: tuvošanās krustojumiem un satekām un to šķērsošana; 7.4.5. Virziena maiņa: pagrieziens pa kreisi un pa labi; braukšanas joslu maiņa; 7.4.6. Uzbraukšana uz autostrādes vai nobraukšana no tās (ja tāda ir): izbraukšana no ieskrējiena joslas; iebraukšana bremzēšanas joslā; 7.4.7. Apdzīšana/apbraukšana: cita satiksmes dalībnieka apdzīšana (ja iespējams); braukšana gar šķēršļiem, piem., stāvošām automašīnām; tikt cita satiksmes dalībnieka apdzītam (vajadzības gadījumā); 7.4.8. Ceļa īpatnības (vajadzības gadījumā): apkārtceļi; dzelzceļa pārbrauktuves; tramvaja/autobusa pieturvietas; gājēju pārejas; braukšana augšup/lejup pa garām nokalnēm; 7.4.9. Vajadzīgo drošības pasākumu veikšana, izkāpjot no transportlīdzekļa. |
8. Praktiskās braukšanas prasme un izturēšanās, kas jāpārbauda C, C + E, C1, C1 + E, D, D + E, D1 un D1 + E kategorijai
|
8.1. |
Transportlīdzekļa sagatavošana un tehniska pārbaude ceļu satiksmes drošībai Pretendentiem jāpierāda, ka viņi spēj sagatavoties braukt droši, apmierinot šādas prasības: 8.1.1. Sēdekļa noregulēšana, lai iegūtu pareizu sēdus stāvokli; 8.1.2. Atpakaļskata spoguļu, sēdekļa drošības jostu un galvas turētāju noregulēšana; 8.1.3. Izlases veidā pārbaudīt riepu, stūres, bremžu, automobīļa lukturu, atstarotāju, pagrieziena rādītāju un skaņas signālierīču stāvokli; 8.1.4. Bremžu un stūres sistēmu pastiprinātāju pārbaude; riteņu, riteņu uzgriežņu, dubļusargu, priekšējā stikla, logu un stikla tīrītāju, šķidrumu (piem., dzinēja eļļa, dzesēšanas šķidrums, mazgāšanas šķidrums) stāvokļa pārbaude; instrumentu paneļa kontrole un izmantošana, ieskaitot Regulā (EEK) Nr. 3821/85 noteikto reģistrācijas kontrolierīci; 8.1.5. Gaisa spiediena, gaisa tvertņu un balstiekārtas pārbaude; 8.1.6. To drošības faktoru kontrole, kas attiecas uz transportlīdzekļa kravu: virsbūve, pārsegi, kravas nodalījuma durvis, iekraušanas mehānisms (ja tāds ir), kabīnes slēdzene, iekraušanas veids, kravas nostiprināšana (tikai C + E, C1 + E, D + E un D1 + E kategorija); 8.1.7. Sakabes mehānisma un bremžu, kā arī elektrisko savienojumu pārbaude (tikai C + E, C1 + E, D + E un D1 + E kategorija); 8.1.8. Spēja nodrošināt īpašus transportlīdzekļa drošības pasākumus; virsbūves, apkalpes durvju, avārijas izeju, pirmās palīdzības piederumu, ugunsdzēšamo aparātu un pārejā drošības aprīkojuma kontrole (tikai D, D + E, D1 un D1 + E kategorija); 8.1.9. Ceļa kartes lasīšana, maršruta plānošana, ieskaitot elektroniskas navigācijas sistēmas (nav obligāti). |
|
8.2. |
Īpaši manevri, kuru veikšana jāpārbauda ceļu satiksmes drošībai 8.2.1. Piekabes savienošana ar mehānisko transportlīdzekli un atvienošana no tā vai atvienošana un atkārtota savienošana; manevros jāiekļauj velkošā transportlīdzekļa novietošana stāvvietā blakus piekabei (t.i., dažādās rindās) (tikai C + E, C1 + E, D + E un D1 + E kategorija); 8.2.2. Atpakaļgaita līkumā, kura trajektoriju atstāj dalībvalstu ziņā; 8.2.3. Droša novietošana stāvvietā iekraušanai/izkraušanai uz iekraušanas rampas/platformas vai līdzīgas iekārtas (tikai C, C + E, C1 un C1 + E kategorija); 8.2.4. Novietošana stāvvietā, ļaujot pasažieriem droši iekāpt autobusā vai izkāpt no tā (tikai D, D + E, D1 un D1 + E kategorija). |
|
8.3. |
Izturēšanās ceļu satiksmē Pretendentiem jāizpilda visas turpmāk norādītās darbības parastās satiksmes situācijās pilnīgi droši un veicot visus piesardzības pasākumus: 8.3.1. Braukšanas uzsākšana: no stāvvietas, pēc apstāšanās uz ceļa; no piebraucamā ceļa; 8.3.2. Braukšana taisni; samainīšanās ar pretimbraucošiem transportlīdzekļiem, ieskaitot norobežotas vietas; 8.3.3. Braukšana līkumos; 8.3.4. Ceļu krustošana: tuvošanās krustojumiem un satekām un to šķērsošana; 8.3.5. Virziena maiņa: pagrieziens pa kreisi un pa labi; braukšanas joslu maiņa; 8.3.6. Uzbraukšana uz autostrādes vai nobraukšana no tās (ja tāda ir): izbraukšana no ieskrējiena joslas; iebraukšana bremzēšanas joslā; 8.3.7. Apdzīšana/apbraukšana: cita satiksmes dalībnieka apdzīšana (ja iespējams); braukšana gar šķēršļiem, piem., stāvošām automašīnām; tikt cita satiksmes dalībnieka apdzītam (vajadzības gadījumā); 8.3.8. Ceļa īpatnības (vajadzības gadījumā): apkārtceļi; dzelzceļa pārbrauktuves; tramvaja/autobusa pieturvietas; gājēju pārejas; braukšana augšup/lejup pa garām nokalnēm; 8.3.9. Vajadzīgo drošības pasākumu veikšana, izkāpjot no transportlīdzekļa. |
9. Praktiskās braukšanas prasmes un izturēšanās pārbaudes novērtēšana
|
9.1. |
Katrā iepriekšminētajā braukšanas situācijā novērtējumam jāatspoguļo tas, cik viegli pretendents kontrolē transportlīdzekli, un viņa parādītās spējas pilnīgi droši piedalīties ceļa satiksmē. Eksaminētājam pārbaudes laikā jājūtas droši. Braukšanas kļūdas vai bīstamu vadīšanu, kas tieši apdraud pārbaudes transportlīdzekli, tā pasažieru vai pārējo satiksmes dalībnieku drošību, soda ar pārbaudes neatzīšanu, neatkarīgi no tā, vai eksaminētājs vai klātesoša persona ir iejaukusies. Tomēr eksaminētājs var brīvi pieņemt lēmumu, vai prasmes un izturēšanās pārbaude ir jāpabeidz. Braukšanas eksaminētāji jāapmāca, lai pareizi novērtētu pretendentu spēju braukt droši. Braukšanas eksaminētāju darbs jāpārrauga un jākontrolē dalībvalsts pilnvarotai iestādei, lai nodrošinātu pareizu un konsekventu kļūdu novērtējumu saskaņā ar šajā pielikumā noteiktajiem standartiem. |
|
9.2. |
Savos novērtējumos braukšanas eksaminētāji pievērš īpašu uzmanību tam, vai pretendents braucot parāda sargājošu un draudzīgu izturēšanos. Tam būtu jāatspoguļo braukšanas stils kopumā un braukšanas eksaminētājam būtu jāņem vērā vispārējais priekšstats par pretendentu. Tajā iekļauj piemērotu un noteiktu (drošu) braukšanu, ņemot vērā ceļa un laika apstākļus, ņemot vērā pārējo satiksmi, ņemot vērā pārējo satiksmes dalībnieku (īpaši - neaizsargātāko) intereses un sagatavotību. |
|
9.3. |
Braukšanas eksaminētājs novērtē, vai pretendents: 9.3.1. Pārvalda transportlīdzekli; ņem vērā: drošības jostu, atpakaļskata spoguļu, galvas turētāju pareizu izmantošanu; sēdus stāvokli; automobīļa lukturu un cita aprīkojuma pareizu izmantošanu; sajūga, pārnesumkārbas, akseleratora, bremžu sistēmu (ieskaitot trešo bremžu sistēmu, ja tāda ir), stūres pareizu izmantošanu; transportlīdzekļa pārvaldīšanu dažādos apstākļos, ar dažādiem ātrumiem; nosvērtību uz ceļa; transportlīdzekļa svaru, gabarītus un raksturojumu; kravas svaru un veidu (tikai B + E, C, C + E, C1, C1 + E, D + E un D1 + E kategorija); pasažieru ērtības (tikai D, D + E, D1 un D1 + E kategorija) (bez liela paātrinājuma, mierīga braukšana un bez asas bremzēšanas); 9.3.2. Brauc ekonomiski un videi draudzīgi, ņemot vērā apgriezienu skaitu minūtē, pārnesumu pārslēgšanu, bremzēšanu un paātrinājumu (tikai B + E, C, C + E, C1, C1 + E, D, D + E, D1 un D1 + E kategorija); 9.3.3. Ir vērīgs: vispārēja novērošana; pareiza spoguļu izmantošana; tālas, vidējas, tuvas redzes spēja; 9.3.4. Ievēro priekšrocību/ceļa došana prasības: priekšrocības krustojumos un satekās; ceļa došanu citos gadījumos (piem., mainot virzienu, mainot joslas, īpašu manevru laikā); 9.3.5. Ievēro transportlīdzekļu izkārtojumu uz ceļa: pareiza vieta uz ceļa, braukšanas joslā, uz apkārtceļiem, līkumos, atbilstoša transportlīdzekļa veidam un parametriem; sākotnēja izvietošanās; 9.3.6. Saglabā distanci: saglabā atbilstošu atstatumu uz priekšu un sāniem; saglabā atbilstošu distanci no pārējiem satiksmes dalībniekiem; 9.3.7. Ātrums: nepārsniedz maksimāli atļauto ātrumu; ātrumu pielāgo laika/kustības apstākļiem un vajadzības gadījumā līdz valstī noteiktajam ātruma ierobežojumam; braukšana ar tādu ātrumu, ka iespējams apstāties pārredzamā un brīvā ceļa posmā; ātruma pielāgošana tāda paša veida satiksmes dalībnieku kopējam ātrumam; 9.3.8. Luksofori, ceļazīmes un citi rādījumi: rīkojas atbilstīgi luksofora signāliem; pakļaujas satiksmes regulētāju norādījumiem; rīkojas atbilstoši ceļazīmēm (aizlieguma vai rīkojuma); rīkojas atbilstoši ceļa apzīmējumiem; 9.3.9. Signalizēšana: vajadzības gadījumā signalizē pieklājīgi un laikus; norāda virzienus pareizi; atbilstīgi rīkojas, atbildot uz visiem pārējo satiksmes dalībnieku signāliem; 9.3.10. Bremzēšana un apstāšanās: samazina ātrumu laikus, bremzē vai apstājas atkarībā no apstākļiem; spēja paredzēt; dažādu bremžu sistēmu izmantošana (tikai C, C + E, D un D + E kategorija); ātruma samazināšana, neizmantojot bremzes (tikai C, C + E, D un D + E kategorija). |
10. Pārbaudes ilgums
Pārbaudes ilgumam un nobrauktajam attālumam jābūt pietiekamiem, lai novērtētu prasmi un izturēšanos, kā noteiks šā pielikuma B daļā. Nekādos apstākļos laiks, ko pavada braucot pa ceļu, nevar būt mazāks par 25 minūtēm A, A1, B, B1 un B + E kategorijai un mazāks par 45 minūtēm — pārējām kategorijām. Tajā neietilpst pretendenta pieņemšana, transportlīdzekļa sagatavošana, transportlīdzekļa tehniskā pārbaude ceļu satiksmes drošībai, īpašie manevri un paziņošana par praktiskās pārbaudes iznākumu.
11. Pārbaudes norises vieta
Pārbaudes daļu, lai novērtētu īpašos manevrus, veic uz īpaša pārbaudes laukuma. Kur vien iespējams, tā pārbaudes daļa, lai novērtētu izturēšanos ceļu satiksmē, būtu jāveic uz ceļiem ārpus apbūvētām vietām, ātrgaitas maģistrālēm un autostrādēm (vai līdzīgām), kā arī uz jebkurām pilsētas ielām (dzīvojamām zonām, 30 un 50 km/h rajonos, pilsētas ātrgaitas maģistrālēm), kas vadītājiem varētu radīt dažāda veida grūtības. Vēlams arī pārbaudi veikt vietās ar dažādu satiksmes blīvumu. Laiks, ko pavada, braucot pa ceļu, būtu optimāli jāizmanto, lai novērtētu pretendentu dažādās satiksmes vietās, ar īpašu uzsvaru uz pārmaiņām starp tām.
II. ZINĀŠANAS, PRAKTISKĀS BRAUKŠANAS PRASME UN IZTURĒŠANĀS, VADOT MEHĀNISKU TRANSPORTLĪDZEKLI
Visu mehānisko transportlīdzekļu vadītājiem jebkurā brīdī jābūt zināšanām, praktiskās braukšanas prasmei un jāizturas tā, kā iepriekš aprakstīts 1. līdz 9. punktā, lai spētu:
— apzināties satiksmē radušās briesmas un novērtēt to nopietnību,
— pietiekami pārvaldīt savu transportlīdzekli, lai neradītu bīstamas situācijas, un atbilstīgi reaģēt, ja šādas situācijas rodas,
— izpildīt ceļu satiksmes noteikumus un jo īpaši tos, kas paredzēti, lai novērstu ceļu satiksmes negadījumus un saglabātu satiksmes plūsmu,
— atrast visus savu transportlīdzekļu nozīmīgākos tehniskos bojājumus, jo īpaši tos, kas apdraud drošību, un attiecīgā veidā tos novērst,
— ņemt vērā visus faktorus, kas ietekmē braukšanu (piem., alkohols, nogurums, vāja redze utt.), lai pilnībā saglabātu spējas braukt droši,
— palīdzēt garantēt drošību visiem satiksmes dalībniekiem un jo īpaši apdraudētākajiem, pienācīgi respektējot pārējos.
Dalībvalstis var veikt visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka vadītāji, kuri ir zaudējuši iepriekš 1. līdz 9. punktā aprakstītās zināšanas, prasmes un izturēšanās spējas, varētu tās atgūt un turpināt piemērot braukšanai ar mehānisko transportlīdzekli.
PIELIKUMS III
MINIMĀLIE FIZISKĀS UN GARĪGĀS PIEMĒROTĪBAS STANDARTI MEHĀNISKĀ TRANSPORTLĪDZEKĻA VADĪŠANAI
DEFINĪCIJAS
|
1. |
Šī pielikuma mērķiem transportlīdzekļu vadītājus iedala divās grupās: 1.1. Pirmā grupa: A, B un B + E kategorijas, kā arī A1 un B1 apakškategorijas transportlīdzekļu vadītāji; 1.2. Otrā grupa: C, C + E, D, D + E kategorijas, kā arī C1, C1 + E, D1 un D1 + E apakškategorijas transportlīdzekļu vadītāji.
|
|
2. |
Līdzīgi, pirmās transportlīdzekļa vadītāja apliecības pretendenti vai pretendenti uz vadītāja apliecības atjaunošanu tiek klasificēti tajā grupā, kurai viņi būs piederīgi, kad apliecība tiks izdota vai atjaunota. |
MEDICĪNISKĀS PĀRBAUDES
3. Pirmā grupa:
pretendentiem ir jāiziet medicīniskā pārbaude, ja pēc nepieciešamo formalitāšu pabeigšanas vai pārbaužu laikā, kas viņiem ir jāiztur pirms vadītāja apliecības saņemšanas, kļūst redzams, ka viņiem ir viena vai vairākas medicīniskas invaliditātes, kas minētas šajā pielikumā.
4. Otrā grupa:
pretendenti iziet medicīnisko pārbaudi, pirms viņiem pirmoreiz izsniedz transportlīdzekļa vadītāja apliecību un pēc tam vadītājiem šādas pārbaudes ir jāiziet periodiski, kā to var paredzēt valsts tiesību akti.
|
5. |
Dalībvalstu noteiktie standarti par transportlīdzekļu vadītāju apliecību izdošanu un sekojošu atjaunošanu var būt stingrāki, nekā šajā pielikumā noteiktie. |
REDZE
|
6. |
Visi vadītāju apliecību pretendenti iziet attiecīgu pārbaudi, lai nodrošinātu, ka viņiem ir mehānisko transportlīdzekļu vadīšanai atbilstošs redzes asums. Ja ir iemesls šaubām, ka pretendenta redze ir atbilstoša, viņš ir jāpārbauda kompetentai medicīnas iestādei. Šajā pārbaudē īpaši jāpievērš vērība sekojošiem jautājumiem: redzes asumam, redzes laukam, redzei krēslā un progresējošām acu slimībām. Šī pielikuma mērķiem kontaktlēcas neuzskata par koriģējošām lēcām. Pirmā grupa:
Otrā grupa:
|
DZIRDE
|
7. |
Otrās grupas transportlīdzekļu vadītājiem vai pretendentiem transportlīdzekļu vadītāju apliecības var izdot vai atjaunot, pamatojoties uz kompetentu medicīnas iestāžu atzinumu; īpašu vērību medicīniskajās pārbaudēs jāpiegriež kompensācijas spējai. |
CILVĒKI AR KUSTĪBU TRAUCĒJUMIEM
|
8. |
Transportlīdzekļu vadītāju apliecības neizsniedz un neatjauno pretendentiem vai vadītājiem, kam ir balsta un kustību sistēmas slimības vai šīs sistēmas nenormālības, kas mehāniskā transportlīdzekļa vadīšanu padara bīstamu. Pirmā grupa:
Otrā grupa:
|
SIRDS UN ASINSVADU SLIMĪBAS
|
9. |
Ikviena slimība, kas var pretendentu uz pirmo transportlīdzekļa vadītāja apliecību vai vadītāju, kas pretendē uz apliecības atjaunošanu, pakļaut pēkšņam sirds un asinsvadu sistēmas akūtam stāvoklim, tādam, kas izraisa pēkšņu smadzeņu funkciju pasliktināšanos, ir bīstama ceļu drošībai. Pirmā grupa:
Otrā grupa:
|
CUKURA DIABĒTS
|
10. |
Transportlīdzekļu vadītāju apliecības var tikt izdotas vai atjaunotas pretendentiem vai vadītājiem, kas slimo ar cukura diabētu, atkarībā no apstiprināta medicīniskā atzinuma un regulārām medicīniskām pārbaudēm atbilstoši katram gadījumam. Otrā grupa:
|
NEIROLOĢISKĀS SLIMĪBAS
|
11. |
Transportlīdzekļu vadītāju apliecības neizdod un neatjauno pretendentiem vai vadītājiem, kas slimo ar nopietnām neiroloģiskām slimībām, izņemot gadījumu, kad pieteikumu atbalsta apstiprināts medicīnisks atzinums. Neiroloģiski traucējumi, kas saistīti ar slimībām vai ķirurģisku iejaukšanos un kas ietekmē centrālo vai perifērisko nervu sistēmu, novedot pie sajūtu vai kustību nepietiekamības un ietekmējot līdzsvara sajūtu un koordināciju, atbilstoši ir jāņem vērā attiecībā uz to funkcionālo ietekmi un progresēšanas risku. Tādos gadījumos, ja pastāv pasliktināšanās risks, vadītāja apliecības izdošana vai atjaunošana var būt atkarīga no periodiska novērtējuma. |
|
12. |
Epilepsijas lēkmes vai citi pēkšņi apziņas stāvokļa traucējumi ir nopietns satiksmes drošības apdraudējums, ja tie rodas cilvēkam, kas vada pašgājēju transportlīdzekli. Pirmā grupa:
Otrā grupa:
|
GARĪGĀS DARBĪBAS TRAUCĒJUMI
Pirmā grupa:
|
13.1. |
Transportlīdzekļu vadītāju apliecības neizdod un neatjauno pretendentiem vai vadītājiem, kuri slimo ar: — nopietniem garīgās darbības traucējumiem, iedzimtiem vai iegūtiem slimības, traumas vai neiroķirurģiskas operācijas dēļ, — nopietnu garīgo atpalicību, — nopietnām rīcības problēmām novecošanās dēļ; vai ar personības defektiem, kas nopietni pasliktina spriestspēju, rīcību vai piemērošanās spējas, ja vien pieteikumu neatbalsta apstiprināts medicīnisks atzinums un, ja ir nepieciešams, ievērojot regulāras medicīniskās pārbaudes. |
Otrā grupa:
|
13.2. |
Kompetenta medicīnas iestāde dod pienācīgus apsvērumus par papildu risku un bīstamību, kas saistīta ar transportlīdzekļu vadīšanu, kurus ietver šīs grupas definīcija. |
ALKOHOLS
|
14. |
Alkohola lietošana ir ievērojams apdraudējums satiksmes drošībai. Ņemot vērā problēmas mērogus, profesionāliem mediķiem ir jābūt ļoti modriem. Pirmā grupa:
Otrā grupa:
|
ZĀLES UN MEDIKAMENTI
15. Pārmērīga lietošana:
Neatkarīgi no tā, kādas kategorijas vadītāja apliecība tiek prasīta, transportlīdzekļu vadītāju apliecības netiek izdotas vai atjaunotas pretendentiem vai vadītājiem, kas ir atkarībā no psihotropām vielām vai kas nav atkarībā no šādām vielām, bet regulāri tās pārmērīgi lieto.
Regulāra lietošana:
Pirmā grupa:
|
15.1. |
Transportlīdzekļu vadītāju atļaujas netiek izdotas vai atjaunotas pretendentiem vai vadītājiem, kas vienalga kādā formā regulāri lieto psihotropas vielas, kas var traucēt spēju droši vadīt transportlīdzekli, ja ieņemtie daudzumi ir tādi, kam var būt negatīvs iespaids uz transportlīdzekļa vadīšanu. Tas attiecas uz visiem citiem medikamentiem vai to kombinācijām, kas ietekmē spēju vadīt transportlīdzekli. |
Otrā grupa:
|
15.2. |
Kompetenta medicīnas iestāde dod pienācīgus apsvērumus par papildu risku un bīstamību, kas saistīta ar transportlīdzekļu vadīšanu, kurus ietver šīs grupas definīcijas. |
NIERU SLIMĪBAS
Pirmā grupa:
|
16.1. |
Vadītāja apliecības var izdot vai atjaunot pretendentiem un vadītājiem, kas slimo ar smagu nieru mazspēju, atkarībā no apstiprināta medicīniskā atzinuma un regulārām medicīniskām pārbaudēm. |
Otrā grupa:
|
16.2. |
Transportlīdzekļu vadītāju apliecības nevar tikt izdotas vai atjaunotas pretendentiem vai vadītājiem, kas slimo ar smagu un neatgriezenisku nieru mazspēju, neskaitot izņēmuma gadījumus, kad ir pienācīgi pamatots apstiprināts medicīnisks atzinums un ievērojot regulāras medicīniskās pārbaudes. |
DAŽĀDI NOTEIKUMI
Pirmā grupa:
|
17.1. |
Ievērojot apstiprinātu medicīnisko atzinumu un, ja nepieciešams, regulāras medicīniskās pārbaudes, transportlīdzekļu vadītāju apliecības var izdot pretendentiem vai vadītājiem, kam ir bijusi izdarīta orgānu transplantācija vai mākslīgā implantācija, kas ietekmē spēju vadīt transportlīdzekli. |
Otrā grupa:
|
17.2. |
Kompetenta medicīnas iestāde dod pienācīgus apsvērumus par papildu risku un bīstamību, kas saistīta ar transportlīdzekļu vadīšanu, kurus ietver šīs grupas definīcijas. |
|
18. |
Kā vispārējs noteikums, ja pretendenti vai vadītāji slimo ar jebkuru slimību, kas nav minēta iepriekšējā punktā, bet var būt saistīta ar vai būt par cēloni funkcionālai mazspējai, kas ietekmē drošību pie stūres, tad transportlīdzekļu vadītāju apliecības netiek izdotas vai atjaunotas, ja vien pieteikumu neatbalsta apstiprināts medicīniskais atzinums un, ja nepieciešams, ievērojot regulāras medicīniskās pārbaudes. |
( 1 ) OV C 48, 27.2.1989., 1. lpp.
( 2 ) OV C 175, 16.7.1990., 40. lpp.
( 3 ) OV C 159, 26.6.1989., 21. lpp.
( 4 ) OV L 375, 31.12.1980., 1. lpp.
( 5 ) OV L 370, 31.12.1985., 1. lpp.
( 6 ) Padomes Lēmums 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.).
( 7 ) OV L 370, 31.12.1985., 1. lpp.
( 8 ) OV L 370, 31.12.1985., 8. lpp.
