EUR-Lex - 01972R0574-20070101 - EN

PADOMES REGULA (EEK) Nr. 574/72

(1972. gada 21. marts),

ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā

(Konsolidēts Teksts — OV L 28, 30.1.1997, 1 lpp. ( 2 ))

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 51. un 235. pantu,

ņemot vērā Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, un jo īpaši tās 98. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

tā kā ir jānosaka Regulas (EEK) Nr. 1408/71 izpildes kārtība, kas pielāgota pamatnoteikumiem un pieredzei, kura gūta, šo gadu gaitā piemērojot attiecīgos dokumentus;

tā kā, cita starpā, ir jāizraugās kompetentās iestādes un institūcijas katrā dalībvalstī, kā arī tās sadarbības organizācijas, kurām dotas tiesības uz savstarpēju tiešu apmaiņu ar informāciju;

tā kā ir jānosaka, kādi dokumenti jāuzrāda un jāaizpilda ieinteresētajām personām, lai saņemtu pabalstus;

tā kā ir sīki jāprecizē kārtība, kādā īstenojami tie Regulas (EEK) Nr. 1408/71 noteikumi, kas attiecas uz dažādajām pabalstu kategorijām un uz tām piemērojamo tiesību aktu noteikšanu;

tā kā ir jāprecizē arī nosacījumi, atbilstīgi kuriem atlīdzina pabalstus, kurus vienas dalībvalsts institūcija ir piešķīrusi citas dalībvalsts institūcijas vārdā, un jāprecizē Revīzijas padomes pienākumi;

tā kā ir jānosaka metodes tās procedūras piemērošanai, kas jāievēro, konvertējot valūtu Eiropas Monetārajā sistēmā;

tā kā, lai atvieglotu saziņu starp dalībvalsts iestādēm un institūcijām, saistībā ar Regulas (EEK) Nr. 1408/71 piemērošanu ir jāparedz elektroniskas datu apstrādes iespēja;

tā kā būtu jārada iespēja Regulas (EEK) Nr. 574/72 1., 4., 5., 6., 7. un 8. pielikumu grozīt ar regulu, ko Komisija pieņem pēc attiecīgas dalībvalsts vai dalībvalstu vai to kompetento iestāžu pieprasījuma un pēc apspriešanās ar Administratīvo komisiju, tā kā šo pielikumu vienīgais mērķis ir iekļaut Kopienas dokumentā lēmumus, ko pieņēmusi attiecīgā dalībvalsts vai tās kompetentās iestādes,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a) “regula” nozīmē Regulu (EEK) Nr. 1408/71;

b) “izpildes regula” ir šī regula;

c) šīs regulas 1. panta definīcijām ir tāda nozīme, kāda tām piešķirta minētajā pantā.

2. pants

Veidlapu paraugi. Informācija par valstu tiesību aktiem. Norādījumi

1. Regulas un īstenošanas regulas piemērošanai vajadzīgo dokumentu paraugus sagatavo administratīvā komisija.

Šos dokumentus saskaņā ar VIa sadaļu iestādes cita citai nosūta uz papīra vai kādā citā formā, vai standartizētu elektronisku ziņojumu veidā, kuriem izmanto telemātiku. Informācijas apmaiņu, izmantojot telemātiku, veic tad, ja ir vienošanās starp nosūtītājas valsts un saņēmējas valsts kompetentajām iestādēm vai šo valstu izraudzītajām struktūrām.

2. Ņemot vērā katras dalībvalsts kompetento iestāžu vajadzības, Administratīvā komisija var apkopot informāciju par valstu tiesību aktiem, kas attiecas uz šīs regulas darbības jomu.

3. Administratīvā komisija sagatavo norādījumus, lai sniegtu ieteikumus ieinteresētajām personām par viņu tiesībām un administratīvajām formalitātēm, kas jāievēro, izmantojot šīs tiesības.

Pirms šādu norādījumu sagatavošanas tā apspriežas ar Padomdevēju komiteju.

3. pants (7)

Sadarbības organizācijas. Saziņa institūciju starpā, kā arī starp pabalstu saņēmējiem un institūcijām

1. Kompetentās iestādes var izraudzīties sadarbības organizācijas, kas ir tiesīgas tieši sazināties savā starpā.

2. Jebkura dalībvalsts institūcija un jebkura persona, kas dzīvo vai uzturas dalībvalstī, drīkst tieši vai ar sadarbības organizāciju starpniecību iesniegt pieteikumu citas dalībvalsts institūcijai.

3. Dalībvalsts institūcijas lēmumus un citus dokumentus, kas adresēti personām, kuras dzīvo vai uzturas citā dalībvalstī, var tiešā veidā paziņot ierakstītā vēstulē ar saņemšanas apstiprinājumu.

4. pants (9)

Pielikumi

1. Katras dalībvalsts kompetentā iestāde vai iestādes ir norādītas 1. pielikumā.

2. Katras dalībvalsts kompetentās institūcijas ir uzskaitītas 2. pielikumā.

3. Katras dalībvalsts dzīvesvietas institūcijas un uzturēšanās vietas institūcijas ir uzskaitītas 3. pielikumā.

4. Sadarbības organizācijas, kas izvēlētas, ievērojot izpildes regulas 3. panta 1. punktu, ir uzskaitītas 4. pielikumā.

5. Izpildes regulas 5. pantā, 53. panta 3. punktā, 104. pantā, 105. panta 2. punktā, 116. un 121. pantā minētie noteikumi ir uzskaitīti 5. pielikumā.

6. Pabalstu izmaksas kārtība, ko izvēlas par pabalstu izmaksu atbildīgās institūcijas katrā dalībvalstī, ievērojot izpildes regulas 53. panta 1. punktu, ir izklāstīta 6. pielikumā.

7. Izpildes regulas 55. panta 1. punktā minēto banku nosaukumi un juridiskās adreses vai atrašanās vietas ir uzskaitītas 7. pielikumā.

8. Dalībvalstis, uz kuru savstarpējiem norēķiniem attiecas izpildes regulas 10.a panta 1. punkta d) apakšpunkts, ir norādītas 8. pielikumā.

9. Sistēmas, kas ir jāņem vērā, aprēķinot vidējās ikgadējās izmaksas pabalstiem natūrā saskaņā ar izpildes regulas 94. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 95. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ir uzskaitītas 9. pielikumā.

10. Dokumenta 10. pielikumā ir uzskaitītas institūcijas vai organizācijas, ko kompetentās iestādes izvēlējušās sakarā ar šādiem noteikumiem:

a) regulā — 14.c pants, 14.d panta 3. punkts un 17. pants,

b) izpildes regulā — 6. panta 1. punkts, 8. pants, 10.b pants, 11. panta 1. punkts, 11.a panta 1. punkts, 12.a pants, 13. panta 2. un 3. punkts, 14. panta 1., 2. un 3. punkts, 38. panta 1. punkts, 70. panta 1. punkts, 80. panta 2. punkts, 81. pants, 82. panta 2. punkts, 85. panta 2. punkts, 86. panta 2. punkts, 89. panta 1. punkts, 91. panta 2. punkts, 102. panta 2. punkts, 109., 110. pants, 113. panta 2. punkts.

▼M12 —————

SADAĻA

REGULAS VISPĀRĪGO NOTEIKUMU IZPILDE

Regulas 6. un 7. panta izpilde

5. pants

Konvenciju izpildes nolīgumu aizstāšana ar izpildes regulu

Izpildes regulas noteikumi aizstāj tos nolīgumus par konvenciju izpildi, kas minēti regulas 6. pantā; tie aizstāj arī noteikumus saistībā ar regulas 7. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto konvenciju noteikumu izpildi, ciktāl tie nav uzskaitīti 5. pielikumā.

Regulas 9. panta izpilde

6. pants

Pievienošanās brīvprātīgajai apdrošināšanai vai brīvprātīgajai tālākapdrošināšanai

1. Ja, ņemot vērā regulas 9. pantu un 15. panta 3. punktu, persona atbilst nosacījumiem, kas reglamentē iesaistīšanos vairākās brīvprātīgās apdrošināšanas vai brīvprātīgās tālākapdrošināšanas sistēmās, kuras nodrošina invaliditātes, vecuma un pēcnāves pabalstu (pensiju) saskaņā ar kādas vienas dalībvalsts tiesību aktiem, un ja persona nav pakļauta obligātajai apdrošināšani pēc vienas no šīm sistēmām sakarā ar savu pēdējo darbu vai pašnodarbinātību, tā saskaņā ar minēto pantu var iesaistīties brīvprātīgās apdrošināšanas vai brīvprātīgās tālākapdrošināšanas sistēmā, kas paredzēta attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos, vai, ja šādu sistēmu nav, pašas personas izvēlētajā sistēmā.

2. Lai izmantotu Regulas 9. panta 2. punktā paredzētās tiesības, persona iesniedz attiecīgās dalībvalsts institūcijai izziņu par apdrošināšanas laika posmiem vai dzīvesvietas laika posmiem, kas pabeigti saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem. Šādu izziņu pēc ieinteresētās personas pieprasījuma izdod institūcija vai institūcijas, kuras piemēro tiesību aktus, saskaņā ar kuriem persona ir pabeigusi šos laika posmus.

Regulas 12. panta izpilde

7. pants (11)

Vispārējie noteikumi par tādu normu piemērošanu, kam jānovērš pārklāšanās

1. Ja pabalsti, kuri pienākas saskaņā ar divu vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, ir pakļauti nosacījumam par savstarpēju samazināšanu, apturēšanu vai atsaukšanu, tad summas, kas netiktu izmaksātas, stingri piemērojot noteikumus attiecībā uz samazināšanu, apturēšanu vai atsaukšanu, ko paredz attiecīgo dalībvalstu tiesību akti, izdala ar to pabalstu skaitu, uz kuriem attiecas samazināšana, apturēšana vai atsaukšana.

2. Attiecīgās kompetentās institūcijas pēc sava pieprasījuma apmainās ar visu vajadzīgo informāciju, lai pildītu regulas 12. panta 2., 3. un 4. punktu, 46.a pantu, 46.b pantu un 46.c pantu.

8. pants (5)

Noteikumi, kas piemērojami gadījumos, kad pārklājas tiesības uz slimības vai maternitātes pabalstiem saskaņā ar vairāku dalībvalstu tiesību aktiem

1. Ja darbiniekam vai pašnodarbinātai personai, vai viņu ģimenes loceklim ir tiesības pieprasīt maternitātes pabalstus saskaņā ar divu vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, šos pabalstus piešķir tikai saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā notikušas dzemdības, vai, ja dzemdības nav notikušas nevienā no šīm dalībvalstīm, tad tikai saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras tiesību subjekts šis darbinieks vai pašnodarbināta persona ir bijusi visvēlāk.

2. Ja darbiniekam vai pašnodarbinātai personai ir tiesības pieprasīt slimības pabalstus saskaņā ar Īrijas vai Apvienotās Karalistes tiesību aktiem par vienu un to pašu darba nespējas laika posmu, tad šos pabalstus piešķir vienīgi saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuri uz šo personu attiecās visvēlāk.

▼M3

3. Šīs regulas 14.c panta b) punktā un 14.f pantā minētajos gadījumos, kad attiecīgā persona vai tās ğimenes locekļi ir tiesīgi pieprasīt slimības vai maternitātes pabalstus natūrā saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem, piemēro šādus noteikumus:

a) ja vismaz vienā no šiem tiesību aktiem ir paredzēts noteikums, ka pabalstus piešķir atlīdzinājuma veidā personai, kurai ir tiesības uz pabalstu, tad par to ir atbildīga vienīgi tās dalībvalsts institūcija, kurā tie piešķirti;

b) ja pabalsti piešķirti citā dalībvalstī, izņemot šīs abas dalībvalstis, tad par tiem ir atbildīga vienīgi tās dalībvalsts institūcija, kuras tiesību aktiem minētā persona ir pakļauta sakarā ar savu algoto darbu.

8.a pants

Noteikumi, ko piemēro gadījumā, ja pārklājas tiesības uz slimības pabalstiem, pabalstiem attiecībā uz nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem un vienas vai vairāku citu dalībvalstu tiesību aktiem

Ja darbinieks vai pašnodarbināta persona, vai viņu ģimenes loceklis ir vienā un tajā pašā laikposmā ir tiesīgs prasīt slimības pabalstus, pabalstus attiecībā uz nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimību saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem un vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, tad šos pabalstus piešķir vienīgi saskaņā ar tādiem tiesību aktiem, kuri uz šo personu attiecās visvēlāk.

9. pants (5)

Noteikumi, kas piemērojami gadījumos, kad pārklājas tiesības uz apbedīšanas pabalstiem saskaņā ar vairāku dalībvalstu tiesību aktiem

1. Ja nāve iestājas dalībvalstī, saglabājas tikai tās tiesības uz apbedīšanas pabalstu, kas iegūtas saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem, turpretim tiesības, kuras iegūtas saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem, zaudē spēku.

2. Nāvei iestājoties kādā dalībvalstī, ja ir iegūtas tiesības uz apbedīšanas pabalstu saskaņā ar divu vai vairāku citu dalībvalstu tiesību aktiem, vai nāvei iestājoties ārpus dalībvalstīm, ja minētās tiesības ir iegūtas saskaņā ar divu vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, saglabājas tikai tiesības, kas iegūtas saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kam persona bija pakļauta visvēlāk, turpretim tiesības, kas iegūtas saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem, zaudē spēku.

▼M3

3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, gadījumos, kas norādīti šīs regulas 14.c panta b) punktā un 14.f pantā, jebkuras tiesības saņemt apbedīšanas pabalstu, kas iegūtas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, tiek saglabātas.

9.a pants

Noteikumi, kas piemērojami gadījumos, kad pārklājas tiesības uz bezdarbnieka pabalstiem

Gadījumā, ja tāds darbinieks vai pašnodarbināta persona, kas ir tiesīga uz bezdarbnieka pabalstiem saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, kuriem viņš bija pakļauts sava pēdējā algotā darba vai pašnodarbinātības laikā saskaņā ar regulas 69. pantu, dodas uz Grieķiju un ja viņam savukārt arī tur ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstiem sakarā ar tiem apdrošināšanas, darba vai pašnodarbinātības laika posmiem, kas iepriekš pabeigti saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem, viņa tiesības uz pabalstiem saskaņā Grieķijas tiesību aktiem tiek apturētas uz tādu laiku, kāds noteikts regulas 69. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

10. pants (12) (13)

Noteikumi, kas piemērojami gadījumos, kad pārklājas darbinieku vai pašnodarbinātu personu tiesības uz ģimenes pabalstiem vai ģimenes piemaksām

a) Tiesības uz pabalstiem vai ģimenes piemaksām, kas pienākas saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, kuros tiesību iegūšana uz šiem pabalstiem vai piemaksām netiek pakļauta nosacījumam par apdrošināšanu, darbu vai pašnodarbinātību, tiek apturētas, ja tā paša laika posma laikā un par to pašu ģimenes locekli pienākas pabalsti vienīgi atbilstīgi citas dalībvalsts attiecīgajiem tiesību aktiem vai, piemērojot regulas 73., 74., 77. vai 78. pantu, līdz šo pabalstu summai.

b) Ja tomēr pirmajā še nosauktajā dalībvalstī tiek veikta profesionāla darbība:

i) tādu pabalstu gadījumā, kas — vai nu vienīgi saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, vai saskaņā ar regulas 73. vai 74. pantu — pienākas personai, kura ir tiesīga uz ģimenes pabalstiem, vai personai, kurai tos izmaksā, tad tiesības uz ģimenes pabalstiem, kas pienākas vai nu vienīgi saskaņā ar šīs otras dalībvalsts tiesību aktiem, vai saskaņā ar šiem pantiem, tiek apturētas līdz tādai ģimenes pabalstu summai, kāda ir paredzēta tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā šis ģimenes loceklis dzīvo. To pabalstu izmaksas, ko veic dalībvalsts, kurā šis ģimenes loceklis dzīvo, sedz šī dalībvalsts;

ii) tādu pabalstu gadījumā, kas — vai nu vienīgi saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, vai saskaņā ar regulas 77. vai 78. pantu — pienākas personai, kura ir tiesīga uz šiem pabalstiem, vai personai, kurai tos izmaksā, tad tiesības uz šiem ģimenes pabalstiem vai ģimenes piemaksām, kas pienākas vai nu vienīgi saskaņā ar šīs otras dalībvalsts tiesību aktiem, vai saskaņā ar šiem pantiem, tiek apturētas; šādā gadījumā attiecīgā persona ir tiesīga uz tās dalībvalsts ģimenes pabalstiem vai ģimenes piemaksām, kurā šie bērni dzīvo, un izmaksas sedz šī dalībvalsts, un — attiecīgi — uz tādiem pabalstiem, kas nav regulas 77. vai 78. pantā minētās ģimenes piemaksas, un izmaksas sedz kompetentā valsts, kā noteikts minētajos pantos.

2. Ja dalībvalsts tiesību aktiem pakļauts darbinieks ir tiesīgs uz ģimenes pabalstiem sakarā ar tādiem apdrošināšanas vai darba laika posmiem, ko viņš agrāk pabeidzis saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem, tad šīs tiesības gadījumā, ja šā paša laika posma laikā un attiecībā uz to pašu ģimenes locekli pienākas ģimenes pabalsti vai piemaksa saskaņā ar pirmās še minētās dalībvalsts tiesību aktiem saskaņā ar regulas 73. un 74. pantu, tiek apturētas līdz šo pabalstu summai.

3. Ja vienā un tajā pašā laikposmā un attiecībā uz vienu un to pašu ģimenes locekli pienākas ģimenes pabalsti no divām dalībvalstīm saskaņā ar regulas 73. un/vai 74. pantu, tad kompetentā institūcija dalībvalstī, pēc kuras tiesību aktiem paredzētas visaugstākās pabalsta summas, izmaksā šā pabalsta pilnu summu, un otrās dalībvalsts kompetentā institūcija tai atlīdzina pusi no tās, nepārsniedzot šīs pēdējās minētās dalībvalsts tiesību aktos paredzēto maksimumu.

10.a pants (8)

Noteikumi, kas piemērojami gadījumos, kad vienā un tajā pašā laikā vai kādā tā posmā darbinieks vai pašnodarbināta persona ir secīgi bijusi vairāku dalībvalstu tiesību subjekts

Ja darbinieks vai pašnodarbināta persona ir secīgi bijusi divu dalībvalstu tiesību subjekts laika posmā starp diviem ģimenes pabalstu izmaksas datumiem, kā to paredz vienas vai abu attiecīgo dalībvalstu tiesību akti, piemēro šādus noteikumus:

a) ģimenes pabalsti, ko šī persona var pieprasīt saskaņā ar pakļautību katras šīs valsts tiesību aktiem, atbilst tādam dienas pabalstu skaitam, kas pienākas saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem. Ja šajos tiesību aktos nav paredzēti dienas pabalsti, tad ģimenes pabalstus piešķir proporcionāli laikam, kurā šis darbinieks ir bijis katras no šo dalībvalstu tiesību subjekts, ņemot vērā attiecīgajos tiesību aktos noteikto laika posmu;

b) ja ģimenes pabalstus ir piešķīrusi kāda institūcija laika posmā, kurā tos vajadzējis piešķirt citai institūcijai, minētās institūcijas veic savstarpējus norēķinus;

c) ja, piemērojot a) un b) apakšpunktu, darba vai pašnodarbinātības laika posmi, kas reģistrēti saskaņā ar vienas dalībvalsts tiesību aktiem, ir izteikti vienībās, kuras atšķiras no tām, ko izmanto, aprēķinot ģimenes pabalstus saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, kuras tiesību subjekts tajā pašā laika posmā arī bija šī persona, tad pārrēķinu veic saskaņā ar izpildes regulas 15. panta 3. punktu;

d) neatkarīgi no a) apakšpunkta noteikumiem attiecībā uz izpildes regulas 8. pielikumā noteiktajiem norēķiniem starp dalībvalstīm, tā institūcija, kas sedz ģimenes pabalstu izmaksas sakarā ar pirmo nodarbinātību vai pašnodarbinātību attiecīgajā laika posmā, sedz šos izdevumus visā tagadējā laika posmā.

III

SADAĻA

TO REGULAS NOTEIKUMU IZPILDE, KAS NOSAKA PIEMĒROJAMOS TIESĪBU AKTUS

Regulas 13. līdz 17. panta izpilde

10.b pants (9)

Formalitātes atbilstīgi regulas 13. panta 2. punkta f) apakšpunktam

Datumu un nosacījumus, kuros dalībvalsts tiesību akti pārstāj būt piemērojami attiecībā uz regulas 13. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētu personu, nosaka saskaņā ar šiem tiesību aktiem. Tās dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzīta institūcija, kuras tiesību akti kļūst piemērojami attiecībā uz šo personu, vēršas pie iepriekšējās dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzītas institūcijas ar pieprasījumu precizēt šo datumu.

▼M12

10.c pants

Formalitātes, kas paredzētas gadījumiem, ja civildienesta ierēdņiem un personām, kuras par tādiem uzskata, piemēro regulas 13. panta 2. punkta d) apakšpunktu.

Piemērojot 13. panta 2. punkta d) apakšpunktu, institūcija, ko izraudzījusies kompetentā iestāde dalībvalstī, kuras tiesību aktus piemēro, izdod sertifikātu, kas apliecina, ka uz civildienesta ierēdni vai personu, kuru par tādu uzskata, attiecas šīs valsts tiesību akti.

11. pants

Formalitātes darbinieka komandējuma gadījumā saskaņā ar regulas 14. panta 1. punktu un 14.b panta 1. punktu un tādu nolīgumu gadījumā, kas noslēgti saskaņā ar regulas 17. pantu

1. Tās dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzītā institūcija, kuras tiesību aktus turpina piemērot, izdod apliecību, ar ko apliecina, ka darbinieks līdz noteiktam datumam paliek tās tiesību subjekts:

a) pēc darbinieka vai viņa darba devēja pieprasījuma — regulas 14. panta 1. punktā un 14.b panta 1. punktā minētajos gadījumos;

b) gadījumos, kad piemērojams regulas 17. pants.

2. Regulas 14. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 14.b panta 1. punktā paredzēto atļauju pieprasa darba devējs.

11.a pants

Formalitātes atbilstīgi regulas 14.a panta 1. punktam un 14.b panta 2. punktam un tādu nolīgumu gadījumā, kas noslēgti saskaņā ar regulas 17. pantu, ja veikts darbs citā dalībvalstī, nevis tajā, kur attiecīgā persona parasti strādā kā pašnodarbināta persona

1. Tās dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzītā institūcija, kuras tiesību aktus jāturpina piemērot, izdod apliecību, ar ko apliecina, ka šī pašnodarbinātā persona līdz noteiktam datumam paliek tās tiesību subjekts:

a) pēc pašnodarbinātas personas pieprasījuma — regulas 14. panta 1. punktā un 14.b panta 2. punktā minētajos gadījumos;

b) gadījumos, kad piemērojams regulas 17. pants.

2. Regulas 14. panta 1. punktā un 14.b panta 2. punktā paredzēto dalībvalsts piekrišanu pieprasa pašnodarbināta persona.

12. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz darbinieku apdrošināšanu saskaņā ar Vācijas sociālā nodrošinājuma sistēmu

Ja saskaņā ar Regulas 13. panta 2. punkta a) apakšpunkta, 14. panta 1. un 2. punkta vai 14.b panta 1. punkta nosacījumiem vai saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts atbilstīgi regulas 17. pantam, Vācijas tiesību akti ir piemērojami darbiniekam, ko algo tāds uzņēmums vai darba devējs, kura juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta atrodas ārpus Vācijas, un ja attiecīgajai personai nav pastāvīgas darbavietas Vācijā, šos tiesību aktus piemēro tā, it kā darbinieku algotu viņa dzīvesvietā Vācijā.

Ja darbiniekam nav dzīvesvietas Vācijā, tad Vācijas tiesību aktus piemēro tā, it kā viņš būtu nodarbināts vietā, attiecībā uz kuru ir atbildīga Allgemeine Ortskrankenkasse Bonn (Bonnas vietējā vispārējā slimokase), Bonna.

12.a pants (5)

▼M12

Noteikumi, ko piemēro attiecībā uz regulas 14. panta 2. un 3. punktā, 14.a panta 2. līdz 4. punktā un 14.c pantā minētajām personām, kuras parasti ir nodarbinātas vai pašnodarbinātas divās vai vairākās dalībvalstīs

Piemērojot regulas 14. panta 2. un 3. punktu, 14.a panta 2. līdz 4. punktu un 14.c punktu, piemēro šādus noteikumus:

a) Tāda persona, kas parasti strādā divās vai vairāk dalībvalstīs vai tādā uzņēmumā, kura juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta atrodas kādā vienā dalībvalstī un kuru šķērso šo dalībvalstu kopīgā robeža, vai kas vienlaikus veic algotu darbu vienā dalībvalstī un strādā kā pašnodarbināta persona citā dalībvalstī, ziņo par šādu situāciju tās dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzītajai institūcijai, kurā viņš dzīvo;

b) ja tās dalībvalsts tiesību akti, kurā šī persona dzīvo, nav piemērojami attiecībā uz viņu, tad šīs dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzītā institūcija savukārt ziņo par situāciju tās dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzītajai institūcijai, kuras tiesību akti ir piemērojami.

▼M12

1.a Ja saskaņā ar regulas 14. panta 2. punkta a) apakšpunktu uz personu, kura pieder pie ceļojumu vai lidojumu personāla starptautisku pārvadājumu uzņēmumā, attiecas tādas dalībvalsts tiesību akti, kurā atrodas darba devēja uzņēmuma, filiāles vai pastāvīgas struktūras juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta vai kurā minētā persona dzīvo un galvenokārt strādā, institūcija, ko izraudzījusies kompetentā iestāde šajā dalībvalstī, izdod attiecīgajai personai apliecību, kas apliecina, ka uz viņu attiecas šīs valsts tiesību akti.

a) Ja saskaņā ar regulas 14. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļu vai 14.a panta 2. daļas pirmo teikumu tāda persona, kas parasti strādā vai ir pašnodarbināta divās vai vairāk dalībvalstīs un kas daļu darba veic tajā dalībvalstī, kurā viņa dzīvo, ir šīs dalībvalsts tiesību subjekts, tad šīs dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzītā institūcija izdod attiecīgajai personai apliecību, ar ko apliecina viņas pakļautību tās tiesību aktiem, un nosūta tās kopiju institūcijai, ko izraudzījusies kompetentā iestāde jebkurā citā dalībvalstī,

i) kurā attiecīgā persona veic daļu darba,

un/ vai

ii) ja šī persona ir darbinieks — kurā atrodas tā uzņēmuma vai darba devēja juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, pie kura viņš strādā;

b) vajadzības gadījumā pēdējā šeit minētā institūcija tādas dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzītajai institūcijai, kuras tiesību akti jāpiemēro, nosūta vajadzīgo informāciju, lai novērtētu iemaksas, par kurām ir atbildīgs darba devējs vai darba devēji un/vai attiecīgā persona sakarā ar šiem tiesību aktiem.

a) Ja saskaņā ar regulas 14. panta 3. punktu vai 14.a panta 3. punktu tāda persona, kas veic algotu darbu vienā dalībvalstī tādā uzņēmumā, kura juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta atrodas citā dalībvalstī un kuru šķērso šo valstu kopīgā robeža, vai kas šādā uzņēmumā strādā kā pašnodarbināta persona, ir tās dalībvalsts tiesību subjekts, kurā atrodas uzņēmuma juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, tad pēdējās še minētās dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzītā institūcija izdod attiecīgajai personai apliecību, ar ko apliecina viņas pakļautību tās tiesību aktiem, un nosūta tās kopiju institūcijai, ko izraudzījusies kompetentā iestāde jebkurā citā dalībvalstī,

i) kurā attiecīgā persona veic algotu darbu vai ir pašnodarbināta persona;

ii) kurā attiecīgā persona dzīvo;

b) līdzīgi piemēro 2. punkta b) apakšpunktu.

a) Ja saskaņā ar regulas 14. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļu tāds darbinieks, kura dzīvesvieta neatrodas nevienā no tām dalībvalstīm, kur viņš strādā, ir tādas dalībvalsts tiesību subjekts, kurā atrodas tā uzņēmuma vai uzņēmēja juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, pie kura viņš strādā, tad pēdējās še minētās dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzītā institūcija izdod šādam darbiniekam apliecību, ar ko apliecina viņa pakļautību tās tiesību aktiem, un nosūta apliecības kopiju institūcijai, ko izraudzījusies kompetentā iestāde jebkurā citā dalībvalstī,

i) kurā darbinieks veic daļu darba,

ii) kurā darbinieks dzīvo;

b) līdzīgi piemēro 2. punkta b) apakšpunktu.

a) Ja saskaņā ar noteikumiem regulas 14.a panta 2. daļas otrajā teikumā uz tādu personu, kas parasti ir pašnodarbināta divās vai vairāk dalībvalstīs, bet kuras darbība pat daļēji nenotiek tajā dalībvalstī, kurā atrodas viņas dzīvesvieta, attiecas tās dalībvalsts tiesību akti, kurā šī persona veic pamatdarbu, tad tās dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzītā institūcija, kurā atrodas viņas dzīvesvieta, nekavējoties informē pārējo attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu izraudzītās institūcijas;

b) attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes vai šo kompetento iestāžu izraudzītās institūcijas, savstarpēji vienojoties, tādā termiņā, kas nepārsniedz sešus mēnešus kopš dienas, kad attiecīgās personas situācija darīta zināma kādai no attiecīgajām institūcijām, nosaka tiesību aktus, kas piemērojami attiecīgajai personai, ievērojot d) apakšpunkta un — attiecīgā gadījumā — regulas 14.a panta 4. punktu;

c) tā institūcija, kura piemēro tiesību aktus, kuri noteikti par piemērojamiem attiecīgajai personai, izdod šai personai apliecību, ar ko apliecina, ka šī persona ir pakļauta šiem tiesību aktiem, un nosūta tās kopiju pārējām attiecīgajām institūcijām;

d) lai atbilstīgi regulas 14.a panta 2. punkta trešajam teikumam noteiktu attiecīgās personas pamatdarbu, pirmkārt un galvenokārt ņem vērā stacionāro un pastāvīgo telpu atrašanās vietu, kur norit attiecīgās personas darbs. Ja nav šādu telpu, ņem vērā tādus kritērijus kā veicamā darba parastais raksturs vai ilgums, sniedzamo pakalpojumu skaits un ienākumi, ko iegūst no šāda darba;

e) attiecīgā institūcija apmainās ar visu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu gan attiecīgās personas pamatdarbu, gan iemaksas, kas veicamas saskaņā ar tiem tiesību aktiem, kuri noteikti par piemērojamiem attiecībā uz viņu.

a) Ciktāl tas nav pretrunā ar 5. punktu un jo īpaši tā b) apakšpunktu, ja tādas dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzīta institūcija, kuras tiesību akti būtu piemērojami atbilstīgi regulas 14. a panta 2. vai 3. punktam, konstatē, ka attiecīgās personas gadījumā ir piemērojams minētā panta 4. punkts, tā informē pārējo attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes vai šo iestāžu izraudzītās institūcijas; vajadzības gadījumā par tiesību aktiem, kas piemērojami attiecīgai personai, nolemj, kopīgi vienojoties;

b) pārējās attiecīgās institūcijas nosūta 2. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju tās dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzītajām institūcijām, kuras tiesību akti tika noteikti par piemērojamiem.

a) Ja saskaņā ar regulas 14.c panta a) apakšpunktu tāda persona, kura vienlaikus ir darbinieks vienā dalībvalstī un pašnodarbināta persona citā dalībvalstī, ir tās dalībvalsts tiesību subjekts, kurā tā ir iesaistīta algotā darbā, tad pēdējās še minētās dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzītā institūcija izdod šim darbiniekam apliecību, ar ko apliecina, ka šī persona ir pakļauta tās tiesību aktiem, un nosūta tās kopiju institūcijai, ko izraudzījusies kompetentā iestāde jebkurā citā dalībvalstī,

i) kurā attiecīgā persona ir pašnodarbināta;

ii) kurā attiecīgā persona dzīvo;

b) līdzīgi piemēro 2. punkta b) apakšpunktu.

8. Ja saskaņā ar regulas 14.c panta b) apakšpunktu tāda persona, kura vienlaikus ir darbinieks vienā dalībvalstī un pašnodarbināta persona citā dalībvalstī, ir pakļauta divu dalībvalstu tiesību aktiem, tad attiecībā uz algotu darbu ir piemērojami 1., 2., 3. un 4. punkts, savukārt attiecībā uz pašnodarbinātas personas darbu analoģiski ir piemērojams 1., 2., 3., 5. un 6. punkts.

Šo abu dalībvalstu kompetento iestāžu izraudzītās institūcijas, kuru tiesību akti noteikti par piemērojamiem, attiecīgi viena otru informē.

▼M3

12.b pants

Noteikumi, ko piemēro attiecībā uz personām, kuras minētas šīs regulas 14.e vai 14.f pantā

Noteikumi, kas izklāstīti 12.a panta 1., 2., 3. un 4. punktā, analoğiski attiecas uz šīs regulas 14.e vai 14.f pantā minētajām personām. Šīs regulas 14.f pantā minētajos gadījumos institūcijas, ko norādījušas to dalībvalstu kompetentās iestādes, kuru tiesību akti tiek piemēroti, attiecīgi informē cita citu.

13. pants

Izvēles tiesības, ko izmanto diplomātisko pārstāvniecību un konsulāro iestāžu darbinieki

1. Regulas 16. panta 2. punktā paredzētās izvēles tiesības pirmām kārtām jāizmanto triju mēnešu laikā pēc dienas, kad darbinieks ir pieņemts darbā attiecīgajā diplomātiskajā pārstāvniecībā vai konsulārajā iestādē vai kurā viņš stājies darba attiecībās ar šādas pārstāvniecības vai iestādes pārstāvjiem. Izvēle stājas spēkā darba attiecību nodibināšanas dienā.

Darbiniekam atjaunojot savas izvēles tiesības kalendāra gada beigās, izvēle stājas spēkā nākamā kalendārā gada pirmajā dienā.

2. Darbinieks, kas izmanto savas izvēles tiesības, informē kompetentās iestādes izraudzīto institūciju tajā dalībvalstī, par labu kuras tiesību aktiem viņš ir izdarījis izvēli, vienlaikus paziņojot par to savam darba devējam. Vajadzības gadījumā minētā institūcija nosūta šo informāciju visām pārējām šīs dalībvalsts institūcijām saskaņā ar minētās dalībvalsts kompetentās iestādes izdotajiem norādījumiem.

3. Institūcija, ko izraudzījusies kompetentā iestāde dalībvalstī, par labu kuras tiesību aktiem darbinieks ir izdarījis izvēli, izdod viņam izziņu, kas apliecina, ka viņš ir šīs dalībvalsts tiesību subjekts, kamēr viņu algo attiecīgā diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārā iestāde, šādas pārstāvniecības vai iestādes pārstāvji.

4. Ja darbinieks ir izdarījis izvēli par labu Vācijas tiesību aktu piemērošanai, šos tiesību aktus piemēro tā, it kā šo darbinieku algotu tur, kur atrodas Vācijas valdība. Kompetentā iestāde norāda kompetento veselības apdrošināšanas institūciju.

14. pants

Izvēles tiesības, ko izmanto Eiropas Kopienu palīgdarbinieki

1. Regulas 16. panta 3. punktā paredzētās izvēles tiesības jāizmanto darba līguma noslēgšanas brīdī. Iestāde, kam piešķirtas pilnvaras slēgt šādu līgumu, informē kompetentās iestādes izraudzīto institūciju dalībvalstī, par labu kuras tiesību aktiem palīgdarbinieks ir izdarījis izvēli. Vajadzības gadījumā minētā institūcija nodod šo informāciju visām pārējām šīs dalībvalsts institūcijām.

2. Institūcija, ko izraudzījusi kompetentā iestāde dalībvalstī, par labu kuras tiesību aktiem palīgdarbinieks ir izdarījis izvēli, izdod viņam apliecību, ar ko apliecina, ka viņš ir šīs dalībvalsts tiesību subjekts, kamēr viņu kā palīgdarbinieku algo Eiropas Kopienas.

3. Vajadzības gadījumā dalībvalstu kompetentās iestādes izraugās institūcijas, kas ir kompetentās institūcijas attiecībā uz Eiropas Kopienu palīgdarbiniekiem.

4. Ja palīgdarbinieks, ko algo citā dalībvalstī, nevis Vācijā, ir izdarījis izvēli par labu tam, ka viņam piemēro Vācijas tiesību aktus, šos tiesību aktus piemēro tā, it kā šo palīgdarbinieku algotu tur, kur atrodas Vācijas valdība. Kompetentā iestāde norāda kompetento veselības apdrošināšanas institūciju.

SADAĻA

TO REGULAS ĪPAŠO NOTEIKUMU IZPILDE, KAS SKAR DA ĀDUS PABALSTU VEIDUS

NODAĻA

VISPĀRĪGI LAIKA POSMU SUMMĒŠANAS NOTEIKUMI

15. pants (A) (5) (11)

1. Regulas 18. panta 1. punktā, 38. pantā, 45. panta 1. līdz 3. punktā, 64. pantā un 67. panta 1. un 2. punktā minētajos gadījumos laika posmu summēšanu veic saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a) apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmiem, kas pabeigti saskaņā ar vienas dalībvalsts tiesību aktiem, pievieno apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem, ciktāl ir vajadzība tos izmantot, lai papildinātu apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar pirmās minētās dalībvalsts tiesību aktiem, ar mērķi iegūt, saglabāt vai atgūt tiesības saņemt pabalstus, ja vien šie apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmi nepārklājas. Ja invaliditātes, vecuma vai pēcnāves pabalstus (pensijas) piešķir divu vai vairāku dalībvalstu institūcijas saskaņā ar Regulas 46. panta 2. punktu, katra no attiecīgajām institūcijām veic summēšanu atsevišķi, ņemot vērā visus apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kurus darbinieks vai pašnodarbināta persona pabeigusi saskaņā ar visu to dalībvalstu tiesību aktiem, kuru tiesību subjekts viņš ir bijis, neskarot attiecīgi Regulas 45. panta 2. un 3. punktu un 47. panta 1. punkta a) apakšpunkta. ►M3 Tomēr gadījumos, kas minēti regulas 14.c panta b) punktā vai 14.f pantā, iepriekšminētās institūcijas, piešķirot pabalstus, līdzīgi ņem vērā apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar obligāto apdrošināšanas sistēmu, kura ir saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem, kas pārklājas; ◄

b) ja apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posms, kas pabeigts saskaņā ar obligāto apdrošināšanu atbilstīgi vienas dalībvalsts tiesību aktiem, sakrīt ar brīvprātīgās apdrošināšanas vai brīvprātīgās tālākapdrošināšanas laika posmu, kas pabeigts saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, ņem vērā tikai to laika posmu, kas pabeigts saskaņā ar obligāto apdrošināšanu;

c) ja apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posms, kas nav pielīdzināms šādam laika posmam bet kas pabeigts saskaņā ar vienas dalībvalsts tiesību aktiem, sakrīt ar laika posmu, kurš ir pielīdzināms šādam laika posmam saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, ņem vērā tikai pirmo še minēto laika posmu;

d) jebkuru laika posmu, kurš ir pielīdzināms tādam saskaņā ar divu vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, ņem vērā tikai institūcija dalībvalstī, saskaņā ar kuras tiesību aktiem šī apdrošinātā persona pēdējoreiz iesaistīta obligātajā apdrošināšanā pirms minētā laika posma; ja pirms minētā laika posma apdrošinātā persona nav bijusi iesaistīta obligātajā apdrošināšanā saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, šo laika posmu ņem vērā institūcija dalībvalstī, saskaņā ar kuras tiesību aktiem tā pirmoreiz iesaistīta obligātajā apdrošināšanā pēc minētā laika posma;

e) ja nav iespējams precīzi noteikt laika posmu, kurā atsevišķi apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmi pabeigti saskaņā ar vienas dalībvalsts tiesību aktiem, tad pieņem, ka šie laika posmi nepārklājas ar tādiem apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmiem, kas pabeigti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, un, ja tas ir izdevīgi, tos ņem vērā;

f) ja saskaņā ar vienas dalībvalsts tiesību aktiem dažus apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus ņem vērā tikai tad, ja tie ir pabeigti noteiktā laika posmā, tad tā institūcija, kura piemēro šos tiesību aktus:

i) apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, ņem vērā vienīgi tad, ja tie ir pabeigti minētajā laika posmā;

ii) pagarina šo laika posmu par to apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmu ilgumu, kas pilnībā vai daļēji pabeigti minētajā termiņā saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, ja saskaņā ar otrās minētās dalībvalsts tiesību aktiem attiecīgie apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmi vienīgi pārtrauc termiņu, kurā pildāmi šie apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmi.

2. Apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, uz kuriem neattiecas regula, bet kurus ņem vērā saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, uz kuru regula attiecas, uzskata par apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmiem, kas jāņem vērā, veicot summēšanu.

3. Ja apdrošināšanas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, norāda vienībās, kas atšķiras no tām, kuras izmanto citas dalībvalsts tiesību aktos, pārrēķinu, kas vajadzīgs summēšanai, veic saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a) ja attiecīgā persona ir darbinieks ar sešu dienu darba nedēļu vai pašnodarbināta persona:

i) viena diena ir līdzvērtīga astoņām stundām un otrādi;

ii) sešas dienas ir līdzvērtīgas vienai nedēļai un otrādi;

iii) divdesmit sešas dienas ir līdzvērtīgas vienam mēnesim un otrādi;

iv) trīs mēneši jeb 13 nedēļas jeb 78 dienas ir līdzvērtīgas vienam ceturksnim un otrādi;

v) pārrēķinot nedēļas mēnešos un otrādi, nedēļas un mēnešus pārrēķina dienās;

vi) piemērojot iepriekš minētos noteikumus, nevar iegūt vienā kalendāra gadā pabeigtu apdrošināšanas laika posmu kopsummu, kas pārsniedz 312 dienas jeb 52 nedēļas jeb 12 mēnešus, jeb četrus ceturkšņus;

b) ja attiecīgā persona ir darbinieks ar piecu dienu darba nedēļu:

i) viena diena ir līdzvērtīga deviņām stundām un otrādi;

ii) piecas dienas ir līdzvērtīgas vienai nedēļai un otrādi;

iii) divdesmit divas dienas ir līdzvērtīgas vienam mēnesim un otrādi;

iv) trīs mēneši jeb 13 nedēļas jeb 66 dienas ir līdzvērtīgas vienam ceturksnim un otrādi;

v) pārrēķinot nedēļas mēnešos un otrādi, nedēļas un mēnešus pārrēķina dienās;

vi) piemērojot iepriekš minētos noteikumus, nevar iegūt vienā kalendārajā gadā pabeigtu apdrošināšanas laika posmu kopsummu, kas pārsniedz 264 dienas jeb 52 nedēļas jeb 12 mēnešus, jeb četrus ceturkšņus;

c) ja attiecīgā persona ir darbinieks ar septiņu dienu darba nedēļu:

i) viena diena ir līdzvērtīga sešām stundām un otrādi;

ii) septiņas dienas ir līdzvērtīgas vienai nedēļai un otrādi;

iii) trīsdesmit dienas ir līdzvērtīgas vienam mēnesim un otrādi;

iv) trīs mēneši jeb 13 nedēļas jeb 90 dienas ir līdzvērtīgas vienam ceturksnim un otrādi;

v) pārrēķinot nedēļas mēnešos un otrādi, nedēļas un mēnešus pārrēķina dienās;

vi) piemērojot iepriekš minētos noteikumus, nevar iegūt vienā kalendārajā gadā pabeigtu apdrošināšanas laika posmu kopsummu, kas pārsniedz 360 dienas jeb 52 nedēļas jeb 12 mēnešus, jeb četrus ceturkšņus.

Ja tādi apdrošināšanas laika posmi, kas pabeigti atbilstīgi dalībvalsts likumiem, ir izteikti mēnešos, tad dienas, kas atbilst mēneša daļai, saskaņā ar šajā punktā noteiktajiem pārrēķināšanas noteikumiem, ir uzskatāmas par pilnu mēnesi.

NODAĻA

SLIMĪBA UN MATERNITĀTE

Regulas 18. panta izpilde

16. pants

Apdrošināšanas laika posmu apstiprinājums

1. Lai izmantotu regulas 18. pantu, darbinieks vai pašnodarbināta persona iesniedz kompetentajai institūcijai izziņu, kurā norādīti apdrošināšanas laika posmi, kas pabeigti saskaņā ar tiem tiesību aktiem, kuru tiesību subjekts viņš ir bijis visvēlāk.

2. Šo izziņu pēc darbinieka vai pašnodarbinātas personas pieprasījuma izdod institūcija vai institūcijas dalībvalstī, kuras tiesību subjekts viņš ir bijis visvēlāk. Ja viņš nav iesniedzis minēto izziņu, kompetentā institūcija saņem to tieši no attiecīgās institūcijas vai institūcijām.

3. Analoģiski piemēro 1. un 2. punktu, ja ir jāņem vērā apdrošināšanas laika posmi, kas iepriekš pabeigti saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem, lai panāktu atbilstību attiecīgās kompetentās valsts tiesību aktos ietvertajiem nosacījumiem.

Regulas 19. panta izpilde

17. pants (14)

Pabalsti natūrā, ja to saņēmējs dzīvo dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts

1. Lai saņemtu pabalstus natūrā saskaņā ar regulas 19. pantu, darbiniekam vai pašnodarbinātai personai jāreģistrējas pašai un jāreģistrē ģimenes locekļi dzīvesvietas institūcijā, iesniedzot izziņu, ar ko apliecina, ka viņam un viņa ģimenes locekļiem ir tiesības saņemt iepriekš minētos pabalstus. Šo izziņu, kas balstās uz darba devēja sniegtām ziņām, attiecīgā gadījumā izsniedz kompetentā institūcija. Ja darbinieks vai pašnodarbināta persona vai viņa ģimenes locekļi nav iesnieguši iepriekš minēto izziņu, dzīvesvietas institūcija saņem to tieši no kompetentajām institūcijām.

2. Šī izziņa ir derīga, kamēr dzīvesvietas institūcija nav saņēmusi paziņojumu par tās anulēšanu. Ja minēto izziņu ir izsniegusi Vācijas, Francijas, Itālijas vai Portugāles institūcija, tās derīguma termiņš tomēr ir tikai viens gads pēc izsniegšanas dienas, un tā katru gadu jāatjauno.

3. Ja attiecīgā persona ir sezonas strādnieks, 1. punktā minētā izziņa ir derīga visu paredzamo sezonas darba laiku, ja vien kompetentā institūcija pa to laiku nav paziņojusi par tās anulēšanu dzīvesvietas institūcijai.

4. Dzīvesvietas institūcija informē kompetento iestādi par jebkuru reģistrāciju, ko tā veikusi saskaņā ar 1. punktu.

5. Iesniedzot pieteikumu pabalstiem natūrā, attiecīgā persona iesniedz pamatojuma dokumentus, kas ir vajadzīgi, lai piešķirtu pabalstus natūrā saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tā dzīvo.

▼M10 —————

8. Darbinieks vai pašnodarbināta persona vai viņa ģimenes locekļi informē dzīvesvietas institūciju par visām pārmaiņām dzīves apstākļos, kas var skart viņu tiesības saņemt pabalstus natūrā, jo īpaši par attiecīgās personas darba attiecību izbeigšanos vai darbavietas maiņu, vai pašnodarbinātības pārtraukšanu, kā arī par jebkuru darbinieka vai pašnodarbinātas personas, vai viņu ģimenes locekļa dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas maiņu. Tāpat, ja darbiniekam vai pašnodarbinātai personai beidzas apdrošināšana vai viņam vairs nepienākas pabalsti natūrā, kompetentā institūcija attiecīgi informē dzīvesvietas institūciju. Dzīvesvietas institūcija var jebkurā laikā pieprasīt kompetentajai institūcijai jebkuras ziņas par darbinieka vai pašnodarbinātas personas apdrošināšanu vai viņa tiesībām saņemt pabalstus natūrā.

9. Divas vai vairākas dalībvalstis vai šo dalībvalstu kompetentās iestādes pēc Administratīvās komisijas atzinuma saņemšanas var vienoties par citiem izpildes noteikumiem.

18. pants

Naudas pabalsti, ja to saņēmējs dzīvo dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts

1. Lai saņemtu naudas pabalstus saskaņā ar Regulas 19. panta 1. punkta b) apakšpunktu, darbinieks vai pašnodarbinātapersona, iestājoties darba nespējai, triju dienu laikā iesniedz dzīvesvietas institūcijai paziņojumu par darba pārtraukšanu vai — ja tā paredzēts tiesību aktos, kurus piemēro kompetentā institūcija vai dzīvesvietas institūcija — darba nespējas apliecību, ko izsniedzis attiecīgās personas ārstējošais ārsts.

2. Ja attiecīgās personas ārstējošie ārsti mītnes zemē neizsniedz darba nespējas apliecības, attiecīgā persona vēršas tieši dzīvesvietas institūcijā, ievērojot tās piemērojamajos tiesību aktos noteikto termiņu.

Šī institūcija nekavējoties nodrošina darba nespējas medicīnisku apstiprināšanu, kā arī 1. punktā minētās apliecības noformēšanu. Šajā apliecībā norāda varbūtējo darba nespējas ilgumu un tūlīt nosūta to kompetentajai institūcijai.

3. Gadījumos, uz kuriem neattiecas 2. punkts, dzīvesvietas institūcija, cik vien ātri iespējams, bet katrā ziņā ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc dienas, kad pie tās vērsās attiecīgā persona, nodrošina šīs personas medicīnisko izmeklēšanu tā, it kā viņš būtu apdrošināts šajā institūcijā. Ārsta ziņojumā, kurš veic medicīnisko izmeklēšanu, jo īpaši norāda varbūtējo darba nespējas ilgumu, un dzīvesvietas institūcija trīs dienu laikā pēc izmeklēšanas dienas nosūta to kompetentajai institūcijai.

4. Turpmāk dzīvesvietas institūcija veic visas vajadzīgās darbinieka administratīvās pārbaudes vai medicīnisko izmeklēšanu tā, it kā viņš būtu apdrošināts šajā institūcijā. Tiklīdz tā noskaidro, ka attiecīgā persona spēj atsākt darbu, tā nekavējoties par to paziņo šai personai un kompetentajai institūcijai, norādot datumu, kurā beidzas tās darba nespēja. Neskarot 6. pantu, paziņojums attiecīgajai personai ir uzskatāms par lēmumu, kas pieņemts kompetentās institūcijas vārdā.

5. Visos gadījumos kompetentā institūcija patur tiesības pieprasīt, lai attiecīgo personu izmeklē tās izraudzīts ārsts.

6. Ja kompetentā institūcija izlemj neizmaksāt naudas pabalstus, jo attiecīgā persona nav ievērojusi mītnes valsts tiesību aktos noteiktās formalitātes, vai ja tā konstatē, ka attiecīgā persona spēj atsākt darbu, tā paziņo šai personai par savu lēmumu un vienlaikus nosūta šā lēmuma norakstu dzīvesvietas institūcijai.

7. Attiecīgajai personai atsākot darbu, tā nosūta attiecīgo paziņojumu kompetentajai institūcijai, ja šādu paziņojumu pieprasa minētās institūcijas piemērojamie tiesību akti.

8. Kompetentā institūcija izmaksā naudas pabalstus pienācīgā veidā, piemēram, kā starptautisku naudas pārvedumu, un attiecīgi informē dzīvesvietas institūciju un šo personu. Ja naudas pabalstus kompetentās institūcijas vārdā izmaksā dzīvesvietas institūcija, pirmā institūcija informē attiecīgo personu par viņas tiesībām un paziņo dzīvesvietas institūcijai naudas pabalstu summu, izmaksas datumus, kā arī maksimālo laika posmu, kurā tie būtu jāpiešķir saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem.

9. Divas vai vairākas dalībvalstis vai šo dalībvalstu kompetentās iestādes pēc Administratīvās komisijas atzinuma saņemšanas var vienoties par citiem izpildes noteikumiem.

Regulas 20. panta izpilde

19. pants

Īpaši noteikumi pārrobežu darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem

Pārrobežu darba ņēmējiem vai viņu ģimenes locekļiem drīkst izsniegt medikamentus, pārsējus, brilles un nelielas palīgierīces, kā arī veikt laboratorijas analīzes un pārbaudes tikai tajā dalībvalstī, kurā tie ir parakstīti, un saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem, izņemot gadījumus, ja lielākas priekšrocības sniedz tiesību akti, ko piemēro kompetentā institūcija, vai nolīgums, kas noslēgts starp attiecīgajām dalībvalstīm vai šo dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Regulas 21. panta 2. punkta otrā ievilkuma piemērošana

19.a pants (15)

Pabalsti natūrā uzturēšanās gadījumā kompetentajā dalībvalstī. Ģimenes locekļi, kas dzīvo citā dalībvalstī, izņemot to, kurā dzīvo darbinieks vai pašnodarbināta persona

1. Lai saņemtu pabalstus natūrā saskaņā ar Regulas 21. pantu, ģimenes locekļi iesniedz uzturēšanās vietas institūcijai izziņu, kas apliecina viņu tiesības uz minētajiem pabalstiem. Vajadzības gadījumā šajā izziņā, ko izdod ģimenes locekļu dzīvesvietas institūcija, ja iespējams, pirms viņi ir atstājuši to dalībvalsti, kurā viņi dzīvo, cita starpā, norāda maksimālo laika posmu, kurā drīkst piešķirt pabalstus natūrā saskaņā ar šādas dalībvalsts tiesību aktiem. Ja ģimenes locekļi neiesniedz minēto izziņu, tad uzturēšanās vietas institūcija tās saņemšanai sazinās ar dzīvesvietas institūciju.

2. Analoģiski piemēro īstenošanas regulas 17. panta 9. punktu.

Regulas 22. panta izpilde

▼M10 —————

21. pants

Materiāli pabalsti, kuru saņēmēji uzturas dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts

1. Lai saņemtu materiālus pabalstus saskaņā ar regulas 22. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļu, darbinieks vai pašnodarbināta persona iesniedz aprūpes pakalpojumu sniedzējam kompetentās iestādes izdotu dokumentu, kas apliecina viņa tiesības saņemt materiālos pabalstus. Minēto dokumentu noformē saskaņā ar 2. pantu. Ja attiecīgā persona nevar iesniegt šādu dokumentu, tā sazinās ar uzturēšanās vietas iestādi, kas pieprasa kompetentajai iestādei apliecinošu dokumentu par attiecīgās personas tiesībām saņemt materiālus pabalstus.

Dokumentam, ko kompetentā iestāde katrā atsevišķā gadījumā izdevusi par tiesībām saņemt pabalstus saskaņā ar regulas 22. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļu, ir tāds pats spēks attiecībā uz aprūpes pakalpojumu sniedzēju kā attiecīgās valsts pierādījumiem par to personu tiesībām, kas ir apdrošinātas uzturēšanās vietas iestādē.

2. Analoģiski piemēro īstenošanas regulas 17. panta 9. punktu.

22. pants

Pabalsti natūrā darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām, kas maina savu dzīvesvietu vai atgriežas dzīvesvietas valstī, un darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām, kas saņēmuši atļauju doties pēc ārstnieciskās palīdzības uz citu dalībvalsti

1. Lai saņemtu pabalstus natūrā saskaņā ar regulas 22. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu, darbinieks vai pašnodarbināta persona iesniedz dzīvesvietas institūcijai izziņu, kas apliecina, ka viņam ir tiesības arī turpmāk saņemt minētos pabalstus. Vajadzības gadījuma šajā izziņā, ko izsniedz kompetentā institūcija, cita starpā, norāda maksimālo laika posmu, kurā drīkst arī turpmāk piešķirt pabalstus saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem. Izziņu pēc darbinieka pieprasījuma var izsniegt pēc viņa aizbraukšanas, ja force majeure apstākļu dēļ to nevar noformēt iepriekš.

2. Analoģiski piemēro īstenošanas regulas 17. panta 9. punktu.

3. Līdzīgi piemēro 1. un 2. punktu, nodrošinot ar pabalstiem natūrā gadījumā, kas minēts regulas 22. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktā.

23. pants

Pabalsti natūrā ģimenes locekļiem

Atkarībā no apstākļiem, līdzīgi piemēro izpildes regulas 21. vai 22. pantu, piešķirot pabalstus natūrā ģimenes locekļiem, kā tas paredzēts regulas 22. panta 3. punktā.

Tomēr regulas 22. panta 3. punkta otrajā daļā minētajos gadījumos īstenošanas regulas 17. panta 9. punktā, 21. un 22. pantā šo ģimenes locekļu dzīvesvietas iestāde un dzīvesvietas valsts tiesību akti tomēr ir uzskatāmi attiecīgi par kompetento iestādi un par kompetentās valsts tiesību aktiem.

24. pants

Naudas pabalsti darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām, ja viņi uzturas dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts

Līdzīgi piemēro izpildes regulas 18. pantu, ja saņem naudas pabalstus saskaņā ar regulas 22. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu. Tomēr, neskarot pienākumu iesniegt darba nespējas apliecību, darbiniekam vai pašnodarbinātai personai, kas uzturas dalībvalstī, bet neveic tur nekādu algotu vai pašnodarbinātas personas darbu, nav jāiesniedz paziņojums par darba pārtraukšanu, kurš minēts izpildes regulas 18. panta 1. punktā.

Regulas 23. panta 3. punkta izpilde

25. pants

Izziņa par ģimenes locekļiem, kuri jāņem vērā, aprēķinot naudas pabalstus

1. Lai saņemtu pabalstus saskaņā ar regulas 23. panta 3. punktu, darbinieks vai pašnodarbināta persona iesniedz kompetentajai institūcijai izziņu par saviem ģimenes locekļiem, kas dzīvo citā dalībvalstī, nevis tur, kur atrodas minētā institūcija.

2. Šo izziņu izsniedz ģimenes locekļu dzīvesvietas institūcija.

Tā ir derīga divpadsmit mēnešu pēc izdošanas dienas. To var pagarināt; šajā gadījumā tā ir derīga no tās pagarināšanas dienas.

Attiecīgā persona nekavējoties brīdina kompetento institūciju par visiem faktiem, kuru dēļ būtu jāgroza minētā izziņa. Šie grozījumi stājas spēkā no dienas, kurā noticis šis fakts.

3. Kompetentā institūcija var pieprasīt, ka 1. punktā minētās izziņas vietā darbiniekam jāuzrāda jauni civilstāvokli apliecinoši dokumenti sakarā ar saviem ģimenes locekļiem, kas dzīvo citā dalībvalstī, nevis tur, kur atrodas minētā institūcija.

Regulas 25. panta 1. punkta izpilde

26. pants

Pabalsti bezdarbniekiem, kas dodas darba meklējumos uz citu dalībvalsti, kura nav kompetentā valsts

1. Lai saņemtu materiālus pabalstus saskaņā ar regulas 25. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 1.a punktu, bezdarbnieks vai viņu pavadošais ģimenes loceklis iesniedz aprūpes pakalpojumu sniedzējam kompetentās iestādes izdotu dokumentu, kas apliecina viņa tiesības saņemt materiālus pabalstus. Šo dokumentu sagatavo saskaņā ar 2. panta noteikumiem. Ja attiecīgā persona nevar iesniegt šādu dokumentu, tā sazinās ar uzturēšanās vietas iestādi, kas pieprasa no kompetentās iestādes apliecinošu dokumentu par attiecīgās personas tiesībām saņemt materiālus pabalstus.

Dokumentam, ko kompetentā iestāde katrā atsevišķā gadījumā izdevusi par tiesībām saņemt pabalstus saskaņā ar regulas 25. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ir tāds pats spēks attiecībā uz aprūpes pakalpojumu sniedzēju kā attiecīgās valsts pierādījumiem par to personu tiesībām, kas apdrošinātas tās vietas iestādē, uz kuru devies bezdarbnieks.

1.a. Lai saņemtu naudas pabalstus saskaņā ar regulas 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu sev un saviem ģimenes locekļiem, bezdarbnieks tās vietas apdrošināšanas iestādei, uz kuru viņš devies, iesniedz apliecinošu dokumentu, kas viņam pirms aizbraukšanas bija jāpieprasa kompetentajā apdrošināšanas iestādē. Ja bezdarbnieks nav iesniedzis minēto apliecinošo dokumentu, iestāde viņa jaunajā atrašanās vietā saņem to no kompetentās iestādes. Minētajam dokumentam jāapliecina tiesības saņemt minētos pabalstus saskaņā ar regulas 69. panta 1. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, jānorāda šo tiesību ilgums, ņemot vērā regulas 69. panta 1. punkta c) apakšpunkta noteikumus, un attiecīgā gadījumā jānosaka piešķiramo naudas pabalstu summa saistībā ar veselības apdrošināšanu iepriekš minētajā laikposmā darba nespējas vai hospitalizācijas gadījumā.

2. Bezdarbnieku apdrošināšanas institūcija bezdarbnieka jaunajā atrašanās vietā apliecina — uz izpildes regulas 83. pantā minētās izziņas kopijas, kuru nosūta atrašanās vietas veselības apdrošināšanas institūcijai — ka ir ievēroti Regulas 69. panta 1. punkta b) apakšpunktā ietvertie nosacījumi, un norāda dienu, no kuras tie ievēroti, kā arī dienu, no kuras bezdarbnieks var saņemt bezdarba apdrošināšanas pabalstus uz kompetentās institūcijas rēķina.

Šī izziņa ir derīga Regulas 69. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktajā laikā, kamēr tiek ievēroti nosacījumi. Bezdarbnieku apdrošināšanas institūcija bezdarbnieka jaunajā atrašanās vietā triju dienu laikā informē minēto veselības apdrošināšanas institūciju, ja nosacījumi vairs netiek ievēroti.

3. Analoģiski piemēro īstenošanas regulas 17. panta 9. punktu.

4. Lai saņemtu naudas pabalstus, kas paredzēti kompetentās valsts tiesību aktos, bezdarbnieks trīs dienu laikā nosūta viņam izdotu darba nespējas apliecību veselības apdrošināšanas institūcijai viņa jaunajā atrašanās vietā. Viņš arī apliecina datumu, līdz kuram viņš ir saņēmis veselības apdrošināšanas pabalstus, un savu adresi tajā valstī, kur viņš atrodas.

5. Veselības apdrošināšanas institūcija šīs personas jaunajā atrašanās vietā trīs dienu laikā paziņo kompetentajai veselības apdrošināšanas institūcijai, kā arī tai institūcijai, kurā bezdarbnieks ir reģistrējies kā darba meklētājs, datumu, kad iestājusies darba nespēja, un kad tā beigusies.

6. Regulas 25. panta 4. punktā minētajā gadījumā tās vietas veselības apdrošināšanas institūcija, kurp devies bezdarbnieks, informē kompetento veselības apdrošināšanas institūciju un kompetento bezdarba apdrošināšanas institūciju par to, ka tā uzskata par izpildītiem nosacījumus, kas pamato tāda laika posma pagarināšanu, kurā var piešķirt naudas pabalstus un pabalstus natūrā, norādot argumentus, uz ko balstās tās atzinums, un korespondencei, ko tā nosūta kompetentajai veselības apdrošināšanas institūcijai, pievieno izmeklējošā ārsta sīku ziņojumu par pacienta stāvokli, norādot uz iespējamo laikposmu, kurā pastāvēs nosacījumi regulas 25. panta 4. punkta piemērošanai. Kompetentā veselības apdrošināšanas institūcija pieņem lēmumu par tā laika posma pagarināšanu, kurā saslimušajam bezdarbniekam var piešķirt pabalstus.

7. Līdzīgi piemēro izpildes regulas 18. panta 2., 3., 4., 5., 6., 8. un 9. punktu.

Regulas 25. panta 3. punkta izpilde

27. pants

Pabalsti natūrā bezdarbnieku ģimenes locekļiem, ja viņi dzīvo dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts

Līdzīgi piemēro izpildes regulas 17. pantu, piešķirot pabalstus natūrā bezdarbnieku ģimenes locekļiem, ja šie ģimenes locekļi dzīvo dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts. Reģistrējot to bezdarbnieku ģimenes locekļus, kas saņem pabalstus saskaņā ar Regulas 69. panta 1. punktu, jāuzrāda Izpildes regulas 26. panta 1. punktā minētā izziņa. Šī izziņa ir derīga laika posmā, kurā drīkst piešķirt pabalstus saskaņā ar Regulas 69. panta 1. punktu.

Regulas 26. panta izpilde

28. pants

Pabalsti natūrā pensijas pieprasītājiem un viņu ģimenes locekļiem

1. Lai saņemtu pabalstus natūrā savas dzīvesvietas dalībvalstī saskaņā ar Regulas 26. panta 1. punktu, pieprasījuma iesniedzējs un viņa ģimenes locekļi reģistrējas dzīvesvietas institūcijā, iesniedzot izziņu, ar ko apliecina viņa tiesības saņemt minētos pabalstus par sevi pašu un par saviem ģimenes locekļiem saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem. Šo izziņu izsniedz tās citas dalībvalsts institūcija, kas atbild par pabalstiem natūrā.

2. Dzīvesvietas institūcija informē institūciju, kas izsniegusi izziņu, par jebkuru reģistrāciju, kas veikta saskaņā ar 1. punktu.

Regulas 28. un 28.a panta izpilde

29. pants

Pabalsti natūrā pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem, kuru dzīvesvieta neatrodas dalībvalstī, saskaņā ar kuras tiesību aktiem viņi saņem pensiju un ir tiesīgi saņemt pabalstus

1. Lai saņemtu pabalstus natūrā savas dzīvesvietas dalībvalstī saskaņā ar regulas 28. panta 1. punktu, pensionārs un viņa ģimenes locekļi ►M2 kuru dzīvesvieta atrodas tajā pašā dalībvalstī ◄ reģistrējas dzīvesvietas institūcijā, iesniedzot izziņu, kas apliecina viņa tiesības uz minētajiem pabalstiem par sevi pašu un par saviem ģimenes locekļiem saskaņā ar vienas valsts vai vienas no valstu tiesību aktiem, kuri paredz pensijas izmaksu.

2. Šo izziņu pēc pensionāra pieprasījuma izsniedz par pensiju izmaksu atbildīgā institūcija vai institūcijas vai, atkarībā no apstākļiem, institūcija, kura pilnvarota noteikt tiesības saņemt pabalstus natūrā, līdzko pensionārs atbilst nosacījumiem, kas jāievēro, lai iegūtu tiesības saņemt šādus pabalstus. Ja pensionārs nav iesniedzis izziņu, dzīvesvietas institūcija saņem to tieši no institūcijas vai institūcijām, kas ir atbildīgas par pensijas izmaksu, vai, atkarībā no apstākļiem, no institūcijas, kura ir pilnvarota izsniegt šādu izziņu. Kamēr šī izziņa vēl nav saņemta, dzīvesvietas institūcija var, ņemot vērā tās pieņemtās dokumentārās liecības, veikt pensionāra un viņa ģimenes locekļu ►M2 kuru dzīvesvieta atrodas tajā pašā dalībvalstī ◄ provizorisku reģistrāciju. Šāda reģistrācija tai institūcijai, kura ir atbildīga par pabalstu izmaksu natūrā, uzliek saistības vienīgi tad, ja šī institūcija ir izdevusi 1. punktā paredzēto izziņu.

3. Dzīvesvietas institūcija informē institūciju, kas ir izsniegusi 2. punktā paredzēto izziņu, par jebkuru reģistrāciju, kura veikta saskaņā ar minēto punktu.

4. Iesniedzot jebkuru pieteikumu sakarā ar pabalstiem natūrā, pensionāram ar pēdējā maksājuma naudas pārveduma kvīts vai pasakņa palīdzību jāpierāda dzīvesvietas institūcijai, ka viņam vēl arvien ir tiesības saņemt pensiju.

5. Pensionārs vai viņa ģimenes locekļi ►M2 kuru dzīvesvieta atrodas tajā pašā dalībvalstī ◄ informē dzīvesvietas institūciju par visām dzīves apstākļu pārmaiņām, kas var ietekmēt viņu tiesības saņemt pabalstus natūrā, jo īpaši par pensijas apturēšanu vai atsaukšanu, kā arī par jebkuru dzīvesvietas maiņu. Institūcijas, kas atbild par pensiju, arī informē par visām šādām pārmaiņām pensionāra dzīvesvietas institūciju.

6. Regulas 28. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajā gadījumā Administratīvā komisija, ja rodas vajadzība, nosaka procedūru, kādā izvēlas institūciju, kas sedz izdevumus saistībā ar pabalstu natūrā izmaksu.

Regulas 29. panta izpilde

30. pants (14)

Pabalsti natūrā ģimenes locekļiem, kuru dzīvesvietas ►M2 ārpus kompetentās dalībvalsts ◄ dalībvalsts nav valsts, kur dzīvo pensionārs

1. Lai saskaņā ar Regulas 29. panta 1. punktu saņemtu pabalstus natūrā tajā dalībvalstī, kurā viņi dzīvo, ģimenes locekļi reģistrējas dzīvesvietas institūcijā, iesniedzot dokumentāro pierādījumu, kas paredzēts šīs institūcijas piemērojamajos tiesību aktos sakarā ar šādu pabalstu piešķiršanu pensionāra ģimenes locekļiem, kā arī izziņu, ar ko apliecina, ka pensionāram ir tiesības gan par sevi, gan par saviem ģimenes locekļiem saņemt pabalstus natūrā. Šī izziņa, ko izsniedz pensionāra dzīvesvietas institūcija, ir derīga tik ilgi, kamēr viņa ģimenes locekļu dzīvesvietas institūcijai nav paziņots par tās anulēšanu. ►M2 Šis apliecinošais dokuments, ko izdod institūcija vai viena no institūcijām, kas ir atbildīga par pensijas maksāšanu, vai, attiecīgi, institūcija, kas pilnvarota lemt par šādu pabalstu piešķiršanu, ir spēkā tik ilgi, kamēr ğimenes locekļu dzīvesvietas institūcija nav saņēmusi informāciju par tā atcelšanu ◄ . ►M2 Ja ğimenes locekļi neiesniedz apliecinošu dokumentu, dzīvesvietas institūcija, lai to iegūtu, sazinās ar institūciju vai institūcijām, kas ir atbildīgas par pensijas maksāšanu, vai attiecīgi ar institūciju, kas pilnvarota to darīt. ◄

2. Piesakoties uz pabalstiem natūrā, ģimenes locekļi savas dzīvesvietas institūcijai iesniedz 1. punktā minēto izziņu, ja šīs institūcijas. piemērojamie tiesību akti paredz, ka šādam pieteikumam jāpievieno pierādījums, ka viņiem ir tiesības saņemt pensiju.

▼M2

3. Institūcija, kas izdevusi 1. punktā minēto apliecinošo dokumentu, informē ğimenes locekļu dzīvesvietas institūciju par pensijas atlikšanu vai atcelšanu. Ģimenes locekļu dzīvesvietas institūcija jebkurā laikā var pieprasīt no institūcijas, kas izdevusi apliecinošo dokumentu, informāciju par pabalstu natūrā piešķiršanu.

4. Ģimenes locekļi informē savas dzīvesvietas institūciju par visām dzīves apstākļu pārmaiņām, kas var skart viņu tiesības saņemt pabalstus natūrā, cita starpā, par katru dzīvesvietas maiņu.

▼M2

5. Dzīvesvietas institūcija informē institūciju, kas izdevusi 1. punktā minēto apliecinošo dokumentu, par jebkādu reistrāciju, ko tā veikusi saskaņā ar šo punktu.

Regulas 31. panta izpilde

31. pants

Materiāli pabalsti pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem, kas uzturas dalībvalstī, kura nav viņu dzīvesvietas valsts

1. Lai saņemtu materiālus pabalstus saskaņā ar regulas 31. pantu, pensionārs iesniedz aprūpes pakalpojumu sniedzējam dzīvesvietas iestādes izdotu dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir tiesības saņemt materiālos pabalstus. Minēto dokumentu noformē saskaņā ar 2. panta noteikumiem. Ja attiecīgā persona nevar iesniegt šādu dokumentu, tā sazinās ar uzturēšanās vietas iestādi, kas pieprasa dzīvesvietas iestādei apliecinošu dokumentu par attiecīgās personas tiesībām saņemt materiālus pabalstus.

Dokumentam, ko kompetentā iestāde katrā atsevišķā gadījumā izdevusi par tiesībām saņemt pabalstus saskaņā ar regulas 31. pantu, ir tāds pats spēks attiecībā uz aprūpes pakalpojumu sniedzēju kā attiecīgās valsts pierādījumiem par to personu tiesībām, kas apdrošinātas uzturēšanās vietas iestādē.

2. Analoģiski piemēro īstenošanas regulas 17. panta 9. punktu.

3. Analoģiski piemēro 1. un 2. punktu, piešķirot materiālus pabalstus tiem ģimenes locekļiem, uz kuriem attiecas regulas 31. pants. Ja šie ģimenes locekļi dzīvo nevis tās dalībvalsts teritorijā, kurā pensionārs, bet kādā citā, tad 1. punktā minēto dokumentu izdod viņu dzīvesvietas iestāde.

Regulas 35. panta 1. punkta izpilde

32. pants

Institūcijas, kurās var vērsties raktuvju un līdzīgu uzņēmumu strādnieki un viņu ģimenes locekļi, uzturoties vai dzīvojot dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts

1. Regulas 35. panta 1. punktā minētajos gadījumos un ja uzturēšanās vai dzīvesvietas valstī pabalsti, kurus piešķir saskaņā ar veselības vai maternitātes apdrošināšanas sistēmu, kas attiecas uz fiziska darba strādniekiem tērauda rūpniecībā, ir vienādi ar pabalstiem, kurus piešķir saskaņā ar īpašo sistēmu raktuvju un līdzīgu uzņēmumu strādniekiem, šai pēdējai še minētajai kategorijai piederošie strādnieki un viņu ģimenes locekļi var vērsties izpildes regulas 3. pielikumā norādītajā tuvākajā institūcijā uzturēšanās vai dzīvesvietas dalībvalstī pat tad, ja tā ir institūcija, kura pārvalda sistēmu, kas attiecas uz fiziska darba strādniekiem tērauda rūpniecībā, un tad minētā institūcija nodrošina šādus pabalstus.

2. Ja pabalsti, kurus piešķir saskaņā ar īpašo sistēmu raktuvju un līdzīgu uzņēmumu strādniekiem, dod lielākas priekšrocības, šie strādnieki vai viņu ģimenes locekļi var izvēlēties, vai viņiem vērsties institūcijā, kas atbild par šīs sistēmas pārvaldīšanu, vai tuvākajā institūcijā viņu uzturēšanās vai dzīvesvietas dalībvalstī, kura pārvalda sistēmu fiziska darba strādniekiem tērauda rūpniecībā. Pēdējā še minētajā gadījumā attiecīgā institūcija pievērš ieinteresētās personas uzmanību tam, ka, vēršoties institūcijā, kas atbild par iepriekš minētās īpašās sistēmas pārvaldīšanu, šī persona saņems izdevīgākus pabalstus; turklāt tā dara zināmu šādas institūcijas nosaukumu un adresi.

Regulas 35. panta 2. punkta izpilde

▼M12 —————

Regulas 35. panta 4. punkta izpilde

33. pants

Kā ņem vērā laika posmu, kurā citas dalībvalsts institūcija jau ir nodrošinājusi pabalstus

Sakarā ar Regulas 35. panta 4. punkta izpildi, dalībvalsts institūcija, kam jānodrošina pabalsti, var pieprasīt citas dalībvalsts institūcijai atsūtīt informāciju par to laika posmu, kurā šī institūcija jau nodrošinājusi pabalstus saistībā ar šo pašu slimības vai maternitātes gadījumu.

Kārtība, atbilstīgi kurai vienas dalībvalsts kompetentā institūcija atmaksā izdevumus saistībā ar uzturēšanos citā dalībvalstī

34. pants (12)

1. Ja, darbiniekam vai pašnodarbinātai personai uzturoties dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts, nav iespējams nokārtot izpildes regulas 20. panta 1. un 4. punktā, kā arī 21., 23. un 31. pantā paredzētās formalitātes, pēc pieteikuma iesniegšanas kompetentā institūcija atmaksā viņa izdevumus sakaņā ar tādām kompensācijas likmēm, ko pārzina kompetentā uzturēšanās vietas institūcija.

2. Pēc kompetentās institūcijas pieprasījuma uzturēšanās vietas institūcija nodod tai vajadzīgo informāciju par šīm likmēm.

Ja uzturēšanās vietas institūciju un kompetento institūciju saista nolīgums, kurā paredzēts vai nu tas, ka izsniegtie pabalsti netiek kompensēti, vai arī tas, ka par tiem saskaņā ar regulas 22. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļu un 31. pantu tiek veikts vienreizējs maksājums, tad uzturēšanās vietas institūcijai turklāt tiek prasīts pārsūtīt kompetentajai institūcijai summu, kas kompensējama attiecīgajai personai saskaņā ar 1. punktu.

3. Ja ir iesaistīti lielāki izdevumi, tad kompetentā institūcija var attiecīgajai personai izmaksāt pienācīgu avansu, tiklīdz šī persona ir iesniegusi minētajai institūcijai savu prasījumu par atmaksāšanu.

4. Neatkarīgi no 1., 2. un 3. punkta kompetentā institūcija var veikt radušos izdevumu kompensāciju saskaņā ar tās pārziņā esošajām likmēm, ar noteikumu, ka atmaksājamie izdevumi nepārsniedz to līmeni, ko noteikusi Administratīvā komisija, un ka darbinieks vai pašnodarbināta persona, vai pensionārs piekrīt šā punkta piemērošanai. Kompensācijas summa nekādā gadījumā nepārsniedz faktiskos izdevumus.

▼M7

5. Gadījumā, ja uzturēšanās valsts tiesību aktos nav paredzētas atmaksāšanas likmes, kompetentā institūcija var veikt atmaksāšanu saskaņā ar tās pārziņā esošajām likmēm, un nav nepieciešama attiecīgās personas piekrišana. Atlīdzības summa nekādā gadījumā nepārsniedz faktiskos izdevumus.

NODAĻA

INVALIDITĀTE, VECUMS UN NĀVE (PENSIJAS)

Pabalstu pieprasījumu iesniegšana un izskatīšana

35. pants (11)

Invaliditātes pabalstu pieprasījumi, ja darbinieks vai pašnodarbināta persona ir bijis pakļauts tikai tiem tiesību aktiem, kas minēti regulas IV pielikuma A daļā, kā arī regulas 40. panta 2. punktā minētajā gadījumā

1. Lai saņemtu pabalstus saskaņā ar regulas 37., 38. un 39. pantu, tostarp regulas 40. panta 2. punktā, 41. panta 1. punktā un 42. panta 2. punktā minētajos gadījumos, darbinieks vai pašnodarbināta persona iesniedz pieprasījumu institūcijai dalībvalstī, kuras tiesību subjekts viņš ir bijis, iestājoties darba nespējai, kam sekoja invaliditāte vai šādas invaliditātes progresēšana, vai arī dzīvesvietas institūcijai, kas pārsūta pieprasījumu pirmajai institūcijai, norādot tā iesniegšanas datumu; šis datums uzskatāms par datumu, kurā pieprasījums ir iesniegts pirmajai institūcijai. Tomēr, ja ir bijuši piešķirti veselības apdrošināšanas pabalsti naudā, tad diena, kurā šādi naudas pabalsti vairs netiek piešķirti, attiecīgā gadījumā ir uzskatāma par pensijas pieprasījuma iesniegšanas dienu.

2. Regulas 41. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā gadījumā institūcija, kurā darbinieks vai pašnodarbināta persona ir bijusi apdrošināta visvēlāk, paziņo tai institūcijai, kas sākotnēji bijusi atbildīga par pabalstu izmaksu, šo pabalstu summu un dienu, no kuras tie pienākas saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro. Sākot no šīs dienas, pabalstus, kas pienākas pirms invaliditātes progresēšanas, atceļ vai samazina līdz summai, kura nepārsniedz regulas 41. panta 1. punktā minēto piemaksu.

3. Regulas 41. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajā gadījumā 2. punktu nepiemēro. Šajā gadījumā institūcija, kurā pieprasījuma iesniedzējs bijis apdrošināts visvēlāk, vēršas Nīderlandes institūcijā, lai noskaidrotu, kāda summa pienākas no šīs institūcijas.

36. pants

Pieprasījumi vecuma pabalstiem un apgādnieka zaudējuma pabalstiem (izņemot bāreņu pabalstus), kā arī invaliditātes pabalstiem gadījumos, kas nav minēti izpildes regulas 35. pantā

1. Lai saņemtu pabalstus saskaņā ar regulas 40. līdz 51. pantu, izņemot izpildes regulas 35. pantā minētos gadījumus, ieinteresētā persona iesniedz pieprasījumu dzīvesvietas institūcijai, ievērojot kārtību, ko paredz šīs institūcijas piemērojamie tiesību akti. Ja darbinieks vai pašnodarbināta persona nav bijusi pakļauta šiem tiesību aktiem, tad dzīvesvietas institūcija pārsūta pieprasījumu institūcijai dalībvalstī, kuras tiesību subjekts šis pieprasījuma iesniedzējs bijis visvēlāk, norādot dienu, kad ir iesniegts pieprasījums. Šo dienu uzskata par dienu, kurā pieprasījums ir iesniegts pēdējai še minētajai institūcijai.

2. Ja pieprasījuma iesniedzējs dzīvo dalībvalstī, kuras tiesību aktiem darbinieks vai pašnodarbināta persona nav bijusi pakļauta, viņš var nosūtīt savu pieprasījumu institūcijai dalībvalstī, kuras tiesību subjekts šis darbinieks vai pašnodarbināta persona ir bijusi visvēlāk.

3. Ja pieprasījuma iesniedzējs dzīvo tādā valstī, kas nav dalībvalsts, viņš iesniedz savu pieprasījumu kompetentajai institūcijai dalībvalstī, kuras tiesību subjekts šis darbinieks vai pašnodarbināta persona bijusi visvēlāk.

Pieprasījuma iesniedzējam nosūtot savu pieprasījumu institūcijai dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir, tā pārsūta šo pieprasījumu kompetentajai institūcijai.

4. Pabalstu pieprasījuma nosūtīšana institūcijai kādā dalībvalstī automātiski paredz vienlaicīgu pabalstu piešķiršanu saskaņā ar visu attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem, kuru nosacījumiem atbilst pieprasījuma iesniedzējs, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar regulas 44. panta 2. punktu pieprasījuma iesniedzējs lūdz atlikt kādu vecuma pabalstu izmaksu, uz kuru saņemšanu viņam būtu tiesības saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem.

37. pants

Dokumenti un informācija, kas jāpievieno izpildes regulas 36. pantā minēto pabalstu pieprasījumiem

Iesniedzot pieprasījumus saskaņā ar izpildes regulas 36. pantu, ievēro šādus noteikumus:

a) pieprasījumam jāpievieno vajadzīgie pamatojuma dokumenti un tas jānoformē, izmantojot veidlapu, kas paredzēta tās dalībvalsts tiesību aktos,

i) kurā dzīvo pieprasījuma iesniedzējs, gadījumā, kas minēts 36. panta 1. punktā;

ii) kuras tiesību subjekts šis darbinieks vai pašnodarbināta persona bijusi visvēlāk, gadījumos, kas minēti 36. panta 2. un 3. punktā;

b) pieprasījuma iesniedzēja sniegto ziņu patiesumu apliecina pieprasījuma veidlapai pievienotie oficiālie dokumenti vai to apstiprina kompetentās organizācijas dalībvalstī, kurā dzīvo pieprasījuma iesniedzējs;

c) pieprasījuma iesniedzējam, ciktāl tas ir iespējams, jānorāda apdrošināšanas institūcija vai institūcijas jebkurā dalībvalstī, kuru pārziņā atrodas apdrošināšana attiecībā uz invaliditāti, vecumu vai nāvi (pensijas) un kurās šis darbinieks vai pašnodarbināta persona ir bijusi apdrošināta, vai –darbinieka gadījumā — darba devējs vai darba devēji, pie kuriem viņš ir strādājis jebkurā dalībvalstī, uzrādot jebkādas izziņas par nodarbinātību, kas varētu būt viņa rīcībā;

d) ja saskaņā ar regulas 44. panta 2. punktu pieprasījuma iesniedzējs lūdz atlikt kādu vecuma pabalstu piešķiršanu, uz kuriem viņam būtu tiesības saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, viņam jānorāda, saskaņā ar kuras valsts tiesību aktiem viņš pieprasa pabalstus.

38. pants

Izziņas par ģimenes locekļiem, kuri jāņem vērā, nosakot pabalsta summu

1. Lai saņemtu pabalstus saskaņā ar Regulas 39. panta 4. punktu vai 47. panta 3. punktu, pieprasījuma iesniedzējs iesniedz izziņu par tiem saviem ģimenes locekļiem — izņemot viņa bērnus — kas dzīvo citā dalībvalstī, nevis tur, kur atrodas institūcija, kura atbild par pabalstu piešķiršanu.

Šo izziņu izsniedz ģimenes locekļu dzīvesvietas veselības apdrošināšanas institūcija vai cita institūcija, ko izraudzījusies kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā viņi dzīvo. Līdzīgi piemēro izpildes regulas 25. panta 2. punkta otro un trešo daļu.

Institūcija, kas atbild par pabalstu piešķiršanu, var pieprasīt, ka pirmajā daļā minētās izziņas vietā pieprasījuma iesniedzējam jāiesniedz jauni civilstāvokli apliecinoši dokumenti par saviem ģimenes locekļiem — izņemot viņa bērnus — kuri dzīvo citā dalībvalstī, nevis valstī, kurā atrodas minētā institūcija.

2. Šā panta 1. punktā minētajā gadījumā, ja attiecīgās institūcijas piemērojamie tiesību akti paredz, ka ģimenes locekļiem jādzīvo zem viena jumta ar šo pensionāru, tad tas, ka minētie ģimenes locekļi, lai arī viņi neatbilst šim nosacījumam, tomēr ir galvenokārt materiāli atkarīgi no pieprasījuma iesniedzēja, ir jāpierāda ar dokumentiem, kas apliecina, ka daļa no pieprasījuma iesniedzēja ienākumiem tiek regulāri nodota viņiem.

39. pants (11)

Invaliditātes pabalstu pieprasījumu izskatīšana gadījumā, ja darbinieks vai pašnodarbināta persona ir bijusi pakļauts vienīgi regulas IV pielikuma A daļā minētajiem tiesību aktiem

1. Ja darbinieks vai pašnodarbināta persona iesniedz invaliditātes pabalstu pieprasījumu un institūcija noskaidro, ka ir piemērojams Regulas 37. panta 1. punkts, tad šī institūcija vajadzības gadījumā no tās institūcijas, kurā attiecīgā persona bijusi apdrošināta visvēlāk, saņem izziņu par apdrošināšanas laika posmiem, ko šī persona pabeigusi saskaņā ar tiesību aktiem, kurus piemēro pēdējā institūcija.

2. Līdzīgi piemēro 1. punkta noteikumus, ja ir jāņem vērā apdrošināšanas laika posmi, kas iepriekš pabeigti saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem, lai panāktu atbilstību kompetentās valsts tiesību aktos ietvertajiem nosacījumiem.

3. Regulas 39. panta 3. punktā minētajā gadījumā institūcija, kas izskata pieprasījuma iesniedzēja gadījumu, pārsūta viņa lietu institūcijai, kurā darbinieks bijis apdrošināts visvēlāk.

4. Izpildes regulas 41. līdz 50. pantu nepiemēro, izskatot 1., 2. un 3. punktā minētos pieprasījumus.

40. pants

Invaliditātes pakāpes noteikšana

Lai noteiktu invaliditātes pakāpi, dalībvalsts institūcija ņem vērā dokumentus un ārstu ziņojumus, kā arī administratīva rakstura informāciju, kas ir jebkuras citas dalībvalsts institūcijas rīcībā. Katra institūcija tomēr patur tiesības pieprasīt, lai pieprasījuma iesniedzēju izmeklētu tās izvēlēts ārsts, izņemot gadījumus, kuriem piemēro Regulas 40. panta 4. punktu.

Pieprasījumu izskatīšana attiecībā uz invaliditātes, vecuma un apgādnieka zaudējuma pabalstiem gadījumos, kas paredzēti izpildes regulas 36. pantā

41. pants

Pieprasījumu izskatītāju institūciju noteikšana

1. Pabalstu pieprasījumus izskata tā institūcija, kurai tie ir nosūtīti vai pārsūtīti saskaņā ar izpildes regulas 36. pantu. Šī institūcija še turpmāk saukta “pieprasījumu izskatītāja institūcija”.

2. Pieprasījumu izskatītāja institūcija, izmantojot īpašu veidlapu, tūlīt paziņo visām attiecīgajām institūcijām par pabalstu pieprasījumiem, lai tos varētu vienlaikus un nekavējoties izskatīt visas šīs institūcijas.

42. pants

Veidlapas, kas ir jāizmanto, izskatot pabalstu pieprasījumus

1. Izskatot pabalstu pieprasījumus, pieprasījumu izskatītāja institūcija izmanto veidlapu, kas, cita starpā, ietver to apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmu uzskaitījumu un kopsavilkumu, kurus darbinieks vai pašnodarbināta persona ir pabeigusi saskaņā ar visu attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem.

2. Šīs veidlapas, tās pārsūtot jebkuras citas dalībvalsts institūcijai, aizstāj pamatojuma dokumentus.

43. pants

Kārtība, kas jāievēro institūcijām, kuras piedalās pieprasījuma izskatīšanā

1. Pieprasījumu izskatītāja institūcija ieraksta izpildes regulas 42. panta 1. punktā paredzētajā veidlapā apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar tiesību aktiem, kurus tā piemēro, un nosūta šīs veidlapas kopiju jebkuras dalībvalsts institūcijai, kas pārzina apdrošināšanu attiecībā uz invaliditāti, vecumu vai nāvi (pensijas) un kurā darbinieks vai pašnodarbināta persona ir bijusi apdrošināta, vajadzības gadījumā pievienojot visas pieteikuma iesniedzēja uzrādītas apliecības par nodarbinātību.

2. Ja izskatīšanā piedalās vēl tikai viena institūcija, tā aizpilda minēto veidlapu, norādot:

a) apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar tiesību aktiem, kurus tā piemēro;

b) pabalsta summu, kuru varētu pieprasīt pieprasījuma iesniedzējs, ņemot vērā tikai minētos apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus;

c) pabalstu teorētisko un faktisko summu, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas 46. panta 2. punktu.

Šādi aizpildītu veidlapu nosūta atpakaļ pieprasījumu izskatītājai institūcijai.

Ja tiesības saņemt pabalstus ir iegūtas, ņemot vērā tikai apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar tiesību aktiem, kurus piemēro otrās dalībvalsts institūcija, un ja var nekavējoties noteikt pabalsta summu, kas atbilst šiem apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmiem, turpretim c) apakšpunktā minētā aprēķinu metode prasa ievērojami ilgāku laiku, šo veidlapu nosūta atpakaļ pieprasījumu izskatītājai institūcijai kopā ar a) un b) apakšpunktā minētajām ziņām; ziņas, kas minētas c) apakšpunktā, cik vien ātri iespējams, nosūta pieprasījumu izskatītājai institūcijai.

3. Ja izskatīšanā piedalās divas vai vairākas institūcijas, katra no tām aizpilda minēto veidlapu, norādot apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar tiesību aktiem, kurus tās piemēro, un nosūta to atpakaļ pieprasījumu izskatītājai institūcijai.

Ja tiesības saņemt pabalstu ir iegūtas, ņemot vērā tikai apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro viena vai vairākas šīs institūcijas, un ja var nekavējoties noteikt pabalsta summu, kas atbilst šiem apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmiem, pieprasījumu izskatītājai institūcijai vienlaikus paziņo šo summu un apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus; ja minētās summas noteikšana prasa laiku, pieprasījumu izskatītājai institūcijai šo summu paziņo, tiklīdz tā ir noteikta.

Pēc visu to veidlapu saņemšanas, kas sniedz ziņas par apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmiem un, attiecīgā gadījumā, par summu vai summām, kuras pienākas saskaņā ar vienas vai vairāku attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem, pieprasījumu izskatītāja institūcija nosūta pa vienam šādi aizpildīto veidlapu eksemplāram katrai attiecīgajai institūcijai; katra no šīm institūcijām tajā norāda pabalstu teorētisko un faktisko summu, kas aprēķināta saskaņā ar regulas 46. panta 2. punktu, un nosūta veidlapu atpakaļ pieprasījumu izskatītājai institūcijai.

4. Tiklīdz pieprasījumu izskatītāja institūcija pēc 2. un 3. punktā minēto ziņu saņemšanas konstatē, ka būtu jāpiemēro regulas 40. panta 2. punkts vai 48. panta 2. vai 3. punkts, tā atbilstīgi informē pārējās attiecīgās institūcijas.

5. Izpildes regulas 37. panta d) punktā paredzētajā gadījumā institūcijas dalībvalstīs, kuru tiesību subjekts ir bijis pieprasījuma iesniedzējs, bet kurām viņš iesniedzis pieteikumu atlikt pabalstu piešķiršanu, ieraksta izpildes regulas 42. panta 1. punktā paredzētajā veidlapā tikai tādus apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, ko pieprasījuma iesniedzējs pabeidzis saskaņā ar tiesību aktiem, ko tās piemēro.

44. pants

Institūcija, kas pilnvarota pieņemt lēmumu par invaliditātes pakāpi

1. Ievērojot 2. un 4. punktu, tikai pieprasījumu izskatītāja institūcija ir pilnvarota pieņemt regulas 40. panta 3. punktā minēto lēmumu par pieprasījuma iesniedzēja invaliditātes pakāpi. Tā pieņem šo lēmumu, tiklīdz tai izdodas noskaidrot, vajadzības gadījumā ņemot vērā regulas 45. pantu, ka ir izpildīti tās piemērojamo tiesību aktu nosacījumi attiecībā uz šādām tiesībām. Tā tūlīt dara šo lēmumu zināmu pārējām attiecīgajām institūcijām.

2. Ja, ņemot vērā regulas 45. pantu, nav izpildīti pieprasījumu izskatītājas institūcijas piemērojamo tiesību aktu nosacījumi attiecībā uz šīm tiesībām (izņemot tos, kas skar invaliditātes pakāpi), tā nekavējoties dara to zināmu institūcijai, kas ir kompetenta invaliditātes jautājumos tajā otrajā dalībvalstī, kuras tiesību subjekts šis darbinieks vai pašnodarbināta persona ir bijis visvēlāk. Ja tās piemērojamo tiesību aktu nosacījumi attiecībā uz šīm tiesībām ir izpildīti, šī institūcija ir pilnvarota pieņemt lēmumu par pieprasījuma iesniedzēja invaliditātes pakāpi; tā tūlīt dara šo lēmumu zināmu pārējām attiecīgajām institūcijām.

3. Vajadzības gadījumā šo lietu saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem var nodot atpakaļ institūcijai, kas ir kompetenta invaliditātes jautājumos dalībvalstī, kuras tiesību subjekts iepriekš bija šis darbinieks vai pašnodarbināta persona.

45. pants

Pabalstu provizoriska izmaksa un pabalstu izmaksa avansā

1. Ja pieprasījumu izskatītāja institūcija konstatē, ka pieprasījuma iesniedzējam ir tiesības saņemt pabalstus saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, neņemot vērā apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar citu dalībvalstu tiesību aktiem, tā tūlīt provizoriski izmaksā šos pabalstus.

2. Ja pieprasījuma iesniedzējam nav tiesību saņemt pabalstus saskaņā ar 1. punktu, bet no informācijas, kas, ievērojot izpildes regulas 43. panta 2. vai 3. punktu, nodota pieprasījumu izskatītājai institūcijai, izriet, ka tiesības saņemt pabalstus ir iegūtas saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, ņemot vērā tikai apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kuri pabeigti saskaņā ar tās tiesību aktiem, institūcija, kas piemēro minētos tiesību aktus, provizoriski izmaksā šos pabalstus, tiklīdz pieprasījumu izskatītāja institūcija to informējusi par tās pienākumu tos izmaksāt.

3. Ja 2. punktā minētajā gadījumā tiesības saņemt pabalstu ir iegūtas saskaņā ar vairāk nekā vienas dalībvalsts tiesību aktiem, ņemot vērā tikai tos apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar katras valsts tiesību aktiem atsevišķi, pienākums provizoriski izmaksāt pabalstus ir institūcijai, kura pirmā informējusi pieprasījumu izskatītāju institūciju par to, ka šādas tiesības pastāv; pārējo attiecīgo institūciju informēšana ir pieprasījumu izskatītājas institūcijas pienākums.

4. Institūcija, kurai jāmaksā pabalsti saskaņā ar 1., 2. vai 3. punktu, tūlīt dara šo faktu zināmu pieprasījuma iesniedzējam, skaidri pievēršot viņa uzmanību tam, ka veiktajam pasākumam ir provizorisks raksturs un ka šis lēmums nav apstrīdams.

5. Ja pieprasījuma iesniedzējam nepienākas provizoriska pabalsta izmaksa saskaņā ar 1., 2. vai 3. punktu, bet no saņemtās informācijas izriet, ka ir iegūtas tiesības saskaņā ar regulas 46. panta 2. punktu, pieprasījumu izskatītāja institūcija viņam izmaksā atbilstīgu atgūstamu avansu, kura summa, cik vien iespējams, atbilst summai, ko viņam, visticamāk, piešķirs saskaņā ar regulas 46. panta 2. punktu.

6. Divas dalībvalstis vai šo dalībvalstu kompetentās iestādes var vienoties par citiem pabalstu provizoriskas izmaksas veidiem gadījumos, kad tas attiecas tikai uz šo valstu institūcijām. Par jebkuru tādu vienošanos, kas panākta šajā jautājumā, paziņo Administratīvajai komisijai.

46. pants (11)

Summas, kas maksājamas attiecībā uz brīvprātīgās apdrošināšanas vai brīvprātīgās tālākapdrošināšanas laika posmiem, kuri nav jāņem vērā saskaņā ar izpildes regulas 15. panta 1. punkta b) apakšpunktu

Aprēķinot pabalsta teorētisko un faktisko summu saskaņā ar regulas 46. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, piemēro izpildes regulas 15. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu.

Šādi saskaņā ar regulas 46. panta 2. punktu aprēķinātā faktiskā maksājamā summa palielinās par summu, kas atbilst brīvprātīgās apdrošināšanas vai brīvprātīgās tālākapdrošināšanas laika posmiem, kuri netika ņemti vērā saskaņā ar izpildes regulas 15. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Šo pieaugumu aprēķina saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktu normām, saskaņā ar kuriem ir pabeigti brīvprātīgās apdrošināšanas vai brīvprātīgās tālākapdrošināšanas laika posmi.

Regulas 46. panta 3. punktā minētais salīdzinājums ir jāveic, ievērojot še iepriekš teikto.

47. pants (11)

Brīvprātīgās apdrošināšanas vai tālākapdrošināšanas laika posmiem atbilstīgu maksājamo summu aprēķināšana

Katras dalībvalsts institūcija saskaņā ar saviem piemērotajiem tiesību aktiem aprēķina summu, kas atbilst tiem brīvprātīgās apdrošināšanas vai tālākapdrošināšanas laika posmiem, uz kuriem saskaņā ar regulas 46.a panta 3. punkta c) apakšpunktu neattiecas tādi citas dalībvalsts noteikumi, kuros paredzēta atsaukšana, samazināšana vai apturēšana.

48. pants (11)

Institūciju lēmumu paziņošana pieprasījuma iesniedzējam

1. Galīgo lēmumu, ko pieņēmusi katra attiecīgā institūcija, nosūta pieprasījumu izskatītājai institūcijai. Katrā šādā lēmumā jānorāda lēmuma apstrīdēšanas kārtība un termiņi, kas paredzēti attiecīgajos tiesību aktos. Pēc visu minēto lēmumu saņemšanas pieprasījumu izskatītāja institūcija dara tos zināmus pieprasījuma iesniedzējam viņa valodā sagatavota kopsavilkuma veidā, kuram pievieno minētos lēmumus. Lēmuma apstrīdēšanai paredzētos termiņus sāk skaitīt tikai no tās dienas, kurā pieprasījuma iesniedzējs ir saņēmis kopsavilkumu.

2. Nosūtot pieprasījuma iesniedzējam 1. punktā paredzēto kopsavilkumu, pieprasījumu izskatītāja institūcija vienlaikus nosūta tā eksemplāru katrai attiecīgajai institūcijai, pievienojot tam pārējo institūciju lēmumu kopijas.

49. pants (11)

Pabalstu pārrēķināšana

1. Piemērojot regulas 43. panta 3. un 4. punktu, 49. panta 2. un 3. punktu un 51. panta 2. punktu, analoģiski piemēro izpildes regulas 45. pantu.

2. Pārrēķinot, atsaucot vai apturot pabalstu, institūcija, kas ir pieņēmusi šādu lēmumu, tūlīt informē ieinteresēto personu un katru tādu institūciju, attiecībā pret kuru pastāv minētās personas prasījums, vajadzības gadījumā darot to ar pieprasījumu izskatītājas institūcijas starpniecību. Lēmumā jānorāda lēmuma apstrīdēšanas kārtība un termiņi, kas paredzēti attiecīgajos tiesību aktos Lēmuma apstrīdēšanai paredzētos termiņus sāk skaitīt tikai no tās dienas, kurā attiecīgā persona ir saņēmusi lēmumu.

50. pants

Pasākumi, kuru mērķis ir paātrināt pabalstu piešķiršanu

i) Ja darbinieks vai pašnodarbināta persona, kas ir vienas dalībvalsts pilsonis, kļūst par citas dalībvalsts tiesību subjektu, institūcija otrajā dalībvalstī, kura ir kompetenta pensiju jautājumos, izmantojot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, minētās personas reģistrācijas brīdī nosūta tās pašas dalībvalsts kompetentās iestādes norādītajai organizācijai visu attiecīgās personas identifikācijas informāciju, norādot minētās kompetentās institūcijas nosaukumu un tās piešķirto apdrošināšanas numuru;

ii) turklāt i) apakšpunktā minētā kompetentā institūcija, ciktāl tas ir iespējams, nosūta saskaņā ar i) apakšpunktu norādītajai organizācijai jebkuras citas ziņas, kas var atvieglot un paātrināt pensiju piešķiršanu;

iii) šīs ziņas nosūta attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes norādītajai organizācijai, ievērojot Administratīvās komisijas noteiktos nosacījumus;

iv) lai izpildītu i), ii) un iii) apakšpunktu, bezvalstniekus un bēgļus uzskata par tās dalībvalsts pilsoņiem, kuras tiesību subjekti viņi bijuši vispirms;

b) attiecīgās institūcijas pēc ieinteresētās personas vai tās institūcijas pieprasījuma, kurā viņa pašreiz ir apdrošināta, sastāda viņas apdrošināšanas vēsturi, sākot vismaz gadu pirms dienas, kurā viņa sasniedz pensijas vecumu.

2. Administratīvā komisija nosaka 1. punkta īstenošanas metodes.

Administratīvās pārbaudes un medicīniskā izmeklēšana

51. pants

1. Ja persona, kas saņem pabalstus, proti:

a) invaliditātes pabalstus;

b) vecuma pabalstus, kas piešķirti darba nespējas gadījumā;

c) vecuma pabalstus, kas piešķirti gados veciem bezdarbniekiem;

d) vecuma pabalstus, kas piešķirti profesionālās darbības izbeigšanas gadījumā;

b) pabalstus tuviniekiem, kas piešķirti invaliditātes vai darba nespējas gadījumā;

f) pabalstus, kas piešķirti ar nosacījumu, ka saņēmēja līdzekļi nepārsniedz noteiktu robežu;

uzturas vai dzīvo dalībvalstī, kas nav valsts, kurā atrodas par pabalstu izmaksu atbildīgā institūcija, administratīvās pārbaudes un medicīnisko izmeklēšanu veic saņēmēja uzturēšanās vietas vai dzīvesvietas institūcija saskaņā ar tās piemērojamajos tiesību aktos noteikto kārtību pēc iepriekšējās institūcijas pieprasījuma. Visos gadījumos par izmaksām atbildīgā institūcija patur tiesības pieprasīt, lai pabalsta saņēmēju izmeklē tās izraudzīts ārsts.

2. Ja tiek konstatēts, ka 1. punktā minētais pabalstu saņēmējs strādā algotu darbu, ir pašnodarbināta persona, vai viņam ir līdzekļi, kas pārsniedz noteikto robežu, bet viņš tajā pašā laikā saņem pabalstus, uzturēšanās vietas institūcija vai dzīvesvietas institūcija nosūta ziņojumu par pabalstu izmaksu atbildīgajai institūcijai, kura lūgusi veikt šo pārbaudi vai medicīnisko izmeklēšanu. Šajā ziņojumā, cita starpā, norāda attiecīgās personas algotā darba vai pašnodarbinātības raksturu, ienākumu vai citu līdzekļu apjomu, kas bijis tās rīcībā pēdējā pilnajā ceturksnī, atalgojumu, ko tajā pašā teritorijā parasti maksā darbiniekam vai ko gūst pašnodarbināta persona, kam ir vienāds amats ar attiecīgo personu, strādājot profesijā, kurā tā strādājusi pirms kļūšanas par invalīdu, bāzes laika posmā, kurš ir jānosaka par pabalstu izmaksu atbildīgajai institūcijai, un — vajadzības gadījumā — mediķa atzinumu par attiecīgās personas veselības stāvokli.

52. pants

Ja pēc izmaksājamo pabalstu apturēšanas ieinteresētā persona atgūst tiesības saņemt pabalstus, tajā laikā dzīvojot tādā dalībvalstī, kura nav kompetentā valsts, attiecīgās institūcijas apmainās ar visu informāciju, kas attiecas uz minēto pabalstu nodrošināšanas atsākšanu.

Pabalstu izmaksa

53. pants

Pabalstu izmaksas kārtība

1. Ja institūcija, kas ir atbildīga par izmaksu attiecīgajā dalībvalstī, personām, kurām ir tiesības saņemt pabalstus un kuras dzīvo citā dalībvalstī, tām pienākošos pabalstu izmaksu neveic tiešā veidā, šos pabalstus pēc tās institūcijas pieprasījuma, kas atbild par maksājumiem, izmaksā sadarbības organizācija pēdējā še minētajā dalībvalstī vai minēto personu dzīvesvietas institūcija, ja tām ir tiesības saņemt pabalstus saskaņā ar izpildes regulas 54. līdz 58. pantā paredzēto kārtību; ja par izmaksu atbildīgā institūcija tiešā veidā izmaksā pabalstus personām, kam ir tiesības tos saņemt, tā dara šo faktu zināmu dzīvesvietas institūcijai. Izmaksas kārtība, kas jāievēro dalībvalstu institūcijām, ir noteikta 6. pielikumā.

2. Divas vai vairākas dalībvalstis vai šo valstu kompetentās iestādes var vienoties par citu pabalstu izmaksas kārtību gadījumos, ja tas skar tikai šo dalībvalstu kompetentās institūcijas. Par jebkuru vienošanos, kas panākta šajā jautājumā, paziņo Administratīvajai komisijai.

3. Vienošanos noteikumus saistībā ar pabalstu izmaksu, kurus piemēro dienā pirms regulas stāšanās spēkā, turpina piemērot, ja tie ir minēti 5. pielikumā.

54. pants

Sīki izstrādāta paredzamo maksājumu grafika paziņošana maksātājai organizācijai

Par pabalstu izmaksu atbildīgā institūcija nosūta sadarbības organizācijai dalībvalstī, kurā dzīvo persona, kam ir tiesības saņemt pabalstus, vai dzīvesvietas institūcijai (še turpmāk abas dēvē par “maksātāju organizāciju”) divos eksemplāros sīki izstrādātu paredzamo maksājumu grafiku, kas maksātājai organizācijai būtu jāsaņem ne vēlāk kā 20 dienu pirms pabalstu maksājuma termiņa.

55. pants

Paredzēto summu iemaksa maksātājas organizācijas kontā

1. Desmit dienas pirms pabalstu maksājuma termiņa par izmaksu atbildīgā institūcija izmaksā tās dalībvalsts valūtā, kurā tā atrodas, summu, kas nepieciešama izpildes regulas 54. pantā paredzētajā grafikā noteiktajiem maksājumiem. Maksājumu caur Valsts banku vai caur citu banku dalībvalstī, kurā atrodas par izmaksu atbildīgā institūcija, maksātājai organizācijai veic Valsts bankas vai citas bankas uzdevumā atvērtajā kontā dalībvalstī, kurā atrodas šī organizācija. Šis maksājums atbrīvo no attiecīgajām saistībām. Par izmaksu atbildīgā institūcija vienlaikus nosūta maksātājai organizācijai paziņojumu par maksājumu.

2. Banka, kuras kontā veikts maksājums, ieskaita maksātājas organizācijas aktīvā maksājuma ekvivalentu tās dalībvalsts valūtā, kurā atrodas šī organizācija.

3. Šā panta 1. punktā minēto banku nosaukumi un juridiskās adreses vai atrašanās vietas ir uzskaitītas 7. pielikumā.

56. pants

To summu izmaksa, kuras maksātājai organizācijai jāizmaksā personām, kam ir tiesības saņemt pabalstus

1. Izpildes regulas 54. pantā paredzētajā grafikā noteiktos maksājumus personām, kam ir tiesības saņemt pabalstus, veic maksātāja organizācija par izmaksu atbildīgās institūcijas vārdā. Šos maksājumus veic saskaņā ar kārtību, kas noteikta tiesību aktos, ko piemēro maksātāja organizācija.

2. Tiklīdz maksātāja organizācija vai jebkura cita tās norādīta organizācija uzzina par jebkādiem pabalstu apturēšanu vai atsaukšanu attaisnojošiem apstākļiem, tā pārtrauc visus maksājumus. Tas pats notiek arī gadījumā, ja persona, kam ir tiesības saņemt pabalstus, pārceļas uz jaunu dzīvesvietu citā valstī.

3. Maksātāja organizācija informē par pabalstu izmaksu atbildīgo institūciju par visiem izmaksu pārtraukšanas iemesliem. Tās personas nāves gadījumā, kurai ir tiesības saņemt pabalstus, vai tās laulātā nāves gadījumā, kā arī atraitnes vai atraitņa atkārtotās laulības gadījumā maksātāja organizācija paziņo minētajai institūcijai attiecīgo datumu.

57. pants

Norēķinu salīdzināšana attiecībā uz izpildes regulas 56. pantā minētajiem maksājumiem

1. Norēķinus attiecībā uz izpildes regulas 56. pantā minētajiem maksājumiem salīdzina katra maksājumu laika posma beigās, lai noteiktu summas, kas ir faktiski izmaksātas personām, kam ir tiesības saņemt pabalstus, vai to likumīgajiem vai pilnvarotajiem pārstāvjiem, kā arī neizmaksātās summas.

2. Apstiprina, ka kopējā ciparos un vārdos norādītā summa tās dalībvalsts valūtā, kurā atrodas par izmaksu atbildīgā institūcija, atbilst maksātājas organizācijas veiktajiem maksājumiem, un šīs organizācijas pārstāvis apliecina to ar savu parakstu.

3. Maksātāja organizācija garantē šādi noteikto maksājumu pareizību.

4. Starpību starp summām, ko izmaksājusi par izmaksu atbildīgā institūcija un kas norādītas tās dalībvalsts valūtā, kurā tā atrodas, un tajā pašā valūtā norādīto maksājumu summu, ko uzrādījusi maksātāja institūcija, atskaita no summām, kuras vēlāk ir jāizmaksā par izmaksu atbildīgajai institūcijai tajā pašā postenī.

58. pants

Pabalstu izmaksāšanā radušos izdevumu atgūšana

Izdevumus, kas ir radušies, veicot pabalstu izmaksu, piemēram, maksu par pasta un banku pakalpojumiem, maksātāja organizācija var atgūt no pabalstu saņēmējiem saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti tās piemērojamos tiesību aktos.

59. pants

Paziņošana par tās personas dzīvesvietas maiņu, kam ir tiesības saņemt pabalstus

Ja persona, kam ir tiesības saņemt pabalstus saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, pārceļas uz jaunu dzīvesvietu no vienas valsts uz citu valsti, tā dara šo faktu zināmu institūcijai vai institūcijām, kas atbild par šo pabalstu izmaksu, un maksātājai organizācijai.

NODAĻA

NELAIMES GADĪJUMI DARBĀ UN ARODSLIMĪBAS

Regulas 52. un 53. panta izpilde

60. pants

Pabalsti natūrā, ja to saņēmējs dzīvo dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts

1. Lai saņemtu pabalstus natūrā saskaņā ar Regulas 52. panta a) punktu, darbinieks vai pašnodarbināta persona iesniedz dzīvesvietas institūcijai izziņu, ar ko apliecina, ka viņam ir tiesības saņemt šos pabalstus natūrā. Šo izziņu, kas balstās uz darba devēja sniegtām ziņām, attiecīgā gadījumā izsniedz kompetentā institūcija. Turklāt, ja tā paredzēts kompetentās valsts tiesību aktos, darbinieks vai pašnodarbināta persona iesniedz dzīvesvietas institūcijai kompetentās institūcijas izziņu par to, ka ir saņemts paziņojums par nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību. Ja darbinieks nav iesniedzis šos dokumentus, dzīvesvietas institūcija saņem tos tieši no kompetentās institūcijas un, kamēr tie nav saņemti, tā piešķir viņam pabalstus natūrā sakarā ar veselības apdrošināšanu, ja viņš atbilst nosacījumiem, kas paredz tādas tiesības.

2. Šī izziņa ir derīga, kamēr dzīvesvietas institūcija nav saņēmusi paziņojumu par tās anulēšanu. Ja minēto izziņu ir izsniegusi Francijas institūcija, tā tomēr ir derīga tikai vienu gadu pēc izsniegšanas dienas un ir atjaunojama katru gadu.

3. Ja attiecīgā persona ir sezonas strādnieks, 1. punktā minētā izziņa ir derīga visu paredzamo sezonas darba laiku, ja vien kompetentā institūcija pa to laiku nav paziņojusi dzīvesvietas institūcijai par tās anulēšanu.

4. Iesniedzot pieteikumu pabalstiem natūrā, attiecīgā persona iesniedz pamatojuma dokumentus, kas ir vajadzīgi, lai piešķirtu pabalstus natūrā saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā šī persona dzīvo.

▼M14 —————

7. Attiecīgā persona informē dzīvesvietas institūciju par visām savu dzīves apstākļu pārmaiņām, kas var ietekmēt viņas tiesības saņemt pabalstus natūrā, jo īpaši par darba attiecību vai pašnodarbinātības izbeigšanu vai maiņu, kā arī par dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas maiņu. Tāpat, ja attiecīgajai personai beidzas apdrošināšana vai viņai vairs nepienākas pabalsti natūrā, kompetentā institūcija attiecīgi informē dzīvesvietas institūciju. Dzīvesvietas institūcija var jebkurā laikā pieprasīt kompetentajai institūcijai jebkuras ziņas par attiecīgās personas apdrošināšanu vai viņas tiesībām saņemt pabalstus natūrā.

8. Pierobežas darba ņēmējiem drīkst izsniegt medikamentus, pārsējus, brilles un nelielas palīgierīces, kā arī veikt laboratorijas analīzes un pārbaudes tikai tajā dalībvalstī, kurā tie parakstīti vai ieteikti, un saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem.

9. Divas vai vairākas dalībvalstis vai šo dalībvalstu kompetentās iestādes pēc Administratīvās komisijas atzinuma saņemšanas var vienoties par citiem izpildes noteikumiem.

61. pants

Naudas pabalsti, izņemot pensijas, ja to saņēmēji dzīvo dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts

1. Lai saņemtu naudas pabalstus saskaņā ar Regulas 52. panta b) apakšpunktu, darbinieks vai pašnodarbināta persona, iestājoties darba nespējai, triju dienu laikā iesniedz dzīvesvietas institūcijai paziņojumu par darba pārtraukšanu vai, ja to paredz tiesību akti, kurus piemēro kompetentā institūcija vai dzīvesvietas institūcija, darba nespējas izziņu, ko izsniedzis attiecīgās personas ārstējošais ārsts.

2. Ja ārstējošie ārsti dzīvesvietas valstī neizsniedz darba nespējas izziņas, attiecīgā persona vēršas tieši dzīvesvietas institūcijā, ievērojot tās piemērojamajos tiesību aktos noteikto termiņu.

Šī institūcija nekavējoties nodrošina darba nespējas medicīnisku apstiprināšanu, kā arī 1. punktā minētās izziņas noformēšanu. Šajā izziņā norāda varbūtējo darba nespējas ilgumu un tūlīt nosūta to kompetentajai institūcijai.

3. Gadījumos, uz kuriem neattiecas 2. punkts, dzīvesvietas institūcija, cik vien ātri iespējams, bet katrā ziņā ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc dienas, kad pie tās vērsusies attiecīgā persona, nodrošina viņas medicīnisko izmeklēšanu tā, it kā viņa būtu apdrošināta šajā institūcijā. Izmeklējošā ārsta ziņojumā jo īpaši norāda varbūtējo darba nespējas ilgumu, un dzīvesvietas institūcija trīs dienu laikā pēc medicīniskās izmeklēšanas dienas nosūta to kompetentajai institūcijai.

4. Turpmāk dzīvesvietas institūcija veic visas vajadzīgās darbinieka administratīvās pārbaudes vai medicīnisko izmeklēšanu tā, it kā viņš būtu apdrošināts šajā institūcijā. Tiklīdz tā noskaidro, ka šī persona spēj atsākt darbu, tā nekavējoties par to paziņo šai personai un kompetentajai institūcijai, norādot datumu, kurā beidzas darba nespēja. Neierobežojot 6. pantu, paziņojums attiecīgajai personai ir uzskatāms par lēmumu, kas pieņemts kompetentās institūcijas vārdā.

5. Visos gadījumos kompetentā institūcija patur tiesības pieprasīt, lai attiecīgo personu izmeklē tās izraudzīts ārsts.

6. Ja kompetentā institūcija izlemj neizmaksāt naudas pabalstus tāpēc, ka persona nav ievērojusi dzīvesvietas valsts tiesību aktos noteiktās formalitātes, vai ja tā konstatē, ka persona spēj atsākt darbu, tā paziņo šai personai par savu lēmumu un vienlaikus nosūta šā lēmuma norakstu dzīvesvietas institūcijai.

7. Personai atsākot darbu, tā nosūta attiecīgo paziņojumu kompetentajai institūcijai, ja šādu paziņojumu pieprasa minētās institūcijas piemērojamie tiesību akti.

8. Kompetentā institūcija izmaksā naudas pabalstus pienācīgā veidā, piemēram, ar starptautisku naudas pārvedumu, un attiecīgi informē dzīvesvietas institūciju un attiecīgo personu. Ja naudas pabalstus kompetentās institūcijas vārdā izmaksā dzīvesvietas institūcija, kompetentā institūcija informē darbinieku par viņa tiesībām un paziņo dzīvesvietas institūcijai naudas pabalstu summu, izmaksas datumus, kā arī maksimālo laika posmu, kurā tie būtu jāpiešķir saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem.

9. Divas vai vairākas dalībvalstis vai šo dalībvalstu kompetentās institūcijas pēc Administratīvās komisijas atzinuma saņemšanas var vienoties par citiem izpildes noteikumiem.

Regulas 55. panta izpilde

▼M14

62. pants

Pabalsti natūrā uzturēšanās gadījumā dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts

1. Lai saņemtu pabalstus natūrā saskaņā ar Regulas 55. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu, darbinieks vai pašnodarbināta persona iesniedz aprūpes sniedzējam kompetentās institūcijas izsniegtu dokumentu, kas apstiprina, ka personai ir tiesības saņemt pabalstus natūrā. Šo dokumentu sastāda saskaņā ar 2. pantu. Ja attiecīgā persona šādu dokumentu nevar iesniegt, tai jāsazinās ar uzturēšanās vietas institūciju, kas no kompetentās institūcijas pieprasa apliecinošu dokumentu, kurš apliecina, ka attiecīgajai personai ir tiesības uz pabalstiem natūrā.

Dokumentam, ko izdevusi kompetentā institūcija saskaņā ar Regulas 55. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu, apstiprinot tiesības saņemt pabalstus, katrā atsevišķajā gadījumā ir tāds pats spēks attiecībā uz aprūpes sniedzēju kā valsts apliecinājumam par to personu tiesībām, kas apdrošinātas uzturēšanās vietas institūcijā.

2. Īstenošanas regulas 60. panta 9. punktu piemēro mutatis mutandis.

63. pants

Pabalsti natūrā darbiniekiem, kas maina dzīvesvietu vai atgriežas dzīvesvietas valstī, un darbiniekiem, kam ir tiesības saņemt ārstniecisko palīdzību citā dalībvalstī

1. Lai saņemtu pabalstus natūrā saskaņā ar Regulas 55. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu, darbinieks vai pašnodarbināta persona iesniedz dzīvesvietas institūcijai izziņu, ar ko apliecina, ka viņam ir tiesības arī turpmāk saņemt minētos pabalstus. Vajadzības gadījuma šajā izziņā, ko izsniedz kompetentā institūcija, cita starpā, norāda maksimālo laika posmu, kurā drīkst arī turpmāk piešķirt pabalstus saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem. Izziņu pēc darbinieka pieprasījuma var izsniegt pēc viņa aizbraukšanas, ja force majeure apstākļu dēļ to nevar noformēt iepriekš.

▼M14

2. Īstenošanas regulas 60. panta 9. punktu piemēro mutatis mutandis.

3. Līdzīgi piemēro 1. un 2. punktu, nodrošinot ar pabalstiem natūrā regulas 55. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktā minētajā gadījumā.

64. pants

Naudas pabalsti, izņemot pensijas, ja to saņēmēji uzturas dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts

Līdzīgi piemēro izpildes regulas 61. pantu, ja saņem naudas pabalstus saskaņā ar Regulas 55. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu. Tomēr, neskarot pienākumu iesniegt darba nespējas izziņu, darbiniekam vai pašnodarbinātai personai, kas uzturas dalībvalstī, bet neveic tur nekādu profesionālo darbību, nav jāiesniedz paziņojums par darba pārtraukšanu, kurš minēts izpildes regulas 61. panta 1. punktā.

Regulas 52. līdz 56. panta izpilde

65. pants

Ziņojumi, apstākļu noskaidrošana un informācijas apmaiņa starp institūcijām sakarā ar nelaimes gadījumu darbā, kas noticis, vai arodslimību, kas diagnosticēta dalībvalstī, kura nav kompetentā valsts

1. Ja nelaimes gadījums darbā ir noticis tajā dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts, vai tur pirmoreiz diagnosticēta arodslimība, jāsagatavo ziņojums par nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktos ietvertajiem noteikumiem, neierobežojot nevienu tiesību normu, kas ir spēkā tajā dalībvalstī, kurā noticis nelaimes gadījums darbā vai kurā pirmoreiz diagnosticēta arodslimība, un šos noteikumus piemēro arī šajā gadījumā. Šo ziņojumu nosūta kompetentajai institūcijai un vienu eksemplāru nosūta dzīvesvietas institūcijai vai uzturēšanās vietas institūcijai.

2. Institūcija dalībvalstī, kurā noticis nelaimes gadījums darbā vai kur sākotnēji diagnosticēta arodslimība, nosūta kompetentajai institūcijai šajā teritorijā izsniegtās medicīniskās izziņas divos eksemplāros, kā arī jebkuru attiecīgo informāciju, ko var pieprasīt pēdējā kompetentā institūcija.

3. Ja nelaimes gadījums ir noticis, ceļojot pa dalībvalsti, kura nav kompetentā valsts, un ir pamats veikt izmeklēšanu šajā dalībvalstī, kompetentā institūcija var šim nolūkam iecelt izmeklētāju, par ko tā informē šīs dalībvalsts institūcijas. Šīs institūcijas palīdz minētajam izmeklētājam, piemēram, norīkojot personu, kas palīdz viņam iepazīties ar oficiāliem ziņojumiem un jebkuru citu dokumentu saistībā ar nelaimes gadījumu.

4. Pēc ārstnieciskās palīdzības sniegšanas kompetentajai institūcijai nosūta sīki izstrādātu pārskatu kopā ar medicīniskajām izziņām par nelaimes gadījuma vai slimības izraisītajām sekām, un jo īpaši par cietušā pašreizējo stāvokli, kā arī par atveseļošanos vai stāvokļa stabilizēšanos pēc gūtajām traumām. Attiecīgā gadījumā attiecīgos honorārus nomaksā dzīvesvietas institūcija vai uzturēšanās vietas institūcija saskaņā ar šīs institūcijas piemērojamiem tarifiem, bet tie jāsedz kompetentajai institūcijai.

5. Attiecīgā gadījumā kompetentā institūcija pēc pieprasījuma paziņo dzīvesvietas institūcijai vai uzturēšanās vietas institūcijai lēmumu, kurā noteikts atveseļošanās vai stāvokļa stabilizēšanās datums pēc gūtajām traumām, un, vajadzības gadījumā, lēmumu par pensijas piešķiršanu.

66. pants

Strīdi par nelaimes gadījuma vai slimības saistību ar profesionālo darbību

1. Ja regulas 52. pantā vai 55. panta 1. punktā minētajos gadījumos kompetentā institūcija apstrīd tiesību aktu piemērošanu saistībā ar negadījumiem darbā vai arodslimībām, tā tūlīt dara šo faktu zināmu dzīvesvietas institūcijai vai uzturēšanās vietas institūcijai, kas nodrošinājusi pabalstus natūrā; tad uzskata, ka šie pabalsti ir piešķirti saskaņā ar veselības apdrošināšanu un tos turpina tādā veidā nodrošināt pēc izpildes regulas ►M14 21. pantā ◄ minēto izziņu uzrādīšanas.

2. Pieņemot galīgo lēmumu šajā jautājumā, kompetentā institūcija tūlīt dara šo faktu zināmu dzīvesvietas institūcijai vai uzturēšanās vietas institūcijai, kas nodrošinājusi pabalstus natūrā. Ja attiecīgais gadījums nav saistīts ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, šī institūcija turpina nodrošināt minētos pabalstus natūrā saskaņā ar veselības apdrošināšanu, ja darbiniekam vai pašnodarbinātai personai ir tiesības tos saņemt. Pārējos gadījumos pabalstus natūrā, ko attiecīgā persona ir saņēmusi saskaņā ar veselības apdrošināšanu, uzskata par pabalstiem sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.

Regulas 57. panta izpilde

67. pants (7)

Kārtība attiecībā uz personām, kas pakļautas arodslimības riskam vairākās dalībvalstīs

1. Gadījumā, uz kuru attiecas Regulas 57. panta 1. punkts, paziņojumu par arodslimību nosūta institūcijai, kas ir kompetenta attiecībā uz arodslimībām dalībvalstī, saskaņā ar kuras tiesību aktiem persona, kas slimo ar šo slimību, pēdējoreiz veikusi darbību, kura var izraisīt attiecīgo slimību, vai dzīvesvietas institūcijai, kas pārsūta šo paziņojumu minētajai kompetentajai institūcijai.

2. Ja 1. punktā minētā kompetentā institūcija konstatē, ka darbība, kas būtu varējusi izraisīt attiecīgo arodslimību, pēdējoreiz veikta saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, tā nosūta paziņojumu un pavaddokumentus attiecīgajai institūcijai šajā dalībvalstī.

3. Ja institūcija dalībvalstī, saskaņā ar kuras tiesību aktiem persona, kas slimo, pēdējoreiz veikusi darbību, kura būtu varējusi izraisīt attiecīgo arodslimību, konstatē, ka šī persona vai tās tuvinieki neatbilst šo tiesību aktu nosacījumiem, ņemot vērā regulas 57. panta 2., 3. un 4. punktu, minētā institūcija:

a) tūlīt nosūta institūcijai dalībvalstī, saskaņā ar kuras tiesību aktiem persona, kas slimo, iepriekš veikusi darbību, kura būtu varējusi izraisīt attiecīgo slimību, paziņojumu un visus pavaddokumentus, to skaitā pirmās institūcijas organizētās medicīniskās izmeklēšanas atzinumus un ziņojumus, kā arī b) apakšpunktā minētā lēmuma norakstu;

b) vienlaikus paziņo savu lēmumu ieinteresētajai personai, cita starpā, norādot pabalstu atteikuma iemeslus, lēmuma apstrīdēšanas kārtību un termiņus, kā arī dienu, kad lieta ir nosūtīta a) apakšpunktā minētajai institūcijai.

4. Vajadzības gadījumā šī lieta būtu jānosūta atpakaļ, ievērojot tādu pašu kārtību, attiecīgajai institūcijai dalībvalstī, saskaņā ar kuras tiesību aktiem persona, kas slimo, pirmoreiz veikusi darbību, kura būtu varējusi izraisīt attiecīgo arodslimību.

68. pants (7)

Informācijas apmaiņa starp institūcijām, ja apstrīdēts lēmums, kas noraida prasījumu. Avansu izmaksa šādas apstrīdēšanas gadījumā

1. Ja tiek apstrīdēts lēmums noraidīt prasījumu, ko pieņēmusi institūcija vienā no dalībvalstīm, saskaņā ar kuras tiesību aktiem persona, kas slimo, veikusi darbību, kura būtu varējusi izraisīt attiecīgo arodslimību, šī institūcija dara to zināmu institūcijai, kurai nosūtīts paziņojums saskaņā ar izpildes regulas 67. panta 3. punktā noteikto kārtību, un vēlāk paziņo tai savu galīgo lēmumu.

2. Ja tiesības saņemt pabalstus iegūtas saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro pēdējā institūcija, ņemot vērā regulas 57. panta 2., 3. un 4. punktu, šī institūcija izmaksā avansus, kas nepārsniedz summu, kura vēl ir jānosaka, vajadzības gadījumā — pēc apspriešanās ar institūciju, kuras lēmums ticis apstrīdēts. Pēdējā še minētā institūcija atlīdzina izmaksāto avansu summu, ja lēmuma apstrīdēšanas iznākumā tai jānodrošina pabalsti. Šo summu pēc tam atrēķina no to pabalstu kopsummas, kas pienākas ieinteresētajai personai.

69. pants (7)

Naudas pabalstu izmaksu sadale sklerogēnās pneimokoniozes gadījumos

Uz regulas 57. panta 5. punkta izpildi attiecas šādi noteikumi:

a) kompetentā institūcija dalībvalstī, saskaņā ar kuras tiesību aktiem piešķir naudas pabalstus, ievērojot regulas 57. panta 1. punktu (turpmāk “par naudas pabalstu izmaksu atbildīgā institūcija”), izmanto veidlapu, kurā, cita starpā, iekļauts pārskats un kopsavilkums par visiem apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmiem (vecuma apdrošināšana), ko persona, kas slimo, pabeigusi saskaņā ar katras attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem;

b) par naudas pabalstu izmaksu atbildīgā institūcija nosūta šo veidlapu visām vecuma apdrošināšanas institūcijām katrā no šīm dalībvalstīm, kurās bijusi apdrošināta persona, kas slimo; katra no minētajām institūcijām ieraksta veidlapā apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus (vecuma apdrošināšana), kas pabeigti saskaņā ar tās piemērotajiem tiesību aktiem, un nodod veidlapu atpakaļ par naudas pabalstu izmaksu atbildīgajai institūcijai;

c) pēc tam par naudas pabalstu atbildīgā institūcija un pārējās attiecīgās kompetentās institūcijas savstarpēji sadala izdevumus; tā nosūta pārējām institūcijām apstiprināšanai paziņojumu par šo sadali, kā arī pienācīgus pamatojuma dokumentus, it īpaši attiecībā uz piešķirto naudas pabalstu kopējo summu un sadales procentuālo aprēķinu;

d) katra kalendāra gada beigās par naudas pabalstu izmaksu atbildīgā institūcija nosūta visām pārējām attiecīgajām kompetentajām institūcijām pārskatu par kārtējā saimnieciskajā gadā izmaksātajiem naudas pabalstiem, norādot summu, kas katrai no minētajām institūcijām jāmaksā saskaņā ar c) apakšpunktā paredzēto sadali; katra no šīm institūcijām, cik vien ātri iespējams, bet ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā atmaksā par naudas pabalstu izmaksu atbildīgajai institūcijai summu, kas attiecīgajai institūcijai jāmaksā.

Regulas 58. panta 3. punkta izpilde

70. pants

Izziņa par ģimenes locekļiem, kas jāņem vērā, aprēķinot naudas pabalstus, to skaitā pensijas

1. Lai saņemtu pabalstus saskaņā ar regulas 58. panta 3. punktu, pieprasījuma iesniedzējs iesniedz izziņu par saviem ģimenes locekļiem, kas dzīvo citā dalībvalstī, nevis tur, kur atrodas institūcija, kura atbild par pabalstu piešķiršanu.

Šo izziņu izsniedz ģimenes locekļu dzīvesvietas veselības apdrošināšanas institūcija vai cita institūcija, kuru norādījusi kompetentā institūcija dalībvalstī, kurā viņi dzīvo. Līdzīgi piemēro izpildes regulas 25. panta 2. punkta otro un trešo daļu.

Institūcija, kas atbild par naudas pabalstu piešķiršanu, var pieprasīt, ka pirmajā daļā paredzētās izziņas vietā pieprasījuma iesniedzējam jāiesniedz jauni civilstāvokli apliecinoši dokumenti par saviem ģimenes locekļiem, kas dzīvo citā dalībvalstī, nevis tajā, kur atrodas minētā institūcija.

2. Šā panta 1. punktā minētajā gadījumā, ja attiecīgās institūcijas piemērojamie tiesību akti paredz, ka ģimenes locekļiem jādzīvo zem viena jumta ar pieprasījuma iesniedzēju, tas, ka minētie ģimenes locekļi, lai arī viņi neatbilst šim nosacījumam, tomēr ir galvenokārt materiāli atkarīgi no pieprasījuma iesniedzēja, ir jāpierāda ar dokumentiem, ar kuriem apliecina, ka daļa no pieprasījuma iesniedzēja ienākumiem tiek regulāri nodota viņiem.

Regulas 60. panta izpilde

71. pants

Arodslimības progresēšana

1. Gadījumos, uz kuriem attiecas regulas 60. panta 1. punkts, prasības iesniedzējs sniedz dalībvalsts institūcijai, pret kuru viņš ierosina prasību saistībā ar tiesībām saņemt pabalstus, visu informāciju par iepriekš piešķirtajiem pabalstiem sakarā ar attiecīgo slimību. Šī institūcija var vērsties jebkurā citā institūcijā, kas iepriekš bijusi kompetenta šajā jautājumā, lai saņemtu jebkuru informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu.

2. Gadījumā, uz kuru attiecas Regulas 60. panta 1. punkts, kompetentā institūcija, kurai jāizmaksā naudas pabalsti, paziņo otrai attiecīgajai institūcijai, lai saņemtu tās piekrišanu, to izdevumu summu, kas jāsedz šai institūcijai arodslimības progresēšanas dēļ, kā arī atbilstīgu pamatojumu tam. Katra kalendāra gada beigās pirmā institūcija nosūta otrai institūcijai pārskatu par attiecīgajā saimnieciskajā gadā izmaksātajiem naudas pabalstiem, norādot summu, kas pienākas no otrās institūcijas, kura, cik vien ātri iespējams, bet ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā to atmaksā pirmajai institūcijai.

3. Regulas 60. panta 2. punkta b) apakšpunkta pirmajā teikumā minētajā gadījumā par naudas pabalstu izmaksu atbildīgā institūcija paziņo attiecīgajām kompetentajām institūcijām, lai saņemtu to piekrišanu, par pārmaiņām iepriekšējā izdevumu sadalē un sniedz pietiekamu pamatojumu par šīm pārmaiņām.

4. Regulas 60. panta 2. punkta b) apakšpunkta otrajā teikumā minētajā gadījumā līdzīgi piemēro 2. punktu.

Regulas 61. panta 5. un 6. punkta izpilde

72. pants

Darba nespējas pakāpes novērtēšana, ja nelaimes gadījums darbā noticis vai arodslimība diagnosticēta iepriekš vai vēlāk

1. Lai novērtētu darba nespējas pakāpi Regulas 61. panta 5. punktā minētajā gadījumā, prasības iesniedzējs kompetentajai institūcijai dalībvalstī, kuras tiesību subjekts viņš ir bijis laikā, kad noticis nelaimes gadījums darbā vai diagnosticēta arodslimība, sniedz visu informāciju par iepriekš notikušo nelaimes gadījumu darbā vai arodslimībām, ar kurām viņš saslimis, būdams jebkuras citas dalībvalsts tiesību subjekts, neatkarīgi no darba nespējas pakāpes, kas iegūta iepriekšējos vai vēlākajos gadījumos.

2. Saskaņā ar tiesību aktiem, ko kompetentā institūcija piemēro attiecībā uz pabalstu tiesību iegūšanu un pabalsta lieluma noteikšanu, tā ņem vērā darba nespējas pakāpi, kas iegūta iepriekšējos vai vēlākajos gadījumos.

3. Kompetentā institūcija var vērsties jebkurā citā institūcijā, kas iepriekš bijusi kompetenta šajā jautājumā, lai saņemtu jebkuru informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu.

Ja iepriekšēju darba nespēju izraisījis nelaimes gadījums, kamēr darbinieks bijis tādas dalībvalsts tiesību subjekts, kurā neņem vērā darba nespējas izcelsmi, institūcija, kas ir kompetenta attiecībā uz iepriekšējo vai vēlāko darba nespējas gadījumu, vai attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes norādītā organizācija pēc citas dalībvalsts kompetentās institūcijas pieprasījuma sniedz ziņas par iepriekšējās darba nespējas pakāpi un, ciktāl iespējams, jebkuras ziņas, kas ļauj noteikt, vai darba nespēju izraisījis nelaimes gadījums darbā otrās dalībvalsts institūcijas piemērojamo tiesību aktu nozīmē. Tādā gadījumā 2. punktu piemēro analoģiski.

Regulas 61. panta 1. punkta izpilde

73. pants

Institūcijas, kurās var vērsties raktuvju un līdzīgu uzņēmumu strādnieki, uzturoties vai dzīvojot dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts

1. Regulas 62. panta 1. punktā minētajos gadījumos un ja uzturēšanās vai mītnes valstī pabalsti, kurus piešķir saskaņā ar apdrošināšanas sistēmu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, kura attiecas uz fiziska darba strādniekiem tērauda rūpniecībā, ir vienādi ar pabalstiem, kurus piešķir saskaņā ar īpašo sistēmu raktuvju un līdzīgu uzņēmumu strādniekiem, šai kategorijai piederošie strādnieki un viņu ģimenes locekļi var vērsties izpildes regulas 3. pielikumā norādītajā tuvākajā institūcijā uzturēšanās vai dzīvesvietas dalībvalstī pat tad, ja tā ir institūcija, kura pārvalda sistēmu, kas attiecas uz fiziska darba strādniekiem tērauda rūpniecībā, un tad minētajai institūcijai ir jānodrošina pabalsti.

2. Ja pabalsti, kurus piešķir saskaņā ar īpašo sistēmu raktuvju un līdzīgu uzņēmumu strādniekiem, dod lielākas priekšrocības, šie strādnieki var izvēlēties, vai viņiem vērsties institūcijā, kas atbild par šīs sistēmas pārvaldīšanu, vai tuvākajā institūcijā viņu uzturēšanās vai dzīvesvietas dalībvalstī, kura pārvalda sistēmu fiziska darba strādniekiem tērauda rūpniecībā. Pēdējā gadījumā attiecīgā institūcija pievērš ieinteresētās personas uzmanību tam, ka, vēršoties institūcijā, kas atbild par iepriekš minētās īpašās sistēmas pārvaldīšanu, šī persona saņems izdevīgākus pabalstus; turklāt tā dara zināmu attiecīgās institūcijas nosaukumu un adresi.

Regulas 62. panta 2. punkta izpilde

74. pants

Kā ņem vērā laika posmu, kurā citas dalībvalsts institūcija jau ir nodrošinājusi pabalstus

Saistībā ar regulas 61. panta 2. punktu dalībvalsts institūcija, kurai jānodrošina pabalsti, var pieprasīt citas dalībvalsts institūcijai sniegt tai ziņas par laika posmu, kad šī institūcija jau nodrošinājusi pabalstus sakarā ar to pašu nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.

Pensijas pieprasījumu iesniegšana un izskatīšana, izņemot pensijas sakarā ar arodslimībām, uz kurām attiecas Regulas 57. pants

75. pants

1. Lai saņemtu pensiju vai papildu piemaksu saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, darbinieks vai pašnodarbināta persona vai viņu tuvinieki, kas dzīvo citā dalībvalstī, iesniedz pieprasījumu kompetentajai institūcijai vai dzīvesvietas institūcijai, kas pārsūta šo pieprasījumu kompetentajai institūcijai. Pieprasījumu iesniedz, ievērojot šādus noteikumus:

a) pieprasījumam pievieno vajadzīgos pamatojuma dokumentus, un to noformē, izmantojot veidlapas, kas paredzētas tiesību aktos, saskaņā ar kuriem darbojas kompetentā institūcija;

2. Kompetentā institūcija paziņo pieprasījuma iesniedzējam savu lēmumu tieši vai ar sadarbības organizācijas kompetentajā valstī starpniecību; tā nosūta šā lēmuma norakstu sadarbības organizācijai dalībvalstī, kurā dzīvo pieprasījuma iesniedzējs.

Administratīvās pārbaudes un medicīniskā izmeklēšana

76. pants

1. Administratīvās pārbaudes un medicīnisko izmeklēšanu, kas paredzēta pensiju pārskatīšanas gadījumā, pēc kompetentās institūcijas pieprasījuma veic institūcija dalībvalstī, kurā atrodas persona, kam ir tiesības saņemt pabalstus, saskaņā ar šīs institūcijas piemērojamajos tiesību aktos noteikto kārtību. Kompetentā institūcija tomēr patur tiesības pieprasīt, lai personu, kam ir tiesības saņemt pabalstus, izmeklētu tās izraudzīts ārsts.

2. Jebkura persona, kas saņem pensiju sev vai bārenim, informē institūciju, kas ir atbildīga par izmaksu, par visām viņa vai bāreņa dzīves apstākļu pārmaiņām, kuras var ietekmēt tiesības saņemt pensiju.

Pensiju izmaksa

77. pants

Pensijas, kuras pienākas no vienas dalībvalsts institūcijas pieprasījuma iesniedzējiem, kas dzīvo citā dalībvalstī, izmaksā saskaņā ar izpildes regulas 53. līdz 58. pantā noteikto kārtību.

NODAĻA

APBEDĪŠANAS PABALSTI

Regulas 64., 65. un 66. panta izpilde

78. pants

Pabalsta pieprasījuma iesniegšana

Lai saņemtu apbedīšanas pabalstu saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kas nav valsts, kurā viņš dzīvo, pieprasījuma iesniedzējs iesniedz pieprasījumu kompetentajai institūcijai vai dzīvesvietas institūcijai.

Pieprasījumam jāpievieno pamatojuma dokumenti, kas paredzēti tiesību aktos, saskaņā ar kuriem darbojas kompetentā institūcija.

Pieprasījuma iesniedzēja sniegto ziņu patiesumu apliecina pieprasījumam pievienotie oficiālie dokumenti vai to apstiprina kompetentās organizācijas dalībvalstī, kurā dzīvo pieprasījuma iesniedzējs.

79. pants

Izziņa par attiecīgajiem laika posmiem

1. Lai izmantotu Regulas 64. pantu, persona iesniedz kompetentajai institūcijai izziņu, kurā norāda apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kuras tiesību subjekts viņš bijis visvēlāk.

2. Šo izziņu pēc pieprasījuma iesniedzēja lūguma izsniedz attiecīgā veselības vai vecuma apdrošināšanas institūcija, kurā attiecīgā gadījumā darbinieks vai pašnodarbināta persona bijusi iepriekš apdrošināts. Ja pieprasījuma iesniedzējs nav iesniedzis minēto izziņu, kompetentā institūcija to saņem no kādas citas iepriekš minētās institūcijas.

3. Analoģiski piemēro 1. un 2. punktu, ja ir jāņem vērā apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmi, kas pabeigti saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem, lai panāktu atbilstību attiecīgās kompetentās valsts tiesību aktos ietvertajiem nosacījumiem.

NODAĻA

BEZDARBNIEKA PABALSTI

Regulas 67. panta izpilde

80. pants

Izziņas par apdrošināšanas vai nodarbinātības laika posmiem

1. Lai izmantotu regulas 67. panta 1., 2. vai 4. punktu, pieprasījuma iesniedzējs iesniedz kompetentajai institūcijai izziņu, kurā norāda apdrošināšanas vai nodarbinātības laika posmus, kad iepriekš veiktas iemaksas saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kuras tiesību subjekts viņš bijis, kā arī jebkuras citas ziņas, kas paredzētas šīs institūcijas piemērotajos tiesību aktos.

2. Šo izziņu pēc ieinteresētās personas pieprasījuma izsniedz institūcija, kas ir kompetenta bezdarba jautājumos dalībvalstī, kuras tiesību subjekts šī persona ir bijusi visvēlāk, vai cita minētās dalībvalsts kompetentās institūcijas norādītā institūcija. Ja šī persona nav iesniegusi minēto izziņu, kompetentā institūcija saņem to no kādas citas iepriekš minētās institūcijas.

3. Analoģiski piemēro 1. un 2. punktu, ja ir jāņem vērā apdrošināšanas vai nodarbinātības laika posmi, kas pabeigti iepriekš saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem, lai panāktu atbilstību attiecīgās kompetentās valsts tiesību aktos ietvertajiem nosacījumiem.

Regulas 68. panta izpilde

81. pants

Izziņa pabalstu aprēķināšanai

Ja atbildību par pabalstu aprēķināšanu uzņemas institūcija, kas minēta Regulas 68. panta 1. punktā, un ja persona pēdējoreiz bijusi nodarbināta mazāk nekā četras nedēļas tajā dalībvalstī, kur atrodas šī institūcija, tā iesniedz minētajai institūcijai izziņu, kurā norāda pēdējās nodarbošanās raksturu, kas ilgusi vismaz četras nedēļas citā dalībvalstī, kā arī to, kādā tautsaimniecības nozarē šī persona bijusi nodarbināta. Ja ieinteresētā persona nav iesniegusi šo izziņu, minētā institūcija to saņem no institūcijas, kas ir kompetenta bezdarba jautājumos otrajā dalībvalstī un kurā šī persona bijusi apdrošināta visvēlāk, vai no citas institūcijas, ko norādījusi šīs dalībvalsts kompetentā institūcija.

82. pants

Izziņa par ģimenes locekļiem, kuri jāņem vērā, aprēķinot pabalstus

1. Lai izmantotu regulas 68. panta 2. punktu, persona iesniedz kompetentajai institūcijai izziņu par saviem ģimenes locekļiem, kas dzīvo citā dalībvalstī, nevis tur, kur atrodas minētā institūcija.

2. Šo izziņu izsniedz institūcija, ko norādījusi kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā dzīvo ģimenes locekļi. Tai jāapliecina, ka ģimenes locekļi nav ņemti vērā, aprēķinot bezdarbnieka pabalstus, kas pienākas citai personai saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem.

Izziņa ir derīga 12 mēnešus no tās izsniegšanas dienas. To var pagarināt; šajā gadījumā tā ir derīga no tās pagarināšanas dienas. Attiecīgā persona nekavējoties brīdina kompetento institūciju par visiem faktiem, kuru dēļ būtu jāgroza minētā izziņa. Šie grozījumi stājas spēkā no dienas, kurā noticis šis fakts.

3. Ja institūcija, kas izsniedz 1. punktā minēto izziņu, nespēj apstiprināt, ka ģimenes locekļi nav ņemti vērā tāda bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanai, kas pienākas kādai citai personai saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā viņi dzīvo, tad attiecīgā persona, iesniedzot šo izziņu kompetentajai institūcijai, papildina minēto izziņu ar deklarāciju attiecībā uz šo jautājumu.

Līdzīgi 2. punkta otro daļu piemēro šai deklarācijai.

Regulas 69. panta izpilde

83. pants

Nosacījumi un ierobežojumi pabalstu tiesību saglabāšanai, ja bezdarbnieks dodas uz citu dalībvalsti

1. Lai saglabātu tiesības saņemt pabalstus, bezdarbnieks, uz kuru attiecas Regulas 69. panta 1. punkts, iesniedz institūcijai savā jaunajā atrašanās vietā izziņu, kurā kompetentā institūcija apliecina, ka viņam vēl arvien ir tiesības saņemt pabalstus saskaņā ar minētā panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. Kompetentā institūcija šajā izziņā, cita starpā, norāda:

a) bezdarbniekam izmaksājamā pabalsta summu saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem;

b) dienu, no kuras bezdarbnieks vairs nav pieejams kompetentās valsts nodarbinātības dienestam;

c) termiņu saskaņā ar regulas 69. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kurš jāievēro, reģistrējoties kā personai, kas meklē darbu dalībvalstī, uz kuru šis bezdarbnieks ir pārcēlies;

d) maksimālo laiku saskaņā ar Regulas 69. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kad var saglabāt tiesības saņemt pabalstu;

e) faktus, kas var ietekmēt tiesības saņemt pabalstu.

2. Bezdarbnieks, kas grasās pārcelties uz citu dalībvalsti darba meklējumos, pirms aizbraukšanas pieprasa 1. punktā minēto izziņu. Ja bezdarbnieks nav iesniedzis minēto izziņu, institūcija viņa jaunajā atrašanās vietā saņem to no kompetentās institūcijas. Kompetentās valsts nodarbinātības dienestam jānodrošina, lai bezdarbnieks būtu informēts par saviem pienākumiem, kas izriet no Regulas 69. panta, kā arī no šā panta.

3. Institūcija bezdarbnieka jaunajā atrašanās vietā paziņo kompetentajai institūcijai bezdarbnieka reģistrācijas dienu un dienu, kad sākta pabalstu izmaksa, kā arī izmaksā kompetentās valsts pabalstus saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktos paredzēto kārtību, uz kuru ir pārcēlies bezdarbnieks.

Institūcija bezdarbnieka jaunajā atrašanās vietā veic pārbaudi vai organizē tās veikšanu tā, it kā tai būtu darīšana ar bezdarbnieku, kam ir tiesības saņemt pabalstus saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro. Tā informē kompetento institūciju par visiem faktiem, uz kuriem var attiecināt iepriekš minētā 1. punkta e) apakšpunktu, tiklīdz tas kļūst tai zināms, un gadījumos, kad pabalsts ir jāaptur vai jāatsauc, tā tūlīt pārtrauc pabalsta izmaksu. Kompetentā institūcija nekavējoties to informē, cik lielā mērā un no kuras dienas šis fakts ietekmē bezdarbnieka tiesības saņemt pabalstu. Attiecīgā gadījumā pabalstu izmaksu var atsākt tikai pēc šīs informācijas saņemšanas. Ja pabalsts ir jāsamazina, institūcija bezdarbnieka jaunajā atrašanās vietā, ņemot vērā grozījumus, turpina viņam izmaksāt samazinātu pabalsta summu pēc atbildes saņemšanas no kompetentās institūcijas.

4. Divas vai vairākas dalībvalstis vai šo dalībvalstu kompetentās institūcijas pēc Administratīvās komisijas atzinuma saņemšanas var vienoties par citiem izpildes noteikumiem.

Regulas 71. panta izpilde

84. pants

Bezdarbnieki, kas ir bijuši nodarbināti un kas savas pēdējās nodarbinātības laikā dzīvojuši dalībvalstī, kura nav kompetentā valsts

1. Piemērojot izpildes regulas 80. pantu, gadījumos, kas minēti regulas 71. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā un 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta pirmajā teikumā, par kompetento institūciju ir uzskatāma dzīvesvietas institūcija.

2. Lai pieprasītu pabalstus saskaņā ar regulas 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu, bezdarbnieks, kurš agrāk strādājis, papildus izpildes regulas 80. pantā paredzētajai izziņai iesniedz dzīvesvietas institūcijai izziņu no institūcijas dalībvalstī, kuras tiesību subjekts viņš ir bijis visvēlāk, norādot, ka viņam nav tiesību saņemt pabalstu saskaņā ar regulas 69. pantu.

3. Piemērojot Regulas 71. panta 2. punktu, dzīvesvietas institūcija pieprasa no kompetentās institūcijas jebkuru informāciju par tāda bezdarbnieka tiesībām saņemt pabalstus no šīs institūcijas, kurš agrāk bijis darbinieks.

NODAĻA (8)

ĢIMENES PABALSTI

Regulas 72. panta izpilde

85. pants (A)

Izziņas par darba vai pašnodarbinātības laika posmiem

1. Lai izmantotu regulas 72. pantu, persona iesniedz kompetentajai institūcijai izziņu, kurā norāda apdrošināšanas, darba vai pašnodarbinātības laika posmu, kas pabeigts saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kuras tiesību subjekts viņš bijis visvēlāk.

2. Šo izziņu pēc ieinteresētās personas pieprasījuma izsniedz institūcija, kas ir kompetenta ģimenes pabalstu jautājumos dalībvalstī, kurā šī persona bijusi apdrošināta visvēlāk, vai cita institūcija, ko norādījusi minētās dalībvalsts kompetentā iestāde. Ja pieprasījuma iesniedzējs nav iesniedzis minēto izziņu, kompetentā institūcija to saņem no kādas citas iepriekš minētās institūcijas, ja veselības apdrošināšanas institūcija nevar tai nosūtīt izpildes regulas 16. panta 1. punktā paredzētās izziņas norakstu.

3. Analoģiski piemēro 1. un 2. punktu, ja apdrošināšanas, darba vai pašnodarbinātības laika posmi, kas iepriekš pabeigti saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem, ir jāņem vērā, lai panāktu atbilstību attiecīgās kompetentās valsts tiesību aktos ietvertajiem nosacījumiem.

Regulas 73. panta un 75. pankta 1. un 2. punkta izpilde (8)

86. pants (8)

1. Lai saņemtu ģimenes pabalstus saskaņā ar regulas 73. panta 1. punktu, darbinieks iesniedz pieprasījumu kompetentajai institūcijai, vajadzības gadījumā — ar darba devēja starpniecību.

2. Par pamatojumu savam pieprasījumam darbinieks iesniedz izziņu par saviem ģimenes locekļiem, kuri dzīvo tādā dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā atrodas kompetentā institūcija. Šādu izziņu izsniedz vai nu tās iestādes, kas ir kompetentas civilstāvokļa lietās šo ģimenes locekļu dzīvesvietas valstī, vai arī institūcija, kas ir kompetenta attiecībā uz veselības apdrošināšanu šo ģimenes locekļu dzīvesvietā, vai kāda cita institūcija, ko izraudzījusies tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā dzīvo šie ģimenes locekļi. Šāda izziņa atkārtoti jāiesniedz reizi gadā.

3. Ja kompetentās valsts tiesību aktos paredzēts, ka ģimenes pabalstus drīkst izmaksāt vai tie ir jāizmaksā citai personai, nevis pašam darbiniekam, šis darbinieks par pamatojumu savam pieprasījumam iesniedz arī ziņas par personu (uzvārds, vārds, pilna adrese), kurai šie ģimenes pabalsti izmaksājami dzīvesvietas valstī.

4. Divu vai vairāku dalībvalstu kompetentās institūcijas var vienoties par īpašu kārtību ģimenes pabalstu izmaksai, cita starpā, lai atvieglotu regulas 75. panta 1. un 2. punkta izpildi. Šādas vienošanās dara zināmas Admi nistratīvajai komisijai.

5. Darbinieks informē kompetento institūciju, vajadzības gadījumā, ar darba devēja starpniecību, par:

— visām ģimenes locekļu dzīves apstākļu pārmaiņām, kas var ietekmēt tiesības saņemt ģimenes pabalstus;

— visām pārmaiņām to ģimenes locekļu skaitā, par kuriem pienākas ģimenes pabalsti;

— šo ģimenes locekļu dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas maiņu;

— jebkuru profesionālo darbību, kuras dēļ pienākas ģimenes pabalsti arī saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā šie ģimenes locekļi dzīvo.

87. pants (8)

…

Regulas 74. panta izpilde

88. pants (8)

Līdzīgi piemēro izpildes regulas 86. pantu bezdarbniekiem, kuri iepriekš ir bijuši darbinieki vai pašnodarbinātas personas un uz kuriem attiecas regulas 74. pants.

89. pants (8)

…

NODAĻA

PABALSTI BĀREŅIEM UN PENSIONĀRU APGĀDĪBĀ ESOŠIEM BĒRNIEM

Regulas 77., 78. un 79. panta izpilde

90. pants

1. Lai saņemtu pabalstus saskaņā ar regulas 77. vai 78. pantu, pieprasījuma iesniedzējs iesniedz pieprasījumu savas dzīvesvietas institūcijai saskaņā ar šīs institūcijas piemērotajos tiesību aktos noteikto kārtību.

2. Ja pieprasījuma iesniedzējs tomēr nedzīvo tajā dalībvalstī, kur atrodas kompetentā institūcija, viņš var iesniegt pieprasījumu kompetentajai institūcijai vai savas dzīvesvietas institūcijai, kura pēc tam pārsūta pieprasījumu kompetentajai institūcijai, norādot tā iesniegšanas dienu. Šī diena ir uzskatāma par dienu, kurā pieprasījums iesniegts kompetentajai institūcijai.

3. Ja 2. punktā minētā kompetentā institūcija konstatē, ka saskaņā ar tās piemērotajiem tiesību aktiem tādas tiesības nepastāv, tā tūlīt šo pieprasījumu kopā ar visiem vajadzīgajiem dokumentiem un informāciju pārsūta tās dalībvalsts institūcijai, kuras tiesību aktiem darbinieks vai pašnodarbināta persona ir bijusi pakļauta visilgāko laika posmu.

Vajadzības gadījumā šo lietu, ievērojot tos pašus nosacījumus, var nosūtīt atpakaļ institūcijai dalībvalstī, saskaņā ar kuras tiesību aktiem attiecīgā persona ir pabeigusi īsako no saviem apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmiem.

4. Vajadzības gadījumā Administratīvā komisija nosaka jebkādu papildu kārtību, kas ir jāievēro, iesniedzot pabalstu pieprasījumus.

91. pants

1. Pabalstus, kas izmaksājami saskaņā ar regulas 77. vai 78. pantu, izmaksā, ievērojot izpildes regulas 53. līdz 58. pantu.

2. Vajadzības gadījumā dalībvalstu kompetentās iestādes norāda institūciju, kas ir kompetenta attiecībā uz to pabalstu izmaksu, kuri pienākas saskaņā ar regulas 77. vai 78. pantu.

92. pants

Jebkura persona, kurai saskaņā ar regulas 77. vai 78. pantu izmaksā pabalstus bāreņiem vai pensionāra bērniem, informē institūciju, kas atbild par šo pabalstu izmaksu, par:

— visām bērnu vai bāreņu dzīves apstākļu pārmaiņām, kas var ietekmēt tiesības saņemt pabalstus,

— visām pārmaiņām to bērnu vai bāreņu skaitā, par kuriem pienākas pabalsti,

— bērnu vai bāreņu dzīvesvietas maiņu,

— jebkuru profesionālo darbību, kas dod tiesības saņemt ģimenes pabalstus vai ģimenes piemaksas par šiem bērniem vai bāreņiem.

SADAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

93. pants

Veselības un maternitātes apdrošināšanas pabalstu atmaksāšana, izņemot tos, kas paredzēti izpildes regulas 94. un 95. pantā

▼M7

1. Faktisko summu pabalstiem natūrā, kas saskaņā ar regulas 19. panta 1. un 2. punktu piešķirti darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, un viņu ģimenes locekļiem, kuru dzīvesvieta ir tajā pašā dalībvalstī, un pabalstus natūrā, kas piešķirti saskaņā ar regulas 21. panta 2. punktu, 22. pantu, 22.a pantu ►M14 ————— ◄ , 25. panta 1., 3. un 4. punktu, 26. pantu, 31. pantu ►M14 vai 34.a ◄ pantu, kompetentā institūcija atmaksā tai institūcijai, kura nodrošinājusi minētos pabalstus, kā atspoguļots minētās institūcijas uzskaitē.

2. Regulas 29. panta 2. punktā, 22. panta 3. punkta otrajā daļā ►M2 ————— ◄ un 31. pantā minētajos gadījumos, kā arī saistībā ar 1. punkta izpildi, pensionāra vai, attiecīgi, ģimenes locekļu dzīvesvietas institūcija ir uzskatāma par kompetento institūciju.

3. Ja 1. punktā minēto pabalstu faktiskā summa nav uzrādīta tās institūcijas grāmatvedības datos, kas tos ir piešķīrusi, un nav panākta vienošanās saskaņā ar 6. punktu, atmaksājamo summu nosaka, pamatojoties uz vienreizējiem maksājumiem, aprēķinot tos pēc visām attiecīgajām norādēm un izmantojot visus pieejamos datus. Administratīvā komisija izvērtē, kas būtu jāņem par pamatu, aprēķinot vienreizējos maksājumus, un lemj par to summu.

4. Veicot atmaksāšanu, neņem vērā tarifus, kas ir augstāki par tiem tarifiem, ko piemēro pabalstiem natūrā, kurus piešķir tādiem darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām, kas ir tās valsts tiesību subjekti, kuras tiesību aktus piemēro institūcija, kas nodrošinājusi 1. punktā minētos pabalstus.

5. Līdzīgi piemēro 1. un 2. punktu, ja veic tādu naudas pabalstu atmaksāšanu, kas piešķirti saskaņā ar izpildes regulas 18. panta 8. punkta otro teikumu.

6. Divas vai vairākas dalībvalstis vai šo dalībvalstu kompetentās iestādes pēc Administratīvas komisijas atzinuma saņemšanas var vienoties par citiem atmaksājamo summu novērtēšanas paņēmieniem, piemēram, ņemot par pamatu vienreizējos maksājumus.

94. pants

To pabalstu natūrā atmaksāšana, kas piešķirti sakarā ar veselības un maternitātes apdrošināšanu darbinieka vai pašnodarbinātas personas ģimenes locekļiem, kuru dzīvesvieta nav tajā pašā dalībvalstī

1. Pabalstu natūrā summu, kas piešķirti saskaņā ar Regulas 19. panta 2. punktu darbinieka vai pašnodarbinātas personas ģimenes locekļiem, kuri nedzīvo vienā dalībvalstī ar šo darbinieku, institūcijām, kas piešķīrušas minētos pabalstus, katru kalendāra gadu atmaksā kompetentās institūcijas, ņemot par pamatu vienreizējo maksājumu, kurš ir pēc iespējas pietuvināts faktiskajiem izdevumiem.

2. Vienreizējo maksājumu nosaka, reizinot vidējās gada izmaksas uz vienu ģimeni ar vidējo ģimeņu skaitu gadā, kas jāņem vērā, un iegūto rezultātu samazinot par 20 %.

3. Reizinātājus, kas ir vajadzīgi, lai aprēķinātu minēto vienreizējo maksājumu, nosaka šādi:

a) vidējās ikgadējās izmaksas uz vienu ģimeni katrā dalībvalstī iegūst, ikgadējos izdevumus sakarā ar visiem pabalstiem natūrā, ko saskaņā ar sociālā nodrošinājuma sistēmām, kuras jāņem vērā, šīs dalībvalsts institūcijas piešķīrušas visiem darbinieku ģimenes locekļiem, uz kuriem attiecas minētās dalībvalsts tiesību akti, izdalot ar šo darbinieku vai pašnodarbināto personu, kam ir ģimenes locekļi, vidējo skaitu gadā; sociālā nodrošinājuma sistēmas, kas šim nolūkam jāievēro, ir uzskaitītas izpildes regulas 9. pielikumā;

b) divu dalībvalstu institūciju savstarpējos norēķinos vidējais ikgadējais ģimeņu skaits, kas jāņem vērā, ir vienāds ar to darbinieku vai pašnodarbinātu personu vidējo skaitu gadā, kuri ir tiesību subjekti vienai no minētajām dalībvalstīm un kuru ģimenes locekļiem ir tiesības saņemt pabalstus natūrā, kas jānodrošina otras dalībvalsts institūcijai.

4. Ģimeņu skaitu, kas jāņem vērā saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu, nosaka, izmantojot sarakstu, ko šim nolūkam sastādījusi dzīvesvietas institūcija, balstoties uz kompetentās institūcijas sniegtajiem dokumentārajiem pierādījumiem par ieinteresēto personu tiesībām. Jebkādu domstarpību gadījumā iesaistīto institūciju apsvērumus iesniedz Revīzijas padomei, kas paredzēta izpildes regulas 101. panta 3. punktā.

5. Administratīvā komisija nosaka metodes un procedūras, lai noteiktu 3. un 4. punktā minētos aprēķinu reizinātājus.

6. Divas vai vairākas dalībvalstis vai šo dalībvalstu kompetentās iestādes pēc Administratīvās komisijas atzinuma saņemšanas var vienoties par citu metožu ieviešanu atmaksājamo summu noteikšanai.

95. pants (14)

Tādu pabalstu natūrā atlīdzināšana, kas saskaņā ar veselības un maternitātes apdrošināšanu piešķirti pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem, kuru dzīvesvieta nav dalībvalstī, saskaņā ar kuras tiesību aktiem viņi saņem pensiju un ir tiesīgi uz pabalstiem

1. Pabalstu natūrā apjomu, kuri piešķirti saskaņā ar regulas 28. panta 1. punktu un 28.a pantu, kompetentās institūcijas atlīdzina tām institūcijām, kuras sniegušas minētos pabalstus, pamatojoties uz vienreizēju kopsummas maksājumu, kurš ir pēc iespējas tuvāks faktiskajiem izdevumiem.

2. Vienreizējā kopsummas maksājuma apmēru nosaka, reizinot vidējās gada izmaksas uz vienu cilvēku ar gada vidējo pensionāru un viņu ģimenes locekļu skaitu, kas jāņem vērā, un iegūto rezultātu samazinot par 20 %.

3. Minētā vienreizējā kopsummas maksājuma aprēķināšanai vajadzīgos faktorus nosaka saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a) katras dalībvalsts vidējās gada izmaksas uz vienu cilvēku iegūst, dalot tādu kopējo materiālas izteiksmes pabalstu gada izmaksu summu, kurus šīs dalībvalsts iestādes sniegušas visiem pensionāriem, kuru pensijas izmaksājamas atbilstīgi šīs dalībvalsts tiesību aktiem saskaņā ar sociālā nodrošinājuma sistēmām, kas jāņem vērā, un viņu ģimenes locekļiem, ar gada vidējo pensionāru un viņu ģimenes locekļu skaitu; sociālā nodrošinājuma sistēmas, kas šim nolūkam jāievēro, ir uzskaitītas 9. pielikumā;

b) darījumos starp divu dalībvalstu institūcijām tas gada vidējais pensionāru un viņu ģimenes locekļu skaits, kas jāņem vērā, ir vienāds ar gada vidējo tādu pensionāru un viņu ģimenes locekļu skaitu, kuri minēti regulas 28. panta 2. punktā un kuri, dzīvojot kādā no dalībvalstīm, ir tiesīgi uz materiālas izteiksmes pabalstiem, par kuriem jāmaksā otras dalībvalsts institūcijai.

4. To pensionāru un viņu ģimenes locekļu skaitu, kas jāņem vērā saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu, nosaka ar saraksta palīdzību, ko šim nolūkam uztur dzīvesvietas institūcija, balstoties uz kompetentās institūcijas iesniegtiem dokumentāriem pierādījumiem par attiecīgo personu tiesībām. Jebkādu domstarpību gadījumā iesaistīto institūciju apsvērumus iesniedz Revīzijas padomei, kas paredzēta īstenošanas regulas 101. panta 3. punktā.

5. Administratīvā komisija paredz metodes un procedūras, ar kādām nosaka 3. un 4. punktā minētos aprēķinu faktorus.

6. Divas vai vairākas dalībvalstis vai šo dalībvalstu kompetentās iestādes pēc Administratīvas komisijas atzinuma saņemšanas var vienoties ieviest citus atmaksājamo summu novērtēšanas paņēmienus.

Regulas 63. panta 2. punkta izpilde

96. pants

To pabalstu natūrā atmaksāšana, kurus saskaņā ar apdrošināšanas sistēmu ir piešķīrusi vienas dalībvalsts institūcija citas dalībvalsts institūcijas vārdā pēc negadījumiem darbā un arodslimībām

Saistībā ar regulas 63. panta 2. punktu izpildes regulas 93. pantu piemēro analoģiski.

Regulas 70. panta 2. punkta izpilde

97. pants

To bezdarbnieka pabalstu atmaksāšana, kas izmaksāti bezdarbniekiem, kuri darba meklējumos pārcēlušies uz citu valsti

1. Saskaņā ar Regulas 69. pantu izmaksāto pabalstu summu institūcijai, kas izmaksājusi minētos pabalstus, kā tas uzrādīts šīs institūcijas grāmatvedības datos, atmaksā kompetentā institūcija.

2. Divas vai vairākas dalībvalstis vai šo valstu kompetentās iestādes var:

— pēc Administratīvās komisijas atzinuma saņemšanas vienoties ieviest citus atmaksājamo summu noteikšanas veidus, piemēram, vienreizējus kopsummas maksājumus vai citus maksājumu veidus,

— vai

— atteikties no jebkādas atmaksāšanas institūciju starpā.

98. pants (8)

…

Vispārējie atmaksāšanas noteikumi

99. pants

Pārvaldes izmaksas

Divas vai vairākas dalībvalstis vai šo dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar regulas 84. panta 2. punkta trešo teikumu var vienoties palielināt izpildes regulas 93. līdz 98. pantā minēto pabalstu summu par dažiem procentiem, ņemot vērā pārvaldes izmaksas. Attiecīgiem pabalstiem šie procenti var būt atšķirīgi.

100. pants

Novēloti pieprasījumi

1. Salīdzinot norēķinus starp dalībvalstu institūcijām, par izmaksu atbildīgās institūcijas var neņemt vērā pieprasījumus to pabalstu atmaksāšanai, kuri piešķirti kalendārajā gadā, pēc kura ir pagājuši trīs vai vairāk gadu līdz šo pieprasījumu iesniegšanas dienai, neatkarīgi no tā, vai tie iesniegti sadarbības organizācijai vai kompetentās dalībvalsts institūcijai, kas ir atbildīga par izmaksu.

2. Trīs gadu termiņu, kas attiecas uz pieprasījumiem veikt atmaksāšanu ar vienreizēju kopsummas maksājumu, skaita no dienas, kad “Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī” publicē vidējās ikgadējās pabalstu natūrā izmaksas, kas noteiktas saskaņā ar izpildes regulas 94. un 95. pantu.

101. pants (8)

Pieprasījumu saraksts

1. Administratīvā komisija, ievērojot regulas 36., 63. un 70. pantu, katram kalendāra gadam sastāda pieprasījumu sarakstu.

2. Administratīvā komisija var organizēt jebkuru pārbaudi saistībā ar statistikas un grāmatvedības datu uzraudzību, kas ir vajadzīga, lai sastādītu 1. punktā paredzēto pieprasījumu sarakstu, jo īpaši, lai nodrošinātu to atbilstību šajā sadaļā izklāstītajiem noteikumiem.

3. Administratīvā komisija pieņem šajā pantā minētos lēmumus par Revīzijas padomes ziņojumu, kuram pievieno savu atzinumu kopā ar pamatojumu. Administratīvā komisija nosaka Revīzijas padomes darbības metodes un tās sastāvu.

102. pants (8)

Revīzijas padomes funkcijas. Atmaksāšanas kārtība

1. Revīzijas padome:

a) apkopo vajadzīgos datus un nodrošina aprēķinus, kas ir vajadzīgi šīs sadaļas izpildei;

b) periodiski sniedz Administratīvajai komisijai pārskatus par regulu izpildes rezultātiem, it īpaši attiecībā uz finansiālo pusi;

c) sniedz Administratīvajai komisijai noderīgus ierosinājumus saistībā ar a) un b) apakšpunktu;

d) iesniedz Administratīvajai komisijai priekšlikumus sakarā ar piezīmēm, ko tā saņem saskaņā ar izpildes regulas 94. panta 4. punktu un 95. panta 4. punktu;

e) izklāsta Administratīvajai komisijai priekšlikumus sakarā ar izpildes regulas 101. panta izpildi;

f) veic jebkurus darbus, pētījumus vai uzdevumus sakarā ar lietām, ko tai uzticējusi Administratīvā komisija.

2. Regulas 36., 63. un 70. pantā paredzēto atmaksāšanu citas dalībvalsts kreditoriestādēm veic dalībvalsts kompetentās institūcijas ar dalībvalstu kompetento iestāžu norādīto organizāciju starpniecību. Organizācijas, ar kuru starpniecību veic atmaksāšanu, paziņo Administratīvajai komisijai atmaksātās summas šīs komisijas noteiktajos termiņos un saskaņā ar tās noteikto kārtību.

3. Ja atmaksājamo summu nosaka, pamatojoties uz piešķirto pabalstu faktisko summu, kas uzrādīta institūciju grāmatvedības dokumentos, tos par katru kalendāra pusgadu atmaksā nākamā pusgada laikā.

4. Ja atmaksājamo summu paredz kā vienreizēju maksājumu, to veic katru kalendāra gadu; šajā gadījumā kompetentās institūcijas izmaksā kreditoriestādēm avansu katra kalendārā pusgada pirmajā dienā saskaņā ar Administratīvās komisijas noteikto kārtību.

5. Divu vai vairāku dalībvalstu kompetentās institūcijas var vienoties par citiem atmaksāšanas termiņiem vai citu avansa izmaksas kārtību.

103. pants

Statistikas un uzskaites datu apkopošana

Dalībvalstu kompetentās institūcijas veic visus vajadzīgos pasākumus sakarā ar šīs sadaļas izpildi, it īpaši tos, kas skar statistikas un uzskaites datu apkopošanu.

104. pants (8)

Kārtība, atbilstīgi kurai dalībvalstu starpā vai dalībvalstu kompetento iestāžu starpā panāktās vienošanās par atmaksāšanu iekļauj 5. pielikumā

1. Noteikumus, kas līdzinās regulas 36. panta 3. punkta, 63. panta 3. punkta un 70. panta 3. punkta, kā arī izpildes regulas 93. panta 6. punkta, 94. panta 6. punkta un 95. panta 6. punkta noteikumiem un kas ir spēkā iepriekšējā dienā pirms regulas stāšanās spēkā, turpina piemērot, ja tie ir iekļauti izpildes regulas 5. pielikumā.

2. Noteikumus, kas līdzinās 1. punktā minētajiem un kurus piemēro divu vai vairāku dalībvalstu savstarpējiem norēķiniem pēc regulas stāšanās spēkā, iekļauj izpildes regulas 5. pielikumā. Tas pats attiecas uz noteikumiem, par kuriem notikusi vienošanās saskaņā ar izpildes regulas 97. panta 2. punktu.

Administratīvo pārbaužu un medicīniskās izmeklēšanas izmaksas

105. pants

1. Izdevumus saistībā ar administratīvajām pārbaudēm un jebkura veida medicīnisko izmeklēšanu, novērojumiem, ārstu apmeklējumiem un jebkādiem izmeklējumiem, kas ir vajadzīgi, lai piešķirtu, nodrošinātu vai pārskatītu pabalstus, atbildīgajām institūcijām atmaksā institūcija, kuras uzdevumā tie ir izmaksāti, pamatojoties uz tarifiem, ko piemēro iepriekš minētā institūcija.

2. Divas vai vairākas dalībvalstis vai šo dalībvalstu kompetentās institūcijas tomēr var vienoties par citiem atmaksāšanas veidiem, piemēram, ņemot par pamatu vienreizēju maksājumu, vai arī tās var atteikties no jebkādas savstarpējas atmaksāšanas institūciju starpā.

Šādas vienošanās iekļauj izpildes regulas 5. pielikumā. Vienošanās, kas ir spēkā iepriekšējā dienā pirms regulas stāšanās spēkā, turpina piemērot, ja tās ir iekļautas minētajā pielikumā.

Kopējie noteikumi naudas pabalstu izmaksai

106. pants

Katras dalībvalsts kompetentās iestādes paziņo Administratīvajai komisijai tās paredzētajos termiņos un saskaņā ar komisijas noteikto kārtību naudas pabalstu summu, ko tās institūcijas ir izmaksājušas pabalstu saņēmējiem, kas dzīvo vai uzturas jebkurā citā dalībvalstī.

107. pants (9) (11) (12) (14)

Pārrēķins citā valūtā

▼M7

1. Piemērojot šādus noteikumus:

a) regulā: tās 12. panta 2., 3. un 4. punkts, 14.d panta 1. punkts, 19. panta 1. punkta b) apakšpunkta pēdējais teikums, 22. panta 1. punkta ii) apakšpunkta pēdējais teikums, 25. panta 1. punkta b) apakšpunkta priekšpēdējais teikums, 41. panta 1. punkta c) un d) apakšpunkts, 46. panta 4. punkts, 46.a panta 3. punkts, 50. pants, 52.b panta pēdējais teikums, 55. panta 1. punkta ii) apakšpunkta pēdējais teikums, 70. panta 1. punkta pirmā daļa, 71. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts un b) apakšpunkta ii) punkta priekšpēdējais teikums;

b) izpildes regulā: tās 34. panta 1., 4. un 5. punkts,

konvertējot citā valūtā noteiktās summas, lieto konversijas likmi, ko aprēķinājusi Komisija un kam pamatā ir 2. punktā noteiktā bāzes laika posma Eiropas Centrālās Bankas publicētā valūtu maiņas kursa mēneša vidējā likme.

2. Bāzes laika posms ir:

— janvāris tām konversijas likmēm, kas piemērojamas no nākamā 1. aprīļa,

— aprīlis tām konversijas likmēm, kas piemērojamas no nākamā 1. jūlija,

— jūlijs tām konversijas likmēm, kas piemērojamas no nākamā 1. oktobra,

— oktobris tām konversijas likmēm, kas piemērojamas no nākamā 1. janvāra.

▼M7 —————

4. Administratīvā komisija pēc Revidentu padomes priekšlikuma nosaka datumu, kas jāņem vērā, lai noteiktu 1. punktā minētajos gadījumos piemērojamās konversijas likmes.

5. Konversijas likmes, kas piemērojamas 1. punktā minētajos gadījumos, publicē Eiropas Kopienas Oficiālajā Vēstnesī priekšpēdējā mēnesī pirms tā mēneša, no kura pirmās dienas tās ir piemērojamas.

6. Gadījumos, uz kuriem neattiecas 1. punkts, konversiju veic pēc oficiālā maiņas kursa maksāšanas dienā gan attiecībā uz pabalstu izmaksu, gan to kompensēšanu.

SADAĻA

DA ĀDI NOTEIKUMI

108. pants

Sezonas strādnieka statusa pierādīšana

Darbinieks, uz kuru attiecas Regulas 1. panta c) punkts, lai pierādītu, ka viņš ir sezonas strādnieks, uzrāda tās dalībvalsts nodarbinātības dienesta apzīmogotu darba līgumu, kurā viņš ir iestājies darbā, vai citu šā dienesta apzīmogotu dokumentu, kas apliecina, ka viņa darbam ir sezonas raksturs. Ja šajā dalībvalstī nav ticis noslēgts darba līgums, tad pabalstu pieprasīšanas gadījumā nodarbinātības valsts institūcija, attiecīgi, izdod dokumentu, kas apliecina, ka saskaņā ar ieinteresētās personas sniegtajām ziņām viņa darbam ir sezonas raksturs.

109. pants

Vienošanās par iemaksu veikšanu

Darba devējs, kam nav uzņēmējdarbības vietas dalībvalstī, kurā ir nodarbināts darbinieks, var vienoties par to, ka darbinieks rīkojas viņa vārdā attiecībā uz iemaksu veikšanu.

Jebkuru šādu vienošanos darba devējs dara zināmu kompetentajai institūcijai vai, vajadzības gadījumā, institūcijai, ko norādījusi minētās dalībvalsts kompetentā iestāde.

110. pants

Savstarpēja administratīvā palīdzība, atgūstot nepamatoti saņemtus pabalstus

Ja dalībvalsts institūcija, kas nodrošinājusi pabalstus, ierosina vērsties pret personu, kura saņēmusi tādus pabalstus, kas tai nepienācās, tad šīs personas dzīvesvietas institūcija vai institūcija, ko norādījusi kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā šī persona dzīvo, sniedz palīdzību tās dalībvalsts institūcijai, kas nodrošinājusi pabalstus.

111. pants

Nepamatoti saņemto izmaksu atgūšana, ko veic sociālā nodrošinājuma institūcijas, un aprūpes organizāciju prasījumi

1. Ja, atbilstīgi regulas III sadaļas 3. nodaļai piešķirot vai pārskatot pabalstus (pensijas) sakarā ar invaliditāti, vecumu vai nāvi, dalībvalsts institūcija ir izmaksājusi pabalstu saņēmējam summu, kas pārsniedz to, kura viņam pienākas, šī institūcija var lūgt jebkuras citas dalībvalsts institūciju, kas atbild par attiecīgo pabalstu izmaksu šai personai, atvilkt pārmaksāto summu no kopējiem turpmākiem maksājumiem, kas pienākas minētajam pabalstu saņēmējam no šīs institūcijas Šī institūcija pārskaita atvilkto summu kreditoriestādei. Ja pārmaksāto summu nevar atvilkt no turpmākajiem maksājumiem, piemēro 2. punktu.

2. Ja dalībvalsts institūcija ir izmaksājusi pabalstu saņēmējam summu, kas pārsniedz to summu, kura viņam pienākas, šī institūcija, ievērojot tās piemērojamajos tiesību aktos noteiktos nosacījumus un ierobežojumus, var lūgt jebkuras citas dalībvalsts institūciju, kas atbild par pabalstu izmaksu šim pabalstu saņēmējam, atvilkt pārmaksāto summu no summām, ko tā maksā minētajam pabalstu saņēmējam. Pēdējā institūcija izdara atvilkumu, ievērojot tās piemērojamajos tiesību aktos paredzētos kompensēšanas nosacījumus un ierobežojumus, tā, it kā tā būtu pati pārmaksājusi šīs summas, un pārskaita atvilkto summu kreditoriestādei.

3. Ja persona, uz kuru attiecas regula, ir saņēmusi kādā dalībvalstī palīdzību laika posmā, kurā tai bija tiesības saņemt pabalstus saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, organizācija, kas piešķīrusi palīdzību, ja tai ir juridiskas tiesības pieprasīt atpakaļ pabalstus, kuri pienākas minētajai personai, var lūgt jebkuras citas dalībvalsts institūciju, kas atbild par pabalstu izmaksu šai personai, atvilkt izmaksāto palīdzības summu no summām, ko šī institūcija maksā minētajai personai.

Ja personas ģimenes loceklis, uz kuru attiecas regula, ir saņēmis palīdzību kādā dalībvalstī laika posmā, kurā minētajai personai bija tiesības saņemt pabalstus attiecīgajam ģimenes loceklim saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, organizācija, kas sniegusi palīdzību, ja tai ir likumiskas tiesības atgūt pabalstus, kuri pienākas minētajai personai saistībā ar attiecīgo ģimenes locekli, var lūgt jebkuras citas dalībvalsts institūciju, kas atbild par šo pabalstu izmaksu par labu šai personai, atvilkt palīdzības veidā izmaksātās summas no summām, ko šī institūcija šajā sakarā maksā minētajai personai par attiecīgo ģimenes locekli.

Par izmaksu atbildīgā institūcija veic atvilkumu, ievērojot tās piemērojamajos tiesību aktos paredzētos šādas kompensēšanas nosacījumus un ierobežojumus, un pārskaita atvilkto summu kreditoriestādei.

112. pants

Ja institūcija ir veikusi nepamatotus maksājumus, tieši vai ar citas institūcijas starpniecību, un ja to atgūšana kļuvusi neiespējama, attiecīgās summas gala rezultātā ir iekasējamas no pirmās institūcijas, izņemot gadījumus, kad maksājums ir nelikumīgi veikts krāpšanas nolūkā.

113. pants

Tādu pabalstu natūrā atgūšana, kas nepamatoti piešķirti starptautisko pārvadājumu darba ņēmējiem

1. Ja kompetentā institūcija neatzīst tiesības saņemt pabalstus natūrā, tad pabalstus natūrā, ko starptautisko pārvadājumu darba ņēmējiem piešķīrusi uzturēšanās vietas institūcija, pamatojoties uz izpildes regulas 20. panta 1. punktā vai 62. panta 1. punktā minētā pieņēmuma nosacījumiem, atmaksā kompetentā institūcija.

2. Izdevumus, kas radušies uzturēšanās vietas institūcijai saistībā ar starptautisko pārvadājumu darba ņēmēju, kurš agrāk nav vērsies uzturēšanās vietas institūcijā un kuram nav tiesību saņemt pabalstus natūrā, bet kurš tomēr ir saņēmis pabalstus natūrā, uzrādot izpildes regulas 20. panta 1. punktā vai 62. panta 1. punktā minēto izziņu, atmaksā institūcija, kas uzrādīta kā kompetenta minētajā izziņā, vai cita institūcija, ko šim nolūkam norādījusi kompetentā iestāde attiecīgajā dalībvalstī.

3. Kompetentā institūcija vai — 2. punktā minētajā gadījumā — institūcija, kas uzrādīta kā kompetenta, vai šim nolūkam norādītā institūcija ieraksta pabalstu saņēmēja debetā viņam nepamatoti piešķirto pabalstu natūrā vērtību. Minētā institūcija paziņo šīs debeta summas izpildes regulas 101. panta 3. punktā minētajai Revīzijas padomei, kas sagatavo attiecīgo pārskatu.

114. pants

Pabalstu provizoriska izmaksa, ja rodas strīdi par to, kuras valsts tiesību akti jāpiemēro vai kurai institūcijai jānodrošina pabalsti

Ja, rodoties strīdam starp divu vai vairāku dalībvalstu institūcijām vai kompetentajām iestādēm par to, kuras valsts tiesību akti būtu jāpiemēro darbiniekam saskaņā ar regulas II sadaļu vai kurai institūcijai būtu jānodrošina pabalsti, ieinteresētā persona, kura varētu pieprasīt pabalstu, ja nebūtu radies strīds, provizoriski saņem pabalstus, kas paredzēti tiesību aktos, kurus piemēro dzīvesvietas institūcija, vai, viņam nedzīvojot vienā no attiecīgajām dalībvalstīm, pabalstus, kas paredzēti tiesību aktos, kurus piemēro institūcija, kurai pirmajai iesniegts viņa pieprasījums.

115. pants

Kārtība attiecībā uz medicīnisko izmeklēšanu, ko veic dalībvalstī, kura nav kompetentā valsts

Uzturēšanās vietas institūcija vai dzīvesvietas institūcija, kurai saskaņā ar regulas 87. pantu ir jāveic medicīniskā izmeklēšana, ievēro kārtību, kas noteikta tiesību aktos, kurus tā piemēro.

Ja šāda kārtība nepastāv, tā vēršas kompetentajā institūcijā, lai noskaidrotu, kāda kārtība ir jāievēro.

116. pants

Vienošanās par iemaksu atgūšanu

1. Vienošanās, kas panāktas, ievērojot regulas 92. panta 2. punktu, iekļauj izpildes regulas 5. pielikumā.

2. Vienošanās, kas panāktas, lai pildītu regulas 51. pantu, turpina piemērot, ja tās ir iekļautas izpildes regulas 5. pielikumā.

VIa

SADAĻA

ELEKTRONISKĀS INFORMĀCIJAS APSTRĀDI REGLAMENTĒJOŠIE NOTEIKUMI

117. pants

Informācijas apstrāde

1. Administratīvā komisija, pamatojoties uz īstenošanas regulas 117.c pantā minētās tehniskās komisijas pētījumiem un ierosinājumiem, dokumentu paraugus, maršrutēšanas kanālus un datu pārraides procedūras, kas vajadzīgas, lai piemērotu regulu un īstenošanas regulu, pielāgo jaunajām datu apstrādes metodēm.

2. Administratīvā komisija veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šo pielāgoto paraugu, pārraides kanālu un procedūru vispārīgu izmantošanu, ņemot vērā jaunāko informācijas apstrādes tehnoloģiju attīstību katrā dalībvalstī.

117.a pants

Telemātiskie pakalpojumi

1. Dalībvalstis pakāpeniski turpina attīstīt telemātisko pakalpojumu izmantošanu tādas informācijas apmaiņai institūciju starpā, kas nepieciešama šīs regulas un izpildes regulas piemērošanai.

Eiropas Komisija sniedz atbalstu pasākumiem, par kuriem ir kopēja interese, tiklīdz dalībvalstis ieviesušas telemātiskos pakalpojumus.

2. Administratīvā komisija, pamatojoties uz izpildes regulas 117.c pantā minētās Tehniskās komisijas priekšlikumiem, pieņem vienotus telemātisko pakalpojumu noteikumus, konkrēti, drošības un standartu izmantošanas jomā.

117.b pants

Telemātisko pakalpojumu izmantošana

1. Katra dalībvalsts ir atbildīga par savas telemātisko pakalpojumu daļas pārvaldīšanu saskaņā ar Kopienas noteikumiem par indivīdu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi.

2. Administratīvā komisija pieņem noteikumus kopējās telemātisko pakalpojumu daļas izmantošanai.

117.c pants

Informācijas apstrādes tehniskā komisija

1. Administratīvā komisija izveido Tehnisko komisiju, kas sniedz ziņojumus un pamatotu atzinumu pirms lēmumu pieņemšanas saskaņā ar 117., 117.a un 117.b pantu. Izmantošanas metodes un Tehniskās komisijas sastāvu nosaka Administratīvā komisija.

2. Tehniskā komisija:

a) apkopo atbilstīgus tehniskus dokumentus un veic šajā sadaļā paredzētajiem mērķiem nepieciešamos pētījumus un darbu;

b) iesniedz Administratīvajai komisijai 1. punktā minētos ziņojumus un pamatotus atzinumus;

c) veic citus uzdevumus un pētījumus jautājumos, ko tai norādījusi Administratīvā komisija.

VII

SADAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

118. pants (6) (12)

Pārejas noteikumi attiecībā uz pensijām darbiniekiem

1. Ja attiecīgais gadījums iestājas līdz 1972. gada 1. oktobrim vai līdz datumam, kad izpildes regulu ievieš attiecīgajā dalībvalstī, tad pieprasījums tādai pensijai, kura vēl nav piešķirta līdz minētajam datumam, ir par cēloni divkāršam piešķīrumam, ciktāl sakarā ar šādu risku ir jāpiešķir pabalsti par laika posmu pirms šā datuma:

a) par laika posmu līdz 1972. gada 1. oktobrim vai līdz datumam, kad izpildes regulu ievieš attiecīgajā dalībvalstī — saskaņā ar regulu vai ar tiem nolīgumiem, kas ir spēkā starp attiecīgajām dalībvalstīm;

b) par laika posmu sākot no 1972. gada 1. oktobra vai no dienas, kad izpildes regulu ievieš attiecīgajā dalībvalstī — saskaņā ar regulu.

Ja summa, kas aprēķināta saskaņā ar a) apakšpunktā minētajiem noteikumiem, ir lielāka par to summu, kas aprēķināta saskaņā ar b) apakšpunktā minētajiem noteikumiem, tad attiecīgā persona tomēr joprojām ir tiesīga saņemt tādu summu, kas aprēķināta saskaņā ar a) apakšpunktā minētajiem noteikumiem.

2. Tāds pieprasījums invaliditātes, vecuma pabalstam vai pabalstam tuviniekiem, ko institūcijai iesniedz, sākot no 1972. gada 1. oktobra vai no dienas, kad izpildes regulu ievieš attiecīgajā dalībvalstī vai daļā šīs valsts teritorijas, automātiski liek pārskatīt pabalstus, kurus pirms šīs dienas sakarā ar to pašu gadījumu ir piešķīrusi vienas vai vairāku citu dalībvalstu institūcija vai institūcijas saskaņā ar regulu; šāda pārskatīšana nevar būt par pamatu jau piešķirtā pabalsta summas samazināšanai.

119. pants (6) (12)

Pārejas noteikumi attiecībā uz pensijām pašnodarbinātām personām

1. Ja attiecīgais gadījums iestājas līdz 1982. gada 1. jūlijam vai līdz datumam, kad izpildes regulu ievieš attiecīgajā dalībvalstī, tad pieprasījums tādai pensijai, kura vēl nav piešķirta līdz minētajam datumam, ir par cēloni divkāršam piešķīrumam, ciktāl sakarā ar šādu risku ir jāpiešķir pabalsti par laika posmu pirms šā datuma:

a) par laika posmu līdz 1982. gada 1. jūlijam vai līdz datumam, kad izpildes regulu ievieš attiecīgajā dalībvalstī — saskaņā ar regulu vai ar tiem nolīgumiem, kas bija spēkā starp attiecīgajām dalībvalstīm pirms šīs dienas;

b) par laika posmu, sākot no 1982. gada 1. jūlija vai no dienas, kad izpildes regulu ievieš attiecīgajās dalībvalstī — saskaņā ar regulu.

Ja summa, kas aprēķināta saskaņā ar a) apakšpunktu, ir lielāka par to summu, kas aprēķināta saskaņā ar b) apakšpunktu, tad attiecīgā persona tomēr joprojām ir tiesīga saņemt tādu summu, kas aprēķināta saskaņā ar a) apakšpunktu.

2. Tāds pieprasījums invaliditātes, vecuma pabalstam vai pabalstam tuviniekiem, ko dalībvalsts institūcijai iesniedz, sākot no 1982. gada 1. jūlija vai no dienas, kad izpildes regulu ievieš attiecīgajā dalībvalstī vai daļā šīs valsts teritorijas, automātiski liek pārskatīt pabalstus, kurus pirms šīs dienas sakarā ar to pašu gadījumu ir piešķīrusi vienas vai vairāku citu dalībvalstu institūcija vai institūcijas saskaņā ar regulu; šāda pārskatīšana nevar būt par pamatu jau piešķirtā pabalsta summas samazināšanai.

119.a pants (5)

Pārejas noteikumi attiecībā uz pensijām, nolūkā piemērot izpildes regulas 15. panta 1. punkta a) apakšpunkta pēdējo daļu

1. Ja attiecīgais gadījums iestājas pirms 1987. gada 1. janvāra, tad pieprasījums tādai pensijai, kura vēl nav piešķirta līdz minētajam datumam, ir par cēloni divkāršam piešķīrumam, ciktāl sakarā ar šādu risku ir jāpiešķir pabalsti par laika posmu pirms pēdējā še minētā datuma:

a) par laika posmu līdz 1987. gada 1. janvārim — saskaņā ar regulu vai ar tiem nolīgumiem, kas ir spēkā starp attiecīgajām dalībvalstīm;

b) par laika posmu, sākot no 1987. gada 1. janvāra — saskaņā ar regulu.

2. Tāds pieprasījums invaliditātes, vecuma pabalstam vai pabalstam tuviniekiem, ko dalībvalsts institūcijai iesniedz, sākot no 1987. gada 1. janvāra, automātiski saskaņā ar regulu liek pārskatīt pabalstus, kurus pirms šīs dienas sakarā ar to pašu risku ir piešķīrusi vienas vai vairāku citu dalībvalstu institūcija vai institūcijas, neskarot 3. pantu.

3. Tādu personu tiesības, kurām pensija piešķirta pirms 1987. gada 1. janvāra attiecīgajā dalībvalstī, var pēc viņu pieprasījuma pārskatīt, ņemot vērā Padomes Regulu (EEK) Nr. 3811/86 ( 3 ).

4. Ja 3. punktā minēto pieprasījumu iesniedz viena gada laikā pēc 1987. gada 1. janvāra, tad tiesības atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 3811/86 tiek iegūtas no 1987. gada 1. janvāra vai no dienas, kad rodas tiesības uz pensiju, ja pēdējais še minētais datums ir pēc 1987. gada 1. janvāra; šādā gadījumā attiecībā pret minēto personu nevar izmantot nevienas dalībvalsts tiesību aktus par tiesību atsaukšanu vai ierobežošanu.

5. Ja 3. punktā minētais pieprasījums ir iesniegts pēc tam, kad pagājis viens gads pēc 1987. gada 1. janvāra, tad tās tiesības, kuras iegūtas saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 3811/86 un kuras nav atsauktas, vai attiecībā uz kurām nav pagarināts ierobežojumu laikposms, tiek iegūtas no tās dienas, kad iesniegts pieprasījums, ja vien nav piemērojami izdevīgāki noteikumi jebkuras dalībvalsts tiesību aktos.

▼M4

120. pants

Personas, kas studē vai iegūst profesionālo izglītību

Šīs regulas noteikumi, izņemot 10. un 10.a pantu, pēc analoģijas attiecas uz studentiem.

121. pants

Papildu nolīgumi par izpildi

1. Vajadzības gadījumā divas vai vairākas dalībvalstis vai šo valstu kompetentās iestādes var noslēgt nolīgumus ar mērķi papildināt administratīvo kārtību, kas skar šīs regulas izpildi. Šie nolīgumi ir uzskaitīti izpildes regulas 5. pielikumā.

2. Nolīgumus, kas līdzinās 1. punktā minētajiem un ir spēkā dienā pirms 1972. gada 1. oktobra, turpina piemērot, ja tie ir iekļauti izpildes regulas 5. pielikumā.

▼M5

122. pants

Īpaši noteikumi par pielikumu grozījumiem

Ieviešanas regulas pielikumus var grozīt ar Komisijas regulu pēc attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu, vai to kompetento iestāžu lūguma un pēc tam, kad saņemts vienprātīgs Administratīvās komisijas atzinums.