This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 01970R1108-20040501
Regulation (EEC) No 1108/70 of the Council of 4 June 1970 introducing an accounting system for expenditure on infrastructure in respect of transport by rail, road and inland waterway
Consolidated text: Padomes Regula (EEK) Nr. 1108/70 (1970. gada 4. jūnijs), ar ko ievieš infrastruktūras izdevumu uzskaites sistēmu attiecībā uz pārvadājumiem pa dzelzceļiem, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem
Padomes Regula (EEK) Nr. 1108/70 (1970. gada 4. jūnijs), ar ko ievieš infrastruktūras izdevumu uzskaites sistēmu attiecībā uz pārvadājumiem pa dzelzceļiem, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem
- Date of document:
- 01/05/2004
- Date of effect:
- 01/05/2004
- Author:
- Eiropas Savienības Padome
- Form:
- Konsolidēts teksts
- Additional information:
- LASTMODIN 12003T
- Link
- Link
- Link
- Select all documents mentioning this document
- Consolidation: basic act:
- 31970R1108
1970R1108 — LV — 01.05.2004 — 002.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES REGULA (EEK) Nr. 1108/70 (1970. gada 4. jūnijs), (OV L 130, 15.6.1970, p.4) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
L 167 |
1 |
5.7.1979 |
||
|
L 302 |
8 |
23.10.1981 |
||
|
L 353 |
12 |
17.12.1990 |
||
Grozīta ar:
|
Dānijas, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pievienošanās akts |
L 73 |
14 |
27.3.1972 |
|
|
L 291 |
17 |
19.11.1979 |
||
|
L 302 |
23 |
15.11.1985 |
||
|
C 241 |
21 |
29.8.1994 |
||
|
L 236 |
33 |
23.9.2003 |
PADOMES REGULA (EEK) Nr. 1108/70
(1970. gada 4. jūnijs),
ar ko ievieš infrastruktūras izdevumu uzskaites sistēmu attiecībā uz pārvadājumiem pa dzelzceļiem, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem
EIROPAS KOPIENU PADOME,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 75. pantu,
ņemot vērā Padomes 1964. gada 22. jūnija Lēmumu ( 1 ) par dzelzceļa transporta, autotransporta un iekšzemes ūdensceļu transporta infrastruktūras izdevumu noteikšanas organizēšanu, un jo īpaši tā 7. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 2 ),
ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 3 ),
tā kā maksas noteikšanai par infrastruktūras izmantošanu saskaņā ar vienotu transporta politiku jānosaka infrastruktūras izdevumi; tā kā tās vislabāk var noteikt, ieviešot pastāvīgu uzskaites sistēmu ar vienādu uzskaites kārtību katram transporta veidam visās dalībvalstīs;
tā kā infrastruktūras izdevumus vajadzētu uzskaitīt visai publiskās lietošanas dzelzceļu, autoceļu un iekšzemes ūdensceļu transporta infrastruktūrai; tā kā būtu pareizi ērtības labad neņemt vērā noteiktus mazāksvarīgas infrastruktūras veidus un noteiktus ūdensceļus ar jūras ceļu pazīmēm;
tā kā, ņemot vērā īpašus atšķirīgus faktorus vai apstākļus, vajadzības gadījumos dalībvalstis var noteikt precīzas procedūras infrastruktūras izdevumu uzskaitei;
tā kā, ņemot vērā infrastruktūras izmantošanas maksas sistēmas ieviešanu, vajadzīgi arī pārskati par infrastruktūras izmantošanu un jānosaka šādu pārskatu iesniegšanas termiņi;
tā kā dalībvalstīm vajadzētu regulāri sūtīt Komisijai pārskatus par infrastruktūras izdevumiem, un Komisijai būtu jāiesniedz Padomei šo pārskatu gada kopsavilkums;
tā kā, lai nodrošinātu šīs regulas noteikumu iespējami vienādu piemērošanu, Komisijai ar valdību ekspertu komitejas palīdzību vajadzētu saskaņot dažādus pasākumus, kas izriet no šīs regulas;
tā kā vajadzētu noteikt procedūru, saskaņā ar ko uzskaites sistēmas, infrastruktūras veidu sarakstu un pārskatu iesniegšanas termiņus par infrastruktūras izmantošanu varētu pastāvīgi koriģēt, ņemot vērā iegūto pieredzi un vienotās transporta politikas attīstību;
tā kā, ņemot vērā vairāku dalībvalstu grūtības pirmajos gados pēc šīs regulas piemērošanas, vajadzētu paredzēt noteiktas atkāpes no vispārīgajiem noteikumiem,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
No 1971. gada 1. janvāra tā, kā noteikts šajā regulā, ievieš standartizētu un pastāvīgu infrastruktūras izdevumu uzskaites sistēmu attiecībā uz pārvadājumiem pa dzelzceļiem, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem.
2. pants
1. Uzskaita tos izdevumus, kas saistīti ar infrastruktūras transporta funkciju, un izdevumus, kas infrastruktūras transporta funkcijai ir kopīgi ar citām funkcijām, kuras saistītas ar transporta funkciju.
2. Neatkarīgi no dalībvalstu pieņemtajiem uzskaites noteikumiem, uzskaita tos gada izdevumus, kas attiecīgajā gadā saistīti ar infrastruktūras būvi, ekspluatāciju un pārvaldīšanu. Neuzskaita infrastruktūras finansēšanai piešķirto aizdevumu amortizācijas un procentu izmaksas.
3. pants
Infrastruktūras izdevumus atsevišķi uzskaita katram no II pielikuma A1. daļā uzskaitītajiem dzelzceļu tīkliem, un kopā par visiem pārējiem II pielikuma A2. daļā uzskaitītajiem tīkliem, kā arī publiskās lietošanas autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem, izņemot:
a) ceļus, kas slēgti mehānisko transportlīdzekļu satiksmei, t.i., to transportlīdzekļu kustībai, kuru motora cilindra darba tilpums ir 50 cm3 vai lielāks;
b) ceļus, ko izmanto tikai lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu kustībai, vai ceļus, ko izmanto tikai piekļūšanai lauksaimniecības vai mežsaimniecības darbos;
c) iekšējos ūdensceļus, pa kuriem satiksmei izmantojamo kuģu pilnā kravnesība nepārsniedz 250 tonnas;
d) Regulā (EEK) Nr. 281/71 ( 4 ) uzskaitītos ūdensceļus, kam ir jūras ūdensceļu pazīmes.
4. pants
Infrastruktūras izdevumu pārskatus sagatavo saskaņā ar I pielikumā noteiktajiem paraugiem.
Sīkas šo pārskatu sagatavošanas procedūras nosaka katra dalībvalsts.
5. pants
1. Katru gadu līdz 31. decembrim dalībvalstis nosūta Komisijai saskaņā ar I pielikumā noteiktajiem paraugiem sagatavotus pārskatus par infrastruktūras izdevumiem iepriekšējā gadā.
2. Atsevišķus pārskatus iesniedz par:
a) dzelzceļiem:
i) par katru II pielikuma A1. daļā uzskaitīto dzelzceļu tīklu;
ii) kopā par visiem pārējiem II pielikuma A2. daļā uzskaitītajiem tīkliem. Pārskatus par šiem tīkliem pirmoreiz nosūta par 1980. gadu, un pēc tam reizi piecos gados;
b) autoceļiem - par visām II pielikuma B daļā uzskaitītajām autoceļu kategorijām, atsevišķi norādot attiecīgos skaitļus par autoceļu posmiem, kas iet caur apdzīvotām vietām un ārpus tām;
c) iekšējiem ūdensceļiem saskaņā ar II pielikuma C daļā noteiktajām pozīcijām.
6. pants
Dalībvalstis pa atsevišķiem pārvadājumu veidiem reizē ar 5. pantā minētajiem pārskatiem par to pašu laikposmu Komisijai nosūta infrastruktūras izdevumu kopsummas attiecībā uz:
— gada laikā piešķirtajiem aizdevumiem infrastruktūras izdevumu finansēšanai,
— iepriekš piešķirto aizdevumu pamatsummas atmaksu un atsevišķi procentiem.
Nosakot šīs kopsummas, dalībvalstis ņem vērā tikai tos aizdevumus, kas īpaši piešķirti infrastruktūras izdevumu finansēšanai.
7. pants
Dalībvalstis reizē ar 5. pantā minētajiem pārskatiem par to pašu laikposmu saskaņā ar III pielikuma A, B (1.1) un C daļas tabulām Komisijai nosūta pārskatus par infrastruktūras lietošanu.
Pārskatus saskaņā ar minētā pielikuma B daļas 1.2 un 2. tabulu nosūta reizi piecos gados. Pirmos pārskatus saskaņā ar B daļas 1.2 tabulu nosūta par 1980. gadu, bet pārskatu saskaņā ar B daļas 2. tabulu nosūtīšanu atliek līdz laikam, kad tie būs vajadzīgi infrastruktūras lietošanas maksas sistēmas ieviešanai.
8. pants
1. Līdz laikam, kamēr Komisija saskaņā ar 9. panta 1. daļu paredzēs kopīgus kritērijus, kā noteikt izdevumu, kas infrastruktūras transporta funkcijai ir kopīgi ar citām funkcijām, daļu, kura attiecināma uz transporta funkciju, un kamēr dalībvalstistos piemēros, ar transporta funkciju saistītās izdevumus un izdevumu kopsummu norāda atsevišķi pa pārskatu veidlapās norādītajiem posteņiem.
2. Līdz laikam, kamēr saskaņā ar 9. panta 1. daļu tiks panākta vienošanās par kritērijiem, pēc kuriem nodalīt autoceļu posmus apdzīvotās vietās no posmiem ārpus tām, dalībvalstis, aprēķinot 5. panta 2. daļas b) apakšpunktā un III pielikuma B daļā minētos skaitļus, izmanto pašu izvēlētus kritērijus, ko apraksta saskaņā ar 5. un 7. pantu Komisijai nosūtāmajā informācijā.
3. Vācijas Federatīvā Republika II pielikuma C daļā noteikto informāciju Komisijai pirmoreiz obligāti sniedz pārskatā par 1972. gadu.
4. Komisijai pārskati, kas attiecas uz III pielikuma B daļas 1. tabulā norādītās infrastruktūras lietošanu, par laiku no 1972. gada līdz 1974. gadam obligāti iesniedzami tikai par transportlīdzekļu kategorijām, kam piešķirts viencipara kārtas numurs, un nav obligāti par pārējām transportlīdzekļu kategorijām.
5. Nīderlande pārskatus, kas attiecas uz III pielikuma B daļas tabulā norādītās infrastruktūras izmantošanu, par šās valsts autoceļiem, kuri atbilst II pielikuma B daļā noteiktajai 5. kategorijai, Komisijai pirmoreiz obligāti iesniedz par 1975. gadu.
6. Itālija pārskatus, kas attiecas uz III pielikuma B daļas 2. tabulā norādītās infrastruktūras izmantošanu, Komisijai pirmoreiz iesniedz par 1971. gadu. Nākamos pārskatus saskaņā ar šo tabulu iesniedz 7. panta otrajā daļā noteiktajos termiņos.
7. Pārskatus Komisijai par III pielikuma C tabulā minētās infrastruktūras lietošanu obligāti iesniedz pirmo reizi:
— Beļģija par 1973. gadu par e) un f) kategorijas kuģiem un satiksmi Šeldas baseinā,
— Vācijas Federatīvā Republika par 1973. gadu,
— Francija par 1974. gadu par e) un f) kategorijas kuģiem, un par kuģu skaitu, kuri iziet caur slūžām,
— Nīderlande par 1972. gadu par regulētajām upēm.
9. pants
1. Komisija atbild par šīs regulas noteikumu vienādu piemērošanu un no tā izrietošo pasākumu vispārēju koordināciju. Komisija jo īpaši nosaka I pielikumā norādīto pārskatu posteņu saturu, kā arī vienotus kritērijus, lai noteiktu izdevumu, kas infrastruktūras transporta funkcijai ir kopīgi ar citām funkcijām, daļu, kura attiecināma uz transporta funkciju.
Komisija pastāvīgi pārrauga dalībvalstīs izmantojamās uzskaites procedūras, kritēriju tuvināšanu, pēc kuriem nodalīt autoceļu posmus apdzīvotās vietās no posmiem ārpus tām, kā arī uzlabo un saskaņo infrastruktūras lietošanas pārskatu aizpildīšanas metodes.
2. Valdību ekspertu komiteja, kas minēta 5. pantā Padomes 1965. gada 13. maija Lēmumā ( 5 ) par to, kā īstenot 4. pantu Padomes 1964. gada 22. jūnija Lēmumā Nr. 64/389/EEK par dzelzceļa, autoceļu un iekšzemes ūdensceļu infrastruktūras izdevumu noteikšanas organizēšanu, palīdz Komisijai veikt tai uzticētos uzdevumus un sastādīt 3. panta e) punktā minēto iekšzemes ūdensceļu sarakstu.
3. Komisija katru gadu sešos mēnešos pēc 5., 6. un 7. pantā minētās informācijas saņemšanas iesniedz Padomei kopsavilkuma ziņojumu, kurā dota būtiskāka informācija attiecībā uz infrastruktūras izdevumiem.
10. pants
Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma var izdarīt tādus grozījumus šīs regulas pielikumos, kas var būt vajadzīgi, ņemot vērā turpmāko pieredzi un pasākumus maksas noteikšanai par infrastruktūras lietošanu.
11. pants
Dalībvalstis, apspriežoties ar Komisiju, laikus pieņem normatīvus un administratīvus aktus, kas var būt vajadzīgi šīs regulas īstenošanai.
Pēc dalībvalsts pieprasījuma vai gadījumos, kad Komisija to uzskata par nepieciešamu, par šā panta pirmajā daļā minētajiem pasākumiem Komisija apspriežas ar ieinteresētajām dalībvalstīm.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
4. PANTĀ MINĒTO INFRASTRUKTŪRAS IZDEVUMU PĀRSKATU PARAUGS
A. DZELZCEĻI:
1. Ieguldījumu izdevumi
(infrastruktūras būves, paplašināšanas, rekonstrukcijas un modernizācijas izdevumi)
2. Kārtējie izdevumi
(uzturēšanas un ekspluatācijas izdevumi)
3. Vispārīgi izdevumi
B. AUTOCEĻI:
1. Ieguldījumu izdevumi
(infrastruktūras būves, paplašināšanas, rekonstrukcijas un modernizācijas izdevumi)
2. Kārtējie izdevumi
(uzturēšanas un ekspluatācijas izdevumi)
▼M1 —————
3. Ceļu policija
4. Vispārīgi izdevumi
C. IEKŠĒJIE ŪDENSCEĻI:
1. Ieguldījumu izdevumi
(infrastruktūras būves, paplašināšanas, rekonstrukcijas un modernizācijas izdevumi)
2. Kārtējie izdevumi
(uzturēšanas un ekspluatācijas izdevumi)
3. Ūdensceļu policija
4. Vispārīgi izdevumi
II PIELIKUMS
3. PANTĀ UN 5. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTO DZELZCEĻA TĪKLU, AUTOCEĻU KATEGORIJU UN IEKŠĒJO ŪDENSCEĻU KATEGORIJU SARAKSTS
A1. DZELZCEĻŠ - galvenie tīkli
— Société Nationale des Chemins de Fer Belges (SNCB) Nationale Maatschappij der Belgische Spoorwegen (NMBS),
— Danske Statsbaner (DSB),
— Deutsche Bundesbahn (DB),
— Deutsche Reichsbahn (DR),
— Οργανιμός Σιδηροδρόμων Ελλάδος (ΟΣΕ),
— Red Nacionale de los Ferrocarriles Españoles (RENFE),
— Société Nationale des Chemins de Fer Français (SNCF),
— Iarnród Éireann,
— Ente Ferrovie dello Stato (FS),
— Société nationale des chemins de fer luxembourgeois (CFL),
— Naamloze Vennootschap Nederlandse Spoorwegen (NS),
— Österreichische Bundesbahnen (ÖBB),
— Caminhos-de-Ferro Portugueses, EP (CP),
— Valtionrautatiet/Statsjärnvägarna (VR),
— Statens järnvägar (SJ),
— British Rail (BR),
— Northern Ireland Railways (NIR).
Čehijas Republika
— Správa železniční dopravní cesty s.o.
Igaunijas Republika
— AS Eesti Raudtee,
— Edelaraudtee AS.
Latvijas Republika
— Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Dzelzceļš” (LDZ).
Lietuvas Republika
— Ackinė bendrovė“Lietuvos geležinkeliai”.
Ungārijas Republika
— Magyar Államvasutak Rt. (MÁV),
— Győr-Sopron-Ebenfurti Vasút Rt. (GySEV).
Polijas Republika
— PKP Polskie Linie Kolejowe S.A.
Slovēnijas Republika
— Slovenske železnice (SŽ).
Slovākijas Republika
— Železnice Slovenskej republiky (ŽSR).
A2. DZELZCEĻŠ - Ar galvenajiem dzelzceļa satiksmes tīkliem savienotie publiskās lietošanas tīkli (izņemot pilsētu tīklus)
Vācijas Federatīvā Republika
Albtal-Verkehrs-Gesellschaft mbH
Alsternordbahn GmbH
Eisenbahn-Gesellschaft Altona-Kaltenkirchen-Neumünster
Augsburger Lokalbahn GmbH
Bayerische Landeshafenverwaltung
Bentheimer Eisenbahn AG
Birkenfelder Eisenbahn GmbH
Delmenhorst-Harpstedter Eisenbahn GmbH
DB, Bundesbahndirektion Frankfurt, Ne-Geschäftsführung
Deutsche Eisenbahn-GmbH
Dortmunder Eisenbahn
Elmshorn-Barmstedt-Oldesloer Eisenbahn AG
Verkehrsbetriebe Extertal — Extertalbahn GmbH
Filderbahn der Stuttgarter Straßenbahnen AG
Hafen- und Verkehrsbetriebe der Stadt Kiel
Häfen der Stadt Köln
Hafen- und Bahnbetriebe der Stadt Krefeld
Hersfelder Kreisbahn
Hohenzollerische Landesbahn AG
Verkehrsbetriebe Grafschaft Hoya GmbH
Hümmlinger Kreisbahn
Ilmebahn-Gesellschaft AG
Köln-Bonner Eisenbahnen AG
Kölner Verkehrs-Betriebe AG (Köln-Frechen-Benzelrather Eisenbahn)
Eisenbahn Köln-Mülheim-Leverkusen der Farbenfabriken Bayer AG
Krefelder Eisenbahn-Gesellschaft AG
Kreiswerke Gelnhausen GmbH — Verkehrsbetriebe
Meppen-Haselünner Eisenbahn
Merzig-Büschfelder Eisenbahn GmbH
Mindener Kreisbahnen
Bahnen der Stadt Monheim GmbH
Neukölln-Mittenwalder Eisenbahn-Gesellschaft
Neusser Eisenbahn
Niederrheinische Verkehrsbetriebe Aktiengesellschaft NIAG
Nordfriesische Verkehrsbetriebe AG
Kreisbahn Osterode am Harz — Kreiensen
Osthannoversche Eisenbahnen AG
Osthavelländische Eisenbahn
Verkehrsbetriebe Peine-Salzgitter GmbH
Regentalbahn AG
Rhein-Sieg-Verkehrsgesellschaft
Verkehrsbetriebe des Kreises Schleswig-Flensburg
Siegener Kreisbahn GmbH
Südwestdeutsche Eisenbahnen AG
Tegernsee-Bahn AG
Trossinger Eisenbahn
Uetersener Eisenbahn-AG
Verden-Walsroder Eisenbahn GmbH
Vorwohle-Emmerthaler Verkehrsbetriebe GmbH
Bahngesellschaft Waldhof — Nebenbahn Waldhof/Sandhofen
Wanne-Bochum-Herner Eisenbahn
Werne-Bockum-Höveler Eisenbahn
Westfälische Verkehrsgesellschaft mbH
Westerwaldbahn
Wuppertaler Stadtwerke AG
Württembergische Eisenbahn-GmbH
Württembergische Nebenbahnen GmbH
Industriebahn der Stadt Zülpich
Hafenbahn Aschaffenburg
Brohltal-Eisenbahn GmbH
Kleinbahnverwaltung Gemeinde Edewecht
Hohenlimburger Kleinbahn
Oberrheinische Eisenbahn Gesellschaft AG
Wittlager Kreisbahn GmbH
Itālijas Republika
Torino — Ceres
Ferrovie Nord Milano
Trento — Malè
Società Veneta Autoferrovie
Società Veneta per imprese e costruzioni pubbliche
Ferrovia Suzzara — Ferrara
Gestione Governativa Ferrovie Padane
Azienda Trasporti Consorziali di Modena
Azienda Trasporti Consorziali — Bologna
Acotral
Ferrovie Adriatico Appennino
Gestione Governativa Ferrovia Cancello — Benevento
Ferrotranviaria (SpA)
Ferrovie del Sud-Est
Ferrovie del Gargano
Gestione Governativa Ferrovia Circumetnea
Azienda Consorziale Trasporti — Reggio Emilia
La Ferroviaria italiana
Società Mediterranea strade ferrate umbro-aretine
Società nazionale di ferrovie e tranvie.
Somijas Republikā
Valtionrautatiet/Statsjärnvägarna (VR)
Zviedrijas Karalistē
Inlandsbanan Aktiebolag (IBAB)
Malmö–Limhamns Järnväg (MLJ)
Växjö–Hultsfred–Västerviks Järnväg (VHVJ)
Johannesberg–Ljungaverks Järnväg (JLJ).
Čehijas Republika
Jindřichohradecké místní dráhy (JHMD) a.s.
Connex Morava, a.s.
OKD Doprava, a.s.
Viamont, a.s.
Igaunijas Republika
AS Eesti Raudtee
Edelaraudtee AS
Latvijas Republika
Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Dzelzceļš” (LDZ)
Pašvaldību dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ILDC
Lietuvas Republika
Akcinė bendrovė “Lietuvos geležinkeliai”
Ungārijas Republika
Fertővidéki Helyiérdekű Vasút Rt. (FHÉV)
Polijas Republika
Przedsiębiorstwo Transportu Kolejowego i Gospodarki Kamieniem S.A. - Rybnik
Kopalnia Piasku “Kuźnica Warężyńska” S.A. - Dąbrowa Górnicza
Kopalnia Piasku “Szczakowa” S.A. - Jaworzno
Kopalnia Piasku “Kotlarnia” S.A. - Kotlarnia
Jastrzębska Spółka Kolejowa Sp. z o.o. w Jastrzębiu Zdroju
Kopalnia Piasku “Maczki Bór” Sp. z o.o. - Sosnowiec.
B. CEĻŠ
Beļģijas Karalistē:
1. Autoroutes/Autosnelwegen
2. Autres routes de l'Etat/Andere rijkswegen
3. Routes provinciales/Provinciale wegen
4. Routes communales/Gemeentewegen
Dānijas Karalistē:
1. Motorveje
2. Hovedlandeveje
3. Landeveje
4. Biveje
Vācijas Federatīvajā Republikā:
1. Bundesautobahnen
2. Bundesstrassen
3. Land- (Staats -) strassen
4. Kreisstrassen
5. Gemeindestrassen
Grieķijas Republika:
1. Έθνικό όδικό δίκτυο
2. Έπαρχιακό όδικό δίκτυο
3. Δημοτικό ή κοινοτικό όδικό δίκτυο
Spānijas Karaliste:
1. Autopistas
2. Autovias
3. Carreteras estatales
4. Carreteras provinciales
5. Carreteras municipales
Francijas Republikā:
1. Autoroutes
2. Routes nationales
3. Chemins departementaux
4. Voies communales
Īrijā:
1. National primary roads
2. Main roads
3. County roads
4. County borough roads
5. Urban roads
Itālijas Republikā:
1. Autostrade
2. Strade statali
3. Strade regionali e provinciali
4. Strade comunali
Luksemburgas Lielhercogistē:
1. Routes d'Etat
2. Chemins repris
3. Chemins vicinaux
Nīderlandes Karalistē:
|
1. Autosnelwegen van het Rijkswegenplan |
|
||
|
2. Overige wegen van het Rijkswegenplan |
3. Wegen van de secundaire wegenplannen
4. Wegen van de tertiaire wegenplannen
5. Overige verharde wegen
Austrijas Republikā:
1. Bundesautobahnen
2. Bundesstraßen
3. Landesstraßen
4. Gemeindestraßen
Portugāles Republika:
1. Auto-estradas
2. Estrades nacionais e regionais
3. Vias municipais
4. Vias florestais
Somijas Republikā:
1. Päätiet/Huvudvägar
2. Muut maantiet/Övriga landsvägar
3. Paikallistiet/Bygdevägar
4. Kadut ja kaavatiet/Gator och planlagda vägar
Zviedrijas Karalistē:
1. Motorvägar
2. Motortrafikleder
3. Övriga vägar
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē:
1. Motorways and trunk roads
2. Principal roads
3. non-principal and other roads.
Čehijas Republika:
1. Dálnice
2. Silnice
3. Místní komunikace
Igaunijas Republika:
1. Põhimaanteed
2. Tugimaanteed
3. Kõrvalmaanteed
4. Kohalikud maanteed ja tänavad
Kipras Republika:
1. Αυτοκινητόδρομοι
2. Κύριοι Δρόμοι
3. Δευτερεύοντες Δρόμοι
4. Τοπικοί Δρόμοι
Latvijas Republika:
1. Valsts galvenie autoceļi
2. Valsts 1. šķiras autoceļi
3. Valsts 2. šķiras autoceļi
4. Pilsētu ielas un autoceļi
Lietuvas Republika:
1. Magistraliniai keliai
2. Krašto keliai
3. Rajoniniai keliai
Ungārijas Republika:
1. Gyorsforgalmi utak
2. Főutak
3. Mellékutak
4. Önkormányzati utak
Maltas Republika:
1. Toroq Arterjali
2. Toroq Distributorji
3. Toroq Lokali
Polijas Republika:
1. Drogi krajowe
2. Drogi wojewódzkie
3. Drogi powiatowe
4. Drogi gminne
Slovēnijas Republika:
1. Avtoceste
2. Hitre ceste
3. Glavne ceste
4. Regionalne ceste
5. Lokalne ceste
6. Javne poti
Slovākijas Republika:
1. Diaľnice
2. Rýchlostné cesty
3. Cesty I. triedy
4. Cesty II. triedy
5. Cesty III. triedy
6. Miestne komunikácie.
C. IEKŠZEMES ŪDENSCEĻI
III PIELIKUMS
7. PANTĀ MINĒTIE PĀRSKATI PAR INFRASTRUKTŪRAS IZMANTOŠANU
A. DZELZCEĻI
B. AUTOCEĻI
1.1 tabula. Autotransporta gada nobraukums kilometros pa ceļiem ārpus apdzīvotām vietām
1.2 tabula. Autotransporta gada nobraukums kilometros pa ceļiem ārpus apdzīvotām vietām
2. tabula. Komercpārvadājumiem izmantojamo transportlīdzekļu nobraukuma analīze pēc pieļaujamā bruto svara un faktiskās slodzes uz vienu asi
(Pa autoceļiem ārpus apdzīvotām vietām)
C. IEKŠĒJIE ŪDENSCEĻI
( 1 ) OV 102, 29.6.1964., 1598./64. lpp.
( 2 ) OV C 135, 14.12.1968., 33. lpp.
( 3 ) OV C 45, 16.4.1969., 1. lpp.
( 4 ) OV L 33, 10.2.1971., 11. lpp.
( 5 ) OV 88, 24.5.1965., 1473./65. lpp.
