52011DC0211

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 15.4.2011

COM(2011) 211 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Uzticama kvalitātes pārvaldība Eiropas statistikā

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Uzticama kvalitātes pārvaldība[1] Eiropas statistikā

IEVADS

Šā paziņojuma mērķis ir aprakstīt stratēģiju, kas saistībā ar pastiprināto ekonomikas politikas koordināciju nodrošinātu Eiropas Savienībā statistikas kvalitātes pārvaldības sistēmu, kurā iekļauti mehānismi, lai iegūtu kvalitatīvus statistikas rādītājus.

ES fiskālās uzraudzības sistēmas un pārmērīga budžeta novēršanas procedūras ( EDP ) īpašajā kontekstā Komisijai ir uzticēts pienākums regulāri novērtēt gan dalībvalstu iesniegto faktisko datu kvalitāti, gan izmantoto valdības sektora kontu datus, kas apkopoti saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu. Tomēr pēdējie notikumi, īpaši Grieķijas valdības budžeta deficīta un parāda statistikas neprecizitāte[2], liecina, ka fiskālās statistikas sistēma nepietiekami mazina risku, ka Eurostat tiek nosūtīti zemas kvalitātes dati. Lai risinātu šo problēmu, Komisija norādīja uz vajadzību piešķirt Eurostat paplašinātas pilnvaras fiskālās statistikas jomā. Šīs pilnvaras Padome piešķīra 2010. gada augustā.

Turklāt ekonomikas un finanšu krīzes ietekmē kļuva skaidrs, ka nepieciešams nostiprināt euro zonas un visas Eiropas Savienības ekonomikas vadības struktūru. Komisija rīkojās, 2010. gada 29. septembrī pieņemot tiesību aktu kopumu[3]. Tajā mēģināts paplašināt un uzlabot fiskālās politikas, makroekonomikas politikas un strukturālo reformu uzraudzību, lai novērstu spēkā esošajos tiesību aktos konstatētos trūkumus. Ja dalībvalstis nepildīs noteikumus, plānoti jauni mehānismi, lai panāktu noteikumu ievērošanu. Skaidrs, ka šo mehānismu pamatā jābūt kvalitatīvai statistikas informācijai, kas sagatavota, izmantojot uzticamu kvalitātes pārvaldību.

Turklāt gaidāms, ka visas statistikas jomas iegūs, pateicoties nostiprinātajai kvalitātes pārvaldībai. Stratēģija “Eiropa 2020” izaugsmei un nodarbinātībai un pastiprinātā ekonomikas vadība, tostarp Eiropas Savienības ekonomikas politikas Eiropas ex-ante koordinācijas semestris, nosaka vajadzību pēc pareiziem, kvalitatīviem datiem un statistikas analīzes, ar ko var pamatot lēmumus un uzraudzīt to īstenošanu, lai politika būtu veiksmīga.

SPēKā ESOšā KVALITāTES SISTēMA EIROPAS STATISTIKā

Statistikas informācija ir rezultāts, ko iegūst statistikas sagatavošanas procesos visā Eiropas Statistikas sistēmā (ESS). Eiropas statistikas lietotājiem jābūt pārliecinātiem, ka, pieņemot lēmumus, viņi var paļauties uz šo informāciju. Šai informācijai jāatbilst vajadzībām. Būtiski, lai lietotāji uzskatītu statistiku par atbilstošu, savlaicīgu un precīzu, kas sagatavota, ievērojot oficiālās statistikas principus, piemēram, profesionālās neatkarības un objektivitātes principu. Tas attiecas uz visu Eiropas Statistikas sistēmu[4], tostarp Eurostat .

Statistikas informācijas kopējā kvalitāte Eiropas līmenī ir ļoti atkarīga no visa šīs statistikas sagatavošanas procesa piemērotības. Ja dalībvalstis iesniedz nepietiekamas kvalitātes datus, tas negatīvi ietekmē Eiropas statistikas kvalitāti. Lai nerastos šāda situācija, vajadzīga visaptveroša un uzticama ESS kvalitātes pārvaldība. Šī sistēmiskā kvalitātes pieeja tiks uzlabota, pateicoties Eiropas statistikas sagatavošanas metodes reformai, jo tiks racionalizēta visa sagatavošanas ķēde[5].

Pēdējos gados ir uzlabota ESS vadība, īpaši 2005. gadā pieņemot Eiropas Statistikas prakses kodeksu[6]. Kodeksa īstenošana un uzraudzība galvenokārt tika balstīta uz pašregulējošu pieeju (pašvērtējumi, salīdzinošā novērtēšana un valstīs sagatavoti īstenošanas plāni). Kad 2009. gadā tika izveidota Eiropas Statistikas pārvaldības konsultatīvā padome ( ESGAB ), sistēmu pilnveidoja, pievienojot ārēju novērtējumu, pēc tam to uzlaboja, stājoties spēkā Regulai (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku[7].

Eiropas valdības finanšu statistiku sagatavo atbilstoši Eiropas kontu sistēmai (patlaban EKS 95), un šī statistika, īpaši statistika saistībā ar EDP , ir pamats, lai veiktu fiskālo uzraudzību ES. Eiropas valdības finanšu statistika atšķiras no budžeta vai publiskās uzskaites, jo valstīs ir atšķirības iestāžu jomas un darījumu ierakstīšanas principu ziņā. Valsts līmenī valsts statistikas iestādes atbild par to, lai iesniegtie dati atbilstu tiesību aktu noteikumiem. Eiropas līmenī Eurostat atbild par statistikas metodoloģijas pamata nodrošināšanu, lai varētu apkopot EDP statistiku, un par dalībvalstu EDP vajadzībām iesniegto faktisko datu novērtēšanu.

Pēc tam, kad konstatēja Grieķijas valdības budžeta deficīta un parāda statistikas[8] trūkumus, Komisijai piešķīra pastiprinātas pilnvaras, kas ļauj sīkāk pārskatīt EDP iepriekšējo datu avotus. Šīs pilnvaras tika nekavējoties piemērotas, lai novērtētu Grieķijas valsts budžeta deficīta un parāda statistikas kvalitāti.

KāPēC VAJADZīGA TURPMāKA SISTēMAS NOSTIPRINāšANA

Ņemot vērā neseno finanšu krīzi, pašreizējās statistikas vadības trūkumi pasliktināja publisko iepriekšējo datu uzskaites jau tā nepietiekamo kvalitāti un statistisko integrāciju EDP ziņu sniegšanas procesā. Gūtā pieredze attiecas arī uz valstu statistikas sistēmu un visas Eiropas Statistikas sistēmas uzticamību. Jo īpaši viennozīmīgi jānostiprina spēkā esošais tiesiskais regulējums attiecībā uz ESS locekļu profesionālo neatkarību un pakāpeniski jāpāriet no kvalitātes pārvaldības koriģējošas pieejas uz preventīvu pieeju Eiropas statistikā kopumā un jo īpaši publisko finanšu statistikā.

Paziņojums pamatojas uz spēkā esošo regulējumu, kurā ir noteikti Eiropas statistikas sagatavošanas vadības sistēmas pamati. Tā mērķis, pirmkārt, ir novērst trūkumus, kas konstatēti, izmantojot aizvadītajos gados gūto pieredzi, un, otrkārt, uzlabot Eiropas statistikas kvalitāti, pārņemot pieeju, kura pamatojas uz prioritāšu noteikšanu un risku un kurā izmanto pašreizējās kvalitātes pārvaldības sistēmas dalībvalstīs. Turklāt tajā ņemta vērā to tiesību aktu priekšlikumu ietekme uz statistiku, kurus Komisija 2010. gada 29. septembrī pieņēmusi par

- Stabilitātes un izaugsmes pakta nostiprināšanu, izmantojot piesardzīgu fiskālo politiku;

- makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanu un koriģēšanu;

- valstu fiskālā regulējuma izveidi, ņemot vērā kvalitāti, un jo īpaši vajadzību ieviest publisko datu uzskaites sistēmas, uz kurām attiecas pienācīgi iekšēji kontroles un revīzijas mehānismi, kas visaptveroši un saskanīgi aptver visus vispārējās valdības apakšsektorus;

- stingrāku piemērošanu[9].

Šajā paziņojumā atspoguļoti van Rompuja darba grupas[10] 2010. gada 21. oktobra ziņojuma secinājumi un 2010. gada 17. novembra Ekonomikas un finanšu lietu padomes[11] secinājumi. Tajā jo īpaši aprakstīts tas, kā panākt, lai dalībvalstis ātrāk ieviestu prakses kodeksu. Lai īstenotu šo vērienīgo stratēģiju, būs rūpīgi jāpārskata arī statistikas prioritātes un ESS locekļiem piešķirtie resursi.

TURPMāKā VIRZīBA

Lai izstrādātu un īstenotu kvalitātes pārvaldības sistēmu, Komisija noteikusi šādas divas darbības līnijas.

Pirmā darbības līnija. Turpināt stiprināt Eiropas Statistikas sistēmas pārvaldību

Veicināt Eiropas Statistikas prakses kodeksa ieviešanu

Komisija plāno uzlabot statistikas vadības regulējuma īstenošanu, ierosinot grozījumus Regulā (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku, ierosinot pārskatītu Eiropas statistikas prakses kodeksu un jaunu šā kodeksa īstenošanas procesu, ko veic valstu statistikas iestādes un citas valstu iestādes; konkrēti tie ir šādi pasākumi.

1. Tiks iesniegts priekšlikums par mērķtiecīgiem Regulas (EK) Nr. 223/2009 grozījumiem. Tajos būs viennozīmīgi teikts, ka bez ierobežojumiem piemēro valstu statistikas iestāžu profesionālās neatkarības principu. Statistika jāizstrādā, jāsagatavo un jāizplata neatkarīgi, proti, brīvi no visu politisko vai interešu grupu, vai Savienības, vai valstu iestāžu spiediena, un pašreizējie institucionālie noteikumi nedrīkst ierobežot šo principu. Tiks palielinātas statistikas iestāžu datu vākšanas pilnvaras gadījumos, kad dati ir iegūstami no pieejamajiem administratīvajiem dokumentiem, precizējot šo iestāžu nozīmi administratīvo dokumentu satura un administratīvajiem datiem piemērojamo kvalitātes prasību noteikšanā. Vajadzības gadījumā šis Regulas (EK) Nr. 223/2009 grozījums nodrošinās arī citu iniciatīvu tiesisko regulējumu, jo īpaši tiks īstenotas jaunās “Saistības par uzticamu statistiku”, pieļaujot stingrāku prakses kodeksa īstenošanas regulējumu.

2. Prakses kodeksu pārskatīs, lai nošķirtu principus, kurus īsteno ESS locekļi, un principus saistībā ar institucionālo vidi, kurus īsteno dalībvalstu valdības. Pēc tam tiks atjaunināts Komisijas 2005. gada 25. maija ieteikums.

3. Komisija ierosina, ka dalībvalstīm, pamatojoties uz prakses kodeksu, formāli jāapņemas veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu statistikas uzticamību un uzraudzītu kodeksu īstenošanu (“Saistības par uzticamu statistiku”). Sadarbībā ar dalībvalstīm un pēc vienošanās ar tām Komisija izstrādās pamatprincipus “Saistībām par uzticamu statistiku”, lai iekļautu tos Regulā (EK) Nr. 223/2009. Lai panāktu pienācīgu prakses kodeksa īstenošanu valsts līmenī, ar attiecīgajām dalībvalstīm tiks izstrādāts sīks katra saistību veida saturs, pamatojoties par šādiem vispārējiem komponentiem:

4. katra dalībvalsts izstrādās kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas programmu, atspoguļojot kodeksa īstenošanas progresu un nosakot prioritāros pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu standartu minimuma īstenošanu. Attiecīgā gadījumā šī programma tiks atjaunināta, lai iekļautu jaunas vajadzības;

5. aptverot visu valsts statistikas sistēmu, katra dalībvalsts regulāri veiks pašvērtējumu par kodeksa īstenošanu, ko koordinēs katras valsts statistikas iestāde. Informācija par konstatētajiem trūkumiem un gūto pieredzi tiks iekļauta kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas programmā. Kritiski trūkumi nekavējoties jānovērš;

6. pamatojoties uz šīm “Saistībām par uzticamu statistiku” un jo īpaši uz valstu kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas programmām un valstu pašvērtējumiem, Komisija izstrādās un organizēs programmu, lai novērtētu, kā prakses kodeksu īsteno valstu statistikas iestādes.

Šis standartu minimums attiecas uz visam statistikas jomām. Īpašas prasības būs pret tām statistikas jomām, uz kurām balstās pastiprinātā ekonomikas politikas koordinācija, kā norādīts turpmāk.

Eiropas Statistikas pārvaldības konsultatīvās padomes (ESGAB) nozīme

Šīs padomes uzdevums ir neatkarīgi uzraudzīt, kā Eiropas Statistikas prakses kodeksu īsteno Eurostat un Eiropas Statistikas sistēmu kopumā. Novērtējusi ESGAB nozīmi un efektivitāti, Komisija arī turpmāk plāno turpināt sadarbību ar šo padomi, pateicoties kurai tā guvusi priekšrocības kopš 2009. gada, kad šī padome tika izveidota. Komisija gaida, ka ESGAB iegūs, pateicoties pastiprinātajai prakses kodeksa īstenošanai un uzraudzībai.

Atbilstoši ESGAB dibināšanas lēmumam Komisija apkopos informāciju par gūto pieredzi un vajadzības gadījumā izteiks turpmākus priekšlikumus par šīs padomes darbu. Turklāt tā konsultēsies ar padomi par priekšlikumiem, lai atjauninātu prakses kodeksu, un veidiem, kā veicināt tā īstenošanu.

Eurostat institucionālā vide saistībā ar Eiropas statistikas sagatavošanu

Eurostat institucionālais pamats un veids, kā tas darbojas Eiropas Komisijā, ir definēts Komisijas Lēmumā 97/281/EK[12]. Kā noteikts Regulā (EK) Nr. 223/2009, Eurostat ir koordinējoša funkcija. ESGAB uzrauga tā profesionālo neatkarību, kā arī visu prakses kodeksa īstenošanas procesu. Turklāt, izmantojot Eiropas Statistikas padomdevēja komitejas[13] saskarni, Eurostat uztur pastāvīgu dialogu ar lietotājiem. Tas nodrošina Eurostat pamatu, kas tam nepieciešams, lai pašreizējā struktūrā tas būtu spēcīgs un neatkarīgs. Tāpēc paredzēts pielāgot Lēmumu 97/281/EK jau īstenotajam spēkā esošajam regulējumam.

Otrā darbības līnija. Preventīva pieeja valdības finanšu statistikas (EDP ) verificēšanai

EDP statistiku iegūst, atkārtoti apkopojot primāros publisko finanšu datus, turpmāk “iepriekšējie dati”. Jaunākā pieredze liecina, ka ir svarīgi novērtēt iepriekšējo datu kvalitāti, jo jāturpina novērtēt šo datu iekļaušanas kvalitāte EKS standartos. Ir vajadzīgi preventīvi pasākumi, piemēram, turpmāka publisko kontu standartizēšana un riska novērtējuma plašāka proaktīva pārvaldība, tostarp iepriekšējo datu kvalitātes pietiekamības novērtēšana, lai apkopotu datus saskaņā ar EKS noteikumiem. Tomēr vienlaikus joprojām būs vajadzīgi koriģējoši pasākumi. Ja ir gūts apstiprinājums, ka preventīvie pasākumi ir efektīvi, iespējams, ka vajadzība pēc koriģējošiem pasākumiem būs mazāka.

Gaida pozitīvus rezultātus, pateicoties Eiropas Statistikas sistēmas vadības stiprināšanai

Izmantot preventīvu pieeju valdības finanšu statistikas verificēšanai nozīmē, ka “Saistības par uzticamu statistiku” paredzētas, lai novērstu tos riskus, kuri saistīti ar valstu statistikas sistēmu nepiemērotību kopumā. Svarīgi ir arī šādi aspekti: skaidrs uzdevuma (un ētisku un organizatorisku vērtību, kuras ir zināmas darbiniekiem) apraksts, pienācīga vadības uzraudzība un pienākumu sadalījums, iekšējā revīzija vai līdzīga struktūra un attiecīgs riska, tostarp IT aspektu, vadības process. Būtiski minēto aspektu grozījumi pienācīgi jāanalizē, lai novērtētu to ietekmi uz riskiem, kuri saistīti ar publisko finanšu statistikas procesiem.

Nepieciešami arī īpaši pasākumi

Papildus vajadzībai novērst šos vispārējos riskus, Eurostat sadarbībā ar valstu statistikas iestādēm un valstu iestādēm, kuras atbild par iepriekšējo publisko finanšu datu verificēšanu (īpaši valstu revīzijas palātas), izstrādās īpašu kvalitātes pārvaldības sistēmu, kas būs paredzēta publisko finanšu statistikai.

Publisko finanšu statistikas kvalitātes pārvaldības pieejas mērķi tiks sasniegti, galvenokārt ieviešot uzlabotas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ESS un ciešu uzraudzību, ko veic Eurostat , izmantojot sistemātisku riska analīzi un regulārus apmeklējumus EDP dialoga procesā. Nesen pārskatot Regulu (ES) Nr. 479/2009[14], Eurostat tika piešķirtas pilnvaras vadīt iepriekšējo publisko finanšu datu regulāras uzraudzības un verificēšanas sistēmu, kas paredzēta visām dalībvalstīm un izveidota, lai ievērojami palielinātu riska noteikšanas kvalitāti. Komisija pilnībā izmantos šīs jaunās kompetences, veicot vairāk apmeklējumu dialoga procesā un attiecinot šīs kompetences uz publiskām struktūrām, kas sniedz iepriekšējos publisko finanšu datus VSI.

Šī pieeja veicinās principiāla, sistemātiska un saskanīga regulējuma izveidi metodoloģisko apmeklējumu organizēšanai. Ja Komisija uzskatīs par lietderīgu, iespējami drīz uz attiecīgajam dalībvalstīm tiks organizēti padziļināti metodoloģijas apmeklējumi, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 479/2009 jaunajā 11.b pantā.

Šajā saistībā Eurostat izmantos jaunāko pieredzi un izveidos strukturētu preventīvu visās dalībvalstīs piemērojamu sistēmu. Trīs mērķi, ko īstenos sadarbībā ar VSI, ir proaktīvā veidā labāk noteikt, novērtēt un uzraudzīt būtiskus riskus vai problēmas, lai iespējami ātri veiktu koriģējošu pasākumu. Lai to panāktu, jāiekļauj visa statistikas sagatavošanas ķēde no iepriekšējo uzskaites datu avotiem līdz VSI paziņoto EDP datu galīgajai paziņošanai. Eurostat ieviesīs saskaņotu un uzticamu kvalitātes pārvaldības pieeju EDP vajadzībām, ņemot vērā attiecīgos riska faktorus riska novērtēšanas modelī.

Šajā jaunajā pieejā īpaša uzmanība tiks pievērsta šādiem aspektiem:

- iepriekšējo publisko finanšu datu piemērotība, lai tie atbilstu prasībām, ko izvirza kontiem, kuros izmanto EKS;

- pilnīgums vispārējās valdības aptvēruma ziņā, īpašu uzmanību veltot valsts un vietējiem apakšsektoriem un uzraudzītajām struktūrām;

- savlaicīgums un saskanība laikā, tostarp attiecībā uz ceturkšņa datiem, kas arvien vairāk kļūst par prioritāti lietotājiem;

- to datu plūsmu procesa efektivitāte, ticamība, integritāte un pārredzamība, kuri tiek nosūtīti starp publiskām struktūrām un statistikas iestādēm, kas atbild par EDP datu apkopošanu. Tas attieksies uz noteikumiem par to valstu ierēdņu un darbinieku atbildību, kuri ir iesaistīti šajās darba plūsmās, dalībvalstu īstenoto uzskaites datu verificēšanu visos vispārējās valdības līmeņos, kā arī par uzticamām un efektīvām uzraudzības un kontroles sistēmām valsts līmenī. Piemēram, VSI varētu vienoties par kvalitātes pārvaldības standartu kopu, kas izstrādāta atbilstoši EDP apkopošanas procesa īpatnībām, VSI varētu to īstenot un pieņemt, savukārt Komisija ― sertificēt;

- to struktūru reģistra pilnīgums un precizitāte, kuras kontrolē vispārējās valdības vienības, un tādējādi potenciālie kandidāti, kuri jāklasificē vispārējās valdības sektorā;

- Eiropas Statistikas prakses kodeksa īstenošana saistībā ar EDP apkopošanas procesu.

Šīs pieejas mērķis ir iespējami samazināt papildu izmaksas visiem dalībniekiem sistēmā, jo tā pamatosies uz riska novērtējumu, kas pamatoti līdzsvaro darbu ar tādu risku novēršanu, konstatēšanu un mazināšanu, ka EDP datiem varētu būt nepietiekama kvalitāte.

Turklāt atbilstoši Padomes direktīvas priekšlikumam par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām[15] Komisija atbalstīs publisko datu uzskaites standartu īstenošanu, sniedzot informāciju, kas vajadzīga, lai par visiem vispārējās valdības apakšsektoriem apkopotu datus, kuri pamatojas uz EKS. Šis projekts ietver elementus, kas vajadzīgi, lai veidotu vispārējās valdības sektora ceturkšņa kontus un sasaistītu tabulas starp mēneša ziņojumiem (balstoties uz naudas līdzekļiem) un EKS atbilstīgiem ceturkšņa datiem. Eurostat plāno aktīvi iesaistīties starptautisko publiskā sektora uzskaites standartu sistēmā, kas popularizē pēc uzkrāšanas principa veiktu publisko datu uzskaiti, kura līdzinās EKS principiem.

Šo jauno pieeju papildinās stingrāka politika, lai panāktu noteikumu piemērošanu, un, ja dalībvalsts būs viennozīmīgi viltojusi fiskālos datus vai sniegusi maldinošu informāciju, sistemātiski tiks sāktas pārkāpumu novēršanas procedūras. Piemērošanas noteikumi tiks paredzēti, ņemot vērā arī “Saistības par uzticamu statistiku”.

Lai uzraudzītu un kontrolētu saskaņotāku sistēmu, Eurostat turpinās veidot un uzturēt pastāvīgas attiecības ar dalībvalstīm un ārpus tām. Eurostat izveidos valstu statistikas iestāžu amatpersonu grupu, kuras darbs būs veltīts

- Regulas (EK) Nr. 479/2009 16. panta īstenošanai ES attiecībā uz valstu iestāžu un amatpersonu pienākumiem saistībā ar EDP , ar Eurostat apņemšanos pielikt pūles, lai nodrošinātu saskaņotu ES regulējumu;

- saskaņotiem kvalitātes pārvaldības sistēmas uzlabojumiem attiecībā uz valdības finanšu statistiku, īpaši kopīgas agrīnās brīdināšanas sistēmas izstrādei, lai noteiktu, novērtētu un uzraudzītu riskus.

Nesen pārskatītais Regulas (EK) Nr. 479/2009 tiesiskais regulējums ļauj Eurostat izmantot iepriekšēju publisko finanšu datu regulāras uzraudzības un verificēšanas sistēmu, kas ir kopīga visās dalībvalstīs un paredzēta, lai ievērojami palielinātu riska noteikšanas kvalitāti (un novērtējumu un uzraudzību pēc tam). Tomēr, ja izrādīsies, ka spēkā esošais juridiskais pamats nav pietiekams, lai ietvertu visus šos aspektus, Komisija veiks pienācīgas likumdošanas iniciatīvas.

TURPMāKā VIRZīBA

Komisija īstenos šajā paziņojumā izklāstīto stratēģiju, ņemot vērā ierobežotos resursus, atbilstoši pienākumiem saskaņā ar Līgumu. Šajā stratēģijā ietilpst līdzsvarota pieeja, kurā izmanto jau sasniegto un nodrošina, ka ESS var tālejoši darboties, tomēr saglabā ciešas attiecības ar galvenajiem datu sniedzējiem un institucionālajiem lietotājiem. Svarīgi uzsvērt, ka šī jaunā statistikas kvalitātes pārvaldības pieeja neradīs jaunas birokrātiskas prasības, lielāku respondentu administratīvo slogu vai kavēšanos ar statistikas sagatavošanu.

Ņemot vērā atšķirīgās problēmas, svarīgi nodrošināt strauju progresu, vienlaikus apspriežoties ar galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp, ja nepieciešamas likumdošanas iniciatīvas, piemēram, ja veic šādus pasākumus:

7. groza Regulu (EK) Nr. 223/2009, lai nostiprinātu noteikumus saistībā ar ESS locekļu neatkarību, noteiktu, ka VSI aktīvi jāpiedalās administratīvo datu avotu kvalitātes prasību definēšanā un jāizveido tiesiskais regulējums, lai varētu izstrādāt un ieviest jaunās “Saistības par uzticamu statistiku”;

8. pārskata Eiropas Statistikas prakses kodeksu, lai nošķirtu principus, kuri jāīsteno ESS locekļiem, un principus saistībā ar institucionālo vidi, kuri jāīsteno dalībvalstu valdībām, un, iespējams, groza Komisijas 2005. gada 25. maija ieteikumu;

9. groza Lēmumu 97/281/EK par Eurostat institucionālo nozīmi, lai pielāgotu to jau īstenotajam spēkā esošajam vadības regulējumam.

Turklāt Komisija izskatīs jaunās vajadzības pēc statistikas informācijas, īpaši tās vajadzības, kuras radās, pieņemot dokumentu kopumu par ekonomikas vadību, ko Komisija ierosināja 2010. gada 29. septembrī. Komisija veiks turpmākas iniciatīvas, ja minētajās jomās radīsies vajadzība pēc labākas kvalitātes pārvaldības papildus parastajām kvalitātes prasībām, ko piemēro oficiālajai statistikai.

[1] Tāpat kā citās organizācijās Eiropas Statistikas sistēmā ir noteiktas standarta kvalitātes prasības. Kvalitātes pārvaldību uzskata par statistikas iestāžu formālu pieeju, lai, izmantojot pienācīgas procedūras un instrumentus, īstenotu Eiropas Statistikas prakses kodeksa principus un rādītājus. Tā attiecas uz formālu sistēmu, kurā aprakstīta struktūra, pienākumi un procedūras, kas paredzētas, lai apmierinātu lietotāju vajadzības, vienlaikus turpinot uzlabot datu sagatavošanas un izplatīšanas procesus.

[2] Komisijas 2010. gada 8. janvāra ziņojums par Grieķijas valsts budžeta deficīta un parāda statistiku (COM(2010)1 galīgā redakcija).

[3] COM (2010) 522 līdz 527.

[4] Pieņemot Regulu (EK) Nr. 223/2009, kas stājās spēkā 2009. gada 1. aprīlī, nostiprināja ESS juridisko pamatu un līdz ar ESGAB (Eiropas Statistikas pārvaldības konsultatīvā padome) un ESAC (Eiropas Statistikas padomdevēja komiteja) izveidi modernizēja ESS vadības struktūru.

[5] Komisijas 2009. gada 18. augusta paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par ES statistikas sagatavošanas metodi: nākamās desmitgades redzējums ― COM (2009) 404 galīgā redakcija.

[6] Komisijas 2005. gada 25. maija Ieteikums par valsts un Kopienas statistikas iestāžu neatkarību, integritāti un atbildību COM (2005) 217 galīgā redakcija.

[7] OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.

[8] Komisijas 2010. gada 8. janvāra ziņojums par Grieķijas valsts budžeta deficīta un parāda statistiku ―COM (2010) 1 galīgā redakcija.

[9] http://ec.europa.eu/economy_finance/articles/eu_economic_situation/2010-09-eu_economic_governance_proposals_en.htm

[10] http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ec/117236.pdf

[11] http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ecofin/117762.pdf

[12] Komisijas 1997. gada 21. aprīļa Lēmums 97/281/EK par Eurostat lomu saistībā ar Kopienas statistikas apkopošanu, OV L 112, 29.4.1997., 56. lpp.

[13] Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Lēmums Nr. 234/2008/EK, ar ko izveido Eiropas Statistikas padomdevēju komiteju. OV L 73, 15.3.2008., 13. lpp.

[14] Kā izriet no Padomes 2010. gada 26. jūlija Regulas (ES) Nr. 679/201, ar ko Regulu (EK) Nr. 479/2009 groza attiecībā uz statistikas datu kvalitāti pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras kontekstā (OV L 198, 30.7.2010., 1. lpp.).

[15] COM (2010) 523 galīgā redakcija.