CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS (trešā palāta)

2007. gada 24. maijā

Apvienotās lietas F‑27/06 un F‑75/06

Alessandro      Lofaro

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Ierēdņi – Pagaidu darbinieks – Pārbaudes laika pagarināšana – Atlaišana pārbaudes laika beigās – Nelabvēlīgi akti – Sūdzības iesniegšanas termiņš – Nepieņemamība

Priekšmets Prasības, kas celtas saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko Lofaro lūdz, pirmkārt, atcelt 2005. gada 6. jūnija lēmumu, kuru pieņēmusi iestāde, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, un ar kuru tiek pagarināts pārbaudes laiks, kurš viņam bija noteikts kā pagaidu darbiniekam, otrkārt, atcelt tās pašas iestādes 2005. gada 28. septembra lēmumu, ar kuru viņš tiek atlaists, treškārt, atcelt viņa ziņojumus par pārbaudes laiku un, ceturtkārt, piespriest Komisijai samaksāt viņam zaudējumu atlīdzību

Nolēmums Prasības noraidīt kā nepieņemamas. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Iesniegšanas datums

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts)

2.      Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Termiņi

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts)

3.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Lēmums pagarināt pagaidu darbinieka pārbaudes laiku

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

1.      Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka sūdzība ir “iesniegta” nevis tad, kad tā ir nosūtīta iestādei, bet tad, kad šī iestāde to ir saņēmusi. Tiesiskās drošības princips liek atzīt šo interpretāciju, jo tikai tādējādi administrācijai var kļūt zināma diena, kad sāk skaitīt termiņu, kurā tai ir jāpaziņo savs pamatotais lēmums, atbildot uz sūdzību. Protams, tas, ka administrācija ir uzlikusi reģistrācijas zīmogu dokumentam, kas tai ir nosūtīts, tai nedod iespēju šī dokumenta iesniegšanai noteikt konkrētu datumu. Tomēr šis ir labai administratīvajai pārvaldībai atbilstošs veids, kas, līdz nav pierādīts pretējais, var likt prezumēt, ka minēto dokumentu tā ir saņēmusi norādītajā datumā.

(skat. 36.–39. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1981. gada 26. novembris, 195/80 Michel/Parlaments, Recueil, 2861. lpp., 8. un 13. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1991. gada 25. septembris, T‑54/90 Lacroix/Komisija, Recueil, II‑749. lpp., 28. un 29. punkts.

Civildienesta tiesa: 2006. gada 15. maijs, F‑3/05 Schmit/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑9. un II‑A‑1‑33. lpp., 28. un 29. punkts.

2.      Ierēdnim nav pamata atsaukties uz atvainojamu maldību, kas varētu pamatot sūdzības novēlotu iesniegšanu, tāpēc, ka administrācija savā atbildē uz iepriekšēju sūdzību bija norādījusi, ka šīs sūdzības iesniegšanas datums bija datums, ko uz tās norādījis ierēdnis, nevis datums, kurā administrācija to saņēmusi. Neprecīzu datumu vien, kurš ir norādīts uz dokumenta, kas nav lēmums, par kuru ir iesniegta jauna sūdzība, nevar uzskatīt par tādu, kas saistībā ar datumu, kurā sūdzība ir jāuzskata par iesniegtu Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta nozīmē, var izraisīt pieļaujamu tāda indivīda kļūdīšanos, kas rīkojas labā ticībā un ar vislielāko rūpību, kāda tiek prasīta no pienācīgi informēta indivīda.

Šādu kļūdīšanos, kas rada atvainojamu maldību, nevar radīt arī apstākļi, pat ja tie ir pierādīti, ka, pirmkārt, lielākās daļas dalībvalstu tiesību aktos ir atzīts, ka atbilstošais datums, kas ir jāņem vērā, lai novērtētu, vai administratīva sūdzība ir iesniegta termiņā, ir tās nosūtīšanas datums, nevis datums, kurā to ir saņēmusi administratīvā iestāde, ka, otrkārt, saistībā ar procedūrām, kas nav Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktā paredzētā sūdzība, Komisija izmanto nosūtīšanas datumu, vai, visbeidzot, ka gadījumā, ja datums, kas ir jāņem vērā, lai iesniegtu sūdzību vai prasību, ir saņemšanas datums, Komisija par to skaidri informē ieinteresētās personas.

(skat. 47.–49. punktu)

3.      Nepieņemami ir prasījumi atcelt, pirmkārt, lēmumu pagarināt pagaidu darbinieka pārbaudes laiku un, otrkārt, ziņojumus par pārbaudes laiku, kurus iestāde, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, ir ņēmusi vērā, lai pieņemtu lēmumu par viņa atlaišanu. Kaut arī lēmums par atlaišanu, kurā ir pausta administrācijas galīgā nostāja un kas tādējādi tieši un nekavējoties ietekmē darbinieka intereses, ir viņam nelabvēlīgs akts, citādi ir ar ziņojumiem par pārbaudes laiku un ar lēmumu pagarināt pārbaudes laiku, kas ir tikai tā sagatavojošie akti.

Šāda secinājuma rezultātā prasītājs nezaudē faktisku iespēju vērsties tiesā. Gadījumā, ja pārbaudes laika beigās darbinieks tiek atlaists, viņam ir iespēja iesniegt prasību par šo lēmumu un norādīt, ka ar to cieši saistītie, iepriekš pieņemtie akti ir prettiesiski.

(skat. 59.–61., 68. un 70. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 8. marts, T‑275/02 D/EIB, Krājums‑CDL, I‑A‑51. un II‑211. lpp., 45. punkts.